FIFA Pasaules kauss

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.11</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1162</id>
    <revision>
      <id>4495788</id>
      <parentid>4494718</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T23:13:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4495788</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50814" sha1="ilbpgc9s12qeum5px1hk57ad5rxx2p9" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = FIFA Pasaules kauss
| aktuāla_sezona = 2026. gada FIFA Pasaules kauss
| logo           = Fifa pasaules kauss.jpg
| pikseļi        = 160px
| apraksts       = FIFA Pasaules kausa trofeja, ko pasaules čempioniem pasniedz kopš 1974. gada
| sports         = [[futbols]]
| dibin          = {{dat|1930}}
| moto           = 
| komandas       = 48 (finālturnīrā)&lt;br /&gt;206 (2026. gada kvalifikācijas turnīrā)
| valsts         = {{flaga|Pasaule}} Pasaule
| čempions       = {{fb|ARG}}&lt;br /&gt;([[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]; 3. tituls)
| čempions_visv  = {{fb|BRA}} (5 tituli)
| mlapa          = {{URL|https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup}}
}}

'''FIFA Pasaules kauss''', bieži vienkārši '''Pasaules kauss''', ir starptautisks [[futbols|futbola]] turnīrs, ko organizē [[FIFA]] un tajā piedalās [[nacionālās futbola izlases]]. Turnīrs tiek rīkots ik pēc četriem gadiem kopš 1930. gada, izņemot [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ nenotikušos 1942. un 1946. gada čempionātus. Pašreizējie pasaules čempioni ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīja savu trešo titulu.

Lai gan finālturnīri notiek ik pēc četriem gadiem, taču pats čempionāts (ieskaitot kvalifikācijas spēles) ilgst gandrīz trīs gadus. Par tiesībām spēlēt [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada finālturnīrā]] kvalifikāciju uzsāka 206 izlases, kas vispirms piedalījās reģionālajos turnīros, ko rīko kontinentālās futbola federācijas. Finālturnīrā iekļūst 48 komandas, kas piecas ar pusi nedēļas ilgā turnīrā noskaidro pasaules kausa ieguvēju.

Tikai astoņām valstīm ir izdevies uzvarēt kādā no 22 notikušajiem pasaules futbola čempionātiem. Visvairāk titulu — piecus — ir ieguvusi [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], kam seko [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] un [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] ar četriem tituliem. Trīs reizes ir uzvarējusi [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], divreiz titulu ir ieguvušas [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un [[Francijas futbola izlase|Francijas]] izlase, bet pa reizei [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] un [[Spānijas futbola izlase|Spānija]]. Tikai vienā finālturnīrā, kas noticis [[Eiropa|Eiropā]] ir uzvarējusi komanda no cita kontinenta ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gadā]] uzvarēja Brazīlija). [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] Spānija kļuva par pirmo Eiropas izlasi, kas uzvarējusi ārpus Eiropas. Pirms tam visos finālturnīros, kas notikuši ārpus Eiropas, bija uzvarējušas [[Dienvidamerika]]s komandas.

FIFA Pasaules kauss ir pasaulē vislielākais sporta pasākums, skatītāju ziņā (gan klātienē, gan TV) pārspējot pat [[olimpiskās spēles]].{{nepieciešama atsauce}} 2014. gada finālu televīzijā vismaz minūti vēroja apmēram 1,013 miljardi cilvēku, bet kopējais turnīra skatītāju skaits sasniedza 3,2 miljardus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=12/news=2014-fifa-world-cuptm-reached-3-2-billion-viewers-one-billion-watched--2745519.html |title=2014 FIFA World Cup™ reached 3.2 billion viewers, one billion watched final |language=en |date={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2017|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171029130051/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=12/news=2014-fifa-world-cuptm-reached-3-2-billion-viewers-one-billion-watched--2745519.html }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Pirms kausa ===
Pirmā starptautiskā futbola spēle tika sarīkota 1872. gadā [[Glāzgova|Glāzgovā]] starp [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] un [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Pirmais turnīrs starp izlasēm norisinājās 1884. gadā, tas bija [[Lielbritānijas čempionāts nacionālajām izlasēm]]. Tajā piedalījas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] un [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlase. Futbolam kļūstot populārākam, tas tika iekļauts [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]. un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]] kā paraugdemonstrējumu disciplīna (uzvarētājiem netika pasniegtas medaļas). Futbols par oficiālu [[olimpiskie sporta veidi|olimpisko sporta veidu]] kļuva sākot ar [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajām spēlēm]]. Šo olimpisko futbola turnīru organizēja [[Anglijas Futbola asociācija]] un tajā drīkstēja piedalīties tikai amatieri. Gan 1908., gan [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiskajās spēlēs]] uzvarēja [[Apvienotā Karaliste]], zem kuras karoga spēlēja Anglijas amatieru futbola izlase.

1904. gadā tika izveidota [[FIFA|Starptautiskā Futbola federāciju asociācija]] (FIFA). Tās pirmais mēģinājums organizēt savu starptautisko futbola turnīru notika 1906. gadā [[Šveice|Šveicē]], taču tas cieta neveiksmi, galvenokārt tādēļ, ka starptautiskais futbols vēl nebija pietiekami attīstīts. 1909. gadā sers [[Tomass Liptons]] noorganizēja [[Sera Tomasa Liptona trofeja]]s izcīņu [[Turīna|Turīnā]]. Šai turnīrā nepiedalījās izlases, bet gan klubi, katru valsti pārstāvot pa vienam klubam, un tas netiek uzskatīts par oficiālu pasaules čempionātu, kaut gan tas bija pirmais starptautiskais futbola turnīrs, kur dalību ņēma labākie profesionālie spēlētāji no Itālijas, Vācijas un Šveices. Trofeju ieguva amatieru komanda ''[[West Auckland]]'', kura tika uzaicināta piedalīties turnīrā pēc tam, kad Anglijas futbola asociācija atteicās uz šo turnīru nosūtīt profesionālu komandu.

1914. gadā FIFA piekrita atzīt olimpisko spēļu ietvaros notiekošo futbola turnīru, piešķirot tam &quot;Pasaules amatieru futbola čempionāta&quot; nosaukumu, un uzņēmās tā organizēšanu. [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiskajā turnīrā]] uzvarēja [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]], bet [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]]. un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928]]. gadā — [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]]. [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] netika plānots iekļaut futbolu zemās futbola popularitātes dēļ [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. FIFA un [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] arī radās domstarpības par amatieru statusu, kā rezultātā futbols tika izņemts no olimpiskajām spēlēm.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=8229/news/newsid=92851.html Olimpiskā odiseja tiktāl (1. daļa: 1908—1964)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090802014823/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament%3D512/edition%3D8229/news/newsid%3D92851.html |date={{dat|2009|08|02||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt; FIFA prezidents [[Žils Rimē]] paziņoja par FIFA Pasaules kausa organizēšanu [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]. gadā Urugvajā.

=== Pasaules kausi pirms Otrā pasaules kara ===
[[Attēls:Estadio Centenario (vista aérea).jpg|thumbnail|''[[Estadio Centenario]]'', pirmā Pasaules kausa fināla norises vieta]]
Futbola popularitātes pieauguma dēļ olimpiskajās spēlēs, {{dat|1928|5|28||bez}} FIFA kongresā [[Amsterdama|Amsterdamā]] tika nolemts rīkot pirmo Pasaules kausu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html | title= History of FIFA – The first FIFA World Cup | work= FIFA.com | publisher= Fédération Internationale de Football Association | accessdate= 12 July 2014 | archive-date= {{dat|2015|04|29||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20150429164718/http://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150429164718/http://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html |date={{dat|2015|04|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēdējās divās olimpiskajās spēlēs bija uzvarējusi [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlase]], kā arī Urugvajā tika svinēta 100 gadu valsts pastāvēšana, tāpēc tika nolemts, ka pirmo turnīru rīkos tieši [[Urugvaja|Urugvajā]].

[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|Pirmajā pasaules kausā]] Urugvajā piedalījās 13 futbola izlases — septiņas no [[Dienvidamerika]]s, četras no [[Eiropa]]s un divas no [[Ziemeļamerika]]s. No Eiropas tika uzaicinātas piedalīties vēl vairākām izlasēm, bet daļa no tām atteicās garā ceļa dēļ uz Dienvidameriku. {{dat|1930|7|13||bez}} vienlaicīgi notika pirmās divas Pasaules kausa spēles — [[Francijas futbola izlase|Francija]] pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] (4:1) un [[ASV futbola izlase|ASV]] pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] (3:0). Pirmos vārtus pasaules čempionātu vēsturē guva Francijas uzbrucējs [[Lisjēns Lorāns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Džons F|last=Molinaro | title=Lisjēns Lorēns: Pasaules Kausa pirmais vārtu guvējs {{en ikona}}|work=CBC| url=http://www.cbc.ca/sports/worldcup2006/history/events/laurent_lucien.html| accessdate=05.06.2007.}}&lt;/ref&gt; Finālspēlē [[Montevideo]], ko klātienē noraudzījās {{nobr|93 000}} skatītāji, Urugvaja uzveica Argentīnu ar rezultātu 4:2, tādējādi kļūstot par pirmajiem pasaules kausa ieguvējiem.&lt;ref name=&quot;origin&quot;&gt;[http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_02e_fwc-origin_8816.pdf FIFA Pasaules Kausa rašanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924002357/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_02e_fwc-origin_8816.pdf |date={{dat|2015|09|24||bez}} }} (PDF), FIFA.com.&lt;/ref&gt;

Galvenie traucēkļi pirmajiem pasaules čempionātiem bija sarežģītā starpkontinentu ceļošana un kari. Savukārt [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]. un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]. gada turnīros, kas notika [[Eiropa|Eiropā]], ieradās tikai divas izlases no [[Dienvidamerika]]s (1934. gadā bija Brazīlija un Argentīna, bet 1938. gadā tikai Brazīlija). 1942. un 1946. gada turnīri nenotika [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ.

=== Pasaules kausi pēc Otrā pasaules kara ===
[[Attēls:World cup appearances 2014.png|thumbnail|Attēls, kurā norādīts, cik reižu katra izlase ir piedalījusies Pasaules kausā]]
[[1950. gada FIFA Pasaules kauss]], kas norisinājās [[Brazīlija|Brazīlijā]], bija pirmais, kurā vispirms tika izspēlētas grupu turnīra spēlēs. Šis turnīrs ir nozīmīgs arī ar to, ka Pasaules kausā pirmo reizi piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] izlases. Šīs izlases 1920. gadā bija izstājušās no [[FIFA]], jo nevēlējās spēlēt pret to valstu izlasēm, kas [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] bija karojušas pret viņiem. 1946. gadā pēc FIFA uzaicinājuma britu izlases iestājās atpakaļ organizācijā. Šajā turnīrā atkal piedalījās 1930. gada čempioni Urugvaja, kuri bija boikotējuši iepriekšējos turnīrus. Urugvajieši atkal kļuva par čempioniem, finālā uzvarot mājiniekus [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]].

No 1934. līdz 1978. gadam bija paredzēts, ka finālturnīros piedalīsies 16 valstu izlases. Šajos kausos kvalificējās 16 izlases, bet ne vienmēr piedalījās. 1938. gada kausā piedalījās 15 izlases, jo Austriju [[anšluss|anšlusa]] rezultātā pievienoja [[Trešais reihs|Trešajam reiham]], bet Austrijas vietā turnīrā nepiedalījās citas valsts izlase, savukārt 1950. gada Pasaules kausā no dalības tajā atteicās [[Indijas futbola izlase|Indija]], [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] un [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]. Šajos turnīros allaž dominēja Eiropas un Dienvidamerikas izlases. Tikai četras ne Eiropas vai Dienvidamerikas izlases bija tikušas līdz ceturtdaļfinālam: [[ASV futbola izlase|ASV izlase]] (pusfināls 1930. gadā), [[Kubas futbola izlase|Kubas izlase]] 
(ceturtdaļfināls 1938. gadā), [[Ziemeļkorejas futbola izlase|Ziemeļkorejas izlase]] (ceturtdaļfināls 1966. gadā) un [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlase]] (ceturtdaļfināls 1970. gadā).

=== Paplašināšana līdz 32 izlasēm ===
[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]. gadā Pasaules kausa dalībnieču skaits tika palielināts līdz 24, bet [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]. gadā — līdz 32, dodot iespēju turnīrā piedalīties vairāk [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s komandām. Kopš paplašināšanas Āfrikas, Āzijas un Ziemeļamerikas izlasēm ir klājies turnīros arvien labāk.

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīros piedalījās kopumā 198 valstu izlases, bet 2010. gada kvalifikācijas turnīrā piedalījās 204 izlases, kas bija jauns rekords.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/worldcup/organisation/media/newsid=122766.html#record+number+teams+enter+preliminary+competition Rekorddaudzums - 204 komandas piedalās kvalifikācijas turnīrā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071117123621/http://www.fifa.com/worldcup/organisation/media/newsid=122766.html#record+number+teams+enter+preliminary+competition |date={{dat|2007|11|17||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt; [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018. gada kvalifikācijas turnīram]] pieteicās 210 izlases, tomēr [[Zimbabves futbola izlase|Zimbabve]] un [[Indonēzijas futbola izlase|Indonēzija]] tika diskvalificētas vēl pirms spēļu sākuma.

=== Paplašināšana līdz 48 izlasēm ===
2013. gada oktobrī FIFA prezidents [[Zeps Blaters]] apsolīja [[Karību Futbola savienība]]i drīzumā vienu vietu Pasaules kausā. Savas prezidentūras laikā šo solījumu viņš neizpildīja.

2016. gada oktobrī jaunais FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] ierosināja palielināt finālturnīra dalībnieku skaitu no 32 līdz 48 izlasēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/04102016-fifa_prezidents_piedava_pasaules_kausu_pa|title=FIFA prezidents piedāvā Pasaules kausu paplašināt līdz 48 izlasēm |date={{dat|2016|10|4||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|1|10||bez}} FIFA padome pieņēma lēmumu no 2026. gada paplašināt finālturnīru līdz 48 komandām. Sākotnēji bija paredzēts, ka komandas tiks sadalītas 16 grupās pa trim komandām katrā, bet izslēgšanas spēlēm kvalificēsies 32 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/10012017-fifa_pasaules_kausa_komandu_skaitu_lidz_4|title=FIFA Pasaules kausa komandu skaitu palielina līdz 48 |date={{dat|2017|1|10||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026 |language=en |date={{dat|2017|1|10||bez}} |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2017|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181211213938/https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; Tomēr 2023. gada martā FIFA apstiprināja formātu ar 12 grupām pa četrām komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/id/37637154/2026-world-cup-record-104-matches-12-groups-4-teams-fifa|title=2026 World Cup will have record 104 matches with 12 groups of 4 teams - FIFA|date={{dat|2023|3|14||bez}}|website=espn.com|accessdate={{dat|2026|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trofeja ==
No 1930. līdz 1970. gadam Pasaules kausa ieguvējiem pasniedza [[Žila Rimē balva|Žila Rimē balvu]]. Sākotnēji to sauca par ''Pasaules kausu'' (''World cup'' jeb ''Coupe du Monde''), taču 1946. gadā pārdēvēja par godu FIFA prezidentam, kurš sarīkoja pirmo pasaules čempionātu. 1970. gadā Brazīlija ieguva trešo titulu un kauss uz visiem laikiem nonāca tās īpašumā, taču 1983. gadā kauss tika nozagts un tā arī netika atrasts. Visticamāk, to ir pārkausējuši zagļi.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html Žila Rimē trofeja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130318114431/http://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html |date={{dat|2013|03|18||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt;

Pēc 1970. gada tika izstrādāta jauna Pasaules kausa trofeja. Šī ir ceļojošā balva, ko nav paredzēts uz visiem laikiem atstāt nevienas komandas īpašumā, lai arī cik titulus tā iegūtu, taču uz kausa tiek uzrakstīti visu ieguvējvalstu vārdi. Jauns kauss varētu tikt izstrādāts pēc 2038. gada, kad beigsies vieta, kur uz šī kausa rakstīt uzvarētājvalstu nosaukumus.

Trofeja, ko šobrīd pasniedz, ir 36 [[centimetrs|cm]] augsta, izgatavota no 18 karātu [[zelts|zelta]] un sver 6175 [[grams|gramus]]. Pasaules kausa ieguvēji arī saņem apzeltītu, bet ne no tīra zelta izgatavotu, trofejas kopiju.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/marketing/fifaassets/trophy.html FIFA Īpašumi - Trofeja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071104165903/http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/marketing/fifaassets/trophy.html |date={{dat|2007|11|04||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt;

== Balvas ==

Katra pasaules čempionāta beigās spēlētājiem un komandām tiek piešķirtas balvas par sasniegumiem neatkarīgi no komandu galarezultātiem turnīrā. Pašlaik pastāv sešas šādas balvas:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup Awards|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=fifa.com|archive-date=2013. gada 20. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20131220184611/http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html}}&lt;/ref&gt;

* Balva &quot;Zelta futbola zābaks&quot; labākajam uzbrucējam (balva pirmoreiz piešķirta 1982. gadā, kā arī vēlāk ar atpakaļejošu datumu piešķirta par periodu kopš 1930. gada); pavisam nesen Sudraba futbola zābaks un Bronzas futbola zābaks tika piešķirti, attiecīgi, otrajam un trešajam labākajam uzbrucējam;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup Final|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=fifa.com|archive-date=2013. gada 20. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20131220184611/http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html}}&lt;/ref&gt;
* Futbola vēsturē ir ievērojams sasniegums, par kuru netika piešķirta balva – Roba Rensenbrinka 1000. gūtie vāri (rezultāts sasniegts 1978. gadā).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Conheça o Passado para Entender o Futuro|url=https://www.casasdeapostas365.com/copa-mundo-2022/historia/|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=casasdeapostas365.com|archive-date=2022. gada 9. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20220809084255/https://www.casasdeapostas365.com/copa-mundo-2022/historia/}}&lt;/ref&gt;
* Balva “Zelta cimds” (agrāk saukta par Jašina prēmiju) labākajam vārtsargam, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Kahn named top keeper|url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/team_pages/germany/newsid_2075000/2075695.stm|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=news.bbc.co.uk}}&lt;/ref&gt;
* Balva labākajam jaunajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadam uz kalendārā gada sākumu, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 2006. gadā);&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=World Player of the Year - Winners|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/fifa-awards.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=rsssf.com|archive-date=2018. gada 23. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20181023121239/http://www.rsssf.com/miscellaneous/fifa-awards.html}}&lt;/ref&gt;
* FIFA Godīgas spēles balva, ko piešķir komandai ar labāko godīgas spēles rezultātu saskaņā ar FIFA Godīgas spēles komitejas punktu piešķiršanas sistēmu un kritērijiem (pirmoreiz piešķirta 1978. gadā);
* Balva visinteresantākajai komandai. Komandu, kas pasaules futbola čempionāta laikā ir visvairāk izklaidējusi publiku, noskaidro plašas skatītāju aptaujas rezultātā (balva pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);
* Visu zvaigžņu komanda, kas sastāv no turnīra labākajiem spēlētājiem, tiek paziņota katra turnīra noslēgumā kopš 1998. gada.

== Formāts ==
=== Kvalifikācijas turnīrs ===
Kopš otrā Pasaules kausa [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]] tiek rīkoti kvalifikācijas turnīri, lai atsijātu vājākās komandas no finālturnīra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html | title=FIFA Pasaules kausa kvalifikācija: Dīvainā un brīnišķīgā atrastais apvienojums {{en ikona}} | work=FIFA | date=23.12.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=08.12.2013 | archive-url=https://web.archive.org/web/20131208184428/http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131208184428/http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html |date=08.12.2013 }}&lt;/ref&gt; Tos rīko sešās FIFA kontinentālajās zonās (Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā ar Centrālameriku un Karību salām, Dienvidamerikā, Okeānijā, Eiropā) un tos pārrauga attiecīgo kontinentu konfederācijas. Pirms katra kvalifikācijas turnīra FIFA izvēlas, cik vietas atvēlēt katrai konfederācijai kausā. Pamatā izvēle tiek balstīta uz komandu stiprumu, tomēr to var ietekmēt arī konfederāciju [[lobijs]]. 
 
Kvalifikācijas turnīrs var sākties pat trīs gadus pirms finālturnīra sākuma un ilgt divus gadus. Kvalifikācijas turnīra formāts atšķiras atkarībā no konfederācijas. Parasti vienu vai divu vietu liktenis tiek izlemts starpkontinentālu spēļu rezultātā. Piemēram, Okeānijas zonas uzvarētājkomanda cīnījās ar Āzijas 5. vietu par tiesībām spēlēt [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada kausā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://soccernet.espn.go.com/print?id=468907&amp;type=story&amp;cc= | title=2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija {{en ikona}} | work=ESPN | date=26.11.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=16.12.2008 | archive-url=https://web.archive.org/web/20081216151218/http://soccernet.espn.go.com/print?id=468907&amp;type=story&amp;cc= }}&lt;/ref&gt; Sākot ar [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules kausu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=5/preliminaries/index.html | title=1938. gada FIFA Pasaules kauss Francijā - Kvalifikācija | work=FIFA | date=27.12.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=28.12.2007 | archive-url=https://web.archive.org/web/20071228182216/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition%3D5/preliminaries/index.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071228182216/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=5/preliminaries/index.html |date=28.12.2007 }}&lt;/ref&gt; rīkotājvalstij ir garantēta vieta finālturnīrā. Šādas tiesības bija arī iepriekšējiem čempioniem no 1938. līdz 2002. gadam, tomēr sākot ar [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada kausu]] arī čempioniem ir jākvalificējas. [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada čempioni]], kļuva par pirmo čempionvienību, kurai jākvalificējas nākamajam kausam pēc čempionu titula.

=== Finālturnīrs ===
Pašreizējā finālturnīra formātā piedalās 48 nacionālās komandas. Ir divi posmi: grupu turnīrs, kam seko izslēgšanas turnīrs.

Grupu turnīrā komandas tiek sadalītas 12 grupās. Katrā ir pa četrām komandām. Astoņas komandas tiek &quot;izsētas&quot; (ieskaitot rīkotājus), bet pārējās komandas tiek sadalītas grozos pēc [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]]. Komandas no katra groza izlozējot tiek sadalītas grupās. Sākot ar [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausu]] ir izveidoti ierobežojumi, kas vienā grupā liedz būt vairāk par divām [[Eiropa]]s vai vienu jebkuras citas konfederācijas komandu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/4356050.stm |title=Anglija izsēta 2006. gada Pasaules kausā {{en ikona}} |work=BBC |date=06.12.2005.}}&lt;/ref&gt;

Katrā grupā katra komanda satiekas ar katru pretinieku komandu, līdz ar to visas komandas, kuras piedalās kausā, izspēlē vismaz trīs spēles. Katras grupas pēdējais spēļu pāris tiek ieplānots vienā laikā, lai garantētu godīgumu. Divas labākās komandas no katras grupas tiek uz izslēgšanas turnīru. Tam kvalificējas arī astoņas labākās trešo vietu ieguvušās izlases pēc grupu turnīra rezultātiem. Lai grupā novērtētu komandas, tiek lietoti punkti. Kopš [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada]] par uzvaru piešķir trīs punktus (līdz tam bija divi), par neizšķirtu — vienu un par zaudējumu nevienu. Vienāda punktu skaita gadījumā, sākot ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada turnīru]], nākamais kritēris ir savstarpējo spēļu rezultāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=Regulations for the
FIFA World Cup 2026|publisher=[[FIFA]] |access-date=2026-06-07}}&lt;/ref&gt; Pirms tam sākumā skatījās kopējo vārtu starpību.

Izslēgšanas turnīrā komandas vienā savstarpējā spēlē noskaidro uzvarētāju. Uzvarētāji kvalificējas nākamajai kārtai, zaudētājiem čempionāts noslēdzas. Ja nepieciešams, uzvarētāju nosaka papildlaikā vai ar pēcspēles 11 metru sitieniem. Kopš 2026. gada izslēgšanas spēles sākas ar sešpadsmitdaļfinālu kārtu. Tam seko astotdaļfināli, ceturtdaļfināli, pusfināli, trešās vietas finālmačs (kurā piedalās pusfinālu zaudētāji) un fināls.&lt;ref name=&quot;FIFAformat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf | title=FIFA Pasaules kausu finālu formāti no 1930. līdz 2010. gadam | work=FIFA.com | format=PDF | access-date={{dat|2008|06|11||bez}} | archive-date={{dat|2014|04|06||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20140406215022/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140630075058/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf |date={{dat|2014|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Rīkotājvalsts izvēle ==
Pirmās Pasaules Kausu rīkotājvalstis tika izlemtas FIFA kongresa sanāksmēs. Vietas izvēle varēja izraisīt strīdus, jo ar kuģi no [[Dienvidamerika]]s uz [[Eiropa|Eiropu]] (vai otrādi), diviem futbola centriem, vajadzēja braukt trīs nedēļas. Piemēram, lēmums rīkot [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|pirmo Pasaules kausu]] [[Urugvaja|Urugvajā]] ļāva tajā piedalīties tikai četrām [[Eiropa]]s komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/history/newsid_1632000/1632201.stm |title=Urugvaja 1930 {{en ikona}} |publisher=BBC |date=11.04.2002.}}&lt;/ref&gt; Abi nākamie Pasaules kausi norisinājās Eiropā. Lēmums rīkot otro ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada kausu]]) [[Francija|Francijā]] bija strīdīgs, jo [[Amerika (kontinents)|Amerikas]] komandas uzskatīja, ka kausa rīkošana notiek pēc rotācijas principa. Gan [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], gan [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] boikotēja turnīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/history/newsid_1632000/1632206.stm |title=Francija 1938 {{en ikona}} |publisher=BBC |date=17.04.2002.}}&lt;/ref&gt;

Sākot ar [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada kausu]], lai izvairītos no turpmākiem boikotiem un strīdiem, FIFA uzsāka rīkotāju rotāciju starp Ameriku un Eiropu, kas turpinājās līdz [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadam]]. [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada kauss]], kuru rīkoja [[Korejas Republika|Dienvidkoreja]] un [[Japāna]], bija pirmais, kas norisinājās [[Āzija|Āzijā]], kā arī pirmais ar vairākām rīkotājvalstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/03/au_asia_rb/ |title=Āzija kļūst par Pasaules kausa centru {{en ikona}} |date=03.06.2002. |publisher=CNN |access-date=11.06.2008 |archive-date=01.04.2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130401144059/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/03/au_asia_rb/ }}&lt;/ref&gt; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] [[Dienvidāfrika]] kļuva par pirmo [[Āfrika]]s valsti, kas rīkoja Pasaules kausu. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausu]] rīkos [[Brazīlija]] un tas būs pirmais [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] kopš [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/7068848.stm |title=Brazīlija rīkos 2014. gada Pasaules kausu {{en ikona}} |date=10.10.2007. |publisher=BBC}}&lt;/ref&gt; kā arī pirmais, kad vairāki Pasaules kausi pēc kārtas notiek ārpus [[Eiropa]]s.

Tagad rīkotājvalsti izvēlas FIFA Izpildkomiteja. Tās valsts, kura vēlas rīkot Pasaules kausu, futbola asociācija, saņem &quot;Rīkošanas Līgumu&quot; no FIFA, kas paskaidro soļus un lietas, kuras tā gaida no spēcīgas kandidatūras. Tā arī iegūst veidlapu, kura ir jāaizpilda, oficiāli apstiprinot kandidatūru. Pēc tam, FIFA izvēlēta inspektoru grupa apmeklēs valsti, lai pārliecinātos, ka tā atbilst visām rīkošanas prasībām. Pēc tam tiek izveidots ziņojums. Pašlaik rīkotājvalsts izvēle notiek sešus vai septiņus gadus pirms turnīra rīkošanas.

2010. un 2014. gada Pasaules kausos finālturnīra rīkošanas tiesības tiek rotētas starp konfederācijām, ļaujot vienīgi valstīm no noteiktas konfederācijas (Āfrika 2010. gada, Dienvidamerika 2014. gadā) kandidēt uz turnīra rīkošanu. Rotēšanas princips tika ieviests pēc strīdiem sakarā ar [[Vācija]]s uzvaru pār Dienvidāfriku cīņā par [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada turnīra]] rīkošanu. Tomēr kontinentālās rotēšanas princips neturpināsies pēc 2014. gada, tāpēc katra valsts, izņemot tās, kas pieder iepriekšējo divu turnīru rīkotājkonfederācijām, var kandidēt Pasaules kausa rīkošanai sākot ar [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid=625122.html#rotation+ends+2018 |title=Rotācija beigsies 2018. gadā {{en ikona}} |publisher=FIFA.com |date=10.10.2007. |access-date=11.06.2008 |archive-date=01.11.2007 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071101002817/http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid%3D625122.html#rotation+ends+2018 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071101002817/http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid%3D625122.html#rotation+ends+2018 |date=01.11.2007 }}&lt;/ref&gt; Tas daļēji ir domāts, lai neatgadītos līdzīgs scenārijs kā 2014. gadā, kad turnīra rīkošanai pieteicās tikai [[Brazīlija]].

== Rezultāti ==
=== Pasaules kausu kopsavilkumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%; width: 100%; text-align: center;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:5%;&quot;|Gads
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:12%;&quot;|Mājinieki
| style=&quot;width:1%;&quot; rowspan=&quot;27&quot;|
!colspan=3|Fināls
| style=&quot;width:1%;&quot; rowspan=&quot;27&quot;|
!colspan=3|Spēle par bronzu
!width=1% rowspan=27 style=&quot;background: #ffffff&quot;|
!rowspan=2 width=4%|Komandu skaits
|-
!width=15%|Zelts
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|Sudrabs
!width=15%|Bronza
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|4. vieta
|-
|1930 &lt;br /&gt; ''[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Urugvaja}}
|'''{{fb-big|URU}}'''
|'''4:2'''
|{{fb-big|ARG}}
|{{fb-big|USA|1912}}
|{{refn|Pirmajā turnīrā nenotika spēle par 3. vietu, jo Dienvidslāvija atteicās no spēles, tāpēc ASV nosacīti ieguva 3. vietu.|group=n}}
|{{fb-big|Dienvidslāvija|karaliste}}
|13
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1934 &lt;br /&gt; ''[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Itālija|1861}}
|'''{{fb-big|ITA|1861}}'''
|'''2:1'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|TCH}}
|{{fb-big|GER|empire}}
|'''3:2'''
|{{fb-big|Austrija}}
|16
|-
|1938 &lt;br /&gt; ''[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Francija}}
|'''{{fb-big|ITA|1861}}'''
|'''4:2'''
|{{fb-big|HUN|1940}}
|{{fb-big|BRA|1889}}
|'''4:2'''
|{{fb-big|Zviedrija}}
|16/15
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1950 &lt;br /&gt; ''[[1950. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Brazīlija}}
|'''{{fb-big|URU}}'''
|
|{{fb-big|BRA|1889}}
|{{fb-big|Zviedrija}}
|
|{{fb-big|ESP|1945}}
|16/13
|-
|1954 &lt;br /&gt; ''[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Šveice}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''3:2'''
|{{fb-big|HUN|1949}}
|{{fb-big|Austrija}}
|'''3:1'''
|{{fb-big|URU}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1958 &lt;br /&gt; ''[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Zviedrija}}
|'''{{fb-big|BRA|1889}}'''
|'''5:2'''
|{{fb-big|Zviedrija}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''6:3'''
|{{fb-big|FRG}}
|16
|-
|1962 &lt;br /&gt; ''[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Čīle}}
|'''{{fb-big|BRA|1960}}'''
|'''3:1'''
|{{fb-big|TCH}}
|{{fb-big|CHI}}
|'''1:0'''
|{{fb-big|YUG}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1966 &lt;br /&gt; ''[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Anglija}}
|'''{{fb-big|ENG}}'''
|'''4:2'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|POR}}
|'''2:1'''
|{{fb-big|URS|1955}}
|16
|-
|1970 &lt;br /&gt; ''[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Meksika}}
|'''{{fb-big|BRA|1968}}'''
|'''4:1'''
|{{fb-big|ITA}}
|{{fb-big|FRG}}
|'''1:0'''
|{{fb-big|URU}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1974 &lt;br /&gt; ''[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Rietumvācija}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''2:1'''
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|Polija}}
|'''1:0'''
|{{fb-big|BRA|1968}}
|16
|-
|1978 &lt;br /&gt; ''[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Argentīna}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3:1'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|BRA|1968}}
|'''2:1'''
|{{fb-big|ITA}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1982 &lt;br /&gt; ''[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Spānija}}
|'''{{fb-big|ITA}}'''
|'''3:1'''
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|Polija}}
|'''3:2'''
|{{fb-big|FRA}}
|24
|-
|1986 &lt;br /&gt; ''[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Meksika}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3:2'''
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''4:2'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|BEL}}
|24
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1990 &lt;br /&gt; ''[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Itālija}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''1:0'''
|{{fb-big|ARG}}
|{{fb-big|ITA}}
|'''2:1'''
|{{fb-big|ENG}}
|24
|-
|1994 &lt;br /&gt; ''[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|ASV}}
|'''{{fb-big|BRA}}'''
|'''0:0'''&lt;br /&gt;(3:2 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|ITA}}
|{{fb-big|Zviedrija}}
|'''4:0'''
|{{fb-big|BUL}}
|24
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1998 &lt;br /&gt; ''[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Francija}}
|'''{{fb-big|FRA}}'''
|'''3:0'''
|{{fb-big|BRA}}
|{{fb-big|CRO}}
|'''2:1'''
|{{fb-big|NED}}
|32
|-
|2002 &lt;br /&gt; ''[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Dienvidkoreja}}&lt;br /&gt;{{karogs|Japāna}}
|'''{{fb-big|BRA}}'''
|'''2;0'''
|{{fb-big|GER}}
|{{fb-big|TUR}}
|'''3:2'''
|{{fb-big|KOR}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2006 &lt;br /&gt; ''[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Vācija}}
|'''{{fb-big|ITA}}'''
|'''1:1'''&lt;br /&gt;(5:3 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|FRA}}
|{{fb-big|GER}}
|'''3:1'''
|{{fb-big|POR}}
|32
|-
|2010 &lt;br /&gt; ''[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Dienvidāfrika}}
|'''{{fb-big|ESP}}'''
|'''1:0'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|GER}}
|'''3:2'''
|{{fb-big|URU}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2014 &lt;br /&gt; ''[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Brazīlija}}
|{{fb-big|GER}}
|'''1:0'''
({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|{{fb-big|NED}}
|'''3:0'''
|{{fb-big|BRA}}
|32
|-
|2018 &lt;br /&gt; ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Krievija}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''4:2'''
|{{fb-big|CRO}}
|'''{{fb-big|BEL}}'''
|'''2:0'''
|{{fb-big|ENG}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2022 &lt;br /&gt; ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Katara}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3:3'''&lt;br /&gt;(4:2 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|FRA}}
|'''{{fb-big|CRO}}'''
|'''2:1'''
|{{fb-big|MAR}}
|32
|- 
|2026 &lt;br /&gt; ''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Kanāda}}&lt;br/&gt;{{karogs|ASV}}&lt;br/&gt;{{karogs|Meksika}}
|
|
|
|{{fb-big|FRA}}
|'''4:6'''
|'''{{fb-big|ENG}}'''
|48
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2030 &lt;br /&gt; ''[[2030. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Maroka}}&lt;br/&gt;{{karogs|Portugāle}}&lt;br/&gt;{{karogs|Spānija}}{{refn|Atklāšanas spēļu rīkotāji par godu simtgadei:&lt;br /&gt;{{flag|Argentīna}}&lt;br /&gt;{{flag|Paragvaja}}&lt;br /&gt;{{flag|Urugvaja}}|group=n|name=hosts2030}}
|
|
|
|
|
|
|48
|- 
|2034 &lt;br /&gt; ''[[2034. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Saūda Arābija}}
|
|
|
|
|
|
|48
|}

;Piezīmes:
{{reflist|group=n}}

=== Veiksmīgākās komandas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Izlase
!1. vieta
!2. vieta
!3. vieta
|-
|{{Fb|Brazīlija}}
|5 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]; [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]; [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]; [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|2 ([[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]; [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]])
|2 ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]])
|-
|{{Fb|Vācija}}
|4 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]; [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|4 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]; [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|4 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|-
|{{Fb|Itālija}}
|4 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]])
|2 ([[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]])
|1 ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]])
|-
|{{Fb|Argentīna}}
|3 ([[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|3 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]; [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|
|-
|{{Fb|Francija}}
|2 ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]; [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|2 ([[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|2 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]])
|-
|{{Fb|Urugvaja}}
|2 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]; [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]])
|
|
|-
|{{Fb|Spānija}}
|1 ([[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|
|
|-
|{{Fb|Anglija}}
|1 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]])
|
|1 ([[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])
|-
|{{Fb|Nīderlande}}
|
|3 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|1 ([[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|-
|{{Fb|Čehoslovākija}}
|
|2 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]])
|
|-
|{{Fb|Ungārija}}
|
|2 ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]])
|
|-
|{{Fb|Horvātija}}
|
|1 ([[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|2 ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|-
|{{Fb|Zviedrija}}
|
|1 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]])
|2 ([[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]])
|-
|{{Fb|Polija}}
|
|
|2 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]])
|-
|{{Fb|Turcija}}
|
|
|1 ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|-
|{{Fb|Čīle}}
|
|
|1 ([[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]])
|-
|{{Fb|Austrija}}
|
|
|1 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]])
|-
|{{Fb|Portugāle}}
|
|
|1 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]])
|-
|{{Fb|ASV}}
|
|
|1 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]])[Pusfinālisti]
|-
|{{Fb|BEL}}
|
|
|1 ([[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|}

== Rekordi un statistika ==
* Lielākās uzvaras: [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] — [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] 9:0 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]), [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] — [[Kongo DR futbola izlase|Zaira]] 9:0 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]), [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] — [[Salvadoras futbola izlase|Salvadora]] 10:1 ([[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]])
* Ātrākie vārti: [[Hakans Šikirs]], 11. sekunde, [[Turcijas futbola izlase|Turcija]] - [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
* Visvairāk dalības reižu finālturnīros (6 reizes komandas pieteikumā): [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]), [[Krištianu Ronaldu]] ([[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]), [[Giljermo Očoa]] ([[Meksikas futbola izlase|Meksika]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])
* Visvairāk spēļu finālturnīros: [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]) — 32
* Visvairāk gūto vārtu finālturnīros: [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) — 21; [[Kilians Mbapē]] ([[Francijas futbola izlase|Francija]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) — 20; [[Miroslavs Kloze]] ([[Vācijas futbola izlase|Vācija]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]) — 16
* Visvairāk gūto vārtu vienā finālturnīrā: [[Žists Fontēns]] ([[Francijas futbola izlase|Francija]], [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]) — 13
* Vecākais spēlētājs, kas guvis vārtus: [[Rožē Milla]] ([[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūna]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]), pret [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]], vecums — 42 gadi, 39 dienas

== Latvijas dalība Pasaules kausos ==
{{pamatraksts|Latvijas futbola izlase}}
[[Latvijas futbola izlase|Latvija]] pirmoreiz piedalījās [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kura spēles tika aizvadītas 1937. gadā. Vispirms Latvija ar 5:1 un 4:2 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], bet izšķirošajā spēlē ar 1:2 viesos zaudēja [[Austrijas futbola izlase|Austrijai]] un uz finālturnīru netika.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/38q.html 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

No 1950. līdz 1990. gadiem Latvija Padomju okupācijas dēļ pasaules kausa turnīros nepiedalījās. [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Latvija tika ielozēta vienā apakšgrupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]]. Šis turnīrs Latvijas izlasei nebija visai veiksmīgs, 12 spēlēs tika izcīnīti 5 neizšķirti un septiņas reizes zaudēts, galarezultātā ieņemot 6. vietu apakšgrupā (finālturnīram kvalificējās divas labākās apakšgrupas komandas).&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/94q.html 1994. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas grupā Latvija par divām ceļazīmēm uz finālturnīru cīnījās ar [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] un [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]]. Latvijas izlases bilance bija 3 uzvaras, 1 neizšķirts, 6 zaudējumi, galarezultātā ierindojoties 4. vietā grupā, Latvija finālturnīram nekvalificējās.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/98q.html 1998. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Par ceļazīmēm uz [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa finālturnīru]] Latvija cīnījās ar [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] un [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. Šis turnīrs bija pagalam neveiksmīgs, Latvija izcīnīja tikai vienu uzvaru, savā laukumā cīnījās neizšķirti ar vienu no pasaules vājākajām izlasēm — Sanmarīno, bet pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus, tādējādi grupā ierindojoties 4. vietā.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/2002q.html 2002. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijā Latvijas pretinieki cīņā par finālturnīru bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]], [[Krievijas futbola izlase|Krievija]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]], [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteina]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburga]]. Izcīnot 4 uzvaras, trīsreiz spēlējot neizšķirti un 5 reizes zaudējot, Latvija ierindojās 5. vietā un finālturnīram nekvalificējās.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/2006q.html 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvija par ceļazīmi uz finālturnīru [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikā]] cīnījās ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Tādu izlozes dāvanu jāmēģina izmantot | publisher = eSports.lv | date = 25.11.2007. | url = http://esports.lv/futbols/izlases/25112007-latvijai_loti_veiksmiga_izloze}}&lt;/ref&gt; Latvijas izlase izcīnīja piecas uzvaras, divreiz nospēlēja neizšķirti un piedzīvoja trīs zaudējumus, ierindojoties 3. vietā kvalifikācijas grupā, taču ar to nepietika, lai turpinātu cīņu par iekļūšanu finālturnīrā.

[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Latvijas izlase ar divām uzvarām, diviem neizšķirtiem un sešiem zaudējumiem ieguva 5. vietu grupā un finālturnīram nekvalificējās.

[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvijas izlases pretinieki bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras izlases]]. Latvija divreiz uzvarēja Andoru un vienreiz cīnījās neizšķirti ar Fēru Salu izlasi, pārējās spēlēs piedzīvojot zaudējumus. Iegūtie 7 punkti deva 5. vietu grupā.

[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvijas pretinieki bija [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]], [[Turcijas futbola izlase|Turcija]], [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalne]] un [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltārs]]. Latvija kvalifikācijas spēlēs divas reizes uzvarēja Gibraltāru, divas reizes spēlēja neizšķirti ar Norvēģiju pa vienai reizei spēlēja neizšķirti ar Melnkalni un Turciju, un pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus. Latvija kvalifikācijas turnīrā ieguva 9 punktus, iegūstot 5. vietu grupā.

[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada pasaules kausa kvalifikācijā]] Latvijas pretinieki bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]], [[Serbijas futbola izlase|Serbija]], [[Albānijas futbola izlase|Albānija]] un [[Andoras futbola izlase|Andora]].Latvija kvalifikācijas spēlēs vienu reizi uzvarēja Andoru, pa vienai reizei spēlēja neizšķirti pret Andoru un Albāniju, pārējās spēlēs piedzīvojot zaudējumus. Latvija kvalifikācijas turnīrā ieguva 5 punktus, iegūstot 4. vietu grupā.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{portāls2|Futbols}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.fifaworldcup.com/ FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070329022640/http://fifaworldcup.com/ |date={{dat|2007|03|29||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.fifa.com/worldcup/archive/ FIFA Pasaules kausu arhīvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150318083110/http://www.fifa.com/worldcup/archive/ |date={{dat|2015|03|18||bez}} }} {{en ikona}}
* https://www.youtube.com/watch?v=s-CCK34E3mU|FIFA World Cup 2010 All Goals

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{Vērtīgs raksts}}

[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss| ]]</text>
      <sha1>ilbpgc9s12qeum5px1hk57ad5rxx2p9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cēsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5278</id>
    <revision>
      <id>4495758</id>
      <parentid>4489085</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T18:21:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495758</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26649" sha1="62ad67ph6coap9xpssxmjntzojq66mm" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Cēsis (stacija)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Cēsis
 | native_name              = 
 | settlement_type          = Novada pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2/1
 |caption_align           = center
 |image1                  = Skats no Vidzemes koncertzāle Cēsis jumta - panoramio (2).jpg
 |caption1                = Skats uz pilsētu
 |image2                  = CesuPils 2017-09-10.jpg
 |caption2                = [[Cēsu pils]]
 |image3                  = Vidzemes koncertzāle &quot;Cēsis&quot; - panoramio (2).jpg
 |caption3                = [[Vidzemes koncertzāle &quot;Cēsis&quot;]]
 |image4                  = Цесис (Латвия) Rožu laukums - Площадь Роз - panoramio.jpg
 |caption4                = Rožu laukums
 |image5                  = Cēsis New Castle in autumn 2016.jpg
 |caption5                = [[Cēsu pilsmuiža]]
 }}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Cesis flag.svg
 | flag_link                = Cēsu karogs
 | image_shield             = Cesis COA.svg
 | shield_link              = Cēsu ģerbonis
 | pushpin_map              = Latvija#Cēsu novads
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 57 | latm  = 18 | lats  = 45| latNS  = N
 | longd = 25 | longm = 16 | longs = 31| longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = Novads
 | subdivision_name1        = [[Cēsu novads]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = kopš 1323. gada&lt;ref&gt;Pilsētas tiesības iespējams piešķirtas 1224. gadā; 1226. gadā dokumentos minēts Cēsu rātskungs, taču tikai 1323. gadā Cēsis minētas kā pilsēta, skat.: Cēsu hronika. Kultūras biedrība Harmonija. Cēsis. 2006. {{ISBN|9984984028}}. 20.lpp. un 25.lpp.&lt;/ref&gt;
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | seat_type                = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|et|Võnnu}}&lt;br /&gt;{{val|liv|Venden}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Kieś}}&lt;br /&gt;{{val|de|Wenden}}
 | area_total_km2           = 19.3
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Cēsis}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_demonym       = cēsnieks&lt;ref name=&quot;cēsnieki&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=32}}&lt;/ref&gt;
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-41(01-03)
 | area_code                = &lt;small&gt;(+371)&lt;/small&gt; 641
 | website                  = {{URL|www.cesis.lv}}
 | footnotes                = 
}}
'''Cēsis''' ir [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Vidzemes augstiene]]s ziemeļu daļā, [[Cēsu novads|Cēsu novada]] administratīvais centrs. Cēsis atrodas 90&amp;nbsp;km no [[Rīga]]s. Gar pilsētu plūst [[Gauja|Gaujas upe]]. Cēsis ir viena no vecākajām pilsētām Latvijā, [[Hanzas savienība]]s pilsēta un viena no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestru rezidencēm (1237—1561). Cēsis ir [[Latvijas karogs|Latvijas karoga]] dzimtene, kā arī [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|14. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
Nosaukums Cēsis, kā 1931. gadā rakstā ‘’Par Cēsu un Cesvaines vārdu’’ norādījis latviešu valodnieks [[Jānis Endzelīns]], ir sens baltu tautu vārds. Cēsu apkārtnē, Raunā, Turaidā un citās vietās Vidzemē ir sastopami līdzīgi vietvārdi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Cēsis. Tūrisma ceļvedis pa Cēsīm un to apkārtni|last=Anspaks|first=A.|publisher=Latvijas Valsts izdevniecība|year=1960|location=Rīga|pages=10-11}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Cēsu vēsture}}

Cēsu apkārtne Gaujas ielejas malā bijusi apdzīvota jau kopš 8. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 11. gadsimtā Cēsīs ieradās [[vendi (Livonija)|vendi]], kuri apmetās [[Riekstu kalns|Riekstu kalnā]] starp [[latgaļi|latgaļu]] valsts [[Tālava]]s un [[Idumeja]]s zemēm.
Pēc tam, kad 1206. gadā Cēsu vendi pārgāja kristīgajā ticībā, [[Zobenbrāļu ordenis]] vendu pilī izveidoja savu cietoksni karagājieniem uz igauņu zemēm.
1237. gadā pēc zobenbrāļu sagrāves [[Saules kauja|Saules kaujā]] [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] kļuva par jaunizveidotā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra rezidenci un šeit sākās plaši pils pārbūves darbi.

1271. gadā dokumentā minēts, ka Cēsīm ir zīmogs ar Svētās Katrīnas attēlu. 1280. gadā [[Atskaņu hronika|Atskaņu hronikā]] minēts, ka Cēsu zemessargi Rīgas aizstāvēšanā pret [[zemgaļi]]em devušies ar [[Latvijas karogs|sarkanbaltsarkanu karogu]]. 1284. gadā tika iesvētīta [[Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Cēsu baznīca]] kā Livonijas ordeņa Doma baznīca. 1383. gadā Cēsis jau minētas kā pilsēta, kuru aptvēra mūri ar trīs torņiem un četriem vārtiem. Arī ceļotājs [[Žilbērs de Lanuā]] 1413. gadā Cēsis aprakstīja kā lielu nocietinātu pilsētu: &quot;No turienes [Siguldas] uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja minētā ordeņa mestram, un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis (''une grosse ville fermée nommée Winde''), kas ir komandantūra un pils.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
[[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas karu]] laikā 1481. gadā uz Cēsu pili no Rīgas ordeņa pils tika pārvests Livonijas arhīvs, zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumi un Cēsis atkal kļuva par pastāvīgo Livonijas ordeņa galvaspilsētu. Cēsu labklājība un uzplaukums turpinājās visu Livonijas ordeņa mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] valdīšanas laiku — vairāk kā 40 gadus.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1559.—1560. gadā Krievijas cara [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēks nopostīja Cēsu pilsētu, bet pili neieņēma. 1577. gadā Cēsu pilī apmetās Livonijas karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]]. Lai gan Magnuss Cēsis jau bija apsolījis atdot krievu karaspēkam, pilsētas aizstāvji padoties atteicās. Nevēloties nonākt krievu rokās, Cēsu pili tās aizstāvji, skaitā ap 300, tostarp arī sievietes un bērni, paši uzspridzināja, paliekot aprakti zem tās drupām. 1578. gadā pili atkal aplenca ap 18 000 krievu un tatāru karavīru, bet šoreiz uzvaru guva pils aizstāvji. 1598. gadā Cēsis kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pārvaldītās [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija]]s galveno pilsētu.

[[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā Cēsis 1621. gadā ieņēma [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]].&lt;ref&gt;Cēsu hronika. Kultūras biedrība Harmonija. Cēsis. 2006. {{ISBN|9984984028}}. 46.lpp.&lt;/ref&gt; [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1703. gadā pilsētu un pili iekaroja [[Krievijas cariste|Krievijas]] karaspēks. 1748. gadā lielā ugunsgrēka laikā gāja bojā pilsētas rātsnams un lielākā daļa pilsētas. 1777. gadā [[Cēsu pilsmuiža|Cēsu pilsmuižu]] iegādājās [[Kārlis Eberhards fon Zīverss]]. 1785. gadā Cēsis kļuva par apriņķa pilsētu.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada 20. februārī Cēsis ieņēma ķeizariskās Vācijas armija. 1918. gada 18. novembrī pēc Latvijas Republikas nodibināšanas pilsētā tika nodibināta [[Cēsu rota]], kas 8. decembrī kļuva par vienu no pirmajām nacionālā karaspēka vienībām. 1919. gada 6.-23. jūnijā pie Cēsīm latviešu un igauņu karaspēks sakāva uzbrūkošo vācbaltiešu landesvēru ([[Cēsu kaujas]]). 1938. gadā uzcelta [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Cēsu Valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija]]s jaunā ēka. [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|1941. gada 4. jūlijā pilsētu okupēja]] [[Vērmahts]].
1944. gada septembrī Sarkanās armijas aviācijas uzlidojuma laikā tika iznīcināta daļa vecpilsētas blakus Rožu (Tirgus) laukumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cesustasti.lv/visi-stasti/pionieru-laukums/ |title=Cēsu stāsti. Pionieru laukums |access-date={{dat|2026|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260409075015/https://cesustasti.lv/visi-stasti/pionieru-laukums/ }}&lt;/ref&gt; 26. septembrī pilsētu ieņēma Sarkanā armija.

[[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] laikā Cēsis kļuva par vienu no neatkarības atjaunošanas kustības centriem. 1988. gadā Cēsīs tika nodibināta pirmā [[Latvijas Tautas fronte]]s nodaļa ārpus Rīgas.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sabiedriba/arpus-rigas-pirmo-latvijas-tautas-frontes-nodalu-nodibinaja-cesu-rajona-630680 Ārpus Rīgas pirmo Latvijas Tautas frontes nodaļu nodibināja Cēsu rajonā]&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Cesu karogs.jpg|A. Krūkas 1936. gada glezna &quot;Cēsis —  [[Latvijas karogs|Latvijas karoga]] šūpulis 1279. gadā&quot; 
Attēls:Cesu_pilsdrupas_ 1793.jpg|Cēsu pilsdrupas 1793. gadā (no Broces kolekcijas)
Attēls:Zehsis.jpg|Cēsu pilsētas panorāma pirms Pirmā pasaules kara
Dubinska muiža Cēsīs pēc 1905.jpg|[[Dubinska muiža]] pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905)
Rīgas iela Cēsīs pirms 1940.jpg|Rīgas iela vecpilsētā (pirms 1940)
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Cēsu pils parks 01.jpg|thumb|Cēsu pils parks]]
Cēsis atrodas [[Vidzemes augstiene]]s ziemeļrietumu stūrī un piegulošajā [[Gaujas senieleja|Gaujas senlejas]] posmā. Pilsēta kopā ar Priekuļiem atrodas uz izvirzītas platformas, kuru Vaives un [[Āraiši|Āraišu]] pusē norobežo dziļas ielejas, Gaujas ielejas nogāzi saposmo sāngravas, un dziļas gravas iesniedzas arī pašā pilsētā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pateicoties šeit izplatītajiem smilšakmeņiem, pilsēta ir bagāta ar smilšakmens atsegumiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Iepazīsti Cēsu novadu!|last=Rukšāne|first=Guna|publisher=Cēsu rajona padome|year=2001|pages=55}}&lt;/ref&gt; Cēsis atrodas galvenokārt uz austrumiem no Gaujas ielejas, tās labajā krastā ir tikai šaura Cēsu teritorijas josla no Lenčupes ietekas līdz Raiskuma tiltam (šī daļa robežojas ar [[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagastu]]). Cēsis ziemeļos un austrumos robežojas ar [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastu]], dienvidaustrumos ar [[Vaives pagasts|Vaives]], dienvidos ar [[Drabešu pagasts|Drabešu pagastu]]. Pēc 2021. gada teritoriālās reformas atrodas [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. Pilsētas teritorija veido robainu četrstūri: tā garums no apvedceļa austrumos līdz Raiskumkrogam rietumos ir 6,3 km, platums (dienvidu-ziemeļu virzienā) starp Meijermuižu un Brenčiem teritorijas rietumu daļā ir 4,5 km, bet austrumu daļā — 4 km. No Cēsu centra līdz Gaujai ir apmēram 3 km.

Gaujas līmenis pie Cēsīm ir 22 m vjl., bet Rožu laukums ir gandrīz 100 m vjl., apbūves dienvidu rajonā Zirņu un Zvirbuļu kalni vēl augstāki, pie dienvidu un austrumu robežām virsma sasniedz 120–125 m vjl. Cēsīs ielas ap vecpilsētu vietām ir ar slīpumu, īpaši nolaidenas ir tās, kas vērstas pret Gauju vai šķērso gravas.

Cēsīm raksturīgs liels lauksaimniecisko zemju (357 ha — 8%) un mežu īpatsvars (147,5 ha — 7,7%), 42 ha zemes aizņem parki (Pils parks, Maija parks). 105 ha ir īpaši aizsargājami. Cēsis apņem lauksaimnieciski sen apgūtas zemes - Gaujas nacionālā parka neitrālā zona, pilsētas rietumu daļā ir intensīvās atpūtas zona, ziemeļos - ekstensīvās atpūtas zona un Gaujas ielejā — atpūtas ainavu liegums. Gaujas ūdeņi Cēsu robežās aizņem 26,7 ha, 5 km garu upes posmu. lelejas un sāngravu nogāzes apaugušas ar [[Egles|eglēm]], piejaukumā [[bērzi]], [[alkšņi]], [[apses]], [[lazdas]] u.c.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Kultūrvēsturiskie pieminekļi ==

* [[Cēsu viduslaiku pils|Ordeņa pils]], viens no stiprākajiem Zobenbrāļu, vēlāk Livonijas ordeņa cietokšņiem un [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestru]] rezidence, kuras celtniecība sākta 1207. gadā. Pils atkārtoti postīta 16. un [[17. gadsimts|17. gadsimta]] karos, pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] nav atjaunota. 
* [[Cēsu pilsmuiža|Jaunā pils]] uzcelta [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās ordeņpils vārtu nocietinājuma vietā. Sākumā tā kalpojusi kā grāfu Zīversu dzimtas dzīvojamā māja, vēlāk tajā darbojās ūdens dziedinātava, virsnieku klubs un pēc Otrā pasaules kara tajā bija ierīkoti apmēram 40 dzīvokļi. Kopš 1949. gada pilī atrodas [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]].
* [[Cēsu Sv. Jāņa baznīca|Sv. Jāņa baznīca]] 1284. gadā iesvētīta kā Livonijas ordeņa Doma baznīca. [[Kontrreformācija]]s laikā no 1582. līdz 1621. gadam tā kļuva par katoļu bīskapa rezidenci, bet 1629. gadā atdota luterāņiem. Baznīca dega 1568., 1607., 1640., 1665., 1671., 1686. 1694., 1746. un 1748. gadā. 1853. gadā baznīcas torni pārbūvēja neogotiskā stilā, 1907. gadā uzstādīja jaunas ērģeles.
* [[Rīgas iela (Cēsis)|Rīgas ielas]] apbūve ir 18. un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] ielu apbūves paraugs. No viduslaikiem ir saglabājušās pilsētas vārtu paliekas (Raunas vārti) un tirgus laukuma vieta (Līvu laukums). Vērtīgākie nami ir Vecais rātsnams (Rīgas iela 7), Tirgotāja nams (Rīgas iela 16) un Harmonijas nams (Rīgas iela 24).
* [[Cēsu pilsētas kapsēta]] izveidota 1773. gadā, 2026. ɡadā to iekļāva Eiropas nozīmīgo kapsētu sarakstā. 

[[Attēls:Skats no Vidzemes koncertzāle Cēsis jumta - panoramio (2).jpg|thumb|Skats no Vidzemes koncertzāles jumta]]

== Kultūra ==
Cēsis bija viena no Latvijas pilsētām, kas piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s statusu, taču {{Dat|2009|9|15||bez}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt Rīgai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&amp;format=HTML&amp;aged=0&amp;language=LV&amp;guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA — Press releases|publisher=Europa.eu}}&lt;/ref&gt; Cēsis ir mājvieta vairākiem populāriem festivāliem — Cēsu mākslas festivālam,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cesufestivals.lv/|title=Cēsu Mākslas Festivāls – Cēsu Mākslas Festivāls|work=Cēsu Mākslas Festivāls|access-date=2018-10-28|date=2015-05-20|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181008062308/http://www.cesufestivals.lv/|archivedate=2018-10-08}}&lt;/ref&gt; sarunu festivālam &quot;Lampa&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv|title=Sākums|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2018-10-28|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181125181750/https://www.festivalslampa.lv/lv|archivedate=2018-11-25}}&lt;/ref&gt; un čella festivālam &quot;Čello&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cesukoncertzale.lv/lv/celo-cesis/|title=Vidzemes koncertzale Cēsis|website=cesukoncertzale.lv|access-date=2018-10-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181121065535/http://cesukoncertzale.lv/lv/celo-cesis/|archivedate=2018-11-21}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] epidēmijas 1744. gadā Cēsīs bija ap 600 iedzīvotāju. 19. gadsimtā iedzīvotāju skaits pieauga un 1897. gadā latvieši Cēsīs ieguva pārsvaru, un 1925. gadā 90% iedzīvotāju bija latvieši, 3% — vācieši, 3% — ebreji, 2% — krievi. 1935. gadā Cēsis bija septītā lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, 1990. gados — 11. vietā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;  Pašlaik Cēsis ir 14. [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|lielākā pilsēta Latvijā]].

Par vienu no pašvaldības galvenajiem mērķiem pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s kļuva jaunu cilvēku piesaiste, kas sekmēja ne tikai iedzīvotāju atgriešanos dzimtajā pilsētā, bet piesaistīja cilvēkus arī no citām pilsētām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/ka-cesis-kluva-par-intelektualo-milenialu-magnetu.a376000/|title=Kā Cēsis kļuva par intelektuālo mileniāļu magnētu?|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2000. gadā no 18 137 Cēsu iedzīvotājiem 15 130 bija [[latvieši]], 2 113 — [[krievi]], 225 — [[baltkrievi]], 194 — [[poļi]], bet pārējie 475 — citas tautības.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
|title       =
|type        = 
|align       = left
|width       = 
|state       = 
|shading     = 
|percentages = pagr
|break       = jā
|footnote    = Avots:&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Latvijas pilsētas&quot;. Rīga 1999.&lt;/ref&gt;
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1800|1100
|1840|1700
|1863|2400
|1881|4300
|1897|6356
|1914|8000
|1920|6452
|1925|8047
|1930|7700
|1935|8748
|1939|8500
|1943|7900
|1959|13839
|1970|17696
|1979|20958
|1989|22013
|2000|18732
|2011|16764
|2021|14815
}}
=== Ievērojami cilvēki Cēsīs ===
* [[Aleksandrs Kīters]] (1813—1879), ķirurgs un ginekologs
* [[Leokādija fon Freitāga-Loringhofena]] (1842—1912), pedagoģe
* [[Johans Rūdolfs Adolfi]] (1862—1944), ārsts un šahists
* [[Pauls Valdens]] (1863—1957), ķīmiķis
* [[Ādolfs Osvalds Plamšs]] (1866—1939), vācbaltiešu luterāņu mācītājs
* [[Eduards Veidenbaums]] (1867—1892), dzejnieks
* [[Jānis Poruks]] (1871—1911), rakstnieks
* [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951), komponists
* [[Jānis Doreds]] (1881—1954), kinooperators, fotogrāfs
* [[Johaness Lecmanis]] (1885—1971), meteorologs
* [[Alfrēds Zommers]] (1888—1954), aktieris, režisors
* [[Aleksandrs Drēviņš]] (1889—1938), gleznotājs
* [[Jānis Puriņš (kara ārsts)|Jānis Puriņš]] (1893—1982), kara ārsts
* [[Eduards Erdmanis]] (1896—1958), komponists
* [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] (1896—1969), tēlnieks
* [[Nikolajs Skuja]] (1913—2012), gastroenterologs, endoskopijas aizsācējs Latvijā
* [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013), rakstnieks
* [[Gunārs Balodis]] (1934), gleznotājs un filmu mākslinieks
* [[Rihards Kūlis]] (1945), filozofs un tulkotājs
* [[Andris Riekstiņš]] (1951), komponists, vijolnieks, diriģents
* [[Haralds Sīmanis]] (1951—2022), komponists, mūziķis
* [[Anita Stukāne]] (1954), tāllēcēja
* [[Laima Vaikule]] (1954), dziedātāja
* [[Aīda Ozoliņa]] (1957), aktrise
* [[Andrejs Žagars]] (1958—2019), aktieris, režisors un uzņēmējs
* [[Raimonds Macats]] (1961), komponists, mūziķis
* [[Juris Žagars]] (1961), aktieris
* [[Ritums Ivanovs]] (1968), gleznotājs
* [[Linda Leen|Linda Feldberga]] (1979), dziedātāja
* [[Mārtiņš Cipulis]] (1980), hokejists
* [[Jānis Bērziņš (biatlonists)|Jānis Bērziņš]] (1982), biatlonists
* [[Jānis Karlivāns]] (1982), desmitcīņnieks
* [[Kaspars Stupelis]] (1982), bijušais latviešu motokrosa sportists blakusvāģu klasē, kantētājs. Četrkārtējs pasaules čempions.

== Izglītība ==
Cēsīs pamatizglītību iespējams iegūt kādā no septiņām sākumskolām/pamatskolām: Cēsu 1. pamatskolā, kur iespējams padziļināti apgūt mūziku,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cesu1pamatskola.anazana.com/|title=Par skolu|website=cesu1pamatskola.anazana.com|access-date=2018-10-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181005002943/http://cesu1pamatskola.anazana.com/|archivedate=2018-10-05}}&lt;/ref&gt; Cēsu 2. pamatskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cesu2pamatskola.lv/|title=Cēsu 2. Pamatskola|website=www.cesu2pamatskola.lv|access-date=2018-10-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181014002812/http://www.cesu2pamatskola.lv/|archivedate=2018-10-14}}&lt;/ref&gt; ekoskolu kustībā iesaistītajā Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pastarinaskola.lv/|title=Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola|last=Siliņa|first=Velta|website=pastarinaskola.lv|access-date=2018-10-28|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181014075735/http://www.pastarinaskola.lv/|archivedate=2018-10-14}}&lt;/ref&gt; privātajā Cēsu Jaunajā pamatskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jaunaskola.lv|title=Jaunā skola|website=www.jaunaskola.lv|access-date=2018-10-28|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181029030345/http://www.jaunaskola.lv/|archivedate=2018-10-29}}&lt;/ref&gt; un Cēsu internātpamatskolā — attīstības centrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csip.lv|title=Cēsu Internātpamatskola - Rehabilitācijas Centrs|last=www.c4.lv|first=SIA C4|website=www.csip.lv|access-date=2018-10-28|archive-date=2020-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20200412190702/https://www.csip.lv/}}&lt;/ref&gt;

Vidējo izglītību iespējams iegūt Cēsu pilsētas vidusskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cesuvsk.lv|title=Sākums - Cēsu Pilsētas vidusskola|website=Cēsu Pilsētas vidusskola|access-date=2018-10-28|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180825033116/http://www.cesuvsk.lv/|archivedate=2018-08-25}}&lt;/ref&gt; Draudzīgā Aicinājumā Cēsu Valsts Ģimnāzijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dacvg.lv|title=Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija|access-date=10.28.2018.|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190126150850/http://www.dacvg.lv/|archivedate={{dat|2019|01|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; un [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Cēsu Valsts ģimnāzijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvg.edu.lv|title=Aktualitātes|website=www.cvg.edu.lv|access-date=2018-10-28|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181001142817/http://www.cvg.edu.lv/|archivedate=2018-10-01}}&lt;/ref&gt;

== Ekonomika ==
1990. gadu sākumā lielākie Cēsu uzņēmumi bija spiesti samazināt ražošanu, jo strauji samazinājās pieprasījums pēc to pakalpojumiem. Valsts uzņēmumu privatizācija Cēsis skāra samērā vēlu. Pašlaik vietējā ekonomikā dominē mazie uzņēmēji un privātā uzņēmējdarbība,&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; bet lielākais rūpniecības uzņēmums Cēsīs ir [[Cēsu alus]].

Viena no nozīmīgākajām ekonomikas nozarēm Cēsīs ir tūrisms. Vasarās tūristus piesaista daba un mākslas pasākumi, bet ziemā — slēpošanas komplekss. Visa gada griezumā Cēsis apmeklētājus piesaista kā reģionāli nozīmīgs mākslas un kultūras centrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cesis.lv/lv/cesu-novads/cesis|title=Cesis.lv - Novads » Cēsis » Cēsis|website=www.cesis.lv|access-date=2018-10-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181023104646/http://cesis.lv/lv/cesu-novads/cesis|archivedate=2018-10-23}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Cēsis apmeklēja 405 tūkstoši tūristu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cesis.lv/index.php?p=12 |title=Cēsu novads faktos |access-date={{dat|2010|09|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20050219201151/http://cesis.lv/index.php?p=12 |archivedate={{dat|2005|02|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sadraudzības pilsētas ==
Cēsīm ir [[sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām:&lt;ref&gt;[https://www.cesis.lv/lv/novads/cesu-novads/starptautiska-sadarbiba-73241/ Cēsu novada sadraudzības pilsētas]&lt;/ref&gt;

* {{vieta|Vācija|Ahima}}
* {{vieta|Igaunija|Rakvere}}
* {{vieta|Lietuva|Rokišķi}}
* {{vieta|Zviedrija|Tiresē}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Cēsise Jaani kirik 02.JPG|[[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca]]
Christ Transfiguration Orthodox Church at Cesis.jpg|Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca
Cesis Burgruine1.jpg|[[Cēsu pils]]
Cesis Lettland Latvia.jpg|[[Cēsu pilsmuiža|Cēsu pilsmuiža (Jaunā pils)]]
Cēsis.Dzirnavas,ūdenstornis,baznīca un pils tornis - Guntars Mednis - Panoramio.jpg|Cēsu vējdzirnavu drupas un ūdenstornis

&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Cēsis}}
* [http://www.cesis.lv/ Cēsu oficiālā mājaslapa]
* [http://www.cesis2014.lv/ Cēsis — Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014 kandidāte] {{Webarchive|url=https://archive.today/20110722161904/http://www.cesis2014.lv/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}
* [http://www.tourism.cesis.lv/ Tūrisms Cēsīs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071213061619/http://www.tourism.cesis.lv/ |date={{dat|2007|12|13||bez}} }}
* [http://www.vvtc.cesis.lv/ Cēsu pils komplekss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071022030435/http://www.vvtc.cesis.lv/ |date={{dat|2007|10|22||bez}} }}
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8051 Vietas.lv — Cēsis]
* [https://web.archive.org/web/20080321195358/http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe003.htm A.Švābe, Tālava, 1936]

{{Cēsu novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Cēsu rajons}}
{{Cēsu apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hanzas pilsētas]]
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Cēsis| ]]</text>
      <sha1>62ad67ph6coap9xpssxmjntzojq66mm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5290</id>
    <revision>
      <id>4495789</id>
      <parentid>4435901</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T23:30:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495789</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26685" sha1="8uzcge7ahzw1git92u3bcve155lqynr" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|pilsētu Latvijā|Dobele (nozīmju atdalīšana)|Dobele}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Dobele
| native_name = 
| settlement_type = Novada pilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2/1
 |caption_align           = center
 |image1                  = Dobeles panorāma 1.jpg
 |caption1                = Dobeles panorāma
 |image2                  = Dobeles pilsdrupas 1.jpg
 |caption2                = [[Dobeles pils]]
 |image3                  = Dobele - panoramio (10).jpg
 |caption3                = [[Dobeles katoļu baznīca]]
 |image4                  = Dobeles Luteriskā baznīca 2.jpg
 |caption4                = [[Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
 |image5                  = Dobele, the city square.jpg
 |caption5                = Dobeles tirgus laukums
 |image6                  = Dobeles atbrīvošanas piemineklis 2.jpg
 |caption6                = [[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Dobele flag.svg
| flag_link = Dobeles karogs
| image_shield = Dobele COA.svg
| shield_link = Dobeles ģerbonis
| pushpin_map = Latvija#Dobeles novads
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 56
| latm = 37
| lats = 27
| latNS = N
| longd = 23
| longm = 16
| longs = 48
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Dobeles novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1917. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Doblen}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Добленъ}}
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Andrejs Spridzāns]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])&lt;/small&gt;
| area_total_km2 = 8
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Dobele}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 21
| population_density_km2 = auto
| statuss = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-37(01—02)
| area_code = 
| website = {{URL|http://www.dobele.lv/}}
| footnotes = 
}}
'''Dobele''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas [[Bērze (upe)|Bērzes]] upes krastos [[Zemgale]]s rietumu daļā, 63 km no [[Rīga]]s. [[Dobeles pils]] bija pēdējā senlatviešu pils Latvijas teritorijā, kas veica bruņotu pretošanos [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] līdz 1290. gadam. Dobele ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|21. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukuma izcelsme ==
1254. gadā kādā vācu dokumentā fiksēts vietvārds ''Dubelene'' vai ''Dubelone''; vēlāk arī ''Doblene'', ''Doblenen'', ''Doblen''. Sākotnējais vietvārds ir rekonstruējams kā ''Dobelene'' vai ''Dobeliene'', bet tā izcelšanās saistīta ar [[Latviešu valoda|latviešu]] vārdu ''duobe'' ('bedre' vai 'ieplaka') un ''duobele'' ('maza bedre', 'gramba'). Visticamāk, rekonstruētais vietvārds ''Dobelene'' ir nozīmējis 'apdzīvota vieta nelielā ieplakā'.&lt;ref&gt;Laimute Balode, Ojārs Bušs. ''No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca.'' Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 94.—95. lpp.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Dobeles vēsture}}
[[Attēls:Dobeles pils 1660.jpg|thumb|270px|Dobeles baznīca un pils apmēram 1660. gadā. Tajā apmeties Krievijas cars [[Pēteris I]] (1697) un Zviedrijas karalis [[Kārlis XII]] (1701)]]
Dobeles pilsēta izveidojusies milzīgā [[Dobeles meteorīta krāteris|Dobeles meteorīta krātera]] vietā.
Dobeles pils ar senpilsētu pirmo reizi pieminēta 1254. gada aprīlī [[Zemgales dalīšanas līgums|Zemgales dalīšanas līgumā]], kad Dobeles pilsnovads nonāca meslu atkarībā no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]]. 1272. gada 6. jūlijā Rīgā parakstītajā līgumā bija paredzēts, ka Vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības.
Livonijas ordeņa mestrs [[Konrāds no Feihtvangenas]] 1280.-1281. gada ziemā devās no [[Jelgava]]s karagājienā pret Dobeles pili, taču to ieņemt nespēja. 1290. gadā ordeņa brāļi ķērās pie citas taktikas un atkārtoti izpostīja Dobeles novadu, līdz &quot;tie kļuva pliki un nabagi&quot; un zemē iestājās bads. Beidzot dobelieši pameta savu pili un pārcēlās uz [[Rakte]]s pilskalnu [[Žagare|Žagarē]] un citiem novadiem, kas tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Pēc izpostīšanas un zemgaļu izceļošanas novads uz ilgu laiku bija reti apdzīvots.
1335. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Eberhards no Monheimas]] nostiprināja Dobeles pilskalnu un sāka mūrēt pili karam pret [[žemaiši]]em.
1376. gadā Dobeles pils kļuva par pilsnovada jeb komturejas administratīvo centru. 1495. gadā Dobelē uzcelta baznīca latviešu draudzei.

1561. gadā Livonijas ordeņa padošanās līgumā ([[Viļņas ūnija]]) Dobeles komtureja tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, tomēr tikai 1566. gadā hercoga karaspēks padzina no pils pēdējo Dobeles komturu [[fon der Rekes|Tīsu fon der Reki]], kas bija atteicies pakļauties hercogam.
1579. un 1613. gadā Dobeles pilī notika [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgi]].
1642.-1682. gadā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Dobelē darbojās ūdensdzirnavas, vilnas kārstuve, etiķa vārītava un kokzāģētava.
1710. gadā hercogs [[Frīdrihs Vilhelms]] gribēja [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] laikā pārcelt savu rezidenci no Jelgavas uz Dobeli, bet pils sliktā stāvokļa dēļ tas nebija iespējams. 1775. gadā Dobeles pils un apdzīvotā vieta bija tik panīkusi, ka hercogs visas pārvaldes iestādes pārcēla uz Jelgavu, pilskalnā tika iekārtots parks. 1870. gadā pie Dobeles pilsdrupām notika [[1870. gada dziesmu diena Dobelē|1870. gada dziesmu un deju svētki Dobelē]], uzskata, ka tie bija pirmie [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un Deju svētki]] [[Latvija|Latvijā]]. 1917. gadā Dobelei piešķīra pilsētas tiesības.

=== 1870. gada dziesmu diena ===
{{pamatraksts|1870. gada dziesmu diena Dobelē}}
1870. gada dziesmu diena Dobelē bija pirmie [[Kurzemes guberņa]]s latviešu dziesmu svētki, kas notika 1870. gada 26. jūnijā Dobelē. Tajā piedalījās 15 kori no Dobeles, [[Ārlava]]s, [[Bauska]]s, Bērzmuižas ([[Jaunbērze]]s), [[Bukaišu pagasts|Bukaišiem]], [[Durbe]]s, [[Džūkste]]s, [[Iecava]]s, [[Irlava]]s, [[Jaunpils]], [[Tērvete (Tērvetes pagasts)|Kalnamuižas]], [[Svitenes pagasts|Svitenes pagasta]] Ķeveles, [[Līvbērze]]s, [[Sesavas pagasts|Sesavas]] un [[Struteles pagasts|Struteles]] ar apmēram 400 dalībniekiem.
Kājām no aptuveni 50 kilometru tālās Irlavas Dobelē ieradās skolotāju semināra audzēkņu orķestris, kopā dziesmu dienā piedalījās ap 40 vīru liels simfoniskais orķestris.

Dobeles dziesmu diena pulcēja ap 4000 klausītāju, kopējie ienākumi bija ap 400 zelta rubļu, ko novēlēja latviešu kurlmēmo skolai.

== Pilsētas ģerbonis ==
{{pamatraksts|Dobeles ģerbonis}}
Dobeles pilsētas ģerbonis ir viens no Dobeles pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī.

Ģerboņa vairogs veido [[Latvijas karogs|valsts karoga]] krāsu dalījuma principu&amp;nbsp;— sarkans fons, ko dala sudraba josla. Pāri visām trim joslām, vērsts uz vairoga augšējo kreiso stūri attēlots balts [[zobens]] ar zilu ēnojumu un zelta rokturi, kas simbolizē [[zemgaļi|zemgaļu]] cīņas pret vācu [[krustneši]]em.

== Saimniecība ==

=== &quot;Dobeles dzirnavnieks&quot; ===
{{pamatraksts|Dobeles dzirnavnieks }}
&quot;Dobeles dzirnavnieks&quot; ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas atrodas Dobelē, Spodrības ielā 4. Uzņēmums nodarbojas ar visu veidu kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošanu. Uzņēmums savu darbību uzsāka 1976. gadā kā ''Jelgavas labības kombināts''.

2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 77,6 miljonus eiro, bet peļņa bija 4,06 miljoni eiro. 53% jeb 41,4 miljonus eiro no kopējā apgrozījuma veido eksports.

&quot;Dobeles dzirnavnieks&quot; ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].

== Izglītība un sports ==
Dobelē ir 4 vispārizglītojošās skolas: Dobeles 1. vidusskola, Dobeles Amatniecības un Vispārizglītojošā vidusskola , Dobeles sākumskola, [[Dobeles Valsts ģimnāzija]]. Vēl Dobelē darbojas 4 pirmsskolas iestādes: &quot;Valodiņa&quot;, &quot;Zvaniņš&quot;, &quot;Spodrītis&quot;, &quot;Jāņtārpiņš&quot;. Dobelē atrodas Dobeles sporta skola, Dobeles mākslas skola, [[Dobeles mūzikas skola]], Bērnu un Jauniešu centrs, Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrs, Dobeles amatniecības vidusskola.

Pilsētā ir 3 sporta kompleksi&amp;nbsp;— Dobeles sporta halle (Tērvetes ielā 10), kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles sporta skola (Edgara Francmaņa ielā 5), kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles stadions, kurā ietilpst futbols, hokejs, volejbols, teniss, vieglatlētika. Dobelē ir handbola klubs Dobeles ''Tenax'', kuram ir labi panākumi [[Eiropa|Eiropā]]. Dobelē spēlē arī [[Latvija]]s 2. līgas futbola klubs FK Dobele.

== Kultūra ==
Dobelē parasti [[svētki]] notiek [[Dobeles vēsturiskais tirgus laukums|vēsturiskajā tirgus laukumā]], kur arī notiek gadatirdziņi. Dobelē ir muzejs, Ceriņu dārzs, Veselības taka, Ķestermežs, Stadions un [[Dobeles pils]]drupas. Dobeles ikgadējie pasākumi ir Ābolu festivāls, Ceriņu svētki, Lieldienas, Ziemassvētki, Jaungads, Jāņi, Miķeļdienas gadatirgus, Mārtiņdienas gadatirgus, Ūsiņu gadatirgus, Jurģu gadatirgus, Dižo sniegavīru saieta atklāšana.

Katru gadu pavasarī ceriņu ziedēšanas laikā A. Upīša dārzā notiek Ceriņu svētki ar klasiskās mūzikas koncertiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/petera-upisa-darzs-un-muzejs |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181115225125/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/petera-upisa-darzs-un-muzejs |archivedate={{dat|2018|11|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Dārzā atrodami arī citi augļu koki kā ķiršu koki, ābeles un bumbieru koki, kurus var apskatīt to ziedēšanas laikā. Ceriņu dārzā ir muzejs, kur var apskatīt ekspozīciju par dārzkopja Upīša ieguldījumiem lauksaimniecības zinātnē, kā arī uzzināt par viņa aizraušanos ar fotografēšanu, mūziku un literatūru. Sezonas laikā var degustēt dārzā audzētos augļus un ogas. Muzejā var iegādāties ne vien augļus un ogas, bet arī stādus, suvenīrus, tējas, sulas, sīrupus un citus dārza ražas produktus.

Ķestermežā atrodas Dobeles estrāde, kur gada siltajā laikā notiek dažādi pasākumi — balles, dziesmu un deju svētku vietējās delegācijas ģenerālmēģinājumi, dažādu mūziķu koncerti un citi āra estrādēm tipiski pasākumi. Estrāde atrodas Bērzes upes līkumā un estrādes tiltiņš ļauj tikt uz otru upes krastu, kur atrodas plaša auto stāvvieta. Estrādei cauri iet [[Veloceļš|veloceliņš]]. Kalnā pie estrādes ir aktīvās atpūtas parks, tam blakus piknika galdiņi un labierīcības. Pie piknika galdiņiem kādreiz koka mājiņā bija mazs krodziņš, kurš gan nodega un netika vairs uzcelts no jauna. Tuvumā estrādei ir autobusa pietura &quot;Ķestermežs&quot;. Iegūt informāciju par pasākumiem, kā arī iegādāties biļetes uz tiem var iegādāties &quot;Biļešu paradīzē&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.bilesuparadize.lv/venues/venue/497#pageNumber=1]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Estrādes pasākumus parasti organizē Dobeles kultūras nams un caur to var arī iznomāt pašu estrādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturadobele.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190915035043/http://www.kulturadobele.lv/ |archivedate={{dat|2019|09|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apskates vietas ==

* Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca, kas pirmo reizi minēta 1495. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.panoramio.com/photo/2310449 |title=Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca (pirmo reizi minēta 1495. gadā) |access-date={{dat|2009|12|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110502065657/http://www.panoramio.com/photo/2310449 |archivedate={{dat|2011|05|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; 
* Dobeles atbrīvotāju piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.panoramio.com/photo/9398336 |title=Dobeles atbrīvotāju piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. |access-date={{dat|2009|12|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161011003436/http://www.panoramio.com/photo/9398336 |archivedate={{dat|2016|10|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; Atklāts 1940. gadā (tēlnieks [[Kārlis Zemdega|K.Zemdega]]), uzspridzināts 1950. gadā, atjaunots 1996. gadā (tēlniece I.Berga). 
* Zemgaļu aiziešanas piemineklis (autors M.Zaurs, 1989.), veltīts zemgaļu brīvības cīņu noslēgumam 1289. gadā. Akmenī ir iecirsti [[Vilis Plūdonis|V.Plūdoņa]] vārdi: &quot;Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi.&quot;, zemāk &quot;Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te&quot;.&lt;ref&gt;10560941 Zemgaļu aiziešanas piemineklis (autors M.Zaurs, 1989)&lt;/ref&gt;
* Upīša dārzs Graudu ielā 1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vietas.lv/objekts/petera_upisa_darzs__muzejs/ |title=Upīša dārzs Graudu ielā 1 |access-date={{dat|2009|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101204064645/http://www.vietas.lv/objekts/petera_upisa_darzs__muzejs/ |archivedate={{dat|2010|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; To no 1957. gada iekopa dārznieks un selekcionārs Pēteris Upītis ar mērķi izveidot Latvijas apstākļiem piemērotas ziemcietīgas augļaugu un košumkrūmu šķirnes. Dārzā ir vairāk kā 200 dažādu šķirņu ceriņu.

=== Dobeles pilsdrupas ===

[[Attēls:Duobeles pilis2.2008-06-12.jpg|thumb|left|202px]]
[[Attēls:Dobeles pilsdrupas 1.jpg|thumb|300px]]
Blakus tiltam pāri Bērzes upei atrodas [[Dobeles pilskalns]], kur līdz 1289. gadam bija seno zemgaļu koka pils. No 1335. līdz 1347. gadam tika no akmens uzcelta Livonijas ordeņa pils, kura bija lietošanā līdz 1730. gadam.&lt;ref&gt;[http://www.zemgaletourism.lv/dobele_lv?id=40 Zemgaļu pilskalns (līdz 1289.) un Livonijas ordeņa pils (1335—1730) drupas]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pilsdrupas jau kopš 1870. gada, kad tur notika [[1870. gada dziesmu diena Dobelē|Kurzemes latviešu dziesmu svētki]], tiek regulāri izmantotas kultūras pasākumiem.

Mūsdienās pilsdrupas ir viens no Dobeles populārākajiem apskates objektiem un viena no atpazīstamākajām Dobeles celtnēm. Pastāv iespēja uzkāpt pa vēsturiskām kāpnēm uz skatu platformas galvenajā celtnē. Kāpņu ieeja atrodas tuvumā no Bērzes tilta virziena nākošo trepju augšējam galam, tām nav durvju — tās var apmeklēt jebkurā laikā bez maksas. Pilsdrupu teritorijā notiek videonovērošana.

=== Dobeles katoļu baznīca ===
{{pamatraksts|Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca}}
Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Jelgavas diecēze]]s draudzes baznīca. Tā atrodas Dobelē, Baznīcas ielā 10a. Dievnams ir Dobeles dekanāta rezidence.
[[Attēls:Dobeles katoļu baznīca.jpg|thumb|Dobeles katoļu baznīca ziemā]]
Pirmos dievkalpojumus Dobelē noturējis [[Auces Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca|Auces draudzes]] [[Romas pāvests|prāvests]] L. Kundziņš 1937. gadā, turpinot to darīt līdz 1940. gadam. Tie noritējuši Dobeles tautas namā vienu reizi mēnesī. [[Dievkalpojums|Dievkalpojumos]] piedalījušies līdz pat 700 ticīgajiem, tāpēc radās nepieciešamība celt [[dievnams|dievnamu]]. Jau 1938. gadā Dobelē bija ieradies Kūrijas notārs V. Strelevičs, lai nolūkotu vietu [[celtniecība]]i. 1940. gadā dievkalpojumus sāka noturēt [[Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca|Līvbērzes draudzes]] prāvests, kurš dievkalpojumus noturējis īrētās telpās. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] jauna dievnama celtniecība bija neiespējama, to neļāva [[padomju vara]]s funkcionāri. Tāpēc Līvbērzes [[priesteris|priesteri]] Jodovaļskis un J. Pavilonis noturējuši dievkalpojumus privātā mājā. 1954. gadā [[Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle|Jelgavas draudzes]] [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] L. Kundziņš iegādājās nepabeigtu māju baznīcai, kurai naudu&amp;nbsp;— 25 000 rubļu deva [[bīskaps]] [[Pēteris Strods]]. Līgumu par mājas pirkšanu noslēdza Līvbērzes prāvests K. Cukurs, kurš vēlāk pirmais sācis noturēt dievkalpojumus šajā mājā. Galīgo mājas pārveidošanu par lūgšanu namu un piebūves celšanu veica prāvesta Jāzepa Ančevska darbības laikā. Pēc pārbūves tā bija 14 metrus gara, 9 metrus plata un 3 metrus augsta koka un betona ēka, kas bija apšūta ar baltiem ķieģeļiem. Dievnamā bija divi [[altāris|altāri]]&amp;nbsp;— lielais ar Jēzus Sirds [[glezna|gleznu]] un mazais [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] altāris. Lielais altāris, soli un dievgalds bija atvesti no [[Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca|Lamiņu baznīcas]].

Atgūstot valstisko [[neatkarība|neatkarību]], radās iespēja radīt jaunu dievnamu. 1997. gadā tika iesvētīts pamatakmens un pēc [[arhitekts|arhitektu]] J.Kukšas, I.Kārkliņa un konstruktora A.Vilmaņa projekta sāka celt baznīcu, ko veica &quot;Būvfirma L.B.K.&quot;. 2001. gadā tika svinēti Spāru svētki un tā paša gada 9. augustā uz jumta uzstādīja dzelzs [[irusts|krustu]]. 2003. gadā iekšdarbi bija beigušies un dievnamu tā paša gada 21. septembrī [[bīskaps]] [[Antons Justs]] konsekrēja Vissvētākās [[Trīsvienība]]s godam.

Baznīca ir [[ķieģelis|ķieģeļu]], koka un metāla konstrukciju [[celtne]], celta [[modernisms|modernisma]] stilā. Tās platība ir 750 m &lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. [[Ēka]]i ir skārda jumts un viens 34 metrus augsts [[tornis]]. Dievnams ir projektēts tā, ka vienā ēkā atrodas gan baznīca, gan plebānija un garāža. Ieejas [[durvis]] no gala un plebānijas. Baznīcu ieskauj [[dārzs]], ko noslēdz dzelzs žogs ķieģeļu stabiņos. Dārzā uzstādīta Dievmātes [[skulptūra]].
Dievnams ziemā
Dievnams ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un mūra griestiem. Griestu smagumu notur koka metāla [[konstrukcija]]s&amp;nbsp;— sijas, kas vienlaicīgi pilda dekoratīvu funkciju. Virs ieejas atrodas [[ioris|kora]] telpas. Interjers ir moderns un askētisks. Dievnamā ir viens centrālais [[altāris]], kura tabernākuls iekļaujas altāra kompozīcijā [[saule]]s formā, atgādinot monstranci. Altāris ir galda tipa, kas novietots tā, lai, celebrējot [[Svētā Mise|Svēto Misi]], [[priesteris]] atrastos ar seju pret [[tauta|tautu]].

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pēteris Skredeļs. Draudze radās 1937. gadā, kad šeit sāka noturēt dievkalpojumus. Draudzei piederīgi ir [[Romas katoļi|katoļi]], kas dzīvo Dobelē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu.

Draudzes lielākie svētki ir Kunga žēlastības jeb Baltā svētdiena, Vissvētākās [[Trīsvienība]]s svētki&amp;nbsp;— 40 stundas, Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] dzimšanas diena.

=== Dobeles stacija ===
{{pamatraksts|Dobele (stacija)}}
Dobelē ir [[dzelzceļa stacija]], kas pieder līnijai [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]. Dobelē pietur pasažieru vilciens Rīga—Liepāja virzienā uz [[Liepāja|Liepāju]] piektdienās, bet virzienā uz [[Rīga|Rīgu]]&amp;nbsp;— svētdienās. Darbdienu rītos no Dobeles uz Rīgu kursē ekspresvilciens (vakaros no Rīgas uz Dobeli). Dobeles stacijā tiek veiktas kravas operācijas, tai ir pievedceļi uz &quot;[[Dobeles dzirnavnieks|Dobeles dzirnavnieku]]&quot;, &quot;Elagro&quot; un citiem uzņēmumiem. Dobele ir viena no nedaudzajām dzelzceļa stacijām Latvijā, kuras pārmijas nav aprīkotas ar elektrocentralizāciju (elektrocentralizācijas gadījumā pārmijas pārslēdz stacijas dežurants no vadības pults).

Dobeles stacija atklāta reizē ar Liepājas dzelzceļa līnijas atklāšanu 1927.&amp;nbsp;gada [[15. augusts|15.&amp;nbsp;augustā]]. Stacijas ēka uzbūvēta 1929. gadā (arhitekts [[Pēteris Feders]], 1868—1936). Saglabājies arī ķieģeļu ūdenstornis.

Līdz 2015. gada 31. maijam pasažieru vilciens Rīga—Liepāja Dobelē pieturēja virzienā uz [[Liepāja|Liepāju]] piektdienās un svētdienās, bet virzienā uz [[Rīga|Rīgu]]&amp;nbsp;— pirmdienās un sestdienās.
[[Attēls:Chimneys on the Dobele railway station - panoramio.jpg|thumb|[[Dobele (stacija)|Dobeles stacija]]]]
2015. gadā tika izteikts priekšlikums ieviest jaunu dīzeļvilcienu maršrutu Rīga—Dobele—Rīga un no 1. jūnija šādi reisi arī norīkoti.

== Iedzīvotāju skaita izmaiņas Dobelē ==
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1840|100
|1881|1083
|1897|1705
|1914|2000
|1915|375
|1920|933
|1925|1551
|1930|2125
|1935|2470
|1943|2650
|1959|6246
|1979|13027
|1989|15023
|1997|12765
|2000|11553
|2007|11146
|2008|11201
|2009|11241
|2010|11214
|2011|11066
|2012|10895
|2013|10771
|2014|10540
|2015|10348
|2016|10113
|2017|9868
|2018|9702
|2019|9575
|2020|9452
|2021|9371
|2022|9225
}}

== Ievērojamas personības ==
Dobelē dzīvojuši:
* [[Augusts Bīlenšteins]] (1826—1907), etnogrāfs, lingvists, teologs
* [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976), dārznieks un selekcionārs
* [[Indra Riše]] (1961), komponiste
* [[Jānis Jirgens]] (1871—1948), pedagogs, politiķis

Dobelē dzimuši:
* [[Oskars Bārs]] (1848—1914), arhitekts
* [[Augusts Deglavs]] (1862—1922), rakstnieks
* [[Bernhards Bīlenšteins]] (1877—1959), arhitekts
* [[Veronika Strēlerte]] (1912—1995), dzejniece
* [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017), latviešu režisors un aktieris
* [[Andris Grūtups]] (1949—2014), advokāts, mecenāts
* [[Juris Dalbiņš]] (1954), deputāts
* [[Inese Zandere]] (1958), dzejniece
* [[Aleksejs Kudrins]] (''Алексей Леонидович Кудрин'', (1960)), [[Krievija]]s politiķis
* [[Linda Mūrniece]] (1970), ministre, politiķe
* [[Uldis Augulis]] (1972), ministrs, politiķis
* [[Viktors Ščerbatihs]] (1974), svarcēlājs
* [[Gatis Eglītis]] (1978), ministrs, politiķis
* [[Lauris Reiniks]] (1979), mūziķis, aktieris
* [[Maija Stuģe]] (1984), mūziķe
* [[Gunars Saliņš|Gunārs Saliņš]] (1924 - 2010), dzejnieks
* [[Andrejs Šeļakovs]] (1988), basketbolists
* [[Anete Krasovska]] (1994), aktrise
* [[Emīls Liepiņš]] (1992), Latvijas šosejas riteņbraucējs.

== Dabas veidojumi ==
* [[Dobeles meteorīta krāteris]]
* [[Bērze (upe)|Bērzes upe]]

== Dobeles sadraudzības pilsētas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|- style=&quot;background-color: #efefef;&quot;
!Pilsēta!!Valsts!!Iedzīvotāju skaits!!Piezīmes!!Atsauces
|-
|[[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|20px]] [[Altenburga]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| {{nts|32910}} || ||
|-
|[[Attēls:Ängelholm vapen.svg|20px]] [[Engelholma]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| {{nts|39612}} || ||
|-
|[[Attēls:POL Konin COA.svg|20px]] [[Koņina|Konina]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| {{nts|80618}} || ||
|-
|[[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|20px]] [[Šmelne]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| {{nts|11361}} || ||
|-
|[[Attēls:Tapa coatofarms.png|20px]] [[Tapa]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| {{nts|5896}}|| ||
|-
|[[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|20px]] [[Tukums]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| {{nts|19722}}|| ||
|-
|[[Attēls:Ulricehamn vapen.svg|20px]] [[Ulrichama]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| {{nts|12947}} || ||
|-
|[[Attēls:Coat of arms of Bryansk (Bryansk Oblast).svg|20px]] [[Brjanska]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| {{nts|415721&amp;nbsp;}}|| ||
|-
|[[Attēls:Coat of arms of Joniskis.svg|20px]] [[Jonišķi]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| {{nts|9900}}|| ||
|-
|[[Attēls:Naujoji Akmenė COA.svg|20px]] [[Naujoji Akmene]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| {{nts|9300}}|| ||
|-
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;70&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Dobeles katolubaznica.JPG|Dobeles katoļu baznīca
Attēls:Dobele castle ruins 13th century - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Dobeles Livonijas ordeņa pildrupas
Attēls:Baznīcas iela 6.JPG|Dobeles kultūras nams
Attēls:BielensteinGedenktafelDobele.jpg|Dobeles Augusta Bīlenšteina piemineklis
Attēls:Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (28).jpg|Dobeles stādu veikals
Attēls:Zaļā iela 15.JPG|Zaļā iela
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Dobele}}
* [http://www.dobele.lv/?data=1-1 Dobeles novada pašvaldības mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20080624025558/http://vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8055 ''Vietas.lv'']
* [http://www.dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/valodnieciba_literaturzinatne/Strausa.pdf Dobeles senāko ielu nosaukumu meklējumos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210228032500/https://dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/valodnieciba_literaturzinatne/Strausa.pdf |date={{dat|2021|02|28||bez}} }}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Dobeles novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Dobeles rajons}}
{{Jelgavas apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dobeles apriņķis]]
[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Dobele| ]]</text>
      <sha1>8uzcge7ahzw1git92u3bcve155lqynr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anglijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14805</id>
    <revision>
      <id>4495787</id>
      <parentid>4494036</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T23:11:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pasaules čempionātos */</comment>
      <origin>4495787</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9361" sha1="q2jpe8kfbfhz7gx1dffj44t1pf3ipfy" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Anglija
| Badge              = Arms of The Football Association (include star).svg
| Badge_size         = 170px
| FIFA Trigramme     = ENG
| Nickname           = Trīs lauvas&lt;br /&gt; (''Three Lions'')
| Association        = [[Anglijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] ([[Eiropa]])
| Coach              = {{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]]
| Asst Manager       = 
| Captain            = [[Harijs Keins]]
| Vice-Captain       = 
| Most caps          = [[Pīters Šiltons]] (125)
| Top scorer         = [[Harijs Keins]] (85)
| Home Stadium       = [[Vemblija stadions]] ([[Londona]])
| FIFA Rank = {{Nft rank|4.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}&lt;ref&gt;[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]&lt;/ref&gt;
| FIFA max = 3.
| FIFA max date = 2012. gada augusts—septembris, 2021. gada septembris—oktobris, 2023. gada novembris
| FIFA min = 27.
| FIFA min date = 1996. gada februāris
| pattern_la1 = _eng26H
| pattern_b1  = _eng26H
| pattern_ra1 = _eng26H
| pattern_sh1 = _eng26H
| pattern_so1 = _eng26Hl
| leftarm1    = FFFFFF
| body1       = FFFFFF
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = FFFFFF 
| socks1      = FFFFFF
| pattern_la2 = _eng26A
| pattern_b2  = _eng26A
| pattern_ra2 = _eng26A
| pattern_sh2 = _eng26A
| pattern_so2 = _eng26Al
| leftarm2    = fe080a
| body2       = fe080a
| rightarm2   = fe080a
| shorts2     = 000040
| socks2      = fe080a
| First game         = {{fb|SCO}} 0:0 {{fb-rt|ENG}}&lt;br /&gt;([[Partika]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30||bez}}) 
| Largest win        = {{fb|IRL|patr}} 0:13 {{fb-rt|ENG}}&lt;br /&gt;([[Belfāsta]], [[Īrija]]; {{dat|1882|2|18||bez}}) 
| Largest loss       = {{fb|HUN|1949}} 7:1 {{fb-rt|ENG}}&lt;br /&gt;([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1954|5|23||bez}})
| World cup apps     = 17
| World cup first    = 1950 
| World cup best     = '''Čempioni:''' [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] 
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] 
| Regional cup apps  = 11
| Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] 
| Regional cup best  = 2. vieta: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]
}}

'''Anglijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Anglija|Angliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Anglijas futbola izlasi pārvalda [[Anglijas Futbola asociācija]]. Anglijas izlase [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966.]] gadā uzvarēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā futbolā]].

Anglijas izlase, kas ir futbola dzimtenes pārstāvji, piedalījās pirmajās oficiālajās [[Futbols|futbola]] valsts sacīkstēs, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0:0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Turpmāko 40 gadu laikā Anglijas izlase aizvadīja spēles vienīgi ar citām [[Lielbritānija]]s valstu izlasēm ([[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]). Anglijas izlase nepiedalījās pirmajos trijos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], pirmoreiz tajā startējot tikai [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gadā]]. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kas notika tieši [[Anglija|Anglijā]], Anglijas izlase pirmo un vienīgo reizi ieguva [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]]. Kopš tā laika Anglijas izlase allaž ir starp favorītiem visos turnīros, taču lielajos finālturnīros ([[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]) kopš 1966. gada vairs nav uzvarējusi. Lielākais panākums Eiropas čempionātā ir 2. vieta ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā, un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]. gadā.

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās''
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Ceturtdaļfināls
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — '''Čempioni'''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Ceturtdaļfināls
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Pusfināls
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Astotdaļfināls
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 4. vieta
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — 3. vieta

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās''
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās''
* [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — Pusfināls
* [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — Ceturtdaļfināls
* [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās''
* [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās''
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Grupu turnīrs
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — 2. vieta
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — 2. vieta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop|title=Ojarsavals kļūst par varoni, Spānija - Eiropas čempionāta titulētāko izlasi|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|7|14|N|bez}}|access-date={{dat|2024|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|12||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles (Vārti)
|-
|[[Pīters Šiltons]]
|1970—1990
|125 (0)
|-
|'''[[Harijs Keins]]'''
|2015—pašlaik
|120 (85)
|-
|[[Veins Rūnijs]]
|2003—2018
|120 (53)
|-
|[[Deivids Bekhems]]
|1996—2009
|115 (17)
|-
|[[Stīvens Džerards]]
|2000—2014
|114 (21)
|-
|[[Bobijs Mūrs]]
|1962—1973
|108 (2)
|-
|[[Ešlijs Kols]]
|2001—2014
|107 (0)
|-
|[[Bobijs Čarltons]]
|1958—1970
|106 (49)
|-
|[[Frenks Lampards]]
|1999—2014
|106 (29)
|-
|[[Billijs Raits]]
|1946—1959
|105 (3)
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti (Spēles)
|-
|'''[[Harijs Keins]]'''
|2015—pašlaik
|85 (120)
|-
|[[Veins Rūnijs]]
|2003—2018
|53 (120)
|-
|[[Bobijs Čarltons]]
|1958—1970
|49 (106)
|-
|[[Gērijs Linekers]]
|1984—1992
|48 (80)
|-
|[[Džimijs Grīvss]]
|1959—1967
|44 (57)
|-
|[[Maikls Ouens]]
|1998—2008
|40 (89)
|-
|[[Nets Lofthauss]]
|1950—1958
|30 (33)
|-
|[[Alans Šīrers]]
|1992—2000
|30 (63)
|-
|[[Toms Finijs]]
|1946—1958
|30 (76)
|-
|[[Viviens Vudvords]]
|1903—1911
|29 (23)
|-
|[[Frenks Lampards]]
|1999—2014
|29 (106)
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Anglija}}

== Skatīt arī ==
* [[Anglijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|1966}}
 | pirms      = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1962}})
 | pēc        = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1970}})
}}
{{kastes beigas}}
{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Anglijas futbola izlase
| titlestyle = background:white; color:#CE1124;
| list       = 
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2010}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2012}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>q2jpe8kfbfhz7gx1dffj44t1pf3ipfy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495801</id>
      <parentid>4495787</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T04:51:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4495801</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9794" sha1="iyfto8qigi1tuxjh2uczapexteehcrj" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Anglija
| Badge              = Arms of The Football Association (include star).svg
| Badge_size         = 170px
| FIFA Trigramme     = ENG
| Nickname           = Trīs lauvas&lt;br /&gt; (''Three Lions'')
| Association        = [[Anglijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] ([[Eiropa]])
| Coach              = {{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]]
| Asst Manager       = 
| Captain            = [[Harijs Keins]]
| Vice-Captain       = 
| Most caps          = [[Pīters Šiltons]] (125)
| Top scorer         = [[Harijs Keins]] (85)
| Home Stadium       = [[Vemblija stadions]] ([[Londona]])
| FIFA Rank = {{Nft rank|4.|steady||date=2026. gada 11. jūnijs}}&lt;ref&gt;[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]&lt;/ref&gt;
| FIFA max = 3.
| FIFA max date = 2012. gada augusts—septembris, 2021. gada septembris—oktobris, 2023. gada novembris
| FIFA min = 27.
| FIFA min date = 1996. gada februāris
| pattern_la1 = _eng26H
| pattern_b1  = _eng26H
| pattern_ra1 = _eng26H
| pattern_sh1 = _eng26H
| pattern_so1 = _eng26Hl
| leftarm1    = FFFFFF
| body1       = FFFFFF
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = FFFFFF 
| socks1      = FFFFFF
| pattern_la2 = _eng26A
| pattern_b2  = _eng26A
| pattern_ra2 = _eng26A
| pattern_sh2 = _eng26A
| pattern_so2 = _eng26Al
| leftarm2    = fe080a
| body2       = fe080a
| rightarm2   = fe080a
| shorts2     = 000040
| socks2      = fe080a
| First game         = {{fb|SCO}} 0:0 {{fb-rt|ENG}}&lt;br /&gt;([[Partika]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30||bez}}) 
| Largest win        = {{fb|IRL|patr}} 0:13 {{fb-rt|ENG}}&lt;br /&gt;([[Belfāsta]], [[Īrija]]; {{dat|1882|2|18||bez}}) 
| Largest loss       = {{fb|HUN|1949}} 7:1 {{fb-rt|ENG}}&lt;br /&gt;([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1954|5|23||bez}})
| World cup apps     = 17
| World cup first    = 1950 
| World cup best     = '''Čempioni:''' [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] 
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] 
| Regional cup apps  = 11
| Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] 
| Regional cup best  = 2. vieta: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]
}}

'''Anglijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Anglija|Angliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Anglijas futbola izlasi pārvalda [[Anglijas Futbola asociācija]]. Anglijas izlase [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966.]] gadā uzvarēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā futbolā]].

Anglijas izlase, kas ir futbola dzimtenes pārstāvji, piedalījās pirmajās oficiālajās [[Futbols|futbola]] valsts sacīkstēs, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0:0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Turpmāko 40 gadu laikā Anglijas izlase aizvadīja spēles vienīgi ar citām [[Lielbritānija]]s valstu izlasēm ([[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]). Anglijas izlase nepiedalījās pirmajos trijos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], pirmoreiz tajā startējot tikai [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gadā]]. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kas notika tieši [[Anglija|Anglijā]], Anglijas izlase pirmo un vienīgo reizi ieguva [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]]. Kopš tā laika Anglijas izlase allaž ir starp favorītiem visos turnīros, taču lielajos finālturnīros ([[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]) kopš 1966. gada vairs nav uzvarējusi. Lielākais panākums Eiropas čempionātā ir 2. vieta ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā, un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]. gadā.

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās''
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Ceturtdaļfināls
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — '''Čempioni'''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Ceturtdaļfināls
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Pusfināls
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Astotdaļfināls
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 4. vieta
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — 3. vieta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/19072026-pasaules_kausa_bronzas_spele_tiek_guti_10|title=Pasaules kausa bronzas spēlē tiek gūti 10 vārti, Sakam hat-trick|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] —

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās''
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās''
* [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — Pusfināls
* [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — Ceturtdaļfināls
* [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās''
* [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās''
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Grupu turnīrs
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — 2. vieta
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — 2. vieta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop|title=Ojarsavals kļūst par varoni, Spānija - Eiropas čempionāta titulētāko izlasi|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|7|14|N|bez}}|access-date={{dat|2024|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] —
== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|12||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles (Vārti)
|-
|[[Pīters Šiltons]]
|1970—1990
|125 (0)
|-
|'''[[Harijs Keins]]'''
|2015—pašlaik
|120 (85)
|-
|[[Veins Rūnijs]]
|2003—2018
|120 (53)
|-
|[[Deivids Bekhems]]
|1996—2009
|115 (17)
|-
|[[Stīvens Džerards]]
|2000—2014
|114 (21)
|-
|[[Bobijs Mūrs]]
|1962—1973
|108 (2)
|-
|[[Ešlijs Kols]]
|2001—2014
|107 (0)
|-
|[[Bobijs Čarltons]]
|1958—1970
|106 (49)
|-
|[[Frenks Lampards]]
|1999—2014
|106 (29)
|-
|[[Billijs Raits]]
|1946—1959
|105 (3)
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti (Spēles)
|-
|'''[[Harijs Keins]]'''
|2015—pašlaik
|85 (120)
|-
|[[Veins Rūnijs]]
|2003—2018
|53 (120)
|-
|[[Bobijs Čarltons]]
|1958—1970
|49 (106)
|-
|[[Gērijs Linekers]]
|1984—1992
|48 (80)
|-
|[[Džimijs Grīvss]]
|1959—1967
|44 (57)
|-
|[[Maikls Ouens]]
|1998—2008
|40 (89)
|-
|[[Nets Lofthauss]]
|1950—1958
|30 (33)
|-
|[[Alans Šīrers]]
|1992—2000
|30 (63)
|-
|[[Toms Finijs]]
|1946—1958
|30 (76)
|-
|[[Viviens Vudvords]]
|1903—1911
|29 (23)
|-
|[[Frenks Lampards]]
|1999—2014
|29 (106)
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Anglija}}

== Skatīt arī ==
* [[Anglijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|1966}}
 | pirms      = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1962}})
 | pēc        = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1970}})
}}
{{kastes beigas}}
{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Anglijas futbola izlase
| titlestyle = background:white; color:#CE1124;
| list       = 
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2010}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2012}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>iyfto8qigi1tuxjh2uczapexteehcrj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15033</id>
    <revision>
      <id>4495786</id>
      <parentid>4494913</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T23:10:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pasaules čempionātos */</comment>
      <origin>4495786</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14225" sha1="niobezp0zapynj82blsr5d4ctppuwye" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Francija
| Badge              = France national football team seal.svg
| FIFA Trigramme     = FRA
| Nickname           = ''Les Bleus'' (Zilie)&lt;br /&gt;''Les Tricolores'' (Trīskrāsainie)
| Association        = [[Francijas Futbola federācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] (Eiropa)
| Coach              = {{flaga|Francija}} [[Didjē Dešāns]]
| Captain            = [[Kilians Mbapē]]
| Most caps          = [[Igo Loriss]] (145)
| Top scorer         = [[Kilians Mbapē]] (64)
| Home Stadium       = ''[[Stade de France]]''
| FIFA Rank          = {{Nft rank|1.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}
| 1st ranking date =  
| FIFA max = 1.
| FIFA max date = 2001. gada maijs — 2002. gada maijs, 2018. gada augusts—septembris
| FIFA min = 26.
| FIFA min date = 2010. gada septembris
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1        = _fra24h
| pattern_b1         = _fra24h
| pattern_ra1        = _fra24h
| pattern_sh1        = _fra24h
| pattern_so1        = _fra24h
| leftarm1           = 0025DD
| body1              = 0025DD
| rightarm1          = 0025DD
| shorts1            = 0025DD
| socks1             = FF0000
| pattern_la2        = _fra24a
| pattern_b2         = _fra24a
| pattern_ra2        = _fra24a
| pattern_sh2        = _fra24a
| pattern_so2        = _fra24al
| leftarm2           = FFFFFF
| body2              = FFFFFF
| rightarm2          = FFFFFF
| shorts2            = 0025DD
| socks2             = FF0000
| First game         = {{fb|Beļģija}} 3:3 {{fb-rt|Francija}}&lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|Francija}} 14:0 {{fb-rt|Gibraltārs}}&lt;br /&gt;([[Nica]], [[Francija]]; {{dat|2023|11|18|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|Dānija}} 17:1 {{fb-rt|Francija }}&lt;br /&gt;([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|22|N|bez}})
| World cup apps     = 17
| World cup first    = 1930
| World cup best     = '''Čempioni:''' [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
| Regional cup apps  = 11
| Regional cup first = [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]
| Regional cup best  = '''Čempioni:''' [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]
| Confederations cup apps  = 2
| Confederations cup first = 2001
| Confederations cup best  = '''Čempioni''': [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]]
}}

'''Francijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Francija|Franciju]] starptautiskās futbola sacensībās. Francijas futbola izlasi pārvalda [[Francijas Futbola federācija]]. Izlase ir divas reizes uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Pirmoreiz tas izdevās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], kad Pasaules kauss norisinājās tieši [[Francija|Francijā]]. Otro titulu izcīnīja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]] [[Krievija|Krievijā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] izcīņā Francijas izlase kļuva par vicečempioniem, finālā piekāpjoties [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]]. Francija spēlēja finālā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]], kur piekāpās [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Francijas izlase ir arī divkārtēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]], uzvarot [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]].

== Pasaules čempionātos ==
{{div col|2}}
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nekvalificējās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — 3. vieta
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 4. vieta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 3. vieta
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — '''Čempioni'''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 2. vieta
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — '''Čempioni'''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 2. vieta
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — 4. vieta
{{div col end}}

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — 4. vieta
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās''
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — '''Čempioni'''
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās''
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — '''Čempioni'''
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — 2. vieta&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/09072024-skolnieks_jamals_raksta_vesturi_spanija_s|title=Skolnieks Jamals raksta vēsturi, Spānija sasniedz &quot;Euro 2024&quot; finālu|date=2024. gada 9. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] —

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|15||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadītās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Igo Loriss]]
|2008—2022
|145
|-
|[[Lilians Tirāms]]
|1994—2008
|142
|-
|[[Olivjē Žirū]]
|2011—2024
|137
|-
|[[Antuāns Griezmans]]
|2014—2024
|137
|-
|[[Tjerī Anrī]]
|1997—2010
|123
|-
|[[Marsels Desajī]]
|1993—2004
|116
|-
|[[Zinedins Zidāns]]
|1994—2006
|108
|-
|[[Patriks Vieira]]
|1997—2009
|107
|-
|'''[[Kilians Mbapē]]'''
|2017—pašlaik
|105
|-
|[[Didjē Dešāns]]
|1989—2000
|103
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Kilians Mbapē]]'''
|2017—pašlaik
|64
|-
|[[Olivjē Žirū]]
|2011—2024
|57
|-
|[[Tjerī Anrī]]
|1997—2010
|51
|-
|[[Antuāns Griezmans]]
|2014—2024
|44
|-
|[[Mišels Platinī]]
|1976—1987
|41
|-
|[[Karīms Benzemā]]
|2007—2022
|37
|-
|[[Davids Trezegē]]
|1998—2008
|34
|-
|[[Zinedins Zidāns]]
|1994—2006
|31
|-
|[[Žists Fontēns]]
|1953—1960
|30
|-
|[[Žans Pjērs Papēns]]
|1986—1995
|30
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Francija}}
&lt;!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (14.11.2020) un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (17.11.2020).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/equipes-de-france/1/france-a/derniere-selection|title=Dernière Sélection Equipe de France - FFF|website=www.fff.fr|access-date=2020-11-07|language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|12|26}}|goals=0|caps=118|clubnat=ENG|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{Birth date and age|df=yes|1985|3|28}}|caps=33|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Benuā Kostils]]|age={{Birth date and age|df=yes|1987|7|3}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]]}}{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Maignans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=#0055A4}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|other=|age={{Birth date and age|df=yes|1993|4|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|7|20}}|caps=33|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|3|28}}|caps=29|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|2|14}}|caps=20|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|8|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|6|17}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|10|27}}|caps=5|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Dibuā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|9|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=#0055A4}}

{{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|3|15}}|caps=72|goals=10|clubnat=ENG|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Musa Sisoko]]|age={{Birth date and age|df=yes|1989|8|16}}|caps=63|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|29}}|caps=42|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|8|3}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stīvens N'Zonzi]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|12|15}}|caps=18|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{birth date and age|1995|4|3|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs break|background=#0055A4}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|9|30}}|caps=102|goals=42|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|21}}|caps=83|goals=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|12|20}}|caps=83|goals=16|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|13}}|caps=24|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antonī Marsiāls]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|12|5}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Visams Ben Jeders]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|12}}|caps=10|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MON}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Husems Avārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=0|goals=0|clubnat=DEU|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}}{{nat fs end}}--&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Francijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|1998}}
 | pirms      = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1994}})
 | pēc        = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|2002}})
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|2018}}
 | pirms      = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}})
 | pēc        = {{fb|ARG}} ({{FutbPK|2022}})
}}
{{kastes beigas}}
{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Francijas futbola izlase
| titlestyle = background:#002395; color:white;
| list       = 
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>niobezp0zapynj82blsr5d4ctppuwye</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4495793</id>
      <parentid>4495577</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T02:10:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4495793</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="533548" sha1="0i3smpf43l88bzht06is3j51q12blph" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]–[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem  [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene|zeltvēdera mūķenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>0i3smpf43l88bzht06is3j51q12blph</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495819</id>
      <parentid>4495793</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:56:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5</comment>
      <origin>4495819</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="535149" sha1="g71hcglabnlqke2ee55dmzfyud502o5" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]–[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem  [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] hipersāļš ūdeni, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene|zeltvēdera mūķenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>g71hcglabnlqke2ee55dmzfyud502o5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495820</id>
      <parentid>4495819</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:58:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4495820</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="535152" sha1="cph7jtrezb5p00rqxoj08wtb5jv8wd2" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]–[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem  [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene|zeltvēdera mūķenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>cph7jtrezb5p00rqxoj08wtb5jv8wd2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ahillejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>25193</id>
    <revision>
      <id>4495864</id>
      <parentid>3999689</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T10:12:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495864</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2382" sha1="lwnw1mxqwug35yy9ryh21a6ld1ze5ye" xml:space="preserve">[[Attēls:Akhilleus Louvre E662.jpg|right|thumb|200 px|Ahilleja attēls uz sengrieķu vāzes]]

'''Ahillejs''' ir galvenais [[Trojas karš|Trojas karu]] varonis [[Senā Grieķija|sengrieķu]] dzejnieka [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Iliāda]]&quot;. 

[[Tesālija|Tesālijā]] dzimušais Ahillejs bija valdnieka [[Pēlejs|Pēleja]] un [[nereīdas]] [[Tetīda]]s dēls. Lai padarītu Ahilleja miesu neievainojamu un nemirstīgu, Tetīda iemērca viņu pazemes valstības upes [[Stiksa (mitoloģija)|Stiksas]] ūdenī, taču aizmirsa samērcēt [[Papēdis|papēdi]], aiz kura viņa dēlu turēja. Ahilleju uzaudzināja un skoloja viedais [[kentaurs]] [[Heirons]].

[[Moiras]] piedāvāja jaunajam Ahillejam izvēli: ilgu mūžu, aizvadītu greznībā, vai agru nāvi Trojas karā un nevīstošu slavu. Viņš izvēlējās slavu un devās karā. Trojas aplenkuma laikā Ahillejs atteicās turpināt cīņu pēc tam, kad grieķu vadonis [[Agamemnons]] gribēja viņam atņemt gūstekni [[Briseīda|Briseīdu]]. Kad grieķi bija palikuši bez sava drosmīgākā karotāja, trojieši [[Hektors|Hektora]] vadībā piespieda viņus atkāpties. Ahilleja draugs [[Patrokls]] pierunāja viņu aizdot savas bruņas, lai tās maldinātu trojiešus, ka cīņas laukā atgriezies pats Ahillejs.

Hektors nogalināja Patroklu un Ahillejs atkal iesaistījās kaujā, lai atriebtu drauga nāvi. Ahillejs vajāja Hektoru, trīsreiz apdzīdams viņu ap Trojas mūriem, un tad nonāvēja divcīņā. Ahillejs atteicās atdot ienaidnieka līķi apbedīšanai, līdz dievi pierunāja viņu pieņemt izpirkumu no Hektora tēva valdnieka [[Priams|Priama]]. Izšķirošajā kaujā par Troju Ahillejs nogalināja [[Amazones|amazoņu]] valdnieci [[Pentesileja|Pentesileju]]. Varoni apbūra mirušās valdnieces skaistums un viņš viņā iemīlējās. Drīz pēc tam, kā to mirstot bija pareģojis Hektors, Ahilleju nonāvēja Hektora brālis [[Parīds]], kurš trāpīja viņam ar bultu papēdī, vienīgajā vietā, kur Ahilleju varēja ievainot. Ahilleja bruņas grieķi nodeva [[Odisejs|Odisejam]].
Pirms nāves Ahillejs palūdza lai viņa pelni tiek apglabāti kopā ar Patroklusa pelniem.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{sengrieķu mitoloģija}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>lwnw1mxqwug35yy9ryh21a6ld1ze5ye</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495879</id>
      <parentid>4495864</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T11:13:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4495879</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2415" sha1="ou078iug7bs5ojzxwfnefact6jjzkkr" xml:space="preserve">[[Attēls:Akhilleus Louvre E662.jpg|right|thumb|200 px|Ahilleja attēls uz sengrieķu vāzes]]

'''Ahillejs''' ({{val-el|Ἀχιλλεύς}}) bija galvenais [[Trojas karš|Trojas karu]] varonis [[Senā Grieķija|sengrieķu]] dzejnieka [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Iliāda]]&quot;. 

[[Tesālija|Tesālijā]] dzimušais Ahillejs bija valdnieka [[Pēlejs|Pēleja]] un [[nereīdas]] [[Tetīda]]s dēls. Lai padarītu Ahilleja miesu neievainojamu un nemirstīgu, Tetīda iemērca viņu pazemes valstības upes [[Stiksa (mitoloģija)|Stiksas]] ūdenī, taču aizmirsa samērcēt [[Papēdis|papēdi]], aiz kura viņa dēlu turēja. Ahilleju uzaudzināja un skoloja viedais [[kentaurs]] [[Heirons]].

[[Moiras]] piedāvāja jaunajam Ahillejam izvēli: ilgu mūžu, aizvadītu greznībā, vai agru nāvi Trojas karā un nevīstošu slavu. Viņš izvēlējās slavu un devās karā. Trojas aplenkuma laikā Ahillejs atteicās turpināt cīņu pēc tam, kad grieķu vadonis [[Agamemnons]] gribēja viņam atņemt gūstekni [[Briseīda|Briseīdu]]. Kad grieķi bija palikuši bez sava drosmīgākā karotāja, trojieši [[Hektors|Hektora]] vadībā piespieda viņus atkāpties. Ahilleja draugs [[Patrokls]] pierunāja viņu aizdot savas bruņas, lai tās maldinātu trojiešus, ka cīņas laukā atgriezies pats Ahillejs.

Hektors nogalināja Patroklu un Ahillejs atkal iesaistījās kaujā, lai atriebtu drauga nāvi. Ahillejs vajāja Hektoru, trīsreiz apdzīdams viņu ap Trojas mūriem, un tad nonāvēja divcīņā. Ahillejs atteicās atdot ienaidnieka līķi apbedīšanai, līdz dievi pierunāja viņu pieņemt izpirkumu no Hektora tēva valdnieka [[Priams|Priama]]. Izšķirošajā kaujā par Troju Ahillejs nogalināja [[Amazones|amazoņu]] valdnieci [[Pentesileja|Pentesileju]]. Varoni apbūra mirušās valdnieces skaistums un viņš viņā iemīlējās. Drīz pēc tam, kā to mirstot bija pareģojis Hektors, Ahilleju nonāvēja Hektora brālis [[Parīds]], kurš trāpīja viņam ar bultu papēdī, vienīgajā vietā, kur Ahilleju varēja ievainot. Ahilleja bruņas grieķi nodeva [[Odisejs|Odisejam]].
Pirms nāves Ahillejs palūdza lai viņa pelni tiek apglabāti kopā ar Patroklusa pelniem.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{sengrieķu mitoloģija}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>ou078iug7bs5ojzxwfnefact6jjzkkr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28575</id>
    <revision>
      <id>4495830</id>
      <parentid>4405459</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T07:42:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikumi */</comment>
      <origin>4495830</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6907" sha1="87yo5oaxkimrefwgagl61zqjsqpjx4w" xml:space="preserve">'''5. jūnijs''' ir gada 156. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (157. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 209 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Igors]], [[Ingvars (personvārds)|Ingvars]], [[Margots]]

== Notikumi ==
* [[1837. gads]] — [[Hjūstona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieguva [[pilsēta]]s tiesības.
* [[1848. gads]] — pieņemot jaunu [[konstitūcija|konstitūciju]], [[Dānija]] kļuva par [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālu monarhiju]].
* [[1900. gads]] — [[Angļu—būru karš]]: briti ieņēma [[Transvāla]]s galvaspilsētu [[Pretorija|Pretoriju]].
* [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: vairāk nekā 1000 [[Apvienotā Karaliste|britu]] bumbvedēji nometa 5000 tonnu bumbu uz [[Vācija|vācu]] pozīcijām [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] piekrastē, gatavojoties [[Izcelšanās Normandijā|D-dienai]].
* [[1945. gads]] — lielākajā daļā Vācijas formāli sāka valdīt [[Sabiedroto Kontroles padome]].
* [[1947. gads]] — [[Māršala plāns]]: uzstājoties ar runu [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]], [[ASV valsts sekretārs]] [[Džordžs Māršals]] izklāstīja ekonomiskās palīdzības programmu kara izpostītajai [[Eiropa]]i.
* [[1950. gads]]:
** [[Rīga|Rīgā]] tika nodibināts [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]].
** notika pirmā vācu TV kanāla [[ARD]] pārraide.
* [[1967. gads]] — [[Sešu dienu karš]]: [[Izraēla]] sāka uzlidojumus [[Ēģipte]]s, [[Jordānija]]s un [[Sīrija]]s gaisa spēkiem.
* [[1968. gads]] — [[Losandželosa|Losandželosā]] notika atentāts pret [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] kandidātu [[Roberts Kenedijs|Robertu Kenediju]], kurš mira dienu vēlāk.
* [[1992. gads]] — [[Riodežaneiro]] tika parakstīta [[Starptautisks līgums|konvencija]] &quot;[[Konvencija par bioloģisko daudzveidību|par bioloģisko daudzveidību]]&quot;.
* [[1995. gads]] — pirmoreiz izveidots [[Bozes-Einšteina kondensāts]].
* [[2004. gads]] — [[vilciens|vilciena]] [[Negadījums|avārija]] netālu no Kerangas [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], 12 cilvēki gāja bojā un 23 ievainoti.
* [[2006. gads]] — [[Serbija]] pasludināja neatkarību pēc [[Melnkalne]]s izstāšanās no [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes Savienības]].
* [[2010. gads]] — ASV pārdošanā nonāca [[Stefanija Meiere|Stefanijas Meieres]] romāns &quot;[[Brī Taneres īsā otrā dzīve]]&quot; (''The Short Second Life of Bree Tanner'').

== Dzimuši ==
* [[1723. gads]] — [[Ādams Smits]] (''Adam Smith''), skotu ekonomists un filozofs, ekonomiskā liberālisma pamatlicējs. (miris 1790. gadā)
* [[1760. gads]] — [[Johans Gadolins]] (''Johan Gadolin''), somu ķīmiķis (miris 1852. gadā)
* [[1771. gads]] — [[Ernsts Augusts I Hanovers|Ernsts Augusts I]] (''Ernst August I.''), Hanoveres karalis (miris 1851. gadā)
* [[1870. gads]] — [[Bernārs de Purtalē]] (''Bernard de Pourtalès''), šveiciešu burātājs (miris 1935. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Pančo Vilja]] (''Pancho Villa''), meksikāņu revolucionārs (miris 1923. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Henrijs Heslems]] (''Henry Haslam''), angļu futbolists (miris 1942. gadā)
* [[1883. gads]]:
** [[Robērs Giflē]] (''Robert Gufflet''), franču burātājs (miris 1933. gadā)
** [[Džons Meinards Keinss]] (''John Maynard Keynes''), britu ekonomists (miris 1946. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Federiko Garsija Lorka]] (''Federico García Lorca''), spāņu dzejnieks un dramaturgs (miris 1936. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Deniss Gabors]] (''Gabor Dennis''), ungāru izcelsmes britu fiziķis (miris 1979. gadā)
* [[1912. gads Latvijā|1912. gads]] — [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]], latviešu daiļdārznieks un ainavu arhitekts (miris 1996. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Vītauts Mačernis]] (''Vytautas Mačernis''),  lietuviešu dzejnieks (miris 1944. gadā)
* [[1929. gads Latvijā|1929. gads]] — [[Andrejs Dripe]], latviešu rakstnieks (miris 2013. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Stefānija Sandrelli]] (''Stefania Sandrelli''), itāļu aktrise
* [[1956. gads]] — [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā)
* [[1964. gads]] — [[Martins Vajneks]] (''Martin Weinek''), Austrijas aktieris
* [[1965. gads]] — [[Maikls Brauns]] (''Michael Brown''), ASV astronoms
* [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Askolds Saulītis]], latviešu režisors (miris 2021. gadā)
* [[1967. gads Latvijā|1967. gads]] — [[Valdis Pelšs]] (''Валдис Пельш''), latviešu izcelsmes Krievijas televīzijas raidījumu vadītājs, mūziķis un aktieris
* [[1971. gads]] — [[Marks Volbergs]] (''Mark Wahlberg''), amerikāņu aktieris
* [[1982. gads]] — [[Serhijs Fesenko]] (''Сергій Фесенко''), ukraiņu peldētājs
* [[1996. gads]] — [[Vlad A4|Vladislavs Bumaga]] (''Уладзіслаў Бумага''), baltkrievu un krievu videoblogeris
* [[2000. gads]] — [[Pjērs Kalulu]] (''Pierre Kalulu''), franču futbolists

== Miruši ==
* [[1705. gads]] — [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolds I]] (''Leopold I''), Austrijas erchercogs (dzimis 1640. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Stīvens Kreins]] (''Stephen Crane''), ASV rakstnieks (dzimis 1871. gadā)
* [[1910. gads]] — [[O. Henrijs]] (''O. Henry''), ASV rakstnieks (dzimis 1862. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Herberts Kičeners]] (''Herberts Kičeners''), britu feldmaršals (dzimis 1850. gadā)
* [[1923. gads]] — [[Georgs Henriks Breitners]] (''George Hendrik Breitner''), nīderlandiešu gleznotājs un fotogrāfs (dzimis 1857. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Ēriks Lemmings]] (''Eric Lemming''), zviedru vieglatlēts (dzimis 1880. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Pēteris Šmits]], latviešu sinologs, valodnieks un etnogrāfs (dzimis 1869. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Dezideriuss Veins]] (''Wein Desiderius''), ungāru sporta vingrotājs un ārsts (dzimis 1873. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Roberts Kenedijs]] (''Robert F. Kennedy''), ASV politiķis (dzimis 1925. gadā)
* [[1975. gads]] — [[Pauls Keress]] (''Paul Keres''), igauņu šahists (dzimis 1916. gadā)
* [[2003. gads Latvijā|2003. gads]] — [[Viktors Čestnovs]], latviešu aktieris (dzimis 1953. gadā)
* [[2004. gads]] — [[Ronalds Reigans]] (''Ronald Reagan''), 40. ASV prezidents (dzimis 1911. gadā)
* [[2012. gads]] — [[Rejs Bredberijs]] (''Ray Bradbury''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1920. gadā)
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Inese Ikstena]], latviešu uzņēmēja un politiķe (dzimusi 1968. gadā)
* [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[Lilita Ozoliņa]], latviešu aktrise (dzimusi 1947. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Konstitūcijas diena (''Grundlovsdag'', [[Dānija]])
* [[Pasaules vides diena]]

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>87yo5oaxkimrefwgagl61zqjsqpjx4w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādolfs Alunāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28802</id>
    <revision>
      <id>4495705</id>
      <parentid>4306421</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:42:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <origin>4495705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4948" sha1="5euhwmxjry1gfbg3px54kvhqix9i6xs" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|aktieri un režisoru|Alunāns|Alunāns|uzvārds}}
{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Ādolfs Alunāns
|         vārds_orig = 
|             attēls = AlunansAdolfs-LABR-AlksnisM-5-1.png
|         att_izmērs = 184px
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1848
|         dz_mēnesis = 10
|           dz_diena = 11
|           dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 1912
|          m_mēnesis = 7
|            m_diena = 5
|            m_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}}
|       dzīves_vieta = [[Jelgava]], [[Tērbata]], [[Rēvele]], [[Narva]], [[Sanktpēterburga]], [[Rīga]], [[Jelgava]]
|          pilsonība = 
|            tautība = [[latvieši|latvietis]]
|            dzimums = 
|             vecāki = Pēteris un Otīlija Alunāni
|              brāļi = Indriķis, Teodors, Nikolajs, Jānis
|              māsas = Marija, Luīze, Hedviga
|       dzīvesbiedrs = Karolīne Klau, Angelika Buhta
|              bērni = Artūrs, Marija, Pēteris, Kolmārs, Elza, Zuzanna, Paula, Valda Valeska, Emīlija, Oļģerts
|           paraksts = 
|         pseidonīms = Zobgals, Dobelnieks, Smaidulis, Vecais Ādolfs
|       nodarbošanās = aktieris, režisors, dramaturgs, satīriķis, teātra darbinieks, rakstnieks
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}
'''Ādolfs Alunāns''' (vecajā ortogrāfijā: ''Adolf Allunan''; dzimis {{dat|1848|10|11}}, miris {{dat|1912|07|05}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]], [[režisors]] un [[dramaturgs]], izveidoja pirmo latviešu teātra trupu, bija tās repertuāra izveidotājs, tiek saukts par &quot;latviešu teātra tēvu&quot;. [[Nikolajs Alunāns]] bija Ādolfa brālis, bet [[Juris Alunāns|Juris]] un [[Indriķis Alunāns|Indriķis Alunāni]] bija Ādolfa Alunāna tēva Pētera brāļi. [[Jelgava|Jelgavā]] ir viņam veltīts [[Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Jelgavā, mācījās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas vīriešu ģimnāzijā]]. No 1866. līdz 1869. gadam bija aktieris vācu teātros [[Tērbata|Tērbatā]], [[Rēvele|Rēvelē]], [[Narva|Narvā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|1|180}}&lt;/ref&gt;

1870. gadā Alunānu uzaicināja kļūt par [[Rīgas Latviešu biedrība]]s teātra vadītāju, un līdz pat 1885. gadam viņš vadīja [[Rīgas Latviešu teātris|Rīgas Latviešu teātri]], rakstīdams lugas un popularizēdams teātra mākslu, bija arī režisors un aktieris. Pēc 1885. gada noorganizēja savu ceļojošo trupu, sniedza izrādes visā Latvijā. 1894. gadā Jelgavā nodibināja un līdz 1904. gadam vadīja [[Alunāna teātris|Alunāna teātri]].  Viņa vadībā savas skatuves gaitas sākuši vairāki ievērojami aktieri, tai skaitā [[Anna Brigadere-Maija]], [[Berta Rūmniece]], [[Jūlija Skaidrīte]], [[Teodors Valdšmits]]. Populāras bijušas arī Alunāna kuplejas, ko viņš gan sacerēja, gan izpildīja.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Nodarbojās arī ar publicistiku un satīriku. No 1892. līdz 1912. gadam sastādījis &quot;Zobgala kalendāru&quot;. Izdoti vairāki izdevumi ar viņa satīriskajiem un humoristiskajiem darbiem. Rakstījis stāstus, dzejoļus, feļetonus, biogrāfiskos apcerējumus. Tulkojis lugas, stāstus, romānus.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1968. gadā atklāts Alunāna memoriālais muzejs Jelgavā.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Bibliogrāfija ==
=== Lugas ===
* &quot;Pašu audzināts&quot; (1869)
* &quot;Priekos un bēdās&quot; (1871)
* &quot;Mucenieks un muceniece&quot; (1872)
* &quot;Icigs Mozes&quot; (1874)
* &quot;Džons Neilands&quot; (1881)
* &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot; (1888)
* &quot;Lielpils pagasta vecākie&quot; (1888)
* &quot;Seši mazi bundzenieki&quot; (1889)
* &quot;Visi mani radi raud&quot; (1891)
* &quot;Pārticībā un nabadzībā&quot; (1893)
* &quot;Mūsu senči&quot; (1905)
* &quot;Draudzes bazārs&quot; (1911)

=== Citi darbi ===
* &quot;Zobgala kalendārs&quot; (1892—1912)
* &quot;Ievērojami latvieši&quot; (1-2, 1887—1890)
* &quot;Jura Alunāna dzīve&quot; (1910)
* &quot;Atmiņas par latviešu teātra izcelšanos&quot; (izd. 1924)

== Skatīt arī ==
* [[Alunāna teātris]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/adolfs-alunans-7885 Ādolfs Alunāns] izrades.lv
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Alunāns, Ādolfs}}

[[Kategorija:Latvijas dramaturgi]]
[[Kategorija:Latviešu teātra darbinieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]</text>
      <sha1>5euhwmxjry1gfbg3px54kvhqix9i6xs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P37</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31621</id>
    <revision>
      <id>4495693</id>
      <parentid>4371205</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:57:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Papildu informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4495693</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12250" sha1="3elqc4flrona3clfukvjqyxsb6xp4vw" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 37
| nosaukums      = Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene
| karte          = Road P37 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 91,4
| ārpus_pilsētas = 84,6
| ceļš_pilsētā   = 6,8
| sakrīt         = 
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = P37 pie Bērzaunes ielejas.jpg
| paraksts       = P37 šķērsojot [[Bērzaune (Aiviekstes pieteka)|Bērzaune]]s ieleju
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||Apšusala {{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Veseta (upe)|Veseta]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Vesetas kanāls]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Aiviekste (Kalsnavas pagasts)|Aiviekste]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Jaunkalsnava]] {{P ceļš|82}} }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jaunkalsnava]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Bērzaune (Aiviekstes pieteka)|Bērzaune]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Veckalsnava]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Bērzaune (Aiviekstes pieteka)|Bērzaune]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Bērzaune (Aiviekstes pieteka)|Bērzaune]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzaune (ciems)|Bērzaune]] {{P ceļš|81}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Arona]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Madona]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|62}} }}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Rīgas iela (Madona)|Rīgas iela]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|84}} }}
{{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{P ceļš|84}} [[Saules iela (Madona)|Saules iela]] 0,4 km }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|30}} ([[Raiņa iela (Madona)|Raiņa iela]]) {{P ceļš|84}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|62}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rieba]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Madona]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Sarkaņi (Sarkaņu pagasts)|Sarkaņi]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Biksēre]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Cesvaine]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Kuja]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|83}}{{V ceļš|861}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jaungulbene]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Gulbītis]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Stāķi]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Gulbene]] {{P ceļš|27}} [[Baložu iela (Gulbene)|Baložu iela]] }}
|}
|}
'''P37''' autoceļš '''Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionāls autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]], un turpinās līdz [[Gulbene]]&lt;nowiki/&gt;i, šķērsojot cauri [[Madona|Madonai]].&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Ceļa garums ir {{nobr|91,4 km}}. Madonā maršrutā ietilpst Rīgas un Saules iela no 38,8. līdz 43,7. km, savukārt Gulbenē - Baložu iela no 90,4. līdz 91.4. km. Autoceļš visā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, un šķērso [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Madonas novads|Madonas]] un [[Gulbenes novads|Gulbenes]] novadus. Autoceļa būvniecība tika pabeigta 1977. gadā.&lt;ref&gt;http://kartes.lvceli.lv/lvc_iepirkumi/TREE/1542/PROJEKTS.zip{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Pļaviņām (Gostiņiem) līdz Bērzaunei (0,0. - 27,8. km): 2,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 18% kravas transports
* no Bērzaunes līdz Madonas robežai (27,8. - 38,8. km): 4 tūkstoši transportlīdzekļu. diennaktī, 15% kravas transports
* no Madonas robežas līdz Cesvainei (43,7. - 55,8. km): 2,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 14% kravas transports
* no Cesvaines līdz Gulbenes robežai (55,8. - 90,4. km): 1,9 tūkstoši transportlīdzekļu  diennaktī, 14% kravas transports

== Vēsture ==

=== 20. gadsimtā ===
Par autoceļa P37 izbūves un modernizācijas darbiem 20. gadsimta 60. gadu sākumā liecina Latvijas Valsts ģeoloģijas fondā saglabātie materiāli. 1962. gadā tika sagatavoti Pļaviņu-Madonas autoceļa 17.-32.km tuvumā esošo grants atradņu dokumenti, kā arī Pļaviņu-Madonas-Gulbenes-Līzespasta autoceļa 0.-17. km posma profili. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/1296330.html|title=Valsts ģeoloģijas fonda kolekcija {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tilts pār Vesetas vecupi un Krievciema HES darba kanālu autoceļa sākumdaļā tika izbūvēti 1963. gadā, tilts pār Vesetas kanālu - 1971. gadā, bet tilts pār Sūlas upi pie Cesvaines - 1968. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-pie-plavinam-atklats-parbuvetais-daugavpils-sosejas-rotacijas-aplis-un-autocela-plavinas-gostini-madona-gulbene-posms/|title=Fotoreportāža: pie Pļaviņām atklāts pārbūvētais Daugavpils šosejas rotācijas aplis un autoceļa Pļaviņas (Gostiņi)–Madona–Gulbene posms|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2021-09-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mūsdienās ===
No 2010. oktobra līdz 2011. gada beigām tika pārbūvēti P37 maršruta turpinājuma ielu posmi Madonā 1,286 km garumā. Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts rotācijas aplis pie Smeceres sila un Saules ielas posms no Rūpniecības ielas līdz Saules ielas 67 teritorijai. Tika pārbūvēta ceļa sega, krustojumi, nobrauktuves, autobusu pietura un ietves. Būvdarbus veica pilnsabiedrība &quot;8CBR un Rubate&quot;, būvuzraudzību nodrošināja SIA &quot;MK ENGINEERING&quot; un SIA &quot;Polyroad&quot;, kopējās projekta izmaksas sasniedza 1,168 miljonus latu, no kā ERAF līdzfinansējums bija 85% jeb 986,6 tūkstoši latu, valsts budžeta dotācija bija 3% jeb 34,8 tūkstoši lati, bet atlikušo finansējumu 12% jeb 139,3 tūkstošu latu apmērā nodrošināja Madonas novada pašvaldība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/madonas-pilseta?fu=read&amp;id=400|title=Madonas pilsētas tranzīta ielu rekonstrukcija – I kārta - Madona.lv|website=www.madona.lv|access-date=2026-07-18}}&lt;/ref&gt;

Laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam tika pārbūvēti divus autoceļa posmi - pirmo posmu pārbūvēja 9,97 km garumā no [[Gulbītis|Gulbīša]] līdz [[Gulbene|Gulbenei]] (80,43 km - 90,4 km). Šos būvdarbus veica SIA ''8 CBR'' par līgumcenu 9 209 545 eiro (ar PVN), [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|ERAF]] līdzfinansējot 85% no izmaksām. Savukārt, otro posmu pārbūvēja 8,93 km garumā no [[Kaipi (Jaungulbenes pagasts)|Kaipiem]] līdz [[Gulbītis|Gulbītim]] (71,5 km - 80,43 km). Būvdarbus veica SIA ''ACBR'' par līgumcenu 6 820 269 eiro (ar PVN), [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|ERAF]] līdzfinansējot 85% no izmaksām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada vasarā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi 19,5 km garā posmā no Aiviekstes līdz tiltam pār Bērzauni (7,37. - 26,88. km). Darbu laikā tika labots ceļa profils un veikta virsmas apstrāde, kā arī sakārtotas caurtekas, grāvji un lietus novades sistēmas. Būvdarbus veica SIA &quot;YIT Infra Latvija&quot; par līgumcenu 2 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-autocela-plavinas-madona-notiek-seguma-atjaunosanas-darbi/|title=Uz autoceļa Pļaviņas–Madona notiek seguma atjaunošanas darbi|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2020-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2020. gada augusta līdz 2021. gada augustam tika pārbūvēts autoceļa posms 7,18 km garumā no [[Gostiņi|Gostiņiem]] līdz [[Aiviekste (Kalsnavas pagasts)|Aiviekstei]] (0,12 km - 7,37 km) Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēti tilti pār [[Vesetas kanāls|Vesetas]] upi (1,63. km), [[Krievciema HES darba kanālu]] (5,74. km), savukārt atjaunots otrs tilts pār [[Vesetas kanāls|Vesetas]] upi (5,89. km). Pārbūves darbus veica SIA ''8 CBR'' par līgumcenu 6 722 218 eiro (ar PVN). Šajā projektā tika aizstāti 1963. gadā būvētie tilti pār Vesetas vecupi un Krievciema HES darba kanālu, kā arī atjaunots 1971. gadā būvētais tilts pār Vesetas kanālu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Pie Pļaviņām un Olaines jauni ceļu būvdarbi |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-plavinam-un-olaines-jauni-celu-buvdarbi.a370377/ |accessdate={{dat|2020|8|13||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2021. gada vasarā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Bērzaunes līdz Madonai (26,88. - 38,72. km). Būvdarbus veica SIA &quot;Saldus ceļinieks&quot; kopīgā iepirkumā ar autoceļa P84 seguma atjaunošanu 18,6 km garumā, ar kopējo līgumcenu 4,71 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2021/09/20-26.pdf|title=Būvobjektu saraksts valsts autoceļu tīklā no 2021. gada 20. septembra līdz 2021. gada 26. septembrim}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada aprīļa līdz 2023. gada septembrim tika pārbūvēts 17,38 km garš autoceļa posms no [[Madona|Madonas]] līdz [[Bebri (Cesvaines pagasts)|Bebriem]] (42,76–60,14 km). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēti arī tilti pāri Sūlas un Kujas upēm, kā arī izbūvēts rotācijas aplis krustojumā ar Pils ielu [[Cesvaine|Cesvainē]] un [[V863]] ([[Cesvaine]] - [[Aizkuja]]). Pie Sarkaņu kapiem tika izbūvēta trīs metrus plata apstāšanās josla, bet laukumā pretī Madonas graudu pirmapstrādes kompleksam ierīkota josla kravas transporta svēršanas pārbaudēm. Tika pārbūvēts 1968. gadā celtais tilts pār Sūlas upi un atjaunots tilts pār Kuju. Darbus veica SIA &quot;ACBR&quot; par līgumcenu 12 479 679 eiro (ar PVN), izmantojot valsts budžeta līdzekļus. &lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/aktuali/buvdarbu-posma-no-madonas-lidz-dzelzavai-tehnologiskais-partraukums/ Būvdarbu posmā no Madonas līdz Dzelzavai tehnoloģiskais pārtraukums] lvceli.lv 17.11.2022.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-uz-regionala-autocela-no-madonas-lidz-dzelzavai/|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi uz reģionālā autoceļa no Madonas līdz Dzelzavai|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2023-06-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada augusta līdz 2025. gada septembrim tika pārbūvēts 11,36 km garš posmu no Bebriem līdz Kaipiem (60,14 km - 71,5 km). Darbu ietvaros [[Apiņupīte|Apiņupītes]] caurteka autoceļa 60,78. kilometrā tika demontēta, tās vietā tika izbūvēta jauna dzelzsbetona kastveida caurteka. Būvdarbus veica SIA ''ACBR'' par līgumcenu 11 578 577 eiro (ar PVN), SIA ''Firma L4'' veica būvuzraudzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/parbuves-autocela-p37-posmu-starp-cesvaini-un-jaungulbeni/|title=Pārbūvēs autoceļa P37 posmu starp Cesvaini un Jaungulbeni|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2024-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Pļaviņas]]
* [[Aiviekste (Kalsnavas pagasts)|Aiviekste]]
* [[Jaunkalsnava]]
* [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]]
* [[Madona]]
* [[Sarkaņi (Sarkaņu pagasts)|Sarkaņi]]
* [[Biksēre]]
* [[Cesvaine]]
* [[Dzelzava]]
* [[Gulbene]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P037]]
[[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Madonas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Gulbenes novadā]]</text>
      <sha1>3elqc4flrona3clfukvjqyxsb6xp4vw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P10</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33211</id>
    <revision>
      <id>4495695</id>
      <parentid>4469674</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:57:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Papildu informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4495695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12280" sha1="6etnm2g24exd2lvaml1ktgqm1878nxz" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 10
| nosaukums      = Inčukalns—Ropaži—Ikšķile
| karte          = Road P10 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 41,2
| ārpus_pilsētas = 39,5
| ceļš_pilsētā   = 0,6
| sakrīt         = 1,1
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = P10 На въезде в Ропажи.jpg
| paraksts       = Autoceļš P10 iebraucot [[Ropaži|Ropažos]]
}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|77}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Inčukalns]] }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Valka]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Inčukalns]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe (upe)|Krievupe]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Plānupe]] {{P ceļš|3}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lielā Jugla]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ropaži]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|67}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Kangari (Ropažu pagasts)|Kangari]] {{P ceļš|4}} }}
{{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{P ceļš|4}} 1,1 km }}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|4}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Mazā Jugla]] }}
{{Maršruta tabula/aplis|| {{pilsētas zīme}} [[Tīnūži]] {{P ceļš|5}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ikšķile]] }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Ikšķile]] {{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} }}
|}
|}
'''P10''' autoceļš '''Inčukalns—Ropaži—Ikšķile''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļus [[A3]] un [[A2]] pie [[Inčukalns|Inčukalna]] caur [[Ropaži]]em ar autoceļu [[A6]] [[Ikšķile|Ikšķilē]].&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;  Autoceļš ir ar asfaltbetona ceļa segumu un tā garums ir 41,2 km. No tā 39,5 ir valsts autoceļa posmi, 1,1 km ir sakrītošais posms ar autoceļu P4, bet pēdējie 0,6 km Ikšķilē iet pa pašvaldībai piederošo Skolas ielu. Autoceļš šķērso [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ogres novads|Ogres novadus]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no autoceļa sākuma pie divlīmeņu mezgla ar A3/A2 līdz Inčukalnam (0,00. - 2,6. km): 4,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 16% kravas transports
* no Inčukalna līdz krustojumam ar autoceļu P3 pie Plānupes (2,6. - 12,692. km): 1,5 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 24% kravas transports
* no Plānupes līdz Ropažiem (12,692. - 19.84. km): 1,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transports
* no Ropažiem līdz krustojumam ar autoceļu P4 pie Kangariem (19,84. - 25,0. km): 5,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 11% kravas transports
* no krustojuma ar autoceļu P4 līdz Tīnūžiem (26,13. - 35,394. km): 2,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports
* no Tīnūžiem līdz Ikšķilei (35,394. - 40,852. km): 3,2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports

Autoceļš šķērso dzelzceļu divās vietās - Inčukalnā ar dzelzceļa līniju Rīga-Lugaži, un Ikšķilē ar dzelzceļa līniju Rīga-Krustpils.

== Vēsture ==
[[2015]]. gada 22. janvārī pieņemts lēmums, ka autoceļa P10 posma [[Inčukalns]] (0,0-4,4km) seguma periodisko uzturēšanu veiks SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 103 180 EUR.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pvs.iub.gov.lv/show/392374 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|31||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160316083959/https://pvs.iub.gov.lv/show/392374 }}&lt;/ref&gt;

No 2019. līdz 2020. gadam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Tīnūžiem līdz Ikšķilei (35,59. - 40,58. km). Būvdarbu ietvaros tika izbūvēta jauna sala izturīgā kārta un šķembu pamati, sakārtota ūdens novade, un ieklātas divas asfaltbetona kārtas. Posmā tika izbūvēts arī augstspiediena gāzesvada aizsargapvalks. Ikšķilē tika ierīkota lietusūdens kanalizācija un apgaismots gājēju ceļš, kā arī pārbūvēta gājēju pāreja dzelzceļa pārbrauktuves apkārtnē. Būvdarbus veica SIA &quot;Ostas celtnieks&quot;, un to kopējā līgumcena bija 4,58 miljoni eiro (ar PVN). Autoceļa pārbūvi finansēja no valsts budžeta, bet gājēju infrastruktūras izbūvi - Ikšķiles novada pašvaldība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/atsakas-cela-parbuve-no-tinuziem-lidz-ikskilei|title=Atsākas ceļa pārbūve no Tīnūžiem līdz Ikšķilei {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi divos posmos - no Siguldas novada robežas līdz Krievupei (9,0. - 10,5. km) un no krustojuma ar autoceļu P3 līdz pievedceļam Gaitiņu karjeram (12,0. - 15,1. km). Darbu laikā tika laboti iesēdumi, izlīdzināts brauktuves profils un veikta virsmas apstrāde. Būvdarbus veica SIA &quot;Ceļu būvniecības sabiedrība &quot;Igate&quot;&quot; par līgumcenu 405,95 tūkstoši eiro, finansējumu piešķirot no valsts budžeta papildu valsts autoceļu atjaunošanas programmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/vidzeme-un-selija-uz-regionalajiem-celiem-atjaunos-segumu/|title=Vidzemē un Sēlijā uz reģionālajiem ceļiem atjaunos segumu|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2020-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā tika tilta pār Tumšupi (13,07. km) un tilta pār Mazo Juglu (34,80. km) atjaunošana. Tilts pār Tumšupi iepriekš tika uzbūvēts 1978. gadā, un kopš uzbūvēšanas tam nebija veikts kapitālais remonts - būvdarbu ietvaros tika atjaunota tilta brauktuves daļa, ieklāta jauna hidrolizācija un nomainītas tilta drošības barjera. Tiltam pār Mazo Juglu tika veikta tilta siju pastiprināšana, noietoto balstīklu nomaiņa, pilnībā izbūvēta jauna brauktuves klātne, gājēju drošībai vienā tilta pusē tika izveidota jauna ietve. Abos objektos būvdarbus  veica SIA &quot;Būvinženieris&quot;, par līgumcenām attiecīgi 215,6 tūkstoši eiro (ar PVN) un 374,56 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/sogad-planotie-lielakie-valsts-autocelu-remontdarbi-rigas-planosanas-regiona-2/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Rīgas plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2021-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/kravas-transportam-slegts-tilts-par-mazo-juglu-uz-autocela-incukalns-ropazi-ikskile/|title=Kravas transportam slēgts tilts pār Mazo Juglu uz autoceļa Inčukalns–Ropaži–Ikšķile|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2021-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/autovaditaju-ieveribai-buvdarbi-notiek-114-celu-posmos-tilts-par-mazo-juglu-pie-tinuziem-kravas-transportam-bus-slegts-lidz-oktobrim/|title=Autovadītāju ievērībai: būvdarbi notiek 114 ceļu posmos; tilts pār Mazo Juglu pie Tīnūžiem kravas transportam būs slēgts līdz oktobrim|last=inese.fecere-antipina@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2021-07-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/328028-siguldas-novada-parbuves-tiltu-par-tumsupi-2021|title=Siguldas novadā pārbūvēs tiltu pār Tumšupi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana Inčukalnā apkārtnē (0,33. - 4,40. km). Posmā tika sakārtota ūdens novade, atjaunotas autobusu pieturu platformas, veikta izlīdzinošā frēzēšana un ceļa profila labošana, kā arī ieklāta jauna asfaltbetona dilumkārta. Būvdarbus veica SIA CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 713,13 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/siguldas-novada-sak-seguma-atjaunosanu-pie-incukalna-un-allaziem/|title=Siguldas novadā sāk seguma atjaunošanu pie Inčukalna un Allažiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2022-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā drošības uzlabošanas nolūkos tika pārbūvēts autoceļu P3 un P10 krustojums pie Plānupes. Uz P10 pie krustojuma tika izbūvētas sadalošās saliņas, sašaurinātas brauktuves, nedaudz mainīts šķērsojošo ceļu asu novietojums, ierīkots apgaismojums un uzlabota pārredzamība, izcērtot redzamību ierobežojošos kokus un krūmus. Krustojums iepriekš bija slikti pārredzams, un tajā bija notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi ar smagām sekām. Būvdarbus veica SIA CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 222,69 tūkstoši eiro, ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/vairak-ieguldits-regionalajos-celos/|title=Vairāk ieguldīts reģionālajos ceļos|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2024-03-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/a2a0a3eb-3e5b-4be4-9363-06af2b6fbb66|title=Paziņojums par līguma izpildi|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-07-18}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Inčukalna līdz pagriezienam uz Laugas purvu jeb Suņa ceļam (6,45. - 9,00. km). Darbu laikā tika atjaunoti ceļa pamati, labots brauktuves šķērsprofils, ieklāta jauna asfaltbetona dilumkārta un attīrīta ceļa nodalījuma josla no krūmiem un kokiem. Būvdarbus veica SIA CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 528,82 tūkstoši eiro, ko līdzfinansēja no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-autocela-incukalns-ropazi-ikskile-buvdarbi-notiek-jau-divos-posmos/|title=Uz autoceļa Inčukalns–Ropaži–Ikšķile būvdarbi notiek jau divos posmos|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2024-08-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika arī pabeigta autoceļa pārbūve aptuveni deviņus kilometrus garā posmā no autoceļa P4 līdz Tīnūžiem (26,20. - 35,27. km). Posmā tika pārbūvētas ceļa konstruktīvās kārtas, izbūvēta reciklētā pamata kārta un ieklātas divas asfaltbetona seguma kārtas. Tīnūžos tika pārbūvēts ceļa apgaismojums, bet pie Kākciema tika atjaunots lauksaimniecības dzīvnieku tunelis. Tika atjaunotas četras autobusu pieturvietas, pie Tīnūžu skolas uzstādīti pieturu paviljoni un autoceļa 29,5. km izveidota jauna pieturvieta &quot;Kākciems&quot;. Tika sakārtoti arī grāvji, caurtekas un pārējā ūdens novades sistēma. Būvdarbus veica SIA CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 7,58 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-parbuvets-regionala-autocela-posms-pie-tinuziem/|title=Fotoreportāža: pārbūvēts reģionālā autoceļa posms pie Tīnūžiem|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2025-02-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/aktuali/uz-autocela-incukalns-ropazi-ikskile-buvdarbi-notiek-jau-divos-posmos/ Uz autoceļa Inčukalns–Ropaži–Ikšķile būvdarbi notiek jau divos posmos] lvceli.lv 28.08.2024.&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Inčukalns]]
* [[Ropaži]]
* [[Tīnūži]]
* [[Ikšķile]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P010]]
[[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]]</text>
      <sha1>6etnm2g24exd2lvaml1ktgqm1878nxz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P33</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33384</id>
    <revision>
      <id>4495691</id>
      <parentid>4406893</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:56:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4495691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10419" sha1="7xz8may20h8653blao3xvvy1irvcxn2" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 33
| nosaukums      = Ērgļi—Jaunpiebalga—Saliņkrogs
| karte          = Road P33 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 60,5
| ārpus_pilsētas = 60,5
| ceļš_pilsētā   = 0
| sakrīt         = 0,2
| segums         = asfalts, grants
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = Autoceļš P33 Inešos.jpg
| paraksts       = Autoceļš P33 [[Ineši|Inešos]]
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] {{P ceļš|4}} {{P ceļš|78}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jumurda]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jumurda]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jumurda]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ogre (upe)|Ogre]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ineši]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ineši]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Vecpiebalga]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|30}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Abrupe]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Abrupe]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jaunpiebalga]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|29}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jaunpiebalga]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Pāpanupīte]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ranka]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ranka]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||Saliņkrogs {{P ceļš|27}} }}
|}
|}
'''P33''' autoceļš '''Ērgļi—Jaunpiebalga—Saliņkrogs''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļus]] caur [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] un [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]] ar autoceļu [[autoceļš P27|P27]] pie [[Ranka]]s.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir 60,5 km, no kuriem 0,2 km veido kopīgs posms ar autoceļu P30. Autoceļš klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Madonas novads|Madonas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Gulbenes novads|Gulbenes]] novadus.

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* No Ērgļiem līdz Inešiem (0,000.–19,545. km): 565 transportlīdzekļi diennaktī, 8% kravas transports;
* No Inešiem līdz Vecpiebalgai (19,545.–24,270. km): 136 transportlīdzekļi diennaktī, 11% kravas transports;
* No Vecpiebalgas līdz Jaunpiebalgai (24,522.–50,000. km): 904 transportlīdzekļi diennaktī, 13% kravas transports;
* No Jaunpiebalgas līdz krustojumam ar autoceļu P27 pie Saliņkroga (50,000.–60,509. km): 610 transportlīdzekļi diennaktī, 12% kravas transports.

== Vēsture ==
2000. gadu sākumā posms no Vecpiebalgas Rankas virzienā vēl lielā mērā bija ar grants segumu. Valsts lauku autoceļu attīstības programmā bija norādīts, ka šajā P33 daļā ir nepietiekami ceļa ģeometriskie parametri, mazu rādiusu līknes, izteikts garenprofils un vājš grants segums. Programma paredzēja trases ģeometrijas uzlabošanu, melnā seguma izbūvi, ūdens novades sistēmas sakārtošanu, nobrauktuvju un autobusu pieturu izbūvi, kā arī ceļa nodalījuma joslas attīrīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas lauku autoceļu attīstības programma… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2006. gadā tika pārbūvēts un asfaltēts 10,6 km garš autoceļa posms no Vecpiebalgas līdz Emīla Dārziņa muzejam (25,3. - 35,5,. km). Būvdarbus veica AS &quot;8CBR&quot;, projektu līdzfinansēja ERAF, sedzot 75% no attiecinājamām izmaksām. Kopējie izdevumi sasniedza aptuveni 3,38 miljonus latu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/no-vecpiebalgas-uz-jaunpiebalgu-pa-asfaltu/|title=No Vecpiebalgas uz Jaunpiebalgu – pa asfaltu|website=eDruva.lv|access-date=2026-07-18|date=2006-10-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/LVC-gadagramata-2006-EN.pdf|title=Yearbook
of “Latvian State Roads” 2006}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā tika sākti divu grants posmu pārbūves darbi Rankas apkārtnē - no Jaunpiebalgas puses līdz Rankai (49,14. - 53,56. km) un no Rankas līdz autoceļam P27 (56,72. - 60,50. km). Projekta gaitā atsevišķās vietās tika iztaisnoti ceļa līkumi, lai trase atbilstu augstākām satiksmes drošības un projektēšanas ātruma prasībām. Sākotnējie darbi finansiālu un būvniecības organizācijas problēmu dēļ ieilga; 2011. gadā bija izbūvēta tikai daļa no paredzētā seguma, darbi tika pabeigti tikai 2013. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirkstele.lv/vietejas-zinas/pieprasis-skaidrojumu-no-uznemeja-2/|title=Pieprasīs skaidrojumu no uzņēmēja|website=Dzirkstele.lv|access-date=2026-07-18|date=2011-06-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/par-iepirkumos-ietaupitajiem-lidzekliem-vel-cetros-valsts-celu-posmos-atjaunos-segumu/|title=Par iepirkumos ietaupītajiem līdzekļiem vēl četros valsts ceļu posmos atjaunos segumu|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2024-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā tika pabeigta 6,04 km gara posma pārbūve no Emīla Dārziņa muzeja līdz Abrupei (35,16. - 41,20. km). Projekts bija daļa no valsts reģionālo autoceļu sakārtošanas programmas, un tika līdzfinansēts no ERAF līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/LVC-GadaGramata-2011-eng-www.pdf|title=Latvian State Roads Yearbook 2011}}&lt;/ref&gt;

[[2015]]. gada 29. janvārī tika izsludināts konkurss par P33 posma [[Ineši]]-[[Irbēni]] (18,9-20,7km) seguma atjaunošanu.&lt;ref&gt;http://pvs.iub.gov.lv/show/392715{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā tika atjaunots tilts pār Ogres upi autoceļa 13,30. kilometrā. Tiltam tika izbūvēta jauna brauktuve. Būvdarbus veica SIA &quot;Katleri&quot; par līgumcenu 156,6 tūkstoši eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/lielakie-valsts-tiltu-remontdarbi-sogad/|title=Lielākie valsts tiltu remontdarbi šogad|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2018-09-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/m/mts/tenderarchive.aspx?date=2018-03-20|title=Mercell Tender Archive 20.03.2018|website=www.mercell.com|access-date=2026-07-18}}&lt;/ref&gt;

No 2018. gada jūlija līdz 2019. gada augustam tika pārbūvēts 8 km garš autoceļa posms no Jaunpiebalgas līdz Rudgalvjiem (41,2. - 49,2. km). Tika saglabāta un pastiprināta esošā ceļa pamatne, sakārtota ūdens novade un pārbūvētas caurtekas. Jaunpiebalgas daļā ieklāja divas asfaltbetona kārtas, bet tālāk Rudgalvju virzienā - asfaltbetona kārtu ar virsmas apstrādi. Darbus veica SIA CBF „Binders” par 4,35 miljoniem eiro (ar PVN), tos finansēja no valsts budžeta. Iepriekšējais asfaltbetona segums šajā posmā bija izbūvēts 1982. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-cela-buvdarbi-jaunpiebalga/|title=Pabeigti ceļa būvdarbi Jaunpiebalgā|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2019-08-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā tika atjaunots autoceļa posms no Ērgļiem līdz Cirstiem (0,07. - 13,23. km). Ērgļos tika atjaunots ceļa profils un ieklāta asfaltbetona dilumkārta, savukārt bijušā grants ceļa posmā no 1,2 līdz 13,2 km tika veikta divkārtu virsmas apstrāde. Būvdarbus veica SIA &quot;Saldus ceļinieks&quot; par 1,26 miljoniem eiro. Darbi tika finansēti no administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai piešķirtā papildu valsts finansējuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-atjaunot-segumu-uz-regionalajiem-autoceliem-jelgava-tuski-tukums-ergli-jaunpiebalga-salinkrogs-un-ezere-embute-grobina/|title=Sāk atjaunot segumu uz reģionālajiem autoceļiem Jelgava (Tušķi)–Tukums, Ērgļi–Jaunpiebalga–Saliņkrogs un Ezere–Embūte–Grobiņa|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2021-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana no Vecpiebalgas līdz Emīla Dārziņa muzejam (24,525. - 35,150. km).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/supplier/Procurement/94386|title=Valsts reģionālā autoceļa P33 Ērgļi - Jaunpiebalga – Saliņkrogs posma 24,525 – 35,150 km seguma atjaunošana}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana autoceļa posmā pie Rankas (49,14. - 53,56. km) un līdz autoceļam P27 (56,72. - 60,50. km). Būvdarbus veica SIA CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 784,5 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/par-iepirkumos-ietaupitajiem-lidzekliem-vel-cetros-valsts-celu-posmos-atjaunos-segumu/|title=Par iepirkumos ietaupītajiem līdzekļiem vēl četros valsts ceļu posmos atjaunos segumu|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2024-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Vidzemes tūrisma attīstības plānošanas dokumentos kā perspektīvs projekts minēts aptuveni 1008 metrus garš velosatiksmes savienojums Jaunpiebalgā no tilta pār Gauju līdz autoceļam P33. Tas paredzēts savienojumam ar „Zaļo ceļu” jeb bijušo dzelzceļa līniju maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://greenways.lv/wp-content/uploads/2024/06/Strategija_RP_2020..pdf|title=Vidzemes tūrisma attīstības stratēģijas (rīcības
plāna) 2020-2025 izstrāde}}&lt;/ref&gt;

== Krustojošie autoceļi ==
* [[autoceļš P30|P30]] ([[Vecpiebalga]]),
* [[autoceļš P29|P29]] ([[Jaunpiebalga]]),
* [[autoceļš P27|P27]] (Saliņkrogs, [[Rankas pagasts]]).

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]],
* [[Jumurda]],
* [[Cirsti]],
* [[Ineši]],
* [[Vecpiebalga]],
* [[Abrupe (ciems)|Abrupe]],
* [[Jaunpiebalga]],
* [[Ranka]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P033]]
[[Kategorija:Autoceļi Madonas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Gulbenes novadā]]</text>
      <sha1>7xz8may20h8653blao3xvvy1irvcxn2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ernē Rubiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38584</id>
    <revision>
      <id>4495841</id>
      <parentid>4180851</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T08:19:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495841</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3829" sha1="jcqem1t1slm3jko8on516ib6m79f5aa" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|izgudrotāju|Rubiks|Rubiks}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Ernē Rubiks
| vārds_orig = ''Rubik Ernő''
| attēls = Erno Rubik Genius Gala 2014.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1944
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 13
| dz_vieta = [[Budapešta]], [[Ungārijas Karaliste]] (tagad {{flaga|Ungārija}} [[Ungārija]])
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[ungārs]]
| nodarbošanās = izgudrotājs, tēlnieks un arhitektūras profesors
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = {{Inženiera infodaļa
|     inž_nosauk = Izgudrotāja
|         nozare =
|   darba_vietas = 
|      izglītība = 
|       projekti =
|    izgudrojumi = [[Rubika kubs]]
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes =   
}}
}}
[[Attēls:Rubiks cube solved.jpg|thumb|right|Ernē Rubika pazīstamākais izgudrojums — [[Rubika kubs]]]]
'''Ernē Rubiks''' ({{Val-hu|Rubik Ernő}}, dzimis {{dat|1944|7|13}} [[Budapešta|Budapeštā]]) ir [[ungāri|ungāru]] izgudrotājs, [[tēlniecība|tēlnieks]] un [[arhitektūra]]s profesors. Viņš ir plašāk zināms kā mehānisku mīklu autors, to skaitā [[Rubika kubs]], [[Rubika maģija]] un [[Rubika čūska]].

== Dzīvesgājums ==
Rubiks dzimis 1944. gada 13. jūlijā [[Budapešta|Budapeštā]]. Rubika tēvs bija aviācijas inženieris un lidmašīnu dizainers, bet māte — rakstniece. Viņa interese par konstrukcijām un mehāniku izveidojās jau bērnībā, iedvesmojoties no tēva darba. Viņš studēja arhitektūru Budapeštas Lietišķo mākslu universitātē, kur specializējās [[Trīsdimensiju ģeometrija|trīsdimensiju ģeometrijā]] un arhitektūras dizainā. Vēlāk viņš sāka strādāt kā pasniedzējs.

Ernē Rubiks izstrādāja Rubika kubu 1974. gadā, sākotnēji kā mācību rīku studentiem, lai palīdzētu saprast trīsdimensiju ģeometriju, bet tas ātri kļuva par globālu fenomenu. Kubu dēvēja par &quot;Burvju kubu&quot; (ungāru valodā ''Bűvös kocka''), un tas kļuva par komerciālu produktu 1980. gadā, kad to laida tirgū uzņēmums Ideal ''Toy Corp''. Līdz 1982. gadam tas bija pārdots vairāk nekā 100 miljonos eksemplāru, un tajā pašā gadā Budapeštā notika pirmais pasaules Rubika kuba risināšanas čempionāts.

Ernē Rubiks turpināja strādāt dizaina un inovāciju jomā, veidojot citas prāta spēles un attīstot jaunas idejas izglītībai. Viņš ir dibinājis Rubika Stipendiju fondu, lai atbalstītu jaunos talantus zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas (STEM) jomās.

Rubika kubs ir saņēmis vairākas balvas un atzinības, un pats tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta dizaineriem. Viņš ir arī publicējis grāmatu &quot;''Cubed: The Puzzle of Us All''&quot; (2020), kurā stāsta par savu dzīvi, izgudrojuma vēsturi un tā ietekmi uz pasauli.

== Personīgā dzīve ==
Ernē Rubiks dzīvo Budapeštā un ir precējies ar Āgnesi Rubiku, pārim ir 4 bērni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercatornet.com/the_inventor_of_the_rubik_s_cube_turns_80|title=The inventor of the Rubik’s Cube turns 80|last=Szabo|first=Christopher|website=Mercator|access-date=2024-11-25|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Viņa vaļasprieki ietver mākslu, dizainu un filozofiju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rubiks, Erne}}
[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Budapeštā dzimušie]]
[[Kategorija:Ungāru arhitekti]]
[[Kategorija:Ungāru izgudrotāji]]</text>
      <sha1>jcqem1t1slm3jko8on516ib6m79f5aa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>27. novembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41746</id>
    <revision>
      <id>4495833</id>
      <parentid>4372274</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T07:48:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikumi */</comment>
      <origin>4495833</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5950" sha1="gxj5mtkmmx1n2zxwlu9i0fokgjddwyz" xml:space="preserve">'''27. novembris''' ir gada 331. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (332. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 34 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Lauris (personvārds)|Lauris]], [[Norberts]]

== Notikumi ==
* [[1095. gads]] — [[Romas pāvests|pāvests]] [[Urbāns II]] [[Klermonas koncils|Klermonas koncilā]] izsludināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmo Krusta karu]].
* [[1885. gads]] — beidzās [[trešais angļu—birmiešu karš]].
* [[1895. gads]] — [[Alfrēds Nobels]] parakstīja testamentu, saskaņā ar kuru pēc viņa nāves dibināja [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]].
* [[1906. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Kostarikas karogs]].
* [[1912. gads]] — [[Spānija]] pasludināja protektorātu pār [[Maroka]]s ziemeļu piekrasti.
* [[1918. gads]] — [[Sarkanā armija]] ieņēma [[Igaunija]]s pilsētu [[Narva|Narvu]].
* [[1919. gads]] — starp [[Antante|Sabiedrotajiem]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]] noslēgts [[Neijī līgums]].
* [[1942. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Francija]]s varas iestādes [[Tulona]]s ostā iznīcināja Francijas kara floti, lai tā nenonāktu [[Vācija]]s rokās.
* [[1966. gads]] — izveidota programmēšanas valoda [[APL]].
* [[1971. gads]] — ''[[Mars-2]]'' nolaižamais aparāts kļuva par pirmo cilvēku darināto objektu, kas sasniedzis [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmu, lai gan nolaišanās bija neveiksmīga.
* [[1990. gads]] —  [[Džons Meidžors|Džonu Meidžoru]] ievēlēja par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru, nomainot [[Mārgarita Tečere|Mārgaritu Tečeri]].
* [[2010. gads]] — [[Ķīna]]s pilsētā [[Guandžo]] beidzās piecpadsmitās [[Āzijas spēles]].
* [[2020. gads]] — bruņotā uzbrukumā nogalināja Irānas kodolieroču programmas vadītāju [[Mohsens Fahrizade|Mohsenu Fahrizadi]].

== Dzimuši ==
* [[1661. gads]] — [[Fjodors Apraksins]] (''Фёдор Апраксин''), Krievijas politiķis (miris 1728. gadā)
* [[1701. gads]] — [[Anderss Celsijs]] (''Anders Celsius''), zviedru izgudrotājs, astronoms (miris 1744. gadā)
* [[1754. gads]] — [[Georgs Forsters]] (''Georg Forster''), vācu ceļotājs (miris 1794. gadā)
* [[1870. gads]] — [[Juho Kusti Pāsikivi]] (''Juho Kusti Paasikivi''), Somijas prezidents (miris 1956. gadā)
* [[1874. gads]]:
** [[Alfrēds Čalks]] (''Alfred Chalk''), angļu futbolists (miris 1954. gadā)
** [[Haims Veicmans]] (''Chaim Weizmann''), 1. Izraēlas prezidents (miris 1952. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Boriss Patons]] (''Борис Патон''), PSRS, Ukrainas zinātnieks (miris 2020. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Aleksandrs Dubčeks]] (''Alexander Dubček''), Slovākijas politiķis (miris 1992. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Brūss Lī]] (''Bruce Lee''), ASV aktieris, kaujas mākslu meistars (miris 1973. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Džimijs Hendrikss]] (''Jimi Hendrix''), ASV ģitārists (miris 1970. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Ismails Omārs Guelle]] (''Ismaïl Omar Guelleh''), Džibutijas prezidents
* [[1948. gads]] — [[Hanss Joass]] (''Hans Joas''), vācu sociologs un sociālais teorētiķis
* [[1951. gads]]:
** [[Ketrina Bigelova]] (''Kathryn Bigelow''), amerikāņu kinorežisore, scenāriste un producente
** [[Ivars Godmanis]], Latvijas politiķis
* [[1953. gads]] — [[Boriss Grebenščikovs]] (''Борис Гребенщиков''), krievu dziedātājs, dzejnieks
* [[1960. gads]] — [[Jūlija Timošenko]] (''Юлія Тимошенко''), Ukrainas politiķe
* [[1963. gads]] — [[Fišers Stīvenss]] (''Fisher Stevens''), amerikāņu aktieris, režisors un producents
* [[1964. gads]] — [[Roberto Mančīni]] (''Roberto Mancini''), itāļu futbolists un treneris
* [[1971. gads]]:
** [[Alberts Demčenko]] (''Альберт Демченко''), krievu kamaniņu braucējs
** [[Ilze Viņķele]], Latvijas politiķe
* [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Deniss Kačanovs]], latviešu futbolists
* [[1980. gads]] — [[Evi Zahenbahere-Štēle]] (''Evi Sachenbacher-Stehle''), vāciešu distanču slēpotāja
* [[1981. gads]] — [[Brunu Alvešs]] (''Bruno Alves''), portugāļu futbolists

== Miruši ==
* [[1198. gads]] — [[Sicīlijas Konstance]] (''Costanza d'Altavilla''), Sicīlijas karaliene (dzimusi 1154. gadā)
* [[1570. gads]] — [[Jakopo Sansovīno]] (''Jacopo Sansovino''), itāļu arhitekts (dzimis 1486. gadā)
* [[1852. gads]] — [[Ada Lavleisa]] (''Ada Lovelace''), angļu matemātiķe un rakstniece (dzimusi 1815. gadā)
* [[1895. gads]] — [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] (''Alexandre Dumas fils''), franču rakstnieks (dzimis 1824. gadā)
* [[1901. gads]] — [[Klements Studebekers]] (''Clement Studebaker''), ASV automašīnu ražotājs (dzimis 1831. gadā)
* [[1903. gads Latvijā|1903. gads]] — [[Doku Atis]], latviešu rakstnieks (dzimis 1861. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Nikolae Jorga]] (''Nicolae Iorga''), rumāņu vēsturnieks un politiķis (dzimis 1871. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Artūrs Onegērs]] (''Arthur Honegger''), Francijā dzimis Šveices komponists (dzimis 1892. gadā)
* [[1978. gads]] — [[Hārvijs Milks]] (''Harvey Milk''), ASV politiķis (dzimis 1930. gadā)
* [[1981. gads]] — [[Lote Lēnja]] (''Lotte Lenya''), vācu/ASV aktrise (dzimusi 1898. gadā)
* [[1985. gads]] — [[Fernāns Brodels]] (''Fernand Braudel''), franču vēsturnieks (dzimis 1902. gadā)
* [[2011. gads]]:
** [[Kens Rasels]] (''Ken Russell''), angļu kinorežisors (dzimis 1927. gadā)
** [[Gērijs Spīds]] (''Garry Speed''), velsiešu futbolists un treneris (dzimis 1969. gadā)
* [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Dainis Liepiņš (riteņbraucējs)|Dainis Liepiņš]], latviešu riteņbraucējs (dzimis 1962. gadā)
* [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Jānis Arveds Trapāns]], ASV latviešu vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Novembris]]</text>
      <sha1>gxj5mtkmmx1n2zxwlu9i0fokgjddwyz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mana cīņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48176</id>
    <revision>
      <id>4495763</id>
      <parentid>4309602</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T19:35:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495763</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9222" sha1="mom9jdyoaok6gydefuxyr0agkeagm2b" xml:space="preserve">{{Grāmatas infokaste v2
| name          = &quot;Mana cīņa&quot;
| attēls        = ManaCiinja.jpg
| att_izm       = 150px
| image_caption = 
| author        = [[Ādolfs Hitlers]]
| cover_artist  =
| country       = {{GER}}
| language      = [[Vācu valoda|vācu]]
| genre         = 
| publisher     = ''[[Eher Verlag]]''
| release_date  = 1925. gada 18. jūlijs
| pages         = 720
| isbn          =
| preceded_by   =
| followed_by   = ''[[Zweites Buch]]''
}}
'''&quot;Mana cīņa&quot;''' ({{val|de|Mein Kampf}}) ir bijušā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[Diktators|diktatora]] [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] sarakstīta [[grāmata]], kurā [[Autobiogrāfija|autobiogrāfiski]] elementi tiek kombinēti ar [[Nacionālsociālisms|nacisma]] [[Ideoloģija|ideoloģiju]]. Pirmais grāmatas sējums tika izdots 1925. gadā, bet otrais — 1926. gadā. Vēl pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma parādījās tulkojumi angļu, franču, krievu un citās valodās, tika pārdoti aptuveni 500 000 tulkoto eksemplāru. 

Grāmatu Hitlers sāka rakstīt [[Cietums|cietumā]], kur deviņus mēnešus bija ieslodzīts pēc 1923. gadā notikušā neveiksmīgā [[Alus pučs|Alus puča]], kurā viņš centās sagrābt varu valstī. Grāmatā Hitlers pauda uzskatus par to, ka Vācijai ir vajadzīgs labs līderis, liela armija, pašpietiekamības ekonomika, no valsts jāizskauž [[ebreji]], kā arī jāapspiež [[komunisms]].

Pēc nacistu sagrāves Otrajā pasaules karā &quot;Mana cīņa&quot;, aizbildinoties ar to, ka tā pauž nacistisko ideoloģiju, vairākās [[Eiropa]]s valstīs tika aizliegta, lai gan pēc kāda laika aizliegums lielākoties tika atcelts.

Kad [[Latvija]] pēc Trešās atmodas bija atguvusi savu neatkarību, šī grāmata tika izdota arī [[Latviešu valoda|latviešu valodā]].

== Saturs ==

=== Pirmā daļa. Atmaksa ===

# Tēva mājās
# Vīnes gadi – mācības un mokas
# Vispārējās politiskās pārdomas Vīnes periodā
# Minhene
# Pasaules karš
# Kara propaganda
# Revolūcija
# Mana politiskās darbības sākums
# Vācijas strādnieku partija
# Vācijas katastrofas patiesie iemesli
# Tauta un rase
# Vācu nacionālsociālistiskās strādnieku partijas attīstības sākuma periods

=== Otrā daļa. Nacionālsociālistiskā kustība ===

# Pasaules uzskats un partija
# Valsts
# Iedzīvotājs un pilsonis
# Personības princips un tautas valsts
# Pasaules uzskats un organizācija
# Mūsu darba pirmais posms. Dzīvās runas nozīme
# Mūsu sadursmes ar sarkano fronti
# Spēcīgākie ir visvairāk stipri ar savu neatkarību
# Domas par šturma vienību nozīmi un organizāciju
# Federālisms kā maskēšanās
# Propaganda un organizācija
# Arodbiedrību problēma
# Vācijas ārpolitika pēc kara
# Austrumu orientācija
# Smagā situācija un tiesības

== Pamatidejas ==
Grāmata atspoguļo idejas, kuru īstenošana kļuva par Otrā pasaules kara iemeslu. Hitlers izmantoja galvenās tēzes, kas bija populāras tajā laikā, par „ebreju draudiem” un ebreju monopolu pasaules varas pārņemšanā. Piemēram, tiek apgalvots, ka starptautiskā valoda [[esperanto]] var kļūt par daļu no ebreju sazvērestības.

No grāmatas var uzzināt arī sīkākas detaļas par Hitlera bērnību un to, kā veidojās viņa politiskie uzskati. Tā, dzīvojot [[Austroungārija|Austroungārijā]], viņš nošķir vācu nacionālismu no austriešu „[[Hābsburgi|Habsburgu]]” patriotisma, dodot priekšroku pirmajam. Lielu apdraudējumu vācu kopienai Austroungārijā viņš saskatīja šīs valsts „slāviskošanā”, kur slāvu centri ([[Laibaha]], [[Ļviva|Lemberga]], [[Prāga]]) kļuva arvien spēcīgāki, bet Austrijas [[vācieši]] pakāpeniski zaudēja savas pozīcijas. Šajā kontekstā viņam izveidojās negatīva attieksme pret parlamentārismu un sociāldemokrātiju, kas nespēja aizstāvēt vācu minoritāti. Turklāt Hitlera [[antisemītisms]] pastiprinājās ar to, ka ebreju īpatsvars Austrijas [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātijas]] līderu vidū bija augsts, bet sociāldemokrātiskā avīze galvenokārt bija ebreju rokās. Tieši ebreju sociāldemokrātijas nodevību Hitlers uzskatīja par iemeslu Vācijas impērijas un Austroungārijas zaudējumam Pirmajā pasaules karā. Viņš arī uzskatīja [[Veimāras Republika|Veimāras]] [[Veimāras Republika|Republiku]] par „ebreju demokrātisko impēriju” (''Das jüdisch-demokratische Reich''). Tikmēr Hitlers ar lielu simpātiju izturējās pret arodbiedrībām, uzskatot, ka tās var kļūt par instrumentu nācijas atveseļošanai. Liela uzmanība tiek pievērsta propagandai kā masu manipulācijas līdzeklim, vēršoties nevis pie cilvēku prāta, bet pie to jūtām.

Bērnībā Hitlers uzskatīja, ka ebrejus var atšķirt tikai pēc reliģiskās piederības, turklāt rasu ziņā liela daļa ebreju bija sajaukušies ar [[Eiropa|Eiropas]] tautām. Hitlers arī atzina, ka agrīnajos gados viņš neizjuta naidu pret ebrejiem, lasot antisemītisko literatūru, viņš pamanīja daudz novecojušu viedokļu un nezinātnisku argumentu. Vēlāk viņš mainīja savu viedokli un sāka saskatīt skaidru etnisko un ideoloģisko atšķirību starp vāciešiem un ebrejiem.

Viens no svarīgākajiem Hitlera [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] ideoloģijas punktiem bija pretoties [[Marksisms|marksismam]], ko viņš asociēja ar ebrejiem. Grāmatā bieži sastopami apvainojumi marksisma adresē ar argumentu, ka šī ideoloģija kalpo kā instruments ebreju rokās, lai iznīcinātu visu cilvēces, šajā gadījumā „[[Āriešu rase|āriešu]]”, kultūru ar mērķi iegūt pasaules varu pār visu cilvēci. Kā pierādījums marksisma izplatītāju etniskajam sastāvam tiek minēts arguments par sociāldemokrātisko brošūru autoru ebreju izcelsmi, kuras Hitlers jaunībā pirka, lai pētītu sarkano ideoloģiju. Tāpat, pēc Hitlera domām, marksisms noraida cilvēka individualitāti un personības lomu kultūras attīstībā, jo tieši atsevišķi cilvēki ir galvenie vēsturisko procesu virzītājspēki, un tā vietā rada vienveidīgu cilvēku masu. Marksisms arī apstrīd tautības un rases nozīmi, kas, pēc Hitlera domām, atņem visu pamatojumu tā pastāvēšanai un tā radītajai kultūrai.

Grāmatas pirmās daļas XI nodaļa skaidri izsaka Hitlera rasistisko pasaules uzskatu, kas iedala cilvēkus pēc izcelsmes. Rases atrodas cīņā par eksistenci, un to sajaukums ir postošs. Par augstāko rasi Hitlers uzskatīja „āriešus”, kas sastāvēja no ģermāņu un romāņu elementiem. Šīs rases izšķirošā iezīme ir gaiša [[Cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]. Tās augstais stāvoklis ir saistīts ar to, ka zinātne, tehnika un māksla esot vienīgi šīs rases radošais produkts.

Hitlers par „āriešu” pretstatu uzskatīja ebrejus: ja „āriešus” raksturo ideālisms un pašaizliedzība, tad ebrejus raksturo egoisms un pašsaglabāšanās instinkts. „Mīts” par ebreju īpašajiem talantiem balstās uz uzskatu, ka ebreji prot uzkrāt un reproducēt citu tautu kultūru, neesot savai.

IV nodaļā otrajā daļā Hitlers aizstāj parlamentārismu ar vadonības principu, kad visu lemj nevis vairākums, bet viens cilvēks, kas atrodas dažādos „tautas valsts” (''Der völkische Staat'') līmeņos. Parlamentārismam raksturīgie elementi tiek saglabāti, bet tiem ir palīga, konsultatīva loma vadītāja ([[Fīrers|fīrera]]) priekšā. Tādējādi masu, vairākuma un skaita graujošajam pārākumam pretstatīts indivīda pārākums un atbildība. Parlamenta sistēmas problēma, pēc Hitlera domām, ir tā, ka nav konkrētas atbildīgas personas par to vai citu politisku lēmumu, ko pieņem kāda personu grupa.

VII nodaļas otrajā daļā Hitlers izskaidro nacistu simbolikas nozīmi.

Hitlers raksta arī par gaidāmo karu, pamatojot to ar nepieciešamību paplašināt dzīves telpu. Pēc viņa domām, vislielāko apdraudējumu Vācijai rada [[Francijas Trešā republika|Francija]], kurai, no vienas puses, jau bija pieredze ar atdalīšanos ([[Elzasa-Lotringa]]) un vācu zemju okupāciju ([[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] laikā), bet, no otras puses, tā īsteno [[Iekšpolitika|iekšpolitiku]], kas veicina rasu sajaukšanos.

Hitlers uzskatīja Krieviju vairāk par teritorijas paplašināšanās telpu, kuras valsts kodols kādreiz bija vācu elementi, kas tika izspiesti vai iznīcināti ebreju valdīšanas laikā pēc [[Oktobra revolūcija|boļševiku revolūcijas]].

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20101220081705/http://www.vizitkarte.lv/saturs.htm &quot;Mana cīņa&quot; latviski]
* [https://web.archive.org/web/20090305032113/http://www.radioislam.org/historia/hitler/mkampf/pdf/ger.pdf &quot;Mana cīņa&quot; vāciski]
* [http://www.hitler.org/writings/Mein_Kampf/ &quot;Mana cīņa&quot; angliski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190105044754/http://www.hitler.org/writings/Mein_Kampf/ |date={{dat|2019|01|05||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20090223115009/http://reeed.ru/store_fb2.php &quot;Mana cīņa&quot; krieviski]


{{Trešais reihs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grāmatas]]
[[Kategorija:Ādolfs Hitlers]]
[[Kategorija:Nacionālsociālisms]]</text>
      <sha1>mom9jdyoaok6gydefuxyr0agkeagm2b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šarlote Perelli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53887</id>
    <revision>
      <id>4495848</id>
      <parentid>4483680</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T08:59:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4495848</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3717" sha1="26hsl9x2prly0omcji9vojyot7el9tn" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Šarlote Perelli
|Attēls           = Charlotte Perrelli, Melodifestivalen 2017 (cropped).jpg
|Att_izm          = 
|Apraksts         = Šarlote Perelli 2017. gadā
|Fons             = solists
|Dz_vārds         = Anna Dženija Šarlote Nilsone
|Pseidonīms       = Šarlote Perelli
|Dzimis           = {{Dzimšanas datums un vecums|1974|7|10}}
|Vieta            = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija
|Instrumenti      = balss
|Žanrs            = [[popmūzika]]
|Nodarbošanās     = dziedātāja
|Gadi             = 1987-
|Izdevējkompānija = [[Stockhouse]] (1999-2008)&lt;br /&gt;[[Universal Music]] (2008-)
|Mlapa            = [http://www.charlotteperrelli.com/ charlotteperrelli.com]&lt;br /&gt;[http://www.myspace.com/charlotteperrelli/ myspace.com/charlotteperrelli]
|Dzimums          = S
}}
'''Šarlote Perelli''' ({{val-sv|Charlotte Perrelli}}, īstajā vārdā ''Anna Jenny Charlotte Nilsson'', dzimusi {{dat|1974|7|10}} Hovmantorpā, [[Zviedrija|Zviedrijā]]) ir zviedru [[dziedātājs|dziedātāja]], kura uzvarēja 1999. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un 2008. gadā vēlreiz pārstāvēja [[Zviedrija|Zviedriju]] Eirovīzijas dziesmu konkursā.

== Diskogrāfija ==

=== Albumi ===
Visi Šarlotes Perelli izdotie albumi un to vieta Zviedrijas Top 60 (SWE).
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
!align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Gads
!align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Informācija
!align=&quot;center&quot; colspan=&quot;1&quot; | Augstākā viet atopā 
!align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Pārdošanas apjomi un sertifikācijas
|- bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot;
! width=&quot;45&quot;|[[Zviedrija|SWE]]
|-
|align=&quot;center&quot;|1999
|align=&quot;left&quot;|''[[Charlotte (albums)|Charlotte]]''
* Pirmais solo albums
* Izdots: 1999. gada septembrī
|align=&quot;center&quot;|3
|align=&quot;left&quot;|&lt;small&gt;
* Valoda: angļu
* izdots: Zviedrijā
* Sertifikācija: 
|-
|align=&quot;center&quot;|2001
|align=&quot;left&quot;|''[[Miss Jealousy (albums)|Miss Jealousy]]''
* Izdots: 2001. gada martā
|align=&quot;center&quot;|32
|align=&quot;left&quot;|&lt;small&gt;
* Valoda: angļu
* izdots: Zviedrijā
* Sertifikācija: 
|-
|align=&quot;center&quot;|2004
|align=&quot;left&quot;|''[[Gone Too Long]]''
* Izdots: 2004. gada martā
|align=&quot;center&quot;|11
|align=&quot;left&quot;|&lt;small&gt;
* Valoda: angļu
* izdots: Zviedrijā
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
* Sertifikācija: 
|-
|align=&quot;center&quot;|2006
|align=&quot;left&quot;|''[[I din röst]]''
* Izdots: 2006. gada jūnijā
|align=&quot;center&quot;|29
|align=&quot;left&quot;|&lt;small&gt;
* Valoda: zviedru
* izdots: Zviedrijā
* Sertifikācija: 
|-
|align=&quot;center&quot;|2008
|align=&quot;left&quot;| ''[[Hero (Šarlote Perelli albums)|Hero]]''
* Izdots: [[2008. gads|2008]]. gada [[23. aprīlis|23. aprīlī]] &lt;small&gt;(Zviedrijā)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[2008. gads|2008]]. gada [[16. septembris|16. septembrī]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; 
|align=&quot;center&quot;|3
|align=&quot;left&quot;|&lt;small&gt;
* Valoda: angļu
* izdots: Zviedrijā&lt;br /&gt;ASV
* Sertifikācija:  Platīns
|-
|align=&quot;center&quot;|2008
|align=&quot;left&quot;| ''[[Rimfrostjul]]''
* Izdots: [[2008. gads|2008]]. gada [[ziemassvētki|ziemassvētkos]] &lt;small&gt;(Zviedrijā)&lt;/small&gt; 
|align=&quot;center&quot;|12
|align=&quot;left&quot;|&lt;small&gt;
* Valoda: zviedru/angļu
* izdots: Zviedrijā
* Sertifikācija: -
|}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Charlotte Perrelli}}

{{Eirovīzijas uzvarētāji}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Zviedrija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Perelli, Szarlote}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedru dziedātāji]]
[[Kategorija:Zviedrijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]]
[[Kategorija:1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎‎]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]]
[[Kategorija:Krūnuberjas lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>26hsl9x2prly0omcji9vojyot7el9tn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:BK Ventspils spēlētāji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>54860</id>
    <revision>
      <id>4495735</id>
      <parentid>4494279</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:19:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4495735</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1015" sha1="expn3fmi4udvvlbldhip9blhpwfu51m" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = BK Ventspils spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #ffcd35
 | fg            = blue
 | komanda       = BK Ventspils
 | komanda_saite = BK Ventspils
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          =
* 2 [[Artūrs Ausējs|Ausējs]]
* 7 [[Renārs Birkāns|Birkāns]]
&lt;!-- * 9 [[Amands Urķis|Urķis]] --&gt;
* 10 [[Roberts Bērze|Bērze]]
* 12 [[Kārlis Šķiliņš|Šķiliņš]]
* 15 [[Nikolajs Atanasovs|Atanasovs]]
* 23 [[Rihards Teirumnieks|Teirumnieks]]
* 30 [[Ronalds Zaķis|Zaķis]]
* 31 [[Edvards Mežulis|Mežulis]]
* 44 [[Jānis Censonis|Censonis]]
* ? [[Kristofers Karlsons|Karlsons]]
* ? [[Kristens Kazemetss|Kazemetss]]
* ? [[Toms Salnājs|Salnājs]]

* Galvenais treneris [[Gints Fogels]]
* Treneri [[Reinis Gubāts|Gubāts]]
* [[Roberts Prūsis|Prūsis]]
* [[Edgars Seredjuks|Seredjuks]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Ventspils]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>expn3fmi4udvvlbldhip9blhpwfu51m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gailītis G</title>
    <ns>0</ns>
    <id>56267</id>
    <revision>
      <id>4495811</id>
      <parentid>4000443</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:35:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Silraks</username>
        <id>36716</id>
      </contributor>
      <origin>4495811</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1269" sha1="r13gr1ynqweajm334g92ky1j5p7jyle" xml:space="preserve">{{novecojis|uzņēmumu reģistra datiem (nr. 50103400771), uzņēmums ir pārtraucis darbu}}
{{Ierakstu kompānijas infokaste
| nosaukums        = Gailītis G
| logo_attēls      = [[Attēls:Gailītis G logo.jpg|150px]]
| image_bg         = 
| dibināta         = [[1993]]. gadā
| dibinātājs       =[[Jānis Gailītis (uzņēmējs)|Jānis Gailītis]] 
| beigas           = 
| statuss          =Aktīvs 
| leibli           = 
| žanrs            =[[šlāgermūzika]]
[[kantrimūzika]] 
| valsts           = {{LAT}}
| galvenā_mītne    = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
| url              = 
}}
'''Gailītis G''' ir latviešu izdevējkompānija, kas sākusi savu darbību [[1993]]. gadā. Mūzikas izdevniecības Gailītis G [[direktors]] ir [[Jānis Gailītis (uzņēmējs)|Jānis Gailītis]].

== Mākslinieki ==
* [[Apvedceļš (mūzikas grupa)|Apvedceļš]]
* [[Beata]]
* [[Brīvdiena (grupa)|Brīvdiena]]
* [[Deus Sex Machina]]
* [[Arstarulsmirus|Gustavo]]
* [[Fact]]
* [[Flora (grupa)|Flora]]
* [[Kaimiņi]]
* [[Klaidonis (grupa)|Klaidonis]]
* [[Lielmežu Miķelis]]
* [[One Day (grupa)|One Day]]
* [[STA]]
* [[Zvaigžņu lietus (grupa)|Zvaigžņu lietus]]

{{īss aizmetnis}}
{{mūzika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas mūzikas izdevējkompānijas]]</text>
      <sha1>r13gr1ynqweajm334g92ky1j5p7jyle</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deivids Bekhems</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59236</id>
    <revision>
      <id>4495771</id>
      <parentid>4475054</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T21:08:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495771</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="122342" sha1="rji7ckl6f0uursi00t4483mlu7ppbd4" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Deivids Bekhems
| image = Beckswimbledon.jpg
| image_size = 
| caption = Bekhems 2024. gadā
| fullname = Deivids Roberts Džozefs Bekhems
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1975|5|2|df=y}}
| birth_place = {{vieta|Anglija|Londona}}
| height = 183&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=David Beckham |url=http://www.soccerbase.com/players_details.sd?playerid=547 |publisher=Soccerbase |accessdate=9 September 2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090209020212/http://www.soccerbase.com/players_details.sd?playerid=547 |archivedate={{dat|2009|02|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| position = [[pussargs (futbols)|labās malas pussargs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 1985—1987
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} Ridgeway Rovers
| youthyears2 = 1987—1991
| youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur]]
| youthyears3 = 1989—1991
| youthclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brimsdown Rovers F.C.|Brimsdown Rovers]]
| youthyears4 = 1991—1993
| youthclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| years1 = 1992—2003
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| caps1 = 265
| goals1 = 62
| years2 = 1994—1995
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Preston North End F.C.|Preston North End]]
| caps2 = 5
| goals2 = 2
| years3 = 2003—2007
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| caps3 = 116
| goals3 = 13
| years4 = 2007—2012
| clubs4 = {{flaga|Amerikas Savienotās Valstis}} [[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;]]
| caps4 = 98
| goals4 = 18
| years5 = 2009
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} [[AC Milan|Milan]]
| caps5 = 18
| goals5 = 2
| years6 = 2010
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} {{īre}}  [[AC Milan|Milan]]
| caps6 = 11
| goals6 = 0
| years7 = 2013
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]
| caps7 = 10
| goals7 = 0
| totalcaps = 523
| totalgoals = 97
| nationalyears1 = 1992—1993
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 1994—1996
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 1996—2009
| nationalteam3 = {{fb|Anglija}}
| nationalcaps3 = 115
| nationalgoals3 = 17
}}

'''Deivids Roberts Džozefs Bekhems''' ({{val|en|David Robert Joseph Beckham}}; dzimis {{dat|1975|5|2}}) ir [[Anglija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], pašreizējais prezidents un līdzīpašnieks [[Maiami &quot;Inter&quot;]], kā arī līdzīpašnieks [[Salford City F.C.|Salford City]] klubam.&lt;ref&gt;Includes [[Football League Cup]]&lt;/ref&gt; Viņš spēlēja kā labais malējais pussargs. Bekhems ir pazīstams ar savām piespēlēm, centrēšanas prasmēm un grieztajiem brīvsitieniem kā labās malas uzbrucējs. Viņš tiek slavēts kā viens no savas paaudzes izcilākajiem un atpazīstamākajiem pussargiem, kā arī viens no visu laiku labākajiem standartsituāciju speciālistiem.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/david-beckham-was-one-of-best-and-most-significant-footballers-of-his-generation-sj08rbfx9g5|title=David Beckham was one of best and most significant footballers of his generation|access-date=2023-10-29|date=2023-10-29|last=Hughes|first=Matt|issn=0140-0460|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2018/09/20/5ba2969c268e3e35188b45ad.html|title=LaLiga Santander - FC Barcelona: Messi and the other best freekick takers in football history|website=MARCA in English|access-date=2023-10-29|date=2018-09-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Pateicoties viņa talantam un sasniegumiem gan klubā, gan izlasē, Bekhems tiek slavēts kā viens no visu laiku izcilākajiem [[Manchester United FC|Manchester United]] futbolistiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-the-50-best-manchester-united-players-ever|title=Ranked! The 50 best Manchester United players ever|last=published|first=Rob Clark|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-10-29|date=2023-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1744040-50-greatest-manchester-united-players-ever|title=50 Greatest Manchester United Players Ever|last=Towle|first=Max|website=Bleacher Report|access-date=2023-10-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;One appearance in [[UEFA Super Cup]], one appearance in [[Intercontinental Cup (football)|Intercontinental Cup]], three appearances in [[FIFA Club World Championship]]&lt;/ref&gt; kā arī viens no labākajiem angļu spēlētājiem sporta vēsturē.&lt;ref&gt;Appearances in [[Spānijas Superkauss|Supercopa de España]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-the-25-best-english-players-ever|title=Ranked! The 25 best English players ever|last=updated|first=Tom Hancock last|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-10-29|date=2022-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Appearances in [[North American SuperLiga]]&lt;/ref&gt; Viņš ir pirmais angļu spēlētājs, kurš izcīnījis līgas titulus četrās valstīs: Anglijā, Spānijā, ASV un Francijā.

Bekhema profesionālā klubu karjera sākās [[Manchester United FC|Manchester United]], kur viņš debitēja pirmajā komandā 1992. gadā 17 gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.galaxy.mlsnet.com/players/bio.jsp?team=t106&amp;player=beckham_d&amp;playerId=bec369464&amp;statType=current|title=Los Angeles Galaxy: Roster: Player Bio|website=web.archive.org|access-date=2023-10-30|date=2008-10-28|archive-date=2008-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20081028224000/http://la.galaxy.mlsnet.com/players/bio.jsp?team=t106&amp;player=beckham_d&amp;playerId=bec369464&amp;statType=current}}&lt;/ref&gt; Ar &quot;United&quot; viņš sešas reizes ieguva [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] titulu, divreiz Anglijas Futbola asociācijas (FA) [[FA kauss|kausu]] un uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] 1999. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc tam viņš četras sezonas spēlēja [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]],&lt;ref&gt;Appearance in [[CONCACAF Champions League]]&lt;/ref&gt; savā pēdējā sezonā kopā ar klubu uzvarot [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]] čempionātā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/6759697.stm|title=Beckham bows out with Liga title|access-date=2023-10-30|date=2007-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 2007. gada jūlijā Bekhems parakstīja piecu gadu līgumu ar [[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]] klubu [[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;|LA Galaxy]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/jan/11/newsstory.europeanfootball|title=Beckham confirms LA Galaxy move|work=The Guardian|access-date=2023-10-30|date=2007-01-11|last=Bandini|first=Nicky|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Būdams &quot;Galaxy&quot; spēlētājs, 2009. un 2010. gadā viņš pavadīja divus īres periodus Itālijā [[AC Milan]] komandā. Viņš bija pirmais britu futbolists, kurš aizvadījis 100 UEFA Čempionu līgas spēles.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc 20 gadus ilgas karjeras, kuras laikā izcīnīja 19 galvenās trofejas, viņš beidza spēlētāja karjeru 2013. gada maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.yahoo.com/news/david-beckham-wears-captains-armband-161242615--mls.html|title=David Beckham wears captain's armband, adds assist for PSG in likely career finale - Yahoo! Sports|website=web.archive.org|access-date=2023-10-30|date=2013-06-09|archive-date=2013-06-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20130609170008/http://sports.yahoo.com/news/david-beckham-wears-captains-armband-161242615--mls.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/may/16/david-beckham-retires-stats-numbers|title=David Beckham: his club and international career in stats|work=The Guardian|access-date=2023-10-30|date=2013-05-16|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

Starptautiskajā futbolā Bekhems Anglijas izlasē debitēja 1996. gada 1. septembrī, 21 gada vecumā. Viņš bija kapteinis sešus gadus, savu pilnvaru laikā aizvadot 58 spēles.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/1016201.stm|title=Beckham's England dream realised|access-date=2023-10-30|date=2000-11-10|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/world_cup_2006/teams/england/5138288.stm|title=Beckham quits as England captain|access-date=2023-10-30|date=2006-07-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Karjerā viņš kopumā aizvadīja 115 spēles, piedaloties trīs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] turnīros [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]], kā arī divos [[Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Eiropas čempionāta]] turnīros [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gadā]]. Viņam līdz 2016. gadam piederēja aizvadīto spēļu rekords Anglijas izlasē starp 10 spēlējošajiem laukuma spēlētājiem, neskaitot vārtsargus.

Pasaules futbola vēstnieks Bekhems tiek uzskatīts par Lielbritānijas kultūras ikonu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-27110234|title=Shakespeare 'a cultural icon' abroad|work=BBC News|access-date=2023-10-30|date=2014-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Savell Reavis, Tracey (2014). ''The Life and Career of David Beckham: Football Legend, Cultural Icon''. Rowman &amp; Littlefield. pp. 158, 175.&lt;/ref&gt; 1999. gadā viņš ieguva otro vietu [[Zelta bumba|Zelta bumbā]], divas reizes ieguva [[FIFA Gada futbolists|FIFA Pasaules gada labākā spēlētāja titulu]] (1999. un 2001. gadā), un 2004. gadā [[Pelē]] viņu iecēla [[FIFA 100]] pasaules labāko spēlētāju sarakstā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2013/may/16/david-beckham-retires-career|title=David Beckham exits as gracefully as one of his arcing crosses|work=The Guardian|access-date=2023-10-30|date=2013-05-16|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/3533891.stm|title=Pele's list of the greatest|access-date=2023-10-30|date=2004-03-04|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/sport/player/72740.html|title=&quot;David Beckham, Great Britain&quot;|access-date={{dat|2023|10|30||bez}}|archive-date={{dat|2014|11|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141104093836/http://www.espn.co.uk/football/sport/player/72740.html}}&lt;/ref&gt; Viņš tika uzņemts Anglijas futbola slavas zālē 2008. gadā un Premjerlīgas slavas zālē 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/hall-of-fame/inductees|title=https://www.premierleague.com/hall-of-fame/inductees|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-30|language=en|archive-date=2021-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20210530014333/https://www.premierleague.com/hall-of-fame/inductees}}&lt;/ref&gt; Kopš 2005. gada viņš ir [[UNICEF]] vēstnieks, un 2015. gadā viņš izveidoja ''7: The David Beckham UNICEF Fund''.&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unicef.org.uk/celebrity-supporters/david-beckham/|title=David Beckham OBE, Goodwill Ambassador|website=UNICEF UK|access-date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bekhems pastāvīgi ir bijis viens no visvairāk pelnošajiem futbolā, un 2013. gadā tika minēts kā vislabāk apmaksātais spēlētājs pasaulē, iepriekšējos divpadsmit mēnešos nopelnot vairāk nekā $50 miljonus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/christinasettimi/2013/04/17/the-worlds-best-paid-soccer-players/|title=The World's Best-Paid Soccer Players|last=Settimi|first=Christina|website=Forbes|access-date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopš 1999. gada viņš ir precējies ar [[Viktorija Bekhema|Viktoriju Bekhemu]], un viņiem ir četri bērni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.belfasttelegraph.co.uk/life/david-beckham-kids-named-most-stylish-celebrity-children-in-the-world/30170165.html|title=David Beckham kids named most stylish celebrity children in the world|work=BelfastTelegraph.co.uk|access-date=2023-10-30|date=2014-04-09|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā &quot;MLS&quot; paziņoja, ka Bekhemam un investoru grupai piederēs &quot;Inter Miami&quot;, kas sāka spēlēt 2020. gadā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.miamiherald.com/2014/02/05/3914127/soccer-star-david-beckham-to-bring.html|title=&quot;Soccer star David Beckham to bring MLS team to Miami&quot;}}&lt;/ref&gt;

== Agrīnā dzīve ==
Deivids Roberts Džozefs Bekhems&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Special:BookSources/978-1-85291-651-0|title=Book sources - Wikipedia|website=en.wikipedia.org|access-date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt; dzimis 1975. gada 2. maijā &quot;Vipskrosas Universitātes slimnīcā&quot; [[Leitonstona|Leitonstonā]], Londonā, Anglijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2007-jul-09-sp-beckham9-story.html|title=BECKHAM|last=Culpepper|first=Chuck|website=Los Angeles Times|access-date=2023-10-30|date=2007-07-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš ir frizieres Sandras Džordžīnas (dzimusi Vesta, 1949) un virtuves montiera Deivida Edvarda Alana &quot;Teda&quot; Bekhema (dzimis [[Edmontona (Londona)|Edmontonā]], Londonā, 1948) dēls; pāris apprecējās 1969. gadā.&lt;ref&gt;Julie Burchill (2012). On Beckham&quot;. Random House,&lt;/ref&gt; Viņam tika dots otrais vārds Roberts par godu [[Bobijs Čarltons|Bobijam Čarltonam]], viņa tēva iecienītākajam futbolistam.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=David Beckham’s 29 Questions With Gary Neville {{!}} Overlap Xtra|url=https://www.youtube.com/watch?v=OpTSe8CFrk0|accessdate=2023-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņam ir vecākā māsa Linna Džordžīna un jaunākā māsa Džoanna Luīze. Viņš apmeklēja &quot;Chingford County vidusskolu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://press.artscouncil.org.uk/content/detail.aspx?releaseid=363&amp;newsareaid=2|title=UK Government Web Archive|website=webarchive.nationalarchives.gov.uk|access-date=2023-10-30|archive-date=2012-02-02|archive-url=http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20120202222937/http://press.artscouncil.org.uk/content/detail.aspx?releaseid=363&amp;newsareaid=2}}&lt;/ref&gt; 2007. gada intervijā Bekhems teica: &quot;Skolā vienmēr, kad skolotāji jautāja: &quot;Ko tu vēlētos darīt, kad būsi vecāks?&quot; Es teicu: &quot;Es gribu būt futbolists.&quot; Un viņi teica: &quot;Nē, ko tu patiešām vēlētos strādāt?&quot; Bet tas bija vienīgais, ko es jebkad gribēju darīt.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wmagazine.com/celebrities/2007/08/beckhams_steven_klein?currentPage=2|title=American Idols: Celebrities: Wmagazine.com|website=web.archive.org|access-date=2023-10-30|date=2009-02-14|archive-date=2013-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20130526195650/http://www.wmagazine.com/celebrities/2007/08/beckhams_steven_klein?currentPage=2}}&lt;/ref&gt;

Bekhema vectēvs no mātes puses bija [[Ebreji|ebrejs]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tabletmag.com/scroll/205883/david-beckham-i-consider-myself-to-be-jewish|title=&quot;David Beckham: I Consider Myself To Be Jewish&quot;}}&lt;/ref&gt; un Bekhems pats sevi dēvē par &quot;pusebreju&quot;,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/jul/14/newsstory.losangelesgalaxy|title=Beckham launches into the Galaxy|work=The Guardian|access-date=2023-10-30|date=2007-07-13|last=Fifield|first=Dominic|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; un savā autobiogrāfijā rakstīja: &quot;Iespējams, man ir bijis vairāk kontaktu ar jūdaismu nekā ar jebkuru citu reliģiju&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thejc.com/news/uk/jewish-funeral-for-beckham-s-grandfather-1.12959|title=Jewish funeral for Beckham's grandfather|website=www.thejc.com|access-date=2023-10-30}}&lt;/ref&gt; Savā grāmatā ''Both Feet on the Ground'' Bekhems paziņoja, ka augot viņš katru nedēļu kopā ar vecākiem apmeklēja baznīcu, jo tikai tā viņš varēja spēlēt futbolu viņu komandā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Beckham: Both Feet on the Ground: An Autobiography|url=https://books.google.com/books?id=92wDxf13hoEC&amp;q=Both+Feet+on+the+Ground+church+beckham&amp;pg=PA11|publisher=Harper Collins|date=2009-10-13|isbn=978-0-06-173883-8|first=David|last=Beckham|first2=Tom|last2=Watt}}&lt;/ref&gt;

Viņa vecāki bija fanātiski [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] atbalstītāji, kuri bieži devās 200 jūdzes (320 km) uz [[Old Trafford]] no Londonas, lai apmeklētu komandas mājas spēles.&lt;ref&gt;''20 Soccer Superstars''. The Rosen Publishing Group. 2010. p. 8.&lt;/ref&gt; Deivids mantoja savu vecāku mīlestību pret &quot;Manchester United&quot;, un viņa galvenā sporta aizraušanās bija futbols. Viņš apmeklēja vienu no Bobija Čarltona futbola skolām [[Mančestra|Mančestrā]] un ieguva iespēju piedalīties treniņā ar [[FC Barcelona]] talantu konkursa ietvaros.&lt;ref&gt;Robinson, Tom (2008). ''David Beckham: Soccer's Superstar''. Enslow Publishing, LLC. p. 20.&lt;/ref&gt; Viņš spēlēja vietējā jauniešu komandā &quot;Ridgeway Rovers&quot;, kuru trenēja viņa tēvs, Stjuarts Andervuds un Stīvs Kērbijs. Bekhems bija Mančestras &quot;United&quot; talismans mačā pret [[West Ham United FC|West Ham United]] 1986. gadā. Jaunajam Bekhemam bija pārbaudījumi ar savu vietējo klubu [[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]], [[Norwich City F.C.|Norwich City]], un viņš apmeklēja [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] izcilības skolu, lai gan nekad nepārstāvēja klubu nevienā mačā. Divu gadu laikā, kad Bekhems spēlēja [[Brimsdown Rovers F.C.|Brimsdown Rovers]] jauniešu komandā, viņš 1990. gadā tika atzīts par labāko spēlētāju līdz 15 gadu vecumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/TheFACup/TheFAVase/NewsAndFeatures/Postings/2004/09/BecksBrimsdownBoost.htm|title=&quot;Becks' Brimsdown boost, article from 24 September 2004&quot;}}&lt;/ref&gt;

== Karjera klubos ==

=== Manchester United ===
Noslēdzot līgumu ar [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] kā praktikants 1991. gada 8. jūlijā,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://h2g2.com/edited_entry/A1138600|title=h2g2 - David Beckham - Rise of a Footballer - Edited Entry|last=Ltd|first=Not Panicking|website=h2g2.com|access-date=2023-10-30|date=2003-08-19|archive-date=2014-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20140721164247/http://news.bbc.co.uk/dna/place-lancashire/plain/A1138600}}&lt;/ref&gt; Bekhems bija daļa no jauno spēlētāju grupas, kurā bija [[Raiens Gigss]], [[Gērijs Nevils|Gerijs Nevils]], [[Fils Nevils]], [[Nikijs Bats]] un [[Pols Skoulzs]], kurus trenēja [[Ēriks Harisons (futbolists)|Ēriks Harisons]], un palīdzēja klubam izcīnīt Futbola asociācijas Jaunatnes kausu 1992. gada maijā. Bekhems guva Mančestras &quot;United&quot; otros vārtus 1992. gada 14. aprīļa fināla pirmajā spēlē ar 3:1 uzvarā pret [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] 30. minūtē. 15. maijā notikušajā atbildes spēlē Bekhems nospēlēja visas 90 minūtes, kas noslēdzās ar 3:2 Mančestras &quot;United&quot; labā un 6:3 divu spēļu summā. Bekhems debitēja pirmajā komandā 1992. gada 23. septembrī, aizstājot [[Andrejs Kančeļskis|Andreju Kančeļski]] [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] spēlē pret [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]. Neilgi pēc tam Bekhems parakstīja profesionāļa līgumu 1993. gada 23. janvārī.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Bekhems &quot;United&quot; rindās [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]] aizvadīja 265 spēles un guva 61 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/331/David-Beckham/overview|title=David
Beckham|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-30}}&lt;/ref&gt; Viņš arī aizvadīja 81 spēli Čempionu līgā, gūstot 15 vārtus. Divpadsmit gadu laikā Bekhems ieguva sešus Premjerlīgas titulus, divus Anglijas Futbola asociācijas kausus, vienu [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausu]], vienu [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālo kausu]] un vienu Futbola asociācijas Jaunatnes kausu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/players-and-staff/detail/david-beckham|title=David Beckham {{!}} Man Utd Legends Profile|website=www.manutd.com|access-date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Real Madrid ===
[[Attēls:Beckham zidane.jpg|thumb|361x361px|Bekhems (augšā) un [[Zinedins Zidāns]] Madrides &quot;Real&quot; 2003. gadā]]
Tuvojoties 2003. gada vasaras transfēru periodam, Mančestras &quot;United&quot; šķita ļoti ieinteresēti pārdot Bekhemu [[FC Barcelona]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2003/jun/11/newsstory.sport1|title=Real to hijack Beckham deal|work=The Guardian|access-date=2023-10-30|date=2003-06-11|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; un abi klubi pat paziņoja, ka ir panākuši vienošanos par Bekhema pāreju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportsillustrated.cnn.com/inside_game/gabriele_marcotti/news/2003/06/12/marcotti_insider/|title=SI.com - SI Writers - Gabriele Marcotti - Inside World Soccer - Marcotti: Barca's Beckham bid begs questions - Thursday June 12, 2003 10:56 AM|website=web.archive.org|access-date=2023-10-30|date=2011-05-11|archive-date=2011-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20110511121643/http://sportsillustrated.cnn.com/inside_game/gabriele_marcotti/news/2003/06/12/marcotti_insider/}}&lt;/ref&gt; bet tā vietā viņš pievienojās esošajai Spānijas čempionei [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] par 37 miljoniem eiro, noslēdzot līgumu uz četriem gadiem.&lt;ref&gt;Equivalent to, at the time, £25 million or US$41 million.&lt;/ref&gt; Pāreja uz Madrides Real tika paziņota jūnija vidū un oficiāli pabeigta 2003. gada 1. jūlijā, padarot Bekhemu par trešo angli, kurš spēlējis šajā klubā pēc [[Lorijs Kaningems|Lorija Kaningema]] un [[Stīvs Makmanamans|Stīva Makmanamana]]. Pēc veiksmīgas medicīniskās pārbaudes 2. jūlijā, Bekhems parādījās 500 akreditētu žurnālistu priekšā no 25 valstīm kluba basketbola iestādē, kur viņam slaveno balto kreklu pasniedza bijušais Madrides &quot;Real&quot; spēlētājs [[Alfredo di Stefano]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/3037824.stm|title=Real unveil Beckham|access-date=2023-10-30|date=2003-07-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan Bekhems valkāja Mančestras &quot;United&quot; un Anglijas izlasē kreklu ar septīto numuru, Madridē viņš to nevarēja valkāt, jo tas tika uzticēts kluba kapteinim [[Rauls Gonsaless|Raulam]]. Tā vietā Bekhems nolēma valkāt 23. numuru, kā iemeslu minot savu apbrīnu par basketbolistu [[Maikls Džordans|Maiklu Džordanu]], kurš arī valkāja 23. numura kreklu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/news/2003/jul/03/netnotes.sallybolton|title=The number 23|work=The Guardian|access-date=2023-10-30|date=2003-07-03|last=Bolton|first=Sally|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

Klubā viņš spēlēja kopā ar tādām zvaigznēm kā [[Zinedins Zidāns]], [[Ronaldu]] un [[Luišs Figu]] (visi trīs [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolista]] balvas saņēmēji), kā arī ar [[Roberto Karloss|Roberto Karlosu]], Raulu un [[Ikers Kasiljass|Ikeru Kasiljasu]].

2003. gada augusta beigās Madrides &quot;Real&quot; uzvarēja [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausā]] divās kārtās pret [[RCD Mallorca|Mallorca]], Bekhemam gūstot pēdējos vārtus savā laukumā ar 3:0 uzvarot atbildes spēlē, tādējādi nodrošinot pamatu līgas sezonas sākumam.

2006. gada vasaras starpsezona iezīmēja nemierīgu laiku, jo notika kluba prezidenta vēlēšanas. [[Ramons Kalderons]] kļuva par jauno &quot;Real&quot; prezidentu. Kā jau bija gaidāms, neviena no kluba amatpersonām, kas strādāja iepriekšējā prezidenta vadībā, netika paturēta, tostarp galvenais treneris [[Huans Ramons Lopess Karo|Lopess Karo]]. Jaunā galvenā trenera [[Fabio Kapello]] vadībā Bekhems sezonas sākumā sāka tikai dažas spēles, jo labajā malā parasti tika dota priekšroka ātrākajam [[Hosē Antonio Rejess|Hosē Antonio Rejesam]].
[[Attēls:Beckham 2 (2114756146).jpg|left|thumb|Bekhems savā pēdējā Madrides &quot;Real&quot; sezonā]]
2007. gada 11. janvārī Bekhems paziņoja, ka ir parakstījis piecu gadu līgumu par spēlēšanu [[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;|LA Galaxy]], sākot no 2007. gada 1. jūlija. 2007. gada 13. janvārī Fabio Kapello paziņoja, ka Bekhems bija aizvadījis pēdējo spēli Madrides &quot;Real&quot; rindās, lai gan turpināja trenēties kopā ar komandu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/6259063.stm|title=Real coach calls time on Beckham|access-date=2023-10-30|date=2007-01-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 17. jūnijā, [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]] sezonas pēdējā dienā, Bekhems aizvadīja savu pēdējo maču kluba rindās, ar 3:1 uzvarot [[RCD Mallorca|Mallorca]], kas ļāva viņiem iegūt titulu. Viņa sieva un bērni, kā arī slavenību draugi [[Toms Krūzs]] un [[Ketija Holmsa|Keitija Holmsa]] skatījās spēli no luksusa ložas ''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]''. Bekhemam tas bija tikai otrais kauss kopš viņa pievienošanās slavenajam klubam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Mēnesi pēc Bekhema &quot;Real&quot; karjeras beigām, žurnāls [[Forbes]] ziņoja, ka tieši viņš ir bijis tas, kas bija galvenokārt atbildīgs par komandas milzīgo preču pārdošanas apjoma pieaugumu, kas tika ziņots par 600 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] Bekhema četru klubā pavadīto gadu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/forbeslife/sports/2007/07/07/beckham-soccer-marketing-face-markets-cx_pm_0707autofacescan01.html|title=Becks And Bucks - Forbes.com|website=web.archive.org|access-date=2023-10-30|date=2008-11-01|archive-date=2012-05-24|archive-url=https://archive.today/20120524213646/http://www.forbes.com/2007/07/07/beckham-soccer-marketing-face-markets-cx_pm_0707autofacescan01.html}}&lt;/ref&gt;

=== LA Galaxy ===
Bekhema iesaiste [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākajā futbola līgā]] (MLS) sākās, viņam vēl esot Madrides &quot;Real&quot; spēlētājam, kad 2007. gada 11. janvārī tika apstiprināts, ka viņš pēc sešiem mēnešiem pametīs Madridi, lai pievienotos MLS komandai [[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;|LA Galaxy]]. Tādējādi tika izbeigtas spekulācijas par viņa jauno līgumu Madridē, un nākamajā dienā notika Bekhema oficiālā preses konference saistībā ar 2007. gada [[MLS SuperDraft]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.galaxy.mlsnet.com/news/mls_news.jsp?ymd=20070110&amp;content_id=81545&amp;vkey=news_mls&amp;fext=.jsp|title=Major League Soccer: News: Article|website=web.archive.org|access-date=2023-10-30|date=2008-05-27|archive-date=2008-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20080527211351/http://la.galaxy.mlsnet.com/news/mls_news.jsp?ymd=20070110&amp;content_id=81545&amp;vkey=news_mls&amp;fext=.jsp}}&lt;/ref&gt;

Paziņojums kļuva par pasaules mēroga virsrakstiem un paaugstināja līgas profilu. Lai gan daudzi pasaules plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka darījuma vērtība ir 250 miljoni ASV dolāru,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportsillustrated.cnn.com/2007/soccer/01/11/beckham.mls/|title=SI.com - Soccer - Beckham will play for�MLS' Galaxy in $250M deal - Thursday January 11, 2007 6:18PM|website=web.archive.org|access-date=2023-10-30|date=2013-07-25|archive-date=2013-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20130725000850/http://sportsillustrated.cnn.com/2007/soccer/01/11/beckham.mls/}}&lt;/ref&gt; drīz atklājās, ka astronomiskais cipars kaut kas līdzīgs [[Sabiedriskās attiecības|PR]] trikam.&lt;ref&gt;''The Beckham Experiment'', Grant Wahl, Three Rivers Press, New York, 2010 paperback edition, p.43&lt;/ref&gt; Bekhema faktiskais darījums ar &quot;Galaxy&quot; bija piecu gadu līgums par kopējo summu 32,5 miljoni ASV dolāru jeb 6,5 miljoni ASV dolāru gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/european/beckham-rejected-milan-and-inter-to-take-galaxy-millions-431736.html|title=Beckham rejected Milan and Inter to take Galaxy millions - European, Football - The Independent|website=web.archive.org|access-date=2023-10-30|date=2008-12-05|archive-date=2008-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20081205163746/http://www.independent.co.uk/sport/football/european/beckham-rejected-milan-and-inter-to-take-galaxy-millions-431736.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''The Beckham Experiment'', Grant Wahl, Three Rivers Press, New York, 2010 paperback edition, p.42&lt;/ref&gt;
[[Attēls:David Beckham Nov 11 2007 Direction.jpg|thumb|248x248px|Bekhems &quot;LA Galaxy&quot; 2007. gadā]]
Sestdienas pēcpusdienā, 21. jūlijā, neskatoties uz to, ka viņš joprojām ārstēja savainoto kreiso potīti, ko satraumēja mēnesi iepriekš &quot;La Liga&quot; sezonas pēdējā mačā, Bekhems debitēja &quot;Galaxy&quot;, 78. minūtē nākot uz maiņu [[Alans Gordons|Alana Gordona]] vietā, ar 0:1 zaudējot pret [[Chelsea F.C.|Chelsea]] [[World Series of Soccer]] ietvaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://espnmediazone.com/press_releases/2007_07_jul/20070705_DavidBeckham.htm|title=&quot;David Beckham's First Match in Major League Soccer Live on ESPN Saturday, 21 July&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2008|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20081224213616/http://espnmediazone.com/press_releases/2007_07_jul/20070705_DavidBeckham.htm}}&lt;/ref&gt; Spēli klātienē vēroja tādas [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] slavenības kā [[Toms Krūzs]], [[Ketija Holmsa|Keitija Holmsa]], [[Eva Longorija]], [[Kalifornijas gubernators]] [[Arnolds Švarcenegers]] un [[Drū Kerijs]], un maču tiešraidē pārraidīja [[ESPN]] galvenajā tīklā. Neskatoties uz tādu pasaules futbola zvaigžņu kā [[Andrijs Ševčenko|Andrija Ševčenko]], [[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]], [[Mihaels Ballaks|Mihaela Ballaka]] un [[Frenks Lampards|Frenka Lemparda]] klātesamību, ASV televīzijas kameras bija stingri vērstas uz Bekhemu, kurš lielāko mača daļu pavadīja uz rezervistu soliņa.

Divas nedēļas pēc divpadsmit minūšu spēlēšanas pret &quot;Chelsea&quot;, Bekhems debitēja līgā 9. augustā izbraukumā pret [[D.C. United]] 46 686 skatītāju priekšā (gandrīz trīs reizes pārsniedzot vidējo &quot;D.C. United&quot; mājas skatītāju skaitu) &quot;RFK stadionā&quot;, 71. minūtē nākot uz maiņu [[Kuavass Kērks|Kuavasa Kērka]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/sports/soccer/mls/2007-08-09-beckham-debut_N.htm|title=&quot;Beckham makes MLS debut but Galaxy stumbles in D.C.&quot;}}&lt;/ref&gt;

Nākamajā nedēļā Bekhems atgriezās laukumā, [[:en:North American SuperLiga|Ziemeļamerikas Superlīgas]] turnīra pusfinālā 15. augustā, atkal tiekoties ar &quot;D.C. United&quot;. Šīs spēles laikā viņam bija daudzas &quot;pirmās&quot; reizes &quot;Galaxy&quot;; pirmais starts, pirmā dzeltenā kartīte un pirmā spēle komandas kapteiņa amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=453684&amp;root=mls&amp;cc=5901|title=&quot;Beckham takes captain's armband to great effect&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2011|05|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110510203732/http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=453684&amp;root=mls&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt; Viņš arī guva savus pirmos vārtus komandas labā, izpildot brīvsitienu, kā arī atdeva savu pirmo rezultatīvo piespēli [[Lendons Donovans|Lendonam Donovanam]] otrajā puslaikā.

Bekhems guva savus pirmos līgas vārtus &quot;Galaxy&quot; komandā 2008. gada 3. aprīlī pret [[Sanhosē &quot;Earthquakes&quot;|Sanjose Earthquakes]] devītajā minūtē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=237757&amp;cc=5901|title=&quot;Beckham, Donovan propel L.A. past Quakes&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2008|04|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080408050045/http://soccernet.espn.go.com/report?id=237757&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt; 2008. gada 24. maijā &quot;Galaxy&quot; uzvarēja [[Sporting Kansas City|Kanzas City Wizards]] ar 3:1, klubam izvirzoties pirmajā vietā Rietumu konferencē. Mačā Bekhems no 70 jardu attāluma guva vārtus tukšos vārtos. Šāds vārtu guvums Bekhemam bija otro reizi karjerā, kad viņš bija guvis vārtus no savas laukuma puses, pirmoreiz tas bija 1996. gadā pret [[Wimbledon F.C.|Wimbledon]] [[Selhurst Park]] laukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=538785&amp;root=mls&amp;cc=5901|title=&quot;ESPNsoccernet — MLS — Canales: Beckham shows scoring touch against Wizards&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2009|03|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090317004415/http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=538785&amp;root=mls&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt;

==== 2009: Īre AC Milan ====
[[Attēls:David Beckham at Al Saad (cropped).jpg|thumb|249x249px|Bekhems [[AC Milan]] sastāvā 2009. gadā]]
2008. gadā Bekhema panākumi Anglijas izlasē [[Fabio Kapello]] vadībā izraisīja spekulācijas, ka viņš varētu atgriezties Eiropā, lai saglabātu fizisko formu [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] atlases spēlēm 2009. gadā. 2008. gada 30. oktobrī [[AC Milan]] paziņoja, ka Bekhems viņiem pievienosies uz īri no 2009. gada 7. janvāra.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/7697377.stm|title=Beckham to join Milan in January|access-date=2023-10-31|date=2008-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Neraugoties uz šīm un citām spekulācijām, Bekhems skaidri norādīja, ka šis solis nekādā veidā neliecina par viņa nodomu pamest MLS, un paziņoja par nodomu atgriezties &quot;Galaxy&quot; laicīgi, pirms martā gaidāmās 2009. gada sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.mlsnet.com/media/player/mp_tpl.jsp?w=mms%3A//a1503.v115042.c11504.g.vm.akamaistream.net/7/1503/11504/v0001/mlbmls.download.akamai.com/11504/2008/shows/t106/102408_lag_beckham_int2.wmv&amp;w_id=27284&amp;catCode=shows&amp;type=v_free&amp;_mp=1|title=&quot;Beckham Milan Update&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2008|10|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20081028032340/http://web.mlsnet.com/media/player/mp_tpl.jsp?w=mms%3A%2F%2Fa1503.v115042.c11504.g.vm.akamaistream.net%2F7%2F1503%2F11504%2Fv0001%2Fmlbmls.download.akamai.com%2F11504%2F2008%2Fshows%2Ft106%2F102408_lag_beckham_int2.wmv&amp;w_id=27284&amp;catCode=shows&amp;type=v_free&amp;_mp=1}}&lt;/ref&gt; Daudzi no Milānas gan klubā, gan ārpus tā, izteica nopietnas iebildes pret pāreju, un daži spēlētāji to uzskatīja tikai par mārketinga gājienu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/7887918.stm|title=How Beckham conquered Milan|access-date=2023-10-31|date=2009-02-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bekhemu AC Milānas treniņu kompleksā svinīgi iepazīstināja kluba izpilddirektors [[Adriano Galjāni]] 2008. gada 20. decembrī. Spēlētājs izvēlējās 32. numura kreklu, ko iepriekš valkāja [[Kristians Vjēri]], jo gan 7., gan 23. numura kreklu jau izmantoja attiecīgi [[Alešandri Patu]] un kluba vicekapteinis [[Masimo Ambrozīni]]. Nākamajā dienā pēc svinīgās iepazīstināšanas, Bekhems tika nogādāts [[Sansiro|San Siro]], kur viņš tika iepazīstināts ar mājinieku līdzjutējiem, izejot laukumā pirms līgas spēles pret [[Udinese Calcio|Udinese]] un paziņojot &quot;Forza Milan&quot; pa skaļruņu sistēmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/european/3899667/David-Beckham-makes-San-Siro-entrance-with-Forza-Milan.html|title=David Beckham makes San Siro entrance with 'Forza Milan'|website=The Telegraph|access-date=2023-10-31|date=2008-12-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš un sieva Viktorija no luksusa ložas vēroja, kā &quot;Milan&quot; uzvarēja ar 5:1.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=INTERVISTA SKY SPORT A BECKHAM ALL'INTERVALLO DI MILAN-UDINESE 21/12/08 STADIO MEAZZA SAN SIRO|url=https://www.youtube.com/watch?v=x3WnTU88M40|accessdate=2023-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Spēlējot komandā, kuras līderis bija 26 gadus vecā superzvaigzne [[Kaka (futbolists)|Kakā]], papildus vairākiem citiem pasaules klases spēlētājiem, kuri atradās savas karjeras virsotnē vai tuvu tam, piemēram, 28 gadus vecajam [[Ronaldiņu]] un 29 gadus vecajam [[Andrea Pirlo]], kā arī kluba veterāniem [[Paolo Maldīni|Paolo Maldini]], [[Klarenss Zēdorfs|Klarensam Zēdorfam]], Masimo Ambrozīni, [[Džuzepe Favalli|Džuzepem Favalli]], [[Džanluka Dzambrota|Džanlukam Zambrotam]], [[Filipo Indzagi|Filipo Inzagi]] un Andrijam Ševčenko, Bekhems 2009. gada 11. janvārī debitēja klubā &quot;A sērijā&quot; kā sākumsastāva spēlētājs izbraukumā pret [[AS Roma]], spēlējot 89 minūtes 2:2 neizšķirtā 53 444 skatītāju priekšā [[Romas olimpiskais stadions|Stadio Olimpico]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=251467&amp;cc=5901&amp;league=ITA.1|title=&quot;AS Roma 2—2 AC Milan&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2011|05|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110510203728/http://soccernet.espn.go.com/report?id=251467&amp;cc=5901&amp;league=ITA.1}}&lt;/ref&gt;

Viņš guva savus pirmos vārtus &quot;A sērijā&quot; &quot;Milan&quot; komandā 25. janvārī, uzvarot [[Bologna FC 1909|Bologna]] ar 4:1, kas bija viņa trešā spēle šajā klubā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=612673&amp;&amp;cc=5901|title=&quot;Beckham scores first goal for AC Milan&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2011|05|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110510203701/http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=612673&amp;&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt; Lai gan bija sagaidāms, ka Bekhems atgriezīsies Losandželosā martā, pēc iespaidīgā snieguma Itālijas klubā, gūstot divus vārtus pirmajos četros mačos un asistējot vēl vairākās spēlēs, sāka klīst baumas, ka Bekhems varētu palikt Milānā, un, ka itāļu klubs it kā esot piedāvājājis samaksāt par viņu vairāku miljonu dolāru lielu samaksu. Baumas apstiprinājās 4. februārī, kad Bekhems paziņoja, ka vēlas pastāvīgu pāreju uz &quot;AC Milan&quot;, lai saglabātu karjeru Anglijas izlasē [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]]. Tomēr &quot;Milan&quot; nespēja vienoties ar &quot;Galaxy&quot; par viņu noteikto Bekhema vērtējumu 10—15 miljonu ASV dolāru diapazonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=616973&amp;cc=5901|title=&quot;Galaxy reject AC Milan's opening gambit for Becks&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2011|05|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110510203704/http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=616973&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt;

Tomēr sarunas turpinājās pēc mēneša ilgām spekulācijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=619909&amp;cc=5901|title=&quot;Beckham's future to be resolved on Friday?&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2009|02|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090219201518/http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=619909&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt; 2. martā ''[[Los Angeles Times]]'' ziņoja, ka Bekhema īres līgums tika pagarināts līdz jūlija vidum.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/la-sp-beckham-milan-galaxy3-2009mar03,0,6510100.story|title=&quot;Beckham agrees to return to Galaxy in mid-July&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2009|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090303222556/http://www.latimes.com/sports/la-sp-beckham-milan-galaxy3-2009mar03%2C0%2C6510100.story}}&lt;/ref&gt; To vēlāk apstiprināja Bekhems, atklājot to, kas tika raksturots kā unikāls darījums, kurā Bekhems spēlēs ar Losandželosas klubu no jūlija vidus līdz 2009. gada MLS sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/european_football/article5871341.ece|title=&quot;David Beckham 'dream' deal&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2011|05|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110510204231/http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/european_football/article5871341.ece}}&lt;/ref&gt;

==== 2009: Atgriešanās &quot;Galaxy&quot; ====
Pēc viņa atgriešanās no Milānas, daudzi &quot;Galaxy&quot; fani pret viņu izrādīja nepatiku un dusmas, jo viņš izlaida sezonas pirmo pusi, un vairāki turēja izkārtnes ar uzrakstu &quot;Dodies mājās, krāpniek&quot; un &quot;Daļēja laika spēlētājs&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/8159287.stm|title=Beckham booed by furious fans|access-date=2023-10-31|date=2009-07-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr &quot;Galaxy&quot; aizvadīja daudz veiksmīgāku sezonu nekā iepriekšējos gados, pakāpjoties no trešās uz pirmo vietu Rietumu konferencē. Viņš bija nozīmīga komandas daļa, kad tā uzvarēja 2009. gada Rietumu konferences finālā, pēc uzvaras pagarinājumā ar 2:0 pār [[Houston Dynamo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2009/11/15/sports/soccer/15galaxy.html|title=Two Blackouts and Two Goals Send Galaxy to M.L.S. Final|work=The New York Times|access-date=2023-10-31|date=2009-11-14|last=Reuters|issn=0362-4331|language=en}}&lt;/ref&gt; MLS kausa finālā 2009. gada 22. novembrī &quot;Galaxy&quot; pēc neizšķirta 1:1 soda sitienu sērijā ar 5:4 zaudēja [[Real Salt Lake]]. Vārtus soda sitienu sērijā guva arī Bekhems.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=702587&amp;sec=global&amp;cc=5739|title=&quot;Salt Lake beat L.A. Galaxy to MLS title&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2012|10|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121020043427/http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=702587&amp;sec=global&amp;cc=5739}}&lt;/ref&gt;

==== 2010: Otrā īre &quot;Milan&quot; ====
2009. gada novembrī, pēc 2009. gada MLS sezonas beigām, tika apstiprināts, ka Bekhems atgriezīsies &quot;Milan&quot; uz otro īres periodu, sākot ar 2010. gada janvāri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2009/nov/02/david-beckham-milan-loan|title=David Beckham's loan move to Milan from LA Galaxy is confirmed|work=The Guardian|access-date=2023-10-31|date=2009-11-02|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 6. janvārī Bekhems ar uzvaru atgriezās &quot;Milan&quot; kreklā, spēlējot 75 minūtes 5:2 uzvarā pār [[Genoa CFC|Genoa]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8444755.stm|title=Beckham wins on return to Milan|access-date=2023-10-31|date=2010-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 16. februārī Bekhems pirmo reizi kopš kluba pamešanas 2003. gadā spēlēja pret [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]. Viņš spēlēja 76 minūtes no spēles [[Sansiro|San Siro]], kas noslēdzās ar 3:2 &quot;United&quot; labā, kad viņu nomainīja [[Klarenss Zēdorfs]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8515983.stm|title=AC Milan 2-3 Man Utd|access-date=2023-10-31|date=2010-02-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

&quot;Milan&quot; spēlē pret [[Veronas &quot;Chievo&quot;|Chievo]] Bekhems guva kreisās [[Ahileja cīpslas plīsums|Ahileja cīpslas plīsumu]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8567353.stm|title=Beckham likely to miss World Cup|access-date=2023-10-31|date=2010-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt; kā rezultātā viņš savainojuma dēļ izlaida Pasaules kausa izcīņu, kā arī 2010. gada MLS sezonu, kā rezultātā viņš vairs nevarēja spēlēt nākamos piecus mēnešus. Ārsts Sakari Orava 2010. gada 15. martā veica Bekhema cīpslas operāciju [[Turku]], [[Somija|Somijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gazzetta.it/Calcio/SerieA/Milan/15-03-2010/beckham-stagione-finita-603312286519.shtml|title=&quot;Beckham, stagione finita È sicuro: salta il Mondiale — Risultati e ultime notizie calcio e calciomercato&quot;}}&lt;/ref&gt;

==== 2010: Otrā atgriešanās &quot;Galaxy&quot; ====
[[Attēls:David Beckham 2010 LA Galaxy.jpg|thumb|236x236px|Bekhems &quot;LA Galaxy&quot; sastāvā 2010. gadā]]
2010. gada 11. septembrī, pēc Ahileja cīpslas savainojuma izārstēšanas, Bekhems atgriezās spēlē uz maiņu 70. minūtē, kad &quot;Galaxy&quot; ar 3:1 uzvarēja [[Columbus Crew]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/8991596.stm|title=Beckham back after injury lay-off|access-date=2023-10-31|date=2010-09-12|language=en}}&lt;/ref&gt; 4. oktobrī Bekhems ar 2:1 uzvarā pret [[Chivas USA]] realizēja brīvsitienu, atzīmējot savus pirmos vārtus 2010. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=829955&amp;sec=global&amp;cc=5739|title=&quot;Beckham goal sends Galaxy top of Western Conference&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2011|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110216023904/http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=829955&amp;sec=global&amp;cc=5739}}&lt;/ref&gt;

2011. gada janvārī un februārī, pirms 2011. gada MLS sezonas, Bekhems trenējās ar [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]. Plašsaziņas līdzekļos izskanējušās baumas vēstīja, ka klubs risina sarunas ar &quot;Galaxy&quot; par spēlētāju īres līgumam, taču, pēc &quot;Spurs&quot; galvenā trenera [[Harijs Rednaps|Harija Rednapa]] teiktā, gājienu bloķēja &quot;Galaxy&quot;, kas vēlējās, lai Bekhems aizvadītu pilnu sezonu viņu klubā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/6742492/aeg-blocked-becks-switch|title=AEG blocked Becks switch|website=Sky Sports|access-date=2023-10-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bekhema piecu gadu līgums ar &quot;Galaxy&quot; beidzās 2011. gada 31. decembrī. Neskatoties uz to, ka viņam bija 36 gadi, viņš paziņoja, ka nedomā beigt spēlētāja karjeru. Bekhems bija cieši saistīts ar [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]], taču 2012. gada 18. janvārī &quot;Galaxy&quot; paziņoja, ka Bekhems ir parakstījis jaunu divu gadu līgumu par palikšanu Losandželosā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lagalaxy.com/news/2012/01/la-galaxy-re-sign-david-beckham|title=&quot;David Beckham re-signs with LA Galaxy, LA Galaxy official website&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2014|02|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140209230605/http://www.lagalaxy.com/news/2012/01/la-galaxy-re-sign-david-beckham}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/newsround/16625942|title=Beckham stays with LA Galaxy and signs two year deal|work=BBC Newsround|access-date=2023-10-31|date=2012-01-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/Sports/wireStory/beckham-signs-year-deal-la-galaxy-15389465|title=&quot;Beckham Signs New 2-Year-Deal With LA Galaxy&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metro.co.uk/sport/football/887779-david-beckham-signs-new-two-year-la-galaxy-deal|title=&quot;David Beckham signs new two-year LA Galaxy deal&quot;}}&lt;/ref&gt;

Bekhems 2012. gada regulārajā sezonā palīdzēja &quot;Galaxy&quot; komandai izcīnīt ceturto vietu Rietumu konferencē, Bekhemam gūstot septiņus vārtus un pievienojot deviņas rezultatīvas piespēles. Bekhems jau iepriekš bija paziņojis, ka 2012. gada MLS kausa fināls būs viņa pēdējā spēle ar &quot;Galaxy&quot;, lai gan viņam līgums bija atlicis vēl uz vienu gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.yahoo.com/blogs/soccer-dirty-tackle/david-beckham-says-mls-cup-last-match-l-004521108--sow.html|title=David Beckham says MLS Cup will be his last match with L.A. Galaxy|website=Yahoo Sports|access-date=2023-10-31|date=2012-11-20|language=en|archive-date=2024-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20240613073101/https://sports.yahoo.com/blogs/soccer-dirty-tackle/david-beckham-says-mls-cup-last-match-l-004521108--sow.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2012/nov/20/david-beckham-to-leave-la-galaxy|title=David Beckham: MLS Cup final will be my last game for LA Galaxy|work=The Guardian|access-date=2023-10-31|date=2012-11-20|last=Christenson|first=Marcus|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Paris Saint-Germain ===
2013. gada 31. janvārī, transfēru loga pēdējā dienā, tika paziņots, ka Bekhemam tiks veikta medicīniskā pārbaude [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Parīzes Saint-Germain]] komandā, pirms iespējamās pārejas uz [[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]] komandu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/21276595|title=Beckham set to complete PSG move|work=BBC Sport|access-date=2023-10-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tajā pašā pēcpusdienā Bekhems ar klubu parakstīja piecu mēnešu līgumu un apstiprināja, ka visa viņa alga Parīzē pavadītajā laikā tiks ziedota vietējai bērnu labdarības organizācijai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/21281665|title=Beckham to play for free at PSG|work=BBC Sport|access-date=2023-10-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa debija PSG bija 2013. gada 24. februārī, kad viņš 76. minūtē nāca uz maiņu no rezervistu soliņa &quot;Ligue 1&quot; mājas spēlē pret [[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]. Tas viņu padarīja par 400. spēlētāju kluba vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/players/david-beckham/9892078/David-Beckham-calls-his-Paris-St-Germain-debut-perfect-as-he-helps-to-set-up-their-win-over-Marseille.html|title=David Beckham calls his Paris St Germain debut 'perfect' as he helps to set up their win over Marseille|website=The Telegraph|access-date=2023-10-31|date=2013-02-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 16. maijā Bekhems paziņoja, ka pēc tā gada Francijas futbola sezonas beigām viņš aiziet no profesionālā futbola.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uk.eurosport.yahoo.com/news/football-david-beckham-retires-football-135743830.html|title=&quot;Football — David Beckham retires from football&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22558393|title=David Beckham to retire from football|work=BBC Sport|access-date=2023-10-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc lēmuma beigt karjeru 2012.—2013. gada sezonas beigās, Bekhemam tika piešķirti īpaši izstrādāti buči [[Apvienotās Karalistes karogs|Anglijas karoga]] krāsās, ko valkāt pēdējā spēlē. Uz šiem bučiem bija uzšūti viņa sievas un bērnu vārdi. 2013. gada 18. maijā Bekhems tika iecelts par kapteini pēdējā mājas spēlē pret [[Stade Brestois 29|Brest]].&lt;ref name=&quot;telegraph.co.uk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/players/david-beckham/10066590/David-Beckham-PSGs-captain-for-his-final-match-bows-out-as-a-winner.html|title=David Beckham, PSG's captain for his final match, bows out as a winner|website=The Telegraph|access-date=2023-10-31|date=2013-05-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Tajā spēlē Bekhems pēc stūra sitiena asistēja [[Blēzs Matuidi|Matuidi]] vārtu guvumā. 80. minūtē Bekhems tika nomainīts, saņemot apskāvienus no citiem spēlētājiem un galvenā trenera, kā arī līdzjutēju ovācijas.&lt;ref name=&quot;telegraph.co.uk&quot;/&gt; PSG izcīnīja uzvaru ar 3:1.&lt;ref name=&quot;telegraph.co.uk&quot;/&gt;

== Karjera izlasē ==
[[Attēls:David Beckham.jpg|thumb|Bekhems bija Anglijas izlases kapteinis 59 reizes 115 spēlēs, kas ir ceturtais labākais rādītājs aiz [[Bobijs Mūrs|Bobija Mūra]], [[Billijs Raits|Billija Raita]] un [[Braiens Robsons|Braiena Robsona]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/WorldCup2006/NewsAndFeatures/Postings/2006/06/BeckhamStandsDown.htm|title=&quot;Beckham stands down&quot;}}&lt;/ref&gt;]]
Pirmo reizi Bekhems [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē piedalījās 1996. gada 1. septembrī [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlē pret [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandstats.com/matches.php?mid=727|title=englandstats.com {{!}} 727 - Moldova 0-3 England, Sunday, 1st September 1996|website=www.englandstats.com|access-date=2023-10-31}}&lt;/ref&gt;

=== 1998. gada FIFA Pasaules kauss ===
Bekhems piedalījās visās Anglijas izlases [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēs un bija daļa no 23 spēlētāju izlases finālturnīram Francijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/CmpWC/CmpWC1998Squad.html|title=England in the World Cup - 1998 Final Squad|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2023-10-31}}&lt;/ref&gt; taču komandas galvenais treneris [[Glens Hodls]] viņu publiski apsūdzēja par nekoncentrēšanos uz turnīru,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dispatch.co.za/1998/06/29/sport/HODDLE.HTM|title=&quot;Beckham Blasts Hoddle&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2009|05|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090514100417/http://www.dispatch.co.za/1998/06/29/sport/HODDLE.HTM}}&lt;/ref&gt; un viņš nestartēja nevienā no pirmajām divām Anglijas spēlēm. Viņš tika izvēlēts trešajai spēlei pret [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] un guva vārtus ar grieztu brīvsitienu no 30 jardu attāluma, izcīnot uzvaru ar 2:0, kas bija viņa pirmie vārti Anglijas izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/events/1998/worldcup/news/1998/06/26/england_colombia/|title=&quot;England wins 2—0 to gain 2nd-round match with Argentina&quot;|access-date={{dat|2023|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2008|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080529224519/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/events/1998/worldcup/news/1998/06/26/england_colombia/}}&lt;/ref&gt;

Izslēgšanas spēlē pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] viņš saņēma [[Sarkanā kartīte|sarkano kartīti]].&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/england/9939779/World-Cup-1998-Argentina-2-England-2-Argentina-win-4-3-on-pens-match-report.html|title=&quot;World Cup 1998; Argentina 2 England 2, Argentina win 4—3 on pens: match report&quot;}}&lt;/ref&gt; Bekhems pēc tam, kad [[Djego Simeone]] pārkāpa noteikumus, iespēra Simeonem, kamēr viņš gulēja uz laukuma, trāpot viņam pa ikru muskuli.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Mačs noslēdzās neizšķirti, un Anglija tika izslēgta [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu sērijā. Daudzi atbalstītāji un žurnālisti vainoja Bekhemu par Anglijas izslēgšanu, un viņš kļuva par kritikas un ļaunprātīgas izmantošanas mērķi, tostarp, viņa portrets tika piekarināts ārpusē pie Londonas kroga un ''[[Daily Mirror]]'' izdrukāja šautriņu dēli ar viņa attēlu centrā. Viņš saņēma arī nāves draudus pēc Pasaules čempionāta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.uefa.com/news/newsId=27844,printer.htmx|title=uefa.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-01|date=2006-01-12|archive-date=2006-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20060112062436/http://en.uefa.com/news/newsId=27844,printer.htmx}}&lt;/ref&gt;

=== Euro 2000 un Anglijas izlases kapteinis ===
Apvainojumi, ko Bekhems saņēma no angļu atbalstītājiem, sasniedza augstāko punktu Anglijas sakāves laikā ar 3:2 pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2000]] mačā, kurā Bekhems palīdzēja gūt divus vārtus, kad Anglijas atbalstītāju grupa par viņu ņirgājās visas spēles laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newstatesman.com/200006260003|title=&quot;Leader — Play games behind closed doors&quot;}}&lt;/ref&gt; Bekhems atbildēja, parādot [[Vidējais pirksts|vidējo pirkstu]], un, lai gan šis žests izpelnījās zināmu kritiku, daudzi laikraksti, kas iepriekš bija mudinājuši viņa zaimošanu, lūdza savus lasītājus pārtraukt viņu apvainot.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/euro2000/teams/england/790657.stm|title=BBC SPORT {{!}} EURO2000 {{!}} ENGLAND {{!}} Media sympathy for Beckham's gesture|website=news.bbc.co.uk|access-date=2023-11-01}}&lt;/ref&gt;

2000. gada 15. novembrī pēc [[Kevins Kīgans|Kevina Kīgana]] atkāpšanās no Anglijas izlases trenera amata, oktobrī Bekhemu par komandas kapteini paaugstināja pagaidu galvenais treneris [[Pīters Teilors]], un pēc tam viņš saglabāja šo lomu jaunā galvenā trenera [[Svens Jērans Ēriksons|Svena Jērana Ēriksona]] vadībā.&lt;ref name=&quot;news.bbc.co.uk&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/world_cup_2006/teams/england/5138288.stm|title=Beckham quits as England captain|access-date=2023-11-01|date=2006-07-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bekhems spēlēja nozīmīgu lomu, palīdzot Anglijai kvalificēties [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausam]], [[Minhene|Minhenē]] izcīnot iespaidīgu uzvaru pār [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]] ar 5:1. Pēdējais solis Bekhema pārvēršanā no ļaundara par nacionālo varoni notika Anglijas pēdējā kvalifikācijas spēlē pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] 2001. gada 6. oktobrī.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/world_cup_2002/1575190.stm|title=England reach World Cup finals|access-date=2023-11-01|date=2001-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Anglijai vajadzēja uzvarēt vai nospēlēt neizšķirti mačā, lai kvalificētos Pasaules kausa izcīņai, taču tā bija zaudētājos ar 2:1, kad bija atlicis maz laika. Kad pret Tediju Šeringemu tika pārkāpti noteikumi astoņus jardus ārpus Grieķijas soda laukuma, Anglijai tika piešķirts brīvsitiens, un Bekhems nodrošināja Anglijas izlases kvalifikāciju ar tādu griezto sitienu, kurš kļuva par viņa firmas zīmi.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== 2002. gada FIFA Pasaules kauss un Euro 2004 ===
[[Attēls:020607beckhamPK.jpg|left|thumb|Bekhems 2002. gada Pasaules kausa izcīņā gūst 11 metru soda sitienu pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]]]]
[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] izcīņā, kas notika Japānā un Dienvidkorejā, Bekhems bija daļēji gatavs un spēlēja pirmajā mačā pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]]. Pēc notikumiem četriem gadus iepriekš, Bekhems panāca zināmu revanšu pār [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]], gūstot uzvaras vārtus ar soda sitienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/matches_wallchart/argentina_v_england/default.stm|title=BBC SPORT {{!}} WORLD CUP {{!}} Argentina v England {{!}} England's sweet revenge|website=news.bbc.co.uk|access-date=2023-11-01}}&lt;/ref&gt; Anglija otrajā kārtā uzvarēja [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], Bekhemam izdarot rezultatīvu piespēli, ar 3:0. Anglijas izlasi ceturtdaļfinālā izslēdza [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], kad [[Ronaldiņu]] guva uzvaras vārtus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/matches_wallchart/england_v_brazil/newsid_2049000/2049924.stm|title=Brazil end England's dream|access-date=2023-11-01|date=2002-06-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bekhems piedalījās visās Anglijas spēlēs [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2004]] turnīrā. Viņš netrāpīja 11 metru soda sitienu Anglijas zaudējumā pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]] ar 2:1 un vēl vienu soda sitienu sērijā ceturtdaļfināla spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]].&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/euro_2004/3830451.stm|title=&quot;Portugal break England hearts&quot;}}&lt;/ref&gt; Anglija zaudēja soda sitienu sērijā, tādējādi izstājoties no sacensībām.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

=== 2006. gada FIFA Pasaules kauss ===
Anglijas izlases atklāšanas spēlē [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] izcīņā pret [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaju]] 2006. gada 10. jūnijā, Bekhema brīvsitiens noveda pie tā, ka [[Karloss Gamarra]] ieraidīja bumbu pats savos vārtos, Anglijai uzvarot ar 1:0. Nākamajā Anglijas spēlē 2006. gada 15. jūnijā pret [[Trinidādas un Tobāgo futbola izlase|Trinidādu un Tobāgo]], Bekhema centrējums 83. minūtē noveda pie [[Pīters Kraučs|Pītera Krauča]] gūtajiem vārtiem, izvirzot Angliju vadībā ar 1:0. Vēl vienu rezultatīvu piespēli Bekhems atdeva [[Stīvens Džerards|Stīvenam Džerardam]]. Beigās Anglija uzvarēja ar 2:0. Turnīra sponsors [[Budweiser]] viņu nosauca par mača labāko spēlētāju.

Anglijas izlases otrās kārtas mačā pret [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]], Bekhems 59. minūtē guva vārtus no brīvsitiena, kļūstot par pirmo angļu spēlētāju, kurš guvis vārtus trīs atsevišķos Pasaules kausos,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/world_cup_2006/5103974.stm|title=England v Ecuador statistics|access-date=2023-11-01|date=2006-06-25|language=en}}&lt;/ref&gt; dodot Anglijai uzvaru ar 1:0 un vietu ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā pret Portugāli Bekhems tika nomainīts dēļ savainojuma, īsi pēc puslaika, un Anglijas izlase pēc papildlaika zaudēja maču soda sitienu sērijā (3:1), kad pēc papildlaika rezultāts bija 0:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/world_cup_2006/4991618.stm|title=England beaten on penalties again|access-date=2023-11-01|date=2006-07-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Dienu pēc Anglijas izslēgšanas no Pasaules kausa, Bekhems emocionāli preses konferencē paziņoja, ka ir atkāpies no Anglijas izlases kapteiņa amata.&lt;ref name=&quot;news.bbc.co.uk&quot;/&gt; Viņa vietā stājās [[Chelsea F.C.|Chelsea]] kapteinis [[Džons Terijs]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/internationals/4782197.stm|title=Terry named new England skipper|access-date=2023-11-01|date=2006-08-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc Pasaules kausa izcīņas, atkāpies no kapteiņa amata, Bekhems 2006. gada 11. augustā tika pilnībā izslēgts no Anglijas izlases, ko izvēlējās jaunais galvenais treneris [[Stīvs Maklarens]].

=== Pēc 2006. gada Pasaules kausa ===
[[Attēls:Beckhamtakesfreekick.jpg|thumb|Bekhems izpilda brīvsitienu pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], pēc kura [[Džons Terijs]] guva vārtus]]
2007. gada 26. maijā Maklarens paziņoja, ka Bekhems tiks atsaukts uz Anglijas izlasi pirmo reizi kopš atkāpšanās no komandas kapteiņa amata. Bekhems sāka pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] Anglijas pirmajā mačā jaunajā [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] un demonstrēja pozitīvu sniegumu. Otrajā puslaikā viņš piedalījās Anglijas vārtu guvumā, kurus guva kapteinis [[Džons Terijs]]. Šķita, ka Anglija izcīnīs uzvaru pār Brazīliju, taču jaunpienācējs [[Djego Ribašs da Kuņa|Djego]] pēdējās sekundēs panāca izlīdzinājumu. Anglijas nākamajā spēlē, [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]] kvalifikācijas spēlē pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], Bekhems iedeva divas rezultatīvas piespēles [[Maikls Ouens|Maiklam Ouenam]] un [[Pīters Kraučs|Pīteram Kraučam]], palīdzot Anglijai dominēt ar 3:0. Bekhems šajās divās spēlēs bija asistējis trijos no četriem Anglijas izlases vārtu guvumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/England/SeniorTeam/NewsAndFeatures/Postings/2007/06/EstoniaEngland_report.htm|title=&quot;Three's the magic number&quot;}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 22. augustā Bekhems spēlēja [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] Anglijas izlasē pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], kļūstot par pirmo, kurš spēlēja Anglijas izlases sastāvā, spēlējot ārpus Eiropas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=455849&amp;root=euro2008&amp;cc=4716|title=&quot;Becks and England suffer Wembley woe&quot;|access-date={{dat|2023|11|01||bez}}|archive-date={{dat|2012|10|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121023101648/http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=455849&amp;root=euro2008&amp;cc=4716}}&lt;/ref&gt; 2007. gada 21. novembrī Bekhems aizvadīja savu 99. spēli izlasē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], palīdzot Pīteram Kraučam vārtus, panākot neizšķirtu 2:2. Pēc zaudējuma ar 2:3, Anglija nespēja kvalificēties [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]] finālturnīram. Neskatoties uz to, Bekhems sacīja, ka neplāno aiziet no starptautiskā futbola un vēlas turpināt spēlēt valstsvienībā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/internationals/7106741.stm|title=Beckham dismisses retirement talk|access-date=2023-11-01|date=2007-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 100. spēle izlasē un pēdējā spēle ===
[[Attēls:David Beckham, 2008 (cropped).jpg|thumb|Bekhems gatavojas izpildīt brīvsitienu Anglijas izlasē 2008. gadā]]
2008. gada 20. martā [[Fabio Kapello|Kapello]] atsauca Bekhemu uz Anglijas izlasi draudzības spēlei pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]] Parīzē, 26. martā. Bekhems kļuva tikai par piekto angli, kurš aizvadījis 100 mačus.

2008. gada 11. maijā Kapello iekļāva labā formā esošo Bekhemu savā 31 spēlētāja Anglijas izlasē, lai 28. maijā [[Vemblija stadions|Vemblijā]] spēkotos ar [[ASV futbola izlase|ASV]], pirms 1. jūnijā izbraukuma spēles ar [[Trinidādas un Tobāgo futbola izlase|Trinidādu un Tobāgo]]. Bekhems, par godu šim notikumam valkāja zelta bučus, pirms mača tika pagodināts, saņemot zelta cepuri viņa 100. spēlē no [[Bobijs Čarltons|Bobija Čarltona]], un viņam tika veltītas skatītāju ovācijas. Viņš spēlēja labi un asistēja Džonam Terijam mača uzvaras vārtu gūšanā.

[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlē pret [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]], kuru Anglija uzvarēja ar 3:1 Minskā, Bekhems 87. minūtē devās spēlē no rezervistu soliņa, aizvadot 107. spēli, padarot viņu par trešo visvairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju Anglijas izlases vēsturē, apsteidzot Bobiju Čarltonu. 2009. gada 11. februārī Bekhems panāca neizšķirtu ar [[Bobijs Mūrs|Bobiju Mūru]] spēļu skaita ziņā — 108 spēles izlasē, draudzības spēlē pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], stājoties [[Stjuarts Daunings|Stjuarta Dauninga]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=260599&amp;cc=5901|title=&quot;Report: Spain vs England — International Friendly&quot;|access-date={{dat|2023|11|01||bez}}|archive-date={{dat|2009|02|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090215121358/http://soccernet.espn.go.com/report?id=260599&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt; 2009. gada 28. martā Bekhems pārspēja Mūru, kad viņš draudzības spēlē pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] izgāja uz maiņu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/internationals/7966672.stm|title=International football as it happened|access-date=2023-11-01|date=2009-03-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņa pēdējā spēle Anglijas izlasē bija 2009. gada 14. oktobrī, spēlē nākot uz maiņu Anglijas pēdējā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Baltkrieviju, kuru Anglijas izlase uzvarēja ar 3:0.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/8906692.stm|title=Coach Capello casts Beckham aside|access-date=2023-11-01|date=2010-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bekhemam pietrūka desmit maču līdz vārtsarga [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]] rekordam — 125 spēlēm izlasē.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

== Spēlētāja profils ==

=== Spēles stils ===
[[Attēls:Beckham first goal LA Galaxy.jpg|thumb|Bekhems gūst vārtus ar grieztu brīvsitienu 2007. gadā. Viņa tipiskā poza, veicot brīvsitienus vai centrējot bumbu]]
Visas savas karjeras laikā Bekhems tika uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem un atpazīstamākajiem spēlētājiem, kā arī par vienu no visu laiku izcilākajiem brīvsitienu izpildītājiem.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1886357-ranking-the-16-greatest-free-kick-takers-of-all-time|title=Ranking the 16 Greatest Free-Kick Takers of All Time|last=Richards|first=Alex|website=Bleacher Report|access-date=2023-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2023. gada septembra Bekhems ieņem 5. vietu visvairāk gūtajos vārtos (līdzās [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]]) pēc tiešajiem brīvsitieniem, ar 65.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsadda.com/football/news/most-free-kick-goals-football-history-lionel-messi-cristiano-ronaldo|title=Most goals via free-kicks in football history|website=SportsAdda|access-date=2023-11-01|date=2023-12-25|language=en|archive-date=2023-08-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20230803221831/https://www.sportsadda.com/football/news/most-free-kick-goals-football-history-lionel-messi-cristiano-ronaldo}}&lt;/ref&gt; Turklāt, daži eksperti Bekhemu ir novērtējuši kā vienu no visu laiku izcilākajiem malējiem pussargiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/133999-greatest-ever-football-top-ten-right-midfielders-of-all-time|title=Greatest Ever: Football: Top 10 Right-Midfielders of All Time|last=Corkhill|first=Barney|website=Bleacher Report|access-date=2023-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Pārsvarā ar labo kāju, viņa piespēļu klāsts, vīzija, centrēšanas spējas un grieztie brīvsitieni ļāva viņam radīt iespējas komandas biedriem vai pašam gūt vārtus, tādējādi izceļoties kā labās malas uzbrucējam, lai gan viņam nebija ievērojama tempa.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/newscentre/features/news/newsid=1551015/index.html|title=&quot;Kings of the free-kick&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manutdzone.com/legends/DavidBeckham.htm|title=&quot;Manchester United Legends — David Beckham&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/england/players/beckhamdavid.html|title=&quot;England — Who's Who: David Beckham&quot;}}&lt;/ref&gt;

Viņš arī prata gūt vārtus no distances,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2016/aug/19/golden-goal-david-beckham-manchester-united-wimbledon-1996-halfway-line|title=Golden Goal: David Beckham for Man Utd against Wimbledon (1996)|work=The Guardian|access-date=2023-11-01|date=2016-08-19|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sportacademy/hi/sa/football/video_masterclasses/newsid_3534000/3534331.stm|title=Hit the net with David Beckham|access-date=2023-11-01|date=2004-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī bija labs soda sitienu izpildītājs.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1344677-manchester-uniteds-seven-most-spot-on-penalty-takers-under-alex-ferguson|title=Manchester United's 7 Most Spot-on Penalty Takers Under Alex Ferguson|last=O'Keeffe|first=Jamie|website=Bleacher Report|access-date=2023-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī izpelnījās uzslavas medijos par bumbas kontroli&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sportacademy/hi/sa/football/video_masterclasses/newsid_3532000/3532995.stm|title=Improve your control with Becks|access-date=2023-11-01|date=2004-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt; un spēju radīt sev vietu laukumā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sportacademy/hi/sa/football/video_masterclasses/newsid_3527000/3527225.stm|title=How to find space with Becks|access-date=2023-11-01|date=2004-03-02|language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī ar savu nojautu, nosvērtību, apņēmību, atlētismu, centību un inteliģenci.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports-content/soccer/opinion/2013/05/david-beckham-soccer-and-spice.html|title=&quot;David Beckham: Soccer and Spice&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/2374617/The-Top-20.html|title=The Top 20|website=The Telegraph|access-date=2023-11-01|date=2004-03-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pieeja treniņiem un galveno treneru uzslavas ===
Bekhems bija [[Alekss Fergusons|Aleksa Fergusona]] &quot;rezultāts&quot; [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]. Fergusons sacīja, ka Bekhems &quot;trenējās ar disciplīnu, lai sasniegtu tādu precizitāti, kas citiem spēlētājiem būtu vienaldzīga&quot;.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-united/2995526/Ferguson-happy-as-Beckham-takes-a-great-leap-forward.html|title=Ferguson happy as Beckham takes a great leap forward|website=The Telegraph|access-date=2023-11-01|date=2000-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Tiek ziņots, ka pēc treniņu beigām Bekhems pavadīja stundas, trenējoties brīvsitienus.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2013/may/17/david-beckham-alex-ferguson-manchester-united|title=David Beckham: product of Sir Alex Ferguson's school of hard graft|work=The Guardian|access-date=2023-11-01|date=2013-05-17|last=Campbell|first=Paul|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/2400339/Zidane-still-the-master.html|title=Zidane still the master|website=The Telegraph|access-date=2023-11-01|date=2003-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bekhems uzturēja savu treniņu rutīnu [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], un pat tad, kad viņa attiecības ar vadību 2007. gada sākumā bija saspīlētas, Madrides &quot;Real&quot; prezidents [[Ramons Kalderons]] un galvenais treneris [[Fabio Kapello]] uzslavēja Bekhemu par viņa profesionalitātes saglabāšanu un uzticību klubam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iht.com/articles/ap/2007/01/13/sports/EU-SPT-SOC-Real-Madrid-Beckham.php|title=&quot;Coach says Beckham won't play again for Real Madrid&quot;}}&lt;/ref&gt; Bekhema Madrides &quot;Real&quot; komandas biedrs [[Roberto Karloss]] uzskatīja Bekhemu par labāko brīvsitienu izpildītāju, kādu viņš jebkad ir redzējis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news/01d5-0e70b1cdb2aa-fdc08ead8e7c-1000--beckham-is-best-says-roberto-carlos/|title=Beckham is best says Roberto Carlos|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-01|date=2009-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Laikā, kad Bekhems spēlēja [[AC Milan]], viņa galvenais treneris [[Karlo Ančeloti]] slavēja angli par viņa inteliģenci un darba apjomu, jo īpaši par viņa spēles tehniskajiem un taktiskajiem aspektiem, kas ļāva viņam kompensēt zaudēto tempu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/players/david-beckham/4932358/Milan-never-intended-to-play-David-Beckham.html|title=Milan never intended to play David Beckham|website=The Telegraph|access-date=2023-11-01|date=2009-03-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņa bijušais Anglijas izlases galvenais treneris [[Stīvs Maklarens|Stīvs Maklārens]] sacīja: &quot;Man ir ļoti paveicies strādāt ar dažiem lieliskiem spēlētājiem, un viņš [Bekhems] bija viens no viņiem. Viņš bija lielisks spēlētājs, viņš izmantoja maksimāli daudz no saviem talantiem, un tas notika ar milzīgo smago darbu, profesionalitāti, treniņu laukumā vienmēr darot papildus. Viņš ar savām spēlēm iedvesmoja savus komandas biedrus, viņš bija uzvarētājs. Viņš bija līderis, cilvēki viņam sekoja.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/may/16/david-beckham-retires-reaction|title=David Beckham retires: 'He was a leader, people followed him'|work=The Guardian|access-date=2023-11-01|date=2013-05-16|last=Jackson|first=Jamie|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Arsenal FC|Arsenal]] galvenais treneris [[Arsēns Vengers]] teica: &quot;Tas, kas paliek atmiņā, ir viņa patiesā apņemšanās un centība, viņa dabiskā pazemība, kas viņam vienmēr ir bijusi, un tā paliks mūžīgi.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/babb/11573971/David-Beckham-in-40-quotes.html|title=David Beckham in 40 quotes|website=The Telegraph|access-date=2023-11-01|date=2015-05-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Disciplīna ===
Savas karjeras sākumos Bekhema disciplīna maču laikā dažkārt tika apšaubīta plašsaziņas līdzekļos viņa temperamenta dēļ, kā arī viņa tieksmes veikt pārsteidzīgus izaicinājumus un saņemt nevajadzīgas kartītes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/talking_point/594307.stm|title=BBC News {{!}} TALKING POINT {{!}} Beckham: Help or hindrance?|website=news.bbc.co.uk|access-date=2023-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-fa-summons-beckham-over-poor-discipline-1122910.html|title=Football: FA summons Beckham over poor discipline|website=The Independent|access-date=2023-11-01|date=1999-09-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Bekhems bija pirmais Anglijas spēlētājs, kurš savācis divas sarkanās kartītes, un pirmais Anglijas izlases kapteinis, kurš tika noraidīts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/article576493.ece|title=Beckham red card but joy for Sven {{!}} Football - Times Online|website=web.archive.org|access-date=2023-11-01|date=2011-05-10|archive-date=2011-05-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20110510204225/http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/article576493.ece}}&lt;/ref&gt; Kopā ar [[Veins Rūnijs|Veinu Rūniju]] viņam pieder rekords par visvairāk sarkano kartīšu Anglijas izlasē starptautiskā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37384360/wayne-rooney-controversial-foul-vs-west-ham-not-first-gaffe|title=Rooney red card latest on list of gaffes|website=ESPN.com|access-date=2023-11-01|date=2014-09-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vienīgo sarkano kartīti [[Manchester United FC|Manchester United]] sastāvā viņš saņēma 2000. gada 6. janvārī [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA klubu pasaules čempionātā]] pret [[Club Necaxa|Necaxa]].&lt;ref name=&quot;uk.reuters.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.reuters.com/article/uk-soccer-spain-beckham-statbox/statbox-david-beckhams-career-red-cards-idUKL1719114020070217|title=STATBOX-David Beckham's career red cards - Reuters|website=web.archive.org|access-date=2023-11-01|date=2020-06-11|archive-date=2020-06-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200611024349/https://uk.reuters.com/article/uk-soccer-spain-beckham-statbox/statbox-david-beckhams-career-red-cards-idUKL1719114020070217}}&lt;/ref&gt; [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] laikā viņš savāca 41 dzelteno kartīti un četras sarkanās kartītes [[La Liga]]; viņš arī saņēma sarkano kartīti [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausa]] izcīņas spēlē pret [[Valencia CF|Valencia]] 2004. gada 21. janvārī Madridē.&lt;ref name=&quot;uk.reuters.com&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://espnfc.com/player/_/id/8880/david-beckham?cc=5739|title=David Beckham Bio, Stats, News - Football / Soccer - - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2023-11-01|date=2013-06-02|archive-date=2013-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20130602144129/http://espnfc.com/player/_/id/8880/david-beckham?cc=5739}}&lt;/ref&gt; Laikā no 2000. līdz 2013. gadam Bekhems aizvadīja 572 spēles Anglijas izlasē, &quot;AC Milan&quot;, &quot;LA Galaxy&quot;, Mančestras &quot;United&quot;, Madrides &quot;Real&quot; un &quot;PSG&quot; komandās un saņēma deviņas sarkanās kartītes — vienu vidēji katrās 63—64 spēlēs.&lt;ref name=&quot;:13&quot; /&gt;

== Ar futbolu saistīta uzņēmējdarbība ==

=== Deivida Bekhema akadēmija ===
[[Attēls:David Beckham Academy London at night.jpg|thumb|Bekhema akadēmija Londonā]]
2005. gadā Bekhems nodibināja [[Deivida Bekhema akadēmija]]s futbola skolu, kas darbojas divās vietās [[Londona|Londonā]] un [[Losandželosa|Losandželosā]]. 2009. gada beigās tika paziņots, ka abas tiks slēgtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-us/news/66/united-states/2010/02/08/1781126/california-branch-of-david-beckham-academy-closes|title=&quot;California Branch of David Beckham Academy Closes&quot;}}&lt;/ref&gt; Bekhems izstrādā mobilo akadēmiju, lai ceļotu pa Apvienoto Karalisti un tālāk.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/england/london/8382849.stm|title=Beckham academy 'likely to close'|access-date=2023-10-30|date=2009-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Inter Miami ===
{{Pamatraksts|Maiami &quot;Inter&quot;}}
2014. gada 5. februārī MLS paziņoja, ka Bekhems ir izmantojis savu iespēju iegādāties MLS paplašināšanās komandu par 25 miljoniem ASV dolāru, ko viņš bija saņēmis kā daļu no līguma, kuru viņš parakstīja ar &quot;LA Galaxy&quot; 2007. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.socceramerica.com/publications/article/51723/beckham-is-mls-expansion-story-du-jour.html|title=Beckham is MLS expansion story du jour|website=www.socceramerica.com|access-date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Īpašnieku grupa, kuru vadīja Bekhems, sākotnēji cerēja, ka [[Maiami]] bāzētā komanda sāks spēlēt 2016. vai 2017. gadā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Pēc aizkavēšanās ar [[Miami MLS stadions|stadiona]] līguma pabeigšanu, MLS 2018. gada janvārī paziņoja, ka komanda ir apstiprināta un, visticamāk, sāks spēlēt 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42864461|title=Beckham launches Miami MLS team|work=BBC Sport|access-date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Komandas nosaukums un logo tika atklāts 5. septembrī. &quot;Club Internacional de Futbol Miami&quot; — plašāk pazīstams kā &quot;Inter Miami&quot; — ir attēlots ar melnu logo, neona rozā rotājumiem un gārņiem, kuru kājas saspiežas, veidojot &quot;M&quot; burtu, apzīmējot Maiami.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sun-sentinel.com/2018/09/05/inter-miami-david-beckhams-mls-team-unveils-name-and-crest/|title=Inter Miami: David Beckham’s MLS team unveils name and crest|last=Phillips|first=Doug|website=Sun Sentinel|access-date=2023-10-30|date=2018-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45419289|title=Name of Beckham's MLS team revealed|work=BBC Sport|access-date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Klubs MLS debitēja 2020. gada 1. martā, izbraukumā ar 1:0 zaudējot [[Los Angeles FC]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/560541|title=LAFC 1-0 Inter Miami CF (Mar 1, 2020) Game Analysis|website=ESPN|access-date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Salford City ===
2019. gada janvārī tika paziņots, ka Bekhems kļūs Anglijas kluba [[Salford City F.C.|Salford City]] līdzīpašnieku, pārņemot 10% no kluba, kas iepriekš piederēja Pīteram Limam,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46972871|title=Beckham to take 10% stake in Salford|work=BBC Sport|access-date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt; kur darījumam jāsaņem [[Anglijas Futbola asociācija|Futbola asociācijas]] apstiprinājums. 31. janvārī klubs paziņoja, ka FA ir apstiprinājusi viņu kļūt par kluba direktoru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47077888|title=FA approve Beckham's Salford City stake|work=BBC Sport|access-date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
[[Attēls:David Beckham Victoria Beckham 2019.jpg|thumb|Bekhems un sieva [[Viktorija Bekhema|Viktorija]] 2019. gadā]]
1997. gadā Bekhems sāka satikties ar [[Viktorija Bekhema|Viktoriju Adamsu]] pēc tam, kad viņa apmeklēja Mančestras &quot;United&quot; spēli.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.independent.co.uk/people/profiles/article55497.ece|title=&quot;David and Victoria Beckham: Can they mend it like Beckhams?&quot;|access-date={{dat|2023|11|01||bez}}|archive-date={{dat|2007|12|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20071228201145/http://news.independent.co.uk/people/profiles/article55497.ece}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lamondamagazine.com/en/m/defense/victoria-beckham/|title=VICTORIA BECKHAM OWES ME EVERYTHING - La Monda|website=web.archive.org|access-date=2023-11-01|date=2018-09-03|archive-date=2018-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903151008/http://www.lamondamagazine.com/en/m/defense/victoria-beckham/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wmagazine.com/celebrities/2007/08/beckhams_steven_klein?currentPage=2|title=American Idols: Celebrities: Wmagazine.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-01|date=2009-02-14|archive-date=2013-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20130526195650/http://www.wmagazine.com/celebrities/2007/08/beckhams_steven_klein?currentPage=2}}&lt;/ref&gt; Viņa bija slavena ar nosaukumu &quot;Posh Spice&quot; no popmūzikas grupas [[Spice Girls]], kas tajā laikā bija viena no pasaules labākajām popgrupām, un arī Bekhema komanda guva lielus panākumus. Tāpēc viņu attiecības uzreiz piesaistīja lielu mediju uzmanību. Mediji pāri nodēvēja par &quot;Posh and Becks&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6295214.stm|title=Will Brand Beckham break America?|access-date=2023-11-01|date=2007-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš bildināja viņu 1998. gada 24. janvārī restorānā [[Čezanta|Čezantā]], Anglijā. Viņu pirmais bērns piedzima četrpadsmit mēnešus vēlāk.

1999. gada 4. jūlijā viņi apprecējās [[Latrelstaunas pils|Latrelstaunas pilī]] Īrijā. Bekhema komandas biedrs Gerijs Nevils bija vedējs&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt; un pāra četrus mēnešus vecais dēls Bruklins bija gredzenu nesējs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/special_report/1999/07/99/the_posh_wedding/383151.stm|title=BBC NEWS {{!}} Special Report {{!}} 1999 {{!}} 07/99 {{!}} The posh wedding {{!}} David and Victoria tie the knot|website=news.bbc.co.uk|access-date=2023-11-01}}&lt;/ref&gt; Mediji tika turēti tālāk no ceremonijas, jo Bekhemiem bija ekskluzīvs darījums ar ''[[OK! Magazine]]'', bet laikraksti joprojām varēja iegūt fotogrāfijas, kurās viņi sēž zelta troņos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/special_report/1999/07/99/the_posh_wedding/387126.stm|title=BBC NEWS {{!}} Special Report {{!}} 1999 {{!}} 07/99 {{!}} The posh wedding {{!}} Sun pips OK! to Posh wedding photos|website=news.bbc.co.uk|access-date=2023-11-01}}&lt;/ref&gt; Kāzu pieņemšanā tika nodarbināti 437 darbinieki, kuru izmaksas tika lēstas 500 000 mārciņu apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/special_report/1999/07/99/the_posh_wedding/385866.stm|title=BBC NEWS {{!}} Special Report {{!}} 1999 {{!}} 07/99 {{!}} The posh wedding {{!}} Wedded spice|website=news.bbc.co.uk|access-date=2023-11-01}}&lt;/ref&gt;

Deividam un Viktorijai Bekhemiem ir četri bērni: dēli Bruklins Džozefs (dzimis 1999. gada 4. martā Portlendas slimnīcā, Londonā),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biography.com/athletes/david-beckham|title=David Beckham Addresses 2003 Affair Rumors In His New Netflix Series|website=Biography|access-date=2023-11-01|date=2023-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Romeo Džeimss (dzimis 2002. gada 1. septembrī Portlendas slimnīcā, Londonā),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/uknews/1405989/Beckhams-name-their-new-son-Romeo.html|title=Beckhams name their new son Romeo|website=The Telegraph|access-date=2023-11-01|date=2002-09-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Kruss Deivids (dzimis 2005. gada 20. februārī Madridē)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/4281405.stm|title=Beckhams celebrate birth of Cruz|access-date=2023-11-01|date=2005-02-24|language=en}}&lt;/ref&gt; un meita Hārpere Sevena (dzimusi 2011. gada 10. jūlijā Losandželosā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/parents/victoria-beckham-and-david-beckham-have-a-baby-girl/|title=Victoria Beckham and David Beckham Have a Baby Girl|website=Peoplemag|access-date=2023-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Eltons Džons]] ir Bruklina un Romeo Bekhemu krusttēvs; viņu krustmāte ir [[Elizabete Hērlija]]. Hārperes un Krusa krustvecāku vidū ir [[Eva Longorija]] un [[Marks Antonijs (dziedātājs)|Marks Antonijs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.co.uk/entry/victoria-beckham-children-cruz-harper-christening_uk_5dff34b8e4b05b08bab6bd9d|title=Victoria Beckham Shares Photos From Cruz And Harper's Star-Studded Christening|website=HuffPost UK|access-date=2023-11-01|date=2019-12-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Visi trīs Bekhema dēli ir spēlējuši futbolu [[Arsenal FC|Arsenal]] akadēmijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/players/david-beckham/11262771/David-Beckham-in-car-crash-after-picking-up-son-Brooklyn-from-Arsenal-training-ground.html|title=David Beckham and son Brooklyn 'shaken' after car crash following Arsenal training session|website=The Telegraph|access-date=2023-11-01|date=2014-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Tāpat kā viņu tēvs, Bruklins un Romeo ir bijuši modeļi un tika nosaukti žurnālā ''[[GQ (žurnāls)|GQ]]'' starp vislabāk ģērbtajiem britu vīriešiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gq-magazine.co.uk/gallery/best-dressed-men-2015|title=50 Best Dressed Men in Britain 2015|last=Nast|first=Condé|website=British GQ|access-date=2023-11-01|date=2015-01-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Mančestras &quot;United&quot; karjeras sākumā Bekhems dzīvoja četru guļamistabu mājā [[Vorslija|Vorslijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manchestereveningnews.co.uk/news/beckhams-first-home-up-sale-6787948|title=Beckham's first home up for sale|last=Bartlett|first=Nicola|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-01|date=2014-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt; 1999. gadā, neilgi pēc kāzām, viņš un Viktorija nopirka lauku māju 24 akru (10 hektāru) platībā, ko mediji nodēvējuši par &quot;[[:en:Beckingham Palace|Beckingham Palace]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.independent.co.uk/uk/this_britain/article236166.ece|title=&quot;Beckingham Palace, our lovely home&quot;|access-date={{dat|2023|11|01||bez}}|archive-date={{dat|2007|12|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20071228201150/http://news.independent.co.uk/uk/this_britain/article236166.ece}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/uk-news/tycoon-buys-david-victoria-beckhams-3247500|title=Inside 'Beckingham Palace': David and Victoria's mansion bought by insurance tycoon for £11.3million|last=Hill|first=Patrick|website=The Mirror|access-date=2023-11-01|date=2014-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bekhemam ir [[Obsesīvi kompulsīvie traucējumi|obsesīvi kompulsīvi traucējumi]] (OKT), par ko viņš saka, ka viņam &quot;visam jābūt taisnā līnijā vai visam ir jābūt pa pāriem&quot;. Viktorija apgalvoja: &quot;Ja atverat mūsu ledusskapi, tas viss ir saskaņots abās pusēs. Mums ir trīs ledusskapji — vienā pārtika, otrā salāti un trešajā dzērieni. Dzērienu ledusskapī viss ir simetrisks. Ja ir trīs bundžas, viņš vienu izmetīs, jo ir jābūt pāra skaitlim.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/uk/this-britain/beckham-reveals-his-battle-with-obsessive-disorder-472573.html|title=&quot;Beckham reveals his battle with obsessive disorder&quot;}}&lt;/ref&gt;

Būdams pārliecināts [[Monarhisms|monarhists]], Bekhems 2022. gada septembrī stāvēja rindā 13 stundas, lai redzētu [[Elizabete II Vindzora|karalieni Elizabeti II]] [[Vestminsteras pils]] zālē pēc viņas nāves.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/av/uk-62927306|title=David Beckham's 12-hour wait to mourn Queen|work=BBC News|access-date=2023-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/news/showbiz-news/david-beckham-dons-flat-cap-25037458|title=David Beckham dons flat cap and suit as he queues for Queen lying in state|last=Sansome|first=Jessica|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-01|date=2022-09-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Juridiskās problēmas ===
2010. gada septembrī Bekhems paziņoja, ka iesniedz tiesā pieteikumu pret prostitūtu Irmu Niči un vairākiem citiem saistībā ar žurnāla ''In Touch'' apgalvojumiem, ka viņam ir bijis sekss ar viņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailytelegraph.com.au/entertainment/david-beckhams-lawyers-serve-25-million-writ-on-prostitute-irma-nici/story-e6frewyr-1225929589722|title=&quot;David Beckham's lawyers serve $25 million writ on prostitute Irma Nici&quot;}}&lt;/ref&gt; Viņa tiesas pieteikums tika noraidīts saskaņā ar ASV vārda brīvības likumiem, un žurnāls vēlāk atzina, ka apsūdzības pret Bekhemu bija nepatiesas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nydailynews.com/2011/02/14/david-beckham-loses-in-touch-irma-nici-lawsuit-judge-says-cheating-story-is-of-public-interest/|title=David Beckham loses In Touch, Irma Nici lawsuit: Judge says cheating story is of public interest|website=New York Daily News|access-date=2023-11-01|date=2011-02-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.news.com.au/entertainment/celebrity-life/david-beckham-loses-appeal-to-sue-magazine-over-prostitute-irma-nicis-false-claims/story-e6frfmqi-1226599012614|title=&quot;David Beckham loses appeal to sue magazine over prostitute Irma Nici's false claims&quot;|access-date={{dat|2023|11|01||bez}}|archive-date={{dat|2016|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160207200855/http://www.news.com.au/entertainment/celebrity-life/david-beckham-loses-appeal-to-sue-magazine-over-prostitute-irma-nicis-false-claims/story-e6frfmqi-1226599012614}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 9. maijā tiesa Bekhemam tika aizliedza vadīt transportlīdzekli uz sešiem mēnešiem. Viņš iepriekš atzina savu vainu mobilā tālruņa lietošanā, vadot savu [[Bentley]] Londonas centrā 2018. gada 21. novembrī. Tiesa uzzināja, ka viņu nofotografēja kāds sabiedrības loceklis, kuram rokās bija tālrunis. Bekhems savā licencē saņēma sešus punktus, pieskaitot sešus punktus, kas viņam jau bija par iepriekšējiem ātruma pārsniegšanas gadījumiem. Viņam arī tika uzlikts naudas sods 750 mārciņu apmērā, kā arī septiņu dienu laikā samaksāt 100 mārciņu apsūdzības izdevumus un 75 mārciņu piemaksu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-england-london-48213106|title=David Beckham banned from driving for using mobile phone|work=BBC News|access-date=2023-11-01|date=2019-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Tetovējumi ===
No 2021. gada Bekhemam ir vairāk nekā 65 [[Tetovējums|tetovējumi]], kas klāj lielu viņa ķermeņa daļu, ieskaitot tetovējumus uz rokām, kakla un galvas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.menshealth.com/entertainment/a36339426/david-beckham-tattoos/|title=A Guide to David Beckham's 60 Plus Tattoos|website=Men's Health|access-date=2023-11-01|date=2021-05-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Starp tiem ir viņa dēlu Romeo, Krusa un Bruklina, kā arī viņa sievas Viktorijas vārdi. Savā autobiogrāfijā ''David Beckham: My Side'' viņš teica, ka ideja par tetovējumiem viņam radās 1999. gadā pēc dēla Bruklina piedzimšanas pēc sarunas par tetovējumu tēmu ar dziedātāju [[Mel B]] un viņas toreizējo vīru Džimiju Gulzaru. Bekhems sacīja: &quot;Kad jūs redzat mani, jūs redzat tetovējumus. Jūs redzat izpausmi tam, kā es jūtos pret Viktoriju un zēniem. Viņi ir daļa no manis.&quot;&lt;ref&gt;Beckham, David (2010). &quot;David Beckham: My Side&quot;. HarperCollins&lt;/ref&gt;

Viņš arī pievienojis vairākus tetovējumus, kas godina viņa meitu Hārperi, kā arī vairākus tetovējumus ar reliģisku nozīmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/3am/celebrity-news/david-beckhams-tattoos-explained-every-12761443|title=Every David Beckham tattoo explained - from Victoria's to the mistake|last=Jenkins|first=John|website=The Mirror|access-date=2023-11-01|date=2018-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā Bekhems papildināja savu kolekciju ar saules sistēmas tetovējumu, kas nosedz viņa skalpa kreiso pusi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/fashion/shortcuts/2018/may/01/addicted-to-tattoos-david-beckham-body-art|title=Hooked on ink: is it possible to be ‘addicted’ to tattoos?​|work=The Guardian|access-date=2023-11-01|date=2018-05-01|last=Haynes|first=Gavin|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Daudzus Bekhema tetovējumus pabeidza Mančestrā bāzētais tetovētājs Luiss Molojs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.insider.com/david-beckham-tattoo-artist-says-he-feels-no-pain-2018-10|title=David Beckham 'feels absolutely no pain,' according to his tattoo artist|last=Murray|first=Tom|website=Insider|access-date=2023-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Slavenības statuss un komerciālās partnerības ==
[[Attēls:David Beckham 2009.jpg|thumb|243x243px|Bekhems [[Keiptauna|Keiptaunā]], Dienvidāfrikā 2009. gadā]]
Bekhema attiecības un laulība ar Viktoriju, kura pati ir bijusi slavena kā daļa no [[Spice Girls]], veicināja viņa slavenību ārpus futbola.

Bekhems kļuva pazīstams kā modes ikona, un kopā ar Viktoriju pāris kļuva par ienesīgiem runasvīriem, kurus meklē apģērbu dizaineri, veselības un fitnesa speciālisti, modes žurnāli, kā arī smaržu un kosmētikas ražotāji. Sākotnēji tas bija britu matu veidošanas zīmols ''Brylcreem'' par 4 miljoniem sterliņu mārciņu 1997. gadā, kā rezultātā viņš parādījās Apvienotās Karalistes reklāmās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marketingweek.com/david-beckham-a-history-in-ads/|title=David Beckham: a history in ads|last=Allchin|first=Josie|website=Marketing Week|access-date=2023-11-01|date=2013-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bekhemiem 2007. gadā tika samaksāti 13,7 miljoni ASV dolāru, lai viņi varētu laist tirgū savu aromātu līniju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/news/419662/david-beckham-s-incredible-soccer-career-by-the-numbers|title=David Beckham's Incredible Soccer Career by the Numbers|website=E! Online|access-date=2023-11-01|date=2013-05-16}}&lt;/ref&gt; Modes pasaulē Deivids ir parādījies uz daudzu žurnālu vākiem. ASV viņam tas ir bijis vīriešu žurnāls ''Details'' un Viktorijai 2007. gada augusta žurnāls ''W''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.style.com/w/feat_story/071107|title=&quot;The Beckhams: American Idols: W Feature Story on Style.com&quot;}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar [[Google]] datiem, 2003. un 2004. gadā viņu vietnē &quot;Deivids Bekhems&quot; tika meklēts vairāk nekā jebkura cita sporta tēma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.google/press/zeitgeist2003.html|title=Google Press Center: 2003 Year-End Zeitgeist|website=archive.google|access-date=2023-11-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.google/press/zeitgeist2004.html|title=Google Press Center: Zeitgeist|website=archive.google|access-date=2023-11-01}}&lt;/ref&gt;

Pēc pāra ierašanās Losandželosā 2007. gada 12. jūlijā, pirms Bekhema oficiālās iepazīstināšanas, [[Losandželosas starptautiskā lidosta]] bija piepildīta ar paparaci un ziņu reportieriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scotsman.com/lifestyle/the-beckhams-go-to-hollywood-1-909020/|title=&quot;The Beckhams go to Hollywood&quot;}}&lt;/ref&gt; 22. jūlijā Losandželosas Laikmetīgās mākslas muzejā pārim notika privāta sagaidīšanas ballīte. Slavenību sarakstā bija [[Stīvens Spīlbergs]], [[Džims Kerijs]], [[Džordžs Klūnijs]], [[Toms Krūzs]], [[Keitija Holmsa]], [[Vills Smits]], [[Džeida Pinketa-Smita]] un [[Opra Vinfrija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2007-jul-19-fi-beckham19-story.html|title=Hollywood aristocracy clamors to rub shoulders with Beckhams|last=Eller|first=Claudia|website=Los Angeles Times|access-date=2023-11-02|date=2007-07-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bekhema daudzie darījumi padara viņu par vienu no atpazīstamākajiem sportistiem visā pasaulē. Kopš savas karjeras sākuma nēsājis [[Adidas]] futbola apavus (īpaši [[Adidas Predator]]), 2003. gadā viņš parakstīja mūža līgumu ar &quot;Adidas&quot; 160 miljonu dolāru vērtībā, nopelnot gandrīz pusi no naudas avansā, un turpina gūt procentus no peļņas no visiem sava zīmola &quot;Adidas&quot; produktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/style/celebrity/the-face-of-ten-celebrities-who-have-earned-big-bucks-from-endorsements/29958509.html|title=The face of... Ten celebrities who have earned big bucks from endorsements|website=Independent.ie|access-date=2023-11-02|date=2014-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņam bija 10 gadus ilga sadarbība ar [[PepsiCo]], kuras termiņš beidzās 2009. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbsnews.com/8301-505123_162-42740218/pepsi-looking-for-economies-splits-with-the-expensive-david-beckham/|title=Pepsi, Looking for Economies, Splits With the Expensive David Beckham - CBS News|website=www.cbsnews.com|access-date=2023-11-02|date=2009-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gada aprīlī viņš kļuva par [[Maserati]] globālo vēstnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maserati.com/international/en/news/maserati-and-david-beckham#:~:text=David%20Beckham%20said:%20%E2%80%9CIt%27s%20an,very%20best%20innovation%20and%20design.&amp;text=The%20movie%20sees%20the%20Maserati,performance%20SUV%20-%20the%20Levante%20Trofeo.|title=&quot;Maserati and David Beckham: Global Ambassador {{!}} Maserati&quot;|access-date={{dat|2023|11|02||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220406220652/https://www.maserati.com/international/en/news/maserati-and-david-beckham#:~:text=David%20Beckham%20said:%20%E2%80%9CIt%27s%20an,very%20best%20innovation%20and%20design.&amp;text=The%20movie%20sees%20the%20Maserati,performance%20SUV%20-%20the%20Levante%20Trofeo.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motorlegend.com/actualite-automobile/maserati-et-david-beckham-inaugurent-la-collection-fuoriserie-essentials/25336.html|title=Maserati et David Beckham inaugurent la collection Fuoriserie Essentials - Motorlegend|website=www.motorlegend.com|access-date=2023-11-02|language=fr}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Michelle Obama with David Beckham 2012.jpg|left|thumb|Bekhems ar ASV pirmo lēdiju [[Mišela Obama|Mišelu Obamu]] Baltajā namā, 2012. gada 15. martā]]
Bekhemam ir vairākas videospēles, tostarp ''[[:en:Go! Go! Beckham! Adventure on Soccer Island|Go! Go! Beckham! Adventure on Soccer Island]]'' un [[:en:David Beckham Soccer|''David Beckham Soccer'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.eurogamer.net/articles/r_gogobeckham_gba|title=Go!Go! Beckham! Adventure On Soccer Island|work=Eurogamer.net|access-date=2023-11-02|date=2002-09-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamespot.com/reviews/david-beckham-soccer-review/1900-2874689/|title=David Beckham Soccer Review|website=GameSpot|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Bekhems bija uz [[:en:FIFA: Road to World Cup 98|''FIFA 98'']] Lielbritānijas izdevuma vāka. 2006. gadā apdrošināšanas kompānija ''Lloyd's of London'' apdrošināja viņa kājas par 100 miljoniem mārciņu, kad viņš spēlēja Madrides &quot;Real&quot;.&lt;ref&gt;Grant, Katie; Papasian, John (2 July 2015). Duff, Oliver (ed.). &quot;Premium cover&quot;. ''The i''. No. 1435. p. 2.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lloyds.com/lloyds/about-us/history/innovation-and-unusual-risks/going-out-on-a-limb|title=&quot;GOING OUT ON A LIMB — BODY PARTS AND OTHERS&quot;|access-date={{dat|2023|11|02||bez}}|archive-date={{dat|2015|07|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150704193008/https://www.lloyds.com/lloyds/about-us/history/innovation-and-unusual-risks/going-out-on-a-limb}}&lt;/ref&gt;

Bekhemam bija izšķiroša nozīme Olimpisko spēļu norisei [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londonā 2012. gadā]], un 2005. gadā viņš kopā ar Lielbritānijas delegāciju devās uz [[Singapūra|Singapūru]], lai izvēlētos rīkotājpilsētu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/players/david-beckham/10063146/David-Beckham-retires-key-role-in-London-2012-Olympic-bid-is-praised-by-Lord-Coe.html|title=David Beckham retires: key role in London 2012 Olympic bid is praised by Lord Coe|website=The Telegraph|access-date=2023-11-02|date=2013-05-16|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada]] Pekinas olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā Bekhems, [[Džimijs Peidžs]] un [[Leona Lūisa]] pārstāvēja Lielbritāniju, lai nodotu viņiem stafeti 2012. gada Olimpiskajām spēlēm. Viņš piedalījās arī 2012. gada Londonas olimpisko spēļu [[2012. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijā]], ar ātrlaivu aizvedot [[Olimpiskā uguns|Olimpisko uguni]] uz [[Londonas olimpiskais stadions|stadionu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/olympics/19016797|title=Beckham 'proud' of Olympics role|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

2015. gada martā Bekhemam bija trešais augstākais sociālo mediju rangs pasaulē starp sportistiem, aiz [[Krištianu Ronaldu]] un [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]] ar vairāk nekā 52 miljoniem [[Facebook]] fanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en-maktoob.news.yahoo.com/cristiano-ronaldo-overtakes-shakira-as-facebook-s-most--liked-person-085815659-soccer.html|title=Cristiano Ronaldo overtakes Shakira as Facebook's most 'liked' person|website=Yahoo News|access-date=2023-11-02|date=2015-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņam ir arī vairāk nekā 80 miljoni [[Instagram]] sekotāju, kas ir piektais lielākais futbolista rādītājs aiz Krištianu Ronaldu, Mesi, [[Neimars|Neimara]] un [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]], un otrs lielākais no Apvienotās Karalistes, aiz [[Dua Lipa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trackalytics.com/the-most-followed-instagram-profiles/page/1/|title=&quot;The Most Followed Instagram Profiles&quot;|access-date={{dat|2023|11|02||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180911114205/https://www.trackalytics.com/the-most-followed-instagram-profiles/page/1/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://socialblade.com/instagram/top/100/followers|title=&quot;Top 100 Instagram Users by Followers- Socialblade Instagram Stats — Instagram Statistics&quot;}}&lt;/ref&gt;

[[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|2016. gada ES referenduma]] laikā Bekhems pauda iebildumus pret [[Brexit]] (Apvienotās Karalistes aiziešana no Eiropas Savienības), norādot: &quot;Savu bērnu un viņu bērnu dēļ mums ar pasaules problēmām ir jāsastopas kopā, nevis vieniem. Šo iemeslu dēļ es balsoju par palikšanu.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/voices/as-our-alternative-monarch-surely-david-beckham-backing-remain-will-spark-a-constitutional-crisis-a7093791.html|title=Why David Beckham backing Remain could spark a constitutional crisis|website=The Independent|access-date=2023-11-02|date=2016-06-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada februārī Bekhems minēja, ka viņam patīk pavadīt laiku stundām ilgi, montējot [[Lego]] detaļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.popsugar.com/family/david-beckham-talks-about-legos-tonight-show-video-47259773|title=Please Enjoy David Beckham Adorably Defending His Lego Obsession: &quot;I Am a Little Kid&quot;|last=Messina|first=Victoria|website=Popsugar|access-date=2023-11-02|date=2020-02-27|language=en}}&lt;/ref&gt; 2020. gada jūnijā Bekhems kļuva par mazākuma īpašnieku Londonā bāzētajā [[Esports|esporta]] organizācijā ''Guild Esports''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.esportsobserver.com/david-beckham-guild-esports/|title=David Beckham Co-Owned Guild Esports Launches, Seeks $31M Investment — ARCHIVE - The Esports Observer|access-date=2023-11-02|date=2020-06-25|language=en|archive-date=2023-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20231102095855/https://archive.esportsobserver.com/david-beckham-guild-esports/}}&lt;/ref&gt; 2020. gada novembrī [[EA Sports]] noslēdza vienošanos ar Bekhemu par viņa piedalīšanos ''[[FIFA 21]]'', kurā viņš nopelnītu 40 miljonus mārciņu no trīs gadu līguma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2020/11/22/football/1606065097_228953.html?omnil=resrelrecom|title=&quot;Beckham will earn more from FIFA 2021 than he did at Man Utd and PSG&quot;|access-date={{dat|2023|11|02||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210414030332/https://en.as.com/en/2020/11/22/football/1606065097_228953.html?omnil=resrelrecom}}&lt;/ref&gt;

== Labdarība ==
[[Attēls:David Beckham UNICEF (cropped).jpg|thumb|Bekhems 2021. gada [[UNICEF]] video]]
Bekhems ir atbalstījis [[UNICEF]] kopš savas spēlēšanas [[Manchester United FC|Manchester United]], un 2005. gada janvārī Anglijas izlases kapteinis kļuva par labas gribas vēstnieku, īpašu uzmanību pievēršot UNICEF programmai &quot;Sports attīstībai&quot;.&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; 2012. gadā viņš [[Dauningstrīta 10|Dauningstrītā 10]] tikās ar Apvienotās Karalistes premjerministru [[Deivids Kemerons|Deividu Kameronu]], aicinot rīkoties, lai palīdzētu bērniem, kurus skāris nepietiekams uzturs visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.unicef.org.uk/Latest/News/david-beckham-silent-crisis-olympics/|title=&quot;DAVID BECKHAM CALLS FOR ACTION ON CHILD STUNTING&quot;|access-date={{dat|2023|11|02||bez}}|archive-date={{dat|2015|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151208062304/http://m.unicef.org.uk/Latest/News/david-beckham-silent-crisis-olympics/}}&lt;/ref&gt; 2015. gada jūnijā viņš apmeklēja [[Kambodža|Kambodžu]], kur tikās ar bērniem, kas cietuši no vardarbības.&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; Viņš ir bijušais &quot;Eltona Džona AIDS fonda&quot; patrons. 2013. gadā viņš ziedoja visu savu [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] algu 3,4 miljonu mārciņu apmērā divām bērnu labdarības organizācijām Francijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/david-beckham-finally-agrees-deal-to-donate-ps3-4m-psg-wages-to-french-children-s-charities-8659789.html|title=David Beckham finally agrees deal to donate £3.4m PSG wages to French|website=The Independent|access-date=2023-11-02|date=2013-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Bekhems jau daudzus gadus atbalsta labdarības organizāciju ''Help For Heroes'', kuras mērķis ir palīdzēt Irākas un Afganistānas karos ievainotajiem karavīriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/pulse/case-study-brand-david-beckham-david-skilling/|title=&quot;Brand David Beckham&quot;}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 17. janvārī Rebeka Džonstona, 19 gadus veca vēža paciente no [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonas, Ontario]], Kanādā, saņēma negaidītu telefona zvanu no Bekhema. Pēc sarunas viņš viņai nosūtīja Madrides &quot;Real&quot; kreklu ar savu parakstu. Rebeka nomira 2007. gada 29. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thestar.com/Sports/article/175193|title=&quot;To Rebecca, with love&quot;}}&lt;/ref&gt; 2007. gada 1. jūlijā Bekhems uzstājās kā runātājs &quot;Koncertā Diānai&quot;, kas notika [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] Londonā, lai atzīmētu [[Princese Diāna|Princeses Diānas]] dzīvi gandrīz 10 gadus pēc viņas nāves.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/uknews/1556165/Princes-open-Wembley-Diana-concert-with-joke.html|title=Princes open Wembley Diana concert with joke|website=The Telegraph|access-date=2023-11-02|date=2007-07-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Ieņēmumi no koncerta tika novirzīti Diānas labdarības organizācijām, kā arī labdarības organizācijām, kuru patroni ir viņas dēli prinči [[Viljams, Velsas princis|Viljams]] un [[Princis Harijs, Saseksas hercogs|Harijs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/concertfordiana/features/about.shtml|title=BBC - Concert for Diana|website=www.bbc.co.uk|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/6257986.stm|title=Diana concert a 'perfect tribute'|access-date=2023-11-02|date=2007-07-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+Televīzijā
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
! scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot; |Piezīmes
|-
|2023
! scope=&quot;row&quot; |''Beckham''&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66998098|title=Five things we learned from Beckham documentary|work=BBC Sport|access-date=8 October 2023|language=en}}&lt;/ref&gt;
|Pats
|4 epizodes [[Netflix]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.netflix.com/title/81223488|title=Watch Beckham|website=www.netflix.com|access-date=8 October 2023|language=en}}&lt;/ref&gt;
|}

== Karjeras statistika ==

=== Klubos ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+Spēles un vārti pēc kluba, sezonas un turnīra
! rowspan=&quot;2&quot; |Klubs
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezona
! colspan=&quot;3&quot; |Līga
! colspan=&quot;2&quot; |Nacionālais kauss{{efn|Includes [[FA Cup]], [[Copa del Rey]], [[Coppa Italia]], [[Coupe de France]]}}
! colspan=&quot;2&quot; |Līgas kauss{{efn|Includes [[Football League Cup]]}}
! colspan=&quot;2&quot; |Kontinentālais
! colspan=&quot;2&quot; |Cits
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
|-
!Divīzija
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;12&quot; |[[Manchester United F.C.|Manchester United]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.stretfordend.co.uk/playermenu/beckham.html|title=David Beckham|publisher=Stretfordend.co.uk|access-date=10 June 2012}}&lt;/ref&gt;
|1992—93
|[[Premier League]]
|0
|0
|0
|0
|1
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|1
|0
|-
|1993—94
|Premier League
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|1994—95
|Premier League
|4
|0
|2
|0
|3
|0
|1{{efn|name=UCL}}
|1
|0
|0
|10
|1
|-
|1995—96
|Premier League
|33
|7
|3
|1
|2
|0
|2{{efn|name=UC}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|40
|8
|-
|1996—97
|Premier League
|36
|8
|2
|1
|0
|0
|10{{efn|name=UCL}}
|2
|1{{efn|Appearance in [[FA Charity Shield]]|name=FACS}}
|1
|49
|12
|-
|1997—98
|Premier League
|37
|9
|4
|2
|0
|0
|8{{efn|name=UCL}}
|0
|1{{efn|name=FACS}}
|0
|50
|11
|-
|1998—99
|Premier League
|34
|6
|7
|1
|1
|0
|12{{efn|name=UCL}}
|2
|1{{efn|name=FACS}}
|0
|55
|9
|-
|1999—2000
|Premier League
|31
|6
| colspan=&quot;2&quot; |—
|0
|0
|12{{efn|name=UCL}}
|2
|5{{efn|One appearance in [[UEFA Super Cup]], one appearance in [[Intercontinental Cup (football)|Intercontinental Cup]], three appearances in [[FIFA Club World Championship]]}}
|0
|48
|8
|-
|2000—01
|Premier League
|31
|9
|2
|0
|0
|0
|12{{efn|name=UCL}}
|0
|1{{efn|name=FACS}}
|0
|46
|9
|-
|2001—02
|Premier League
|28
|11
|1
|0
|0
|0
|13{{efn|name=UCL}}
|5
|1{{efn|name=FACS}}
|0
|43
|16
|-
|2002—03
|Premier League
|31
|6
|3
|1
|5
|1
|13{{efn|name=UCL}}
|3
| colspan=&quot;2&quot; |—
|52
|11
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!265
!62
!24
!6
!12
!1
!83
!15
!10
!1
!394
!85
|-
|[[Preston North End F.C.|Preston North End]] (īre)
|1994—95
|[[The Football League|Third Division]]
|5
|2
|0
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|0
|0
|5
|2
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|2003—04
|[[La Liga]]
|32
|3
|4
|2
| colspan=&quot;2&quot; |—
|7{{efn|name=UCL}}
|1
|2{{efn|Appearances in [[Spānijas Superkauss]]}}
|1
|45
|7
|-
|2004—05
|La Liga
|30
|4
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|8{{efn|name=UCL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|38
|4
|-
|2005—06
|La Liga
|31
|3
|3
|1
| colspan=&quot;2&quot; |—
|7{{efn|name=UCL}}
|1
| colspan=&quot;2&quot; |—
|41
|5
|-
|2006—07
|La Liga
|23
|3
|2
|1
| colspan=&quot;2&quot; |—
|6{{efn|name=UCL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|31
|4
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!116
!13
!9
!4
! colspan=&quot;2&quot; |—
!28
!2
!2
!1
!155
!20
|-
| rowspan=&quot;7&quot; |[[LA Galaxy]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.mlssoccer.com/players/david-beckham|title=David Beckham|publisher=MLSsoccer.com|access-date=10 June 2012}}&lt;/ref&gt;
|2007
|[[Major League Soccer]]
|5
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|2{{efn|Appearances in [[North American SuperLiga]]}}
|1
|7
|1
|-
|2008
|Major League Soccer
|25
|5
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|0
|0
|25
|5
|-
|2009
|Major League Soccer
|11
|2
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|4{{efn|Appearances in [[MLS Cup Playoffs]]|name=MLS}}
|0
|15
|2
|-
|2010
|Major League Soccer
|7
|2
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|3{{efn|name=MLS}}
|0
|10
|2
|-
|2011
|Major League Soccer
|26
|2
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|4{{efn|name=MLS}}
|0
|30
|2
|-
|2012
|Major League Soccer
|24
|7
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|1{{efn|Appearance in [[CONCACAF Champions League]]}}
|1
|6{{efn|name=MLS}}
|0
|31
|8
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!98
!18
!0
!0
! colspan=&quot;2&quot; |—
!1
!1
!19
!1
!118
!20
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |[[AC Milan]] (īre)
|2008—09
|[[Serie A]]
|18
|2
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|2{{efn|Appearances in [[UEFA Cup]]|name=UC}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|20
|2
|-
|2009—10
|Serie A
|11
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|2{{efn|name=UCL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|13
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!29
!2
!0
!0
! colspan=&quot;2&quot; |—
!4
!0
! colspan=&quot;2&quot; |—
!33
!2
|-
|[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]
|2012—13
|[[Ligue 1]]
|10
|0
|2
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|2{{efn|Appearances in [[UEFA Champions League]]|name=UCL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|14
|0
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Karjerā kopā
!523
!97
!35
!10
!12
!1
!118
!18
!31
!3
!719
!129
|}
{{notelist}}

=== Izlasē ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+Spēles un vārti nacionālajā izlasē un gads&lt;ref&gt;{{NFT player|id=2189|name=David Beckham|access-date=10 June 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/beckham-intl.html|title=David Robert Joseph Beckham — Century of International Appearances|website=Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation|access-date=10 June 2012|date=29 October 2009}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/player/_/id/8880/david-beckham?cc=5901|title=David Beckham Bio, Stats, News — Football/Soccer —|website=ESPN Soccernet|access-date=10 June 2012|archive-date=28 November 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20121128143203/http://soccernet.espn.go.com/player/_/id/8880/David-Beckham?cc=5901|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
!Nacionālā izlase
!Gads
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;14&quot; |[[Anglijas futbola izlase|Anglija]]
|1996
|3
|0
|-
|1997
|9
|0
|-
|1998
|8
|1
|-
|1999
|7
|0
|-
|2000
|10
|0
|-
|2001
|10
|5
|-
|2002
|9
|3
|-
|2003
|9
|4
|-
|2004
|12
|2
|-
|2005
|9
|1
|-
|2006
|8
|1
|-
|2007
|5
|0
|-
|2008
|8
|0
|-
|2009
|8
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!115
!17
|}

== Sasniegumi ==
'''Manchester United'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 1995—96, 1996—97, 1998—99, 1999—2000, 2000—01, 2002—03
* [[FA kauss]]: 1995—96, 1998—99
* [[FA Charity Shield]]:1996, 1997
* [[UEFA Čempionu līga]]: 1998—99
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1999

'''Real Madrid'''

* [[La Liga]]: 2006—07
* [[Spānijas Superkauss]]: 2003

'''LA Galaxy'''

* [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] kauss: 2011, 2012

'''Paris Saint-Germain'''

* [[Ligue 1]]: 2012—13

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Attēls:Beckham2001award.jpg|thumb|224x224px|Bekhema 2001. gada [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolista]] otrās vietas trofeja]][[FIFA Gada futbolists|FIFA Pasaules gada labākais spēlētājs]] — Sudraba balva: 1999, 2001&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/fifa-awards.html|title=FIFA Awards|website=www.rsssf.org|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt;
* Anglijas gada futbolists: 2003
* [[UEFA]] sezonas labākais futbolists: 1998—99
* [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]] sezonas labākais futbolists: 2005—06
* [[FIFA 100]]
* Anglijas futbola slavas zāle: 2008
* [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] slavas zāle: 2021&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2147452|title=Beckham voted into Premier League Hall of Fame|website=www.premierleague.com|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA]] Prezidenta balva: 2018&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45257336|title=Uefa honours 'true football icon' Beckham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;
'''Ordeņi un speciālbalvas'''

* Virsnieks [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordenī]], ko piešķīra [[Karaliene Elizabete II]]: 2003&lt;ref name=&quot;:16&quot;/&gt;
* 1. vieta Apvienotās Karalistes 40 ietekmīgāko vīriešu, kas jaunāki par 40 gadiem, sarakstā: 2007&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arenamagazine.co.uk/?p=942|title=&quot;Britain's original style magazine — for men&quot;|access-date={{dat|2023|11|02||bez}}|archive-date={{dat|2008|05|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080521142907/http://www.arenamagazine.co.uk/?p=942}}&lt;/ref&gt;
* [[AC Milan]] slavas zāle&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.acmilan.com/en/david-beckham|title=&quot;A.C. Milan Hall of Fame: David Beckham&quot;}}&lt;/ref&gt;

'''Rekordi'''

* Pirmais anglis, kurš izcīnījis līgas titulus četrās valstīs (Anglijā, Spānijā, ASV, Francijā).&lt;ref name=&quot;:16&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/may/16/david-beckham-retires-stats-numbers|title=David Beckham: his club and international career in stats|work=The Guardian|access-date=2023-11-02|date=2013-05-16|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Pirmais Anglijas spēlētājs, kurš guvis vārtus trīs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]].&lt;ref name=&quot;:16&quot; /&gt;
* Pirmais britu futbolists, kurš aizvadījis 100 [[UEFA Čempionu līga]]s spēles.&lt;ref name=&quot;:16&quot; /&gt;
* Visvairāk gūto brīvsitienu Premjerlīgā: 18.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/beckham-ronaldo-ward-prowse-most-premier-league-free-kick-goals/bltc4ba544cb6c58e9e|title=Beckham, Ronaldo, Ward-Prowse &amp; most Premier League free kick goals {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-11-02|date=2023-02-18|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Visvairāk gūto brīvsitienu Premjerlīgas sezonā: 5 (2000—01)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/11688015/tylers-stats-mohamed-salah-scores-50th-premier-league-for-liverpool|title=Tyler's stats: Mohamed Salah scores 50th Premier League for Liverpool|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Wikiquote}}
* [https://www.davidbeckham.com/ Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}}
* [https://www.instagram.com/davidbeckham/ Deivids Bekhems] [[Instagram]] profils
* [https://www.manutd.com/en/players-and-staff/detail/david-beckham Deivids Bekhems] ManUtd.com {{En ikona}}
* [http://www.realmadrid.com/en/about-real-madrid/history/football-legends/david-robert-joseph-beckham Deivids Bekhems] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|RealMadrid.com]] {{En ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{FIFA 100}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2006}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bekhems, Deivids}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Preston North End F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Galaxy&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>rji7ckl6f0uursi00t4483mlu7ppbd4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristaps Janičenoks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60838</id>
    <revision>
      <id>4495742</id>
      <parentid>4476611</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T17:01:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4495742</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14797" sha1="svutoyfagucvmojn1m0cefcx88tjg0r" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Kristaps Janičenoks
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Kristaps Janicenoks.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Kristaps Janičenoks 2011. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|14}}
 |          dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvietis]]
 |           garums = 196 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 93 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[Uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 1999
 |         kar_beig = 2019
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1999—2000
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas &quot;Brocēni/LMT&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2000—2001
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas LMT]]
 |         kl_sez 3 = 2001—2003
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2003—2004
 |          klubs 4 = {{flaga|Beļģija}} [[Ljēžas &quot;Basket&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2004—2005
 |          klubs 5 = {{flaga|Vācija}} [[Bonnas &quot;Telekom Baskets&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2005—2006
 |          klubs 6 = {{flaga|Itālija}} ''[[Orlandina Basket]]''
 |         kl_sez 7 = 2006
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Boloņas &quot;Climamio&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 2006—2007
 |          klubs 8 = {{flaga|Itālija}} [[Teramo Basket|Teramo &quot;Basket&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2007—2008
 |          klubs 9 = {{flaga|Itālija}} [[Boloņas &quot;Upim&quot;]]
 |         kl_sez 10 = 2008
 |          klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/LMT|Rīgas &quot;Barons&quot;]]
 |         kl_sez 11 = 2008—2009
 |          klubs 11 = {{flaga|Itālija}} [[Venēcijas &quot;Umana&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2009—2010
 |          klubs 12 = {{flaga|Itālija}} ''[[Reyer Venezia Mestre]]''
 |         kl_sez 13 = 2010—2014
 |          klubs 13 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 14 = 2014—2017
 |          klubs 14 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
 |         kl_sez 15 = 2017—2019
 |          klubs 15 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2003-2017
 |           taut 1 = {{Bk|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 4× [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2010.—2011. gada LBL sezona|2011]], [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012]], [[2012.—2013. gada LBL sezona|2013]], [[2018.—2019. gada LBL sezona|2019]])&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Kristaps Janičenoks''' (dzimis {{dat|1983|3|14||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]], bet dažkārt [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, ilggadīgs [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēdējās profesionālā basketbola sezonās pārstāvēja [[Latvija]]s klubu [[Rīgas VEF]], tā sastāvā četras reizes kļuvis par [[LBL|Latvijas Basketbola līgas]] (LBL) čempionu. Pēc karjeras beigām kļuvis par sporta funkcionāru, darbojies [[Latvijas Basketbola savienība|Latvijas Basketbola savienībā]], vēlāk pārgājis uz [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpisko komiteju]].

== Karjera ==
=== Klubu karjera ===
Kristaps Janičenoks nāk no [[Ķekava]]s, kur arī sācis trenēties basketbolā (pirmais treneris Andris Eglītis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kekava.lv/n/pasniedz-apbalvojumu-kekavas-novada-goda-pilsonis/|title=Pasniedz apbalvojumu “Ķekavas novada Goda pilsonis”|website=Ķekavas novads|access-date=2024-12-30|date=2022-04-03|language=lv-LV|archive-date=2024-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241230165620/https://kekava.lv/n/pasniedz-apbalvojumu-kekavas-novada-goda-pilsonis/}}&lt;/ref&gt;). Profesionālā basketbolista karjeru uzsāka 16 gadu vecumā [[BK Brocēni|&quot;Brocēni/LMT&quot;]] komandā. Šajā klubā viņš spēlēja no 1999. līdz 2001. gadam (kopš 2000. gada komandas nosaukums bija BK LMT). Nākamās divas sezonas K. Janičenoks pavadīja [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]] sastāvā. Spēlējot šajās divās LBL komandās, viņš kļuva par četrkārtēju Latvijas vicečempionu.

Uz savu pirmo ārvalstu komandu K. Janičenoks devās 2003. gadā, kad pievienojās [[Beļģija]]s komandai [[Lježas &quot;Basket&quot;]], kurā viņš pavadīja vienu sezonu. 2004.—2011.2005. gada sezonā pārstāvēja [[Vācija]]s klubu [[Bonnas &quot;Telekom Baskets&quot;]], taču sākot ar nākamo sezonu viņš spēlēja [[Itālija|Itālijā]]. Šajā laikā K. Janičenoks ir pārstāvēja [[Kapo d'Orlando &quot;Orlandina Basket&quot;]], [[Boloņas &quot;Climamio&quot;]] un &quot;[[Teramo Basket]]&quot;. 2007. gadā viņš atgriezās Boloņas komandā &quot;Upim&quot; (agrāk &quot;Climamio&quot;). 2008. gada oktobrī K. Janičenoks pēc piecu gadu pārtraukuma atgriezās Latvijas komandā, pievienojoties &quot;[[Barons/LMT]]&quot; komandai. Pēc dažām spēlēm &quot;Barona&quot; sastāvā atstāja komandu. {{dat|2008|12|11||bez}} viņš pievienojās [[Venēcija]]s klubam &quot;Umana&quot;, kas spēlēja [[Itālija]]s A2 (pēc spēka valsts otrajā) līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.basket.lv/viriesu_izlase/news/2415 |title=Janičenoks atkal pārceļas uz Itāliju |access-date={{dat|2009|02|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090216031143/http://basket.lv/viriesu_izlase/news/2415 |archivedate={{dat|2009|02|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

No [[2010.—2011. gada LBL sezona|2010.—2011. gada sezonas]] pārstāvēja [[Rīgas VEF]], kā sastāvā izcīnīja trīs LBL čempiona titulus (2011, 2012, 2013), sudraba un bronzas medaļas BBL, kā arī divreiz sasniedza [[ULEB Eirokauss|Eirokausa]] labāko 16 komandu skaitu. 2014. gada novembrī pievienojās [[BK Ventspils]] un palīdzēja iekļūt Baltijas līgas finālā.

2017. gadā atgriezās [[Rīgas VEF]], kur arī noslēdza spēlētāja karjeru ar uzvaru [[2018.—2019. gada LBL sezona|2018.—2019. gada LBL čempionātā]], izcīnot savu ceturto čempionu kausu.

=== Latvijas izlase ===
Kristaps Janičenoks ir pārstāvējis visu vecumu jauniešu Latvijas basketbola izlases. 1999. gadā viņš kopā ar Latvijas U-16 izlasi izcīnīja 5. vietu Eiropas čempionātā, kļūstot par izlases līderi un visa turnīra 2. rezultatīvāko spēlētāju (vidēji spēlē 23,5 punkti).&lt;ref&gt;[http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.pageID_HCUTCxgYIM6Rc4DnUBdEq3.compID_YUjW-7-FJ,kK9s431Lyr41.season_1999.roundID_2312.htmlFIBA Europe U-16 Championship 1999 — Statistical leaders — Points per game]{{Novecojusi saite}}, ''fibaeurope.com'', apskatīts {{dat|2008|8|2}}&lt;/ref&gt; Lai arī Janičenoks ir spēlējis Latvijas U-18 izlasē, taču Eiropas čempionātos šīs vecuma grupas izlases sastāvā nav piedalījies, jo jau 17 gadu vecumā spēlēja U-20 izlasē. Kopā ar U-20 izlasi 2000. gadā viņš nekvalificējās Eiropas čempionāta finālturnīram.&lt;ref&gt;[http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.teamID_2134.compID_UIfgjyQcGqk-fPlnl66Tj0.season_2000.roundID_94.html Europe U-20 Championship 2000 — Teams — Latvia], ''fibaeurope.com'', apskatīts {{dat|2008|8|2}}&lt;/ref&gt; Arī divus gadus vēlāk 2002. gadā Latvijas U—20 izlasei neizdevās kvalificēties finālturnīram, taču šoreiz jau Janičenoks ar vidēji spēlē gūtajiem 13,6 punktiem bija viens no izlases līderiem.&lt;ref&gt;[http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_30004.compID_UIfgjyQcGqk-fPlnl66Tj0.season_2002.roundID_274.teamID_2134.html Europe U-20 Championship 2002 — Players — Kristaps Janičenoks], ''fibaeurope.com'', apskatīts {{dat|2008|8|2}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā K. Janičenoks ir piedalījies sešos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros. [[Eurobasket 2005|2005. gada Eiropas čempionātā]] viņš kopā ar izlasi turnīrā izcīnīja 14. vietu, ar vidēji spēlē gūtiem 13,3 punktiem kļūdams par izlases otru rezultatīvāko spēlētāju.&lt;ref&gt;[http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.pageID_o,vVNQz-JxAhPlrEBAj5v2.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html Eurobasket 2005 — Teams — Latvia — Accumulated stats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080215215935/http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.pageID_o,vVNQz-JxAhPlrEBAj5v2.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html |date={{dat|2008|02|15||bez}} }}, ''fibaeurope.com'', apskatīts {{dat|2008|8|2}}&lt;/ref&gt; Divus gadus vēlāk [[Eurobasket 2007|2007. gada Eiropas čempionātā]] Latvijas izlase ar K. Janičenoku ieguva 13. vietu Eiropā, šajā turnīrā viņš ar 15,5 punktiem jau bija izlases rezultatīvākais spēlētājs.&lt;ref&gt;[http://www.eurobasket2007.org/en/cid_BqypGFJPHy-Nw4lwIAq,v3.pageID_EGajPKhiHO6wAXOCLq-EN2.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_5169.teamID_2134.html Eurobasket 2007 — Teams — Latvia — Accumulated stats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080928013543/http://www.eurobasket2007.org/en/cid_BqypGFJPHy-Nw4lwIAq,v3.pageID_EGajPKhiHO6wAXOCLq-EN2.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_5169.teamID_2134.html |date={{dat|2008|09|28||bez}} }}, ''fibaeurope.com'', apskatīts {{dat|2008|8|2}}&lt;/ref&gt; [[EuroBasket 2009|2009. gada Eiropas čempionātā]] Polijā Latvijas izlase parādīja diezgan vāju sniegumu, taču K. Janičenoka rezultativitāti tas neietekmēja: caurmērā gūstot 13,3 viņš kļuva par otru rezultatīvāko Latvijas izlasē.&lt;ref&gt;[http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_30004.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html Eurobasket 2009 — Players — Kristaps Janičenoks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090911155658/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_30004.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html |date={{dat|2009|09|11||bez}} }}, ''eurobasket2009.org'', apskatīts {{dat|2009|11|8}}&lt;/ref&gt; Pārstāvēja izlasi arī [[EuroBasket 2013|2013.]], [[EuroBasket 2015|2015.]] un [[EuroBasket 2017|2017. gada]] Eiropas čempionātā.

2017. gadā noslēdza karjeru Latvijas izlasē.

== Sporta funkcionārs ==
Pēc sporta karjeras beigām K. Janičenoks uzsāka funkcionāra darbu [[Latvijas Basketbola savienība|Latvijas Basketbola savienībā]] (LBS). Sākotnēji bija Latvijas basketbola līgu direktors, bet vēlāk uzņēmās atbildību par [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionāta]] organizēšanu. 2025. gada februārī pēc satiksmes negadījuma izraisīšanas reibumā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/17012608/basketbols/120061029/par-brauksanu-krietna-reibuma-aizturets-eiropas-basketbola-cempionata-izpilddirektors-janicenoks|title=Par braukšanu krietnā reibumā aizturēts Eiropas basketbola čempionāta izpilddirektors Janičenoks|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; K. Janičenoks no amatiem LBS atkāpās,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basket.lv/blog/lbs-valde-apstiprina-izmainas-eurobasket-2025-vadiba/|title=LBS valde apstiprina izmaiņas EuroBasket 2025 vadībā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBS|access-date=2025-02-13|date=2025-02-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; lai gan kādu laiku turpināja darbu tajā kā brīvprātīgais savu projektu pabeigšanai.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/718726-es-negribetu-nonakt-ieslodzijuma-kristaps-janicenoks-par-savu-kludu-vainas-sajutu-un-gimeni|title=&quot;Es negribētu nonākt ieslodzījumā...&quot; - Kristaps Janičenoks par savu kļūdu, vainas sajūtu un ģimeni|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-18|date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada novembrī pirmās instances tiesa Janičenokam piesprieda viena mēneša cietumsodu, tiesību atņemšanu un 25 tūkstošu eiro naudas sodu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Janičenokam piespriež cietumsodu, tiesību atņemšanu un 25 tūkstošu sodu|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_izlases/28112025-janicenokam_naksies_sedet_no_jauna_kartot|website=Sportacentrs.com|date=2025-11-28|access-date=2025-11-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; ko viņš pārsūdzēja, iebilzdams pret cietumsodu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc notikuma sāka strādāt [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskajā komitejā]], kur uzņēmās sporta sacensību rīkošanu un partnerattiecību veidošanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Privātā dzīve ==
Bijis precējies ar Anniju Tumaševsku, ģimenē divi kopīgi bērni. 2023. gadā apprecējies otrreiz, ar ilggadējo draudzeni Ritu Rībenu (pēc kāzām Rita Janičenoka).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7769805/apprecejies-bijusais-basketbolists-kristaps-janicenoks|title=Apprecējies bijušais basketbolists Kristaps Janičenoks|website=Slavenības|access-date=2024-12-25|date=2023-05-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{navboxes|title=[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlase]]|list=
{{LV sastāvs Eurobasket 2017}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2015}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2013}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2009}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2007}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2005}}
}}
{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2019}}
{{VEF 2013 LBL}}
{{VEF 2012 LBL}}
{{VEF 2011 LBL}}
}}
{{DEFAULTSORT:Janičenoks, Kristaps}}

[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]</text>
      <sha1>svutoyfagucvmojn1m0cefcx88tjg0r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1896. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61348</id>
    <revision>
      <id>4495706</id>
      <parentid>4487780</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:43:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4495706</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5472" sha1="bnj2r0wqyel783eldwqhfywh8k46591" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1896. gadu|1896 (nozīmju atdalīšana)|1896}}
{{Gadu navigācija|1896}}
{{Gada citi notikumi|1896}}
{{Gads citos kalendāros|1896}}

'''1896'''. ({{Rom sk gadam|1896}}) bija garais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[4. janvāris]] — [[Jūta]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 45. štatu.

=== Aprīlis ===
* [[3. aprīlis]] — iznāca pirmais Itālijas sporta laikraksta ''[[La Gazzetta dello Sport]]'' numurs.
* [[6. aprīlis|6.]]—[[15. aprīlis]] — [[Grieķijas Karaliste|Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]] notika [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās vasaras olimpiskās spēles]].
* [[19. aprīlis]] — notika pirmās riteņbraukšanas sacensības [[Parīze—Rubē]].

=== Maijs ===
* [[18. maijs]] — [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], [[Maskava|Maskavā]] norisinājās [[Hodinkas traģēdija]], kad lielā cilvēku pūlī Hodinkas laukā līdz nāvei tika sabradāti 1379 cilvēki.

=== Jūnijs ===
* [[2. jūnijs]] — itāliešu izgudrotājs [[Giljemo Markoni]] patentēja radio.

=== Augusts ===
* [[16. augusts]] — Džims Meisons, Džordžs Karmaks un Dousons Čārlijs [[Klondaika]]s upē [[Kanāda|Kanādā]] atrod [[zelts|zeltu]], izraisot jaunu &quot;zelta drudzi&quot;.

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — National Geographic žurnālā pirmoreiz tika publicēts attēls, kurā redzamas atkailinātas sievietes krūtis. 
* [[16. novembris]] — pirmoreiz tika pārvadīta elektrība no elektrostacijas uz pilsētu, kas notika no [[Niagāras ūdenskritums|Niagāras ūdenskrituma]] HES un [[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

=== Decembris ===
* [[18. decembris]] — [[Sanktpēterburga|Pēterpilī]] dibināta studentu koorporācija [[Fraternitas Metropolitana]].

=== Nezināms datums ===
* Franču fiziķis [[Anrī Bekerels]] atklāja [[Urāns (elements)|urāna]] [[radioaktivitāte|radioaktivitāti]].

== Dzimuši ==
* [[3. janvāris]] — [[Dziga Vertovs]] (''Дзига Вертов''), ebreju izcelsmes PSRS dokumentālā kino režisors, scenārists un kino teorētiķis (miris 1954. gadā)
* [[2. februāris]] — [[Kazimežs Kuratovskis]] (''Kazimierz Kuratowski''), poļu matemātiķis (miris 1980. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Nikolajs Grundmanis]], latviešu virsnieks (miris 1919. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Andrē Bretons]] (''André Bretoñ''), franču rakstnieks, sirreālisma teorētiķis (miris 1966. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Tristans Carā]] (''Tristan Tzara''), rumāņu/franču mākslinieks (miris 1963. gadā)
* [[26. aprīlis]] — [[Ernsts Udets]] (''Ernst Udet''), vācu lidotājs (miris 1941. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Meletijs Kaļistratovs]] (''Мелетий Каллистратов''), Latvijas krievu politiķis (miris 1941. gadā)
* [[23. maijs]] — [[Fēlikss Šteiners]] (''Felix Steiner''), vācu karavīrs (miris 1966. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Hauards Hokss]] (''Howard Hawks''), amerikāņu kinorežisors un scenārists (miris 1977. gadā)
* [[7. jūnijs]] — [[Imre Naģs]] (''Imre Nagy''), Ungārijas Tautas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs (miris 1958. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Ļevs Termens]] (''Лев Термен''), krievu inženieris (miris 1993. gadā)
* [[4. septembris]] — [[Antonēns Arto]] (''Antonin Artaud''), franču rakstnieks (miris 1948. gadā)
* [[9. septembris]] — [[Aleksejs Antonovs]] (''Алексей Антонов''), padomju karavīrs (miris 1962. gadā)
* [[24. septembris]] — [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] (''Francis Scott Fitzgerald''), amerikāņu rakstnieks (miris 1940. gadā)
* [[30. oktobris]] — [[Rūta Gordona]] (''Ruth Gordon''), amerikāņu aktrise (mirusi 1985. gadā)
* [[17. novembris]] — [[Ļevs Vigotskis]] (''Лев Выго́тский''), krievu psihologs (miris 1934. gadā)
* [[23. novembris]] — [[Klements Gotvalds]] (''Klement Gottwald''), Čehoslovākijas politiķis (miris 1953. gadā)
* [[1. decembris]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|19}}) — [[Georgijs Žukovs]] (''Георгий Жуков''), PSRS maršals (miris 1974. gadā)
* [[21. decembris]] — [[Konstantīns Rokosovskis]] (''Константин Рокоссовский''), PSRS maršals (miris 1968. gadā)
* [[27. decembris]] — [[Kārlis Cukmaiers]] (''Carl Zuckmayer''), vācu rakstnieks (miris 1977. gadā)

== Miruši ==
* [[12. februāris]] — [[Ambruāzs Tomā]] (''Ambroise Thomas''), franču komponists (dzimis 1811. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Erchercogs Kārlis Ludvigs]] (''Karl Ludwig''), Austrijas erchercogs (dzimis 1833. gadā)
* [[20. maijs]] — [[Klāra Šūmane]] (''Clara Schumann''), vācu pianiste un komponiste (dzimusi 1819. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Augusts Kekulē]] (''August Kekulé''), vācu ķīmiķis (dzimis 1829. gadā) 
* [[16. jūlijs]] — [[Edmons de Gonkūrs]] (''Edmond de Goncourt''), franču rakstnieks (dzimis 1822. gadā)
* [[10. augusts]] — [[Oto Lilientāls]] (''Otto Lilienthal''), vācu aviators (dzimis 1848. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Ipolits Fizo]] (''Hippolyte Fizeau''), franču fiziķis (dzimis 1819. gadā)
* [[3. oktobris]] — [[Viljams Moriss]] (''William Morris''), angļu mākslinieks (dzimis 1834. gadā)
* [[11. oktobris]] — [[Antons Brukners]] (''Anton Bruckner''), austriešu komponists (dzimis 1824. gadā) 
 
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1896. gads| ]]</text>
      <sha1>bnj2r0wqyel783eldwqhfywh8k46591</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>63663</id>
    <revision>
      <id>4495845</id>
      <parentid>4495603</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T08:53:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināls */</comment>
      <origin>4495845</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55275" sha1="knb828x81jr21rrwequpu8l9u7nywnf" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Coord|44|49|14|N|20|27|44|E|display=title}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;Confluence Of Sound&quot;''
|attēls                 = ESC Belgrade 2008.png
|att_izm                = 250
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2008|5|24|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2008|5|20|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2008|5|22|N}}
|vadītājs (i)           = [[Jovana Jankoviča]]&lt;br /&gt;[[Željko Joksimovičs]]
|koordinators           = 
|režisors               = Svens Stojanovics
|pārraidītājs           = {{flaga|Serbija}} [[RTS]]
|vieta                  = {{flaga|Serbija}} [[Serbija]], [[Belgrada]]&lt;br /&gt;[[Belgradas Arēna]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Krievija}} [[Dima Bilans]] - ''[[Believe]]''
|balsošanas sistēma     = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē.
|dalībvalstis           = 43 valstis. 19 katrā pusfinālā un 25 finālā (5 kas automātiski tika finālā un 10 no katra pusfināla).
|valstis, kas debitē    = {{ESC|Azerbaidžāna}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Austrija}}
|nulle punktu           = nav
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2008 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #ffc20e
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2008. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2007]]
|nākamais               = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009 ►]]
}}
'''2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2008}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2008}}) bija 53. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]], [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20.]], [[22. maijs|22]]. un [[24. maijs|24. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Serbija ieguva [[2007. gads|2007]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss norisinājās Serbijā.

Par 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvis [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa ''[[Pirates of the Sea]]'' ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'', kas ar 83 punktiem ieguva 12. vietu. Otrajā pusfinālā [[Pirates of the Sea]] ar 86 punktiem ieguva 6. vietu un tādējādi garantēja vietu finālā.

Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]], bet izstājās [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]].

== Norises vieta ==
[[Serbija]] ieguva tiesības rīkot [[2008. gads|2008]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu pateicoties Marijas Šerifovičas uzvarai [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Somija]]s pilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], kur Marija ar savu dziesmu ''Molitva'' jeb tulkojumā no [[serbu valoda]]s &quot;Lūgšana&quot; ieguva 268 un 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, saņēma no 12 valstīm. Par norises vietu tika izvēlēta Belgradas arēna, kura ir starp lielākajām [[Eiropa]]s slēgtajām arēnām, jo tajā ir sēdvietas aptuveni 20 000 cilvēku. [[2007. gads|2007]]. gada [[14. septembris|14. septembrī]] [[Helsinki|Helsinku]] pilsētas mērs nodeva &quot;Eirovīzijas atslēgas&quot; (bunte ar visām atslēgām, no visām Eirovīzijas norises pilsētām) [[Belgrada]]s pārstāvim. Šī tradīcija, tika iedibināta tieši šajā reizē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |title=Eurovision Song Contest - Helsinki 2007&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2007|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071016164022/http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |archivedate={{dat|2007|10|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar nemieriem un grautiņiem, kas [[Serbija|Serbijā]] notika pēc tam, kad [[Kosova]] pasludināja savu neatkarību no [[Serbija]]s, [[2008. gads|2008]]. gada [[22. februāris|22. februārī]] EBU pārstāvji noturēja telefonkonforenci ar [[Belgrada]]s pārstāvjiem, lai noskaidrotu, nav radusies nepieciešamība konkursa norises vietu pārcelt uz citu valsti. [[Ukraina]] bija kā rezerves plāns, jo tieši [[Ukraina]] ieguva otro vietu [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. [[Helsinki]] bija kā otrā alternatīva, jo tur tika rīkots iepriekšējais dziesmu konkurss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10597 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - &quot;Helsinki could host Eurovision again&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225151846/http://www.esctoday.com/news/read/10597 }}&lt;/ref&gt; Arī [[Grieķija]] piedāvāja savu kandidatūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=2658 |title=EUROVISION 2008 - EBU holds phone conference to decide host city&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100212201139/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=2658 |archivedate={{dat|2010|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tomēr beigās tika nolemts, ka dziesmu konkurss notiks [[Belgrada|Belgradā]]. [[Serbija]]s Radio un Televīzijas sabiedrībai tika pieprasīts nodrošināt drošu konkursa dalībnieku un skatītāju drošību un tas tika apsolīts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10601 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Set to stay in Belgrade&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225152312/http://www.esctoday.com/news/read/10601 }}&lt;/ref&gt;

[[Horvātija]]s, [[Izraēla]]s un [[Albānija]]s delegācijām tika nodrošināta īpaša aizsardzība.&lt;ref&gt;http://www.vreme.com.mk/DesktopDefault.aspx?tabindex=5&amp;tabid=1&amp;EditionID=1356&amp;ArticleID=87845{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Preses konferencē [[2007. gads|2007]]. gada [[maijs|maijā]] [[Helsinki|Helsinkos]], tika paziņots, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss tiks paplašināts un būs divi pusfināli [[2008. gads|2008]]. vai [[2009. gads|2009]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9024 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Two semi finals proposed&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830074752/http://www.esctoday.com/news/read/9024 }}&lt;/ref&gt; [[2007. gads|2007]]. gada [[28. septembris|28. septembrī]], tika paziņots, ka EBU ir nolēmuši rīkot divus pusfinālus viena vietā jau [[2008. gads|2008]]. gada konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9327 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision: 2 semi finals confirmed!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011204409/http://www.esctoday.com/news/read/9327 }}&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālistu sadalījuma ===
[[2008. gads|2008]]. gada [[24. janvāris|24. janvārī]] visas 38 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu.

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Slovēnija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Andora}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Šveice}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}

Pirmais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20. maijā]]. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
| [[Stefans Filipovičs]]
| ''Zauvijek volim te &lt;small&gt;(Заувијек волим те)&lt;/small&gt;''
| &quot;Es mīlu tevi mūžīgi&quot;
| 14.
| 23
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 02
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Boazs Mauda]]
| ''The Fire in Your Eyes''
| &quot;Uguns tavās acīs&quot;
| 5.
| 104
|- 
| 03
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]],&lt;br /&gt;[[Vācu valoda|Vācu]],&lt;br /&gt;[[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Kreisiraadio]]''
| ''Leto svet''
| &quot;Vasaras gaisma&quot;
| 18.
| 8
|-
| 04
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| [[Geta Burlaku]]
| ''A Century of Love''
| &quot;Mīlestības gadsimts&quot;
| 12.
| 36
|-
| 05
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| ''[[Miodio]]''
| ''Complice''
| &quot;Līdzvainīgs&quot;
| 19.
| 5
|-
| 06
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]]
| ''[[Ishtar (grupa)|Ishtar]]''
| ''O Julissi''
| —
| 17.
| 16
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 07
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| &quot;Dienu pēc dienas&quot;
| 6.
| 96
|-
| 08
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Rebeka Dremelja]]
| ''Vrag naj vzame''
| &quot;Pie velna ar to&quot;
| 11.
| 36
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 09
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Marija Haukāsa Storenga]]
| ''Hold On Be Strong''
| &quot;Turies, Esi stiprs&quot;
| 4.
| 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 10
| {{ESC|Polija}}
| Angļu
| ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]''
| ''For Life''
| &quot;Uz mūžu&quot;
| 10.
| 42
|-
| 11
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Dustin the Turkey]]''
| ''Irelande Douze Pointe''
| &quot;Īrija, divpadsmit punkti&quot;
| 15.
| 22
|-
| 12
| {{ESC|Andora}}
| Angļu
| ''[[Gisela]]''
| ''Casanova''
| &quot;Kazanova&quot;
| 16.
| 22
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]]
| ''Pokušaj''
| &quot;Pamēģini&quot;
| 9.
| 72
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Armēņu valoda|Armēņu]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| &quot;Aiziet, Aiziet&quot;
| 2.
| 139
|-
| 15
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu
| [[Hinda Larusi|Hinda]]
| ''Your Heart Belongs to Me''
| &quot;Tava sirds pieder man&quot;
| 13.
| 27
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 16
| {{ESC|Somija}}
| Somu
| ''[[Teräsbetoni]]''
| ''Missä miehet ratsastaa''
| &quot;Kur vīri jāj&quot;
| 8.
| 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],&lt;br /&gt;Itāļu
|''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]]
|''Pe-o margine de lume''
| &quot;Uz pasaules malu&quot;
| 7.
| 94
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 18
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dima Bilans]]
| ''[[Believe]]''
| &quot;Ticēt&quot;
| 3.
| 135
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| ''[[Kalomira]]''
| ''Secret Combination''
| &quot;Slepenā kombinācija&quot;
| 1.
| 156
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}

Otrais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[22. maijs|22. maijā]].No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un rīkotājvalsts [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[Euroband]]''
| ''This is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| 8.
| 68
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Šarlote Perelli]]
| ''Hero''
| &quot;Varonis&quot;
| 12.
| 54
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|Turku]]
| ''[[Mor ve Ötesi]]''
| ''Deli''
| &quot;Traks&quot;
| 7.
| 85
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Aņi Loraka]]
| ''Shady Lady''
| &quot;Tumšā dāma&quot;
| 1.
| 152
|-
| 05
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Jeronims Milijus]]
| ''Nomads in the Night''
| &quot;Klaidoņi tumsā&quot;
| 16.
| 30
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 06
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| [[Olta Boka]]
| ''Zemrën E Lamë Peng''
| &quot;Sirdis ieslodzītas laikā&quot;
| 9.
| 67
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Paolo Meneguzzi]]
| ''Era stupendo''
| &quot;Tas bija brīnišķīgi&quot;
| 13.
| 47
|-
| 08
| {{ESC|Čehija}}
| Angļu
| [[Tereza Kerndlova]]
| ''Have Some Fun''
| &quot;Izpriecājies&quot;
| 18.
| 9
|-
| 09
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[Ruslans Aļehno]]
| ''Hasta La Vista''
| &quot;Tiekamies vēlāk&quot;
| 17.
| 27
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| &quot;Jūras vilki&quot;
| 6.
| 86
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]''
| ''Romanca''
| &quot;Romantika&quot;
| 4.
| 112
|-
| 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| Angļu
| ''[[Deep Zone]]'' un ''[[Balthazar]]''
| ''DJ, Take Me Away''
| &quot;DJ, Paņem mani līdzi&quot;
| 11.
| 56
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Saimons Metjū]]
| ''All Night Long''
| &quot;Visu nakti&quot;
| 3.
| 112
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Diāna Gurtskaja]]
| ''Peace Will Come''
| &quot;Nāks miers&quot;
| 5.
| 107
|-
| 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| ''[[Csézy]]''
| ''Candlelight''
| &quot;Sveču gaisma&quot;
| 19.
| 6
|-
| 16
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| ''[[Morena]]''
| ''Vodka''
| &quot;Degvīns&quot;
| 14.
| 38
|-
| 17
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Evdokia Kadi]]
| ''Femme Fatale''
| &quot;Liktenīgā sieviete&quot;
| 15.
| 36
|-
| 18
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| Angļu
| [[Tamara Todevska|Tamara]], ''[[Vrčak]]'' un [[Adrians Gaksa|Adrians]]
| ''Let Me Love You''
| &quot;Ļauj man tevi mīlēt&quot;
| 10.
| 64
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 19
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Vanija Ferndandeša]]
| ''Senhora do Mar (Negras Águas)''
| &quot;Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)&quot;
| 2.
| 120
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],&lt;br /&gt;Itāļu
|''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]]
|''Pe-o margine de lume''
| &quot;Uz pasaules malu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Endijs Ābrahams]]
| ''Even If''
| &quot;Ja vien&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| [[Olta Boka]]
| ''Zemrën E Lamë Peng''
| &quot;Sirdis ieslodzītas laikā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| ''[[No Angels]]''
| ''Disappear''
| &quot;Izzust&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Armēņu valoda|Armēņu]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| &quot;Aiziet, Aiziet&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 199
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]]
| ''Pokušaj''
| &quot;Pamēģini&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 110
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Boazs Mauda]]
| ''The Fire in Your Eyes''
| &quot;Uguns tavās acīs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 124
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Somija}}
| [[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Teräsbetoni]]''
| ''Missä miehet ratsastaa''
| &quot;Kur vīri jāj&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]''
| ''Romanca''
| &quot;Romantika&quot;
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Polija}}
| Angļu
| ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]''
| ''For Life''
| &quot;Uz mūžu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| ''[[Euroband]]''
| ''This is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|Turku]]
| ''[[Mor ve Ötesi]]''
| ''Deli''
| &quot;Traks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 138
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Vanija Ferndandeša]]
| ''Senhora do Mar (Negras Águas)''
| &quot;Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| &quot;Jūras vilki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Šarlote Perelli]]
| ''Hero''
| &quot;Varonis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Saimons Metjū]]
| ''All Night Long''
| &quot;Visu nakti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Diāna Gurtskaja]]
| ''Peace Will Come''
| &quot;Nāks miers&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Aņi Loraka]]
| ''Shady Lady''
| &quot;Tumšā dāma&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 230
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Francija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Sebastjēns Teljē]]
| ''Divine''
| &quot;Brīnišķīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| &quot;Dienu pēc dienas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 132
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| ''[[Kalomira]]''
| ''Secret Combination''
| &quot;Slepenā kombinācija&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 218
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Rodolfo Čikilikuatre]]
| ''Baila el Chiki Chiki''
| &quot;Dejo Čiki Čiki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Serbija}} (rīkotāji)
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]]
| ''Oro''
| &quot;Hora (deja)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 160
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dima Bilans]]
| ''[[Believe]]''
| &quot;Ticēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 272
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Marija Haukāsa Storenga]]
| ''Hold On Be Strong''
| &quot;Turies, Esi stiprs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 182
|}

== Balsošanas rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|navajowhite|Skatītāju izvēlētās valstis}}
{{Legend|paleturquoise|Žurijas izvēlētā valsts|text=‡}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180356/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |archive-date=23 April 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |archive-date=24 September 2015}}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left; background:#F2F2F2&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Andora}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! style=&quot;height:2px; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
|-
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 1 ||  ||   || 10 ||  ||   ||  ||   || '''12''' ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   || 2 || 7 || 10 || 4 || 10 || 4 ||  || 7 || 5 || 7 || 6 || 10 || 6 || 8 || 5 || 4 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  || 7 ||  ||   ||  ||   ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||   ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  || 5 ||  ||   ||  ||   || 1 ||  || 6 ||  ||   || 10 || 5 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  ||   ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 2 ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 3 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||   || 6 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 10 ||  ||   ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 96 || 3 || 5 || 4 || 10 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 10 || 5 || 8 || 3 || 2 || 4 || 5 || 7 || 10 || 7 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 10 || 2 ||  || 2 ||  ||   || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  || 10 || 4 ||  ||   || 1 || 2 || 2 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 106 || 4 || 6 || 8 || 3 || 7 || 1 || 7 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 8 || 10 || 4 || 8 || 5 || '''12''' || 4 || 7 ||  || 1 || 2
|- style=&quot;background:paleturquoise;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:paleturquoise;&quot; | Polija {{small|‡}}
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 42 ||  ||   ||  ||   || 10 ||  || 3 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  ||   || 1 ||  ||   || 2 || 3 || 1 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 1 || 3 || 7 ||  ||   || 4 ||  ||   || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  || 1 || 2 ||  ||   ||  ||   || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Andora
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 ||  || 4 || 3 ||  ||   ||  ||   || 1 ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 72 || '''12''' ||  || 1 || 6 ||  ||   || 4 || '''12''' || '''12''' ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 || 8 ||  ||   ||  || 7 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 139 || 6 || 10 || 2 || 5 || 8 || '''12''' ||  || 5 || 3 || '''12''' || 2 || 3 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 10 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  || 1 ||  ||   || 3 || 8 || 2 ||  || 7 ||  ||   ||  ||   || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 3 ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79 || 2 ||  || '''12''' || 8 || 4 || 2 ||  || 3 || 6 || 5 || 6 || '''12''' || 1 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 || 6 || 2 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 94 ||  || 8 ||  || '''12''' || 6 || 6 || 6 || 6 || 5 || 3 || 7 || 6 ||  || 5 || 3 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 3 || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 135 || 8 || '''12''' || 10 || 7 ||  || 3 || 8 || 7 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 6 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 156 || 7 || 7 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || 4 || 6 || 10 || 5 || 8 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Igaunija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Andora}} || {{ESC|Spānija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Polija}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|navajowhite|Skatītāju izvēlētās valstis}}
{{Legend|paleturquoise|Žurijas izvēlētā valsts|text=‡}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180414/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/second-semi-final/results |archive-date=23 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1470#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040405/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1470#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left; background:#F2F2F2&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! style=&quot;height:2px; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 68 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 3 || 1 || 2 || 5 || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  || 10 ||  || 7 || 5 || 1 ||  || 5 || 8 ||  || 4
|- style=&quot;background:paleturquoise;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:paleturquoise;&quot; | Zviedrija {{small|‡}}
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 54 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 3 || 1 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 1 || 7 || 4 ||  || 3 || 1 || 3 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 85 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  || '''12''' || 7 ||  || 3 ||  ||  || 7 || 8 || 5 || 4 ||  ||  || 8 ||  || 10 ||  || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 152 || 6 || 3 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 ||  || 1 || '''12''' || '''12''' || 6 || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 3 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 30 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 1 || 7 || 8 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 1 || 5 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 2 || 5 ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 ||  || 5 ||  ||  || '''12''' || 7 || 1 ||  || 7 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Čehija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 9 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 5 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  ||  ||  || 10 || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 86 || 7 || 8 ||  || 2 || '''12''' ||  ||  || 5 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || 1 || 6 || 6 ||  || 6 ||  || 4 || 10 ||  || 2 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || 4 || 4 || 5 || 7 || 5 || 3 || 6 || 3 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || 3 || 8 || 10 ||  || 6 || 10 || 6 || 2 || 10 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 56 || 5 ||  || 6 || 6 || 1 ||  ||  || 2 || 2 || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 || 2 || 8 || 7 || 1 || 6 || 5 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || '''12''' || '''12''' ||  || 4 || 8 || 4 || 5 || 10 || 4 || 8 || 3 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || '''12''' || 4 || 5 || 3 || 8 || 4 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 107 || 2 || 1 || 10 || '''12''' || 10 ||  ||  || 8 || 10 || 10 ||  || 4 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 10 || '''12''' || 2 || 7 ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 38 || 3 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || 6 ||  || 4 || 4 || 3 || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||  || 4 ||  ||  || 2 || 2 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || 2 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 1 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  || 2 || 7 ||  ||  || 7 || 8 || 4 ||  ||  || '''12''' || 10 || 2 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || '''12''' ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 120 || 10 || 5 ||  || 8 || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 3 || 8 || 5 ||  || 7 || 6 || 3 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 6 || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Turcija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;7&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
| {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Latvija}}
|-
| {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Malta}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}
|}

=== Fināls ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size: 85%&quot;
!colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
!colspan=&quot;45&quot;|Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCPortugālee.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg|16px]]
|- 
!rowspan=&quot;26&quot; |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Rumānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 45 || 4 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Apvienotā Karaliste || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 14 || 0 || 8 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Albānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 55 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 8 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 3
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Vācija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 14 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Armēnija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 199 || '''12''' || 0 || 1 || 10 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 4 || '''12''' || 0 || 7 || 2 || 0 || 7 || 8 || 2 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 5 || 1 || 8
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Bosnija un Hercegovina || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 110 || 2 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || 5 || 7 || 0 || 0 || 7 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 10 || 6 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || '''12''' || 10 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Izraēla || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 124 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 1 || 5 || 2 || 3 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 1 || 0 || 3 || 8 || 3 || 5 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 3 || 0 || 5 || 6 || 6 || 7 || 5 || 4 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 3 || 7 || 5 || 10
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Somija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 35 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Horvātija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 44 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 3 || 2 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Polija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 14 || 0 || 10 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Islande || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 64 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 4 || 6 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 7 || 8 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Turcija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 138 || 10 || 0 || 0 || 0 || 8 || 4 || 10 || 6 || 10 || 0 || 10 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 0 || 8 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 4|| '''12''' || 10 || 0 || 3 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 4
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Portugāle || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 69 || 8 || 0 || 6 || 8 || 0 || 0 || 4 || 10 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Latvija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 83 || 0 || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 7 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 10 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 3 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Zviedrija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 47 || 0 || 0 || 3 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 1 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 1 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Dānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 60 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 3 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 7 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Gruzija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 83 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 4 || 2 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 8 || 5 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 8 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Ukraina || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 230 || 0 || 6 || 5 || 7 || 5 || 7 || 0 || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 0 || 3 || 2 || 3 || 7 || 4 || 4 || 6 || 10 || 6 || 10 || 10 || 3 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 8 || 6 || 10 || 7 || 7 || 8 || 5 || 10 || 6 || 4 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Francija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 47 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 8 || 0 || 2 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 8 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Azerbaidžāna || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 132 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 2 || 0 || '''12''' ||'''3|| 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 7 || 2 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 10 || 0 || 7 || 8 || 3 || 8 || 10 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Grieķija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 218 || 3 || 4 || 0 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 6 || 1 || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 6 || 7 || 5 || 1 || 3 || 8 || 0 || 0 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || 2 || '''12''' || 8 || 2 || 10 || 4 || 5 || 8 || 4 || 8 || 6 || '''12'''
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Spānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 55 || 5 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 1 || 1 || 0 || 4 || 4 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 8 || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Serbija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 160 || 7 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 8 || 6 || 0 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || '''12''' || 10 || 0 || 10 || 7 || 0 || 0 || 1 || 4 || 7 || 4 || 2 || 0 || 5 || 0 || 1 || 4 || 1 || 6 || 3 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 0
|-bgcolor=&quot;Gold&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:Gold&quot; | '''Krievija''' || style=&quot;text-align:right; background-color:Gold&quot; |'''272''' || 1 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 8 || 1 || 0 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 10 || 7 || 4 || 6 || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 6 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | || 8 || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 6 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Norvēģija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 182 || 0 || 7 || 10 || 6 || 7 || 10 || 0 || 0 || 2 || 0 || 4 || '''12''' || 2 || 7 || 2 || 2 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 0 || 2 || 1 || 8 || 0 || 4 || 6 || 4 || 3 || 8 || 5 || 5 || 5 || 6 || 7 || 1 || 5 || 1 || 5 || 0 || 7 || 5 || 4 || 0 || 7
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=46 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 8
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| '''{{ESC|Krievija}}''' || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 2
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
| {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Somija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;8&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Dānija}}
|-
| {{ESC|Latvia}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Vācija}} || {{ESC|Bulgārija}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Malta}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2008]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2008. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]

[[ga:Comórtas Amhránaíochta na hEoraifíse#Tíortha]]</text>
      <sha1>knb828x81jr21rrwequpu8l9u7nywnf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495846</id>
      <parentid>4495845</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T08:58:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināls */</comment>
      <origin>4495846</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57036" sha1="63bnv1xpkf0m61y9a068xtpw1ztci6d" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Coord|44|49|14|N|20|27|44|E|display=title}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;Confluence Of Sound&quot;''
|attēls                 = ESC Belgrade 2008.png
|att_izm                = 250
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2008|5|24|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2008|5|20|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2008|5|22|N}}
|vadītājs (i)           = [[Jovana Jankoviča]]&lt;br /&gt;[[Željko Joksimovičs]]
|koordinators           = 
|režisors               = Svens Stojanovics
|pārraidītājs           = {{flaga|Serbija}} [[RTS]]
|vieta                  = {{flaga|Serbija}} [[Serbija]], [[Belgrada]]&lt;br /&gt;[[Belgradas Arēna]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Krievija}} [[Dima Bilans]] - ''[[Believe]]''
|balsošanas sistēma     = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē.
|dalībvalstis           = 43 valstis. 19 katrā pusfinālā un 25 finālā (5 kas automātiski tika finālā un 10 no katra pusfināla).
|valstis, kas debitē    = {{ESC|Azerbaidžāna}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Austrija}}
|nulle punktu           = nav
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2008 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #ffc20e
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2008. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2007]]
|nākamais               = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009 ►]]
}}
'''2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2008}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2008}}) bija 53. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]], [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20.]], [[22. maijs|22]]. un [[24. maijs|24. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Serbija ieguva [[2007. gads|2007]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss norisinājās Serbijā.

Par 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvis [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa ''[[Pirates of the Sea]]'' ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'', kas ar 83 punktiem ieguva 12. vietu. Otrajā pusfinālā [[Pirates of the Sea]] ar 86 punktiem ieguva 6. vietu un tādējādi garantēja vietu finālā.

Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]], bet izstājās [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]].

== Norises vieta ==
[[Serbija]] ieguva tiesības rīkot [[2008. gads|2008]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu pateicoties Marijas Šerifovičas uzvarai [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Somija]]s pilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], kur Marija ar savu dziesmu ''Molitva'' jeb tulkojumā no [[serbu valoda]]s &quot;Lūgšana&quot; ieguva 268 un 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, saņēma no 12 valstīm. Par norises vietu tika izvēlēta Belgradas arēna, kura ir starp lielākajām [[Eiropa]]s slēgtajām arēnām, jo tajā ir sēdvietas aptuveni 20 000 cilvēku. [[2007. gads|2007]]. gada [[14. septembris|14. septembrī]] [[Helsinki|Helsinku]] pilsētas mērs nodeva &quot;Eirovīzijas atslēgas&quot; (bunte ar visām atslēgām, no visām Eirovīzijas norises pilsētām) [[Belgrada]]s pārstāvim. Šī tradīcija, tika iedibināta tieši šajā reizē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |title=Eurovision Song Contest - Helsinki 2007&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2007|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071016164022/http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |archivedate={{dat|2007|10|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar nemieriem un grautiņiem, kas [[Serbija|Serbijā]] notika pēc tam, kad [[Kosova]] pasludināja savu neatkarību no [[Serbija]]s, [[2008. gads|2008]]. gada [[22. februāris|22. februārī]] EBU pārstāvji noturēja telefonkonforenci ar [[Belgrada]]s pārstāvjiem, lai noskaidrotu, nav radusies nepieciešamība konkursa norises vietu pārcelt uz citu valsti. [[Ukraina]] bija kā rezerves plāns, jo tieši [[Ukraina]] ieguva otro vietu [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. [[Helsinki]] bija kā otrā alternatīva, jo tur tika rīkots iepriekšējais dziesmu konkurss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10597 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - &quot;Helsinki could host Eurovision again&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225151846/http://www.esctoday.com/news/read/10597 }}&lt;/ref&gt; Arī [[Grieķija]] piedāvāja savu kandidatūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=2658 |title=EUROVISION 2008 - EBU holds phone conference to decide host city&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100212201139/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=2658 |archivedate={{dat|2010|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tomēr beigās tika nolemts, ka dziesmu konkurss notiks [[Belgrada|Belgradā]]. [[Serbija]]s Radio un Televīzijas sabiedrībai tika pieprasīts nodrošināt drošu konkursa dalībnieku un skatītāju drošību un tas tika apsolīts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10601 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Set to stay in Belgrade&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225152312/http://www.esctoday.com/news/read/10601 }}&lt;/ref&gt;

[[Horvātija]]s, [[Izraēla]]s un [[Albānija]]s delegācijām tika nodrošināta īpaša aizsardzība.&lt;ref&gt;http://www.vreme.com.mk/DesktopDefault.aspx?tabindex=5&amp;tabid=1&amp;EditionID=1356&amp;ArticleID=87845{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Preses konferencē [[2007. gads|2007]]. gada [[maijs|maijā]] [[Helsinki|Helsinkos]], tika paziņots, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss tiks paplašināts un būs divi pusfināli [[2008. gads|2008]]. vai [[2009. gads|2009]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9024 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Two semi finals proposed&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830074752/http://www.esctoday.com/news/read/9024 }}&lt;/ref&gt; [[2007. gads|2007]]. gada [[28. septembris|28. septembrī]], tika paziņots, ka EBU ir nolēmuši rīkot divus pusfinālus viena vietā jau [[2008. gads|2008]]. gada konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9327 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision: 2 semi finals confirmed!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011204409/http://www.esctoday.com/news/read/9327 }}&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālistu sadalījuma ===
[[2008. gads|2008]]. gada [[24. janvāris|24. janvārī]] visas 38 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu.

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Slovēnija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Andora}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Šveice}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}

Pirmais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20. maijā]]. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
| [[Stefans Filipovičs]]
| ''Zauvijek volim te &lt;small&gt;(Заувијек волим те)&lt;/small&gt;''
| &quot;Es mīlu tevi mūžīgi&quot;
| 14.
| 23
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 02
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Boazs Mauda]]
| ''The Fire in Your Eyes''
| &quot;Uguns tavās acīs&quot;
| 5.
| 104
|- 
| 03
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]],&lt;br /&gt;[[Vācu valoda|Vācu]],&lt;br /&gt;[[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Kreisiraadio]]''
| ''Leto svet''
| &quot;Vasaras gaisma&quot;
| 18.
| 8
|-
| 04
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| [[Geta Burlaku]]
| ''A Century of Love''
| &quot;Mīlestības gadsimts&quot;
| 12.
| 36
|-
| 05
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| ''[[Miodio]]''
| ''Complice''
| &quot;Līdzvainīgs&quot;
| 19.
| 5
|-
| 06
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]]
| ''[[Ishtar (grupa)|Ishtar]]''
| ''O Julissi''
| —
| 17.
| 16
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 07
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| &quot;Dienu pēc dienas&quot;
| 6.
| 96
|-
| 08
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Rebeka Dremelja]]
| ''Vrag naj vzame''
| &quot;Pie velna ar to&quot;
| 11.
| 36
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 09
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Marija Haukāsa Storenga]]
| ''Hold On Be Strong''
| &quot;Turies, Esi stiprs&quot;
| 4.
| 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 10
| {{ESC|Polija}}
| Angļu
| ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]''
| ''For Life''
| &quot;Uz mūžu&quot;
| 10.
| 42
|-
| 11
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Dustin the Turkey]]''
| ''Irelande Douze Pointe''
| &quot;Īrija, divpadsmit punkti&quot;
| 15.
| 22
|-
| 12
| {{ESC|Andora}}
| Angļu
| ''[[Gisela]]''
| ''Casanova''
| &quot;Kazanova&quot;
| 16.
| 22
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]]
| ''Pokušaj''
| &quot;Pamēģini&quot;
| 9.
| 72
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Armēņu valoda|Armēņu]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| &quot;Aiziet, Aiziet&quot;
| 2.
| 139
|-
| 15
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu
| [[Hinda Larusi|Hinda]]
| ''Your Heart Belongs to Me''
| &quot;Tava sirds pieder man&quot;
| 13.
| 27
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 16
| {{ESC|Somija}}
| Somu
| ''[[Teräsbetoni]]''
| ''Missä miehet ratsastaa''
| &quot;Kur vīri jāj&quot;
| 8.
| 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],&lt;br /&gt;Itāļu
|''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]]
|''Pe-o margine de lume''
| &quot;Uz pasaules malu&quot;
| 7.
| 94
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 18
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dima Bilans]]
| ''[[Believe]]''
| &quot;Ticēt&quot;
| 3.
| 135
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| ''[[Kalomira]]''
| ''Secret Combination''
| &quot;Slepenā kombinācija&quot;
| 1.
| 156
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}

Otrais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[22. maijs|22. maijā]].No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un rīkotājvalsts [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[Euroband]]''
| ''This is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| 8.
| 68
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Šarlote Perelli]]
| ''Hero''
| &quot;Varonis&quot;
| 12.
| 54
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|Turku]]
| ''[[Mor ve Ötesi]]''
| ''Deli''
| &quot;Traks&quot;
| 7.
| 85
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Aņi Loraka]]
| ''Shady Lady''
| &quot;Tumšā dāma&quot;
| 1.
| 152
|-
| 05
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Jeronims Milijus]]
| ''Nomads in the Night''
| &quot;Klaidoņi tumsā&quot;
| 16.
| 30
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 06
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| [[Olta Boka]]
| ''Zemrën E Lamë Peng''
| &quot;Sirdis ieslodzītas laikā&quot;
| 9.
| 67
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Paolo Meneguzzi]]
| ''Era stupendo''
| &quot;Tas bija brīnišķīgi&quot;
| 13.
| 47
|-
| 08
| {{ESC|Čehija}}
| Angļu
| [[Tereza Kerndlova]]
| ''Have Some Fun''
| &quot;Izpriecājies&quot;
| 18.
| 9
|-
| 09
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[Ruslans Aļehno]]
| ''Hasta La Vista''
| &quot;Tiekamies vēlāk&quot;
| 17.
| 27
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| &quot;Jūras vilki&quot;
| 6.
| 86
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]''
| ''Romanca''
| &quot;Romantika&quot;
| 4.
| 112
|-
| 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| Angļu
| ''[[Deep Zone]]'' un ''[[Balthazar]]''
| ''DJ, Take Me Away''
| &quot;DJ, Paņem mani līdzi&quot;
| 11.
| 56
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Saimons Metjū]]
| ''All Night Long''
| &quot;Visu nakti&quot;
| 3.
| 112
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Diāna Gurtskaja]]
| ''Peace Will Come''
| &quot;Nāks miers&quot;
| 5.
| 107
|-
| 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| ''[[Csézy]]''
| ''Candlelight''
| &quot;Sveču gaisma&quot;
| 19.
| 6
|-
| 16
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| ''[[Morena]]''
| ''Vodka''
| &quot;Degvīns&quot;
| 14.
| 38
|-
| 17
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Evdokia Kadi]]
| ''Femme Fatale''
| &quot;Liktenīgā sieviete&quot;
| 15.
| 36
|-
| 18
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| Angļu
| [[Tamara Todevska|Tamara]], ''[[Vrčak]]'' un [[Adrians Gaksa|Adrians]]
| ''Let Me Love You''
| &quot;Ļauj man tevi mīlēt&quot;
| 10.
| 64
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 19
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Vanija Ferndandeša]]
| ''Senhora do Mar (Negras Águas)''
| &quot;Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)&quot;
| 2.
| 120
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],&lt;br /&gt;Itāļu
|''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]]
|''Pe-o margine de lume''
| &quot;Uz pasaules malu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Endijs Ābrahams]]
| ''Even If''
| &quot;Ja vien&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| [[Olta Boka]]
| ''Zemrën E Lamë Peng''
| &quot;Sirdis ieslodzītas laikā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| ''[[No Angels]]''
| ''Disappear''
| &quot;Izzust&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Armēņu valoda|Armēņu]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| &quot;Aiziet, Aiziet&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 199
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]]
| ''Pokušaj''
| &quot;Pamēģini&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 110
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Boazs Mauda]]
| ''The Fire in Your Eyes''
| &quot;Uguns tavās acīs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 124
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Somija}}
| [[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Teräsbetoni]]''
| ''Missä miehet ratsastaa''
| &quot;Kur vīri jāj&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]''
| ''Romanca''
| &quot;Romantika&quot;
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Polija}}
| Angļu
| ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]''
| ''For Life''
| &quot;Uz mūžu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| ''[[Euroband]]''
| ''This is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|Turku]]
| ''[[Mor ve Ötesi]]''
| ''Deli''
| &quot;Traks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 138
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Vanija Ferndandeša]]
| ''Senhora do Mar (Negras Águas)''
| &quot;Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| &quot;Jūras vilki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Šarlote Perelli]]
| ''Hero''
| &quot;Varonis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Saimons Metjū]]
| ''All Night Long''
| &quot;Visu nakti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Diāna Gurtskaja]]
| ''Peace Will Come''
| &quot;Nāks miers&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Aņi Loraka]]
| ''Shady Lady''
| &quot;Tumšā dāma&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 230
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Francija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Sebastjēns Teljē]]
| ''Divine''
| &quot;Brīnišķīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| &quot;Dienu pēc dienas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 132
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| ''[[Kalomira]]''
| ''Secret Combination''
| &quot;Slepenā kombinācija&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 218
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Rodolfo Čikilikuatre]]
| ''Baila el Chiki Chiki''
| &quot;Dejo Čiki Čiki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Serbija}} (rīkotāji)
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]]
| ''Oro''
| &quot;Hora (deja)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 160
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dima Bilans]]
| ''[[Believe]]''
| &quot;Ticēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 272
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Marija Haukāsa Storenga]]
| ''Hold On Be Strong''
| &quot;Turies, Esi stiprs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 182
|}

== Balsošanas rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|navajowhite|Skatītāju izvēlētās valstis}}
{{Legend|paleturquoise|Žurijas izvēlētā valsts|text=‡}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180356/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |archive-date=23 April 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |archive-date=24 September 2015}}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left; background:#F2F2F2&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Andora}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! style=&quot;height:2px; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
|-
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 1 ||  ||   || 10 ||  ||   ||  ||   || '''12''' ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   || 2 || 7 || 10 || 4 || 10 || 4 ||  || 7 || 5 || 7 || 6 || 10 || 6 || 8 || 5 || 4 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  || 7 ||  ||   ||  ||   ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||   ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  || 5 ||  ||   ||  ||   || 1 ||  || 6 ||  ||   || 10 || 5 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  ||   ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 2 ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 3 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||   || 6 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 10 ||  ||   ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 96 || 3 || 5 || 4 || 10 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 10 || 5 || 8 || 3 || 2 || 4 || 5 || 7 || 10 || 7 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 10 || 2 ||  || 2 ||  ||   || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  || 10 || 4 ||  ||   || 1 || 2 || 2 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 106 || 4 || 6 || 8 || 3 || 7 || 1 || 7 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 8 || 10 || 4 || 8 || 5 || '''12''' || 4 || 7 ||  || 1 || 2
|- style=&quot;background:paleturquoise;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:paleturquoise;&quot; | Polija {{small|‡}}
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 42 ||  ||   ||  ||   || 10 ||  || 3 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  ||   || 1 ||  ||   || 2 || 3 || 1 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 1 || 3 || 7 ||  ||   || 4 ||  ||   || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  || 1 || 2 ||  ||   ||  ||   || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Andora
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 ||  || 4 || 3 ||  ||   ||  ||   || 1 ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 72 || '''12''' ||  || 1 || 6 ||  ||   || 4 || '''12''' || '''12''' ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 || 8 ||  ||   ||  || 7 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 139 || 6 || 10 || 2 || 5 || 8 || '''12''' ||  || 5 || 3 || '''12''' || 2 || 3 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 10 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  || 1 ||  ||   || 3 || 8 || 2 ||  || 7 ||  ||   ||  ||   || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 3 ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79 || 2 ||  || '''12''' || 8 || 4 || 2 ||  || 3 || 6 || 5 || 6 || '''12''' || 1 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 || 6 || 2 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 94 ||  || 8 ||  || '''12''' || 6 || 6 || 6 || 6 || 5 || 3 || 7 || 6 ||  || 5 || 3 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 3 || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 135 || 8 || '''12''' || 10 || 7 ||  || 3 || 8 || 7 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 6 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 156 || 7 || 7 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || 4 || 6 || 10 || 5 || 8 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Igaunija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Andora}} || {{ESC|Spānija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Polija}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|navajowhite|Skatītāju izvēlētās valstis}}
{{Legend|paleturquoise|Žurijas izvēlētā valsts|text=‡}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180414/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/second-semi-final/results |archive-date=23 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1470#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040405/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1470#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left; background:#F2F2F2&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! style=&quot;height:2px; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 68 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 3 || 1 || 2 || 5 || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  || 10 ||  || 7 || 5 || 1 ||  || 5 || 8 ||  || 4
|- style=&quot;background:paleturquoise;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:paleturquoise;&quot; | Zviedrija {{small|‡}}
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 54 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 3 || 1 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 1 || 7 || 4 ||  || 3 || 1 || 3 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 85 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  || '''12''' || 7 ||  || 3 ||  ||  || 7 || 8 || 5 || 4 ||  ||  || 8 ||  || 10 ||  || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 152 || 6 || 3 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 ||  || 1 || '''12''' || '''12''' || 6 || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 3 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 30 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 1 || 7 || 8 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 1 || 5 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 2 || 5 ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 ||  || 5 ||  ||  || '''12''' || 7 || 1 ||  || 7 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Čehija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 9 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 5 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  ||  ||  || 10 || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 86 || 7 || 8 ||  || 2 || '''12''' ||  ||  || 5 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || 1 || 6 || 6 ||  || 6 ||  || 4 || 10 ||  || 2 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || 4 || 4 || 5 || 7 || 5 || 3 || 6 || 3 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || 3 || 8 || 10 ||  || 6 || 10 || 6 || 2 || 10 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 56 || 5 ||  || 6 || 6 || 1 ||  ||  || 2 || 2 || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 || 2 || 8 || 7 || 1 || 6 || 5 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || '''12''' || '''12''' ||  || 4 || 8 || 4 || 5 || 10 || 4 || 8 || 3 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || '''12''' || 4 || 5 || 3 || 8 || 4 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 107 || 2 || 1 || 10 || '''12''' || 10 ||  ||  || 8 || 10 || 10 ||  || 4 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 10 || '''12''' || 2 || 7 ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 38 || 3 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || 6 ||  || 4 || 4 || 3 || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||  || 4 ||  ||  || 2 || 2 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || 2 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 1 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  || 2 || 7 ||  ||  || 7 || 8 || 4 ||  ||  || '''12''' || 10 || 2 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || '''12''' ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 120 || 10 || 5 ||  || 8 || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 3 || 8 || 5 ||  || 7 || 6 || 3 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 6 || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Turcija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;7&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
| {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Latvija}}
|-
| {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Malta}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180406/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/grand-final/results |archive-date=23 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1469#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040401/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1469#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left; background:#F2F2F2&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbia}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Andora}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
|-
! style=&quot;height:2px; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 || 3 || '''12''' ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 55 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 8 || 1 || 10 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 199 ||  || 1 || 7 || 6 ||  || 6 || 2 || '''12''' || 8 ||  || 8 || 5 || 8 || 10 || 2 || 1 || '''12''' || 4 ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 2 || 7 ||  || '''12''' || 1 || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 ||  || 5 ||  || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 10 ||  ||  ||  || 10 ||  || 1 ||  || 7 || 6 ||  || 2 || 7 || 3 ||  || 6 || '''12''' || 10 ||  ||  ||  || 10 ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 124 ||  ||  || 5 || 3 ||  || 5 || 4 || 5 || 10 ||  || 2 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 2 || 6 ||  || 6 || 6 ||  || 3 || 3 ||  || 5 || 3 || 6 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 1 || 7 || 1 || 8 || 2 ||  || 4 || 3 || 6 || 5 || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  || 4 ||  || 4 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 ||  || 2 || 1 || 2 ||  || 10 ||  ||  ||  || 5 ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 3 ||  ||  ||  ||  || 8 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 1 || 2 || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 7 || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 138 || 8 || 7 || 4 || 10 ||  || 8 || 10 || 10 || 4 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || 8 ||  || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 6 || '''12''' ||  || 4 ||  ||  || 3 ||  || 2 ||  || 6 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 69 ||  ||  || 3 || 4 ||  ||  ||  || 6 || 5 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  || 8 || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 83 || 10 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 8 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  || 3 || 2 ||  ||  || 7 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 4 || 3 ||  || 10 ||  || 3 || 2 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 2 || 1 || 1 ||  || 3 ||  ||  ||  || 7 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 1 ||  ||  ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 60 || 3 ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 2 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 5 || '''12''' || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 83 ||  ||  || 8 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  || 2 || 7 || 3 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || 4 ||  ||  || 4 || 5 ||  ||  || 4 || 4 ||  ||  ||  || 6 || 5 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 230 || 5 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 4 || 3 || 8 || 1 ||  || 10 || 7 || 6 || 10 || 6 || 7 || 5 ||  || 3 || '''12''' ||  || 6 || 6 || 10 || 2 || 5 || 8 || 7 ||  || 8 || 10 || 6 ||  || 10 || 6 || 3 || 7 ||  || 10 || 6 || 8 || 4 || 10 || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 || 2 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 1 ||  || 3 || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 4 ||  || 8 ||  ||  ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 132 ||  || 8 || 10 || 1 ||  ||  ||  || 7 ||  || 4 || 3 ||  || 3 ||  || 8 ||  ||  || 2 ||  ||  || '''12''' || 7 || 7 || 1 ||  || 10 ||  || 2 || '''12''' ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  ||  ||  || 8 || 7 || 10 ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 218 || '''12''' || 3 || 2 || '''12''' || 1 || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' ||  || 10 || 8 || 5 || '''12''' || 4 ||  || 3 || '''12''' ||  ||  || 8 || 8 || 3 || 6 || 8 || 5 || 3 || 6 || 7 || 2 || 4 || 5 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 5 || 1 || 2 ||  || 3 || 6 || 4 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 55 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 5 ||  || 10 ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 3 ||  ||  || 4 ||  || 8 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbia
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 160 ||  || 10 ||  || 8 ||  || '''12''' || 5 ||  ||  ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 5 || 1 || 2 || 7 || 7 ||  || 6 || 7 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 6 ||  || 8 ||  || 1 ||  || '''12''' || 2 || 5 ||  || 10 || 6 || 1 ||  || 4 || '''12''' ||  ||
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 272 ||  || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || 4 || 6 || 3 ||  || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || 8 || 10 ||  || 1 || 10 || 6 || 5 || 10 || 5 || 6 || 7 || '''12''' || 7 || 5 || 1 || 5 || 8 || 5 ||  || 8 || 7 || 10 || 6 ||  || '''12''' || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 8 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 182 || 7 ||  || 6 ||  || 8 || 2 || 7 || 2 || 7 || 6 || 1 || 4 || 7 ||  || 5 || 10 ||  || 5 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 4 || 1 || 8 ||  || 7 ||  || 6 || 4 || 2 || 3 || 7 ||  || 5 || 2 || '''12''' || 1 || '''12''' || 5 || 4 || 5 ||  || 5 || 10
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 8
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| '''{{ESC|Krievija}}''' || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 2
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
| {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Somija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;8&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Dānija}}
|-
| {{ESC|Latvia}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Vācija}} || {{ESC|Bulgārija}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Malta}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2008]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2008. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]

[[ga:Comórtas Amhránaíochta na hEoraifíse#Tíortha]]</text>
      <sha1>63bnv1xpkf0m61y9a068xtpw1ztci6d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495847</id>
      <parentid>4495846</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T08:59:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4495847</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57026" sha1="nw30pgp8pal3kg1lrejkbjmd20b2t6w" xml:space="preserve">{{Coord|44|49|14|N|20|27|44|E|display=title}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;Confluence Of Sound&quot;''
|attēls                 = ESC Belgrade 2008.png
|att_izm                = 250
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2008|5|24|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2008|5|20|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2008|5|22|N}}
|vadītājs (i)           = [[Jovana Jankoviča]]&lt;br /&gt;[[Željko Joksimovičs]]
|koordinators           = 
|režisors               = Svens Stojanovics
|pārraidītājs           = {{flaga|Serbija}} [[RTS]]
|vieta                  = {{flaga|Serbija}} [[Serbija]], [[Belgrada]]&lt;br /&gt;[[Belgradas Arēna]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Krievija}} [[Dima Bilans]] - ''[[Believe]]''
|balsošanas sistēma     = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē.
|dalībvalstis           = 43 valstis. 19 katrā pusfinālā un 25 finālā (5 kas automātiski tika finālā un 10 no katra pusfināla).
|valstis, kas debitē    = {{ESC|Azerbaidžāna}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Austrija}}
|nulle punktu           = nav
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2008 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #ffc20e
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2008. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2007]]
|nākamais               = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009 ►]]
}}
'''2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2008}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2008}}) bija 53. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]], [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20.]], [[22. maijs|22]]. un [[24. maijs|24. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Serbija ieguva [[2007. gads|2007]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss norisinājās Serbijā.

Par 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvis [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa ''[[Pirates of the Sea]]'' ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'', kas ar 83 punktiem ieguva 12. vietu. Otrajā pusfinālā [[Pirates of the Sea]] ar 86 punktiem ieguva 6. vietu un tādējādi garantēja vietu finālā.

Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]], bet izstājās [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]].

== Norises vieta ==
[[Serbija]] ieguva tiesības rīkot [[2008. gads|2008]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu pateicoties Marijas Šerifovičas uzvarai [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Somija]]s pilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], kur Marija ar savu dziesmu ''Molitva'' jeb tulkojumā no [[serbu valoda]]s &quot;Lūgšana&quot; ieguva 268 un 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, saņēma no 12 valstīm. Par norises vietu tika izvēlēta Belgradas arēna, kura ir starp lielākajām [[Eiropa]]s slēgtajām arēnām, jo tajā ir sēdvietas aptuveni 20 000 cilvēku. [[2007. gads|2007]]. gada [[14. septembris|14. septembrī]] [[Helsinki|Helsinku]] pilsētas mērs nodeva &quot;Eirovīzijas atslēgas&quot; (bunte ar visām atslēgām, no visām Eirovīzijas norises pilsētām) [[Belgrada]]s pārstāvim. Šī tradīcija, tika iedibināta tieši šajā reizē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |title=Eurovision Song Contest - Helsinki 2007&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2007|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071016164022/http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |archivedate={{dat|2007|10|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar nemieriem un grautiņiem, kas [[Serbija|Serbijā]] notika pēc tam, kad [[Kosova]] pasludināja savu neatkarību no [[Serbija]]s, [[2008. gads|2008]]. gada [[22. februāris|22. februārī]] EBU pārstāvji noturēja telefonkonforenci ar [[Belgrada]]s pārstāvjiem, lai noskaidrotu, nav radusies nepieciešamība konkursa norises vietu pārcelt uz citu valsti. [[Ukraina]] bija kā rezerves plāns, jo tieši [[Ukraina]] ieguva otro vietu [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. [[Helsinki]] bija kā otrā alternatīva, jo tur tika rīkots iepriekšējais dziesmu konkurss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10597 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - &quot;Helsinki could host Eurovision again&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225151846/http://www.esctoday.com/news/read/10597 }}&lt;/ref&gt; Arī [[Grieķija]] piedāvāja savu kandidatūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=2658 |title=EUROVISION 2008 - EBU holds phone conference to decide host city&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100212201139/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=2658 |archivedate={{dat|2010|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tomēr beigās tika nolemts, ka dziesmu konkurss notiks [[Belgrada|Belgradā]]. [[Serbija]]s Radio un Televīzijas sabiedrībai tika pieprasīts nodrošināt drošu konkursa dalībnieku un skatītāju drošību un tas tika apsolīts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10601 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Set to stay in Belgrade&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225152312/http://www.esctoday.com/news/read/10601 }}&lt;/ref&gt;

[[Horvātija]]s, [[Izraēla]]s un [[Albānija]]s delegācijām tika nodrošināta īpaša aizsardzība.&lt;ref&gt;http://www.vreme.com.mk/DesktopDefault.aspx?tabindex=5&amp;tabid=1&amp;EditionID=1356&amp;ArticleID=87845{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Preses konferencē [[2007. gads|2007]]. gada [[maijs|maijā]] [[Helsinki|Helsinkos]], tika paziņots, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss tiks paplašināts un būs divi pusfināli [[2008. gads|2008]]. vai [[2009. gads|2009]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9024 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Two semi finals proposed&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830074752/http://www.esctoday.com/news/read/9024 }}&lt;/ref&gt; [[2007. gads|2007]]. gada [[28. septembris|28. septembrī]], tika paziņots, ka EBU ir nolēmuši rīkot divus pusfinālus viena vietā jau [[2008. gads|2008]]. gada konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9327 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision: 2 semi finals confirmed!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011204409/http://www.esctoday.com/news/read/9327 }}&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālistu sadalījuma ===
[[2008. gads|2008]]. gada [[24. janvāris|24. janvārī]] visas 38 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu.

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Slovēnija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Andora}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Šveice}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}

Pirmais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20. maijā]]. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
| [[Stefans Filipovičs]]
| ''Zauvijek volim te &lt;small&gt;(Заувијек волим те)&lt;/small&gt;''
| &quot;Es mīlu tevi mūžīgi&quot;
| 14.
| 23
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 02
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Boazs Mauda]]
| ''The Fire in Your Eyes''
| &quot;Uguns tavās acīs&quot;
| 5.
| 104
|- 
| 03
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]],&lt;br /&gt;[[Vācu valoda|Vācu]],&lt;br /&gt;[[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Kreisiraadio]]''
| ''Leto svet''
| &quot;Vasaras gaisma&quot;
| 18.
| 8
|-
| 04
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| [[Geta Burlaku]]
| ''A Century of Love''
| &quot;Mīlestības gadsimts&quot;
| 12.
| 36
|-
| 05
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| ''[[Miodio]]''
| ''Complice''
| &quot;Līdzvainīgs&quot;
| 19.
| 5
|-
| 06
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]]
| ''[[Ishtar (grupa)|Ishtar]]''
| ''O Julissi''
| —
| 17.
| 16
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 07
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| &quot;Dienu pēc dienas&quot;
| 6.
| 96
|-
| 08
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Rebeka Dremelja]]
| ''Vrag naj vzame''
| &quot;Pie velna ar to&quot;
| 11.
| 36
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 09
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Marija Haukāsa Storenga]]
| ''Hold On Be Strong''
| &quot;Turies, Esi stiprs&quot;
| 4.
| 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 10
| {{ESC|Polija}}
| Angļu
| ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]''
| ''For Life''
| &quot;Uz mūžu&quot;
| 10.
| 42
|-
| 11
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Dustin the Turkey]]''
| ''Irelande Douze Pointe''
| &quot;Īrija, divpadsmit punkti&quot;
| 15.
| 22
|-
| 12
| {{ESC|Andora}}
| Angļu
| ''[[Gisela]]''
| ''Casanova''
| &quot;Kazanova&quot;
| 16.
| 22
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]]
| ''Pokušaj''
| &quot;Pamēģini&quot;
| 9.
| 72
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Armēņu valoda|Armēņu]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| &quot;Aiziet, Aiziet&quot;
| 2.
| 139
|-
| 15
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu
| [[Hinda Larusi|Hinda]]
| ''Your Heart Belongs to Me''
| &quot;Tava sirds pieder man&quot;
| 13.
| 27
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 16
| {{ESC|Somija}}
| Somu
| ''[[Teräsbetoni]]''
| ''Missä miehet ratsastaa''
| &quot;Kur vīri jāj&quot;
| 8.
| 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],&lt;br /&gt;Itāļu
|''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]]
|''Pe-o margine de lume''
| &quot;Uz pasaules malu&quot;
| 7.
| 94
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 18
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dima Bilans]]
| ''[[Believe]]''
| &quot;Ticēt&quot;
| 3.
| 135
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| ''[[Kalomira]]''
| ''Secret Combination''
| &quot;Slepenā kombinācija&quot;
| 1.
| 156
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}

Otrais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[22. maijs|22. maijā]].No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un rīkotājvalsts [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[Euroband]]''
| ''This is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| 8.
| 68
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Šarlote Perelli]]
| ''Hero''
| &quot;Varonis&quot;
| 12.
| 54
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|Turku]]
| ''[[Mor ve Ötesi]]''
| ''Deli''
| &quot;Traks&quot;
| 7.
| 85
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Aņi Loraka]]
| ''Shady Lady''
| &quot;Tumšā dāma&quot;
| 1.
| 152
|-
| 05
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Jeronims Milijus]]
| ''Nomads in the Night''
| &quot;Klaidoņi tumsā&quot;
| 16.
| 30
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 06
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| [[Olta Boka]]
| ''Zemrën E Lamë Peng''
| &quot;Sirdis ieslodzītas laikā&quot;
| 9.
| 67
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Paolo Meneguzzi]]
| ''Era stupendo''
| &quot;Tas bija brīnišķīgi&quot;
| 13.
| 47
|-
| 08
| {{ESC|Čehija}}
| Angļu
| [[Tereza Kerndlova]]
| ''Have Some Fun''
| &quot;Izpriecājies&quot;
| 18.
| 9
|-
| 09
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[Ruslans Aļehno]]
| ''Hasta La Vista''
| &quot;Tiekamies vēlāk&quot;
| 17.
| 27
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| &quot;Jūras vilki&quot;
| 6.
| 86
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]''
| ''Romanca''
| &quot;Romantika&quot;
| 4.
| 112
|-
| 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| Angļu
| ''[[Deep Zone]]'' un ''[[Balthazar]]''
| ''DJ, Take Me Away''
| &quot;DJ, Paņem mani līdzi&quot;
| 11.
| 56
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Saimons Metjū]]
| ''All Night Long''
| &quot;Visu nakti&quot;
| 3.
| 112
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Diāna Gurtskaja]]
| ''Peace Will Come''
| &quot;Nāks miers&quot;
| 5.
| 107
|-
| 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| ''[[Csézy]]''
| ''Candlelight''
| &quot;Sveču gaisma&quot;
| 19.
| 6
|-
| 16
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| ''[[Morena]]''
| ''Vodka''
| &quot;Degvīns&quot;
| 14.
| 38
|-
| 17
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Evdokia Kadi]]
| ''Femme Fatale''
| &quot;Liktenīgā sieviete&quot;
| 15.
| 36
|-
| 18
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| Angļu
| [[Tamara Todevska|Tamara]], ''[[Vrčak]]'' un [[Adrians Gaksa|Adrians]]
| ''Let Me Love You''
| &quot;Ļauj man tevi mīlēt&quot;
| 10.
| 64
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 19
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Vanija Ferndandeša]]
| ''Senhora do Mar (Negras Águas)''
| &quot;Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)&quot;
| 2.
| 120
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],&lt;br /&gt;Itāļu
|''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]]
|''Pe-o margine de lume''
| &quot;Uz pasaules malu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Endijs Ābrahams]]
| ''Even If''
| &quot;Ja vien&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| [[Olta Boka]]
| ''Zemrën E Lamë Peng''
| &quot;Sirdis ieslodzītas laikā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| ''[[No Angels]]''
| ''Disappear''
| &quot;Izzust&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Armēņu valoda|Armēņu]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| &quot;Aiziet, Aiziet&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 199
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]]
| ''Pokušaj''
| &quot;Pamēģini&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 110
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Boazs Mauda]]
| ''The Fire in Your Eyes''
| &quot;Uguns tavās acīs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 124
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Somija}}
| [[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Teräsbetoni]]''
| ''Missä miehet ratsastaa''
| &quot;Kur vīri jāj&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]''
| ''Romanca''
| &quot;Romantika&quot;
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Polija}}
| Angļu
| ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]''
| ''For Life''
| &quot;Uz mūžu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| ''[[Euroband]]''
| ''This is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|Turku]]
| ''[[Mor ve Ötesi]]''
| ''Deli''
| &quot;Traks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 138
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Vanija Ferndandeša]]
| ''Senhora do Mar (Negras Águas)''
| &quot;Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| &quot;Jūras vilki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Šarlote Perelli]]
| ''Hero''
| &quot;Varonis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Saimons Metjū]]
| ''All Night Long''
| &quot;Visu nakti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Diāna Gurtskaja]]
| ''Peace Will Come''
| &quot;Nāks miers&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Aņi Loraka]]
| ''Shady Lady''
| &quot;Tumšā dāma&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 230
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Francija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Sebastjēns Teljē]]
| ''Divine''
| &quot;Brīnišķīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| &quot;Dienu pēc dienas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 132
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| ''[[Kalomira]]''
| ''Secret Combination''
| &quot;Slepenā kombinācija&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 218
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Rodolfo Čikilikuatre]]
| ''Baila el Chiki Chiki''
| &quot;Dejo Čiki Čiki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Serbija}} (rīkotāji)
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]]
| ''Oro''
| &quot;Hora (deja)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 160
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dima Bilans]]
| ''[[Believe]]''
| &quot;Ticēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 272
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Marija Haukāsa Storenga]]
| ''Hold On Be Strong''
| &quot;Turies, Esi stiprs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 182
|}

== Balsošanas rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|navajowhite|Skatītāju izvēlētās valstis}}
{{Legend|paleturquoise|Žurijas izvēlētā valsts|text=‡}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180356/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |archive-date=23 April 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |archive-date=24 September 2015}}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left; background:#F2F2F2&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Andora}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! style=&quot;height:2px; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
|-
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 1 ||  ||   || 10 ||  ||   ||  ||   || '''12''' ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   || 2 || 7 || 10 || 4 || 10 || 4 ||  || 7 || 5 || 7 || 6 || 10 || 6 || 8 || 5 || 4 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  || 7 ||  ||   ||  ||   ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||   ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  || 5 ||  ||   ||  ||   || 1 ||  || 6 ||  ||   || 10 || 5 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  ||   ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 2 ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 3 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||   || 6 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 10 ||  ||   ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 96 || 3 || 5 || 4 || 10 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 10 || 5 || 8 || 3 || 2 || 4 || 5 || 7 || 10 || 7 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 10 || 2 ||  || 2 ||  ||   || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  || 10 || 4 ||  ||   || 1 || 2 || 2 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 106 || 4 || 6 || 8 || 3 || 7 || 1 || 7 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 8 || 10 || 4 || 8 || 5 || '''12''' || 4 || 7 ||  || 1 || 2
|- style=&quot;background:paleturquoise;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:paleturquoise;&quot; | Polija {{small|‡}}
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 42 ||  ||   ||  ||   || 10 ||  || 3 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  ||   || 1 ||  ||   || 2 || 3 || 1 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 1 || 3 || 7 ||  ||   || 4 ||  ||   || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  || 1 || 2 ||  ||   ||  ||   || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Andora
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 ||  || 4 || 3 ||  ||   ||  ||   || 1 ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 72 || '''12''' ||  || 1 || 6 ||  ||   || 4 || '''12''' || '''12''' ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 || 8 ||  ||   ||  || 7 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 139 || 6 || 10 || 2 || 5 || 8 || '''12''' ||  || 5 || 3 || '''12''' || 2 || 3 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 10 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  || 1 ||  ||   || 3 || 8 || 2 ||  || 7 ||  ||   ||  ||   || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 3 ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79 || 2 ||  || '''12''' || 8 || 4 || 2 ||  || 3 || 6 || 5 || 6 || '''12''' || 1 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 || 6 || 2 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 94 ||  || 8 ||  || '''12''' || 6 || 6 || 6 || 6 || 5 || 3 || 7 || 6 ||  || 5 || 3 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 3 || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 135 || 8 || '''12''' || 10 || 7 ||  || 3 || 8 || 7 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 6 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 156 || 7 || 7 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || 4 || 6 || 10 || 5 || 8 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Igaunija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Andora}} || {{ESC|Spānija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Polija}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|navajowhite|Skatītāju izvēlētās valstis}}
{{Legend|paleturquoise|Žurijas izvēlētā valsts|text=‡}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180414/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/second-semi-final/results |archive-date=23 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1470#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040405/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1470#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left; background:#F2F2F2&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! style=&quot;height:2px; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 68 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 3 || 1 || 2 || 5 || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  || 10 ||  || 7 || 5 || 1 ||  || 5 || 8 ||  || 4
|- style=&quot;background:paleturquoise;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:paleturquoise;&quot; | Zviedrija {{small|‡}}
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 54 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 3 || 1 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 1 || 7 || 4 ||  || 3 || 1 || 3 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 85 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  || '''12''' || 7 ||  || 3 ||  ||  || 7 || 8 || 5 || 4 ||  ||  || 8 ||  || 10 ||  || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 152 || 6 || 3 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 ||  || 1 || '''12''' || '''12''' || 6 || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 3 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 30 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 1 || 7 || 8 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 1 || 5 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 2 || 5 ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 ||  || 5 ||  ||  || '''12''' || 7 || 1 ||  || 7 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Čehija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 9 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 5 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  ||  ||  || 10 || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 86 || 7 || 8 ||  || 2 || '''12''' ||  ||  || 5 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || 1 || 6 || 6 ||  || 6 ||  || 4 || 10 ||  || 2 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || 4 || 4 || 5 || 7 || 5 || 3 || 6 || 3 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || 3 || 8 || 10 ||  || 6 || 10 || 6 || 2 || 10 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 56 || 5 ||  || 6 || 6 || 1 ||  ||  || 2 || 2 || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 || 2 || 8 || 7 || 1 || 6 || 5 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || '''12''' || '''12''' ||  || 4 || 8 || 4 || 5 || 10 || 4 || 8 || 3 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || '''12''' || 4 || 5 || 3 || 8 || 4 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 107 || 2 || 1 || 10 || '''12''' || 10 ||  ||  || 8 || 10 || 10 ||  || 4 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 10 || '''12''' || 2 || 7 ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 38 || 3 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || 6 ||  || 4 || 4 || 3 || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||  || 4 ||  ||  || 2 || 2 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || 2 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 1 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  || 2 || 7 ||  ||  || 7 || 8 || 4 ||  ||  || '''12''' || 10 || 2 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || '''12''' ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 120 || 10 || 5 ||  || 8 || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 3 || 8 || 5 ||  || 7 || 6 || 3 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 6 || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Turcija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;7&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
| {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Latvija}}
|-
| {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Malta}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180406/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/grand-final/results |archive-date=23 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1469#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040401/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1469#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left; background:#F2F2F2&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbia}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Andora}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
|-
! style=&quot;height:2px; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 || 3 || '''12''' ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 55 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 8 || 1 || 10 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 199 ||  || 1 || 7 || 6 ||  || 6 || 2 || '''12''' || 8 ||  || 8 || 5 || 8 || 10 || 2 || 1 || '''12''' || 4 ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 2 || 7 ||  || '''12''' || 1 || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 ||  || 5 ||  || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 10 ||  ||  ||  || 10 ||  || 1 ||  || 7 || 6 ||  || 2 || 7 || 3 ||  || 6 || '''12''' || 10 ||  ||  ||  || 10 ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 124 ||  ||  || 5 || 3 ||  || 5 || 4 || 5 || 10 ||  || 2 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 2 || 6 ||  || 6 || 6 ||  || 3 || 3 ||  || 5 || 3 || 6 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 1 || 7 || 1 || 8 || 2 ||  || 4 || 3 || 6 || 5 || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  || 4 ||  || 4 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 ||  || 2 || 1 || 2 ||  || 10 ||  ||  ||  || 5 ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 3 ||  ||  ||  ||  || 8 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 1 || 2 || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 7 || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 138 || 8 || 7 || 4 || 10 ||  || 8 || 10 || 10 || 4 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || 8 ||  || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 6 || '''12''' ||  || 4 ||  ||  || 3 ||  || 2 ||  || 6 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 69 ||  ||  || 3 || 4 ||  ||  ||  || 6 || 5 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  || 8 || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 83 || 10 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 8 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  || 3 || 2 ||  ||  || 7 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 4 || 3 ||  || 10 ||  || 3 || 2 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 2 || 1 || 1 ||  || 3 ||  ||  ||  || 7 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 1 ||  ||  ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 60 || 3 ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 2 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 5 || '''12''' || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 83 ||  ||  || 8 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  || 2 || 7 || 3 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || 4 ||  ||  || 4 || 5 ||  ||  || 4 || 4 ||  ||  ||  || 6 || 5 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 230 || 5 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 4 || 3 || 8 || 1 ||  || 10 || 7 || 6 || 10 || 6 || 7 || 5 ||  || 3 || '''12''' ||  || 6 || 6 || 10 || 2 || 5 || 8 || 7 ||  || 8 || 10 || 6 ||  || 10 || 6 || 3 || 7 ||  || 10 || 6 || 8 || 4 || 10 || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 || 2 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 1 ||  || 3 || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 4 ||  || 8 ||  ||  ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 132 ||  || 8 || 10 || 1 ||  ||  ||  || 7 ||  || 4 || 3 ||  || 3 ||  || 8 ||  ||  || 2 ||  ||  || '''12''' || 7 || 7 || 1 ||  || 10 ||  || 2 || '''12''' ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  ||  ||  || 8 || 7 || 10 ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 218 || '''12''' || 3 || 2 || '''12''' || 1 || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' ||  || 10 || 8 || 5 || '''12''' || 4 ||  || 3 || '''12''' ||  ||  || 8 || 8 || 3 || 6 || 8 || 5 || 3 || 6 || 7 || 2 || 4 || 5 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 5 || 1 || 2 ||  || 3 || 6 || 4 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 55 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 5 ||  || 10 ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 3 ||  ||  || 4 ||  || 8 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbia
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 160 ||  || 10 ||  || 8 ||  || '''12''' || 5 ||  ||  ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 5 || 1 || 2 || 7 || 7 ||  || 6 || 7 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 6 ||  || 8 ||  || 1 ||  || '''12''' || 2 || 5 ||  || 10 || 6 || 1 ||  || 4 || '''12''' ||  ||
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 272 ||  || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || 4 || 6 || 3 ||  || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || 8 || 10 ||  || 1 || 10 || 6 || 5 || 10 || 5 || 6 || 7 || '''12''' || 7 || 5 || 1 || 5 || 8 || 5 ||  || 8 || 7 || 10 || 6 ||  || '''12''' || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 8 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 182 || 7 ||  || 6 ||  || 8 || 2 || 7 || 2 || 7 || 6 || 1 || 4 || 7 ||  || 5 || 10 ||  || 5 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 4 || 1 || 8 ||  || 7 ||  || 6 || 4 || 2 || 3 || 7 ||  || 5 || 2 || '''12''' || 1 || '''12''' || 5 || 4 || 5 ||  || 5 || 10
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 8
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| '''{{ESC|Krievija}}''' || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 2
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
| {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Somija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;8&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Dānija}}
|-
| {{ESC|Latvia}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Vācija}} || {{ESC|Bulgārija}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Malta}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2008]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2008. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]

[[ga:Comórtas Amhránaíochta na hEoraifíse#Tíortha]]</text>
      <sha1>nw30pgp8pal3kg1lrejkbjmd20b2t6w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iliāda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68794</id>
    <revision>
      <id>4495880</id>
      <parentid>4408840</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T11:40:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Galvenie tēli */</comment>
      <origin>4495880</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4311" sha1="bk5gao2gj0q2atys2m6cfhoyqdcfrkx" xml:space="preserve">[[Attēls:Beginning Iliad.svg|thumbnail|235px|&quot;Iliādas&quot; pirmās rindiņas grieķu valodā]]
'''&quot;Iliāda&quot;''' ({{val-grc|Ἰλιάς}}, ''Iliás'') ir [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] [[eposs]], par kura autoru tradicionāli uzskata aklo dzejnieku [[Homērs|Homēru]]. &quot;Iliāda&quot; vēsta par [[Trojas karš|Trojas kara]] notikumiem — par grieķu apvienotā karaspēka, kuru vadīja [[Agamemnons]], uzbrukumu trojiešiem, par desmit [[Troja]]s aplenkuma gadiem, par grieķu varoņa [[Ahillejs|Ahilleja]] aiziešanu no kaujas lauka. Kad Ahillejs uzzināja par sava drauga [[Patrokls|Patrokla]] nogalināšanu, viņš atgriezās kaujas laukā, kur pieveica trojiešu varoni [[Hektors|Hektoru]]. Eposa galvenā tēma ir Ahilleja dusmas.&lt;ref name=&quot;ailab&quot;/&gt; &quot;Iliādas&quot; nosaukums cēlies no Īlijas — senākā [[Troja]]s nosaukuma. Senie grieķi, kas uzbruka Trojai, eposā tiek saukti par [[ahaji]]em.

Tiek uzskatīts, ka &quot;Iliāda&quot; ir uzrakstīta 9. vai 8. gadsimtā p.m.ē. (Trojas karš notika 13. vai 12. gadsimtā p.m.ē.). Drošu ziņu par eposa autoru nav. Tradicionāli uzskata, ka &quot;Iliādas&quot; autors ir Homērs, kas esot dzīvojis [[Hija]]s salā [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielākais [[Senā Grieķija|Senas Grieķijas]] eposs — &quot;[[Odiseja]]&quot;, kas tapis nedaudz vēlāk.

&quot;Iliāda&quot; un &quot;Odiseja&quot; ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām.&lt;ref name=&quot;Vidal-Naquet&quot;/&gt;

== Sižets ==
[[Attēls:Triumphant Achilles in Achilleion levelled.jpg|thumbnail|235px|Ahillejs pie Trojas mūriem piesietu aiz kaujas ratiem vilka Hektora ķermeni, kuru bija pieveicis divcīņā]]
Eposs sākas ar to, ka grieķu dievs [[Apollons]] uzsūtīja [[mēris|mēri]] grieķu karavīriem, kas bija aplenkuši [[Troja|Troju]], jo tie bija nolaupījuši vienu no viņa priesteru meitām. Grieķu karaspēka vadītājs [[Agamemnons]] bija spiests to atdot atpakaļ, toties tās vietā viņš grieķu varonim [[Ahillejs|Ahillejam]] atņēma [[Briseīda|Briseīdu]] — gūstekni, kuru Ahillejs bija ieguvis Trojas karā. Ahillejs sadusmojās un aizgāja no kaujas lauka. Kad Ahillejs uzzināja, ka trojiešu princis [[Hektors]] nogalinājis viņa draugu [[Patrokls|Patroklu]], viņš atgriezās kaujas laukā, lai atriebtos. Ahillejs vajāja Hektoru, trīsreiz apdzīdams viņu ap Trojas mūriem, un tad nonāvēja divcīņā. Ahillejs atteicās atdot ienaidnieka līķi apbedīšanai, līdz dievi pierunāja viņu pieņemt izpirkumu no Hektora tēva, Trojas valdnieka [[Priāms|Priāma]]. Eposs beidzas ar Hektora apbedīšanu.

Šis sižets ir atspoguļots arī 2004. gada amerikāņu filmā &quot;[[Troja (filma)|Troja]]&quot;.

== Galvenie tēli ==
Eposā &quot;Iliāda&quot; ir daudz un dažādu tēlu. Galvenie no tiem bija:
* grieķi (ahaji): [[Agamemnons]], [[Ahillejs]], [[Odisejs]], [[Ajakss]], [[Menelajs]], [[Diomēds]], [[Patrokls]] un [[Nestors]];
* trojieši: [[Hektors]], [[Enejs]], [[Deifobs]], [[Parīds]], [[Priāms]], [[Polidamants]], [[Agenors]], [[Sarpedons]], [[Glauks (karavīrs)|Glauks]], [[Eiforbs]], [[Dolons]], [[Antenors]], [[Polidors]], [[Pandars]];
* Trojas sievietes: [[Hekuba]], [[Trojas Helēna|Helēna]], [[Andromahe]], [[Kasandra]], [[Briseīda]].

Eposā ir pieminēti arī daudzi seno grieķu dievi. Tie bija:
* grieķu pusē: [[Hēra]], [[Atēna]], [[Poseidons]], [[Hēfaists]];
* trojiešu pusē: [[Artemīda]], [[Apollons]], [[Afrodīte]], [[Arejs]];
* neitrāli: [[Zevs]], [[Aīds]], [[Hermejs]].

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;ailab&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/griekija/teksts.htm | title= Senās Grieķijas kultūra | publisher= valoda.ailab.lv | accessdate= 2014. gada 21. martā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131214154612/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/griekija/teksts.htm | archivedate= {{dat|2013|12|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Vidal-Naquet&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | author= Vidal-Naquet, Pierre | title= Le monde d’Homère | language= franciski | publisher= Perrin | year= 2000 | page= 19 | isbn= 2-262-01181-8}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{literatūra-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu eposi]]</text>
      <sha1>bk5gao2gj0q2atys2m6cfhoyqdcfrkx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bowen</title>
    <ns>0</ns>
    <id>69563</id>
    <revision>
      <id>4495697</id>
      <parentid>4270796</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:07:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495697</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2361" sha1="i8zoubzdg9w14pkfgvy12k2utpckgla" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada augusts}}
{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Bowen''''' ir [[ķeltu valodas|ķeltu]] [[uzvārds]], kas pārstāv divas atsevišķas ķeltu etniskās piederības, [[velsiešu valoda|velsiešu]] ''ab Owain'', kas nozīmē &quot;[[Ouens|Ouena]] dēls&quot; (Ouens nozīmē &quot;cildens&quot;) un [[īru valoda|īru]] ''Ó Buadhacháin'', kas nozīmē &quot;Boana pēcnācējs&quot; (Boans nozīmē &quot;uzvarošais&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ancestry.com/facts/bowen-family-history.ashx|title=Bowen Family History|website=[[Ancestry.com]]|access-date=2021-11-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://your-family-history.com/surname/b/bowen/|title=Bowen Name Origin, Meaning and Family History|website=Your Family History|access-date=2021-11-15|archive-date=2021-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20211115205214/https://your-family-history.com/surname/b/bowen/}}&lt;/ref&gt; ''Bowen'' ciltsraksts izsekojams līdz Luingveirai 11. gadsimtā, kas atrodas netālu no [[Neverna]]s [[Pembrukšīra|Pembrukšīrā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://selectsurnames.com/bowen/|title=Bowen Surname Meaning, History &amp; Origin|website=Select surnames|access-date=2021-11-15}}&lt;/ref&gt; ''Bowen'' uzvārds pieņemts 1424. gadā. Ir septiņi ''Bowen'' dzimtu [[ģerbonis|ģerboņi]], un Bouenu/Ouenu ģimenes grupai ir kopīgs [[tartāns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://clan.com/family/bowen|title=The Bowen Family|website=Clan|access-date=2022-12-13}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tartanregister.gov.uk/tartanDetails?ref=3279|title=Tartan Details-Owen of Wales|website=The Scottish Register of Tartans|access-date=2023-08-16}}&lt;/ref&gt; ''Bowen'' uzvārds biežāk sastopami [[Velsa]]s dienvidos, savukārt ''Owen'' uzvārd biežāk sastopami Velsas ziemeļos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ireland101.com/tribe/bowen|title=Bowen Family History|website=Ireland 101|access-date=2022-12-13|archive-date=2022-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20221213204121/https://ireland101.com/tribe/bowen}}&lt;/ref&gt;

''Bowen'' var būt:
* [[Bouena]] — uzvārds sieviešu dzimtē;
* [[Bouens]] — uzvārds vīriešu dzimtē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://surnamemap.eu/unitedkingdom/index.php?sur=Bowen&amp;s=Search ''Bowen'' uzvārda karte] {{en ikona}}
{{uzvārds}}

[[Kategorija:Velsiešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>i8zoubzdg9w14pkfgvy12k2utpckgla</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1966. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70489</id>
    <revision>
      <id>4495832</id>
      <parentid>4491830</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T07:48:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4495832</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11307" sha1="72dqoslbowmp1bgkb42pq7zej4vm2of" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1966. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1966. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1966}}
{{Gada citi notikumi|1966}}
{{Gads citos kalendāros|1966}}

'''1966'''. ({{Rom sk gadam|1966}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[19. janvāris]] — [[Indira Gandija]] kļuva par [[Indija]]s premjerministri.
* [[27. janvāris]] — izveidota [[Peru Nacionālā banka]].
* [[31. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-9]].''

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — ''[[Luna-9]]'' pirmoreiz vēsturē veica nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kā arī pārraidīja pirmos fotoattēlus.
* [[23. februāris]] — [[Sīrija|Sīrijā]] armijas virsnieki īstenoja valsts apvērsumu.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] zonde ''[[Venera-3]]'' pirmoreiz vēsturē sasniedza [[Venera (planēta)|Veneras]] virsmu, ietriecoties tajā (tajā brīdī zonde vairs nedarbojās).
* [[16. marts]] — veikta pasaulē pirmā kosmisko aparātu sakabināšanās orbītā, ASV kosmosa kuģim ''[[Gemini 8|Gemini VIII]]'' saslēdzoties ar [[GATV 5003|modificētu raķešpakāpi]].
* [[28. marts]] — par [[Turcija]]s prezidentu kļuva [[Dževdets Sunajs]].
* [[31. marts]] — PSRS palaida Mēness zondi ''[[Luna 10]]''.

=== Aprīlis ===
* [[3. aprīlis]] — ''[[Luna-10]]'' kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kas iegājis orbītā ap [[Mēness|Mēnesi]].
* [[8. aprīlis]] — [[Leonīds Brežņevs]] ievēlēts par [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] CK ģenerālsekretāru.
* [[26. aprīlis]] — [[Taškenta|Taškentu]], Uzbekijas PSR izpostīja spēcīga zemestrīce.

=== Maijs ===
* [[26. maijs]] — [[Gajāna]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].

=== Jūnijs ===
* [[2. jūnijs]] — ''[[Surveyor 1]]'' kļuva par pirmo ASV aparātu, kas nolaidies uz Mēness virsmas.
* [[14. jūnijs]] — [[Vatikāns]] paziņoja par ''[[Index librorum prohibitum]]'' jeb aizliegto grāmatu saraksta atcelšanu, kas tika ieviests 16. gadsimtā.

=== Jūlijs ===
* [[5. jūlijs]] — [[Maskava|Maskavā]] atklātas pirmās Labas gribas spēles.
* [[6. jūlijs]] — [[Malāvija]] kļuva par republiku ar [[Hastingss Bands|Hastingsu Bandu]] kā pirmo prezidentu.
* [[11. jūlijs|11.]]—[[30. jūlijs]] — [[Anglija|Anglijā]] notika [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].

=== Augusts ===
* [[23. augusts]] — ''[[Lunar Orbiter 1]]'' uzņēma pirmos [[Zeme]]s attēlus no [[Mēness]] orbītas.

=== Septembris ===
* [[30. septembris]] — [[Bečualandes protektorāts]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], pārdēvēts par [[Botsvāna|Botsvānu]].

=== Oktobris ===
* [[4. oktobris]] — [[Basutolande]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un tika pārdēvēta par [[Lesoto]].

=== Novembris ===
* [[27. novembris]] — izveidota programmēšanas valoda [[APL]].

=== Nezināms datums ===
* izveidota [[Ugandas Banka]].

== Kultūra ==
* [[29. augusts]] — [[Sanfrancisko]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[The Beatles]]'' izpildīja savu pēdējo koncertu.

== Dzimuši ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Tihomirs Oreškovičs]] (''Tihomir Orešković''), Horvātijas politiķis, uzņēmējs
* [[12. janvāris]] — [[Sergejs Revins]] (''Сергей Николаевич Ревин''), Krievijas kosmonauts
* [[18. janvāris]]:
** [[Aleksandrs Halifmans]] (''Александр Халифман''), Krievijas šahists
** [[Hosē Antonio Kasts]] (''José Antonio Kast''), Čīles prezidents
* [[26. janvāris]] — [[Lenijs Ābrahamsons]] (''Lenny Abrahamson''), īru kinorežisors un scenārists
* [[29. janvāris]] — [[Romariu]] (''Romário''), brazīliešu futbolists
* [[31. janvāris]] — [[Jirki Jervilehto]] (''Jyrki Järvilehto''), somu autobraucējs

=== Februāris ===
* [[8. februāris]] — [[Hristo Stoičkovs]] (''Христо Стоичков''), bulgāru futbolists, treneris

=== Marts ===
* [[16. marts]] — [[Dens Cjiņmins]] (邓清明, ''Dèng Qīngmíng''), Ķīnas kosmonauts
* [[26. marts]] — [[Maikls Imperioli]] (''Michael Imperioli''), amerikāņu aktieris
* [[29. marts]] — [[Krasimirs Balakovs]] (''Красимир Балъков''), Bulgārijas futbolists

=== Aprīlis ===
* [[10. aprīlis]] — [[Pavels Filips]] (''Pavel Filip''), Rumānijas premjerministrs
* [[24. aprīlis]] — [[Alesandro Kostakurta]] (''Alessandro Costacurta''), itāliešu futbolists

=== Maijs ===
* [[5. maijs]] — [[Sergejs Staniševs]] (''Сергей Станишев''), bulgāru politiķis
* [[6. maijs]] — [[Aleksandrs Skvorcovs]] (''Александр Александрович Скворцов''), Krievijas kosmonauts
* [[16. maijs]] — [[Dženeta Džeksone]] (''Janet Jackson''), ASV dziedātāja
* [[24. maijs]] — [[Eriks Kantonā]] (''Eric Cantona''), franču futbolists
* [[26. maijs]] — [[Helēna Bonema Kārtere]] (''Helena Bonham Carter''), angļu aktrise

=== Jūnijs ===
* [[6. jūnijs]] — [[Fors Gnasingbe]] (''Faure Gnassingbé''), Togo politiķis
* [[13. jūnijs]] — [[Grigorijs Pereļmans]] (''Григо́рий Я́ковлевич Перельма́н''), krievu matemātiķis
* [[14. jūnijs]] — [[Metjū Fokss]] (''Matthew Fox''), ASV aktieris
* [[22. jūnijs]] — [[Emanuela Seiņē]] (''Emmanuelle Seigner''), franču aktrise
* [[25. jūnijs]] — [[Dikembe Mutombo]] (''Dikembe Mutombo''), Kongo un ASV basketbolists (miris 2024. gadā)
* [[30. jūnijs]] — [[Maiks Taisons]] (''Mike Tyson''), ASV bokseris

=== Jūlijs ===
* [[15. jūlijs]] — [[Džeisons Bonems]] (''Jason Bonham''), angļu mūziķis
* [[17. jūlijs]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (miris 2026. gadā)

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — [[Marks Blandels]] (''Mark Blundell''), britu autosportists
* [[7. augusts]] — [[Džimijs Veilss]] (''Jimmy Wales''), ASV interneta uzņēmējs
* [[14. augusts]] — [[Halle Berija]] (''Halle Berry''), ASV aktrise
* [[27. augusts]] — [[Juhans Partss]] (''Juhan Parts''), Igaunijas politiķis
* [[31. augusts]] — [[Ļuboslavs Penevs]] (''Любослав Пенев''), bulgāru futbolists

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Salma Hajeka]] (''Salma Hayek''), Meksikas / ASV aktrise
** [[Olivjē Panī]] (''Olivier Panis''), Francijas autosportists
* [[17. septembris]] — [[Liu Bomins]] (劉伯明, ''Liú Bómíng''), Ķīnas kosmonauts
* [[27. septembris]] :
** [[Džovanoti]] (''Jovanotti''), itāliešu dziedātājs
** [[Stefānija Vilsone]] (''Stephanie Wilson''), ASV kosmonaute
* [[29. septembris]] — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas prezidents

=== Oktobris ===
* [[9. oktobris]] — [[Deivids Kemerons]] (''David Cameron''), britu politiķis
* [[10. oktobris]] — [[Džai Džigans]] (翟志刚, ''Zhái Zhìgāng''), Ķīnas kosmonauts
* [[21. oktobris]] — [[Daglass Hērlijs]] (''Douglas Hurley''), ASV kosmonauts
* [[23. oktobris]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (miris 2026. gadā)
* [[24. oktobris]]:
** [[Romāns Abramovičs]] (''Роман Абрамович''), krievu uzņēmējs
** [[Dzjins Haipens]] (景海鹏, ''Jǐng Hǎipéng''), Ķīņas kosmonauts
* [[26. oktobris]] — [[Zlatko Daličs]] (''Zlatko Dalić''), horvātu futbolists un treneris
* [[30. oktobris]] — [[Zorans Milanovičs]] (''Zoran Milanović''), Horvātijas prezidents, premjerministrs

=== Novembris ===
* [[10. novembris]] — [[Marks Vande Hei]] (''Mark Vande Hei''), ASV kosmonauts
* [[23. novembris]] — [[Vinsents Kasels]] (''Vincent Cassel''), franču aktieris un kinorežisors

=== Decembris ===
* [[5. decembris]] — [[Patrīcija Kāsa]] (''Patricia Kaas''), franču dziedātāja
* [[8. decembris]] — [[Šineida O'Konora]] (''Sinéad O'Connor''), īru dziedātāja un mūziķe (mirusi 2023. gadā)
* [[21. decembris]]:
** [[Viljams Ruto]] (''William Ruto''), Kenijas prezidents
** [[Kīfers Saterlends]] (''Kiefer Sutherland''), Kanādas kinoaktieris

== Miruši ==
* [[14. janvāris]] — [[Sergejs Koroļovs]] (''Сергей Павлович Королёв''), PSRS raķešbūves inženieris (dzimis 1907. gadā)
* [[1. februāris]] — [[Basters Kītons]] (''Buster Keaton''), amerikāņu aktieris (dzimis 1895. gadā)
* [[2. februāris]] — [[Luicens Egberts Jans Brauers]] (''Luitzen Egbertus Jan Brouwer''), nīderlandiešu matemātiķis (dzimis 1881. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Kamilo Torress Restrepo]] (''Camilo Torres Restrepo''), Kolumbijas katoļu mācītājs un marksistiskais kaujinieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Hanss Hofmanis]] (''Hans Hofmann''), vācu izcelsmes ASV gleznotājs (dzimis 1880. gadā)
* [[5. marts]] — [[Anna Ahmatova]] (''Анна Андреевна Ахматова''), krievu dzejniece (dzimusi 1889. gadā)
* [[30. marts]] — [[Ervīns Piskators]] (''Erwin Piscator''), vācu teātra režisors (dzimis 1893. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Karlo Karra]] (''Carlo Carrà''), itāliešu gleznotājs (dzimis 1881. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Veine Tanners]] (''Väinö Tanner''), somu politiķis (dzimis 1881. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Fēlikss Šteiners]] (''Felix Steiner''), vācu karavīrs (dzimis 1896. gadā)
* [[7. jūnijs]] — [[Hanss Arps]] (''Hans Arp''), elzasiešu mākslinieks (dzimis 1886. gadā)
* [[30. jūnijs]] — [[Džuzepe Farina]] (''Giuseppe Farina''), Itālijas autosportists (dzimis 1906. gadā)
* [[23. jūlijs]] — [[Montgomerijs Klifts]] (''Montgomery Clift''), amerikāņu aktieris (dzimis 1920. gadā)
* [[24. augusts]] —
** [[Lao Še]] (老舍, ''Lǎo Shě''), mandžūru izcelsmes Ķīnas rakstnieks (dzimis 1899. gadā)
** [[Tadeušs Komorovskis]] (''Tadeusz Komorowski''), poļu ģenerālis (dzimis 1895. gadā)
* [[29. augusts]] — [[Saijeds Kutbs]] (''سيد قطب'', ''Sayyid Qutb''), Ēģiptes islāma filozofs (dzimis 1906. gadā)
* [[6. septembris]] — [[Mārgarita Sengere]] (''Margaret Sanger''), amerikāņu sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1879. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Džemals Girsels]] (''Cemal Gürsel''), 4. Turcijas prezidents (dzimis 1895. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Pols Reno]] (''Paul Reynaud''), franču politiķis (dzimis 1878. gadā)
* [[28. septembris]] — [[Andrē Bretons]] (''André Bretoñ''), franču rakstnieks, sirreālisma teorētiķis (dzimis 1896. gadā)
* [[10. oktobris]] — [[Šarlote Kūpere]] (''Charlotte Cooper''), britu tenisiste, pirmā olimpiskā čempione tenisā (dzimusi 1870. gadā)
* [[2. novembris]] — [[Peters Debajs]] (''Peter Debye''), nīderlandiešu ķīmiķis (dzimis 1884. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Karls Ruberls]] (''Karl Ruberl''), austriešu peldētājs, divu olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1881. gadā)
* [[15. decembris]] — [[Volts Disnejs]] (''Walt Disney''), ASV filmu producents, scenāriju autors, aktieris un animators (dzimis 1901. gadā)

{{pg6}}
{{Commons category|1966}}

[[Kategorija:1966. gads| ]]</text>
      <sha1>72dqoslbowmp1bgkb42pq7zej4vm2of</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1950. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70941</id>
    <revision>
      <id>4495828</id>
      <parentid>4491990</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T07:41:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4495828</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9127" sha1="net1tf4t0fertdkdlr4y9pk4ajy5j22" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1950. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1950. gads Latvijā}}
{{Gads|1950}}
{{Gada citi notikumi|1950}}
{{Gads citos kalendāros|1950}}

'''1950. gads''' ({{Rom sk gadam|1950}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[26. janvāris]] — [[Indija]] pasludināta par [[republika|republiku]].
* [[31. janvāris]] — [[ASV prezidents]] [[Harijs Trumens]] paziņoja par [[ūdeņraža bumba]]s izstrādi.

=== Februāris ===
* [[15. februāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ķīna]]s Tautas Republika noslēdza mutisku aizsardzības līgumu.

=== Marts ===
* [[17. marts]] — [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]] [[Bērkli]] zinātnieki paziņoja par 98. ķīmiskā elementa radīšanu, kurš tika nosaukts par [[kalifornijs|kaliforniju]].
* [[23. marts]] — izveidota [[Pasaules Meteoroloģijas organizācija]].

=== Maijs ===
* [[9. maijs]] — [[Francija]]s ārlietu ministrs [[Robērs Šūmanis]] izklāstīja savu redzējumu par apvienoto [[Eiropa|Eiropu]], kas pasaulē varētu nodrošināt mieru.
* [[13. maijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] ([[Silverstonas trase|Silverstonas trasē]]) sākās pirmais [[Formula 1]] čempionāts.

=== Jūnijs ===
* [[5. jūnijs]] — nitika pirmā vācu TV kanāla [[ARD]] pārraide.
* [[12. jūnijs]] — izveidota [[Korejas Banka]].
* [[25. jūnijs]] — sākās [[Korejas karš]], [[Ziemeļkoreja]]s armijai šķērsojot 38. paralēli.
* [[28. jūnijs]] — Korejas karš: Ziemeļkorejas karaspēks ieņēma [[Seula|Seulu]].
* [[30. jūnijs]] — [[Mičigana]]s štata [[Kalamazū]] pilsētā dibināta [[Kalamazū Latviešu biedrība]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — izveidota [[Hondurasas Centrālā banka]].
* [[11. jūlijs]] — [[Pakistāna]] pievienojās [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskajam Valūtas fondam]] (SVF) un [[Pasaules Banka]]i.

=== Augusts ===
* [[28. augusts]] — izveidota [[Šrilankas Centrālā banka]].

=== Septembris ===
* [[15. septembris]] ;— [[Korejas karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Inčhonas kauja|izsēdināja desantu Inčhonā]] (pie Seulas).
* [[26. septembris]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] karaspēks atguva [[Seula|Seulu]] no [[Ziemeļkoreja]]s.

== Dzimuši ==
* [[29. janvāris]] — [[Džodijs Šekters]] (''Jody Scheckter''), Dienvidāfrikas Republikas autobraucējs
* [[10. februāris]] — [[Herberts Nikols]] (''Herbert Nicol''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā)
* [[12. februāris]] — [[Maikls Aironsaids]] (''Michael Ironside''), kanādiešu aktieris
* [[13. februāris]] — [[Pīters Geibriels]] (''Peter Brian Gabriel''), angļu mūziķis, dziedātājs
* [[22. februāris]] — [[Džūlija Voltersa]] (''Julie Walters''), angļu aktrise
* [[8. marts]] — [[Mihkels Smeļanskis]] (''Mihkel Smeljanski''), igauņu aktieris un dziedātājs (miris 2020. gadā)
* [[20. marts]] — [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (miris 2022. gadā)
* [[22. marts]] — [[Gorans Bregovičs]] (''Горан Бреговић, Goran Bregović''), mūziķis no Bosnijas un Hercegovinas
* [[26. marts]] — [[Mārtins Šorts]] (''Martin Short''), Kanādas komiķis
* [[30. marts]] — [[Robijs Koltreins]] (''Robbie Coltrane''), skotu aktieris (miris 2022. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Angnēta Feltskūga]] (''Agnetha Fältskog''), zviedru mūziķe
* [[8. aprīlis]] — [[Gžegožs Lato]] (''Grzegorz Lato''), poļu futbolists un treneris
* [[12. aprīlis]] — [[Flavio Briatore]] (''Flavio Briatore''), Itālijas biznesmenis
* [[13. aprīlis]] — [[Rons Pērlmans]] (''Ronald Perlman''), amerikāņu aktieris
* [[6. maijs]] — [[Mihails Mjasņikovičs]] (''Міхаіл Уладзіміравіч Мясніковіч''), Baltkrievijas politiķis
* [[13. maijs]] — [[Stīvijs Vonders]] (''Stevie Wonder''), ASV mūziķis
* [[17. maijs]] — [[Valērija Novodvorska]] (''Валерия Ильинична Новодворская''), padomju disidente, žurnāliste, politiķe, cilvēktiesību aktīviste (mirusi 2014. gada)
* [[31. maijs]] — [[Edgars Savisārs]] (''Edgar Savisaar''), Igaunijas politiķis (miris 2022. gadā)
* [[1. jūnijs]] — [[Genādijs Manakovs]] (''Геннадий Михайлович Манаков''), Krievijas kosmonauts (miris 2019. gadā)
* [[15. jūnijs]] — [[Mišels Lotito]] (''Michel Lotito''), franču izklaides jomas darbonis (miris 2007. gadā)
* [[24. jūnijs]]:
** [[Nensija Allena]] (''Nancy Allen''), amerikāņu aktrise
** [[Jans Kulčiks]] (''Jan Kulczyk''), poļu uzņēmējs (miris 2015. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Viktors Janukovičs]] (''Віктор Федорович Янукович''), Ukrainas prezidents
* [[18. jūlijs]] — [[Ričards Brensons]] (''Richard Branson''), angļu uzņēmējs
* [[15. augusts]] — [[Princese Anna]] (''Anne, Princess Royal''), angļu augstmane
* [[16. augusts]] — [[Mirko Cvetkovičs]] (''Мирко Цветковић''), Serbijas premjerministrs
* [[7. septembris]] — [[Džūlija Kavnere]] (''Julie Kavner''), amerikāņu aktrise
* [[11. septembris]] — [[Eimija Medigana]] (''Amy Madigan''), amerikāņu aktrise
* [[21. septembris]] — [[Bills Marijs]] (''Bill Murray''), amerikāņu aktieris, komiķis un rakstnieks
* [[1. oktobris]] — [[Boriss Morukovs]] (''Борис Владимирович Моруков''), Krievijas kosmonauts, ārsts, zinātnieks (miris 2015. gadā)
* [[31. oktobris]]:
** [[Zaha Hadīda]] (''Zaha Hadid''), britu/irākiešu arhitekte (mirusi 2016. gadā)
** [[Džons Kendijs]] (''John Candy''), kanādiešu aktieris (miris 1994. gadā)

== Miruši ==
* [[7. janvāris]] — [[Fransisko Viljota]] (''Francisco Villota''), spāņu basku pelotas spēlētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1873. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Džordžs Orvels]] (''George Orwell''), angļu rakstnieks (dzimis 1903. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Kārlis Zeics]] (''Karl Seitz''), Austrijas prezidents (dzimis 1869. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Frederiks Kīpings]] (''Frederick Keeping''), britu riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1867. gadā)
* [[6. marts]] — [[Albērs Lebrēns]] (''Albert Lebrun''), Francijas prezidents (dzimis 1871. gadā)
* [[11. marts]] — [[Heinrihs Manns]] (''Heinrich Mann''), vācu rakstnieks (dzimis 1871. gadā)
* [[19. marts]] — [[Edgars Raiss Barouzs]] (''Edgar Rice Burroughs''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1875. gadā)
* [[1. aprīlis]] — [[Žans Peronē]] (''Joanni Perronet''), franču paukotāks un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā)
* [[3. aprīlis]] — [[Kurts Veils]] (''Kurt Weill''), vācu komponists (dzimis 1900. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Anderss Peters Nīlsens]] (''Anders Peter Nielsen''), dāņu sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1867. gadā)
* [[1. maijs]] — [[Žoržs Leijē]] (''Georges Leuillieux''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Leons Blūms]] (''Léon Blum''), franču politiķis (dzimis 1872. gadā)
* [[1. jūlijs]] — [[Eliels Sārinens]] (''Eliel Saarinen''), somu arhitekts (dzimis 1873. gadā)
* [[2. jūlijs]] — [[Tomass Bērdžess]] (''Thomas Burgess''), britu izcelsmes franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā) 
* [[19. jūlijs]] — [[Artūrs Lī Ņūtons]] (''Arthur Lee Newton''), amerikāņu vieglatlēts un trīs olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1883. gadā)
* [[8. augusts]] — [[Nikolajs Mjaskovskis]] (''Николай Яковлевич Мясковский''), krievu padomju komponists (dzimis 1881. gadā)
* [[6. septembris]] — [[Olafs Stepldons]] (''William Olaf Stapledon''), angļu filozofs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1886. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Jans Smetss]] (''Jan Christian Smuts''), Dienvidāfrikas un Apvienotās Karalistes karavīrs un politiķis (dzimis 1870. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Nikolajs Hartmanis]] (''Nicolai Hartmann''), Latvijā dzimis vācbaltu filozofs (dzimis 1882. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[Čārlzs Gmelins]] (''Charles Gmelin''), britu vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā)
* [[20. oktobris]] — [[Henrijs Stimsons]] (''Henry L. Stimson''), amerikāņu politiķis (dzimis 1867. gadā)
* [[29. oktobris]] — [[Gustavs V]] (''Gustaf V''), Zviedrijas karalis (dzimis 1858. gadā)
* [[2. novembris]] — [[Džordžs Bernards Šovs]] (''George Bernard Shaw''), Īru rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1856. gadā)
* [[22. decembris]] — [[Frederiks Frīks]] (''Frederick Freake''), britu polo spēlētājs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (dzimis 1876. gadā)
* [[31. decembris]] — [[Kārlis Renners]] (''Karl Renner''), Austrijas prezidents (dzimis 1870. gadā)

{{pg7}}
{{Commons|1950}}

[[Kategorija:1950. gads| ]]</text>
      <sha1>net1tf4t0fertdkdlr4y9pk4ajy5j22</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495829</id>
      <parentid>4495828</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T07:41:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4495829</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9127" sha1="akwcamrcnd8ad2d8jmbxqjd7uuw481o" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1950. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1950. gads Latvijā}}
{{Gads|1950}}
{{Gada citi notikumi|1950}}
{{Gads citos kalendāros|1950}}

'''1950. gads''' ({{Rom sk gadam|1950}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[26. janvāris]] — [[Indija]] pasludināta par [[republika|republiku]].
* [[31. janvāris]] — [[ASV prezidents]] [[Harijs Trumens]] paziņoja par [[ūdeņraža bumba]]s izstrādi.

=== Februāris ===
* [[15. februāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ķīna]]s Tautas Republika noslēdza mutisku aizsardzības līgumu.

=== Marts ===
* [[17. marts]] — [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]] [[Bērkli]] zinātnieki paziņoja par 98. ķīmiskā elementa radīšanu, kurš tika nosaukts par [[kalifornijs|kaliforniju]].
* [[23. marts]] — izveidota [[Pasaules Meteoroloģijas organizācija]].

=== Maijs ===
* [[9. maijs]] — [[Francija]]s ārlietu ministrs [[Robērs Šūmanis]] izklāstīja savu redzējumu par apvienoto [[Eiropa|Eiropu]], kas pasaulē varētu nodrošināt mieru.
* [[13. maijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] ([[Silverstonas trase|Silverstonas trasē]]) sākās pirmais [[Formula 1]] čempionāts.

=== Jūnijs ===
* [[5. jūnijs]] — notika pirmā vācu TV kanāla [[ARD]] pārraide.
* [[12. jūnijs]] — izveidota [[Korejas Banka]].
* [[25. jūnijs]] — sākās [[Korejas karš]], [[Ziemeļkoreja]]s armijai šķērsojot 38. paralēli.
* [[28. jūnijs]] — Korejas karš: Ziemeļkorejas karaspēks ieņēma [[Seula|Seulu]].
* [[30. jūnijs]] — [[Mičigana]]s štata [[Kalamazū]] pilsētā dibināta [[Kalamazū Latviešu biedrība]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — izveidota [[Hondurasas Centrālā banka]].
* [[11. jūlijs]] — [[Pakistāna]] pievienojās [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskajam Valūtas fondam]] (SVF) un [[Pasaules Banka]]i.

=== Augusts ===
* [[28. augusts]] — izveidota [[Šrilankas Centrālā banka]].

=== Septembris ===
* [[15. septembris]] ;— [[Korejas karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Inčhonas kauja|izsēdināja desantu Inčhonā]] (pie Seulas).
* [[26. septembris]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] karaspēks atguva [[Seula|Seulu]] no [[Ziemeļkoreja]]s.

== Dzimuši ==
* [[29. janvāris]] — [[Džodijs Šekters]] (''Jody Scheckter''), Dienvidāfrikas Republikas autobraucējs
* [[10. februāris]] — [[Herberts Nikols]] (''Herbert Nicol''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā)
* [[12. februāris]] — [[Maikls Aironsaids]] (''Michael Ironside''), kanādiešu aktieris
* [[13. februāris]] — [[Pīters Geibriels]] (''Peter Brian Gabriel''), angļu mūziķis, dziedātājs
* [[22. februāris]] — [[Džūlija Voltersa]] (''Julie Walters''), angļu aktrise
* [[8. marts]] — [[Mihkels Smeļanskis]] (''Mihkel Smeljanski''), igauņu aktieris un dziedātājs (miris 2020. gadā)
* [[20. marts]] — [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (miris 2022. gadā)
* [[22. marts]] — [[Gorans Bregovičs]] (''Горан Бреговић, Goran Bregović''), mūziķis no Bosnijas un Hercegovinas
* [[26. marts]] — [[Mārtins Šorts]] (''Martin Short''), Kanādas komiķis
* [[30. marts]] — [[Robijs Koltreins]] (''Robbie Coltrane''), skotu aktieris (miris 2022. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Angnēta Feltskūga]] (''Agnetha Fältskog''), zviedru mūziķe
* [[8. aprīlis]] — [[Gžegožs Lato]] (''Grzegorz Lato''), poļu futbolists un treneris
* [[12. aprīlis]] — [[Flavio Briatore]] (''Flavio Briatore''), Itālijas biznesmenis
* [[13. aprīlis]] — [[Rons Pērlmans]] (''Ronald Perlman''), amerikāņu aktieris
* [[6. maijs]] — [[Mihails Mjasņikovičs]] (''Міхаіл Уладзіміравіч Мясніковіч''), Baltkrievijas politiķis
* [[13. maijs]] — [[Stīvijs Vonders]] (''Stevie Wonder''), ASV mūziķis
* [[17. maijs]] — [[Valērija Novodvorska]] (''Валерия Ильинична Новодворская''), padomju disidente, žurnāliste, politiķe, cilvēktiesību aktīviste (mirusi 2014. gada)
* [[31. maijs]] — [[Edgars Savisārs]] (''Edgar Savisaar''), Igaunijas politiķis (miris 2022. gadā)
* [[1. jūnijs]] — [[Genādijs Manakovs]] (''Геннадий Михайлович Манаков''), Krievijas kosmonauts (miris 2019. gadā)
* [[15. jūnijs]] — [[Mišels Lotito]] (''Michel Lotito''), franču izklaides jomas darbonis (miris 2007. gadā)
* [[24. jūnijs]]:
** [[Nensija Allena]] (''Nancy Allen''), amerikāņu aktrise
** [[Jans Kulčiks]] (''Jan Kulczyk''), poļu uzņēmējs (miris 2015. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Viktors Janukovičs]] (''Віктор Федорович Янукович''), Ukrainas prezidents
* [[18. jūlijs]] — [[Ričards Brensons]] (''Richard Branson''), angļu uzņēmējs
* [[15. augusts]] — [[Princese Anna]] (''Anne, Princess Royal''), angļu augstmane
* [[16. augusts]] — [[Mirko Cvetkovičs]] (''Мирко Цветковић''), Serbijas premjerministrs
* [[7. septembris]] — [[Džūlija Kavnere]] (''Julie Kavner''), amerikāņu aktrise
* [[11. septembris]] — [[Eimija Medigana]] (''Amy Madigan''), amerikāņu aktrise
* [[21. septembris]] — [[Bills Marijs]] (''Bill Murray''), amerikāņu aktieris, komiķis un rakstnieks
* [[1. oktobris]] — [[Boriss Morukovs]] (''Борис Владимирович Моруков''), Krievijas kosmonauts, ārsts, zinātnieks (miris 2015. gadā)
* [[31. oktobris]]:
** [[Zaha Hadīda]] (''Zaha Hadid''), britu/irākiešu arhitekte (mirusi 2016. gadā)
** [[Džons Kendijs]] (''John Candy''), kanādiešu aktieris (miris 1994. gadā)

== Miruši ==
* [[7. janvāris]] — [[Fransisko Viljota]] (''Francisco Villota''), spāņu basku pelotas spēlētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1873. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Džordžs Orvels]] (''George Orwell''), angļu rakstnieks (dzimis 1903. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Kārlis Zeics]] (''Karl Seitz''), Austrijas prezidents (dzimis 1869. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Frederiks Kīpings]] (''Frederick Keeping''), britu riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1867. gadā)
* [[6. marts]] — [[Albērs Lebrēns]] (''Albert Lebrun''), Francijas prezidents (dzimis 1871. gadā)
* [[11. marts]] — [[Heinrihs Manns]] (''Heinrich Mann''), vācu rakstnieks (dzimis 1871. gadā)
* [[19. marts]] — [[Edgars Raiss Barouzs]] (''Edgar Rice Burroughs''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1875. gadā)
* [[1. aprīlis]] — [[Žans Peronē]] (''Joanni Perronet''), franču paukotāks un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā)
* [[3. aprīlis]] — [[Kurts Veils]] (''Kurt Weill''), vācu komponists (dzimis 1900. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Anderss Peters Nīlsens]] (''Anders Peter Nielsen''), dāņu sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1867. gadā)
* [[1. maijs]] — [[Žoržs Leijē]] (''Georges Leuillieux''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Leons Blūms]] (''Léon Blum''), franču politiķis (dzimis 1872. gadā)
* [[1. jūlijs]] — [[Eliels Sārinens]] (''Eliel Saarinen''), somu arhitekts (dzimis 1873. gadā)
* [[2. jūlijs]] — [[Tomass Bērdžess]] (''Thomas Burgess''), britu izcelsmes franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā) 
* [[19. jūlijs]] — [[Artūrs Lī Ņūtons]] (''Arthur Lee Newton''), amerikāņu vieglatlēts un trīs olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1883. gadā)
* [[8. augusts]] — [[Nikolajs Mjaskovskis]] (''Николай Яковлевич Мясковский''), krievu padomju komponists (dzimis 1881. gadā)
* [[6. septembris]] — [[Olafs Stepldons]] (''William Olaf Stapledon''), angļu filozofs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1886. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Jans Smetss]] (''Jan Christian Smuts''), Dienvidāfrikas un Apvienotās Karalistes karavīrs un politiķis (dzimis 1870. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Nikolajs Hartmanis]] (''Nicolai Hartmann''), Latvijā dzimis vācbaltu filozofs (dzimis 1882. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[Čārlzs Gmelins]] (''Charles Gmelin''), britu vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā)
* [[20. oktobris]] — [[Henrijs Stimsons]] (''Henry L. Stimson''), amerikāņu politiķis (dzimis 1867. gadā)
* [[29. oktobris]] — [[Gustavs V]] (''Gustaf V''), Zviedrijas karalis (dzimis 1858. gadā)
* [[2. novembris]] — [[Džordžs Bernards Šovs]] (''George Bernard Shaw''), Īru rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1856. gadā)
* [[22. decembris]] — [[Frederiks Frīks]] (''Frederick Freake''), britu polo spēlētājs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (dzimis 1876. gadā)
* [[31. decembris]] — [[Kārlis Renners]] (''Karl Renner''), Austrijas prezidents (dzimis 1870. gadā)

{{pg7}}
{{Commons|1950}}

[[Kategorija:1950. gads| ]]</text>
      <sha1>akwcamrcnd8ad2d8jmbxqjd7uuw481o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1984. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95001</id>
    <revision>
      <id>4495668</id>
      <parentid>4330356</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T12:17:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <origin>4495668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5922" sha1="civjs5w8athk430jhjpfo5y1cpcp73z" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1984|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1984. gads|1984. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]].

== Notikumi ==
* Tika uzsākta vispārizglītojošo un profesionāli tehnisko skolu reforma.&lt;ref&gt;{{enc riga|768}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[14. aprīlis]] — [[Boriss Pugo]] tika iecelts par [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmie sekretāri|Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru]], nomainot šajā amatā [[Augusts Voss|Augustu Vosu]].

=== Maijs ===
* [[14. maijs]] — 10 sieviešu slepkavam [[Staņislavs Rogoļevs|Staņislavam Rogaļevam]] tika izpildīts [[nāvessods]] nošaujot.

=== Jūlijs ===
* [[30. jūlijs]] — [[Krimuldas trošu tilta sagrūšana|sabruka Krimuldas gājēju tilts]], nogalinot 6 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce|date={{dat|1999|03|20}}|title=Kā sagāzās gājēju tilts Krimuldā |journal=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ka-sagazas-gajeju-tilts-krimulda-10417984|accessdate={{dat|2018|08|18}}}}&lt;/ref&gt;

=== Oktobris ===
* [[7. oktobris]] — notika tradicionālais skrējiens pa Rīgas ielām &quot;Rīga-84&quot;. Sporta pasākums, kas veltīts PSRS Konstitūcijas dienai, un 40. gadadienai, kopš Rīga atbrīvota no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Skrējiens sākās pulksten 12 Komjaunatnes krastmalā. Tālākais maršruts virzījās pa V. Lāča, Kirova, Ļeņina ielām (līdz Fiziskās kultūras institūtam).&lt;ref&gt;Valsts autoinspekcija ziņo. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 229, {{dat|1984|10|5|SK}}&lt;/ref&gt; Dalībnieki pēc savām spējām varēja veikt vai nu 4, 6, vai 9 km distanci bez laika kontroles. 9 km distanci varēja veikt arī ar laika kontroli.&lt;ref&gt;7. oktobrī — visi uz starta! Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 229, {{dat|1984|10|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. oktobris]] — [[Rīga|Rīgā]] tika atklāts [[4. tramvaju maršruts (Rīga)|4. tramvaju maršruts]] no [[Centrs (Rīga)|Centra]] uz [[Imanta (Rīga)|Imantu]].&lt;ref&gt;Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot;, Sestdiena 1984. gada 13. oktobris.&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==
=== Mākslas filmas ===
* &quot;[[Parāds mīlestībā]]&quot; (režisors [[Varis Brasla]])
* &quot;[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]&quot; (režisors [[Arvīds Krievs]])
* &quot;[[Vajadzīga soliste]]&quot; (režisors [[Genādijs Zemels]])
* &quot;[[Kad bremzes netur]]&quot; (režisors [[Gunārs Cilinskis]])
* &quot;[[Fronte tēva pagalmā]]&quot; (režisors [[Ēriks Lācis]])

=== Dokumentālās filmas ===
* &quot;[[Līdz bīstamai robežai]]&quot; (režisors [[Hercs Franks]])

== Dzimuši ==
* [[2. februāris]] — ''[[Maija Stuģe|Jenny May]]'' (Maija Stuģe), dziedātāja
* [[11. februāris]] — [[Elizabete Lindemane]], režisore un aktrise
* [[16. februāris]] — [[Olga Kazaka]], sabiedrisko attiecību speciāliste un komunikācijas zinātniece
* [[20. februāris]] — [[Raivis Broks]], bobslejists
* [[2. marts]] — ''[[Goran Gora]]'' (Jānis Holšteins-Upmanis), mūziķis
* [[20. marts]] — [[Dita Krūmberga]], basketboliste
* [[28. marts]] — [[Daumants Dreiškens]], bobslejists
* [[31. marts]] — [[Martins Dukurs]], skeletonists
* [[10. aprīlis]] — [[Dons]] (Arturs Šingirejs), dziedātājs
* [[12. aprīlis]] — [[Aleksandrs Jerofejevs]], hokejists
* [[23. aprīlis]] — [[Viktorija Nazarova]], basketboliste
* [[28. aprīlis]] — [[Raimonds Gabrāns]], basketbolists
* [[7. jūlijs]] — [[Inna Žolneroviča]], vieglatlēte, skrējēja
* [[30. jūlijs]] — [[Anda Eibele]], basketboliste
* [[10. augusts]] — [[Vladimirs Volkovs]], futbolists
* [[21. augusts]] — [[Vestards Šimkus]], pianists
* [[31. augusts]] — [[Guntars Silagailis]], futbolists
* [[19. septembris]] — [[Edvards Smiltēns]], jurists un politiķis
* [[24. septembris]] — [[Artjoms Gončars]], futbolists
* [[1. oktobris]]:
** [[Zanda Martena]] (''Zanda Martens''), latviešu izcelsmes Vācijas politiķe un juriste
** [[Elmārs Seņkovs]], režisors, pedagogs
* [[6. oktobris]] — [[Krišjānis Kļaviņš]], sporta žurnālists
* [[10. oktobris]] — [[Mārtiņš Kukulis]], bokseris
* [[15. oktobris]] — [[Artūrs Štālbergs]], basketbolists
* [[10. novembris]] — [[Mihails Arhipovs]], bobslejists
* [[26. novembris]] — [[Gerda Krūmiņa]], biatloniste
* [[27. novembris]] — [[Ieva Veinberga]], basketboliste
* [[7. decembris]] — [[Reinis Sējāns]], mūziķis
* [[10. decembris]] — [[Zane Eglīte]], basketboliste

== Miruši ==
* [[5. janvāris]] — [[Augusts Annuss]], latviešu mākslinieks (dzimis 1893. gadā)
* [[1. februāris]] — [[Egons Beseris]], aktieris (dzimis 1932. gadā)
* [[10. februāris]] — [[Alma Ābele]], aktrise (dzimusi 1907. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Aleksandrs Rācenis]], virsnieks, arhitekts (dzimis 1899. gadā)
* [[9. maijs]] — [[Harijs Misiņš]], aktieris, režisors (dzimis 1917. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]], gleznotājs (dzimis 1906. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Jānis Mūrnieks]], kinooperators (dzimis 1947. gadā)
* [[5. augusts]] — [[Miķelis Fišers (operdziedātājs)|Miķelis Fišers]], operdziedātājs (dzimis 1915. gadā)
* [[20. augusts]] — [[Arnolds Tauriņš]], futbolists (dzimis 1905. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Artūrs Frinbergs]], operdziedātājs (dzimis 1916. gadā)
* [[6. septembris]] — [[Zigfrīds Solmanis]], šahists (dzimis 1913. gadā)
* [[15. septembris]] — [[Benita Ozoliņa]], aktrise (dzimusi 1903. gadā)
* [[29. septembris]] — [[Ārija Elksne]], dzejniece (dzimusi 1928. gadā)
* [[19. oktobris]] — [[Antonija Jansone]], aktrise (dzimusi 1904. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1984. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1984. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>civjs5w8athk430jhjpfo5y1cpcp73z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Biafra</title>
    <ns>3</ns>
    <id>95494</id>
    <revision>
      <id>4495858</id>
      <parentid>4494517</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T09:40:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bot: Notice of potential markup breaking</comment>
      <origin>4495858</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93532" sha1="76i9lz92bnt419l943x0zey0xbm779x" xml:space="preserve">{{Diskusiju arhīva infokaste
|nosaukums  = [[Lietotājs:Biafra|Biafra]] diskusiju arhīvs
|arhivs1    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs1-20|no 8.10.2009 līdz 23.01.2011]]
|arhivs2    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs21-40|no 3.03.2011 līdz 2.01.2012]]
|arhivs3    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs41-60|no 3.01.2012. līdz 29.03.2013]]
|arhivs4    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs61-80|no 10.06.2013. līdz 25.01.2015]]
|arhivs6    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs81-100|no 6.02.2015. līdz 11.04.2017]]
|arhivs7    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs101-120|no 28.05.2017. līdz 27.01.2019]]
}}

== Vikipēdijas sakopšanas konkurss ==
[[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]]
Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos.

Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. Tev pienākusi arī paciņa no Austrijas kā pateicība par sniegumu CEE Spring 2018 konkursā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET)

== Par foto ievietošanu ==
Labdien!

Sakiet lūdzu, ka ievietot foto? Visu laiku redzu kļūdu: Cross-wiki upload filter. ;(

Jau iepriekš pateicos..

== Par tikšanos ar Matrozi ==
nevaru atrast citu saziņas veidu, tāpēc rakstu Diskusijā. Otrdien braukšu uz Rīgu un varētu mēģināt sarunāt tikšanos ar jums abiem. Mans tel. 28335991  e=pasts ilona.jepsena@gmail.com 
:{{ping|Kateupgo}} labdien! izskatās, ka esat pavisam jauns lietotājs. citēšu [[Palīdzība:Attēli un citi faili]]: &quot;Failus augšupielādēt var tikai dalībnieki, kas ir grupā &quot;automātiski apstiprinātie dalībnieki&quot; (autoconfirmed users), šajā grupā dalībnieki automātiski nonāk 4 dienas pēc reģistrēšanās.&quot; tātad: mazliet jāpagaida, līdz drīkstēsiet augšuplādēt attēlus. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 10. aprīlis, plkst. 23.21 (EEST)

== Par čekistiem ==
Ja liec atpakaļ šo BŪTISKO informāciju, lūgums parūpēties par atsaucēm! Nesmuki. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 20.25 (EEST)
:{{ping|Kikos}} visiem tiem faktiem ir atsauces. ja nav pievienotas, viegli publiski atrodamas. manu &quot;pieskatāmo&quot; rakstu listē esošajiem, domāju, visiem ir pievienotas. UN JĀ šī ir tiešām būtiska informācija. bet es pilnīgi respektēju tavu viedokli par to, ka nav jāliek ievadrindkopā. par to nav kategoriska viedokļa. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 20.36 (EEST)
== Iekavas (06.05.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3059094 šis labojums] lapā [[Rainers Verners Fasbinders]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rainers Verners Fasbinders|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;essen Seele auf]]'' – Fasbinders ieguva divas [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Starptautiskās kinokritiķu federācijas [[FIPRESCI]] balvu un [[Ekumeniskās žūrijas balva|&lt;p&gt;laukums]]&quot; motīviem. Vairākās savās filmās Fasbinders attēloja ar [[LGBT]] saistītas tēmas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;''Die bitteren Tränen der Petra von Kant'' (1972), ''Faustrecht der Freiheit'' (1975), ''
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 20.02 (EEST)

== Bijušais ==
Par šo labojumu [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2019._gads&amp;diff=3114716&amp;oldid=3114694]
Lielākā daļa mirušo ir kaut kādi bijušie, kas aizgājuši pensijā un pārtraukuši profesionālo darbību. To taču arī visi saprot. Kā izskatīs, ka visur sabāzīsim &quot;bijušais&quot;: bijušais prezidents, bijušais futbolists, bijušais kosmonauts, bijusī pornoaktrise, atvaļinātais virsnieks utt. Ja arī kāds amatā esošais prezidents mirst, tad tas ir īpašs gadījums, kas būtu jāliek arī &quot;Notikumu&quot; sadaļā ar informāciju, kā viņš miris un kas viņu amatā nomaina. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2019. gada 26. septembris, plkst. 23.40 (EEST)
:labi, tā varētu vienoties. bet tomēr tad jāsaglabā arī nodarbošanās/occupation, kas ir politiķis vai valstsvīrs, kā visiem cilvēkiem, ne tikai prezidents. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 27. septembris, plkst. 14.29 (EEST)
::Ja reiz cilvēks ir valsts prezidents, tad jau arī politiķis; tas speciāli nav jānorāda. Vispār hronoloģiju rakstos nerakstām visus personas amatus / profesijas, bet tikai galvenos.--[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 10.03 (EEST)
:::manuprāt, ir jānorāda. un arī par &quot;rakstām tikai galveno&quot; nepiekrītu, tā nevajadzētu darīt. piemēram, Lennartam Meri tagad ir &quot;Igaunijas 2. prezidents&quot;. es ieteiktu: &quot;igauņu rakstnieks un politiķis, Igaunijas prezidents&quot; (ok, bez bijušais). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 11.15 (EEST)
== Iekavas (30.11.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3144958 šis labojums] lapā [[2018. gadā mirušie]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2018. gadā mirušie|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;(dzimis 1929. gadā)
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 30. novembris, plkst. 15.02 (EET)

== Jūrniecība ==
Gan ''бухта'', gan ''залив'', gan ''gulf'', gan ''bay'' latviski ir līcis? Man ir problēmas ar [[en::Bothnian Bay]] un [[en::Gulf of Bothnia]]. Kā jādara? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 6. decembris, plkst. 22.58 (EET)
:otra reize, kur ar šo problēmu esmu saskāries ir ''Gulf of Panama'', ''Panama bay''... diemžēl risinājuma īsti nav, kā pareizi atzīmēji - latviešu valodā nav cita apzīmējuma līcim. ja nepieciešams veidot rakstu par šo mazāko Botnijas līča ziemeļu daļu, tad varētu būt divas versijas: saukt to no somu valodas par '''Peremeri''' vai arī '''Botnijas līcis (ziemeļu)'''. abas versijas ir ar zināmu POV elementu, jo latviešu avotos, manuprāt, nav līdz šim atsevišķi izdalīts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 06.58 (EET)
::Nu rakstā es uzrakstīju ''Botnijas iekšējais līcis'', kas izteikts POV. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 12.02 (EET)
:::interesants variants  :) varbūt {{ping|Kikos}} grib iesaistīties? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 16.20 (EET)
::::Vispār jau risinājums ir. Tos, kas ''Gulf'', varētu sākt saukt par &quot;jūras līčiem&quot;, kas to faktiski arī nozīmē (okeanogrāfiskā nozīmē). Botnijas jūras līcim mēģināju to piemērot, bet daži pūristi iebilda ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 21.52 (EET)
:::::neako neatceros  :D  --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 22.11 (EET)

== 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==
{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.55 (EET)
|}
:PALDIES! paldies par balsīm... ja godīgi - nejūtos īsti to pelnījis. bet paldies! 
:vismaz puse no šīs zvaigznes pienākas ļoti īpašam vikipēdistam, kurš man ļoti daudz palīdzējis vikidarbā. paldies, tev, {{u|Edgars2007}}! dubults paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 20.10 (EET)
== Iekavas (16.02.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3177163 šis labojums] lapā [[Kendija Aparjode]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Kendija Aparjode|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;pjedestala.a348484/ Kamaniņbraucēja Aparjode pasaules čempionātā Sočos paliek soli no pjedestāla]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; LSM&amp;lt;/ref&amp;gt; kā arī kopā ar Latvijas komandu sudraba medaļas komandu stafetē.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 00.02 (EET)
== Iekavas (23.02.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3179553 šis labojums] lapā [[Jungheinrich]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jungheinrich|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;//www.independent.co.uk/news/business/lancer-boss-forced-under-1422159.html&amp;lt;/ref&amp;gt; Ražošanas vietas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Francija
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 23. februāris, plkst. 07.02 (EET)
== Iekavas (13.04.2020) ==

{{subst:Iekavu paziņojums|diff=3203569|page=Bosnija un Hercegovina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining=&lt;p&gt;olimpiskā komanda kopš Bosnija un Hercegovina startē olimpiskajās spēlēs - 11 sportisti &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;7 vīrieši un 4 sievietes. Šie sportisti startēja 5 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta|lines=0}}

==Question==
Hello.

Is there a specific translation list page in Latvian Wikipedia? I would like to put this article [[:en:List of birds of Azerbaijan]], where users might be interested in creating and uploading it.

Yours sincerely, [[Dalībnieks:Karalainza|Karalainza]] ([[Dalībnieka diskusija:Karalainza|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 19.06 (EEST)
:hi! if I understand your question correct - here it is: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. correct Latvian name of article: [[Azerbaidžānas putnu saraksts]]. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.51 (EEST)
== Iekavas (29.04.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3210581 šis labojums] lapā [[Mārtiņš Bondars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mārtiņš Bondars|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;15 miljoni eiro - AT atsaka kasācijas tiesvedībupublisher=LSM
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; LSM&amp;lt;/ref&amp;gt;|lines=0}}
== Iekavas (26.05.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3223667 šis labojums] lapā [[2020. gada laikapstākļi Latvijā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2020. gada laikapstākļi Latvijā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Rīgā, 04.2020.jpg&amp;#124;thumb&amp;#124;200px&amp;#124;&amp;#91;&amp;#91;Graudu iela (Rīga)&amp;#124;Graudu iela&amp;#93;&amp;#93;, Rīgā. 2020. gada 25. aprīlis.&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;newGallery-a1zs4kgl.jpg&amp;#124;thumb&amp;#124;Ķirši zem svaiga sniega &amp;#91;&amp;#91;Viļaka&amp;#124;Viļakā&amp;#93;&amp;#93;, 2020. gada 12. maijā.&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 11.02 (EEST)

== Šarlotes tīkls (2006. gada filma) ==

There are still a few names needing transliteration. They are:

* Cedric the Entertainer
* Seamus McGarvey

And the last names Littenberg and Plisco.

The page also needs more information. Can any of these problems be improved? [[Special:Contributions/2600:1700:53F0:AD70:2C85:FC15:CF24:95C5|2600:1700:53F0:AD70:2C85:FC15:CF24:95C5]] 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 03.24 (EEST)
== Iekavas (14.09.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3302172 šis labojums] lapā [[Andris Jēkabsons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Andris Jēkabsons|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;trenera darbu, pēc tam darbojies ārpus basketbola. Kopš 2004. gada dzīvo un strādā Anglijā.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;https://www.delfi.lv/mvp/cilveks/dzabars-pec-20-gadiem-bez-basketbola-usam-un-tvitera?id=52443419 &amp;lt;/
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 14. septembris, plkst. 16.02 (EEST)
== Iekavas (07.11.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3321068 šis labojums] lapā [[Entonijs Deiviss]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Entonijs Deiviss|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;NBA čempions&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;nbay&amp;#124;2019&amp;#124;end&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. novembris, plkst. 19.02 (EET)
== Iekavas (15.11.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3324751 šis labojums] lapā [[Raimonds Vaikulis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Raimonds Vaikulis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Karjeru noslēdza 2013. gadā, spēlēdams &quot;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;Gulbenes buki&amp;#124;&amp;#91;&amp;#91;Gulbenes buku&amp;#93;&amp;#93;&quot; sastāvā.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 15. novembris, plkst. 18.02 (EET)

== Lindes muiža ==

Vai Lindes muiža ir Zemgalē? Atkatībā, ko mēs uzskatām par Zemgali. Pēc tradicionālā iedalījuma līdz 1940. gadam, Bērzgales pagasts, lai arī atrodas otrā Daugavas krastā, ir Vidzemes guberņa, pēc tam Rīgas apriņķis un Vidzeme. Par mūsdienu iedalījumu, kur Aizkraukle ir Zemgales plānošanas reģionā, neizteikšos. ;) Vēl varētu būt diskusija par Sēliju, ja kas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 13.40 (EET)
:jā, nav viennozīmīgi. ([[Birzgales pagasts]]).  ņemot vērā šo specifiku, es paskatījos pēc Valsts prezidenta ieteiktā: https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-likumprojekts-par-latviesu-vesturiskajam-zemem-vienlaikus-stiprinas-gan-demokratiju-gan-identitati-26336 --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 15.12 (EET)
::Tas likums ir pieņemts? Ja jā, nāksies, zobus griežot un purpinot &quot;kādā sakarā mums, zemgaļiem, atņemts Tukums&quot;, vēl šur tur mainīt. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 17.14 (EET) --[[Dalībnieks:Feens|Feens]]
:::man liekas, ka pieņemts Saeimā skatīšanai komisijā. līdz galīgai pieņemšanai drusku jāpagaida. taču domāju, ka, ja pieņems, tad būs vērts visur ņemt vērā vikipēdijā, jā. jo tas vēsturiskais jau arī neviennozīmīgs, dažādos laikos mainījies. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 19.29 (EET)
== Iekavas (02.01.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3345453 šis labojums] lapā [[Bekija Hemmona]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bekija Hemmona|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* 6x WNBA Visu Zvaigžņu spēle (2003, 2005–2007, 2009, 2011)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 3. janvāris, plkst. 00.02 (EET)
== Iekavas (21.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3371703 šis labojums] lapā [[Ēriks Kamarūts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ēriks Kamarūts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#123;infokaste+&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 23.02 (EET)
:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 22. februāris, plkst. 06.09 (EET)

== Lūdzu palīdzību ==

Kā latviski sauc šitādu objektu, respektīvi līci ar vairākiem caurumiem - [[en:Kane Basin]]. Man tas ''baseins'' kaut kā ne pārāk. Nosaucu vienkārši par līci, bet nez vai pareizi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 24. februāris, plkst. 23.49 (EET)
:tomēr baseins. atlantos ir vairākās vietās arī vikipēdijā pieminētais [[Foksa baseins]], līdz ar to arī šo saucam par baseinu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. februāris, plkst. 07.22 (EET)
== Iekavas (06.04.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3394044 šis labojums] lapā [[Dāvis Bertāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dāvis Bertāns|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;&amp;#123;Basketbolista infokaste
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 08.02 (EEST)

== Asking for help ==

Hi. Thank you. It's just a short fragment of the interview. &quot;Jūs esat nesen apprecējies?

Tiešām. Mana dzīvesbiedre Taņa strādā televīzijā. Viņa vēl dzīvo Maskavā, bet es Rīgā, Purvciemā. Dienēju armijā. Esmu virsdienestā.&quot;
:hi! my english is some basic, but here is translation, meaning will be clear and quality you will improve: &quot;Are you recently married? Yes, really. My wife, Taņa (from Tatyana), works on television. She still lives in Moscow, but I live in Riga, Purvciems (neighborhood of Riga). I serve in the army. I'm in the over-service now. (over-service - absolutely not idea how it is in english, but it means that after regular/compulsory military service person stays in army and continue it as professional, maybe officer. such was normal in soviet army). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 21.19 (EEST)
:: Paldies! I was trying to translate it through Google Translate, but some things were not understandable for me :) [[Dalībnieks:Żyrafał|Żyrafał]] ([[Dalībnieka diskusija:Żyrafał|diskusija]]) 2021. gada 13. jūnijs, plkst. 03.28 (EEST)
== Iekavas (19.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3460764 šis labojums] lapā [[Tolu Arokodare]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Tolu Arokodare|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;sportiska novirziena izglītību Nigērijas Starptautiskajā sporta akadēmijā ''Wasimi Orile''.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;https://www.edusko.com/school/international-sports-academy-tia&amp;lt;/ref&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. augusts, plkst. 22.02 (EEST)
== Iekavas (24.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3463762 šis labojums] lapā [[Jānis Kalniņš (konsulārais aģents)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jānis Kalniņš (konsulārais aģents)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#123;&amp;#123;infokaste+&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 00.02 (EEST)
== Iekavas (01.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3531128 šis labojums] lapā [[2021. gads sportā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2021. gads sportā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Sam Jones, Boston Celtics, 1969.jpg&amp;#124;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Sems Džonss&amp;#93;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. janvāris, plkst. 10.02 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;
== Iekavas (16.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3539199 šis labojums] lapā [[2013. gada NBA drafts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2013. gada NBA drafts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Deveins Dedmons&amp;#93;&amp;#93; (C), &amp;#91;&amp;#91;Dienvidkalifornijas Universitāte&amp;#124;USC&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 16. janvāris, plkst. 11.02 (EET)
== Iekavas (30.05.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3627285 šis labojums] lapā [[Vjačeslavs Dombrovskis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vjačeslavs Dombrovskis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Latvijas attīstībai&amp;#93;&amp;#93; &amp;#123;&amp;#123;small&amp;#124;kopš 2022&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 30. maijs, plkst. 07.02 (EEST)
== Iekavas (11.09.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3684467 šis labojums] lapā [[Mēness aptumsums 2007. gada augustā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mēness aptumsums 2007. gada augustā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt; kā arī lielākā &amp;#91;&amp;#91;Austrālija&amp;#93;&amp;#93;s austrumu daļa, &amp;#91;&amp;#91;Jaunzēlande&amp;#93;&amp;#93; un visi Klusā okeāna salu reģioni &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;izņemot &amp;#91;&amp;#91;Jaungvineja&amp;#124;Jaungvineju&amp;#93;&amp;#93; un &amp;#91;&amp;#91;Čukču pussala&amp;#93;&amp;#93;s galu, kas ietver &amp;#91;&amp;#91;Ueļena&amp;#93;&amp;#93;s pilsētu &amp;#91;&amp;#91;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 11. septembris, plkst. 09.02 (EEST)

== Domuzīme — un mīnuss − ==
Sveiks. Runājot par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2023._gada_laikapst%C4%81k%C4%BCi_Latvij%C4%81&amp;oldid=3812544 tavi labojumu] rakstā. Paldies, ka saliki [[Domuzīme]]s, bet mīnusi nav domuzīmes.
Ērtai lietošanai, mīnuss ir pieejams zem labošanas loga, pirmajā rindā:

&lt;pre&gt;Ievieto: — – … ° ≈ ≠ ≤ ≥ ± − × ÷ ← → · § °C °F&lt;/pre&gt;

... starp ± un ×.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | 
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | zīme
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Windows
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Mac
|-
| defise
| align=&quot;center&quot; | -
| align=&quot;center&quot; | -
| align=&quot;center&quot; | -
|-
| mīnusa zīme
| align=&quot;center&quot; | −
| align=&quot;center&quot; | Alt 0173
| align=&quot;center&quot; | Control\
|-
| īsā domuzīme
| align=&quot;center&quot; | –
| align=&quot;center&quot; | Alt 0150
| align=&quot;center&quot; | Option -
|-
| domuzīme
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | Alt 0151
| align=&quot;center&quot; | Shift Option -
|}

Paldies. ­ --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.26 (EEST)
:sveiks! nedarīju to, protams, manuāli un pat ne apzināti. izmantoju Vikifikatoru, acīmredzot tas īsti nedara tā, kā vajadzētu... jāuzmanās nelietot šajā lapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 2. aprīlis, plkst. 21.35 (EEST)

== Articles about nations at the Olympic Games ==

Hello! Is it possible to write articles about nations at the Olympic Games with that I mean about the nations which has participated in the Olympic Games from 1896 until today and at the Winter Games from 1924 until now. It is going to require time, effort and resources to do it [[Special:Contributions/88.89.228.126|88.89.228.126]] 2023. gada 20. aprīlis, plkst. 17.50 (EEST)

:Sorry, not completely clear. Are you asking if you can do it? (answer: Yes, of course, if you can do it in correct Latvian) Or are you promoting me to do it? (answer: No, I don't plan to deal with it) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 20. aprīlis, plkst. 18.10 (EEST)
::I asked if you can do it in the correct language. I'm promoting you to ask another user who can add the articles in the correct language. If their is someone [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.00 (EEST)
:::I suggest you to make the user account. This will help, other wikipedians will acknowledge you more seriously. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 21.52 (EEST)
::::I have an account I think I can use that in the near future. Thanks anyways. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.34 (EEST)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you do something regarding the Country alias module and about flags which are in there?. I have updated them in the module sandbox and also corrected the errors with competition names and also with country names. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.09 (EEST)

== Module:Country aliasH ==

Hello! Can you create a new country alias module?. Like what they have on the English Wikipedia with informations about countries that participated in different championships both Olympics, Asian Games etc. I think this is a bit old and needs a revamp it was created four years ago. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you check regarding the country alias module?. It hasn't been done something for months now. I have already added a sandbox with the correct flags and correct country names. And also the correct competition names. See what you can do about it [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 13.39 (EEST)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. There has not been done something in many months now. This module was created four years ago. I have added the correct flags in the sandbox module. Can you check the changes and then update the live version. I have also corrected some errors regarding competition names. I think the module needs to be updated. I think you can copy the english module which is there now. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.39 (EEST)

:I hope that colleagues with interests and skills  in technical issues will help you, you can address {{u|Papuass}} or {{u|Edgars2007}}. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST)
::Pēdējā reize, kad ar šo dalībnieku tika sakarīgi diskutēts, bija laikam [[Moduļa_diskusija:Country_alias#Atvērts_šo_lapu_rediǵēšanai|šeit]]. Man ir nelabas aizdomas, ka būtiski nekas nav mainījies, bet nu par koda valīdumu neņemos spriest.  Katrā ziņā angļu vikipēdijā gan šis dalībnieks, gan visi viņa daudzie &quot;alternatīvie dalībnieki&quot; sen ir permanenti bloķēti.--[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 08.02 (EEST)
:::Nojaušu. Devumu neskatījos īpaši, bet saprotu, ka ir problēmas. Tik daudz, cik uzdod jautājumus manā lietotāja diskusijā, tad cenšos pieklājīgi atbildēt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 08.07 (EEST)
::I have already done that now. I have done at village pump so I will see what happens. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 15.55 (EEST)

== Articles about nations at the Olympic Games ==

Hello! Can you see if you can add articles about countries at the Olympic Games?. I mean just to be specific articles about nations which has participated at the Games since 1896. This is going to require resources and time available. Maybe you can read them in the correct language or maybe that you can ask another user for help. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.49 (EEST)

:I suggest you to address {{u|Kleivas}}, he is working usually with this content. For me personally - no it isn't topic where I will go in, I have lot of other interests in Wikipedia. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST)
== Iekavas (29.06.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3876104 šis labojums] lapā [[Artūrs Štālbergs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Artūrs Štālbergs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 29. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST)
== Iekavas (17.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3886377 šis labojums] lapā [[Grunvaldes kauja]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grunvaldes kauja|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;valsts&amp;#93;&amp;#93; &amp;#91;&amp;#91;Prūsija&amp;#93;&amp;#93;s daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes (&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;de&amp;#124;Grünfelde&amp;#125;&amp;#125;) jeb Grunvaldes &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;pl&amp;#124;Grunwald&amp;#125;&amp;#125;, jeb Zaļģires vai Žalgires (&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;lt&amp;#124;Žalgiris&amp;#125;&amp;#125;) ciemiem &amp;#91;&amp;#91;1410&amp;#93;&amp;#93;. gada &amp;#91;&amp;#91;15.
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 17. jūlijs, plkst. 09.02 (EEST)
== Iekavas (04.10.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3928350 šis labojums] lapā [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Parlamentārais sekretārs (Latvija)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Šobrīd: '''&amp;#91;&amp;#91;Jānis Patmalnieks&amp;#93;&amp;#93;''' (&amp;#91;&amp;#91;Jaunā Vienotība&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, kopš 2022&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;&amp;#124;Nacionālā apvienība&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, 2022—2023&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Edgars Zalāns&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000—2001&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Oskars Spurdziņš&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000—2002&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Edgars Zalāns&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Jānis Esta&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000—2002&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Oskars Spurdziņš&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 1999—2000&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;Šobrīd: '''&amp;#91;&amp;#91;Ģirts Dubkēvičs&amp;#93;&amp;#93;''' (&amp;#91;&amp;#91;Kustība Par!&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, kopš 2023&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Atis Slakteris&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, 1999—2000&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Māris Sprindžuks&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, 2000—2002&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 4. oktobris, plkst. 13.02 (EEST)
== Iekavas (18.10.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3936951 šis labojums] lapā [[Latvijas putnu sugu saraksts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas putnu sugu saraksts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;reti ieceļo&amp;#124;&amp;#124;1975.09.17. &amp;#91;&amp;#91;Pape&amp;#93;&amp;#93;; 19 novērojumi&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#91;http://www.putni.lv/embrus.htm Meža stērste&amp;#93;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt; Putni.lv&amp;lt;/ref&amp;gt;&amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124;&lt;p&gt; reti ieceļo&amp;#124;&amp;#124;1972.10.05. &amp;#91;&amp;#91;Pape&amp;#93;&amp;#93;; 8 novērojumi&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#91;http://www.putni.lv/embpus.htm Mazā stērste&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt; Putni.lv&amp;lt;/ref&amp;gt;&amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124;&amp;#124;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -4, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. oktobris, plkst. 09.02 (EEST)

== Attēls:Selpils baznica 2020.jpg ==

Hi Biafra, 
* why did you not enter basic informations into the form?
* ANd why did you not upload this photo to Wikimedia Commons?
Best regards, [[:de:Benutzer:Ulamm|Ulamm]], [[:de:Benutzer Diskussion:Ulamm|Kontakt]], 2024-06-05 23:53 MEZ=CET [[Dalībnieks:Ulamm|Ulamm]] ([[Dalībnieka diskusija:Ulamm|diskusija]]) 2024. gada 16. jūnijs, plkst. 00.53 (EEST)

:are you sure such an image exists? I can't find it, please add a link. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 06.11 (EEST)
::I'm sorry. image found and moved. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 06.44 (EEST)

== Latvijas iedzīvotāju blīvuma rangs (Latvia WIKI) ==

Labdien!

Saistībā ar Latvijā sarūkošo iedzīvotāju skaitu un pasaulē (galvenokārt Latīņamerikā, Āzijā, Āfrikā) pieaugošo iedzīvotāju skaitu, Latvijas vieta iedzīvotāju blīvumā pēc latviskā wikipedia raksta vairs nav aktuāla. Nomainīju 147 uz 197, balstoties uz svaigāku anglisko wikipedia rakstu, kas gan nav tas labākais avots: https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_and_dependencies_by_population_density

Pārējos labojumus gan balstīju uz oficiālajiem LV avotiem un norādīju atsauces. Jābūt visam kārtībā. [[Dalībnieks:EdgarsKiecis|EdgarsKiecis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsKiecis|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 16.59 (EEST)

:jā. nu leciens par 50 vietām diez vai būs objektīvs. bet nu, ja mēs bāzējamies en.wiki datos - lai nu būtu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.16 (EEST)
::Varam atstāt, kā ir. Bet, jā, sen nekas nebija arī mainīts. Pārrēķinot blīvumu vien, tas &quot;nogāzās&quot; par kādām 3 vērtībām (augstiem 32,xx uz augstiem 29,xx). Populāciju kāds bija mainījis, bet neko vairāk. Tajā latviskajā pasaules valstu blīvuma &quot;topic&quot; vispār figurēja LV 2009. gada populācija jeb ~2.2mln, ko arī pārlaboju. Lai nu kā, nebūtu tik svarīgi, patiesība kaut kur pa vidu abiem skaitļiem noteikti. [[Dalībnieks:EdgarsKiecis|EdgarsKiecis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsKiecis|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.25 (EEST)
:::nav jau tā arī, ka šis būtu kkas mazsvarīgs. bet nu, ja balsties tik drošos avotos, būs labi. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.33 (EEST)

== Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone, 

We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have.

This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called &quot;regional wishlist list&quot;), and many other options.

''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.''

Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here''']

Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;
== Iekavas (05.09.2024) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4123344 šis labojums] lapā [[Rūdolfs Pētersons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rūdolfs Pētersons|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Rūdolfs Pētersons&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; (&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#125;&amp;#124;ru&amp;#124;Рудольф Августович Петерсон &amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;; 1897—1937) bija &amp;#91;&amp;#91;Latviešu strēlnieki&amp;#124;latviešu strēlnieks&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Maskavas kremlis&amp;#124;Maskavas Kremļa&amp;#93;&amp;#93;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 5. septembris, plkst. 23.00 (EEST)

== Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone,

During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''.

I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== Jautājums no [[User:Bunguskola|Bunguskola]] (2024. gada 22. novembris, plkst. 14.04) ==

Sveiki. Vēlētos pajautāt kā var radīt profilu par pazīstamu cilvēku? 
Paldies --[[Dalībnieks:Bunguskola|Bunguskola]] ([[Dalībnieka diskusija:Bunguskola|diskusija]]) 2024. gada 22. novembris, plkst. 14.04 (EET)

:Šeit nav profilu, izņemot pašu lietotāju profilus, un nav arī sociālais tīkls, kur tādi būtu vajadzīgi. Ja cilvēks ir pazīstams, tad par viņu var uzrakstīt rakstu, kurā jābūt atsaucēm par to, ar ko viņš tik ievērojams - apbalvojumi, raksti mēdijos par viņu utt. Par Andžeju Graudu, es domāju, varētu salasīt pietiekami atsauču... 
:Starp citu, rakstīt pašam par sevi vai savu uzņēmumu skaitās vislielākā no iespējamām kļūdām: pirmais raksts pieredzes trūkuma dēļ vienmēr sanāk draņķīgs, un reputācija cieš. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. novembris, plkst. 16.52 (EET)

== Palīgā ==

Labvakar! Redzu, ka esi/esat online, man ir nepieciešama palīdzība ar pāris vandaļiem.

'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.15 (EET)

:konkrētāk? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.16 (EET)
::Skat. pēdējās izmaiņas. '''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.17 (EET)
::P.S. Dalībnieku Pobitis arīdzan jābloķē, jo viņš ar to IP sadarbojas.
::'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.22 (EET)
:::jā, sapratu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.23 (EET)
::::Liels Paldies ar lielo burtu! '''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.24 (EET)

== Pirātisko serveru publicēšana ==

Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri.
Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET)

:Priekš   šādiem strīdiem ir raksta diskusiju lapa. Un jā, jūs mēģinājāt ievietot lapu [https://mu.bless.gs/ ''Mu Online'' wiki, ziņas un atjauninājumi], kas acīmredzami nav jūsu šeit norādītā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.06 (EET)
::Un vai jūs turpināt atjaunot 2 saites uz pirātiskiem MU Online serveriem? Ko tur ir apspriest, ja saites neved uz Webzen vietni, bet gan uz trešo pušu pirātiskajiem resursiem, kurus jūs aizstāvat? [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.18 (EET)
:::* [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības]
:::* [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības]
:::Abas saites ved uz trešo pušu vietnēm. Vieniem tātad drīkst ievietot, bet citiem nē? Kur ir taisnīgums? [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.20 (EET)
:::Lūk, tagad jūs pareizi izsakāt savu pretenziju. Kāpēc jūsu spama saiti atzinuši par sliktāku kā esošās? Tāpēc, ka tā ir lieka. Var attiecīgā vietā (ne jau šeit) strīdeties par šādu ārsaišu vajadzību vispār, bet ne jau par to, ka jūs apbižojuši ar jūsu spama nepieņemšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.24 (EET)
::::Jūs divas reizes atjaunojāt dzēstās saites uz trešo pušu resursiem. Par to es arī sūdzos. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.26 (EET)
:::::Un slēpjat iemeslu.  Šeit tādas lētas blēdības nestrādā. Pilnīgi iespējams, ka kopiena nolems tās ārsaites izmest vispār, bet es vienpersoniski tādas lietas izlemt netaisos un tāpēc piedāvāju lietot raksta diskusiju raksta apspriešanai. Nezinu, kāpēc jums šis parastais ceļš bija nepieņemams. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.32 (EET)
::::::Par kuru kopienu jūs runājat? MU Online lapa šī lapa pēdējoreiz labota: 2008. gada 28. marts plkst. 12.16.
::::::Izskatās, ka neviens cits, izņemot jūs, nevar noņemt šīs saites, un jūs atsakāties to darīt. Faktu pārbaude nav tik grūta. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.38 (EET)
:::::::Spameris ne tikai neprot latviski, bet arī nesaprot starpību starp raksta un diskusijas hronoloģiju? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 00.13 (EET)
::::::::Latviešu mafija aizstāv viens otru. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 16.34 (EET)
:::::::::Ja jūs kaut brīdi būtu uzvedies normāli, reakcija uz jūsu darbībām būtu citāda. Tai skaitā manējā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
::::::::::Bet Vikimafija — tas skan lepni :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 21.46 (EET)
:::::::::::...nosaukt topošo konkursu par Vikimafinu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 20.15 (EET)

== Jautājums no [[User:Papiruas|Papiruas]] (2025. gada 24. janvāris, plkst. 07.43) ==

Sveiks, es vēlos ļoti labot un taisīt jaunas lapas. --[[Dalībnieks:Papiruas|Papiruas]] ([[Dalībnieka diskusija:Papiruas|diskusija]]) 2025. gada 24. janvāris, plkst. 07.43 (EET)
:Vai tad kāds to neļauj? Tikai labojumiem jābūt jēdzīgiem, nevis kā [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vir%C5%A1i-A&amp;diff=prev&amp;oldid=4211898 šeit]. [https://company.lursoft.lv/lv/virsi-a/40003242737 Lursoftā] nav teikts, ka uzņēmums būtu mainījis reģistrēto nosaukumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 24. janvāris, plkst. 08.53 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! ==

Hi everyone, 

We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there.

The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]'').

If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''.

[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Growth features - Mentorship and Community updates ==

​Hi everyone, 

Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page).

You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''.

CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''.

We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed.

If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]].

--[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Jautājums no [[User:Latvija1234|Latvija1234]] (2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.22) ==

Sveiks lietotajs patriot355 rakstā ishowspeed raksta ka es admini un quinlan83 ir g** lūdzu bano viņu vismaz uz 1 gadu jo ar 1 mēn tocna nepietiks --[[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.22 (EEST)

:skatos, ka kāds jau nobloķējis. gan tikai uz vienu dienu, bet visbiežāk šie klauni neatgriežas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 15.56 (EEST)

== Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 24. augusts, plkst. 17.27) ==

Labdien!
Sakiet lūdzu, kā tas var būt ka pats lapas satura īpašnieks (Valentīns Jeremejevs) nevar ieviest izmaiņas tekstā par sevi. Administrators vārdā EGILUS, atceļ visas veiktās izmaiņas. Jautājums, kas tad ir jādara lai varētu koriğēt Wikipedijas saturu? Paldies! 
Ar cieņu, Roberts 25 (V.Jeremejeva asistents) --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 24. augusts, plkst. 17.27 (EEST)

:Jāliek atsauces, kā jau tika norādīts. Un nē, lapas satura īpašnieks nav viņā aprakstītā persona. Šeit nav sociālais tīkls un privātie profili. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 24. augusts, plkst. 20.35 (EEST)

== Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10) ==

Cien. mentor!
Vikipēdijas ierakstā par Valentīna Jeremejeva &quot;Politisko un sabiedrisko darbību&quot; ir pieļauti cieņas aizskaroši izteicieni kuri neatbilst patiesībai. V.Jeremejeva kungs tiek pasniegts kā dezinformātors, viltus ziņu izplatītājs un provokātors, kas neatbilst patiesībai un nav objektīvi. Šīs grupas administrātori tendenciozi sagroza faktus un atsakās publicēt labotu tekstu. Valentīna Jeremejeva safabricētā krimināllieta tika izbeigta, jo prokuratūra neatrada nevienu noziedzīga nodarījuma sastāvu. V. Jeremejevs bija pilnībā attaisnots.
Darām Jums zināmu ka, ja teksta labojums par V.Jeremejeva &quot;Politisko un sabiedrisko darbību&quot; netiks akceptēts un publicēts vienas nedēļas laikā, Valentīns Jeremejevs vērsīsies tiesā un ierosinās krimināllietu pret WIKIMEDIA FOUNDATION biedrību par goda un cieņas aizskaršanu. Ceram uz Jūsu sadarbību.
Zemāk nosūtam Jums teksta labojumu:

Darbojies Latvijas Zaļajā partijā, bijis tās Rīgas nodaļas vadītājs.[6]

2018. gadā nodibinājis politisko biedrību &quot;Tautas varas fronte&quot;, oficiāli reģistrēta kā politiķa un uzņēmēja Andreja Jonkina biedrība &quot;Tautas tiesību kustība&quot;.[7] Biedrības valdē bija arī Jānis Lamberts un bijušais distanču slēpotājs, olimpisko spēļu dalībnieks Roberts Raimo.[8] Biedrība aktīvi iesaistījusies dažādās protestu un sabiedrības aktivitātēs, tai skaitā izplatot ziņas par Covid-19 vīrusu, kā arī Valentīna Jeremejeva vadībā uzsāka parakstu vākšanu par referendumu nolūkā aizliegt LGBT kustības pasākumu Baltijas praids.[9]

2020. gada nogalē pret Jeremejevu tika uzsākta safabricēta krimināllieta par huligānismu, tādā veidā mēģinot V. Jeremejevu iebiedēt. Tika uzskatīts, ka viņa izplatītās ziņas par Covid-19 izplatību ir saistītas ar sabiedrības drošības apdraudējumu, un tās izraisījušas sabiedrisko rezonansi, radījušas neizpratni par likumību un ir vērstas pret epidemioloģisko drošību.[10] Apcietināts 9. decembrī, vēlāk atbrīvots pret drošības naudu 50 000 eiro apmērā. --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10 (EEST)

:šāda veida paziņojumi jūsu izredzes panākt sev vēlamo saturu tikai attālinās. kam es noteikti piekrītu - informāciju var pasniegt dažādos veidos, un viens un tas pats fakts var izskatīties dažādi atkarībā no redaktcionālās pieejas. vikipēdijas uzdevums ir sniegt cik vien iespējams neitrālu pozīciju, tādēļ noteikti esmu gatavs palīdzēt izvairīties no aizskarošiem vai nonicinošiem formulējumiem. attiecīgi tajās vietās, kur uzskatat, ka informācija ir pagriezta tā, ka aprakstīto personu rāda neobjektīvi - varam koriģēt. (jau iepriekš tiku koriģējis pāris vietas). taču jāņem vērā, ka &quot;negatīvi&quot; ne vienmēr būs &quot;neobjektīvi&quot;, kā arī tas noteikti nenotiks tādā veidā, ka jūs dosiet gatavu tekstu un kāds to ieliks rakstā. un arī droši varat paļauties, ka netiks publicēts šāda veida sarurs: &quot;tika uzsākta safabricēta krimināllieta&quot;, ja vien to nevarēs apstiprināt ar neitrālām un uzticamām atsaucēm. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 13.00 (EEST)
::''Valentīns Jeremejevs ... ierosinās krimināllietu pret WIKIMEDIA FOUNDATION biedrību...'' — piezīmēšu tikai, ka privātpersona nevar ierosināt krimināllietu :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 16.10 (EEST)
:::Valentīnam Jeremejevam ir plaša pieredze krimināllietās, nestrīdies... :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.09 (EEST)
::Teksts nav būtiski pārveidots, ir izņemti tādi vārdi kā &quot;dezinformātors&quot; vai &quot;viltus ziņu izplatītājs&quot;.Tas ir kāda autora subjektīvais viedoklis. Kriminālprocesa likuma 19. pantā teikts: Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Kā jau iepriekš tika minēts, V.Jeremejeva krimināllieta tika izbeigta. Vēlreiz lūdzam piekoriğēt tekstu! [[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 10.10 (EEST)
:::labi, paldies. salīdzināšu kādā brīdī. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.08 (EEST)
::::Paldies! [[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.10 (EEST)
:::::nedaudz precizēju, bet būtiskas (un iekļaujamas) atšķirības tajā, ko piedāvā, pret esošo nemaz arī nav. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.34 (EEST)

== Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10) (2) ==

Neraugoties uz to, V.Jeremejevs, kā aktīvs cilvēktiesību aizstāvis, turpināja piedalīties saistītās aktivitātēs. 2021. gadā piedalījās partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; rīkotajā protestā pret obligātu vakcināciju pret Covid-19 vīrusu.[11] Saistībā ar tiesas lēmumu par biedrības &quot;Tautas tiesību kustība&quot; iesaisti it kā viltus ziņu izplatīšanā par Covid-19, 2021. gadā biedrības darbība tika izbeigta.[12][13] 2022. gadā prokuratūra izbeidza lietu pret V. Jeremejevu,
pamatojot ar to, ka viņa darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.[14]

2021. gada laikā Valentīns Jeremejevs izveidoja vairākas jaunas sabiedriskas organizācijas:

Bērnu veselības aizsardzības kustība; Neatkarīgā skolotāju arodbiedrība; Nevakcinēto alianse; Latvijas vīru biedrība. 2022. gada maijā Valentīns Jeremejevs nonāca partijas Alternative vadībā, pārveidojot to par partiju &quot;Tautas varas spēks&quot;.[15] Partija startēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču, nepārvarot 5% barjeru, Saeimā neiekļuva.[16] Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, Jeremejevs rezultātus apstrīdēja, iesniedzot sūdzības Centrālajā vēlēšanu komisijā.[17] Tāpat viņš izplatīja savu viedokli sociālajos medijos, ko pēc tam pārpublicēja Jeremejeva izveidotās sabiedriskās organizācijas, kā, piemēram, Neatkarīgā skolotāju arodbiedrība.[18]

Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas &quot;Tautas varas spēks, bet netika ievēlēts. 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja partijas &quot;Stabilitātei!&quot; sarakstā, taču netika ievēlēts. --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10 (EEST)

== Invitation for a session &quot;Tools and features for Users with Extended Rights&quot; ==

Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you.

The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session.

The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''.

If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=29165186 --&gt;

== Jautājums no [[User:Rudolfssaulite|Rudolfssaulite]] (2026. gada 24. janvāris, plkst. 08.53) ==

Sveiks/a.
Es vēlos izveidot Wiki lapu par publisku personu Laura Saulīte. Viņa ir YouTube kanāla Generation Famous vadītāja, grāmatas autore, bijusī žurnāla Cosmopolitan galvenā redaktore un influencere ar 18 tūkst. sekotāju. Vai Jūs lūdzu varētu palīdzēt man ar so procesu? Paldies
Ar cieņu
Rūdolfs --[[Dalībnieks:Rudolfssaulite|Rudolfssaulite]] ([[Dalībnieka diskusija:Rudolfssaulite|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 08.53 (EET)

:nozīmība tāda uz robežas, pagaidām neesmu līdz galam pārliecināts, ka Laura Saulīte īsti būtu vikipēdijas rakstam atbilstoša persona. kāda ir tā grāmata, ko viņa uzrakstīja? katrā ziņā, ja mēģini, jārēķinās, ka var raisīties diskusija par nozīmību. kā vislabāk izveidot rakstu: atrast līdzīgu personu, nokopēt tās vikikodu savā smilšu kastē (vai jauna raksta vietā) un veikt attiecīgi izmaiņas vikikodā, lai tas atbilstu šai personai. silti iesaku, pirms veidot jaunu rakstu (sevišķi jau par kādu savu radinieku), padarboties ar mazākām izmaiņām, palabot, papildināt kādus rakstus, lai saprastu, kā tas viss strādā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 16.46 (EET)
:Pārtulkojot saprotamā valodā: rezultātā internetā var uz mūžiem kā pirmais par personu izlekt: &quot;maznozīmīga&quot;. Un tas būs daudz ļaunāk kā nerakstīt nemaz. Kas attiecas uz acīmredzamo interešu konfliktu, tad tas ne tikai ir nevēlams, bet tā ir vislielākā jaunpienācēju kļūda - ka viņi uzreiz sāk ar rakstu par viņiem svarīgu tēmu. Raksts, protams, pirmajā reizē būs slikts (un piektajā arī), tāpēc vispirms jāiemēģina roka, jāsaprot, kas un kā te notiek, un tad tikai jāķeras pie paša grūtākā - rakstiem par cilvēkiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 18.33 (EET)

== You may be an eligible candidate for the U4C election ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Greetings,

The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years.

This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required.

The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run.

In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&amp;oldid=30472432 --&gt;

== Jautājums no [[User:Zane On|Zane On]] par [[Vecumnieku mūzikas un mākslas skola]] (2026. gada 1. jūlijs, plkst. 16.03) ==

Kā pievienot fotogrāfijas? --[[Dalībnieks:Zane On|Zane On]] ([[Dalībnieka diskusija:Zane On|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 16.03 (EEST)

:* [[Palīdzība:Attēli un citi faili]]; 
:* [[Dalībnieks:Edgars2007/Attēlu pamācība]]
:[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 18.34 (EEST)
::Paldies! [[Dalībnieks:Zane On|Zane On]] ([[Dalībnieka diskusija:Zane On|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 18.45 (EEST)
:::{{ping|Zane On}} iedevu attiecīgās tiesības, citādi automātiski attēlus var sākt ielādēt tikai ceturtajā dienā pēc reģistrēšanās. Uzreiz atgādinu, ka ielādēt drīkst tikai brīvas fotogrāfijas, vislabāk pašrocīgi uzņemtas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.06 (EEST)

== [[:commons:Category:Latvia vs Romania Under-20 Basketball match 20260701|Latvia U20 basketball team photos]] ==

Hi Biafra, sorry for English message but I can't speak Latvian language. I took a Latvia U20 basketball team photos last week and upload to [[:commons:Category:Latvia vs Romania Under-20 Basketball match 20260701|this category]]. I created all players wikidata items and commons categories. Maybe you can use on Latvian Wikipedia. And group photo is [[:File:2026 Turgut Atakol Basketball Tournament (16).jpg|here]] you can check also [[:commons:Category:Serbia vs Türkiye Under-20 Basketball match 20260701|final match]] category. Best regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 12.02 (EEST)

:Hi Zafer! I saw those pictures. Fantastic! You keep working. There will be some new articles in Latvian Wikipedia about young players, playing in U20 championship. Especially many thanks as one of players (#2) is my middle son  :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 12.09 (EEST)
::I'm really surprised by this coincidence. If I had known, I would have at least said hello and wanted to meet with him. If you ever come to Türkiye, be sure to write to me. Best regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 13.31 (EEST)
:::And are you coming to Wikimania? If yes, we can meet there. Regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 13.33 (EEST)
::::Unfortunately won't go. This year not to Wikimania and not to CEE meeting. But I will definitely meet you at another event! (I was actually close to going to the Istanbul tournament as a fan myself, so we would definitely have met.) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 23.58 (EEST)

== Iekavas (19.07.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4495851|page=Niks Klekstons|debug=(0, 0, -1, 0)|list=yes|remaining=acquire-nic-claxton-in-four-team-trade&amp;#125;&amp;#125; Chicago Bulls{{!}}website=bulls.com{{!}}access-date=2026-07-19{{!}}language=en&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;}&amp;lt;/ref&amp;gt;

Jauniešu vecumā pārstāvējis [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase{{!}}ASV Virdžīnu Salu
nic-claxton-in-four-team-trade&amp;#125;&amp;#125; Chicago Bulls{{!}}website=bulls.com{{!}}access-date=2026-07-19{{!}}language=en}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;/ref&amp;gt;

Jauniešu vecumā pārstāvējis [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase{{!}}ASV Virdžīnu Salu|lines=5}}</text>
      <sha1>76i9lz92bnt419l943x0zey0xbm779x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas kultūras galvaspilsēta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>102403</id>
    <revision>
      <id>4495821</id>
      <parentid>4386459</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T06:00:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495821</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26127" sha1="f8t0ghawpls8qq6z9nnllqurj9cq286" xml:space="preserve">'''Eiropas kultūras galvaspilsēta''' ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā [[gads|gada]] laikā [[Eiropas Savienība]] ir devusi tiesības popularizēt tās [[kultūra]]s dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas [[Eiropa|Eiropā]] izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. [[Eiropas Komisija]]s pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā. Pastāv uzskats, ka EKG sociālie un ekonomiskie ieguvumi pieaug, ja pasākumi tiek iestrādāti kā daļa no ilgtermiņa uz kultūru balstītas pilsētas un apkārtējo reģionu attīstības stratēģijas.&lt;ref&gt;Burkšienė, V., Dvorak, J., Burbulytė-Tsiskarishvili, G. (2018). Sustainability and Sustainability Marketing in Competing for the Title of European Capital of Culture. Organizacija, Vol. 51 (1), p. 66-78 https://content.sciendo.com/view/journals/orga/51/1/article-p66.xml {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180617193053/https://content.sciendo.com/view/journals/orga/51/1/article-p66.xml |date=17 June 2018 }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija [[Grieķija]]s kultūras ministre [[Melina Merkuri]]. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva [[Atēnas]]. [[Vācija]]s prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

== Eiropas kultūras galvaspilsētu uzskaitījums ==
[[Attēls:Galwaycitycollage.jpg|right|thumb|Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — [[Golveja]] ([[Īrija|Īrijā]])]]
[[Attēls:Rijeka grad hrvatska.png|right|thumb|Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — [[Rijeka]] ([[Horvātija|Horvātijā]])]]
[[Attēls:Lille2004.JPG|right|thumb|Ķīniešu paviljons [[Lille|Lillē]], [[Francija|Francijā]] laikā, kad tā 2004. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Liverpool 2008 Flag.jpg|right|thumb|Īpašais ''Liverpool 2008'' karogs [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Stavanger2008parade.jpg|right|thumb|Parāde [[Stavangere|Stavangerē]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Linz-gelbeshaus-113.jpg|right|thumb|Ekspozīcija ''Bellevue'' [[Linca|Lincā]], [[Austrija|Austrijā]] laikā, kad tā 2009. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Estonian Air Tallinn 2011 737-33R.jpg|right|thumb|''[[Estonian Air]]'' lidmašīna [[Kopenhāgenas lidosta|Kopenhāgenas lidostā]] laikā, kad [[Tallina]] [[Igaunija|Igaunijā]] 2011. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Logo Guimarães 2012 – Capital Europeia da Cultura.jpg|right|thumb|Instalācija [[Gimarainša|Gimarainšā]], [[Portugāle|Portugālē]] laikā, kad tā 2012. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Latvijas eiro piemiņas monēta 2014 Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta.png|right|thumb|[[Latvijas eiro monētas|Latvijas eiro piemiņas monēta]], uz kuras attēlots Vecrīgas siluets, kas izdota laikā, kad [[Rīga]] [[Latvija|Latvijā]] 2014. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Länderbahn, Kulturhauptstadt Pilsen, 3.jpeg|right|thumb|Vilciens uz [[Plzeņa|Plzeņu]], [[Čehija|Čehijā]] laikā, kad tā 2015. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
[[Attēls:Essener Lichtwochen 2016 Aarhus.jpg|right|thumb|Instalācija [[Orhūsa|Orhūsā]], [[Dānija|Dānijā]] laikā, kad tā 2017. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]]
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | Gads
! width=&quot;160&quot; | Pilsēta un valsts
! width=&quot;300&quot; | Piezīmes un ārējās saites
|- 
| align=&quot;center&quot; | 1985
| {{vieta|Grieķija|Atēnas}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1986
| {{vieta|Itālija|Florence}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1987
| {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}}
|
|- 
| align=&quot;center&quot; | 1988
| {{vieta|Vācija|Rietumberlīne}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1989
| {{vieta|Francija|Parīze}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1990
| {{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1991
| {{vieta|Īrija|Dublina}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1992
| {{vieta|Spānija|Madride}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1993
| {{vieta|Beļģija|Antverpene}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1994
| {{vieta|Portugāle|Lisabona}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1995
| {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]], [[Luksemburga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1996
| {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1997
| {{vieta|Grieķija|Saloniki}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1998
| {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 1999
| {{vieta|Vācija|Veimāra}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;9&quot; | 2000
| {{vieta|Francija|Aviņona}}
| rowspan=&quot;9&quot; | [[Eiropas Savienība]] vēlējās 2000., tūkstošgades gadu, atzīmēt īpašā veidā, ļaujot 9 [[Eiropa]]s pilsētām kļūt par kultūras galvaspilsētu, ieskaitot trim no valstīm, kas Savienībā iestājās tikai 2004. gads|2004. gadā]], un divām pilsētām no valstīm, kuras joprojām nav Eiropas Savienības dalībvalstis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krakow.pl/krakow_open_city/international_organisations/8370,artykul,association_of_european_cities_of_culture_of_the_year_2000.html|title=Association of European Cities of Culture of the Year 2000 - KRAKOW THE OPEN CITY|website=Krakow the Open City|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2011|8|17||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{vieta|Norvēģija|Bergena}}
|-
| {{vieta|Itālija|Boloņa}}
|-
| {{vieta|Beļģija|Brisele}}
|-
| {{vieta|Somija|Helsinki}}
|-
| {{vieta|Polija|Krakova}}
|-
| {{vieta|Čehija|Prāga}}
|-
| {{vieta|Islande|Reikjavika}}
|-
| {{vieta|Spānija|Santjago de Kompostela}}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2001
| {{vieta|Portugāle|Portu}}
|
|-
| {{vieta|Nīderlande|Roterdama}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2002
| {{vieta|Beļģija|Brige}}
|
|-
| {{vieta|Spānija|Salamanka}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2003
| {{vieta|Austrija|Grāca}}
| [http://www.graz03.at/ ''Graz 2003''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060127223330/http://www.graz03.at/ |date={{dat|2006|01|27||bez}} }}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2004
| {{vieta|Itālija|Dženova}}
|
|-
| {{vieta|Francija|Lille}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2005
| {{vieta|Īrija|Korka}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2006
| {{vieta|Grieķija|Patra}}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2007
| {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]], [[Luksemburga]]
|
|-
| {{vieta|Rumānija|Sibiu}}
| [https://web.archive.org/web/20061015213159/http://www.sibiu2007.ro/index_en.php ''Sibiu 2007'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2008
| {{vieta|Apvienotā Karaliste|Liverpūle}}
|
|-
| {{vieta|Norvēģija|Stavangere}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2009
| {{vieta|Austrija|Linca}}
| [https://www.linz09.at/de/index.html ''Linz 2009'']
|-
| {{vieta|Lietuva|Viļņa}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2010
| {{vieta|Vācija|Esene}}
| Pārstāvēja visu [[Rūras apgabals|Rūras apgabalu]] ar nosaukumu [https://web.archive.org/web/20120919011328/http://www.essen-fuer-das-ruhrgebiet.ruhr2010.de/en/home.html ''Ruhr.2010'']
|-
| {{vieta|Ungārija|Pēča}}
|
|-
| {{vieta|Turcija|Stambula}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2011
| {{vieta|Igaunija|Tallina}}
|
|-
| {{vieta|Somija|Turku}}
|
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2012
| {{vieta|Portugāle|Gimarainša}}
|
|-
| {{vieta|Slovēnija|Maribora}}
| [http://www.maribor2012.info/ ''Maribor 2012''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170726013747/http://www.maribor2012.info/ |date={{dat|2017|07|26||bez}} }}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2013
| {{vieta|Slovākija|Košice}}
|
|-
| {{vieta|Francija|Marseļa}}
| Pārstāvēja arī Marseļas apgabalu ar nosaukumu [https://www.myprovence.fr/marseille-provence-2013?lang=en ''Marseille-Provence 2013'' (''MP2013'')]
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2014
| {{vieta|Latvija|Rīga}}
| ''Skatīt vairākː [[Rīga 2014]]''
|-
| {{vieta|Zviedrija|Ūmeo}}
| [https://web.archive.org/web/20171021210311/http://umea2014.se/en/ ''Umeå 2014'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2015
| {{vieta|Beļģija|Monsa}}
| [https://web.archive.org/web/20200716161442/http://www.mons2015.eu/ ''Mons 2015'']
|-
| {{vieta|Čehija|Plzeņa}}
| [https://web.archive.org/web/20100217045931/http://www.plzen2015.cz/ ''Plzeň 2015'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2016
| {{vieta|Spānija|Sansevastjana}}
| [http://dss2016.eu/ ''San Sebastián 2016'']
|-
| {{vieta|Polija|Vroclava}}
| [https://web.archive.org/web/20170729175520/http://www.wroclaw2016.pl/ ''Wrocław 2016'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2017
| {{vieta|Dānija|Orhūsa}}
| [http://www.aarhus2017.dk/ ''Aarhus 2017'']
|-
| {{vieta|Kipra|Pafa}}
| [http://www.pafos2017.eu/ ''Paphos 2017''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200923133341/http://www.pafos2017.eu/ |date={{dat|2020|09|23||bez}} }}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2018
| {{vieta|Nīderlande|Leuvardena}}
| [https://web.archive.org/web/20170709050143/http://www.2018.nl/ ''Leeuwarden 2018'']
|-
| {{vieta|Malta|Valleta}}
| [http://valletta2018.org/ ''Valletta 2018'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2019
| {{vieta|Itālija|Matēra}}
| [http://www.matera-basilicata2019.it/en/ ''Matera 2019'']
|-
| {{vieta|Bulgārija|Plovdiva}}
| [http://www.plovdiv2019.eu/ ''Plovdiv 2019'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2020
| {{vieta|Īrija|Golveja}}
| [http://www.galway2020.ie/ ''Galway 2020''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240516062330/http://galway2020.ie/ |date={{dat|2024|05|16||bez}} }}
|-
| {{vieta|Horvātija|Rijeka}}
| [http://www.rijeka2020.eu/ ''Rijeka 2020''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230515051615/http://www.rijeka2020.eu/ |date={{dat|2023|05|15||bez}} }}
|-
| 2021
| —
| Tā kā [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ nebija pilnvērtīgi iespējams rīkot visus kultūras galvaspilsētas pasākumus, [[Eiropas Parlaments]] atbalstīja ieceri pārbīdīt kultūras galvaspilsētu grafiku par vienu gadu, šo titulu 2021. gadā nepiešķirot nevienai pilsētai. 2020. gada kultūras galvaspilsētām [[Golveja]]i un [[Rijeka]]i bija atļauts kultūras galvaspilsētas titulu saglabāt līdz 2021. gada aprīlim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/culture/policies/culture-cities-and-regions/european-capitals-culture|title=European Capitals of Culture|publisher=[[Eiropas Komisija]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2022
| {{vieta|Luksemburga|Eša pie Alzetes}}
| [https://esch2022.lu/ ''Esch-sur-Alzette 2022'']
|-
| {{vieta|Lietuva|Kauņa}}
| [http://valletta2018.org/ ''Kaunas 2022'']
|-
| {{vieta|Serbija|Novi Sada}}
| [http://novisad2021.rs/en/ ''Novi Sad 2022''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170802033840/http://novisad2021.rs/en/ |date={{dat|2017|08|02||bez}} }}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2023
| {{vieta|Grieķija|Elefsina}}
| [https://www.2023elevsis.eu/ ''Eleusis 2023''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210410194541/https://www.2023elevsis.eu/ |date={{dat|2021|04|10||bez}} }}
|-
| {{vieta|Rumānija|Timišoara}}
| [https://timisoara2021.ro/ro/ ''Timișoara 2023'']
|-
| {{vieta|Ungārija|Vesprēma}}
| Kopā ar [[Balatons|Balatona ezera]] apkārtni kā [https://veszprembalaton2023.hu/en ''Veszprém-Balaton 2023''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230325003541/https://veszprembalaton2023.hu/en |date={{dat|2023|03|25||bez}} }}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2024
| {{vieta|Igaunija|Tartu}}
| [https://www.tartu2024.ee/en ''Tartu 2024'']
|-
| {{vieta|Austrija|Badišla}}
| Kopā ar [[Zalckammergūta]]s novadu kā [https://www.salzkammergut-2024.at/en/ ''Salzkammergut 2024''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210728073948/https://www.salzkammergut-2024.at/en/ |date={{dat|2021|07|28||bez}} }}
|-
| {{vieta|Norvēģija|Būdē}}
| [https://bodo2024.no/en/ ''Bodø 2024''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210416015442/https://bodo2024.no/en/ |date={{dat|2021|04|16||bez}} }}
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2025
| {{vieta|Vācija|Kemnica}}
| [https://chemnitz2025.de/ ''Chemnitz 2025'']
|-
| {{vieta|Slovēnija|Novagorica}}
| Pasākumi notiks arī [[Gorīcija|Gorīcijā]], [[Itālija|Itālijā]] ar nosaukumu [https://www.go2025.eu/en/ ''GOǃ 2025'']
|}

=== Turpmākajos gados ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | Gads
! width=&quot;160&quot; | Pilsēta un valsts
! width=&quot;300&quot; | Piezīmes un ārējās saites
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2026
| {{vieta|Slovākija|Trenčina}}
| [https://www.trencin2026.sk/ ''Trenčín 2026'']
|-
| {{vieta|Somija|Oulu}}
| [https://oulu2026.eu/en/frontpage/ ''Oulu 2026'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2027
| {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| [https://www.liepaja2027.lv/eng ''Liepāja 2027''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230514032747/https://www.liepaja2027.lv/eng |date={{dat|2023|05|14||bez}} }}
|-
| {{vieta|Portugāle|Evora}}
| [https://www.evora2027.com/ ''Évora 2027'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2028
| {{vieta|Čehija|Česke Budejovice}}
| [https://www.budejovice2028.eu/en ''České Budějovice 2028'']
|-
| {{vieta|Francija|Burža}}
| [https://bourges2028.org/ ''Bourges 2028'']
|-
| {{vieta|Ziemeļmaķedonija|Skopje}}
| [https://skopje2028.mk/ ''Skopje 2028'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2029
| {{vieta|Zviedrija|Kiruna}}
| [https://kiruna.se/2029 ''Kiruna 2029'']{{Novecojusi saite}}
|-
| {{vieta|Polija|Ļubļina}}
| [https://lublin2029.pl/en/home-page/ ''Lublin 2029'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2030
| {{vieta|Beļģija|Levēna}}
| [https://www.lov2030.be/ ''Leuven 2030'']
|-
| {{vieta|Kipra|Larnaka}}
| [https://larnaka2030.eu/ ''Larnaka 2030'']
|-
| {{vieta|Melnkalne|Nikšiča}}
| [https://niksic2030.com/ ''Nikšić 2030'']
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2031
| {{karogs|Malta}}
| Kandidātpilsētasː [[Birgu]] un [[Viktorija (Malta)|Viktorija]].
|-
| {{karogs|Spānija}}
| Potenciālās kandidātpilsētasː [[Burgosa]], [[Granada]], [[Heresa de la Frontera]], [[Kaseresa]], [[Ovjedo]], [[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Toledo]].
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2032
| {{karogs|Bulgārija}}
| 
|-
| {{karogs|Dānija}}
| Potenciālās kandidātpilsētas: [[Helsingēra]], [[Nestveda]]
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2033
| {{karogs|Itālija}}
| Potenciālās kandidātpilsētas: [[Pezāro]]/[[Urbīno]], [[Turīna]], [[Viterbo]]
|-
| {{karogs|Nīderlande}}
| Potenciālā kandidātpilsēta: [[Hērlena]]
|-
| ''Tiks paziņots''
| Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalstīm — [[Albānija]]s, [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Gruzija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Moldova]]s, [[Serbija]]s, [[Turcija]]s, [[Ukraina]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s —, no potenciālajām kandidātvalstīm — [[Kosova]]s —, kā arī no [[Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija|EBTA]] dalībvalstīm — [[Islande]]s, [[Lihtenšteina]]s, [[Norvēģija]]s un [[Šveice]]s.
|}

=== Karte ===
{{VietasKarte+ | Europe | float=center | width=1000 | caption=Pašreizējās kultūras galvaspilsētas (zaļā)&lt;br/ &gt;Kultūras galvaspilsētas turpmākajos gados (zilā)&lt;br/ &gt;Bijušās kultūras galvaspilsētas (sarkanā)| places=
{{VietasKarte~ | Europe | lat=37.966667 | long=23.716667 | label_size=75 | label=[[Atēnas]] | position=right}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=43.783333 | long=11.250000 | label_size=75 | label=[[Florence]] | position=right}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=52.373056 | long= 4.892222 | label_size=75 | label=[[Amsterdama]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=52.516667 | long=13.383333 | label_size=75 | label=[[Berlīne]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=48.856700 | long= 2.350800 | label_size=75 | label=[[Parīze]] | position=bottom}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=55.858000 | long=-4.259000 | label_size=75 | label=[[Glāzgova]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=53.347778 | long=-6.259722 | label_size=75 | label=[[Dublina]] | position=bottom}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=40.400000 | long=-3.683333 | label_size=75 | label=[[Madride]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=51.216667 | long= 4.400000 | label_size=75 | label=[[Antverpene]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=38.713811 | long=-9.139386 | label_size=75 | label=[[Lisabona]] | position=top}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=49.611667 | long= 6.130000 | label_size=75 | label=[[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=55.676111 | long=12.568333 | label_size=75 | label=[[Kopenhāgena]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=40.650000 | long=22.900000 | label_size=75 | label=[[Saloniki]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=59.329444 | long=18.068611 | label_size=75 | label=[[Stokholma]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=50.983333 | long=11.316667 | label_size=75 | label=[[Veimāra]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=43.95     | long= 4.81     | label_size=75 | label=[[Aviņona]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=60.389444 | long= 5.33     | label_size=75 | label=[[Bergena]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=44.5075   | long=11.351389 | label_size=75 | label=[[Boloņa]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=50.85     | long= 4.35     | label_size=75 | label=[[Brisele]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=60.170833 | long=24.9375   | label_size=75 | label=[[Helsinki]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=50.061389 | long=19.938333 | label_size=75 | label=[[Krakova]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=50.083333 | long=14.416667 | label_size=75 | label=[[Prāga]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=64.133333 | long=-21.933333| label_size=75 | label=[[Reikjavika]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=42.880447 | long=-8.546303 | label_size=75 | label=[[Santjago de Kompostela]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=51.916667 | long= 4.5      | label_size=75 | label=[[Roterdama]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=41.162142 | long=-8.621953 | label_size=75 | label=[[Portu]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=51.216667 | long= 3.233333 | label_size=75 |label=[[Brige]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=40.961612 | long=-5.667607 | label_size=75 |label=[[Salamanka]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=47.066667 | long=15.433333 | label_size=75 |label=[[Grāca]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=44.411111 | long= 8.932778 | label_size=75 |label=[[Dženova]] | position=top}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=50.6372   | long= 3.0633   | label_size=75 |label=[[Lille]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=51.897222 | long=-8.47     | label_size=75 |label=[[Korka]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=38.25     | long=21.733333 | label_size=75 |label=[[Patra]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=45.792784 | long=24.152069 | label_size=75 |label=[[Sibiu]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=53.4      | long=-2.983333 | label_size=75 |label=[[Liverpūle]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=58.963333 | long=5.718889  | label_size=75 |label=[[Stavangere]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=54.683333 | long=25.283333 | label_size=75 |label=[[Viļņa]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=48.303056 | long=14.290556 | label_size=75 |label=[[Linca]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=51.450833 | long= 7.013056 | label_size=75 |label=[[Esene]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=41.013611 | long=28.955    | label_size=75 |label=[[Stambula]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=46.071111 | long=18.233056 | label_size=75 |label=[[Pēča]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=60.45     | long=22.266667 | label_size=75 |label=[[Turku]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=59.437222 | long=24.745278 | label_size=75 |label=[[Tallina]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=41.45     | long=-8.3      | label_size=75 |label=[[Gimarainša]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=46.55     | long=15.65     | label_size=75 |label=[[Maribora]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=48.716667 | long=21.25     | label_size=75 |label=[[Košice]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=43.2964   | long=5.37      | label_size=75 |label=[[Marseļa]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=56.948889 | long=24.106389 | label_size=75 |label=[[Rīga]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=63.825    | long=20.263889 | label_size=75 |label=[[Ūmeo]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=50.45     | long=3.95      | label_size=75 |label=[[Monsa]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=49.7475   | long=13.3775   | label_size=75 |label=[[Plzeņa]] | position=bottom}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=43.321389 | long=-1.985556 | label_size=75 |label=[[Sansevastjana]]}} 
{{VietasKarte~ | Europe | lat=51.116667 | long=17.033333 | label_size=75 |label=[[Vroclava]]}} 
{{VietasKarte~ | Europe | lat=56.1572   | long=10.2107   | label_size=75 |label=[[Orhūsa]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=34.766667 | long=32.416667 | label_size=75 |label=[[Pafa]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=35.897778 | long=14.5125   | label_size=75 |label=[[Valleta]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=53.2      | long= 5.783333 | label_size=75 |label=[[Leuvardena]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=42.09     | long=24.45     | label_size=75 |label=[[Plovdiva]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=40.666667 | long=16.60     | label_size=75 |label=[[Matēra]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=45.316667 | long=14.416667 | label_size=75 |label=[[Rijeka]]}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=53.2707   | long=-9.0568   | label_size=75 |label=[[Golveja]] | position=top}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=45.25     | long=19.85     | label_size=75 | label=[[Novi Sada]] | mark=Red pog.svg}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=54.897222 | long=23.886111 | label_size=75 | label=[[Kauņa]] | mark=Red pog.svg | position=top}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=49.4969   | long=5.9806    | label_size=75 | label=[[Eša pie Alzetes]] | mark=Red pog.svg | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=38.033333 | long=23.533333 | label_size=75 | label=[[Elefsina]] | mark=Red pog.svg | position=bottom}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=45.749444 | long=21.227222 | label_size=75 | label=[[Timišoara]] | mark=Red pog.svg}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=47.09296  | long=17.91377  | label_size=75 | label=[[Vesprēma]] | mark=Red pog.svg}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=58.383333 | long=26.716667 | label_size=75 | label=[[Tartu]] | mark=Red pog.svg}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=47.720278 | long=13.633333 | label_size=75 | label=[[Badišla]] | mark=Red pog.svg}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=67.305556 | long=14.549167 | label_size=75 | label=[[Būdē]] | mark=Red pog.svg | position=left}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=50.832222 | long=12.925278 | label_size=75 | label=[[Kemnica]] | mark=Green pog.svg | position=top}}
{{VietasKarte~ | Europe | lat=45.955833 | long=13.643333 | label_size=75 | label=[[Novagorica]] | mark=Green pog.svg}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=65.021545 |long=25.469885 |label_size=75 |label=[[Oulu]] |mark=Blue pog.svg}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=48.891944 |long=18.036667 |label_size=75 |label=[[Trenčina]] |mark=Blue pog.svg}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=56.511667 |long=21.013889 |label_size=75 |label=[[Liepāja]] |mark=Blue pog.svg |position=top}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=38.571 |long=-7.9096 |label_size=75 |label=[[Evora]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=47.084 |long=2.3963 |label_size=75 |label=[[Burža]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=47.084 |long=2.3963 |label_size=75 |label=[[Burža]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=48.974 |long=14.4747 |label_size=75 |label=[[Česke Budejovice]] |mark=Blue pog.svg |position=right}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=42.000 |long=21.4666 |label_size=75 |label=[[Skopje]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=67.848 |long=20.3027 |label_size=75 |label=[[Kiruna]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=51.248 |long=22.5702 |label_size=75 |label=[[Ļubļina]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=34.916 |long=33.6333 |label_size=75 |label=[[Larnaka]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=50.883 |long=4.7000 |label_size=75 |label=[[Levēna]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Europe |lat=42.783 |long=18.9500 |label_size=75 |label=[[Nikšiča]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}}
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.europarl.europa.eu/news/archive/staticDisplay.do?language=LV&amp;id=1004 Eiropas Parlaments - Eiropas kultūras galvaspilsētas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081222022039/http://www.europarl.europa.eu/news/archive/staticDisplay.do?language=lv&amp;id=1004 |date={{dat|2008|12|22||bez}} }}
* [http://ec.europa.eu/culture/our-programmes-and-actions/doc413_en.htm European Commission - European Capitals of Culture]
* [http://www.candidatecities.com/ Association of Candidate Cities to the European Capital of Culture]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas kultūra]]</text>
      <sha1>f8t0ghawpls8qq6z9nnllqurj9cq286</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grieķijas basketbola līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108537</id>
    <revision>
      <id>4495764</id>
      <parentid>4339677</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T19:46:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Οσελότος</username>
        <id>64521</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzvarētāji */ 2025.–2026. gada čempioni: Olympiacos</comment>
      <origin>4495764</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11026" sha1="0sf0f5cof3h1eojsxzowguppi5brmba" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = A1 Ethniki
| aktuāla_sezona = A1 Ethniki 2024.-25.
| logo           = Esake Logo.jpg
| pikseļi        = 220px
| apraksts       = 
| sports         = [[Basketbols]]
| dibin          = [[1927]]. gadā
| moto           = 
| komandas       = 12
| valsts         = {{karogs|Grieķija}}
| čempions       = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
| čempions_visv  = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] (40)
| mlapa          = 
}}
'''A1 Ethniki''' ({{val|el|A1 Εθνική Κατηγορία}}) ir galvenais vīriešu [[basketbols|basketbola]] klubu turnīrs [[Grieķija|Grieķijā]], kurā tiek noteikts valsts spēcīgākais klubs. Turnīrs notiek kopš [[1927]]. gada, pašreizējie Grieķijas čempioni ir [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]] basketbolisti.
== Uzvarētāji ==
Čempionāta uzvarētāji no pirmās sezonas 1927. gadā&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.esake.gr/el/86F1A302|title=Πρωταθλητές|website=- Ε.Σ.Α.Κ.Ε.}}&lt;/ref&gt;
{{col-begin}}
{{col-3}} 
* 1927–28: [[File:Azzurro e Bianco con H.png|25px]] [[G.S. Iraklis Thessaloniki (men's basketball)|Iraklis]] 
* 1928–29: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1929–30: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1930–34: Nenotika
* 1934–35: [[File:Azzurro e Bianco con H.png|25px]] [[G.S. Iraklis Thessaloniki (men's basketball)|Iraklis]] 
* 1935–36: [[File:600px Bianco e Rosso diagonale con stella Rossa.png|25px]] [[Near East B.C.|Near East]]
* 1936–37: [[National and Kapodistrian University of Athens|Athens University]] 
* 1937–38: Nenotika
* 1938–39: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1939–40: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1940–45: Nenotika sakarā ar [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]]
* 1945–46: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1946–47: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1947–48: Nenotika
* 1948–49: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1949–50: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]]
* 1950–51: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1951–52: Nenotika
* 1952–53: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1953–54: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1954–55: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1955–56: Nenotika
* 1956–57: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1957–58: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
* 1958–59: [[File:600px Bianco con aquila bicefala nera.png|25px]] [[P.A.O.K. BC|PAOK]] 
* 1959–60: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1960–61: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1961–62: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1962–63: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
* 1963–64: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
* 1964–65: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
{{col-3}}
* 1965–66: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
* 1966–67: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1967–68: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]]
* 1968–69: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1969–70: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
* 1970–71: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1971–72: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1972–73: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1973–74: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1974–75: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1975–76: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1976–77: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1977–78: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1978–79: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1979–80: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1980–81: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1981–82: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1982–83: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1983–84: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1984–85: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1985–86: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1986–87: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1987–88: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1988–89: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1989–90: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1990–91: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1991–92: [[File:600px Bianco con aquila bicefala nera.png|25px]] [[P.A.O.K. BC|PAOK]] 
* 1992–93: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1993–94: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1994–95: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1995–96: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
{{col-3}}
* 1996–97: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1997–98: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1998–99: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1999–00: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2000–01: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2001–02: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]]
* 2002–03: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2003–04: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2004–05: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2005–06: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2006–07: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2007–08: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2008–09: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2009–10: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2010–11: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2011–12: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2012–13: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2013–14: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2014–15: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2015–16: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2016–17: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2017–18: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2018–19: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2019–20: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]]&lt;ref&gt;{{cite web |first1=George |last1=Georgakopoulos |title=Panathinaikos crowned champion, Aris and PAOK stay up |url=https://www.ekathimerini.com/252934/article/ekathimerini/sports/panathinaikos-crowned-champion-aris-and-paok-stay-up |website=ekathimerini.com |access-date=5 June 2020 |location=Online}}&lt;/ref&gt;
* 2020–21: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2021–22: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2022–23: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2023–24: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2024–25: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2025–26: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
{{col-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.esake.gr/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20100311123937/http://www.euroleague.net/uleb/domestic-leagues/domestic-leagues-2009-2010/greece Eirolīgas profils] {{en ikona}}


{{Grieķija-aizmetnis}}
{{Basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Grieķijā]]</text>
      <sha1>0sf0f5cof3h1eojsxzowguppi5brmba</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495765</id>
      <parentid>4495764</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T19:47:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Οσελότος</username>
        <id>64521</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495765</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11026" sha1="ccg8wdj0nw7giv0cae7xsth1uqadqgd" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = A1 Ethniki
| aktuāla_sezona = A1 Ethniki 2025.-26.
| logo           = Esake Logo.jpg
| pikseļi        = 220px
| apraksts       = 
| sports         = [[Basketbols]]
| dibin          = [[1927]]. gadā
| moto           = 
| komandas       = 12
| valsts         = {{karogs|Grieķija}}
| čempions       = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
| čempions_visv  = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] (40)
| mlapa          = 
}}
'''A1 Ethniki''' ({{val|el|A1 Εθνική Κατηγορία}}) ir galvenais vīriešu [[basketbols|basketbola]] klubu turnīrs [[Grieķija|Grieķijā]], kurā tiek noteikts valsts spēcīgākais klubs. Turnīrs notiek kopš [[1927]]. gada, pašreizējie Grieķijas čempioni ir [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]] basketbolisti.
== Uzvarētāji ==
Čempionāta uzvarētāji no pirmās sezonas 1927. gadā&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.esake.gr/el/86F1A302|title=Πρωταθλητές|website=- Ε.Σ.Α.Κ.Ε.}}&lt;/ref&gt;
{{col-begin}}
{{col-3}} 
* 1927–28: [[File:Azzurro e Bianco con H.png|25px]] [[G.S. Iraklis Thessaloniki (men's basketball)|Iraklis]] 
* 1928–29: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1929–30: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1930–34: Nenotika
* 1934–35: [[File:Azzurro e Bianco con H.png|25px]] [[G.S. Iraklis Thessaloniki (men's basketball)|Iraklis]] 
* 1935–36: [[File:600px Bianco e Rosso diagonale con stella Rossa.png|25px]] [[Near East B.C.|Near East]]
* 1936–37: [[National and Kapodistrian University of Athens|Athens University]] 
* 1937–38: Nenotika
* 1938–39: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1939–40: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1940–45: Nenotika sakarā ar [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]]
* 1945–46: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1946–47: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1947–48: Nenotika
* 1948–49: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1949–50: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]]
* 1950–51: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1951–52: Nenotika
* 1952–53: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1953–54: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1954–55: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1955–56: Nenotika
* 1956–57: [[File:Flag of Panellinios-Greek Sports Club.svg|25px]] [[Panellinios B.C.|Panellinios]] 
* 1957–58: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
* 1958–59: [[File:600px Bianco con aquila bicefala nera.png|25px]] [[P.A.O.K. BC|PAOK]] 
* 1959–60: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1960–61: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1961–62: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1962–63: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
* 1963–64: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
* 1964–65: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
{{col-3}}
* 1965–66: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
* 1966–67: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1967–68: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]]
* 1968–69: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1969–70: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]] 
* 1970–71: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1971–72: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1972–73: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1973–74: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1974–75: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1975–76: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1976–77: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1977–78: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1978–79: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1979–80: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1980–81: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1981–82: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1982–83: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1983–84: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1984–85: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1985–86: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1986–87: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1987–88: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1988–89: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1989–90: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1990–91: [[File:Giallo e Nero Aris.JPG|25px]] [[Aris B.C.|Aris]] 
* 1991–92: [[File:600px Bianco con aquila bicefala nera.png|25px]] [[P.A.O.K. BC|PAOK]] 
* 1992–93: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1993–94: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1994–95: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1995–96: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
{{col-3}}
* 1996–97: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]] 
* 1997–98: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1998–99: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 1999–00: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2000–01: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2001–02: [[File:600px Giallo con aquila bicefala nera2 svg.png|25px]] [[AEK B.C.|AEK]]
* 2002–03: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2003–04: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2004–05: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2005–06: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2006–07: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2007–08: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2008–09: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2009–10: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2010–11: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2011–12: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2012–13: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2013–14: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2014–15: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2015–16: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2016–17: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2017–18: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2018–19: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2019–20: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]]&lt;ref&gt;{{cite web |first1=George |last1=Georgakopoulos |title=Panathinaikos crowned champion, Aris and PAOK stay up |url=https://www.ekathimerini.com/252934/article/ekathimerini/sports/panathinaikos-crowned-champion-aris-and-paok-stay-up |website=ekathimerini.com |access-date=5 June 2020 |location=Online}}&lt;/ref&gt;
* 2020–21: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2021–22: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2022–23: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2023–24: [[File:Verde con trifoglio Verde su cerchio Bianco.svg|25px]] [[Panathinaikos B.C.|Panathinaikos]] 
* 2024–25: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
* 2025–26: [[File:630px_seven_vertical_stripes_HEX-ED1C24_and_White.svg|25px]] [[Olympiacos B.C.|Olympiacos]]
{{col-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.esake.gr/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20100311123937/http://www.euroleague.net/uleb/domestic-leagues/domestic-leagues-2009-2010/greece Eirolīgas profils] {{en ikona}}


{{Grieķija-aizmetnis}}
{{Basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Grieķijā]]</text>
      <sha1>ccg8wdj0nw7giv0cae7xsth1uqadqgd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trolejbuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109650</id>
    <revision>
      <id>4495743</id>
      <parentid>4488519</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T17:06:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Homer Citywide</username>
        <id>148120</id>
      </contributor>
      <comment>ilustrācija</comment>
      <origin>4495743</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="158814" sha1="ffzneblgv39j6v4vuvzyjlt1ymmp3m8" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|dažādu terminu tulkojums latviski, dažās vietās arī valoda;&lt;br /&gt;teksts svešvalodā ir jāizdzēš, jāpaslēpj vai jāiztulko}}
{{Sabiedriskā transporta infokaste
|nosaukums          = Trolejbuss
|attēls             = [[Attēls:Trolleybus Riga IMG 2544 C.JPG|250px]]
|attēls paraksts    = Trolejbuss [[Škoda 24Tr Irisbus]] [[Rīga|Rīgā]]
|salons             = [[Attēls:Solaris Trollino 18AC - Gdynia02.jpg|250px]]
|salons paraksts    = Trolejbusa [[Solaris Trollino 18]] salons
|transporta veids   = 
|izmanto kopš       = Kopš [[1882. gads|1882]]. gada
|pielietojums       = Sabiedriskais transports pilsētas robežās
|infrastruktūra     = Ielas braucamā daļa un kontakttīkls
|dzinējs            = Elektrodzinējs, dīzeļģenerators, ūdeņradis.
|ātrums             = 30—128 km/h
|ietilpība          = 
|sistēmu skaits     = 340
|vienību skaits     = 
}}

'''Trolejbuss''' ir pilsētas [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veids, parasti ar [[elektrodzinējs|elektrodzinēju]], kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos. Trolejbuss ir būvēts tāpat kā [[autobuss]], tomēr tam nav [[iekšdedzes dzinējs]], bet gan viens vai vairāki elektrodzinēji. Elektroenerģiju tas saņem tāpat kā [[tramvajs]] caur kontaktstieņiem no virs brauktuves esošajiem vadiem. Tādēļ trolejbusam ir jābrauc pa kontakttīkla posmu, bet mūsdienās trolejbusos tiek iebūvēts arī dīzeļģenerators, kas ļauj trolejbusam novirzīties no kontakttīkla posma vai turpināt maršrutu aiz šī posma beigām.

Pirmās trolejbusu līnijas tika ierīkotas 20. gadsimta sākumā un šobrīd&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;2010. gada jūnijs&lt;/ref&gt; visā pasaulē 318 pilsētās, 47 valstīs eksistē pa kādai trolejbusu līnijai. Pārsvarā trolejbusu sistēmas ir sastopamas [[Viduseiropa|Viduseiropā]], bijušajā [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā, [[Ķīna|Ķīnā]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] un [[Šveice|Šveicē]]. Aptuveni 550 trolejbusu pārvadājumus veicošie uzņēmumi visā pasaulē ir likvidēti, pārsvarā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kur trolejbuss savus ziedu laikus piedzīvoja 1950. un 1960. gados. 29 valstīs trolejbusi šobrīd vairs nebrauc.

Ir šādu veidu trolejbusi: pilsētas, starppilsētu, trolejbuss, kas var braukt izmantojot tramvaju kontakttīklu, trolejbusvilcieni (divi trolejbusi sakabināti kopā), trolejbusi, kas brauc pa noteiktu joslu jeb &quot;noteiktās joslas trolejbusi&quot;, divkārši savienotie trolejbusi, tuneļtrolejbusi, trolejbusi aprīkoti ar mehāniskajiem motoriem un par trolejbusiem pārbūvēti autobusi.

== Etimoloģija ==
Vārds ''trolejbuss'' sastāv no diviem angļu valodas vārdiem ''trolley'' (tulkojumā — ratiņi) un ''bus'' (tulkojumā — autobuss). Tomēr trolejbusam nav ratiņu, tāpēc vārds ''trolley'' vairāk saistās ar kaut ko smagai automašīnai līdzīgu, bet trolejbuss arī neatgādina smago automašīnu. Pirmajiem trolejbusiem nebija kontaktstieņu un strāvas saņemšanai tie izmantoja vadu, no tā arī varētu būt cēlies tā nosaukums. Daudzās pilsētās sākotnēji trolejbusu sauca par ''troleju'' (angļu — ''trolley''). Var teikt, ka vārds ''trolejbuss'' ir vārdu ''tramvajs'' (angļu — ''tram'') un ''autobuss'' (angļu — ''bus'') kopsalikums, jo daudzi uzskata trolejbusu par tramvaja un autobusa hibrīdu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Elektromote1882.jpg|thumb|250px|left|Pirmais Sīmensa radītais trolejbuss]]
Pirmo reizi ideja par transportlīdzekli, kurš brauc izmantojot elektrību, parādījās [[Anglija|Anglijā]], kad 1880. gadā vācu inženieris Vilhelms Sīmens sniedza interviju žurnālam &quot;Society of Arts&quot;. Viņš stāstīja par sava brāļa Vernera fon Sīmensa eksperimentiem šajā jomā. Iespējams arī, ka abi tomēr pie šī projekta strādāja kopā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=British Trolleybus database 1909-85|language=angļu val|url=http://www.trolleybus.co.uk/history1.htm|accessdate=14.11.2009}}&lt;/ref&gt;

Pirmais trolejbuss tika izgatavots [[Vācija|Vācijā]]. Tā autors Verners fon Sīmens nosauca to par &quot;Electromote&quot;. 1882. gada 29. aprīlī tika atklāta pirmā trolejbusu līnija, tā piederēja kompānijai &quot;Siemens &amp; Halske&quot;, trolejbusu līnija atradās [[Berlīne]]s Halenzē rajonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Siemens AG|language=angļu val|url=http://w1.siemens.com/history/en/innovations/transportation.htm#toc-2|accessdate=14.11.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090929231256/http://w1.siemens.com/history/en/innovations/transportation.htm#toc-2|archivedate=29.09.2009}}&lt;/ref&gt; Toreiz trolejbusu kontakttīkla vadi atradās pārāk tuvu viens otram un spēcīga vēja laikā varēja rasties īssavienojums.

Tajā pašā gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] beļģu inženieris Šarls van Depule radīja &quot;rullīšu trolejbusu&quot; — tas elektroenerģiju saņēma caur rullīti un stangām, kas atradās uz jumta. Tas bija daudz drošāks pret īssavienojumiem negaisa laikā.

1909. gadā pirmoreiz tika izmēģināts vēl citādāks elektrotransporta veids, kurš līdz mūsdienām ir stipri mainījies.

[[Attēls:Metro map62 edited.jpg|200px|thumb|right|Divstāvīgs JaTB-3 trolejbuss [[Maskava|Maskavā]] 1939. gadā]]
[[Krievija|Krievijā]] pirmo trolejbusu maršrutā Novorosijska (''Новороссийск'') — Suhumi bija plānojis radīt Pēteris Frēze 1904. līdz 1905. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=И. Степанов|title=100-летие отечественного троллейбуса|language=krievu val|url=http://mobitrol.by.ru/mobitrol/100-letie%20rossijskomu%20trol/100-letie%20rossijskomu%20trol..htm|accessdate=24.10.2009}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz lielo ieguldījumu šajā projektā, tas tomēr netika īstenots. Pirmo trolejbusu līniju Krievijā atklāja tikai [[Padomju Savienība|PSRS]] laikos 1933. gadā Maskavā. Pirmie Padomju Savienības trolejbusi bija LK-1 trolejbusi.

Eiropā ļoti populāri bija divstāvu trolejbusi, bet Padomju Savienībā tos neizmantoja, jo to izmantošana bija saistīta ar daudzām, tostarp infrastruktūras, problēmām. Tā 1938. gadā pa Maskavas ielām sāka kursēt JaTB-3 trolejbusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Дмитрий Матвеев|title=Английский гость|language=krievu val|url=http://www.automag.vrn.ru/99_21/0.html|publisher=Автомаг Информсвязь-Черноземье|year=1999|access-date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20020601004717/http://www.automag.vrn.ru/99_21/0.html|archivedate={{dat|2002|06|01||bez}}}}&lt;/ref&gt; Divstāvu trolejbusiem bija grūti braukt ziemā, tāpat tiem bija zemi griesti un šauras kāpnes uz otro stāvu, tas sagādāja neērtības pasažieriem, kā arī kontakttīkls priekš tiem bija pārāk zemu. PSRS pārsvarā izmantoja trolejbusvilcienus, vēlāk arī posmainos trolejbusus, kuri gan tika izmantoti ļoti maz.

Trolejbusu satiksme ļoti uzplauka starpkaru periodā un pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tie bija kā tramvaja aizstājēji, jo tramvaju sāka uzskatīt par novecojušu transportlīdzekli. 1950. gados arī degvielas krīzes dēļ pieauga interese par trolejbusu izmantošanu, bet 1960. gados, degvielas krīzei beidzoties, daudzās pilsētās trolejbusu satiksmi sāka likvidēt. Trolejbusi pārsvarā palika tikai pilsētās, kurās autobusam sarežģītā reljefa dēļ bija grūti pabraukt. Līdz [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumam trolejbusu satiksmes sistēmas bija palikušas, piemēram, ASV, [[Austrija|Austrijā]], [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Japāna|Japānā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Bet tās tika likvidētas, piemēram, [[Austrālija|Austrālijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Somija|Somijā]].

Neskatoties uz to, Padomju Savienībā trolejbusu satiksmes sistēmas turpināja augt, tas bija saistīts ar autobusu trūkumu un lēto elektroenerģiju. Tomēr mūsdienās dažviet Krievijā trolejbusu satiksme tiek likvidēta, jo norit sīva konkurence ar autobusiem un arī elektroenerģija ir kļuvusi dārgāka. Tāpat trolejbusu satiksme 1960. gados turpināja attīstīties arī citās sociālistiskajās valstīs.

20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā ekonomisko un citu problēmu dēļ trolejbusu satiksme varēja atdzimt,&lt;ref name=&quot;maks&quot;&gt;Максимов А. Н. (2006). ''Городской электротранспорт. Троллейбус. Начальное профессиональное образование''. Академия {{ISBN|5-7695-2371-9}}&lt;/ref&gt; bet lielākajā daļā [[Eiropa]]s valstu tas tā nenotika. Līdz ar to trolejbusu nākotne daudzās valstīs ir neskaidra.

Trolejbusu satiksme [[Rīga|Rīgā]] tika atklāta 1947. gada 6. novembrī un gadu gaitā tā turpināja attīstīties.

== Trolejbusa uzbūve ==
[[Attēls:Side elevation, Škoda 14Tr trolleybus.png|thumb|300px|Trolejbusa [[Škoda 14Tr]] shematiskais zīmējums. Izceltas ir tās lietas, kas ir trolejbusa uzbūves pamatā.&lt;br /&gt;
1. '''Kontakttīkls'''&lt;br /&gt;
2. Maršruta numura un tā galamērķa plāksnīte&lt;br /&gt;
3. Atpakaļskata spogulis&lt;br /&gt;
4. Gaismas&lt;br /&gt;
5. Priekšējās durvis&lt;br /&gt;
6. Aizmugurējā ass&lt;br /&gt;
7. Otrās un trešās durvis&lt;br /&gt;
8. Vadāma priekšējā ass&lt;!-- lenkbare Vorderachse --&gt;&lt;br /&gt;
9. Apdares līnija (bez funkcijas)&lt;br /&gt;
10. '''Kontaktstieņa bundulis'''&lt;br /&gt;
11. '''Kontaktstieņa šņoris'''&lt;br /&gt;
12. '''Kontaktstieņa galva'''&lt;br /&gt;
13. '''Kontakstienis'''&lt;br /&gt;
14. '''Āķis aiz kura aizkabina kontaktstieņus'''&lt;br /&gt;
15. '''Jumta konteineris / Elektroiekārtas'''&lt;br /&gt;
16. Trolejbusa reģistrācijas numurs]]

Trolejbuss no [[Autobuss|autobusa]] atšķiras ar to, ka tam uz jumta ir divi strāvas noņēmēji jeb kontaktstieņi. No ārpuses trolejbuss no autobusa atšķiras tikai ar elektroiekārtām uz jumta. Uz jumta ir uzstādītas elektroiekārtas, kurām ne zem trolejbusa grīdas, ne citur trolejbusa salonā vairs nebija vietas. Uz trolejbusa jumta elektroiekārtas ir labāk pasargātas nekā zem trolejbusa, jo tur tās nevar sabojāt ne sāls, ne sniega kupenas un tās ir vieglāk apkopt. Tāpat tās tik ļoti nesakarst un tām nav vajadzīga īpaša ventilācija, kā arī tās ir iespējams vieglāk izvietot. Modernajos zemās grīdas trolejbusos elektroiekārtām zem grīdas vairs pilnībā nav vietas un tās visas tiek izvietotas uz jumta speciālos konteineros.

Salīdzinājumā ar autobusiem trolejbusiem jumta konstrukcijas un tās kolonnas uzbūve ir pastiprināta, lai tās varētu izturēt elektroiekārtu un kontaktstieņu svaru. Tādēļ daži logi trolejbusiem mēdz būt platāki nekā autobusiem. Tie ir kā kabeļkanāli starp elektriskajām komponentēm uz jumta un zem grīdas esošajām elektroiekārtām.

Trolejbuss ir labāk pasargāts no korozijas un tādējādi tas kalpo ilgāk nekā autobuss, tāpat trolejbuss ir labāk pasargāts no rūsēšanas nekā autobuss. Tam par iemeslu ir tas, ka trolejbusi pārsvarā tiek būvēti no alumīnija un nerūsošā tērauda.

Trolejbusa elektriskie barošanas bloki aizņem mazāk vietas nekā dīzeļmotors ar dīzeļdegvielas daļiņu filtru vai gāzes motors ar katalizatoru. Tāpat trolejbusam nav apjomīgās degvielas tvertnes, tas ļauj trolejbusam būt ar zemo grīdu visā tā garumā un zemās grīdas pakāpienu arī aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vbl.ch/getdoc/fa6373fc-b39c-44f7-8d4d-885b5fa3306c/MO_16-Gelenktrolleybusse-fur-die-vbl-AG_20-04-2009.aspx |title=VBL – 16 Gelenktrolleybusse für Luzern |access-date={{dat|2009|10|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328075712/http://www.vbl.ch/getdoc/fa6373fc-b39c-44f7-8d4d-885b5fa3306c/MO_16-Gelenktrolleybusse-fur-die-vbl-AG_20-04-2009.aspx |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; Trolejbusam daudz ātrāk nekā autobusam bija sastopams ''Frontlenker'', savukārt, zemās grīdas trolejbusu būvē atteicās no daļēji izmantotajiem motortorņiem trolejbusa aizmugurējā daļā. Tāpat arī &quot;Low-Entry-Konstrukcijas&quot; trolejbusiem ir mazpazīstamas, tās izmanto vienīgi Čehijas trolejbusam SOR TN 12. Tāpat mēdz būt savienotie trolejbusi, kas ir gandrīz divas tonnas smagāki nekā autobusi,&lt;ref name=&quot;Internationale Konferenz&quot;&gt;[http://www.regionale-schienen.at/0_thema_200811.asp?mid=23 Internationale Konferenz über innovative elektrische Stadtverkehrssysteme]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; tāpēc pārsvarā šādiem trolejbusiem tiek iebūvētas divas aizmugurējās asis.&lt;!-- Im Allgemeinen benötigen die elektrischen Antriebsaggregate eines Oberleitungsbusses weniger Platz als ein Dieselmotor mit Dieselrußpartikelfilter oder ein Gasmotor mit Katalysator. Zudem entfällt der voluminöse Kraftstofftank. Dies ermöglicht einen tiefen Wagenboden über die gesamten Fahrzeuglänge und eine niedrige Einstiegshöhe auch bei der hintersten Tür.[24] Aus dem selben Grund waren außerdem Frontlenker beim Obus deutlich früher anzutreffen als beim Omnibus. Ebenso kann auf die bei Niederflurbussen teilweise verwendeten Motortürme im Heckbereich weitgehend verzichtet werden. Genauso sind Low-Entry-Konstruktionen im Obus-Bereich weitgehend unbekannt, einzige Ausnahme ist der tschechische Typ SOR TN 12. Dennoch ist ein Oberleitungsbus, bezogen auf einen Gelenkwagen, fast zwei Tonnen schwerer als ein Dieselbus. Insbesondere in früheren Jahren setzte man beim Obus deshalb häufig auf doppelte Hinterachsen, auch Tandemachsen genannt. --&gt;

Vēl trolejbusiem aizmugurē ir kāpnītes, kas atvieglo apkalpojošā personāla nokļūšanu uz jumta pie kontaktstieņiem vai elektroiekārtām. Kā alternatīva tiek izmantots spieķis (''ausklappbare Leitersprossen''), kas pārsvarā atrodas durvju pusē pie kādām no durvīm. Uz jumta dažkārt ir uzmontēti papildu ejamie celiņi. Tāpat visiem trolejbusiem jumta aizmugurējā daļā ir metāla spieķi, aiz kuriem aizkabina nolaistus kontaktstieņus. Vēl viena atšķirība ir tā, ka trolejbusiem nav režģa, tā vietā parasti atrodas viendaļīga vai divdaļīga apkopes lūka, skatoties pēc modeļa.&lt;!-- Weiterhin typisch für viele Oberleitungsbusse sind am Heck angebrachte Leitern, sie ermöglichen es dem Wartungspersonal zu den Stromabnehmern und den Dachaufbauten hinaufzusteigen. Alternativ dazu werden ausklappbare Leitersprossen verwendet, die meist auf der Türseite neben einem Einstieg zu finden sind. Auf dem Dach selbst sind ergänzend zu den Aufstiegshilfen manchmal Laufstege montiert. Ebenso besitzen fast alle Obus-Typen im hinteren Dachbereich Halterungen zum Arretieren der Stromabnehmer. Ein weiteres typisches Unterscheidungsmerkmal sind die fehlenden Kühlergrills an deren Stelle sich häufig eine je nach Typ ein- oder zweiteilige Wartungsklappe befindet, manchmal auch als Bugklappe bezeichnet. --&gt;

Tāpat kā [[Tramvajs|tramvaji]], arī trolejbusi pārsvarā tiek ražoti, sadarbojoties dažādiem uzņēmumiem, viens — piegādā elektroiekārtas, cits — konstruē trolejbusa virsbūvi, šasiju un interjeru. Arī piegādātāji pilda pasūtījumus. 211 ÜHIIIs trolejbusiem no ''Uerdingen/Henschel'' elektroiekārtas pieteicās piegādāt četri dažādi konkurējoši uzņēmumi. Neatkarīgi no tā trolejbusu komplektēja cits uzņēmums, klasisks piemērs ir [[Čehoslovākija]]s, vēlāk [[Čehija]]s uzņēmums ''Škoda'' un itāļu firma ''Breda''.

Lielākā daļa trolejbusu ir adaptācijas dažādiem autobusiem, it sevišķi standarta trolejbusi. Aktuālākie piemēri ir trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus|Škoda 24Tr]] un [[Škoda 25Tr]], kas balstīti uz Irisbus Citelis bāzes, kā arī trolejbusi ''Solaris Trollino'', kas balstīti uz autobusa ''Solaris Urbino'' bāzes. Pazīstamākie piemēri no pagātnes ir [[Vācija|Vācijā]] radītie 363 Mercedes-Benz O 6600 T trolejbusi, kas ir gandrīz tādi paši kā Mercedes-Benz O 6600 H autobusi. Retāka parādība ir, ka no trolejbusa modeļa uzkonstruē autobusa modeli. Šeit kā piemērs ir minama ''Hess-Vossloh Kiepe lighTram'' hibrīda autobusa versija.

Pretēji iepriekš parādītajām adaptācijām lielākā daļa trolejbusu šasiju tomēr ir speciāli konstruētas, tās netiek izmantotas autobusos. Tas parasti skar lielos trolejbusu ražotājus, tai skaitā SiU-9 — pasaulē visvairāk ražoto trolejbusu. Agrāk bija modē ražot trolejbusus, kuru konstrukcija ļauj tiem braukt pa sliedēm — paraugu rādīja PCC-tramvaja auto un ''der Uerdinger'' sliežu buss. Arī samērā agri trolejbusu jomā tika sākts izmantot būvniecību bez šasijas. Iemesls tam: elektroiekārtas izraisa tikai nelielas vibrācijas, līdz ar to ietekme uz trolejbusa salona konstrukciju arī ir neliela.&lt;!-- Im Gegensatz zu den oben erwähnten Adaptionen sind die meisten Obus-Karosserien jedoch Sonderkonstruktionen, die nicht für konventionelle Dieselbusse verwendet werden. Dies betrifft insbesondere Großserien, so etwa den SiU-9 — den meistgebauten Obus-Typ der Welt. In früheren Jahren typisch waren außerdem O-Busse, deren Konstruktion sich an Schienenfahrzeuge anlehnte — Vorbilder waren beispielsweise der PCC-Straßenbahnwagen und der Uerdinger Schienenbus. Bereits recht früh konnte sich dabei im Obus-Bereich die selbsttragende Bauweise ohne Fahrgestell durchsetzen. Ursächlich hierfür: weil der Elektroantrieb nur geringe Vibrationen verursacht, sind die Auswirkungen auf die Gerippestruktur der Fahrgastzelle vergleichsweise gering. --&gt;

Daudzās pilsētās trolejbusi tiek lakoti citā krāsā, nekā autobusi vai cits transporta veids. Tā, piemēram, [[Budapešta|Budapeštā]] trolejbusi tiek lakoti sarkani pelēkā krāsā, bet autobusi — zili pelēkā krāsā.

&lt;gallery perrow=&quot;5&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:100 4029.jpg|Trolejbusa MAN SG 200 HO jumta elektroiekārtas ir uzstādītas uz autobusa Standard-Bus I bāzes
Attēls:Solingen MAN SL 172 HO.jpg|[[Zolingene]]s trolejbuss MAN SL 172 HO balstīts uz autobusa Standard-Bus II bāzes
Attēls:SF trolleybus.jpg|Skats uz trolejbusa jumta elektroiekārtām no augšas
Attēls:Soubor-Opava-trolejbus-Solaris-Trollino-IG-IIIG.JPG|Trolejbuss Solaris Trollino 12 ar un bez jumta konteinera
Attēls:Belgrade Bus.jpg|Trepītes trolejbusa aizmugurē
Attēls:Brno, Líšeň, areál TMB, Karosa ŠM 11.jpg|Tipisks trolejbusa adapcijas piemērs: autobuss ''Karosa ŠM 11...'' 
Attēls:Trol Škoda T 11 Brno.jpg|...un trolejbuss ''Škoda T 11'' 
Attēls:PCC Cleveland.jpg|[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tramvajs ''PCC'' bija kā paraugs...
Attēls:Marmon-Herrington trolley coach 9553.jpg|...daudziem ASV trolejbusiem, kā piemēram, šim ''Marmon-Herrington''.
&lt;/gallery&gt;

=== Vadība, elektroiekārtas, vadīšana un palīgagregāti &lt;!-- Antrieb, elektrische Ausrüstung, Steuerung und Hilfsaggregate --&gt; ===
Tāpat kā autobusiem, arī trolejbusiem vadīšana notiek ar diferenciālu rīku palīdzību aizmugurējā asī. Pārsvarā runa ir par zemgrīdas motoru, retāk par aizmugurējo dzinēju. Savienotajiem trolejbusiem motors atrodas uz otrās vai trešās ass, līdz ar to bieži tiek vadīta arī otrā un trešā ass. Ja trešā ass ir motorizēta, tad runa ir par vilces savienoto trolejbusu.&lt;!-- Wie bei Omnibussen erfolgt auch bei Oberleitungsbussen der Antrieb über ein Differentialgetriebe auf die Hinterachse. Meist handelt es sich dabei um einen Unterflurmotor, seltener um einen Heckmotor. Bei Gelenkwagen wirkt der Motor entweder auf die zweite oder auf die dritte Achse, teilweise werden sowohl die zweite als auch die dritte Achse angetrieben. Ist die dritte Achse motorisiert, so spricht man von einem Schubgelenkwagen. --&gt;

Trolejbusos izmanto līdzstrāvas—''Reihenschlussmotoren'' motorus, to starpā (kompensētus) ''Einkollektormotoren'', ''Tandemmotoren'' un ''Doppelkollektormotoren''. Vēlāk sāka izmantot ''Verbundmotoren'' ar pārmiju (''Nebenschlusswicklung''), kaut gan mūsdienās populāri ir trīsfāzu strāvas asinhronie motori ar ''kollektorlosem Kurzschlussläufer''.&lt;ref name=&quot;Kenning S. 4–17&quot;&gt;Kenning S. 4—17&lt;/ref&gt;

Trolejbusu motori var strādāt ar lielu slodzi un līdz ar to attīstīt augstu griezes momentu, nekāda sajūga lietošana nav vajadzīga. &lt;!-- Da Obus-Motoren unter Last anlaufen können — und dabei zugleich ihr höchstes Drehmoment entwickeln — ist keine trennende Kupplung erforderlich. --&gt;Arī ātrumkārba ar vairākiem robiem nav vajadzīga, jo elektromotori visus nepieciešamos ātrumus ar pārnesuma skaitli var pārvaldīt.&lt;!-- Auch ein Wechselgetriebe mit mehreren Gängen wird nicht benötigt, da Elektromotoren alle erforderlichen Drehzahlen mit einer festen Zahnradübersetzung bewältigen können. --&gt; Pretēji dīzeļmotoram tie zem noteikta pārnesuma skaitļa nav ''abgewürgt''. Fakts ir tāds, ka izdevīga, īslaicīga motora pārslodze rada augstu griezes momentu, kas trolejbusam rada spēcīgu beigu piedziņu, tāpat kā autobusam, bet ar lielāku jaudu.&lt;ref name=&quot;Der Obus – ein besonderes Nahverkehrsmittel&quot;&gt;[http://www.obus-es.de/Der%20Oberleitungsbus.htm Der Obus — ein besonderes Nahverkehrsmittel]&lt;/ref&gt;&lt;!-- Im Gegensatz zum Verbrennungsmotor können sie nicht unterhalb einer bestimmten Drehzahl abgewürgt werden. Der Umstand, dass die vorteilhaften kurzzeitigen Überlastungen des Motors zu sehr hohen Drehmomenten führen, erfordert für Oberleitungsbusse einen weitaus robusteren Achsantrieb als bei Dieselbussen mit gleich großer Leistung. --&gt;

[[Attēls:VBL251.JPG|thumb|Lucernas trolejbuss ar divām gumijas ''schleifseilen'' priekšpusē]]
Trolejbusu elektroiekārtas, sauktas arī par elektrisko vilci, atbilst tramvaja un vilciena elektroiekārtām, tomēr tās ir pakļautas papildu prasībām. Tā tām vajag, dēļ trūkstošajām aizsarglietām (''Schutzerdung'') pāri sliedēm, trolejbusam pretēji — novadošs — labāk elektriski izolēts.&lt;!-- So muss sie beispielsweise aufgrund der fehlenden Schutzerdung über die Schienen — die Bereifung ist im Gegensatz dazu nichtleitend — besser elektrisch isoliert werden --&gt; Īpaši tas skar virsbūvi trolejbusa durvju rajonā, tāpēc pastāv iespēja, ka iekāpjot vai izkāpjot no trolejbusa cilvēks var saņemt nelielu strāvas triecienu. Kā par laimi tas notiek ļoti reti. Tas var notikt, piemēram, pieķeroties pie ''Trittstufen'' un durvju stieņiem, kas ir izgatavoti no ar stikla šķiedru pastiprinātas plastmasas.&lt;!-- Dies geschieht zum Beispiel durch die Verwendung von Trittstufen und Handläufen aus glasfaserverstärktem Kunststoff. --&gt; Nedaudz tālāk jau elektrības vadi ir noslēgti caur izolēto elektrības sadales skapi, tāpēc tiek veiktas izolācijas pārbaudes un to uzraudzīšana. Kā izolācijas uzraudzītāji tiek izmantoti viens vai vairāki, izolēti, gumijas ''Schleifseile'' vai ''Schleifseile''.&lt;ref&gt;[http://www.obus-es.de/Langkau_Isolationswaechter.htm Der Isolationswächter von Langkau in den Obussen 16-22 auf www.obus-es.de]&lt;/ref&gt;&lt;!-- Darüber hinaus wird die korrekte Trennung durch die isolierte Aufstellung der Schaltschränke, regelmäßige Isolationskontrollen und einen Isolationswächter gewährleistet. Für dessen Funktion ist ferner erforderlich, dass ein oder mehrere — am Fahrzeug isoliert angebrachte — leitfähige (Gummi-)Schleifseile an den Isolationswächter angeschlossen sind. --&gt; Tāpat tiek izmantota arī zem grīdas uzstādīta slīpēšanas ķēde (schleifende Kette) kā papildu ''Erdungs- und Kurzschließeinrichtung'', tā tas tika izdarīts [[Budapešta|Budapeštā]].&lt;ref&gt;[http://obus269.homepage.t-online.de/s820rbhu.htm Jürgen Lehmann: Besuch der Obusbetriebe in Ungarn im Juni 2005]&lt;/ref&gt;''Ableiter'' ne vienmēr atrodas ideālā savienojumā ar zemi, tomēr tam piemīt zemes potenciāls (Erdpotential). To parasti jūt lūku vaku vietās, uz sliedēm vai pie salaiduma šuvēm uz tilta.&lt;!-- Teilweise wird aber auch eine am Boden schleifende Kette als zusätzliche Erdungs- und Kurzschließeinrichtung benutzt, etwa in Budapest. Zwar stehen diese Ableiter nicht ständig in ideal leitender Verbindung zur Erde, jedoch reicht es aus wenn sie gelegentlich kurzzeitig Erdpotential führen. Dies geschieht beispielsweise bei der Passage von Schachtdeckeln beziehungsweise Gullys, Schienen oder Dehnungsfugen bei Brücken. --&gt;

Tāpat trolejbusa jumta elektroiekārtas ir jāpasargā no laikapstākļu radītā pārsprieguma (Überspannungen), tramvajam tas ir savādāk. Tas tiek darīts ar ''Überspannungsableiter''. Līdzīgu funkciju veic subordinēti novietotais ''Überstromschnellschalter'', tas pasargā trolejbusu no pārslodzes un ir arī kā galvenais slēdzis Hauptschalter.&lt;ref name=&quot;Kenning S. 4–17&quot;/&gt; ''Bedingt'' no ielu bedrīšu, bieži no nelīdzenas ielas braucamās daļas, līdz ar to elektroiekārtu sakopojums (''elektrischen Baugruppen'') un to stiprinājumam pie trolejbusa ir jābūt daudz stiprākam pret svārstībām un vibrācijām nekā tramvajam. Vēl viena īpatnēja trolejbusa detaļa ir tā saucamais ''Isolierkupplung''. Tas ir elastīgs gumijas vai šķiedru elements, kas atrodas starp motoru un piedziņas vārpstām. Vēl tas dubulti izolē dzenošo asi no ''Stromkreis''.&lt;ref name=&quot;Der Obus – ein besonderes Nahverkehrsmittel&quot;/&gt;&lt;!-- Ebenso muss die Elektrotechnik eines O-Busses sorgfältiger gegen witterungsbedingte Überspannungen in der Oberleitung geschützt werden als bei Schienenfahrzeugen. Dies erfolgt mittels einem sogenannten Überspannungsableiter. Eine ähnliche Funktion hat der nachrangig angeordnete Überstromschnellschalter, er schützt das Fahrzeug vor Überlastungen und dient gleichzeitig als Hauptschalter.[26] Bedingt durch die in Folge von Straßenschäden oft unebene Fahrbahnoberfläche sind die elektrischen Baugruppen und ihre Befestigungen außerdem stärker durch Schwingungen beziehungsweise Vibrationen belastet als bei schienengebundenen Verkehrsmitteln.[30] Ein weiteres spezifisches Obus-Bauteil ist die sogenannte Isolierkupplung. Hierbei handelt es sich um ein elastisches Gummi- oder Kunststoffelement, das zwischen Motor und Antriebswelle angeordnet ist. Es dient dazu die Antriebsachse — gemäß den gesetzlichen Vorschriften — doppelt vom Stromkreis zu isolieren. --&gt;

Agrāk trolejbusa motoru vai motorus vadīja kontrolieris (Kontroller). Tas bija ar roku darbināms slēdzis (Hand-Fahrschalter) ar pamaz līmeņiem. Vēlāk sāka izmantot ātrumu pārslēga sviras (Schaltwerke), kuras darbināja spiežot pedāļus. Vel vēlāk parādījās arī ''Schützensteuerungen''. 1970—tajos gados sāka izmantot elektroniskos līdzstrāvas veidotājus (Gleichstromsteller). Mūsdienās izplatīta ir ''Drehstrom-Steuerungen'' ar jaudas tranzistoru. Trolejbusa vadīšana (Steuerungen) tiek iedalīta šādi:&lt;!-- Gesteuert wurden der oder die Motoren eines Oberleitungsbusses früher über einen Kontroller. Ursprünglich waren dies Hand-Fahrschalter mit wenigen Stufen, später Schaltwerke die mit Fußpedalen bedient wurden. Noch später setzten sich Schützensteuerungen durch. In den 1970er-Jahren kamen schließlich elektronische Gleichstromsteller auf. Heutzutage sind Drehstrom-Steuerungen mit Leistungstransistoren üblich. Laut Kenning entwickelten sich die Steuerungen beim Obus im Detail wie folgt: --&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot;
! colspan=&quot;5&quot; | Klasiskā vadīšana
|- align=&quot;center&quot;
| ''Fahrschalter'' || colspan=&quot;2&quot; | Ātrumu pārslēga sviras (Schaltwerke) || colspan=&quot;2&quot; | ''Schützensteuerungen''
|- align=&quot;center&quot;
| tieši aktivizēts || colspan=&quot;2&quot; | tieši vai netieši aktivizēts || elektriski neatkarīgi (stromunabhängig) tieši aktivizēts || elektriski atkarīgi (stromabhängig) netieši aktivizēts
|- align=&quot;center&quot;
| ''Schleifringfahrschalter''&lt;br /&gt;''Nockenfahrschalter'' || colspan=&quot;2&quot; | Rotācijas magnētiskais slēdzis (Drehmagnetschalter)&lt;br /&gt;Elektromotora ķēdes pārslēgs (Schaltwerk)&lt;br /&gt;''Feinstufenschalter''&lt;br /&gt;Schwingregler&lt;br /&gt;Gaisa slēdzis (Druckluftschaltwerk) || Elektromagnētiskā vadīšana || Elektromagnētiskā vadīšana&lt;br /&gt;Elektropneimatiskā vadīšana
|- align=&quot;center&quot;
! colspan=&quot;5&quot; | Elektroniskā vadīšana
|- align=&quot;center&quot;
| colspan=&quot;2&quot; | Tiristoru slēdzis || Analogā ''Choppersteuerung'' || GTO Tiristora vadīšana || IGBT tranzistora vadīšana
|-
|}

Vēl trolejbusiem ir kompresori, kas ir uzskatāmi kā papildu palīgagregāti. Tie nodrošina atbilstošo saspiesta gaisa temperatūru (Druckluft), kas ir vajadzīga noteiktām komponentēm, piemēram, bremzēm, ''Kneeling'', stūres iekārtai ar pastiprinātāju (Servolenkung) un durvīm. Vēl trolejbusam ir ventilators, rotējošie pārveidotāji (rotierende Umformer), kā arī ventilatori, kas atvēsina elektroiekārtas. Palīgagregāti darbojas arī tad, kad trolejbuss nebrauc (nav pat iedarbināts), tad tie ir kā vienīgie, kas rada nelielus trokšņus.

Trolejbusa kontakttīkla, skatoties no braukšanas virziena, kreisais kontaktvads ir pozitīvais pols, bet labais — negatīvais pols. Dažās pilsētās polaritāte ir otrāda. Daļa elektroinfrastruktūras, piemēram, līdzstrāvas pārveidotājs, ir jutīgi uz polaritātes izmaiņām, tāpēc ir nepieciešams trolejbusā veikt tīkla savienojumu ar elektromotoru izmantojot taisngrieža tiltus, saukti arī par ieejas [[Taisngriezis|taisngriezi]]. Šo darbību rezultātā ir iespējams novērst nepareizi uzliktu (sajauktu vietām) kontakstieņu radītās sekas.&lt;ref name=&quot;Žarko Filipović&quot;&gt;Žarko Filipović: Elektrische Bahnen: Grundlagen, Triebfahrzeuge, Stromversorgung, 237. lpp.&lt;/ref&gt; Vecāku paaudžu trolejbusiem, kuri ir aprīkoti ar [[Virknes slēgums|virknes slēguma]] elektromotoru un [[Pretestības kontrole|pretestības kontroli]], šāda pārslēgšana nav nepieciešama. Tiem polaritāte veic izmaiņas [[Mainīgais elektriskais lauks|mainīgajā elektriskajā laukā]] un [[Enkura strāva|enkura strāvā]], savukārt rotācijas virziens paliek tas pats. Trolejbusiem šāda elektromotora uzbūve nodrošina iespēju braukt pa pretējiem kontaktvadiem, ja dažādu iemeslu dēļ kustība pa pareizajiem vadiem nav iespējama.

&lt;gallery perrow=&quot;5&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Plzeň, Škoda, Škoda 17Tr, kabina řidiče II.JPG|''Schaltschrank'' trolejbusa Škoda 17Tr salonā
Attēls:2010-01-11-solaris-trollino-by-RalfR-20.jpg|Norāde uz ''Traktionsausrüstung'' ražotāju
Attēls:Trol Tatra T 401 Brno.jpg|Skats uz motora pārsegu (Steuerung) trolejbusam Tatra T 401
Attēls:Hess LighTram Gerippe.JPG|Kabeļi kādam &quot;lighTram&quot; trolejbusam
Attēls:King County Metro MAN trolleybus 4032 in U District.jpg|Trolejbusa ''Trittstufen'' ir jābūt īpaši izolētām
 &lt;/gallery&gt;

=== Kontaktstieņi ===
[[Attēls:WP trolleypoles vancouver 600.jpg|thumb|Trolejbusa kontaktstieņi [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Kanāda|Kanādā]]]]
[[Attēls:Obus-detail-rr-35.jpg|thumb|Trolejbusa kontaktstieņi]]
Abi divi kontakstieņi ir apmēram 6 metrus gari un tie atrodas 60 cm atstatumā viens no otra. Paceltā stāvoklī tie no trolejbusa jumta atrodas 30° lielā leņķī, tas ir atkarīgs no kontakttīkla augstuma un no jumta augstuma. Katrs no tiem aiz jumta beigām, pie kontakttīkla ir nedaudz ieliekts. Abi divi kontaktstieņi ir mehāniski neatkarīgi viens no otra, tādēļ katru atsevišķi var gan noņemt, gan pielikt klāt pie kontakttīkla. Kontaktstieņi sniedzas pāri trolejbusa aizmugurei, nolaistā stāvoklī pat līdz 1,2 metriem. Tāpēc bieži tie ir krāsoti spilgtā krāsā, piemēram, dzeltenā vai lakoti balti—sarkanā brīdinošā krāsā. Savienotajiem trolejbusiem kontakstieņi ir montēti savādāk nekā standarta trolejbusiem. Tie atrodas uz sakabes.

Kontaktstieņi tiek izgatavoti no tērauda, alumīnija, ar stikla šķiedru pastiprinātas plastmasas vai no ar stikla šķiedru pastiprinātas plastmasas ar alumīnija iekšējo cauruli. Tie ir elastīgi, lai varētu kompensēt ceļa nelīdzenumus. Elektroenerģijas pievade trolejbusam caur kontakstieņiem notiek ar vai bez tajos ievietota kabeļa. Ja kabeļa nav, tad kontakstieņos pašos ir spriegums. Tie tiek noturēti pie kontakttīkla ar stiprām atsperēm apakšdaļā. Šīs atsperes tāpat kā kontaktstieņi pašas ir tieši piestiprinātas pie strāvas noņēmēja [[balstenis|balsteņa]]. Kontaktstieņu augšdaļā, 5 metru augstumā, spiediens uz tiem ir no 8 līdz 15 kilopondiem.&lt;ref name=&quot;Kenning S. 4–17&quot;/&gt;

Svarīgākā kontaktstieņa sastāvdaļa ir aptuveni 10 centimetrus garā kontakstieņa galviņa, biežāk to sauc par kurpītes turētāju. Abas divas galviņas, arī kurpīšu turētāji, notur slīdkurpes (strāvas noņēmējus) vietās. Tās ir veidotas no grafīta oglekļa, tām ir dažāda cietība un dēļ spēcīgajiem nobrāzumiem tās ik pa pāris dienām ir jānomaina. To pastāvēšanas ilgums ir arī atkarīgs no laikapstākļiem. Sausā laikā slīdkurpju nomaiņa notiek pēc 700 — 1000 nobrauktiem kilometriem, bet lietainā laikā — jau pēc 300 līdz 400 nobrauktiem kilometriem. Tas nozīmē ekstremālā gadījumā katru dienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pminstitute.by/eng/structure/branch1-12.php |title=Research laboratory of frictional and antifrictional materials |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090214101630/http://pminstitute.by/eng/structure/branch1-12.php |archivedate={{dat|2009|02|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kā alternatīvu [[Drēzdene|Drēzdenē]] 1950. gados gados izmantoja slīdkurpes no čuguna.&lt;ref name=&quot;Kenning S. 4–17&quot;/&gt;

Kontaktstieņa galviņas arī var pagriezties, tas ļauj trolejbusam vairākus metrus pa kreisi vai pa labi pabraukt, nebraucot tieši zem kontakttīkla. Lielākā iespējamā novirze no kontakttīkla trajektorijas ir atkarīga no kontaktstieņu garuma. Ar 6200 mm gariem kontaktstieņiem var pabraukt 4500 mm nost no kontakttīkla trajektorijas, bet ar 5500 mm gariem kontaktstieņiem — tikai 4000 mm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/common/files/Trolleybus%20Safety%20CLC_SC9XB_WGB15_Draft_2005-06-01.pdf |title=Railway applications – Rolling stock – Electric equipment in trolleybuses – Safety requirements and connection systems |access-date=2010-04-30 |archive-date=2012-01-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120131213403/http://www.trolleymotion.com/common/files/Trolleybus%20Safety%20CLC_SC9XB_WGB15_Draft_2005-06-01.pdf }}&lt;/ref&gt; Šādi ir iespējams darīt tikai taisnā posmā, pagriezienos novirzīšanās rādiuss no kontakttīkla ir krietni mazāks. Turklāt, ja trolejbuss brauc tālu no kontakttīkla, tam ir jābrauc lēnām citādi var nokrist kontaktstieņi. Tāpat arī galviņas ir horizontāli kustināmas, tas nozīmē, ka tās var pagriezt.

Pateicoties iepriekšminētajām īpašībām, trolejbuss var iebraukt pieturvietu kabatās, tāpat tas var apbraukt šķērsļus kā taksometru, atkritumu izvedējautomašīnu, riteņbraucēju, avārijas vietu, ceļa remontu vai nepareizi novietotu automašīnu bez problēmām. Līdzīgi tas var apbraukt citus trolejbusus, kuri ir vai nu avarējuši vai tiem ir radies tehnisks bojājums, ja to kontakstieņi ir nolaisti. Tas var apdzīt arī braucošas mašīnas, tikai trolejbuss nevar apdzīt citu braucošu trolejbusu. Vēl ir iespējams mainīt braukšanas joslas (divas vai pat trīs paralēli esošas braukšanas joslas). Tādēļ trolejbusi depo tiek novietoti viens blakus otram, nevis rindā, tā tiek taupīta vieta. Protams, ka zināmās vietās ir brīva josla, pa kuru izbraukt vai iebraukt savā stāvvietā.

&lt;gallery perrow=&quot;6&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Model-van-st4ng.jpg|Kontakstieņa galviņa ar kurpīti
Attēls:140 let MHD v Brne; vystava ve Vankovce 30.JPG|Kontaktstenis ar iekšā ievietotu kabeli
Attēls:TrollyHeadworks5875.JPG|Strāvas noņēmēja balstenis ar kontakstieni noturošo atsperi
Attēls:Stromabnehmer VBL ST3.jpg|Nedaudz ieliekti kontakstieņi trolejbusam Lucernā
Attēls:Cristalis tcl vaulxgrappiniere.jpg|Apdzīšana uz vairāk joslu ceļa
Attēls:Gdynia trolley July 2006.jpg|Iebraukšana pieturvietas kabatā
Attēls:LAZ E183 in Kyiv.JPG|Nepareizi novietota auto apbraukšana
Attēls:Ústí nad Labem, Centrum, Trolejbus Škoda 25Tr.JPG|Ceļa remonta apbraukšana
Attēls:Trolleybus chelyabinsk pkio.jpg|Vietu taupoša trolejbusu novietošana trolejbusu depo
Attēls:Verkehrsunfall-2.jpg|Avarējis trolejbuss ar nolaistiem kontaktstieņiem
Attēls:Plzeň, Náměstí Republiky, Citelis pro Rigu II.JPG|Kontakstieņi sniedzas pāri trolejbusa aizmugurei
Attēls:Troll MTRZ-5279.1 «SadKo» 2024.JPG|Kontakstienis krāsots dzeltenā brīdinošā krāsā
&lt;/gallery&gt;

=== Virves un bunduļi ===
[[Attēls:Vbl 280 retriever.jpg|thumb|Bundulis ar virvi tuvplānā]]
Viena no problēmām ar kuru nācies kaut reizi saskarties kā trolejbusa vadītājiem, tā pasažieriem ir kontaktstieņu pašrocīga atvienošanās no kontaktvadiem, sarunvalodā dēvēta par ''štangu krišanu''. Šādā gadījumā, lai trolejbuss varētu turpināt ceļu, nepieciešams vispirms pie kontaktvadiem pievienot atpakaļ kontaktstieņus. Mūsdienās šādi gadījumi notiek samērā reti, kam par iemeslu kalpo pilsētās uzlabots ielu tehniskais stāvoklis (asfaltētas brauktuves), kvalitatīvāka kontakttīkla piekares montēšanas tehnika un uzlabota kontaktstieņa galviņa (ieskaitot oglīti). Visbiežāk kontaktstieņi &quot;krīt&quot; kontakttīkla pārmijās vai kontakttīklu krustošanās vietās (tehniska kļūme pārmijā, pārāk liels ātrums specdaļas caurbraukšanas brīdī) un pagriezienos (nepareizi izvēlēts nogriešanās rādiuss, pārāk liels ātrums manevra brīdī).

Par kontaktstieņu atvienošanos no kontaktvadiem vai sprieguma kritumu trolejbusa vadītājam nekavējoties tiek paziņots ar akustiska vai optiska signāla palīdzību vadītāja kabīnē. Trolejbusa vadītājam vai pavadonim, ja tāds pieejams, jāizkāpj no kabīnes un jāaiziet līdz transportlīdzekļa aizmugurei, tad manuāli jāpievieno kontakstienis vai kontakstieņi atpakaļ pie kontakttīkla. Strāvas noņēmēju pievienot atpakaļ pie vada var divos veidos (atkarīgs no trolejbusa aprīkojuma un kādu tehnoloģiju izmanto attiecīgais trolejbusu uzņēmums) - ar virves palīdzību, izmantojot teleskopisku stieni vai kopā saistītu/saliekamu stieni. Speciālie palīgstieņi ir aprīkoti ar izolētu āķi galā paredzētu kontakstieņa saķeršanai tālāko darbību veikšanai, savukārt virves sastāv no linšķiedrām.

Virvju pluss, krītot kontaktstieņiem, tās neļauj tiem pacelties/uzlidot pārāk augstu gaisā, tādā veidā mazinās risks bojāt kontakttīkla piekari vai aizķert citus gaisā karājošos vadus (piemēram, ielu apgaismojuma). Virves tiek satītas trolejbusa aizmugurē esošajos bunduļos - speciālās tērauda tvertnēs. Atsevišķos jaunākās paaudzes trolejbusos tā sauktie bunduļi ir iemontēti trolejbusa aizmugurē no iekšpuses, līdz ar to no ārpuses tie nav redzami. Daži trolejbusu satiksmi nodrošinošie uzņēmumi, īpaši [[Krievija|Krievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]], neizmanto bunduļus, tādā gadījumā virves nav nospriegotas un brīvi karājas trolejbusa aizmugurē vai tiek piesietas pie transportlīdzekļa korpusa kreisajā pusē.

Jaunākajos trolejbusos tiek izmantoti pneimatiskie kontaktstieņu norāvēji, kas reaģē atbilstoši uzstādītajam maksimālajam strāvas noņēmēja attālumam no jumta. Proti, sensori, konstatējot pēkšņas stieņu augstuma izmaiņas vai pārāk ātru stieņu pacelšanu, automātiski nolaiž abus kontakstieņus zem lirām, tāpat krītot vienam kontakstienim norāvēji drošības nolūkos nolaiž arī otru stieni zem liras.

Kā papildaprīkojumu uz viena no strāvas noņēmējiem iespējams uzstādīt pavērstu uz augšu gaismekli, ļaujot trolejbusa vadītājam braucot diennakts tumšajā laikā labāk redzēt kontakttīkla vadus un specdaļas. Tāpat, ja nakts laikā nedarbojas ielu apgaismojums, lampiņa var atvieglināt  kontakstieņu manuālu pievienošanu pie darba vadiem. Uz viena no strāvas noņēmējiem mēdz uzstādīt arī videokameru pavērstu uz augšu, ar tās palīdzību trolejbusa vadītājs kabīnē braukšanas laikā var sekot līdzi kontaktstieņu stāvoklim reālajā laikā.

&lt;gallery center=&quot;&quot; perrow=&quot;6&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Trolejbus.linii.21.ze.zlamana.szelka.JPG|Nokrituši kontakstieņi bez virves, tie stāv gandrīz perpendikulāri
Attēls:Lwów - Trolejbus.JPG|Nokrituši kontakstieņi ar virvi, tie ir parauti atpakaļ
Attēls:Brno, Řečkovice, depozitář TMB, Škoda T 11 (2).jpg|Maksimālais kontaktstieņu pacēliens augšup
Attēls:Back of Trolleybus in Qingdao.JPG|Bunduļi un nospriegotas virves
Attēls:Transport-01-kostroma.jpg|Gar trolejbusa sāniem brīvi nosietas virves (nav bunduļu)
Attēls:Škoda 6Tr.jpg|Ierobežotājs virs aizmugurējā loga katrā pusē novērš virves izvirzīšanos pārāk tālu
Attēls:Retrievers.jpg|Tipisks abu bunduļu izvietojums aizmugurē
Attēls:Trolleybus in Athens.jpg|Korpusā integrēti bunduļi ar atvērtu labās puses bunduļa nodalījumu
Attēls:Vladikavkaz-trolleybus129.jpg|Bundulis vairs netiek izmantots
&lt;/gallery&gt;

=== Kontaktstieņu pacelšana un nolaišana ===
Tradicionāli kontakstieņu pacelšanu un nolaišanu veic manuāli, cilvēks izmanto šņori vai palīgstieni. Kontakstieņi nolaistā stāvoklī ir aizkabināti aiz turekļiem trolejbusa aizmugurējā daļā uz tā jumta. Tiek izškirti divu veidu turekļi: āķa forrmā veidots tureklis (kontaktstieņi tajā tiek ielikti no apakšpuses, āķi parasti ir vērsti uz āru, retāk — uz iekšpusi) un Y formā veidoto turekli, kurā kontakstieņi tiek ievietoti no augšpuses.

Modernajos trolejbusos kontaktstieņus var gan automātiski pacelt, gan automātiski nolaist, to dara trolejbusa vadītājs nospiežot vadītāja kabīnē attiecīgo pogu. Eksistē abi divi iepriekš nosauktie turekļu varianti. Āķveidīgajam tureklim nolaist automātiski kontaktstieņus ir nedaudz grūtāk, jo tureklim šajā procesā ir jāpagriežas uz otru pusi. Kad kontakstieņi ir nolaisti kontakstieņu turekļi atkal pagriežas atpakaļ.

Daudzās pilsētās, tostarp [[Rīga|Rīgā]], vietās, kur ir nepieciešams atkal pacelt kontaktstieņus uz kontakttīkla vadiem tiek uzstādīts tāds kā ''jumtiņš'', kas ir veidots no metāla vai akrilstikla. Šādā gadījumā arī kontaktstieņus var automātiski pacelt un pielikt klāt pie vadiem. Trolejbusa vadītājs nospiež savā kabīnē tikai attiecīgo pogu un kursorsvira liek pacelt kontaktstieņus. Speciāls asfalta marķējums norāda vietu, kur trolejbusam ir jāapstājas, lai varētu šo opciju izmantot. Šādu lietu izmanto tikai tad ja trolejbuss iepriekš bija braucis ar dīzeļģeneratora palīdzību. Lai netraucētu satiksmi šādus &quot;jumtiņus&quot; uzstāda tikai pieturās vai to kabatās. Automātiskā kontakstieņu pacelšana aizņem tikai 10 līdz 15 sekundes ([http://www.youtube.com/watch?v=2vgPt6Ycujc skatīt videoklipu]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kfb.se/pdfer/R-00-70.pdf |title=New Concepts for Trolley Buses in Sweden |access-date={{dat|2003|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030426115713/http://www.kfb.se/pdfer/R-00-70.pdf |archivedate={{dat|2003|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Protams, ir gadījumi, kad rodas tehniskas problēmas un trolejbusa vadītājam tad kontaktstieņi ir jāpaceļ manuāli.

Ja kontakstieņu nolaišana notiek automātiski, bet to uzlikšana manuāli, tad attiecīgā sistēma tiek dēvēta par pusautomātisku kontaktstieņu sistēmu. Ja abas lietas notiek automātiski, tad to dēvē par pilnībā automātisku kontakstieņu sistēmu. Trolejbusi ar nolaistiem kontakstieņiem parasti atrodas depo, jo visu to stāvvietu kontakttīkls nav jānodrošina ar elektroenerģijas padevi, arī trolejbusi neesot iedarbināti nepatērē elektrību. Tāpat ar nolaistiem kontaktstieņiem parasti atrodas stāvoši trolejbusi galapunktos, lai citi trolejbusi varētu tiem pabraukt garām, it sevišķi vietās, kur tas ir grūti izdarāms. Vēl vajag nolaist kontaktstieņus, ja vienjoslīgā ceļa posmā trolejbuss ir sadūries ar kādu citu automašīnu vai tam ir radušās tehniskas problēmas.

&lt;gallery perrow=&quot;5&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Plzeň, Vozovna Cukrovarská, trolejbusy III.JPG|[[Plzeņa]]: Trolejbusi ar nolaistiem kontaktstieņiem atrodas trolejbusu depo
Attēls:Bournemouth trolleybus at Christchurch terminus - geograph.org.uk - 1299459.jpg|Manuāla kontakstieņu uzlikšana, izmantojo teleskopstieni (Teleskopstange)
Attēls:Riga Trollino18.JPG|Manuāla kontaktstieņu uzlikšana izmantojot šņori
Attēls:Vbl 190 Heck.jpg|Āķveidīgs kontaktstieņu tureklis, kontaktstieņi tiek no apakšpuses tajā ielikti
Attēls:BVB 930 Heck.jpg|Y formas kontaktstieņu tureklis, kontaktstieņi tiek tajā ielikti no augšpuses
&lt;/gallery&gt;

=== Ātruma ierobežojums ===
[[Attēls:Trol Škoda 17Tr Ostrava(1).jpg|thumb|Norāde uz maksimālā ātruma ierobežojumu 65 km/h trolejbusa Škoda 17Tr aizmugurē, [[Ostrava|Ostravā]]]]
Mūsdienu trolejbuss var sasniegt 60—70 km/h lielu ātrumu. Iemesls tik niecīgam ātrumam ir kontaktstieņi, ja, piemēram, trolejbuss brauktu lielā ātrumā pa nelīdzenu ceļu, tas novestu pie biežas kontaktstieņu krišanas. Lai to novērstu uz trolejbusa kontaktstieņiem tiek izdarīts liels spiediens, lai tiem būtu saķere ar kontakttīklu, tas izraisa, savukārt, lielu materiāla nodilumu. Tāpat arī kontakttīkla konstrukcijai ir jābūt stabilai, lai izturētu lielo slodzi. Kad sāks masveidā izmantot jaudīgākus motorus, tad ātrumu regulēs elektroniski un tas nevarēs pārsniegt attiecīgi 60—70 km/h. Šāda sistēma tiek izmantota tikai jaunākajos modeļos.&lt;!-- In der Regel erreichen heutige Oberleitungsbusse eine bauartbedingte Höchstgeschwindigkeit von circa 60 bis 70 km/h. Ursächlich für diese Limitierung ist die Stromabnahme mittels Kontaktstangen, höhere Geschwindigkeiten würden − insbesondere bei unebener oder welliger Fahrbahn − zu ständigen Stangenentdrahtungen führen. Um dies zu verhindern, müssten die Stromabnehmerstangen mit einem höheren Anpressdruck gegen die Fahrleitung gedrückt werden, was zu einem hohen Materialverschleiß führen würde. Außerdem müsste die Fahrleitungskonstruktion stabiler sein, um der Belastung dauerhaft stand zu halten. Kommen leistungsstärkere Motoren zum Einsatz, werden diese in der Regel bei den oben genannten Maximalwerten elektronisch abgeregelt. Zumindest ist dies bei Fahrzeugen neuerer Bauart der Fall. --&gt;

Līdz ar to principā trolejbusi ir lēnāki nekā autobusi, jo autobusiem ātruma ierobežojums ir 80—100 km/h. Tāpat trolejbusi nevar braukt pa daudziem autoceļiem un pa autostrādēm. Trolejbusi pārsvarā brauc pa pilsētām, kur ātruma ierobežojums ir 50 km/h un līdz ar to trolejbusi visu savu iespējamo ātrumu neattīsta. Bet trolejbusi pārspēj autobusus ātruma uzņemšanā, kas ir ļoti svarīgi pilsētas satiksmē.

Savādāka situācija ir ar trolejbusiem, kas brauc starppilsētu maršrutā, jo braucot pa autoceļu viņi kavē satiksmi. Tomēr bieži vien trolejbusi pa autoceļiem brauc ātrāk, kā piemēram, Veronas starppilsētu satiksmi nodrošinošie trolejbusi brauc ar 80 km/h. Tie ir uzskatāmi par pasaulē ātrākajiem trolejbusiem, kurus izmanto pasažieru pārvadāšanā. To ir iespējams panākt, tāpēc, ka kontakttīklā ir 1200 voltu liels spriegums.&lt;ref name=&quot;trolleymotion Verona&quot;&gt;[http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=908 Verona: Finanzmittel für ein neues Obussystem]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lielākais trolejbusa ātruma rekords ir 90 km/h, tas tika uzstādīts testa brauciena laikā bez pasažieriem.

== Kontakttīkls un pārējā infrastruktūra ==

=== Standarta kontakttīkls ===
[[Attēls:Rillenfahrdraht.svg|thumb|200px|Kontakttīkla vada šķērsgriezums, tā apkārtmērs ir 8-12 mm]]
Trolejbusu kontakttīkls sastāv no diviem 60 cm attālumā paralēli uzstādītiem [[Varš|vara]] vadiem, kuru apkārtmērs ir 8-12 mm. Pa vienu vadu plūst [[elektriskā strāva]] (pozitīvais pols), bet otrs vads pārņem atpakaļvadītāja funkciju (negatīvais pols) — uzdevumu, ko [[Tramvajs|tramvajam]] nodrošina sliedes. Tā kā trolejbusu kustībai ir nepieciešami divi kontaktvadi, bet tramvaju — viens, trolejbusu kontakttīkla uzstādīšana un uzturēšana ir sarežģītāka nekā tramvaja.

Atbilstoši daudzu bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]] valstu spēkā esošajiem būvnormatīviem trolejbusu kontakttīkla vadiem jāatrodas 5,7±0,1 metra augstumā no ceļa braucamās daļas. Trolejbusu depo teritorijā ir pieļaujamas arī atkāpes no normas, tur minimālais augstums no zemes var būt 5,2 metri, savukārt apkopes un remonta cehos — 4,7 m. Pieļaujamais kontakttīkla minimālais augstums no ceļa braucamās daļas var būt 4,2 metri, šādu augstumu parasti piemēro tuneļos vai zemos tiltu un dzelzceļu pazemes pārvados. Šādā gadījumā, lai konkrētajā vietā vēl vairāk nesamazinātu [[Kravas automobilis|kravas automobiļiem]] un [[Autobuss|autobusiem]] atvēlēto augstumu, kontaktvadi neatrodas pa vidu joslai, bet — tuvāk labajai malai. Kontakttīkla augstums ir jāsamazina un jāpalielina pakāpeniski.

Kontakttīkls tiek nostiprināts ar atsaitēm, kuras ir piestiprinātas pie kontakttīkla balstiem ielas malās vai ar sienas rozešu palīdzību pie ēku sienām. Mūsdienās par balstiem kalpo dažāda veida [[Betons|betona]] un [[metāli|metāla]] stabi, trolejbusu satiksmes pirmsākumos tika izmantoti arī [[Koks|koka]] balsti. Tie tiek uzstādīti brauktuves malā esošajā zaļajā zonā vai uz gājēju ietves, taču nereti, ekonomējot uz nepieciešamo stabu rēķina, tie tiek izvietoti arī ceļa vidū esošajā sadalošajā joslā. Ielās, kuras atrodas pilsētu vēsturiskajos centros un tajās ir ļoti blīva apbūve, kontakttīkla masti uz gājēju ietves netiek uzstādīti. Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, balstu uzstādīšana samazinās jau tā šauro ietvi vai liks samazināt braucamās daļas platumu, otrkārt, tie pasliktinās skatu uz arhitektoniski vērtīgajām ēkām. Šādā gadījumā kontakttīkla uzkarei nepieciešamās atsaites ar sienas rozešu palīdzību tiek piestiprinātas pie ēku sienām. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem kontakttīkls taisnā posmā ir jānospriego ar atsaitēm ik pēc 20 līdz 25 metriem.

Trolejbusam braucot, var novērot kontaktvadu šūpošanos, ko izraisa kontaktstieņa slīdkurpes radītais spiediens. Vadu šūpošanos ietekmē arī trolejbusa braukšana pa blakus joslām, tas ir, nebraukšana tieši zem vadiem. Lai mazinātu šī procesa negatīvo ietekmi uz kontakttīkla izturību, tas tiek montēts ļoti elastīgi — par pamatu ņemot ''slīpā svārsta piekares'' metodi, kuru 1930. gados attīstīja [[Šveice]]s uzņēmums ''Kummler &amp; Matter''. Līdzīgi kā [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] kontakttīkls, arī trolejbusu kontakttīkls tiek uzstādīts nelielā &quot;cik-cak&quot; formā, kas ļauj samazināt temperatūras svārstību rezultātā radušos vadu izplešanos vai saraušanos un palīdz samazināt kontaktvadu šūpošanos.

Elastīgās kontaktvadu piekarināšanas priekšrocības pār stingro kontaktvadu piekarināšanas metodi ir vadu minimāla šūpošanās augšup un lejup atkarībā no izdarītā spiediena uz tiem. Procesa nodrošināšanai tiek izmantots ''stiepļu paralelograms'', kam jānodrošina vadu atrašanās perpendikulāri katrā piekares punktā. Tāpat izmantojot ''slīpā svārsta piekari'' ir iespējams palielināt kustības ātrumu pagriezienos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Vorrichtung zum Aufhängen wenigstens eines stromführenden Fahrdrahtes für Stromabnehmer von Oberleitungsbussen oder Straßenbahnen|language=vācu val.|url=http://www.patent-de.com/20050310/DE4407778B9.html|accessdate=|archive-date={{dat|2011|11|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111106120357/http://patent-de.com/20050310/DE4407778B9.html}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery perrow=&quot;6&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Obus-detail-rr-24.jpg|Kontakttīkls ar noteiktu pakarinājumu (''starrer Aufhängung''), tas tika praktizēts [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]
Attēls:Types.svg|Stingrā kontakttīkla piekare pēc Padomju parauga.
Attēls:Trolleybovenleiding.jpg|Slīpā svārsta pakares metode (''Schrägpendelaufhängung'') ar drāšu paralelogramu
Attēls:Brno, Husovice, Vozovna Husovice, uchycení troleje.JPG|Pakare un turētājāķīši (''Aufhängung'', ''Halteklemmen'') tuvplānā
Attēls:Trolejbus.linii.23.przed.przystankiem.Kameliowa.3343.JPG|Abās ielas pusēs uzstādīti masti, pretējos mastus savieno šķērsvads
Attēls:Trolejbus.linii.27.ul.Rdestowa.kierunek.Cisowa.SKM.3371-01.JPG|Kontakttīkla masti ar speciālu izvirzījumu (''Ausleger'') abiem braukšanas virzieniem
Attēls:Wuhlehirsk-06.jpg|Kontakttīkla masti ar izvirzījumu (''Ausleger''), bet šoreiz katram braukšanas virzienam atsevišķi
Attēls:Trolleybus des TL (Lausanne).JPG|Trīskāršs kontakttīkls piestiprināts tikai pie viena izvirzījuma (''Ausleger'')
Attēls:Trakcja tolejbusowa w Gdyni.JPG|Retāk kontakttīkla masti tiek izvietoti ielas vidū
Attēls:Bus ligne 8 et trolleybus ligne 5 à l'arrêt Sécurité Sociale.JPG|Kontakttīkla masti ielas vidū pilda arī ielas apgaismošanas funkcijas
Attēls:O-Bus in Teplice.JPG|Kontakttīkls iekārts ēku sienās esošajās sienu rozetēs, to šķērso šķērsvadi
Attēls:Cristalis lyon c1 citeinternationale.jpg|Reta parādība ir izvirzījums (''Ausleger'') piestiprināts pie ēku sienām
Attēls:Simple-hard.svg|Vienkāršs kontakttīkls:&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;1 - labās puses kontakttīkla vads&lt;br /&gt;2 - šķērsvads&lt;br /&gt;3 - metāla vai betona masts&lt;br /&gt;4 - piestiprināšanas gredzens (''Befestigungsring'')&lt;br /&gt;5 - izvirzījums (''Ausleger'') mastā&lt;br /&gt;6 - izolācija (''Isolierungsstück'')
Attēls:Poly-simple.svg|Šķērsvads ar papildu nesējvirvi (''Tragseil'')
Attēls:Poly-long.svg|Ar nesējvirvi nospriegots (''Tragseilnachgespannte'') kontakttīkls:&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;1 - izvirzījuma (''Ausleger'') turētājs&lt;br /&gt;2 - izvirzījums (''Ausleger'')&lt;br /&gt;3 - nesējvirve (''Tragseile'')&lt;br /&gt;4 - labās puses kontakttīkla vads
Attēls:Mast var.svg|Pagrieziena attēlojums
Attēls:Pendulum-linehang.svg|Kontakttīkls &quot;cik-cak&quot; formā
&lt;/gallery&gt;

=== Kontakttīkla izliekums ===
Trolejbusu kontakttīkla izliekuma vietās, lai neveidotu sarežģītu tā piekares sistēmu un netraucētu kontaktstieņa slīdkurpes virzīšanos pa kontaktvadu, tiek uzstādītas ''ragavas''. Tās, atkarībā no pagrieziena leņķa, ir veidotas kā garš vai īss metālisks loks, kurā pakāpeniski tiek veikta kontakttīkla pagriešana vajadzīgajā virzienā — pa labi vai pa kreisi. Ar ''ragavu'' palīdzību ir iespējams izmainīt kontakttīkla vadu virzienu līdz pat 45° lielam leņķim. Šāda konstrukcija tiek uzstādīta krustojumos, kur trolejbusi veic nogriešanos uz citu, līkumotos ceļa posmos, kā arī pēc izejošajām pārmijām un pirms saejošajām pārmijām.

''Ragavu'' uzbūve ir salīdzinoši vienkārša: metāla loka apakšdaļā ir pievienots kontaktvads, savukārt uz metāla loka ar stiprinājumu palīdzību piestiprināta kontakttīkla atsaite. Ja nepieciešamais izliekuma leņķis ir robežās līdz 12°, ''ragavu'' vietā var izmantot jebkuru standarta kontakttīkla stiprinājumu veidu ar tam nepieciešamo atsaišu izvietojumu.

&lt;gallery perrow=&quot;6&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Obus-detail-rr-07.jpg|Īss pagrieziena kontakttīkls pēc slīpā svārsta pakares metodes
Attēls:Obus-detail-rr-26.jpg|Vidēja pagrieziena kontakttīkls pēc noteikta pakarinājuma metodes
Attēls:Obus-detail-1.jpg|Gara pagrieziena kontakttīkls pēc slīpā svārsta pakares metodes
Attēls:Obus-detail-rr-22.jpg|Gara pagrieziena kontakttīkla posms pēc noteiktā pakarinājuma metodes
Attēls:Obus-detail-rr-32.jpg|Stiprinājuma detaļa garam pagrieziena kontakttīkla posmam
Attēls:Obus-detail-rr-31.jpg|Stiprinājuma detaļa garam pagrieziena kontakttīkla posmam
&lt;/gallery&gt;

=== Apgriešanās vietas ===
Trolejbusu maršrutu galapunkti lielākajā daļā pilsētu kalpo kā to apgriešanās vietas, jo trolejbusu iespējas pārvietoties atpakaļgaitā kontaktstieņu un kontakttīkla dēļ ir ierobežotas. Apgriešanās vietas tiek iedalītas pulksteņrādītāja virzienā (ar krusteņiem) un pretēji pulksteņrādītāja virzienam (bez krusteņiem) izbraucamās. Parasti vietās, kuras tiek izmantotas transportlīdzekļu apgriešanās pretējā braukšanas virzienā vajadzībām, atrodas kontakttīkla sazarojums un rezerves vadi, lai trolejbusiem būtu iespējams citam citu apbraukt, kā arī varētu tos novietot stāvēšanai galapunkta malās, vienlaicīgi nodrošinot, ka, piemēram, pusdienu pārtraukuma laikā būs iespējams turpināt apsildīt trolejbusu. Rezerves vadi bieži vien nav savienoti ar pārējo kontakttīklu, izmantojot pārmijas, līdz ar to trolejbusa vadītājam manuāli nākas pārlikt kontaktstieņus uz šiem kontaktvadiem. Kā vēl vienu iespēju trolejbusam apgriezties pretējā braukšanas virzienā izmanto rotācijas apļus. Nereti, lai taupītu līdzekļus, rotācijas apļa vidū tiek uzstādīts viens kontakttīkla masts, pie kura ar izvirzītu mastu palīdzību tiek piestiprināts kontakttīkls.

Agrāk vietās, kurās dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams ierīkot galapunktus, trolejbusu apgriešanās braukšanai pretējā virzienā tika organizēta pa tā saucamo ''apgriešanās trijstūri''. Tā kontakttīkls bija veidots Y formā, trolejbusi vispirms aizbrauca līdz „trijstūra” galam, tad brauca atpakaļgaitā un griezās pa kreisi vai labi, nonākot „kabatā”, pēc tam braucot uz priekšu veica pretēju iepriekšveiktajam pagriezienu, līdz ar to izbraukdami nepieciešamajā virzienā. ''Apgriešanās trijstūra'' konstrukcija trolejbusiem lika izbraukt izejošās un saejošās pārmijas atpakaļgaitā. Mūsdienās šādu praksi vairs nepiekopj.

Trīs vietās Eiropā — [[Lielbritānija]]s pilsētās [[Kraistčērča (Lielbritānija)|Kraistčērčā]] un [[Longvuda|Longvudā]] pie [[Hudersfīlda]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Bournemouth Picture Gallery|language=angļu val.|url=http://www.trolleybus.net/bournemouth.htm|accessdate=|archive-date={{dat|2010|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100529171221/http://www.trolleybus.net/bournemouth.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Former trolleybus turntable, Longwood, near Huddersfield|language=angļu val.|url=http://www.geograph.org.uk/photo/645432|accessdate=}}&lt;/ref&gt; kā arī Vācijas pilsētā Zolingenē — trolejbusu apgriešanos pretējā braukšanas virzienā nodrošināja [[griezulis]], līdzīgi kā dzelzceļā — lokomotīvju apgriešanu. Vienīgais mūsdienās saglabājies griezulis ir Zolingenē, kur to līdz pat 2009. gada novembra vidum izmantoja 683. maršruta trolejbusi, pēc līnijas pagarināšanas tika nolemts vēsturisko griezuli saglabāt un izmantot pasākumos kā pilsētas sabiedriskā transporta muzeja eksponātu brīvā dabā.

&lt;gallery perrow=&quot;6&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Konečná Višķu iela.jpg|Trolejbusu galapunkts [[Rīga|Rīgā]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielā]] ar joslu kreisajā pusē paredzētu trolejbusu stāvēšanai.
Attēls:Ostrava, Moravská Ostrava a Přívoz, trolejbusy.JPG|Trolejbusu galapunkts [[Ostrava|Ostravā]] ar iespēju trolejbusiem gar malu apbraukt vienam otru.
Attēls:Keerlus Rijkerswoerd.jpg|Apgriešanās aplis [[Arnema|Arnemā]], izmantojot vienu kontakttīkla balstu apļa vidū.
Attēls:Reading Trolleybus at Three Tuns.jpg|Apgriešanās aplis kādā no Lielbritānijas pilsētām ierīkots krustojuma vidū (1966. gads).
Attēls:Hradec Králové, Riegrovo náměstí a S. K. Neumanna.jpg|Par trolejbusu apgriešanās vietu [[Hradeckrālove|Hradeckrālovē]] kalpo rotācijas aplis.
Attēls:Weimar, Ikarus 280T.jpg|Trolejbusu apgriešanās aplis [[Veimāra|Veimārā]].
Attēls:Jelcz 120MT 024, trolleybus line B, Tychy, 2006.jpg|Trolejbusu apgriešanās vieta [[Tihi]].
Attēls:Busdrehscheibe03-Schloss Burg-110105 kl.jpg|Trolejbusu griezulis [[Zolingene|Zolingenē]].
Attēls:Vratný trojúhelník.svg|''Apgriešanās trijstūra'' shēma.
&lt;/gallery&gt;

=== Gaisvadu pārmijas ===
[[Attēls:Switch-trolley.svg|thumb|250px|Simetriski izejošas pārmijas pārslēgta B virzienā shēma. ''Apzīmējumi'': 1 — sekcijas izolators; 2 — mēle; 3 — kontaktvads; 4 — kustīgi asmeņi; 5 — enkura trose; X — pārmijas izbraukšanas virziens, braucot ar izslēgtu spēka ķēdi; B — pārmijas izbraukšanas virziens, braucot ar ieslēgtu spēka ķēdi]]
[[Attēls:Trolley3WireSwitch.jpg|thumb|250px|Simetriska izejošā pārmija (Padomju standarts)]]
Gaisvadu pārmijas ir trolejbusu kontakttīklā uzstādīts mehānisms, kas nodrošina kontaktstieņu pārvietošanu uz citiem vadiem kontakttīkla zarošanās vietās vai pārvietošanu uz kopējiem vadiem kontakttīklu savienošanās vietās. Tās sastāv no divām savstarpēji izolētām daļām, kuras ir aprīkotas ar [[Elektromagnēts|elektromagnētu]], kas strāvas pievades gadījumā izmaina asmeņu pozīciju. Pārmijas primāri iedala pēc to izmantošanas mērķa — izejošās, kad kontakttīkls sadalās divos atsevišķos, un saejošās, kad divi kontakttīkli pāriet vienā. Tāpat tās var iedalīt pēc serdes stāvokļa — ar polarizētu kustīgu serdi (abu virzienu kontaktvados strāva plūst nepārtraukti) un nekustīgu serdi (abu virzienu kontaktvados īslaicīgi neplūst strāva) — vai arī pēc uzbūves un pārslēgšanas principa.

Mūsdienīgas izejošās pārmijas darbina izmantojot tālvadību — no trolejbusa pārraidot radio signālu vai izmantojot pārmiju induktīvo vadīšanu. Pārsvarā modernās pārmiju pārslēgšanas metodes ir cieši saistītas ar transportlīdzekļos esošo borta datoru un notiek pilnīgi automātiski. Ja borta datora nav, vadītājam pārmija nepieciešamības gadījumā ir jāpārslēdz ar attiecīgajām pogām vadītāja kabīnē. Jaunākās paaudzes pārmiju uzbūve vienā no virzieniem ļauj tās izbraukt ar ātrumu līdz 60 km/h, jo šī virziena kontakttvadi pirms un pēc pārmijas virzās pa to pašu trajektoriju, kamēr blakus kontaktvadi attiecīgi uzreiz pēc pārmijas nedaudz novirzās slīpi uz kreiso vai labo pusi. Savukārt vecākās paaudzes izejošās pārmijas var pārslēgt izmainot trolejbusa strāvas patēriņu. Saejošās pārmijas nav jāpārslēdz, tās funkcionē pēc [[Nometošā pārmija|nometošās pārmijas]] principa vai arī tajās nav iekļautas nevienas kustīgas daļas.

Bijušās PSRS valstu trolejbusu satiksmes sistēmās izmantotās simetriskās pārmijas tiek pārslēgtas, izmainot transportlīdzekļa [[Elektriskā strāva|strāvas]] patēriņu. Proti, ja trolejbusam ir nepieciešams pārmiju izbraukt pa labi, transportlīdzekļa vadītājs to izbrauc ar izslēgtu spēka ķēdi, kā rezultātā caur pārmijas spoli plūst neliela strāva un pārmijas asmeņi neizmaina savu virzienu — paliek izejas stāvoklī. Savukārt ja nepieciešams pārmiju izbraukt pa kreisi, ir jābūt ieslēgtai spēka ķēdei. Šajā gadījumā rodas sekojoša elektriskā ķēde: kontaktvads (pozitīvais) — kreisā pārmijas spole — kreisais kontaktstienis — [[aktīvā pretestība]] — labais kontaktstienis — labā pārmijas spole — kontaktvads (negatīvais), tās laikā nostrādā abas eletromagnētiskās spoles un asmeņi pārslēdzas pārmijas izbraukšanai virzienā pa kreisi. Tādā stāvoklī pārmija paliek tik ilgi, kamēr abu kontaktstieņu slīdkurpes nenokļūst uz jaunizveidotajiem vadiem. Elektriskā ķēde izjūk, spolēm vairs netiek pievadīta strāva un pārmijas asmeņi atgriežas sākotnējā pozīcijā — izbraukšanai pa labi. Vairākās pilsētās, piemēram, [[Kijiva|Kijivā]], [[Rivne|Rivnē]] ([[Ukraina]]) un [[Ufa|Ufā]] ([[Krievija]]), šāda pārmiju pārslēgšanas metode strādā pretēji, tas ir izbraukšanai pa kreisi — izslēgta spēka ķēde, pa labi — ieslēgta. Tā kā pārmijas konstrukcijas dēļ kontakttīkli uzreiz pēc tās izbraukšanas nedaudz attālinās viens no otra (novirzās slīpi), lai izvairītos no kontaktstieņu nokrišanas, šādas pārmijas ir jāizbrauc ar ātrumu ne lielāku par 25 km/h.

Ārpus bijušās PSRS plaši tiek izmantotas induktīvās pārmijas vai pārmijas, kurās asmeņu pārslēgšanu nodrošina ar [[Radiovadīšana|radiovadīšanu]]. Pilsētās ar šādu sistēmu trolejbusa vadītājam nav nepieciešams, izmantojot spēka ķēdi, operēt ar strāvas patēriņa izmaiņām, tas ļauj pārmiju izbraukt ar lielāku ātrumu. Šādu sistēmu izmantošana novērš iespēju, ka aizmugurē braucošais trolejbuss varētu „[[Pārmijas uzgriešana|uzgriezt pārmiju]]”, kamēr priekšā braucošā transportlīdzekļa kontaktstieņi nav šķērsojuši visas pārmijas daļas. Nereti pie pārmijām uzstāda arī luksoforu, kas norāda kādā virzienā atrodas asmeņi vai aizliedz iebraukt pārmijā, ja iepriekšējā trolejbusa slīdkurpes vēl atrodas tajā. Turpretī pārmiju radiovadīšana notiek ar speciāliem kodētiem radio signāliem, pārmija tiek pārslēgta tikai tad, ja ir saņemts pareizs radio kods.

Trolejbusa gaisvadu pārmijas parasti atrodas dažus metrus pirms krustojuma. Šāds kontakttīkla izkārtojums ļauj trolejbusam samazināt kustības ātrumu tikai īsi pirms krustojuma, nereti šī iemesla dēļ arī pieturvietas ir izvietotas pirms krustojumiem. Jaunizveidotie kontakttīkli kādu gabalu atrodas viens otram blakus pirms tie pilnībā viens no otra atdalās. Saejošās pārmijas turpretī atrodas uzreiz aiz krustojuma, kas ļauj trolejbusam tūlīt pēc pagrieziena manevra veikšanas vai krustojuma šķērsošanas palielināt braukšanas ātrumu. Vietās, kur trolejbusu kustība ir paredzēta pa kreisi, pa labi un taisni un tādēļ izveidojas vairāk nekā divi kontakttīkli, piemēro šādu pārmiju un vadu izkārtojumu: vistālāk no krustojuma atrodas izejošā pārmija virzienam pa kreisi, savukārt vistuvāk krustojumam ir otra izejošā pārmija braukšanas virzieniem pa labi un taisni.

Daudzās pilsētās trolejbusu satiksmes sistēmas operatori izvairās uzstādīt izejošās pārmijas vietās, kur viens no kontakttīkliem netiek izmantots ikdienā. Tas nozīmē, ka blakus ikdienā lietotajiem kontaktvadiem atrodas rezerves vadi, kurus izmanto, lai, piemēram, svarīgu pasākumu laikā trolejbusu satiksmi būtu iespējams novirzīt pa citām ielām. Tādā veidā konkrētajā vietā trolejbusiem regulāri nav jāsamazina braukšanas ātrums, lai izbrauktu pārmiju, un tie netraucē citiem satiksmes dalībniekiem. Nepieciešamības gadījumā trolejbusa vadītājam pašam ir jāpārliek kontaktstieņi uz blakus esošajiem vadiem.

&lt;gallery perrow=&quot;6&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Trolleybus Weiche.jpg|Izejošā pārmija (joslu sadalīšanās)
Attēls:Weiche vbl Breitenlachen.jpg|Saejošā pārmija bez kustināmām daļām (joslu saplūšana)
Attēls:HPIM0202.JPG|Tūlīt pat pēc saejošās pārmijas (priekšā) seko izejošā pārmija
Attēls:Obus-detail-rr-14.jpg|Abas divas izejošās pārmijas mēles
Attēls:Weichenmotor OBus.jpg|Izejošās pārmijas mēle tuvplānā
Attēls:Obus-detail-rr-17.jpg|Saejošā pārmija bez pāmijas mēles
Attēls:Obus-detail-rr-15.jpg|Izejošās pārmijas kustīgā sirds
Attēls:Obus-detail-rr-18.jpg|Saejošās pārmijas stingrā sirds
&lt;/gallery&gt;

=== Krusteņi ===
Par vienu no sarežģītākajām trolejbusa kontakttīkla daļām uzskata krusteņus, jo ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu izolāciju kontakttīklu krustošanās vietās starp abiem perpendikulārajiem vadiem, it īpaši starp pozitīvo un negatīvo polu. Tieši šo iemeslu dēļ krustenī katrā virzienā divās vietās nav strāvas padeves, līdz ar to tie ir jāšķērso ar ieskrējienu. Krusteņus iedala trīs veidos: trolejbusa-trolejbusa, trolejbusa-tramvaja, kā arī reti sastopamos trolejbusa-[[Dzelzceļa elektrifikācija|elektrificēta dzelzceļa]].

Bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] valstīs parasti trolejbusa-trolejbusa krusteņos uz katra virziena viena no ieejas vadiem tajā tiek uzstādīts viens [[sekcijas izolators]] ar [[Lokizlāde|loka dzēšanas]] kameru, bet uz pārējiem vadiem — bez loka dzēšanas kameras. Lai izbrauktu krusteni, saskaņā ar ekspluatācijas noteikumiem ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu līdz 20 km/h.

Ārpus bijušās PSRS plaši tiek izmantota krusteņu konstrukcija, kad viena virziena kontaktvadi nav izolēti, bet perpendikulārā virziena — izolēti. Rezultātā kontakttīklu krustošanās vieta kļūst kompaktāka un tās šķērsošanai nav nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu. Šādi krusteņi tiek konstruēti ar kustīgām daļām, kas ļauj to lietot dažādos kontakttīkla krustošanās leņķos.

Trolejbusa-tramvaja krusteņu galvenā atšķirība ir divu kontakttīklu, paredzētu dažādiem strāvas noņēmējiem, krustošanās. Pārsvarā šādā gadījumā tramvaju satiksmei domātais vads parasti atrodas zemāk par trolejbusu kustībai paredzētajiem vadiem. Šis paņēmiens ļauj tramvaja [[pantogrāfs (transports)|pantogrāfam]] šķērsot krusteni neaizskarot trolejbusa kontaktvadus. Pilsētās, kurās tramvaji kā strāvas noņēmēju izmanto kontaktstieni, kontakttīkls bieži vien attiecībā pret krusteni tiek uzstādīts slīpā leņķī, tādā veidā pieļaujot iespēju uzstādīt trolejbusa-trolejbusa krusteni. Jaunākās paaudzes trolejbusu-tramvaju krusteņus kā tramvaji, tā trolejbusi var šķērsot nesamazinot braukšanas ātrumu.

Pagaidām mazpazīstami ir trolejbusa-[[Maiņstrāva|vienfāzes maiņstrāvas]] dzelzceļa krusteņi, jo lielo sprieguma starpību dēļ abpusēja kontaktvadu izolācija ir ierobežota. Neskatoties uz to, ir zināmas vairākas vietas, kur šādi krusteņi ir pastāvējuši. Viena no tām līdz trolejbusu satiksmes slēgšanai bija [[Insbruka]], [[Austrija|Austrijā]], kur trolejbusi šķērsoja 15 000 V elektrificētu dzelzceļa līniju. Savukārt [[Plovdiva|Plovdivā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], transportlīdzekļu maršruts krustojās ar dzelzceļa līniju, kur spriegums kontakttīklā sasniedza 25 000 V. Turpretī [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], plānotais trolejbusu līnijas pagarinājums, šķērsojot elektrificētu dzelzceļa līniju, drošības nolūkos netika atļauts.

Dzelzceļa līniju elektrifikācija nereti noveda pie trolejbusu maršrutu vai pat visas sistēmas slēgšanas. Piemēram, 1990. gadu vidū, elektrificējot [[Potsdama|Potsdamu]] šķērsojošo dzelzceļa līniju, pilsētā tika likvidēta trolejbusu satiksme. Arī Rīgā, saistībā ar [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļa līnijas]] posma Rīga — Mangaļi elektrifikāciju 1957. gadā, tika saīsināts (šajā gadījumā sadalīts divās daļās) [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2. trolejbusu maršruts]] „Lauvas iela — Kultūras un atpūtas parks”, trolejbusi no [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] kursēja tikai līdz [[Sarkandaugava]]i, tas ir līdz dzelzceļa pārbrauktuvei. Savukārt otrpus tai galapunkts atradās [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. maršruta]] trolejbusiem, kas tālāk pasažierus nogādāja pilsētas centrā.

Krusteņi ir viena no tām trolejbusa kontakttīkla daļām ar palielinātu risku kontaktstieņu nokrišanai. Visbiežāk tas var notikt, ja konkrētajā vietā ir nelīdzens ceļa segums vai tiek ievērojami pārsniegts noteiktais krusteņu izbraukšanas ātrums. Tāpat jāņem vērā, ka krusteņos apstāties nedrīkst.

&lt;gallery perrow=&quot;6&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Obus-detail-rr-30.jpg|Trolejbusu krusteņi Ēbersvaldē, Vācijā
Attēls:Obus-detail-rr-34.jpg|Abu divu braukšanas virzienu kontakttīkls uz īsu brīdi pārtrūkst
Attēls:A Crossing of Overhead lines in Athen.JPG|Trolejbusu un tramvaju krusteņi Atēnās
Attēls:Salzburg OBus P1250843.JPG|Trolejbusa un tramvaja krusteņi Zalcburgā
Attēls:Lip troll.jpg|Trolejbusa un tramvaja krusteņi Krievijā
Attēls:17. maršruta trolejbuss Brīvības un K. Barona ielu krustojumā.JPG|Tramvaja un trolejbusa krusteņi Rīgā
&lt;/gallery&gt;

=== Krusteņu pārmijas ===
Šobrd kustības organizēšanā reti izmantotas tiek krusteņu pārmijas — pārmiju un krusteņu apvienojums vienā kopīgā kontakttīkla elementā. Tās iedalās vienkāršajās krusteņu pārmijās ar divām mēlēm un dubultajās ar četrām mēlēm. Vienkārša krusteņu pārmija sastāv no vienas izejošās pārmijas, viena krusteņa un vienas saejošās pārmijas. Turpretī dubulta krusteņu pārmija sastāv no divām izejošām pārmijām, viena krusteņa un divām saejošajām pārmijām. Neskatoties uz to, ka krusteņu pārmijas ir dārgākas nekā katra pārmija vai krustenis atsevišķi, tās nodrošina dinamisku kontakstieņa slīdējumu, samazinot kontaktstieņu krišanas risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=«Lehrpfad» mit DKW – Neue Trolleybus-Fahrleitungen beim Bahnhof Bern|language=vācu val.|url=http://bahn-journalisten.ch/PDF/Berichte/2008-04-21-av.pdf|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2006. gada 2. maija vienā no lielākajiem [[Zalcburga]]s centra krustojumiem ir uzstādīta vēl sarežģītākas konstrukcijas krusteņu pārmija. Šī kontakttīkla specdaļa nodrošina iespēju krustojumā no četrām tā piebrauktuvēm braukt tālāk trīs virzienos. Ja šāda kontakttīkla konstrukcija tur nebūtu uzstādīta, būtu vajadzīgas 8 saejošās pārmijas un 16 krusteņi.

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Obus Salzburg P1250893.JPG|Vienkārša krusteņu pārmija Zalcburgā ar divām mēlēm.
Attēls:Obus Salzburg P1250891.JPG|Dubulta krusteņu pārmija Zalcburgā ar četrām mēlēm.
&lt;/gallery&gt;

=== Speciālluksofori ===
Dažās valstīs ir speciāli trolejbusu luksofori un ceļazīmes. Trolejbusiem speciāli paredzētie luksofori parasti tiek uzstādīti uz kontakttīkla šķērsvadiem (''Querdrähten'') kā alternatīva apzīmējumiem uz asfalta. Šie luksofori ir diožu luksofori un ar to palīdzību tiek parādīts kādā virzienā pārmija ir pārslēgta. Šāds paņēmiens ir populārs Vācijā, Austrijā, Šveicē un citās valstīs.

[[Latvija|Latvijā]] pirms trolejbusu pārmijām nav luksoforu, kā arī trolejbusu satiksmē neeksistē specifiskas ceļazīmes.

&lt;gallery perrow=&quot;5&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Obus-detail-rr-19.jpg|Ceļazīme norāda uz to, ka krusteņos nav strāvas
Attēls:Obus-detail-rr-16.jpg|Luksofors parāda tālāk sekojošās pārmijas braukšanas virzienu
Attēls:Catenaryswitch.jpg|Luksofors parāda pārmijas braukšanas virzienu
Attēls:Marktplatz-eberswalde-rr-2.jpg|Luksofors parāda pārmijas braukšanas virzienu naktī
Attēls:Grafik Bodenmarkierungen vbl.png|Lucerna: Pārmijas luksofora signalizācijas un asfalta marķējuma shēma
&lt;/gallery&gt;

=== Tornītis un citi apkalpojošie transportlīdzekļi ===
Kontakttīkla uzturēšanai tiek izmantoti tā saucamie tornīši. Pārsvarā tie ir smagās automašīnas ar speciālu pacēlāju uz jumta, retāk ar piekabi. Izolētā paceļamā platforma ļauj strādāt ap kontakttīklu, neatslēdzot to. Vēl viena speciāla tehnikas vienība kontakttīkla apkopes jomā ir piekabes kāpnes (''Anhängeleiter''). Dažās pilsētās tiek izmantota arī speciāla kontakttīkla eļļošanas automašīna (''Fahrleitungsschmierwagen''). Tāpat tiek izmantots evakuators, tā uzdevumus var arī veikt motorizēts tornītis. Ir pilsētas, kurās trolejbusu satiksmes apkalpotājautomašīnas veic vēl citus, komunālus, uzdevumus, piemēram, sniega tīrīšanu.

&lt;gallery perrow=&quot;6&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Star pkt.JPG|[[Gdiņa]]: Tornītis, strādnieki palīdz trolejbusam, kuram nokrita kontaktstieņi
Attēls:Vbl NAW 187 Volvo 10.JPG|Lucerna: Tornītis, strādnieki remontē pārmiju
Attēls:Brno, Řečkovice, montážní vůz s plošinou DPMB II.JPG|Vecs ''[[Škoda]]'' tornītis [[Brno]]
Attēls:Brno, 140 let MHD (5).jpg|Jauns ''[[Renault]]'' tornītis Brno
Attēls:Brno, 140 let MHD (53).jpg|Vecs ''Škoda'' tornītis kalpo kā evakuators Brno
Attēls:Trolejbusa kontakttīkla remonts Raiņa bulvārī.JPG|Tornītis Rīgā, tiek labots vētras laikā bojāts kontakttīkls
&lt;/gallery&gt;

=== Trolejbusu depo ===
Trolejbusu depo (saukti arī par trolejbusu parkiem) īpaši neatšķiras no autobusu depo, bieži vien trolejbusi un autobusi tiek apkopti pat vienā depo. Tomēr trolejbusi, atšķirībā no autobusiem, trolejbusu depo noparkojas izmantojot cilpas metodi (''Schleifenfahrt''). Tas nozīmē, ka trolejbusi apkopes cehā iebrauc pa vienu pusi, bet izbrauc pa otru.

Daudzos trolejbusu depo ir iespējams braukt arī pa apli, nepametot pašu depo. Tas ļauj depo teritorijā braukt jauniem, pārbūvētiem vai remontētiem trolejbusiem, kuriem vēl nav izsniegta atļauja piedalīties ceļu satiksmē (tie tiek testēti depo teritorijā). Trolejbusu remonts un tehniskā trolejbusu apkope tiek veikta speciālos cehos. Bieži depo teritorijā ir sastopamas arī apkopes platformas, ar to palīdzību ir vieglāk nokļūt uz trolejbusa jumta, pie tā jumta elektroiekārtam un kontaktstieņiem. Iebrauktuvei trolejbusu depo cehā ir jābūt vienā līmenī ar kontakttīklu.

Trolejbusu depo var būt gan atklātas āra stāvvietas ar sazarotu kontakttīklu, gan slēgti boksi. Tāpat depo atrodas arī speciālās tehnikas garāžas, dažādu materiālu (riepu un kontaktieliktņu, smēreļļu, instumentu u.c.) noliktavas. Vēl depo atrodas telpas krāsošanai un žāvēšanai, medpunkts, dispečeru punkts, atpūtas telpas u.c. Nereti trolejbusu depo mēdz iedalīt tramvaju—trolejbusu un autobusu—trolejbusu depo.

&lt;gallery perrow=&quot;6&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Novokosinsky bus-trolleybus depot.JPG|Autobusu-trolejbusu parks [[Maskava|Maskavā]]
Attēls:Vrn 2park.jpg|Boksi trolejbusu parkā [[Voroņeža|Voroņežā]]
Attēls:Buses trolmerida.JPG|Trolejbusu depo [[Venecuēla|Venecuēlā]], attēlā redzami trolejbusi, kuri ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru
Attēls:Jelcz 120ME warsztat.JPG|Trolejbuss Jelcz 120ME atrodas uz apskates līnijas trolejbusu depo [[Gdiņa|Gdiņā]]
Attēls:ABunchOfMuniTrolleybusesAtPotreroDivisionInSanFrancisco.jpg|Trolejbusu depo [[Sanfrancisko]]
&lt;/gallery&gt;

=== Elektropadeve ===
[[Attēls:Podstacja dworzec.JPG|thumb|Vilces apakšstacija [[Gdiņa|Gdiņā]]]]
[[Attēls:ElectricSubstationKrestovsky21-04.jpg|thumb|Vilces apakšstacija [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], paredzēta kā tramvaja, tā trolejbusa tīklam]]

Trolejbusu kontakttīkls, līdzīgi kā dzelzceļa, ir sadalīts vairākos strāvas pievades posmos, kuri viens no otra ir atdalīti ar sekcijas izolatoriem. Katrs posms ir pieslēgts vienai vai vairākām vilces apakšstacijām, izmantojot pazemes elektropārvades līnijas un [[barošanas fīderis|barošanas fiderus]] virszemē. Šāda kontakttīkla uzbūve ļauj nepieciešamības gadījumā atslēgt no strāvas tikai nelielu tā daļu. Parasti vilces apakšstacijas tiek uzstādītas tā, lai varētu nodrošināt elektroenerģijas padevi pēc iespējas vairāk posmiem. Gadījumā, ja kādā posmā ir radušās problēmas ar strāvas padevi izmantojot pievadvadus, tad ir iespējams uz sekcijas izolatora veikt pārvienojumu elektrotīklā, kas nodrošinās attiecīgā posma barošanu no blakus posma. Šāds kontakttīkla darbības nodrošināšanas veids ir paredzēts tikai un vienīgi ārkārtas situācijās, jo var tikt pārslogots otra posma barošanas fīderis.

Trolejbusu satiksmes pirmsākumos to darbināšanai tika izvēlēts ļoti neliels spriegums. Vēsturiski vislielākais izmantotais spriegums kontaktvados — 1100 V — ir reģistrēts [[Šveice|Šveicē]], starppilsētu trolejbusu līnijā [[Tūna]] — [[Beātenbuhte]]. Tomēr drošības nolūkos trolejbusi bija aprīkoti ar [[Zemējuma skava|zemējuma skavu]], ko nolaida uz ielas pirms durvju atvēršanas. Par iemeslu šādam spriegumam vados kalpoja slēgtās vilcienu satiksmes elektroapgādes sistēmas pārņemšana. Šī starppilsētu līnija darbojās 30 gadus, no 1952. gada līdz 1982. gadam. Vairākās Šveices un [[Ziemeļitālija]]s pilsētās ir ticis izmantots arī 1000 V liels spriegums, kā beidzamā no šādas trolejbusu satiksmes sistēmas ekspluatācijas 2001. gadā atteicās Šveices pilsēta [[Lugāno]].

Mūsdienās vilces apakšstacijās tiek veikta ienākošās 6 — 10 kV maiņstrāvas pārvēršana par 600 V līdzstrāvu, kas ir trolejbusa un bieži vien arī [[Tramvajs|tramvaja]] darba spriegums. 1980. gadu beigās tika uzsākts ekspluatēt arī konbtakttīklu ar 750 voltu lielu spriegumu. Savukārt vairumā [[Rumānija]]s pilsētu pārsvarā tiek izmantots 850 voltu liels spriegums, vienīgi [[Timišoara|Timišoarā]] tas ir mazāks. [[Sprieguma kritums]] jebkurā kontakttīkla vietā nedrīkst pārsniegt 15%. Pilsētās, kurās darbojas tramvaju un trolejbusu satiksmes sistēmas, energosaimniecība abiem transporta veidiem ir kopēja.

Strāvas pievades posmu garumu galvenokārt ietekmē apakšstacijas jauda un katrā trolejbusu satiksmes sistēmā tie ir atšķirīgi. Šveicē uz četriem kontakttīkla kilometriem ir viena pievades vieta. Savukārt, piemēram, [[Zolingene|Zolingenē]] ([[Vācija]]) 20 transformatori nodrošina 98,7 kilometrus garo kontakttīklu ar elektroenerģiju. Vilces apakšstacijas kontaktvadus nodrošina ar 1000 līdz 1500 [[ampērs|ampēriem]] stipru strāvu.

Strāvas pievades posmi viens no otra tiek atdalīti izmantojot sekcijas izolatorus. Lielākajā daļā pilsētu, kurās darbojas trolejbusu satiksme, ar sekcijas izolatoru palīdzību tiek izolēti abi kontaktvadi, taču ir arī pilsētas, kurās izolēts ir tikai pozitīvais vads. Viens no iemesliem, kāpēc uzstāda šādus izolatorus ir iespējamā polu maiņa (no plusa uz mīnusu vai otrādi) kontaktvadā, jo tiešā tuvumā viens otram atrodas kā pozitīvais, tā negatīvais vads. Sekcijas izolatori ir veidoti no strāvu nevadošiem materiāliem kā [[plastmasas]], [[Koks|koka]], [[keramika]]s vai [[Stikls|stikla]] stienīšiem. Tie parasti ir 300 mm garas un palīdz novērst [[Īssavienojums|īssavienojumus]] starp diviem strāvas pievades posmiem.

Lai nerastos [[lokizlāde]] un izolators nenodegtu, trolejbusam tas ir jāizbrauc bezstrāvas režīmā. Šī iemesla dēļ sekcijas izolatorus uzstāda vietās, kur trolejbusa apstāšanās ir maz ticama, tos neuzstāda pie krustojumiem, krustojumos un pie pieturvietām. Saistībā ar augsto izolatoru bojājumu risku, tie bieži tiek mainīti.

Daudz mūsdienīgāks sekciju izolatora veids ir tā saucamais diožu izolators, kas ļauj izbraukt izolatoru bez strāvas pārtraukuma, kontaktstieņi strāvu attiecīgi saņem no viena vai otra pievades posma. Trolejbusa kontaktstieņa slīdkurpei iebraucot izolatora vidū, abi pievades posmi uz īsu brīdi tiek galvaniski savienoti — šajā momentā ir pārtraukums [[Strāvas cilpa|strāvas cilpā]], jo plus un mīnuspolu diodes ķēdē ir saslēgtas pretēji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Jahresübersicht 1999 auf obus-es.de|language=vācu val.|url=http://www.obus-es.de/ov_1999.htm|publisher=www.obus-es.de|accessdate=}}&lt;/ref&gt;

Ir vietas, kur abu virzienu pozitīvie vai negatīvie kontaktvadi savā starpā ir savienoti ar pastiprinātājvadiem. Šādā veidā tiek izlīdzināta abu virzienu kontaktvadu [[elektriskā slodze]], kas savukārt novērš pārmērīgus [[strāvas zudumi|strāvas zudumus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Querkupplungen beim Obus Eberswalde|language=vācu val.|url=http://www.obus-ew.de/d2307.htm|accessdate=|archive-date={{dat|2014|04|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140408080724/http://www.obus-ew.de/d2307.htm}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz šādas sistēmas esamību, trolejbusu kontakttīklā ir iespējamas sprieguma izmaiņas robežās no 450 līdz 750 voltiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Stromversorgung und Fahrleitung im Eberswalder Obus-Netz|language=vācu val.|url=http://www.obus-ew.de/d23.htm|accessdate=}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery perrow=&quot;5&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:Zakret do Oksywia Street, Gdynia.jpg|Gdiņa: strāvas pievades punkts kontakttīkla mastā
Attēls:Obus-detail-rr-06.jpg|Ēbersvalde: Strāvas pievades punkts tuvplānā
Attēls:Streckentrenner vbl Weinbergli.jpg|Divu strāvas pievades zonu izolators, pa vidu ir īss bezstrāvas posms
Attēls:VBL FL Querkupplung.jpg|Pastiprinātājvadi
Attēls:Mapa-2008-leto.gif|Shēma ar elektropievades zonām [[Pardubice|Pardubicē]]
&lt;/gallery&gt;

=== Kontakttīkla apledošana ===
[[Attēls:VBL001.JPG|thumb|Vislielākās problēmas ar trolejbusu kontakttīklu rodas ziemā]]
Vislielākās problēmas ar trolejbusu kontakttīklu rodas ziemā, kad tas ir apledojis vai uz tā ir izveidojusies [[sarma]], kas savukārt veicina pārāk lielu [[Elektriskā pretestība|elektrisko pretestību]] kontaktvados. Šādā gadījumā, trolejbusa kontaktstieņu slīdkurpēm pārvietojoties pa vadiem, tiek izraisīti regulāri strāvas padeves pārrāvumi un zibeņošana. Turpretī, ja kontakttīkla vadus klāj pārāk bieza ledus kārta, tas var novest pat pie vadu pārtrūkšanas.&lt;ref&gt;[http://www.obus-es.de/Fahrleitungsenteiser.htm Fahrleitungsenteisung im Esslinger Obus-Netz]&lt;/ref&gt; Trolejbusi, kuri nav aprīkoti ar [[sprieguma kontrole]]s iekārtu, var nelielā ātrumā izbraukt apledojuša kontakttīkla posmu, tomēr to slīdkurpes sāk stipri degt.&lt;ref name=&quot;Kenning S. 4–17&quot;/&gt; Grūtāk šādos apstākļos pabraukt ir jaunāko paaudžu trolejbusiem, kuru elektroiekārtas ir jutīgākas pret dažādām izmaiņām.

Atšķirībā no [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] kontakttīkla, kuru no apledojuma atbrīvo vilciena [[pantogrāfs (transports)|pantogrāfs]], trolejbusu kontakttīklu ir nepieciešams jau iepriekš atbrīvot no ledus. Daudzās pilsētās šim mērķim tiek izmantotas ar īpašu kontaktstieni aprīkotas apvidus automašīnas, mikroautobusi vai pat autobusi, uz kuriem uzstādītais kontaktstienis nokasa ledu no vadiem, vienlaicīgi apsmidzinot tos ar pretapledojuma līdzekli, kurš sastāv no [[ūdens]], [[Etanols|etanola]] un [[Glicerīns|glicerīna]]. Lai veiktu kvalitatīvu ledus noskrāpēšanu un vadu apsmidzināšanu, maksimālais transportlīdzekļa ātrums nedrīkst pārsniegt 30 km/h.&lt;ref name=&quot;VBL-Zeitung&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vbl.ch/fileadmin/customer/Aktuell/vbl_zeitung/Vblzeitung/vbl_zeitung_Nr_51.pdf |title=VBL-Zeitung Nummer 51, November 2010, Seite 26 |access-date={{dat|2018|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170111184340/https://www.vbl.ch/fileadmin/customer/Aktuell/vbl_zeitung/Vblzeitung/vbl_zeitung_Nr_51.pdf }}&lt;/ref&gt; Šādas darbības tiek veiktas pa nakti vai agrā rītā, neilgi pirms pirmo trolejbusu izbraukšanas no depo uz līnijām. Kā alternatīva šai tehnikai tiek piedāvāta pasažieru pārvadāšanai paredzētu trolejbusu aprīkošana ar kontaktstieni, kas var izsmidzināt šo vielu, vai arī dažu braucienu pa visām satiksmes līnijām veikšana nakts laikā.

Dažās pilsētās tiek izmantota mehāniskā kontakttīkla attīrīšana no ledus. Tas nozīmē, ka trolejbusiem no rīta [[Grafīts|grafīta]] kontaktstieņa slīdkurpju vietā tiek uzliktas [[bronza]]s slīdkurpes, ar kuru palīdzību ledus no kontakttīkla vadiem tiek noskrāpēts. Pa dienas vidu bronzas kurpītes atkal tiek aizstātas ar grafīta, jo lielākajā daļā pilsētu trolejbusi brauc tik bieži, ka jauns ledus segums vairs nespēj izveidoties. Daudzviet, kur transportlīdzekļu satiksme tiek organizēta retāk, gadījumā, ja vadi ir apledojuši vai dienas laikā apledo, trolejbusu kustība tiek aizstāta ar autobusu.

Pagājušā gadsimta 30. un 40. gados vairākās [[Vācija]]s pilsētās, tostarp [[Berlīne|Berlīnē]], [[Ēbersvalde|Ēbersvaldē]] un [[Nirnberga|Nirnbergā]] tika veikti eksperimenti ar kontakttīkla vadu apsildīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.berliner-verkehrsseiten.de/bus/Obus/Olines/Spandau/hauptteil_spandau.html |title=Der Spandauer Obus auf den Berliner Verkehrsseiten |access-date={{dat|2009|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071111114516/http://www.berliner-verkehrsseiten.de/bus/Obus/Olines/Spandau/hauptteil_spandau.html |archivedate={{dat|2007|11|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.obus-eberswalde.de Errichtung einer Obus-Anlage mit Einstangensystem in Eberswalde]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.drehscheibe-foren.de/foren/read.php?17,3954807 Ludger Kenning: Die Obuszeit in Nürnberg]&lt;/ref&gt; Savukārt [[Šveice]]s pilsētā [[Sanktgallene|Sanktgallenē]] šāda taktika ledus halles tuvumā tiek izmantota arī mūsdienās.&lt;ref&gt;[http://www.tagblatt.ch/tagblatt-alt/tagblattheute/sg/stgallen/tb-st/art742,161289 Mit Bronze gegen Eis: Was die VBSG gegen vereiste Trolleybus-Fahrleitungen unternehmen]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Par pamatu šīs vietas izvēlei kalpoja halles tuvumā esošais pārāk lielais gaisa mitrums. Trolejbusu kontaktvadu sildīšanā tiek izmantota to iekšējā pretestība. Jāpiebilst, ka šādas kompleksas shēmas nav iespējamas ar visiem taisngriežiem, līdz ar to šāda veida vadu apsildi nevar veikt visur.&lt;ref name=&quot;Kenning S. 4–17&quot;/&gt;

== Organizatoriskie jautājumi ==

=== Trolejbusu reģistrācija ===
Ir valstis, kurās trolejbusiem obligāti ir jābūt valsts reģistrācijas numurzīmēm, tikmēr citās valstīs trolejbusi brauc bez valsts reģistrācijas numurzīmes. Šādā gadījumā troeljbusa ārpusē ir jābūt skaidri saredzamam attiecīgā trolejbusa reģistrācijas numuram. Latvijā trolejbusiem nav jābūt valsts reģistrācijas numurzīmēm, tiem ir tikai trolejbusu satiksmi nodrošinošā uzņēmuma izsniegtais reģistrācijas numurs, kurš ir uzlīmēts kā trolejbusa ārpusē, tā salonā.

Šādās valstīs trolejbusiem nav nepieciešamas valsts reģistrācijas numurzīmes: [[Argentīna]], [[Armēnija]], [[Baltkrievija]], [[Bulgārija]], [[Čehija]], [[Grieķija]], [[Gruzija]], [[Igaunija]], [[Irāna]], [[Japāna]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Krievija]], [[Latvija]], [[Meksika]], [[Moldova]], [[Mongolija]], [[Portugāle]], [[Rumānija]], [[Serbija]], [[Slovākija]], [[Šveice]], [[Tadžikistāna]], [[Turkmenistāna]], [[Ukraina]], [[Ungārija]], [[Uzbekistāna]] un [[Ziemeļkoreja]].

Šādās valstīs trolejbusiem ir nepieciešamas valsts reģistrācijas numurzīmes: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Brazīlija]], [[Čīle]], [[Ekvadora]], [[Francija]], [[Itālija]], [[Jaunzēlande]], [[Kanāda]], [[Ķīna]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Spānija]], [[Vācija]], [[Venecuēla]] un [[Zviedrija]].

&lt;gallery perrow=&quot;5&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:TrolleyBusEsslingenVanHool P1010048.JPG|Vācija: Trolejbuss Eslingā pie Nekāras ar valsts reģistrācijas numurzīmi
Attēls:Schaffhausen NAW BGT 5-25.jpg|Šveice: Trolejbuss bez valsts reģistrācijas numurzīmes, bet aiz tā autobuss ar valsts reģistrācijas numurzīmi.
Attēls:Cluj-Napoca Irisbus 1.jpg|Arī Rumānijā trolejbusiem nav nepieciešamas reģistrācijas numurzīmes.
Attēls:VBL 253 Weinbergli.jpg|Mācību trolejbuss Šveices pilsētā Lucernā bez valsts reģistrācijas numurzīmes.
&lt;/gallery&gt;

=== Pieturvietas ===
Trolejbusa pieturvietas parasti atrodas turpat, kur autobusa pieturvietas. Daudzās valstīs kā, piemēram, [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], trolejbusu pieturvietas izkārtnē ir attēlots trolejbuss, bet autobusu — autobuss. Savukārt, ir arī valstis, kurās abām pieturām ir vienāda izkārtne. Tā, piemēram, [[Latvija|Latvijā]] trolejbusu un autobusu pieturām ir viena kopēja pieturvietas izkārtne, uz tās ir attēlots autobuss. Pieturvietas izkārtne ir iekļauta ceļu satiksmes noteikumos kā ceļazīme nr. 534. Pieturvietās parasti ir rakstīts attiecīgās pieturas nosaukums, trolejbusu maršruti kuri tajā pietur, kā arī ir izvietots to kustības saraksts. Katrā valstī pieturvietas ir atšķirīgas, arī piejamās informācijas daudzums tajās mēdz būt atšķirīgs.

&lt;gallery perrow=&quot;6&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:CZ-IJ04e Zastávka trolejbusu.jpg|Trolejbusa pieturvietas izkārtne Čehijā.
Attēls:PL road sign D-16.svg|Trolejbusa pieturvietas izkārtne Polijā.
Attēls:Západní nádraží, značka zastávky MHD.jpg|Pieturas izkārtnes Čehijā, zem uzzīmētā autobusa un trolejbusa ir rakstīti dažādi autobusu un trolejbusu maršruti.
Attēls:Trolleybus stop in Sevastopol - The Park of the Lenin Comsomol.jpg|Trolejbusa pieturvietas izkārtne [[Ukraina]]s pilsētā [[Sevastopole|Sevastopolē]].
Attēls:Murmansk Bus Station.JPG|Trolejbusa un autobusa pieturvietas izkārtnes [[Krievija|Krievijā]], [[Murmanska|Murmanskā]].
Attēls:Střešovice, sloupek trolejbusové zastávky.jpg|Vēsturiska trolejbusa pieturvietas izkārtne.
&lt;/gallery&gt;

== Ekonomiskie aspekti ==

=== Vispārējs raksturojums un priekšrocības ===
[[Attēls:Trolejbus.linii.21.na.przystanku.Reja.3326.JPG|thumb|Trolejbusi var ātrāk uzņemt ātrumu, izbraucot no pieturu kabatām, nekā autobusi]]
[[Attēls:San Francisco Muni trolleybus lighter.jpg|thumb|Trolejbusi var arī labāk uzbraukt kalnā, kā redzams attēlā (Sanfrancisko)]]
Modernu trolejbusu [[jauda]] pārsniedz 700 kilovatus un tie sasniedz tādu pašu [[Paātrinājums|paātrinājumu]] kā vieglā automašīna, līdz ar to ir iespējams saīsināt brauciena ilgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vcs-sgap.ch/dossiers/OeV/pdf/Trolleybus.pdf |title=Verkehrs-Club der Schweiz: Fragen und Fakten zum Trolleybus |access-date={{dat|2004|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040723041833/http://www.vcs-sgap.ch/dossiers/OeV/pdf/Trolleybus.pdf |archivedate={{dat|2004|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ja trolejbusi kursē garās trolejbusu līnijās, kurās ir daudz pieturu un luksoforu, ir iespējams ietaupīt degvielu, atšķirībā no autobusiem. Tāpat salīdzinot autobusu un trolejbusu satiksmi var secināt, ka autobusi bieži kavējas, turpretī, trolejbusi pārsvarā piebrauc precīzi laikā pie pieturas. Trolejbuss, salīdzinot ar autobusu, ātrāk uzņem ātrumu, līdz ar to tas labāk iekļaujas pilsētas satiksmē nekā autobuss. Parasti tā ir priekšrocība izbraucot no pieturu kabatām vai šķērsielām.

Topogrāfiski sarežģītās vietās trolejbusi ir vieglāk ekspluatējami nekā autobusi, jo tie var vieglāk uzbraukt kalnā. Tā, piemēram, [[Sanfrancisko]] trolejbusi 24. trolejbusu līnijā uzbrauc 228 promiļu lielā kalnā. Tāpat ar trolejbusu ir vieglāk izbraukt šaurus pagriezienus nekā ar tramvaju. Parasti šī iemesla dēļ trolejbusi tiek izmantoti vecpilsētās, kur ir nepieciešami klusi un vidi nepiesārņojoši transportlīdzekļi. Arī ziemas periodā, kad ir apgrūtināta braukšana, trolejbuss ir izdevīgāks nekā autobuss, it īpaši divmotorīgie trolejbusi. Trolejbusi, stāvot dīkstāvē, nezaudē enerģiju, kā arī tie ir darbināmi liela sala laikā.

Vēl viens pozitīvs trolejbusu izmantošanas faktors ir iespēja realizēt trolejbusu ieviešanas projektu īsā laikā. Ja jaunas trolejbusu līnijas ierīkošanai (no plānošanas līdz būvniecībai) ir nepieciešami 2 līdz 4 gadi, tad tramvaja līnijas ierīkošanai, no pirmajiem izmeklējumiem līdz būvdarbu pabeigšanai, var paiet pat 10 līdz 20 gadi.&lt;ref name=&quot;Das moderne Trolleybus-System&quot; /&gt; Piemēram, trolejbusu satiksme Landskronā ([[Zviedrija]]) tika izveidota 6 mēnešu laikā. Tāpat, ierīkojot trolejbusu satiksmi, nav vajadzības iztērēt lielas naudas summas infrastruktūras ierīkošanai, atliek tikai izbūvēt kontakttīklu. Arī jau tā šauras ielas netiek padarītas vēl šaurākas, jo ielās netiek uzstādītas sliedes.&lt;ref name=&quot;schmitz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kommunalverlag.de/downloads/pdf/2009/Innen-KoWi_06-2009.pdf |title=Martin Schmitz: Umweltfreundlicher Nahverkehr mit modernen Trolleybussen |access-date={{dat|2010|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120131213359/http://www.kommunalverlag.de/downloads/pdf/2009/Innen-KoWi_06-2009.pdf |archivedate={{dat|2012|01|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Daudzās valstīs arī trolejbusiem ir mazāki nodokļi nekā autobusiem. Tā, piemēram, Zviedrijā par autobusu ir jāmaksā 20 400 [[Zviedrijas krona|zviedru kronu]] liels nodoklis, bet par trolejbusu tikai 930 zviedru kronas.&lt;ref name=&quot;Lehmann Landskrona&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm | title=Jürgen Lehmann: Eröffnung des Obusbetriebs in Landskrona/Schweden | access-date={{dat|2009|07|02||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20050308230215/http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm | archivedate={{dat|2005|03|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; Savukārt, Vācijā trolejbusi no ceļa nodokļa ir pat atbrīvoti.&lt;ref name=&quot;Kenning Hamburg&quot;&gt;[http://www.drehscheibe-foren.de/foren/read.php?17,3907249 Ludger Kenning: ''Längst Geschichte: Die Dobusse in Harburg'']&lt;/ref&gt;

=== Trolejbusa izmaksas ===
[[Attēls:Запорожский троллейбус - билет 2010.jpg|thumb|Trolejbusa biļetes [[Ukraina|Ukrainā]]]]
Jauns trolejbuss, salīdzinot ar autobusu, maksā dārgāk, pārsvarā viena trolejbusa cena ir divas reizes lielāka nekā viena autobusa. Standarttrolejbuss pārsvarā maksā dārgāk nekā savienotais trolejbuss.&lt;ref name=&quot;Positionspapier Salzburg&quot; &gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/common/files/salzburg_obus_positionspapier_EU.pdf |title=Salzburg, Positionspapier Trolleybus, März 2004 |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120131213359/http://www.trolleymotion.com/common/files/salzburg_obus_positionspapier_EU.pdf }}&lt;/ref&gt; Tā, piemēram, Landskronā, ierīkojot trolejbusu satiksmi, tika aprēķināts, ka standarta trolejbuss maksā 2,4 reizes vairāk nekā standarta autobuss.&lt;ref name=&quot;Landskrona world’s smallest system&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.eltis.org/docs/studies/Landskrona.pdf | title = ''Trolleybus Landskrona – The world’s smallest trolleybus ”system”'' | accessdate = 2017-04-11 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20131203083300/http://www.eltis.org/docs/studies/Landskrona.pdf | archivedate = 2013-12-03 }} (PDF; 3,2 MB)&lt;/ref&gt; Pēc aprēķinu veikšanas Vintertūrē nonāca pie secinājuma, ka standarta trolejbuss maksā pat 3 reizes vairāk nekā standarta autobuss.&lt;ref name=&quot;Systemvergleich Winterthur&quot; /&gt; Šādas cenas tirgū noveda pie tā, ka Vācijā un Austrijā vairs nekursē standarta trolejbusi, to vietā kursē savienotie trolejbusi. Šādas cenas ir sērijveida trolejbusu modeļiem, specpasūtījumi maksā vēl dārgāk.

Trolejbusu cenas atšķiras arī no tā kādu papildaprīkojumu izvēlas, pēc iespējamā dzīves ilguma vai arī pēc tā ražotājvalsts. Savienotais trolejbuss maksā no 400 000 līdz 750 000 eiro.&lt;ref name=&quot;Das moderne Trolleybus-System&quot;&gt;[http://www.voev.ch/dcs/users/91/22_SteinerTB_Vortrag_02042008_Auswahl.pdf Das moderne Trolleybus-System — Zahlen, Fakten, Argumente]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Piemēram, [[Zalcburga]]i paredzētie posmainie trolejbusi izmaksāja 550 000 eiro katrs (50 000 eiro par trolejbusa aprīkošanu ar dīzeļģeneratotu vien).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.voev.ch/dcs/users/6/4_Mackingern.pdf |title=Salzburg setzt auf den Trolleybus |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111116013032/http://www.voev.ch/dcs/users/6/4_Mackingern.pdf }}&lt;/ref&gt; ''St. Gallen'' ([[Šveice]]) posmainie trolejbusi, savukārt, izmaksāja gandrīz 800 000 eiro katrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stadt.sg.ch/home/soziales_und_sicherheit/direktionssekretariat/video.Par.0022.DownloadListPar.0022.File.tmp/104_03400_BR_Trolley_Video.pdf |title=Stadt St. Gallen – Volksabstimmung vom 25. November 2007 |access-date={{dat|2011|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111127145442/http://www.stadt.sg.ch/home/soziales_und_sicherheit/direktionssekretariat/video.Par.0022.DownloadListPar.0022.File.tmp/104_03400_BR_Trolley_Video.pdf |archivedate={{dat|2011|11|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Trolejbusu augstās izmaksas izraisa arī to nobraukums un dzīves ilgums, jo tie pārsvarā tiek ilglaicīgi ekspluatēti. Ja autobuss tiek norakstīts vidēji pēc 10 līdz 14 gadiem, tad trolejbusu parasti noraksta pēc 15 līdz 20 gadiem.&lt;ref name=&quot;Positionspapier Salzburg&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vossloh-kiepe&quot;&gt;[http://www.vossloh-kiepe.com/vkproduktordner.2008-05-14.2095140987/vkproduktordner.2008-06-15.5305035969/der-obus-heute ''Der Obus heute'' auf www.vossloh-kiepe.com]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;VBSH-Studie&quot;/&gt; Bieži trolejbusi tiek ekspluatēti arī vairāk nekā 30 gadus un to nobraukums pārsniedz miljons kilometru. Piemēram, [[Valparaiso]], [[Čīle|Čīlē]], joprojām kursē 1940. gados ražotie tolejbusi. Vecākie trolejbusi ir [[Ziemeļkoreja]]s galvaspilsētā [[Phenjana|Phenjanā]], to nobraukums pārsniedz 2,5 miljonus kilometru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.org/cities/index.php?sy_ID=146 |title=Pjöngjang: Trolleybusse aus vier Jahrzehnten |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080405110614/http://trolleymotion.org/cities/index.php?sy_ID=146 |archivedate={{dat|2008|04|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Tāpat bieži vecu, norakstītu trolejbusu elektroiekārtas tiek no jauna iebūvētas jaunos trolejbusos. Piemēram, Velingtonā 25 gadus vecās ieperiekšējo, norakstīto trolejbusu elektroiekārtas tika atjaunotas un iebūvētas jaunajos trolejbusos.&lt;ref&gt;[http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=763 Wellington: Alle Neuen ausgeliefert]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Ņemot vērā to, ka tehniskie parametri (kontakttīkla spriegums, polaritāte, pārmijas) dažādās pilsētās atšķiras, trolejbusus ir pagrūti samainīt starp pilsētām, tāpēc tiem ir ļoti neliels lietoto transportlīdzekļu tirgus.&lt;ref name=&quot;Positionspapier Salzburg&quot; /&gt; Retos gadījumos, kad norakstītam trolejbusam uzrodas pircējs, to pārdod samērā lēti. Interesanti, ka kopš 1990. gada ļoti daudzi [[Rietumeiropa]]s trolejbusi ir tikuši pārdoti [[Austrumeiropa]]i, it īpaši [[Rumānija]]i un [[Bulgārija]]i.

&lt;gallery perrow=&quot;5&quot; mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Attēls:TCLyon 1712 Heck.jpg|9,6 metrus garie midibusiem līdzīgie trolejbusi [[Liona|Lionā]] ir specpasūtījums.
Attēls:Trolleybus Saurer in Timisoara.jpg|Attēlā redzamais trolejbuss 37 gadus atradās ekspluatācijā [[Vintertūre|Vintertūrē]], pēc tam tas pat tika pārdots [[Timišoara]]i Rumānijā.
Attēls:Verkehrsbetriebe Biel Trolley 69.jpg|Attēlā redzamais Bīles trolejbuss laikā no 1985. līdz 2005. gadam ir nobraucis vairāk nekā miljons kilometru.
Attēls:VBL NAW 190 Schleifseile.jpg|Trolejbuss [[Lucerna (pilsēta)|Lucernā]], kas ir nobraucis jau vairāk nekā miljons kilometru, ir saņēmis speciālu uzlīmi
Attēls:Trolleybuses in Valparaiso.JPG|Valparaiso vēl pat mūsdienās ekspluatācijā atrodas ļoti veci trolejbusi.
&lt;/gallery&gt;

=== Infrastruktūras izmaksas ===
{| class=&quot;wikitable nogrid float-right&quot; align=right
|- align=&quot;center&quot;
| Kontakttīkls abos virzienos || 210 000 €
|- align=&quot;center&quot;
| Krusteņi || {{0}}20 700 €
|- align=&quot;center&quot;
| Izejošās pārmijas (elektriskas) || {{0}}55 000 €
|- align=&quot;center&quot;
| Saejošās pārmijas (mehāniskas) || {{0}}20 100 €
|- align=&quot;center&quot;
| Kontakttīkla apgabalu izolators (''Streckentrenner'') || {{0}}14 800 €
|- align=&quot;center&quot;
| Elektropievades punkts (''Speisepunkt'') || {{0}}{{0}}6 400 €
|- align=&quot;center&quot;
| Kontakttīkla masts || {{0}}{{0}}3 500 €
|- align=&quot;center&quot;
| Taisngrieža stacija (''Gleichrichterstation'') || 430 000 €
|}
Kontakttīkla uzstādīšanas izmaksas ir atkarīgas no pilsētas topogrāfiskā novietojuma un tās ielām. Lētāk ierīkot kontakttīklu ir vietās, kur to var piestiprināt pie ēku sienām, nevis uzstādot mastus. Dārgāk izmaksā kontakttīkla ierīkošana pagriezienos un ārpuspilsētas teritorijās. Bieži vien par kontakttīkla stiprinājumu var izmantot jau uzstādītus apgaismes stabus. Vēl viens būtisks izmaksu faktors ir elektrolīniju (''Speiseleitungen'') garums, ne vienmēr apakšstacijas var ierīkot vietās, kur tas būtu lietderīgi. Trolejbusu kontakttīkls amortizējas vidēji pēc 22 gadiem,&lt;ref name=&quot;Trolleymotion Pro Obus&quot; /&gt; līdz ar to ik pēc 25 gadiem tas ir jāmaina.&lt;ref name=&quot;Systemvergleich Winterthur&quot; /&gt;

Investīcijas trolejbusu satiksmē aizņem tikai 10 līdz 15 procentus no investīcijām tramvaju satiksmē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/common/files/TrolleyMotion_de.pdf |title=Der Trolleybus – Ein intelligentes städtisches Verkehrssystem |access-date={{dat|2014|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140111211921/http://www.trolleymotion.com/common/files/TrolleyMotion_de.pdf |archivedate={{dat|2014|01|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jaunas trolejbusu līnijas ierīkošanas izmaksas var apskatīt tabulā pa labi, jāņem tomēr vērā, ka tabulā ir uzrādītas tikai aptuvenās izmaksas. Tāpat jāņem vērā, ka 2/3 ir darba izmaksas un tikai 1/3 materiālu izmaksas.&lt;ref name=&quot;Positionspapier Salzburg&quot; /&gt; Faktiski viens kilometrs trolejbusu kontakttīkla izmaksā aptuveni miljons eiro.&lt;ref name=&quot;schmitz&quot; /&gt;

=== Uzturēšanas izmaksas, enerģijas patērēšana un rekuperācija ===
[[Attēls:Brno, 140 let MHD (9903), vozovna Husovice.jpg|thumb|left|Trolejbusu apkope un remonts ir dārgāks nekā autobusiem, tāpēc to parasti veic pašos trolejbusu depo]]
Trolejbusu apkopes izmaksas ir par 10 līdz 20% lielākas nekā autobusu. Personāla izmaksas ir aptuveni identiskas, tās veido 3/4 no visām izmaksām un līdz ar to trolejbusu satiksmes sistēmas uzturēšana izmaksā par 50 līdz 100% vairāk nekā autobusu.

Iemesls tik krasai izmaksu atšķirībai ir kontakttīkla un apakšstaciju uzturēšana, kuras ik pa laikam ir jāapseko un jāatjauno. Vēl izmaksas ietekmē dažādu tornīšu uzturēšana, kontaktstieņa ogļu biežā nomaiņa, kā arī sasaluša kontakttīkla atkausēšana ziemā.

Trolejbusu apkope izmaksā dārgāk nekā autobusu, kaut gan trolejbusa motors ir vieglāk apkopjams nekā autobusa, jo atkrīt izdevumi par atgāzu filtru apkopi un eļļas nomaiņu. Pozitīvs faktors trolejbusu apkopē ir tas, ka trolejbusam ir mazāk mehānisko daļu, tomēr elektronikas un kontaktstieņa mehānikas apkope izmaksā vairāk.&lt;ref name=&quot;Systemvergleich Winterthur&quot;&gt;Verkehrsbetriebe Winterthur / Bundesamt für Energie — Systemvergleich Trolley-, Diesel- und (Bio-)Gasbus&lt;/ref&gt; Turklāt elektromotora bojājumu gadījumā tā remonts ir dārgāks nekā autobusa motora remonts.&lt;ref name=&quot;VBSH-Studie&quot; /&gt; Tādēļ trolejbusa apkope un remonts netiek veikts citās darbnīcās (kā autobusiem), bet gan trolejbusu depo. Trolejbusi arī elektromotora bojājumu gadījumā pašu spēkiem nevar aizbraukt līdz darbnīcai.

Savukārt, enerģijas izmantošana, neskatoties uz lielo transportlīdzekļa masu, ir mazāka nekā autobusiem, tam par iemeslu kalpo labāks elektromotoru [[lietderības koeficients]]. Trolejbuss izmanto trīs reizes vairāk elektroenerģijas nekā tramvajs, jo tam ir lielāka rites pretestība. Jaunie, modernie trolejbusi ir vēl ekonomiskāki, jo tie bremzējot savu bremzēšanas enerģiju pārvērš elektroenerģijā, kuru pēc tam tie atdod atpakaļ kontakttīklam, līdzīgi tas ir arī elektrovilcieniem. Šādā gadījumā runa ir par reģeneratīvo bremzēšanu vai elektromotora bremzi, abas ir balstītas uz rekuperācijas principa. Šādu metodi trolejbusos izmanto kopš 1980. gadiem un tā tiek regulāri uzlabota. Šobrīd trolejbusi kontakttīklam atdod atpakaļ aptuveni 30% no saņemtās elektroenerģijas.&lt;ref name=&quot;vossloh-kiepe&quot; /&gt; Bieži vien, pateicoties neizmantotās elektroenerģijas atgriešanai atpakaļ kontakttīklā, var ietaupīt līdzekļus.&lt;ref name=&quot;Das moderne Trolleybus-System&quot; /&gt;

Šajā tabulā ir redzams divu [[Zolingene]]s trolejbusu enerģijas patēriņš:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm |title=Vergleichende Untersuchung der Energie-, Kosten- und Emissionsbilanz im öffentlichen Nahverkehr bei Einsatz von Oberleitungsbussen und Dieselbussen der Stadtwerke Solingen |access-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927141135/http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- class=&quot;background color=5&quot;
! width=&quot;25%&quot; | || width=&quot;25%&quot; | Patiesais enerģijas patēriņš uz km || width=&quot;25%&quot; | Rekuperācijas rezultātā atdotā enerģija uz km || width=&quot;25%&quot; | Rekuperācijas radītais ietaupījums
|- align=&quot;center&quot;
| Standarta trolejbuss ''MAN SL 172 HO'' || 2,47 kWh || 1,87 kWh || −24,3%
|- align=&quot;center&quot;
| Savienotais trolejbuss ''MAN SG 200 HO'' || 3,21 kWh || 2,43 kWh || −24,3%
|- align=&quot;center&quot;
|}

Moderni trolejbusi, kuriem ir energoefektīvi motori, kompensē klientu tik ļoti pieprasīto gaisa kondicionēšanu.&lt;ref name=&quot;VBSH-Studie&quot;/&gt; Elektroenerģijas patēriņu starp dažādiem trolejbusu modeļiem un pilsētām ir grūti salīdzināt. To ietekmē dažādi faktori: trolejbusu satiksmes sistēmas topogrāfiskais stāvoklis, attālums starp pieturām, satiksmes intensitāte, ātruma ierobežojumi, motora veids, masas enerģijas attiecība (''Masse-Leistungs-Verhältnis''), noslogojums, dīzeļģeneratora svars, kustības grafiks un arī trolejbusa vadītāja braukšanas stils. Enerģijas patēriņš ziemā ir par aptuveni 1/3 augstāks nekā vasarā, jo ziemā vairāk cilvēku izmanto sabiedrisko transportu.&lt;ref&gt;[http://www.vbz.ch/vbz_opencms/opencms/vbz/deutsch/Dienstleistungen/HaeufigeFragen/TechnischesUndSicherheit/strom.html?pass_id=886949&amp;such=65405C5859544B5141464257&amp;ressorttitel=Regionen Wieviel Strom brauchen die VBZ-Trams und -Trolleybusse?]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Rekuperācijas grādus stipri ietekmē arī attiecīgās vietas reljefs, tā, piemēram, trolejbusi Landskronā (Zviedrija) atdod atpakaļ tikai 16% no saņemtās elektroenerģijas.&lt;ref name=&quot;Landskrona world’s smallest system&quot;/&gt; Tāpat rekuperāciju ietekmē arī kontakttīkla jauda, elektropievades apgabalu (''Speisebezirk'') garums un šķērsvadu skaits. &lt;!-- Weitere Einflussgrößen sind die Aufnahmefähigkeit des Fahrleitungsnetzes, die Länge der Speisebezirke und die Anzahl der Querkupplungen. --&gt; Vēl rekuperācijas procesā atdotās elektroenerģijas daudzums ir atkarīgs no kustības grafika saplānošanas, jo no kalna lejup braucoša trolejbusa bremžu enerģiju var izmantot tikai tad, ja tajā pašā laikā, tajā pašā apgabalā kāds cits trolejbuss brauc kalnā. &lt;!-- Zudem ist die Rekuperation auch fahrplanabhängig, denn die Bremsenergie eines talwärts fahrenden Wagens kann nur dann genutzt werden, wenn sich im gleichen Speisebezirk zur selben Zeit ein Obus auf Bergfahrt befindet. --&gt;

Elektroenerģijas izmantošanas izmaksas ir atkarīgas no elektrības un naftas cenām, līdz ar to tās bieži svārstās. Principā trolejbuss ir mazāk atkarīgs no preču cenām (''Rohstoffpreisen'') nekā autobuss&lt;ref&gt;[http://www.vbz.ch/mehrbus/pdf/Doppelgelenk_Trolleybus_Referat_VIB.pdf Verkehrsbetriebe Zürich: Doppelgelenk-Trolleybus im Test]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Turklāt kopš 1991. gada degvielas cenas ir kāpušas straujāk nekā elektroenerģijas cenas, tas nāk par labu trolejbusu izmantošanai.&lt;ref name=&quot;Das moderne Trolleybus-System&quot; /&gt;

Šajā tabulā ir parādītas [[Insbruka]]s transporta uzņēmuma trolejbusu satiksmes uzturēšanas izmaksas 2003. gadā (personāla izmaksas nav iekļautas). Dati ir uzrādīti par katru nobraukto kilometru:&lt;ref name=&quot;Obus Graz&quot;&gt;[http://www.styria-mobile.at/home/GVB/O-Bus-Graz Analyse O-Bus Graz]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|- class=&quot;hintergrundfarbe5&quot;
! width=&quot;25%&quot; | || width=&quot;25%&quot; | Savienotais autobuss || width=&quot;25%&quot; | Savienotais trolejbuss || width=&quot;25%&quot; | Starpība
|- align=&quot;center&quot;
| Trolejbusa uzturēšana || 0,52 € || 0,70 € || +35%
|- align=&quot;center&quot;
| Kontakttīkla un apakštacijas uzturēšana || — || 0,16 € || Nav iespējams salīdzināt
|- align=&quot;center&quot;
| Elektroenerģijas izmaksas || 0,30 € || 0,19 € || −37%
|- align=&quot;center&quot;
! Kopsumma || 0,82 € || 1,05 € || +28%
|- align=&quot;center&quot;
|}

Vēl viens izmaksu faktors ir ceļu uzturēšana, ņemot vērā to, ka trolejbusiem ir lielāks svars, ceļu uzturēšana izmaksā dārgāk.&lt;ref name=&quot;Žarko Filipović&quot; /&gt; Personāla apmācīšanas izmaksas netiek pieskaitītas pie vispārējām izmaksām.&lt;ref name=&quot;VBSH-Studie&quot;/&gt;

=== Pasažieru skaita pieaugums ===
[[Attēls:Trolleybus type Cristalis on the line C1 at Lyon.jpg|thumb|Daudzi pasažieri priecājas par trolejbusa kluso braukšanu]]
[[Attēls:Salzburg trolleybus.jpg|thumb|Pašreklāma uz Zalcburgas trolejbusa: ''Wer mit dem Obus fährt hat ein Herz für Bäume'' (tulk. ''Kurš brauc ar trolejbusu, tam patīk koki'')]]
[[Attēls:1000px-Logo StadtBus Salzburg.svg.png|thumb|''Sauber. Leise. Obus.'' (tulk. ''Tīrs. Kluss. Trolejbuss.'') — Zalcburgas trolejbusu logo]]
Trolejbusiem, salīdzinot ar autobusiem, pieaug pasažieru skaits, to ietekmē trolejbusa līdzenā un nevibrējošā braukšana. Tāpat kontakttīkla esamība neļauj trolejbusam lielā ātrumā izbraukt pagriezienus un tajos uzņemt ātrumu, bet elektriskās vilces (''Elektrotraktion'') atļauj veikt labākus bremzēšanas manevrus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vcs-sh.ch/Seiten/Trolleybus.pdf |title=VCS Schaffhausen – Plädoyer für den Trolleybus |access-date={{dat|2006|06|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060626033607/http://www.vcs-sh.ch/Seiten/Trolleybus.pdf |archivedate={{dat|2006|06|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tāpat trolejbusa salonā nav jūtama izplūdes gāzu smaka.

[[Francija]]s pilsēta [[Liona]] nonāca pie secinājuma, ka ja pasažierim būtu jāizvēlas starp trolejbusu vai autobusu (abiem būtu vienāds maršruts un kustības grafiks), 60% pasažieru dotu priekšroku trolejbusam.&lt;ref name=&quot;Litra Renaissance&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.litra.eu/Weltweite_Renaissance_der_Trolleybusse.html |title=Weltweite Renaissance der Trolleybusse |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130618150026/http://www.litra.eu/Weltweite_Renaissance_der_Trolleybusse.html |archivedate={{dat|2013|06|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Dažādu trolejbusu satiksmes sistēmu statistika parāda arī, ka trolejbusu līniju noslogotība ir 10 līdz 20% augstāka nekā autobusu līniju.&lt;ref name=&quot;Schmitz – Internationale Trolleybusaktivitäten&quot; /&gt; Tā, piemēram, [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] pēc 7. autobusu līnijas slēgšanas 1998. gadā, pasažieru skaits trolejbusos pieauga par 10%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vcs-sh.ch/Seiten/trolley_renaissance.pdf |title=Dipl. Ing. Beat Winterflood: Das Pneutram zeigt weltweit Stärke |access-date={{dat|2011|11|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111116012637/http://www.vcs-sh.ch/Seiten/trolley_renaissance.pdf |archivedate={{dat|2011|11|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Savukārt, Zviedrijas pilsētā Landskronā, pārejot uz trolejbusu satiksmi, tika prognozēts, ka pasažieru skaits varētu pieaugt pat par 25%.&lt;ref name=&quot;Lehmann Landskrona1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm |title=Jürgen Lehmann: Eröffnung des Obusbetriebs in Landskrona/Schweden |access-date={{dat|2005|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20050308230215/http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm |archivedate={{dat|2005|03|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Vēl viena trolejbusu satiksmes priekšrocība ir pārredzamais līniju izvietojums. Pasažieris var redzēt, kāds ir trolejbusu līnijas maršruts, līdz ar to viņš zina, kur ir jāmeklē nākamā pietura. &lt;!-- Ferner ist in diesem Zusammenhang auch die sichtbare Linienführung bei Oberleitungsbussen von Vorteil: So ist für Fahrgäste stets ersichtlich wo eine Linie verläuft und in welcher Richtung sie die nächste Haltestelle finden. --&gt; Šeit runa ir par trolejbusa atpazīstamību publiskajā telpā.&lt;ref name=&quot;Trolleymotion Pro Obus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/de/argumente/pro_wirtschaft.htm |title=Pro Obus ist Pro Wirtschaftlichkeit auf www.trolleymotion.de |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2009|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091223001546/http://www.trolleymotion.com/de/argumente/pro_wirtschaft.htm }}&lt;/ref&gt; Tāpat arī trolejbusu maršruti nemainās tik bieži kā autobusu.

Tā saucamais &quot;Trolejbusa bonuss&quot;, pretēji &quot;sliežu bonusam&quot;, ir strīdus jautājums, statistikas datos to bieži neņem vērā. &lt;!-- Der sogenannte Trolleybus-Bonus gilt jedoch — im Gegensatz zum Schienenbonus — als umstritten beziehungsweise ist statistisch oft nicht nachweisbar. --&gt; Piemēram, Zalcburgā tas esot 5%, bet Insbrukā, Kapfenbergā un Lincā tā neesot nemaz.&lt;ref name=&quot;Obus Graz&quot; /&gt;

Daudzās vietās trolejbuss ir iemantojis simpātijas sabiedrībā. Daudzas pilsētas, ieviešot trolejbusu satiksmi, cenšas parādīt sevi kā [[Ekoloģija|ekoloģiskas]] un [[Ilgtspējība|ilgtspējīgas]] rīcības pilsētas. It īpaši valstīs, kurās tikai dažās pilsētās ir trolejbusu satiksme, tā ir kā laba pašreklāma. Čīlē vienīgā trolejbusu satiksmes sistēma valstī ir Valparaiso pilsētā un tā no valsts ir saņēmusi kultūras vērtības statusu.&lt;ref&gt;[http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=880 Valparaíso — Stabilisierung des Betriebsablaufs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Ekoloģiskie aspekti ==

=== Klusā trolejbusa braukšana ===
Klusā trolejbusa braukšana ir svarīgs ekoloģiskais arguments par labu trolejbusam. 1997. gadā veiktā Šveices pētījumā tiek runāts par 55% mazāku trokšņu emisiju. &lt;!-- In einer 1997 erschienenen Studie des Schweizer Dienstes für Gesamtverkehrsfragen (GVF) wird beispielsweise von einer Verringerung der Schallemissionen um 55% gesprochen --&gt; Arnemā (Nīderlande), veicot mērījumus, tika secināts, ka braucošs trolejbuss rada 72 dB lielu troksni, turpretī braucošs autobuss — 78 dB.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Eslingā pie Nekāras un Šafhauzenē (Vācija), veicot mērījumus, tika konstatēts, ka autobusi rada 9 dB lielāku troksni nekā trolejbusi.&lt;ref name=&quot;VBSH-Studie&quot;&gt;[http://www.vbsh.ch/pdf/20080901_infras_schlussbericht_trolley.pdf Verkehrsbetriebe Schaffhausen: zukünftige Zusammensetzung der VBSH-Busflotte — Vertiefte Analyse verschiedener Antriebsarten]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Eine ergänzende Analyse zum Infras-Bericht&quot;&gt;[http://www.trolley.ch/doc/schaffhouse/Trolleybus_in_Schaffhausen_A03.pdf Der Trolleybus in Schaffhausen — Eine ergänzende Analyse zum Infras-Bericht]&lt;/ref&gt; Arī trolejbusa salonā nav dzirdamas nekādas trolejbusa radītas skaņas, iemesls tam ir mazvibrējošais iekšējais aprīkojums. &lt;!-- Darüber hinaus sind auch die Innengeräusche eines Oberleitungsbusses geringer, ursächlich hierfür ist vor allem die schwächere Vibration der Inneneinrichtung. --&gt;

Neskatoties uz to, ka trolejbuss pēc būtības ir kluss, blakus iekārtas (''Nebenaggregate'') pat trolejbusam nebraucot var radīt lielu troksni. Troksni var radīt gaisa kompresori, kondicionētājs un ventilators elektrisko daļu atvēsināšanai. Pēc ilgstošas stāvēšanas trolejbusu motori neizslēdzas paši no sevis atšķirībā no autobusu motoriem, tas var radīt problēmas tuvējo māju iedzīvotajiem, īpaši tas attiecas uz galapunktiem. &lt;!-- Anders als bei Dieselbussen — die ihre Motoren bei längeren Aufenthalten abschalten — kann sich dies insbesondere an Obus-Endhaltestellen in Wohngebieten negativ bemerkbar machen. --&gt; Līdz ar to nereti iedzīvotāji sūdzas par troksni, trokšņu līmenis katram trolejbusu modelim ir atšķirīgs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rp-online.de/public/article/solingen/406972/Schlafkiller-Obus.html |title=Solingen: Schlafkiller Obus |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120909065218/http://www.rp-online.de/public/article/solingen/406972/Schlafkiller-Obus.html |archivedate={{dat|2012|09|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vācijā trolejbusiem netiek veikti trokšņu mērījumi neatrodoties kustībā. Nereti trokšņu līmenis galapunktos pārsniedz pieļaujamo normu.

=== Emisiju brīvība ===
Trolejbusa pluss ir arī tas, ka tas neizdala izplūdes gāzes. Ņemot vērā trokšņu emisiju, riepu nodilumu un kontaktstieņa ogles nolietojumu ir redzams, ka tas ir transportlīdzeklis bez emisijām. &lt;!-- Lässt man die Schallemission, den Reifenabrieb und den Schleifkohlenverschleiß außer Acht, so gilt der Oberleitungsbus als emissionsfreies Fahrzeug. --&gt; Pētījumā par trolejbusu enerģijas patēriņu, izmaksām un emisijām ir pierādīts, ka moderni trolejbusi atmosfēru ar kaitīgajiem izmešiem piesārņo mazāk nekā autobusi.&lt;ref&gt;Prof. Dr-Ing. U. Langer: ''[http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm Vergleichende Untersuchung der Energie-, Kosten- und Emissionsbilanz im öffentlichen Nahverkehr bei Einsatz von Oberleitungsbussen und Dieselbussen der Stadtwerke Solingen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927141135/http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}''&lt;/ref&gt; Trolejbusu satiksmes ierīkošana pilsētās, kuras pašas ražo videi draudzīgu elektroenerģiju, ir labs veids gaisa kvalitates uzlabošanai.

Trolejbusiem, salīdzinot ar vilcieniem vai tramvajiem, apledojuma vai stipras bremzēšanas laikā nav vajadzīgas bremzēšanas smiltis (''gestreute Bremssand''), kuras riteņi saspiež. &lt;!-- Im Vergleich zu schienengebundenen Bahnen entfällt beim Obus der bei Glätte und starken Bremsungen gestreute Bremssand, der von den Rädern zermahlen wird. --&gt; Pēc Vīnes Tehniskās Universitātes pētījuma Vīnes tramvaji katru gadu saražo 417 tonnas putekļu (''Feinstaub'') (tramvaju līniju kopgarums ir 227,3 kilometri). 85 tonnas no tiem ir riteņu, sliežu un bremžu kluču nodilums. &lt;!-- Hinzu kommen 85 Tonnen Räder-, Schienen- und Bremsenverschleiß. --&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.go-maut.at/go/detail_news.asp?Navi=1362&amp;ID=23543 |title=''Schienen- wie Autoverkehr schuld an Feinstaub'' auf www.go-maut.at |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090111011744/http://www.go-maut.at/go/detail_news.asp?Navi=1362&amp;ID=23543 |archivedate={{dat|2009|01|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; Turpretī kontakttīkla un tā slīdkurpes nodilumu var neņemt vērā, jo trolejbusu radītās daļiņu emisijas mazāk apdraud veselību nekā automašīnu izplūdes gāzes.&lt;!-- Im Gegensatz dazu kann der Fahrleitungs- und Schleifkohlenverschleiss bei Oberleitungsbussen weitgehend vernachlässigt werden, die daraus resultierenden Partikelemissionen sind deutlich weniger gesundheitsgefährdend als Auspuffpartikel aus Verbrennungsmotoren. --&gt;&lt;ref name=&quot;VBSH-Studie&quot; /&gt;

Pēc Šveicē veiktiem pētījumiem par trolejbusu draudzīgumu videi un to energoefektivitāti tika iegūti šādi dati (trolejbusi ir salīdzināti ar tramvaju un ar autobusu):&lt;ref&gt;''Umweltverträglichkeit und Energieeffizienz des Trolleybusses — externe Kosten'', Referat von Dr. Peter Marti, Metron Verkehrsplanung AG, Brugg, gehalten an der internationalen Fachtagung des DLR, 10./11. Mai 2007 in Solingen D&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|- class=&quot;hintergrundfarbe5&quot;
! width=&quot;30%&quot; | || width=&quot;30%&quot; | Trolejbuss % labāks nekā autobuss || width=&quot;30%&quot; | Trolejbuss % labāks nekā tramvajs
|- align=&quot;center&quot;
| Elektroenerģijas patērēšana || + 40 || — 30
|- align=&quot;center&quot;
| Siltumnīcefektu izraisošās gāzes (CH-enerģijas maisījums ''Strommix'') || + 75 || +/— 0
|- align=&quot;center&quot;
| Slāpekļa oksīdi (bez / ar Euro IV) || + 90 / 80 || + 40
|- align=&quot;center&quot;
| Ogļūdeņraži (bez / ar Euro IV) || + 70 / 55 || + 75
|- align=&quot;center&quot;
| Smalkās daļiņas (''Feinpartikel'') (bez / ar filtriem) || + 70 / 20 || + 40
|- align=&quot;center&quot;
| Rupjās daļiņas (''Großpartikel'') || + 25 || + 60
|- align=&quot;center&quot;
| Troksnis || + 90 || + 25
|- align=&quot;center&quot;
| Zemes izmantošana (''Landverbrauch'') || +/— 0 || — 25
|- align=&quot;center&quot;
| Negadījumu skaits || +/— 0 || — 65
|}

Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī [[Minhene]]s Universitātes pētījumā. Tālāk ir parādīts trolejbusa un autobusa salīdzinājums par vides piesārņošanu uz 100 km:&lt;ref name=&quot;Positionspapier Salzburg&quot; /&gt;

* {{0}}4,8 grami oglekļa monoksīda ([[Oglekļa monoksīds|CO]])
* 17,9 grami slāpekļa oksīda ([[NOx|NO&lt;sub&gt;x&lt;/sub&gt;]])
* {{0}}3,3 grami sēra dioksīda ([[SO2|SO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;]])
* 11,1 grami [[ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]] (CH)
* 0,68 litri [[dīzeļdegviela]]s

== Negadījumu statistika ==
Pateicoties trolejbusu kontakttīklam un trolejbusa kontaktstieņiem, ceļu satiksmes dalībnieki to var viegli atpazīt. &lt;!-- Bedingt durch seine Fahrleitung und die Stromabnehmer sind Oberleitungsbusse auch im dichten Stadtverkehr für alle Verkehrsteilnehmer gut erkennbar. --&gt; Tādēļ ceļu satiksmes negadījumu, kuros ir iesaistīti trolejbnusi, notiek samērā reti. &lt;!-- Dies führt — verglichen mit gewöhnlichen Dieselbussen — zu einer niedrigeren Unfallhäufigkeit. --&gt;&lt;ref name=&quot;Litra Renaissance&quot; /&gt; Šveicē, veicot pētījumu, tika pierādīts, ka trolejbusiem uz katru kilometru ir mazāk ievainoto nekā autobusiem un ja ir tad tie ir viegli ievainoti. &lt;!-- In der Schweiz wurde statistisch nachgewiesen, dass es bei Trolleybussen je Personenkilometer weniger Verletzte als im Verkehr mit Dieselbussen gibt, zudem fallen die Verletzungen leichter aus. --&gt;&lt;ref name=&quot;VBSH-Studie&quot;/&gt; Zalcburgā trolejbusi iekļūstot ceļu satiksmes negadījumos pat 5 reizes mazāk nekā autobusi.&lt;ref name=&quot;Schmitz – Internationale Trolleybusaktivitäten&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.voev.ch/dcs/users/6/6_Schmitz.pdf |title=Martin Schmitz: Aktuelle internationale Trolleybusaktivitäten |access-date={{dat|2010|05|04||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111116014834/http://www.voev.ch/dcs/users/6/6_Schmitz.pdf }}&lt;/ref&gt;

Savukārt, gājējiem un riteņbraucējiem trolejbuss rada briesmas, jo tas brauc klusi un bieži cilvēki nedzird tā tuvošanos. &lt;!-- Im Gegensatz dazu gilt der Obus bei Fussgängern oder Radfahrern aufgrund seines geräuscharmen Betriebs als Gefahr im Straßenverkehr, weil er von diesen mitunter nicht rechtzeitig wahrgenommen wird. --&gt; Austrālijā tādēļ agrāk trolejbusus sauca par &quot;kluso nāvi&quot; (angļu: ''whispering death''). &lt;!-- In Australien war er deshalb früher beispielsweise unter dem Spitznamen whispering death für flüsternder Tod bekannt. --&gt;

&lt;!--== Kritika un trūkumi ==
Jau kopš trolejbusu satiksmes ieviešanas tai ir sīva konkurence ar tramvaju un autobusu satiksmi. Mūsdienās daudzi saka, ka trolejbuss apvieno gan tramvaju, gan autobusu trūkumus.

Trolejbusiem, tāpat kā autobusiem, ir maza pārvadāšanas ietilpība (''Beförderungskapazität''). Savienotais trolejbuss šajā sakarā neatšķiras īpaši no standarta trolejbusa, jo tas var uzņemt tikai aptuveni 150 cilvēkus. Pretēji tam, piemēram, 75 metrus garš tramvajs nereti var uzņemt pat pie 500 cilvēku. Trolejbusvilcienu veidošana ir sarežģīta un bieži vien neizdevīga, jo tas paaugstina personāla izmaksas. Vēl viens trūkums ir atkarība no ceļu satiksmes, nereti ielās ir sastrēgumi.

Pie trolejbusa trūkumiem var pieskaitīt arī ierobežotību kursējot maršrutā, jo tam ir jābrauc pa ielām, kurās ir izbūvēts kontakttīkls, izņēmums ir modernie ar dīzeļģeneratoru aprīkotie trolejbusi. Ja ir jāveic izmaiņas maršrutā, tad noteikt apbraucamos ceļus un veikt īslaicīgas maršruta izmaiņas ir gandrīz neiespējami. Tāpat arī saīsināta maršruta radīšana kaut vai pie nelielas satiksmes intensitātes ir pagrūti izdarāms darbs, turpretī autobusu satiksmē šāds paņēmiens tiek lietots bieži, īpaši nakts stundās.

Cits trūkums ir tas, ka trolejbusiem ir jābrauc pa noteiktu braukšanas joslu, tie nevar apdzīt citus trolejbusus. Tāpat braucot no/uz trolejbusu depo tie nevar braukt pa īsāko ceļu, tiem ir jābrauc pa regulāru maršrutu. Dažās pilsētās ir ierīkotas speciālas dienesta trolejbusu līnijas, kuras ved uz trolejbusu parku, parasti pasažieru pārvadāšanai tās nav paredzētas. Tāpat trolejbusi uz ceļa notikušas avārijas gadījumā, atšķirībā no autobusiem, nevar krustojumā apgriesties braukšanai pretējā virzienā.

Galvenais kritikas punkts tomēr ir augstās trolejbusu satiksmes uzturēšanas izmaksas, tās ir dārgākas nekā autobusu. Nereti Mazās pilsētās tieši tramvaju un trolejbusu satiksme tiek kritizēta kā ekonomiski neizdevīga. Trolejubusu satiksme var pastāvēt tikai tādos maršrutos, kuros tramvaju satiksme būtu neizdevīga nelielā pasažieru skaita dēļ. Tāpat dažādu tehnisku faktoru dēļ (gadījumi, kad būtu jāšķērso elektrificēta dzelzceļa līnija, u.c.) nav iespējams elektrificēt jebkuru autobusu līniju. Trolejbusu līnijas izveides ierobežojumi attiecas uz lielākas nozīmes ceļiem, kur ir noteikts 60 vai 80 km/h liels ātruma ierobežojums. Trolejbusi netiek izmantoti kā skolēnu autobusi, jo to izmantošana šādiem mērķiem uzņēmumiem nebūtu izdevīga.

Daudzās pilsētās ir rezerves autobusi, kuri gadījumā ja trolejbusu kontakttīklam būs kādas problēmas vai būs citas problēmas aizstās trolejbusu satiksmi. Arī nereti tramvaju satiksmē arī ir rezerves autobusi šādiem gadījumiem. (Hierbei ergeben sich gewisse Parallelen zu den Bussen, die Straßenbahnbetriebe gewöhnlich für etwaige Schienenersatzverkehre bereithalten.) Tipiski trolejbusu satiksmes traucēkļi ir ceļa remonts, kontakttīkla būvniecība vai labošana, ceļu satiksmes negadījums, elektrības zudums, zibens spēriens kontakttīklā vai tā apledošana (Blitzeinschläge oder eine starke Vereisung der Fahrleitung.) Vēl kontakttīklu var sabojāt krītošs koks negaisa laikā, neuzmanīgs eskavatora vadītājs vai pārāk augsta kravas automašīna.

Daudzi vēl saka,ka trolejbus videi ir draudzīgs tikai tad ja elektroenerģija nāk no atjaunojamajiem resursiem. Ja enerģiju iegūst no ogļu spēkstacijām, tvaika elektrostacijām, eļļas elektrostacijām, gažes turbīnu spekstacijām vai atkritumu sadedzināšanas iekārtām, tad emisijas rodas citur. (Wird er hingegen von Kohlekraftwerken, Dampfkraftwerken, Ölkraftwerken, Gasturbinenkraftwerken oder Müllverbrennungsanlagen bezogen, so werden die Emissionen lediglich an andere Stelle verlagert.) No atomenerģijas izmantošanas savukārt paliek radioaktīvie atkritumi. (Bei Strom aus Kernenergie fallen andernorts radioaktive Abfälle an). Videi drudzīgais aspekts izpužas vairāk ja ir enerģijas mikslis. (Maßgeblich für den Aspekt der Umweltfreundlichkeit ist somit der jeweils gültige Energiemix.) Negatīvs piemērs šajā jomā ir [[Tallina]], jo 2004. gadā [[Igaunija]] 63% no savas enerģijas ieguva no degslānekļa (Ein negatives Beispiel ist hierbei der Oberleitungsbus Tallinn, noch 2004 wurden in Estland 63% des Primärenergieverbrauchs aus Ölschiefer gewonnen.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://oelschiefer.twoday.net/topics/I.+Die+%C3%96lschiefernutzung+am+Beispiel+von+Estland/ |title=Die Ölschiefernutzung am Beispiel von Estland |access-date={{dat|2010|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110317000546/http://oelschiefer.twoday.net/topics/I.+Die+%C3%96lschiefernutzung+am+Beispiel+von+Estland/ |archivedate={{dat|2011|03|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Neatkarīgi no tā autobusi ir klūvuši desmitgažu laikā videi draudzīgāki (Unabhängig davon sind zudem Dieselbusse im Laufe der Jahrzehnte umweltfreundlicher geworden.) Tas ir pateicoties stingrajām izpludes gāzu normām un uzlabotai autobusa trokšņu slāpēšanai (So etwa durch immer weiter verschärfte Abgasnormen — wie zum Beispiel der Euro-Norm in der EU — und eine verbesserte Lärmkapselung des Antriebs.) Tādā veidā trolejbuss savu ekoloģisko priekšrocību ir nedaudz zaudējis. (Dadurch hat der Oberleitungsbus einen Teil seines ökologischen Vorteils eingebüßt.)

Tāpat nereti kontaktīklu, it īpaši pilsētu centros, atzīst par neestētisku. Tas vairāk attiecas uz vietām, kur ir ''Verzweigungen'', krusteņi vai masīvie kontakttīkla masti. (Dies gilt insbesondere für komplizierte Oberleitungsanlagen im Bereich von Verzweigungen oder Kreuzungen und für die oft massiven Oberleitungsmasten.) Ugunsdzēsēji vēl saka, ka viņi šaurās ielās, kurās ir kontaktttīkls nevar izmantot kāpnes. (Feuerwehren kritisieren mitunter, dass aufgrund der Fahrdrähte in engen Häuserschluchten keine Drehleitern verwendet werden können.) Tāpat pārbūvējot ielu kontakttīkls arī ir jāparbūvē atbilsoši jaunajai satiksmes organizācijai ielā, tas bieži vien izmaksā ļoti dārgi.

Pamatojoties uz trolejbusa ilgo kalpošanas laiku, investīcijas trolejbusa būvniecībā nevar tik ātri īstenot (Aufgrund der höheren Lebensdauer von Oberleitungsbussen können Innovationen im Fahrzeugbau nicht so schnell umgesetzt werden wie bei Dieselbussen.) Daudzās pilsētās vēl joprojām brauc trolejbusi ar augsto grīdu, kaut gan autobusi jau seni ir nomainīti pret zemās grīdas. Tāpat arī rullīši informācijas tablo ir novecojuši. (Ein weiteres Beispiel ist die Weiterentwicklung der Fahrgastinformation, so gelten beispielsweise Rollbandanzeigen mittlerweile als veraltet.) Daudzās pilsētās kurās jauni trolejbusi nav iepirkti vecie atbilstoši mūsdienu situācijai un pasažieru vēlmei ir jārekonsstruē. (Um den veränderten Anforderungen von Fahrgästen und Verkehrsbetrieben gerecht zu werden, müssen O-Busse daher häufig für ihre letzten Einsatzjahre modernisiert werden, auch Retrofit genannt.) Tas prasa pappildus izmaksas, bet arī autobusi ir jātur atbilstoši jaunākajām tendencēm (Dies wiederum verursacht zusätzliche Kosten, allerdings müssen auch Dieselbusse öfters den aktuellen Bedürfnissen angepasst werden.)

Trolejbusu kontakttīkla ir liels spriegums un straumes, tas var radīt vadu degšanu (Bedingt durch die hohen Spannungen und Ströme, die für den Antrieb des O-Busses notwendig sind, kann es zu Bränden in der elektrischen Anlage kommen.) Vēl briesmas pastāv no pārslogota kontakttīkla, kurā iesper zibens (Eine gewisse Gefährdung besteht auch durch Überspannung infolge von Blitzeinschlägen in die Oberleitung.) Bet iespēja, ka trolejbusa motors aizdegsoes ir mazāka nekā autobusa (Dafür ist die vom Motor ausgehende Brandgefahr deutlich geringer als bei einem Dieselfahrzeug.)

&lt;gallery&gt;
Attēls:Trolleybuses in Kiev3.jpg|Trolejbusu sastrēgums Kijivā. Trolejbusi nevar apdzīt cits citu.
Attēls:Weichen vbl Weinbergli.jpg|Kontakttīkls nereti tiek uzskatīts par neestētisku (kā attēlā Lucernā)
Attēls:O 405 T.jpg|Augstās grīdas trolejbusi un rullīšu tablo (maršruta plāksnītes) ir jau novecojuši.
Attēls:Star 1142 in Gdynia.jpg|Kontakttīkla uzturēšana, kā arī, piemēram, tornīšu uzturēšana prasa lielas izmaksas
&lt;/gallery&gt;

== Nākotnes trolejbusi ==

=== Trolejbusi aprīkoti ar dīzeļģeneratoru ===
[[Attēls:Trolleybus in Dushanbe, Tajikistan.jpg|thumb|Cilvēki stumj trolejbusu, kurš nav aprīkots ar dīzeļģeneratoru [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]]]
Lai kompensētu infrastruktuālo nefleksibilitāti, lielākā daļa trolejbusu mūsdienās ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. Tas darbojas uz dīzeļdegvielas, tas lauj ar tādu pašu ātrumu kā iepriekš trolejbusam braukt ierobežotu gabalu bezvadu posmā, jo degvielas tvertne nav samērā liela. Dīzeļģenerators arī var saražot elektrību, tādējādi tas darbojas pēc dīzeļelektriskā principa.

Retāka parādība ir agregāts, kurš tieši iedarbjas uz kādu no asīm. Pazīstamākais šāds piemērs ir 100 posmainie trolejbusi MAN O 405 GTZ, ģenerators (Hilfsmotor) iedarbojas uz otro asi, bet elektromotors — uz trešo asi. Šāda risinājuma priekšrocības: ziemas laikā ģeneratoru var pieslēgt pie elektromotora, lai starp slidenajām ielām pastāvētu pieteikama ''Traktion''. Reti sastopami ir ar benzīnu darbināmi ģeneratori.

Dīzeļģeneratoru izmanto:
* pie ''Rangieren'' pa trolejbusu parku, jo ciādi būtu vajadzīgas īpaši ''aufwändige'' kontakttīkla iekārtas (Fahrleitungsanlagen)
* braucieniem no un uz trolejbusu depo, ja tas atrodas neelektrificētā posmā
* apbraucot pa citu ceļu ceļa remonta, autoavārijas, sporta vai cita pasākuma norises vietu vai arī apbraucot applūdušu ielu
* ja veicot kontakttīkla remontu to nākas izslēgt
* pie ontakttīkla skādēm vai skādēm apakšstacijā
* elektrības zuduma gadījumā
* ja gadās apstāties bezstrāvas posmā (''Trenner'', pārmijas vai krusteņi)
* ja trolejbusam bojātas elektroiekārtas
* pie ''Überführungsfahrten'', piemēram, darbnīcās ''externe Werkstätten''

Pirmie trolejbusi aprīkoti ar dīzeļģeneratoru bija ÜHIII trolejbusi, kurus 1952. gadā sāka izmantot ''Rheydt'', tiem bija 24 ZS spēcīgs Volkswagen motors.&lt;ref name=&quot;Lehmann Rheydt&quot;&gt;[http://obus269.homepage.t-online.de/s400rhey.htm Jürgen Lehmann: Der Obusbetrieb in Rheydt 1952-1973]&lt;/ref&gt; Trolejbusi braucot ar salīdzinoši mazjaudīgo dīzeļģeneratoru tik un tā nebrauc ātri, tāpēc masveidā pasažieru pārvadāšanai dīzeļģeneratorus neizmanto. Piemēram, trolejbusa MAN O 405 GTZ motora jauda ir tikai 72 kilovati, kamēr sērijas motoram tie 205 kilovati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vbz.ch/vbz_opencms/opencms/vbz/deutsch/DieVBZ/TramBus/VBZ-FahrzeugeImEinsatz/fahrzeuge/trolley_mb0405.html |title=Verkehrsbetriebe Zürich, Der Typ Mercedes-Benz O 405 GTZ |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328171816/http://www.vbz.ch/vbz_opencms/opencms/vbz/deutsch/DieVBZ/TramBus/VBZ-FahrzeugeImEinsatz/fahrzeuge/trolley_mb0405.html |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vēl arī ģeneratori bieži ir ļoti skaļi.

Beidzamajos gados arvien biežāk trolejbusi regulāros braucienos pārvadājot pasažierus izmanto dīzeļģeneratoru. Šādā veidā ir iespējams pagarināt trolejbusu līnijas, neizbūvējot kontakttīklu. Tas tiek uz reti apkalpotām trolejbusu līnijām prakticēts (Dies wird vorrangig bei selten bedienten Linienabschnitten praktiziert). Šajā sakarā lielu lomu atkal spēlēja Rheydt, kur dēļ dzelzceļa līnijas ''Mönchengladbach — Geneicken'' elektrifikacijas 1968. gadā trolejbusiem nācās šķērsot to izmantojot dīzeļģeneratoru (Hilfsmotor).&lt;ref name=&quot;Lehmann Rheydt&quot; /&gt; Arī trolejbusi Mīrctālē ([[Vācija]]) laikā no 1986. līdz 2000. gadam uz Vinklu brauca izmantojot 55 kilovatu stipru ģeneratoru (palīgmotoru, Hilfsantriebe).

Ipaši Centrāleiropā un Austrumeiropā mūsdienās arvien vairāk šada lieta tiek praktizēta, tur arī tiek izmantoti aizvien spēcīgāki motori. Savienotajiem trolejbusiem ģeneratora jauda ir pat līdz 100 kilovatiem. Trolejbusi ar dīzeļģeneratoriem patrreiz brauc Hrādeckrālovē (1. trolejbusu līnija kopš 2001. gada), Debrecenā (3e. trolejbusu līnija kopš 2005. gada), [[Plzeņa|Plzeņā]] (13. trolejbusu līnija kopš 2005. gada un 12. trolejbusu līnija kopš 2006. gada), [[Bratislava|Bratislavā]] (33. trolejbusu līnija kopš 2006. gada), [[Opava|Opavā]] (221. trolejbusu līnija kopš 2006. gada), Mariánské Lázně (6. un 7. trolejbusu līnija kopš 2007. gada), Zlīnā (3. trolejbusu līnija kopš 2007. gada un 11. trolejbusu līnija kopš 2009. gada), [[Rīga|Rīgā]] (9. un 27. trolejbusu līnija kopš 2009. gada 1. septembra) kā arī [[Zolingene|Zolingenē]] (683. trolejbusu līnija kopš 2009. gada).

Cita iespēja kā trolejbuss var braukt bez ģeneratora (Hilfsantrieb) un bez strāvas ir tā saucamais ''Generatoranhänger'', patlaban nekur vēl tāds netiek izmantots.

&lt;gallery perrow=&quot;6&quot; mode=packed heights=150px&gt;
Attēls:Hybridní trolejbus.JPG|Trolejbuss [[Škoda 24Tr Irisbus]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas automātiski nolaiž kontaktstieņus, lai varētu braukt tālāk izmantojot dīzeļģeneratoru.
Attēls:Dsolaris.jpg|Trolejbusu līnija 3e Debrecenā bez kontakttīkla
Attēls:Solaris T12III diesel.jpg|Opava: trolejbuss automātiski paceļ kontaktstieņus, beidz braukt ar dīzeļģeneratoru
Attēls:Škoda 25Tr 1.jpg|Trolejbuss grasās pārslēgties no dīzeļģeneratora uz parasto elektroenerģijas režīmu, attēlā [[Bratislava|Bratislavā]]
Attēls:Trolejbusové vedení, naváděcí plechy.jpg|&quot;Jumtiņš&quot; Hrādeckrālovē, šajā jumtiņā pēc dīzeļģeneratora izmantošanas beigām tiek automātiski pacelti un ielikti kontaktstieņi
Attēls:Brno, 140 let MHD (52), Masarykova, odtah trolejbusu.jpg|Vēsturisks trolejbuss bez ģeneratora tiek aizvilkts
&lt;/gallery&gt;

=== Citi trolejbusu veidi ===
Vēl mūsdienās pieaug šādu trolejbusu izplatība: Duo-Bus, trolejbusi, kuri var braukt uz baterijām bezvadu kontaktīkla posmā (Zusätzliche Batteriespeisung als Notfahreinrichtung), ''Zusätzliche Batteriespeisung als Hilfsantrieb'', ''Schwungradspeicher als Hilfsantrieb'' un vēl dažādi hibrīdtrolejbusi.
--&gt;

== Trolejbusu ražotāji ==
[[Attēls:20090412-Piraeus-FIAT-704.JPG|thumb|200px|FIAT ražots trolejbuss kā specpasūtījums Piraeus-Kastella trolejbusu līnijai [[Grieķija|Grieķijā]] (1939. gads)]]
[[Attēls:Edmonton CCF-Brill trolleybus 202.jpg|thumb|200px|1954. gadā ražots CCF-Brill trolejbuss [[Edmontona|Edmontonā]]]]
{{Col-begin|width=75%}}
{{Col-2}}

=== Esošie trolejbusu ražotāji ===
Šeit ir uzskaitīti gandrīz visi šobrīd pasaulē esošie trolejbusu ražotāji:
* Astra Bus ([[Rumānija]])
* Belkommunmash ([[Baltkrievija]])
* Berkhof
* Bogdan Corporation
* [[Baškira]]s trolejbusu rūpnīca (BTZ) ([[Ufa]], [[Krievija]])
* Busscar ([[Brazīlija]])
* DesignLine Corporation ([[Jaunzēlande]])
* Electrotrans-Service
* Eletra Industrial Ltda (Brazīlija)
* Fiat Group
** Iveco
*** Irisbus (elektroiekārtas piegādā uzņēmums ''Škoda'')
* Carrosserie Hess
* Jelcz
* ''[[Južmaš]]'' (''JuMZ'') — [[Dņipro]], [[Ukraina]]
* LiAZ (Krievija)
* Ļvivas autobusu fabrika
* ''[[Mercedes-Benz]]''
* [[Minskas automobiļu rūpnīca]] (MAZ) (Baltkrievija)
* Neoplan
* New Flyer Industries
* [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] tramvaju mehāniskā rūpnīca (PTMZ) (Krievija)
* [[Škoda]]
* [[Solaris Bus &amp; Coach]] (elektroiekārtas piegādā uzņēmums ''Ganz'' (pieder ''Škodai'') un ''Škodas'' rūpnīca Ostravā)
* SOR Libchavy ([[Čehija]] un [[Polija]])&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' No. 281 (September-October 2008), p. 109.&lt;/ref&gt;
* Sunwin
* TransAlfa
* Trolza, Krievijas lielākais trolejbusu ražotājs
* ''[[Van Hool]]''
* ''[[Volvo]]''
* [[Volgograda]]s transporta un mašīnu rūpnīca (Krievija)
* Youngman

{{Col-2}}

=== Bijušie trolejbusu ražotāji ===
Šeit ir uzskaitīti gandrīz visi bijušie trolejbusu ražotāji, kuri vairs trolejbusus neražo:
* Alfa Romeo, ([[Itālija]])
* AM General, ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
* AnsaldoBreda (''Ansaldo Trasporti'' un ''Breda Costruzioni Ferroviarie'' priekšgājējs), (Itālija)
* Antonova lidmašīnu fabrika, ([[Kijiva]], [[Ukraina]]) &lt;!-- tas nav joks, skat. angļu rakstu --&gt;
* Associated Equipment Company, ([[Lielbritānija]])
* British United Traction, (Lielbritānija)
* Chavdar, ([[Bulgārija]])
* Crossley Motors, (Lielbritānija)
* Daimler Motor Company, (Lielbritānija)
* Dennis Specialist Vehicles, (Lielbritānija)
* Electric Transit, Inc., (ASV balstīta apvienota avantūra)
* Fiat (sadarbībā ar ''Irisbus'' vēl jorojām ražo trolejbusus), (Itālija)
* Franz Brozincevic Wetzikon, ([[Šveice]])
* Gräf &amp; Stift, ([[Austrija]])
* Guy Motors, (Lielbritānija)
* Henschel, ([[Vācija]])
* Hispano-Suiza, ([[Spānija]])
* [[Ikarus]], ([[Ungārija]])
* J. G. Brill and Company, (Šveice)
* Lancia, (Itālija)
* Leyland Motors, (Lielbritānija)
* Marmon-Herrington, (ASV)
* Mexicana de Autobuses SA (MASA) (tagad pieder ''Volvo'', [[Meksika]])
* Saurer NAW, (Šveice)
* Neoplan USA
* Pegaso, (Spānija)
* Praga Hostivař, ([[Čehija]])
* Pullman Company, (ASV)
* Richard Garrett &amp; Sons, (Lielbritānija)
* Rocar, ([[Rumānija]])
* Saurer, (Šveice)
* Salvador Caetano, ([[Portugāle]])
* St. Louis Car Company, (ASV)
* Sunbeam Car Company, (Lielbritānija)
* ČKD Tatra, (Čehija)
* Tušīno autobusu rūpnīca, ([[Krievija]])
* Twin Coach, (ASV)
* Vétra, ([[Francija]])
* Jaroslavļas autobusu rūpnīca, (Krievija)
{{Col-end}}

== Zemās grīdas trolejbusu modeļi ==
[[Attēls:ElektroLAZ in Ternopil.jpg|thumb|200px|ElektroLAZ trolejbuss]]
Šeit ir uzskaitīti visi līdz šim pasaulē ražotie zemās grīdas trolejbusu modeļi:
* Belkommunmash: AKSM 221, AKSM 321, AKSM 420
* Busscar: Busscar Urbanuss Pluss
* DesignLine Corporation
* Carrosserie Hess
** Hess Eurotrolley 3
** Hess Swisstrolley 3
** Hess lighTram 3
* Ikarus: Ikarus 411T, Ikarus 412T, Ikarus 435T
* Irisbus: Irisbus Civis, Irisbus Cristalis
* Ļvivas autobusu rūpnīca
** ElektroLAZ-183
* MAN SE/Kiepe NG
* MAZ: MAZ 103T, MAZ-203T
* Neoplan
** Neoplan N6014, Neoplan N6108, Neoplan N6110, Neoplan N6114, Neoplan N6121
** Neoplan Electroliner: Neoplan Electroliner N6216, Neoplan Electroliner N6221, Neoplan Electroliner N6321
* New Flyer Industries: New Flyer Industries E40LFR, New Flyer Industries E60LFR
* [[Solaris Bus &amp; Coach]]
** Solaris Trollino: Solaris Trollino 12, Solaris Trollino 15, [[Solaris Trollino 18]]
* [[Škoda]]: Škoda 21Tr, Škoda 22Tr, [[Škoda 24Tr Irisbus]], Škoda 25Tr Irisbus, Škoda 26Tr, Škoda 27Tr, Škoda28Tr
* TrolZa: TrolZa Megapolis
* Van Hool: Van Hool A330T, Van Hool AG300T
* Jelcz

== Trolejbusu satiksme pasaulē ==
{{Pamatraksts|Trolejbusu satiksme pasaulē}}
[[Attēls:20171013 Tradbuss Landskrona N8B1607 (37671258821).jpg|thumb|200x200px|Trolejbuss Solaris Trollino 12, [[Zviedrija]]s pilsētā Landskronā]]
[[Attēls:Skoda 14 Tr in Vilnius.jpg|thumb|200px|Trolejbuss Škoda 14Tr [[Viļņa|Viļņā]]]]
[[Attēls:Petrozavodsk troleybus.JPG|thumb|200px|Konkurence starp maršrutku un trolejbusu [[Petrozavodska|Petrozavodskā]]]]
[[Attēls:Milano-Cristalis1.jpg|thumb|200px|Trolejbusa &quot;Cristalis&quot; modelis Milānā, Itālijā]]
Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot [[Āfrika|Āfriku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Pasaulē kopsummā šobrīd pa dažādu pilsētu ielām brauc ap 40 000 trolejbusu, [[Krievija|Krievijā]] vien — 15 000. Pēdējais trolejbuss Āfrikā brauca 1986. gada 28. novembrī [[Dienvidāfrikas republika]]s pilsētā [[Johannesburga|Johannesburgā]]. Šobrīd kopīgi ar Krievijas palīdzību [[Etiopija]]s galvaspilsētā [[Adisabeba|Adisabebā]] gan tiek būvēta trolejbusu līnija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Informationen zum geplanten Trolleybusbetrieb in Addis Abeba|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/overview.php?sy_ID=784|publisher=trolleymotion.com|year=16.06.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[Eiropa|Eiropā]] (neskaitot Krieviju) kursē arī aptuveni 15 000 trolejbusu, [[Ukraina|Ukrainā]] vien brauc 8000 trolejbusu, bet [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — 2000 trolejbusu. Pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. un 2007. gadā trolejbusu skaits tās teritorijā pieauga par aptuveni 3500 trolejbusiem, līdz 8000 trolejbusiem. Pie tā galvenokārt pieskaitāmas [[Čehija]] (13 pilsētas ar trolejbusu satiksmi, aptuveni 740 trolejbusu), [[Rumānija]] (11 pilsētas, aptuveni 635 trolejbusi) un [[Bulgārija]] (15 pilsētas, 520 trolejbusi) (2008. gada dati). Šīs valstis ieņem pirmās trīs vietas kā Eiropas Savienības valstis ar visvairāk trolejbusiem.

Amerikas daļā kursē aptuveni 3000 trolejbusu, bet [[Okeānija|Okeānijā]] trolejbusi kursē tikai [[Jaunzēlande]]s galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]]. [[Āzija|Āzijā]], tāpat kā [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], ir aptuveni 5000 trolejbusu (neskaitot Krieviju).

Globālā mērogā trolejbuss, pateicoties politiskajām pārmaiņām 1989., 1990. gadā, dažādu iemeslu dēļ piedzīvo norietu. Piemēram, laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam 59 vietās trolejbusu satiksme tika slēgta, bet tikai 12 — atklāta. 2010. gadā šī parādība turpinās, patlaban trolejbusu satiksme ir jau slēgta trīs vietās, bet nevienā — vēl nav atklāta.

Lielākā trolejbusu satiksmes sistēmu likvidēšana pilsētās ir notikusi bijušās [[Padomju Savienība]]s mazo valstu teritorijās, tā piemēram, [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] no 2003. līdz 2006. gadam tika likvidētas visas 5 trolejbusu satiksmes sistēmas, līdzīgi notika arī [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. Tāpat arī [[Gruzija|Gruzijā]] laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam tika slēgtas 10 no 12 trolejbusu satiksmes sistēmām, tostarp viena no lielākajām Gruzijā. Vienīgā trolejbusu līnija [[Chinvala|Chinvalā]] tika nopostīta 1990. gada beigās [[Dienvidosetija]]s pilsoņu kara laikā, tādēļ trolejbusu līnijas ir palikušas tikai [[Suhumi]] pilsētā. Suhumi trolejbusu satiksmes sistēma atrodas starptautiski neatzītajā [[Abhāzija]]s republikā un varēja izdzīvot, tikai pateicoties Krievijas palīdzībai. Iemesls šādai notikumu attīstībai pārsvarā ir finanšu līdzekļu trūkums, bieži pārvadātāji nevar samaksāt elektrības rēķinus. Tāpat arī pie vainas ir novecojusī padomju laika tehnika un sīvā konkurence ar mikroautobusiem (&quot;maršrutkām&quot;). Savukārt Rumānijā un [[Ķīna|Ķīnā]] ir novērojama trolejbusu satiksmes paplašināšana.

=== Lielākās trolejbusu satiksmes sistēmas ===
Visvairāk trolejbusu kursē [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]. Tur apmēram 100 trolejbusu līnijās kopā brauc aptuveni 1600 trolejbusi. Trolejbusu maršrutu kopgarums Maskavā ir aptuveni 1300 km (2007. gada dati). Tā ir lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē. Otrajā vietā ierindojas [[Baltkrievija]]s galvaspilsēta [[Minska]], tajā 68 līnijās kopā brauc 1050 trolejbusi (2007. gada dati), bet trešajā vietā ierindojas [[Ķīna]]s galvaspilsēta [[Pekina]] (lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Āzija|Āzijā]]), tajā 15 līnijās kopā brauc aptuveni 800 trolejbusu (2008. gada dati). Tai seko Krievijas pilsēta [[Sanktpēterburga]] (41 līnija, 735 trolejbusi, tā ir trešā lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Eiropā, maršrutu kopgarums sasniedz 695 km) (2006./2007. gada dati).

[[Eiropas Savienība]]s teritorijā pirmajā vietā ierindojas [[Atēna|Atēnu]]—[[Pireja]]s trolejbusu satiksmes sistēma [[Grieķija|Grieķijā]], bet otro vietu ieņem [[Latvija]]s galvaspilsēta [[Rīga]] (20 līnijas, 346 trolejbusi, maršrutu kopgarums sasniedz 169 km&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;/&gt;). Savukārt, trešajā vietā ierindojas [[Lietuva]]s galvaspilsēta [[Viļņa]] (20 līnijas, 322 trolejbusi) (2010. gada dati).

Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Amerikā atrodas [[Meksika]]s galvaspilsētā [[Mehiko]], tajā 17 trolejbusu līnijās kopā brauc 405 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 454 kilometrus (2007. gada dati).

Āzijā, aiz Pekinas, otra lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas Krievijas pilsētā [[Novosibirska|Novosibirskā]], tajā 28 līnijās kopā brauc 338 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 280 kilometrus (1999. gada dati). Tai seko Ķīnas pilsēta [[Šanhaja]] (15 līnijas, 275 trolejbusi) (2008. gada dati).

=== Interesanti fakti ===
* Dažās pilsētās trolejbusulīnijas savā starpā nav savienotas, tā piemēram, [[Bratislava|Bratislavā]] 33. trolejbusu līnija kopš atklāšanas nav tikusi savienota ne ar vienu citu līniju. Tāpat arī [[Rumānija]]s pilsētās [[Timišoara|Timišoarā]] un [[Bukareste|Bukarestē]] ir divi atsevišķi trolejbusu satiksmes apgabali.
* Eslingā pie Nekāras uz ''Vogelsangbrücke'' tilta betona mastus nevarēja uzstādīt, tie tika uzstādīti abās upes kratmalas pusēs, to augstums ir 98 metri. Tas ir pasaules rekords trolejbusu kontakttīkla mastiem. (In Esslingen konnten 1990 beim Oberleitungsbau auf der Vogelsangbrücke die Masten aus statischen Gründen nicht wie geplant im Fundament der Brücke gesetzt werden. Sie wurden deshalb in wesentlich stärkerer Ausführung an beiden Ufern des Neckars aufgestellt. Der Mast-Abstand von 98 Metern gilt als Weltrekord bei der Fahrleitungs-Abspannung für Oberleitungsbusse.)&lt;ref&gt;[http://www.obus-es.de/fahrl_1.htm Fahrleitungsanlagen und technische Einrichtungen im Esslinger Obus-Netz]&lt;/ref&gt;
* Trolejbusi [[Jaunzēlande]]s galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]] un [[Japāna|Japānā]] ir vienīgie, kas brauc pa kreiso pusi. Visur citur trolejbusi brauc pa labo pusi.
* [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Bostona|Bostonā]] brīvdienās un svētku dienās trolejbusu satiksme tiek aizstāta ar autobusu satiksmi. Līdz trolejbusu satiksmes sistēmas slēgšanai arī [[Vācija]]s pilsētā Kaizerslauternā (Kaiserslautern) tika darīts tāpat.

== Trolejbusu satiksme Latvijā ==
[[Attēls:Skoda 14Tr02 6.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] [[Rīga|Rīgā]]]]
[[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris Trollino 18]] [[Rīga|Rīgā]]]]
{{Pamatraksts|Trolejbusu satiksme Rīgā}}

[[Rīga|Rīgā]] 1947. gada sākumā Klijānu ielā tika ierīkota pirmā trolejbusu mācību līnija, rudenī tā tika pārcelta uz maršrutu &quot;Daugavpils iela — [[Viestura dārzs]]&quot;. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī, pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Sākumā Rīgā kursēja trīs gabali pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti — divus iedeva Maskava, vienu Ļeņingrada. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējais 5. tramvaju depo) [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]], vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem.

1961. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas — [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7.]] uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]].

Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]]s markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt 1961. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas 2001. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti 1969. gadā un pirmie tika norakstīti jau 1984. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt 1981. gadā un pēdējais tika norakstīts 2001. gadā.

Pirmos nākamās paaudzes Škodas trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt 1982. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti 1983. gada 21. februārī. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no 1984. gada un tika iepirkti līdz pat 1989. gadam. Pavisam tika iepirkti 270 [[Škoda 14Tr]] trolejbusi. Savukārt no 1989. gada līdz 1991. gadam tika iepirkti 25 posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]].

1990. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu Škoda 14Tr un Škoda 15Tr uzlabotās versijas, attiecīgi — [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Pavisam iepirka 28 jaunus Škoda 14TrM un 10 Škoda 15Tr trolejbusus. Bet 1999. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas &quot;Belkomunmaš&quot; ražotais trolejbuss AKSM-333, 2001. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi.

Laikā no 2001. gada līdz 2007. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. Kā beidzamie tika iepirkti 150 firmas &quot;Škoda&quot; trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem 90 trolejbusu ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru.

Patlaban notiek intensīva vecā tipa trolejbusu Škoda norakstīšana. Patlaban jau lielākā daļa Škoda 14Tr trolejbusu ir norakstīti. Tāpat patlaban trolejbusi 9. un 27. trolejbusu maršrutā pa [[Rīga]]s centru brauc izmantojot iebūvēto dīzeļģeneratoru.

Trolejbusu maršrutu kopējais garums [[Rīga|Rīgā]] ir 168,1 km.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt; Patlaban [[Rīga|Rīgā]] ir 20 trolejbusu maršruti un uz 2010. gada 1. janvāri trolejbusu parks sastāvēja no 346 trolejbusiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 trolejbusu parki.

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme pasaulē]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Trolejbusi| ]]</text>
      <sha1>ffzneblgv39j6v4vuvzyjlt1ymmp3m8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>111654</id>
    <revision>
      <id>4495690</id>
      <parentid>4472995</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:49:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Οσελότος</username>
        <id>64521</id>
      </contributor>
      <comment>2025.–2026. gada Grieķijas čempioni</comment>
      <origin>4495690</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4236" sha1="rcbvme8830m257lrgmxg8lm8utkvd46" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|basketbola klubu|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;}}
{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = red
 |                    klubs = Olympiacos Piraeus BC
 |                     logo = Olympiacosbclogo.jpg
 |                 logo_izm = 
 |                  pilsēta = {{flaga|Grieķija}} [[Pireja]], [[Atika]], [[Grieķija]]
 |                     līga = {{flaga|Grieķija}} [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 1931
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = ''Peace and Friendship Stadium''
 |                   krāsas = sarkans, balts
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Panagiotiss Angelopouloss&lt;br /&gt;Giorgis Angelopouloss
 |               menedžeris = 
 |       galvenais_treneris = Giorgos Bartzokas
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = [https://www.olympiacosbc.gr/el/ olympiacosbc.gr]
 |               sadarbojas = 
 |                      BAA = 
 |                      NBL = 
 |                      NBA = 
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 4
 |                      LBL = 
 |                      LKL = 
 |                      BBL = 
 |                     LSBL = 
 |                     PSRS = 
 |                    līga1 = Grieķijas līgas
 |                 uzvaras1 = 16
 |                    līga2 = Grieķijas
 |                 uzvaras2 = 12
}}
'''Pirejas &quot;Olympiacos&quot;''' ({{val|el|ΚΑΕ Ολυμπιακός}}), pazīstams arī kā '''Olympiacos''' un '''Olympiacos BC''', ir [[Grieķija]]s [[basketbols|basketbola]] klubs, ''Olympiacos CFP'' basketbola sekcijas klubs, kas ir bāzēts [[Pireja|Pirejā]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Klubs tika dibināts 1931. gadā, tas ir viens no veiksmīgākajiem grieķu un visas Eiropas basketbola klubiem. Klubs ir izcīnījis 16 [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas līgas]] čempiontitulus, 12 Grieķijas kausus, 4 [[ULEB Eirolīga|Eirolīgas]] kausus un 1 ''Triple Crown''. Savas mājasspēles klubs aizvada ''Peace and Friendship Stadium'' ({{val|lv|miera un draudzības stadions}}). &quot;Olympiacos&quot; ir aizvadījis 3 spēles ar [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubiem, 1997. gadā pret [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]] tika piedzīvots zaudējums ar 78-104, taču 2009. gadā pret [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] tika piedzīvots zaudējums ar 89-107 un pret [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] klubs zaudēja ar 94-111.

== Sasniegumi un tituli ==
=== Grieķija ===
* '''Grieķijas čempioni: 16'''
:1949, 1960, 1976, 1978, 1993, 1994, 1995, 1996, 1997, 2012, 2015, 2016, 2022, 2023, 2025, 2026
::''Finālisti (24):'' 1957, 1972, 1973, 1975, 1977, 1979, 1980, 1981, 1986, 1992, 1999, 2001, 2002, 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2011, 2013, 2014, 2017, 2018, 2024
* '''Grieķijas kausa ieguvēji: 12'''
:1976, 1977, 1978, 1980, 1994, 1997, 2002, 2010, 2011, 2022, 2023, 2024
::''Finālisti (11):'' 1979, 1983, 1986, 2004, 2008, 2009, 2012, 2013, 2018, 2025, 2026
* '''Grieķijas Superkausa ieguvēji: 4'''
:2022, 2023, 2024, 2025

=== Eiropa ===
* '''[[ULEB Eirolīga|Eirolīga]]: 4'''
:1997, 2012, 2013, 2026&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/24052026-pirejas_olympiacos_smaga_cina_pec_13_gadu|title=Pirejas &quot;Olympiacos&quot; smagā cīņā pēc 13 gadu pauzes atgriežas Eirolīgas tronī|date=2026. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
::''Finālisti (6):'' 1994, 1995, 2010, 2015, 2917, 2023
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Olympiacos BC|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;}}
* [https://www.olympiacosbc.gr/el/ olympiacosbc.gr]
* [https://web.archive.org/web/20090629194254/http://www.olympiacos.org/index.html?lang=en#/Basketball/Players/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.euroleague.net/main/teams/showteam?clubcode=OLY Eirolīgas profils] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090617225623/http://www.basketpedya.com/Acc002InfEq.php?ideq=39 BasketPedya profils] {{en ikona}}


{{Basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Grieķijas basketbola klubi]]</text>
      <sha1>rcbvme8830m257lrgmxg8lm8utkvd46</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trolejbusu satiksme pasaulē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>112321</id>
    <revision>
      <id>4495746</id>
      <parentid>4412333</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T17:08:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Homer Citywide</username>
        <id>148120</id>
      </contributor>
      <comment>ilustrācija</comment>
      <origin>4495746</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93144" sha1="pbl9wnnlca26y542h9dkabl8aj9etqp" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|pilsētu nosaukumi latviski}}
[[Attēls:Trådbuss, Landskrona - 20250731 - 22.jpg|thumb|Trolejbuss ''Solaris Trollino 12'', [[Zviedrija]]s pilsētā Landskronā]]
[[Attēls:Skoda 14 Tr in Vilnius.jpg|thumb|Trolejbuss ''[[Škoda 14Tr]]'' [[Viļņa|Viļņā]]]]
[[Attēls:Petrozavodsk troleybus.JPG|thumb|&quot;Maršrutka&quot; un trolejbuss [[Petrozavodska|Petrozavodskā]], [[Krievija|Krievijā]]]]
[[Attēls:Milano-Cristalis1.jpg|thumb|Trolejbusa ''Cristalis'' modelis [[Milāna|Milānā]], [[Itālija|Itālijā]]]]
[[Attēls:Pyongyang city Tram.jpg|thumb|Pārpildīts trolejbuss [[Phenjana|Phenjanā]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]]]]
[[Attēls:New Flyer trolleybus in Vancouver.jpg|thumb|Trolejbuss [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Kanāda|Kanādā]]]]
[[Attēls:WellingtonNewTrolleybus.jpg|thumb|Trolejbuss [[Velingtona|Velingtonā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]]]

'''Trolejbusu satiksme pasaulē''' pastāv visos kontinentos, izņemot [[Āfrika|Āfriku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Pasaulē kopsummā šobrīd pa dažādu pilsētu ielām brauc ap {{sk|40000}} [[Trolejbuss|trolejbusu]], [[Krievija|Krievijā]] vien — {{sk|15000}}. Pēdējais trolejbuss Āfrikā brauca 1986. gada 28. novembrī [[Dienvidāfrikas republika]]s pilsētā [[Johannesburga|Johannesburgā]]. Šobrīd kopīgi ar Krievijas palīdzību [[Etiopija]]s galvaspilsētā [[Adisabeba|Adisabebā]] gan tiek būvēta trolejbusu līnija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Informationen zum geplanten Trolleybusbetrieb in Addis Abeba|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/overview.php?sy_ID=784|publisher=trolleymotion.com|year=16.06.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[Eiropa|Eiropā]] (neskaitot Krieviju) kursē arī aptuveni {{sk|15000}} trolejbusu, [[Ukraina|Ukrainā]] vien brauc 8000 trolejbusu, bet [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — 2000 trolejbusu. Pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. un 2007. gadā trolejbusu skaits tās teritorijā pieauga par aptuveni 3500 trolejbusiem, līdz 8000 trolejbusiem. Pie tā galvenokārt pieskaitāmas [[Čehija]] (13 pilsētas ar trolejbusu satiksmi, aptuveni 740 trolejbusu), [[Rumānija]] (11 pilsētas, aptuveni 635 trolejbusi) un [[Bulgārija]] (15 pilsētas, 520 trolejbusi) (2008. gada dati). Šīs valstis ieņem pirmās trīs vietas kā Eiropas Savienības valstis ar visvairāk trolejbusiem.

Amerikas daļā kursē aptuveni 3000 trolejbusu, bet [[Okeānija|Okeānijā]] trolejbusi kursē tikai [[Jaunzēlande]]s galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]]. [[Āzija|Āzijā]], tāpat kā [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], ir aptuveni 5000 trolejbusu (neskaitot Krieviju).

Globālā mērogā trolejbuss, pateicoties politiskajām pārmaiņām 1989., 1990. gadā, dažādu iemeslu dēļ piedzīvo norietu. Piemēram, laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam 59 vietās trolejbusu satiksmi slēdza, bet tikai 12 — atklāja. 2010. gadā šī parādība turpinās, patlaban trolejbusu satiksme jau slēgta trīs vietās, bet nevienā — vēl nav atklāta.

Lielākā trolejbusu satiksmes sistēmu likvidēšana pilsētās notikusi bijušās [[Padomju Savienība]]s mazo valstu teritorijās, tā piemēram, [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] no 2003. līdz 2006. gadam likvidētas visas 5 trolejbusu satiksmes sistēmas, līdzīgi notika arī [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. Tāpat arī [[Gruzija|Gruzijā]] laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam slēgtas 10 no 12 trolejbusu satiksmes sistēmām, tostarp viena no lielākajām Gruzijā. Vienīgā trolejbusu līnija [[Chinvala|Chinvalā]] nopostīta 1990. gada beigās [[Dienvidosetija]]s pilsoņu kara laikā, tādēļ trolejbusu līnijas palikušas tikai [[Suhumi]] pilsētā. Suhumi trolejbusu satiksmes sistēma atrodas starptautiski neatzītajā [[Abhāzija]]s republikā un varēja izdzīvot, tikai pateicoties Krievijas palīdzībai. Iemesls šādai notikumu attīstībai pārsvarā ir finanšu līdzekļu trūkums, bieži pārvadātāji nevar samaksāt elektrības rēķinus. Tāpat arī pie vainas ir novecojusī padomju laika tehnika un sīvā konkurence ar mikroautobusiem (&quot;maršrutkām&quot;). Savukārt Rumānijā un [[Ķīna|Ķīnā]] novērojama trolejbusu satiksmes paplašināšana.

== Trolejbusu satiksme Eiropā ==

=== Apvienotā Karaliste ===
[[Attēls:BCLM Wallsall trolleybus.jpg|thumb|[[Volsola]]s trolejbuss ''Black Country Living Museum'' teritorijā]]
[[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes sistēmas. Dažas pilsētas plāno atjaunot trolejbusu satiksmi, kā piemērs ir minama [[Līdsa]], kurā jau kopš 2010. gada marta notiek sarunas par trolejbusu satiksmes atjaunošanu.&lt;ref name=&quot;leeds2010mar&quot;&gt;{{ziņu atsauce|last=Hookham|first=Mark|title=Leeds trolleybus gets go-ahead|date=2010. gada 22. marts|language=en|publisher=Yorkshire Evening Post|url=http://www.yorkshireeveningpost.co.uk/news/Leeds-trolleybus-gets-goahead.6169837.jp|accessdate=05.04.2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100326213738/http://www.yorkshireeveningpost.co.uk/news/Leeds-trolleybus-gets-goahead.6169837.jp|archivedate=2010. gada 26. Marts}}&lt;/ref&gt; Trolejbusu satiksme Līdsā pastāvēja no 1911. līdz 1928. gadam.

Agrāk Apvienotajā Karalistē vairāk nekā 50 pilsētās bija trolejbusu satiksmes sistēmas, tagad šo pilsētu trolejbusi ir eksponēti britu muzejos. Lielākā trolejbusu kolekcija ir trolejbusu muzejā Sendtoftā, [[Anglija|Anglijā]], tāpat tie atrodas arī Austrumanglijas transporta muzejā un citos. [[Bredforda]]s trolejbusu asociācija ir eksponējusi Bredfordas trolejbusu ar reģ. nr. 758, kurš bija pēdējais braucošais trolejbuss Bredfordā. Tagad tas atrodas trolejbusu muzejā Sendtoftā. Trolejbusu satiksmi Bredfordā likvidēja 1972. gada 12. martā.&lt;ref name=&quot;joyce-king-newman&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Murray&quot;&gt;Murray, Alan (2000). ''World Trolleybus Encyclopaedia''. Yateley, Hampshire, UK: Trolleybooks. {{ISBN|0-904235-18-1}}.&lt;/ref&gt;

1911. gada 20. jūnijā atklāja pirmās trolejbusu satiksmes sistēmas Bredfordā un Līdsā.&lt;ref name=&quot;joyce-king-newman&quot;&gt;Joyce, J.; King, J. S.; and Newman, A. G. (1986). ''British Trolleybus Systems''. London: Ian Allan Publishing. {{ISBN|0-7110-1647-X}}.&lt;/ref&gt; Trolejbusi Bredfordā pasažierus nepārvadāja vēl līdz pat 24. jūnijam.&lt;ref name=&quot;joyce-king-newman&quot;/&gt; Pirmo trolejbusu satiksmes sistēmu slēdza [[Dandī]] 1914. gadā.&lt;ref name=&quot;joyce-king-newman&quot;/&gt; Tā darbojās tikai nepilnus divus gadus. Savukārt kā pēdējā pilsēta, kurā likvidēja trolejbusu satiksmi, ir minama Bredforda.

=== Austrija ===
[[Attēls:Solaris Trollino 18 Salzburg.JPG|thumb|Trolejbuss [[Zalcburga|Zalcburgā]]]]
[[Austrija|Austrijā]] trolejbusu satiksme ir tikai [[Zalcburga|Zalcburgā]] un [[Linca|Lincā]]. Agrāk trolejbusi kursēja arī galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]], [[Insbruka|Insbrukā]] un citās pilsētās.

1940. gadā Zalcburgā atklāja vienu no tradīcijām bagātākajām trolejbusu satiksmes sistēmām pasaulē, to uzskata arī par lielāko [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Trolejbusu satiksmi Zalcburgā nodrošina uzņēmums ''StadtBus Salzburg'' un tā vēl joprojām attīstās. 2009. gada jūnijā atklāta jauna trolejbusu līnija — nr. 10, tās maršruts ved caur Lankeszīdlungas rajonu, bet 2009. gada jūlijā līnijām nr. 3 un 5 pārcēla galapunktu uz Itclingas-Flancmanas rajonu, bet septembrī uzsāka trolejbusu līnijas, kas ļaus ar trolejbusu nokļūt uz Zalcburgas lidostu, izbūve. Arī trolejbusu parks tiek atjaunots, šobrīd Zalcburgā ir 9 trolejbusu līnijas un trolejbusu parks sastāv no 84 trolejbusiem.

Savukārt, Lincā ir 9 trolejbusu līnijas un trolejbusu parks sastāv no 19 savienotajiem trolejbusiem. Trolejbusu satiksmes pastāvēšana Lincā bija apdraudēta, jo Lincā sāka kursēt ar dabasgāzi darbināmi autobusi. 2007. gada 13. augustā kompānija ''Linz AG'' paziņoja, ka trolejbusu satiksme tomēr netiks likvidēta.

Kopš 2007. gada [[Klāgenfurte]] strādā pie plāna par trolejbusu satiksmes atjaunošanu. Tas tiek darīts, lai samazinātu kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā. Arī [[Grāca|Grācā]] bijušas diskusijas par trolejbusu satiksmes atjaunošanas nepieciešamību. Tomēr izlemts trolejbusu satiksmi Grācā neatjaunot, jo Grācā jau ir divas dažādas transporta sistēmas un trolejbusu satiksmes atjaunošana izmaksātu ļoti dārgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Martin Bauer|title=Diskussion um eine Wiedereinführung von O-Bussen in Graz|language=de|url=http://www.styria-mobile.at/home/gvb/o-bus.html|accessdate=18.01.2007}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Baltkrievija ===
[[Attēls:MAZ-103t in Minsk 2.JPG|thumb|Trolejbuss [[Minska|Minskā]]]]
[[Baltkrievija|Baltkrievijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta 7 pilsētās. Trolejbusu satiksmi šajās pilsētās atklāja laikā no 1951. līdz 1982. gadam. [[Minska|Minskā]] ir visvecākā un vislielākā trolejbusu satiksmes sistēma Baltkrievijā, to atklāja 1952. gadā un tā ir trešā lielākā pasaulē. 2005. gadā Minskā bija 68 trolejbusu līnijas, kurās kopā kursē gandrīz 1000 trolejbusi.&lt;ref name =&quot;Jane's2007&quot;&gt;Webb, Mary (ed.) (2007), ''Jane's Urban Transport Systems 2007-2008''. Coulsdon, Surrey (UK): Jane's Information Group. {{ISBN|978-0-7106-2816-9}}.&lt;/ref&gt;

Vēl trolejbusi kursē [[Babruiska|Babruiskā]], [[Bresta (Baltkrievija)|Brestā]], [[Gomeļa|Gomeļā]], [[Grodņa|Grodņā]], [[Mogiļeva|Mogiļevā]] un [[Vitebska|Vitebskā]]. Trolejbusu satiksmi Babruiskā atklāja 1978. gadā. Nevienā Baltkrievijas pilsētā trolejbusu satiksme vēl līdz šim nav likvidēta.

Baltkrievijā atrodas trolejbusu ražotājuzņēmumi ''[[Belkommunmaš]]'' un [[Minskas automobiļu rūpnīca|MAZ]]. Uzņēmums ''Belkommunmaš'' dibināts 1973. gadā. Sākotnēji tas tikai remontēja trolejbusus ''[[ZiU-9]]'', bet 1993. gadā izlaida pirmo pašu izstrādāto trolejbusa modeli.

=== Beļģija ===
[[Attēls:Trolleybus Sint-Michielsbrug.JPG|thumb|left|Trolejbuss [[Gente|Gentē]]]]
[[Beļģija|Beļģijā]] vairs nevienā pilsētā neeksistē trolejbusu satiksmes sistēmas, bet agrāk tādas bija [[Antverpene|Antverpenē]], [[Brisele|Briselē]], [[Ljēža|Ljēžā]] un [[Gente|Gentē]].&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; Visvēlāk trolejbusu satiksmi atklāja Gentē — 1989. gadā, un likvidēja pēdējo — 2009. gada jūlijā.&lt;ref&gt;Isgar, Carl. &quot;Farewell to Gent's Trolleybuses&quot;. ''Trolleybus Magazine'' Nr. 288 (2009. gada novembris — decembris), 126.-131.lpp. National Trolleybus Assn. (UK).&lt;/ref&gt; Galvenais iemesls, kāpēc Gentē atklāja trolejbusu satiksmi bija tas, ka Beļģijas valdība vēlējās attīstīt trolejbusu ražošanu valstī. Līdz ar to Gentē pārsvarā kursēja Beļģijas firmas ''[[Van Hool]]'' ražotie trolejbusi.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt;

Interesanti, ka Ljēžā bija divas atsevišķas trolejbusu satiksmes sistēmas. Viena trolejbusu līnija savienoja Ljēžu ar Seraingu, tajā kursēja tikai savienotie trolejbusi, kuriem vadītāja kabīne atradās abos galos,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Trolleybus de Seraing (RELSE)|language=fr|url=http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html|accessdate=}}&lt;/ref&gt; vēlāk trolejbusus eventuāli pārbūvēja par standarta trolejbusiem.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; Viens no šiem unikālajiem trolejbusiem atrodas transporta muzejā Ljēžā, kur to atjaunoja atpakaļ sākotnējā izskatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Corteil, A. and Roubinet, J.-M|title=Le trolleybus de Seraing (1936-1963)|language=fr|url=http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html|accessdate=11.03.2010}}&lt;/ref&gt; Trolejbusi no otras Ljēžas trolejbusu satiksmes sistēmas (līnijas) un citām Beļģijas pilsētām eksponēti dažādos muzejos. 1932. gadā būvētais Ljēžas trolejbuss (reģ. nr. 425) atrodas transporta muzejā Sendtoftā, [[Anglija|Anglijā]].

Savukārt, Briselē bija tikai viena trolejbusu līnija. Trolejbusu satiksmi Briselē atklāja 1939. gada 18. aprīlī, bet likvidēja 1964. gada 15. februārī.

=== Bosnija un Hercegovina ===
[[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] ir tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma. Tā atrodas galvaspilsētā [[Sarajeva|Sarajevā]]. Sarajevā ir piecas trolejbusu līnijas. Trolejbusu satiksmi Sarajevā atklāja 1984. gada 23. novembrī un to nodrošina uzņēmums ''JKP GRAS Sarajevo''.

Laikā no 1992. gada aprīļa līdz 1995. gada novembrim, [[Dienvidslāvija]]s kara rezultātā, trolejbusu satiksmi Sarajevā pārtrauca.

=== Bulgārija ===
[[Bulgārija|Bulgārijā]] trolejbusi kursē 15 pilsētās. Salīdzinot ar tramvajiem, tas ir liels rādītājs, jo tramvaji kursē tikai galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]]. Visagrāk trolejbusu satiksmi atklāja Sofijā un [[Plovdiva|Plovdivā]], pārējās 13 pilsētās trolejbusu satiksmi atklāja laikā no 1985. līdz 1993. gadam, īsi pirms un pēc 1989. gada politiskajām pārmaiņām Bulgārijā. Tomēr trolejbusu satiksme Kasanlakā likvidēja, kur tā pastāvēja no 1987. līdz 1999. gadam.

Trolejbusu satiksme tiek organizēta šādās Bulgārijas pilsētās: Sofijā (trolejbusu satiksmi atklāja 1948. gadā), Plovdivā (1955), Plevenā (1985), [[Varna|Varnā]] (1986), [[Stara Zagora|Stara Zagorā]] (1988), [[Ruse|Rusē]] (1988), Slivenā (1988), Vratsā (1988), Dobričā (1988), Pernikā (1989), Gabrovo (1990), Haskovo (1990.), Veļiko Tarnovo (1990), [[Burgasa|Burgasā]] (1991) un Pazardžikā (1993).

Viena no lielākajām trolejbusu satiksmes sistēmām pēc pasažieru skaita ir Plevenā (trolejbusus izmanto vidēji {{sk|120000}} cilvēku). Savukārt, Plovdivā ir 14 trolejbusu līnijas un to kopgarums sasniedz 75 kilometrus. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma ir Sofijā (trolejbusus izmanto vidēji 1,5 miljoni cilvēku), trolejbusu līniju kopgarums sasniedz 105 km.

=== Čehija ===
[[Attēls:10Skvrnany.jpg|thumb|left|Trolejbusi [[Plzeņa|Plzeņā]]]]
[[Čehija|Čehijā]] trolejbusi kursē 13 pilsētās. Desmit pilsētās trolejbusu satiksmi atklāja laikā no 1941. līdz 1952. gadam, bet kā jaunākās pilsētas ar trolejbusu satiksmi minamas [[Ūsti pie Labas]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1988. gadā), [[Česke Budejovice]] (1991) un [[Homutova]] (1995). Česke Budejovicē trolejbusu satiksme pastāvēja jau iepriekš, bet tad to likvidēja. Lielākās trolejbusu satiksmes sistēmas ir [[Brno]], kur ir 13 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 146 trolejbusi, [[Zlīna|Zlīnā]] (12 trolejbusu līnijas un 62 trolejbusi), Ūsti pie Labas (11 trolejbusu līnijas un 66 trolejbusi) un [[Ostrava|Ostravā]] (10 trolejbusu līnijas un 65 trolejbusi). Mazākas trolejbusu satiksmes sistēmas pastāv [[Hradeckrālove|Hradeckrālovē]], [[Jihlava|Jihlavā]], [[Mariānske Lāzņe|Mariānske Lāzņē]], [[Opava|Opavā]], [[Pardubice|Pardubicē]], [[Plzeņa|Plzeņā]] un [[Teplice|Teplicē]].

Trolejbusu satiksmi galvaspilsētā [[Prāga|Prāgā]] atklāja 1936. gada 29. augustā, bet 1972. gada 15. oktobrī to likvidēja. Savukārt, dažās pilsētās trolejbusu satiksme likvidēta, bet vēlāk atjaunota, tā, piemēram, ir bijis Česke Budejovicē.

Savukārt, Plzeņā atrodas viens no lielākajiem trolejbusu ražotājuzņēmumiem pasaulē — ''[[Škoda]]''. Laikā no 1963. līdz 2004. gadam uzņēmumam ''Škoda'' pat Čehijas ziemeļos piederēja pašam sava trolejbusu testēšanas līnija. Tā bija 6,1 km gara, bija izbūvēta 12% kritumā un veda no Dolņi Ždaras līdz Jačomovai.

=== Dānija ===
[[Dānija|Dānijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. 1927. gadā trolejbusu satiksmi atklāja Gentoftē, kas atrodas netālu no galvaspilsētas [[Kopenhāgena]]s. Trolejbusu līnija savienoja arī citas Kopenhāgenas piepilsētas, piemēram, Lingbu un Zēborgu. Laikā no 1938. gada līdz 1963. gadam trolejbusi kursēja arī pašā Kopenhāgenā. Pastāvēja arī maršruts Lingbīveija — Nērreportas stacija. 1953. gadā Kopenhāgenas transporta uzņēmums ''NESA'' apkalpoja 4 trolejbusu līnijas. 1963. gadā jau pirmās divas trolejbusu līnijas, kas kursēja uz Nērreportas staciju, likvidēja un aizstāja ar autobusu satiksmi. Bet 1971. gadā trolejbusu satiksmi pilnībā likvidēja.

Laikā no 1939. līdz 1959. gadam arī [[Odense|Odensē]] eksistēja trolejbusu satiksmes sistēma, tāpat Odensē trolejbusu satiksmi aizstāja ar autobusu satiksmi.

=== Francija ===
[[Attēls:Trolleybus à l'arrêt Hôtel de Ville.JPG|thumb|''[[Renault]]'' firmas trolejbuss Limožā]]
[[Francija|Francijā]] trolejbusi kursē sešās pilsētās. [[Kāna (Francija)|Kānā]] un [[Klermona-Ferāna|Klermonā-Ferānā]] kursē jaunākas paaudzes &quot;noteiktās joslas trolejbusi&quot; (tie brauc pa noteiktu speciālu joslu (arī sliedēm), atdalītu no brauktuves), bet [[Liona|Lionā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1935. gadā; 7 trolejbusu līnijas un 113 trolejbusi), [[Sentetjēna|Sentetjēnā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1942. gadā; 2 trolejbusu līnijas un 22 trolejbusi) un [[Limoža|Limožā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1943. gadā; 5 trolejbusu līnijas un 40 trolejbusi) trolejbusi kursē &quot;klasiskajā variantā&quot; (tā kā tie brauc vairumā pasaules valstu). Dažādi trolejbusu braukšanas veidi eksistē [[Nansī]] pilsētā. 1982. gadā šeit atklāja &quot;klasiskā varianta&quot; trolejbusu satiksmi, bet 2001. gadā sāka kursēt arī &quot;noteiktās joslas trolejbusi&quot;. Pavisam Nansī ir 25 &quot;noteiktās joslas trolejbusi&quot;.

1999. gadā [[Grenoble|Grenoblē]] likvidēja trolejbusu satiksmi, saglabājot kontakttīklu, jo pastāvēja iespēja kādreiz atjaunot trolejbusu satiksmi pilsētā. 2007. gadā nolema, ka trolejbusu satiksmi Grenoblē tomēr neatjaunos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Grenoble – Keine Wiedereinführung der Trolleybusse|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=77|publisher=trolleymotion.com|year=18.12.2007|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tāpat trolejbusu satiksmi likvidēja daudzās citās pilsētās, tostarp, galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]. Arī [[Marseļa|Marseļā]] 2004. gadā likvidēja trolejbusu satiksmi.

=== Grieķija ===
[[Grieķija|Grieķijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Trolejbusi no Atēnām kursē vēl arī līdz [[Pireja]]i. Tā ir viena no lielākajām trolejbusu satiksmes sistēmām [[Eiropa|Eiropā]],&lt;ref name=&quot;janes2009&quot;&gt;Webb, Mary (ed.) (2009). ''Jane's Urban Transport Systems 2009-2010''. Coulsdon, Surrey (UK): Jane's Information Group. {{ISBN|978-0-7106-2903-6}}.&lt;/ref&gt; nereti to sauc arī par Atēnu-Pireju starppilsētu trolejbusu satiksmes līniju. To apkalpo uzņēmums ''ILPAP'', kuram pieder 350 trolejbusi. Kopš 2001. gada vecie trolejbusi tiek aizstāti ar jauniem, moderniem firmu ''Neoplan'' vai ''Van Hool'' ražotiem trolejbusiem.

1948. gadā Pirejā atklāja trolejbusu satiksmi,&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; bet tikai 1954. gadā to atklāja Atēnās. Savukārt abas sistēmas savā starpā savienoja 1988. gadā.

=== Horvātija ===
Mūsdienās [[Horvātija|Horvātijā]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes. Laikā no 1944. līdz 1972. gadam trolejbusi kursēja [[Splita|Splitā]], kā arī laikā no 1951. līdz 1969. gadam — [[Rijeka|Rijekā]].

=== Igaunija ===
[[Igaunija|Igaunijā]] darbojas tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma un tā pati galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]]. Trolejbusu satiksmi Tallinā atklāja 1965. gada 11. jūlijā, līdz ar to Tallina bija pēdējā [[Padomju Savienība]]s galvaspilsēta, kurā atklāta trolejbusu satiksme. Tallinā ir četras trolejbusu līnijas un tajās pavisam brauc 53 trolejbusi, no kuriem lielākā daļa ir ''[[Škoda]]'' ražotie trolejbusi, bet ir arī 25 ''[[Solaris Trollino 12]]'' un 12 ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusi. Vēl joprojām pa Tallinu kursē arī daži ''[[Ikarus 280T]]'' un ''[[Ikarus 412T]]'' tipa trolejbusi, savukārt, ''[[Škoda 9Tr]]'' tipa trolejbusi Tallinā vairs nekursē. Trolejbusu satiksmi Tallinā nodrošina uzņēmums ''Tallinna Trammi- ja Trollibussikoondise AS'' (TTTK).

Attēlu galerijā redzami dažādu modeļu trolejbusi Tallinā.

&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:SolarisT18ACInTallinn.jpg|Trolejbuss ''Solaris Trollino 18''
Attēls:ŠkodaTr14inTallinn.jpg|Trolejbuss ''Škoda 14Tr''
Attēls:Škoda15trInTallinn.jpg|Trolejbuss ''Škoda 15Tr''
Attēls:Ikarus-Ganz280T.jpg|Trolejbuss ''Ikarus 280T''
Attēls:Tallinn,Estonia. TTTK Škoda 9Tr Trolleybus nr. 206. May 1996.jpg|1996. gadā Tallinā vēl kursēja ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbusi
&lt;/gallery&gt;

=== Itālija ===
[[Attēls:Milano - piazza Caiazzo - filobus.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Milāna|Milānā]]]]
[[Itālija|Itālijā]] trolejbusu satiksme eksistē 14 pilsētās. Itālija un [[Šveice]] ir uzskatāmas par vienīgajām [[Rietumeiropa]]s valstīm, kurās trolejbusu satiksme ir nozīmīga. Visas trolejbusu satiksmes sistēmas Itālijā ir mazas, pārsvarā tām ir ne vairāk kā 4 trolejbusu līnijas. Lielākās sistēmas ir [[Milāna|Milānā]] (150 trolejbusi, 4 līnijas) un [[Neapole]] (100 trolejbusi, 8 līnijas).

Trolejbusu satiksme eksistē šādās pilsētās: [[Ankona|Ankonā]], [[Boloņa|Boloņā]], [[Kaljāri]], [[Kjeti]], [[Dženova|Dženovā]], [[Spēcija|Spēcijā]], [[Leče|Lečē]], Milānā, [[Modēna|Modēnā]], Neapolē, [[Parma|Parmā]], [[Rimini]], [[Roma|Romā]] un [[Sanremo]].

Trolejbusu satiksme ir likvidēta šādās pilsētās: [[Turīna|Turīnā]], [[Verona|Veronā]] (abās pilsētās trolejbusi kursēja līdz 1981. gadam), [[Karrāra|Karrārā]] (1985), [[Bari]] (1987), [[Salerno]] (1987), kā arī [[Kremona|Kremonā]] (2002). Savukārt, Dženovā 1997. gadā no jauna atklāja trolejbusu satiksmi, kura kopš 1973. gada bija slēgta. Arī Itālijas galvaspilsētā Romā trolejbusu satiksmi atjaunoja pēc 30 gadu pārtraukuma 2005. gadā. Romā 90. autobusu līniju aizstāja ar trolejbusu līniju. 2007. gadā arī [[Paduja|Padujā]], kur līdz 1970. gadam jau bija kursējuši trolejbusi, atklāja &quot;noteiktās joslas trolejbusu&quot; satiksmi pēc &quot;Transloras sistēmas&quot; parauga. Tāpat to tiek plānots atklāt arī [[Avellīno]], [[Peskāra|Peskārā]],&lt;ref name=&quot;janes2009&quot;/&gt; Veronā&lt;ref name=&quot;janes2009&quot;/&gt; un [[Vičenca|Vičencā]].&lt;ref name=&quot;tm289p17&quot;&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 289, (2010. gada janvāris — februāris), 17. lpp.&lt;/ref&gt;

Neapolē trolejbusu satiksmi nodrošina divi dažādi uzņēmumi: ''Azienda Napoletana Mobilità'' (ANM), bet piepilsētas trolejbusu līnijas apkalpo ''Compagnia Trasporti Pubblici di Napoli'' (CTP).

Itāļiem ir savs fenomens, ka pirms kontakttīkla nomaiņas un ritošā sastāva atjaunošanas ir jālikvidē trolejbusu satiksme. Tā tas bija Boloņā (trolejbusi nekursēja laikā no 1982. līdz 1991. gadam), Spēcijā (1985—1988), Kjeti (1992—2009), Modēnā (1996—2000) un Dženovā (2003—2007). Trolejbusu satiksmes atjaunošanas plāni Kremonā ir izgāzušies, tur kopš 2002. gada trolejbusi atkal vairs nekursē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Ernst der Lage nicht erkannt|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=102|publisher=trolleymotion.com|year=30.04.2010|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Savādāk ir Bari pilsētā, tur, pēc 22 gadu pārtraukuma, tiek solīts atjaunot trolejbusu satiksmi. Lai gan Bari 1990. gados iepirka jaunus trolejbusus, tos tomēr nesāka izmantot.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Bari: Der Wiederaufbau beginnt|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/cities/ndetails.php?n_ID=718|publisher=trolleymotion.com|year=18.05.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Krievija ===
[[Krievija]] ir valsts, kurā visvairāk pilsētās pasaulē brauc trolejbusi, konkrēti tās ir 86 pilsētas. No tām 65 atrodas Krievijas [[Eiropa]]s daļā, tikai 21 — Krievijas [[Āzija]]s daļā. Gandrīz visās pilsētās trolejbusu satiksmi atklāja [[Padomju Savienība]]s gados, līdz 1991. gadam, izņemot [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodu]] (trolejbusu atiksmi atklāja 1995. gadā), [[Himki|Himku]] (1997), [[Vidnoje|Vidnoji]] (2000) un [[Podoļska|Podoļsku]] (2001). Lielākā un arī vecākā [[Trolejbusu satiksme Maskavā|trolejbusu satiksmes sistēma]] bija galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]], to atklāja 1933. gadā, bet likvidēja 2020. gadā, trolejbusu vietā ieviešot [[elektrobuss|elektrobusus]].

Tikai dažās Krievijas pilsētās trolejbusu satiksme līdz šim ir likvidēta, tā ir Kačkanara (trolejbusu satiksmi likvidēja 1985. gadā), [[Šahti]] (2007), [[Arhangeļska]] (2008) un [[Tjumeņa]] (2009). Tāpat trolejbusu līnijas likvidēja arī [[Groznija|Groznijā]], kur tās cieta Čečenijas karā 1994. gada beigās. Ļoti īss mūžs bija trolejbusu satiksmei [[Sizraņa|Sizraņā]], tā pastāvēja no 2002. līdz 2009. gadam. Abas divas trolejbusu līnijas blakus esošajās pilsētās [[Saratova|Saratovā]] un [[Engelsa|Engelsā]] laikā no 1972. gada līdz 2004. gadam bija savstarpēji savienotas, trolejbusi brauca pāri [[Volga]]i un savā veidā arī šo trolejbusu līniju pārvalde bija kopīga. Šobrīd gan šīs abas trolejbusu linijas vairs nav savienotas savā starpā un ir kā divas atsevišķas trolejbusu līnijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Engels: Die Heimatstadt der ZIU erhielt neue Trolleybusse|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=820|publisher=trolleymotion.com|year=05.10.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Maskavā vēsturiskie, senie trolejbusi sabiedrībai ir pieejami tikai transporta izstāžu laikā, kā arī parāžu laikā svētku dienās. [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] un [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]] trolejbusu muzeji piedāvā pat izīrēt trolejbusus ekskursijām un dažādiem pasākumiem.

&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:Trolleybus Ryazan 2047.jpg|Trolejbuss ''ZiU-9'' tiek uzskatīts par standarta Krievijas trolejbusu.
Attēls:Ziu-SadoweKolco.jpg|Trolejbuss ''ZiU9'' Maskavā
Attēls:ZiU-682G 7362, trolleybus line 1, Moscow, 2006.jpg|Trolejbuss Maskavā
Attēls:Trolleybus Ryazan 2108.jpg|Trolejbuss Rjazaņā
Attēls:ЗиУ-683В01.jpg|Savienotie trolejbusi Krievijā ir retums.
&lt;/gallery&gt;

=== Lietuva ===
[[Lietuva|Lietuvā]] eksistē divas relatīvi lielas trolejbusu satiksmes sistēmas. [[Viļņa|Viļņā]] ir 18 trolejbusu līnijas, bet Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā [[Kauņa|Kauņā]] — 16 trolejbusu līnijas. Viļņā pavisam kopā kursē 321 trolejbuss, tajā kursē gan ''[[Škoda 14Tr]]'', gan arī daži ''[[Škoda 14TrM]]'', kā arī 45 ''[[Solaris Trollino 15AC]]'' tipa trolejbusi. Trolejbusu satiksmi Viļņā atklāja 1956. gada oktobrī, bet Kauņā — 1965. gada 31. decembrī. Citās Lietuvas pilsētās trolejbusu satiksme nekad nav bijusi.

Attēlu galerijā redzami dažādu modeļu trolejbusi kā Viļņā, tā Kauņā.
&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:Vilnius solaris.jpg|Trolejbuss ''Solaris Trollino 15AC'' Viļņā.
Attēls:Skoda-Vilnius3.jpg|Trolejbusi ''[[Škoda]]'' Viļņā.
Attēls:Skoda-Vilnius.jpg|Viļņā vairs nebrauc ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbusi. 2003. gads.
Attēls:Oberleitungsbus Kaunas Trolleybusse.JPG|Trolejbuss ''Solaris Trollino 15'' Kauņā.
Attēls:Kaunas trolley bus, Lithuania, 12 Sept. 2008.jpg|''Škoda 14Tr'' trolejbuss Kauņā.
&lt;/gallery&gt;

=== Moldova ===
[[Attēls:Chisinau trolleybus.jpg|thumb|Trolejbuss [[Kišiņeva|Kišiņevā]]]]
[[Moldova|Moldovā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta trīs pilsētās, liela trolejbusu satiksmes sistēma ir galvaspilsētā [[Kišiņeva|Kišiņevā]], to atklāja 1949. gada 12. oktobrī. Bet mazākas sistēmas ir [[Tiraspole|Tiraspolē]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1967. gada 1. novembrī) un [[Belci|Belcos]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1972. gada 12. jūnijā).

Trolejbusu satiksmes sistēma Tiraspolē kopš 1992. gada atrodas starptautiski neatzītās [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s teritorijā. 1993. gada 19. jūnijā atklāja trolejbusu līniju līdz [[Bendera]]i. Divus gadus vēlāk atklāja pirmo Benderas pilsētas trolejbusu līniju. Tādēļ var teikt, ka savā veidā patlaban četrās Moldovas pilsētās tiek organizēta trolejbusu satiksme.

Trolejbusu satiksme ir likvidēta tikai Soloncenos (Solonceni), tur tā eksistēja no 1992. līdz 1994. gadam. Tā bija 2,9 km gara trolejbusu līnija, kas mazo Soloncenu (Solonceni) ciematu savienoja ar administratīvajiem centriem un ciemata iedzīvotāju darbavietām.&lt;ref&gt;Tarkov, Sergei. &quot;The Solonceni Trolleybus&quot;. ''Trolleybus Magazine'' Nr. 200, 1995. gada marts — aprīlis&lt;/ref&gt;

=== Nīderlande ===
[[Nīderlande|Nīderlandē]] darbojas tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma [[Arnema|Arnemā]]. Tā sastāv no četrām līnijām, līniju kopējais garums ir aptuveni 52 km. Trolejbusu satiksmi Arnemā atklāja 1949. gada 5. septembrī. Agrāk trolejbusi brauca arī [[Groningena|Groningenā]] (1927. gada 27. jūnijs — 1965. gada 9. novembris) un [[Neimegena|Neimegenā]] (1952. gada 9. jūlijs — 1969. gada 29. marts).

=== Norvēģija ===
[[Norvēģija|Norvēģijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta tikai [[Bergena|Bergenā]]. Trolejbusu satiksmi [[Bergena|Bergenā]] atklāja 1950. gada 24. februārī, tur kursē 8 trolejbusi, no kuriem divi ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. Bergenā ir tikai viena trolejbusu līnija, tās garums ir 4,1 km. Trolejbusu satiksmi Bergenā nodrošina uzņēmums ''Tide''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Svenska Spårvägssällskapet English Atlas:Bergen, Norway (no)|language=en|url=http://www.sparvagssallskapet.se/atlas/system.php?id=43&amp;ling=en|accessdate=}}&lt;/ref&gt;

1909. gada 15. decembrī [[Drammene|Drammenē]] atklāja pirmo trolejbusu satiksmes līniju [[Skandināvija|Skandināvijā]], trolejbusi Drammenē kursēja līdz pat 1967. gada 10. jūnijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Svenska Spårvägssällskapet English Atlas:Drammen, Norway (no)|language=en|url=http://www.sparvagssallskapet.se/atlas/system.php?id=45&amp;ling=en|accessdate=}}&lt;/ref&gt; Tāpat laikā no 1940. gadiem līdz 1960. gadiem arī [[Oslo]] un [[Stavangera|Stavangerā]] kursēja trolejbusi.

=== Polija ===
[[Attēls:Trolejbus Jelcz M121E PKT Gdynia.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Gdiņa|Gdiņā]]]]
[[Polija|Polijā]] trolejbusi kursē trīs pilsētās: [[Gdiņa|Gdiņā]], [[Ļubļina|Ļubļinā]] un [[Tihi]]. Gdiņā ir 12 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 85 trolejbusi, tā ir vecākā un lielākā Polijas trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksmi atklāja 1943. gada 23. jūlijā un trolejbusu parks sastāv, galvenokārt, no Polijā ražotajiem ''Jelcz'' trolejbusiem.

Savukārt, trolejbusu satiksmi Ļubļinā atklāja 1953. gada 21. jūlijā. Ļubļina beidzamajos gados iepirka jaunus trolejbusus un atklāja jaunas trolejbusu līnijas. Vismazākā Polijas trolejbusu satiksmes sistēma ir Tihi, tur ir piecas trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 22 trolejbusi. Trolejbusu satiksmi Tihi atklāja 1982. gada 1. oktobrī.

Galvaspilsētā [[Varšava|Varšavā]] kopš 1995. gada 31. augusta vairs nebrauc trolejbusi. Tāpat trolejbusi vairs nebrauc Dembicā (''Dębica'') (trolejbusi brauca līdz 1990. gada oktobrim) un [[Slupska|Slupskā]] (trolejbusi brauca līdz 1999. gada septembrim). Daudzās Polijas pilsētās trolejbusu satiksmi likvidēja 1940. gados.

=== Portugāle ===
[[Portugāle|Portugālē]] trolejbusu satiksme tiek nodrošināta tikai Koimbrā. Koimbrā atrodas vecākā Portugāles trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksmi Koimbrā nodrošina uzņēmums ''Serviços Municipalizados de Transportes Urbanos de Coimbra'' (SMTUC).

Trolejbusu satiksmi Koimbrā atklāja 1947. gada 16. augustā, sākotnēji kursēja tikai divi trolejbusi. 1959. gadā trolejbusu satiksmi atklāja arī [[Portu]], bet 1997. gadā to likvidēja. Tāpat arī [[Braga|Bragā]] laikā no 1963. līdz 1973. gadam pastāvēja trolejbusu satiksme. Mūsdienās Koimbrā ir trīs trolejbusu līnijas, tajās kopā brauc 17 ''Caetano Efacec'' modeļa standarta trolejbusi, kuri ir būvēti laikā no 1984. līdz 1986. gadam. Tiek plānota trolejbusu parka atjaunošana.

Savukārt, [[Amadora|Amadorā]] kopš 2009. gada tiek plānots atklāt trolejbusu satiksmi.

=== Rumānija ===
[[Attēls:Kolozsvari trolibusz DAC.jpg|thumb|Trolejbuss [[Kluža-Napoka|Klužā-Napokā]]]]
[[Rumānija|Rumānijā]] trolejbusi kursē 11 pilsētās. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma eksistē galvaspilsētā [[Bukareste|Bukarestē]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1949. gada 10. novembrī). Otra lielākā un visvecākā Rumānijas trolejbusu satiksmes sistēma ir [[Timišoara|Timišoarā]] (trolejbusi brauc kopš 1942. gada).

1959. gadā trolejbusu satiksmi atklāja [[Brašova|Brašovā]], [[Kluža-Napoka|Klužā-Napokā]] un [[Konstanca (Rumānija)|Konstancā]]. Laikā no 1983. līdz 1997. gadam trolejbusu satiksmi atklāja arī Baija Marē (''Baia Mare''), Gaļatā (''Galaţi''), Mediasā (''Mediaş''), [[Pjatrā Njamca|Pjatrā Njamcā]], Ploiestā (''Ploieşti'') un [[Tirgu Žiu]]. Galvenais iemesls šo trolejbusu satiksmes sistēmu atklāšanai bija Rumānijas enerģētikas krīze 1980. gados. Visas šīs trolejbusu satiksmes sistēmas atklātas īsi pirms un pēc 1989. gada Rumānijas revolūcijas.

Astoņās pilsētās, kurās trolejbusu satiksmi atklāja laikā no 1983. līdz 1996. gadam, trolejbusu satiksme drīzvien likvidēja. Laikā no 1999. līdz 2009. gadam trolejbusu satiksmi likvidēja [[Breila|Breilā]], Satu Marē (''Satu Mare''), [[Sibiu]], [[Slatina|Slatinā]], Sučevā (''Suceava''), Tērgovištē (''Târgovişte'') un Vaslū (''Vaslui''), bet 2005. gadā to likvidēja [[Jaši]] pilsētā. Savukārt, Tērgovištē (''Târgovişte'') un Satu Marē (''Satu Mare'') pēc trolejbusu satiksmes likvidēšanas, kontakttīklu un trolejbusus saglabāja, tas nozīmē, ka nākotnē iespējams varētu atjaunot trolejbusu satiksmi. Bet Brašovā (2006) un Konstancā (2008) trolejbusu satiksmi saglabāja, tā vietā likvidējot tramvaju satiksmi.

Interesants fakts saistībā ar Rumāniju ir tāds, ka Rumānijas pilsētās Timišoarā un Bukarestē ir divi atsevišķi trolejbusu satiksmes apgabali, proti, trolejbusu kontakttīkls nav savā starpā savienots.

=== Serbija ===
[[Attēls:Beo trolejbus 00.jpg|thumb|''Belkommunmash'' trolejbuss AKSM-321 [[Belgrada|Belgradā]]]]
[[Serbija|Serbijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]]. Belgradā pavisam kopā ir 8 trolejbusu līnijas. Trolejbusu satiksmi Belgradā atklāja 1947. gada 22. jūnijā un to nodrošina uzņēmums ''GSP Beograd''. 2005. gada decembrī Belgradā kopā brauca 154 trolejbusi.&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 266, (2006. gada marts — aprīlis), 42. lpp.&lt;/ref&gt;

Pirmās trīs trolejbusu līnijas Belgradā atklāja pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tajās brauca [[Krievija|Krievijā]] ražotie trolejbusi. Vēl joprojām tām ir vieni un tie paši galapunkti, kas toreiz, tāpat to maršruti ved cauri pilsētas centram, gar Kalemegdānas nocietinājumiem. Pārējās trolejbusu līnijas atklāja 1980. gadu sākumā, to maršruti atrodas perpendikulāri pirmajām trim trolejbusu līnijām.

Citās Serbijas pilsētās nekad nav bijusi trolejbusu satiksme.

=== Slovākija ===
[[Attēls:Bratislava trolleybus Skoda 25Tr Irisbus 2007.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Bratislava|Bratislavā]]]]
[[Slovākija|Slovākijā]] trolejbusu satiksme eksistē 5 pilsētās. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas galvaspilsētā [[Bratislava|Bratislavā]], tajā 14 trolejbusu līnijās kopā brauc 137 trolejbusi. Bratislavā patlaban tiek atjaunots trolejbusu parks, kā arī 2006. gadā 2,5 km garajai un kalnā braucošajai 33. trolejbusu līnijai izbūvēts kontaktītkls. Interesanti ir tas, ka 33. trolejbusu līnija kopš atklāšanas nebija savienota ne ar vienu citu trolejbusu līniju, tās maršrutā izbūvēts tikai kontakktīkls.

Pirmo trolejbusu līniju Slovākijā atklāja no Popradas līdz Stari Smokovecai (''Starý Smokovec''), tā eksistēja tikai no 1904. līdz 1906. gadam. Pēc tam trolejbusu satiksmi atklāja Bratislavā, tā eksistēja no 1909. līdz 1915. gadam. Trolejbusu satiksmi Bratislavā atjaunoja 1943. gadā. Bratislavā brauc uzņēmuma ''[[Škoda]]'' ražotie trolejbusi.

[[Banska Bistrica|Banskā Bistricā]] (7 trolejbusu līnijas, 27 trolejbusi) 2005. gada beigās trolejbusu satiksi likvidēja. Pēc iedzīvotāju protestiem, ekonomisko apsvērumu izvērtēšanas, cita piedāvājuma saņemšanas, kurš paredzēja transporta veidu maiņu, trolejbusu satiksmi 2007. gada beigās atjaunoja. Pārējās trīs pilsētas ar trolejbusu satiksmi ir [[Košice]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1993. gadā), [[Prešova]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1962. gadā) un [[Žilina]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1994. gadā). Patlaban vairāk nekur Slovākijā trolejbusu satiksme nav likvidēta, izņemot uz gandrīz diviem gadiem bijušo likvidāciju Banskā Bistricā.

=== Slovēnija ===
[[Slovēnija|Slovēnijā]] mūsdienās vairs nevienā pilsētā neeksistē trolejbusu satiksmes sistēmas. Agrāk trolejbusu satiksme eksistēja galvaspilsētā [[Ļubļana|Ļubļanā]] (1951—1971) un Piranā (''Piran'') (1909—1913). Vēl bija starppilsētu trolejbusu līnija, kas savienoja Piranu ar Portorožu (''Portorož'').

=== Somija ===
[[Somija|Somijā]] vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Agrāk trolejbusi kursēja tikai [[Tampere|Tamperē]] un [[Helsinki|Helsinkos]]. Tamperē trolejbusu satiksme pastāvēja no 1948. līdz 1976. gadam. Vienu brīdi Tamperē pavisam bija 7 trolejbusu līnijas. Divi Tamperes trolejbusi ir izstādīti ''Tampereen kaupungin liikennelaitos'' muzejā Tamperē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|authors=Mikko Alameri|title=Johdinautokaupunki Tampere 1948-1976|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/tampere/tpelinja.htm|year=1987|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605024517/http://raitio.org/trolley/tampere/tpelinja.htm|archivedate={{dat|2008|06|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Helsinkos trolejbusi pa vienu vienīgu trolejbusu līniju kursēja no 1949. līdz 1974. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Helsingin Johdinautot|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkijohd.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605024512/http://raitio.org/trolley/helsinki/hkijohd.htm|archivedate=05.06.2008}}&lt;/ref&gt; Trīs Helsinku trolejbusi izstādīti Helsinku tramvaju muzejā, tostarp, Helsinku trolejbuss ar reģ. nr. 605.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybuses 604 - 608|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl604/hkl604.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080724075519/http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl604/hkl604.htm|archivedate=24.07.2008}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybuses 624 - 626|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl624/hkl624.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605092126/http://raitio.org/trolley/helsinki/hkl624/hkl624.htm|archivedate=05.06.2008}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybus 1|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hklsws/hklsws.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605092131/http://raitio.org/trolley/helsinki/hklsws/hklsws.htm|archivedate=05.06.2008}}&lt;/ref&gt;

Helsinkos tiek plānots atjaunot trolejbusu satiksmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Juha Salonen an Markku Karumo|title=HKL harkitsee johdinautoja ydinkeskustan liikenteeseen|language=fi|url=http://www.hs.fi/autot/artikkeli/HKL+harkitsee+johdinautoja+ydinkeskustan+liikenteeseen/1135245359602|date=22.04.2009|publisher=Helsingin Sanomat|accessdate=17.08.2010|archive-date=27.04.2009|archive-url=https://web.archive.org/web/20090427092408/http://www.hs.fi/autot/artikkeli/HKL+harkitsee+johdinautoja+ydinkeskustan+liikenteeseen/1135245359602}}&lt;/ref&gt;

=== Spānija ===
[[Spānija|Spānijā]] trolejbusu satiksme ir tikai Kasteljo de la Planā, trolejbusu satiksmi atklāja 1963. gadā, bet 1969. gadā to likvidēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Castellón-de-la-Plata (sic) Trolleybus Photos|language=en|url=http://members.shaw.ca/synt/Castellon-photos.htm|accessdate=04.12.2010}}&lt;/ref&gt; Savukārt, 2008. gada 25. jūnijā trolejbusu satiksmi atkal atjaunoja.&lt;ref name=&quot;tm-castellon&quot;&gt;Haseldine, Peter. &quot;Trolleybuses Return to Spain&quot;. ''Trolleybus Magazine'' Nr. 281 (2008. gada septembris-oktobris), 98. lpp.&lt;/ref&gt; Kasteljo de la Planā kursē ''Irisbus Civis'' trolejbusi, tie ir piemēroti braukšanai pa šo pilsētu, jo trolejbusi ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru, kurš tiek izmantots braucot pa Ribalto parka apkārtni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Angela Holtkamp|title=A First in Spain: Optiguide for Castellon’s Trolleybus Line|language=en|url=http://www.innovations-report.com/html/reports/logistics/report-113808.html|publisher=Siemens, via The Innovations Report|date=07.07.2008|accessdate=04.12.2010}}&lt;/ref&gt; Interesanti var šķist tas, ka trolejbusu satiksmi nodrošinošais uzņēmums saucas TRAM jeb ''Transporte Metropolitano de la Plana''.

Agrāk Spānijā 12 pilsētās eksistēja trolejbusu satiksme. Lielākā daļa trolejbusu satiksmes sistēmu bija pilsētās, bet bija arī dažas starppilsētu trolejbusu satiksmes līnijas, piemēram, 33 km garā trolejbusu līnija no La Korunjas (''A Coruña'') līdz Karballo (''Carballo'') vai 12 km garā trolejbusu līnija no Tarragonas (''Tarragona'') līdz Reisai (''Reus''). Līdz otrreizējai trolejbusu satiksmes atklāšanai Kasteljo de la Planā 2008. gadā, pēdējā Spānijas pilsēta, kurā brauca trolejbusi bija Pontevedra, trolejbusu satiksmi likvidēja 1989. gadā. 1960. gados un 1970. gados vairākās Spānijas pilsētās kopā kursēja apmēram 100 [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] ražotu savienoto trolejbusu.&lt;ref name=&quot;patton&quot;&gt;Patton, Brian (2004). ''Double-Deck Trolleybuses of the World, beyond the British Isles'', 80. lpp. Sutherland (UK): Adam Gordon. {{ISBN|1-874422-50-8}}.&lt;/ref&gt;

=== Šveice ===
[[Šveice|Šveicē]] trolejbusi ir ļoti populāri, jo izmaksas par elektroenerģiju ir mazas, jo tā tiek saražota vietējās hidroelektrostacijās. Trolejbusi kursē 13 Šveices pilsētās. Tās ir [[Berne]], [[Ženēva]], [[Lozanna]], Noištatele (''Neuchâtel''), Sankt Gallena (''St. Gallen''), [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]], [[Cīrihe]] un citas. Šveicē trolejbusu satiksmi nodrošinošiem uzņēmumiem pašiem nav jārūpējas par elektroapgādes iekārtām, līdz ar to trolejbusu sistēmas uzturēšanas izmaksas ir mazas.

2001. gadā Lugāno likvidēja trolejbusu satiksmi, jo jaunu trolejbusu iegāde izmaksāja pārāk dārgi, trolejbusu satiksmi aizstāja ar autobusu satiksmi. Vēl viens iemesls kādēļ likvidēja trolejbusu satiksmi bija tas, ka kontakttīklam pievadīja 1000 voltu stipru strāvu, nevis 600 voltu, līdz ar to bija grūti atrast piemērotus trolejbusus. 2008. gada 30. jūnijā arī [[Bāzele]] likvidēja trolejbusu satiksmi, aizstājot to ar autobusu satiksmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Dagmar Jenny|title=Basler Verkehrsbetriebe: Adieu Trolleybus, Medienmitteilung vom 23. Juni 2008|language=de|url=http://www.bvb.ch/23-06-08_adieu_trolleybus.pdf|accessdate=23.06.2008|archive-date=11.09.2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080911201907/http://www.bvb.ch/23-06-08_adieu_trolleybus.pdf}}&lt;/ref&gt; Bāzele ir vienīgā Šveices pilsēta, kurā ir tramvaju satiksme, bet nav trolejbusu satiksmes.

2007. gada novembra beigās, pateicoties tautas nobalsošanai, Sankt Gallenā (''St. Gallen'') nolemts trolejbusu satiksmi nelikvidēt, bet tā vietā iepirkt jaunus trolejbusus. Arī [[Vintertūra]] izlēma par trolejbusu satiksmes saglabāšanu un jaunu trolejbusu iepirkšanu. Arī Šafhauzenes (''Schaffhausen'') dome pēc ilgām diskusijām nolēma trolejbusu satiksmi Šafhauzenē (''Schaffhausen'') nelikvidēt.

&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:Bernmobil 63 Bern.JPG|Vecs trolejbuss Šveices galvaspilsētā Bernē
Attēls:Vbsg bus.jpg|Trolejbusi Sankt Gallenā (''St. Gallen'')
Attēls:Neuchatel NAW BGT 5-25.jpg|Posmainais trolejbuss Noištatelē (''Neuchâtel'')
Attēls:Luzern Swisstrolley.jpg|Moderns Šveicē ražots trolejbuss Lucernā
Attēls:Basel Neoplan N 6021.jpg|Trolejbuss Bāzelē
&lt;/gallery&gt;

=== Ukraina ===
[[Attēls:Trolleybus kiev.jpg|thumb|Trolejbusi [[Kijiva|Kijivā]]]]
[[Ukraina|Ukrainā]] pavisam 43 pilsētās tiek nodrošināta trolejbusu satiksme. Pēc pilsētu skaita, kurās kursē trolejbusi, Ukraina ieņem otro vietu pasaulē, pirmajā vietā atrodas [[Krievija]]. Ukarinā trolejbusu līnijas ir ierīkotas arī starp vairākām pilsētām: Krasnodona — Molodogvardeiska un [[Krima]]s pussalā, kur atrodas pasaulē garākā trolejbusu līnija,&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; tā savieno [[Simferopole|Simferopoli]] ar [[Alušta|Aluštu]] un [[Jalta|Jaltu]]. No Jaltas līdz Simferopolei tā ir 86 km gara.&lt;ref&gt;Makewell, Roy. &quot;Trolleybuses Over the Yaila Mountains&quot;. ''Trolleybus Magazine'' Nr. 193 (1994. gada janvāris-februāris), 2.-16. lpp. National Trolleybus Assn. (UK).&lt;/ref&gt;

Izņemot jaunas trolejbusu sistēmas atklāšanu [[Kerča|Kerčā]] 2004. gadā, visās pārējās pilsētās trolejbusu satiksmi ierīkoja jau padomju laikos. Divās vietās trolejbusu satiksme likvidēta: Dzeržinskā (2007. gadā) un Stahanovā (2008. gadā), tai skaitā starppilsētu trolejbusu līnija Stahanova — Almazana. Stahanovā 2010. gadā trolejbusu satiksmi atjaunoja vienā līnijā. Austrumukrainā Ugļegorskā dzīvo tikai {{sk|10693}} iedzīvotāji, tādējādi tā ir uzskatāma par vienu no mazākajām pilsētām ar trolejbusu satiksmi. Alušta un Jalta, neskatoties uz kopēju trolejbusu satiksmes sistēmas pārvaldi, ir uzskatāmas par atsevišķām pilsētām ar trolejbusu satiksmi, līdz ar to teorētiski kopējais pilsētu skaits sasniedz 45.

=== Ungārija ===
[[Attēls:Ikarus 280T Trolleybus R01.jpg|thumb|left|''[[Ikarus]]'' ražots trolejbuss [[Budapešta|Budapeštā]]]]
[[Ungārija|Ungārijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta trīs pilsētās — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Segeda|Segedā]] un [[Debrecena|Debrecenā]].

Pirmo trolejbusu līniju Budapeštā atklāja 1933. gada 16. decembrī, Obudas rajonā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā to nopostīja un vairs neatjaunoja. Mūsdienās trolejbusu satiksmi Budapeštā nodrošina uzņēmums ''Budapesti Közlekedési Vállalat Zrt'' (BKV), to dibināja 1949. gada [[21. decembris|21. decembrī]] Budapeštas Peštas rajonā. Šobrīd tas apkalpo 13 trolejbusu līnijas un tam pieder 167 trolejbusi.

Savukārt, 1979. gada 1. maijā Segedā atklāja trolejbusu satiksmi, tur eksistē 4 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 42 trolejbusi, to starpā pašu būvēti zemās grīdas trolejbusi un par trolejbusiem pārbūvēti ar dīzeli braucoši autobusi. Kopš 1985. gada 2. jūlija arī Debrecenā kursē trolejbusi, tur pavisam trijās trolejbusu līnijās kopā brauc 33 trolejbusi. 2008. gadā noslēdzās trolejbusu parka atjaunošana.

Izņemot pašu pirmo Budapeštas trolejbusu līniju, nevienā citā Ungārijas pilsētā trolejbusu satiksme vēl nav likvidēta.

=== Vācija ===
[[Vācija|Vācijā]] trolejbusi kursē tikai trīs pilsētās — [[Zolingene|Zolingenē]] (50 trolejbusi, 6 trolejbusu līnijas), Ēbersvaldē (14 trolejbusi, 2 trolejbusu līnijas) un Eslingā pie Nekāras (9 trolejbusi, 2 trolejbusu līnijas). 1995. gadā [[Esene|Esenē]] un [[Potsdama|Potsdamā]] trolejbusu satiksmi likvidēja. Zolingenes trolejbusi brauc arī ārpus pilsētas administratīvajām robežām, uz [[Vupertāle|Vupertāli]]-Fovinkelu, bet Eslingas pie Nekāras trolejbusi brauc arī līdz [[Štutgarte]]i-Obertīrkaimai.

2009. gada novembrī Zolingenē visus vecos standarta trolejbusus aizstāja ar jauniem moderniem savienotajiem trolejbusiem. 2007. gadā trolejbusu satiksmes sistēma Ēbersvaldē gandrīz atradās uz likvidācijas robežas, tomēr nolemts, ka visus vecos trolejbusus 2010. gada otrajā pusē nomainīs pret jauniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Neue O-Bus-Flotte in Eberswalde vom Hersteller Solaris Bus &amp; Coach|language=de |url=http://www.bbg-eberswalde.de/information.php|accessdate=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100107014041/http://www.bbg-eberswalde.de/information.php|archivedate={{dat|2010|01|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī Eslingā pie Nekāras kopš 2008. gada sākuma kursē tikai moderni zemās grīdas savienotie trolejbusi, kā arī Eslingā pie Nekāras vairs nav rezerves trolejbusu. Ja kāds no deviņiem trolejbusiem dažādu iemeslu dēļ neizbrauc uz līnijas, to aizstāj ar autobusu.

[[Leipciga]]s sabiedriskā transporta uzņēmums patlaban pārbauda nepieciešamību atjaunot trolejbusu satiksmi, tas tiek darīts, jo strauji pieaug degvielas cenas. Tiek izskatīta divu noslogotu autobusu līniju (nr. 60 un nr. 70) iespējamā pārvēršana par trolejbusu līnijām, pirms tam attiecīgās ielas aprīkojot ar kontakttīklu. Ja plāni tiks realizēti, tad 2012. gadā kā pirmā autobusu līnija ar kontakttīklu varētu tikt aprīkota autobusu līnija nr. 60.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Umweltschutz für Leipzig|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=517|publisher=trolleymotion.com|year=15.09.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā Tībingas oberbirģermeistars Boriss Palmers izteicās, ka Tībingā būtu jāievieš trolejbusu satiksme, tomēr līdz šim tas vēl nav izdarīts. Lai gan 2007. gada septembrī Tībingā, [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] enerģētikas dienu laikā testēja hibrīdbusu.

Kopš 2009. gada pavasara arī [[Kotbusa|Kotbusā]] tiek diskutēts par trolejbusu satiksmes ieviešanu, kas atslogotu tramvaju satiksmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=''Neue Debatte über Strom-Busse für die Stadt Cottbus''|language=de|url=http://www.lr-online.de/regionen/Cottbus-Strom-Busse-Verkehr-Cottbus;art1049,2469039,0|publisher=Lausitzer Rundschau|accessdate=02.04.2009}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Saistībā ar Vāciju ir divi interesanti fakti, pirmais no tiem, ka Eslingā pie Nekāras uz Fogelzangas tilta betona mastus, trolejbusa kontakttīkla izbūvei nevarēja uzstādīt, jo tilts bija pārāk šaurs. Balstus uzstādīja, paralēli tiltam, ūdenī, to augstums ir 98 metri. Tas ir pasaules rekords trolejbusu kontakttīkla mastu augstumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Fahrleitungsanlagen und technische Einrichtungen im Esslinger Obus-Netz|language=de|url=http://www.obus-es.de/fahrl_1.htm|accessdate=}}&lt;/ref&gt; Vēl viens interesants fakts, ka Kaizerslauternā brīvdienās un svētku dienās trolejbusu satiksme tiek aizstāta ar autobusu satiksmi.

&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:Solingen Van Hool AG 300 T.jpg|Trolejbuss Zolingenē
Attēls:Wuppertal-090619-8501-Vohwinkel.jpg|Trolejbuss Vupertālē-Fovinkelā, zem Vupertāles Švēbebāņa
Attēls:Eberswalde 011.jpg|Trolejbuss Ēbersvaldē
Attēls:Eberswalde-obus-skoda.jpg|Vecs ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbuss Ēbersvaldē
Attēls:Obus SVE 2181.jpg|Eslingas pie Nekāras trolejbuss Štutgartē-Obertīrkaimā
&lt;/gallery&gt;

=== Zviedrija ===
[[Zviedrija|Zviedrijā]] trolejbusi kursē tikai Landskronā, tur eksistē tikai viena trolejbusu līnija, kura savieno Landskronas dzelzceļa staciju ar piepilsētu. Trolejbusu satiksmi Landskronā atklāja 2003. gada 27. septembrī un Landskronā pavisam kursē 3 trolejbusi.&lt;ref&gt;Brown, Terry. &quot;Trolleybuses in Sweden, Once Again&quot;. ''Trolleybus Magazine'' Nr. 253, (2004. gada janvāris-februāris), 14. lpp.&lt;/ref&gt; Tā ir viena no pasaulē mazākajām trolejbusu satiksmes sistēmām.

40 gadus agrāk trolejbusi kursēja arī [[Stokholma|Stokholmā]] (toreiz Stokholmā pavisam bija 12 trolejbusu līnijas) un [[Gēteborga|Gēteborgā]]. Trolejbusu satiksme Stokholmā eksistēja no 1941. līdz 1964. gadam, bet Gēteborgā — no 1940. līdz 1964. gadam.

== Trolejbusu satiksme Āzijā ==
=== Afganistāna ===
Šobrīd nekur [[Afganistāna|Afganistānā]] neeksistē trolejbusu satiksmes. Laikā no 1979. gada februāra līdz 1993. gadam galvaspilsētā [[Kabula|Kabulā]] kursēja trolejbusi. Trolejbusu satiksme Kabulā tika slēgta kara izraisīto postījumu dēļ. Bija plānots 2003. gadā atjaunot trolejbusu satiksmi, bet tas nav izdarīts vēl līdz šodienai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Czech consortium to rebuild Kabul trolleybus network|language=angļu val.|url=http://e-ariana.com/ariana/eariana.nsf/allDocs/5A1EF38A3F7EC43087256DD90041F08B?OpenDocument|publisher=Agence France-Presse|year=08.11.2003|accessdate=|archiveurl=https://archive.today/20120526024543/http://e-ariana.com/ariana/eariana.nsf/allDocs/5A1EF38A3F7EC43087256DD90041F08B?OpenDocument|archivedate={{dat|2012|05|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 254, (2004. gada marts-aprīlis), 42. lpp. ISSN 0266-7452.&lt;/ref&gt;

=== Armēnija ===
[[Armēnija|Armēnijā]] trolejbusu satiksme pastāv tikai galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]]. Trolejbusu satiksmi Erevānā atklāja 1949. gada 16. augustā. Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Yergortrans'', tas apkalpo visas piecas Erevānas trolejbusu līnijas. Erevānā pārsvarā kursē [[Škoda 14Tr]] tipa trolejbusi, tāpat kursē arī daži Krievijā ražoti VZTM-5280, kā arī no [[Francija]]s pilsētas [[Liona]]s saņemtie trolejbusi. Agrāk 20 trolejbusu līnijās kopā brauca aptuveni 300 trolejbusu.

Vēl laikā no 1962. līdz 2005. gadam trolejbusi kursēja Gjumri (''Gjumri'') pilsētā.

=== Azerbaidžāna ===
[[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] vairs neeksistē neviena trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksme Azerbaidžānā tika likvidēta laikā no 2004. līdz 2006. gadam. Arī galvaspilsētā [[Baku]] trolejbusu satiksme tika likvidēta, tā pastāvēja no 1941. līdz 2006. gadam.

=== Filipīnas ===
[[Filipīnas|Filipinās]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Manila|Manilā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Manilā pastāvēja no 1929. gada februāra līdz 1941. gada decembrim.

=== Gruzija ===
[[Attēls:Trådbuss Tbilisi.jpg|thumb|right|Trolejbusi [[Tbilisi]] vairs nebrauc]]
[[Gruzija|Gruzijā]], pēc būtības, vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes, trolejbusu satiksme ir tikai [[Suhumi]], bet tā atrodas starptautiski neatzītajā [[Abhāzija]]s republikā. Trolejbusu satiksme Suhumi pilsētā tika atklāta 1968. gada 3. janvārī. Suhumi eksistē tikai divas trolejbusu līnijas. Laikā no 1990. gada līdz 2010. gada martam visās pārējās 11 Gruzijas pilsētās trolejbusu satiksme tika likvidēta. Bet Suhumi tā tika saglabāta, jo Krievija Suhumi sniedza savu palīdzību, kas ļāva saglabāt trolejbusu satiksmi.

1976. gadā Suhumi bija 5 trolejbusu līnijas ar kopējo garumu 42,8 kilometri. No 1992. gada augusta līdz 1994. gada aprīlim pilsoņu karā radīto bojājumu dēļ trolejbusu satiksme tika slēgta.

Šobrīd Suhumi ir 12 trolejbusi (7 [[Škoda 14Tr]] un 5 ZiU-9 tipa trolejbusi). Savukārt, 1976. gadā pavisam kopā bija 49 trolejbusi.

Laikā no 1937. līdz 2006. gadam trolejbusu satiksme bija arī Gruzijas galvaspilsētā [[Tbilisi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Столица Грузии отказалась от трамваев и троллейбусов|language=krievu val.|url=http://news.liga.net/news/N0646717.html|publisher=ЛІГА.Новости|accessdate=|archive-date={{dat|2011|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111002144837/http://news.liga.net/news/N0646717.html}}&lt;/ref&gt;

=== Indija ===
[[Indija|Indijā]] šobrīd vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Laikā no 1935. līdz 1962. gadam trolejbusi kursēja [[Deli]]. Savukārt, [[Mumbaja|Mumbajā]] trolejbusu satiksme eksistēja laikā no 1962. gada 11. jūnija līdz 1971. gada 24. martam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=BEST Landmarks|language=angļu val.|url=http://www.bestundertaking.com/trans_land.asp|publisher=BEST Undertaking|year=1962|accessdate=02.12.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090329223824/http://www.bestundertaking.com/trans_land.asp|archivedate=29.03.2009}}&lt;/ref&gt;

=== Irāna ===
[[Irāna|Irānā]] trolejbusi kursē tikai tās galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]. Trolejbusu satiksmi Teherānā atklāja 1992. gada 14. septembrī. Teherānā ir 5 trolejbusu līnijas.

13,9 kilometrus garā Teherānas trolejbusu satiksmes sistēma sastāv no diviem galvenajiem posmiem.

Pa Teherānas ielām brauc 65 [[Škoda 15Tr]] tipa trolejbusi (tos 1991. un 1992. gadā saņēma no [[Čehoslovākija]]s). Vēl pa Teherānas ielām brauc pašu irāņu būvēts trolejbusa prototipa modelis, balstīts uz trolejbusa Volvo B10M bāzes.

=== Japāna ===
[[Attēls:Kanden Tunnel Torolley Bus, Nagano Japan.jpg|thumb|Kandenas &quot;tuneļa trolejbuss&quot;]]
[[Japāna|Japānā]] eksistē divas trolejbusu līnijas, tās ir ļoti iecienītas tūristu vidū. Abu trolejbusu līniju maršruti ved pa tuneļiem. Trolejbusu līnijas atrodas [[Tojamas prefektūra|Tojamas prefektūrā]] un pasažieri tajās tiek pārvadāti no aprīļa līdz novembrim. Japānā trolejbusi brauc pa ceļa kreiso pusi.

Viena no šīm divam trolejbusu līnijām ir Tatejamas (''Tateyama'') &quot;tuneļa trolejbuss&quot;. Tā ir 3,7 kilometrus gara trolejbusu līnija, kura tika atklāta 1971. gadā, bet tikai 1996. gadā tajā sāka braukt trolejbusi. Tā savieno Daikambo (''Daikambō'') ar Murodo (''Murodō''), pārvadātājuzņēmuma centrālā mītne atrodas Tatejamas Kurobē Kanko (''Tateyama Kurobe Kankō'').

Otra trolejbusu līnija ir Kandenas &quot;tuneļa trolejbuss&quot;, tā tika ierīkota Kurobes hidroelektrostacijas būvniecības dēļ. Līnija ir {{nobr|6,1 km}} gara un kopš 1964. gada tā savieno Ogisavu (''Ōgisawa'') ar Kurobi-Talsperi (''Kurobe-Talsperre''). Līniju ar elektroenerģiju apgādā Kandenas elektroapgādes uzņēmums ''Kansai Denryoku''.

Agrāk arī citās Japānas pilsētās bija trolejbusu satiksme, piemēram, galvapilsētā [[Tokija|Tokijā]] (1952-1968),&lt;ref name=haraguchiIII&gt;原口隆行 Haraguchi, Takayuki. 2000. 日本の路面電車 III (廃止路線西日本編) Nippon no romendensha III (Haishi Rosen Nishi-Nippon-hen) (JTB Can Books series). Tokyo: Japan Travel Bureau.&lt;/ref&gt; [[Kioto]] (1932-1969),&lt;ref name=haraguchiIII/&gt; [[Osaka|Osakā]] (1953-1970)&lt;ref name=haraguchiIII/&gt; un citās pilsētās.

=== Kazahstāna ===
[[Attēls:E8606-Almaty-trolley-bus.jpg|thumb|left|Trolejbuss bijušajā [[Kazahstāna]]s galvaspilsētā [[Almati]]]]
[[Kazahstāna|Kazahstānā]] trolejbusi kursē četrās pilsētās. Interesanti ir tas, ka trolejbusu satiksme ir izveidota tikai pilsētās, kas atrodas Kazahstānas [[Āzija]]s daļā, kā arī tā, visās šajās pilsētās, ir izveidota Padomju laikā, izņemot [[Atirau]]. Trolejbusi kursē [[Almati]], Aktobē, [[Petropavla|Petropavlā]] un [[Taraza|Tarazā]].

Trolejbusu satiksme ir tikusi likvidēta Atirau (tā eksistēja no 1996. gada līdz 1999. gadam), [[Šimkenta|Šimkentā]] (1965-2003), Kostanajā (''Қостанай'') (1990-2005) un [[Karaghandi]] (1967-2010).

Tāpat trolejbusu satiksme tika likvidēta arī galvaspilsētā [[Astana|Astanā]], tā eksistēja no 1983. gada 18. janvāra līdz 2008. gada 30. septembrim. To likvidēja, jo trolejbusu satiksmi nodrošinošais uzņēmums vairs nespēja samaksāt elektrības rēķinus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Astana: Hauptstadt ohne elektrischen Verkehr|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/ndetails.php?n_ID=686|publisher=trolleymotion.net|year=06.04.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Nav īsti zināms vai Kostanajā (''Қостанай'') tik tiešām 2005. gadā tika likvidēta trolejbusu satiksme.&lt;ref name=&quot;TM273&quot;&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 273, (2007. gada maijs-jūnijs), 66. lpp.&lt;/ref&gt; Trolejbusu satiksme Kostanajā (''Қостанай'') tika atklāta 1990. gada 2. janvārī. Tāpat tiek uzskatīts, ka 2005. gada laikā pēc trolejbusu satiksmes likvidācijas vēl dažas reizes trolejbusi ir izbraukuši Šimkentas ielās.&lt;ref name=&quot;TM273&quot;/&gt;

=== Kirgizstāna ===
[[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] trolejbusi kursē tikai trīs pilsētās. Tās ir galvaspilsēta [[Biškeka]], Narīna (''Naryn'') un [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]]. Trolejbusu satiksmi Narīnā (''Naryn'') atklāja 1994. gada 13. decembrī, bet pārējās pilsētās tā tika atklāta jau Padomju gados. Proti, trolejbusu satiksmi Biškekā atklāja 1951. gada 13. janvārī, bet Ošā - 1977. gada 1. novembrī. Kirgizstānā vēl nevienā pilsētā trolejbusu satiksme nav likvidēta.

=== Ķīna ===
[[Attēls:Beijing trolleybus.jpg|thumb|left|Trolejbusi [[Pekina|Pekinā]]]]
[[Ķīna]], aiz [[Krievija]]s, [[Ukraina]]s un [[Ziemeļkoreja]]s, ir ceturtajā vietā pasaulē pēc pilsētu ar trolejbusu satiksmi skaita, Ķīnā pavisam 20 pilsētās kursē trolejbusi. Ķīnā pārsvarā ir mazas trolejbusu satiksmes sistēmas, izņemot [[Pekina|Pekinā]], [[Guandžou]], [[Šanhaja|Šanhajā]] un [[Uhaņa|Uhaņā]]. Bieži vien trolejbusu satiksmes sistēmas sastāv tikai no vienas trolejbusu līnijas. Ķīnā ir tādas trolejbusu līnijas, kuras ved uz ogļraču ciematiem. Tās nav publiski pieejamas, tās ir paredzētas tikai ogļračiem.

2006. gadā [[Tjaņdziņa|Tjaņdziņā]] atklāja &quot;noteiktās joslas trolejbusu&quot; satiksmi, arī Šanhajā paralēli &quot;klasiskajai trolejbusu satiksmei&quot; kopš 2009. gada pastāv arī &quot;noteiktās joslas trolejbusu&quot; satiksme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=D. Budach|title=Shanghai: Verschiedene elektrische Betriebsformen|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=757|publisher=trolleymotion.net|year=13.07.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Neskatoties uz lielo trolejbusu satiksmes sistēmu izplatību, trolejbusu satiksme Ķīnā kopš 1996. gada samzinās. [[1990. gadi|1990. gados]] trolejbusu satiksme tika likvidēta 6 pilsētās, bet no 2000. līdz 2009. gadam - jau 10 pilsētās. Arī [[Siaņa|Siaņā]] trolejbusu satiksme, metro izbūves dēļ, ir likvidēta, bet tiek plānots 2012. gadā to atjaunot.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=U-Bahn-Bau verdrängt Trolleybus|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=69|publisher=trolleymotion.net|year=02.02.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka arī Nankinā (Nanning) trolejbusu satiksme ir likvidēta, bet to vēl nav izdevies noskaidrot. Trolejbusu satiksme Nankinā (Nanning) tika atklāta 1994. gadā.

=== Malaizija ===
[[Malaizija|Malaizijā]] tikai vienā pilsētā - Džordžtaunā - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Džordžtaunā pastāvēja no 1925. līdz 1961. gadam.

=== Mjanma ===
Mjanmā tikai vienā pilsētā - [[Jangona|Jangonā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Jangonā pastāvēja no 1936. līdz aptuveni 1945. gadam.

=== Mongolija ===
[[Mongolija|Mongolijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Ulanbatora|Ulanbatorā]]. Trolejbusu satiksmi Ulanbatorā atklāja 1987. gada 29. oktobrī, šobrīd Ulanbatorā ir 4 trolejbusu līnijas. Pa Ulanbatoras ielām brauc aptuveni 40 ZiU-9 tipa trolejbusi, kurus importēja no [[Padomju Savienība]]s. Kopš 2007. gada tiek saņemti arī jauni trolejbusi no [[Krievija]]s, tāpat 2007. gadā viens ''Hyundai'' markas autobuss tika pārbūvēts par trolejbusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Neue Trolleybusse für Ulaanbaatar|language=vācu val.|url=http://trolleymotion.net/cities/ndetails.php?n_ID=488|publisher=trolleymotion.net|year=28.07.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Nevienā citā Mongolijas pilsētā nekad nav bijusi trolejbusu satiksme.

=== Nepāla ===
[[Nepāla|Nepālā]] vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Ķīniešu būvētie trolejbusi laikā no 1975. līdz 2001. gadam kursēja starppilsētu maršrutā [[Katmandu]]-Baktapūra (''Bhaktapur''). 2003. gadā šo trolejbusu līniju atklāja vēlreiz, bija pat plāns par tās pagarināšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Feasibility Report|language=angļu val.|url=http://www.cleanairnet.org/caiasia/1412/articles-58936_resource_1.pdf|publisher=Winrock International.|year=2004|accessdate=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090326162939/http://www.cleanairnet.org/caiasia/1412/articles-58936_resource_1.pdf|archivedate={{dat|2009|03|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet tā arī tas netika realizēts. Nedaudz vēlāk šo trolejbusu līniju vēlreiz likvidēja. 2008. un 2009. gadā atkal tika mēģināts atjaunot šo trolejbusu līniju, bet diemžēl nesekmīgi.&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 290, (2010. gada marts-aprīlis), 42. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Saūda Arābija ===
[[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] vēl līdz šim nav bijusi trolejbusu satiksme, bet tiek plānots izveidot trolejbusu satiksmi Saūda Arābijas galvaspilsētā [[Rijāda|Rijādā]].&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 292, (2010. gada jūlijs-augusts), 93. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Viseon gets order for electric bus system in Saudi Arabia|language=angļu val.|url=http://www.viseon-yourbus.com/index.php/we-for-you/press/95-viseon-gets-order-for-electric-bus-system-in-saudi-arabia|publisher=Viseon Bus GmbH|year=03.2010|accessdate=19.09.2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110717214223/http://www.viseon-yourbus.com/index.php/we-for-you/press/95-viseon-gets-order-for-electric-bus-system-in-saudi-arabia|archivedate=17.07.2011}}&lt;/ref&gt;

=== Singapūra ===
[[Singapūra]]s pilsētvalstī laikā no 1926. gada 14. augusta līdz 1962. gada 15. decembrim ir bijusi trolejbusu satiksme.

=== Šrilanka ===
[[Šrilanka|Šrilankā]] tikai vienā pilsētā - bijušajā galvaspilsētā [[Kolombo]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Kolombo pastāvēja no 1953. gada 22. jūlija līdz 1964. gada 1. decembrim.

=== Tadžikistāna ===
[[Attēls:TrolZa ZiU-682-016 Dushanbe 02.jpg|thumb|Trolejbuss [[Tadžikistāna]]s galvaspilsētā [[Dušanbe|Dušanbē]]]]
[[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta tikai divās pilsētās - galvaspilsētā [[Dušanbe|Dušanbē]] un otrajā lielākajā pilsētā Čudšandā (''Chudschand'').

Trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') tika atklāta 1970. gada 3. novembrī. Savukārt, 2008. gada maijā trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') tika likvidēta, bet 2009. gada augustā Čudšandā (''Chudschand'') no jauna tika atklātas divas trolejbusu līnijas. Tāpat sākot ar 2006. gadu, trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') ir nestabila, jo bieži ir elektroenerģijas piegādes pārrāvumi.

Dušanbē atrodas visvecākā Tadžikistānas trolejbusu satiksmes sistēma, to atklāja 1955. gada 2. maijā. Vēl līdz šim nevienā Tadžikistānas pilsētā nav likvdēta trolejbusu satiksme.

=== Turcija ===
[[Turcija|Turcijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes, bet agrāk trolejbusi kursēja galvaspilsētā [[Ankara|Ankarā]] (1946-1981), [[Stambula|Stambulā]] (1961-1984) un [[Izmira|Izmirā]] (1954-1992).

Trolejbusu satiksmi Stanbula nodrošināja uzņēmums ''İstanbul Elektrik Tramvay ve Tünel İşletmeleri Genel Müdürlüğü''. Interesants fakts ir tas, ka Stambulā trolejbusu satiksme bija tikai tās Eiropas daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Istanbul transport history|language=angļu val.|url=http://www.iett.gov.tr/en/tarihcekro.php?tarih=1961|publisher=IETT|accessdate=|archive-date={{dat|2009|09|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090907073522/http://www.iett.gov.tr/en/tarihcekro.php?tarih=1961}}&lt;/ref&gt;

=== Turkmenistāna ===
[[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] trolejbusi kursēja tikai galvaspilsētā [[Ašgabata|Ašgabatā]]. Trolejbusu satiksme Ašgabatā tika atklāta 1964. gada 19. oktobrī. Ašgabatā bija 7 trolejbusu līnijas. Pārsvarā pa Ašgabatas ielām brauca [[Škoda 14Tr]] tipa trolejbusi. Trolejbusu satiksme tika slēgta 2012. gada 1. janvārī. Slēgšanas brīdī bija 1 trolejbusa līnija. Trolejbusa satiksme tika slēgta dēļ Ašgabatas pārbūves darbiem, un novecojušas elektrostacijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/city/359/|title=Ashkhabad|website=transphoto.org|access-date=2020-06-03}}&lt;/ref&gt;

Nevienā citā Turkmenistānas pilsētā nekad nav bijusi trolejbusu satiksme.

=== Uzbekistāna ===
[[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai [[Urgenča|Urgenčā]], kā arī atsevišķa trolejbusu līnija savieno to ar netālo pilsētu [[Hiva|Hivu]]. Trolejbusu satiksme Urgenčā tika atklāta 1997. gada 20. oktobrī.

Daudzās Uzbekistānas pilsētās trolejbusu satiksme ir likvidēta. Kā pēdējās pilsētas, kurās tika likvidēta trolejbusu satiksme, ir minamas [[Namangana]], [[Taškenta]], [[Džizaha]] un citas. Interesanti ir tas, ka [[Olmalika|Olmalikā]] trolejbusu satiksme tika likvidēta 2009. gada februārī divu nopietnu elektropiegādes incidentu dēļ.

=== Vjetnama ===
[[Vjetnama|Vjetnamā]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Hanoja|Hanojā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Hanojā pastāvēja no 1986. gada decembra līdz 1993. gada jūlijam.

=== Ziemeļkoreja ===
[[Attēls:In front of Pyongyang Station DPRK.jpg|thumb|Trolejbuss [[Phenjana|Phenjanā]]]]
Par trolejbusu satiksmi [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] ir maz zināms citviet pasaulē, vienīgi tas, ka Ziemeļkorejā trolejbusi kursē 22 pilsētās. Vecākā un lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas galvaspilsētā [[Phenjana|Phenjanā]], to atklāja 1962. gada aprīlī. Phenjanā ir 10 trolejbusu līnijas. Kopš 1983. gada ir izveidota trolejbusu līnija, kas savieno Phenjanu ar Pjongsongu (''Pyongsong''). Otra lielāka trolejbusu satiksmes sistēma ir Čonginā (''Ch'ŏngjin''), tur ir 4 līnijas. Pārējās pilsētās ir tikai viena, divas vai trīs trolejbusu līnijas un pārsvarā tajās tiek pārvadāti rūpnīcu strādnieki.

Jaunākā trolejbusu satiksmes līnija ir 6 km garā starppilsētu trolejbusu līnija no Onsongas (''Onsong'') līdz Vangjāenai (''Wangjaesan''). To atklāja 1996. gadā. Vēl divas starppilsētu trolejbusu līnijas savieno Kimkolu (''Kimkol'') ar Markinu (''Markyn'') un Čognionu (''Chognyon''), kā arī Sīnuiju (''Sinŭiju'') ar Ragvonu (''Ragwŏn''). Izņemot trolejbusu satiksmi Kāesongā (''Kaesŏng''), nevienā citā Ziemeļkorejas pilsētā trolejbusu satiksme nav tikusi likvidēta. Vai visās šajās pilsētās vēl joprojām brauc trolejbusi nav izdevies noskaidrot, ņemot vērā Ziemeļkorejas valsts iekārtu. Turpretī [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] nekad nav braukuši trolejbusi.

== Trolejbusu satiksme Āfrikā ==
=== Alžīrija ===
[[Alžīrija|Alžīrijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. Bet agrāk trolejbusu satiksme eksistēja šādās pilsētās: galvaspilsētā [[Alžīra|Alžīrā]] (1934-1974), [[Konstantina|Konstantinā]] (1921-1963) un [[Orāna|Orānā]] (1939-1969).

=== Dienvidāfrikas republika ===
[[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. Bet agrāk trolejbusi kursēja šādās pilsētās: [[Blumfonteina|Blumfonteinā]], Boksburgā (Boksburg), [[Durbana|Durbanā]], Greiamstaunā (Germiston), [[Johannesburga|Johannesburgā]], [[Keiptauna|Keiptaunā]] un [[Pretorija|Pretorijā]].

=== Etiopija ===
[[Etiopija|Etiopijā]] vēl līdz šim nevienā pilsētā nav bijusi trolejbusu satiksme. Tiek plānots galvaspilsētā [[Adisabeba|Adisabebā]] atklāt trolejbusu satiksmi. Pa Adisabebas ielām varētu braukt Krievijā ražoti trolejbusi, jo sadrabībā ar Krieviju Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā tiek būvēta trolejbusu līnija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Trolleybuses to shortly start service in metropolis|language=angļu val.|url=http://www.ena.gov.et/EnglishNews/2008/Jan/10Jan08/47542.htm|publisher=Ethiopian News Agency|accessdate=29.04.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090918163925/http://www.ena.gov.et/EnglishNews/2008/Jan/10Jan08/47542.htm|archivedate=18.09.2009}}&lt;/ref&gt;

=== Ēģipte ===
[[Ēģipte|Ēģiptē]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Kaira|Kairā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Kairā pastāvēja no 1950. līdz 1981. gadam.

=== Maroka ===
[[Maroka|Marokā]] trolejbusu satiksme ir bijusi tikai divās pilsētās - [[Kasablanka]] (1932-1972) un Tetauna (Tétouan) (1950-1975). Vēl eksistēja starppilsētu trolejbusu līnija Tetauna (Tétouan) - Martila.

=== Tunisija ===
[[Tunisija|Tunisijā]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Tunisa|Tunisā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Tunisā pastāvēja no 1945. līdz 1970. gadam.

== Trolejbusu satiksme Okeānijā ==
=== Austrālija ===
[[Austrālija|Austrālijā]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes, bet trolejbusi ir tikuši izstādīti dažādos Austrālijas muzejos, piemēram, [[Brisbena]]s tramvaju muzejā, [[Sidneja]]s tramvaju muzejā, [[Adelaida]]s elektrotransporta muzejā un citos. Daži no šiem trolejbusiem ir braukšanas kārtībā, bet Austrālijā nav trolejbusiem nepieciešamās infrastruktūras, lai tie varētu braukt.

Trolejbusu satiksme ir bijusi šādās pilsētās: Adelaidē, Brisbenā, [[Hobārta|Hobārtā]], Lančestonā (Launceston) un Sidnejā.

=== Jaunzēlande ===
[[Attēls:WellingtonTrolleybuses.jpg|thumb|Trolejbusi [[Velingtona|Velingtonā]]]]
[[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] trolejbusi kursē tikai tās galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]]. Tā ir vienīgā patlaban esošā trolejbusu satiksmes sistēma [[Okeānija|Okeānijā]], to atklāja 1949. gada 20. jūnijā. Trolejbusu satiksme Velingtonā bijua bijusi arī jau iepriekš no 1924. gada 29. septembra līdz 1932. gada maijam. Patlaban Velingtonā ir 9 trolejbusu līnijas un pārvadājumus ar trolejbusiem veic uzņēmums ''Go Wellington''.

Velingtonā beidzamajos gados tiek atjaunots trolejbusu parks. Pirmie divi nākotnes trolejbusu prototipi jau sāka braukt 2007. gadā, bet kopš 2009. gada tādu ir jau pavisam 61. Modernie zemās grīdas trolejbusi aizstāja vecos ''[[Volvo]]'' markas trolejbusus. Velingtona ir viena no trīs pilsētām pasaulē, kurā trolejbusi brauc pa kreiso pusi. Jaunajos trolejbusos ir 49 sēdvietas, tie var braukt izmantojot speciālu akumulatoru, kā arī tie tiek ražoti pašā Jaunzēlandē - Ašburtonā (Ashburton). Viens šāds trolejbuss maksā 460 000 Austrālijas dolāru.

Vēl Jaunzēlandē trolejbusi brauca Kraistčērčā (1931-1956), [[Oklenda|Oklendā]] (1938-1980), Ņū Pleimoutā (''New Plymouth'') (1950-1967) un Danīdinā (1950-1982). Danīdina ir vistālāk uz dienvidiem esošā pilsētā, kurā ir bijusi trolejbusu satiksme.

== Trolejbusu satiksme Dienvidamerikā ==
=== Argentīna ===
[[Attēls:Trole Chino - Cordoba.jpg|thumb|Trolejbuss [[Kordova (Argentīna)|Kordovā]]]]
[[Argentīna|Argentīnā]] tikai trīs pilsētās kursē trolejbusi. Tās ir [[Mendosa]] (trolejbusu satiksme pastāv kopš 1958. gada 14. februāra) un [[Rosario]] (kopš 1959. gada 24. maija), kā arī jaunāka trolejbusu satiksmes sistēma [[Kordova (Argentīna)|Kordovā]].

Trolejbusu satiksmi Kordovā atklāja 1989. gada 7. maijā. Savukārt, Argentīnas galvaspilsētā [[Buenosairesa|Buenosairesā]] kopš 1966. gada 30. aprīļa trolejbusi vairs nekursē. Arī La Platā (''La Plata''), Mara del Platā un Sanmigelā de Tukumanā trolejbusu satiksme tika likvidēta 1960. gados.

Baijablankā tika izbūvēts trolejbusu kontakttīkls, bet tur tā arī netika atklāta trolejbusu satiksme. Savukārt, Rosario laikā no 1993. līdz 1994. gadam, trolejbusu satiksme bija likvidēta, jo notika pāriešana uz jaunu transporta uzņēmumu, ka arī tika iepirkti jauni trolejbusi.

=== Brazīlija ===
[[Attēls:4 1691 (7755) - Trólebus Marcopolo Torino GV-Scania-Engesa IGBT - São Paulo - 2008 (02).JPG|thumb|left|Trolejbuss [[Sanpaulu]]]]
[[Brazīlija|Brazīlijā]] vairs tikai divās pilsētās kursē trolejbusi. Tās ir ostas pilsēta Santusa – tajā ir tikai viena īsa trolejbusu līnija – un tuvumā esošā metropole [[Sanpaulu]].

Sanpaulu trolejbusu satiksmi nodrošina divas dažādas kompānijas, viena ir ''São Paulo Transportes'' (SPT), tā apkalpo 14 trolejbusu līnijas pilsētas teritorijā, bet otra ir ''Empresa Metropolitana des Transportes Urbanos'' (EMTU), tā apkalpo 6 trolejbusu līnijas priekšpilsētās. Abas atsevišķās trolejbusu satiksmes sistēmas satiekas pie Sao Mateus (''São Mateus'') pārsēšanās termināļa, bet fiziski (ar kontakttīklu) tās savā starpā nav savienotas. Trolejbusu satiksme Sanpaulu tika atklāta 1949. gada 22. aprīlī. Savukārt, ostas pilsētā Santusā trolejbusi kursē kopš 1963. gada 12. augusta.

Trolejbusu satiksme daudzās Brazīlijas pilsētās ir tikusi likvidēta, piemēram, Ribeiranpretu (trolejbusi nebrauc kopš 1999. gada), Ararakvairā (''Araraquara'') (kopš 2000. gada) un Resifi (kopš 2001. gada).

=== Čīle ===
[[Attēls:Valparaíso Pullman trolleybus 715.jpg|thumb|''Pullman-Standards'' ražots trolejbuss Valparaiso ielās]]
Trolejbusu satiksme [[Čīle|Čīlē]] tiek organizēta tikai [[Valparaiso]], tā ir otra vecākā sistēma Dienvidamerikā.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; No 1947. gada novembra līdz 1978. gada novembrim un no 1991. gada decembra līdz 1994. gada jūlijam trolejbusus varēja sastapt arī [[Santjago]] ielās.&lt;ref&gt;[http://www.tramz.com/cl/s/tbe.html Trolejbusi Santjago (1991 - 1994)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190603212941/http://www.tramz.com/cl/s/tbe.html |date={{dat|2019|06|03||bez}} }} tramz.com {{val|en}}&lt;/ref&gt;

Pirmā trolejbusu līnija Valparaiso tika atklāta 1952. gada 31. decembrī. Laika gaitā trolejbuss kā pārvietošanās līdzeklis pilsētnieku vidū kļuva aizvien populārāks, neskatoties uz to, [[1980. gadi|1980. gados]] sistēmai draudēja slēgšana, jo pašvaldība nolēma pārtraukt dotēt pasažieru pārvadājumus. 1987. gadā trolejbusu satiksme nonāca privātās rokās, tika izveidots uzņēmums ''Empresa de Transportes Colectivos Eléctricos''.

Mūsdienās pasažieru pārvadājumi tiek veikti vienā līnijā, kuras kopējais garums sasniedz 4,4 km. Satiksmi nodrošina ''Trolebuses de Chile S.A.'' (līdz 2007. gadam darbojās kā ''Empresa de Transportes Colectivos Eléctricos''). Trolejbusu parks sastāv no 23 transporta vienībām, ekspluatācijā galvenokārt atrodas no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ķīna]]s un [[Šveice]]s iepirkti lietoti trolejbusi, vecākie no tiem ražoti 1940. gados.

Par slavenākajiem Valparaiso trolejbusiem uzskata 1946. līdz 1952. gadā ražotos ''Pullman-Standards'' braucamrīkus, kuri ir vecākie ekspluatācijā esošie pasažierus pārvadājošie trolejbusi pasaulē.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;Webb, M. (2009). ''Jane's Urban Transport Systems 2009-2010''. Londona: Jane's Information Group. 65-66. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tm281&quot;&gt;Trolleybus Magazine (2008. gada septembris-oktobris). ''National Trolleybus Association'', 281 nr, 110. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=morr-LA2011&gt;Morrison, A. (2011). [http://www.tramz.com/tb/s.html The Trolleybuses of Latin America in 2011] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190513111312/http://www.tramz.com/tb/s.html |date={{dat|2019|05|13||bez}} }} tramz.com {{val|en}}&lt;/ref&gt; 2003. gadā Čīles valdība vēsturiskos transportlīdzekļus pasludināja par nacionālām vērtībām.&lt;ref name=&quot;janes2009&quot;/&gt;&lt;ref name=merc-4jul2003&gt;Duran, M. (2003). [http://www.mercuriovalpo.cl/site/edic/20030704000859/pags/20030704011934.html Valparaíso acumula reconocimiento: Ahora trolebuses son monumento nacional] El Mercurio {{val|es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.estrellavalpo.cl/site/edic/20030729102025/pags/20030729122931.html Quince troles porteños son monumentos históricos] ''La Estrella'' {{val|es}}&lt;/ref&gt; Pilsētu [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā lielā mērā iekļāva, pateicoties tās ''Pullman-Standards'' trolejbusiem.&lt;ref name=&quot;valpotimes2007-05-29&quot;&gt;Evans, M. (29.05.2007). [http://www.valparaisotimes.cl/content/view/98/388/ Chile's Bachelet: The trolleys can't stop running in Valparaíso] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200127135323/http://valparaisotimes.cl/content/view/98/388/ |date={{dat|2020|01|27||bez}} }} ''The Valparaíso Times''&lt;/ref&gt;

2007. gada 10. maijā ''Trolebuses de Chile S.A.'' paziņoja par savu [[Maksātnespēja|maksātnespēju]], mēnesi vēlāk, 15. jūnijā, Čīles valdība, balstoties uz pilsētnieku lūgumiem, nolēma piešķirt uzņēmumam aizdevumu. Pateicoties operatīvai rīcībai, izdevās paglābt Čīles vienīgo trolejbusu satiksmes sistēmu no iespējamas likvidēšanas. Tiek prognozēts, ka trolejbusi Valparaiso ielās varētu kursēt līdz 2013. gadam.

=== Ekvadora ===
[[Attēls:Quito trolleybus 19 at station.jpg|thumb|Trolejbuss Kito]]
Trolejbusu satiksme [[Ekvadora|Ekvadorā]] tiek nodrošināta vienīgi tās galvaspilsētā [[Kito]], tā ir viena no jaunākajām sistēmām Dienvidamerikā. Tās izveidošanas laikā pastāvēja [[Terorakts|terorakta]] draudi, jo [[taksometrs|taksometru]] un [[Autobuss|autobusu]] pārvadātāji nevēlējās pieļaut jaunās elektrotransporta sistēmas darbības uzsākšanu, tāpēc pirmās līnijas izbūves procesa uzraudzīšanā tika iesaistīta [[policija]]. Kito ir viena no nedaudzajām pilsētām, kuras trolejbusu kontakttīklā plūst 750V liels [[Spriegums|strāvas spriegums]], kā arī sabiedriskais transports visu maršrutu var veikt, izmantojot tam paredzētu braukšanas joslu.

Pirmā trolejbusu satiksmes līnija tika atklāta 1995. gada 18. decembrī, tās kopējais garums sasniedza 4,5 km. Mūsdienās pasažieru pārvadājumi tiek veikti 5 maršrutos ar kopējo garumu 18,7 km. Satiksmi nodrošina ''Compañía Trolebús Quito S.A.'' (agrāk ''Unidad Operadora del Sistema Trolebús''), kuras rīcībā atrodas 113 savienotie trolejbusi. 2002. gadā vidēji dienā tika pārvadāti {{sk|220000}} cilvēku,&lt;ref name=&quot;Jane's2003&quot;&gt;Webb, M. (2003). ''Jane's Urban Transport Systems 2003-2004''. Londona: Jane's Information Group. 87. lpp.&lt;/ref&gt; pasažieru skaits turpina pieaugt, piemēram, 2010. gadā vidēji dienā trolejbusos tika pārvadāti aptuveni {{sk|250000}} cilvēku.

=== Kolumbija ===
Kolumbijā trolejbusu satiksme tika organizēta [[Bogota|Bogotā]] un [[Medeljina|Medeljinā]]. Galvaspilsētā Bogotā ar trolejbusiiem pasažieri tika pārvadāti no 1948. gada aprīļa līdz 1991. gada augustam.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; Kā galvenais iemesls sistēmas slēgšanai tiek minēts [[Padomju Savienība|PSRS]] ražoto ZIU un [[Rumānija|Rumānijā]] ražoto DAC trolejbusu augstās ekspluatēsanas izmaksas. Medeljinā troeljbusu satiksme tika nodrošināta no 1929. gada līdz 1951. gadam.

=== Kuba ===
[[Kuba]]s galvaspilsētā [[Havana|Havanā]] 1949. gadā tika apspriesta iecere ieviest trolejbusu satiksmi. Lai noskaidrotu tās efektivitāti, 1949. gada septembrī tika izveidota trolejbusu satiksmes testēšanas līnija, kurā transportlīdzekļi izmantoja [[Tramvajs|tramvaju]] satiksmei paredzēto kontakttīklu. Dažus mēnešus vēlāk izmēģināšanu pārtrauca, tika nolemts neieviest regulārus pasažieru pārvadājumus ar trolejbusiem.

=== Peru ===
[[Peru]] galvaspilsētā [[Lima|Limā]] 1928. gada jūlijā tika atklāta trolejbusu satiksme, dažus gadus vēlāk, 1931. gada jūnijā, pasažieru pārvadājumi tika pārtraukti.

=== Trinidāda un Tobāgo ===
[[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] galvaspilsētā [[Portofspeina|Portofspeinā]] 1941. gada 1. oktobrī tika atklāta trolejbusu satiksme. 1956. gada 31. decembrī pasažieru pārvadājumi tika pārtraukti.

=== Urugvaja ===
[[Urugvaja]]s galvaspilsētā [[Montevideo]] 1951. gada 28. martā tika atklāta trolejbusu satiksme. Pasažieru pārvadājumi tika organizēti līdz 1992. gada 26. janvārim.

=== Venecuēla ===
2006. gada 26. novembrī eksperimentālā kārtā [[Merida (Venecuēla)|Meridā]] tika atklāta trolejbusu satiksme. Sākotnēji trolejbusi izbrauca ielās tikai svētdienās. Oficiālā vienīgās [[Venecuēla]]s trolejbusu satiksmes sistēmas 20. gadsimtā atklāšana notika 2007. gada 18. jūnijā.&lt;ref name=&quot;TM275&quot;&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 275, (2007. gada septembris-oktobris), 119. lpp.&lt;/ref&gt; Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Trolmérida''. Maršrutu kopgarums sasniedz 10,2&amp;nbsp;km un Meridā kopā brauc 45 trolejbusi.

[[Barkisimeto]] notiek gatavošanās otras trolejbusu satiksmes sitēmas atklāšanai.&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 272, (2007. gada marts-aprīlis), 47. lpp.&lt;/ref&gt; Trolejbusu satiksmi bija plānots atklāt 2005. gadā, bet to nācās atlikt. Divu trolejbusu maršrutu kopējais garums sasniegšot 30,49 km. 2008. gadā tika piegādāti jau 80 savienotie trolejbusi, kuri ir ražoti ''Neoplan'' rūpnīcā Vācijā.

Laikā no 1937. līdz aptuveni 1949. gadam [[Karakasa|Karakasā]] eksistēja trolejbusu satiksme un arī Valensijā (Valencia)&lt;!--![[http://en.wikipedia.org/wiki/Valencia,_Carabobo]]--&gt; līdz 1949. gadam kursēja trolejbusi.

== Trolejbusu satiksme Ziemeļamerikā ==
=== ASV ===
Kopš pirmās trolejbusu satiksmes sistēmas atklāšanas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorijā 1910. gadā [[Losandželosa|Losandželosā]], vairāk nekā 60 pilsētās ir bijusi trolejbusu satiksme. Bieži trolejbusu satiksmi vienā pilsētā ir nodrošinājušas divas dažādas privātas kompānijas.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt;

Šobrīd ASV trolejbusi kursē tikai 5 pilsētās. Tās ir [[Bostona]] [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], [[Filadelfija]] [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], [[Sanfrancisko]] [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Sīetla]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonā]] un [[Deitona]] [[Ohaio (štats)|Ohaio]].

Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas Sanfrancisko. Sanfrancisko ir 17 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 344 trolejbusi. Sanfrancisko trolejbusu satiksmes sistēma, kā arī [[Atēnas|Atēnu]]-[[Pireja]]s trolejbusu satiksmes sistēmas ir uzskatāmas par lielākajām Rietumu pasaulē.

2008. gada 14. aprīlī arī Filadelfijā, pēc 5 gadu pārtraukuma, no jauna tika atklāta trolejbusu satiksme. To panāca ASV satiksmes ministrija. Pilsēta trolejbusu satiksmi gribēja likvidēt, bet tā kā bija paņemts aizdevums bankā, tad izdevīgāk bija iepirkt jaunus trolejbusus.

Interesants fakts ir tas, ka Bostonā brīvdienās un svētku dienās trolejbusu satiksme tiek aizstāta ar autobusu satiksmi. Daudzos muzejos ir eksponēti dažādu ASV pilsētu trolejbusi, piemēram, [[Ilinoisa]]s dzelzceļa muzejā pavisam ir eksponēti 20 dažādi trolejbusi.

&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:KingCountyMetro 4191.jpg|Trolejbuss [[Sīetla|Sīetlā]]
Attēls:SEPTA66Route.jpg|Trolejbuss [[Filadelfija|Filadelfijā]]
Attēls:MBTA Silver Line bus 1132.jpg|Trolejbuss [[Bostona|Bostonā]]
Attēls:Dayton Marmon-Herrington trolleybus 515.jpg|Vēsturisks trolejbuss Deitonā
Attēls:San Francisco Muni Flyer Trolley Bus 5208.jpg|Trolejbuss [[Sanfrancisko]]
&lt;/gallery&gt;

=== Kanāda ===
[[Attēls:Vancouver trolley2101 050720.jpg|thumb|Trolejbuss [[Vankūvera|Vankūverā]]]]
[[Kanāda|Kanādā]] trolejbusu satiksme darbojas tikai [[Vankūvera|Vankūverā]]. Trolejbusu satiksmi Vankūverā atklāja 1948. gada 16. augustā. Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Coast Mountain Bus Company'', kas ir meitas uzņēmums transporta uzņēmumam ''TransLink''. Vankūverā ir 13 trolejbusu līnijas un kopā tajās brauc 262 trolejbusi, 74 no tiem ir savienotie trolejbusi.

2003. gadā tika noslēgts līgums par 228 jaunu trolejbusu piegādi, no tiem 188 bija divasu standarta trolejbusi un 40 bija savienotie trolejbusi. Līdz [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] visi vecie trolejbusi tika aizstāti ar jauniem, moderniem trolejbusiem. Pirmie jaunie trolejbusi tika nodoti ekspluatācijā 2005. gada 27. septembrī. Piegādes noslēdzās divus gadus agrāk nekā bija plānots, proti 2008. gadā. Vēl ir iespējams papildus pasūtīt 40 trolejbusus.

Daudzās Kanādas pilsētās trolejbusu satiksme ir likvidēta, tā piemēram, [[Edmontona|Edmontonā]] tā tika likvidēta 2009. gada 2. maijā. Vēl trolejbusi laikā no 1951. gada līdz 1992. gada beigām kursēja Hamiltonā, kā arī laikā no 1922. līdz 1927. gadam un laikā no 1947. gada līdz 1992. gadam arī [[Toronto]] eksistēja trolejbusu satiksme. Toronto pavisam kursēja aptuveni 150 trolejbusi. Līdz 1993. gada jūlijam Toronto ielās brauca arī 40 no Edmontonas saņemtie trolejbusi, pēcāk tie tika nosūtīti atpakaļ uz Edmontonu.

Pārsvarā visas trolejbusu sistēmas Kanādā tika likvidētas 1960. un 1970. gados, kā pēdējās toreiz tika likvidētas Saskatūnas un [[Kalgari]] sistēmas.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt;

Vankūveras tranzīta muzejs ir eksponējis 5 vecos Vankūveras trolejbusus, daži no tiem pat ir braukšanas kārtībā.

=== Meksika ===
[[Meksika|Meksikā]] trolejbusi kursē tikai divās pilsētās. Tās ir galvaspilsēta [[Mehiko]] - lielākā trolejbusu satiksmes sistēma valstī - un [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]].

Trolejbusu satiksmi Mehiko atklāja 1952. gadā, tiek uzskatīts, ka to atklāja aptuveni gadu ātrāk - 1951. gada martā.&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 235, (2001. gada janvāris-februāris)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Allen Morrison|title=Latin American Trolleybus Installations|language=angļu val.|url=http://www.tramz.com/tb/i.html|accessdate=15.02.2009|archive-date=20.04.2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130420023459/http://www.tramz.com/tb/i.html}}&lt;/ref&gt; Pirms tam 1947. un 1948. gadā Mehiko darbojās tikai izmēģinājuma trolejbusu līnija. Šobrīd Mehiko ir 17 trolejbusu līnijas.

Savukārt, trolejbusu satiksmi Gvadalaharā atklāja 1976. gada 15. decembri. Interesanti ir tas, ka līdz 1977. gada janvārim Gvadalaharā trolejbusu satiksmes izmantošana bija ierobezota.&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 95, (1977. gada jūlijs).&lt;/ref&gt; Nevienā Meksikas pilsētā trolejbusu satiksme vēl nav tikusi likvidēta.

== Lielākās trolejbusu satiksmes sistēmas ==
Visvairāk trolejbusu kursē [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]. Tur apmēram 100 trolejbusu līnijās kopā brauc aptuveni 1600 trolejbusi. Trolejbusu maršrutu kopgarums Maskavā ir aptuveni 1300 km (2007. gada dati). Tā ir lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē. Otrajā vietā ierindojas [[Baltkrievija]]s galvaspilsēta [[Minska]], tajā 68 līnijās kopā brauc 1050 trolejbusi (2007. gada dati), bet trešajā vietā ierindojas [[Ķīna]]s galvaspilsēta [[Pekina]] (lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Āzija|Āzijā]]), tajā 15 līnijās kopā brauc aptuveni 800 trolejbusu (2008. gada dati). Tai seko Krievijas pilsēta [[Sanktpēterburga]] (41 līnija, 735 trolejbusi, tā ir trešā lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Eiropā, maršrutu kopgarums sasniedz 695 km) (2006./2007. gada dati).

[[Eiropas Savienība]]s teritorijā pirmajā vietā ierindojas [[Atēna|Atēnu]]-[[Pireja]]s trolejbusu satiksmes sistēma [[Grieķija|Grieķijā]], bet otro vietu ieņem [[Latvija]]s galvaspilsēta [[Rīga]] (20 līnijas, 346 trolejbusi, maršrutu kopgarums sasniedz 169 km&lt;ref&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;). Savukārt, trešajā vietā ierindojas [[Lietuva]]s galvaspilsēta [[Viļņa]] (20 līnijas, 322 trolejbusi) (2010. gada dati).

Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Amerikā atrodas [[Meksika]]s galvaspilsētā [[Mehiko]], tajā 17 trolejbusu līnijās kopā brauc 405 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 454 kilometrus (2007. gada dati).

Āzijā, aiz Pekinas, otra lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas Krievijas pilsētā [[Novosibirska|Novosibirskā]], tajā 28 līnijās kopā brauc 338 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 280 kilometrus (1999. gada dati). Tai seko Ķīnas pilsēta [[Šanhaja]] (15 līnijas, 275 trolejbusi) (2008. gada dati).

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbuss]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}} --&gt;

=== Atsauces ===
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

{{commonscat|Trolleybuses by country|trolejbusi pēc valsts}}

[[Kategorija:Trolejbusi]]</text>
      <sha1>pbl9wnnlca26y542h9dkabl8aj9etqp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116526</id>
    <revision>
      <id>4495791</id>
      <parentid>4493189</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T01:24:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495791</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12461" sha1="sfijbii7p4l2o71de12mmlamdktsonc" xml:space="preserve">[[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils karte.png|thumb|250px|Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte]]
{{Rīga — Daugavpils}}
'''Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils''' ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija [[Latvija|Latvijā]], kura ir 218 [[kilometrs|kilometrus]] gara.&lt;ref name=&quot;ldz1&quot;&gt;[http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/dzelzce%C4%BCu-l%C4%ABniju-latvij%C4%81-b%C5%ABvniec%C4%ABbas-hronolo%C4%A3ija Dzelzceļu līniju Latvijā būvniecības hronoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150921041152/http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/dzelzce%C4%BCu-l%C4%ABniju-latvij%C4%81-b%C5%ABvniec%C4%ABbas-hronolo%C4%A3ija |date={{dat|2015|09|21||bez}} }} — Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs&lt;/ref&gt; Šī līnija ir viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā.

Mūsdienās tā ietver sevī iecirkņus Rīga—Krustpils un Krustpils—Daugavpils. Brauciens no [[Rīga]]s līdz [[Daugavpils|Daugavpilij]] ar [[dīzeļvilciens|dīzeļvilcienu]] ilgst 3 stundas un 22 līdz 33 minūtes (atkarīgs no konkrēta reisa), bet ar ekspreša dīzeļvilcienu — 2 stundas un 46 minūtes.&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/lv/marsrutu-saraksts/?from=R%C4%ABga&amp;stop_from=1&amp;to=Daugavpils&amp;stop_to=243 Vilcienu kustības saraksts maršrutā Rīga—Daugavpils]&lt;/ref&gt; Līnijā Rīga—Krustpils kursē dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Krustpils, Rīga—Rēzekne, Rīga—Zilupe, bet posmā līdz Pļaviņām — maršrutos Rīga—Madona, Rīga—Gulbene. Līnijas sākumposms līdz [[Aizkraukle (stacija)|Aizkrauklei]] ir elektrificēts un tajā kursē [[elektrovilciens|elektrovilcieni]] maršrutos Rīga—Ogre, Rīga—Lielvārde, Rīga—Aizkraukle. Līnijā ir intensīva kravas vilcienu kustība (piemēram, saskaņā ar 2015./2016. gada grafiku, iecirknī Pļaviņas—Šķirotava dienā bija paredzēti 37 kravas vilcieni Rīgas virzienā, 33 — Pļaviņu virzienā, bet iecirknī Daugavpils—Krustpils — 38 kravas vilcieni Krustpils virzienā, 37 — Daugavpils virzienā).&lt;ref&gt;{{LDZ pārskats}}&lt;/ref&gt; Posmā Rīga—Krustpils ir divi sliežu ceļi, pārējā līnijā ir viens sliežu ceļš.&lt;ref name=&quot;ldzraksts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/ldz-pabeidz-liel%C4%81ko-projektu-atjaunot%C4%81s-latvijas-neatkar%C4%ABbas-laik%C4%81-%E2%80%93-otr%C4%81-slie%C5%BEu-ce%C4%BCa-b%C5%ABvniec%C4%ABbu |title=LDz pabeidz lielāko projektu atjaunotās Latvijas neatkarības laikā — Otrā sliežu ceļa būvniecību posmā Skrīveri-Krustpils |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160804105913/http://ldz.lv/lv/ldz-pabeidz-liel%C4%81ko-projektu-atjaunot%C4%81s-latvijas-neatkar%C4%ABbas-laik%C4%81-%E2%80%93-otr%C4%81-slie%C5%BEu-ce%C4%BCa-b%C5%ABvniec%C4%ABbu }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dzelzceļa līniju atklāja {{dat|1861|09|21|L|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/en/content/dzelzce%C4%BCi-k%C4%81-carisk%C4%81s-krievijas-ma%C4%A3istr%C4%81%C4%BCu-nosl%C4%93dzo%C5%A1ie-posmi-pie-baltijas-j%C5%ABras-1860-%E2%80%93-1919 |title=Dzelzceļi kā cariskās Krievijas maģistrāļu noslēdzošie posmi pie Baltijas jūras 1860. — 1919. |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151023020857/http://www.ldz.lv/en/content/dzelzce%C4%BCi-k%C4%81-carisk%C4%81s-krievijas-ma%C4%A3istr%C4%81%C4%BCu-nosl%C4%93dzo%C5%A1ie-posmi-pie-baltijas-j%C5%ABras-1860-%E2%80%93-1919 }}&lt;/ref&gt; To uzbūvēja un kā [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla]] tā piederēja Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrībai līdz 1894. gadam, kad tā pārgāja valsts īpašumā.&lt;ref name=&quot;ldz1&quot; /&gt; Līnija visā tās garumā bija uzbūvēta ar diviem sliežu ceļiem. Pirmās [[dzelzs]] sliedes piegādāja angļu uzņēmums ''Weardale Iron Company'', 1874. gadā tās nomainīja pret Vācijā ražotajām dzelzs sliedēm ar [[tērauds|tērauda]] virsmu, bet 1881. gadā sāka uzstādīt tērauda sliedes. ''Stephenson &amp; Newcastle'' ražotā [[lokomotīve]] pirmā sāka kursēt šajā līnijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rinkēviča|first=Vita|title=Ogre. Rakstu un atmiņu krājums|year=2002|publisher=LU žurnāla &quot;Latvijas Vēsture&quot; fonds|isbn=9984527255}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dzelzceļa līnija, atrodoties frontes līnijas tiešā tuvumā, bija sabombardēja. Cieta gan staciju ēkas, kā arī pārējā dzelzceļa infrastruktūra. Pēc kara atjaunoja tikai vienu no diviem sliežu ceļiem. Tikai 1953. gadā atjaunoja otro sliežu ceļu no Rīgas līdz Ogrei, vēlāk arī līdz Skrīveriem.&lt;ref name=&quot;ldzraksts&quot; /&gt;

{{dat|1959|07|20|L|bez}} atklāja elektrificēto iecirkni Rīga—Ogre, tā paša gada decembrī to pagarināja līdz [[Pārogre (stacija)|Pārogrei]], 1968. gadā — līdz [[Jumprava (stacija)|Jumpravai]], bet 1972. gadā — līdz [[Aizkraukle (stacija)|Aizkrauklei]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/node/342 |title=Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991.g. |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160807084953/http://www.ldz.lv/lv/node/342 }}&lt;/ref&gt;

[[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā posmos Lielvārde—Kaibala, Jumprava—Dendrārijs uzbūvēja otro sliežu ceļu. 1990. gadu vidū posmā Rīga—Krustpils pārgāja uz kilometrāžu, skaitot no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]], līdz tam kilometrus skaitīja no Maskavas.

2011. gada septembrī uzsāka otrā sliežu ceļa izbūvi posmā Skrīveri—Krustpils.&lt;ref&gt;[http://www.bmgs.lv/lv/projects/1420/ Otra sliežu ceļa būvniecība Skrīveri-Krustpils (Rīga-Krustpils iecirknis)]&lt;/ref&gt; 
Vērienīgo dzelzceļa projektu (vairāk nekā 100 miljoni eiro) 56 km garumā īstenoja 2010. gadā konkursā izvēlētā uzņēmumu apvienība Skonto būve, BMGS, ACB un Binders.
Projekta gaitā posmā Skrīveri—Krustpils rekonstruēja un modernizēja arī esošo infrastruktūru (stacijas un to ēkas, pārbrauktuves, peronus, tiltus un caurtekas, signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmas). Būvdarbus pilnībā pabeidza {{Dat|2014|12|18|L|bez}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/content/otr%C4%81-slie%C5%BEu-ce%C4%BCa-b%C5%ABvniec%C4%ABba-posm%C4%81-skr%C4%ABveri-krustpils |title=Otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri — Krustpils |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160817002505/http://ldz.lv/lv/content/otr%C4%81-slie%C5%BEu-ce%C4%BCa-b%C5%ABvniec%C4%ABba-posm%C4%81-skr%C4%ABveri-krustpils }}&lt;/ref&gt; bet svinīgā atklāšana notika Aizkraukles stacijā {{Dat|2015|02|04|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;ldzraksts&quot; /&gt;

== Stacijas, pieturas punkti un ceļa posteņi ==
# [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]
# [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]]
# [[Jāņavārti]]
# [[Daugmale (stacija)|Daugmale]]
# [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
# [[Gaisma (stacija)|Gaisma]]
# [[Rumbula (stacija)|Rumbula]]
# [[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]]
# [[Dole (stacija)|Dole]]
# [[Salaspils (stacija)|Salaspils]]
# [[Saulkalne (stacija)|Saulkalne]]
# [[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]]
# [[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]]
# [[Ogre (stacija)|Ogre]]
# [[Pārogre (stacija)|Pārogre]]
# [[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]]
# [[Ķegums (stacija)|Ķegums]]
# [[Lielvārde (stacija)|Lielvārde]]
# [[Kaibala (stacija)|Kaibala]]
# [[Jumprava (stacija)|Jumprava]]
# [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]]
# [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]]
# [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]]
# [[Koknese (stacija)|Koknese]]
# [[Alotene]]
# [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]]
# [[Krustpils (stacija)|Krustpils]]
# [[Asote (stacija)|Asote]]
# [[Trepe (stacija)|Trepe]]
# [[Līvāni (stacija)|Līvāni]]
# [[Jersika (stacija)|Jersika]]
# [[Sergunta (stacija)|Sergunta]]
# [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]]
# [[Vabole (stacija)|Vabole]]
# [[Līksna (stacija)|Līksna]]
# [[383. kilometrs]]
# [[387. kilometrs]]
# [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils]]

== Bijušās stacijas un pieturas ==
* '''[[Kalpaka postenis]]''' — 1925. gadā ierīkots elektrocentralizācijas postenis (sākumā skaitījās atsevišķa stacija) starp Rīgas galveno staciju un tagadējo Vagonu parku. Vēlāk dēvēts citos nosaukumos, līdz 50. gados pārcelts citur.
* '''[[5. kilometrs]]''' — 20. gadsimta sākumā līdz ar šķirošanas stacijas ierīkošanu uzbūvēts ceļa postenis, atradās pēc tagadējā Vagonu parka. Pastāvēja kā vilcienu pietura līdz pat 1956. gadam.
* '''[[Dreiliņi (stacija)|Dreiliņi]]''' — pietura atradās pirms tagadējiem Jāņavārtiem, pastāvēja no 1918. gada līdz pat Ogres virziena elektrifikācijai.
* '''[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]]''' — pieturas punkts starp Jumpravas un Skrīveru stacijām. Atvērts 1972. gadā, slēgts 2019. gadā.
* '''[[Aiviekste (stacija)|Aiviekste]]''' — pieturas punkts starp Pļaviņu un Ozolsalas stacijām, pastāvēja no 1928. līdz 1944. gadam.
* '''[[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]]''' — pieturas punkts starp Pļaviņu un Krustpils stacijām. Atvērts 1942. gadā, slēgts 2019. gadā.
* '''[[Ruži (stacija)|Ruži]]''' — pieturas punkts starp Nīcgales un Vaboles stacijām, atvērts 1958. gadā, slēgts 1990. gados, pēc Krustpils—Daugavpils maršruta piepilsētas vilcienu atcelšanas.
* '''[[381. kilometrs]]''' — Daugavpils dzelzceļa mezgla ceļa postenis, no kura atzarojās līnija uz 8. kilometra posteni. Atradās starp Līksnas staciju un 383. kilometra posteni. Postenis kopā ar atzarojumu likvidēts 1990. gadu sākumā.
* '''[[Mežciems (stacija)|Mežciems]]''' — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1938. gadā, slēgts 2011. gadā.
* '''[[Nometne (stacija)|Nometne]]''' — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1926. gadā armijas vajadzībām, slēgts Otrā pasaules kara laikā.
* '''[[Cietoksnis (stacija)|Cietoksnis]]''' — pieturas punkts, atvērts 1935. gadā, slēgts Otrā pasaules kara laikā. Atradās starp 387. kilometra ceļa posteni un Daugavpils staciju.

== Galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils pirms 1914.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils (pirms 1914. gada)
Attēls:Ogres dzelzceļa tilts pirms 1940.jpg|[[Dzelzceļa tilts (Ogre)|Ogres dzelzceļa tilts]] (pirms 1940. gada)
Attēls:Rīgas - Maskavas vilciens uz Aiviekstes tilta pirms 1940.jpg|Rīgas—Maskavas vilciens uz [[Aiviekste]]s tilta (pirms 1940. gada)
Attēls:DR1A-172 pie Dendrārija pieturas punkta.JPG|Maršruta Rīga — Daugavpils [[dīzeļvilciens]] DR1A-172 posmā Jumprava—Dendrārijs
Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Muldakmens - Skrīveri (2).jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Muldakmens—Skrīveri
Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Saulkalne - Ikšķile (2).jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Saulkalne—Ikšķile
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Kaibala - Lielvārde.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Kaibala—Lielvārde
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Ķegums - Lielvārde.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Ķegums—Lielvārde
Attēls:Krustpils - Daugavpils - Indra 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Krustpils—Daugavpils—Indra 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.ldz.lv/?object_id=3983 Daugavpils līnijai veltīta fotoizstāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227140813/http://ldz.lv/?object_id=3983 |date={{dat|2010|12|27||bez}} }}
* {{youtube|TACsPxxxEG8|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Aizkraukle - Rīga}}
* {{youtube|i2v9NCrCxFc|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Aizkraukle - Rīga}}
* {{youtube|Dpqx4NzOFzo|Pilnā vilciena maršruta video versija, virzienā Rīga - Krustpils}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}
{{DEFAULTSORT:Rīga—Daugavpils, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Daugavpils]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>sfijbii7p4l2o71de12mmlamdktsonc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Sākumlapa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>145241</id>
    <revision>
      <id>4495750</id>
      <parentid>4467044</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T17:49:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Reinis</username>
        <id>54549</id>
      </contributor>
      <comment>/* Hitlera bilde */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4495750</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37971" sha1="4n38bqgargpbxtpun211jacy2o2pxjx" xml:space="preserve">{{arhīvi|search=yes}}

== Plašākas pārmaiņas sākumlapā ==
labvakar, kolēģi! 
:gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas.
:{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst.
:{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums.
:{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva...
:4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu?
:{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu.
:gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST)
::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri.
::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu &quot;&lt;nowiki&gt;[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]&lt;/nowiki&gt;&quot;, lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu.
::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā &quot;kaimiņus&quot; - ok.
::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST)
:::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST)
::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST)
:::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST)
::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST)
:::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&amp;oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST)
::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=all-access&amp;range=last-week&amp;excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST)
:::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST)

::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
:::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST)

:par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST)
::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST)

:Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST)
::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST)
:::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST)
::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST)
:šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST)
::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST)
:::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST)
::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka &quot;regulārie viesi&quot; jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST)
:::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST)
::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
:::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST)
::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST)
:::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}}

== &quot;Izveido lapu&quot; lauks ==
Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST)
:Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST)
::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST)
:::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST)
:vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas &quot;vandalizē jau uzreiz no sākumlapas&quot; nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST)
::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST)

== Croatian Wikipedia ==

Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET)

==Šī diena vēsturē==
To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus -&gt;[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}}
:{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET)
::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET)
:::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai &quot;man negribas&quot;. Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET)
::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
:::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET)

Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}}
:Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST)

Šodien atkal pilnīgi neprecīzs ieraksts par Hruščova kurpi. Tak viss ir skaidri atrodams https://en.wikipedia.org/wiki/Shoe-banging_incident [[Dalībnieks:Ingarix]]
:Tur jau arī rakstīts, ka &quot;esot&quot; ar to kurpi klapējis pa tribīni, nevis, ka tas tiešām noticis. Protams, par tēmu prasās atsevišķs raksts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 12.01 (EEST)

:esi sveicināts Vikipēdijā, {{u|Ingarix}}, kuru arī tu vari papildināt ;) visi dienu notikumi pieejami [[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/Oktobris|šajā]] un pārējās 11 lapās. kā jau augstāk minēts - pārējās dienas var labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 17.10 (EEST)

== Portāli ==
Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET)
:Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET)
:: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET)
:::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET)
::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET)
::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu &quot;norakšana&quot; nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET)
::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET)
:::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET)
:::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET)
:::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET)
::::::::::piekrītu Papuasam. 
::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. 
::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET)

== Vikikrātuves dienas attēls ==
Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST)
:50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST)

== Bloku izvietojums ==
manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku &quot;Vērtīgs raksts&quot; ar bloku &quot;Vai tu zināji ka&quot;. un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET)
:Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET)

== Bloku izvietojums atkal ==
pats rosināju likt uz &quot;pirmā bloka&quot; vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ &quot;pirmajā&quot; vietā &quot;Vai tu zināji ka&quot;, zem tā &quot;Aktuāls notikums&quot;, atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST)
:Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST)
::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST)

== Labojuma pieprasījums (27-11-2020) ==

Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}}
:Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET)

== Labojuma pieprasījums (27-02-2021) ==

Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET)
:{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET)

== Labojuma pieprasījums 27-02-2021 ==

[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET)
:Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET)
::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET)

== Labojuma pieprasījums (24-07-2021) ==

Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST)

== Labojuma pieprasījums (11-01-2022) ==

Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts &quot;Šī diena vēsturē&quot;. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET)
:izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET)

== Bloku izvietojums atkal atkal ==
kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar &quot;Vai tu zināji ka&quot;. zem tā &quot;Aktuāls notikums&quot;, atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt &quot;Vai tu zināji&quot; rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST)
:{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST)
::nav iebildumu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.35 (EEST)
:::tad varbūt pārliksi? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 09.23 (EEST)

== Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! ==

Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju &quot;[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]&quot;. Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST)
:Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet  diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā.
:Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST)
::Runājot par Faļkova postu, viņš jau pirms 2 gadiem izdarīja to pašu ar 40. autobusu un es jau tad brīdināju, ka tas nebūs nekas patīkams. Es Faļkovu vienreiz satiku vienā sanāksmē, kas jau ar bija pirms 2 gadiem un kad bija protests par 40. autobusa saglabāšanu un toreiz jau neviens nevēlējās, lai šis 40. autobuss tiktu aizstāsts ar trolejbusu, kā tika pats Faļkovs to bija vēlējies. Un toreiz jau teicu, ka tas novedīs pie ļoti nepatīkamām sekām. Bet izskatās, ka Faļkovam ar to nav bijis gana. Viņš grib pastrādāt vēl lielākus nedarbus un sadusmot rīdziniekus, tai skaitā mani, kas noteikti nav par šādām izmaiņām. Bet cerēsim, ka šīs izmaiņas tomēr nenotiks, kā tas jau bija ar 40. autobusu. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 22. augusts, plkst. 10.51 (EEST)
::es domāju ka vār būt jau drīz būs ielikta ziņa par izmaiņam rīgas satiksme [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.44 (EEST)
:paskatieties šeit https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&amp;set=a.3578320194261 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.36 (EEST)
:un varat seit ari paskatities https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.37 (EEST)
::Es neticu tādām mājaslapām. Ja būs kaut kur citur tāda informācija, tad domāsim un skatīsimies, bet šobrīd nav nekā tāda. Tā kā vēlāk redzēsim. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 06.44 (EEST)
:::Jebkurā gadījumā to sola tikai no 1. septembra, tā ka pagaidām šāda reālajam stāvoklim vēl neatbilstoša informācija Vikipēdijā rada tikai jucekli - gan pieņemot, ka vispār kāds no malas šos rakstus par trolejbusu maršrutiem skatās. Pašlaik pat labot viņus nav jēgas (tā, par 34. maršrutu vienlaikus uzrakstīts tagadnes formā, ka viņš jau ir, bet divus teikumus tālāk - ka vēl tikai būs. Pieņemu gan, ka tā ir vienkārši valodas nepietiekama zināšana.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 07.26 (EEST)
::::Tieši tā. Tā arī ir nepietiekama valodas zināšana. Un tos rakstus reizēm jau labo, pirms vēl kaut kas reāli ir noticis. Protams, es gan ceru, ka šis gadījums tomēr nenotiks. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 19.22 (EEST)
:rekur informācija Rīgas satiksme https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/ [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 12.58 (EEST)
::Es šodien to pamanīju. Kaut kāds murgs. Tagad gandrīz vispār vairs nebūs ar ko braukt. Nāksies vēl vairāk braukt ar savu auto nekā tas bija pirms tam. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 17.37 (EEST)
Tieši tā. Tās lietas, kas vēl nav notikušas un jau publicē. Tas man galīgi nepatīk. Ja jau tā būtu tāda lieta, kas tiešām notiktu un notiks, tad tā, bet tad lai nosūta kaut kādu saiti, kur tā ir publicēta. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.56 (EEST)

Starp citu, manuprāt, visa šī sadaļa pārvietojama uz &quot;Kopienas portālu&quot; vai tamlīdzīgu vietu, jo sākumlapas diskusijā tā ir nevietā.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 17.34 (EEST)

:jā, uz kopienas portālu vai tamlīdzīgu vietu. bet ja par tēmu - arī es būtu pret informācijas iekļaušanu vikipēdijā. {{tq|būs ielikta ziņa par izmaiņam rīgas satiksme}} - šis būs un tad arī ieliksim info vikipēdijā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 23. augusts, plkst. 20.38 (EEST)

== Atjaunojums ==

[https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Vaidila/Smil%C5%A1u_kaste/lvviki Atnaujojums] Par kā tu domāt? [[Dalībnieks:Baisulis]], [[Dalībnieks:Biafra]], [[Dalībnieks:Dainis]],
[[Dalībnieks:DJ EV]], [[Dalībnieks:Edgars2007]], [[Dalībnieks:Egilus]], [[Dalībnieks:Feens]], [[Dalībnieks:Kikos]], [[Dalībnieks:Meistars Joda]], [[Dalībnieks:Papuass]], [[Dalībnieks:ScAvenger]],
[[Dalībnieks:Treisijs]], [[Dalībnieks:Pirags]], [[Dalībnieks:Lasks]], [[Dalībnieks:Vylks]], [[Dalībnieks:ZANDMANIS]], [[Dalībnieks:Turaids]], [[Dalībnieks:Obivan Kenobi]], [[Dalībnieks:Ed1974LT]] un citi. Par ko nodot savas balsis? Mobile responsive kā lt viki. Obivan Kenobi pārtulkot no lietuviešu valodas latviešu valodā [https://lt.wikipedia.org/wiki/%C5%A0ablonas:Apie_Vikipedij%C4%85] Par Vikipēdiju. Lietuviešu vikipėdiju parbalšana 12:1 [[:lt:Aptarimas:Pagrindinis_puslapis#Pakartotinis balsavimas]] -[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2023. gada 6. septembris, plkst. 23.55 (EEST)

:Es domāju tikai, ka Jūs jānobano par neizturamu pēdējo izmaiņu lapas pārpildīšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 7. septembris, plkst. 05.58 (EEST)
::tad balsojums nav sācies, bet ir kaut kāda balss... ja par tēmu - varbūt sākumlapas izskata atjauninājumu kā tādu atbalstītu, bet noteikti vēl jāslīpē (vai arī jāsāk no nulles). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 7. septembris, plkst. 06.47 (EEST)
:::Nebūtu jau ne vainas (protams, izlabojot kļūdas), bet kādēļ latviešu vikipēdijas sākumlapai noteikti būtu jābūt tādai pašai kā lietuviešiem? Jau tā ārzemnieki bieži jauc mūsu tautas :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 7. septembris, plkst. 07.27 (EEST)
::::laiku pa laikam dizains ir jāmaina, tā ir vispārzināma patiesība. tanī ziņā ideju atbalstu. nianses noteikti jāslīpē. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 7. septembris, plkst. 07.38 (EEST)

[https://en.wikipedia.org/wiki/User:Jdlrobson Jdlrobson] palīdzēt par css kodu [https://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Main_Page/styles.css]. Maza problema atttels center mobilais skats, bet ne 
darbvirsma versijā. Copy paste from lt viki, loti grūti process pirmoreiz bija, otra bija viegls uzdevums.--[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2023. gada 7. septembris, plkst. 07.54 (EEST)

&lt;gallery&gt;
2023 Mobile Minerva Neue.png|Mobile Minerva Neue
2023 Minerva Neue.png|Mobile Minerva Neue
2023 vector 2022.png|Desktop Vector 2022
2023 Desktop Vector 2022.png|Desktop Vector 2022
2023 iPad 11 Vector 2022.png|iPad 11 vertical
&lt;/gallery&gt;

== Labojuma pieprasījums (09-03-2024) ==

Nodaļā &quot;Vai Tu zināji, ka...&quot; 3. rindkopā nepareizi ievietota defise. Tai jābūt starp uzvārdiem. - [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2024. gada 9. marts, plkst. 17.13 (EET)

:pateicos par vērību! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. marts, plkst. 21.42 (EET)

== Labojuma pieprasījums (03-01-2025) 3 janvāŗa dienas attēla precizējums ==

Panavio Tornado, lielbritānijas gaisa spēka lidmašīna lido uz trases Mach Loop.
:Pašlaik mēs neliekam parakstus dienas attēliem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 3. janvāris, plkst. 13.02 (EET)

:varētu atgriezties pie sarunas par opciju, ka var iztulkot, ja kādam ir vēlme. ja ir paraksts - rādās, ja neviens nav pacenties - tad tukšs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. janvāris, plkst. 20.28 (EET)
::atgriežamies pie šādas sarunas, es gan iepriekšējā nepiedalījos, bet domāju, ka tā būtu gana laba lieta. Savādāk pašreiz vienkārši attēls, bet tā iespējams arī vikisaite būs klāt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 4. janvāris, plkst. 00.11 (EET)

== Labojuma pieprasījums (14-03-2026) ==

!!! ASAP

Slovākijas Pirmā republika nav Slovākijas republika !!!Lūdzu izmainīt UZ Slovākijas Pirmā republika {{neparakstījies|Votre Provocateur}}
:Neko nesapratu, bet interesanti. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 18.45 (EET)

== Hitlera bilde ==

Varbūt sākumlapā nevajadzētu būt Hitlera bildei? Tas, ka ir izmantota izdevība to tur ielikt, izskatās pēc simpātijām. [[Dalībnieks:Reinis|Reinis]] ([[Dalībnieka diskusija:Reinis|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 20.49 (EEST)</text>
      <sha1>4n38bqgargpbxtpun211jacy2o2pxjx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495762</id>
      <parentid>4495750</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T19:28:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Hitlera bilde */ Atbilde</comment>
      <origin>4495762</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38456" sha1="mjffcn61i19ffsc6rj1r3qwauqgbcg2" xml:space="preserve">{{arhīvi|search=yes}}

== Plašākas pārmaiņas sākumlapā ==
labvakar, kolēģi! 
:gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas.
:{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst.
:{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums.
:{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva...
:4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu?
:{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu.
:gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST)
::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri.
::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu &quot;&lt;nowiki&gt;[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]&lt;/nowiki&gt;&quot;, lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu.
::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā &quot;kaimiņus&quot; - ok.
::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST)
:::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST)
::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST)
:::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST)
::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST)
:::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&amp;oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST)
::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=all-access&amp;range=last-week&amp;excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST)
:::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST)

::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
:::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST)

:par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST)
::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST)

:Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST)
::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST)
:::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST)
::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST)
:šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST)
::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST)
:::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST)
::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka &quot;regulārie viesi&quot; jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST)
:::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST)
::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
:::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST)
::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST)
:::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}}

== &quot;Izveido lapu&quot; lauks ==
Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST)
:Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST)
::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST)
:::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST)
:vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas &quot;vandalizē jau uzreiz no sākumlapas&quot; nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST)
::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST)

== Croatian Wikipedia ==

Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET)

==Šī diena vēsturē==
To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus -&gt;[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}}
:{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET)
::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET)
:::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai &quot;man negribas&quot;. Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET)
::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
:::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET)

Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}}
:Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST)

Šodien atkal pilnīgi neprecīzs ieraksts par Hruščova kurpi. Tak viss ir skaidri atrodams https://en.wikipedia.org/wiki/Shoe-banging_incident [[Dalībnieks:Ingarix]]
:Tur jau arī rakstīts, ka &quot;esot&quot; ar to kurpi klapējis pa tribīni, nevis, ka tas tiešām noticis. Protams, par tēmu prasās atsevišķs raksts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 12.01 (EEST)

:esi sveicināts Vikipēdijā, {{u|Ingarix}}, kuru arī tu vari papildināt ;) visi dienu notikumi pieejami [[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/Oktobris|šajā]] un pārējās 11 lapās. kā jau augstāk minēts - pārējās dienas var labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 17.10 (EEST)

== Portāli ==
Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET)
:Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET)
:: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET)
:::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET)
::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET)
::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu &quot;norakšana&quot; nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET)
::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET)
:::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET)
:::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET)
:::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET)
::::::::::piekrītu Papuasam. 
::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. 
::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET)

== Vikikrātuves dienas attēls ==
Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST)
:50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST)

== Bloku izvietojums ==
manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku &quot;Vērtīgs raksts&quot; ar bloku &quot;Vai tu zināji ka&quot;. un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET)
:Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET)

== Bloku izvietojums atkal ==
pats rosināju likt uz &quot;pirmā bloka&quot; vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ &quot;pirmajā&quot; vietā &quot;Vai tu zināji ka&quot;, zem tā &quot;Aktuāls notikums&quot;, atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST)
:Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST)
::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST)

== Labojuma pieprasījums (27-11-2020) ==

Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}}
:Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET)

== Labojuma pieprasījums (27-02-2021) ==

Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET)
:{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET)

== Labojuma pieprasījums 27-02-2021 ==

[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET)
:Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET)
::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET)

== Labojuma pieprasījums (24-07-2021) ==

Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST)

== Labojuma pieprasījums (11-01-2022) ==

Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts &quot;Šī diena vēsturē&quot;. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET)
:izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET)

== Bloku izvietojums atkal atkal ==
kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar &quot;Vai tu zināji ka&quot;. zem tā &quot;Aktuāls notikums&quot;, atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt &quot;Vai tu zināji&quot; rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST)
:{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST)
::nav iebildumu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.35 (EEST)
:::tad varbūt pārliksi? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 09.23 (EEST)

== Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! ==

Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju &quot;[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]&quot;. Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST)
:Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet  diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā.
:Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST)
::Runājot par Faļkova postu, viņš jau pirms 2 gadiem izdarīja to pašu ar 40. autobusu un es jau tad brīdināju, ka tas nebūs nekas patīkams. Es Faļkovu vienreiz satiku vienā sanāksmē, kas jau ar bija pirms 2 gadiem un kad bija protests par 40. autobusa saglabāšanu un toreiz jau neviens nevēlējās, lai šis 40. autobuss tiktu aizstāsts ar trolejbusu, kā tika pats Faļkovs to bija vēlējies. Un toreiz jau teicu, ka tas novedīs pie ļoti nepatīkamām sekām. Bet izskatās, ka Faļkovam ar to nav bijis gana. Viņš grib pastrādāt vēl lielākus nedarbus un sadusmot rīdziniekus, tai skaitā mani, kas noteikti nav par šādām izmaiņām. Bet cerēsim, ka šīs izmaiņas tomēr nenotiks, kā tas jau bija ar 40. autobusu. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 22. augusts, plkst. 10.51 (EEST)
::es domāju ka vār būt jau drīz būs ielikta ziņa par izmaiņam rīgas satiksme [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.44 (EEST)
:paskatieties šeit https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&amp;set=a.3578320194261 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.36 (EEST)
:un varat seit ari paskatities https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.37 (EEST)
::Es neticu tādām mājaslapām. Ja būs kaut kur citur tāda informācija, tad domāsim un skatīsimies, bet šobrīd nav nekā tāda. Tā kā vēlāk redzēsim. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 06.44 (EEST)
:::Jebkurā gadījumā to sola tikai no 1. septembra, tā ka pagaidām šāda reālajam stāvoklim vēl neatbilstoša informācija Vikipēdijā rada tikai jucekli - gan pieņemot, ka vispār kāds no malas šos rakstus par trolejbusu maršrutiem skatās. Pašlaik pat labot viņus nav jēgas (tā, par 34. maršrutu vienlaikus uzrakstīts tagadnes formā, ka viņš jau ir, bet divus teikumus tālāk - ka vēl tikai būs. Pieņemu gan, ka tā ir vienkārši valodas nepietiekama zināšana.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 07.26 (EEST)
::::Tieši tā. Tā arī ir nepietiekama valodas zināšana. Un tos rakstus reizēm jau labo, pirms vēl kaut kas reāli ir noticis. Protams, es gan ceru, ka šis gadījums tomēr nenotiks. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 19.22 (EEST)
:rekur informācija Rīgas satiksme https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/ [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 12.58 (EEST)
::Es šodien to pamanīju. Kaut kāds murgs. Tagad gandrīz vispār vairs nebūs ar ko braukt. Nāksies vēl vairāk braukt ar savu auto nekā tas bija pirms tam. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 17.37 (EEST)
Tieši tā. Tās lietas, kas vēl nav notikušas un jau publicē. Tas man galīgi nepatīk. Ja jau tā būtu tāda lieta, kas tiešām notiktu un notiks, tad tā, bet tad lai nosūta kaut kādu saiti, kur tā ir publicēta. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.56 (EEST)

Starp citu, manuprāt, visa šī sadaļa pārvietojama uz &quot;Kopienas portālu&quot; vai tamlīdzīgu vietu, jo sākumlapas diskusijā tā ir nevietā.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 17.34 (EEST)

:jā, uz kopienas portālu vai tamlīdzīgu vietu. bet ja par tēmu - arī es būtu pret informācijas iekļaušanu vikipēdijā. {{tq|būs ielikta ziņa par izmaiņam rīgas satiksme}} - šis būs un tad arī ieliksim info vikipēdijā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 23. augusts, plkst. 20.38 (EEST)

== Atjaunojums ==

[https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Vaidila/Smil%C5%A1u_kaste/lvviki Atnaujojums] Par kā tu domāt? [[Dalībnieks:Baisulis]], [[Dalībnieks:Biafra]], [[Dalībnieks:Dainis]],
[[Dalībnieks:DJ EV]], [[Dalībnieks:Edgars2007]], [[Dalībnieks:Egilus]], [[Dalībnieks:Feens]], [[Dalībnieks:Kikos]], [[Dalībnieks:Meistars Joda]], [[Dalībnieks:Papuass]], [[Dalībnieks:ScAvenger]],
[[Dalībnieks:Treisijs]], [[Dalībnieks:Pirags]], [[Dalībnieks:Lasks]], [[Dalībnieks:Vylks]], [[Dalībnieks:ZANDMANIS]], [[Dalībnieks:Turaids]], [[Dalībnieks:Obivan Kenobi]], [[Dalībnieks:Ed1974LT]] un citi. Par ko nodot savas balsis? Mobile responsive kā lt viki. Obivan Kenobi pārtulkot no lietuviešu valodas latviešu valodā [https://lt.wikipedia.org/wiki/%C5%A0ablonas:Apie_Vikipedij%C4%85] Par Vikipēdiju. Lietuviešu vikipėdiju parbalšana 12:1 [[:lt:Aptarimas:Pagrindinis_puslapis#Pakartotinis balsavimas]] -[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2023. gada 6. septembris, plkst. 23.55 (EEST)

:Es domāju tikai, ka Jūs jānobano par neizturamu pēdējo izmaiņu lapas pārpildīšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 7. septembris, plkst. 05.58 (EEST)
::tad balsojums nav sācies, bet ir kaut kāda balss... ja par tēmu - varbūt sākumlapas izskata atjauninājumu kā tādu atbalstītu, bet noteikti vēl jāslīpē (vai arī jāsāk no nulles). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 7. septembris, plkst. 06.47 (EEST)
:::Nebūtu jau ne vainas (protams, izlabojot kļūdas), bet kādēļ latviešu vikipēdijas sākumlapai noteikti būtu jābūt tādai pašai kā lietuviešiem? Jau tā ārzemnieki bieži jauc mūsu tautas :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 7. septembris, plkst. 07.27 (EEST)
::::laiku pa laikam dizains ir jāmaina, tā ir vispārzināma patiesība. tanī ziņā ideju atbalstu. nianses noteikti jāslīpē. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 7. septembris, plkst. 07.38 (EEST)

[https://en.wikipedia.org/wiki/User:Jdlrobson Jdlrobson] palīdzēt par css kodu [https://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Main_Page/styles.css]. Maza problema atttels center mobilais skats, bet ne 
darbvirsma versijā. Copy paste from lt viki, loti grūti process pirmoreiz bija, otra bija viegls uzdevums.--[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2023. gada 7. septembris, plkst. 07.54 (EEST)

&lt;gallery&gt;
2023 Mobile Minerva Neue.png|Mobile Minerva Neue
2023 Minerva Neue.png|Mobile Minerva Neue
2023 vector 2022.png|Desktop Vector 2022
2023 Desktop Vector 2022.png|Desktop Vector 2022
2023 iPad 11 Vector 2022.png|iPad 11 vertical
&lt;/gallery&gt;

== Labojuma pieprasījums (09-03-2024) ==

Nodaļā &quot;Vai Tu zināji, ka...&quot; 3. rindkopā nepareizi ievietota defise. Tai jābūt starp uzvārdiem. - [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2024. gada 9. marts, plkst. 17.13 (EET)

:pateicos par vērību! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. marts, plkst. 21.42 (EET)

== Labojuma pieprasījums (03-01-2025) 3 janvāŗa dienas attēla precizējums ==

Panavio Tornado, lielbritānijas gaisa spēka lidmašīna lido uz trases Mach Loop.
:Pašlaik mēs neliekam parakstus dienas attēliem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 3. janvāris, plkst. 13.02 (EET)

:varētu atgriezties pie sarunas par opciju, ka var iztulkot, ja kādam ir vēlme. ja ir paraksts - rādās, ja neviens nav pacenties - tad tukšs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. janvāris, plkst. 20.28 (EET)
::atgriežamies pie šādas sarunas, es gan iepriekšējā nepiedalījos, bet domāju, ka tā būtu gana laba lieta. Savādāk pašreiz vienkārši attēls, bet tā iespējams arī vikisaite būs klāt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 4. janvāris, plkst. 00.11 (EET)

== Labojuma pieprasījums (14-03-2026) ==

!!! ASAP

Slovākijas Pirmā republika nav Slovākijas republika !!!Lūdzu izmainīt UZ Slovākijas Pirmā republika {{neparakstījies|Votre Provocateur}}
:Neko nesapratu, bet interesanti. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 18.45 (EET)

== Hitlera bilde ==

Varbūt sākumlapā nevajadzētu būt Hitlera bildei? Tas, ka ir izmantota izdevība to tur ielikt, izskatās pēc simpātijām. [[Dalībnieks:Reinis|Reinis]] ([[Dalībnieka diskusija:Reinis|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 20.49 (EEST)

:Tiem, kam tā izskatās, nav ieteicams lietot Internetu :) Krievi vot izvēlējās šai dienai attēlu, kā Nērons dedzina Romu, bet indonēzieši - japāņu premjeru Todzio Hideki, kurš bija liels indonēziešu slepkava (ne labāks par Hitleru, kā minimums). Enciklopēdijai nevajadzētu uztraukties par to, lai visiem izpatiktu. Attēls ik dienas mainās. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 22.28 (EEST)</text>
      <sha1>mjffcn61i19ffsc6rj1r3qwauqgbcg2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasaules rekordi vieglatlētikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>145398</id>
    <revision>
      <id>4495747</id>
      <parentid>4484150</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T17:28:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vīrieši */</comment>
      <origin>4495747</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20673" sha1="ndd4c3s4nln8pnysnqqrkutgd6oi84d" xml:space="preserve">[[Attēls:100 m final Berlin 2009.JPG|thumb|[[Useins Bolts]] uzstāda pasaules rekordu [[100 m]] skrējienā, uzvarot [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]]]]
'''Pasaules rekordi vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s rekordi, kurus apstiprina [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]]. Rekordi tiek fiksēti visās olimpiskajās disciplīnās, kā arī vairākās vieglatlētikas disciplīnās, kuras nav [[vasaras olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] programmā.

== Vīrieši ==
'''Piezīme'''
{{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; width: 95%;&quot;
|-
!Disciplīna
!Rezultāts
!Sportists
!Valsts
!Datums
!Sacensības
!Vieta
!Atsauce
!Video
|-
|[[100 m]]
|9,58 &lt;small&gt;(+0,9 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|{{dat|2009|8|16|SK|bez}}
|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|&lt;ref name=&quot;mulkeen-men-200&quot; /&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=By1JQFxfLMM]
|-
|[[200 m]]
|19,19 &lt;small&gt;(-0,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|{{dat|2009|8|20|SK|bez}}
|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|&lt;ref name=&quot;mulkeen-men-200&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Jon|last=Mulkeen|title=Bolt, again, and again! 19.19 World record in Berlin|url=http://berlin.iaaf.org/news/kind=100/newsid=53678.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2009-08-20|accessdate=2009-08-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090821164903/http://berlin.iaaf.org/news/kind%3D100/newsid%3D53678.html|archivedate=2009-08-21}}&lt;/ref&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=_DjvvI-0xjc]
|-
|[[400 m]]
|43,03
|[[Vaide van Nīkerks]]
|{{flag2|South Africa}}
|{{dat|2016|8|15|SK|bez}}
|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=vVL7QLHn5y4]
|-
|[[800 m]]
|1:40,91
|[[Deivids Rudiša]]
|{{KEN}}
|{{dat|2012|8|9|SK|bez}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Lielbritānija|Londona}}
|
|
|-
|[[1500 m]]
|3:26,00
|[[Hišāms el Gerūdžs]]
|{{MAR}}
|{{dat|1998|7|14|SK|bez}}
|''Golden Gala''
|{{vieta|Itālija|Roma}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=4E9v-dbSG-k]
|-
|rowspan=2|[[Jūdzes skrējiens|Jūdze]]
|3:43,13
|[[Hišāms el Gerūdžs]]
|{{MAR}}
|{{dat|1999|7|7|SK|bez}}
|''Golden Gala''
|{{vieta|Itālija|Roma}}
|
|[https://www.youtube.com/watch?v=XvCsj7eJKKA]
|-bgcolor=#CEF6F5
|3:42,66
|[[Džošs Kers]]
|{{GBR2}}
|{{dat|2026|7|18|SK|bez}}
|''London Athletics Meet''
|{{vieta|Lielbritānija|Londona}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/london-athletics-meet-2026-josh-kerr-world-mile-record |title=Kerr breaks world mile record with 3:42.66 in London |website=worldathletics.org |language=en |date=2026-07-18 |accessdate=2026-07-18}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[2000 m]]
|4:43,13
|[[Jākobs Ingebrigtsens]]
|{{NOR}}
|{{dat|2023|9|8|SK|bez}}
|''Memorial van Damme''
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|[https://www.youtube.com/watch?v=5MD2vopWNcI]
|-
|[[3000 m]]
|7:17,55
|[[Jākobs Ingebrigtsens]]
|{{NOR}}
|{{dat|2024|8|25|SK|bez}}
|Kamilas Skolimovskas memoriāls
|{{vieta|Polija|Hožova}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/silesia-diamond-league-ingebrigtsen-world-3000m-record |title=FLASH: Ingebrigtsen smashes longstanding world 3000m record in Silesia |website=worldathletics.org |language=en |date=2024-08-25 |accessdate=2024-08-25}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=dxSxZyAIaXY]
|-
|[[5000 m]]
|12:35,36
|[[Džošua Čeptegei]]
|{{UGA}}
|{{dat|2020|8|14|SK|bez}}
|''Herculis''
|{{vieta|Monako}}
|
|
|-
|[[10 000 m]]
|26:11,00
|[[Džošua Čeptegei]]
|{{UGA}}
|{{dat|2020|10|7|SK|bez}}
|
|{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
|
|
|-
|[[Stundas skrējiens]]
|21 330 m
|[[Mohameds Farahs]]
|{{GBR2}}
|{{dat|2020|9|4|SK|bez}}
|
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-
|rowspan=2|[[Pusmaratons]]
|57:30
|[[Jomifs Kejelča]]
|{{ETH}}
|{{dat|2024|10|27|SK|bez}}
|[[Valensijas pusmaratons]]
|{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
|
|-
|-bgcolor=#CEF6F5
|57:20
|[[Džeikobvs Kiplimo]]
|{{UGA}}
|{{dat|2026|3|8|SK|bez}}
|[[Lisabonas pusmaratons]]
|{{vieta|Portugāle|Lisabona}}
|
|
|-
|rowspan=2|[[Maratons]]
|2.00:35
|[[Kelvins Kiptums]]
|{{KEN}}
|{{dat|2023|10|8|SK|bez}}
|[[Čikāgas maratons]]
|{{vieta|ASV|Čikāga}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Kiptum smashes world marathon record with 2:00:35, Hassan runs 2:13:44 in Chicago |url=https://worldathletics.org/news/report/chicago-marathon-2023-kiptum-world-record-hassan |publisher=[[World Athletics]] |website=worldathletics.org |language=en |date=2023-10-08 |accessdate=2023-10-08}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|-bgcolor=#CEF6F5
|1.59:30
|[[Sebastians Save]]
|{{KEN}}
|{{dat|2026|4|26|SK|bez}}
|[[Londonas maratons]]
|{{vieta|Lielbritānija|Londona}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Krīt 2 stundu robeža: Kenijas skrējējs Save ar vēsturisku rezultātu triumfē Londonas maratonā |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/26.04.2026-krit-2-stundu-robeza-kenijas-skrejejs-save-ar-vesturisku-rezultatu-triumfe-londonas-maratona.a644571/ |website=lsm.lv |date=2026-04-26 |accessdate=2026-05-01}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[3000 m/šķ]]
|7:52,11
|[[Lameča Girma]]
|{{ETH}}
|{{dat|2023|6|9|SK|bez}}
|''Meeting de Paris''
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|
|
|-
|rowspan=2|[[110 m/b]]
|12,80 &lt;small&gt;(+0,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Ariess Merits]]
|{{USA}}
|{{dat|2012|9|7|SK|bez}}
|''Memorial Van Damme''
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-bgcolor=#CEF6F5
|12,75 &lt;small&gt;(+1,0 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Džakobi Tārps]]
|{{USA}}
|{{dat|2026|6|10|SK|bez}}
|[[NCAA]] čempionāts
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|
|
|-
|[[400 m/b]]
|45,94 m
|[[Karstens Varholms]]
|{{NOR}}
|{{dat|2021|8|3|SK|bez}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|
|
|-
|[[Augstlēkšana]]
|2,45 m
|[[Havjers Sotomajors]]
|{{CUB}}
|{{dat|1993|7|27|SK|bez}}
|''Gran Premio Diputación''
|{{vieta|Spānija|Salamanka}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=vWde8sMxe1w]
|-
|rowspan=2|[[Kārtslēkšana]]
|6,30 m
|[[Armands Duplantiss]]
|{{SWE}}
|{{dat|2025|9|15|SK|bez}}
|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/tokyo25/news/report/world-championships-tokyo-25-report-mens-pole-vault |title=Duplantis breaks world pole vault record with 6.30m in Tokyo |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-09-15 |accessdate=2025-09-15}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=7w-FDLulu2k]
|-
|-bgcolor=#CEF6F5
|6,31 m
|[[Armands Duplantiss]]
|{{SWE}}
|{{dat|2026|8|12|SK|bez}}
|''Mondo Classic''
|{{vieta|Zviedrija|Upsāla}}
|
|
|-
|[[Tāllēkšana]]
|8,95 m &lt;small&gt;(+0,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Maiks Pauels]]
|{{USA}}
|{{dat|1991|8|30|SK|bez}}
|[[1991. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=u2fFZ8TSaTU]
|-
|[[Trīssoļlēkšana]]
|18,29 m &lt;small&gt;(+1,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Džonatans Edvardss]]
|{{GBR2}}
|{{dat|1995|8|7|SK|bez}}
|[[1995. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Zviedrija|Gēteborga}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Triple Jump Results|url=http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=1995-08-07|accessdate=2011-03-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110629122109/http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|archivedate=2011-06-29}}&lt;/ref&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=2DIN4Q5yT9M]
|-
|[[Lodes grūšana]]
|23,56 m
|[[Raiens Krauzers]]
|{{USA}}
|{{dat|2023|5|27|SK|bez}}
|Losandželosas ''Grand Prix''
|{{vieta|ASV|Losandželosa}}
|
|
|-
|[[Diska mešana]]
|75,56 m
|[[Mikols Alekna]]
|{{LTU}}
|{{dat|2025|4|13|SK|bez}}
|''Oklahoma Throws Series''
|{{vieta|ASV|Ramona|2s=Ramona (Oklahoma)}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lietuvietis Alekna labo pasaules rekordu diska mešanā |url=https://www.delfi.lv/sports/17012695/atlethics/120068723/lietuvietis-alekna-labo-pasaules-rekordu-diska-mesana |website=delfi.lv |date=2025-04-14 |access-date=2025-04-16}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[Vesera mešana]]
|86,74 m
|[[Jurijs Sedihs]]
|{{URS}}
|{{dat|1986|8|30|SK|bez}}
|[[1986. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Štutgarte}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=4qAE2PrCVhY]
|-
|[[Šķēpa mešana]]
|98,48 m
|[[Jans Železnijs]]
|{{CZE}}
|{{dat|1996|5|25|SK|bez}}
|
|{{vieta|Vācija|Jēna}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=DondUHBw3sE]
|-
|rowspan=2|[[Desmitcīņa]]
|9126 punkti
|[[Kevins Maiers]]
|{{FRA}}
|{{dat|2019|9|16|SK|bez}}
|
|{{vieta|Francija|Talansa}}
|
|
|-
|colspan=6|10,23 (-0,4 m/s) (''100 m''), 7,88 m (0 m/s) (''tāllēkšana''), 14,52 m (''lodes grūšana''), 2,01 m (''augstlēkšana''), 45,00 (''400 m''),&lt;br /&gt;13,69 (-0,1 m/s) (''110 m/b''), 43,34 m (''diska mešana''), 5,20 m (''kārtslēkšana''), 63,63 m (''šķēpa mešana''), 4:17,25 min (''1500 m'')
|
|
|-
|[[20 km soļošana]]
|1.16:10
|[[Tošikadzu Jamaniši]]
|{{JPN}}
|{{dat|2025|2|16|SK|bez}}
|Japānas čempionāts soļošanā
|{{vieta|Japāna|Kobe}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-race-walking-tour/news/toshikazu-yamanishi-japan-20km-race-walk-world-record-kobe |title=Yamanishi breaks world 20km race walk record in Kobe |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-02-16 |accessdate=2025-02-17}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[35 km soļošana]]
|2.20:43
|[[Masimo Stano]]
|{{ITA}}
|{{dat|2025|5|18|SK|bez}}
|Eiropas komandu čempionāts soļošanā
|{{vieta|Čehija|Podebradi}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Stano smashes world 35km race walk record in Podebrady |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-race-walking-tour/news/massimo-stano-world-35km-race-walk-record-podebrady |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-05-18 |access-date=2025-05-19}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[50 km soļošana]]
|3.32:33
|[[Johans Dinizs]]
|{{FRA}}
|{{dat|2014|8|15|SK|bez}}
|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Šveice|Cīrihe}}
|
|
|-
|[[4x100 m stafete]]
|36,84
|[[Nesta Kārters]]&lt;br /&gt;[[Maikls Freiters]]&lt;br /&gt;[[Johans Bleiks]]&lt;br /&gt;[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|{{dat|2012|8|11|SK|bez}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Lielbritānija|Londona}}
|
|
|-
|[[4x200 m stafete]]
|1:18,63
|[[Nickel Ashmeade|Nikels Ašmede]]&lt;br /&gt;[[Warren Weir|Vorens Veirs]]&lt;br /&gt;[[Jermaine Brown|Žermēns Brauns]]&lt;br /&gt;[[Yohan Blake|Johans Bleiks]]
|{{JAM}}
|{{dat|2014|5|24|SK|bez}}
|''IAAF World Relays''
|{{vieta|Bahamas|Naso}}
|
|
|-
|[[4x400 m stafete]]
|2:54,29
|[[Endrū Volmons]]&lt;br /&gt;[[Kvinsijs Votss]]&lt;br /&gt;[[Bačs Reinoldss]]&lt;br /&gt;[[Maikls Džonsons]]
|{{USA}}
|{{dat|1993|8|22|SK|bez}}
|[[1993. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Štutgarte}}
||
|[http://www.youtube.com/watch?v=uDycCUeZ0BA]
|}

== Sievietes ==
'''Piezīme'''
{{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; width: 95%;&quot;
|-
!Disciplīna
!Rezultāts
!Sportiste
!Valsts
!Datums
!Sacensības
!Vieta
!Atsauce
!Video
|-
|[[100 m]]
|10,49 (0 m/s)
|[[Florensa Grifita-Džoinere]]
|{{USA}}
|{{dat|1988|7|16|SK|bez}}
|ASV Olimpiskās kvalifikācijas sacensības
|{{vieta|ASV|Indianapolisa}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=IHPK_71uQXc]
|-
|[[200 m]]
|21,34 (+1.3 m/s)
|[[Florensa Grifita-Džoinere]]
|{{USA}}
|{{dat|1988|9|29|SK|bez}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=I6cqkH5n1JQ]
|-
|[[400 m]]
|47,60
|[[Marita Koha]]
|{{GDR}}
|{{dat|1985|10|6|SK|bez}}
|Pasaules kauss
|{{vieta|Austrālija|Kanbera}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=OD4OUTXvtRU]
|-
|[[800 m]]
|1:53,28
|[[Jarmila Kratohvīlova]]
|{{TCH}}
|{{dat|1983|7|26|SK|bez}}
|
|{{vieta|Vācija|Minhene}}
|
|
|-
|[[1000 m]]
|2:28,98
|[[Svetlana Masterkova]]
|{{RUS}}
|{{dat|1996|8|23|SK|bez}}
|''Memorial Van Damme''
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-
|[[1500 m]]
|3:48,68
|[[Feita Kipjegona]]
|{{KEN}}
|{{dat|2025|7|5|SK|bez}}
|''Prefontaine Classic''
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/ratified-faith-kipyegon-world-1500m-record-eugene|title=Ratified: Kipyegon's world 1500m record in Eugene|website=worldathletics.org|date=2025-09-13|accessdate=2025-09-15}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=b8ZHqeyRrCI]
|-
|[[Jūdzes skrējiens|Jūdze]]
|4:07,64
|[[Feita Kipjegona]]
|{{KEN}}
|{{dat|2023|7|21|SK|bez}}
|''Herculis''
|{{vieta|Monako}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ratified: Kipyegon’s world mile record and Clarke’s world U20 400m hurdles record|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/ratified-records-kipyegon-mile-clarke-u20-400m-hurdles|website=worldathletics.org|date=2023-10-25|accessdate=2023-10-25}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[2000 m]]
|5:19,70
|[[Džesika Halla]]
|{{AUS}}
|{{dat|2024|7|12|SK|bez}}
|''Herculis''
|{{vieta|Monako}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/monaco-herculis-2024-world-record-hull-report|title=Hull breaks world 2000m record with 5:19.70 in Monaco|website=worldathletics.org|date=2024-07-13|accessdate=2024-07-14}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=lXZC4Yu6Jcg]
|-
|[[3000 m]]
|8:06,11
|[[Vana Dzjuņsja]]&lt;!--Wáng Jūnxiá--&gt;
|{{CHN}}
|{{dat|1993|9|13|SK|bez}}
|Ķīnas Nacionālās spēles
|{{vieta|Ķīna|Pekina}}
|
|
|-
|[[5000 m]]
|13:58,06
|[[Beatrise Čebeta]]
|{{KEN}}
|{{dat|2025|7|5|SK|bez}}
|''Prefontaine Classic''
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=KjCjtg_rVxU]
|-
|[[10 000 m]]
|28:54,14
|[[Beatrise Čebeta]]
|{{KEN}}
|{{dat|2024|5|25|SK|bez}}
|''Prefontaine Classic''
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Chebet breaks world 10,000m record, Kerr pips Ingebrigtsen in mile in Eugene|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/world-record-prefontaine-classic-eugene-2024|website=worldathletics.org|date=2024-5-25|accessdate=2024-5-26}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=_cDSonKY-xw&amp;t=3s]
|-
|[[Stundas skrējiens]]
|18 930 m
|[[Sifana Hasana]]
|{{NED}}
|{{dat|2020|9|4|SK|bez}}
|
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-
|[[Pusmaratons]]
|1.02:52
|[[Letesenbeta Gideja]]
|{{ETH}}
|{{dat|2021|10|24|SK|bez}}
|
|{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
|
|
|-
|[[Maratons]]
|2.09:56
|[[Rūta Čepnetiča]]
|{{KEN}}
|{{dat|2024|10|13|SK|bez}}
|[[Čikāgas maratons]]
|{{vieta|ASV|Čikāga}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Chepngetich smashes world marathon record in Chicago with 2:09:56|url=https://worldathletics.org/news/report/chepngetich-world-marathon-record-chicago|website=worldathletics.org|date=2024-10-13|accessdate=2024-10-13}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[3000 m/šķ]]
|8:44,32
|[[Beatrice Chepkoech|Beatrise Čepkoeča]]
|{{KEN}}
|{{dat|2018|7|20|SK|bez}}
|
|{{vieta|Monako}}
|
|
|-
|[[100 m/b]]
|12,12 (+0,9 m/s)
|[[Tobi Amusana]]
|{{NGR}}
|{{dat|2022|7|24|SK|bez}}
|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|
|[https://www.youtube.com/watch?v=bY9DlgdrQM4]
|-
|[[400 m/b]]
|50,37
|[[Sidnija Maklaflina-Levrona]]
|{{USA}}
|{{dat|2024|8|8|SK|bez}}
|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|
|
|-
|[[Augstlēkšana]]
|2,10 m
|[[Jaroslava Mahučiha]]
|{{karogs|UKR}}
|{{dat|2024|7|7|SK|bez}}
|''Meeting de Paris''
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/07072024-ukrainiete_mahuciha_gaz_37_gadus_seno_aug|title=Ukrainiete Mahučiha gāž 37 gadus seno pasaules rekordu augstlēkšanā|website=sportacentrs.com|date=2024-07-07|accessdate=2024-07-07}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=P4Gph2C2I94]
|-
|[[Kārtslēkšana]]
|5,06 m
|[[Jeļena Isinbajeva]]
|{{RUS}}
|{{dat|2009|8|28|SK|bez}}
|''Weltklasse Zürich''
|{{vieta|Šveice|Cīrihe}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=PwJsmDowiYU]
|-
|[[Tāllēkšana]]
|7,52 m (+1,4 m/s)
|[[Gaļina Čistjakova]]
|{{URS}}
|{{dat|1988|6|11|SK|bez}}
|
|{{vieta|PSRS|Ļeņingrada}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=RlQrnP1DN7Q]
|-
|[[Trīssoļlēkšana]]
|15,74 m &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(uzstādīts telpās)&lt;/small&gt;
|[[Julimara Rohasa]]
|{{VEN}}
|{{dat|2022|3|20|SK|bez}}
|[[2022. gada Pasaules čempionāts telpās|Pasaules čempionāts telpās]]
|{{vieta|Serbija|Belgrada}}
|
|
|-
|[[Lodes grūšana]]
|22,63 m
|[[Natālija Lisovska]]&lt;!-- Наталья Лисовская --&gt;
|{{URS}}
|{{dat|1987|6|7|SK|bez}}
|
|{{vieta|PSRS|Maskava}}
|
|
|-
|[[Diska mešana]]
|76,80 m
|[[Gabriele Reinša]]
|{{GDR}}
|{{dat|1988|7|9|SK|bez}}
|
|{{vieta|Austrumvācija|Neibrandenburga}}
|
|
|-
|[[Vesera mešana]]
|82,98 m
|[[Anita Vlodarčika]]
|{{POL}}
|{{dat|2016|8|28|SK|bez}}
|Kamilas Skolimovskas memoriāls
|{{vieta|Polija|Varšava}}
|
|
|-
|[[Šķēpa mešana]]
|72,28 m
|[[Barbora Špotākova]]
|{{CZE}}
|{{dat|2008|9|13|SK|bez}}
|''World Athletics Final''
|{{vieta|Vācija|Štutgarte}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Javelin Throw Results|url=http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2008-09-13|accessdate=2009-09-11|archive-date=2012-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20121023010456/http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf}}&lt;/ref&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=5ujHEiIrFaA]
|-
|rowspan=2|[[Septiņcīņa]]
|7291 pts
|[[Džekija Džoinere-Kersija]]
|{{USA}}
|{{dat|1988|9|24|SK|bez}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
|
|
|-
|colspan=6|12,69 (+0.5 m/s) (''100 m/b''), 1,86 m (''augstlēkšana''), 15,80 m (''lodes grūšana''), 22.56 (+1,6 m/s) (''200 m'') /&lt;br /&gt;7,27 m (+0,7 m/s) (''tāllēkšana''), 45,66 m (''šķēpa mešana''), 2:08,51 (''800 m'')
|
|
|-
|rowspan=2|[[Desmitcīņa]]
|8358 pts
|[[Austra Skujīte]]
|{{LTU}}
|{{dat|2005|4|15|SK|bez}}
|
|{{vieta|ASV|Misūri|Kolumbija|2s=Misūri (štats)}}
|
|
|-
|colspan=6|12.49 (''100 m''), 46.19 m (''diska mešana''), 3.10 m (''kārtslēkšana''), 48.78 m (''šķēpa mešana''), 57.19 (''400 m'') /&lt;br /&gt; 14.22 (''100 m/b''), 6.12 m (''tāllēkšana''), 16.42 m (''lodes grūšana''), 1.78 m (''augstlēkšana''), 5:15.86 (''1500 m'')
|
|
|-
|[[20 km soļošana]]
|1.23:49
|[[Jana Czjui]]&lt;!-- Yang Jiayu --&gt;
|{{CHN}}
|{{dat|2021|3|20|SK|bez}}
|
|{{vieta|Ķīna|Huanšans}}&lt;!-- Huangshan --&gt;
|
|
|-
|[[35 km soļošana]]
|2:37:15
|[[Marija Peresa]]
|{{ESP}}
|{{dat|2023|5|21|SK|bez}}
|Eiropas komandu čempionāts soļošanā
|{{vieta|Čehija|Podebradi}}
|
|
|-
|[[50 km soļošana]]
|3.59:15
|[[Liu Huna]]&lt;!-- Liú Hóng --&gt;
|{{CHN}}
|{{dat|2019|3|9|SK|bez}}
|
|{{vieta|Ķīna|Huanšans}}
|
|
|-
|[[4x100 m stafete]]
|40,82
|[[Tianna Medisona]],&lt;br /&gt;[[Elisone Fēliksa]],&lt;br /&gt;[[Bjanka Naita]],&lt;br /&gt;[[Karmelita Džetera]]
|{{USA}}
|{{dat|2012|8|10|SK|bez}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Lielbritānija|Londona}}
|
|
|-
|[[4x400 m stafete]]
|3:15,17
|[[Tatjana Ļedovska]],&lt;br /&gt;[[Olga Nazarova]],&lt;br /&gt;[[Marija Piņigina]],&lt;br /&gt;[[Olga Brizgina]]
|{{URS}}
|{{dat|1988|10|1|SK|bez}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
|
|
|-
|}

== Jaukti ==
'''Piezīme'''
{{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; width: 95%;&quot;
|-
!Disciplīna
!Rezultāts
!Sportiste
!Valsts
!Datums
!Sacensības
!Vieta
!Atsauce
!Video
|-
|[[4x400 m stafete]]
|3:07,41
|[[Vernons Norvuds]],&lt;br /&gt;[[Šamīra Litla]],&lt;br /&gt;[[Braiss Dedmons]],&lt;br /&gt;[[Keilina Brauna]]
|{{USA}}
|{{dat|2024|8|2|SK|bez}}
|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/olympics/story/_/id/40708986/team-usa-sets-new-world-record-4x400-meter-mixed-relay |title=Team USA sets world record in 4x400m mixed relay |website=espn.com |language=en |date=2024-08-02 |accessdate=2024-08-25}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=y6GphAok2Rk]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas rekordi]]</text>
      <sha1>ndd4c3s4nln8pnysnqqrkutgd6oi84d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeina Fonda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>153232</id>
    <revision>
      <id>4495721</id>
      <parentid>4418835</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:51:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Frnw26</username>
        <id>148117</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4495721</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7652" sha1="tagozv5h5zcswey6rj43j1a8scovqpo" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Džeina Fonda
 | vārds_orig              = ''Jane Fonda''
 | attēls                  = Jane Fonda 1963.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Džeina Fonda 1963. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1937|12|21}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise, rakstniece, aktīviste
 | darbības gadi           = 1959—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = * [[Rožē Vadims]] (1965–1973)
* [[Toms Heidens]] (1973–1990)
* [[Teds Tērners]] (1991–2001)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}
'''Džeina Fonda''' ({{val|en|Jane Fonda}}; dzimusi '''Lēdija Džeina Seimora Fonda''' (''Lady Jayne Seymour Fonda'') {{dat|1937|12|21}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[aktrise]], rakstniece un politiskā aktīviste. Bijusi plaši pazīstama arī kā modele un [[fitness|fitnesa]] popularizētāja. Viņas tēvs bija aktieris [[Henrijs Fonda]], arī brālis [[Pīters Fonda]] ir aktieris.

Džeina Fonda kļuva pazīstama {{G dek|1960}} ar dalību filmās ''[[Cat Ballou]]'' (1965) un &quot;[[Barbarella]]&quot; (''Barbarella'', 1968). Viņa septiņas reizes tikusi nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i — par lomām filmās &quot;[[Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?]]&quot; (1969), ''[[Klute]]'' (1971), &quot;[[Džūlija]]&quot; (1977), &quot;[[Atgriešanās mājās]]&quot; (''Coming Home'', 1978), &quot;[[Ķīnas sindroms]]&quot; (1979), &quot;[[Pie Zelta ezera]]&quot; (''On Golden Pond'', 1981), ''[[The Morning After]]'' (1986). No šīm nominācijām divas reizes balvu ir saņēmusi kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] (par filmām ''Klute'' un &quot;Atgriešanās mājās&quot;). Saņēmusi četras [[Zelta globusa balva]]s, divas [[BAFTA kino balva]]s un [[Emmy balva|Emmy balvu]].

2007. gadā Fonda saņēma [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] goda balvu (''Honorary Palme d'Or''), 2014. gadā apbalvota ar [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] balvu par mūža ieguldījumu (''AFI Life Achievement Award''). 2019. gadā viņai piešķirta [[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija|BAFTA]] [[Britannia balva|''Britannia'' balva]], kuru viņa nevarēja saņemt, jo [[Vašingtona|Vašingtonā]] bija aizturēta par dalību [[Protests|protestos]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Džeina Fonda BAFTA balvu saņem neklātienē, jo aizturēta par dalību protestā |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/dzeina-fonda-bafta-balvu-sanem-neklatiene-jo-aiztureta-par-dalibu-protesta.a336511/ |accessdate={{dat|2019|10|29||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|10|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā saņēma [[Sesila Demilla balva|Sesila Demilla balvu]].

Popularizējot [[Fiziskā sagatavotība|fiziskās aktivitātes]], Fonda ir bijusi producente un pati piedalījusies vairāk nekā 20 [[aerobika]]s video laika posmā no 1982. līdz 1995. gadam, kā arī divos video 2010. gadā.

Džeina Fonda ir politiskā aktīviste, viņa uzstājusies pret [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]], ir protestējusi pret [[Irākas karš|Irākas karu]] un vardarbību pret sievietēm.

2005. gadā izdevusi autobiogrāfiju.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
|-
|1960
|&quot;[[Neticamais notikums]]&quot; (''Tall Story'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1962
|''[[Walk on the Wild Side]]''
|-
|''[[The Chapman Report]]''
|-
|''[[Period of Adjustment]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1963
|''[[In the Cool of the Day]]''
|-
|''[[Sunday in New York]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1964
|&quot;[[Plēsēji (filma)|Plēsēji]]&quot; (''Joy House'')
|-
|''[[Circle of Love]]''
|-
|1965
|''[[Cat Ballou]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1966
|''[[The Chase]]''
|-
|''[[The Game Is Over]]''
|-
|''[[Any Wednesday]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1967
|''[[Hurry Sundown]]''
|-
|''[[Barefoot in the Park]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1968
|''[[Spirits of the Dead]]''
|-
|''[[Barbarella]]''
|-
|1969
|&quot;[[Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?]]&quot; (''They Shoot Horses, Don't They?'')
|-
|1971
|''[[Klute]]''
|-
|1972
|&quot;[[Viss kārtībā (filma)|Viss kārtībā]]&quot; (''Tout Va Bien'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1973
|''[[Steelyard Blues]]''
|-
|''[[A Doll's House]]''
|-
|1976
|&quot;[[Zilais putns]]&quot; (''The Blue Bird'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1977
|&quot;[[Dika un Džeinas draiskulības (1977. gada filma)|Dika un Džeinas draiskulības]]&quot; (''Fun with Dick and Jane'')
|-
|&quot;[[Džūlija]]&quot; (''Julia'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1978
|''[[Coming Home]]''
|-
|''[[Comes a Horseman]]''
|-
|''[[California Suite]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1979
|&quot;[[Ķīnas sindroms]]&quot; (''The China Syndrome'')
|-
|''[[The Electric Horseman]]''
|-
|1980
|''[[9 to 5]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1981
|&quot;[[Pie Zelta ezera]]&quot; (''On Golden Pond'')
|-
|''[[Rollover]]''
|-
|1985
|''[[Agnes of God]]''
|-
|1986
|''[[The Morning After]]''
|-
|1989
|''[[Old Gringo]]''
|-
|1990
|&quot;[[Stenlijs un Airisa]]&quot; (''Stanley &amp; Iris'')
|-
|2005
|&quot;[[Vīramāte vellamāte]]&quot; (''Monster-in-Law'')
|-
|2007
|&quot;[[Džordžijas likums]]&quot; (''Georgia Rule'')
|-
|2011
|''[[All Together]]''
|-
|2012
|''[[Peace, Love &amp; Misunderstanding]]''
|-
|2013
|&quot;[[Sulainis]]&quot; (''The Butler'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|[[Better Living Through Chemistry (filma)|''Better Living Through Chemistry'']]
|-
|''[[This Is Where I Leave You]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2015
|&quot;[[Jaunība (filma)|Jaunība]]&quot; (''Youth'')
|-
|&quot;[[Tēvi un meitas]]&quot; (''Fathers and Daughters'')
|-
|2017
|''[[Our Souls at Night]]''
|-
|2018
|&quot;[[Grāmatu klubiņš]]&quot; (''Book Club'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2022
|&quot;[[Tur (filma)|Tur]]&quot; (''Luck'')
|-
|''[[Moving On]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2023
|&quot;[[80 par godu Breidijam]]&quot; (''80 for Brady'')
|-
|''[[Book Club: The Next Chapter]]''
|-
|&quot;[[Rūbija — Jūras nezvērs]]&quot; (''Ruby Gillman, Teenage Kraken'')
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://janefonda.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://woman.delfi.lv/relationships/personality/article.php?id=17088773 Mūžīgā nemiera dzirksts ar sniega karalienes labvēlību — Džeina Fonda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070430192554/http://woman.delfi.lv/relationships/personality/article.php?id=17088773 |date={{dat|2007|04|30||bez}} }}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}}
{{Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāji}}
{{Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fonda, Džeina}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA balvas kategorijā “Labākā aktrise” laureātes]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>tagozv5h5zcswey6rj43j1a8scovqpo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gunārs Priede</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162827</id>
    <revision>
      <id>4495703</id>
      <parentid>4364060</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:41:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <origin>4495703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5761" sha1="et5kj2n6b5okt3mpnkh8oq0zhav8s2h" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Gunārs Priede
|     vārds_orig = 
|         attēls = GunarsPriede.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1928
|     dz_mēnesis = 03
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2000
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 22
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta =  
|      pilsonība = 
|        tautība = latvietis
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = dramaturgs
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|        periods =
|          žanri = 
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = 
|    ietekmējies = 
|     ietekmējis =
|     alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Gunārs Priede''' (dzimis {{dat|1928|3|17}} Rīgā, miris {{dat|2000|12|22}} Rīgā) bija latviešu dramaturgs. [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|Latvijas PSR Tautas rakstnieks]] (1988).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1928. gadā valsts ierēdņa ģimenē. Mācījās Rīgas 10. pamatskolā [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] (absolvēja 1942), [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolā]] (1947), studēja [[LVU]] Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā (1953).

Strādāja [[LZA]] Arhitektūras un celtniecības institūtā par zinātnisko sekretāru (1953—1955), Rīgas lauksaimniecības tehnikumā par arhitektūras un celtniecības pasniedzēju (1955—1957), Latvijas republikāniskajā neklātienes lauksaimniecības tehnikumā (1955), Rīgas celtniecības tehnikumā (1957—1958).

Rakstnieku savienībā dramaturģijas konsultants (1958—1960), [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] (1960—1964), Kultūras ministrijā (1964—1965), Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes 1. sekretārs (1965—1968), Rakstnieku savienības valdes sekretārs (1972—1974), Rakstnieku savienības valdes 1. sekretārs (1974—1984), Ļeņina un PSRS Valsts prēmiju komitejas loceklis (1975—1989), Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs (no 1989).

Apbedīts [[Lielvārde]]s kapos.

== Piemiņa ==
[[Attēls:Gunārs Priede krēsls.png|thumb|Goda krēsls Gunāram Priedem]]
2018. gadā par godu dramaturga 90 gadu jubilejai [[Rembates muižas parks|Rembates parkā]] Lielvārdē atklāja vides objektu &quot;Goda krēsls Gunāram Priedem&quot;, ko veidojis metālmākslinieks [[Aldis Lambergs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogrenet.lv/lielvarde/41993/|title=Lielvārdē atklāj Goda krēslu dramaturgam Gunāram Priedem|date={{dat|2018|7|30||bez}}|publisher=ogrenet.lv|accessdate={{dat|2018|7|30||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180730154632/http://www.ogrenet.lv/lielvarde/41993/}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Pie ciema [[Zūru mežniecība]] ir priede, ta ir valsts nozīmes aizsargamas objets. 1978 gada 17. martā LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrs Leons Vītols dāvināja šo priedi 50. gadu jubilejā dramaturgam.&lt;ref&gt;Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS&lt;/ref&gt; --&gt;

== Bibliogrāfija ==
=== Lugas ===

* Jaunākā brāļa vasara (1955)
* Lai arī rudens (1956)
* Normunda meitene (1958)
* Vikas pirmā balle (1960)
* Miks un Dzilna (1963)
* Tava labā slava (1965)
* Pa valzivju ceļu (1965)
* Trīspadsmitā (1966)
* Smaržo sēnes (1967)
* Otīlija un viņas bērnubērni (1971)
* Ugunskurs lejā pie stacijas (1972)
* Udmurtijas vijolīte (1974)
* Žagatas dziesma (1978)
* Vai mēs viņu pazīsim? (1980)
* Mācību trauksme (1980)
* Saniknotā slieka (1983)
* Filiāle (1983)
* Centrifūga (1985)
* Sniegotie kalni (1986)
* Aivaru gaidot.

=== Kinoscenāriji ===
* [[Kārkli pelēkie zied]] (1961)
* [[Nekur vairs nav jāiet]] (1963)
* Četri balti krekli ([[Elpojiet dziļi]]) (1967)

=== Kopoti raksti ===
* Struka, I. (sast.), Priede, G., &quot;Gunāra Priedes dzīve un darbi, 1928–1958&quot;. 1. sējums (2013)
* Struka, I. (sast.), Priede, G., &quot;Gunāra Priedes dzīve un darbi, 1959–1968&quot;. 2. sējums (2014)
* Struka, I. (sast.), Priede, G., &quot;Gunāra Priedes dzīve un darbi, 1969–1976&quot;. 3. sējums (2015)
* Struka, I. (sast.), Priede, G., &quot;Gunāra Priedes dzīve un darbi, 1977–1986&quot;. 4. sējums (2016)
* Struka, I. (sast.), Priede, G., &quot;Gunāra Priedes dzīve un darbi, 1987–2000&quot;. 5. sējums (2017)

== Apbalvojumi ==
* Latvijas PSR Valsts prēmija (1959)
* [[LĻKJS]] prēmija (1974)
* Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1976)
* Tautu Draudzības ordenis (1978)
* Andreja Upīša prēmija (1982)
* Darba Sarkanā karoga ordenis (1984)
* [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|Latvijas PSR Tautas rakstnieks]] (1988)
* IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://izrades.lv/persona/gunars-priede-8447 Gunārs Priede] izrades.lv


{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Priede, Gunārs}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas dramaturgi]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Lāčplēša kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>et5kj2n6b5okt3mpnkh8oq0zhav8s2h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>173901</id>
    <revision>
      <id>4495714</id>
      <parentid>4346759</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:37:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4340" sha1="5g3rq1e6au8fpgc7z3riibs04t4j02q" xml:space="preserve">{{Navbox
| name       = Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāji
| title      = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonijas vadītāji
| listclass = hlist
| state      = {{{state&lt;includeonly&gt;|autocollapse&lt;/includeonly&gt;}}}
| titlestyle = background: #EEDD82
| groupstyle = background: #EEDD82
| belowstyle = background: transparent; border-top: 1px solid #EEDD82;

| group1  = 1927–1940
| list1   = 
* [[Daglass Fērbenkss]] / [[Viljams deMille]] (1929)
* [[Viljams deMille]] (1930)
* [[Konrāds Neidžels]] (1930)
* [[Lorenss Grānts]] (1931)
* [[Laionels Berimors]] / [[Konrāds Neidžels]] (1932)
* [[Vils Rodžerss]] (1934)
* [[Irvins Kobs]] (1935)
* [[Frenks Kapra]] (1936)
* [[Džordžs Džesels]] (1937)
* [[Bobs Bērnss]] (1938)
* [[Bobs Houps]] (1940)

| group2  = 1941–1960
| list2   = 
* [[Bobs Houps]] (1941)
* [[Bobs Houps]] (1943)
* [[Džeks Benijs]] (1944)
* [[Bobs Houps]] / [[Džons Kromvels]] (1945)
* [[Bobs Houps]] / [[Džeimss Stjuarts]] (1946)
* [[Džeks Benijs]] (1947)
* [[Diks Pauels]] / [[Agnese Morheda]] (1948)
* [[Roberts Montgomerijs]] (1949)
* [[Pols Daglass]] (1950)
* [[Freds Astērs]] (1951)
* [[Denijs Kajs]] (1952)
* [[Bobs Houps]] / [[Konrāds Neidžels]] (1953)
* [[Donalds O'Konors]] / [[Fredriks Mārčs]] (1954)
* [[Bobs Houps]] / [[Telma Ritera]] (1955)
* [[Džerijs Lūiss]] / [[Klodeta Kolbēra]] / [[Džozefs Mankēcičs]] (1956)
* [[Džerijs Lūiss]] / [[Čeleste Holma]] (1957)
* [[Bobs Houps]] / [[Deivids Nivens]] / [[Džeimss Stjuarts]] / [[Džeks Lemons]] / [[Rozalinda Rasela]] (1958)
* [[Bobs Houps]] / [[Deivids Nivens]] / [[Tonijs Rendels]] / [[Morts Zāls]] / [[Lorenss Olivjē]] / [[Džerijs Lūiss]] (1959)

| group3  = 1961–1980
| list3   = 
* [[Bobs Houps]] (1960)
* [[Bobs Houps]] (1961)
* [[Bobs Houps]] (1962)
* [[Frenks Sinatra]] (1963)
* [[Džeks Lemons]] (1964)
* [[Bobs Houps]] (1965)
* [[Bobs Houps]] (1966)
* [[Bobs Houps]] (1967)
* [[Bobs Houps]] (1968)
* [[Helēna Hajesa]] / [[Alans Kings]] / [[Semijs Deiviss]] / [[Džeks Lemons]] (1972)
* [[Kerola Barnete]] / [[Maikls Keins]] / [[Čārltons Hestons]] / [[Roks Hadsons]] (1973)
* [[Džons Hjūstons]] / [[Bērts Reinoldss]] / [[Deivids Nivens]] / [[Daiena Rosa]] (1974)
* [[Semijs Deiviss]] / [[Bobs Houps]] / [[Šērlija Makleina]] / [[Frenks Sinatra]] (1975)
* [[Goldija Hona]] / [[Džīns Kellijs]] / [[Volters Matau]] / [[Džordžs Sīgals]] / [[Roberts Šovs]] (1976)
* [[Vorena Bjūti]] / [[Elena Bērstina]] / [[Džeina Fonda]] / [[Ričards Praiors]] (1977)
* [[Bobs Houps]] (1978)
* [[Džonijs Kārsons]] (1979)
* [[Džonijs Kārsons]] (1980)

| group4  = 1981–2000
| list4   = 
* [[Džonijs Kārsons]] (1981)
* [[Džonijs Kārsons]] (1982)
* [[Laiza Minelli]] / [[Dadlijs Mūrs]] / [[Ričards Praiors]] / [[Volters Matau]] (1983)
* [[Džonijs Kārsons]] (1984)
* [[Džeks Lemons]] (1985)
* [[Alans Alda]] / [[Džeina Fonda]] / [[Robins Viljamss]] (1986)
* [[Čevijs Čeiss]] / [[Goldija Hona]] / [[Pols Hogans]] (1987)
* [[Čevijs Čeiss]] (1988)
* [[Billijs Kristels]] (1990)
* [[Billijs Kristels]] (1991)
* [[Billijs Kristels]] (1992)
* [[Billijs Kristels]] (1993)
* [[Vūpija Goldberga]] (1994)
* [[Deivids Letermans]] (1995)
* [[Vūpija Goldberga]] (1996)
* [[Billijs Kristels]] (1997)
* [[Billijs Kristels]] (1998)
* [[Vūpija Goldberga]] (1999)
* [[Billijs Kristels]] (2000)

| group5  = 2001–2018
| list5   = 
* [[Stīvs Mārtins]] (2001)
* [[Vūpija Goldberga]] (2002)
* [[Stīvs Mārtins]] (2003)
* [[Billijs Kristels]] (2004)
* [[Kriss Roks]] (2005)
* [[Džons Stjuarts]] (2006)
* [[Elena Didženeresa]] (2007)
* [[Džons Stjuarts]] (2008)
* [[Hjū Džekmens]] (2009)
* [[Aleks Boldvins]] / [[Stīvs Mārtins]] (2010)
* [[Džeimss Franko]] / [[Anna Hetaveja]] (2011)
* [[Billijs Kristels]] (2012)
* [[Sets Makfārlins]] (2013)
* [[Elena Didženeresa]] (2014)
* [[Nīls Patriks Heriss]] (2015)
* [[Kriss Roks]] (2016)
* [[Džimijs Kimels]] (2017)
* [[Džimijs Kimels]] (2018)

| group6  = 2022–pašlaik
| list6   = 
* [[Redžina Hola]] / [[Emija Šumera]] / [[Vanda Saiksa]] (2022)
* [[Džimijs Kimels]] (2023)
* [[Konans O'Braiens]] (2024)
* [[Konans O'Braiens]] (2025)
* [[Konans O'Braiens]] (2026)
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva| ]]
[[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>5g3rq1e6au8fpgc7z3riibs04t4j02q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pauls Putniņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>178871</id>
    <revision>
      <id>4495704</id>
      <parentid>4232857</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:42:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <origin>4495704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6636" sha1="qy77rlqscvcj9qq9r5vyedaladjl6ad" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Pauls Putniņš
|     vārds_orig = 
|         attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Pauls Putniņš.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1937
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 12
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Cēsu apriņķis|Vecpiebalgas pagasts|Reinkaļvi}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2018
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 1
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = Latvietis
|   nodarbošanās = Dramaturgs, publicists, politiķis
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Līga Liepiņa]]
|          bērni = [[Anna Putniņa]] (1971)&lt;br /&gt;Indriķis Putniņš (1979)
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
{{Rakstnieka infodaļa
|        pseidonīms = 
|      nodarbošanās = 
|rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]]
|           periods = 
|             žanri = 
|            temati = 
|      lit virzieni = [[Dramaturģija]]
|  slavenākie darbi = 
|       ietekmējies = 
|        ietekmējis = 
|        alma_mater = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]]
|       apbalvojumi = 
|          piezīmes = 
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = [[Saeima]]s deputāts
|   term_sākums = 
|   term_beigas = 
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = 
|         amats = [[Rīgas dome]]s deputāts
|   term_sākums = 
|   term_beigas = 
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
}}
'''Pauls Putniņš''' (dzimis {{dat|1937|11|12}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/pauls-putnins-musu-laiks-ista-maize-teatrim.d?id=19488742|title=Pauls Putniņš: Mūsu laiks – īstā maize teātrim|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Reinkaļvi|Reinkaļvos]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķī]], miris {{dat|2018|12|1}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/aizsaule-devies-dramaturgs-pauls-putnins.a301523/ Aizsaulē devies dramaturgs Pauls Putniņš]&lt;/ref&gt;) bija [[latvieši|latviešu]] dramaturgs, publicists, politiķis.

== Biogrāfija ==
1963. gadā absolvējis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatoriju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.CVKAND.kandid?NR1=162&amp;cbutton=36341130375|title=CVK profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160315133218/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.CVKAND.kandid?NR1=162&amp;cbutton=36341130375}}&lt;/ref&gt; Strādājis par režisora palīgu un režisoru [[Dailes teātris|Dailes]] un [[Liepājas teātris|Liepājas teātros]].&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt; Kopš 1965. gada nodarbojās vienīgi ar dramaturģiju. Bija viens no populārākajiem 1970.—1980. gados iestudētajiem autoriem teātros.&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt; Dramatizējis tādus darbus kā &quot;Laikmetu griežos&quot; ([[Andrejs Upīts]]) un &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot; ([[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s). Sarakstījis vairāk nekā 30 lugas, 25 no tām iestudētas profesionālajos un amatieru teātros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailesteatris.lv/index.php?1&amp;235|title=Dailes teātra profils|publisher=Dailesteatris.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}} {{dead link}}&lt;/ref&gt; Bijis literārā avota autors un scenārija līdzautors [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmām &quot;[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]&quot; (1986) un &quot;[[Naktssargs un veļasmazgātāja]]&quot; (TV filma, 2002). Kopš 1970. gada P. Putniņš bija Rakstnieku savienības un Teātra darbinieku savienības biedrs, savukārt no 1999. gada — Dramaturgu ģildes biedrs.&lt;ref name=&quot;makslinieki&quot; /&gt; 1977. gadā saņēmis A. Upīša balvu, 1987. gadā — [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] un [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] balvas.&lt;ref name=&quot;makslinieki&quot; /&gt;

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā iesaistījās politikā. Bija [[5. Saeima|5.]] un [[6. Saeima]]s deputāts no &quot;[[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]]&quot; saraksta. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] sekmīgi kandidēja [[Rīgas dome]]s vēlēšanās no &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]s&quot; saraksta. Pēc Rīgas domes deputāta pilnvaru beigšanās 2006. gadā piedalījās [[9. Saeima]]s vēlēšanās, kur tika ievēlēts. 2010. gadā paziņoja, ka nekandidēs [[10. Saeima]]s vēlēšanās un pametīs politiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/210271|title=Dramaturgs Pauls Putniņš par aiziešanu no politikas|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100805131316/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/210271|archivedate={{dat|2010|08|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=191|title=Pauls Putniņš|publisher=Literature.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}} {{dead link}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;makslinieki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.makslinieki.lv/profile/255/|title=Pauls Putniņš|publisher=Makslinieki.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080222165808/http://www.makslinieki.lv/profile/255/|archivedate={{dat|2008|02|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/1093/ Pauls Putniņš] filmas.lv
* [https://izrades.lv/persona/pauls-putnins-8161 Pauls Putniņš] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{Navboxes
| title = Latvijas parlamenti
| list  = 
{{9. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
}}
{{Rīgas dome 2001}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Putniņš, Pauls}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas dramaturgi]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>qy77rlqscvcj9qq9r5vyedaladjl6ad</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Odisejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>186211</id>
    <revision>
      <id>4495809</id>
      <parentid>4230817</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:34:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495809</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1124" sha1="ew7n5r612wkekf2ml6efur3rn5z0gig" xml:space="preserve">[[Attēls:Head Odysseus MAR Sperlonga.jpg|thumb|Odiseja skulptūra]]
'''Odisejs''' ({{val|grc|Ὀδυσσεύς}}) bija [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] karavaronis, [[Itaka (Grieķija)|Itakas]] ķēniņš un tēls [[Homērs|Homēra]] darbos &quot;[[Iliāda]]&quot; un &quot;[[Odiseja]]&quot;. Odiseja sieva bija [[Pēnelope]], dēls [[Telemahs]].

Eposā &quot;[[Iliāda]]&quot; aprakstīta viņa piedalīšanās [[Trojas karš|Trojas karā]], kad pēc ilgstoša nesekmīga Trojas aplenkuma grieķi guva uzvaru lielā mērā pateicoties Odiseja ieteikumam par [[Trojas zirgs|Trojas zirga]] izgatavošanu, kurā paslēpās grieķu karavīri. Kad trojieši zirgu ievilka pilsētā, no tā naktī izkāpa grieķu karavīri un atvēra vārtus savam karaspēkam. Tādējādi grieķi guva uzvaru karā.

Odiseja atgriešanās mājās pēc Trojas kara ilga desmit gadus. Viņa piedzīvojumus šajā ceļā Homērs aprakstījis savā darbā &quot;[[Odiseja]]&quot;.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Sengrieķu mitoloģija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>ew7n5r612wkekf2ml6efur3rn5z0gig</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cagliari Calcio</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189010</id>
    <revision>
      <id>4495741</id>
      <parentid>4472981</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:38:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495741</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5717" sha1="pmespjpslk148j74fgmtpw6kqicw8me" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #00224f
| nos     = ''Cagliari Calcio''
| logo    = [[Attēls:Cagliari Calcio Logo.png|150px]]
| pilns   = ''Cagliari Calcio SpA''
| iesauka = ''Rossoblu'' (sarkanzilie)&lt;br&gt;''Gli Isolani'' (salenieki)&lt;br&gt;''I Sardi'' (sardīnieši)
| pilsēta = {{Vieta|Itālija|Kaljāri}}
| dib     = 1920
| dib_mēn = 5
| dib_dat = 30
| stad    = ''[[Unipol Domus]]''
| ietilp  = 16 416
| prez    = {{flaga|Itālija}} Tomazo Džulīni
| tren    = {{flaga|Itālija}} [[Fabio Pizakane]]
| līga    = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]
| sez     = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]]
| poz     = 14. vieta
|pattern_la1 = _cagliari2324h
|pattern_b1 = _cagliari2324h
|pattern_ra1 = _cagliari2324h
|pattern_sh1 = _cagliari2324h
|pattern_so1 = _cagliari2324h
|leftarm1 = 2B2A42
|body1 = 2B2A42
|rightarm1 = EA3554
|shorts1 = 2B2A42
|socks1 = 2B2A42
|pattern_la2 = _cagliari2324a
|pattern_b2 = _cagliari2324a
|pattern_ra2 = _cagliari2324a
|pattern_sh2 = _cagliari2324a
|pattern_so2 = _cagliari2324a
|leftarm2 = FFFFFF
|body2 = FFFFFF
|rightarm2 = FFFFFF
|shorts2 = FFFFFF
|socks2 = FFFFFF
|pattern_la3 = _cagliari2324t
|pattern_b3 = _cagliari2324t
|pattern_ra3 = _cagliari2324t
|pattern_sh3 = _cagliari2324t
|pattern_so3 = _cagliari2324t
|leftarm3 = 2B2A42
|body3 = 2B2A42
|rightarm3 = 2B2A42
|shorts3 = 2B2A42
|socks3 = 2B2A42
}}

'''''Cagliari Calcio''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kaljāri]], pilsētas [[Sardīnija|Sardīnijā]]. Klubs dibināts {{dat|1920|5|30||bez}}, pašlaik spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Stadio Sant'Elia|Sant'Elia]]'' stadionā, kura ietilpība ir 16&amp;nbsp;000 vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/stadiums/ita/stadio_sant_elia |title=Stadio Sant’Elia |language=en |accessdate={{dat|2016|7|18||bez}} |publisher=stadiumdb.com }}&lt;/ref&gt; Augstākais sasniegums bija 1970. gadā, kad kļuva par Itālijas futbola čempioniem. 1969. gadā bija vicečempioni. Eiropas kausos augstākais sasniegums ir iekļūšana [[UEFA kauss|UEFA kausa]] pusfinālā 1994. gadā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesi/italchamp.html |title=Italy - List of Champions |accessdate={{dat|2016|7|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (1): 1969–70
** Vicečempioni (1): 1968–69
* '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesi/italcuphist.html |title=Italy - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|7|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1968–69, 1969–70
* '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]'''
** Čempioni (1): 2015–16
** Vice-čempioni (3): 1963–64, 1978–79, 2003–04
* '''[[UEFA kauss]]'''
** Pusfinālisti (1): 1993–94

== Komandas sastāvs ==
''{{dat|2025|9|19||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cagliaricalcio.com/squadra/prima-squadra/|title=Prima Squadra|language=it|accessdate={{dat|2025|9|19||bez}}|website=cagliaricalcio.com|archive-date={{dat|2024|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240307183828/https://cagliaricalcio.com/squadra/prima-squadra/}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|nat=ITA|pos=GK|name=[[Elija Kaprile]]}}
{{Fs player|no=2|nat=ITA|pos=DF|name=[[Marko Palestra]]|other=īrē no [[Atalanta]]}}
{{Fs player|no=3|nat=ITA|pos=DF|name=[[Rijads Idrisi]]}}
{{Fs player|no=4|nat=ITA|pos=MF|name=[[Luka Macitelli]]|other=īrē no [[Como 1907|Como]]}}
{{Fs player|no=6|nat=ITA|pos=DF|name=[[Sebastjāno Luperto]]}}
{{Fs player|no=8|nat=FRA|pos=MF|name=[[Mišels Adopo]]}}
{{Fs player|no=9|nat=TUR|pos=FW|name=[[Semihs Kiličsojs]]|other=īrē no [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ITA|pos=MF|name=[[Džanluka Gaetāno]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ITA|pos=MF|name=[[Alesandro Dejola]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no=15|nat=URU|pos=DF|name=[[Huans Rodrigess]]}}
{{Fs player|no=16|nat=ITA|pos=MF|name=[[Mateo Prati]]}}
{{Fs player|no=17|nat=ITA|pos=FW|name=[[Matija Feliči]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ITA|pos=DF|name=[[Alesandro Di Pardo]]}}
{{Fs player|no=19|nat=ITA|pos=FW|name=[[Andrea Beloti]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=20|nat=CRO|pos=MF|name=[[Marko Rogs]]}}
{{Fs player|no=21|nat=ITA|pos=MF|name=[[Nikolo Kavuoti]]}}
{{Fs player|no=23|nat=ITA|pos=DF|name=[[Nikola Pintuss]]}}
{{Fs player|no=24|nat=ITA|pos=GK|name=[[Džuzepe Čioki]]}}
{{Fs player|no=26|nat=COL|pos=DF|name=[[Jerri Mina]]}}
{{Fs player|no=28|nat=ITA|pos=DF|name=[[Gabriēle Dzapa]]}}
{{Fs player|no=29|nat=ITA|pos=FW|name=[[Dženāro Borelli]]}}
{{Fs player|no=30|nat=ITA|pos=FW|name=[[Leonardo Pavoleti]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=31|nat=SER|pos=GK|name=[[Boriss Radunovičs]]}}
{{Fs player|no=32|nat=POR|pos=DF|name=[[Zē Pedru]]}}
{{Fs player|no=33|nat=SVK|pos=DF|name=[[Adams Oberts]]}}
{{Fs player|no=77|nat=ANG|pos=FW|name=[[Zitu Luvumbu]]}}
{{Fs player|no=90|nat=ITA|pos=MF|name=[[Maikls Folorunšo]]|other=īrē no [[SSC Napoli|Napoli]]}}
{{Fs player|no=94|nat=ITA|pos=FW|name=[[Sebastjāno Espozito]]|other=īrē no [[Inter Milan]]}}
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Cagliari Calcio}}
* [https://web.archive.org/web/20020811114544/http://www.cagliaricalcio.net/ Kluba oficiālā vietne]
{{sporta ārējās saites}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Itālijas Serie A}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Itālijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Cagliari Calcio]]</text>
      <sha1>pmespjpslk148j74fgmtpw6kqicw8me</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Pētersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189163</id>
    <revision>
      <id>4495702</id>
      <parentid>4459500</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:40:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <origin>4495702</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10089" sha1="8ybp7jct68l727oyyhzom6d1y68cgtr" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Pēteris Pētersons
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1923
| dz_mēnesis = 05
| dz_diena = 24
| dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīgas Jūrmala}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1998
| m_mēnesis = 10
| m_diena = 09
| m_vieta = {{vieta|Latvija|Dobele}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = [[Jūlijs Pētersons]]
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = [[Kārina Pētersone]]
| paraksts = 
| pseidonīms = J. Runcis
| nodarbošanās = teātra režisors, dramaturgs
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| apbalvojumi = [[Eduarda Smiļģa balva]] (1993)
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Pēteris Pētersons''' (1923—1998) bija latviešu dramaturgs, teātra režisors, kritiķis un drāmas teorētiķis, tulkotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks. Latviešu poētiskā teātra izveidotājs (I. Ziedoņa „Motocikls”, A. Čaka „Spēlē, Spēlmani!” u.c. uzvedumi). [[Rīgas dome]]s loceklis (1997), [[Rīgas Latviešu biedrība]]s priekšsēdētājs (1993–1998).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1923. gada 24. maijā [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]] dramaturga [[Jūlijs Pētersons|Jūlija Pētersona]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču licejā]] (līdz 1942) un [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieru kursos (1943). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās devās bēgļu gaitās un nokļuva [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]]. Pēc kara kā aktieris strādāja [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un studēja romāņu filoloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], vēlāk režiju Teātra institūtā (līdz 1953). Dramaturģijā debitēja 1947. gadā ar lugu „Cilvēks oktobra vējā”, bet atzinību ieguva ar pirmo lugu dzejā „Man trīsdesmit gadu” (1962). Viņš rakstīja arī teātra recenzijas un drāmas teorijai un tehnikai veltītus apcerējumus, kuru lielākā daļa apkopoti krājumos „Darbības māksla” (1978) un „Drāma kā kritērijs” (1987). No 1964. līdz 1971. gadam Pētersons bija Dailes teātra galvenais režisors. No 1972. gada viņš iestudēja izrādes dažādos Latvijas teātros.

Iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] kustībā, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.&lt;ref&gt;No grāmatas &quot;Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija&quot;, citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127  Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā&lt;/ref&gt;
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Pēteris Pētersons bija [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] režisors (1990), [[Rīgas Latviešu biedrība]]s priekšsēdētājs (1993–1998) un Starptautiskā Teātra institūta Latvijas centra vadītājs (1994–1998). Bija Rīgas domes deputāts no [[LTF]] saraksta, kandidēja mēra amatam 1994. gadā, atkārtoti ievēlēts no [[Kristīgā Tautas partija|Kristīgās Tautas partijas]] saraksta 1997. gadā.

1998. gada 9. oktobra naktī Pēteris Pētersons kopā ar dzīvesbiedri Eleonoru cieta autokatastrofā uz Jelgavas-Tukuma autoceļa un mira [[Dobele]]s slimnīcā. Viņa meita [[Kārina Pētersone]] ir politiķe, bijusi kultūras ministre.

== Iestudētās izrādes ==
{{div col}}
* [[Maksims Gorkijs]] &quot;Vasarnieki&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (1953.04.11.);
* Marika Baratašvili &quot;Spārīte&quot; Dailes teātrī (1953.11.28.) (kopā ar [[Felicita Ertnere|Felicitu Ertneri]]);
* Cezars Solodars &quot;Ceriņu dārzā&quot; Dailes teātrī (1954.05.12.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot; Dailes teātrī (1955.02.03.);
* [[Jūlijs Vanags]] &quot;Kuģis iziet jūrā&quot; Dailes teātrī (1955.11.07.) (inscenētājs [[Eduards Smiļģis]]);
* Heinars Kiphards &quot;Steidzīgi jāatrod Šekspīrs&quot; Dailes teātrī (1956.03.10.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Lai arī rudens&quot; Dailes teātrī (1956.05.08.);
* Valentīns Katajevs &quot;Riņķa kvadratūra&quot; Dailes teātrī (1957.04.13.);
* [[Bertolts Brehts]] &quot;Krietnais cilvēks no Sečuānas&quot; Dailes teātrī (1958.01.23.);
* [[Marģeris Zariņš]] &quot;Zaļās dzirnavas&quot; [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]] (1958.06.28.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Pozitīvais tēls&quot; Dailes teātrī (1959.02.13.);
* Valija Grundmane &quot;Osvalda Dukāta portrets&quot; Dailes teātrī (1959.04.29.);
* Jānis Lūsis &quot;Atrastā varavīksne&quot; Dailes teātrī (1959.11.06.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Vikas pirmā balle&quot; Dailes teātrī (1960.03.30.);
* Liliāna Helmane &quot;Meža noslēpums&quot; Dailes teātrī (1961.01.02.);
* Jānis Lūsis &quot;Sniega cilvēka bojā eja&quot; Dailes teātrī (1961.03.23.);
* [[Bertolts Brehts]] &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot; Dailes teātrī (1962.03.24.);
* Īvs Žamiaks &quot;Pajumti Mantuflu ģimenei&quot; Dailes teātrī (1962.05.22.) (DT III studijas diplomdarba izrāde);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Nāk dēli mājās&quot; Dailes teātrī (1962.06.12.) (DT III studijas diplomdarba izrāde);
* Elmārs Ansons &quot;Trīs jaunas māsas&quot; Dailes teātrī (1963.01.30.);
* [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] &quot;80 dienās ap zemeslodi&quot; Dailes teātrī (1963.12.13.);
* Vsevolods Višņevskis &quot;Optimistiskā traģēdija&quot; Dailes teātrī (1964.12.15.) (inscenētājs [[Eduards Smiļģis]], režisors kopā ar [[Pauls Putniņš|Paulu Putniņu]]);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Pa valzivju ceļu&quot; Dailes teātrī (1965.03.04.);
* [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot; Dailes teātrī (1965.09.11.) (inscenētājs, režisore [[Felicita Ertnere]]);
* [[Makss Frišs]] &quot;Godavīrs un dedzinātāji&quot; Dailes teātrī (1965.11.18.);
* Edvards Radzinskis &quot;Filma top...&quot; Dailes teātrī (1966.03.11.);
* Žans Anuijs &quot;Mežone&quot; Dailes teātrī (1966.10.04.);
* [[Imants Ziedonis]] &quot;Motocikls&quot; Dailes teātrī (1967.09.29.);
* Veltījums latviešu teātra simtgadei &quot;Lai top!&quot;: [[Kārlis Gothards Elferfelds]] &quot;Tā dzimšanas diena&quot;, [[Johans Heinrihs Baumanis]] &quot;Lustīgais nerris uz tirgus plača&quot;, [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot; Dailes teātrī (1968.09.28.) (inscenētājs, režisori [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]]);
* [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot; Dailes teātrī (1969.05.08.);
* [[Pauls Putniņš]] &quot;Lauzīsim galvas dotajā virzienā&quot; Dailes teātrī (1970.11.23.);
* [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Spēlē, Spēlmani!&quot; [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]] (1972.01.30.);
* [[Vladimirs Majakovskis]] &quot;Mistērija par Cilvēku&quot; [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]] (1974.01.16.);
* [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Spēlē, Spēlmani!&quot; Igaunijas V. Kingisepa Akadēmiskajā Drāmas teātrī (1974.03.26.);
* [[Pauls Putniņš]] &quot;Vēlamais īrnieks&quot; (&quot;Šausmas, Janka jau sācis domāt...&quot;) [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]] (1976.06.15.);
* Pēteris Pētersons &quot;Bastards&quot; [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]] (1978.09.14.);
* Pēteris Hakss &quot;Saruna Šteinu namā par klātneesošo fon Gētes kungu&quot; [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]] (1980.12.14.);
* Pēteris Pētersons &quot;Bastards&quot; Kauņas drāmas teātrī (1982.12.22.);
* [[Māra Zālīte]] &quot;Pilna Māras istabiņa&quot; [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]] (1983.09.27.);
* Pēteris Pētersons &quot;Meteors&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1984.11.27.);
* Pēteris Pētersons &quot;Mirdzošais un tumši zilais&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (1987.02.12.);
* Pēteris Pētersons &quot;Tikai muzikants&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1987.05.23.);
* [[Žans Rasins]] &quot;Andromahe&quot; [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]] (1987.10.30.);
* [[Bernārs Marī Koltess]] &quot;Roberto Zuko&quot; [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1993.04.29.);
* Pēteris Pētersons &quot;Neviena paša vārda&quot; [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1996.03.30.);
* Pēteris Pētersons &quot;Fēlikss un Felicita&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1998.05.05.).
{{div col end}}

== Izdotie darbi ==
* Balto torņu ēnā // Karogs, Nr. 8 (1959)
* Man trīsdesmit gadu. Luga 11 ainās. R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1962)
* Darbības māksla. Rakstu krājums. R.: Liesma (1978)
* Acis. Zvaigznes. Acis. Divi dzejojumi un trīs drāmas. R.: Liesma (1983)
* Drāma kā kritērijs. Apceres. R.: Liesma (1987)
* Meteors. Tikai muzikants. Drāmas. R.: Liesma (1988)
* Lugas. R.: Preses nams (1998)

== Literatūra ==
* E. Venters. &quot;Pēteris Pētersons&quot; // Latviešu rakstnieku portreti. 70.–80. gadi. Rīga (1994)
* I. Zole. &quot;Pēteris Pētersons&quot;. R.: Jumava (2001)
* &quot;Runcis&quot;. Atmiņu krājums. R.: Jumava (2003)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.diena.lv/arhivs/petera-petersona-zvaigzne-nedziest-10338661 Nekrologs]
* [https://web.archive.org/web/20160305110740/http://www.literature.lv/lv/dbase/portrets.php?id=182 Līga Ulberte. Pētera Pētersona portrets]

{{Rīgas dome 1997}}
{{Latvijas kultūras kanons}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pētersons, Pēteris}}
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas dramaturgi]]
[[Kategorija:Latviešu teātra režisori]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>8ybp7jct68l727oyyhzom6d1y68cgtr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārijs Geikins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189409</id>
    <revision>
      <id>4495708</id>
      <parentid>4084840</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:45:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <origin>4495708</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6613" sha1="2uhdewb3h9gttvi6obnl4wc5b62mmpv" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ārijs Geikins
|     vārds_orig = 
|         attēls = Geikins Arijs.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Ārijs Geikins filmā &quot;[[Nepabeigtās vakariņas]]&quot;
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1936
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2008 
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta =  
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|     pseidonīms = 
|   nodarbošanās = dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris 
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|        periods =
|          žanri = 
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = 
|    ietekmējies = 
|     ietekmējis =
|     alma_mater = Lunačarska teātra mākslas institūts
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Ārijs Geikins''' (1936-2008) bija latviešu dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris un aktiermākslas pedagogs. Ar lugu &quot;Leģenda par [[Kaupo]]&quot; viņš aizsāka nacionāli vēsturisko lugu iestudējumu tradīciju latviešu teātrī.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1936. gada 14. februārī Rīgā Antona Geikina un Irēnes Jandālas ģimenē. Bērnību pavadīja [[Jelgava|Jelgavā]], mācījās Jelgavas 1. septiņgadīgajā skolā, tad Jelgavas 1. vidusskolā, bet pabeidza Jelgavas vakarskolu (1955). Mācījās [[Dailes teātris|Dailes teātra]] 3. studijā un strādāja par aktieri [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (1963-1964). Apguva režisora specialitāti [[Maskava]]s Lunačarska teātra mākslas institūta režijas fakultātē, bija režisors Jaunatnes teātrī (1968-1970). 1973. gadā [[Valmieras Drāmas teātris]] uzveda viņa lugu &quot;Leģenda par Kaupo&quot; un 1976. gadā viņu uzņēma Teātra darbinieku savienībā.

No 1974. gada Geikins bija [[Latvijas Universitāte]]s Studentu teātra režisors (1974-1993), līdztekus iestudēja lugas arī Liepājas teātrī (1980), Nomales teātrī &quot;Armatūra&quot; (1982-1993), Nacionālajā teātrī (1987), Valsts jaunatnes teātrī (1990), Ņujorkas latviešu teātrī (1991), Dailes teātrī (1993), vēlāk režisors Valmieras Drāmas teātrī (1994-2001). Ārijs Geikins strādāja arī kā aktieris Dailes teātrī, filmējās otra plāna lomās apmēram 15 [[Rīgas Kinostudija]]s filmās.

1985. gadā viņš iestājās Rakstnieku savienībā un 1988. gadā izdeva lugu krājumu &quot;Ogles sirds&quot;, no 1993. gada publicēja stāstus un romānus. Kopš 1999. gada Dramaturgu ģildes biedrs.

Miris 2008. gada 10. februārī Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/53864-miris_rakstnieks_dramaturgs_un_rezisors_arijs_geikins |title=Miris rakstnieks, dramaturgs un režisors Ārijs Geikins. http://www.tvnet.lv, 2008. gada 11. februārī. |access-date=2012. gada 25. Maijs |archive-date=2011. gada 1. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20110301011524/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/53864-miris_rakstnieks_dramaturgs_un_rezisors_arijs_geikins }}&lt;/ref&gt;

== Daiļrades raksturojums ==
Kā dramaturgs un režisors Ārijs Geikins centās paplašināt latviešu teātra estētiskās un ētiskās robežas, īpaši izkopjot vēsturisko lugu tradīciju. Režisora un dramaturga luga &quot;Leģenda par Kaupo&quot; aizsāka tolaik aizliegto nacionāli vēsturisko lugu un to iestudējumu tradīciju latviešu teātrī un literatūrā, veselā paaudzē modinot jaunu nacionālo pašapziņu.
Viņš iestudējis Strindbergu, Ingmāru Bergmani, Ibsenu, Maksu Frišu, kā arī Jāņa Jurkāna un paša rakstītās lugas. Nozīmīgākie autora prozas un dramaturģijas darbi ir vēsturiskais romāns &quot;Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo&quot;, lugu izlases &quot;Rēgi miglā&quot; un &quot;Ogles sirds&quot;, romāns &quot;Riharda Buša pirmā sezona&quot;, kriminālromāns - mistērija &quot;Slepkavība Saulstariņos&quot;.

== Literārie darbi ==
=== Lugas ===
* luga &quot;Leģenda par Kaupo&quot;, kopkrājumā &quot;Intervijas&quot;. Liesma, Rīga (1982)
* lugu krājums &quot;Ogles sirds&quot;, Liesma, Rīga (1988)
* lugu krājums &quot;Rēgi miglā&quot; (lugas ''Kaķu griesti, Reiz dzīvoja kāds Jātnieks..., Saimnieks, Sarkanās dzīres''), Zvaigzne ABC, Rīga (1999)

=== Stāsti ===
* &quot;Pakārtais un viņa kungs&quot;, &quot;Pašnāvnieks&quot;, &quot;Žirafes&quot;. &quot;Karogs&quot; # 8 (1993)
* &quot;Ods&quot;, laikraksts &quot;Literatūra un Māksla&quot; # 4 (1993)
* &quot;Putns&quot;, laikraksts &quot;Diena&quot; # 66 (1994)
* &quot;Izlaušanās&quot;, laikraksts &quot;Labrīt&quot; # 157 (1994)
* &quot;Naglas&quot;, laikraksts &quot;Literatūra un Māksla&quot; #40 (1994)
* &quot;Nepazīstamā&quot;, laikraksts &quot;Literatūra un Māksla&quot; # 8 (1994)
* &quot;Gulta ar baldahīnu&quot;, &quot;Literatūra.Māksla.Mēs&quot;, # 4 (1997)
* novelete &quot;Izglābšanās&quot;, &quot;Literatūras avīze&quot;, #12,13 (1999)
* &quot;Pasaka par akmeņnesēju&quot;, &quot;Literatūra un Māksla Latvijā&quot;, #3 (2000)
* stāstu krājums &quot;Tēvoča Rambuljē zirgu tirgotava&quot;, Nordik, Rīga (2003)
* memuāri &quot;Otrajā realitātē: kādas dzīves atmiņu mozaīka&quot;, ARTE, Rīga (2007)

==== kinoscenārijs ====
* &quot;Leģenda par Kaupo&quot;, žurnāls &quot;Karogs&quot; #8 (1996)

=== Romāni ===
* &quot;Jukuma Zeltiņa ceļojums uz centru&quot;, žurnāls &quot;Karogs&quot; #3 (1995)
* &quot;Tad jums taps atvērts...&quot;, žurnāls &quot;Karogs&quot;, #7,8,9 (1997)
* kriminālromāns-mistērija &quot;Slepkavība Saulstariņos&quot;, RaKa, Rīga (1998)
* &quot;Riharda Buša pirmā sezona&quot;, &quot;Karogs&quot;, Rīga (1998)
* &quot;Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo&quot;, Annele, Rīga (2005)
* &quot;Eņģeļu sezona&quot;, Arte (2008)

== Prēmijas ==
* Kultūras ministrijas veicināšanas prēmijas (1970, 1980),
* galvenā balva laikraksta &quot;Literatūra un Māksla&quot; stāstu konkursā (1994) - par noveli &quot;Nepazīstamā&quot;,
* veicināšanas prēmija žurnāla &quot;Karogs&quot; un R. Gerkena romānu konkursā (1997) - par romānu &quot;Riharda Buša pirmā sezona&quot;,
* trešā prēmija apgāda &quot;Annele&quot; vēsturisko romānu konkursā (2004) - par darbu &quot;Vēstījums par lībiešu kuningu [[Kaupo]]&quot;.

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://www.makslinieki.lv/profile/874/ Ārijs Geikins - Latvijas Radošo savienību padome]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Geikins, Arijs}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2008. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dramaturgi]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>2uhdewb3h9gttvi6obnl4wc5b62mmpv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tautas Saeima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>193185</id>
    <revision>
      <id>4495684</id>
      <parentid>4233009</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:18:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40452-12</username>
        <id>148112</id>
      </contributor>
      <comment>Precizēju tautas saeimas likumisko statusu</comment>
      <origin>4495684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10362" sha1="ol66sn526ukvtuxy0h2177z18ugo25c" xml:space="preserve">{{Saeimas infokaste
|nos            = Tautas Saeima
|attēls         = Tautas Saeimas deputāti pie Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada jūlijā.jpg
|att_izm        = 250px
|paraksts       = Tautas Saeimas deputāti pie tobrīd vēl ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogiem]] rotātā Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai bija izraudzīta [[Latvijas valsts pasludināšana]]s vieta.
|frakcijas      =
:* {{colorbox|#cc0000}} [[Darba tautas bloks]] (100)
|sākums         = {{dat|1940|07|21|N}}
|beigas         = {{dat||08|25|N}}
|priekšsēdētājs = [[Pēteris Briedis]]
|pr biedri      = [[Kārlis Šics]], [[Jānis Vāgners]]
|pirms          = [[4. Saeima]] (1934)
|pēc            = [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR AP]] (1940)&lt;br /&gt;[[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākā Padome]] (1990)
}}
'''Tautas [[Saeima]]''' bija pretlikumīga [[Latvijas Republika]]s [[parlaments|parlamenta]] pilnvaras uzurpējoša institūcija laika posmā no {{dat|1940|07|21|G}} līdz {{dat||07|22|D}}. Laika posmā no {{dat||07|22|G}} līdz {{dat||08|25|D}} tā turpināja savu darbu pēc pretlikumīgās padomju varas pasludināšanas Latvijā.

== Vēlēšanas ==
{{pamatraksts|Tautas Saeimas vēlēšanas}}
Dažas nedēļas pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], PSRS militāro un drošības iestāžu kontrolē tika sarīkotas [[Tautas Saeimas vēlēšanas]], kas notika [[1940]]. gada 14. un 15. jūlijā. Vēlēšanas bija nedemokrātiskas, to rīkošanā tika pārkāpti vairāki likumi un tās tika rīkotas [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] apstākļos.&lt;ref&gt;PSRS aizsardzības tautas komisāra maršala [[Sergejs Timošenko|S. Timošenko]] 1940. gada 17. jūnija ziņojumā nr. 390-ss VK(b)P CK Politbirojam teikts: “Lai ātrāk nodrošinātu Baltijas K[ara] D[arbības] T[eritoriju], uzskatu par nepieciešamu nekavējoši uzsākt ieņemto B[altijas] republiku teritorijā šādus pasākumus: ...Austrumprūsijas un Baltijas pierobežu nekavējoši ieņemt mūsu robežapsardzības karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku armiju atbruņošanu un izformēšanu. Atbruņot iedzīvotājus, policiju un nemilitārās organizācijas. ... [Valsts] objektu apsardzību, sardžu un garnizonu dienestu uzdot mūsu [Sarkanās armijas] karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku sovetizāciju. ... Ieņemto republiku teritorijā izveidot Baltijas kara apgabalu ar štābu Rīgā. Par apgabala karaspēka pavēlnieku iecelt ģenerālpulkvedi Afanasenko.” (1941 год в 2-х книгах. Книга первая. — Москва, 1998, c. 44-45).&lt;/ref&gt; PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju 4. Pārvaldes vadītājs [[Pāvels Sudoplatovs|P. Sudoplatovs]] vēlāk atzina: “Latviju okupēja mūsu karaspēks”.&lt;ref&gt;Судоплатов П. Спецоперации Лубянки и Кремля в 1930—1950 годы, с. 155.&lt;/ref&gt; Piedalījās tikai viens saraksts — &quot;Darba tautas bloks&quot;, kas kopā virzīja 100 kandidātus, no kuriem visi tika ievēlēti. [[Atis Ķeniņš]] mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. 

Pēc [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] datiem, piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, tika oficiāli paziņots, ka ar 97,6% pārsvaru Latvijas pilsoņi ir nobalsojuši par izvirzītiem kandidātiem.&lt;ref&gt;[http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140814221231/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ |date={{dat|2014|08|14||bez}} }}: ''Maskavā padomju ziņu aģentūra TASS sniedza informāciju par vēlēšanu minēto iznākumu jau divpadsmit stundas pirms balsu skaitīšanas uzsākšanas Latvijā.''&lt;/ref&gt;

== Deputāti&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:221422|article:DIVL164|query:Aleksandrovi%C4%8Ds%20Aleksandrs%20 I. Gore. Kas balsoja par sociālistisko Latviju. - Latvijas Jaunatne. - 1991. gada 20. jūlijs]&lt;/ref&gt; ==
[[Attēls:Latvijas Tautas Saeimas Prezidijs 1940.jpg|thumb|300px|Latvijas Tautas Saeimas Prezidijs. No kreisās sēž: [[Kārlis Žanis Prieže]], [[Kārlis Šics]], [[Pēteris Briedis]], [[Jānis Vāgners]], [[Pauls Galenieks]], stāv: [[Kārlis Šuba]], [[Oļģerts Krastiņš (politiķis)|Oļģerts Krastiņš]], [[Galaktions Iļjins]], [[Sīmanis Simanovičs]].]]

{{div col}}
* [[Aleksandrs Aleksandrovičs]]
* [[Jānis Ancāns]]
* [[Olga Auguste]]
* [[Antons Balančonoks]]
* [[Pēteris Baško]]
* [[Fricis Bergs]]
* [[Trīne Birģele]]
* [[Pēteris Blaus]]
* [[Pēteris Briedis]]
* [[Ansis Buševics]]
* [[Milda Bundule]]
* [[Staņislavs Čēmis]]
* [[Roberts Dambītis]]
* [[Jezups Deglis]]
* [[Fricis Deglavs]]
* [[Pāvels Dergačs]]
* [[Aleksandrs Eizaks]]
* [[Eduards Eliass]]
* [[Faivišs Frīdmanis]]
* [[Kārlis Gailis (1903—1973)|Kārlis Gailis]]
* [[Pauls Galenieks]]
* [[Teodors Gulbis (deputāts)|Teodors Gulbis]]
* [[Jānis Gustsons]]
* [[Vilis Ģēbels]]
* [[Galaktions Iļjins]]
* [[Andrejs Jablonskis]]
* [[Ilona Jakubovska]]
* [[Arnolds Jansons]]
* [[Jānis Jansons (deputāts)|Jānis Jansons]]
* [[Miķelis Jofe]]
* [[Broņislava Juhno]]
* [[Pēteris Junge]]
* [[Valdis Kalnāre]]
* [[Jānis Kalnbērziņš]]
* [[Arvīds Kalniņš (deputāts)|Arvīds Kalniņš]]
* [[Kārlis Karlsons]]
* [[Ludvigs Kažemaks]]
* [[Augusts Kirhenšteins]]
* [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Roberts Kļaviņš]]
* [[Dāvids Komisārs]]
* [[Antons Kotāns]]
* [[Oļģerts Krastiņš (politiķis)|Oļģerts Krastiņš]]
* [[Jānis Kronītis]]
* [[Kārlis Krūmiņš (politiķis)|Kārlis Krūmiņš]]
* [[Dāvids Krūza]]
* [[Broņislavs Kudeiko]]
* [[Pēteris Kurlis]]
* [[Jūlijs Lācis]]
* [[Vilis Lācis]]
* [[Rūdolfs Lapiņš]]
* [[Vikentijs Latkovskis]]
* [[Ansis Leja]]
* [[Jānis Lieknis]]
* [[Herberts Līkums]]
* [[Haralds Lūkins]]
* [[Augusts Matisons]]
* [[Aleksandrs Mazjēcis]]
* [[Jūlijs Mežapuķe]]
* [[Alberts Miezis]]
* [[Eduards Miķelsons]]
* [[Stepans Morozovs]]
* [[Roberts Neilands]]
* [[Jānis Niedre|Jānis Niedra]]
* [[Alfons Noviks]]
* [[Alfrēds Nurža]]
* [[Otomārs Oškalns]]
* [[Juris Pabērzs]]
* [[Ieva Paldiņa]]
* [[Kārlis Paldiņš]]
* [[Kārlis Plāters]]
* [[Pēteris Plēsums]]
* [[Kārlis Žanis Prieže]]
* [[Viktors Pudāns]]
* [[Jānis Pupurs]]
* [[Marija Rezgale]]
* [[Pēteris Rizga]]
* [[Arvīds Rogulis]]
* [[Antons Rubins (1898)|Antons Rubins]]
* [[Ansis Rudevics]]
* [[Florians Rudovičs]]
* [[Jānis Salnis]]
* [[Sīmanis Simanovičs]]
* [[Žanis Spure]]
* [[Antons Stabrovskis]]
* [[Voldemārs Strautnieks]]
* [[Tomass Strupovičs]]
* [[Pēteris Šadurskis]]
* [[Aleksejs Šeršunovs]]
* [[Kārlis Šics]]
* [[Edmunds Šnore]]
* [[Kārlis Šuba]]
* [[Arnolds Tabaks]]
* [[Viktors Tenisons]]
* [[Broņislavs Trubiņš]]
* [[Jāzeps Trukšāns]]
* [[Andrejs Upīts]]
* [[Jānis Vagners]]
* [[Jānis Vanags (agronoms)|Jānis Vanags]]
* [[Jānis Vierpe]]
* [[Ieva Vinholde]]
{{div col end}}

== Tautas Saeimas darbība ==

[[Attēls:PSRS vēstniecības 1. sekretārs M. Vetrovs, ģenerālpulkvedis A. Loktionovs, sūtnis V. Derevjanskis vēro Tautas Saeimas darbu 1940.jpg|thumb|280px|PSRS vēstniecības darbinieki vēro &quot;Tautas Saeimas&quot; darbu. No kreisāsː 1. sekretārs [[Mihails Vetrovs]], [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā kara apgabala]] pavēlnieks [[ģenerālpulkvedis]] [[Aleksandrs Loktionovs]] un sūtnis [[Vladimirs Derevjanskis]].]]
Tautas Saeima savā pirmajā sēdē {{dat||07|21}} pieņēma &quot;[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]&quot; un deklarāciju «[[Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā]]», kurā pasludināja, ka ''tikai iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā nodrošina mūsu valsts īstenu [[suverenitāte|suverenitāti]], mūsu rūpniecības, mūsu lauksaimniecības, mūsu nacionālās kultūras patiesu uzplaukumu, spožu un varenu Latvijas tautas materiālās un kulturālās labklājības kāpinājumu, varenu mūsu mīļās dzimtenes attīstību un zelšanu''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |title=Deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā |access-date={{dat|2012|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120509084220/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |archivedate={{dat|2012|05|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2. sesijā {{dat||08|25}} tā vienbalsīgi pieņēma PSKP CK Politbirojā apstiprināto Latvijas PSR Konstitūciju, kā arī pārdēvēja sevi par &quot;Latvijas Padomju Savienotās Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstāko Padomi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Par Latvijas politiskā teātra lomām, kuras sadalīja Kremlis | publisher = vip.latnet.lv | date = 2002.04.26. | accessdate = 2012.07.08 | url = http://vip.latnet.lv/LPRA/pol_teatr.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090709062528/http://vip.latnet.lv/LPRA/pol_teatr.htm | archivedate = {{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tautas Saeimas laikā darbojās [[Kirhenšteina Ministru kabinets]].

Tautas Saeimas pirmo sēdi atklāja tās vecākais deputāts — [[Dāvids Krūza]]. Par priekšsēdētāju ievēlēja [[Pēteris Briedis|Pēteri Briedi]], prezidijā darbojās [[Pauls Galenieks]], [[Galaktions Iļjins]], [[Oļģerts Krastiņš (politiķis)|Oļģerts Krastiņš]], [[Kārlis Žanis Prieže]], [[Sīmanis Simanovičs]], [[Kārlis Šics]], [[Kārlis Šuba]] un [[Jānis Vagners]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Latvijas darba tautas Saeimas vēsturiskā sēde 1940. gada 21. jūlijā | publisher = Cukurbiešu Kultūra un Cukurrūpniecība | date = 1940. gadā | accessdate = 2012. gada 8. jūlijā }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Saeima]
* [http://www.archiv.org.lv/velesanas1940/index.php?id=208 &quot;Tautas Saeimas&quot; darbība]

{{Latvija-aizmetnis}}
{{politika-aizmetnis}}
{{Tautas Saeima}}
{{LR likumdevēji}}

[[Kategorija:Latvijas PSR]]
[[Kategorija:Tautas Saeima| ]]
[[Kategorija:Saeima]]</text>
      <sha1>ol66sn526ukvtuxy0h2177z18ugo25c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495699</id>
      <parentid>4495684</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:29:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-40452-12|~2026-40452-12]] ([[User talk:~2026-40452-12|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4495684 Taisnība jau i, bet te nav tribīne.</comment>
      <origin>4495699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10266" sha1="0tgunnwapgiy76tbl35yj8d6r6nr4po" xml:space="preserve">{{Saeimas infokaste
|nos            = Tautas Saeima
|attēls         = Tautas Saeimas deputāti pie Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada jūlijā.jpg
|att_izm        = 250px
|paraksts       = Tautas Saeimas deputāti pie tobrīd vēl ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogiem]] rotātā Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai bija izraudzīta [[Latvijas valsts pasludināšana]]s vieta.
|frakcijas      =
:* {{colorbox|#cc0000}} [[Darba tautas bloks]] (100)
|sākums         = {{dat|1940|07|21|N}}
|beigas         = {{dat||08|25|N}}
|priekšsēdētājs = [[Pēteris Briedis]]
|pr biedri      = [[Kārlis Šics]], [[Jānis Vāgners]]
|pirms          = [[4. Saeima]] (1934)
|pēc            = [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR AP]] (1940)&lt;br /&gt;[[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākā Padome]] (1990)
}}
'''Tautas [[Saeima]]''' bija nelikumīgi izveidots [[Latvijas Republika]]s [[parlaments]] laika posmā no {{dat|1940|07|21|G}} līdz {{dat||07|22|D}} un [[Latvijas PSR]] parlaments laika posmā no {{dat||07|22|G}} līdz {{dat||08|25|D}}.

== Vēlēšanas ==
{{pamatraksts|Tautas Saeimas vēlēšanas}}
Dažas nedēļas pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], PSRS militāro un drošības iestāžu kontrolē tika sarīkotas [[Tautas Saeimas vēlēšanas]], kas notika [[1940]]. gada 14. un 15. jūlijā. Vēlēšanas bija nedemokrātiskas, to rīkošanā tika pārkāpti vairāki likumi un tās tika rīkotas [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] apstākļos.&lt;ref&gt;PSRS aizsardzības tautas komisāra maršala [[Sergejs Timošenko|S. Timošenko]] 1940. gada 17. jūnija ziņojumā nr. 390-ss VK(b)P CK Politbirojam teikts: “Lai ātrāk nodrošinātu Baltijas K[ara] D[arbības] T[eritoriju], uzskatu par nepieciešamu nekavējoši uzsākt ieņemto B[altijas] republiku teritorijā šādus pasākumus: ...Austrumprūsijas un Baltijas pierobežu nekavējoši ieņemt mūsu robežapsardzības karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku armiju atbruņošanu un izformēšanu. Atbruņot iedzīvotājus, policiju un nemilitārās organizācijas. ... [Valsts] objektu apsardzību, sardžu un garnizonu dienestu uzdot mūsu [Sarkanās armijas] karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku sovetizāciju. ... Ieņemto republiku teritorijā izveidot Baltijas kara apgabalu ar štābu Rīgā. Par apgabala karaspēka pavēlnieku iecelt ģenerālpulkvedi Afanasenko.” (1941 год в 2-х книгах. Книга первая. — Москва, 1998, c. 44-45).&lt;/ref&gt; PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju 4. Pārvaldes vadītājs [[Pāvels Sudoplatovs|P. Sudoplatovs]] vēlāk atzina: “Latviju okupēja mūsu karaspēks”.&lt;ref&gt;Судоплатов П. Спецоперации Лубянки и Кремля в 1930—1950 годы, с. 155.&lt;/ref&gt; Piedalījās tikai viens saraksts — &quot;Darba tautas bloks&quot;, kas kopā virzīja 100 kandidātus, no kuriem visi tika ievēlēti. [[Atis Ķeniņš]] mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. 

Pēc [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] datiem, piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, tika oficiāli paziņots, ka ar 97,6% pārsvaru Latvijas pilsoņi ir nobalsojuši par izvirzītiem kandidātiem.&lt;ref&gt;[http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140814221231/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ |date={{dat|2014|08|14||bez}} }}: ''Maskavā padomju ziņu aģentūra TASS sniedza informāciju par vēlēšanu minēto iznākumu jau divpadsmit stundas pirms balsu skaitīšanas uzsākšanas Latvijā.''&lt;/ref&gt;

== Deputāti&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:221422|article:DIVL164|query:Aleksandrovi%C4%8Ds%20Aleksandrs%20 I. Gore. Kas balsoja par sociālistisko Latviju. - Latvijas Jaunatne. - 1991. gada 20. jūlijs]&lt;/ref&gt; ==
[[Attēls:Latvijas Tautas Saeimas Prezidijs 1940.jpg|thumb|300px|Latvijas Tautas Saeimas Prezidijs. No kreisās sēž: [[Kārlis Žanis Prieže]], [[Kārlis Šics]], [[Pēteris Briedis]], [[Jānis Vāgners]], [[Pauls Galenieks]], stāv: [[Kārlis Šuba]], [[Oļģerts Krastiņš (politiķis)|Oļģerts Krastiņš]], [[Galaktions Iļjins]], [[Sīmanis Simanovičs]].]]

{{div col}}
* [[Aleksandrs Aleksandrovičs]]
* [[Jānis Ancāns]]
* [[Olga Auguste]]
* [[Antons Balančonoks]]
* [[Pēteris Baško]]
* [[Fricis Bergs]]
* [[Trīne Birģele]]
* [[Pēteris Blaus]]
* [[Pēteris Briedis]]
* [[Ansis Buševics]]
* [[Milda Bundule]]
* [[Staņislavs Čēmis]]
* [[Roberts Dambītis]]
* [[Jezups Deglis]]
* [[Fricis Deglavs]]
* [[Pāvels Dergačs]]
* [[Aleksandrs Eizaks]]
* [[Eduards Eliass]]
* [[Faivišs Frīdmanis]]
* [[Kārlis Gailis (1903—1973)|Kārlis Gailis]]
* [[Pauls Galenieks]]
* [[Teodors Gulbis (deputāts)|Teodors Gulbis]]
* [[Jānis Gustsons]]
* [[Vilis Ģēbels]]
* [[Galaktions Iļjins]]
* [[Andrejs Jablonskis]]
* [[Ilona Jakubovska]]
* [[Arnolds Jansons]]
* [[Jānis Jansons (deputāts)|Jānis Jansons]]
* [[Miķelis Jofe]]
* [[Broņislava Juhno]]
* [[Pēteris Junge]]
* [[Valdis Kalnāre]]
* [[Jānis Kalnbērziņš]]
* [[Arvīds Kalniņš (deputāts)|Arvīds Kalniņš]]
* [[Kārlis Karlsons]]
* [[Ludvigs Kažemaks]]
* [[Augusts Kirhenšteins]]
* [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Roberts Kļaviņš]]
* [[Dāvids Komisārs]]
* [[Antons Kotāns]]
* [[Oļģerts Krastiņš (politiķis)|Oļģerts Krastiņš]]
* [[Jānis Kronītis]]
* [[Kārlis Krūmiņš (politiķis)|Kārlis Krūmiņš]]
* [[Dāvids Krūza]]
* [[Broņislavs Kudeiko]]
* [[Pēteris Kurlis]]
* [[Jūlijs Lācis]]
* [[Vilis Lācis]]
* [[Rūdolfs Lapiņš]]
* [[Vikentijs Latkovskis]]
* [[Ansis Leja]]
* [[Jānis Lieknis]]
* [[Herberts Līkums]]
* [[Haralds Lūkins]]
* [[Augusts Matisons]]
* [[Aleksandrs Mazjēcis]]
* [[Jūlijs Mežapuķe]]
* [[Alberts Miezis]]
* [[Eduards Miķelsons]]
* [[Stepans Morozovs]]
* [[Roberts Neilands]]
* [[Jānis Niedre|Jānis Niedra]]
* [[Alfons Noviks]]
* [[Alfrēds Nurža]]
* [[Otomārs Oškalns]]
* [[Juris Pabērzs]]
* [[Ieva Paldiņa]]
* [[Kārlis Paldiņš]]
* [[Kārlis Plāters]]
* [[Pēteris Plēsums]]
* [[Kārlis Žanis Prieže]]
* [[Viktors Pudāns]]
* [[Jānis Pupurs]]
* [[Marija Rezgale]]
* [[Pēteris Rizga]]
* [[Arvīds Rogulis]]
* [[Antons Rubins (1898)|Antons Rubins]]
* [[Ansis Rudevics]]
* [[Florians Rudovičs]]
* [[Jānis Salnis]]
* [[Sīmanis Simanovičs]]
* [[Žanis Spure]]
* [[Antons Stabrovskis]]
* [[Voldemārs Strautnieks]]
* [[Tomass Strupovičs]]
* [[Pēteris Šadurskis]]
* [[Aleksejs Šeršunovs]]
* [[Kārlis Šics]]
* [[Edmunds Šnore]]
* [[Kārlis Šuba]]
* [[Arnolds Tabaks]]
* [[Viktors Tenisons]]
* [[Broņislavs Trubiņš]]
* [[Jāzeps Trukšāns]]
* [[Andrejs Upīts]]
* [[Jānis Vagners]]
* [[Jānis Vanags (agronoms)|Jānis Vanags]]
* [[Jānis Vierpe]]
* [[Ieva Vinholde]]
{{div col end}}

== Tautas Saeimas darbība ==

[[Attēls:PSRS vēstniecības 1. sekretārs M. Vetrovs, ģenerālpulkvedis A. Loktionovs, sūtnis V. Derevjanskis vēro Tautas Saeimas darbu 1940.jpg|thumb|280px|PSRS vēstniecības darbinieki vēro &quot;Tautas Saeimas&quot; darbu. No kreisāsː 1. sekretārs [[Mihails Vetrovs]], [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā kara apgabala]] pavēlnieks [[ģenerālpulkvedis]] [[Aleksandrs Loktionovs]] un sūtnis [[Vladimirs Derevjanskis]].]]
Tautas Saeima savā pirmajā sēdē {{dat||07|21}} pieņēma &quot;[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]&quot; un deklarāciju «[[Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā]]», kurā pasludināja, ka ''tikai iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā nodrošina mūsu valsts īstenu [[suverenitāte|suverenitāti]], mūsu rūpniecības, mūsu lauksaimniecības, mūsu nacionālās kultūras patiesu uzplaukumu, spožu un varenu Latvijas tautas materiālās un kulturālās labklājības kāpinājumu, varenu mūsu mīļās dzimtenes attīstību un zelšanu''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |title=Deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā |access-date={{dat|2012|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120509084220/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |archivedate={{dat|2012|05|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2. sesijā {{dat||08|25}} tā vienbalsīgi pieņēma PSKP CK Politbirojā apstiprināto Latvijas PSR Konstitūciju, kā arī pārdēvēja sevi par &quot;Latvijas Padomju Savienotās Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstāko Padomi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Par Latvijas politiskā teātra lomām, kuras sadalīja Kremlis | publisher = vip.latnet.lv | date = 2002.04.26. | accessdate = 2012.07.08 | url = http://vip.latnet.lv/LPRA/pol_teatr.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090709062528/http://vip.latnet.lv/LPRA/pol_teatr.htm | archivedate = {{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tautas Saeimas laikā darbojās [[Kirhenšteina Ministru kabinets]].

Tautas Saeimas pirmo sēdi atklāja tās vecākais deputāts — [[Dāvids Krūza]]. Par priekšsēdētāju ievēlēja [[Pēteris Briedis|Pēteri Briedi]], prezidijā darbojās [[Pauls Galenieks]], [[Galaktions Iļjins]], [[Oļģerts Krastiņš (politiķis)|Oļģerts Krastiņš]], [[Kārlis Žanis Prieže]], [[Sīmanis Simanovičs]], [[Kārlis Šics]], [[Kārlis Šuba]] un [[Jānis Vagners]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Latvijas darba tautas Saeimas vēsturiskā sēde 1940. gada 21. jūlijā | publisher = Cukurbiešu Kultūra un Cukurrūpniecība | date = 1940. gadā | accessdate = 2012. gada 8. jūlijā }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Saeima]
* [http://www.archiv.org.lv/velesanas1940/index.php?id=208 &quot;Tautas Saeimas&quot; darbība]

{{Latvija-aizmetnis}}
{{politika-aizmetnis}}
{{Tautas Saeima}}
{{LR likumdevēji}}

[[Kategorija:Latvijas PSR]]
[[Kategorija:Tautas Saeima| ]]
[[Kategorija:Saeima]]</text>
      <sha1>0tgunnwapgiy76tbl35yj8d6r6nr4po</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cilmes šūna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195141</id>
    <revision>
      <id>4495748</id>
      <parentid>4483379</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T17:30:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495748</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34955" sha1="tjbfnzj6cn43v1p5ghl6todoue62qw4" xml:space="preserve">[[Attēls:Mouse embryonic stem cells.jpg|thumbnail|235px|[[Mājas peles|Mājas pele]]s cilmes šūnas, iekrāsotas zaļā krāsā]]
'''Cilmes šūnas''' jeb '''mātšūnas''' ir nediferencētas [[šūna]]s, kādas ir visos daudzšūnu [[organisms|organismos]], un tās var [[šūnu dalīšanās|dalīties]] meitšūnās un [[šūnu diferencēšanās|diferencēties]] cita veida šūnās. Cilmes šūnas nodrošina organisma nemitīgu atjaunošanos. Visvairāk cilmes šūnu ir [[embrijs|embrionālajā]] un zīdaiņa attīstības posmā, kad to uzdevums ir veidot [[orgāns|orgānus]]. Arī [[zigota]] ir uzskatāma par cilmes šūnu. Ar laiku cilmes šūnu daudzums organismā samazinās, kas izskaidro organisma novecošanas procesu, jo tas nespēj atjaunot visas bojātās šūnas.

[[Zīdītājs|Zīdītājiem]] ir divu veidu cilmes šūnas: embrionālās cilmes šūnas, kuras ir izolētas no iekšējās šūnas masas (blastulas) un pieaugušo cilmes šūnas, kas atrodamas dažādos audos. Pieaugušiem organismiem cilmes šūnas darbojas kā organisma remonta sistēma, papildinot jau pieaugušos audus. Embrionālās cilmes šūnas var iedalīt visās specializēto šūnu kategorijās – [[ektoderma]], [[endoderma]] un [[mezoderma]], kā arī tās spēj uzturēt reģeneratīvo orgānu, piemēram, asins, ādas vai zarnu audu atjaunošanos.

Ir zināmi trīs veidi, kā iegūt autologas pieaugušo cilmes šūnas:
#[[Kaulu smadzenes|Kaulu smadzenēs]], veicot urbumu augšstilbā vai gūžas kaulā;
#[[Taukaudi|Taukaudos]], veicot tauku atsūkšanu;
#[[Asinis|Asinīs]], kur [[Asins ziedošana|asinis tiek ņemtas no donora]]. Šajā procesā asinis tiek filtrētas caur īpašu ierīci un tiek iegūtas cilmes šūnas.

Cilmes šūnas var tikt noņemtas arī no nabassaites asinīm tikko pēc bērna dzimšanas. No visiem cilmes šūnu iegūšanas tipiem šis ir vismazāk bīstamākais, kā arī ir iespēja nodot šīs asinis asins bankā, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu izmantot ķirurģiskām procedūrām.

Pieaugušo cilmes šūnas (jeb somatiskās) bieži tiek izmantotas dažādās medicīniskās terapijās (piemēram, kaulu smadzeņu transplantācijai). Mūsdienās cilmes šūnas var audzēt mākslīgi, kā arī pārveidot (diferencēt) uz šūnu tipiem ar īpašām šūnu īpašībām, kas atbilst šūnām dažādos audos, piemēram, muskuļu un nervu šūnas. Embrionālās cilmes šūnas, kas iegūtas, izmantojot somatisko šūnu kodola pārvietošanu, ir uzskatāma kā daudzsološa nākotnes terapija. Līdz 1960. gadam pētījumus par cilmes šūnu attīstību veikuši Toronto Universitātes pētnieki Ernests A. Makkuločs un E. Džeimss.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Tuch BE | title = Stem cells—a clinical update | journal = [[Australian Family Physician]] | volume = 35 | issue = 9 | pages = 719–21 | year = 2006 | pmid = 16969445 }}&lt;/ref&gt;

==Definīcija==
Pēc klasiskās cilmes šūnu definīcijas var izdalīt divas būtiskas īpašības:
*Pašatjaunošanās: spēja sevi atjaunot ilgstošā laika periodā daloties
*Potence: noteiktos fizioloģiskos vai eksperimentālos apstākļos tās var ievirzīt uz specializētu šūnu veidošanu. Pluripotentiālas (embrionālās cilmes šūnas) spēj veidot visdažādākos audus. Savukārt, multipotentas (pieaugušo cilmes šūnas) spēj veidot vairākus audu tipus, taču to skaits ir būtiski ierobežots.

==Pašatjaunošanās==
Ir divi mehānismi, kas nodrošina cilmes šūnu veiksmīgu saglabāšanos:
#Obligāta asimetriska replikācija: cilmes šūna tiek sadalīta vienā mātes šūnā, kas ir identiska ar sākotnējo cilmes šūnu un ar citu meitas šūnu, kas ir diferencēta.
#Stohastiskā diferencēšana: notiek, kad viena cilmes šūna attīstās divās diferencētās meitas šūnās, kamēr cita cilmes šūna iziet mitozes ciklu un iegūst divas cilmes šūnas, kuras ir identiskas oriģinālam.

==Cilmes šūnu potenciāls==
[[Image:Stem cells diagram.png|400px|thumb|right|Pluripotentās, embrija cilmes šūnas ir veidojušās no iekšējo šūnu masas-blastocistas. Šīs šūnas var veidoties par jebkuriem organisma audiem izņemot placentu.]]
[[Image:Human embryonic stem cells.png|thumb|250px|Cilvēka [[embrionālās]]cilmes šūnas &lt;br /&gt; A: Cilmes šūnu kolonija, kura vēl nav diferencējusies. &lt;br /&gt; B: [[Nervu]], [[šūnu veids]] pēc diferencācijas.]]
Šūnas iedarbības stiprumu nosaka potenciāls diferencēt dažādus šūnu veidus no cilmes šūnām.&lt;ref name=Schoeler&gt;{{grāmatas atsauce |title=Humanbiotechnology as Social Challenge |editor1=Nikolaus Knoepffler |editor2=Dagmar Schipanski |editor3=Stefan Lorenz Sorgner |page=28 |chapter=The Potential of Stem Cells: An Inventory |author=Schöler, Hans R. |publisher=Ashgate Publishing|year=2007 |isbn=978-0-7546-5755-2}}&lt;/ref&gt;
*'''Totipotentas jeb omnipotentas''' cilmes šūnas ir apaugļotas olšūnas, no kurām var veidoties dažādi šūnu veidi – šādas šūnas var izveidot pilnīgu un dzīvotspējīgu organismu.&lt;ref name=Schoeler/&gt; Šīs šūnas tiek veidotas apaugļošanas procesā. Šūnas, kas veidojušās morulas stadijā (pirmajās apaugļotas olšūnas šūnu dalīšanās stadijās) arī ir totipotentas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Mitalipov S, Wolf D | title = Totipotency, pluripotency and nuclear reprogramming | journal = Adv. Biochem. Eng. Biotechnol. | volume = 114 | pages = 185–99 | year = 2009 | pmid = 19343304 | pmc = 2752493 | doi = 10.1007/10_2008_45 | isbn = 978-3-540-88805-5 | series = Advances in Biochemical Engineering/Biotechnology | bibcode = 2009esc..book..185M }}&lt;/ref&gt; 
*'''Pluripotentas''' cilmes šūnas ir līdzīgas tolipotentām šūnām, t.i., šī šūnas var specializēties par jebkuru organismā sastopamo šūnu veidu. Šīs ir embrionālas cilmes šūnas, kuras var iegūt no piecas dienas apaugļotas blastocistas. Tās nevar pārvērsties atpakaļ par totipotentām šūnām.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Ulloa-Montoya F, Verfaillie CM, Hu WS | title = Culture systems for pluripotent stem cells | journal = J Biosci Bioeng. | volume = 100 | issue = 1 | pages = 12–27 | year = 2005 | pmid = 16233846 | doi = 10.1263/jbb.100.12 }}&lt;/ref&gt;
*'''Multipotentas''' cilmes šūnas spēj veidot vienas saimes jebkuras šūnas. Tās ir nediferencētas un atrodas audos un orgānos, piemēram, no mezodermas veidojot kaulu smadzenes, asinis un muskuļu šūnas. Tās nodrošina šūnu atjaunošanos visā dzīves garumā.&lt;ref name=Schoeler/&gt;
*'''Oligopotentas''' cilmes šūnas var diferencēt tikai dažos šūnu tipos, piemēram, limfoīdām vai mieloīdām šūnām.&lt;ref name=Schoeler/&gt; 
*'''Unipotentas''' cilmes šūnas ir sastopamas pēdējos zigotas attīstības posmos, tās spēj diferencēties tikai par vienu šūnu veidu, taču salīdzinot ar pieaugušām šūnām, šīs šūnas ir spējīgas dalīties.&lt;ref name=Schoeler/&gt;

==Šūnu identificēšana==
Praksē, cilmes šūnas tiek identificētas pēc tā, vai tās spēj atjaunot audus. Piemēram, veicot testus kaulu smadzenēs vai asinsrades cilmes šūnās (HSC) ir iespējams veikt šūnu transplantāciju bez HSC. Tas parāda to, ka šūnas spēj ražot jaunas asins šūnas ilgākā laika posmā. Tāpat būtu iespējams izolēt cilmes šūnas no indivīda, kuram ir veikta šo šūnu transplantācija un transplantēt tās citam indivīdam bez HSC, kas parāda to, ka cilmes šūnas ir spējīgas pašas atjaunoties.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Friedenstein AJ, Deriglasova UF, Kulagina NN, Panasuk AF, Rudakowa SF, Luriá EA, Ruadkow IA | title = Precursors for fibroblasts in different populations of hematopoietic cells as detected by the ''in vitro'' colony assay method | journal = [[Experimental Hematology]] | volume = 2 | issue = 2 | pages = 83–92 | year = 1974 | pmid = 4455512 | issn = 0301-472X }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce |authors=Friedenstein AJ, Gorskaja JF, Kulagina NN | title = Fibroblast precursors in normal and irradiated mouse hematopoietic organs | journal = [[Experimental Hematology]] | volume = 4 | issue = 5 | pages = 267–74 | year = 1976 | pmid = 976387 }}&lt;/ref&gt;

==Embrionālās šūnas==
[[Embrijs|Embrija]] cilmes šūnas ir šūnas no blastocistas iekšējās šūnu masas, kas ir agrīnā embrija stadija.&lt;ref name=&quot;Developmental biology&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Gilbert|first1=Scott F.|last2=College|first2=Swarthmore|last3=Helsinki|first3=the University of|title=Developmental biology|url=https://archive.org/details/developmentalbio0000gilb_b9o8|date=2014|publisher=Sinauer|location=Sunderland, Mass.|isbn=978-0878939787|edition=Tenth}}&lt;/ref&gt; Cilvēka embrijs blastocistas stadiju sasniedz 4—5 dienas pēc apaugļošanas, kad tā sastāv no 50—150 šūnām. Embrionālās cilmes šūnas ir pluripotentas un spēj diferencēties par jebkuru no trim cilvēka primārās dzimumšūnas slāņiem: ektodermu, endodermu un mezodermu. Kas nozīmē to, ka šīs šūnas var izvērsties par jebkuru no vairāk nekā 200 šūnu tipiem pieauguša cilvēka ķermenī, kad tiek dota pietiekama stimulācija konkrētajām šūnām tipam. Taču šīs šūnas nespēj veidot ārpus embrionālu membrānu vai placentu. 
Embrionālās attīstības laikā, iekšējās šūnas masas šūnas pastāvīgi dalās un kļūst arvien specializētākas. Piemēram, daļa no embrija ektodermas muguras daļā specializējas kā „neiroektoderma”, kas nākotnē pārveidosies par centrālo nervu sistēmu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Rakic|first1=P|title=Evolution of the neocortex: a perspective from developmental biology|journal=Nature reviews. Neuroscience|date=October 2009|volume=10|issue=10|pages=724–35|pmid=19763105|pmc=2913577|doi=10.1038/nrn2719}}&lt;/ref&gt; Tālākā posmā neiroektoderma veidosies par neironu caurulīti. Nervu caurulītes veidošanās posmā, tiek veidota galvenā smadzeņu forma. Šajā attīstības stadijā, galvenais CNS šūnu tips tiek uzskatītas nervu cilmes šūnas. Šīs neironu cilmes šūnas ir pluripotentas, jo tās spēj veidot lielu dažādību daudziem, dažādiem neironu tipiem, kur katram var būt unikāla gēnu ekspresija, morfoloģiskās un funkcionālās īpašības. Process, kurā tiek ģenerēti neironi no cilmes šūnām tiek saukti par neiroģenēzi. Izcils piemērs ir nervu cilmes šūnas, kuras ir gliālas šūnas, tāpēc, ka tām ir atšķirīga bipolārā morfoloģija. Glijas šūnas ir vissvarīgākās neirālās cilmes šūnas, lai mugurkaulniekiem attīstītos CNS. Neironu cilmes šūnas ir piederīgas pie neironu ciltskoka (neironi, astroglijas un oligodendroīdi), tāpēc šo šūnu iedarbība un potenciāls ir ierobežots.&lt;ref name=&quot;Developmental biology&quot;/&gt;
Gandrīz visi līdz šim veiktie pētījumi ir izmantojuši peles embrija cilmes šūnu (mES) vai cilvēka embrija cilmes šūnu (HES), kas iegūtas no agrīnās iekšējās šūnu masas. Abiem šūnu iegūšanas veidiem piemīt būtiskas cilmes šūnu īpašības, taču ir nepieciešamas atšķirīgas vides, lai saglabātu šūnas nediferencētā stāvoklī. Peles embrionālās šūnas tiek audzētas uz želatīna kārtiņas, kā [[ārpusšūnas matrica]]. Cilvēku embrionālās šūnas tiek audzētas peļu embrija fibroblastu apgādes slānī (MEF) šis process prasa pamata fibrolastu augšanas faktora klātbūtni (bFGF vai FGF-2).&lt;ref&gt;
{{tīmekļa atsauce
 |url=http://stemcells.nih.gov/research/NIHresearch/scunit/culture.asp
 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100106111652/http://stemcells.nih.gov/research/NIHresearch/scunit/culture.asp
 |archivedate=2010-01-06
 |title=Culture of Human Embryonic Stem Cells (hESC)
 |publisher=National Institutes of Health
 |accessdate=2010-03-07
}}&lt;/ref&gt; Izmantojot cilvēka embrionālās cilmes šūnas laboratorijas apstākļos, lai veidotu specializētas šūnas kā nervu šūnas vai sirds šūnas, zinātnieki var piekļūt pieaugušu cilvēku šūnām bez audu ņemšanas no pacientiem. Zinātnieki var pētīt šīs specializētās pieaugušās šūnas detalizētāk, lai atrastu un pamanītu slimību komplikācijas vai pētīt šūnu reakciju uz potenciāli jaunām zālēm.&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce |authors=Boyer LA, Lee TI, Cole MF, Johnstone SE, Levine SS, Zucker JP, Guenther MG, Kumar RM, Murray HL, Jenner RG, Gifford DK, Melton DA, Jaenisch R, Young RA | title = Core transcriptional regulatory circuitry in human embryonic stem cells | journal = Cell | volume = 122 | issue = 6 | pages = 947–56 | year = 2005 | pmid = 16153702 | pmc = 3006442 | doi = 10.1016/j.cell.2005.08.020 }}&lt;/ref&gt;
Pirmos izmēģinājumus uz cilvēkiem apstiprināja ASV Pārtikas un Zāļu Administrācija 2009. gada janvārī,&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce | author = Ron Winslow | title = First Embryonic Stem-Cell Trial Gets Approval from the FDA | series = 23 | journal = The Wall Street Journal | url = http://online.wsj.com/article/SB123268485825709415.html | volume = January 2009 | year = 2009 }}&lt;/ref&gt; tomēr īstie pētījumi sākās tikai 2010. gada oktobrī, Atlantā, kur tika veikta muguras smadzeņu izpēte.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce
|url=http://www.sciencedebate.com/science-blog/embryonic-stem-cell-therapy-risk-geron-ends-clinical-trial
|publisher=ScienceDebate.com
|title=Embryonic Stem Cell Therapy At Risk? Geron Ends Clinical Trial
|accessdate=2011-12-11
|archive-date=2014-08-22
|archive-url=https://web.archive.org/web/20140822055210/http://www.sciencedebate.com/science-blog/embryonic-stem-cell-therapy-risk-geron-ends-clinical-trial
}}&lt;/ref&gt; Balstoties uz ētiskiem apsvērumiem daudzās valstīs šobrīd ir moratorijs vai ierobežojumi gan cilvēku embrionālo šūnu izpētē, gan jaunu embrionālo cilvēku šūnu replikācijā. Balstoties uz embrionālo cilmes šūnu kombinētajām spējām uz neierobežotu pavairošanu, šīs šūnas teorētiski ir liels avots potenciālai reģeneratīvai medicīnai un audu transplantācijai pēc traumas vai slimības attīstības.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|first1=Alan |last1=Trounson|first2=Natalie D. |last2=DeWitt |title=Pluripotent stem cells progressing to the clinic |journal=Nature Reviews Molecular Cell Biology  |volume=17|pages=194–200 |doi=10.1038/nrm.2016.10 |date=23 February 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Mouse embryonic stem cells.jpg|[[Mus musculus|Peles]] cilmes šūnas, kuras iekrāsotas ar fluorescences marķieri
Attēls:Human embryonic stem cell colony phase.jpg|Cilvēka embrionālo cilmes šūnu kolonija peles fibroblastu slānī
&lt;/gallery&gt;

==Embrija cilmes šūnas==
Primitīvās cilmes šūnas ir izvietotas embrija orgānos, kas tiek sauktas par embrija cilmes šūnām.&lt;ref name=&quot;isbn981-256-126-9&quot;&gt;
{{grāmatas atsauce |editor1=Ariff Bongso |editor2=Eng Hin Lee | title = Stem Cells: From Benchtop to Bedside |url=https://archive.org/details/stemcellsfromben00bong | chapter = Stem cells: their definition, classification and sources | publisher = World Scientific | year = 2005 | page = [https://archive.org/details/stemcellsfromben00bong/page/n25 5] | isbn = 981-256-126-9 | oclc = 443407924 }}&lt;/ref&gt; Tiek iedalītas divu veidu embrija cilmes šūnas: 
*Atbilstoši iegūtas embrija cilmes šūnas nāk no embrija pēc aborta veikšanas. Cilmes šūnas nav nemirstīgas un multipotentas.
*Ārpus embrija cilmes šūnas, kuras parasti nav atšķiramas no pieaugušo cilmes šūnām. Šīs cilmes šūnas tiek iegūtas pēc dzimšanas, tām ir augsta šūnu dalīšanās un pluripotentāte, taču tās ir mirstīgas.&lt;ref&gt;Moore, K.L., T.V.N. Persaud, and A.G. Torchia. Before We Are Born: Essentials of Embryology and Birth Defects. Philadelphia, PA: Saunders, Elsevier. 2013. Print&lt;/ref&gt;

==Pieaugušo cilmes šūnas==
[[Image:Stem cell division and differentiation.svg|thumb|Cilmes šūnu dalīšanās un diferencācija. A: Cilmes šūna; B: sākotnējā šūna; C: diferencētā šūna; 1: simetriskā cilmes šūnu dalīšanās; 2: asimetriskā cilmes šūnu dalīšanāsas; 3: sākuma dalīšanās; 4: beigu diferencācija]]
Pieaugušo cilmes šūnas, ko sauc arī par somatiskajām (no grieķu valodas ''σωματικóς'' ''(somatikos)'' — 'no ķermeņa'). Šīs cilmes šūnas uztur veic „remontdarbus” tajos audos, kuros ir atrastas cilmes šūnas.&lt;ref&gt;&quot;Stem Cells&quot; Mayo Clinic. Mayo foundation for medical education and research n.d Web. March 23, 2013&lt;/ref&gt; Šīs cilmes var būt gan bērnos, gan pieaugušajos.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Jiang Y, Jahagirdar BN, Reinhardt RL, Schwartz RE, Keene CD, Ortiz-Gonzalez XR, Reyes M, Lenvik T, Lund T, Blackstad M, Du J, Aldrich S, Lisberg A, Low WC, Largaespada DA, Verfaillie CM | title = Pluripotency of mesenchymal stem cells derived from adult marrow |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2002-07-04_418_6893/page/n65 | journal = Nature | volume = 418 | issue = 6893 | pages = 41–9 | year = 2002 | pmid = 12077603 | doi = 10.1038/nature00870 }}&lt;/ref&gt;
Pluripotentas pieaugušo cilmes šūnas ir reti sastopamas, taču parasti to skaits ir ļoti neliels, bet tās var atrast nabassaites asinīs un citos audos.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Ratajczak MZ, Machalinski B, Wojakowski W, Ratajczak J, Kucia M | title = A hypothesis for an embryonic origin of pluripotent Oct-4(+) stem cells in adult bone marrow and other tissues | journal = Leukemia | volume = 21 | issue = 5 | pages = 860–7 | year = 2007 | pmid = 17344915 | doi = 10.1038/sj.leu.2404630 }}&lt;/ref&gt; Kaulu smadzenes ir avots, kurā ir bagātīgi atrodamas pieaugušo cilmes šūnas,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Narasipura SD, Wojciechowski JC, Charles N, Liesveld JL, King MR | title = P-Selectin coated microtube for enrichment of CD34+ hematopoietic stem and progenitor cells from human bone marrow |url=https://archive.org/details/sim_clinical-chemistry_2008-01_54_1/page/77 | journal = Clin Chem | volume = 54 | issue = 1 | pages = 77–85 | year = 2008 | pmid = 18024531 | doi = 10.1373/clinchem.2007.089896 }}&lt;/ref&gt; kas tiek izmantotas dažādu slimību ārstēšanai, tostarp aknu cirozi,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Terai S, Ishikawa T, Omori K, Aoyama K, Marumoto Y, Urata Y, Yokoyama Y, Uchida K, Yamasaki T, Fujii Y, Okita K, Sakaida I | title = Improved liver function in patients with liver cirrhosis after autologous bone marrow cell infusion therapy | journal = Stem Cells | volume = 24 | issue = 10 | pages = 2292–8 | year = 2006 | pmid = 16778155 | doi = 10.1634/stemcells.2005-0542 }}&lt;/ref&gt; hronisku ekstremitāšu išēmiju &lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Subrammaniyan R, Amalorpavanathan J, Shankar R, etal |title=Application of autologous bone marrow mononuclear cells in six patients with advanced chronic critical limb ischemia as a result of diabetes: our experience |journal=Cytotherapy |volume=13 |issue=8 |pages=993–9 |date=September 2011 |pmid=21671823 |doi=10.3109/14653249.2011.579961}}&lt;/ref&gt; un sirds mazspēju.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=http://www.pubstemcell.com/monthly/003010700010.htm | author = Madhusankar N | title = Use of Bone Marrow derived Stem Cells in Patients with Cardiovascular Disorders | journal = Journal of Stem Cells and Regenerative Medicine }}&lt;/ref&gt; Kaulu smadzeņu cilmes šūnu daudzums samazinās ar vecumu un reproduktīvajā vecumā ir lielāks vīriešiem nekā sievietēm.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Dedeepiya VD, Rao YY, Jayakrishnan GA, Parthiban JK, Baskar S, Manjunath SR, Senthilkumar R, Abraham SJ | title = Index of CD34+ Cells and Mononuclear Cells in the Bone Marrow of Spinal Cord Injury Patients of Different Age Groups: A Comparative Analysis | journal = Bone Marrow Res | volume = 2012 | page = 787414 | year = 2012 | pmid = 22830032 | pmc = 3398573 | doi = 10.1155/2012/787414 }}&lt;/ref&gt; Daudzi pētījumi par pieaugušo cilmes šūnām ir centušies raksturot to potences un pašatjaunošanās spējas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Gardner RL | title = Stem cells: potency, plasticity and public perception | journal = Journal of Anatomy | volume = 200 | issue = 3 | pages = 277–82 | year = 2002 | pmid = 12033732 | pmc = 1570679 | doi = 10.1046/j.1469-7580.2002.00029.x }}&lt;/ref&gt; DNS bojājums uzkrājas ar vecumu gan cilmes šūnas, gan šūnās, kas ietver cilmes šūnu vidi. Šie bojājumi tiek uzskatīti par vismaz daļēju iemeslu, kāpēc palielinās cilmes šūnu disfunkcija un novecošana.&lt;ref name=&quot;pmid24576896&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Behrens A, van Deursen JM, Rudolph KL, Schumacher B |title=Impact of genomic damage and ageing on stem cell function |journal=Nat. Cell Biol. |volume=16 |issue=3 |pages=201–7 |year=2014 |pmid=24576896 |pmc=4214082 |doi=10.1038/ncb2928 |url=}}&lt;/ref&gt;
Pieaugušo cilmes šūnu terapija ir veiksmīgi izmantota jau vairākus gadus, lai ārstētu leikēmiju un ar to saistītās kaulu / asins vēža kaulu smadzeņu transplantāciju. [35] Pieaugušo cilmes šūnas tiek izmantotas arī veterinārijā, lai ārstētu cīpslu un saišu traumas zirgiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ucsfchildrenshospital.org/treatments/leukemia_treatment_options/index.html|title=Bone Marrow Transplant|work=ucsfchildrenshospital.org|access-date={{dat|2016|12|12||bez}}|archive-date={{dat|2009|11|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20091104065330/http://www.ucsfchildrenshospital.org/treatments/leukemia_treatment_options/index.html}}&lt;/ref&gt; 
Pieaugušo cilmes šūnu izmantošana pētījumos un terapijā nav tik strīdīgs, jo to iegūšanai un izmantošanai nav nepieciešama embrija iznīcināšana. Gadījumos, kad pieaugušo cilmes šūnas tiek iegūtas no saņēmēja risks, ka organismā tās tiks noraidītas būtībā neeksistē. Tādēļ ASV valdība ir finansējusi pieaugušo cilmes šūnu pētniecību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |first=Ed |last=Kane |title=Stem-cell therapy shows promise for horse soft-tissue injury, disease |url=http://veterinarynews.dvm360.com/dvm/Equine+Medicine/Stem-cell-therapy-shows-promise-for-horse-soft-tis/ArticleStandard/Article/detail/515503 |publisher=DVM Newsmagazine |date=2008-05-01 |accessdate=2008-06-12 |archive-date=2008-12-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211094448/http://veterinarynews.dvm360.com/dvm/Equine+Medicine/Stem-cell-therapy-shows-promise-for-horse-soft-tis/ArticleStandard/Article/detail/515503 }}&lt;/ref&gt;

==Augļūdeņi==
Multipotentas cilmes šūnas ir atrodamas arī augļūdeņa šidrumā. Šīs cilmes šūnas ir ļoti aktīvas, tām ir raksturīga aktīva attīstība bez barotavas un tās nav tumorogēnas. Augļūdeņu cilmes šūnas šobrīd ir aktīvā izpētē.&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce |authors=De Coppi P, Bartsch G, Siddiqui MM, Xu T, Santos CC, Perin L, Mostoslavsky G, Serre AC, Snyder EY, Yoo JJ, Furth ME, Soker S, Atala A | title = Isolation of amniotic stem cell lines with potential for therapy | journal = Nature Biotechnology | volume = 25 | issue = 5 | pages = 100–106 | year = 2007 | pmid = 17206138 | doi = 10.1038/nbt1274 }}&lt;/ref&gt;
Izmantojot cilmes šūnas no augļūdeņa tiek pārvarētas ētikas normas un iebildumi par to, jo Romas katoļu baznīca ir aizliegusi izmantot embriju cilmes šūnas eksperimentāliem nolūkiem. Vatikāna laikrakstā „Osservatore Romano” augļūdeņu cilmes šūnas tiek sauktas par „nākotnes medicīnu”.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.catholicnewsagency.com/news/vatican_newspaper_calls_new_stem_cell_source_future_of_medicine/ |title=Vatican newspaper calls new stem cell source 'future of medicine' :: Catholic News Agency (CNA) |publisher=Catholic News Agency |date=2010-02-03 |accessdate=2010-03-14 |archive-date=2013-10-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131021212744/http://www.catholicnewsagency.com/news/vatican_newspaper_calls_new_stem_cell_source_future_of_medicine/ }}&lt;/ref&gt;
Mūsdienās ir iespējams savākt un uzglabāt augļūdeņu šūnas no donoriem vai autologai lietošanai &lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://www.reuters.com/article/pressRelease/idUS166682+22-Oct-2009+PRN20091022 |title=European Biotech Company Biocell Center Opens First U.S. Facility for Preservation of Amniotic Stem Cells in Medford, Massachusetts |publisher=Reuters |date=2009-10-22 |accessdate=2010-03-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091030150358/http://www.reuters.com/article/pressRelease/idUS166682+22-Oct-2009+PRN20091022 |archivedate=2009-10-30 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.boston.com/business/ticker/2009/10/europes_biocell.html |title=Europe's Biocell Center opens Medford office – Daily Business Update |work=The Boston Globe |date=2009-10-22 |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;: Pirmā ASV augļūdeņu cilmes šūnu banka tika atvērta 2009. gada Medfordā, MA, to atvēra Biocell Center Corporation &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bostonherald.com/business/general/view/20091022the_ticker/ |title=The Ticker |publisher=BostonHerald.com |date=2009-10-22 |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.masshightech.com/stories/2009/10/19/daily59-Biocell-Center-opens-amniotic-stem-cell-bank-in-Medford.html |title=Biocell Center opens amniotic stem cell bank in Medford |work=Mass High Tech Business News |date=2009-10-23 |accessdate=2012-08-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121014201617/http://www.masshightech.com/stories/2009/10/19/daily59-Biocell-Center-opens-amniotic-stem-cell-bank-in-Medford.html |archivedate=2012-10-14 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.wbur.org/2009/10/22/stem-cell-bank |title=News » World’s First Amniotic Stem Cell Bank Opens In Medford |publisher=wbur.org |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt; un tā sadarbojas ar dažādām slimnīcām un universitātēm visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.prnewswire.com/news-releases/biocell-center-corporation-partners-with-new-englands-largest-community-based-hospital-network-to-offer-a-unique-service-in-amniotic-fluid-stem-cell-preservation-86848157.html |title=Biocell Center Corporation Partners with New England's Largest Community-Based Hospital Network to Offer a Unique... – MEDFORD, Mass., March 8 /PRNewswire/ |location=Massachusetts |publisher=Prnewswire.com |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;

==Izcelšanās==
Lai cilmes šūnas pašas spētu nodrošināt pašatjaunošanos, tās iziet divu veidu dalīšanos (skat. Cilmes šūnu dalīšanās un diferenciācijas diagrammu). Simetriskā dalīšanās rada divas meitšūnas, kuras ir gan vienādas, gan apveltītas ar visām cilmes šūnas īpašībām. No otras puses, asimetriskais sadalījums rada tikai vienu cilmes šūnu un ierobežo tās pašatjaunošanās potenciālu. Cilmes šūnas var iet caur vairākkārtīgu šūnu dalīšanos pirms tās diferencējas par nobriedušu šūnu.&lt;ref name=&quot;Economist2007_11_22&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Making human embryonic stem cells|publisher=The Economist|url=http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=10170972|date=2007-11-22}}&lt;/ref&gt;

==Ārstēšana== 
Cilmes šūnu terapijā tiek izmantotas cilmes šūna, lai ārstētu vai novērstu slimības. Kaulu smadzeņu transplantācija ir vienīgā transplantācijas forma, kas tiek plaši izmantota.&lt;ref&gt;Ian Murnaghan for Explore Stem Cells. Updated: 16 December 2013 [http://www.explorestemcells.co.uk/WhyPerformStemCellTransplant.html Why Perform a Stem Cell Transplant?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170802053249/http://www.explorestemcells.co.uk/whyperformstemcelltransplant.html |date={{dat|2017|08|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=NCI&gt;[http://www.cancer.gov/cancertopics/factsheet/Therapy/bone-marrow-transplant Bone Marrow Transplantation and Peripheral Blood Stem Cell Transplantation] In National Cancer Institute Fact Sheet web site. Bethesda, MD: National Institutes of Health, U.S. Department of Health and Human Services, 2010. Cited August 24, 2010&lt;/ref&gt;

==Trūkumi== 
Lai tiktu veikta ārstēšana ar cilmes šūnu palīdzību varētu būt nepieciešams veikt imūnsupresiju (jālieto vielas, kas nomāc organisma imunitāti), jo pirms transplantācija tiek veikta radiācija, lai atbrīvotos no pacienta iepriekšējām šūnām vai, lai to imūnsistēma neiznīcinātu ievadītās cilmes šūnas. Pieeja, lai izvairītos no tā, ka imūnsistēma nepieņem jaunās cilmes šūnas ir izmantot cilmes šūnas no tā paša pacienta, kurš tiek ārstēts.
Pluripotentas atsevišķas cilmes šūnu konkrētu veidu ir grūti iegūt, jo to populācija ir diverencēta nevienērīgi.&lt;ref&gt;Moore, Keith L., T.V.N. Persaud, and Mark G. Torchia. Before We Are Born: Essentials of Embryology and Birth Defects. Philadelphia, PA: Saunders, Elsevier. 2013 Print.&lt;/ref&gt;
Dažas cilmes šūnas pēc transplantācijas var veidot audzējus; pluripotentas šūnas ir saistītas ar audzēju veidošanos, jo īpaši embrija cilmes šūnas.&lt;ref name = &quot;usn2009&quot;&gt;Bernadine Healy, M.D.. [http://health.usnews.com/health-news/blogs/heart-to-heart/2009/03/04/why-embryonic-stem-cells-are-obsolete &quot;Why Embryonic Stem Cells are obsolete&quot;] ''US News and world report''. Retrieved on Aug 17, 2015.&lt;/ref&gt;

==Ārstēšana==
*Slimības un diagnozes, kad cilmes šūnu terapija tiek izmantota:
*[[Diabēts]] 
*[[Reimatoīdais artrīts]] 
*[[Parkinsona slimība]] 
*[[Alcheimera slimība]] 
*[[Osteoartrīts]]&lt;ref name=&quot;nih&quot;&gt;[http://stemcells.nih.gov/info/basics/pages/basics6.aspx Stem Cell Basics: What are the potential uses of human stem cells and the obstacles that must be overcome before these potential uses will be realized?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170224060453/https://stemcells.nih.gov/info/basics/pages/basics6.aspx |date={{dat|2017|02|24||bez}} }}. In Stem Cell Information World Wide Web site. Bethesda, MD: National Institutes of Health, U.S. Department of Health and Human Services, 2009. cited Sunday, April 26, 2009&lt;/ref&gt;
*[[Insults]] un [[smadzeņu traumas]]&lt;ref&gt;Steinberg, Douglas (November 2000) [http://www.mult-sclerosis.org/news/Dec2000/StemCellDebatePartII.html Stem Cells Tapped to Replenish Organs] thescientist.com&lt;/ref&gt;
*[[Mācīšanās darba nespēja]], kas radīti [[iedzimtu traucējumu iedarbībā]]&lt;ref&gt;[http://www.israel21c.org/health/israeli-scientists-reverse-brain-birth-defects-using-stem-cells ISRAEL21c: Israeli scientists reverse brain birth defects using stem cells] December 25, 2008. (Researchers from the Hebrew University of Jerusalem-Hadassah Medical led by Prof. Joseph Yanai)&lt;/ref&gt;
*[[Muguras smadzeņu trauma]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Kang KS, Kim SW, Oh YH, Yu JW, Kim KY, Park HK, Song CH, Han H | title = A 37-year-old spinal cord-injured female patient, transplanted of multipotent stem cells from human UC blood, with improved sensory perception and mobility, both functionally and morphologically: a case study | journal = Cytotherapy | volume = 7 | issue = 4 | pages = 368–73 | year = 2005 | pmid = 16162459 | doi = 10.1080/14653240500238160 }}&lt;/ref&gt;
*[[Sirds infarkts]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Strauer BE, Schannwell CM, Brehm M | title = Therapeutic potentials of stem cells in cardiac diseases | journal = Minerva Cardioangiol | volume = 57 | issue = 2 | pages = 249–67 | year = 2009 | pmid = 19274033 }}&lt;/ref&gt;
*[[Pret vēža ārstēšana]]&lt;ref&gt;[http://www.mult-sclerosis.org/news/Dec2000/StemCellDebatePartII.html Stem Cells Tapped to Replenish Organs] thescientist.com, Nov 2000. By Douglas Steinberg&lt;/ref&gt;
*[[Plikpaurība]]&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20080530042215rn_3/www.webmd.com/skin-problems-and-treatments/hair-loss/news/20041104/hair-cloning-nears-reality-as-baldness-cure ''Hair Cloning Nears Reality as Baldness Cure''] [[WebMD]] November 2004&lt;/ref&gt;
*Aizvietot trūkstošos [[zobus]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Yen AH, Sharpe PT | title = Stem cells and tooth tissue engineering | journal = Cell Tissue Res. | volume = 331 | issue = 1 | pages = 359–72 | year = 2008 | pmid = 17938970 | doi = 10.1007/s00441-007-0467-6 }}&lt;/ref&gt;
*[[Uzlabo dzirdi]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.newscientist.com/article/dn7003|title=Gene therapy is first deafness 'cure'|publisher=New Scientist|date=February 14, 2005}}&lt;/ref&gt;
*Atjaunot [[redze|redzi]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/england/southern_counties/4495419.stm|title=BBC NEWS – UK – England – Southern Counties – Stem cells used to restore vision|publisher=}}&lt;/ref&gt; un kaitējumu [[radzenei]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|title = Transplantation of human embryonic stem cells onto a partially wounded human cornea in vitro|journal = Acta Ophthalmologica|date = 2013-03-01|issn = 1755-3768|pmc = 3660785|pmid = 22280565|pages = 127–130|volume = 91|issue = 2|doi = 10.1111/j.1755-3768.2011.02358.x|first = Charles|last = Hanson|first2 = Thorir|last2 = Hardarson|first3 = Catharina|last3 = Ellerström|first4 = Markus|last4 = Nordberg|first5 = Gunilla|last5 = Caisander|first6 = Mahendra|last6 = Rao|first7 = Johan|last7 = Hyllner|first8 = Ulf|last8 = Stenevi}}&lt;/ref&gt;
*[[Amiotrofiskā laterālā skleroze]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Vastag B | title = Stem Cells Step Closer to the Clinic: Paralysis Partially Reversed in Rats with ALS-like Disease | url = https://archive.org/details/sim_jama_2001-04-04_285_13/page/1691 | journal = JAMA: The Journal of the American Medical Association | volume = 285 | issue = 13 | pages = 1691–1693 | year = 2001 | pmid = 11277806 | pmc = | doi = 10.1001/jama.285.13.1691 }}&lt;/ref&gt;
*[[Krona slimība]] &lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author = Anderson, Querida|title = Osiris Trumpets Its Adult Stem Cell Product|url = http://www.genengnews.com/articles/chitem.aspx?aid=2508|work = [[Gen. Eng. Biotechnol. News|Genetic Engineering &amp; Biotechnology News]]|publisher = [[Mary Ann Liebert, Inc.]]|page = 13|date = 2008-06-15|accessdate = 2008-07-06|quote = (subtitle) Procymal is being developed in many indications, GvHD being the most advanced}}&lt;/ref&gt;
*[[Brūču dzīšana]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Gurtner GC, Callaghan MJ, Longaker MT | title = Progress and potential for regenerative medicine | journal = Annu. Rev. Med. | volume = 58 | issue = | pages = 299–312 | year = 2007 | pmid = 17076602 | doi = 10.1146/annurev.med.58.082405.095329 }} Bone marrow transplantation is, as of 2009, the only established use of stem cells.&lt;/ref&gt;
*[[Vīriešu neauglība]] jo nav spermatogonālo cilmes šūnu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Hanna V, Gassei K, Orwig KE | title = Stem Cell Therapies for Male Infertility: Where Are We Now and Where Are We Going? | journal = Biennial Review of Infertility | year = 2015 }} Bone marrow transplantation is, as of 2009, the only established use of stem cells.&lt;/ref&gt;
Pētījumi ir veikti, lai izstrādātu un attīstītu ārstēšanu ar cilmes šūnu palīdzību – neirodeģeneratīvās slimībs, diabēts, sirds slimības un citi apstākļi.

==Atsauces==
{{Reflist|35em}}
 
{{bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šūnas]]
[[Kategorija:Biotehnoloģija]]</text>
      <sha1>tjbfnzj6cn43v1p5ghl6todoue62qw4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P18</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201522</id>
    <revision>
      <id>4495694</id>
      <parentid>4106884</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:57:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4495694</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6635" sha1="p4xfqriv820ccpqal4lawxieth4abd4" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 18
| nosaukums      = Valmiera—Smiltene
| karte          = Road P18 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 35,8
| ārpus_pilsētas = 32,9
| ceļš_pilsētā   = 2,9
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = P18 pie Brenguļu pagasta robežas.jpg
| paraksts       = Autoceļš P18 [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]
}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Valmiera]] {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|20}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||uz [[Kauguri (ciems)|Kauguri]]em, [[AS «Valmieras stikla šķiedra»]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Cempi]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lisa (Abula pieteka)|Lisa]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Blome]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Nigra]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Smiltene]] (Daugavas iela) }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|24}} {{P ceļš|25}} }}
{{Maršruta tabula/ielas||Audēju iela, Gaujas iela, Atmodas iela }}
{{Maršruta tabula/krustojums|| [[Smiltene]] {{P ceļš|27}} }}
|}
|}
'''P18''' autoceļš '''Valmiera—Smiltene'''  ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A3]] pie [[Valmiera]]s ar [[Smiltene|Smilteni]].&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 35,8 km, no kā 32,9 km ir valsts pārvaldībā, bet 2,9 km - Smiltenes novada pašvaldības pārziņā. Smiltenē P18 maršruts turpinās pa Daugavas, Audēju, Gaujas un Atmodas ielu. Autoceļš visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu, tas šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes novadus]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no divlīmeņu satiksmes mezgla ar Valmieras šoseju (A3) līdz rotācijas aplim ar autoceļu P20 (0,0. — 3,4. km): 7,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 14% kravas transports
* no rotācijas apļa ar autoceļu P20 līdz valsts autoceļa beigām pie Smiltenes (3,4. — 32,9. km): 2,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports

== Vēsture ==

=== 20. gadsimts ===
20. gadsimtā, kā galvenais kravas un pasažieru pārvietošanās veids starp Valmieru un Smilteni, kalpoja 32 km garš šaursliežu dzelzceļš no tā atklāšanas 1911. gadā līdz tā slēgšanai 1970. gadā. Dzelzceļš vietām atradās paralēli Valmieras-Smiltenes zemes ceļam. 1936. gada tūrisma ceļvedī Valmieras-Smiltenes sauszemes maršruts aprakstīts caur Brenguļiem, norādot aptuveni 35 km attālumu. 

1930. gadā VII rajona inženieris Smiltenē izsludināja dzelzsbetona caurtekas izbūvi uz valsts pārziņā esošā Valmieras-Smiltenes ceļa.

1980. gados mūsdienu autoceļu A3 un P18 mezglā pie Valmieras tika uzbūvēts divlīmeņu satiksmes mezgls ar pārvadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/pabeigti-buvdarbi-uz-valmieras-sosejas-no-rubenes-lidz-mellupes-tiltam/|title=Pabeigti būvdarbi uz Valmieras šosejas no Rubenes līdz Mellupes tiltam|website=eDruva.lv|access-date=2026-07-18|date=2017-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mūsdienās ===
2018. gadā satiksmes drošības uzlabošanai tika mainīta satiksmes organizācija krustojumā ar Somu ielu pie Vidzemes slimnīcas. Krustojumā tika aizliegti kreisie pagriezieni, uzstādītas jaunas ceļa zīmes un pārveidots horizontālais marķējums, jo kreiso pagriezienu manevri bija atzīti par paaugstināta riska manevriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/valmiera-autocela-valmiera-smiltene-krustojuma-ar-somu-ielu-vairs-nevar-veikt-kreisos-pagriezienus/|title=Valmierā autoceļa Valmiera–Smiltene krustojumā ar Somu ielu vairs nevar veikt kreisos pagriezienus|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2018-11-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada vasaras beigās tika uzsākta autoceļa seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi posmā no Valmieras līdz Cempmuižai (0,352. - 11,605. km). Vispirms tika laboti iesēdumi un veikta ceļa profila korekcija, bet 2021. gadā tika ieklāts virsmas apstrādes segums. Darbus veica SIA CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 692,2 tūkstoši eiro (ar PVN). Projekts tika finansēts no 2020. gadā autoceļu būvdarbiem piešķirtā papildu valsts budžeta finansējuma.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/atjaunots-regionala-cela-valmiera-smiltene-segums-posma-pie-valmieras-pie-smiltenes-darbi-tiek-uzsakti/|title=Atjaunots reģionālā ceļa Valmiera–Smiltene segums posmā pie Valmieras; uzsākti darbi pie Smiltenes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2021-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu V233 pie Jaunvāles līdz Smiltenei (15,641. - 32,894. km). Darbu laikā tika veikta izlīdzinošā frēzēšana, iesēdumu un ceļa profila labošana, kā arī ieklāta jauna asfaltbetona virskārta. Tika atjaunota Nigras caurteka un veikti remontdarbi tiltam pār Lizas upi. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 3,8 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-smiltenes-uzsak-regionala-cela-valmierasmiltene-seguma-atjaunosanu.a409049/|title=Pie Smiltenes uzsāk reģionālā ceļa Valmiera–Smiltene seguma atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā tika atjaunots P18 maršrutā ietilpstošais Daugavas ielas posms Smiltenē. Būvdarbus veica SIA &quot;ACBR&quot; par kopējām izmaksām 292,3 tūkstoši eiro, no kā 217,5 tūkstošus eiro veidoja valsts budžeta līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smiltenesnovads.lv/lv/jaunums/informejam-par-satiksmes-organizaciju-daugavas-ielas-remontdarbu-laika|title=Informējam par satiksmes organizāciju Daugavas ielas remontdarbu laikā {{!}} Smiltenes novada pašvaldība|website=www.smiltenesnovads.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P018]]
[[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]]</text>
      <sha1>p4xfqriv820ccpqal4lawxieth4abd4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P39</title>
    <ns>0</ns>
    <id>202073</id>
    <revision>
      <id>4495692</id>
      <parentid>4406896</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:56:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4495692</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8425" sha1="784gnltafj2jfj2zw318y2e69pk72ug" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 39
| nosaukums      = Alūksne—Ape
| karte          = Road P39 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 28,1
| ārpus_pilsētas = 23,8
| ceļš_pilsētā   = 4,0
| sakrīt         = 0,3
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = P39 Дорога на Алуксне.jpg‎
| paraksts       = Autoceļš P39 pie Ģērmaņiem
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Alūksne]] {{P ceļš|41}} {{P ceļš|43}} [[Pils iela (Alūksne)|Pils iela]], [[Rīgas iela (Alūksne)|Rīgas iela]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||Silakrogs {{P ceļš|34}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Alsviķi]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Satekupīte]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Karva]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs|| {{A ceļš|2}} 0,3 km}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{pilsētas zīme}} [[Ape]] {{P ceļš|19}} [[Pasta iela (Ape)|Pasta iela]] }}
|}
|}
'''P39''' autoceļš '''Alūksne—Ape''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Alūksne|Alūksni]] ar autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] un tālāk ar [[Ape|Api]].&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir 28,1 km, tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso [[Alūksnes novads|Alūksnes]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novadus.

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Alūksnes pilsētas robežas līdz krustojumam ar autoceļu P34 (2,10.–4,64. km): 2,1 tūkstotis transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports
* no krustojuma ar autoceļu P34 līdz Vidzemes šosejai (A2) (4,64.–23,74. km): 1,2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 16% kravas transports
* no Vidzemes šosejas (A2) līdz Apes pilsētas robežai (24,04.–26,18. km): 0,7 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 9% kravas transports

== Vēsture ==
2014. gadā tika noslēgts līgums par autoceļa seguma atjaunošanu posmā no Alūksnes pilsētas robežas līdz Aizupītei (2,097. - 3,010. km).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/iepirkumi/iepirkumi/|title=Iepirkumi|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2014. līdz 2015. gadam, Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projekta &quot;Ape–Moniste ceļa pārbūve&quot; ietvaros tika pārbūvēti P39 posmi no Niedrām līdz Vidzemes šosejai (22,20. - 23,743. km) un no Vidzemes šosejas līdz Apei (24,043. - 26,176. km), kā arī pārbūvēts autoceļa P19 valstij piederošie posmi. P39 posmam starp Vidzemes šoseju un Api, kas iepriekš bija klāts ar grants segumu, tika izbūvēts asfaltbetona segums. Latvijas projekta daļas izmaksas bija aptuveni 1,92 miljoni eiro, bet visa Latvijas un Igaunijas kopprojekta izmaksas - 5,06 miljoni eiro.

2015. gadā tika veikt autoceļa seguma atjaunošana ar vienkārtas virsmas apstrādi posmā no AIzupītes līdz Alsviķiem (3,01. - 7,93. km). Darbus veica SIA „Lemminkainen Latvija”. P39 posms bija iekļauts kopējā līgumā ar vēl divu valsts autoceļu posmu atjaunošanu; visa līguma summa bija 203,1 tūkstotis eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/aluksnes-zinas-valsts-savus-celus-tur-bada-maize/|title=&quot;Alūksnes ziņas&quot;: Valsts savus ceļus tur „bada maizē”|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2015-08-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2015. līdz 2016. gadam tika veikta autoceļa pārbūve 7,2 km garā posmā no Galdusila ceļa līdz Niedrām (15,00. - 22,20. km). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēta ceļa sega un atjaunota ar ceļu saistītā infrastruktūra. Būvdarbus veica SIA &quot;8CBR&quot;, kopējās projekta izmaksas bija aptuveni 2,9 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/aluksnes-zinas-valsts-savus-celus-tur-bada-maize/|title=&quot;Alūksnes ziņas&quot;: Valsts savus ceļus tur „bada maizē”|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2015-08-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums no Alūksnes pilsētas robežas līdz Alsviķiem (2,10. - 7,92. km). Būvdarbu ietvaros tika labots ceļa šķērsprofils, tīrīti grāvji, atjaunotas autobusu pieturvietas un ceļa zīmes, kā arī nepieciešamajās vietās uzstādītas drošības barjeras. Būvdarbus veica SIA CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 728,3 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-vidzemes-planosanas-regiona-2/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Vidzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2022-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Alsviķiem līdz Galdusila ceļam (11,36. - 14,99. km). Būvdarbus veica SIA &quot;Vlakon&quot; par līgumcenu 1,08 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-autocelu-aluksne-ape-sakti-buvdarbi-divos-posmos/|title=Uz autoceļa Alūksne–Ape sākti būvdarbi divos posmos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2024-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2024. līdz 2025. gadam tika pilnībā pārbūvēts autoceļa posms no Alsviķiem līdz [[Priedulāji]]em (7,92–11,36 km). Vairāk nekā trīs kilometru garajā posmā pilnībā pārbūvēta ceļa sega. Alsviķos aptuveni kilometra garumā izbūvēta apgaismota [[ietve]] un pie pieturvietas Alsviķi ierīkota apgaismota [[gājēju pāreja]]. Tāpat visā posmā atjaunota ūdens atvades sistēma un izcirsti krūmi. Septiņās vietās zem ceļa tika konstatēta vāja nestspēja, tāpēc aptuveni 580 metrus garos posmos ceļa konstrukcija tika nostiprināta ar 2010 betona pāļiem. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbaži ceļi&quot; par līgumcenu 4,28 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Fotoreportāža: Alsviķos svinīgi atklāts pārbūvētais reģionālā ceļa posms |url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-alsvikos-svinigi-atklats-parbuvetais-regionala-cela-posms |website=lvceli.lv |accessdate={{dat|2025|8|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-autocelu-aluksne-ape-sakti-buvdarbi-divos-posmos/|title=Uz autoceļa Alūksne–Ape sākti būvdarbi divos posmos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2024-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada vasarā tika veikta autoceļa virsmas apstrāde posmos no Niedrām līdz Vidzemes šosejai (22,20.-23,70. km) un no Vidzemes šosejas līdz Apei (24,10. - 26,20. km). Būvdarbi ietvēra arī autobusu pieturvietu paplašinājumu un nobrauktuvju seguma atjaunošanu, ceļa zīmju un aprīkojuma uzstādīšanu un horizontālā marķējuma atjaunošanu. Darbus veica SIA „Vianova”; abu līgumu kopējā summa bija aptuveni 112,6 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/atjaunos-vidzemes-sosejas-segumu-no-lizespasta-lidz-apei/|title=Atjaunos Vidzemes šosejas segumu no Līzespasta līdz Apei|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2025-06-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritārs P39 posms, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas vai pārbūves darbus, ir iekļauts posms no Galdusila ceļa līdz Niedrām (14,99. - 22,23. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P039]]
[[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]]</text>
      <sha1>784gnltafj2jfj2zw318y2e69pk72ug</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sems Vortingtons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206628</id>
    <revision>
      <id>4495682</id>
      <parentid>4375361</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:13:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Filmogrāfija */</comment>
      <origin>4495682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5027" sha1="dsath5mmv19p1bvxpme2lcmpn7cgmjp" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Sems Vortingtons
 | vārds_orig              = ''Sam Worthington''
 | attēls                  = Avatar The Way of Water Tokyo Press Conference Sam Worthington (52563252594) (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Sems Vortingtons 2022. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1976|8|2}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Godalminga}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 2000—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Semjuels Henrijs Džons &quot;Sems&quot; Vortingtons''' ({{val|en|Samuel Henry John &quot;Sam&quot; Worthington}}; dzimis {{dat|1976|8|2}}) ir austrāliešu aktieris.

Viņš ir vislabāk pazīstams ar Džeika Sallija lomu filmā &quot;[[Avatars]]&quot;, Markusa Raita lomu filmā &quot;[[Terminators: Glābšana]]&quot;, kā arī Perseja lomu filmās &quot;[[Titānu cīņa]]&quot; (''Clash of the Titans'') un &quot;[[Titānu dusmas]]&quot; (''Wrath of the Titans''). 2004. gadā S. Vortingtons saņēma Austrālijas augstāko apbalvojumu kino par vadošo lomu filmā ''[[Somersault]]''.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|2000
|''[[Bootmen]]''
|
|-
|2001
|''[[A Matter of Life]]''
|īsfilma
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2002
|&quot;[[Hārta karš]]&quot; (''Hart's War'')
|
|-
|''[[Dirty Deeds]]''
|
|-
|2003
|''[[Gettin' Square]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2004
|''[[Enzo]]''
|īsfilma; režisors, scenārists, mūzikas autors, operators
|-
|''[[Somersault]]''
|
|-
|''[[Thunderstruck]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2005
|&quot;[[Pārdrošais reids]]&quot; (''The Great Raid'')
|
|-
|''[[Fink!]]''
|
|-
|2006
|&quot;[[Makbets (2006. gada filma)|Makbets]]&quot; (''Macbeth'')
|
|-
|2007
|''[[Rogue]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|&quot;[[Terminators: Glābšana]]&quot; (''Terminator Salvation'')
|
|-
|&quot;[[Avatars]]&quot; (''Avatar'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2010
|&quot;[[Titānu cīņa]]&quot; (''Clash of the Titans'')
|
|-
|&quot;[[Pagājusī nakts]]&quot; (''Last Night'')
|
|-
|''[[Love &amp; Distrust]]''
|
|-
|''[[The Debt]]''
|
|-
|2011
|&quot;[[Teksasas nāves lauki]]&quot; (''Texas Killing Fields'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge'')
|
|-
|&quot;[[Titānu dusmas]]&quot; (''Wrath of the Titans'')
|
|-
|2013
|''[[Drift]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2014
|&quot;[[Sabotāža]]&quot; (''Sabotage'')
|
|-
|&quot;[[Kūka (filma)|Kūka]]&quot; (''Cake'')
|
|-
|&quot;[[Dzīvojamā istaba]]&quot; (''The Keeping Room'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2015
|''[[Paper Planes]]''
|
|-
|''[[Kidnapping Freddy Heineken]]''
|
|-
|&quot;[[Everests (filma)|Everests]]&quot; (''Everest'')
|
|-
|2016
|&quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot; (''Hacksaw Ridge'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''[[The Shack]]''
|
|-
|''[[The Hunter's Prayer]]''
|
|-
|2018
|&quot;[[Titāns (2018. gada filma)|Titāns]]&quot; (''The Titan'')
|
|-
|2019
|''[[Fractured]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2021
|&quot;[[Visvarenākais Amerikas gangsteris]]&quot; (''Lansky'')
|
|-
|''[[The Last Son]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2022
|''[[9 Bullets]]''
|
|-
|&quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (''Avatar: The Way of Water'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2023
|''[[Transfusion]]''
|
|-
|''[[Simulant]]''
|
|-
| rowspan=&quot;7&quot; |2024
|''[[Lift]]''
|
|-
|''[[Breathe]]''
|
|-
|&quot;[[Horizon: Amerikāņu sāga – Pirmā nodaļa]]&quot; (''Horizon: An American Saga – Chapter 1'')
|
|-
|&quot;[[Eksorcisms (filma)|Eksorcisms]]&quot; (''The Exorcism'')
|
|-
|''[[The Killer (2024. gada filma)|The Killer]]''
|
|-
|&quot;[[Horizon: Amerikāņu sāga – Otrā nodaļa]]&quot; (''Horizon: An American Saga – Chapter 2'')
|
|-
|&quot;[[Anonīmais zvanītājs]]&quot; (''Relay'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|&quot;[[Nekaunīgā laupīšana]]&quot; (''Fuze'')
|
|-
|&quot;[[Avatars: Uguns un pelni]]&quot; (''Avatar: Fire and Ash'')
|
|-
|2026
|{{pending film|[[Zero A. D.]]}}
|pēcapstrādē
|-
|2029
|{{pending film|[[Avatar 4]]}}
|filmēšanā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |TBA
|{{pending film|Alphas}}
|pēcapstrādē
|-
|{{pending film|&quot;[[Horizon: Amerikāņu sāga – Trešā nodaļa]]&quot; (Horizon: An American Saga – Chapter 3)}}
|filmēšanā
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vortingtons, Sems}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sari dzimušie]]
[[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>dsath5mmv19p1bvxpme2lcmpn7cgmjp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māras</title>
    <ns>0</ns>
    <id>227116</id>
    <revision>
      <id>4495696</id>
      <parentid>4394137</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:57:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3563" sha1="1f1l6nxyjv6pvq2yntpoqzomq4tgncm" xml:space="preserve">'''Māras dienas''' ir latviešu gadskārtas iezīmju dienas, kuru datumi cieši korelē ar kristīgajā tradīcijā iedibinātajiem Jaunavas [[Jaunava Marija|Marijas]] svētkiem. Vēsturiskās liecības attiecībā uz Māras dienu tradīcijām ir fiksētas pēc [[Kristietība|kristietības]] ienākšanas Latvijas teritorijā un, visticamāk, atspoguļo Jaunavas Marijas kulta lokālo adaptāciju.

== Māras tēls latviešu folklorā ==
Māras (Laimes mātes) vārds latviešu [[Folklora|folklorā]] un tautasdziesmās parādās visai bieži. Folklorists [[Kārlis Straubergs]] (1890-1962) savos pētījumos norāda, ka daudzos gadījumos &quot;Māra&quot; tautasdziesmās un ticējumos ir Jaunavas Marijas latviskotā forma, kas pārņēmusi daļu funkciju no senākiem latviešu tautas priekšstatiem par dažādām sieviešu dievībām.

== Māras dienas ==
Latviešu tradicionālajā kalendārā tiek atzīmētas vairākas Māras dienas, kas sakrīt ar kristīgā kalendāra Marijas svētkiem.

=== Ziemas Māra (2. februāris) ===
Tiek dēvēta arī par Sveču dienu, Svecaini vai Grabenīcu. Sakrīt ar kristīgajiem svētkiem, ko sauc par Kunga prezentāciju svētnīcā. 

Latviešu tradīcijās:

* Ar šo dienu sākas jauns lauksaimniecības darbu cikls
* Tiek vērotas laika zīmes
* Tiek lietas sveces, kas kalpos aizsardzībai visu gadu

=== Pavasara Māra (25. marts) ===
Sakrīt ar kristīgo Marijas pasludināšanas dienu. 

Latviešu tradīcijās šajā dienā:

* Tiek atzīmēts pavasara sākums
* Saskaņā ar ticējumiem, šajā dienā &quot;Māra atslēdz zemi&quot;
* Lauksaimnieki novēro dabas zīmes, lai prognozētu gaidāmo laiku
* Sievietes veic īpašas darbības veselības un auglības veicināšanai
* Gatavo īpašus rituālus ēdienus, visbiežāk piena produktus

Šī diena kā svarīgs pavasara atskaites punkts pierakstīta jau 18.-19. gs. etnogrāfiskajos materiālos.

=== Lielā Māra (15. augusts) ===
Sakrīt ar kristīgajiem Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem.

Latviešu tradīcijās:

* Atzīmē vasaras darbu noslēgumu un ražas sākumu
* Vāc ārstniecības augus un puķes
* Gatavo mielastu no jaunās ražas
* Svētī laukus un dārzus

=== Mazā jeb Rudens Māra (8. septembris) ===
Atbilst kristīgajiem Jaunavas Marijas dzimšanas svētkiem. 

Tradicionāli šajā laikā:

* Noslēdzas ražas novākšanas darbi
* Tiek veiktas rituālas darbības, lai nodrošinātu veselību rudens un ziemas periodā
* Svin rudens iestāšanos. Šajā dienā arī rīko Māras dienas tirgu.

== Vēsturiskās liecības ==
Pirmās rakstiskās liecības par Māras dienām latviešu tradīcijās atrodamas:

# 17.-18. gadsimta baznīcu vizitāciju protokolos, kur minētas zemnieku tradīcijas, kas saistītas ar Marijas svētkiem
# 18.-19. gadsimta etnogrāfiskajos aprakstos, ko veidojuši vācbaltu mācītāji un pētnieki
# K. Barona &quot;Latvju dainās&quot; (1894-1915), kur apkopotas tautasdziesmas, kas piemin Māru dažādos kontekstos
# P. Šmita &quot;Latviešu tautas ticējumos&quot; (1940-1941), kur dokumentētas ar Māras dienām saistītās prakses

Pētnieks Ludis Bērziņš (1870-1965) savos pētījumos norāda, ka Māras tēls latviešu folklorā lielākoties atspoguļo Jaunavas Marijas lokālo interpretāciju, kas pielāgota vietējām lauku dzīves tradīcijām un lauksaimniecības ciklam.

== Skatīt arī ==
* [[Māra]]
* [[Jaunava Marija]]
* [[Marijas Debesbraukšanas diena]]

== Atsauces ==
{{atsauces+}}


{{Latviešu gadskārtu svētki}}

[[Kategorija:Latvijas svētki]]
[[Kategorija:Svētki bez fotoattēliem]]</text>
      <sha1>1f1l6nxyjv6pvq2yntpoqzomq4tgncm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miniatūrais pinčers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>238115</id>
    <revision>
      <id>4495688</id>
      <parentid>4301228</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:27:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Runologe</username>
        <id>49413</id>
      </contributor>
      <comment>Video</comment>
      <origin>4495688</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12820" sha1="ctezurcx4wbus0miqdzuq4pn3s3tyxz" xml:space="preserve">{{Suņu šķirnes infokaste
|    attēls          = Pinczer miniatura 546r.jpg
|    attēla_apraksts = Miniatūrais pinčers [[Poznaņa]]s izstādē (2006).
|    nosaukums       = 
|    citi_nosaukumi  =
|    iesaukas        = 
|    valsts          = [[Vācija]]
|    svars           = 4 - 6 
|    svars_m         = 
|    svars_f         = 
|    augums          = 25 - 30
|    augums_m        =
|    augums_f        =
|    apmatojums      = īss, smalks, pieguļošs
|    krāsa           = ruds, melns ar rudiem lāsumiem
|    metiena_lielums = 2 - 4
|    mūža_ilgums     = 12 — 16
|    piezīmes        = 
}}
[[File:Miniature pinscher.jpg|thumb|Melnas krāsas miniatūrais pinčers ar rudiem lāsumiem]]
[[File:-01- Miniature Pinscher puppy.webm|thumb|Rotaļīgs miniatūrpinčera kucēns]]
'''Miniatūrais pinčers''' (''pundurpinčers'') ir [[Vācija|vācu]] izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2. grupas, 1. sekcijas ar numuru 185, bez darba spēju pārbaudes&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fci.be/Nomenclature/Standards/185g02-en.pdf|title=Nomenclature des races de la FCI. Zwergpinscher (185).|publisher=Federation Cynologique Internationale|accessdate={{dat|2014|11|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;. Tā tikusi selekcionēta, krustojot [[vācu pinčers|vācu pinčerus]] ar [[taksis|takšiem]] un [[levrete|levretēm]]&lt;ref name=&quot;usazwerghistory&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/history.cfm#|title=Miniature Pinscher. History.|publisher=American Kennel Club mājaslapa, sadaļa: History|accessdate={{dat|2014|11|24||bez}}|archive-date={{dat|2011|08|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110827082315/http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/history.cfm}}&lt;/ref&gt;. Šķirnes piekritēji dēvē miniatūro pinčeri par &quot;rotaļu karali&quot;, jeb ''King of the Toys''{{fact}}. Jebkura trīs vai vairāku pinčeru grupa tiek dēvēta par ''bandu''{{fact}}.

== Etimoloģija ==
Stereotips, ka miniatūrais pinčers ir &quot;miniatūrs dobermanis&quot;, izveidojies, jo [[dobermanis]], jeb dobermanpinčers (šķirni izveidojis Kārlis Frīdrihs Luiss Dobermans (1834–1894) ap 1890. gadu), ASV tika ievests pirms miniatūrā pinčera. 1919. gadā miniatūrais pinčers pirmoreiz tika ievests Savienoto Valstu suņu audzētāju kluba (AKC) izstāžu ringā. Tolaik, nezinot, ka oficiālais šķirnes nosaukums Vācijā bija cverigpinčers, jeb ''zwerigpinscher'' (''mazais kodējs''), AKC to nosauca par vienkārši &quot;pinčeru&quot; un ierindoja to jauktajā suņu šķirņu kategorijā. AKC norādītais šķirnes apraksts - šķirnes pārstāvim jāatgādina miniatūrs dobermanis - arī radīja maldīgo priekšstatu, ka miniatūrais pinčers ir miniatūra dobermaņa versija. Oficiālais šķirnes nosaukums Amerikā bija &quot;pinčers&quot;, līdz 1972. gadā tas tika nomainīts uz &quot;miniatūrais pinčers&quot;, kā šo šķirni šodien pazīst visā pasaulē&lt;ref name=&quot;usazwerghistory&quot;/&gt;.

== Vēsture ==
Vēsturiski artefakti un gleznas liecina, ka pundurpinčers ir ļoti sena šķirne, bet šķirnes dokumentācija sākusies vien pirms apmēram 200 gadiem&lt;ref name=&quot;usazwerghistory&quot;/&gt;, kas šķirnes patiesos pirmsākumus atstāj atvērtus debatēm. Piemēram, 1888. gadā publicēts Džīna Bungartca (''Jean Bungartz'') zīmējums, kurā tiek salīdzināts vācu pinčers un miniatūrais pinčers.&lt;ref&gt;[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bungartz-Pinscher.jpg#&quot;Jean Bungartz zīmējums&quot;] Wikimedia sadaļa.&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
=== Izskats ===
Miniatūrais pinčers ir harmoniski veidots, spēcīgs, kompakts, ar īsu muguru un gludu, īsu spalvu. Šķirnes pārstāvjiem jāizskatās koptiem, trauksmainiem, uzmanīgiem, pašpārliecinātiem un enerģiskiem. Raksturīgākās iezīmes ir suņa īpašā gaita, riksī, ar augsti paceltām kājām, bezbailīgums un enerģiskā klātbūtne&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;. 

Suņa [[galvaskauss]] ir iegarens, pakauša paugurs neizceļas. Piere ir paralēla purna līnijai. Pieres āda bez krokām. Pāreja no pieres uz deguna muguras daļu ir labi izteikta, bet ne asa. Purnam nav jābūt smailam. Degungals vienmēr melns. Lūpas melnas, labi pieguļ pie [[žoklis|žokļiem]]. Žokļi spēcīgi. Pilna zobu formula. Šķērveida sakodiens: augšžokļa priekšzobiem jāpārsedz apakšžokļa priekšzobi. [[Acs|Acis]] ovālas formas, tumšas. Cieši pieguļoši acu plakstiņi ir labi [[pigmentācija|pigmentēti]]. [[Auss|Ausis]] &quot;V&quot; formas, taisnas vai lauztas, vērstas deniņu virzienā, ar mazliet pie galvas piekļautiem galiem. 

Kakls ne pārāk īss, eleganti izliekts bez ādas krokām. Krūšu kurvis šķērsgriezumā ovāls, diezgan dziļš, tas sasniedz [[elkonis|elkoņu]] līniju. [[Mugura]]s līnija sākot no skausta viegli nolaižas krustu virzienā. Skausts ir visaugstākais muguras punkts. Krusti noapaļoti, labi muskuļoti. [[Aste]] zobena vai sirpa formas&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.    

Leņķis starp [[lāpstiņa|lāpstiņu]] un [[pleca kauls|pleca kaulu]] ir 95-105°. Pleci slīpi. Elkoņi labi pieguļ pie ķermeņa. Kājām jābūt pilnīgi taisnām, bez novirzēm uz iekšu vai āru. Pakaļkājas spēcīgas, slaidas ar izteiktu apakšējās locītavas leņķi, kas arī negriežas ne uz iekšu, ne uz āru. Augšstilbi vidēja garuma, plati, labi muskuļoti. Priekškāju ķepas ir apaļas kā [[kaķis|kaķa]] ķepa. Pakaļkāju ķepas mazliet garākas. Nagi melni, īsi. Suņa gaita ir viegla, vienmērīga bez palēcieniem&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.

Miniatūrajiem pinčeriem bieži vien ir kupētas ausis un astes, lai gan AKC vairs nepieprasa to kupēšanu izstādēm. Latvijā ausu un astu kupēšana pundurpinčeriem ir aizliegta.&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=14940#&quot;Dzīvnieku aizsardzības likums&quot;]&lt;/ref&gt;

==== Izmērs ====
Miniatūrā pinčera standartaugstums ir 25-30 [[centimetrs|cm]] abiem [[dzimums|dzimumiem]]. Lai gan pundurpinčeram ir jābūt kvadrātveida proporcijām, kuces drīkst būt nedaudz garākas. Suņa [[galva]]s garums (no degungala līdz pakauša pauguram) sastāda pusi no ķermeņa garuma (no skausta līdz astes pamatnei). Svars ir apmēram 4-6 [[kilograms|kg]]&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.

==== Kažoks un krāsa ====
Kažoks ir īss, gluds un spīdīgs, bez pavilnas. [[Āda]] nekur neveido krokas. Kažoka krāsa var būt dažādu toņu ruda vai melna ar rudiem lāsumiem. Balti plankumi, kas lielāki par 1 cm vai arī melni plankumi, kas lielāki par 2 cm nozīmē automātisku diskvalifikāciju lielākajā daļā pasaules valstu. Plankumains kažoks šķirnē nav pieļaujams. Šokolādes un marmora krāsas suņus Starptautiskās kinoloģiskās federācijas standarts neatzīst&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.

=== Temperaments ===
Šie suņi ir pašpārliecināti, modri un neatkarīgi. Saimniekam bez pieredzes būtu jāapmeklē suņu apmācības nodarbības ar savu kucēnu, lai iemācītu tam paklausības bāzes. Audzināšanai jābūt konsekventai. Pret suni ir jāattiecas kā pret suni, nevis kā pret bērnu, ko pastāvīgi nēsā uz rokām un lutina. Pundurpinčeri ir ļoti aktīvi, tiem ir nepieciešamas ikdienas pastaigas lai izskrieties. Tie ir arī labi piemēroti [[adžiliti]] disciplīnai un sasniedz augstus rezultātus. Dažus indivīdus ir diezgan grūti atsaukt pēc pastaigas un saimnieki ir spiesti laist tos izskrieties tikai pilnīgi nožogotā vietā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rescueeverydog.org/min_breed.html |title=Profile&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2014|01|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140105120421/http://www.rescueeverydog.org/min_breed.html }}&lt;/ref&gt;. Miniatūrie pinčeri ir lieliski sargsuņi - viņi vienmēr ir uzmanīgi un ļoti aizdomīgi uzlūko svešiniekus, bet suņa reakciju veido tas, kā viņš bērnībā ir audzināts un [[socializācija|socializēts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/did_you_know.cfm |title=You Know&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120505001620/http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/did_you_know.cfm }}&lt;/ref&gt;. Šim sunim ir skaļa balss un izteikta tendence uz riešanu, arī bez īpaša iemesla, kas ir jākontrolē kopš agra kucēna vecuma. Saimniekam ir jāiemāca savam sunim neapriet garāmgājējus, velosipēdus, pa pretējo trotuāru ejošus citus suņus. Dažiem indivīdiem piemīt zināms kareivīgums un tieksme provocēt citus, lielākus suņus, aprejot tos atņirdzot zobus. Tāda uzvedība ir pilnīgi nepieļaujama un var arī izraisīt otra suņa uzbrukumu. Suns ir jāsocializē ar saviem radiniekiem, organizējot kopīgas pastaigas. Satiekot lielus nepazīstamus suņus, nav vēlams to ņemt uz rokām un spiest pie sevis. Tas veicina bailes un agresīvu reakciju. Pirmajā saskarsmē ar citu suni saimniekam jāpaliek neitrālam, nav jāglāsta neviens no dzīvniekiem, bet jāļauj tiem saostīties un mierīgi izvērtēt vienam otru.
Pareizi socializēts pundurpinčers kļūst par patīkamu rotaļu biedru bērniem. Viņš viegli iemācās atnest bumbiņu un izpildīt dažādus trikus. Dzīvnieku, kas īsti nepazīst bērnus labāk neatstāt bez uzraudzības, jo viņš var pārprast situāciju un neadekvāti noreaģēt&lt;ref&gt;[http://www.vetinfo.com/miniature-pinscher-temperament-and-behavior.html#&quot;Miniature Pinscher Temperament and Behavior&quot;]&lt;/ref&gt;. Suns kas ir pieradis pats spēlēt bērna lomu var smagi pārdzīvot ģimenes papildinājumu un uztvert parādījušos mazuli kā sāncensi. Pavisam maziem bērniem arī ir jāpaskaidro, ka dzīvnieks, lai cik mazs, tas nebūt nav rotaļlieta. Šis suns parasti neļaus darīt sev pāri un prot sevi aizstāvēt ar zobiem.

=== Kopšana ===
Kažoka kopšana ir vienkārša - to pietiek dažkārt izmazgāt un izsukāt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/index.cfm |title=to know&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131205164725/http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/index.cfm }}&lt;/ref&gt; Daudzi no miniatūriem pinčeriem nemīl mitrumu. Ja suns atkārtoti izrāda nepatiku iet ārā zem lietus, var iegādāties speciālu lietusmēteli. Tas pats attiecas uz silto apģērbu, it īpaši vecam dzīvniekam ziemas laikā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://dogs.animal-world.com/Toy-Dog-Breeds/MiniaturePinscher.php |title=Pinscher&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130928091737/http://dogs.animal-world.com/Toy-Dog-Breeds/MiniaturePinscher.php }}&lt;/ref&gt; Miniatūrie pinčeri ir aktīvi suņi, tiem nepieciešamas ikdienas pastaigas vai iespēja izskrieties iežogotā pagalmā. Īpaša uzmanība būtu jāvelta zobu stāvoklim, jo šim sunim ir izteikta tendence uz [[zobakmens|zobakmeņa]] veidošanos, kas ar laiku noved pie atkārtotām infekcijām mutes dobumā. Pie zobu tīrīšanas kucēns jāradina agrā bērnībā, citādi vēlāk viņš tam vairs nepakļausies. Tomēr ar to ne vienmēr pietiek. Ideālā gadījumā būtu jānopērk vienkāršs kiretāžas instruments, ko izmanto zobārsti, un regulāri jānoņem cietais zobu aplikums manuāli. Tas prasa zināmu roku veiklību un iemācīt sunim pakļauties procedūrai, mierīgi guļot uz sāniem. Zobakmeni var arī apmēram reizi gadā noņemt pie veterinārārsta, bet šī procedūra ir saistīta ar [[narkoze|narkozi]], kas pati pa sevi jau ir riskanta. Pinčerim ir arī izteikta nosliece uz [[aptaukošanās|aptaukošanos]], tāpēc ir būtiski nepieradināt savu suni pie našķiem un ēdiena atliekām no galda. Augšanas periodā kucēna [[kauls|kauli]] ir diezgan trausli. Lūzuma gadījumā būtu jāgriežas pie pieredzējuša ķirurga ortopēda, lai uzlikt ārējās fiksācijas aparātu. Kāju ģipsēšana ir ārkārtīgi riskanta un var beigties ar ekstremitātes nekrozi. Pieauguša dzīvnieka kauli kļūst izturīgāki, bet traumas gadījumā ārstēšanas tehnika nemainās. Iegādājoties kucēnu būtu jāpaprasa audzētājam klīnikas adrese, kur var gūt kvalitatīvu palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dvc.lv/lapa/lv/7365/KAULU-LUZUMU-ARSTESANA|title=Kaulu lūzumu ārstēšana. Veterinārārste - konsultante Liene Dindone.|publisher=Dzīvnieku veselības centrs|accessdate={{dat|2014|11|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304201023/http://www.dvc.lv/lapa/lv/7365/KAULU-LUZUMU-ARSTESANA|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==


[[Kategorija:Terjeri]]
[[Kategorija:Suņu šķirnes no Vācijas]]</text>
      <sha1>ctezurcx4wbus0miqdzuq4pn3s3tyxz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495698</id>
      <parentid>4495688</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:26:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Nevajag mums te neko nedodošus video</comment>
      <origin>4495698</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12733" sha1="a5lmas2rzldhpo8b9dkxagjj5ipjkb7" xml:space="preserve">{{Suņu šķirnes infokaste
|    attēls          = Pinczer miniatura 546r.jpg
|    attēla_apraksts = Miniatūrais pinčers [[Poznaņa]]s izstādē (2006).
|    nosaukums       = 
|    citi_nosaukumi  =
|    iesaukas        = 
|    valsts          = [[Vācija]]
|    svars           = 4 - 6 
|    svars_m         = 
|    svars_f         = 
|    augums          = 25 - 30
|    augums_m        =
|    augums_f        =
|    apmatojums      = īss, smalks, pieguļošs
|    krāsa           = ruds, melns ar rudiem lāsumiem
|    metiena_lielums = 2 - 4
|    mūža_ilgums     = 12 — 16
|    piezīmes        = 
}}
[[File:Miniature pinscher.jpg|thumb|Melnas krāsas miniatūrais pinčers ar rudiem lāsumiem]]
'''Miniatūrais pinčers''' (''pundurpinčers'') ir [[Vācija|vācu]] izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2. grupas, 1. sekcijas ar numuru 185, bez darba spēju pārbaudes&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fci.be/Nomenclature/Standards/185g02-en.pdf|title=Nomenclature des races de la FCI. Zwergpinscher (185).|publisher=Federation Cynologique Internationale|accessdate={{dat|2014|11|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;. Tā tikusi selekcionēta, krustojot [[vācu pinčers|vācu pinčerus]] ar [[taksis|takšiem]] un [[levrete|levretēm]]&lt;ref name=&quot;usazwerghistory&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/history.cfm#|title=Miniature Pinscher. History.|publisher=American Kennel Club mājaslapa, sadaļa: History|accessdate={{dat|2014|11|24||bez}}|archive-date={{dat|2011|08|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110827082315/http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/history.cfm}}&lt;/ref&gt;. Šķirnes piekritēji dēvē miniatūro pinčeri par &quot;rotaļu karali&quot;, jeb ''King of the Toys''{{fact}}. Jebkura trīs vai vairāku pinčeru grupa tiek dēvēta par ''bandu''{{fact}}.

== Etimoloģija ==
Stereotips, ka miniatūrais pinčers ir &quot;miniatūrs dobermanis&quot;, izveidojies, jo [[dobermanis]], jeb dobermanpinčers (šķirni izveidojis Kārlis Frīdrihs Luiss Dobermans (1834–1894) ap 1890. gadu), ASV tika ievests pirms miniatūrā pinčera. 1919. gadā miniatūrais pinčers pirmoreiz tika ievests Savienoto Valstu suņu audzētāju kluba (AKC) izstāžu ringā. Tolaik, nezinot, ka oficiālais šķirnes nosaukums Vācijā bija cverigpinčers, jeb ''zwerigpinscher'' (''mazais kodējs''), AKC to nosauca par vienkārši &quot;pinčeru&quot; un ierindoja to jauktajā suņu šķirņu kategorijā. AKC norādītais šķirnes apraksts - šķirnes pārstāvim jāatgādina miniatūrs dobermanis - arī radīja maldīgo priekšstatu, ka miniatūrais pinčers ir miniatūra dobermaņa versija. Oficiālais šķirnes nosaukums Amerikā bija &quot;pinčers&quot;, līdz 1972. gadā tas tika nomainīts uz &quot;miniatūrais pinčers&quot;, kā šo šķirni šodien pazīst visā pasaulē&lt;ref name=&quot;usazwerghistory&quot;/&gt;.

== Vēsture ==
Vēsturiski artefakti un gleznas liecina, ka pundurpinčers ir ļoti sena šķirne, bet šķirnes dokumentācija sākusies vien pirms apmēram 200 gadiem&lt;ref name=&quot;usazwerghistory&quot;/&gt;, kas šķirnes patiesos pirmsākumus atstāj atvērtus debatēm. Piemēram, 1888. gadā publicēts Džīna Bungartca (''Jean Bungartz'') zīmējums, kurā tiek salīdzināts vācu pinčers un miniatūrais pinčers.&lt;ref&gt;[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bungartz-Pinscher.jpg#&quot;Jean Bungartz zīmējums&quot;] Wikimedia sadaļa.&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
=== Izskats ===
Miniatūrais pinčers ir harmoniski veidots, spēcīgs, kompakts, ar īsu muguru un gludu, īsu spalvu. Šķirnes pārstāvjiem jāizskatās koptiem, trauksmainiem, uzmanīgiem, pašpārliecinātiem un enerģiskiem. Raksturīgākās iezīmes ir suņa īpašā gaita, riksī, ar augsti paceltām kājām, bezbailīgums un enerģiskā klātbūtne&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;. 

Suņa [[galvaskauss]] ir iegarens, pakauša paugurs neizceļas. Piere ir paralēla purna līnijai. Pieres āda bez krokām. Pāreja no pieres uz deguna muguras daļu ir labi izteikta, bet ne asa. Purnam nav jābūt smailam. Degungals vienmēr melns. Lūpas melnas, labi pieguļ pie [[žoklis|žokļiem]]. Žokļi spēcīgi. Pilna zobu formula. Šķērveida sakodiens: augšžokļa priekšzobiem jāpārsedz apakšžokļa priekšzobi. [[Acs|Acis]] ovālas formas, tumšas. Cieši pieguļoši acu plakstiņi ir labi [[pigmentācija|pigmentēti]]. [[Auss|Ausis]] &quot;V&quot; formas, taisnas vai lauztas, vērstas deniņu virzienā, ar mazliet pie galvas piekļautiem galiem. 

Kakls ne pārāk īss, eleganti izliekts bez ādas krokām. Krūšu kurvis šķērsgriezumā ovāls, diezgan dziļš, tas sasniedz [[elkonis|elkoņu]] līniju. [[Mugura]]s līnija sākot no skausta viegli nolaižas krustu virzienā. Skausts ir visaugstākais muguras punkts. Krusti noapaļoti, labi muskuļoti. [[Aste]] zobena vai sirpa formas&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.    

Leņķis starp [[lāpstiņa|lāpstiņu]] un [[pleca kauls|pleca kaulu]] ir 95-105°. Pleci slīpi. Elkoņi labi pieguļ pie ķermeņa. Kājām jābūt pilnīgi taisnām, bez novirzēm uz iekšu vai āru. Pakaļkājas spēcīgas, slaidas ar izteiktu apakšējās locītavas leņķi, kas arī negriežas ne uz iekšu, ne uz āru. Augšstilbi vidēja garuma, plati, labi muskuļoti. Priekškāju ķepas ir apaļas kā [[kaķis|kaķa]] ķepa. Pakaļkāju ķepas mazliet garākas. Nagi melni, īsi. Suņa gaita ir viegla, vienmērīga bez palēcieniem&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.

Miniatūrajiem pinčeriem bieži vien ir kupētas ausis un astes, lai gan AKC vairs nepieprasa to kupēšanu izstādēm. Latvijā ausu un astu kupēšana pundurpinčeriem ir aizliegta.&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=14940#&quot;Dzīvnieku aizsardzības likums&quot;]&lt;/ref&gt;

==== Izmērs ====
Miniatūrā pinčera standartaugstums ir 25-30 [[centimetrs|cm]] abiem [[dzimums|dzimumiem]]. Lai gan pundurpinčeram ir jābūt kvadrātveida proporcijām, kuces drīkst būt nedaudz garākas. Suņa [[galva]]s garums (no degungala līdz pakauša pauguram) sastāda pusi no ķermeņa garuma (no skausta līdz astes pamatnei). Svars ir apmēram 4-6 [[kilograms|kg]]&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.

==== Kažoks un krāsa ====
Kažoks ir īss, gluds un spīdīgs, bez pavilnas. [[Āda]] nekur neveido krokas. Kažoka krāsa var būt dažādu toņu ruda vai melna ar rudiem lāsumiem. Balti plankumi, kas lielāki par 1 cm vai arī melni plankumi, kas lielāki par 2 cm nozīmē automātisku diskvalifikāciju lielākajā daļā pasaules valstu. Plankumains kažoks šķirnē nav pieļaujams. Šokolādes un marmora krāsas suņus Starptautiskās kinoloģiskās federācijas standarts neatzīst&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.

=== Temperaments ===
Šie suņi ir pašpārliecināti, modri un neatkarīgi. Saimniekam bez pieredzes būtu jāapmeklē suņu apmācības nodarbības ar savu kucēnu, lai iemācītu tam paklausības bāzes. Audzināšanai jābūt konsekventai. Pret suni ir jāattiecas kā pret suni, nevis kā pret bērnu, ko pastāvīgi nēsā uz rokām un lutina. Pundurpinčeri ir ļoti aktīvi, tiem ir nepieciešamas ikdienas pastaigas lai izskrieties. Tie ir arī labi piemēroti [[adžiliti]] disciplīnai un sasniedz augstus rezultātus. Dažus indivīdus ir diezgan grūti atsaukt pēc pastaigas un saimnieki ir spiesti laist tos izskrieties tikai pilnīgi nožogotā vietā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rescueeverydog.org/min_breed.html |title=Profile&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2014|01|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140105120421/http://www.rescueeverydog.org/min_breed.html }}&lt;/ref&gt;. Miniatūrie pinčeri ir lieliski sargsuņi - viņi vienmēr ir uzmanīgi un ļoti aizdomīgi uzlūko svešiniekus, bet suņa reakciju veido tas, kā viņš bērnībā ir audzināts un [[socializācija|socializēts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/did_you_know.cfm |title=You Know&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120505001620/http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/did_you_know.cfm }}&lt;/ref&gt;. Šim sunim ir skaļa balss un izteikta tendence uz riešanu, arī bez īpaša iemesla, kas ir jākontrolē kopš agra kucēna vecuma. Saimniekam ir jāiemāca savam sunim neapriet garāmgājējus, velosipēdus, pa pretējo trotuāru ejošus citus suņus. Dažiem indivīdiem piemīt zināms kareivīgums un tieksme provocēt citus, lielākus suņus, aprejot tos atņirdzot zobus. Tāda uzvedība ir pilnīgi nepieļaujama un var arī izraisīt otra suņa uzbrukumu. Suns ir jāsocializē ar saviem radiniekiem, organizējot kopīgas pastaigas. Satiekot lielus nepazīstamus suņus, nav vēlams to ņemt uz rokām un spiest pie sevis. Tas veicina bailes un agresīvu reakciju. Pirmajā saskarsmē ar citu suni saimniekam jāpaliek neitrālam, nav jāglāsta neviens no dzīvniekiem, bet jāļauj tiem saostīties un mierīgi izvērtēt vienam otru.
Pareizi socializēts pundurpinčers kļūst par patīkamu rotaļu biedru bērniem. Viņš viegli iemācās atnest bumbiņu un izpildīt dažādus trikus. Dzīvnieku, kas īsti nepazīst bērnus labāk neatstāt bez uzraudzības, jo viņš var pārprast situāciju un neadekvāti noreaģēt&lt;ref&gt;[http://www.vetinfo.com/miniature-pinscher-temperament-and-behavior.html#&quot;Miniature Pinscher Temperament and Behavior&quot;]&lt;/ref&gt;. Suns kas ir pieradis pats spēlēt bērna lomu var smagi pārdzīvot ģimenes papildinājumu un uztvert parādījušos mazuli kā sāncensi. Pavisam maziem bērniem arī ir jāpaskaidro, ka dzīvnieks, lai cik mazs, tas nebūt nav rotaļlieta. Šis suns parasti neļaus darīt sev pāri un prot sevi aizstāvēt ar zobiem.

=== Kopšana ===
Kažoka kopšana ir vienkārša - to pietiek dažkārt izmazgāt un izsukāt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/index.cfm |title=to know&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131205164725/http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/index.cfm }}&lt;/ref&gt; Daudzi no miniatūriem pinčeriem nemīl mitrumu. Ja suns atkārtoti izrāda nepatiku iet ārā zem lietus, var iegādāties speciālu lietusmēteli. Tas pats attiecas uz silto apģērbu, it īpaši vecam dzīvniekam ziemas laikā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://dogs.animal-world.com/Toy-Dog-Breeds/MiniaturePinscher.php |title=Pinscher&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130928091737/http://dogs.animal-world.com/Toy-Dog-Breeds/MiniaturePinscher.php }}&lt;/ref&gt; Miniatūrie pinčeri ir aktīvi suņi, tiem nepieciešamas ikdienas pastaigas vai iespēja izskrieties iežogotā pagalmā. Īpaša uzmanība būtu jāvelta zobu stāvoklim, jo šim sunim ir izteikta tendence uz [[zobakmens|zobakmeņa]] veidošanos, kas ar laiku noved pie atkārtotām infekcijām mutes dobumā. Pie zobu tīrīšanas kucēns jāradina agrā bērnībā, citādi vēlāk viņš tam vairs nepakļausies. Tomēr ar to ne vienmēr pietiek. Ideālā gadījumā būtu jānopērk vienkāršs kiretāžas instruments, ko izmanto zobārsti, un regulāri jānoņem cietais zobu aplikums manuāli. Tas prasa zināmu roku veiklību un iemācīt sunim pakļauties procedūrai, mierīgi guļot uz sāniem. Zobakmeni var arī apmēram reizi gadā noņemt pie veterinārārsta, bet šī procedūra ir saistīta ar [[narkoze|narkozi]], kas pati pa sevi jau ir riskanta. Pinčerim ir arī izteikta nosliece uz [[aptaukošanās|aptaukošanos]], tāpēc ir būtiski nepieradināt savu suni pie našķiem un ēdiena atliekām no galda. Augšanas periodā kucēna [[kauls|kauli]] ir diezgan trausli. Lūzuma gadījumā būtu jāgriežas pie pieredzējuša ķirurga ortopēda, lai uzlikt ārējās fiksācijas aparātu. Kāju ģipsēšana ir ārkārtīgi riskanta un var beigties ar ekstremitātes nekrozi. Pieauguša dzīvnieka kauli kļūst izturīgāki, bet traumas gadījumā ārstēšanas tehnika nemainās. Iegādājoties kucēnu būtu jāpaprasa audzētājam klīnikas adrese, kur var gūt kvalitatīvu palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dvc.lv/lapa/lv/7365/KAULU-LUZUMU-ARSTESANA|title=Kaulu lūzumu ārstēšana. Veterinārārste - konsultante Liene Dindone.|publisher=Dzīvnieku veselības centrs|accessdate={{dat|2014|11|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304201023/http://www.dvc.lv/lapa/lv/7365/KAULU-LUZUMU-ARSTESANA|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==


[[Kategorija:Terjeri]]
[[Kategorija:Suņu šķirnes no Vācijas]]</text>
      <sha1>a5lmas2rzldhpo8b9dkxagjj5ipjkb7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čūetels Edžiofors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242083</id>
    <revision>
      <id>4495671</id>
      <parentid>4490054</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T12:45:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4112" sha1="5mauadlruvql8kel2oet18kvqfthpof" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Čūetels Edžiofors
 | vārds_orig              = ''Chiwetel Ejiofor''
 | attēls                  = Chiwetel Ejiofor at the 2024 Toronto International Film Festival (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Čūetels Edžiofors 2024. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1977|7|10}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, režisors, rakstnieks
 | darbības gadi           = 1995—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Čūetelu Umaedi &quot;Čūetels&quot; Edžiofors''' (''Chiwetelu Umeadi &quot;Chiwetel&quot; Ejiofor'', {{IPA2|ˈtʃuːətɛl ˈɛdʒioʊfɔːr}}; dzimis {{dat|1977|7|10}}) ir britu aktieris.

Filmējies tādās filmās kā &quot;[[Netīrā jaukā dzīve]]&quot; (2002), &quot;[[Tāda ir mīlestība]]&quot; (2003), &quot;[[&quot;Serenity&quot;: Kauja par nākotni]]&quot; (''Serenity'', 2005), ''[[Kinky Boots]]'' (2005), &quot;[[Cilvēces bērns]]&quot; (2006), ''[[Endgame]]'' (2009), &quot;[[2012 (filma)|2012]]&quot; (2009), &quot;[[Solta]]&quot; (2010), &quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot; (2013), &quot;[[Marsietis (filma)|Marsietis]]&quot; (2015), &quot;[[Trauksmes signāls 999]]&quot; (''Triple'' ''9'', 2016), &quot;[[Venoms: Pēdējā deja]]&quot; (2024), &quot;[[Čaka dzīve]]&quot; (2024), &quot;[[Bridžita Džounsa: Kā traka pēc viņa]]&quot; (''Bridget Jones: Mad About the Boy'', 2025), ''[[Eleanor the Great]]'' (2025) un &quot;[[Backrooms. Bez izejas]]&quot; (2026). Vislielāko ievērību guvis ar Solomona Nortupa lomu filmā &quot;12 gadi verdzībā&quot;, par ko ticis nominēts vairākām balvām kā labākais aktieris. 2008. gadā saņēmis [[Lorenss Olivjē|Lorensa Olivjē]] balvu par lomu teātra izrādē &quot;[[Otello]]&quot;. Edžiofors tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem aktieriem, tāpat viņa tēlojums Otello ticis atzīts par viņa paaudzes labāko.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/culture/2014/jan/10/chiwetel-ejiofor-hollywood-elite-12-years-a-slave-tipped-oscar|title=Chiwetel Ejiofor joins Hollywood elite as 12 Years a Slave tipped for Oscars|work=The Guardian |location=UK |accessdate=10 January 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/culture/film/starsandstories/10157732/A-Season-in-the-Congo-interview-with-Chiwetel-Ejiofor.html|title=A Season in the Congo: interview with Chiwetel Ejiofor|work=The Telegraph |location=UK |accessdate=9 July 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.tatler.com/the-tatler-list/e/chiwetel-ejiofor|title=Chiwetel Ejiofor|work=Tatler|location=UK|accessdate=10 January 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140223002247/http://www.tatler.com/the-tatler-list/e/chiwetel-ejiofor|archivedate={{dat|2014|02|23||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140223002247/http://www.tatler.com/the-tatler-list/e/chiwetel-ejiofor |date={{dat|2014|02|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Edžiofors, Čūetels}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu  kinoaktieri]]</text>
      <sha1>5mauadlruvql8kel2oet18kvqfthpof</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Bauskas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244161</id>
    <revision>
      <id>4495831</id>
      <parentid>4469800</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T07:42:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115857" sha1="937zxi22cims1593cg0hnqqh0gvemmy" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Bauskas novads|Bauskas novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97230156}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565704 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230156 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q645898
| label = [[Bauskas pils]]
| name = Bauskas pils
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| extlink = http://bauskaspils.lv/en/&lt;br/&gt;https://www.bauskaspils.lv/lv/&lt;br/&gt;https://www.bauskaspils.lv/ru/
| locality = Mēmeles un Mūsas satekā
| lat = 56.403611111111
| long = 24.173611111111
| p625 = {{Coord|56.403611|24.173611|display=inline}}
| image = Bauskas%20pils%20foto%20Sandris%20Kuzmickis.jpg
| commonscat = Bauska Castle
| vaid = 311
| wikipediauri = Bauskas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q15218652
| label = [[Bauskas luterāņu baznīca|Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| lat = 56.409525818298
| long = 24.18333782466
| p625 = {{Coord|56.409526|24.183338|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.JPG
| commonscat = Lutheran church in Bauska
| vaid = 6167
| wikipediauri = Bauskas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1591. - 1594., 1623.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q15218653
| label = [[Bauskas pareizticīgo baznīca|Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca]]
| name = Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Uzvaras iela 5
| lat = 56.40527778
| long = 24.18444444
| p625 = {{Coord|56.405278|24.184444|display=inline}}
| image = St.%20Georg%20orthodox%20church%20in%20Bauska%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Saint George Church (Bauska)
| vaid = 9171
| wikipediauri = Bauskas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q20558891
| label = [[Bauskas rātsnams]]
| name = Bauskas rātsnams
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rātslaukums 1
| lat = 56.4100982
| long = 24.1856766
| p625 = {{Coord|56.410098|24.185677|display=inline}}
| image = R%C4%81tsnams%2C%2029.06.2015.jpg
| commonscat = Bauska Town Hall
| vaid = 6169
| wikipediauri = Bauskas_r%C4%81tsnams
| year = 17. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46241708
| label = ''[[:d:Q46241708|Bauskas pilsdrupas ar parku]]''
| name = Bauskas pilsdrupas ar parku
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mēmeles un mūsas satekā
| lat = 56.403495297626
| long = 24.172336495147
| p625 = {{Coord|56.403495|24.172336|display=inline}}
| image = Bauskas%20pils%20ruden%C4%AB.JPG
| commonscat = Bauska Castle and Park
| vaid = 6166
| year = 15. gs. v., 1590. - 1599.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46241773
| label = ''[[:d:Q46241773|Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.410158243388
| long = 24.187080337168
| p625 = {{Coord|56.410158|24.18708|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20iela%20Bausk%C4%81.JPG
| commonscat = Historic Centre of Bauska
| vaid = 7425
| year = 15.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46241830
| label = [[Bauskas kinoteātris]]
| name = Bauskas kinoteātris
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Kalna iela 5
| lat = 56.4077103
| long = 24.187961
| p625 = {{Coord|56.40771|24.187961|display=inline}}
| image = Bauskas%20vecais%20kino%203.JPG
| commonscat = Bauska Cinema
| vaid = 8586
| wikipediauri = Bauskas_kinote%C4%81tris
| year = 1954.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46241893
| label = ''[[:d:Q46241893|Altāris ar kokgriezumiem]]''
| name = Altāris ar kokgriezumiem
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202.jpg
| vaid = 2968
| year = 1699. 1861.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46241961
| label = ''[[:d:Q46241961|Baznīcēnu soli]]''
| name = Baznīcēnu soli
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%209.jpg
| vaid = 2969
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242032
| label = ''[[:d:Q46242032|Baznīcēnu solu gali (2)]]''
| name = Baznīcēnu solu gali (2)
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2970
| year = 1640.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242100
| label = ''[[:d:Q46242100|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg
| vaid = 2972
| year = 1766.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242170
| label = ''[[:d:Q46242170|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2012.jpg
| vaid = 2973
| year = 1891.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242242
| label = ''[[:d:Q46242242|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2016.jpg
| vaid = 2981
| year = 1762.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242314
| label = ''[[:d:Q46242314|Kapa plāksne D.Grothusam]]''
| name = Kapa plāksne D.Grothusam
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2982
| year = 1599.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242386
| label = ''[[:d:Q46242386|Kapa plāksne E.Šrēderei]]''
| name = Kapa plāksne E.Šrēderei
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2983
| year = 16.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242457
| label = ''[[:d:Q46242457|Kapa plāksne G.Šmola dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne G.Šmola dzimtai
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2984
| year = 17.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242530
| label = ''[[:d:Q46242530|Kapa plāksne G.Tīzenhauzenam]]''
| name = Kapa plāksne G.Tīzenhauzenam
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2985
| year = 17.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242597
| label = ''[[:d:Q46242597|Kapa plāksne J.Šulcam]]''
| name = Kapa plāksne J.Šulcam
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2986
| year = 1593.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242663
| label = ''[[:d:Q46242663|Kapa plāksne N.Klotam]]''
| name = Kapa plāksne N.Klotam
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2987
| year = 1598.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242742
| label = ''[[:d:Q46242742|Kapa plāksne O.un F.Grothusiem]]''
| name = Kapa plāksne O.un F.Grothusiem
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 2988
| year = 1597.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242820
| label = ''[[:d:Q46242820|Torņa smailes noslēgums]]''
| name = Torņa smailes noslēgums
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| image = Bauskas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20tor%C5%86a%20smaile.JPG
| vaid = 3001
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46242946
| label = ''[[:d:Q46242946|Kapa plāksne G. Fikem]]''
| name = Kapa plāksne G. Fikem
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 13a
| locality = Sv. Gara luterāņu baznīcā
| lat = 56.4095411
| long = 24.183319
| p625 = {{Coord|56.409541|24.183319|display=inline}}
| vaid = 8639
| year = 17.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243024
| label = [[Dreņģeru iebraucamā sēta]]
| name = Dreņģeru iebraucamā sēta
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 26, k-1
| lat = 56.409354
| long = 24.184782
| p625 = {{Coord|56.409354|24.184782|display=inline}}
| image = Bauska%2C%20Pl%C5%ABdo%C5%86a%2026-1.JPG
| vaid = 6168
| wikipediauri = Dre%C5%86%C4%A3eru_iebraucam%C4%81_s%C4%93ta
| year = 19. gs. IIp.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243095
| label = ''[[:d:Q46243095|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 26, k-1
| lat = 56.409354
| long = 24.184782
| p625 = {{Coord|56.409354|24.184782|display=inline}}
| vaid = 8642
| year = 19.gs.2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243158
| label = ''[[:d:Q46243158|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Plūdoņa iela 26, k-1
| lat = 56.409354
| long = 24.184782
| p625 = {{Coord|56.409354|24.184782|display=inline}}
| vaid = 8643
| year = 19.gs.2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243283
| label = ''[[:d:Q46243283|Mācītājmāja]]''
| name = Mācītājmāja
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rīgas iela 13
| lat = 56.4101711
| long = 24.1830615
| p625 = {{Coord|56.410171|24.183062|display=inline}}
| image = Bauska%20pastorats.jpg
| vaid = 9172
| year = 19.gs. I p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243344
| label = ''[[:d:Q46243344|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rīgas iela 13
| lat = 56.4101711
| long = 24.1830615
| p625 = {{Coord|56.410171|24.183062|display=inline}}
| image = Bauska%2C%20R%C4%ABgas%2013.JPG
| vaid = 8644
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243406
| label = ''[[:d:Q46243406|Zirgu pasts]]''
| name = Zirgu pasts
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rīgas iela 22a
| lat = 56.411175
| long = 24.1901173
| p625 = {{Coord|56.411175|24.190117|display=inline}}
| image = Bauskas%20zirgu%20pasts.JPG
| vaid = 8659
| year = 19.gs.1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243474
| label = ''[[:d:Q46243474|Dzīvojamā un veikalu ēka]]''
| name = Dzīvojamā un veikalu ēka
| municipality = Bauska
| district = Bauska
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rīgas iela 41
| lat = 56.4114081
| long = 24.1890489
| p625 = {{Coord|56.411408|24.189049|display=inline}}
| image = Bauska%2C%20R%C4%ABgas%2041.JPG
| vaid = 8693
| year = 19.gs.II.p., 1906.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bauska
}}
{{monument
| qid = Q46243784
| label = ''[[:d:Q46243784|Altāri (3)]]''
| name = Altāri (3)
| municipality = Brunava
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Brunavas katoļu baznīcā
| lat = 56.35611111
| long = 24.38916667
| p625 = {{Coord|56.356111|24.389167|display=inline}}
| image = Brunavas%20kato%C4%BCu%20baznica.jpg
| vaid = 3004
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Brunavas baznīca|Brunavas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Brunava
}}
{{monument
| qid = Q46243599
| label = ''[[:d:Q46243599|Žluktenes senkapi]]''
| name = Žluktenes senkapi
| municipality = Brunavas pagasts
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Birzniekiem un Ievlejām
| lat = 56.300704019023
| long = 24.306155386024
| p625 = {{Coord|56.300704|24.306155|display=inline}}
| vaid = 312
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Brunavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46243646
| label = ''[[:d:Q46243646|Dzirnavu senkapi]]''
| name = Dzirnavu senkapi
| municipality = Brunavas pagasts
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Dzirnavām
| lat = 56.318149568128
| long = 24.5095886101
| p625 = {{Coord|56.31815|24.509589|display=inline}}
| vaid = 313
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Brunavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46243691
| label = [[Sviļu kalns|Sviļu kalns - viduslaiku nocietinājums]]
| name = Sviļu kalns - viduslaiku nocietinājums
| municipality = Brunavas pagasts
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Sviļiem un Būkām
| lat = 56.347418962996
| long = 24.396912694637
| p625 = {{Coord|56.347419|24.396913|display=inline}}
| vaid = 314
| wikipediauri = Svi%C4%BCu_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Brunavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46243741
| label = ''[[:d:Q46243741|Upenieku senkapi]]''
| name = Upenieku senkapi
| municipality = Brunavas pagasts
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Upeniekiem
| lat = 56.357077377634
| long = 24.404192513632
| p625 = {{Coord|56.357077|24.404193|display=inline}}
| vaid = 315
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Brunavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46243830
| label = [[Budbergas luterāņu baznīca|Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca]]
| name = Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca
| municipality = Budberga
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.318472388848
| long = 24.537560366105
| p625 = {{Coord|56.318472|24.53756|display=inline}}
| image = Budbergas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202007-03-24.jpg
| commonscat = Lutheran church in Budberga
| vaid = 8914
| wikipediauri = Budbergas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1865.-1866.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Budberga
}}
{{monument
| qid = Q46243893
| label = ''[[:d:Q46243893|Baznīcas iekārta]]''
| name = Baznīcas iekārta
| municipality = Budberga
| district = Brunavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca
| lat = 56.318472388848
| long = 24.537560366105
| p625 = {{Coord|56.318472|24.53756|display=inline}}
| vaid = 8918
| year = 19.gs. 60.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Budbergas luterāņu baznīca|Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca]]
| munwiki = Budberga
}}
{{monument
| qid = Q55425028
| label = ''[[:d:Q55425028|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Bārbele
| district = Bārbeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bārbeles luterāņu baznīcā
| lat = 56.452415000417
| long = 24.597872000199
| p625 = {{Coord|56.452415|24.597872|display=inline}}
| image = Altaris%20barbele.jpg
| vaid = 2959
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rbele
}}
{{monument
| qid = Q55425019
| label = [[Pilveru pilskalns]]
| name = Pilveru pilskalns
| municipality = Bārbeles pagasts
| district = Bārbeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie bij. Pilveriem un bij. Kapūnēm
| lat = 56.491408099064
| long = 24.64748503006
| p625 = {{Coord|56.491408|24.647485|display=inline}}
| vaid = 309
| wikipediauri = Pilveru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rbeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425022
| label = ''[[:d:Q55425022|Jaunzemju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunzemju viduslaiku kapsēta
| municipality = Bārbeles pagasts
| district = Bārbeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Garbariem
| lat = 56.4173962249
| long = 24.640083949439
| p625 = {{Coord|56.417396|24.640084|display=inline}}
| vaid = 310
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rbeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425025
| label = ''[[:d:Q55425025|&quot;Evertu&quot; zemnieku sēta]]''
| name = &quot;Evertu&quot; zemnieku sēta
| municipality = Bārbeles pagasts
| district = Bārbeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Evertos
| lat = 56.423114501191
| long = 24.607123001317
| p625 = {{Coord|56.423115|24.607123|display=inline}}
| image = Everti.jpg
| vaid = 6095
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%81rbeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20503804
| label = [[Aužeļu pilskalns]]
| name = Aužeļu pilskalns
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Aužeļiem
| lat = 56.36454
| long = 24.36785
| p625 = {{Coord|56.36454|24.36785|display=inline}}
| image = Au%C5%BEe%C4%BCu%20pilskalns%2C%2024.04.2011.jpg
| commonscat = Aužeļu pilskalns
| vaid = 316
| wikipediauri = Au%C5%BEe%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46243989
| label = [[Mucenieku dobumakmeņi|Mucenieku dobumakmens]]
| name = Mucenieku dobumakmens
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Muceniekiem
| lat = 56.32307911246
| long = 24.276185937253
| p625 = {{Coord|56.323079|24.276186|display=inline}}
| image = Mucenieku%20dobumakmens.jpg
| vaid = 317
| wikipediauri = Mucenieku_dobumakme%C5%86i
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244031
| label = ''[[:d:Q46244031|Vēju senkapi]]''
| name = Vēju senkapi
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Vējiem
| lat = 56.323600395276
| long = 24.275629225894
| p625 = {{Coord|56.3236|24.275629|display=inline}}
| vaid = 318
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244084
| label = ''[[:d:Q46244084|Ķīķerkalns - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ķīķerkalns - viduslaiku kapsēta
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Žigļu kapsētas
| lat = 56.397175824115
| long = 24.249684029515
| p625 = {{Coord|56.397176|24.249684|display=inline}}
| vaid = 319
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244137
| label = ''[[:d:Q46244137|Ķivuļu apmetne]]''
| name = Ķivuļu apmetne
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = starp Ķivuļiem un Vējiem
| lat = 56.319723215445
| long = 24.277867750852
| p625 = {{Coord|56.319723|24.277868|display=inline}}
| vaid = 320
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244190
| label = ''[[:d:Q46244190|Dzejnieka V.Plūdoņa dzimtās mājas]]''
| name = Dzejnieka V.Plūdoņa dzimtās mājas
| municipality = Ceraukstes pagasts
| district = Ceraukstes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Lejeniekos
| lat = 56.410749238975
| long = 24.293365391846
| p625 = {{Coord|56.410749|24.293365|display=inline}}
| image = Lejnieki%20Bauska%20%282%29.jpg
| vaid = 8
| year = 1874.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Ceraukstes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244400
| label = ''[[:d:Q46244400|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes luterāņu baznīcā
| lat = 56.466017925
| long = 24.176174008
| p625 = {{Coord|56.466018|24.176174|display=inline}}
| vaid = 3006
| year = 17.gs., 20.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244460
| label = ''[[:d:Q46244460|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes luterāņu baznīcā
| lat = 56.466017925
| long = 24.176174008
| p625 = {{Coord|56.466018|24.176174|display=inline}}
| vaid = 3007
| year = 17.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244518
| label = ''[[:d:Q46244518|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes muižā
| lat = 56.464668537285
| long = 24.171126405317
| p625 = {{Coord|56.464669|24.171126|display=inline}}
| vaid = 3010
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244694|Codes muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244578
| label = ''[[:d:Q46244578|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes muižā
| lat = 56.464668537285
| long = 24.171126405317
| p625 = {{Coord|56.464669|24.171126|display=inline}}
| vaid = 3011
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244694|Codes muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244632
| label = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| name = Codes luterāņu baznīca
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.465972222222
| long = 24.176861111111
| p625 = {{Coord|56.465972|24.176861|display=inline}}
| image = Codes%20bazn%C4%ABca%202000-11-04.jpg
| commonscat = Lutheran church in Code
| vaid = 6170
| year = 1680.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244694
| label = ''[[:d:Q46244694|Codes muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Codes muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes muižā
| lat = 56.464668537285
| long = 24.171126405317
| p625 = {{Coord|56.464669|24.171126|display=inline}}
| image = Codes%20mui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%2018.11.2016.jpg
| commonscat = Code Manor House
| vaid = 6171
| year = 18. gs. 2p., 1870.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q61392288|Codes muiža]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244757
| label = ''[[:d:Q46244757|Sienu gleznojumi (2)]]''
| name = Sienu gleznojumi (2)
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes luterāņu baznīcā
| lat = 56.466017925
| long = 24.176174008
| p625 = {{Coord|56.466018|24.176174|display=inline}}
| vaid = 8645
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244820
| label = ''[[:d:Q46244820|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes luterāņu baznīcā
| lat = 56.466017925
| long = 24.176174008
| p625 = {{Coord|56.466018|24.176174|display=inline}}
| vaid = 8646
| year = 1924.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244883
| label = ''[[:d:Q46244883|Torņa smailes noslēgums]]''
| name = Torņa smailes noslēgums
| municipality = Code
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Codes luterāņu baznīcā
| lat = 56.466017925
| long = 24.176174008
| p625 = {{Coord|56.466018|24.176174|display=inline}}
| image = Tor%C5%86a%20smailes%20nosl%C4%93gums%2C%20Code%20%282%29.jpg
| commonscat = Church steeple in Code
| vaid = 8647
| year = 17.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46244632|Codes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Code
}}
{{monument
| qid = Q46244256
| label = ''[[:d:Q46244256|Čunkānu - Dreņģeru senkapi]]''
| name = Čunkānu - Dreņģeru senkapi
| municipality = Codes pagasts
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Dreņģeriem
| lat = 56.419981371475
| long = 24.213369027175
| p625 = {{Coord|56.419981|24.213369|display=inline}}
| vaid = 321
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Codes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244304
| label = ''[[:d:Q46244304|Ragaucku apmetne]]''
| name = Ragaucku apmetne
| municipality = Codes pagasts
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ragauckiem
| lat = 56.420105291406
| long = 24.243613119476
| p625 = {{Coord|56.420105|24.243613|display=inline}}
| vaid = 322
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Codes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46244355
| label = ''[[:d:Q46244355|Velna kalns]]''
| name = Velna kalns
| municipality = Codes pagasts
| district = Codes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Žagarkalnu kapsētas
| lat = 56.517037977269
| long = 24.173932533494
| p625 = {{Coord|56.517038|24.173933|display=inline}}
| image = Velna%20kalns%2C%20Codes%20pagasts%20%282%29.jpg
| commonscat = Velna kalns
| vaid = 323
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Codes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219008
| label = [[Janču baznīca|Janču Svētā Krusta Romas katoļu baznīca]]
| name = Janču Svētā Krusta Romas katoļu baznīca
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Janču baznīca
| lat = 56.503305555556
| long = 24.405416666667
| p625 = {{Coord|56.503306|24.405417|display=inline}}
| image = Jan%C4%8Du%20Sv%C4%93t%C4%81%20Krusta%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2007.jpg
| commonscat = Holy Cross church in Janči
| vaid = 9100
| wikipediauri = Jan%C4%8Du_bazn%C4%ABca
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245002
| label = ''[[:d:Q46245002|Janču katoļu baznīcas altāris]]''
| name = Janču katoļu baznīcas altāris
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Janču katoļu baznīcā
| lat = 56.50305556
| long = 24.40555556
| p625 = {{Coord|56.503056|24.405556|display=inline}}
| image = Jan%C4%8Du%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris.jpg
| vaid = 3012
| year = 17.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Janču baznīca|Janču Svētā Krusta Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245059
| label = [[Bruknas pilskalns]]
| name = Bruknas pilskalns
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Bruknām, bij. Bruknu muiža
| lat = 56.466319056735
| long = 24.438657382355
| p625 = {{Coord|56.466319|24.438657|display=inline}}
| image = Bruknas%20pilskalns.jpg
| vaid = 324
| wikipediauri = Bruknas_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245107
| label = ''[[:d:Q46245107|Lielbruknas dzirnavu senkapi (Mucenieku dzirnavu kalns)]]''
| name = Lielbruknas dzirnavu senkapi (Mucenieku dzirnavu kalns)
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Bruknām, bij. Bruknu muiža
| lat = 56.461057197082
| long = 24.438196384963
| p625 = {{Coord|56.461057|24.438196|display=inline}}
| vaid = 325
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245156
| label = ''[[:d:Q46245156|Lielauziņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lielauziņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Lielauziņiem
| lat = 56.47329302972
| long = 24.422899716993
| p625 = {{Coord|56.473293|24.4229|display=inline}}
| vaid = 326
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245205
| label = ''[[:d:Q46245205|Bruknas muižas kungu māja]]''
| name = Bruknas muižas kungu māja
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bruknas muiža
| lat = 56.468523762984
| long = 24.443102985705
| p625 = {{Coord|56.468524|24.443103|display=inline}}
| image = Bruknas%20manor.jpg
| commonscat = Brukna manor house
| vaid = 8603
| year = 18.gs.v., 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504030|Bruknas muižas apbūve]]''
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245305
| label = ''[[:d:Q46245305|Bruknas muižas klētis (3)]]''
| name = Bruknas muižas klētis (3)
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = māj.: &quot;Bruņenieki&quot;; Bruknas muiža
| lat = 56.468230179826
| long = 24.442029563072
| p625 = {{Coord|56.46823|24.44203|display=inline}}
| image = Bruknas%20mui%C5%BEa%20%2803%29.jpg
| vaid = 8604
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504030|Bruknas muižas apbūve]]''
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138504030
| label = ''[[:d:Q138504030|Bruknas muižas apbūve]]''
| name = Bruknas muižas apbūve
| municipality = Dāviņu pagasts
| district = Dāviņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.46861111
| long = 24.44305556
| p625 = {{Coord|56.468611|24.443056|display=inline}}
| vaid = 8602
| year = 18.gs.v. - 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bruknas muiža]]
| munwiki = D%C4%81vi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12659430
| label = [[Kamardes pilskalns|Kamārdes pilskalns]]
| name = Kamārdes pilskalns
| municipality = Gailīšu pagasts
| district = Gailīšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mūsas kreisajā krastā uz Z no Paliepām un Alejniekiem
| lat = 56.302038201788
| long = 24.281300523271
| p625 = {{Coord|56.302038|24.281301|display=inline}}
| image = Kamardes%20piliakalnis.JPG
| commonscat = Kamārdes pilskalns
| vaid = 327
| wikipediauri = Kamardes_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gail%C4%AB%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245403
| label = ''[[:d:Q46245403|Kapenieku senkapi]]''
| name = Kapenieku senkapi
| municipality = Gailīšu pagasts
| district = Gailīšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Kapenieku kapsētas
| lat = 56.291988125761
| long = 24.183628422318
| p625 = {{Coord|56.291988|24.183628|display=inline}}
| vaid = 328
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gail%C4%AB%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245449
| label = ''[[:d:Q46245449|Podiņu senkapi]]''
| name = Podiņu senkapi
| municipality = Gailīšu pagasts
| district = Gailīšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Podiņu kapsētas
| lat = 56.350008903796
| long = 24.253044372662
| p625 = {{Coord|56.350009|24.253044|display=inline}}
| vaid = 329
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gail%C4%AB%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20754649
| label = [[Iecavas luterāņu baznīca]]
| name = Iecavas luterāņu baznīca
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.59666667
| long = 24.19166667
| p625 = {{Coord|56.596667|24.191667|display=inline}}
| image = Iecavas%20bazn%C4%ABca%202001-02-11.jpg
| commonscat = Lutheran church in Iecava
| vaid = 6173
| wikipediauri = Iecavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1641. - 1659., 1874., 1881.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007489
| label = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| name = Iecavas muižas apbūve ar parku
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.593491486621
| long = 24.198783881905
| p625 = {{Coord|56.593491|24.198784|display=inline}}
| image = Iecavas%20mui%C5%BEas%20parks%20%281%29.jpg
| vaid = 8549
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042399|Iecavas muiža]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007490
| label = ''[[:d:Q47007490|Tiltiņš]]''
| name = Tiltiņš
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Iecavas muiža
| lat = 56.592448299525
| long = 24.196914817785
| p625 = {{Coord|56.592448|24.196915|display=inline}}
| image = Tilts%20p%C4%81r%20%C4%A2eduli%20Iecav%C4%81.JPG
| commonscat = Bridge in Iecava Manor
| vaid = 8555
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007493
| label = ''[[:d:Q47007493|Veļas māja]]''
| name = Veļas māja
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Edvarta Virzas iela 1
| locality = Iecavas muiža
| lat = 56.5948692
| long = 24.2057514
| p625 = {{Coord|56.594869|24.205751|display=inline}}
| image = Iecavas1.jpg
| commonscat = Wash house in Iecava Manor
| vaid = 8554
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007495
| label = ''[[:d:Q47007495|Bibliotēka]]''
| name = Bibliotēka
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Grāfa laukums 1
| locality = Iecavas muiža
| lat = 56.5933236
| long = 24.2053438
| p625 = {{Coord|56.593324|24.205344|display=inline}}
| image = Iecavas%20mui%C5%BEas%20bibliot%C4%93ka%2C%2018.11.2016.jpg
| commonscat = Library in Iecava Manor
| vaid = 8551
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007496
| label = ''[[:d:Q47007496|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Grāfa laukums 3
| locality = Iecavas muiža
| lat = 56.5927705
| long = 24.2053196
| p625 = {{Coord|56.592771|24.20532|display=inline}}
| image = Suur-Iecava%20m%C3%B5is%2011.JPG
| commonscat = Barn in Iecava Manor
| vaid = 8552
| year = 1779.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007498
| label = ''[[:d:Q47007498|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Grāfa laukums 4
| locality = Iecavas muiža
| lat = 56.5926729
| long = 24.2051939
| p625 = {{Coord|56.592673|24.205194|display=inline}}
| image = House%20%28former%20stall%29%20at%20Iecava%20manor%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio.jpg
| commonscat = Stable in Iecava Manor
| vaid = 8553
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007499
| label = ''[[:d:Q47007499|Iecavas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Iecavas viduslaiku kapsēta
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Pārupes iela 3/4
| lat = 56.597057
| long = 24.188201
| p625 = {{Coord|56.597057|24.188201|display=inline}}
| image = Iecavas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%283%29.jpg
| commonscat = Medieval cemetery in Iecava
| vaid = 330
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007500
| label = ''[[:d:Q47007500|Vārtu sarga namiņi (3)]]''
| name = Vārtu sarga namiņi (3)
| municipality = Iecava
| district = Iecava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Rīgas iela 6; Upes iela 9
| locality = Iecavas muiža, Sila māja
| lat = 56.595514133782
| long = 24.192573506621
| p625 = {{Coord|56.595514|24.192574|display=inline}}
| image = V%C4%81rtu%20sarga%20nami%C5%86%C5%A1%20%28R%C4%ABgas%20iela%206%29.jpg
| commonscat = Gatekeeper's Houses in Iecava Manor
| vaid = 8550
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47007489|Iecavas muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Iecava
}}
{{monument
| qid = Q47007481
| label = ''[[:d:Q47007481|Kļavu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kļavu viduslaiku kapsēta
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Kļavām
| lat = 56.5660159986
| long = 24.314698609659
| p625 = {{Coord|56.566016|24.314699|display=inline}}
| vaid = 331
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007482
| label = ''[[:d:Q47007482|Klibju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Klibju viduslaiku kapsēta
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Klibjiem
| lat = 56.677791179933
| long = 24.233594268337
| p625 = {{Coord|56.677791|24.233594|display=inline}}
| vaid = 332
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007483
| label = ''[[:d:Q47007483|Mazlēksnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazlēksnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Mazlēksnām
| lat = 56.557543353407
| long = 24.135456750003
| p625 = {{Coord|56.557543|24.135457|display=inline}}
| vaid = 333
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007484
| label = ''[[:d:Q47007484|Rājumnieku senkapi]]''
| name = Rājumnieku senkapi
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Rājumniekiem
| lat = 56.557890518923
| long = 24.120634181312
| p625 = {{Coord|56.557891|24.120634|display=inline}}
| vaid = 334
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007485
| label = ''[[:d:Q47007485|Rutenieku apmetne]]''
| name = Rutenieku apmetne
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ruteniekiem
| lat = 56.641990246636
| long = 24.035691140005
| p625 = {{Coord|56.64199|24.035691|display=inline}}
| vaid = 335
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007486
| label = ''[[:d:Q47007486|Sniķeru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Sniķeru viduslaiku kapsēta
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Sniķeriem
| lat = 56.629565448441
| long = 24.080439888356
| p625 = {{Coord|56.629565|24.08044|display=inline}}
| vaid = 336
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007488
| label = ''[[:d:Q47007488|Strēļu senkapi]]''
| name = Strēļu senkapi
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = starp Strēļiem un Lāčiem
| lat = 56.588325893986
| long = 24.255466813881
| p625 = {{Coord|56.588326|24.255467|display=inline}}
| vaid = 337
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483765
| label = ''[[:d:Q113483765|Iecavas Brīvības piemineklis]]''
| name = Iecavas Brīvības piemineklis
| municipality = Iecavas pagasts
| district = Iecavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-016
| locality = Iecavas parks
| image = Iecava%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%201999-11-13%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Latvian War of Independence Memorial in Iecava Manor Park
| vaid = 9234
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Iecavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46247031
| label = ''[[:d:Q46247031|Jaunsaules luterāņu baznīca]]''
| name = Jaunsaules luterāņu baznīca
| municipality = Jaunsaule
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.345561353038
| long = 24.461955740005
| p625 = {{Coord|56.345561|24.461956|display=inline}}
| image = Jaunsaules%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202000-09-02.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaunsaule
| vaid = 8701
| year = 1827.-1829.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunsaule
}}
{{monument
| qid = Q46246279
| label = ''[[:d:Q46246279|Mežotnes centra senkapi]]''
| name = Mežotnes centra senkapi
| municipality = Mežotne
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = centrā
| lat = 56.441746516638
| long = 24.05004925535
| p625 = {{Coord|56.441747|24.050049|display=inline}}
| vaid = 343
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotne
}}
{{monument
| qid = Q46246382
| label = ''[[:d:Q46246382|Mežotnes pils]]''
| name = Mežotnes pils
| municipality = Mežotne
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mežotnes muižā
| lat = 56.438244883851
| long = 24.052959267028
| p625 = {{Coord|56.438245|24.052959|display=inline}}
| image = Mezotne%20garden%20side%202014%20%284%29.JPG
| commonscat = Mežotne Palace
| vaid = 6175
| year = 1798. - 1802.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138501192|Mežotnes muižas apbūve]]''
| munwiki = Me%C5%BEotne
}}
{{monument
| qid = Q46246446
| label = ''[[:d:Q46246446|Saimniecības ēkas (2)]]''
| name = Saimniecības ēkas (2)
| municipality = Mežotne
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mežotnes muižā
| lat = 56.439024781528
| long = 24.053488250844
| p625 = {{Coord|56.439025|24.053488|display=inline}}
| image = Mezotne%20palace%27s%20household%20building%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 6176
| year = 1797. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138501192|Mežotnes muižas apbūve]]''
| munwiki = Me%C5%BEotne
}}
{{monument
| qid = Q46246509
| label = ''[[:d:Q46246509|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Mežotne
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mežotnes muižā
| lat = 56.436860747128
| long = 24.054189529723
| p625 = {{Coord|56.436861|24.05419|display=inline}}
| image = Me%C5%BEotnes%20pils%20parks%20ruden%C4%AB.JPG
| commonscat = Mežotne Palace Park
| vaid = 6177
| year = 1797. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežotnes muiža]]
| munwiki = Me%C5%BEotne
}}
{{monument
| qid = Q46246580
| label = ''[[:d:Q46246580|Interjera apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera apdare (4 telpās)
| municipality = Mežotne
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Mežotnes muižas pilī
| lat = 56.438244883934
| long = 24.052959267372
| p625 = {{Coord|56.438245|24.052959|display=inline}}
| image = Mezotne%20garden%20side%202014%20%285%29.JPG
| vaid = 3021
| year = 19.gs.s., 20.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46246382|Mežotnes pils]]''
| munwiki = Me%C5%BEotne
}}
{{monument
| qid = Q46245650
| label = ''[[:d:Q46245650|Plūdoņu apmetne]]''
| name = Plūdoņu apmetne
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Jumpravmuižas kapsētas teritorijā
| lat = 56.409552837803
| long = 24.116740884754
| p625 = {{Coord|56.409553|24.116741|display=inline}}
| vaid = 341
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245699
| label = ''[[:d:Q46245699|Jumpravas apmetne]]''
| name = Jumpravas apmetne
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Jumpravmuižas parkā
| lat = 56.415770395807
| long = 24.107991905345
| p625 = {{Coord|56.41577|24.107992|display=inline}}
| vaid = 342
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245755
| label = ''[[:d:Q46245755|Biezo senkapi un apmetne]]''
| name = Biezo senkapi un apmetne
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Bieziem
| lat = 56.497177900859
| long = 24.058118837003
| p625 = {{Coord|56.497178|24.058119|display=inline}}
| vaid = 344
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245801
| label = ''[[:d:Q46245801|Diduļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Diduļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Diduļiem
| lat = 56.487243525389
| long = 24.118063066086
| p625 = {{Coord|56.487244|24.118063|display=inline}}
| vaid = 345
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245852
| label = ''[[:d:Q46245852|Ļūdēnu apmetne]]''
| name = Ļūdēnu apmetne
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ļūdēniem
| lat = 56.497488693458
| long = 24.100549175232
| p625 = {{Coord|56.497489|24.100549|display=inline}}
| vaid = 346
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245899
| label = ''[[:d:Q46245899|Krauču apmetne]]''
| name = Krauču apmetne
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Kraučiem
| lat = 56.500372303743
| long = 24.048668273412
| p625 = {{Coord|56.500372|24.048668|display=inline}}
| vaid = 347
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245946
| label = ''[[:d:Q46245946|Kugrēnu apmetne un senkapi]]''
| name = Kugrēnu apmetne un senkapi
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Kugrēniem
| lat = 56.492241019426
| long = 24.058152305056
| p625 = {{Coord|56.492241|24.058152|display=inline}}
| vaid = 348
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245995
| label = ''[[:d:Q46245995|Svēderu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Svēderu viduslaiku kapsēta
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Upīšiem
| lat = 56.508744628175
| long = 24.117343060691
| p625 = {{Coord|56.508745|24.117343|display=inline}}
| vaid = 349
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246042
| label = ''[[:d:Q46246042|Jumpravmuižas parks]]''
| name = Jumpravmuižas parks
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.415288409086
| long = 24.109897046541
| p625 = {{Coord|56.415288|24.109897|display=inline}}
| image = Skats%20p%C4%81ri%20lielupei.jpg
| vaid = 8556
| year = 18., 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137944156|Jumpravmuiža]]''
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246089
| label = ''[[:d:Q46246089|Parka paviljons]]''
| name = Parka paviljons
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Jumpravmuižas parkā
| lat = 56.415640130253
| long = 24.107228236332
| p625 = {{Coord|56.41564|24.107228|display=inline}}
| image = Jumpravmuiza%20paviljons.jpg
| vaid = 8557
| year = 19.gs.s., 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46246042|Jumpravmuižas parks]]''
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246153
| label = ''[[:d:Q46246153|Mākslīgās pilsdrupas]]''
| name = Mākslīgās pilsdrupas
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Jumpravmuižas parkā
| lat = 56.414684955828
| long = 24.109781550728
| p625 = {{Coord|56.414685|24.109782|display=inline}}
| image = Jumpravmui%C5%BEas%20m%C4%81ksl%C4%ABgo%20pilsdrupu%20tornis%2C%2003.07.2011.%20-%2022752608518.jpg
| commonscat = Jumpravmuižas mākslīgās pilsdrupas
| vaid = 8558
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46246042|Jumpravmuižas parks]]''
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246217
| label = ''[[:d:Q46246217|Kapela]]''
| name = Kapela
| municipality = Mežotnes pagasts
| district = Mežotnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Jumpravmuižas parkā
| lat = 56.416015346261
| long = 24.110243034309
| p625 = {{Coord|56.416015|24.110243|display=inline}}
| vaid = 8559
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46246042|Jumpravmuižas parks]]''
| munwiki = Me%C5%BEotnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q1123987
| label = [[Rundāles pils]]
| name = Rundāles pils
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q1459900|Tentative World Heritage Site]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| extlink = https://rundale.net/
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.413301
| long = 24.024835
| p625 = {{Coord|56.413301|24.024835|display=inline}}
| image = Rundale%20Palace%20%286483271573%29.jpg
| commonscat = Rundāle Palace
| vaid = 6181
| wikipediauri = Rund%C4%81les_pils
| year = 1736. -1740. 1763. -1767.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q4853021
| label = ''[[:d:Q4853021|Baltā māja]]''
| name = Baltā māja
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.415833333333
| long = 24.030277777778
| p625 = {{Coord|56.415833|24.030278|display=inline}}
| image = Rundale%20baltaa%20maaja.jpg
| vaid = 6183
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184729
| label = ''[[:d:Q55184729|Griestu gleznojumi (7 telpās)]]''
| name = Griestu gleznojumi (7 telpās)
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pilī
| lat = 56.41333533053
| long = 24.024762234436
| p625 = {{Coord|56.413335|24.024762|display=inline}}
| image = %D0%A0%D0%BE%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D1%8C%20%D0%BF%D0%BE%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%BA%D0%B0%20%D0%B2%20%D0%97%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%82%D0%BE%D0%BC%20%D0%B7%D0%B0%D0%BB%D0%B5.jpg
| vaid = 3025
| year = 1765.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rundāles pils]]
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184741
| label = ''[[:d:Q55184741|Griestu un sienu mākslinieciskā apdare (29 telpās)]]''
| name = Griestu un sienu mākslinieciskā apdare (29 telpās)
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pilī
| lat = 56.41333533053
| long = 24.024762234436
| p625 = {{Coord|56.413335|24.024762|display=inline}}
| image = %D0%9E%D1%82%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%BA%D0%B0%20%D0%BF%D0%BE%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%BA%D0%B0%20%D0%B2%20%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D0%B9.jpg
| vaid = 3026
| year = 1738.-1740. 1765.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rundāles pils]]
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184745
| label = ''[[:d:Q55184745|Kāpnes (2)]]''
| name = Kāpnes (2)
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pilī
| lat = 56.41333533053
| long = 24.024762234436
| p625 = {{Coord|56.413335|24.024762|display=inline}}
| image = K%C4%81pnes%20Rund%C4%81les%20pil%C4%AB.jpg
| vaid = 3027
| year = 1738.-1740. 1765.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rundāles pils]]
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184751
| label = ''[[:d:Q55184751|Krāsnis (3)]]''
| name = Krāsnis (3)
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pilī
| lat = 56.41333533053
| long = 24.024762234436
| p625 = {{Coord|56.413335|24.024762|display=inline}}
| image = Krasns%20Rundales%20pils.jpg
| vaid = 3028
| year = 1765.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rundāles pils]]
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184762
| label = ''[[:d:Q55184762|Parkets (2 telpās)]]''
| name = Parkets (2 telpās)
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pilī
| lat = 56.41333533053
| long = 24.024762234436
| p625 = {{Coord|56.413335|24.024762|display=inline}}
| image = Another%20foggy%20day%20in%20the%20spring.%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 3029
| year = 1765.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rundāles pils]]
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184771
| label = ''[[:d:Q55184771|Dārznieka mājiņa]]''
| name = Dārznieka mājiņa
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.412875725083
| long = 24.021364348038
| p625 = {{Coord|56.412876|24.021364|display=inline}}
| image = D%C4%81rznieka%20m%C4%81ji%C5%86a.JPG
| commonscat = Rundāle gardener's house
| vaid = 6182
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184798
| label = ''[[:d:Q55184798|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.410941058013
| long = 24.021751698397
| p625 = {{Coord|56.410941|24.021752|display=inline}}
| image = Bauska%20Schlosspark%201.JPG
| commonscat = Rundāle French garden
| vaid = 6185
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184806
| label = ''[[:d:Q55184806|Staļļi ar saimniecības piebūvēm]]''
| name = Staļļi ar saimniecības piebūvēm
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.414721697852
| long = 24.026417382104
| p625 = {{Coord|56.414722|24.026417|display=inline}}
| image = Rundale%20stallis.jpg
| commonscat = Stables of Rundāle Palace
| vaid = 6186
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184813
| label = ''[[:d:Q55184813|Vārti un žogs]]''
| name = Vārti un žogs
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Rundāles pils ansamblī
| lat = 56.41404342171
| long = 24.025328829821
| p625 = {{Coord|56.414043|24.025329|display=inline}}
| image = Latvia%20Rund%C4%81le%20palace%205.jpg
| vaid = 6187
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q55184829
| label = ''[[:d:Q55184829|Rundāles viduslaiku pils]]''
| name = Rundāles viduslaiku pils
| municipality = Pilsrundāle
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = &quot;Rundāles pils&quot;, Rundāles pils muzeja teritorijā
| lat = 56.413495519043
| long = 24.024480071203
| p625 = {{Coord|56.413496|24.02448|display=inline}}
| vaid = 9175
| year = 16.–17. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q137900487|Rundāle Palace Ensemble]]''
| munwiki = Pilsrund%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q12665276
| label = [[Mežotnes pilskalns]]
| name = Mežotnes pilskalns
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Mežotnes baznīcas
| lat = 56.44135
| long = 24.04511111
| p625 = {{Coord|56.44135|24.045111|display=inline}}
| image = Me%C5%BEotnes%20pilskalna%20plakums%202017.jpg
| commonscat = Mežotne hillfort
| vaid = 354
| wikipediauri = Me%C5%BEotnes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184645
| label = ''[[:d:Q55184645|Kapa plāksne D. un K.Šepingiem]]''
| name = Kapa plāksne D. un K.Šepingiem
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Priedīšu kapos
| lat = 56.418097579757
| long = 24.081125408978
| p625 = {{Coord|56.418098|24.081125|display=inline}}
| image = Shepingu%20plaksne.jpg
| vaid = 3024
| year = 1592.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184649
| label = ''[[:d:Q55184649|Siepeļņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Siepeļņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = bij. Siepeļņos
| lat = 56.435318482618
| long = 24.00856122032
| p625 = {{Coord|56.435318|24.008561|display=inline}}
| vaid = 350
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184655
| label = ''[[:d:Q55184655|Cepļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Cepļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Aizupjiem
| lat = 56.415573360208
| long = 24.033471071849
| p625 = {{Coord|56.415573|24.033471|display=inline}}
| vaid = 352
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184660
| label = ''[[:d:Q55184660|Līgotņu apmetne]]''
| name = Līgotņu apmetne
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Līgotņiem
| lat = 56.431435822634
| long = 24.039329135478
| p625 = {{Coord|56.431436|24.039329|display=inline}}
| vaid = 353
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184670
| label = ''[[:d:Q55184670|Mežotnes senkapi]]''
| name = Mežotnes senkapi
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Mežotnes pārceltuves
| lat = 56.435405308848
| long = 24.043014577187
| p625 = {{Coord|56.435405|24.043015|display=inline}}
| vaid = 355
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184674
| label = ''[[:d:Q55184674|Vīna kalns - pilskalns]]''
| name = Vīna kalns - pilskalns
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Mežotnes pilskalna
| lat = 56.436065174416
| long = 24.042650667171
| p625 = {{Coord|56.436065|24.042651|display=inline}}
| image = V%C4%ABna%20kalns%20-%20pilskalns%2003.jpg
| commonscat = Vīna kalns (hillfort), Rundāle parish
| vaid = 356
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184681
| label = ''[[:d:Q55184681|Smēdes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Smēdes viduslaiku kapsēta
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = starp Krūmiņu un Smēdes fermām
| lat = 56.397898915211
| long = 24.039685476237
| p625 = {{Coord|56.397899|24.039685|display=inline}}
| vaid = 357
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q65151453
| label = ''[[:d:Q65151453|Bornsmindes muižas apbūve ar parku]]''
| name = Bornsmindes muižas apbūve ar parku
| municipality = Rundāles pagasts
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.4125
| long = 24.10666667
| p625 = {{Coord|56.4125|24.106667|display=inline}}
| vaid = 8605
| year = 16.gs.b. - 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bornsmindes muiža|Borsmindes muiža]]
| munwiki = Rund%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184686
| label = ''[[:d:Q55184686|Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Saulaine
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Kaucmindes muižā (Saulaine)
| lat = 56.392075808341
| long = 24.130364310799
| p625 = {{Coord|56.392076|24.130364|display=inline}}
| image = Kaucmindes%20pils%201999-11-13.jpg
| commonscat = Kaucminde Manor House
| vaid = 6179
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kaucmindes muiža]]
| munwiki = Saulaine_(Rund%C4%81les_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55184693
| label = ''[[:d:Q55184693|Durvju vērtnes]]''
| name = Durvju vērtnes
| municipality = Saulaine
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Kaucmindes muižas dzīv. ēkā
| lat = 56.391999470353
| long = 24.130621196531
| p625 = {{Coord|56.391999|24.130621|display=inline}}
| image = Kaucmindes%20pils%20%287%29.jpg
| vaid = 3023
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55184686|Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Saulaine_(Rund%C4%81les_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55184702
| label = ''[[:d:Q55184702|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Saulaine
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Kaucmindes muižā
| lat = 56.393299079794
| long = 24.129957832914
| p625 = {{Coord|56.393299|24.129958|display=inline}}
| image = Hard%20days%20of%20Kaucminde%20manor%20July%202011.jpg
| vaid = 6180
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kaucmindes muiža]]
| munwiki = Saulaine_(Rund%C4%81les_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q7533778
| label = ''[[:d:Q7533778|Šēnbergas muižas kungu māja]]''
| name = Šēnbergas muižas kungu māja
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Skolas iela 5
| lat = 56.378461111111
| long = 24.649436111111
| p625 = {{Coord|56.378461|24.649436|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-16.jpg
| vaid = 8598
| year = 1894.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55425087|Skaistkalnes muižas apbūve]]''
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q15219758
| label = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| name = Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnesbaznica.JPG
| commonscat = Church of the Assumption of Mary in Skaistkalne
| vaid = 6188
| wikipediauri = Skaistkalnes_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1692.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425033
| label = ''[[:d:Q55425033|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaiskalnesbaznica3.JPG
| vaid = 3030
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425040
| label = ''[[:d:Q55425040|Baznīcēnu soli (20)]]''
| name = Baznīcēnu soli (20)
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca6.jpg
| vaid = 3031
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425043
| label = ''[[:d:Q55425043|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca111.jpg
| vaid = 3033
| year = 17./18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425044
| label = ''[[:d:Q55425044|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca13.jpg
| vaid = 3034
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425047
| label = ''[[:d:Q55425047|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20bazn%C4%ABca%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 3036
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425051
| label = ''[[:d:Q55425051|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca31.jpg
| vaid = 3038
| year = 1692.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425057
| label = ''[[:d:Q55425057|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca20.jpg
| vaid = 3039
| year = 19.gs.Ic.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425061
| label = ''[[:d:Q55425061|Sānu altāris ar skulptūrām (2)]]''
| name = Sānu altāris ar skulptūrām (2)
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalnes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca22.jpg
| vaid = 3040
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425067
| label = ''[[:d:Q55425067|Sienu un velvju apdare]]''
| name = Sienu un velvju apdare
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Skaistkalne%20church%20interior.jpg
| vaid = 3041
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425071
| label = ''[[:d:Q55425071|Antependijs]]''
| name = Antependijs
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Antependijs%201.jpg
| vaid = 8651
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425076
| label = ''[[:d:Q55425076|Biktssoli (3)]]''
| name = Biktssoli (3)
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcā
| lat = 56.38027778
| long = 24.64333333
| p625 = {{Coord|56.380278|24.643333|display=inline}}
| image = Biktssoli.jpg
| vaid = 8656
| year = 17.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425083
| label = ''[[:d:Q55425083|Klosteris]]''
| name = Klosteris
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes katoļu baznīcas teritorijā
| lat = 56.379917943286
| long = 24.642256077577
| p625 = {{Coord|56.379918|24.642256|display=inline}}
| image = Romas%20Kato%C4%BCu%20Skaistkalnes%20t%C4%93vu%20Paul%C4%ABnie%C5%A1u%20klosteris%2C%2024.04.2011.jpg
| commonscat = Skaistkalne Monastery
| vaid = 6189
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425090
| label = ''[[:d:Q55425090|Skaistkalnes pagasta magazīna]]''
| name = Skaistkalnes pagasta magazīna
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Dzirnavu iela
| lat = 56.379166065754
| long = 24.651342269469
| p625 = {{Coord|56.379166|24.651342|display=inline}}
| image = Skaistkalne%20magaz.jpg
| commonscat = Skaistkalnes pagasta magazīna
| vaid = 8599
| year = 19.gs.1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425095
| label = ''[[:d:Q55425095|Jaunās ūdensdzirnavas]]''
| name = Jaunās ūdensdzirnavas
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Dzirnavu iela 5
| lat = 56.377100633972
| long = 24.654001800773
| p625 = {{Coord|56.377101|24.654002|display=inline}}
| image = Skats%20uz%20Skaistkalnes%20mui%C5%BEas%20jaunaj%C4%81m%20%C5%ABdensdzirnav%C4%81m%2C%2024.04.2011.jpg
| vaid = 8600
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425099
| label = ''[[:d:Q55425099|Tiltiņš pār Riju strautu]]''
| name = Tiltiņš pār Riju strautu
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Kurmenes iela
| lat = 56.379663995227
| long = 24.65051931442
| p625 = {{Coord|56.379664|24.650519|display=inline}}
| image = Skaistkalne%20bridge.jpg
| vaid = 8601
| year = 19.gs.b. - 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425106
| label = ''[[:d:Q55425106|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes muižas dzīvojamā ēkā
| lat = 56.3787658
| long = 24.6463828
| p625 = {{Coord|56.378766|24.646383|display=inline}}
| image = Kamins%20skaistkalne.jpg
| vaid = 3046
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7533778|Šēnbergas muižas kungu māja]]''
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q55425110
| label = ''[[:d:Q55425110|Plafonu gleznojumi (2 telpās)]]''
| name = Plafonu gleznojumi (2 telpās)
| municipality = Skaistkalne
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Skaistkalnes muižas dzīvojamā ēkā
| lat = 56.3787658
| long = 24.6463828
| p625 = {{Coord|56.378766|24.646383|display=inline}}
| image = Skaistkalne%20griesti.jpg
| vaid = 3047
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7533778|Šēnbergas muižas kungu māja]]''
| munwiki = Skaistkalne
}}
{{monument
| qid = Q113483728
| label = ''[[:d:Q113483728|Vanagu (Rakanu) viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vanagu (Rakanu) viduslaiku kapsēta
| municipality = Skaistkalnes pagasts
| district = Skaistkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| vaid = 9256
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skaistkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425111
| label = ''[[:d:Q55425111|Berķu senkapi (Kapu sala)]]''
| name = Berķu senkapi (Kapu sala)
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Berķiem
| lat = 56.544665873386
| long = 24.461938090995
| p625 = {{Coord|56.544666|24.461938|display=inline}}
| vaid = 358
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425114
| label = ''[[:d:Q55425114|Ķuņķu Svētozols - kulta vieta]]''
| name = Ķuņķu Svētozols - kulta vieta
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ķuņķiem
| lat = 56.519272266862
| long = 24.492400514338
| p625 = {{Coord|56.519272|24.492401|display=inline}}
| vaid = 359
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425117
| label = ''[[:d:Q55425117|Ķuņķu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ķuņķu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ķuņķiem
| lat = 56.519559317171
| long = 24.49276529494
| p625 = {{Coord|56.519559|24.492765|display=inline}}
| vaid = 360
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425120
| label = ''[[:d:Q55425120|Stengu senkapi (Kara kalniņš)]]''
| name = Stengu senkapi (Kara kalniņš)
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Pliekšānos
| lat = 56.546574820773
| long = 24.515763607223
| p625 = {{Coord|56.546575|24.515764|display=inline}}
| vaid = 361
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425127
| label = ''[[:d:Q55425127|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = &quot;Pliekšāni&quot;
| lat = 56.520083911453
| long = 24.541422491662
| p625 = {{Coord|56.520084|24.541422|display=inline}}
| image = Plieksani.jpg
| vaid = 8692
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425132
| label = ''[[:d:Q55425132|Ķiru vējdzirnavas]]''
| name = Ķiru vējdzirnavas
| municipality = Stelpes pagasts
| district = Stelpes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = māj.: &quot;Rūtiņi&quot;
| lat = 56.531739561213
| long = 24.546157539035
| p625 = {{Coord|56.53174|24.546158|display=inline}}
| image = %C4%B6%C4%ABru%20v%C4%93jdzirnavas%20-%20wind%20mill.jpg
| commonscat = Kiru windmill
| vaid = 8699
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Stelpes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184947
| label = ''[[:d:Q55184947|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižā
| lat = 56.377876132207
| long = 23.932180101054
| p625 = {{Coord|56.377876|23.93218|display=inline}}
| image = Svitenes%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-02.jpg
| commonscat = Svitene manor house
| vaid = 6192
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138484579|Svitenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184954
| label = ''[[:d:Q55184954|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižas dzīv. ēkā
| lat = 56.377876131898
| long = 23.932180101544
| p625 = {{Coord|56.377876|23.93218|display=inline}}
| vaid = 3053
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55184947|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184962
| label = ''[[:d:Q55184962|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižas dzīv. ēkā
| lat = 56.377876131898
| long = 23.932180101544
| p625 = {{Coord|56.377876|23.93218|display=inline}}
| vaid = 3054
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55184947|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184967
| label = ''[[:d:Q55184967|Kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka]]''
| name = Kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižā
| lat = 56.378631358897
| long = 23.931352486553
| p625 = {{Coord|56.378631|23.931352|display=inline}}
| vaid = 6193
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138484579|Svitenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184973
| label = ''[[:d:Q55184973|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižā
| lat = 56.375735235959
| long = 23.928937355264
| p625 = {{Coord|56.375735|23.928937|display=inline}}
| image = Svitene%20kaplica.jpg
| vaid = 6194
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138484579|Svitenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184980
| label = ''[[:d:Q55184980|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižā
| lat = 56.378283419167
| long = 23.930907859367
| p625 = {{Coord|56.378283|23.930908|display=inline}}
| image = AiBe%20shop%20in%20Svitene%20%282%29.jpg
| vaid = 6195
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138484579|Svitenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184990
| label = ''[[:d:Q55184990|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Svitene
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes muižā
| lat = 56.376920708163
| long = 23.930782430058
| p625 = {{Coord|56.376921|23.930782|display=inline}}
| image = Svitene%20park.jpg
| commonscat = Svitene Manor Park
| vaid = 6196
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Svitenes muiža]]
| munwiki = Svitene
}}
{{monument
| qid = Q55184881
| label = ''[[:d:Q55184881|Liksmaņu senkapi]]''
| name = Liksmaņu senkapi
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Gubeņiem un Liksmaņiem
| lat = 56.418609442299
| long = 23.922032025633
| p625 = {{Coord|56.418609|23.922032|display=inline}}
| vaid = 362
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184887
| label = ''[[:d:Q55184887|Melnzemes kalns - apmetne]]''
| name = Melnzemes kalns - apmetne
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Lediņiem un Ingsteļiem, Virsītes upes labajā krastā
| lat = 56.350855149571
| long = 23.932254465238
| p625 = {{Coord|56.350855|23.932254|display=inline}}
| vaid = 364
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184894
| label = ''[[:d:Q55184894|Putniņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Putniņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Putniņiem
| lat = 56.425742448567
| long = 23.921158164903
| p625 = {{Coord|56.425742|23.921158|display=inline}}
| vaid = 365
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184900
| label = ''[[:d:Q55184900|Svitenes parka senkapi]]''
| name = Svitenes parka senkapi
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Svitenes parkā
| lat = 56.375575841303
| long = 23.928911084443
| p625 = {{Coord|56.375576|23.928911|display=inline}}
| vaid = 366
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184908
| label = ''[[:d:Q55184908|Bērsteles luterāņu baznīca]]''
| name = Bērsteles luterāņu baznīca
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bērstelē
| lat = 56.385287210156
| long = 23.962135150393
| p625 = {{Coord|56.385287|23.962135|display=inline}}
| image = B%C4%93rsteles%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2004.jpg
| commonscat = Bērstele Lutheran church
| vaid = 6190
| year = 1653.,1861.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184925
| label = ''[[:d:Q55184925|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Svitenes pagasts
| district = Svitenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bērsteles luterāņu baznīcā
| lat = 56.38528721
| long = 23.96213515
| p625 = {{Coord|56.385287|23.962135|display=inline}}
| vaid = 3049
| year = 1653.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55184908|Bērsteles luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Svitenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425147
| label = [[Valles luterāņu baznīca]]
| name = Valles luterāņu baznīca
| municipality = Valle
| district = Valles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.507871054557
| long = 24.721885032381
| p625 = {{Coord|56.507871|24.721885|display=inline}}
| image = Valles%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%283%29%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Lutheran church in Valle
| vaid = 8944
| wikipediauri = Valles_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1781.–1785., 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valle
}}
{{monument
| qid = Q55425138
| label = ''[[:d:Q55425138|Režisora A.Amtmaņa - Briedīša dzimtās mājas]]''
| name = Režisora A.Amtmaņa - Briedīša dzimtās mājas
| municipality = Valles pagasts
| district = Valles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Zvanītāju - Bukās
| lat = 56.506740177682
| long = 24.716201626695
| p625 = {{Coord|56.50674|24.716202|display=inline}}
| image = Zvan%C4%ABt%C4%81ju%20Bukas%20-%20Amtma%C5%86u%20muzejs%20Vall%C4%93%202002-07-18.jpg
| vaid = 6
| year = 1885.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Valles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425142
| label = [[Pētermuižas skola]]
| name = Pētermuižas skola
| municipality = Valles pagasts
| district = Valles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.539394804263
| long = 24.712798033968
| p625 = {{Coord|56.539395|24.712798|display=inline}}
| image = P%C4%93termui%C5%BEas%20skola%20%281878%29%2C%2025.04.2011..jpg
| commonscat = Pētermuiža School
| vaid = 8572
| wikipediauri = P%C4%93termui%C5%BEas_skola
| year = 19.gs.70.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219471
| label = [[Ozolaines baznīca|Ozolaines Svētā Ignācija no Lojolas Romas katoļu baznīca]]
| name = Ozolaines Svētā Ignācija no Lojolas Romas katoļu baznīca
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Ozolītes
| lat = 56.425
| long = 24.51416667
| p625 = {{Coord|56.425|24.514167|display=inline}}
| image = Ozolaines%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202002-04-13.jpg
| commonscat = Saint Ignatius of Loyola church in Ozolaine
| vaid = 9101
| wikipediauri = Ozolaines_bazn%C4%ABca
| year = 1861.–1864.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246646
| label = ''[[:d:Q46246646|Čapānu senkapi]]''
| name = Čapānu senkapi
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Čapāniem, Mēmeles labajā krastā
| lat = 56.404495200733
| long = 24.305270727213
| p625 = {{Coord|56.404495|24.305271|display=inline}}
| vaid = 367
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246691
| label = ''[[:d:Q46246691|Grigaļu senkapi]]''
| name = Grigaļu senkapi
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Grigaļiem un Bāriem
| lat = 56.344463411499
| long = 24.415112187532
| p625 = {{Coord|56.344463|24.415112|display=inline}}
| vaid = 368
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246742
| label = ''[[:d:Q46246742|Likvertenes apmetne]]''
| name = Likvertenes apmetne
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Jaunspārniņiem un Pārupēm pie Likvertenes strauta
| lat = 56.419048073708
| long = 24.288588648822
| p625 = {{Coord|56.419048|24.288589|display=inline}}
| vaid = 369
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246794
| label = ''[[:d:Q46246794|Kandratēnu Mēra kalns - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kandratēnu Mēra kalns - viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Kandratēniem un Briežiem
| lat = 56.425584251431
| long = 24.378147527111
| p625 = {{Coord|56.425584|24.378148|display=inline}}
| vaid = 370
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246884
| label = ''[[:d:Q46246884|Siliņu senkapi]]''
| name = Siliņu senkapi
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Siliņu sulu ceha
| lat = 56.333234930144
| long = 24.455647124442
| p625 = {{Coord|56.333235|24.455647|display=inline}}
| vaid = 371
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246930
| label = ''[[:d:Q46246930|Vecsaules viduslaiku kapsēta (Baznīckalns)]]''
| name = Vecsaules viduslaiku kapsēta (Baznīckalns)
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Teikām
| lat = 56.40898016586
| long = 24.322003199728
| p625 = {{Coord|56.40898|24.322003|display=inline}}
| vaid = 372
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46246980
| label = ''[[:d:Q46246980|Stanišķenu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Stanišķenu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecsaules pagasts
| district = Vecsaules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = starp Stanišķeniem un Krivackiem
| lat = 56.406313893268
| long = 24.438815939971
| p625 = {{Coord|56.406314|24.438816|display=inline}}
| vaid = 373
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsaules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425155
| label = ''[[:d:Q55425155|Čigānu kalns - pilskalns]]''
| name = Čigānu kalns - pilskalns
| municipality = Vecumnieki
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.603510925978
| long = 24.518304306802
| p625 = {{Coord|56.603511|24.518304|display=inline}}
| image = Vecumnieku%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20pilskalns.jpg
| vaid = 377
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecumnieki
}}
{{monument
| qid = Q55425158
| label = ''[[:d:Q55425158|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Vecumnieki
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Vecumnieku luterāņu baznīcā
| lat = 56.604026183454
| long = 24.518475379491
| p625 = {{Coord|56.604026|24.518475|display=inline}}
| image = Vecumnieku%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20inside%205.jpg
| commonscat = Interior of Lutheran church in Vecumnieki
| vaid = 3062
| year = 19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55425161|Vecumnieku luterāņu baznīca ar kapsētu]]''
| munwiki = Vecumnieki
}}
{{monument
| qid = Q55425161
| label = ''[[:d:Q55425161|Vecumnieku luterāņu baznīca ar kapsētu]]''
| name = Vecumnieku luterāņu baznīca ar kapsētu
| municipality = Vecumnieki
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bauskas iela
| lat = 56.60373895069
| long = 24.519936658025
| p625 = {{Coord|56.603739|24.519937|display=inline}}
| image = Vecumnieku%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%2C%2007.06.2014.jpg
| commonscat = Lutheran church in Vecumnieki
| vaid = 8591
| year = 1840.-1949.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecumnieki
}}
{{monument
| qid = Q55425164
| label = ''[[:d:Q55425164|Vecumnieku pamatskola]]''
| name = Vecumnieku pamatskola
| municipality = Vecumnieki
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bauskas iela 4
| lat = 56.602781641076
| long = 24.516270188464
| p625 = {{Coord|56.602782|24.51627|display=inline}}
| image = Sarkana%20skola.jpg
| commonscat = Vecumnieki Red School
| vaid = 8592
| year = 1887.-1889.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecumnieki
}}
{{monument
| qid = Q55425168
| label = ''[[:d:Q55425168|Vecumnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vecumnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecumnieki
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| address = Lakstīgalu iela 2
| lat = 56.6041666
| long = 24.5283341
| p625 = {{Coord|56.604167|24.528334|display=inline}}
| vaid = 374
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecumnieki
}}
{{monument
| qid = Q55425149
| label = ''[[:d:Q55425149|Brūzeņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Brūzeņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecumnieku pagasts
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Brūzeņiem
| lat = 56.566943753135
| long = 24.543124948401
| p625 = {{Coord|56.566944|24.543125|display=inline}}
| vaid = 375
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecumnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55425153
| label = ''[[:d:Q55425153|Depreju senkapi (Zaimu kapi)]]''
| name = Depreju senkapi (Zaimu kapi)
| municipality = Vecumnieku pagasts
| district = Vecumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Deprejām
| lat = 56.621395127565
| long = 24.570402021791
| p625 = {{Coord|56.621395|24.570402|display=inline}}
| vaid = 376
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecumnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184998
| label = ''[[:d:Q55184998|Galzemju senkapi]]''
| name = Galzemju senkapi
| municipality = Viesturu pagasts
| district = Viesturu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Galzemjiem
| lat = 56.443600425663
| long = 23.942926448316
| p625 = {{Coord|56.4436|23.942926|display=inline}}
| vaid = 378
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Viesturu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55185005
| label = ''[[:d:Q55185005|Mazzeltiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazzeltiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Viesturu pagasts
| district = Viesturu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Mazzeltiņiem
| lat = 56.469739168399
| long = 24.039945314628
| p625 = {{Coord|56.469739|24.039945|display=inline}}
| vaid = 379
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Viesturu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55184849
| label = ''[[:d:Q55184849|Ziedoņu apmetne un senkapi]]''
| name = Ziedoņu apmetne un senkapi
| municipality = Ziedoņi
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = Bornsmindes (Ziedoņu) parkā
| lat = 56.409519909179
| long = 24.109741793168
| p625 = {{Coord|56.40952|24.109742|display=inline}}
| vaid = 351
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ziedo%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55184860
| label = ''[[:d:Q55184860|Bornsmindes muižas kungu māja]]''
| name = Bornsmindes muižas kungu māja
| municipality = Ziedoņi
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.412547161193
| long = 24.106536265322
| p625 = {{Coord|56.412547|24.106536|display=inline}}
| image = Bornsmindes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg
| commonscat = Bornsminde manor house
| vaid = 8606
| year = 18.gs.2.p. - 19.gs.s., 1880.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q65151453|Bornsmindes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Ziedo%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55184867
| label = ''[[:d:Q55184867|Bornsmindes muižas vecākās kungu mājas paliekas]]''
| name = Bornsmindes muižas vecākās kungu mājas paliekas
| municipality = Ziedoņi
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.413619109643
| long = 24.107016395818
| p625 = {{Coord|56.413619|24.107016|display=inline}}
| vaid = 8607
| year = 16.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q65151453|Bornsmindes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Ziedo%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55184874
| label = ''[[:d:Q55184874|Bornsmindes muižas kalpu mājas (2)]]''
| name = Bornsmindes muižas kalpu mājas (2)
| municipality = Ziedoņi
| district = Rundāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-016
| lat = 56.41327262513
| long = 24.105942986158
| p625 = {{Coord|56.413273|24.105943|display=inline}}
| image = Bornsminde%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 8608
| year = 18.gs.2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q65151453|Bornsmindes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Ziedo%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q46245499
| label = ''[[:d:Q46245499|Bajāru - Jaunzemju senkapi]]''
| name = Bajāru - Jaunzemju senkapi
| municipality = Īslīces pagasts
| district = Īslīces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Bajāriem
| lat = 56.351599000877
| long = 24.143932999248
| p625 = {{Coord|56.351599|24.143933|display=inline}}
| vaid = 338
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAsl%C4%ABces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245550
| label = ''[[:d:Q46245550|Ružu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ružu viduslaiku kapsēta
| municipality = Īslīces pagasts
| district = Īslīces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = pie Ružiem
| lat = 56.396493771143
| long = 24.217908533898
| p625 = {{Coord|56.396494|24.217909|display=inline}}
| vaid = 339
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAsl%C4%ABces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46245599
| label = ''[[:d:Q46245599|Spradžu apmetne un senkapi]]''
| name = Spradžu apmetne un senkapi
| municipality = Īslīces pagasts
| district = Īslīces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-016
| locality = starp Spradžiem un Pluktiem
| lat = 56.368306680847
| long = 24.101742857796
| p625 = {{Coord|56.368307|24.101743|display=inline}}
| vaid = 340
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAsl%C4%ABces_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Bauska Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Bauskas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Bauskas novads]]</text>
      <sha1>937zxi22cims1593cg0hnqqh0gvemmy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dobeles novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244173</id>
    <revision>
      <id>4495806</id>
      <parentid>4493109</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:20:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="114542" sha1="mam33lo2v23bq6516r247stvb1qx1wc" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97230466}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565755 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230466 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q46926057
| label = ''[[:d:Q46926057|Annenieku kapliča]]''
| name = Annenieku kapliča
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.68004202387
| long = 23.100619057951
| p625 = {{Coord|56.680042|23.100619|display=inline}}
| image = Annenieku%20kapli%C4%8Da.jpg
| vaid = 4844
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926103
| label = [[Annenieku luterāņu baznīca]]
| name = Annenieku luterāņu baznīca
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.680246
| long = 23.100728
| p625 = {{Coord|56.680246|23.100728|display=inline}}
| image = Annenieku%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%20un%20kapli%C4%8Da.jpg
| commonscat = Lutheran church in Annenieki
| vaid = 4845
| wikipediauri = Annenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926142
| label = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| name = Annas muižas apbūve
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672528215806
| long = 23.094269566387
| p625 = {{Coord|56.672528|23.09427|display=inline}}
| vaid = 4846
| year = 18. gs. b. 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Annas muiža]]
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926179
| label = ''[[:d:Q46926179|Annas muižas kungu māja]]''
| name = Annas muižas kungu māja
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672687591512
| long = 23.093853566947
| p625 = {{Coord|56.672688|23.093854|display=inline}}
| image = Annenieki%20muizha.jpg
| vaid = 4847
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926222
| label = ''[[:d:Q46926222|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672345736393
| long = 23.09430765031
| p625 = {{Coord|56.672346|23.094308|display=inline}}
| image = Building%20-%20panoramio%20%2844%29.jpg
| vaid = 4848
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46925940
| label = ''[[:d:Q46925940|Cibēnu senkapi (Kapeņu kalniņš)]]''
| name = Cibēnu senkapi (Kapeņu kalniņš)
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kapeņu ezera Z krastā pie Ružām
| lat = 56.606391507405
| long = 23.027116656349
| p625 = {{Coord|56.606392|23.027117|display=inline}}
| vaid = 724
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46925975
| label = ''[[:d:Q46925975|Avotiņu senkapi]]''
| name = Avotiņu senkapi
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 56.645748974139
| long = 23.037509660146
| p625 = {{Coord|56.645749|23.03751|display=inline}}
| vaid = 725
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926016
| label = ''[[:d:Q46926016|Ozolkalna senkapi ar upurakmeni]]''
| name = Ozolkalna senkapi ar upurakmeni
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Cibēniem un Ružām
| lat = 56.606503602596
| long = 23.034218634902
| p625 = {{Coord|56.606504|23.034219|display=inline}}
| vaid = 726
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929794
| label = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| name = Vecapguldes muižas apbūve
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534651387815
| long = 23.240074121362
| p625 = {{Coord|56.534651|23.240074|display=inline}}
| image = Vecapguldes%20mui%C5%BEa.jpg
| vaid = 4946
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042388|Vecapguldes muiža]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929836
| label = ''[[:d:Q46929836|Vecapguldes muižas pils]]''
| name = Vecapguldes muižas pils
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534537622891
| long = 23.239122666219
| p625 = {{Coord|56.534538|23.239123|display=inline}}
| image = Vecapguldes%20mui%C5%BEa.jpg
| vaid = 4947
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929882
| label = ''[[:d:Q46929882|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534358123275
| long = 23.237970450195
| p625 = {{Coord|56.534358|23.23797|display=inline}}
| vaid = 4948
| year = 18. gs. 2.p. 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929931
| label = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| name = Lielapguldes muižas apbūve
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.544357981275
| long = 23.246531580638
| p625 = {{Coord|56.544358|23.246532|display=inline}}
| vaid = 4949
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042389|Lielapguldes muiža]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929982
| label = ''[[:d:Q46929982|Lielapguldes muižas kungu māja]]''
| name = Lielapguldes muižas kungu māja
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.544824997643
| long = 23.248309026035
| p625 = {{Coord|56.544825|23.248309|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20%28Sve%C4%B7u%29%20manor%20house%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio.jpg
| vaid = 4950
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46930030
| label = ''[[:d:Q46930030|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.545737181536
| long = 23.247906526975
| p625 = {{Coord|56.545737|23.247907|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4951
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46930071
| label = ''[[:d:Q46930071|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.545491231594
| long = 23.247316078419
| p625 = {{Coord|56.545491|23.247316|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20stallis.jpg
| vaid = 4952
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q45903239
| label = [[Vecauces luterāņu baznīca]]
| name = Vecauces luterāņu baznīca
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 5
| lat = 56.4661429
| long = 22.8898943
| p625 = {{Coord|56.466143|22.889894|display=inline}}
| image = Auces%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-10-27.jpg
| commonscat = Lutheran church in Vecauce
| vaid = 4850
| wikipediauri = Vecauces_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1865. -1866.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903261
| label = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| name = Vecauces muižas apbūve
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468715
| long = 22.887017
| p625 = {{Coord|56.468715|22.887017|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2824%29.jpg
| vaid = 4851
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecauces muiža]]
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903279
| label = ''[[:d:Q45903279|Vecauces pils]]''
| name = Vecauces pils
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468195
| long = 22.887339
| p625 = {{Coord|56.468195|22.887339|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2830%29.jpg
| commonscat = Vecauce manor house
| vaid = 4852
| year = 1839. -1843.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903302
| label = ''[[:d:Q45903302|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468221225159
| long = 22.886826173285
| p625 = {{Coord|56.468221|22.886826|display=inline}}
| image = Darznieka%20maja.jpg
| vaid = 4853
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903321
| label = ''[[:d:Q45903321|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.469857891374
| long = 22.889717162222
| p625 = {{Coord|56.469858|22.889717|display=inline}}
| image = Vecauce%20klets.jpg
| vaid = 4854
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903343
| label = ''[[:d:Q45903343|Lielā klēts]]''
| name = Lielā klēts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.46793664874
| long = 22.888358413738
| p625 = {{Coord|56.467937|22.888358|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2828%29.jpg
| vaid = 4855
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903377
| label = ''[[:d:Q45903377|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.469165098349
| long = 22.891395136506
| p625 = {{Coord|56.469165|22.891395|display=inline}}
| image = Vecauces%20kuts.jpg
| vaid = 4856
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903398
| label = ''[[:d:Q45903398|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.471561209434
| long = 22.886770425522
| p625 = {{Coord|56.471561|22.88677|display=inline}}
| vaid = 4849
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903418
| label = ''[[:d:Q45903418|Auces senkapi]]''
| name = Auces senkapi
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = LLU &quot;Vecauce&quot; augļu dārzā
| lat = 56.470053921662
| long = 22.898603540128
| p625 = {{Coord|56.470054|22.898604|display=inline}}
| vaid = 727
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903437
| label = ''[[:d:Q45903437|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Jelgavas iela 1
| lat = 56.466262
| long = 22.8936704
| p625 = {{Coord|56.466262|22.89367|display=inline}}
| vaid = 3325
| year = 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q55379680
| label = ''[[:d:Q55379680|Kapa plāksne M.un A.Šrēderēm]]''
| name = Kapa plāksne M.un A.Šrēderēm
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 56.405454149
| long = 23.330673154
| p625 = {{Coord|56.405454|23.330673|display=inline}}
| vaid = 3326
| year = 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Mežmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379683
| label = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| name = Mežmuižas apbūve
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 57.116395345549
| long = 22.260222109619
| p625 = {{Coord|57.116395|22.260222|display=inline}}
| commonscat = Mežmuiža Manor
| vaid = 4857
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379686
| label = ''[[:d:Q55379686|Mežmuižas pils]]''
| name = Mežmuižas pils
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.40487678834
| long = 23.333838533598
| p625 = {{Coord|56.404877|23.333839|display=inline}}
| image = Pils%20Augstkalne.JPG
| commonscat = Mežmuiža Manor House
| vaid = 4858
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379689
| label = ''[[:d:Q55379689|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403440851167
| long = 23.335329574202
| p625 = {{Coord|56.403441|23.33533|display=inline}}
| image = Mezhmuizha%20parvaldnieka%20maja.jpg
| vaid = 4859
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379693
| label = ''[[:d:Q55379693|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403668770647
| long = 23.336115132836
| p625 = {{Coord|56.403669|23.336115|display=inline}}
| image = Mezhmuizha%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4860
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379696
| label = ''[[:d:Q55379696|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.404516810645
| long = 23.337397452587
| p625 = {{Coord|56.404517|23.337397|display=inline}}
| image = Mezhmuizhas%20klets.jpg
| vaid = 4861
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379701
| label = ''[[:d:Q55379701|Dzirnavas]]''
| name = Dzirnavas
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403041918471
| long = 23.335501314353
| p625 = {{Coord|56.403042|23.335501|display=inline}}
| vaid = 4862
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379705
| label = ''[[:d:Q55379705|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403477024701
| long = 23.3356219706
| p625 = {{Coord|56.403477|23.335622|display=inline}}
| vaid = 4863
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379707
| label = [[Mežmuižas luterāņu baznīca]]
| name = Mežmuižas luterāņu baznīca
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.405454149208
| long = 23.330673154498
| p625 = {{Coord|56.405454|23.330673|display=inline}}
| image = Augstkalne%20Lutherische%20Kirche.JPG
| commonscat = Mežmuiža Church in Augstkalne
| vaid = 4864
| wikipediauri = Me%C5%BEmui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1648.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379710
| label = ''[[:d:Q55379710|Mazpelvežu apmetne]]''
| name = Mazpelvežu apmetne
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Mazpelvežiem
| lat = 56.451676585961
| long = 23.436860723444
| p625 = {{Coord|56.451677|23.436861|display=inline}}
| vaid = 728
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379711
| label = ''[[:d:Q55379711|Kauliņu senkapi]]''
| name = Kauliņu senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kauliņiem
| lat = 56.409854928001
| long = 23.350832345227
| p625 = {{Coord|56.409855|23.350832|display=inline}}
| vaid = 729
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379713
| label = ''[[:d:Q55379713|Priedulāju senkapi]]''
| name = Priedulāju senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Priedulājiem
| lat = 56.385892561515
| long = 23.296210828952
| p625 = {{Coord|56.385893|23.296211|display=inline}}
| vaid = 730
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379716
| label = ''[[:d:Q55379716|Rubeņu senkapi]]''
| name = Rubeņu senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Rubeņiem
| lat = 56.40206884736
| long = 23.335207692123
| p625 = {{Coord|56.402069|23.335208|display=inline}}
| vaid = 731
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926265
| label = ''[[:d:Q46926265|Kviešu apmetne]]''
| name = Kviešu apmetne
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kviešiem un Pavāriņiem, Sesaviņas labajā krastā
| lat = 56.579770226208
| long = 23.293231756021
| p625 = {{Coord|56.57977|23.293232|display=inline}}
| vaid = 732
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926302
| label = ''[[:d:Q46926302|Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Oškalniem
| lat = 56.57471237082
| long = 23.329866201882
| p625 = {{Coord|56.574712|23.329866|display=inline}}
| vaid = 733
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926345
| label = ''[[:d:Q46926345|Pēkaiņu senkapi]]''
| name = Pēkaiņu senkapi
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Pēkaiņiem
| lat = 56.594449145727
| long = 23.310971174818
| p625 = {{Coord|56.594449|23.310971|display=inline}}
| vaid = 734
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927651
| label = ''[[:d:Q46927651|Bikstu ūdensdzirnavas]]''
| name = Bikstu ūdensdzirnavas
| municipality = Biksti
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Paleju dzirnavas&quot;
| lat = 56.6681524948
| long = 22.981238778436
| p625 = {{Coord|56.668152|22.981239|display=inline}}
| image = Bikstu%20dzirnavas.jpg
| vaid = 4891
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Biksti
}}
{{monument
| qid = Q12654222
| label = [[Ezerlūku pilskalns]]
| name = Ezerlūku pilskalns
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Zebrus ezera A krastā pie Ezerlūķiem
| lat = 56.63235
| long = 23.01447
| p625 = {{Coord|56.63235|23.01447|display=inline}}
| image = Ezerluuku%20pilskalns.jpg
| commonscat = Ezerlūku pilskalns
| vaid = 746
| wikipediauri = Ezerl%C5%ABku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16472787
| label = [[Smiltnieku pilskalns]]
| name = Smiltnieku pilskalns
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu mežn., Silkalnu iec. 159. kv.,1 km DA no Ezerlūķu pilakalna
| lat = 56.62794622524
| long = 23.015561251659
| p625 = {{Coord|56.627946|23.015561|display=inline}}
| vaid = 741
| wikipediauri = Smiltnieku_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927164
| label = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| name = Bikstu muižas apbūve
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.695067523816
| long = 22.973246646962
| p625 = {{Coord|56.695068|22.973247|display=inline}}
| vaid = 4892
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bikstu muiža]]
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927203
| label = ''[[:d:Q46927203|Bikstu muižas pils]]''
| name = Bikstu muižas pils
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.694105428599
| long = 22.971344309137
| p625 = {{Coord|56.694105|22.971344|display=inline}}
| image = Bikstu%20mui%C5%BEas%20pils%202001-05-01.jpg
| vaid = 4893
| year = 1865.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927249
| label = ''[[:d:Q46927249|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.692879397482
| long = 22.968276742839
| p625 = {{Coord|56.692879|22.968277|display=inline}}
| vaid = 4894
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927291
| label = ''[[:d:Q46927291|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.693414198422
| long = 22.967217748171
| p625 = {{Coord|56.693414|22.967218|display=inline}}
| vaid = 4895
| year = 1863.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927339
| label = ''[[:d:Q46927339|Kūts, vēlāk kalpu māja]]''
| name = Kūts, vēlāk kalpu māja
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.693210051558
| long = 22.969091047091
| p625 = {{Coord|56.69321|22.969091|display=inline}}
| image = Biksti%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4896
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927386
| label = ''[[:d:Q46927386|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.695361318966
| long = 22.9720143798
| p625 = {{Coord|56.695361|22.972014|display=inline}}
| vaid = 4897
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927471
| label = ''[[:d:Q46927471|Audaru senkapi]]''
| name = Audaru senkapi
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Audariem
| lat = 56.694488009506
| long = 23.003602414647
| p625 = {{Coord|56.694488|23.003602|display=inline}}
| vaid = 742
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927505
| label = ''[[:d:Q46927505|Lejascīsku apmetne]]''
| name = Lejascīsku apmetne
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lejascīskām
| lat = 56.641560189347
| long = 22.965250911428
| p625 = {{Coord|56.64156|22.965251|display=inline}}
| vaid = 743
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927542
| label = ''[[:d:Q46927542|Zvirgzdu senkapi (Zviedru kapi, Kapu birzs)]]''
| name = Zvirgzdu senkapi (Zviedru kapi, Kapu birzs)
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ropēniem
| lat = 56.681767130447
| long = 22.905008857719
| p625 = {{Coord|56.681767|22.905009|display=inline}}
| vaid = 744
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927582
| label = ''[[:d:Q46927582|Vērpju senkapi]]''
| name = Vērpju senkapi
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Vērpjiem
| lat = 56.70431427717
| long = 23.000930217287
| p625 = {{Coord|56.704314|23.00093|display=inline}}
| vaid = 745
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379718
| label = ''[[:d:Q55379718|Atvašu senkapi]]''
| name = Atvašu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Atvasēm
| lat = 56.406392914539
| long = 23.187439389554
| p625 = {{Coord|56.406393|23.187439|display=inline}}
| vaid = 747
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379720
| label = ''[[:d:Q55379720|Bukaišu senkapi]]''
| name = Bukaišu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bukaišu ambulances
| lat = 56.400624251309
| long = 23.25467334401
| p625 = {{Coord|56.400624|23.254673|display=inline}}
| vaid = 748
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379721
| label = ''[[:d:Q55379721|Kvietu senkapi]]''
| name = Kvietu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kvietēm
| lat = 56.425894415148
| long = 23.216903806849
| p625 = {{Coord|56.425894|23.216904|display=inline}}
| vaid = 749
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379723
| label = ''[[:d:Q55379723|Lielogļu senkapi]]''
| name = Lielogļu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lielogļiem
| lat = 56.417953323478
| long = 23.293593214939
| p625 = {{Coord|56.417953|23.293593|display=inline}}
| vaid = 750
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379725
| label = ''[[:d:Q55379725|Strīkaišu senkapi]]''
| name = Strīkaišu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Strīkaišiem
| lat = 56.40063164033
| long = 23.199908323459
| p625 = {{Coord|56.400632|23.199908|display=inline}}
| vaid = 751
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903552
| label = ''[[:d:Q45903552|Bēnes muižas apbūve]]''
| name = Bēnes muižas apbūve
| municipality = Bēne
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Centrālais laukums 3
| lat = 56.48577
| long = 23.063798
| p625 = {{Coord|56.48577|23.063798|display=inline}}
| vaid = 4869
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bēnes muiža]]
| munwiki = B%C4%93ne
}}
{{monument
| qid = Q45903572
| label = ''[[:d:Q45903572|Bēnes muižas kungu māja]]''
| name = Bēnes muižas kungu māja
| municipality = Bēne
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Centrālais laukums 3
| lat = 56.4858388
| long = 23.0657094
| p625 = {{Coord|56.485839|23.065709|display=inline}}
| image = 2010%2008%20Bene%20%2824%29.jpg
| commonscat = Bēne Manor
| vaid = 4870
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903552|Bēnes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93ne
}}
{{monument
| qid = Q45903459
| label = ''[[:d:Q45903459|Dzirnavas]]''
| name = Dzirnavas
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Bēnes dzirnavas&quot;
| lat = 56.485894881409
| long = 23.059897050824
| p625 = {{Coord|56.485895|23.059897|display=inline}}
| image = B%C4%93nes%20dzirnavas.JPG
| commonscat = Bēne watermill
| vaid = 4871
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903477
| label = ''[[:d:Q45903477|Baukaišu senkapi]]''
| name = Baukaišu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Baukaišiem
| lat = 56.431622397028
| long = 23.093139156996
| p625 = {{Coord|56.431622|23.093139|display=inline}}
| vaid = 735
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903493
| label = ''[[:d:Q45903493|Ceriņu senkapi]]''
| name = Ceriņu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ceriņiem, pie Vilku fermas
| lat = 56.506724818334
| long = 23.05503270389
| p625 = {{Coord|56.506725|23.055033|display=inline}}
| vaid = 736
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903508
| label = ''[[:d:Q45903508|Kaijukroga senkapi]]''
| name = Kaijukroga senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Kaijukroga
| lat = 56.445014691627
| long = 23.048763216902
| p625 = {{Coord|56.445015|23.048763|display=inline}}
| vaid = 737
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903518
| label = ''[[:d:Q45903518|Liekņu senkapi]]''
| name = Liekņu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Liekņiem
| lat = 56.501689020922
| long = 23.082224939185
| p625 = {{Coord|56.501689|23.082225|display=inline}}
| vaid = 738
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903538
| label = ''[[:d:Q45903538|Ritumu apmetne]]''
| name = Ritumu apmetne
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ritumiem
| lat = 56.476082852555
| long = 23.040767996195
| p625 = {{Coord|56.476083|23.040768|display=inline}}
| vaid = 739
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929248
| label = ''[[:d:Q46929248|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| lat = 56.666170661938
| long = 23.237664407257
| p625 = {{Coord|56.666171|23.237664|display=inline}}
| vaid = 4873
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46929301
| label = ''[[:d:Q46929301|Kūts ar dzīvokli]]''
| name = Kūts ar dzīvokli
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| lat = 56.665759282116
| long = 23.237309541748
| p625 = {{Coord|56.665759|23.23731|display=inline}}
| vaid = 4874
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46929342
| label = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| name = Bērzbeķes muižas apbūve
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| vaid = 4889
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042378|Bērzbeķes muiža]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46927045
| label = ''[[:d:Q46927045|Bērzes kapliča]]''
| name = Bērzes kapliča
| municipality = Bērze
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bērzes luterāņu baznīcas
| lat = 56.68532452171
| long = 23.439663446748
| p625 = {{Coord|56.685325|23.439663|display=inline}}
| image = B%C4%93rzes%20kapli%C4%8Da%20un%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| vaid = 4875
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rze_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46927090
| label = [[Bērzes luterāņu baznīca]]
| name = Bērzes luterāņu baznīca
| municipality = Bērze
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.685505588926
| long = 23.439612868722
| p625 = {{Coord|56.685506|23.439613|display=inline}}
| image = B%C4%93rzes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Bērze
| vaid = 4879
| wikipediauri = B%C4%93rzes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18. gs. v. 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rze_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46926414
| label = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| name = Virkus muižas apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.650306657976
| long = 23.345522291916
| p625 = {{Coord|56.650307|23.345522|display=inline}}
| vaid = 4872
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Virkus muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926450
| label = ''[[:d:Q46926450|Bērzes ūdensdzirnavu apbūve]]''
| name = Bērzes ūdensdzirnavu apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679120061006
| long = 23.44356825496
| p625 = {{Coord|56.67912|23.443568|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%282%29.jpg
| vaid = 4876
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926507
| label = ''[[:d:Q46926507|Bērzes dzirnavas]]''
| name = Bērzes dzirnavas
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679004671701
| long = 23.443970303939
| p625 = {{Coord|56.679005|23.44397|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%285%29.jpg
| commonscat = Bērze watermill
| vaid = 4877
| year = 1863.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926561
| label = ''[[:d:Q46926561|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679384960524
| long = 23.443259831518
| p625 = {{Coord|56.679385|23.44326|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%284%29.jpg
| vaid = 4878
| year = 1892.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926612
| label = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| name = Bērzes muižas apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.681017266333
| long = 23.444851375602
| p625 = {{Coord|56.681017|23.444851|display=inline}}
| vaid = 4880
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bērzes muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926663
| label = ''[[:d:Q46926663|Dzīvojamā māja &quot; Saulieši &quot;]]''
| name = Dzīvojamā māja &quot; Saulieši &quot;
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.680686922416
| long = 23.445184272003
| p625 = {{Coord|56.680687|23.445184|display=inline}}
| image = Sauliesi.jpg
| vaid = 4881
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926712
| label = ''[[:d:Q46926712|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Kārkli&quot;, Bērzes muižā
| lat = 56.681232441067
| long = 23.444525874741
| p625 = {{Coord|56.681232|23.444526|display=inline}}
| image = Barn%20at%20Berze%20manor%2C%20~1857%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 4882
| year = 1857.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926757
| label = ''[[:d:Q46926757|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.681735105716
| long = 23.444490768036
| p625 = {{Coord|56.681735|23.444491|display=inline}}
| image = Berze%20klets.jpg
| vaid = 4883
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926807
| label = ''[[:d:Q46926807|Kreijas muižas kungu māja]]''
| name = Kreijas muižas kungu māja
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kreijās
| lat = 56.638470159147
| long = 23.38318692118
| p625 = {{Coord|56.63847|23.383187|display=inline}}
| vaid = 4884
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kreijas muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926844
| label = ''[[:d:Q46926844|Virkus muižas kungu māja]]''
| name = Virkus muižas kungu māja
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| vaid = 4885
| year = 18. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926886
| label = ''[[:d:Q46926886|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.652203404227
| long = 23.336736412834
| p625 = {{Coord|56.652203|23.336736|display=inline}}
| image = Virkus%20kaplica.jpg
| vaid = 4886
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926930
| label = ''[[:d:Q46926930|Klēts, vēlāk dzīvojamā ēka]]''
| name = Klēts, vēlāk dzīvojamā ēka
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.650545038494
| long = 23.344927327114
| p625 = {{Coord|56.650545|23.344927|display=inline}}
| image = Virkus%20maja.jpg
| vaid = 4887
| year = 18. gs. v. 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926971
| label = ''[[:d:Q46926971|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.649436794978
| long = 23.343978015298
| p625 = {{Coord|56.649437|23.343978|display=inline}}
| vaid = 4888
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927012
| label = ''[[:d:Q46927012|Strazdu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Strazdu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Strazdiem
| lat = 56.677312734047
| long = 23.449655846541
| p625 = {{Coord|56.677313|23.449656|display=inline}}
| vaid = 740
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483730
| label = ''[[:d:Q113483730|Latvijas pirmā Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimto māju vieta &quot;Pikšas&quot;]]''
| name = Latvijas pirmā Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimto māju vieta &quot;Pikšas&quot;
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| image = Ulmana%20piksas.jpg
| vaid = 9259
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q3737987
| label = [[Dobeles pils]]
| name = Dobeles pils
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2c
| locality = Bērzes upes labajā krastā
| lat = 56.622171
| long = 23.272757
| p625 = {{Coord|56.622171|23.272757|display=inline}}
| image = DobeleCastle%2026.05.2015.JPG
| commonscat = Dobele Castle
| vaid = 4903
| wikipediauri = Dobeles_pils
| year = 1335. -1347.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927896
| label = ''[[:d:Q46927896|Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.622959232302
| long = 23.276495928266
| p625 = {{Coord|56.622959|23.276496|display=inline}}
| vaid = 7431
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927931
| label = ''[[:d:Q46927931|Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils]]''
| name = Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes upes labajā krastā
| lat = 56.622232890497
| long = 23.272649117018
| p625 = {{Coord|56.622233|23.272649|display=inline}}
| image = Dobele%20castle%20ruins%2013th%20century%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio.jpg
| vaid = 752
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927974
| label = ''[[:d:Q46927974|Dobeles senpilsēta]]''
| name = Dobeles senpilsēta
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes upes labajā krastā, uz D un R no Dobeles pilskalna
| lat = 56.621791451881
| long = 23.272446042384
| p625 = {{Coord|56.621791|23.272446|display=inline}}
| vaid = 753
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928010
| label = ''[[:d:Q46928010|Vecā aptieka]]''
| name = Vecā aptieka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 12
| lat = 56.6239058
| long = 23.2830358
| p625 = {{Coord|56.623906|23.283036|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2012.JPG
| vaid = 4905
| year = 1806. 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928069
| label = ''[[:d:Q46928069|Epitāfija F.Drahenfelsam]]''
| name = Epitāfija F.Drahenfelsam
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Dobeles luterāņu baznīcā
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| vaid = 3329
| year = 17.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928118
| label = ''[[:d:Q46928118|Kapa plāksne A.Tīzenhauzenai]]''
| name = Kapa plāksne A.Tīzenhauzenai
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Dobeles luterāņu baznīcā
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| vaid = 3331
| year = 1648.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928168
| label = [[Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca|Dobeles luterāņu baznīca]]
| name = Dobeles luterāņu baznīca
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201.JPG
| vaid = 4919
| wikipediauri = Dobeles_Eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1495., 1595., 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928225
| label = ''[[:d:Q46928225|Latviešu biedrības nams]]''
| name = Latviešu biedrības nams
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 6
| lat = 56.6232067
| long = 23.2835884
| p625 = {{Coord|56.623207|23.283588|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%206.JPG
| vaid = 4904
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928275
| label = ''[[:d:Q46928275|Dobeles un apkārtnes slimnīca]]''
| name = Dobeles un apkārtnes slimnīca
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 11
| lat = 56.6251683
| long = 23.2791818
| p625 = {{Coord|56.625168|23.279182|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2011%20%282%29.JPG
| vaid = 4906
| year = 1919.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928326
| label = ''[[:d:Q46928326|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2
| lat = 56.6232225
| long = 23.2751933
| p625 = {{Coord|56.623222|23.275193|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%202.JPG
| vaid = 4907
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928371
| label = ''[[:d:Q46928371|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2b
| lat = 56.623173
| long = 23.274602
| p625 = {{Coord|56.623173|23.274602|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%202b.JPG
| vaid = 4908
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928461
| label = ''[[:d:Q46928461|Pagasta nams]]''
| name = Pagasta nams
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 3a
| lat = 56.6243178
| long = 23.2766065
| p625 = {{Coord|56.624318|23.276606|display=inline}}
| vaid = 4909
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928516
| label = ''[[:d:Q46928516|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50
| lat = 56.626989
| long = 23.2937546
| p625 = {{Coord|56.626989|23.293755|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2050.JPG
| vaid = 4911
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928572
| label = ''[[:d:Q46928572|Vācu mācītājmuižas apbūve]]''
| name = Vācu mācītājmuižas apbūve
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50; Brīvības iela 52; Brīvības iela 40
| lat = 56.627087573974
| long = 23.293126326249
| p625 = {{Coord|56.627088|23.293126|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2050%20%282%29.JPG
| vaid = 4910
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928608
| label = ''[[:d:Q46928608|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50; Brīvības iela 52; Brīvības iela 40
| locality = Vācu mācītājmuižā
| lat = 56.627095431735
| long = 23.292165916729
| p625 = {{Coord|56.627095|23.292166|display=inline}}
| vaid = 4913
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46928572|Vācu mācītājmuižas apbūve]]''
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928657
| label = ''[[:d:Q46928657|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 52
| locality = Vācu mācītājmuižā
| lat = 56.6271416
| long = 23.2943025
| p625 = {{Coord|56.627142|23.294303|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2052.JPG
| vaid = 4912
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928717
| label = ''[[:d:Q46928717|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Dzirnavu iela 2
| lat = 56.6196256
| long = 23.274643
| p625 = {{Coord|56.619626|23.274643|display=inline}}
| image = Dobeles%20Valsts%20%C4%A3imn%C4%81zija%208.jpg
| commonscat = Dobele State Gymnasium building
| vaid = 4914
| year = 1940.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928765
| label = ''[[:d:Q46928765|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Miera iela 51
| lat = 56.6328198
| long = 23.2694015
| p625 = {{Coord|56.63282|23.269402|display=inline}}
| vaid = 4915
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928815
| label = ''[[:d:Q46928815|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Skolas iela 2
| lat = 56.6223011
| long = 23.2789756
| p625 = {{Coord|56.622301|23.278976|display=inline}}
| image = Skolas%20iela%202%2C%20Dobele.jpg
| commonscat = Skolas iela 2 (Dobele)
| vaid = 4916
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928870
| label = ''[[:d:Q46928870|Dobeles dzelzceļa stacija]]''
| name = Dobeles dzelzceļa stacija
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Stacijas iela 2
| lat = 56.6286543
| long = 23.2844942
| p625 = {{Coord|56.628654|23.284494|display=inline}}
| image = Dobeles%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG
| commonscat = Dobele railway station building
| vaid = 4918
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928923
| label = ''[[:d:Q46928923|ūdens tornis]]''
| name = ūdens tornis
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Stacijas iela 5
| lat = 56.6289721
| long = 23.2828421
| p625 = {{Coord|56.628972|23.282842|display=inline}}
| image = Dobeles%20%C5%ABdenstornis%202.JPG
| commonscat = Dobele water tower
| vaid = 4917
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928981
| label = ''[[:d:Q46928981|Dobeles baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dobeles baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Tirgus laukums 1; Baznīcas iela 1; Baznīcas iela 1a
| locality = pie Dobeles luterāņu baznīcas
| lat = 56.623817178454
| long = 23.281179962615
| p625 = {{Coord|56.623817|23.28118|display=inline}}
| vaid = 754
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929020
| label = ''[[:d:Q46929020|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Tirgus laukums 2
| lat = 56.622739
| long = 23.281752
| p625 = {{Coord|56.622739|23.281752|display=inline}}
| image = Tirgus%20laukums%202.JPG
| vaid = 4920
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929076
| label = ''[[:d:Q46929076|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Zaļā iela 15
| lat = 56.6199249
| long = 23.2838975
| p625 = {{Coord|56.619925|23.283897|display=inline}}
| image = Za%C4%BC%C4%81%20iela%2015.JPG
| vaid = 4922
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929130
| label = ''[[:d:Q46929130|Bāļu - Šķērstaiņu senkapi un apmetne]]''
| name = Bāļu - Šķērstaiņu senkapi un apmetne
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bāļām un Šķērstaiņiem
| lat = 56.651518865445
| long = 23.231429079931
| p625 = {{Coord|56.651519|23.231429|display=inline}}
| vaid = 755
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929172
| label = ''[[:d:Q46929172|Zilā kalna senkapi]]''
| name = Zilā kalna senkapi
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Gobām
| lat = 56.652693576259
| long = 23.247569360924
| p625 = {{Coord|56.652694|23.247569|display=inline}}
| vaid = 756
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929207
| label = ''[[:d:Q46929207|Ošu senkapi]]''
| name = Ošu senkapi
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ošiem
| lat = 56.649139628914
| long = 23.244656483019
| p625 = {{Coord|56.64914|23.244656|display=inline}}
| vaid = 757
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15153534
| label = [[Lustes pils]]
| name = Lustes pils
| municipality = Jaunbērzes pagasts
| district = Jaunbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lustes muižā
| lat = 56.695482120279
| long = 23.345645440572
| p625 = {{Coord|56.695482|23.345645|display=inline}}
| image = Lustes%20pils%20kopskats.jpg
| commonscat = Lustes pils
| vaid = 4936
| wikipediauri = Lustes_pils
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042386|Lustes muiža]]''
| munwiki = Jaunb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929431
| label = ''[[:d:Q46929431|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie Batariem]]''
| name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie Batariem
| municipality = Jaunbērzes pagasts
| district = Jaunbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| lat = 56.785461176555
| long = 23.425314889416
| p625 = {{Coord|56.785461|23.425315|display=inline}}
| vaid = 8820
| year = 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Jaunb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929467
| label = [[Glūdas luterāņu baznīca]]
| name = Glūdas luterāņu baznīca
| municipality = Krimūnu pagasts
| district = Krimūnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Glūdā
| lat = 56.587738536515
| long = 23.468100912151
| p625 = {{Coord|56.587739|23.468101|display=inline}}
| image = Gl%C5%ABdas%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church ruins near Glūda
| vaid = 4937
| wikipediauri = Gl%C5%ABdas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1848.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Krim%C5%ABnu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987669
| label = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| name = Lielauces muižas apbūve
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522501729753
| long = 22.898168793304
| p625 = {{Coord|56.522502|22.898169|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%2812%29.jpg
| vaid = 4939
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Lielauces muiža]]
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987718
| label = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| name = Lielauces pils
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522805208268
| long = 22.89921883574
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%2813%29.jpg
| vaid = 4940
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987770
| label = ''[[:d:Q45987770|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.52343585192
| long = 22.896209584794
| p625 = {{Coord|56.523436|22.89621|display=inline}}
| image = Lielauce1.jpg
| vaid = 4941
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987822
| label = ''[[:d:Q45987822|Pagrabi (2)]]''
| name = Pagrabi (2)
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.523055392793
| long = 22.898321355977
| p625 = {{Coord|56.523055|22.898321|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%286%29.jpg
| vaid = 4942
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987872
| label = ''[[:d:Q45987872|Čiekuru kalte]]''
| name = Čiekuru kalte
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.520364502915
| long = 22.897525615153
| p625 = {{Coord|56.520365|22.897526|display=inline}}
| image = %C4%8Ciekuru%20kalte.jpg
| vaid = 4943
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987917
| label = ''[[:d:Q45987917|Tiltiņš]]''
| name = Tiltiņš
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.523580312269
| long = 22.898658745137
| p625 = {{Coord|56.52358|22.898659|display=inline}}
| image = Lielauce%20tilts.jpg
| vaid = 4944
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987292
| label = ''[[:d:Q45987292|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3339
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987339
| label = ''[[:d:Q45987339|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = Lielauce%20kamins1.jpg
| vaid = 3340
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987379
| label = ''[[:d:Q45987379|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3341
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987428
| label = ''[[:d:Q45987428|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3342
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987472
| label = ''[[:d:Q45987472|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3343
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987520
| label = ''[[:d:Q45987520|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = Lielauce%20krasns.jpg
| vaid = 3344
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987569
| label = ''[[:d:Q45987569|Lielauces luterāņu baznīca]]''
| name = Lielauces luterāņu baznīca
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.513656463897
| long = 22.876343916176
| p625 = {{Coord|56.513656|22.876344|display=inline}}
| image = Lielauces%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 4938
| year = 1748.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987600
| label = ''[[:d:Q45987600|Sodiņu pēdakmens - kulta vieta]]''
| name = Sodiņu pēdakmens - kulta vieta
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Sodiņiem
| lat = 56.501035486757
| long = 22.818792629696
| p625 = {{Coord|56.501035|22.818793|display=inline}}
| image = Sodinju%20akmens.jpg
| vaid = 763
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987634
| label = ''[[:d:Q45987634|Dīcmaņu - Pilsingu senkapi]]''
| name = Dīcmaņu - Pilsingu senkapi
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Dīcmaņiem un Pilsingiem
| lat = 56.506971752809
| long = 22.864155100352
| p625 = {{Coord|56.506972|22.864155|display=inline}}
| vaid = 764
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987964
| label = ''[[:d:Q45987964|Lielauces muižas parks]]''
| name = Lielauces muižas parks
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522480644851
| long = 22.898446787251
| p625 = {{Coord|56.522481|22.898447|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2014Lielauce07.JPG
| vaid = 4945
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926384
| label = ''[[:d:Q46926384|Lielbērzes kapu kapliča]]''
| name = Lielbērzes kapu kapliča
| municipality = Lielbērze
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.643667693129
| long = 23.234333174454
| p625 = {{Coord|56.643668|23.234333|display=inline}}
| vaid = 4865
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q12652779
| label = ''[[:d:Q12652779|Dēliņkalna pilskalns]]''
| name = Dēliņkalna pilskalns
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lejasdēliņiem
| lat = 56.525322678592
| long = 23.194391142944
| p625 = {{Coord|56.525323|23.194391|display=inline}}
| vaid = 769
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12667162
| label = ''[[:d:Q12667162|Ogānu pilskalns]]''
| name = Ogānu pilskalns
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ogāniem
| lat = 56.56062
| long = 23.09566
| p625 = {{Coord|56.56062|23.09566|display=inline}}
| vaid = 768
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929521
| label = ''[[:d:Q46929521|Balkona margas]]''
| name = Balkona margas
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižas pilī
| lat = 56.534537623134
| long = 23.239122666792
| p625 = {{Coord|56.534538|23.239123|display=inline}}
| vaid = 3345
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929558
| label = ''[[:d:Q46929558|Pokaiņu senkapi (Metamais kalns)]]''
| name = Pokaiņu senkapi (Metamais kalns)
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bēnes mežniec. Naudītes iec. 9. kv. pie Caunām
| lat = 56.568875546239
| long = 23.080146827975
| p625 = {{Coord|56.568876|23.080147|display=inline}}
| vaid = 765
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929592
| label = ''[[:d:Q46929592|Vecpokaiņu senkapi I, II ( Kapiņu kalns)]]''
| name = Vecpokaiņu senkapi I, II ( Kapiņu kalns)
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles mežniec. Zeltiņu iec. pie Vecpokaiņiem
| lat = 56.581095196526
| long = 23.076943651873
| p625 = {{Coord|56.581095|23.076944|display=inline}}
| vaid = 766
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929620
| label = ''[[:d:Q46929620|Jāņogānu senkapi]]''
| name = Jāņogānu senkapi
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Mauriem
| lat = 56.565057937786
| long = 23.112723497076
| p625 = {{Coord|56.565058|23.112723|display=inline}}
| vaid = 767
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929720
| label = ''[[:d:Q46929720|Spurīšu apmetne]]''
| name = Spurīšu apmetne
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Spurīšiem
| lat = 56.517188607237
| long = 23.185138177894
| p625 = {{Coord|56.517189|23.185138|display=inline}}
| vaid = 770
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929758
| label = ''[[:d:Q46929758|Soda kalniņš - nostāstu vieta]]''
| name = Soda kalniņš - nostāstu vieta
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Susuriem
| lat = 56.516721251283
| long = 23.181426655232
| p625 = {{Coord|56.516721|23.181427|display=inline}}
| vaid = 771
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930430
| label = ''[[:d:Q46930430|Penkules luterāņu baznīca]]''
| name = Penkules luterāņu baznīca
| municipality = Penkule
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.484413577765
| long = 23.190199571169
| p625 = {{Coord|56.484414|23.1902|display=inline}}
| image = Penkules%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%201.jpg
| commonscat = Lutheran church in Penkule
| vaid = 4953
| year = 1691. 1865., 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Penkule
}}
{{monument
| qid = Q12659476
| label = ''[[:d:Q12659476|Kamradžu pilskalns]]''
| name = Kamradžu pilskalns
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kamradžiem
| lat = 56.46323
| long = 23.2825
| p625 = {{Coord|56.46323|23.2825|display=inline}}
| image = Kamradzu%20pilskalns.jpg
| vaid = 773
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930106
| label = ''[[:d:Q46930106|Laģu apmetne]]''
| name = Laģu apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Dzintariem, abpus Kroņauces - Auces šosejai
| lat = 56.488986389559
| long = 23.213528964004
| p625 = {{Coord|56.488986|23.213529|display=inline}}
| vaid = 772
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930166
| label = ''[[:d:Q46930166|Ķūru apmetne]]''
| name = Ķūru apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ķūriem un Jaunzemjiem
| lat = 56.46591479434
| long = 23.305167340567
| p625 = {{Coord|56.465915|23.305167|display=inline}}
| vaid = 774
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930200
| label = ''[[:d:Q46930200|Ķūru senkapi]]''
| name = Ķūru senkapi
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ķūriem, Mazlūsveriem un Jaunzemjiem
| lat = 56.466705897323
| long = 23.293294317632
| p625 = {{Coord|56.466706|23.293294|display=inline}}
| vaid = 775
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930222
| label = ''[[:d:Q46930222|Ruņģu apmetne]]''
| name = Ruņģu apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ruņģiem un Dravniekiem
| lat = 56.511165284332
| long = 23.275126209349
| p625 = {{Coord|56.511165|23.275126|display=inline}}
| vaid = 776
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930261
| label = ''[[:d:Q46930261|Kamradžu senkapi]]''
| name = Kamradžu senkapi
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Z no Kamradžiem
| lat = 56.463451471474
| long = 23.287359636189
| p625 = {{Coord|56.463451|23.28736|display=inline}}
| vaid = 777
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45988003
| label = ''[[:d:Q45988003|Sniķeres luterāņu baznīca]]''
| name = Sniķeres luterāņu baznīca
| municipality = Sniķere
| district = Ukru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.398569221457
| long = 23.112438398114
| p625 = {{Coord|56.398569|23.112438|display=inline}}
| image = Sni%C4%B7eres%20bazn%C4%ABcas%20drupas%202002-09-07.jpg
| commonscat = Lutheran church in Sniķere
| vaid = 4962
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sni%C4%B7ere_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q7482675
| label = [[Tērvetes pilskalns]]
| name = Tērvetes pilskalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes krastā
| lat = 56.48222222
| long = 23.38527778
| p625 = {{Coord|56.482222|23.385278|display=inline}}
| image = Hillfort-Tervete%2001.jpg
| commonscat = Tērvete hillfort
| vaid = 787
| wikipediauri = T%C4%93rvetes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q10993138
| label = [[Svētkalns]]
| name = Svētkalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes labajā krastā
| lat = 56.484055398283
| long = 23.384718806204
| p625 = {{Coord|56.484055|23.384719|display=inline}}
| image = Sv%C4%93tkalns%2C%20T%C4%93rvete.jpg
| commonscat = Svētkalns
| vaid = 789
| wikipediauri = Sv%C4%93tkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q19616580
| label = [[Hofcumberges pils]]
| name = Hofcumberges pils
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Tērvetes pilskalna
| lat = 56.481619883504
| long = 23.387335806275
| p625 = {{Coord|56.48162|23.387336|display=inline}}
| image = Tervetes%20pilsdrupas.jpg
| commonscat = Tērvete Castle ruins
| vaid = 784
| wikipediauri = Hofcumberges_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50378854
| label = [[Tērvetes sanatorija]]
| name = Tērvetes sanatorija
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.484855627136
| long = 23.39324019195
| p625 = {{Coord|56.484856|23.39324|display=inline}}
| image = Sanatorija%20tervete.jpg
| commonscat = Tērvete Sanatorium
| vaid = 4959
| wikipediauri = T%C4%93rvetes_sanatorija
| year = 1930. -1934., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379730
| label = ''[[:d:Q55379730|Ciļņi (2)]]''
| name = Ciļņi (2)
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Sanatorijā &quot;Tērvete&quot;
| lat = 56.484805001127
| long = 23.393236999593
| p625 = {{Coord|56.484805|23.393237|display=inline}}
| vaid = 3346
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379732
| label = [[Kalnamuižas luterāņu baznīca|Tērvetes Kalnamuižas luterāņu baznīca]]
| name = Tērvetes Kalnamuižas luterāņu baznīca
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kalnamuiža
| lat = 56.478741530459
| long = 23.379677995019
| p625 = {{Coord|56.478742|23.379678|display=inline}}
| image = Kalnamui%C5%BEas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca19.jpg
| commonscat = Kalnamuiža Lutheran church in Tērvete
| vaid = 4957
| wikipediauri = Kalnamui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1640., 1814.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379737
| label = ''[[:d:Q55379737|Pālenu dzimtas kapliča]]''
| name = Pālenu dzimtas kapliča
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes kapos
| lat = 56.478416805074
| long = 23.3789788663
| p625 = {{Coord|56.478417|23.378979|display=inline}}
| image = P%C4%81lenu%20dzimtas%20kapli%C4%8Da%2C3.jpg
| commonscat = Chapel of the Count Pahlen in Tērvete
| vaid = 4960
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379738
| label = ''[[:d:Q55379738|Vecstēgules muižas kungu māja]]''
| name = Vecstēgules muižas kungu māja
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecstēgulē
| lat = 56.442465595592
| long = 23.340685434314
| p625 = {{Coord|56.442466|23.340685|display=inline}}
| image = Vecstegule.jpg
| vaid = 4961
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379741
| label = ''[[:d:Q55379741|Ķesteru senkapi]]''
| name = Ķesteru senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ķesteriem
| lat = 56.471727109796
| long = 23.377896854197
| p625 = {{Coord|56.471727|23.377897|display=inline}}
| vaid = 778
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379743
| label = ''[[:d:Q55379743|Līgu senkapi un kultakmens]]''
| name = Līgu senkapi un kultakmens
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Līgām
| lat = 56.488645358362
| long = 23.351133448455
| p625 = {{Coord|56.488645|23.351133|display=inline}}
| vaid = 779
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379745
| label = ''[[:d:Q55379745|Maztišu senkapi]]''
| name = Maztišu senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Maztišām
| lat = 56.508568122902
| long = 23.347315513649
| p625 = {{Coord|56.508568|23.347316|display=inline}}
| vaid = 780
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379746
| label = ''[[:d:Q55379746|Pļavnieku apmetne un senkapi]]''
| name = Pļavnieku apmetne un senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Pļavniekiem
| lat = 56.500028806345
| long = 23.389213420658
| p625 = {{Coord|56.500029|23.389213|display=inline}}
| vaid = 781
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379749
| label = ''[[:d:Q55379749|Sapņu senkapi]]''
| name = Sapņu senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Sapņiem
| lat = 56.481637470542
| long = 23.398225849282
| p625 = {{Coord|56.481637|23.398226|display=inline}}
| vaid = 782
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379751
| label = ''[[:d:Q55379751|Stūru senkapi]]''
| name = Stūru senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Stūriem, Z un A no grantsbedrēm
| lat = 56.458421662845
| long = 23.407480231365
| p625 = {{Coord|56.458422|23.40748|display=inline}}
| vaid = 783
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379757
| label = ''[[:d:Q55379757|Upurakmens]]''
| name = Upurakmens
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Tērvetes skolas
| lat = 56.469876925372
| long = 23.377797525113
| p625 = {{Coord|56.469877|23.377798|display=inline}}
| image = Tervetes%20upurakmens.jpg
| vaid = 785
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379759
| label = ''[[:d:Q55379759|Tērvetes sanatorijas dārza viduslaiku kapsēta]]''
| name = Tērvetes sanatorijas dārza viduslaiku kapsēta
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Sanatorijas &quot;Tērvete&quot; dārzā
| lat = 56.480890668779
| long = 23.393748449403
| p625 = {{Coord|56.480891|23.393748|display=inline}}
| vaid = 786
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379763
| label = ''[[:d:Q55379763|Klosterkalns - pilskalns]]''
| name = Klosterkalns - pilskalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes kreisajā krastā
| lat = 56.480098458087
| long = 23.384310957072
| p625 = {{Coord|56.480098|23.384311|display=inline}}
| image = Klosterkalns%20-%20pilskalns%20T%C4%93rvet%C4%93.jpg
| commonscat = Klosterkalns
| vaid = 788
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379770
| label = ''[[:d:Q55379770|Grāmatizdevēja J.Rapas dzimtās mājas &quot;Ķipi&quot;]]''
| name = Grāmatizdevēja J.Rapas dzimtās mājas &quot;Ķipi&quot;
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Ķipi&quot;
| lat = 56.460026942102
| long = 23.391689652696
| p625 = {{Coord|56.460027|23.39169|display=inline}}
| vaid = 8721
| year = 1885.-1928.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484104
| label = ''[[:d:Q113484104|Ķauķu senkapi]]''
| name = Ķauķu senkapi
| municipality = Ukru pagasts
| district = Ukru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij.Ķauķiem
| vaid = 9269
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ukru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927678
| label = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| name = Upesmuižas apbūve
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656496265203
| long = 22.90038942261
| p625 = {{Coord|56.656496|22.900389|display=inline}}
| vaid = 4898
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Upes muiža|Upesmuiža]]
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927717
| label = ''[[:d:Q46927717|Upesmuižas kungu māja]]''
| name = Upesmuižas kungu māja
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.657209712397
| long = 22.900357970766
| p625 = {{Coord|56.65721|22.900358|display=inline}}
| image = Upenieki.jpg
| vaid = 4899
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927761
| label = ''[[:d:Q46927761|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656488602146
| long = 22.902251961811
| p625 = {{Coord|56.656489|22.902252|display=inline}}
| image = Upenieki%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4900
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927803
| label = ''[[:d:Q46927803|Kūtis (2)]]''
| name = Kūtis (2)
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.657233732437
| long = 22.901929795397
| p625 = {{Coord|56.657234|22.90193|display=inline}}
| vaid = 4901
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927850
| label = ''[[:d:Q46927850|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656459607573
| long = 22.899730445649
| p625 = {{Coord|56.65646|22.89973|display=inline}}
| vaid = 4902
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q11008692
| label = [[Incēnu pilskalns]]
| name = Incēnu pilskalns
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Incēniem, Avīksnes upes kreisajā krastā
| lat = 56.49944444
| long = 22.74305556
| p625 = {{Coord|56.499444|22.743056|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2016Incenu05.JPG
| commonscat = Incenu hillfort
| vaid = 790
| wikipediauri = Inc%C4%93nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12665272
| label = [[Mežakalns|Mežakalna pilskalns]]
| name = Mežakalna pilskalns
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Incēnu pilskalna, Avīksnes upes labajā krastā
| lat = 56.50081482056
| long = 22.740634028573
| p625 = {{Coord|56.500815|22.740634|display=inline}}
| image = Mezhakalna%20pilskalns.jpg
| commonscat = Incenu hillfort
| vaid = 792
| wikipediauri = Me%C5%BEakalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45988070
| label = ''[[:d:Q45988070|Grīnertu senkapi]]''
| name = Grīnertu senkapi
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Grīnertiem
| lat = 56.494148955655
| long = 22.741230865049
| p625 = {{Coord|56.494149|22.741231|display=inline}}
| vaid = 791
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930465
| label = ''[[:d:Q46930465|Elkukalns - kulta vieta]]''
| name = Elkukalns - kulta vieta
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu mežn. Silkalnu iec. 162. kv., Svētezera Z krastā
| lat = 56.619306564198
| long = 22.991931537435
| p625 = {{Coord|56.619307|22.991932|display=inline}}
| vaid = 793
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930504
| label = ''[[:d:Q46930504|Grabu kapu senkapi]]''
| name = Grabu kapu senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Grabu kapsētas
| lat = 56.604313515606
| long = 22.871691110889
| p625 = {{Coord|56.604314|22.871691|display=inline}}
| vaid = 794
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930536
| label = ''[[:d:Q46930536|Īles meža senkapi]]''
| name = Īles meža senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Jankām
| lat = 56.595228051628
| long = 22.994919653325
| p625 = {{Coord|56.595228|22.99492|display=inline}}
| vaid = 758
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930561
| label = ''[[:d:Q46930561|Kaupju senkapi]]''
| name = Kaupju senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kaupju veikala, bij. Rēderiem
| lat = 56.621624984924
| long = 22.909545857259
| p625 = {{Coord|56.621625|22.909546|display=inline}}
| vaid = 795
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483732
| label = ''[[:d:Q113483732|Nacionālo Partizānu piemiņas vieta Īlē]]''
| name = Nacionālo Partizānu piemiņas vieta Īlē
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| vaid = 9261
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930301
| label = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| name = Ālaves muižas apbūve
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.501715880136
| long = 23.214141538232
| p625 = {{Coord|56.501716|23.214142|display=inline}}
| vaid = 4954
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138464149|Ālaves muiža]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46930349
| label = ''[[:d:Q46930349|Ālaves muižas kungu māja]]''
| name = Ālaves muižas kungu māja
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.501337735674
| long = 23.213707175431
| p625 = {{Coord|56.501338|23.213707|display=inline}}
| image = Alaves%20muiza.jpg
| vaid = 4955
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46930392
| label = ''[[:d:Q46930392|Stallis - kūts]]''
| name = Stallis - kūts
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.502512437597
| long = 23.212850371742
| p625 = {{Coord|56.502512|23.21285|display=inline}}
| image = %C4%80laves%20mui%C5%BEa%204.jpg
| vaid = 4956
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q45987246
| label = [[Īles luterāņu baznīca]]
| name = Īles luterāņu baznīca
| municipality = Īle
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.552622123963
| long = 23.017365152542
| p625 = {{Coord|56.552622|23.017365|display=inline}}
| image = %C4%AAles%20bazn%C4%ABca%202001-05-01.jpg
| commonscat = Lutheran church in Īle
| vaid = 4923
| wikipediauri = %C4%AAles_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%AAle
}}
{{monument
| qid = Q11009954
| label = [[Spārnu pilskalns]]
| name = Spārnu pilskalns
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Spārnu ezera A krastā pie Guntiņām
| lat = 56.55194444
| long = 23.04333333
| p625 = {{Coord|56.551944|23.043333|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2013Sparnu05.JPG
| commonscat = Spārnu hillfort
| vaid = 761
| wikipediauri = Sp%C4%81rnu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903598
| label = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| name = Īles muižas apbūve
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.550020646456
| long = 23.017794706861
| p625 = {{Coord|56.550021|23.017795|display=inline}}
| vaid = 4924
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510296|Īles muiža]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903613
| label = ''[[:d:Q45903613|Īles muižas pils]]''
| name = Īles muižas pils
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.549181730867
| long = 23.016913078529
| p625 = {{Coord|56.549182|23.016913|display=inline}}
| image = Iles%20muizha.jpg
| vaid = 4925
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903635
| label = ''[[:d:Q45903635|Sanatorijas direktora māja]]''
| name = Sanatorijas direktora māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.548073471833
| long = 23.017181163552
| p625 = {{Coord|56.548073|23.017181|display=inline}}
| vaid = 4926
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986768
| label = ''[[:d:Q45986768|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| vaid = 4928
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986814
| label = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| name = Stirnas muižas apbūve
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.535004957504
| long = 22.931015834166
| p625 = {{Coord|56.535005|22.931016|display=inline}}
| vaid = 4929
| year = 19. gs. 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q140201951|Stirnu muiža]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986867
| label = ''[[:d:Q45986867|Stirnu muižas kungu māja]]''
| name = Stirnu muižas kungu māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534392748204
| long = 22.929656126595
| p625 = {{Coord|56.534393|22.929656|display=inline}}
| image = Stirnas.jpg
| vaid = 4930
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986915
| label = ''[[:d:Q45986915|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.535096694165
| long = 22.930114861179
| p625 = {{Coord|56.535097|22.930115|display=inline}}
| image = Stirnas%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4931
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986956
| label = ''[[:d:Q45986956|Vējdzirnavas]]''
| name = Vējdzirnavas
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.536092710624
| long = 22.934559507984
| p625 = {{Coord|56.536093|22.93456|display=inline}}
| image = Stirnas%20Ile%20%2816%29.jpg
| vaid = 4932
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987008
| label = ''[[:d:Q45987008|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| vaid = 4933
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987046
| label = ''[[:d:Q45987046|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534221251131
| long = 22.930392006306
| p625 = {{Coord|56.534221|22.930392|display=inline}}
| vaid = 4934
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987097
| label = ''[[:d:Q45987097|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534140155408
| long = 22.928813917039
| p625 = {{Coord|56.53414|22.928814|display=inline}}
| vaid = 4935
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987141
| label = ''[[:d:Q45987141|Tēšaiņu senkapi]]''
| name = Tēšaiņu senkapi
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Tēšaiņiem
| lat = 56.563205344961
| long = 23.011889599189
| p625 = {{Coord|56.563205|23.01189|display=inline}}
| vaid = 759
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987176
| label = ''[[:d:Q45987176|Gailīšu senkapi]]''
| name = Gailīšu senkapi
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Rogām un bij. Gailīšiem
| lat = 56.539732221244
| long = 22.980710814894
| p625 = {{Coord|56.539732|22.980711|display=inline}}
| vaid = 760
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Dobele Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dobeles novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Dobeles novads]]</text>
      <sha1>mam33lo2v23bq6516r247stvb1qx1wc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jelgavas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244189</id>
    <revision>
      <id>4495673</id>
      <parentid>4494578</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T12:48:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="127662" sha1="0aqinbf6upowgtc13u4l3zhxh4y2i7h" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97231093}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565841 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q50405190
| label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]''
| name = Vecsvirlaukas muižas klēts
| municipality = Bajāri
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.641648808238
| long = 23.788512229291
| p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}}
| image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg
| vaid = 5214
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405575
| label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]''
| name = Kungu māja
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.34422810923
| long = 23.547274125763
| p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}}
| image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG
| commonscat = Blankenfelde Manor House
| vaid = 5264
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405581
| label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]''
| name = Dārza rīku mājiņa
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.344656750478
| long = 23.54870132083
| p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}}
| image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg
| commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor
| vaid = 5265
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405587
| label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]''
| name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.344838586092
| long = 23.548179513701
| p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}}
| image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG
| commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor
| vaid = 5266
| year = 18. gs. b. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405595
| label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]''
| name = Klēts (spīķeris)
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.344440624517
| long = 23.545142558282
| p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Barn in Blankenfelde Manor
| vaid = 5267
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405603
| label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]''
| name = Brūzis
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.343452315905
| long = 23.549549161392
| p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}}
| image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG
| commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins
| vaid = 5268
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405609
| label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.34435732712
| long = 23.548310823092
| p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg
| commonscat = Stable in Blankenfelde Manor
| vaid = 5269
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405616
| label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.345261926929
| long = 23.549645278255
| p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}}
| image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Blankenfelde Manor Park
| vaid = 5270
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405624
| label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]''
| name = (Vēja) krogs
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.341147223816
| long = 23.542938618759
| p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}}
| vaid = 5271
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q4956103
| label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579444444444
| long = 23.584444444444
| p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}}
| image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Bramberģe Manor
| vaid = 5207
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405099
| label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| name = Bramberģes muižas apbūve ar parku
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579507663427
| long = 23.584481601715
| p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}}
| image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg
| vaid = 5205
| year = 16. gs. b. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405107
| label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579900406362
| long = 23.585158000973
| p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}}
| image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg
| vaid = 5206
| year = 17. gs. s. 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405127
| label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]''
| name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579794279459
| long = 23.584379914365
| p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}}
| image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG
| commonscat = Gate of Bramberģe Manor
| vaid = 5208
| year = 16. gs. b. 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405433
| label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]''
| name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks
| municipality = Bērvircava
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = &quot;Nameļi&quot;
| lat = 56.4025970596
| long = 23.748740206579
| p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}}
| image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg
| vaid = 5242
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]''
| munwiki = B%C4%93rvircava
}}
{{monument
| qid = Q51879263
| label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Mazsilgraužiem
| lat = 56.704633662844
| long = 23.788775664055
| p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}}
| vaid = 983
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879264
| label = [[Silgraužu skansts]]
| name = Silgraužu skansts
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Mazsilgraužiem
| lat = 56.702763653074
| long = 23.785471183112
| p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}}
| vaid = 984
| wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879265
| label = [[Bluķu skansts]]
| name = Bluķu skansts
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Upmaļiem
| lat = 56.703519394409
| long = 23.769459411377
| p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}}
| vaid = 985
| wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483778
| label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]]
| name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-041
| locality = pie bijušās Skuju skolas
| lat = 56.725611111111
| long = 23.852833330556
| p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}}
| image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment
| vaid = 9268
| wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879266
| label = [[Dalbes luterāņu baznīca]]
| name = Dalbes luterāņu baznīca
| municipality = Dalbe
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.741021871224
| long = 23.868344112291
| p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}}
| image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg
| commonscat = Lutheran church in Dalbe
| vaid = 5187
| wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1869.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dalbe
}}
{{monument
| qid = Q50404973
| label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]''
| name = Pils galvenā korpusa drupas
| municipality = Eleja
| district = Eleja&lt;br/&gt;Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423640307623
| long = 23.700818390699
| p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}}
| image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG
| commonscat = Eleja Manor house ruins
| vaid = 5193
| year = 1806. -1810.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404979
| label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Eleja
| district = Eleja&lt;br/&gt;Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423082033243
| long = 23.701189405888
| p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG
| vaid = 5194
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404987
| label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]''
| name = Akas (4)
| municipality = Eleja
| district = Eleja&lt;br/&gt;Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423947063506
| long = 23.70019468003
| p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}}
| vaid = 5195
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404992
| label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]''
| name = Apaļais paviljons (rotonda)
| municipality = Eleja
| district = Eleja&lt;br/&gt;Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.428053606453
| long = 23.702778449596
| p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}}
| vaid = 5196
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404997
| label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]''
| name = Brūzis
| municipality = Eleja
| district = Eleja&lt;br/&gt;Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.421653384316
| long = 23.704542353575
| p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg
| vaid = 5197
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405004
| label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]''
| name = Dārzniecības ēkas (2)
| municipality = Eleja
| district = Eleja&lt;br/&gt;Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423218546075
| long = 23.702511320434
| p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}}
| vaid = 5198
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405010
| label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Eleja
| district = Eleja&lt;br/&gt;Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423261294307
| long = 23.69999521425
| p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG
| vaid = 5199
| year = 19. gs. s. 1958.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405017
| label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]''
| name = Mūra žogs
| municipality = Eleja
| district = Eleja&lt;br/&gt;Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.422920807864
| long = 23.6981366441
| p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}}
| image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5201
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405022
| label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]''
| name = Tējas namiņš
| municipality = Eleja
| district = Eleja&lt;br/&gt;Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.426280067385
| long = 23.702082271888
| p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}}
| image = Elejas%20teejas%20nams.jpg
| vaid = 5202
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405030
| label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]''
| name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām
| municipality = Eleja
| district = Eleja&lt;br/&gt;Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.42739296767
| long = 23.702629030686
| p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg
| vaid = 5203
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405050
| label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Eleja
| district = Eleja&lt;br/&gt;Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.424370975434
| long = 23.699873137461
| p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg
| commonscat = Eleja Manor park
| vaid = 5204
| year = 19. gs. s. -1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404931
| label = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| name = Sesavas luterāņu baznīca
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavā
| lat = 56.422005355702
| long = 23.729794657646
| p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}}
| image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Sesava
| vaid = 5190
| wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1633. 17. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404937
| label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.422005355
| long = 23.729794657
| p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}}
| image = Sesavas%20ergjeles.jpg
| vaid = 3423
| year = 1789.-1793.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404945
| label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.422005355
| long = 23.729794657
| p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}}
| image = Sesavas%20ergjeles.jpg
| vaid = 3424
| year = 1789.-1793. 1860.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404953
| label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.422005355
| long = 23.729794657
| p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}}
| vaid = 3426
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404961
| label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]''
| name = Sesavas mācītājmāja un dārzs
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavā
| lat = 56.416423600172
| long = 23.73219961064
| p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}}
| image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg
| commonscat = Parish house in Sesava
| vaid = 5191
| year = pēc 1768., 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879282
| label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]''
| name = Emburgas vējdzirnavu senkapi
| municipality = Emburga
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Krīpēniem
| lat = 56.546947927098
| long = 23.987526774108
| p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}}
| vaid = 1012
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51879283
| label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]''
| name = Emburgas vējdzirnavas
| municipality = Emburga
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.548055257275
| long = 23.98714936192
| p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}}
| image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg
| commonscat = Emburga windmill
| vaid = 5250
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51879284
| label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja &quot;Upenieki&quot;]]''
| name = Dzīvojamā māja &quot;Upenieki&quot;
| municipality = Emburga
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Upeniekos
| lat = 56.65450913908
| long = 23.939706519752
| p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}}
| image = Upenieku%20maja.jpg
| vaid = 5251
| year = 1827.?
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51879286
| label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]''
| name = Garozas dzelzceļa stacija
| municipality = Garoza
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.650107424196
| long = 23.949506214879
| p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}}
| commonscat = Garoza station building
| vaid = 5252
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]]
| munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405135
| label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]''
| name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)
| municipality = Glūda
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.598611163109
| long = 23.488628770771
| p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}}
| image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG
| vaid = 5209
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABda
}}
{{monument
| qid = Q50405140
| label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka &quot;Pūri&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Pūri&quot;
| municipality = Glūda
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Pūros
| lat = 56.614552864847
| long = 23.526285436492
| p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}}
| image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg
| commonscat = Pūri House in Glūda
| vaid = 5210
| year = ap 1920.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABda
}}
{{monument
| qid = Q50405065
| label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]''
| name = Auces pusmuižas apbūve
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Aučos, Auces pusmuižā
| lat = 56.642603851333
| long = 23.492022355893
| p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}}
| vaid = 5211
| year = 1849. 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405071
| label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Aučos, Auces pusmuižā
| lat = 56.642185028527
| long = 23.492364492721
| p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}}
| vaid = 5212
| year = 1849.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]''
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405078
| label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Aučos, Auces pusmuižā
| lat = 56.643221167205
| long = 23.490970037322
| p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}}
| vaid = 5213
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]''
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405086
| label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]''
| name = Ķīšu senkapi
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Ķīšiem un Spārēm
| lat = 56.61912727875
| long = 23.556170422747
| p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}}
| vaid = 987
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405352
| label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]''
| name = Jaunplatones senkapi
| municipality = Jaunplatone
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ausekļiem un Ošiem
| lat = 56.492403109919
| long = 23.67141014566
| p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}}
| vaid = 997
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405197
| label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]''
| name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja
| municipality = Jaunsvirlauka
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.503859899363
| long = 23.933317320815
| p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}}
| image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5219
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlauka
}}
{{monument
| qid = Q50405147
| label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]''
| name = Bērzukrogs
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bērzukrogā
| lat = 56.592461130808
| long = 23.806386862469
| p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}}
| image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg
| vaid = 5215
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405152
| label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]''
| name = Franksesavas muižas apbūve
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Franksesavas muižā
| lat = 56.575947119036
| long = 23.860990077783
| p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}}
| image = Franksesava.jpg
| vaid = 5216
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405157
| label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]''
| name = Kalte
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Franksesavas muižā
| lat = 56.576167853084
| long = 23.862096825633
| p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}}
| image = Franksesava%20kalte.jpg
| vaid = 5217
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405162
| label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]''
| name = Ciemaldes senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ciemaldes kapsētas
| lat = 56.511989344778
| long = 24.006965582888
| p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}}
| vaid = 988
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405166
| label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]''
| name = Dainu senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dainām
| lat = 56.610611973559
| long = 23.894878542269
| p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}}
| vaid = 989
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405171
| label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]''
| name = Šauvu senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Šauvām
| lat = 56.543096980829
| long = 23.928051169441
| p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}}
| vaid = 990
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405176
| label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]''
| name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē
| lat = 56.522281968367
| long = 23.987404672476
| p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}}
| vaid = 991
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405181
| label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]''
| name = Pūcēnu apmetne
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Pūcēm un Vimbām
| lat = 56.62203689926
| long = 23.86106752094
| p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}}
| vaid = 992
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405186
| label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]''
| name = Gaideļu - Viduču senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām
| lat = 56.544360334691
| long = 23.925699862217
| p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}}
| vaid = 993
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405238
| label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka &quot;Lielčurilas&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Lielčurilas&quot;
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielčurilās
| lat = 56.469107055607
| long = 23.673524080094
| p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}}
| vaid = 5224
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405244
| label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| name = Lielplatones muižas apbūve
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.452323869793
| long = 23.658972664858
| p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}}
| vaid = 5225
| year = 19. gs. s. - 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405251
| label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]''
| name = Lielplatones muižas pils
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.452199724952
| long = 23.659387358534
| p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}}
| image = Lielplatones%20muizha.jpg
| vaid = 5226
| year = 1845. -1860.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405257
| label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.450781716766
| long = 23.658336126337
| p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}}
| vaid = 5227
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405263
| label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.451718797113
| long = 23.658979635987
| p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}}
| image = Lielplatones%20klets.jpg
| vaid = 5228
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405268
| label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.451606182517
| long = 23.660424268523
| p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}}
| image = Lielplatones%20kuuts.jpg
| vaid = 5229
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405273
| label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]''
| name = Rija
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.450110894657
| long = 23.657747698814
| p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}}
| vaid = 5230
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405279
| label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.452368919964
| long = 23.660647412785
| p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}}
| image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg
| commonscat = Lielplatone Manor park
| vaid = 5232
| year = 19. gs. s. - 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405284
| label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižas parkā
| lat = 56.453251842491
| long = 23.660075375883
| p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}}
| image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg
| commonscat = Lielplatone Manor laundry house
| vaid = 5233
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405223
| label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]''
| name = Čurilu - Jaunzemu apmetne
| municipality = Lielplatones pagasts
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Čurilām un Jaunzemiem
| lat = 56.467213424794
| long = 23.672890568843
| p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}}
| vaid = 994
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielplatones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405227
| label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]''
| name = Skulmēnu apmetne
| municipality = Lielplatones pagasts
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Skulmēniem
| lat = 56.476389938833
| long = 23.685072675488
| p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}}
| vaid = 995
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielplatones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405233
| label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]''
| name = Staņuvēnu senkapi
| municipality = Lielplatones pagasts
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Staņuvēniem
| lat = 56.455961588366
| long = 23.661416928318
| p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}}
| vaid = 996
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielplatones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405438
| label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]''
| name = Lielsesavas muižas kungu māja
| municipality = Lielsesava
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.356753305684
| long = 23.813840262194
| p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}}
| image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg
| vaid = 5243
| year = 1802. 1833. -1835.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]''
| munwiki = Lielsesava
}}
{{monument
| qid = Q50405358
| label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]''
| name = Lielvircavas luterāņu baznīca
| municipality = Lielvircava
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.510033150856
| long = 23.75571654611
| p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}}
| image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg
| commonscat = Lutheran church in Lielvircava
| vaid = 5239
| year = 16./17. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielvircava
}}
{{monument
| qid = Q50405363
| label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]''
| name = Lielvircavas muižas kungu māja
| municipality = Lielvircava
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.521882842309
| long = 23.756999289239
| p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}}
| image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5240
| year = 18. gs. b. 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Lielvircavas muiža]]
| munwiki = Lielvircava
}}
{{monument
| qid = Q15219313
| label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca
| municipality = Līvbērze
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}}
| image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG
| commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze
| vaid = 5234
| wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca
| year = 1684.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q50405326
| label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]''
| name = Līvbērzes krogs
| municipality = Līvbērze
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.702073217347
| long = 23.45373412318
| p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}}
| vaid = 5235
| year = 18. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q50405332
| label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]''
| name = Upesmuižas labības klēts
| municipality = Līvbērze
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.686875157399
| long = 23.503447116928
| p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}}
| image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg
| vaid = 5236
| year = 1837.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q50405290
| label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]''
| name = Līvbērzes muižas kungu māja
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvēs
| lat = 56.716926314253
| long = 23.495401875114
| p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}}
| image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg
| vaid = 5237
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Līvbērzes muiža]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405296
| label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka &quot;Kuzmas Brakši&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Kuzmas Brakši&quot;
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Mežniecībā
| lat = 56.662055913238
| long = 23.541554159432
| p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}}
| vaid = 5238
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405304
| label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}}
| image = Livberze%20altaris.jpg
| vaid = 3429
| year = 18.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405309
| label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]''
| name = Gleznojums uz dzegas
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}}
| vaid = 3432
| year = 17./18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405315
| label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}}
| vaid = 3433
| year = 18.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405320
| label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]''
| name = Torņa smailes noslēgums
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}}
| vaid = 3435
| year = 17./18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405629
| label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]''
| name = Mūrmuižas dzirnavas
| municipality = Mūrmuiža
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.432438839406
| long = 23.524366608423
| p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}}
| image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Mūrmuiža Mills
| vaid = 5274
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405636
| label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]''
| name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka
| municipality = Mūrmuiža
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.433030213258
| long = 23.524494193621
| p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}}
| image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg
| vaid = 5275
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405721
| label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]''
| name = Oglaines muižas apbūve
| municipality = Oglaine
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Oglaines muižā
| lat = 56.493565255028
| long = 23.828994803647
| p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}}
| vaid = 5295
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Oglaine
}}
{{monument
| qid = Q50405727
| label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]''
| name = Labības šķūnis
| municipality = Oglaine
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Oglaines muižā
| lat = 56.493756513778
| long = 23.827162352763
| p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}}
| vaid = 5296
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]''
| munwiki = Oglaine
}}
{{monument
| qid = Q50405733
| label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]''
| name = Labības noliktava
| municipality = Oglaine
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Oglaines muižā
| lat = 56.493953920163
| long = 23.828331962079
| p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}}
| vaid = 5297
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]''
| munwiki = Oglaine
}}
{{monument
| qid = Q50405336
| label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]''
| name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas
| municipality = Platones pagasts
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zīlēnos
| lat = 56.503079277364
| long = 23.672195045272
| p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}}
| image = Eliass%20zileni.jpg
| vaid = 30
| year = 1887.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Platones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405341
| label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]''
| name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)
| municipality = Platones pagasts
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā
| lat = 56.518510242161
| long = 23.759901685515
| p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}}
| vaid = 998
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Platones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405347
| label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]''
| name = Zoltneru apmetne
| municipality = Platones pagasts
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Zoltneriem un Tomēniem
| lat = 56.520714586529
| long = 23.764524569665
| p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}}
| vaid = 999
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Platones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405367
| label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]''
| name = Pēterlauku vējdzirnavas
| municipality = Pēterlauki
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.539360461806
| long = 23.714796039793
| p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}}
| image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Pēterlauki windmill
| vaid = 5241
| year = 1860. -1870.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = P%C4%93terlauki
}}
{{monument
| qid = Q51879269
| label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]''
| name = Diduļu senkapi
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Diduļiem
| lat = 56.523834283611
| long = 24.00924362642
| p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}}
| vaid = 1010
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879271
| label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]''
| name = Emburgas pilskalns
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Emburgas pasta
| lat = 56.555781187745
| long = 23.987600846336
| p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}}
| image = Emburgas%20pilskalns.jpg
| vaid = 1011
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879272
| label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]''
| name = Namiķu skansts
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Namiķiem
| lat = 56.638941736218
| long = 23.936220250247
| p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}}
| vaid = 1013
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879273
| label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]''
| name = Pūķu senkapi
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Pūķiem
| lat = 56.549919193987
| long = 24.08608201744
| p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}}
| vaid = 1014
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879274
| label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]''
| name = Speltu apmetne
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Speltēm
| lat = 56.62133677312
| long = 23.954051756445
| p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}}
| vaid = 1015
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879275
| label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]''
| name = Sveņķīšu skansts
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Sveņķīšiem
| lat = 56.647713964042
| long = 23.907763624632
| p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}}
| vaid = 1016
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879276
| label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]''
| name = Tuču apmetne
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Tučiem
| lat = 56.515715250304
| long = 24.025514036228
| p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}}
| vaid = 1017
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879277
| label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja &quot;Billītes&quot;]]''
| name = Dzīvojamā māja &quot;Billītes&quot;
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Billītēs
| lat = 56.575215569417
| long = 24.109174632978
| p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}}
| image = Billites.jpg
| vaid = 5249
| year = 19. gs. b. 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879278
| label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]''
| name = Salgales luterāņu baznīcas drupas
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Salgalē
| lat = 56.526490488386
| long = 23.990324926478
| p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}}
| image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg
| commonscat = Lutheran church in Salgale
| vaid = 5253
| year = 17. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879279
| label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]''
| name = Salgales mācītājmāja
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Salgalē
| lat = 56.518441644881
| long = 24.00783589704
| p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}}
| vaid = 5254
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879280
| label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]''
| name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-041
| locality = pie bij. Vareļu mājām
| lat = 56.623613583468
| long = 23.908864380811
| p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}}
| image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg
| vaid = 8731
| year = 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483763
| label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas &quot;Billītes&quot;]]''
| name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas &quot;Billītes&quot;
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-041
| locality = &quot;Billītes&quot;
| vaid = 9223
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12664040
| label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]''
| name = Līču pilskalns
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Saulīšiem
| lat = 56.466107659712
| long = 23.771908071281
| p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}}
| image = Liichu%20pilskalns.jpg
| vaid = 1006
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = [[Zemgales pilskalni]]
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405372
| label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]''
| name = Blūmfeldu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Blūmfeldiem
| lat = 56.410404809596
| long = 23.836278118401
| p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}}
| vaid = 1000
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405377
| label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]''
| name = Ežu senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem
| lat = 56.393435226106
| long = 23.826287497737
| p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}}
| image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg
| vaid = 1001
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405384
| label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]''
| name = Krauju senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Kraujām
| lat = 56.409779298497
| long = 23.749589103968
| p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}}
| vaid = 1002
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405388
| label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]''
| name = Libartu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Libartiem
| lat = 56.421999537439
| long = 23.752863040079
| p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}}
| vaid = 1003
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405392
| label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]''
| name = Osīšu senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Osīšiem
| lat = 56.495914091417
| long = 23.772003641959
| p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}}
| vaid = 1004
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405396
| label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]''
| name = Līču apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Saulīšiem
| lat = 56.467817666424
| long = 23.771884056484
| p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}}
| vaid = 1005
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405406
| label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]''
| name = Bābukalna senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Silmačiem
| lat = 56.498744057165
| long = 23.777461153664
| p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}}
| vaid = 1007
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405410
| label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]''
| name = Latu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Latiem un Rogām
| lat = 56.404514810402
| long = 23.832202687753
| p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}}
| vaid = 1008
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405415
| label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]''
| name = Stundu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas
| lat = 56.418198665348
| long = 23.757166974562
| p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}}
| vaid = 1009
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405420
| label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]''
| name = Skursteņmuižas apbūve
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Skursteņmuižā
| image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg
| vaid = 5244
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]''
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405426
| label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Skursteņmuižā
| lat = 56.435094327247
| long = 23.785629337379
| p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}}
| vaid = 5247
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]''
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405201
| label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]''
| name = Staļģenes muižas apbūve ar parku
| municipality = Staļģene
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Staļģenes muižā
| lat = 56.571925618726
| long = 23.9611188463
| p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}}
| vaid = 5221
| year = 18. gs. b. 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Staļģenes muiža]]
| munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q50405206
| label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]''
| name = Staļģenes muižas kungu māja
| municipality = Staļģene
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Staļģenes muižā
| lat = 56.571869127991
| long = 23.96136173138
| p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}}
| image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 5222
| year = 18. gs. b. 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q50405213
| label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Staļģene
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Staļģenes muižā
| lat = 56.571630513454
| long = 23.960317733129
| p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}}
| vaid = 5223
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q7652835
| label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]''
| name = Svētes muižas pils
| municipality = Svēte
| district = Svēte&lt;br/&gt;Svētes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.5917
| long = 23.6628
| p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}}
| image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg
| vaid = 5255
| year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Svētes muiža]]
| munwiki = Sv%C4%93te_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q50405457
| label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]''
| name = Svētes pagasta skola
| municipality = Svēte
| district = Svēte&lt;br/&gt;Svētes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.592206449256
| long = 23.677933189608
| p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}}
| vaid = 5256
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sv%C4%93te_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q50405444
| label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]''
| name = Purva Rapu senkapi
| municipality = Svētes pagasts
| district = Svētes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dzelmēm
| lat = 56.600667868913
| long = 23.629421202298
| p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}}
| vaid = 1018
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405449
| label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]''
| name = Galiņu senkapi
| municipality = Svētes pagasts
| district = Svētes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā
| lat = 56.580029576417
| long = 23.651060139405
| p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}}
| vaid = 1019
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879268
| label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]''
| name = Teteles muižas tornis
| municipality = Tetele
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Teteles skolā
| lat = 56.63707063454
| long = 23.839267029128
| p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}}
| image = Teteles%20tornis.jpg
| commonscat = Tetele tower
| vaid = 5188
| year = 1840.? 1992.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Tetelmindes muiža]]
| munwiki = Tetele
}}
{{monument
| qid = Q20405849
| label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| name = Valgundes pareizticīgo klosteris
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.73368469052
| long = 23.694398865304
| p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg
| commonscat = Valgunde Monastery
| vaid = 5259
| wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris
| year = 1897.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405483
| label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]''
| name = Cara vārti
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.733835217065
| long = 23.693287768576
| p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}}
| vaid = 3440
| year = 19.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]''
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405492
| label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]''
| name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī
| lat = 56.73383521728
| long = 23.693287768327
| p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG
| commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery
| vaid = 5260
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405499
| label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]''
| name = Kapella
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī
| lat = 56.734062517249
| long = 23.693240906247
| p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}}
| image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG
| commonscat = Chapel in Valgunde Monastery
| vaid = 5261
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405504
| label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]''
| name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī
| lat = 56.733418188271
| long = 23.692962527807
| p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}}
| image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery
| vaid = 5262
| year = 1897.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q20893032
| label = [[Ložmetējkalns]]
| name = Ložmetējkalns
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Klīves mežniec. 7. kv.
| lat = 56.86573
| long = 23.65913
| p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}}
| image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg
| commonscat = Ložmetējkalns
| vaid = 31
| wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns
| year = 1916.-1917.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405462
| label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]''
| name = Kapsargu senkapi
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Kapsargiem
| lat = 56.838159401865
| long = 23.576765055613
| p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}}
| vaid = 1020
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405470
| label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]]
| name = Kalnciema-Klīves baznīca
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnciemā
| lat = 56.808997762469
| long = 23.624348438161
| p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}}
| image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Kalnciems
| vaid = 5257
| wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1854.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405477
| label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]''
| name = Kalnciema skola
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnciemā
| lat = 56.808775780772
| long = 23.625272267574
| p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}}
| image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg
| commonscat = School in Kalnciems
| vaid = 5258
| year = 1924.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405219
| label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]''
| name = Vecsvirlaukas skola
| municipality = Vecsvirlauka
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.614251027822
| long = 23.873019918084
| p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}}
| vaid = 5220
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecsvirlauka
}}
{{monument
| qid = Q50405643
| label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| name = Vilces muižas apbūve
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG
| vaid = 5280
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vilces muiža]]
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405649
| label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]''
| name = Pils
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| lat = 56.420666906585
| long = 23.542322596936
| p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}}
| image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg
| commonscat = Vilce Manor House
| vaid = 5281
| year = 18. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405657
| label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni &quot;Ģerbonis&quot;]]''
| name = Portāls ar cilni &quot;Ģerbonis&quot;
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižas pilī
| lat = 56.42066690623
| long = 23.54232259766
| p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}}
| image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg
| commonscat = Portal of Vilce Manor House
| vaid = 3448
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405668
| label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]''
| name = Kalte
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| lat = 56.422868018369
| long = 23.541885315908
| p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}}
| vaid = 5282
| year = 1884.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405676
| label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| lat = 56.420511957277
| long = 23.542131545796
| p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}}
| image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Park of Vilce Manor
| vaid = 5283
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405683
| label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā, Bračos
| lat = 56.423029876547
| long = 23.543078602033
| p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}}
| vaid = 5284
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405689
| label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]''
| name = Smēde
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā, Zālītēs
| lat = 56.421871448199
| long = 23.545711015289
| p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}}
| image = Vilces%20smede.jpg
| vaid = 5285
| year = 1826.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q12672861
| label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]]
| name = Silenes pilskalns
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Sila kapsētas
| lat = 56.379868966868
| long = 23.416874715214
| p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}}
| image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG
| vaid = 1022
| wikipediauri = Silakalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12677288
| label = [[Vilces pilskalns]]
| name = Vilces pilskalns
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā
| lat = 56.42354
| long = 23.52718
| p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG
| vaid = 1025
| wikipediauri = Vilces_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405510
| label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]''
| name = Skanstveidīgs nocietinājums
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem
| lat = 56.369549564192
| long = 23.628759746111
| p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}}
| vaid = 1021
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405517
| label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]''
| name = Dambīšu senkapi
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem)
| vaid = 9165
| year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405522
| label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]''
| name = Mūrmuižas senkapi
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Vairogiem
| lat = 56.438144482435
| long = 23.531593500241
| p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}}
| vaid = 1023
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405526
| label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]''
| name = Vilces parka senkapi
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Vilces skolas
| lat = 56.417421484692
| long = 23.542820486731
| p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}}
| vaid = 1024
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405533
| label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]''
| name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielberķenē
| lat = 56.430419058314
| long = 23.480136152835
| p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}}
| image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg
| commonscat = Berķene Mill
| vaid = 5272
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405540
| label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]''
| name = Berķenes muižas kungu māja
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielberķenē, Plāteros
| lat = 56.428944500842
| long = 23.480120265902
| p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}}
| image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg
| commonscat = Berķene manor house
| vaid = 5273
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Berķenes muiža]]
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405549
| label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas &quot;Sniedzes&quot; apbūve]]''
| name = Viensētas &quot;Sniedzes&quot; apbūve
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sniedzēs
| lat = 56.416082554465
| long = 23.484145155906
| p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}}
| image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Sniedzes, Vilce parish
| vaid = 5276
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405554
| label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sniedzēs
| lat = 56.415927816788
| long = 23.48394410066
| p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}}
| image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5277
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405561
| label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sniedzēs
| lat = 56.416449786409
| long = 23.483534203013
| p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}}
| image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG
| vaid = 5278
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405745
| label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]''
| name = Vircavas pils
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.557497867633
| long = 23.773773467425
| p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}}
| image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5287
| year = 17. gs. b. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405751
| label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.558649507541
| long = 23.775077604368
| p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}}
| image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg
| vaid = 5288
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405757
| label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]''
| name = Saimniecības ēka - muižas virtuve
| municipality = Vircava
| district = Vircavas pagasts&lt;br/&gt;Vircava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.557557721994
| long = 23.773058944703
| p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}}
| vaid = 5289
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405764
| label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]''
| name = Klēts - magazīna
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.558797070179
| long = 23.774555545727
| p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}}
| image = Vircava%20klets.jpg
| vaid = 5290
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405771
| label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]''
| name = Klēts - stallis
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.557970168999
| long = 23.7734908387
| p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}}
| vaid = 5291
| year = 18. gs. b. -19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405778
| label = ''[[:d:Q50405778|&quot;Kavalieru māja&quot;]]''
| name = &quot;Kavalieru māja&quot;
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.558194409841
| long = 23.774396930092
| p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}}
| image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg
| vaid = 5292
| year = 17. gs. 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405786
| label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.556098903505
| long = 23.778132740311
| p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}}
| image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg
| vaid = 5293
| year = 1693. -19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kroņvircavas muiža]]
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405696
| label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]''
| name = Vecdunduru apmetne
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dunduru fermas
| lat = 56.533523335823
| long = 23.855475550551
| p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}}
| vaid = 1026
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405702
| label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]''
| name = Vecdunduru senkapi
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dunduru fermas
| lat = 56.529481332387
| long = 23.857963657654
| p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}}
| vaid = 1027
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405707
| label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]''
| name = Grīvnieku apmetne
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Grīvniekiem
| lat = 56.489052850655
| long = 23.857080954703
| p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}}
| vaid = 1028
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405712
| label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]''
| name = Mazroķu senkapi
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā
| lat = 56.491767738719
| long = 23.85207928496
| p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}}
| vaid = 1029
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405716
| label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]''
| name = Kulpju muižas klēts
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Tūbās
| lat = 56.52649345648
| long = 23.915048742583
| p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}}
| vaid = 5294
| year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405994
| label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]''
| name = Zaļās muižas senkapi
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā
| lat = 56.529538648692
| long = 23.504211308146
| p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}}
| vaid = 1034
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406001
| label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]''
| name = Zaļenieku biedrības nams
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.526718625577
| long = 23.508648763176
| p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}}
| image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg
| vaid = 5327
| year = 1893.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406006
| label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]]
| name = Zaļenieku luterāņu baznīca
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.5299
| long = 23.4964
| p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg
| commonscat = Zaļenieki Lutheran church
| vaid = 5328
| wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1824. -1872.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406013
| label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā
| lat = 56.5299
| long = 23.4964
| p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}}
| vaid = 3450
| year = 1862.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]]
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406019
| label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā
| lat = 56.5299
| long = 23.4964
| p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}}
| vaid = 3457
| year = 1873.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]]
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406027
| label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]''
| name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku mācītājmuižā
| lat = 56.534711323893
| long = 23.499212349967
| p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}}
| vaid = 5312
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406033
| label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku mācītājmuižā
| lat = 56.534823383209
| long = 23.499273398217
| p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}}
| image = Zalenieku%20pastorats.jpg
| vaid = 5313
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406049
| label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]''
| name = Griestu gleznojums
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg
| vaid = 3458
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406057
| label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]''
| name = Griestu gleznojums
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}}
| vaid = 3459
| year = 19.gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406064
| label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}}
| image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG
| vaid = 3460
| year = 19.gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406070
| label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]''
| name = Sienu gleznojums
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}}
| vaid = 3461
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406077
| label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.5285
| long = 23.5122
| p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg
| vaid = 5317
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406085
| label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka &quot;Līkā māja&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Līkā māja&quot;
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.529384013447
| long = 23.508574023255
| p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg
| vaid = 5318
| year = 19. gs. s
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406095
| label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]''
| name = Kalēja māja
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528704733314
| long = 23.509929533827
| p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}}
| vaid = 5319
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406101
| label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528183976315
| long = 23.513118693858
| p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}}
| image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg
| vaid = 5320
| year = 1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406107
| label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528218386976
| long = 23.512385928364
| p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}}
| vaid = 5321
| year = 1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406115
| label = ''[[:d:Q50406115|&quot;Līkās mājas&quot; kūts]]''
| name = &quot;Līkās mājas&quot; kūts
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528934446862
| long = 23.50868625788
| p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}}
| vaid = 5322
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406121
| label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]''
| name = Zirgu staļļi (2)
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.531374777037
| long = 23.508867322559
| p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 5323
| year = 1768. -1775. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406127
| label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528150087763
| long = 23.511437025966
| p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}}
| image = Zaljenieki%20klets.jpg
| vaid = 5324
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406133
| label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.527717018092
| long = 23.511873299188
| p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}}
| vaid = 5325
| year = 1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406140
| label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.534570508399
| long = 23.51720511698
| p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Park of Zaļenieki Manor
| vaid = 5326
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406147
| label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]''
| name = Zaļenieku veco kapu kapliča
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.530707757898
| long = 23.496855642735
| p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}}
| image = Zaljenieku%20kaplica.jpg
| vaid = 5329
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50405793
| label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]''
| name = Būdnieku senkapi un apmetne
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie bij. Būdniekiem
| lat = 56.459397672391
| long = 23.506317674661
| p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}}
| vaid = 1030
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405798
| label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]''
| name = Gauriņu apmetne
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie bij. Gauriņiem
| lat = 56.48028259099
| long = 23.463209457252
| p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}}
| vaid = 1031
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405803
| label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]''
| name = Bušu apmetne
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Bušām
| lat = 56.467308584868
| long = 23.516643215106
| p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}}
| vaid = 1032
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405809
| label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]''
| name = Ķēķu senkapi
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ķēķiem
| lat = 56.517517044188
| long = 23.474366791441
| p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}}
| vaid = 1033
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405815
| label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]''
| name = Kaiju senkapi
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas
| lat = 56.558878408101
| long = 23.582735367071
| p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}}
| vaid = 1035
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405822
| label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]''
| name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Daukšās
| lat = 56.543570744843
| long = 23.58329937597
| p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}}
| image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg
| vaid = 32
| year = 1865.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405831
| label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| name = Abgunstes muižas apbūve
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.478459857
| long = 23.488917804995
| p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}}
| vaid = 5298
| year = 18. gs. b. - 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Abgunstes muiža]]
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405837
| label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.478246505457
| long = 23.48849740896
| p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}}
| image = Abgunste%20%282%29.jpg
| vaid = 5299
| year = 1780. pēc 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405845
| label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.477610271488
| long = 23.488076068975
| p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}}
| image = Abgunste%20klets.jpg
| vaid = 5300
| year = 18. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405852
| label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.477909240198
| long = 23.488184475719
| p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}}
| vaid = 5301
| year = 19. gs. s. 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405858
| label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]''
| name = Ūziņu dzirnavnieka māja
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bērziņos
| lat = 56.48599172503
| long = 23.536956486804
| p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}}
| image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg
| vaid = 5302
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405865
| label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]''
| name = Gauriņu kapu kapliča
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Gauriņu kapos
| lat = 56.480896989929
| long = 23.457597140099
| p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}}
| image = Gaurinju%20kaplica.jpg
| vaid = 5303
| year = 1870.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405871
| label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta &quot;Kalnmačas&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Kalnmačas&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.47574349493
| long = 23.555360266275
| p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}}
| vaid = 5304
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405880
| label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta &quot;Lieldimzēni&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Lieldimzēni&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492274268153
| long = 23.572549017499
| p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}}
| image = Dimzeni%20kopskats.jpg
| vaid = 5305
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405889
| label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka &quot;Meņģeļi&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Meņģeļi&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Meņģeļos
| lat = 56.454472124226
| long = 23.467360221813
| p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}}
| image = Mengjelju%20maja.jpg
| vaid = 5306
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405898
| label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas &quot;Milleri&quot; apbūve]]''
| name = Viensētas &quot;Milleri&quot; apbūve
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Milleros
| lat = 56.519557125541
| long = 23.524493291107
| p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}}
| vaid = 5307
| year = 19. gs. b. - 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405903
| label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Milleros
| lat = 56.519636465154
| long = 23.524391616297
| p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}}
| vaid = 5308
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405909
| label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]''
| name = Pagrabs
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Milleros
| lat = 56.519495255772
| long = 23.52419448284
| p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}}
| image = Milleri%20pagrabs.jpg
| vaid = 5309
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405916
| label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta &quot;Saulgrieži&quot;]]''
| name = Mežsarga sēta &quot;Saulgrieži&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Saulgriežos
| lat = 56.501123277476
| long = 23.489689434413
| p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}}
| vaid = 5310
| year = 19. gs. b. - 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405922
| label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.475765119539
| long = 23.555169282067
| p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}}
| image = Kalnmachu%20maja.jpg
| vaid = 8310
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405929
| label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja &quot;Kalnmaču ērbērģis&quot;]]''
| name = Kalpu māja &quot;Kalnmaču ērbērģis&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.475731864514
| long = 23.556137335798
| p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}}
| vaid = 8311
| year = 19. gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405935
| label = ''[[:d:Q50405935|&quot;Kalnmaču&quot; klēts]]''
| name = &quot;Kalnmaču&quot; klēts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.475631119854
| long = 23.554668405618
| p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}}
| vaid = 8312
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405942
| label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.49207973307
| long = 23.573442761171
| p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}}
| image = Dimzeni%20maja.jpg
| vaid = 8313
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405949
| label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]''
| name = Klēts - ratnīca
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492359859858
| long = 23.57297284766
| p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}}
| image = Dimzeni%20klets.jpg
| vaid = 8314
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405957
| label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492184670145
| long = 23.572407423554
| p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}}
| image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg
| vaid = 8315
| year = 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405963
| label = ''[[:d:Q50405963|&quot;Lieldimzēnu&quot; kūts]]''
| name = &quot;Lieldimzēnu&quot; kūts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492361149027
| long = 23.572666641675
| p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}}
| image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg
| vaid = 8316
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405969
| label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]''
| name = Pirts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.491855906025
| long = 23.572862106918
| p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}}
| vaid = 8317
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405976
| label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Saulgriežos
| lat = 56.501011779049
| long = 23.489974159431
| p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}}
| vaid = 8318
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405982
| label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]''
| name = Klētiņa
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Saulgriežos
| lat = 56.501194525433
| long = 23.489654795839
| p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}}
| vaid = 8319
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50406043
| label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| name = Zaļenieku pils
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.5309
| long = 23.5082
| p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}}
| image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Zaļenieki Palace
| vaid = 5316
| year = 1768. -1775.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484106
| label = [[Tērvetes sila senkapi]]
| name = Tērvetes sila senkapi
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē
| lat = 56.48717
| long = 23.42221
| p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}}
| vaid = 9287
| wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405988
| label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]''
| name = Ūziņu vējdzirnavas
| municipality = Ūziņi
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.48692811924
| long = 23.536897002122
| p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}}
| image = Uzinju%20dzirnavas.jpg
| commonscat = Ūziņi windmill
| vaid = 5311
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C5%AAzi%C5%86i
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Jelgavas novads]]</text>
      <sha1>0aqinbf6upowgtc13u4l3zhxh4y2i7h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Ziemeļu rajonā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244539</id>
    <revision>
      <id>4495850</id>
      <parentid>4494804</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T09:05:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495850</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="169994" sha1="5nkspb3663uy6fj41puqsre1hqx31mp" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Rīgas Ziemeļu rajonā]].

{{monument-title-wikidata|2563668}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566055 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2563668 } .
#	?currNovads wdt:P300 ?region .
	BIND (&quot;LV-RIX&quot; as ?region) .
	BIND (&quot;Rīga&quot; as ?district ) .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
#	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
#	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q56011540
| label = ''[[:d:Q56011540|Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Airu iela 69
| lat = 57.0527373
| long = 24.1014474
| p625 = {{Coord|57.052737|24.101447|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20kalns%20-%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28R%C4%ABga%2C%20Airu%20iela%2069%20%29.jpg
| vaid = 2074
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q11010764
| label = [[Daugavgrīvas viduslaiku pils]]
| name = Daugavgrīvas viduslaiku pils
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Airu iela 79a
| lat = 57.05475695291
| long = 24.092589081868
| p625 = {{Coord|57.054757|24.092589|display=inline}}
| image = Daugavgriva1601.jpg
| commonscat = Daugavgrīva castle
| vaid = 2075
| wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011547
| label = ''[[:d:Q56011547|Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija]]''
| name = Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizsaules iela 1a
| lat = 56.987040621057
| long = 24.141514400433
| p625 = {{Coord|56.987041|24.141514|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20kapu%20ansamblis%2C%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%2C%20Aizsaules%20iela%201a.JPG
| commonscat = Rainis cemetery in Riga
| vaid = 6677
| year = 1929.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011551
| label = ''[[:d:Q56011551|Brāļu kapu ansamblis]]''
| name = Brāļu kapu ansamblis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizsaules iela 1b
| lat = 56.985621381386
| long = 24.147198863742
| p625 = {{Coord|56.985621|24.147199|display=inline}}
| image = RigaAizsaules1b.jpg
| vaid = 6678
| year = 1924. - 1957.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011555
| label = ''[[:d:Q56011555|Brāļu kapi]]''
| name = Brāļu kapi
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizsaules iela 1b
| lat = 56.9875565
| long = 24.1446721
| p625 = {{Coord|56.987556|24.144672|display=inline}}
| image = RigaAizsaules1b-vaarti.jpg
| vaid = 6971
| year = 1924. - 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011559
| label = ''[[:d:Q56011559|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 10/12
| lat = 56.9994815
| long = 24.1628512
| p625 = {{Coord|56.999482|24.162851|display=inline}}
| vaid = 6027
| year = 1904., 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011564
| label = ''[[:d:Q56011564|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 14
| lat = 56.999921
| long = 24.1633799
| p625 = {{Coord|56.999921|24.16338|display=inline}}
| vaid = 6028
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011569
| label = ''[[:d:Q56011569|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 16
| lat = 57.0001003
| long = 24.1636605
| p625 = {{Coord|57.0001|24.16366|display=inline}}
| vaid = 6029
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011583
| label = ''[[:d:Q56011583|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 2
| lat = 56.9983334
| long = 24.1614635
| p625 = {{Coord|56.998333|24.161463|display=inline}}
| vaid = 6023
| year = 1909., 1924.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011573
| label = ''[[:d:Q56011573|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 22
| lat = 57.0013623
| long = 24.1672218
| p625 = {{Coord|57.001362|24.167222|display=inline}}
| vaid = 6030
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011577
| label = ''[[:d:Q56011577|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 24
| lat = 57.0013253
| long = 24.1679954
| p625 = {{Coord|57.001325|24.167995|display=inline}}
| vaid = 6031
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011586
| label = ''[[:d:Q56011586|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 32
| lat = 57.0021314
| long = 24.1698429
| p625 = {{Coord|57.002131|24.169843|display=inline}}
| vaid = 6032
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011590
| label = ''[[:d:Q56011590|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 5
| lat = 56.998834
| long = 24.1633916
| p625 = {{Coord|56.998834|24.163392|display=inline}}
| vaid = 6024
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011593
| label = ''[[:d:Q56011593|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 6
| lat = 56.9988089
| long = 24.1619758
| p625 = {{Coord|56.998809|24.161976|display=inline}}
| vaid = 6025
| year = 1904., 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011598
| label = ''[[:d:Q56011598|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Annas Sakses iela 7
| lat = 56.999121
| long = 24.163755
| p625 = {{Coord|56.999121|24.163755|display=inline}}
| vaid = 6026
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011604
| label = ''[[:d:Q56011604|Koka savrupmāja]]''
| name = Koka savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aptiekas iela 7/9
| lat = 56.9972135
| long = 24.118596
| p625 = {{Coord|56.997214|24.118596|display=inline}}
| image = RigaAptiekas7-9.jpg
| vaid = 8571
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011610
| label = ''[[:d:Q56011610|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 11
| lat = 56.9617359
| long = 24.0998845
| p625 = {{Coord|56.961736|24.099885|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2011%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 11 (Riga)
| vaid = 6688
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011615
| label = ''[[:d:Q56011615|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 14
| lat = 56.9616007
| long = 24.1004597
| p625 = {{Coord|56.961601|24.10046|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2014%202015-05-08%20%282%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 14 (Riga)
| vaid = 8132
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011620
| label = ''[[:d:Q56011620|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 3
| lat = 56.9602627
| long = 24.0997819
| p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%203%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 3 (Riga)
| vaid = 6684
| year = 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011624
| label = ''[[:d:Q56011624|Skulptūra &quot;Vecrīgas naktssargs&quot;]]''
| name = Skulptūra &quot;Vecrīgas naktssargs&quot;
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 3
| lat = 56.9602627
| long = 24.0997819
| p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}}
| commonscat = Night Watchman (Riga)
| vaid = 7043
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011629
| label = ''[[:d:Q56011629|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 5
| lat = 56.9607389
| long = 24.0997996
| p625 = {{Coord|56.960739|24.0998|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%205%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 5 (Riga)
| vaid = 6685
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011635
| label = ''[[:d:Q56011635|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 7
| lat = 56.9610532
| long = 24.0998334
| p625 = {{Coord|56.961053|24.099833|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%207%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 7 (Riga)
| vaid = 6686
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011641
| label = ''[[:d:Q56011641|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausekļa iela 9
| lat = 56.9614484
| long = 24.0998673
| p625 = {{Coord|56.961448|24.099867|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%209%202015-05-08%20%281%29.JPG
| commonscat = Ausekļa iela 9 (Riga)
| vaid = 6687
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q5227885
| label = [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas baznīca]]
| name = Daugavgrīvas baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.baltabaznica.lv/
| address = Baltāsbaznīcas iela 50
| lat = 57.036664
| long = 24.087314
| p625 = {{Coord|57.036664|24.087314|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Daugavgr%C4%ABvas%20Balt%C4%81%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg
| commonscat = Daugavgrīva White Church
| vaid = 8165
| wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_Balt%C4%81_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1786. - 1788.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011644
| label = ''[[:d:Q56011644|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 1/3
| lat = 57.0012223
| long = 24.1573934
| p625 = {{Coord|57.001222|24.157393|display=inline}}
| vaid = 5933
| year = 1929.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011646
| label = ''[[:d:Q56011646|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 2
| lat = 57.0018363
| long = 24.1548938
| p625 = {{Coord|57.001836|24.154894|display=inline}}
| vaid = 5934
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011650
| label = ''[[:d:Q56011650|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 6
| lat = 57.0022415
| long = 24.1541053
| p625 = {{Coord|57.002241|24.154105|display=inline}}
| vaid = 5935
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011654
| label = ''[[:d:Q56011654|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bergenas iela 8
| lat = 57.002341
| long = 24.1535623
| p625 = {{Coord|57.002341|24.153562|display=inline}}
| vaid = 5936
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011660
| label = ''[[:d:Q56011660|Ūdenstornis]]''
| name = Ūdenstornis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bukultu iela 1b
| lat = 56.978838824124
| long = 24.119799131206
| p625 = {{Coord|56.978839|24.119799|display=inline}}
| image = Udenstornis%20bukultu%201b%201.jpg
| vaid = 8133
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011671
| label = ''[[:d:Q56011671|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Cimzes iela 1
| lat = 57.0061417
| long = 24.1670787
| p625 = {{Coord|57.006142|24.167079|display=inline}}
| image = Cimzes%20iela%201%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Cimzes iela 1 (Riga)
| vaid = 5937
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011676
| label = ''[[:d:Q56011676|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Cimzes iela 2
| lat = 57.0057729
| long = 24.1674557
| p625 = {{Coord|57.005773|24.167456|display=inline}}
| image = Cimzes%20iela%202%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Cimzes iela 2 (Riga)
| vaid = 5938
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011680
| label = ''[[:d:Q56011680|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Cimzes iela 3
| lat = 57.0064195
| long = 24.1675409
| p625 = {{Coord|57.006419|24.167541|display=inline}}
| image = Cimzes%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Cimzes iela 3 (Riga)
| vaid = 5939
| year = 1934. - 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011666
| label = ''[[:d:Q56011666|Guberņas cietums]]''
| name = Guberņas cietums
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Citadeles iela 12
| lat = 56.9554853
| long = 24.1009378
| p625 = {{Coord|56.955485|24.100938|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Citadeles%2012%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Citadeles iela 12 (Riga)
| vaid = 8329
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q55935647
| label = ''[[:d:Q55935647|Pētera - Pāvila baznīcas komplekss]]''
| name = Pētera - Pāvila baznīcas komplekss
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Citadeles iela 7
| locality = Citadelē
| lat = 56.955098266649
| long = 24.101461008991
| p625 = {{Coord|56.955098|24.101461|display=inline}}
| image = RigaPeteraPavila.jpg
| commonscat = Church of Saints Peter and Paul in Riga
| vaid = 6536
| year = 18. gs., 20. gs 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011694
| label = ''[[:d:Q56011694|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Duntes iela 48
| lat = 56.9919672
| long = 24.1277465
| p625 = {{Coord|56.991967|24.127747|display=inline}}
| image = Duntes%20iela%2048%20%282%29.jpg
| commonscat = Duntes iela, 48
| vaid = 8134
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011698
| label = ''[[:d:Q56011698|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 1
| lat = 56.9618379
| long = 24.1069066
| p625 = {{Coord|56.961838|24.106907|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu1.jpg
| vaid = 8135
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011704
| label = ''[[:d:Q56011704|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 3a
| lat = 56.9616759
| long = 24.1072844
| p625 = {{Coord|56.961676|24.107284|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu3a.jpg
| vaid = 8136
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011708
| label = ''[[:d:Q56011708|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 3
| lat = 56.9607128
| long = 24.0987142
| p625 = {{Coord|56.960713|24.098714|display=inline}}
| image = Eksporta%20iela%203%20%285%29.jpg
| commonscat = Eksporta iela 3 (Riga)
| vaid = 6689
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011713
| label = ''[[:d:Q56011713|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 4
| lat = 56.9610631
| long = 24.0986823
| p625 = {{Coord|56.961063|24.098682|display=inline}}
| image = Eksporta%20iela%204%20%282%29.jpg
| commonscat = Eksporta iela 4 (Riga)
| vaid = 6690
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011717
| label = ''[[:d:Q56011717|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 5
| lat = 56.9614674
| long = 24.0986669
| p625 = {{Coord|56.961467|24.098667|display=inline}}
| image = Eksporta%20iela%205%20%282%29.jpg
| commonscat = Eksporta iela 5 (Riga)
| vaid = 6691
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011723
| label = ''[[:d:Q56011723|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eksporta iela 6
| lat = 56.9617998
| long = 24.0986349
| p625 = {{Coord|56.9618|24.098635|display=inline}}
| image = RigaEksporta6.jpg
| commonscat = Eksporta iela 6 (Riga)
| vaid = 6692
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011728
| label = ''[[:d:Q56011728|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 10a
| lat = 56.9576571
| long = 24.1109232
| p625 = {{Coord|56.957657|24.110923|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010a%20M8139%202014-03-12.jpg
| commonscat = Elizabetes iela 10a (Riga)
| vaid = 8139
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011734
| label = ''[[:d:Q56011734|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 10b
| lat = 56.9575311
| long = 24.1111201
| p625 = {{Coord|56.957531|24.11112|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010b%20%281%29%20M8140%202014-03-12.jpg
| commonscat = Elizabetes iela 10b (Riga)
| vaid = 8140
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011740
| label = ''[[:d:Q56011740|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 13
| lat = 56.9590022
| long = 24.1032152
| p625 = {{Coord|56.959002|24.103215|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iel%C4%81%2013%2020120728-1.JPG
| commonscat = Elizabetes iela 13 (Riga)
| vaid = 8141
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011742
| label = ''[[:d:Q56011742|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 14
| lat = 56.9570222
| long = 24.1123293
| p625 = {{Coord|56.957022|24.112329|display=inline}}
| image = RigaElizabetes14.jpg
| vaid = 8142
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011744
| label = ''[[:d:Q56011744|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 33
| lat = 56.9579171
| long = 24.1114666
| p625 = {{Coord|56.957917|24.111467|display=inline}}
| image = Riga%20Elizabetes%20iela%2033.JPG
| commonscat = Elizabetes iela 33 (Riga)
| vaid = 6693
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011748
| label = ''[[:d:Q56011748|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 6
| lat = 56.9580184
| long = 24.1087374
| p625 = {{Coord|56.958018|24.108737|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iel%C4%81%206%2020120728-01.JPG
| commonscat = Elizabetes iela 6 (Riga)
| vaid = 8138
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011753
| label = ''[[:d:Q56011753|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Emīla Dārziņa iela 14
| lat = 57.0043204
| long = 24.1652925
| p625 = {{Coord|57.00432|24.165292|display=inline}}
| vaid = 5941
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011756
| label = ''[[:d:Q56011756|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Emīla Dārziņa iela 6
| lat = 57.0035054
| long = 24.1634285
| p625 = {{Coord|57.003505|24.163428|display=inline}}
| vaid = 5940
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011760
| label = ''[[:d:Q56011760|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ernsta Bergmaņa iela 7
| lat = 57.0014335
| long = 24.1537232
| p625 = {{Coord|57.001433|24.153723|display=inline}}
| image = Ernsta%20Bergma%C5%86a%20iela%207.jpg
| vaid = 5932
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011767
| label = ''[[:d:Q56011767|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 38
| lat = 57.0059717
| long = 24.1665511
| p625 = {{Coord|57.005972|24.166551|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2038%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 38 (Riga)
| vaid = 5944
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011771
| label = ''[[:d:Q56011771|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 41
| lat = 57.0023739
| long = 24.169844
| p625 = {{Coord|57.002374|24.169844|display=inline}}
| vaid = 5945
| year = 1903., 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011775
| label = ''[[:d:Q56011775|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 57
| lat = 57.0054784
| long = 24.1659562
| p625 = {{Coord|57.005478|24.165956|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2057%2C%20Riga%20%283%29.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 57 (Riga)
| vaid = 5946
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011779
| label = ''[[:d:Q56011779|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 59
| lat = 57.0056048
| long = 24.1655451
| p625 = {{Coord|57.005605|24.165545|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2059%2C%20Riga.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 59 (Riga)
| vaid = 5947
| year = 1932., 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011785
| label = ''[[:d:Q56011785|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 61
| lat = 57.0057404
| long = 24.1648707
| p625 = {{Coord|57.00574|24.164871|display=inline}}
| image = Ezermalas%20iela%2061%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Ezermalas iela 61 (Riga)
| vaid = 5948
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011790
| label = ''[[:d:Q56011790|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ezermalas iela 63
| lat = 57.006162
| long = 24.16535
| p625 = {{Coord|57.006162|24.16535|display=inline}}
| image = Ezermalas%2063.jpg
| vaid = 5949
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011804
| label = ''[[:d:Q56011804|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganu iela 2
| lat = 56.9612613
| long = 24.1088619
| p625 = {{Coord|56.961261|24.108862|display=inline}}
| image = RigaGanu2.jpg
| vaid = 8146
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011809
| label = ''[[:d:Q56011809|Īres nami (2)]]''
| name = Īres nami (2)
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganu iela 4
| lat = 56.9614226
| long = 24.1093393
| p625 = {{Coord|56.961423|24.109339|display=inline}}
| image = RigaGanu4.jpg
| vaid = 8147
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011815
| label = ''[[:d:Q56011815|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganu iela 6
| lat = 56.9615932
| long = 24.1094877
| p625 = {{Coord|56.961593|24.109488|display=inline}}
| image = RigaGanu6.jpg
| vaid = 8148
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011795
| label = ''[[:d:Q56011795|Īres nama korpusi (2)]]''
| name = Īres nama korpusi (2)
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganību dambis 3
| lat = 56.9689709
| long = 24.1068449
| p625 = {{Coord|56.968971|24.106845|display=inline}}
| image = RigaGanibuDambis3.jpg
| vaid = 8144
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011799
| label = ''[[:d:Q56011799|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ganību dambis 5
| lat = 56.9695997
| long = 24.1069618
| p625 = {{Coord|56.9696|24.106962|display=inline}}
| image = Embassy%20of%20China%20in%20Latvia.jpg
| commonscat = Ganību dambis 5
| vaid = 8145
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011820
| label = ''[[:d:Q56011820|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gatartas iela 6
| lat = 57.0034153
| long = 24.156596
| p625 = {{Coord|57.003415|24.156596|display=inline}}
| vaid = 5950
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011825
| label = ''[[:d:Q56011825|Tēlnieka J.Brieža kaps]]''
| name = Tēlnieka J.Brieža kaps
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gaujas iela 12
| locality = 2. Meža kapos
| lat = 56.9853575
| long = 24.1573594
| p625 = {{Coord|56.985357|24.157359|display=inline}}
| image = T%C4%93lnieka%20J.Brie%C5%BEa%20kaps.JPG
| vaid = 88
| year = 1953.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011830
| label = ''[[:d:Q56011830|Ūdenstornis]]''
| name = Ūdenstornis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gaujas iela 21
| lat = 56.9838938
| long = 24.1567773
| p625 = {{Coord|56.983894|24.156777|display=inline}}
| image = Gaujas%20iela%2021.JPG
| vaid = 6694
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011835
| label = ''[[:d:Q56011835|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gaujas iela 23
| lat = 56.9838207
| long = 24.1577807
| p625 = {{Coord|56.983821|24.157781|display=inline}}
| image = Gaujas%20iela%2023.JPG
| vaid = 6695
| year = 1910., 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011844
| label = ''[[:d:Q56011844|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 1
| lat = 56.9978967
| long = 24.1587126
| p625 = {{Coord|56.997897|24.158713|display=inline}}
| image = Gda%C5%86skas%20iela%201.jpg
| vaid = 5951
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011836
| label = ''[[:d:Q56011836|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 14
| lat = 57.0008518
| long = 24.15191
| p625 = {{Coord|57.000852|24.15191|display=inline}}
| vaid = 5955
| year = 1927., 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011839
| label = ''[[:d:Q56011839|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 15
| lat = 57.0000053
| long = 24.1535527
| p625 = {{Coord|57.000005|24.153553|display=inline}}
| image = Gda%C5%86skas%20iela%2015%20%283%29.jpg
| vaid = 5956
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011848
| label = ''[[:d:Q56011848|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 2
| lat = 56.9984544
| long = 24.1581554
| p625 = {{Coord|56.998454|24.158155|display=inline}}
| vaid = 5952
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011854
| label = ''[[:d:Q56011854|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gdaņskas iela 7
| lat = 56.9979255
| long = 24.1572642
| p625 = {{Coord|56.997926|24.157264|display=inline}}
| image = Gda%C5%86skas%20iela%207%20%281%29.jpg
| commonscat = Gdaņskas iela 7
| vaid = 5954
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011859
| label = ''[[:d:Q56011859|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Glika iela 1
| lat = 56.9964028
| long = 24.153686
| p625 = {{Coord|56.996403|24.153686|display=inline}}
| image = Glika%20iela%201.jpg
| vaid = 5957
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011863
| label = ''[[:d:Q56011863|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Glika iela 8
| lat = 56.9962395
| long = 24.1549364
| p625 = {{Coord|56.99624|24.154936|display=inline}}
| image = Glika%20iela%208%20%282%29.jpg
| commonscat = Glika iela 8 (Riga)
| vaid = 5958
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011867
| label = ''[[:d:Q56011867|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Glika iela 9
| lat = 56.9957537
| long = 24.1554939
| p625 = {{Coord|56.995754|24.155494|display=inline}}
| image = Glika%20iela%209.jpg
| vaid = 5959
| year = 1931., 1935.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011871
| label = ''[[:d:Q56011871|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 14
| lat = 57.0022156
| long = 24.1673409
| p625 = {{Coord|57.002216|24.167341|display=inline}}
| image = Hamburgas%2014.jpg
| vaid = 5967
| year = 1914., 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011876
| label = ''[[:d:Q56011876|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 19
| lat = 56.9990992
| long = 24.1666685
| p625 = {{Coord|56.999099|24.166669|display=inline}}
| image = Hamburgas%2019.jpg
| vaid = 5968
| year = 1910., 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011881
| label = ''[[:d:Q56011881|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 21
| lat = 56.999279
| long = 24.1665376
| p625 = {{Coord|56.999279|24.166538|display=inline}}
| image = Hamburgas%2021.jpg
| vaid = 5969
| year = 1908.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011883
| label = ''[[:d:Q56011883|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 23
| lat = 56.9999535
| long = 24.1660304
| p625 = {{Coord|56.999953|24.16603|display=inline}}
| vaid = 5970
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011884
| label = ''[[:d:Q56011884|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 25
| lat = 57.0015157
| long = 24.1666464
| p625 = {{Coord|57.001516|24.166646|display=inline}}
| image = Hamburgas%2025.jpg
| vaid = 5971
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011885
| label = ''[[:d:Q56011885|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 27
| lat = 57.00156
| long = 24.167124
| p625 = {{Coord|57.00156|24.167124|display=inline}}
| vaid = 5972
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011889
| label = ''[[:d:Q56011889|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 3
| lat = 56.9974242
| long = 24.1629081
| p625 = {{Coord|56.997424|24.162908|display=inline}}
| image = Hamburgas%203.jpg
| vaid = 5960
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011887
| label = ''[[:d:Q56011887|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 31
| lat = 57.0019446
| long = 24.1684098
| p625 = {{Coord|57.001945|24.16841|display=inline}}
| image = Hamburgas%2031.jpg
| vaid = 5973
| year = 1911. - 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011894
| label = ''[[:d:Q56011894|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 4
| lat = 56.9987412
| long = 24.1656299
| p625 = {{Coord|56.998741|24.16563|display=inline}}
| image = Hamburgas%204.jpg
| vaid = 5961
| year = 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011898
| label = ''[[:d:Q56011898|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 5
| lat = 56.9975044
| long = 24.1633694
| p625 = {{Coord|56.997504|24.163369|display=inline}}
| image = Hamburgas%205.jpg
| vaid = 5962
| year = 1905., 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011907
| label = ''[[:d:Q56011907|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 6
| lat = 56.9991819
| long = 24.1652861
| p625 = {{Coord|56.999182|24.165286|display=inline}}
| image = Hamburgas%206.jpg
| vaid = 5963
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011902
| label = ''[[:d:Q56011902|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 6a
| lat = 56.9994698
| long = 24.1649582
| p625 = {{Coord|56.99947|24.164958|display=inline}}
| image = Hamburgas%206a.jpg
| vaid = 5964
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011911
| label = ''[[:d:Q56011911|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 7
| lat = 56.9976565
| long = 24.1638802
| p625 = {{Coord|56.997656|24.16388|display=inline}}
| image = Hamburgas%207%20seta.jpg
| vaid = 5965
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011916
| label = ''[[:d:Q56011916|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hamburgas iela 9
| lat = 56.9979148
| long = 24.1655768
| p625 = {{Coord|56.997915|24.165577|display=inline}}
| vaid = 5966
| year = 1908., 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011920
| label = ''[[:d:Q56011920|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hanzas iela 4
| lat = 56.961099
| long = 24.1193529
| p625 = {{Coord|56.961099|24.119353|display=inline}}
| image = RigaHanzas4.jpg
| commonscat = Hanzas iela 4 (Riga)
| vaid = 8149
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011925
| label = ''[[:d:Q56011925|Ugunsdzēsēju depo]]''
| name = Ugunsdzēsēju depo
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hanzas iela 5
| lat = 56.9623007
| long = 24.1118414
| p625 = {{Coord|56.962301|24.111841|display=inline}}
| image = Ugunsdz%C4%93s%C4%93ju%20depo%20tornis%20Hanzas%20iel%C4%81%2C%20R%C4%ABg%C4%81.jpg
| commonscat = Fire station at Hanzas street (Riga)
| vaid = 8150
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q6164824
| label = [[Jaunciema luterāņu baznīca|Jaunciema baznīca]]
| name = Jaunciema baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jaunciema 5. šķērslīnija 6/8
| lat = 57.041883
| long = 24.179014
| p625 = {{Coord|57.041883|24.179014|display=inline}}
| image = Jaunciema%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaunciems, Riga
| vaid = 8151
| wikipediauri = Jaunciema_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1911. - 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011931
| label = ''[[:d:Q56011931|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 1
| lat = 56.956277
| long = 24.1092419
| p625 = {{Coord|56.956277|24.109242|display=inline}}
| image = RigaAlunana1.jpg
| vaid = 8126
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011942
| label = ''[[:d:Q56011942|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 2
| lat = 56.9560582
| long = 24.1096265
| p625 = {{Coord|56.956058|24.109627|display=inline}}
| image = RigaAlunana2.jpg
| vaid = 8127
| year = 1876., 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011936
| label = ''[[:d:Q56011936|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 2a; Andreja Pumpura iela 5
| lat = 56.956262421803
| long = 24.110478060585
| p625 = {{Coord|56.956262|24.110478|display=inline}}
| image = Riga%20Andreja%20Pumpura%205.jpg
| commonscat = Andreja Pumpura iela 5
| vaid = 6676
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011946
| label = ''[[:d:Q56011946|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 3
| lat = 56.9564558
| long = 24.1096788
| p625 = {{Coord|56.956456|24.109679|display=inline}}
| image = RigaAlunana3.jpg
| vaid = 8128
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011950
| label = ''[[:d:Q56011950|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 5
| lat = 56.9566706
| long = 24.110278
| p625 = {{Coord|56.956671|24.110278|display=inline}}
| image = RigaAlunana5.jpg
| vaid = 8129
| year = 1876.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011956
| label = ''[[:d:Q56011956|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jura Alunāna iela 7
| lat = 56.9569215
| long = 24.1108627
| p625 = {{Coord|56.956921|24.110863|display=inline}}
| image = RigaAlunana7.jpg
| commonscat = Jura Alunāna iela 7
| vaid = 8130
| year = 1876.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011970
| label = ''[[:d:Q56011970|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 1
| lat = 56.958065
| long = 24.1067479
| p625 = {{Coord|56.958065|24.106748|display=inline}}
| image = RigaKalpakaBulvaris1.jpg
| commonscat = Kalpaka bulvāris 1
| vaid = 8152
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011961
| label = ''[[:d:Q56011961|Epitāfija]]''
| name = Epitāfija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 11
| lat = 56.9572375
| long = 24.1078636
| p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}}
| image = Nadvhodom.jpg
| vaid = 7240
| year = 1805.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011969
| label = ''[[:d:Q56011969|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 11
| lat = 56.9572375
| long = 24.1078636
| p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}}
| image = RigaKalpaka11.jpg
| vaid = 8157
| year = 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011973
| label = ''[[:d:Q56011973|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 3
| lat = 56.9579839
| long = 24.1069614
| p625 = {{Coord|56.957984|24.106961|display=inline}}
| image = RigaKalpaka3.jpg
| commonscat = Kalpaka bulvāris 3
| vaid = 8153
| year = 1873.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011978
| label = ''[[:d:Q56011978|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 5
| lat = 56.9577681
| long = 24.1072897
| p625 = {{Coord|56.957768|24.10729|display=inline}}
| image = RigaKalpaka5.jpg
| vaid = 8154
| year = 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011982
| label = ''[[:d:Q56011982|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 7
| lat = 56.9575972
| long = 24.1074865
| p625 = {{Coord|56.957597|24.107487|display=inline}}
| image = RigaKalpakaBulvaris7.jpg
| vaid = 8155
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011965
| label = ''[[:d:Q56011965|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 9
| lat = 56.9572448
| long = 24.1072139
| p625 = {{Coord|56.957245|24.107214|display=inline}}
| image = RigaKalpakaBulvaris9.jpg
| vaid = 8156
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012004
| label = ''[[:d:Q56012004|Veikals ar dzīvokli]]''
| name = Veikals ar dzīvokli
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 1
| lat = 56.9976511
| long = 24.1610654
| p625 = {{Coord|56.997651|24.161065|display=inline}}
| vaid = 5974
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011992
| label = ''[[:d:Q56011992|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 10
| lat = 56.99934
| long = 24.1611057
| p625 = {{Coord|56.99934|24.161106|display=inline}}
| vaid = 5977
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011998
| label = ''[[:d:Q56011998|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 15
| lat = 57.0006827
| long = 24.1592133
| p625 = {{Coord|57.000683|24.159213|display=inline}}
| vaid = 5978
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011996
| label = ''[[:d:Q56011996|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 15a
| lat = 57.0008702
| long = 24.1588241
| p625 = {{Coord|57.00087|24.158824|display=inline}}
| vaid = 5979
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012002
| label = ''[[:d:Q56012002|Dzīvojamā māja ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā māja ar veikalu
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 18
| lat = 57.000779
| long = 24.1598772
| p625 = {{Coord|57.000779|24.159877|display=inline}}
| vaid = 5980
| year = 1934., 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012006
| label = ''[[:d:Q56012006|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 20
| lat = 57.0018033
| long = 24.1596841
| p625 = {{Coord|57.001803|24.159684|display=inline}}
| vaid = 5981
| year = 1913., 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012009
| label = ''[[:d:Q56012009|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 25
| lat = 57.0031896
| long = 24.1574841
| p625 = {{Coord|57.00319|24.157484|display=inline}}
| vaid = 5982
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012014
| label = ''[[:d:Q56012014|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 27
| lat = 57.0034681
| long = 24.1574523
| p625 = {{Coord|57.003468|24.157452|display=inline}}
| vaid = 5983
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012017
| label = ''[[:d:Q56012017|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 5
| lat = 56.9979929
| long = 24.1607542
| p625 = {{Coord|56.997993|24.160754|display=inline}}
| vaid = 5975
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012022
| label = ''[[:d:Q56012022|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kokneses prospekts 7
| lat = 56.9983168
| long = 24.1603934
| p625 = {{Coord|56.998317|24.160393|display=inline}}
| vaid = 5976
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012030
| label = ''[[:d:Q56012030|Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence]]''
| name = Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a
| lat = 56.9558122
| long = 24.1110492
| p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}}
| image = Ministry%20of%20culture%20Latvia.jpg
| vaid = 9019
| year = 1923. – 1940.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012035
| label = ''[[:d:Q56012035|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a
| lat = 56.9558122
| long = 24.1110492
| p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}}
| vaid = 6697
| year = 19. gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012039
| label = ''[[:d:Q56012039|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a
| lat = 56.9558122
| long = 24.1110492
| p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}}
| image = RigaValdemara11a.jpg
| vaid = 8199
| year = 1873.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012044
| label = ''[[:d:Q56012044|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 15
| lat = 56.9561167
| long = 24.1120415
| p625 = {{Coord|56.956117|24.112042|display=inline}}
| image = RigaValdemara15.jpg
| vaid = 8200
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012050
| label = ''[[:d:Q56012050|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 17A
| lat = 56.9562633
| long = 24.1124481
| p625 = {{Coord|56.956263|24.112448|display=inline}}
| image = RigaValdemara17a.jpg
| vaid = 8201
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012052
| label = ''[[:d:Q56012052|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 19
| lat = 56.9563842
| long = 24.1129
| p625 = {{Coord|56.956384|24.1129|display=inline}}
| image = RigaValdemara19.jpg
| vaid = 8202
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012026
| label = ''[[:d:Q56012026|Sienas panno ( 6 )]]''
| name = Sienas panno ( 6 )
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b
| lat = 56.9526964
| long = 24.1023923
| p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}}
| vaid = 7411
| year = 1937., 1993.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012056
| label = ''[[:d:Q56012056|Banka]]''
| name = Banka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b
| lat = 56.9526964
| long = 24.1023923
| p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}}
| image = RigaValdemara1b.jpg
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1B (Riga)
| vaid = 8194
| year = 1887.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012060
| label = ''[[:d:Q56012060|Nikolaja ģimnāzija]]''
| name = Nikolaja ģimnāzija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1c
| lat = 56.9529826
| long = 24.1039877
| p625 = {{Coord|56.952983|24.103988|display=inline}}
| image = RigaValdemara1c.jpg
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1c
| vaid = 8195
| year = 1891.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012065
| label = ''[[:d:Q56012065|Rīgas hipotēku banka]]''
| name = Rīgas hipotēku banka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 3
| lat = 56.9546778
| long = 24.1072315
| p625 = {{Coord|56.954678|24.107232|display=inline}}
| image = RigaValdemara3.jpg
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 3
| vaid = 8196
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012070
| label = ''[[:d:Q56012070|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 7
| lat = 56.9554496
| long = 24.1099583
| p625 = {{Coord|56.95545|24.109958|display=inline}}
| image = RigaValdemara7.jpg
| vaid = 8197
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012074
| label = ''[[:d:Q56012074|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 9
| lat = 56.9555871
| long = 24.1103832
| p625 = {{Coord|56.955587|24.110383|display=inline}}
| image = RigaValdemara9.jpg
| vaid = 8198
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012078
| label = ''[[:d:Q56012078|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 10
| lat = 56.9586633
| long = 24.1002545
| p625 = {{Coord|56.958663|24.100254|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris10.jpg
| vaid = 8163
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012085
| label = ''[[:d:Q56012085|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 2
| locality = Nacionālajā teātrī
| lat = 56.9536377
| long = 24.1048774
| p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}}
| vaid = 7266
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042466
| label = ''[[:d:Q56042466|Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris]]''
| name = Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 2
| lat = 56.9536377
| long = 24.1048774
| p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}}
| image = Latvian%20National%20Theatre.jpg
| vaid = 6523
| year = 1899.- 1902.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012091
| label = ''[[:d:Q56012091|RPI Dabaszinību fakultāte]]''
| name = RPI Dabaszinību fakultāte
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 4
| lat = 56.9552282
| long = 24.1043229
| p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris4.jpg
| commonscat = Kronvalda bulvāris 4
| vaid = 8159
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012096
| label = ''[[:d:Q56012096|Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju]]''
| name = Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 4
| lat = 56.9552282
| long = 24.1043229
| p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}}
| vaid = 9182
| year = 1901.–1983.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012100
| label = ''[[:d:Q56012100|Meiteņu ģimnāzija]]''
| name = Meiteņu ģimnāzija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 6
| lat = 56.958061
| long = 24.1007626
| p625 = {{Coord|56.958061|24.100763|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris6.jpg
| vaid = 8160
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012102
| label = ''[[:d:Q56012102|Meiteņu ģimnāzija]]''
| name = Meiteņu ģimnāzija
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 8
| lat = 56.9583756
| long = 24.1004017
| p625 = {{Coord|56.958376|24.100402|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris8.jpg
| vaid = 8161
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012103
| label = ''[[:d:Q56012103|Pareizticīgo garīgais seminārs]]''
| name = Pareizticīgo garīgais seminārs
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kronvalda bulvāris 9
| lat = 56.9581611
| long = 24.0991679
| p625 = {{Coord|56.958161|24.099168|display=inline}}
| image = RigaKronvaldaBulvaris9.jpg
| vaid = 8162
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011988
| label = ''[[:d:Q56011988|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kārļa Vatsona iela 2
| lat = 56.9971684
| long = 24.1592363
| p625 = {{Coord|56.997168|24.159236|display=inline}}
| vaid = 6064
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012108
| label = ''[[:d:Q56012108|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lenču iela 1
| lat = 56.961552
| long = 24.1104368
| p625 = {{Coord|56.961552|24.110437|display=inline}}
| image = RigaLencu1.jpg
| vaid = 8166
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012113
| label = ''[[:d:Q56012113|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lībekas iela 27
| lat = 57.0030867
| long = 24.1675259
| p625 = {{Coord|57.003087|24.167526|display=inline}}
| image = L%C4%ABbekas%20iela%2027%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg
| vaid = 5986
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012117
| label = ''[[:d:Q56012117|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lībekas iela 3
| lat = 56.9986538
| long = 24.1638024
| p625 = {{Coord|56.998654|24.163802|display=inline}}
| vaid = 5984
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012121
| label = ''[[:d:Q56012121|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lībekas iela 9/11
| lat = 57.0012231
| long = 24.1637642
| p625 = {{Coord|57.001223|24.163764|display=inline}}
| vaid = 5985
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012126
| label = ''[[:d:Q56012126|Zaļā skola]]''
| name = Zaļā skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Martas Rinkas iela 13
| lat = 57.034724
| long = 24.103392
| p625 = {{Coord|57.034724|24.103392|display=inline}}
| image = Za%C4%BC%C4%81%20skola%20%28R%C4%ABga%2C%20Martas%20Rinkas%20iela%2013%29%20003.jpg
| commonscat = Zaļā skola (Vecmīlgrāvis)
| vaid = 8164
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012146
| label = ''[[:d:Q56012146|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 6
| lat = 56.9602284
| long = 24.1082396
| p625 = {{Coord|56.960228|24.10824|display=inline}}
| image = RigaMednieku6.jpg
| vaid = 8167
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012139
| label = ''[[:d:Q56012139|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 6a
| lat = 56.9602645
| long = 24.1078043
| p625 = {{Coord|56.960265|24.107804|display=inline}}
| image = RigaMednieku6a.jpg
| vaid = 8168
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012149
| label = ''[[:d:Q56012149|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 7
| lat = 56.9604532
| long = 24.1076761
| p625 = {{Coord|56.960453|24.107676|display=inline}}
| image = RigaMednieku7.jpg
| vaid = 8169
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012150
| label = ''[[:d:Q56012150|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mednieku iela 8
| lat = 56.9602373
| long = 24.1084653
| p625 = {{Coord|56.960237|24.108465|display=inline}}
| image = RigaMednieku8.jpg
| vaid = 8170
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012155
| label = ''[[:d:Q56012155|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 14
| lat = 57.0062762
| long = 24.1604277
| p625 = {{Coord|57.006276|24.160428|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2014.JPG
| commonscat = Meža prospekts 14 (Riga)
| vaid = 5992
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012160
| label = ''[[:d:Q56012160|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 16
| lat = 57.0061423
| long = 24.1597357
| p625 = {{Coord|57.006142|24.159736|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2016.JPG
| commonscat = Meža prospekts 16 (Riga)
| vaid = 5993
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012175
| label = ''[[:d:Q56012175|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 2
| lat = 57.0067484
| long = 24.1643426
| p625 = {{Coord|57.006748|24.164343|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%202.JPG
| commonscat = Meža prospekts 2 (Riga)
| vaid = 5989
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012164
| label = ''[[:d:Q56012164|Dzīvojamā māja ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā māja ar veikalu
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 26
| lat = 57.0050852
| long = 24.1573933
| p625 = {{Coord|57.005085|24.157393|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2026%20%283%29.jpg
| commonscat = Meža prospekts 26 (Riga)
| vaid = 5994
| year = 1935. - 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012170
| label = ''[[:d:Q56012170|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 28
| lat = 57.0043861
| long = 24.1561555
| p625 = {{Coord|57.004386|24.156156|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2028.JPG
| vaid = 8818
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012180
| label = ''[[:d:Q56012180|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 30
| lat = 57.0040092
| long = 24.1557917
| p625 = {{Coord|57.004009|24.155792|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg
| vaid = 5995
| year = 1927., 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012184
| label = ''[[:d:Q56012184|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 32
| lat = 57.003785
| long = 24.1554122
| p625 = {{Coord|57.003785|24.155412|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2032.JPG
| vaid = 5996
| year = 1928.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012189
| label = ''[[:d:Q56012189|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 36
| lat = 57.0024587
| long = 24.1527726
| p625 = {{Coord|57.002459|24.152773|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2036.JPG
| vaid = 5997
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012193
| label = ''[[:d:Q56012193|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 38a
| lat = 57.002199656997
| long = 24.152400274188
| p625 = {{Coord|57.0022|24.1524|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2038a.JPG
| vaid = 5998
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012196
| label = ''[[:d:Q56012196|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 4
| lat = 57.0066492
| long = 24.1637551
| p625 = {{Coord|57.006649|24.163755|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%204.JPG
| commonscat = Meža prospekts 4 (Riga)
| vaid = 5990
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012195
| label = ''[[:d:Q56012195|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 40
| lat = 57.0019924
| long = 24.1520957
| p625 = {{Coord|57.001992|24.152096|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2040.JPG
| vaid = 5999
| year = 1930. - 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012200
| label = ''[[:d:Q56012200|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 50
| lat = 57.0008002
| long = 24.1499838
| p625 = {{Coord|57.0008|24.149984|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2050.JPG
| vaid = 6001
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012205
| label = ''[[:d:Q56012205|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 52
| lat = 57.0005129
| long = 24.1498015
| p625 = {{Coord|57.000513|24.149801|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2052.JPG
| vaid = 6002
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012209
| label = ''[[:d:Q56012209|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 58
| lat = 56.9999487
| long = 24.1483671
| p625 = {{Coord|56.999949|24.148367|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2058.JPG
| vaid = 6004
| year = 1933.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012215
| label = ''[[:d:Q56012215|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 60
| lat = 56.9997245
| long = 24.148037
| p625 = {{Coord|56.999724|24.148037|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2060.JPG
| vaid = 6005
| year = 1932.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012219
| label = ''[[:d:Q56012219|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 74
| lat = 56.9981466
| long = 24.1452983
| p625 = {{Coord|56.998147|24.145298|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2074.JPG
| vaid = 6006
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012228
| label = ''[[:d:Q56012228|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 8
| lat = 57.0064889
| long = 24.1625855
| p625 = {{Coord|57.006489|24.162585|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%208.JPG
| commonscat = Meža prospekts 8 (Riga)
| vaid = 5991
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012223
| label = ''[[:d:Q56012223|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meža prospekts 80
| lat = 56.9972141
| long = 24.143698
| p625 = {{Coord|56.997214|24.143698|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2080.JPG
| vaid = 6007
| year = 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012130
| label = ''[[:d:Q56012130|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mātera iela 13
| lat = 56.9991574
| long = 24.149006
| p625 = {{Coord|56.999157|24.149006|display=inline}}
| vaid = 5988
| year = 1932., 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012134
| label = ''[[:d:Q56012134|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mātera iela 9
| lat = 56.999498
| long = 24.1496658
| p625 = {{Coord|56.999498|24.149666|display=inline}}
| image = M%C4%81tera%20iela%209.jpg
| vaid = 5987
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012233
| label = ''[[:d:Q56012233|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Noliktavas iela 3
| lat = 56.9530693
| long = 24.1028251
| p625 = {{Coord|56.953069|24.102825|display=inline}}
| image = RigaNoliktavas3.jpg
| vaid = 8171
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012239
| label = ''[[:d:Q56012239|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Noliktavas iela 5
| lat = 56.9533275
| long = 24.1026017
| p625 = {{Coord|56.953328|24.102602|display=inline}}
| image = RigaNoliktavas5.jpg
| vaid = 8172
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q12326868
| label = [[Mežaparka Lielā estrāde]]
| name = Mežaparka Lielā estrāde
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Ostas prospekts 11
| lat = 57.01527778
| long = 24.15138889
| p625 = {{Coord|57.015278|24.151389|display=inline}}
| image = Latvian%20Song%20festival%202008.jpg
| commonscat = Mežaparks Great Bandstand
| vaid = 9149
| wikipediauri = Me%C5%BEaparka_Liel%C4%81_estr%C4%81de
| year = 1955.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012256
| label = ''[[:d:Q56012256|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 10
| lat = 57.0038046
| long = 24.1612238
| p625 = {{Coord|57.003805|24.161224|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2010%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 10 (Riga)
| vaid = 6015
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012260
| label = ''[[:d:Q56012260|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 13
| lat = 57.0037493
| long = 24.1623594
| p625 = {{Coord|57.003749|24.162359|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2013%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 13 (Riga)
| vaid = 6016
| year = 1932.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012265
| label = ''[[:d:Q56012265|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 14
| lat = 57.0043881
| long = 24.1616214
| p625 = {{Coord|57.004388|24.161621|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 14 (Riga)
| vaid = 6017
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012269
| label = ''[[:d:Q56012269|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 15
| lat = 57.0040096
| long = 24.1625252
| p625 = {{Coord|57.00401|24.162525|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2015%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 15 (Riga)
| vaid = 6018
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012274
| label = ''[[:d:Q56012274|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 16
| lat = 57.0047565
| long = 24.1615407
| p625 = {{Coord|57.004756|24.161541|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2016%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg
| commonscat = Poruka iela 16 (Riga)
| vaid = 6019
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012278
| label = ''[[:d:Q56012278|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 17
| lat = 57.0043148
| long = 24.1627241
| p625 = {{Coord|57.004315|24.162724|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2017%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 17 (Riga)
| vaid = 6020
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012283
| label = ''[[:d:Q56012283|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 18
| lat = 57.0052146
| long = 24.1615921
| p625 = {{Coord|57.005215|24.161592|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2018%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 18 (Riga)
| vaid = 6021
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012286
| label = ''[[:d:Q56012286|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 23
| lat = 57.005258
| long = 24.1627612
| p625 = {{Coord|57.005258|24.162761|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%2023%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Poruka iela 23 (Riga)
| vaid = 6022
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012290
| label = ''[[:d:Q56012290|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Poruka iela 9
| lat = 57.0031751
| long = 24.1617644
| p625 = {{Coord|57.003175|24.161764|display=inline}}
| image = Poruka%20iela%209%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg
| commonscat = Poruka iela 9 (Riga)
| vaid = 6014
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012294
| label = ''[[:d:Q56012294|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Priežu iela 2
| lat = 56.9941697
| long = 24.1261247
| p625 = {{Coord|56.99417|24.126125|display=inline}}
| image = RigaPriezu2.jpg
| vaid = 8176
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012307
| label = ''[[:d:Q56012307|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 1
| lat = 56.9591825
| long = 24.1055447
| p625 = {{Coord|56.959182|24.105545|display=inline}}
| image = RigaBrieza1.jpg
| commonscat = Elizabetes iela 21 (Riga)
| vaid = 8120
| year = 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012299
| label = ''[[:d:Q56012299|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 11
| lat = 56.960366
| long = 24.1053566
| p625 = {{Coord|56.960366|24.105357|display=inline}}
| image = RigaBrieza11.jpg
| vaid = 8124
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012304
| label = ''[[:d:Q56012304|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 13
| lat = 56.9605456
| long = 24.1053737
| p625 = {{Coord|56.960546|24.105374|display=inline}}
| image = RigaBrieza13.jpg
| vaid = 8125
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012312
| label = ''[[:d:Q56012312|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 2
| lat = 56.9590292
| long = 24.1058425
| p625 = {{Coord|56.959029|24.105843|display=inline}}
| image = RigaBrieza2.jpg
| vaid = 8121
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012317
| label = ''[[:d:Q56012317|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 8
| lat = 56.9597006
| long = 24.1059633
| p625 = {{Coord|56.959701|24.105963|display=inline}}
| image = RigaBrieza8.jpg
| vaid = 8122
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012323
| label = ''[[:d:Q56012323|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pulkveža Brieža iela 9
| lat = 56.9602133
| long = 24.1052576
| p625 = {{Coord|56.960213|24.105258|display=inline}}
| vaid = 8123
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012246
| label = ''[[:d:Q56012246|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pētersalas iela 14a
| lat = 56.968092
| long = 24.1030172
| p625 = {{Coord|56.968092|24.103017|display=inline}}
| image = RigaPetersalas14a.jpg
| vaid = 8175
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012248
| label = ''[[:d:Q56012248|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pētersalas iela 5
| lat = 56.9677374
| long = 24.1040489
| p625 = {{Coord|56.967737|24.104049|display=inline}}
| vaid = 8174
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012252
| label = ''[[:d:Q56012252|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēterupes iela 12
| lat = 57.000542
| long = 24.1619492
| p625 = {{Coord|57.000542|24.161949|display=inline}}
| vaid = 6013
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q6826767
| label = [[Rīgas Mežaparka baznīca]]
| name = Rīgas Mežaparka baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Roberta Feldmaņa ielā 1
| lat = 57.00237778
| long = 24.17318611
| p625 = {{Coord|57.002378|24.173186|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Me%C5%BEaparka%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg
| commonscat = Lutheran church in Mežapark, Riga
| vaid = 8143
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Me%C5%BEaparka_bazn%C4%ABca
| year = 19. gs. b., 1904.-1920., 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012339
| label = ''[[:d:Q56012339|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 1
| lat = 56.9593711
| long = 24.1026243
| p625 = {{Coord|56.959371|24.102624|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas1.jpg
| commonscat = Rūpniecības iela 1 (Riga)
| vaid = 8177
| year = 1903., 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012327
| label = ''[[:d:Q56012327|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 11
| lat = 56.9608441
| long = 24.1028914
| p625 = {{Coord|56.960844|24.102891|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas11.jpg
| vaid = 8182
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012332
| label = ''[[:d:Q56012332|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 13
| lat = 56.9610596
| long = 24.1029579
| p625 = {{Coord|56.96106|24.102958|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas13.jpg
| vaid = 8183
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012338
| label = ''[[:d:Q56012338|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 15
| lat = 56.9617578
| long = 24.1031353
| p625 = {{Coord|56.961758|24.103135|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas15.jpg
| vaid = 8184
| year = 20. gs. 30. g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012346
| label = ''[[:d:Q56012346|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 3
| lat = 56.9596495
| long = 24.1026414
| p625 = {{Coord|56.959649|24.102641|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas3.jpg
| vaid = 8178
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012341
| label = ''[[:d:Q56012341|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 32
| lat = 56.9639335
| long = 24.1040512
| p625 = {{Coord|56.963934|24.104051|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas32.jpg
| vaid = 8185
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012351
| label = ''[[:d:Q56012351|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 5
| lat = 56.9599459
| long = 24.1027574
| p625 = {{Coord|56.959946|24.102757|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas5.jpg
| vaid = 8179
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012355
| label = ''[[:d:Q56012355|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 7
| lat = 56.9603501
| long = 24.102775
| p625 = {{Coord|56.96035|24.102775|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas7.jpg
| vaid = 8180
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012360
| label = ''[[:d:Q56012360|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rūpniecības iela 9
| lat = 56.9605836
| long = 24.1028578
| p625 = {{Coord|56.960584|24.102858|display=inline}}
| image = RigaRupniecibas9.jpg
| vaid = 8181
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012365
| label = ''[[:d:Q56012365|Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca]]''
| name = Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sarkandaugavas iela 10
| lat = 56.9977733
| long = 24.1249187
| p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}}
| image = RigaSarkandaugavas10.jpg
| vaid = 8186
| year = 1876. - 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012372
| label = ''[[:d:Q56012372|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sarkandaugavas iela 10
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.9977733
| long = 24.1249187
| p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}}
| vaid = 7335
| year = 1882.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012388
| label = ''[[:d:Q56012388|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 1
| lat = 57.0058637
| long = 24.1598003
| p625 = {{Coord|57.005864|24.1598|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%201.JPG
| commonscat = Siguldas prospekts 1 (Riga)
| vaid = 6033
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012378
| label = ''[[:d:Q56012378|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 10
| lat = 57.0045775
| long = 24.1609967
| p625 = {{Coord|57.004578|24.160997|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%2010%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Siguldas prospekts 10 (Riga)
| vaid = 6035
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012383
| label = ''[[:d:Q56012383|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 14
| lat = 57.003761
| long = 24.1602193
| p625 = {{Coord|57.003761|24.160219|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Siguldas prospekts 14 (Riga)
| vaid = 6036
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012387
| label = ''[[:d:Q56012387|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 19
| lat = 57.0022661
| long = 24.1559985
| p625 = {{Coord|57.002266|24.155998|display=inline}}
| vaid = 6037
| year = 1926. - 1927., 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012389
| label = ''[[:d:Q56012389|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 27
| lat = 57.0010195
| long = 24.1542813
| p625 = {{Coord|57.001019|24.154281|display=inline}}
| vaid = 6038
| year = 1929. - 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012393
| label = ''[[:d:Q56012393|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 30
| lat = 56.9995569
| long = 24.1529583
| p625 = {{Coord|56.999557|24.152958|display=inline}}
| image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg
| vaid = 6039
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012397
| label = ''[[:d:Q56012397|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 34
| lat = 56.9990728
| long = 24.1521168
| p625 = {{Coord|56.999073|24.152117|display=inline}}
| vaid = 6040
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012401
| label = ''[[:d:Q56012401|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 38
| lat = 56.9986156
| long = 24.1513577
| p625 = {{Coord|56.998616|24.151358|display=inline}}
| vaid = 6041
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012404
| label = ''[[:d:Q56012404|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 43
| lat = 56.9972941
| long = 24.1444884
| p625 = {{Coord|56.997294|24.144488|display=inline}}
| vaid = 6042
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012412
| label = ''[[:d:Q56012412|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 5
| lat = 57.0052441
| long = 24.1596
| p625 = {{Coord|57.005244|24.1596|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%205%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Siguldas prospekts 5 (Riga)
| vaid = 6034
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012408
| label = ''[[:d:Q56012408|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Siguldas prospekts 50
| lat = 56.9971824
| long = 24.1478294
| p625 = {{Coord|56.997182|24.147829|display=inline}}
| image = Siguldas%20prospekts%2050.JPG
| vaid = 6043
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012567
| label = ''[[:d:Q56012567|Mākslīgās pilsdrupas ar parku]]''
| name = Mākslīgās pilsdrupas ar parku
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sliežu iela 21A
| lat = 57.0059247
| long = 24.1215215
| p625 = {{Coord|57.005925|24.121522|display=inline}}
| image = Fortress%20in%20sarkandaugava.%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Artificial tower ruins in Dauderu park
| vaid = 8192
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012417
| label = ''[[:d:Q56012417|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stendera iela 10
| lat = 56.9961994
| long = 24.1509694
| p625 = {{Coord|56.996199|24.150969|display=inline}}
| image = Stendera%20iela%2010.JPG
| vaid = 6045
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012423
| label = ''[[:d:Q56012423|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stendera iela 3
| lat = 56.9986377
| long = 24.1478352
| p625 = {{Coord|56.998638|24.147835|display=inline}}
| vaid = 6044
| year = 1932., 1938.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012427
| label = ''[[:d:Q56012427|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 21
| lat = 57.0012903
| long = 24.1604392
| p625 = {{Coord|57.00129|24.160439|display=inline}}
| vaid = 6047
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012431
| label = ''[[:d:Q56012431|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 25
| lat = 56.9998651
| long = 24.1578815
| p625 = {{Coord|56.999865|24.157881|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2025.JPG
| vaid = 6048
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012436
| label = ''[[:d:Q56012436|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 29
| lat = 56.9993183
| long = 24.1569574
| p625 = {{Coord|56.999318|24.156957|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2029.JPG
| vaid = 6049
| year = 1911., 1920. - 1922.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012440
| label = ''[[:d:Q56012440|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 32
| lat = 56.9988775
| long = 24.1574823
| p625 = {{Coord|56.998877|24.157482|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2032.JPG
| vaid = 6050
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012444
| label = ''[[:d:Q56012444|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 39
| lat = 56.9977846
| long = 24.1549922
| p625 = {{Coord|56.997785|24.154992|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2039.JPG
| vaid = 6051
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012448
| label = ''[[:d:Q56012448|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 40/42
| lat = 56.997072331697
| long = 24.154807555716
| p625 = {{Coord|56.997072|24.154808|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2040-42.JPG
| vaid = 6052
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012452
| label = ''[[:d:Q56012452|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 41/43
| lat = 56.997672684511
| long = 24.154401335931
| p625 = {{Coord|56.997673|24.154401|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2041-43.JPG
| vaid = 6053
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012457
| label = ''[[:d:Q56012457|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 44/46
| lat = 56.996783149913
| long = 24.154587963562
| p625 = {{Coord|56.996783|24.154588|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2044-46.JPG
| vaid = 6054
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012461
| label = ''[[:d:Q56012461|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 45/47
| lat = 56.997337429563
| long = 24.154357948205
| p625 = {{Coord|56.997337|24.154358|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2045-47.JPG
| vaid = 6055
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012467
| label = ''[[:d:Q56012467|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 52/54
| lat = 56.99627180144
| long = 24.153177267771
| p625 = {{Coord|56.996272|24.153177|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2052-54.JPG
| vaid = 6056
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012472
| label = ''[[:d:Q56012472|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 56/58
| lat = 56.99606084605
| long = 24.152854769466
| p625 = {{Coord|56.996061|24.152855|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2056-58.JPG
| vaid = 6057
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012476
| label = ''[[:d:Q56012476|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 57/59
| lat = 56.996760396843
| long = 24.153291499754
| p625 = {{Coord|56.99676|24.153291|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2057-59.JPG
| vaid = 6058
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012493
| label = ''[[:d:Q56012493|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 6
| lat = 57.0036716
| long = 24.1668206
| p625 = {{Coord|57.003672|24.166821|display=inline}}
| vaid = 6046
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012480
| label = ''[[:d:Q56012480|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 60
| lat = 56.995748
| long = 24.1528109
| p625 = {{Coord|56.995748|24.152811|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2060.JPG
| vaid = 6059
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012484
| label = ''[[:d:Q56012484|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 61/63
| lat = 56.996573613194
| long = 24.152900747499
| p625 = {{Coord|56.996574|24.152901|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2061-63.JPG
| vaid = 6060
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012488
| label = ''[[:d:Q56012488|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]''
| name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stokholmas iela 69; Stendes iela 9
| lat = 56.996177980426
| long = 24.152124803794
| p625 = {{Coord|56.996178|24.152125|display=inline}}
| image = Stokholmas%20iela%2069%20%282%29.JPG
| vaid = 5931
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012497
| label = ''[[:d:Q56012497|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 1
| lat = 56.9587962
| long = 24.1061052
| p625 = {{Coord|56.958796|24.106105|display=inline}}
| image = RigaStrelnieku1.jpg
| vaid = 8187
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012504
| label = ''[[:d:Q56012504|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 13
| lat = 56.9608109
| long = 24.110209
| p625 = {{Coord|56.960811|24.110209|display=inline}}
| image = RigaStrelnieku13.jpg
| vaid = 8188
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012509
| label = ''[[:d:Q56012509|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 17
| lat = 56.9609722
| long = 24.11067
| p625 = {{Coord|56.960972|24.11067|display=inline}}
| image = RigaStrelnieku17.jpg
| vaid = 8189
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012517
| label = ''[[:d:Q56012517|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sudrabu Edžus iela 1
| lat = 56.9972269
| long = 24.1626932
| p625 = {{Coord|56.997227|24.162693|display=inline}}
| vaid = 6061
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012514
| label = ''[[:d:Q56012514|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sudrabu Edžus iela 16
| lat = 56.9965124
| long = 24.1663278
| p625 = {{Coord|56.996512|24.166328|display=inline}}
| image = Sudrabu%20Ed%C5%BEus%20iela%2016.jpg
| vaid = 6063
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012522
| label = ''[[:d:Q56012522|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Sudrabu Edžus iela 7
| lat = 56.996965
| long = 24.1637126
| p625 = {{Coord|56.996965|24.163713|display=inline}}
| vaid = 6062
| year = 1902. - 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012540
| label = ''[[:d:Q56012540|&quot;Pavasara&quot; biedrības nams]]''
| name = &quot;Pavasara&quot; biedrības nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tilta iela 32
| lat = 56.9954698
| long = 24.1298795
| p625 = {{Coord|56.99547|24.12988|display=inline}}
| image = RigaTilta32.jpg
| vaid = 8844
| year = 1888.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012535
| label = ''[[:d:Q56012535|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tilta iela 5
| lat = 56.9951296
| long = 24.1274775
| p625 = {{Coord|56.99513|24.127478|display=inline}}
| image = RigaTilta5.jpg
| vaid = 8190
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012544
| label = ''[[:d:Q56012544|Slimnīcas apbūve]]''
| name = Slimnīcas apbūve
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2002.jpg
| vaid = 6679
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012548
| label = ''[[:d:Q56012548|Korpuss Nr.1]]''
| name = Korpuss Nr.1
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2009.jpg
| vaid = 6680
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012554
| label = ''[[:d:Q56012554|Korpuss Nr.2]]''
| name = Korpuss Nr.2
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| vaid = 6681
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012559
| label = ''[[:d:Q56012559|Korpuss Nr.3]]''
| name = Korpuss Nr.3
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| vaid = 6682
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012560
| label = ''[[:d:Q56012560|Korpuss Nr.4]]''
| name = Korpuss Nr.4
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 2
| lat = 56.9950002
| long = 24.1220784
| p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}}
| image = %D0%9F%D1%80%D0%B8%D0%B5%D0%BC%D0%BD%D0%BE%D0%B5%20%D0%BE%D1%82%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 6683
| year = 1820. - 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012563
| label = ''[[:d:Q56012563|&quot;Valdšleshena&quot; alus darītava]]''
| name = &quot;Valdšleshena&quot; alus darītava
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tvaika iela 44
| lat = 57.0059247
| long = 24.1215215
| p625 = {{Coord|57.005925|24.121522|display=inline}}
| image = Aldaris%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 8191
| year = 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4404484
| label = [[Viestura dārzs]]
| name = Viestura dārzs
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vašingtona laukums
| locality = Eksporta iela, Rūpniecības iela, Ķeizara dārzs
| lat = 56.96368
| long = 24.10087
| p625 = {{Coord|56.96368|24.10087|display=inline}}
| image = Viesturdarzs%20dikis%20Riga.JPG
| commonscat = Viesturdārzs
| vaid = 6696
| wikipediauri = Viestura_d%C4%81rzs
| year = 1721., 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012575
| label = ''[[:d:Q56012575|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Velmes iela 1
| lat = 57.0039222
| long = 24.1606975
| p625 = {{Coord|57.003922|24.160698|display=inline}}
| vaid = 6065
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012579
| label = ''[[:d:Q56012579|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Veru iela 3
| lat = 56.9618518
| long = 24.1009866
| p625 = {{Coord|56.961852|24.100987|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Veru%203%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Veru iela 3 (Riga)
| vaid = 8203
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012583
| label = ''[[:d:Q56012583|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vidus iela 11
| lat = 56.961455
| long = 24.102893
| p625 = {{Coord|56.961455|24.102893|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vidus%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vidus iela 11 (Riga)
| vaid = 8206
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012588
| label = ''[[:d:Q56012588|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vidus iela 3
| lat = 56.9615465
| long = 24.1009529
| p625 = {{Coord|56.961546|24.100953|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vidus%203%202015-09-07.jpg
| commonscat = Vidus iela 3 (Riga)
| vaid = 8204
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012592
| label = ''[[:d:Q56012592|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vidus iela 4
| lat = 56.961232
| long = 24.100952
| p625 = {{Coord|56.961232|24.100952|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vidus%204%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vidus iela 4 (Riga)
| vaid = 8205
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012680
| label = ''[[:d:Q56012680|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 10
| lat = 56.9993194
| long = 24.1560684
| p625 = {{Coord|56.999319|24.156068|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2010.JPG
| vaid = 6071
| year = 1912., 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012684
| label = ''[[:d:Q56012684|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 11
| lat = 56.9999316
| long = 24.155034
| p625 = {{Coord|56.999932|24.155034|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2011.JPG
| vaid = 6072
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012688
| label = ''[[:d:Q56012688|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 12
| lat = 56.9990599
| long = 24.1552937
| p625 = {{Coord|56.99906|24.155294|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2012.JPG
| vaid = 6073
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012694
| label = ''[[:d:Q56012694|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 15
| lat = 56.9990614
| long = 24.154125
| p625 = {{Coord|56.999061|24.154125|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2015.JPG
| vaid = 6074
| year = 1930., 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012722
| label = ''[[:d:Q56012722|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 2
| lat = 57.0002367
| long = 24.1577463
| p625 = {{Coord|57.000237|24.157746|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%202.JPG
| vaid = 6066
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012698
| label = ''[[:d:Q56012698|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 20
| lat = 56.9978316
| long = 24.1533298
| p625 = {{Coord|56.997832|24.15333|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2020.JPG
| vaid = 6075
| year = 1911., 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012703
| label = ''[[:d:Q56012703|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 22
| lat = 56.9976344
| long = 24.152901
| p625 = {{Coord|56.997634|24.152901|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2022.JPG
| vaid = 6076
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012707
| label = ''[[:d:Q56012707|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 23
| lat = 56.9981022
| long = 24.1523762
| p625 = {{Coord|56.998102|24.152376|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2023.JPG
| vaid = 6077
| year = 1914., 1919.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012713
| label = ''[[:d:Q56012713|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 28
| lat = 56.9969173
| long = 24.1516635
| p625 = {{Coord|56.996917|24.151664|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2028.JPG
| vaid = 6079
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012717
| label = ''[[:d:Q56012717|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 29
| lat = 56.9972864
| long = 24.1510232
| p625 = {{Coord|56.997286|24.151023|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2029.JPG
| vaid = 6080
| year = 1915.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012731
| label = ''[[:d:Q56012731|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 30
| lat = 56.9966931
| long = 24.1513335
| p625 = {{Coord|56.996693|24.151333|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2030%20%28Stendera%20iela%29.jpg
| vaid = 6081
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012732
| label = ''[[:d:Q56012732|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 32
| lat = 56.9964245
| long = 24.150641
| p625 = {{Coord|56.996425|24.150641|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%2032.JPG
| vaid = 6082
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012733
| label = ''[[:d:Q56012733|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 4
| lat = 57.0000276
| long = 24.1572897
| p625 = {{Coord|57.000028|24.15729|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%204.JPG
| vaid = 6067
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012738
| label = ''[[:d:Q56012738|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 5
| lat = 57.0006662
| long = 24.1566339
| p625 = {{Coord|57.000666|24.156634|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%205.JPG
| vaid = 6068
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012726
| label = ''[[:d:Q56012726|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 7
| lat = 57.0002805
| long = 24.1561549
| p625 = {{Coord|57.000281|24.156155|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%207.JPG
| vaid = 6069
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012743
| label = ''[[:d:Q56012743|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Visbijas prospekts 9
| lat = 57.0004255
| long = 24.1551842
| p625 = {{Coord|57.000425|24.155184|display=inline}}
| image = Visbijas%20prospekts%209.JPG
| vaid = 6070
| year = 1913., 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012664
| label = ''[[:d:Q56012664|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 11
| lat = 57.0047878
| long = 24.1651299
| p625 = {{Coord|57.004788|24.16513|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2011%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 11 (Riga)
| vaid = 6011
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012668
| label = ''[[:d:Q56012668|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 12
| lat = 57.0061632
| long = 24.1644115
| p625 = {{Coord|57.006163|24.164411|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2012%2C%20Riga%20%281%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 12 (Riga)
| vaid = 6012
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012671
| label = ''[[:d:Q56012671|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 3
| lat = 57.005664
| long = 24.1635047
| p625 = {{Coord|57.005664|24.163505|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 3 (Riga)
| vaid = 6009
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012675
| label = ''[[:d:Q56012675|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Viļa Olava iela 6
| lat = 57.0060849
| long = 24.1625014
| p625 = {{Coord|57.006085|24.162501|display=inline}}
| image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%206%2C%20Riga%20%282%29.jpg
| commonscat = Viļa Olava iela 6 (Riga)
| vaid = 6010
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012632
| label = ''[[:d:Q56012632|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 1
| lat = 56.959291
| long = 24.1016045
| p625 = {{Coord|56.959291|24.101605|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%201%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 1 (Riga)
| vaid = 8207
| year = 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012599
| label = ''[[:d:Q56012599|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 10
| lat = 56.9605482
| long = 24.1022164
| p625 = {{Coord|56.960548|24.102216|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2010%20%283%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 10 (Riga)
| vaid = 8213
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012603
| label = ''[[:d:Q56012603|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 11
| lat = 56.9607912
| long = 24.1017073
| p625 = {{Coord|56.960791|24.101707|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 11 (Riga)
| vaid = 8214
| year = 1899. - 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012608
| label = ''[[:d:Q56012608|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 12
| lat = 56.9608716
| long = 24.1022666
| p625 = {{Coord|56.960872|24.102267|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2012%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 12 (Riga)
| vaid = 8215
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012615
| label = ''[[:d:Q56012615|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 13
| lat = 56.9614828
| long = 24.1018078
| p625 = {{Coord|56.961483|24.101808|display=inline}}
| image = RigaVilandes13.jpg
| vaid = 8216
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012621
| label = ''[[:d:Q56012621|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 14
| lat = 56.9610782
| long = 24.1022344
| p625 = {{Coord|56.961078|24.102234|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2014%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 14 (Riga)
| vaid = 8217
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012626
| label = ''[[:d:Q56012626|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 16
| lat = 56.9614375
| long = 24.1023503
| p625 = {{Coord|56.961438|24.10235|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2016%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 16 (Riga)
| vaid = 8218
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012630
| label = ''[[:d:Q56012630|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 17
| lat = 56.9620398
| long = 24.1018752
| p625 = {{Coord|56.96204|24.101875|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%2017%20%282%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 17 (Riga)
| vaid = 8219
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012640
| label = ''[[:d:Q56012640|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 2
| lat = 56.9594254
| long = 24.1021475
| p625 = {{Coord|56.959425|24.102148|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%202%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 2 (Riga)
| vaid = 8208
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012635
| label = ''[[:d:Q56012635|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 20
| lat = 56.9620484
| long = 24.1023028
| p625 = {{Coord|56.962048|24.102303|display=inline}}
| image = RigaVilandes20.jpg
| vaid = 8220
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012646
| label = ''[[:d:Q56012646|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 4
| lat = 56.9596858
| long = 24.1021646
| p625 = {{Coord|56.959686|24.102165|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%204%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 4 (Riga)
| vaid = 8209
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012651
| label = ''[[:d:Q56012651|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 5
| lat = 56.9600007
| long = 24.1016394
| p625 = {{Coord|56.960001|24.101639|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%205%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 5 (Riga)
| vaid = 8210
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012654
| label = ''[[:d:Q56012654|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 6
| lat = 56.9599823
| long = 24.1021326
| p625 = {{Coord|56.959982|24.102133|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%206%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 6 (Riga)
| vaid = 8211
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012659
| label = ''[[:d:Q56012659|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vīlandes iela 8
| lat = 56.9602249
| long = 24.1021661
| p625 = {{Coord|56.960225|24.102166|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Vilandes%208%20%281%29%202014-03-13.jpg
| commonscat = Vīlandes iela 8 (Riga)
| vaid = 8212
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4191795
| label = [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Ziemeļblāzma]]
| name = Ziemeļblāzma
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://ziemelblazma.riga.lv/
| address = Ziemeļblāzmas iela 36
| lat = 57.0368022
| long = 24.1012537
| p625 = {{Coord|57.036802|24.101254|display=inline}}
| image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20pils%2004.jpg
| commonscat = Ziemeļblāzma (Culture Palace)
| vaid = 8221
| wikipediauri = Zieme%C4%BCbl%C4%81zma_(kult%C5%ABras_pils)
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012750
| label = ''[[:d:Q56012750|Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku]]''
| name = Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ziemeļblāzmas iela 36
| lat = 57.036828
| long = 24.101124
| p625 = {{Coord|57.036828|24.101124|display=inline}}
| image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20KN%20ar%20parku%2C%20R%C4%ABga.jpg
| vaid = 8749
| year = 20.gs.s. (no 1904., 1913.); 20.gs. 50., 80.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012756
| label = ''[[:d:Q56012756|Burtnieku nams]]''
| name = Burtnieku nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ziemeļblāzmas iela 38
| lat = 57.0375761
| long = 24.0979622
| p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}}
| image = Burtnieku%20nams%20%2811%29.jpg
| commonscat = Burtnieki House (Ziemeļblāzma)
| vaid = 8222
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012761
| label = ''[[:d:Q56012761|Burtnieku nams]]''
| name = Burtnieku nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ziemeļblāzmas iela 38
| lat = 57.0375761
| long = 24.0979622
| p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}}
| image = Burtnieku%20nams%20%2804%29.jpg
| vaid = 89
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012570
| label = ''[[:d:Q56012570|Dauderu nams]]''
| name = Dauderu nams
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zāģeru iela 7
| locality = &quot;Valdšleshena&quot; alus darītava
| lat = 57.003942735754
| long = 24.124020476556
| p625 = {{Coord|57.003943|24.12402|display=inline}}
| image = Dauderu%20nams%204.jpg
| commonscat = Dauderi Villa
| vaid = 8193
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011683
| label = ''[[:d:Q56011683|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Čiekurkalna 1. līnija 53
| lat = 56.9828976
| long = 24.1763698
| p625 = {{Coord|56.982898|24.17637|display=inline}}
| image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2053.jpg
| commonscat = Čiekurkalna 1. līnija 53
| vaid = 8137
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011687
| label = ''[[:d:Q56011687|Dekoratīvās apdares ansamblis]]''
| name = Dekoratīvās apdares ansamblis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Čiekurkalna 1. līnija 78
| lat = 56.983418
| long = 24.178047
| p625 = {{Coord|56.983418|24.178047|display=inline}}
| image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2078%20%28monuments%29.jpg
| vaid = 9195
| year = 1983. – 1990.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012525
| label = ''[[:d:Q56012525|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ščecinas iela 4
| lat = 56.9974907
| long = 24.1600772
| p625 = {{Coord|56.997491|24.160077|display=inline}}
| vaid = 5942
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56012530
| label = ''[[:d:Q56012530|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ščecinas iela 5
| lat = 56.9988033
| long = 24.1593255
| p625 = {{Coord|56.998803|24.159326|display=inline}}
| image = %C5%A0%C4%8Decinas%20iela%205.jpg
| vaid = 5943
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q1926523
| label = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| name = Mežaparks
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.apkaimes.lv/sakums/mezaparks
| lat = 57.001085538832
| long = 24.161900125751
| p625 = {{Coord|57.001086|24.1619|display=inline}}
| image = Mezaparks.jpg
| commonscat = Mežaparks
| vaid = 7444
| wikipediauri = Me%C5%BEaparks_(R%C4%ABga)
| year = 19.gs.b.–20.gs.s., 1949.–1973.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4061427
| label = [[Aleksandra vārti]]
| name = Aleksandra vārti
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Viestura dārzā
| lat = 56.9626
| long = 24.0994
| p625 = {{Coord|56.9626|24.0994|display=inline}}
| image = Aleksandra%20v%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%202008.jpg
| commonscat = Arch of Alexander I
| vaid = 85
| wikipediauri = Aleksandra_v%C4%81rti
| year = 1812.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4345233
| label = [[Kronvalda parks]]
| name = Kronvalda parks
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = starp Elizabetes ielu un Kronvalda bulvāri
| lat = 56.95694444
| long = 24.105
| p625 = {{Coord|56.956944|24.105|display=inline}}
| image = Riga%20Kronvalda%20parks%20Rotonda%202.jpg
| commonscat = Kronvalda parks
| vaid = 6409
| wikipediauri = Kronvalda_parks
| year = 19.gs.60.g., 20.gs.20.g.,1982.-1983.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kanālmalas apstādījumi|Pilsētas kanāla apstādījumi]]
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q55895302
| label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95679103731
| long = 24.127528828883
| p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}}
| image = Narrow%20streets.jpg
| commonscat = Historic Center of Riga
| vaid = 7442
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011512
| label = ''[[:d:Q56011512|Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss]]''
| name = Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Daugavgrīvā un Mangaļu pussalā
| lat = 57.066034633839
| long = 24.054405028101
| p625 = {{Coord|57.066035|24.054405|display=inline}}
| image = Daugavas%20gr%C4%ABvas%20krastu%20fortifik%C4%81cijas%20b%C5%ABvju%20komplekss%20Daugavgr%C4%ABv%C4%81%2005.jpg
| commonscat = Mangaļsala fortifications
| vaid = 8538
| year = 19.gs.II.p. - 1920.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011521
| label = ''[[:d:Q56011521|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]''
| name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| locality = Rīgas Meža kapi, &quot;Baltie krusti&quot;
| lat = 56.989032132746
| long = 24.151263127914
| p625 = {{Coord|56.989032|24.151263|display=inline}}
| vaid = 8564
| year = 1941.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011526
| label = ''[[:d:Q56011526|Autotanku pulka piemineklis]]''
| name = Autotanku pulka piemineklis
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Kurzemes raj., Slokas ielas (Nr.58) un Pulka ielas (Nr.3) stūrī, bij. pulka novietnē
| lat = 56.956625789779
| long = 24.063159655197
| p625 = {{Coord|56.956626|24.06316|display=inline}}
| image = Autotanku%20pulka%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%203.jpg
| commonscat = Monument to Latvian autotank regiment
| vaid = 8584
| year = 1939. gada 14. jūlijs (pamatakmens likts 1934. gada 14. jūlijā)
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011532
| label = ''[[:d:Q56011532|Piemineklis parka izveidošanai]]''
| name = Piemineklis parka izveidošanai
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Viestura dārzā
| lat = 56.963113152313
| long = 24.101353922078
| p625 = {{Coord|56.963113|24.101354|display=inline}}
| image = Riga%20-%20elm%20planted%20by%20Peter%20I%20-%20stone.jpg
| vaid = 86
| year = 1721.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56011536
| label = ''[[:d:Q56011536|Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem]]''
| name = Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Viestura dārzā
| lat = 56.963923245006
| long = 24.100114843386
| p625 = {{Coord|56.963923|24.100115|display=inline}}
| image = RigaDziesmuSvetkuAkmens.jpg
| vaid = 87
| year = 1873.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q110868295
| label = ''[[:d:Q110868295|Latvijas Nacionālā teātra ēka]]''
| name = Latvijas Nacionālā teātra ēka
| municipality = Ziemeļu rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95361111
| long = 24.10486111
| p625 = {{Coord|56.953611|24.104861|display=inline}}
| image = Latvian%20National%20Theater%2C%20August%202019.jpg
| vaid = 8158
| year = 1899.-1902., 2001. -2004.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Northern District, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Ziemeļu rajons}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>5nkspb3663uy6fj41puqsre1hqx31mp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eima eima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>258917</id>
    <revision>
      <id>4495807</id>
      <parentid>4460965</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:22:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495807</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16188" sha1="dl7jv2pcjlxz9j14dxuk7795eqtzota" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2014. gada septembrī,}}
{{Infobox
 |bodyclass = plainlist
 |abovestyle = background:#99D6FF;
 |above        = &quot;Eima eima&quot;
 |  image      = [[Attēls:Eima eima logo.png|300px]]
 |caption      = Festivāla logo
 |datastyle    = 
 | label1 = Norises vieta
 |  data1 = Balvi
 | label2 = Darbības laiks
 |  data2 = 2009—2019
 | label3 = Norises laiks
 |  data3 = ik pēc 2 gadiem, vasaras sākumā
 | label4 = Pasākuma organizators
 |  data4 = Balvu novada dome
 | label5 = Dalībvalstis
 |  data5 = 
* {{flag|Igaunija}}
* {{flag|Krievija}}
* {{flag|Latvija}}
* {{flag|Lietuva}}
* {{flag|Nīderlande}}
* {{flag|Norvēģija}}
* {{flag|Polija}}
* {{flag|Čehija}}
* {{flag|Serbija}}
* {{flag|Slovākija}}
 | label6 = Žanrs
 |  data6 = tautas dejas, modernās dejas

}}
'''&quot;Eima, eima&quot;''' bija starptautisks deju festivāls, kas norisinājās [[Balvi|Balvos]].

== Pirmais festivāls ==
Pirmais festivāls &quot;Eima, eima&quot; norisinājās 2009. gada 30. maijā. Tajā piedalījās dalībnieki no [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s. Pirmā festivāla nosaukums gan bija &quot;Eima, eima...&quot;. Festivāla režisore bija Ina Priedīte, bet mākslinieciskā noformētāja Eva Vinagradova. Festivāla norisinājās Balvu pilsētas estrādē.&lt;ref name=&quot;pirmais&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://balvi.lv/faili/20090518114049306.pdf |title=Balvu Ziņas, Pilsētas pašvaldības avīze Nr.55, 2009. gada 16. maijs |access-date=2014. gada 15. Augustsss |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304233343/http://www.balvi.lv/faili/20090518114049306.pdf |archivedate=2016. gada 4. Marts }}&lt;/ref&gt;

== Otrais festivāls ==
Otrais festivāls &quot;Eima, eima&quot; norisinājās no 2012. gada 30. jūnija līdz 1. jūlijam. Tajā piedalījās dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Igaunijas. Festivāls norisinājās Balvu pilsētas estrādē, [[Viļaka]]s pilsētas estrādē, [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes pagasta]] estrādē, [[Bērzpils pagasts|Bērzpils pagasta]] estrādē un pansionātā &quot;Balvi&quot;. Labdarības koncertā pansionātā &quot;Balvi&quot; koncertēja viesi no Igaunijas, Lietuvas un [[Ernsts Gliks|E.Glika]] [[Alūksne]]s Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs &quot;Pastalnieki&quot;. Bērkalnes pagasta estrādē sadancojās viesi no Krievijas, Alūksnes pilsētas Tautas nama deju kopa &quot;Jukums&quot;, [[Ludza]]s Tautas nama vecākās paaudzes deju kolektīvs &quot;Atvasara&quot;, Balvu Kultūras un atpūtas centra senioru deju kopa &quot;Luste&quot;. Tāpat Bērzkalnes estrādē tika izrādīts alūksniešu tematiskais uzvedums &quot;Vei, vei, goški nāk! Īsam pretī!&quot;. [[Bērzpils pagasts|Bērzpils pagasta]] estrādē savukārt sadancojās viesi no Krievijas ar Balvu Kultūras un atpūtas centra deju kopā &quot;Luste&quot; un &quot;Nebēda&quot;, Rugāju novada senioru deju kolektīvu &quot;Ezerrieksts&quot;, Rugāju vidusskolas un Tautas nama jauniešu deju kolektīvu un Bērzpils vidusskolas deju kolektīvu &quot;Pastaliņas&quot;.&lt;ref name=&quot;otrais&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://balvi.lv/files/e%20programma.pdf |title=II Starptautiskā tautu deju festivāla &quot;Eima, eima!&quot; programma |access-date={{dat|2014|08|15||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304233805/http://www.balvi.lv/files/e%20programma.pdf }}&lt;/ref&gt; Viļakā koncertā &quot;Igaunija, Latvija, Lietuva..mūs vieno deja!&quot; piedalījās Pelvas pilsētas jauniešu deju kopa &quot;Kagu Kabujalakōsō&quot; un Zarasi kultūras centra deju ansamblis &quot;Ežerūnas&quot;. No Latvijas koncertā piedalījās &quot;Dēka&quot;, &quot;Dēkaiņi&quot;, Šķilbēnu pagasta jauniešu tautu deju kolektīvi un Balvu Kultūras un atpūtas centra senioru deju kopa &quot;Luste&quot;.&lt;ref name=&quot;otraisvilaka&quot;&gt;[http://vilaka.lv/index.php?mact=CGBlog,cntnt01,detail,0&amp;cntnt01articleid=600&amp;cntnt01returnid=15 Viļakas novada mājaslapa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Deju festivāla lielkoncertā &quot;Dejosim!&quot; piedalījās visi festivāla dalībnieki. Festivāla mākslinieciskais vadītājs bija Agris Veismanis.&lt;ref name=&quot;otrais&quot; /&gt;

=== Dalībnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Kolektīvs !! Valsts !! Pilsēta/Pagasts
|-
| deju kopa &quot;Luste&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Balvi]]
|-
| deju kopa &quot;Nebēda&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Balvi]]
|-
| deju kopa &quot;Rika&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Balvi]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Pastaliņas&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Bērzpils pagasts]]
|-
| deju kopa &quot;Pāris&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Briežuciema pagasts]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Cielaviņa&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Kubulu pagasts]]
|-
| Vectilžas pagasta jauniešu deju kolektīvs || {{flag|Latvija}} || [[Vectilžas pagasts]]
|-
| deju kopa &quot;Piesitiens&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Vīksnas pagasts]]
|-
| Rekavas vidussskolas jauniešu deju kolektīvs || {{flag|Latvija}} || [[Šķilbēnu pagasts]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Bitīt' matos&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Šķilbēnu pagasts]]
|-
| deju kopa &quot;Dēka&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Viļaka]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Dēkaiņi&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Viļaka]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Ezerrieksts&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Rugāju pagasts]]
|-
| deju kopa &quot;Rugāji&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Rugāju pagasts]]
|-
| Rugāju novada vidusskolas un Tautas nama jauniešu deju kolektīvs || {{flag|Latvija}} || [[Rugāju pagasts]]
|-
| Baltinavas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs || {{flag|Latvija}}|| [[Baltinavas novads]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Atvasara&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Ludza]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Pastalnieki&quot; || {{flag|Latvija}}|| [[Alūksne]]
|-
| deju kopa &quot;Jukums&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Alūksne]]
|-
| deju kopa &quot;Kagu kabujalakōsō&quot; || {{flag|Igaunija}} || [[Pelva]]
|-
| deju kopa &quot;Zavalinka&quot; || {{flag|Krievija}} || [[Pleskava]]
|-
| deju ansamblis &quot;Ežerūnas&quot; || {{flag|Lietuva}} || [[Zarasi]]&lt;ref name=&quot;otrais&quot; /&gt;
|}

== Trešais festivāls ==
Trešais starptautiskais deju festivāls &quot;Eima, eima&quot; norisinājās no 2014. gada 2. līdz 4. jūlijam. Tajā piedalījās dalībnieki no Latvijas, Krievijas, Polijas, Norvēģijas un Nīderlandes. Festivāls norisinājās Balvu Kultūras un atpūtas centrā, Balvu pilsētas estrādē, pansionāta &quot;Balvi&quot;, Rugāju novada estrādē, Vīksnas pagasta kultūras namā un Viļakas pilsētas estrādē.&lt;ref name=&quot;tresais&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9501%3A0&amp;catid=13%3Akultra&amp;Itemid=287&amp;lang=lv |title=Balvu novada mājaslapa |access-date={{dat|2014|08|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140716011620/http://balvi.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=9501%3A0&amp;catid=13%3Akultra&amp;Itemid=287&amp;lang=lv |archivedate={{dat|2014|07|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Balvu Kultūras un atpūtas centrā bija iespēja apgūt flamenko meistarklasi pie horeogrāfes Tonjes Lībergas. Rugāju novada estrādē uzstājās Rugāju novada vidējās paaudzes kolektīvs &quot;Rugāji&quot;, deju kolektīvs &quot;Dardedze&quot; no Rīgas un viesi no Polijas, Krievijas un Nīderlandes.&lt;ref name=&quot;tresaisrugaji&quot;&gt;[http://www.laukutikls.lv/nozares/notikumi/2014-07-04-160000/starptautiska-festivala-eima-eima-ieskanu-koncerts www.laukutikls.lv]&lt;/ref&gt; Vīksnas kultūras namā sadejojās Vīksnas pagasta deju kopa &quot;Piesitiens&quot;, viesi no Polijas un Nīderlandes. Pansionātā &quot;Balvi&quot; koncertēja deju kolektīvs &quot;Dardedze&quot;, viesi no Krievijas un vietējais jauniešu deju kolektīvs.&lt;ref name=&quot;tresaispansionats&quot;&gt;[http://www.tda-dardedze.lv/?id=1&amp;sub_id=51 Deju kolektīva &quot;Dardedze&quot; mājaslapa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;Savukārt Viļakas estrādē koncertēja viesi no Krievijas, Nīderlandes un Norvēģijas. Lielkoncertā Balvu pilsētas estrādē &quot;Es nedēļu izdejoju&quot; piedalījās visi dalībnieki. Festivāla režisore bija Ilga Oplucāne.&lt;ref name=&quot;tresaisvilaka&quot;&gt;[http://vilaka.lv/index.php?mact=CGBlog,cntnt01,detail,0&amp;cntnt01articleid=1910&amp;cntnt01returnid=19 Viļakas novada mājaslapa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Dalībnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Kolektīvs !! Valsts !! Pilsēta/pagasts
|-
| deju kolektīvs &quot;Rika&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Balvi]]
|-
| Balvu KAC un Balvu Valsts ģimnāzijas 7.-9.klašu deju kolektīvs || {{flag|Latvija}} || [[Balvi]]
|-
| deju kopa &quot;Luste&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Balvi]]
|-
| deju kopa &quot;Nebēda&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Balvi]]
|-
| Bērzpils pagasta jauniešu deju kolektīvs || {{flag|Latvija}} || [[Bērzpils pagasts]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Pastaliņas&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Bērzpils pagasts]]
|-
| deju kopa &quot;Pāris&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Briežuciema pagasts]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Cielaviņa&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Kubulu pagasts]]
|-
| Kubulu pagasta Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs || {{flag|Latvija}} || [[Kubulu pagasts]]
|-
| Vectilžas pagasta jauniešu deju kolektīvs || {{flag|Latvija}} || [[Vectilžas pagasts]]
|-
| deju kopa &quot;Piesitiens&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Vīksnas pagasts]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Bitīt' matos&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Šķilbēnu pagasts]]
|-
| Rekavas vidussskolas juaniešu deju kolektīvs || {{flag|Latvija}} || [[Šķilbēnu pagasts]]
|-
| deju kopa &quot;Dēka&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Viļaka]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Ezerrieksts&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Rugāju pagasts]]
|-
| deju kopa &quot;Rugāji&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Rugāju pagasts]]
|-
| Baltinavas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs || {{flag|Latvija}} || [[Baltinavas novads]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Dardedze&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Rīga]]
|-
| deju kolektīvs &quot;Krustpilietis&quot; || {{flag|Latvija}} || [[Krustpils novads]]
|-
| deju grupa &quot;Rapsodija&quot; || {{flag|Polija}} || [[Žukovo]]
|-
| orķestris &quot;Ferdivedûnsje&quot; || {{flag|Nīderlande}} || [[Groningena]]
|-
| internacionālā deju grupa &quot;Hai la joc&quot;|| {{flag|Nīderlande}} || [[Groningena]]
|-
| horeogrāfe Tonje Līberga || {{flag|Norvēģija}} || [[Oslo]]
|-
| deju ansamblis &quot;Russkije uzori&quot; || {{flag|Krievija}} || [[Pleskava]]&lt;ref name=&quot;tresaisaraksts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://balvi.lv/files/Balvu_Novada_Zinas/2014/11b.pdf |title=Balvu novada ziņas, Nr.104,105., 2014. gada 17. jūnijs |access-date=2014. gada 15. Augustsss |archive-date=2021. gada 28. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20211228232929/http://www.balvi.lv/files/Balvu_Novada_Zinas/2014/11b.pdf }}&lt;/ref&gt;
|}

== Ceturtais festivāls ==
Ceturtais starptautiskais deju festivāls &quot;Eima, eima&quot; norisinājās no 2016. gada 1. līdz 3. jūlijam. Tajā piedalījās dalībnieki no [[Latvija]]s, [[Igaunija]]s, [[Čehija]]s, [[Polija]]s, [[Slovākija]]s un [[Serbija]]s. 1. jūlijā festivāls tika atklāts [[Rugāji|Rugāju]] estrādē ar koncertu &quot;Eima dancot Rugājos!&quot;. 1. un 2. jūlijā [[Balvu novada muzejs|Balvu novada muzejā]] bija iespēja apgūt meistarklasi par [[Ziemeļlatgale]]s tautas tērpu. 2. jūlijā notika izbraukuma koncerti pansionātā &quot;Balvi&quot;, kā arī [[Balvu stacija|Kubulos]] un [[Vīksna|Vīksnā]]. 2. jūlijā Balvu pilsētas estrādē notika lielkoncerts &quot;Sader liepa ar ozolu...&quot;, bet 3. jūlijā [[Viļaka]]s pilsētas estrāde festivāls noslēdzās ar koncertu &quot;Vējš koku lapās par dzīvi runā ...&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.balvi.lv/index.php/lv/kultura/festivals-eima-eima/13422-4-starptautiskais-tautu-deju-festivals-eima-eima 4. starptautiskais tautas deju festivāls &quot;Eima, eima!&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ceturtais festivāls ievērojams ar to, ka Balvos, laukumā pie kultūras nama norisinājās akcija, kurā visi festivāla dalībnieki, vismaz 700 cilvēku dejoja Rikavas kadriļu, kuru vadīja Ilmārs Dreļs, spēlēja &quot;Dzigas muzikanti&quot;.

=== Dalībnieki ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Kolektīvs
!Valsts
!Pilsēta/pagasts
|-
|deju kopa &quot;Luste&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Balvi]]
|-
|deju kopa &quot;Nebēda&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Balvi]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Rika&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Balvi]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Purenīte&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Balvi]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Jauda&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Bērzpils pagasts]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Pāris&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Briežuciema pagasts]]
|-
|deju kopa &quot;Kubuliņš&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Kubulu pagasts]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Cielaviņa&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Kubulu pagasts]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Vectilža&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Vectilžas pagasts]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Piesitiens&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Vīksnas pagasts]]
|-
|deju kopa &quot;Dēka&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Viļaka]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Bitīt matos!&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Viļaka]]
|-
|deju kopa &quot;Ezerrieksts&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Rugāju novads]]
|-
|deju kopa &quot;Rugāji&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Rugāju novads]]
|-
|Rugāju novada jauniešu deju kolektīvs
|{{flag|Latvija}}
|[[Rugāju novads]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Kustikust&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Baltinavas novads]]
|-
|Baltinavas novada jauniešu deju kolektīvs
|{{flag|Latvija}}
|[[Baltinavas novads]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Atvasara&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Ludza]]
|-
|kapela &quot;Dziga&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Rēzekne]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Vīmyns&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Feimaņu pagasts]]
|-
|deju ansamblis &quot;Lubāna&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Lubānas novads]]
|-
|deju kolektīvs &quot;Žuburi&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Lubānas novads]]
|-
|deju ansamblis &quot;Daiļrade&quot;
|{{flag|Latvija}}
|[[Rīga]]
|-
|deju grupa &quot;Srem&quot;
|{{flag|Serbija}}
|[[Jakovo]]
|-
|deju grupa &quot;Rakonca&quot;
|{{flag|Slovākija}}
|[[Fiļakovo]]
|-
|deju un dziesmu ansamblis &quot;Kębłowo&quot;
|{{flag|Polija}}
|[[Keblova]]
|-
|deju grupa &quot;Portáš&quot;
|{{flag|Čehija}}
|[[Jasenna]]
|-
|deju grupa &quot;Kannel&quot;
|{{flag|Igaunija}}
|[[Veru]]
|-
|deju grupa &quot;Siisik&quot;
|{{flag|Igaunija}}
|[[Veru]]
|}

== Piektais festivāls ==
Piektais starptautiskais deju festivāls &quot;Eima, eima&quot; norisinājās no 2019. gada 28. līdz 30. jūnijam. Tajā piedalījās dalībnieki no [[Latvija]]s, [[Igaunija]]s, un [[Krievija]]s. Festivāls atklāšana notika 28. jūnijā [[Viļakas novads|Viļakas novada]] [[Vecumu pagasts|Vecumu pagasta]] [[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisovas]] vecdārza estrādē ar koncertu &quot;Saejam dancotāji nu malu maliņām&quot;. 29. jūnijā notika vieskolektīvu izbraukumu koncerts [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Vīksnas pagasts|Vīksnas pagasta]] Vīksnā &quot;Ceļojam un dejojam!&quot;. Festivāla &quot;Eima, eima!&quot; lielkoncerts &quot;Līgosim Pēterdienu!&quot; norisinājās [[Balvi|Balvu]] pilsētas estrādē 29. jūnijā. Festivāla noslēguma koncerts norisinājās 30. jūnijā [[Baltinava]]s parka estrādē. Festivālā piedalījās ap 400 dalībnieku. Visa festivāla mākslinieciska vadītājs bija Agris Veismanis, bet koncertu režisori: Ineta Lindenberga, Ligita Kacēna, Ilga Oplucāne, Irēna Kaša.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2019/06/26/zimellatgola-treju-dinu-doncuosona-eima-eima/|title=Zīmeļlatgolā treju dīnu doncuošona “Eima, eima!”|website=lakuga.lv|access-date=2019-09-19|date=2019-06-26|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

=== Dalībnieki ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Kolektīvs
!Valsts
!Pilsēta/pagasts
|-
|Jauniešu deju kolektīvs “Kust i kust”
|{{flag|Latvija}}
|[[Baltinavas novads]]
|-
|Jauniešu deju kolektīvs „Rika”
|{{flag|Latvija}}
|[[Balvi]]
|-
|Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Nebēda”
|{{flag|Latvija}}
|[[Balvi]]
|-
|Senioru deju kolektīvs „Luste”
|{{flag|Latvija}}
|[[Balvi]]
|-
|Pūtēju orķestris “Balvi”
|{{flag|Latvija}}
|[[Balvi]]
|-
|Tautas deju ansamblis „Līksme”
|{{flag|Latvija}}
|[[Daugavpils]]
|-
|Gulbenes 2.vidusskolas jauniešu deju kolektīvs
|{{flag|Latvija}}
|[[Gulbene]]
|-
|Deju kolektīvs “Cielaviņa”
|{{flag|Latvija}}
|[[Kubulu pagasts]]
|-
|Deju kopa “Kubuliņš”
|{{flag|Latvija}}
|[[Kubulu pagasts]]
|-
|Senioru deju kolektīvs „Ziemeļblāzma”
|{{flag|Latvija}}
|[[Rīga]]
|-
|Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Rugāji”
|{{flag|Latvija}}
|[[Rugāju pagasts]]
|-
|Senioru deju kopa „Ezerrieksts”
|{{flag|Latvija}}
|[[Rugāju pagasts]]
|-
|Deju kopa “Vectilža”
|{{flag|Latvija}}
|[[Vectilžas pagasts]]
|-
|Jauniešu deju kolektīvs „Bitīt` matos”
|{{flag|Latvija}}
|[[Viļaka]]
|-
|Deju kopa „Dēka”
|{{flag|Latvija}}
|[[Viļaka]]
|-
|Vidējās paaudzes deju kopa “Piesitiens”
|{{flag|Latvija}}
|[[Vīksnas pagasts]]
|-
|Deju kopa „Rappivoo”
|{{flag|Igaunija}}
|[[Repina]]
|-
|Ģimeņu deju kopa „Zavaļinka”
|{{flag|Krievija}}
|[[Pleskava]]
|-
|Deju kopa „Aiša”
|{{flag|Krievija}}
|[[Pleskava]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas kultūra]]</text>
      <sha1>dl7jv2pcjlxz9j14dxuk7795eqtzota</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dirhaunds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>259129</id>
    <revision>
      <id>4495783</id>
      <parentid>4044121</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T22:50:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495783</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9124" sha1="bqakmh9hid8qk9sxz1lennljwouq0jv" xml:space="preserve">{{Suņu šķirnes infokaste
|    attēls          = Karrie.JPG 
|    attēla_apraksts = 
|    nosaukums       = Dirhaunds
|    citi_nosaukumi  =
|    iesaukas        = 
|    valsts          = [[Skotija]]
|    svars           = 
|    svars_m         = 45,5
|    svars_f         = 36,5
|    augums_m         = virs 76
|    augums_f        = virs 71
|    apmatojums      = vidēja garuma, rupjš
|    krāsa           = vienkrāsaina tumši vai gaiši pelēka, smilšu krasa, ruda, pieļaujami nelieli balti lāsumi un melns svītrojums
|    metiena_lielums = 5—10
|    mūža_ilgums     = 8—11 gadi
|    piezīmes        = 
}}

'''Dirhaunds''' jeb '''skotu dirhaunds''' ({{val-en|Scottish Deerhound}}), arī '''skotu briežu suns'''  ir kurtu [[šķirne]]s [[suns]], kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10. grupas, 2. sekcijas ar numuru 164. Tas tika speciāli izveidots [[Staltbriedis|staltbriežu]] un [[Dambriedis|dambriežu]] medībām&lt;ref name=&quot;deertime&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://dogtime.com/dog-breeds/scottish-deerhound#coat-color-and-grooming|title=Scottish Deerhound.|publisher=Dogtime. Dog breed center|accessdate={{dat|2014|8|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140922031155/http://dogtime.com/dog-breeds/scottish-deerhound#coat-color-and-grooming|archivedate={{dat|2014|09|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;.

==Vēsture==
[[Attēls:Two Deerhounds - J.Herring.png|thumb|left|250px|Divi dirhaundi 19.gadsimta gleznā. Viens no viņiem ir rudā krāsā, tādus kažokus mūsdienās vairs nesastop. (Autors: [[Džons Frederiks Herings vecākais]], 1795 – 1865)]]
Tā ir veca šķirne, bet tās pirmsākumi vairs nav noskaidrojami. Gadsimtu gaitā tie ir bijuši pazīstami kā īru, skotu kurti jeb vilkusuņi vai [[Hailenda]]s dirhaundi. Nav zināms, vai tie tiešām piedalījās vilku medīšanā, bet ir liecības, ka jau kopš [[16. gadsimts|16. gadsimta]] tie medīja briežus Hailendas augstienē (''Highlands''). Medībās parasti tika izmantots viens suns vai suņu pāris. Tas skaitījās ļoti vērtīgs suns, kas piederēja tikai augstmaņu kārtas pārstāvjiem. Saka, ka atdodot tādu suni varēja izpirkt savu dzīvību&lt;ref name=&quot;deertime&quot;/&gt;.

Šķirnes populācija stipri cieta, kad gandrīz lielākā daļa Skotijas klanu sistēmas sabruka pēc liktenīgās [[Jakobītu sacelšanās]] ({{val-en|Jacobite risings}}) 1746. gadā. 1769. gadā dirhaunds bija tuvu izmiršanai. Tikai pateicoties Arčibalda un Dunkana Makneilu (''Archibald and Duncan McNeill'') pūlēm 1820. gadā dirhaunda vaislas darbs atguva sākotnējo līmeni. Šķirne arī šķērsoja okeānu - [[Amerika]]s Kinoloģiskais klubs reģistrēja savu pirmo dirhaundu vārdā Bonī Robins (''Bonnie Robin'') 1886. gadā&lt;ref name=&quot;USdeer&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.akc.org/breeds/scottish_deerhound/did_you_know.cfm|title=Scottish Deerhound. Did you Know|publisher=American Kennel Club|accessdate={{dat|2014|8|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121105194807/http://www.akc.org/breeds/scottish_deerhound/did_you_know.cfm|archivedate={{dat|2012|11|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā šķirne piedzīvoja kārtējo krīzi Eiropā.

Precīzi nevar noteikt, kad šie suņi tika ievesti [[Austrālija|Austrālijā]]. Savā 1894. gadā publicētajā grāmatā &quot;Skotu dirhaundi un viņu īpašnieki&quot;  Džordžs Kapls (''Scotch Deerhounds and their Masters. George Cupples'')&lt;ref name=Cupples&gt;{{cite book | last = Cupples | first = George | title = Scotch Deer-Hounds and their Masters | publisher =  Edinburgh and London, W. Blackwood and Sons | year = 1894 | location = [[Anglija|England]] | pages = 362 | isbn =1444657879 }}&lt;/ref&gt; raksta, ka 1856. gadā meklējis divus tīrasiņu dirhaundus, ko nosūtīt uz Dienvidaustrāliju ķenguru medībām&lt;ref name=&quot;Australandurdeer&quot;/&gt;. Austrālijas nacionālajā galerijā glabājas 1835. gada glezna, uz kuras ir attēlots dirhaunds. Ir versijas, ka šī šķirne tika izmantota, lai izveidotu Austrālijas ķengursuni. 19. gadsimta beigās pazīstamākās audzētavas Austrālijā bija ''Strathdoon'', ''Redford'' un ''Lennox''. ''Strathdoon'' vienu laiku popularizēja dirhaunda un [[krievu kurts|krievu kurta]] krustojumu, dēvējot tos par dingo iznīcinātājiem (''Strathdoon dingo killers'')&lt;ref name=&quot;Australandurdeer&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.andurilkennels.net/page4.asp|title=The Deerhound in Australia.|publisher=Anduril Scottish Deerhounds from Virginia Hawke BA., Nelungaloo Deerhounds, Parkes NSW, 19 September 1999|accessdate={{dat|2014|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;. Dirhaundu arī tagad aktīvi izmanto [[ķengurs|ķenguru]], [[lapsa|lapsu]], [[zaķi|zaķu]], [[trusis|trušu]], [[meža cūka|mežacūku]] un [[dingo]] medīšanai&lt;ref name=&quot;Australiandeerhunt&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boardogs.com/Boardogs_Deerhounds1.htm|title=Scottish Deerhound. Hunting in Australia|publisher=Boardogs Deerhounds|accessdate={{dat|2014|8|19||bez}}|archive-date={{dat|2014|09|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140912063943/http://www.boardogs.com/Boardogs_Deerhounds1.htm}}&lt;/ref&gt;.
 
Šodien Skotijas dirhaunds joprojām paliek samērā reta šķirne. Piemēram, pēc Amerikas Kinoloģiskā kluba datiem tā atrodas 135. vietā pēc popularitātes no 155 klubā reģistrētajām šķirnēm&lt;ref name=&quot;deertime&quot;/&gt;.

==Izskats==
Dirhaunda siluets atgādina [[greihaunds|greihaundu]] ar garu vilnu. Tomēr viņa [[skelets]] ir masīvāks. Suņa svars ir ap 45,5 [[kilograms|kg]], kucēm ap 36,5 kg. Ķermeņa garums ir nedaudz lielāks par ķermeņa augstumu skaustā. Suņiem tas ir  virs 76 cm, kucēm virs 71 cm. Krūškurvis dziļš, vēlams ne pārāk šaurs. Mugura ir taisna, krusti ieslīpi. Priekškājas ir platas un līdzenas, pakaļkājas spēcīgas, slaidas ar izteiktu apakšējās locītavas leņķi. [[Aste]] ar bagātīgu apmatojumu ir gara, taisna vai mazliet izliekta galā tā sniedzas līdz zemei. Tā tiek turēta zemu un nav sagriezta gredzenā ne pacelta virs muguras. Apmatojums ir pinkains, rupjš uz muguras, uz astes un kājām, mīkstāks uz galvas, krūškurvja un vēdera. Uz purna tas veido nelielu bārdiņu. Viļņains apmatojums nopietni samazina suņa vērtību izstādē. Kakls ir spēcīgs un samērā garš. Dirhaundam ir gara galva, platāka starp ausīm un pieres rajonā tā sašaurinās deguna virzienā. Degungals tikai melns. Žokļi ir spēcīgi ar pilnīgu šķērveida sakodienu. [[Acs|Acis]] izteiksmīgas, pēc standarta vēlamas tumšas. [[Auss|Ausis]] nelielas, krokotas, augstu novietotas, pieguļ pie galvas. Uzbudinājuma brīdī ausis saslienas uz skrimšļiem, vērstas uz sāniem. Dirhaunda krāsas ir tumši vai gaiši pelēka, zilganpelēka, pelēcīga un smilšu toņos. Balti lāsumi ir pieļaujami uz krūtīm. Ir iespējams melns svītrojums (angl.'' brindle''). Teorētiski dirhaunds varētu būt ar sarkano, dzelteno, rudo krāsu vai to niansēm — [[19. gadsimts|19. gadsimta]] skotu gleznās šādi suņi ir atrodami, bet to ģenētiskais potenciāls šķiet pazudis&lt;ref name=&quot;deertime&quot;/&gt;.

==Raksturs un audzināšana==
Skotu dirhaunds ir līdzsvarots un draudzīgs dzīvnieks. Kā kurts viņš ir diezgan viegli apmācāms, bet nav piemērots paklausības sacensībām, jo viņam nepatīk atkārtoti izpildīt vienas un tās pašas komandas. Sadzīvē tas ir rāms suns, kas neliek sevi pamanīt. Pie noteikuma, ka viņam nodrošina ikdienas garas pastaigas svaigā gaisā bez saites, viņš var samierināties ar dzīvi iekštelpās.  Vispiemērotākā aktivitāte tam ir [[kursings]] un &quot;mehāniskā zaķa&quot; ķeršana. Turpretim pastaigas tikai saitē ir neiedomājamas, tāpat kā dzīve vientulībā aiz dārza žoga. Ārā dirhaunds ir mednieks un, ja ierauga kaķi, zaķi vai citu iespējamu medījumu, būs gatavs dzīties pakaļ. Tāpēc pastaigām ir jāizvēlas drošs maršruts, ko nešķērso lielceļš. Tāpat paklausībai pie saites jābūt nevainojamai, jo noturēt šo suni, ja viņš raujas prom, var būt ļoti grūti. Tas nozīmē, ka apmācība jāuzsāk, kamēr viņš ir vēl mazs. Socializācija arī jāsāk, cik ātri vien var, lai suns pierastu pie pilsētas trokšņiem un visdažādākām situācijām un būtu viegli kontrolējams ar balsi vien. Dirhaunds labi satiek ar bērniem, tomēr, ņemot vērā viņa izmērus, kā spēļu biedrs vairāk derēs pusaudžiem. Tas nav sargsuns, viņš reti brīdinās saimnieku par svešinieku tuvošanos un nesargās māju, kaut arī daži indivīdi to veiksmīgi dara. Daži indivīdi arī nepieciešamības brīdī var aizstāvēt saimnieku, bet citi atkal neuzdrošināsies to darīt. Pareizi socializēts dirhaunds jaunībā mīl citu suņu kompāniju, vēlāk izturas pret tiem neitrāli. Viņam parasti patīk satikt citus kurtus&lt;ref name=&quot;deertime&quot;/&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Medību suņi]]
[[Kategorija:Dzīvnieku šķirnes no Skotijas]]
[[Kategorija:Suņu šķirnes no Apvienotās Karalistes]]</text>
      <sha1>bqakmh9hid8qk9sxz1lennljwouq0jv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Evita Ašeradena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>270528</id>
    <revision>
      <id>4495707</id>
      <parentid>3904470</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:43:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <origin>4495707</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4308" sha1="cn12i5x9ch3m1fvd1rnea0334yjr8zs" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Evita Ašeradena
|         vārds_orig = 
|             attēls = 
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1974
|         dz_mēnesis = 8
|           dz_diena = 6
|           dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 
|          m_mēnesis = 
|            m_diena = 
|            m_vieta = 
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[latviete]]
|            dzimums = S
|       dzīvesbiedrs = [[Arvils Ašeradens]]
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = dramaturģe
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}

'''Evita Ašeradena''' (dzimusi '''Evita Sniedze''' 1974. gada 6. augustā [[Madona|Madonā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[dramaturģe]], teātra zinātniece un [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātra]] direktore.

== Biogrāfija ==
Beigusi [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātes]] Teātra studiju kursu (1996), ieguvusi maģistra grādu. No 1997. līdz 2005. gadam LU [[Literatūras, folkloras un mākslas institūts|Literatūras, folkloras un mākslas institūta]] asistente. No 2001. līdz 2005. gadam [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātra]] literārās daļas vadītāja, kopš 2005. gada — teātra direktore. Publicējusi recenzijas izdevumos &quot;Teātra Vēstnesis&quot;, &quot;Literatūra un Māksla Latvijā&quot;, &quot;Literatūra. Māksla. Mēs&quot;, &quot;Rīgas Balss&quot;, &quot;Kultūras Forums&quot;, &quot;Jaunā Avīze&quot;, &quot;Neatkarīgā Rīta Avīze&quot;. Valmieras Drāmas teātra direktore. Dramatizējusi Viljama Somerseta Moema romānu &quot;Teātris&quot; (2002, Latvijas Nacionālajā teātrī).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.makslinieki.lv/profile/286/ |title=Evita Sniedze |publisher=www.makslinieki.lv |date= |accessdate=2016-05-23}}&lt;/ref&gt;

Sastādījusi grāmatu &quot;Latvijas Nacionālais teātris&quot; (2004) un izdevumu &quot;Latviešu teātra hronika. 1919—1944&quot; (2006). Līdzautore pētījumiem &quot;20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā&quot; (2002) un &quot;Teātra režija Baltijā&quot; (2006). Sarakstījusi poētiskas prozas krājumu &quot;Leģendas par ilgām&quot; (2011). Saņēmusi &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; žūrijas īpašo balvu, lugas &quot;Kreisais pagrieziens&quot; izrāde [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] atzīta par gada labāko latviešu literatūras iestudējumu (2004). Ieguvusi AKKA/LAA Bezgalības balvu (2005).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/books/evita-sniedze-legendas-par-ilgam.d?id=36635359#ixzz3P6wBfy3H |title=Evita Sniedze 'Leģendas par ilgām' |publisher=Delfi.lv |date=2011-02-03 |accessdate=2016-05-23}}&lt;/ref&gt;

Teātra darbinieku savienības biedre (1995). Dramaturgu ģildes biedre (2004). [[Latvijas Rakstnieku savienība|Rakstnieku savienība]]s biedre (2005).

2015. gadā apprecējusies ar politiķi [[Arvils Ašeradens|Arvilu Ašeradenu]].

== Lugas ==
* &quot;Tikai dzīvojam...&quot; (1999), iestudēta Tukuma teātrī &quot;Brīvā versija&quot; (2000) un Lielvārdes skolas teātrī (2002)
* &quot;Smilšu kaste&quot; (2000), iestudēta Valmieras Drāmas teātrī (2003)
* &quot;Tie paši oši&quot; (2001), iestudēta Valmieras Drāmas teātri (2003)
* &quot;Leģenda par lauru koku&quot; (2001), iestudēta Lielvārdes skolas teātrī (2002)
* &quot;Vilku ceļš&quot; (2002), iestudēta Ausekļa Limbažu teātrī (2006)
* &quot;Kreisais pagrieziens&quot; (2003), iestudēta Dailes teātrī (2004)
* &quot;Līdz pavasarim&quot;, iestudēta Valmieras Drāmas teātrī (2008)
* &quot;Mākoņains, iespējams skaidrosies&quot;, iestudēta Valmieras Drāmas teātrī (2011)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/evita-aseradena-7907 Evita Ašeradena] izrades.lv


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ašeradena, Evita}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dramaturgi]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>cn12i5x9ch3m1fvd1rnea0334yjr8zs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cēsu vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>282933</id>
    <revision>
      <id>4495760</id>
      <parentid>4451507</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T18:30:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495760</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20771" sha1="5qflls5pz3xdxff132iqpq71xuawcak" xml:space="preserve">[[Attēls:Cesis 17.gs.jpg|thumb|350px|Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva)]]
'''Cēsu vēsture''' aptver laika periodu no [[Cēsis|Cēsu]] dibināšanas pie senā [[Gauja]]s tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām. Senā [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] 1208. gadā kļuva par pirmo [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] cietoksni [[Latgaļi|letu]] un [[igauņi|igauņu]] zemju pakļaušanai.

== Pirmsākumi ==
Cēsis izveidojās Gaujas ielejas malā starp [[latgaļi|latgaļu]] valsts [[Tālava]]s un [[Idumeja]]s zemēm.
Šeit saplūda kopā vikingu-krievu tirdzniecības ceļa ziemeļu un austrumu nozarojumi. Jau tas vien, ka krievu valodā ir veci nosaukumi Adzelei (''Očela''), Alūksnei (''Olysta'') un Cēsīm (''Kesj''), liecina, ka pleskaviešiem un novgorodiešiem šie tirdzniecības punkti bija pazīstami jau pirms vācu laikiem.

11. gadsimtā Cēsīs ieradās [[vendi (Livonija)|vendi]], kuri apmetās [[Riekstu kalns|Riekstu kalnā]] (atrodas [[Cēsu Pils parks|Pils parkā]]). Riekstu kalnā uzbūvēja koka pili aizsardzības nolūkiem, ko vācu krustneši sauca vendu vārdā — par ''Venden''. No tā arī cēlies pilsētas vāciskais nosaukums. Nosaukums ''Cēsis'' ir daudz senāks. Lībieši, kas dzīvojuši Gaujas otrā krastā, saukuši tirdzniecības centru par &quot;kest&quot;, kas nozīmē &quot;pāri, otrā pusē&quot;. Līdzskaņu mijas rezultātā rodas tagadējais nosaukums, kuru pēc Latvijas valsts nodibināšanas atgūst Cēsis.{{Nepieciešama atsauce}}

== Livonijas laikmets ==
[[Attēls:Cesis pils 19gs.png|left|thumb|230px|Cēsu pils. 19. gadsimta beigu rekonstrukcija]]
[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]] krustnešu iekaroto zemi sadalīja starp Rīgas bīskapiju un [[Zobenbrāļu ordenis|ordeni]], pēdējam piešķirot kreiso Gaujas krastu. Cēsis kļuva par zobenbrāļu ordeņa bāzi, no kurienes viņi iesāka latviešu un igauņu pakļaušanu. 1206. gadā Cēsu vendi pārgāja kristīgajā ticībā un līdz ar to kļuva par [[Livonijas bīskapija]]s pavalstniekiem. Vairākus gadus zobenbrāļi dzīvoja vendu koka pilī Riekstu kalnā (Vecpilī). 1208. gadā Tālavas latviešu kungi [[Tālivaldis]], [[Varidotis]] un [[Rūsiņš]] un [[Cēsu Bertolds]] parakstīja pret igauņiem vērstu draudzības līgumu. Bertolds vēlāk Cēsu pilī pildījis ordeņa meistara vietnieka amatu. Tāpēc vācieši šo pili un vēlāko mestra rezidenci tolaik sauca par ''Bertholdsburg'', bet Novgorodas un Pleskavas krievi par ''Pertuev gorod''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe001.htm |title=Švābe, A. Tālava. Grām: Švābe, A. Straumes un avoti. III sējums&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2012|04|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131225212416/http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe001.htm |archivedate={{dat|2013|12|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Cēsu viduslaiku pils|Mūra pils]] celtniecība noritēja no 1206. līdz 1236. gadam ordeņa mestru [[Venno]] un [[Folkvins|Folkvina]] vadībā.

Pils kļuva par [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu komturu un fogtu]] mītni. Iespējams, ka pirmā Zobenbrāļu ordeņa meistara Venno vārds vēl tagad saglabājies Cēsu igauniskajā nosaukumā (''Võnnu''). Tā kļuva par galveno atbalsta punktu tālākiem karagājieniem pret [[latvieši]]em un [[igauņi]]em.

1210. gadā liels igauņu karaspēks aplenca Cēsu veco koka pili, kurā zobenbrāļi toreiz vēl dzīvoja kopā ar vendiem. Igauņi sakrāva lielas baļķu grēdas un pielika tām uguni, lai aizdedzinātu pili, un no mežiem atvilka lielus kokus ar visām saknēm, no tiem izveidoja kaut ko līdzīgu aplenkumtornim, kuru viņi nostiprināja un nodrošināja ar citiem baļķiem, un, cīnīdamies no apakšas, arī no augšas sīvi uzbruka pils ļaudīm ar uguni un dūmiem. 1221. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] par novgorodiešu iebrukumu pieminētas mājas un ciems Cēsu pils tuvumā.

[[Attēls:Cesis Kirche+Haus.jpg|thumb|250px|Jāņa baznīca (no 1287)]]

1225. gadā Romas pāvesta legāts [[Vilhelms no Modenas]] savā ceļojuma aprakstā min, ka pie pils dzīvojuši latvieši un vācieši. 1226. gadā rakstos parādās Cēsu rātskungs Teodorihs, tātad Cēsīm jau bijusi rāte un pilsētas tiesības.&lt;ref&gt;Cēsu hronika. Kultūras biedrība Harmonija. Cēsis. 2006. {{ISBN|9984984028}}. 20.lpp.&lt;/ref&gt; 1237. gadā pēc zobenbrāļu sagrāves [[Saules kauja|Saules kaujā]] Cēsu pils kļuva par jaunizveidotā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra rezidenci un šeit sākās plaši pils pārbūves darbi. Tāpat celtniecība vērsās plašumā arī pie pils esošajā ciemā.

1262. gadā Cēsu iedzīvotāji atvairīja [[Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)|Mindauga vadītā Lietuvas karaspēka uzbrukumu]]. Žemaišu vadonis [[Tranaitis]] bija viņam solījis letu un līvu atbalstu, tomēr Cēsu pils aizstāvji viņam nepadevās un Mindaugs lika saviem pulkiem doties mājup.

1271. gadā dokumentā ir minēts, ka Cēsīm ir zīmogs ar Svētās Katrīnas attēlu. 1280. gadā [[Vecākā atskaņu hronika|Atskaņu hronikā]] minēts, ka Cēsu zemessargi Rīgas aizstāvēšanā pret [[zemgaļi]]em devušies ar [[Latvijas karogs|sarkanbaltsarkanu karogu]]. Hronists to nosaucis par &quot;latviešu karogu&quot;. 1284. gadā tiek iesvētīta [[Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Cēsu baznīca]] kā Livonijas ordeņa Doma baznīca.

[[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā no 1297. līdz 1330. gadam Cēsu pils pirmo reizi bija [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestru]] rezidence. 1383. gadā Cēsis jau minēta kā pilsēta, kuru aptvēra mūri ar trīs torņiem un četriem vārtiem. 1429.-1434. un 1470.-1471. gadā Cēsu pilī īslaicīgi apmetās Livonijas ordeņa mestrs. Tirdzniecības attīstība [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] veicināja tālāku Cēsu attīstību. Cēsis kļuva par [[Hanzas savienība|Hanzas]] pilsētu, bet 15. gadsimta beigās Cēsu pilsēta ieguva tiesības kalt naudu. Tirgotājiem lielāko peļņu deva tirdzniecība ar Krieviju, jo tajā sākotnēji galvenais tirdzniecības ceļš gāja gar Cēsīm un tālāk caur [[Tartu|Tērbatu]], kur atradās plašas preču noliktavas. Arī pašā Cēsu pilsētā [[Novgoroda]]s un [[Pleskava]]s tirgotājiem bija savas noliktavas. Cēsu saimnieciskā loma vēl vairāk nostiprinājās, kad 16. gadsimtā tirdzniecības ceļš caur Tērbatu vairs netika plaši lietots. Tā vietā kravu plūsma starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un Krieviju virzījās no Cēsim gar [[Rauna|Raunu]], [[Smiltene|Smilteni]], [[Ape|Api]] un tālāk uz Pleskavu un Novgorodu. Šajā kravu plūsmā nozīmīgu vietu ieņēma [[sāls]] un [[siļķe]]s, kuras no Rietumeiropas veda uz Krieviju, pretējā virzienā transportējot [[vaski|vasku]], [[kažokāda]]s u.c. 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] Cēsis aprakstīja kā lielu nocietinātu pilsētu: &quot;No turienes [Siguldas] uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja minētā ordeņa mestram, un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis (''une grosse ville fermée nommée Winde''), kas ir komandantūra un pils.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Livonijas-Maskavijas kari|Livonijas-Maskavijas karu]] laikā 1481. gadā uz Cēsu pili no Rīgas ordeņa pils tika pārvests Livonijas arhīvs, zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumi un Cēsis kļuva par pastāvīgo Livonijas ordeņa galvaspilsētu. Cēsu labklājība un uzplaukums turpinājās visu Livonijas ordeņa mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] valdīšanas laiku — vairāk kā 40 gadus. Taču, kad Pletenbergs nomira Cēsu pilī 1535. gadā, Krievija, kuras karaspēku viņš vairākkārt bija sakāvis, atsāka izvirzīt savas pretenzijas uz Vidzemi.

=== Livonijas karš ===
[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1559.-1560. gadā Krievijas cara [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēks nopostīja Cēsu pilsētu, bet pili neieņēma. 1566. gadā pēc Livonijas bruņniecības padošanās akta parakstīšanas (&quot;Sigismunda Augusta privilēģija&quot;) Cēsis tika iekļautas [[Lietuvas lielkņaziste]]i piederošās &quot;Livonijas kunigaitijas&quot; (jeb [[Pārdaugavas hercogiste]]s) sastāvā. 1569. gadā pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija|Žečpospolitas]] izveides, tā kļuva par abu valstu kopēju domēni (kondomīniju). 1577. gadā latvieši zemessargi padzina poļu garnizonu no Cēsu pils un tajā apmetās [[Magnuss (Livonijas karalis)|princis Magnuss]], kurš nosacīti skaitījās Livonijas valdnieks. Ivans IV atkārtoti iebruka Vidzemē un ieņēma Cēsu pili un pilsētu. Lai gan Magnuss Cēsis jau bija apsolījis atdot krievu karaspēkam, pilsētas aizstāvji padoties atteicās. Nevēloties nonākt krievu rokās, Cēsu pili tās aizstāvji, skaitā ap 300, to skaitā arī sievietes un bērni, paši uzspridzināja, paliekot aprakti zem tās drupām. Drīz pēc tam poļu, vācu un latviešu zemessardze pili atguva. 1578. gadā pili atkal aplenca ap 18 000 krievu un tatāru karavīru, bet šoreiz uzvaru guva pils aizstāvji. 1582. gadā pēc Livonijas kara beigām Cēsis kļuva par Pārdaugavas hercogistes katoļu bīskapa apmešanās vietu. 1598. gadā Cēsis kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītās [[Pārdaugavas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija]]s galveno pilsētu.

== Zviedrijas un Krievijas lielvalstu pakļautībā ==
[[Attēls:Cēsu pils plāns 1693.JPG|thumb|300px|Cēsu pils un pilsētas plāns (1693)]]
[[Attēls:View of Cēsis in 1793.jpg|thumb|300px|Cēsu apriņķa pilsētas kopskats 1793. gadā (no Broces kolekcijas)]]
[[Attēls:Zehsis.jpg|thumb|300px|Cēsu pilsētas panorāma pirms Pirmā pasaules kara]]
[[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā Cēsis vairākkārtīgi ieņēma viena vai otra karojošā puse, līdz 1621. gadā [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]] galīgi pakļāva pilsētu.&lt;ref&gt;Cēsu hronika. Kultūras biedrība Harmonija. Cēsis. 2006. {{ISBN|9984984028}}. 46.lpp.&lt;/ref&gt; 1657. gada oktobrī [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Cēsis ieņēma Lietuvas lielkņazistes karaspēks, kas uz laiku atjaunoja [[Cēsu vaivadija]]s pašpārvaldi. Jau 1658. gada jūlijā Zviedru Vidzemes militārā virspavēlnieka Roberta Duglasa vadītais zviedru karaspēks atguva Cēsis.
1665. gadā atvērta pirmā publiskā slimnīca. 1671. gadā pilsētu nopostīja liels ugunsgrēks. 1700. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Cēsis ieņēma [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas]] karaspēks. 1701. gadā tās atkaroja zviedri.

1703. gadā pilsētu un pili iekaroja [[Krievijas cariste|Krievijas]] karaspēks, pili krievi vairs neatjaunoja. 1748. gadā lielā ugunsgrēka laikā gājis bojā pilsētas rātsnams un lielākā daļa pilsētas. Kara un ugunsgrēka postījumu rezultātā Cēsis kļuva par nožēlojamu sādžu — 1764. gadā tajā skaitījās tikai 70 namu ar apmēram 600 iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;K.Apinis. Latvijas pilsētu vēsture. Rīga, 1931., 27.lpp&lt;/ref&gt; Piemēram, Krievijas Impērijas kanclers [[Aleksejs Bestuževs-Rjumins]], kuram Krievijas ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] bija uzdāvinājusi Cēsu pili, nonācis konfliktā ar Cēsu pilsētu, pavēlēja uzart pilsētas ielas un apsēt tās ar auzām. Par šo &quot;sējumu&quot; postīšanu draudēja [[miesassods]] vai pat [[nāvessods]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; 1777. gadā [[Cēsu pilsmuiža|Cēsu pilsmuižu]] iegādājās [[Kārlis Eberhards fon Zīverss]]. 1782. gadā nodibināta dziedāšanas biedrība &quot;Harmonija&quot;. 1783. gadā uzbūvēja jaunu pilsētas skolas ēku, kurā vēlāk atradās [[Cēsu apriņķa skola]]. 1785. gadā Cēsis kļuva par apriņķa pilsētu. Šajā laikā Cēsīs dzīvoja vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. 1814. gadā nodibināta Cēsu pilsētas namnieku biedrība &quot;Muse&quot; pēc Rīgas līdzīga nosaukuma biedrības parauga. Cēsu iedzīvotāju skaits strauji pieauga [[19. gadsimts|19. gadsimtā]]: no 1300 iedzīvotājiem 1817. gadā tas palielinājās līdz 6356 iedzīvotājiem 1897. gadā.

1826. gadā Bērzaini pie Cēsīm savā īpašumā ieguva pedagogs [[Alberts Holanders]] un uz šejieni pārcēla savu privāto 1825. gadā Vecbrenguļos dibināto ģimnāziju, kura ieguva [[Bērzaines ģimnāzija]]s nosaukumu. 1882. gadā tika uzcelta jauna ģimnāzijas ēka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csip.lv/lv/par_skolu/vesture.html |title=Cēsu internātpamatskolas mājaslapa |access-date={{dat|2015|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141104061516/http://www.csip.lv/lv/par_skolu/vesture.html |archivedate={{dat|2014|11|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Cēsis bija lielākā pilsēta [[Vidzeme|Vidzemē]] (ja neskaita [[Valka|Valku]], kuru vēlāk sadalīja 2 pilsētās). 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā pilsētā ieradās tūkstošiem no Kurzemes un Zemgales padzīto bēgļu. Tika nodibināta bēgļu apgādāšanas komiteja, kas algoja ārstu un divas žēlsirdīgās māsas, kā arī katru dienu izsniedza ap 1700 maltīšu. 1917. gada oktobrī vara Cēsīs nonāk [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] komitejas rokās ([[Iskolats]]). 1918. gada 18. februārī Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemi par labu Vācijai ([[Brestļitovskas miera līgums]]), 20. februārī Cēsis ieņēma ķeizariskās Vācijas armija.

=== Pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas ===
[[Attēls:Valsts prezidents Čakste Cēsu pilsētas domē 1924.jpg|thumb|300px|Valsts Prezidents [[Jānis Čakste]] un Ministru Prezidents [[Voldemārs Zamuels]] viesojas Cēsu pilsētas domē. No kreisās puses: [[Pēteris Radziņš]], [[Jānis Čakste]], [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]], [[Voldemārs Zamuels]], pie galda Cēsu pilsētas galva [[Kārlis Vanadziņš]] un Cēsu apriņķa priekšnieks [[Jānis Bičevskis]] (1924).]]
[[Attēls:Cēsu pilsētas valde 1939.jpg|thumb|270px|Cēsu pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Cēsu pilsētas galva [[Rūdolfs Kauce]].]]
1918. gada 18. novembrī pēc Latvijas Republikas nodibināšanas pilsētā tika nodibināta [[Cēsu rota]], kas 8. decembrī kļuva par vienu no pirmajām nacionālā karaspēka vienībām. 1918. gada 23. decembrī pilsētu ieņēma lielinieki. 1919. gada 31. maijā Cēsis atbrīvoja Ziemeļlatvijas partizāni, bet 1. jūnijā pilsētā ienāca 2. Cēsu kājnieku pulks, kura sastāvā izveidoja [[Cēsu skolnieku rota|Cēsu 8. (skolnieku) rotu]]. 1919. gada 6.-23. jūnijā pie Cēsīm latviešu un igauņu karaspēks sakāva uzbrūkošo vācbaltiešu landesvēru ([[Cēsu kaujas]]), kas piespieda vāciešus noslēgt [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] līgumu. 1925. gadā atvēra mūzikas skolu. 1935. gadā pils parkā izveidoja terases un kāpnes (arh. J. Rozenbergs) ar skulptūrām (tēln. K. Jansons un R. Āboltiņš).

[[1935]]. gadā no 8748 Cēsu iedzīvotājiem [[latvieši]] bija 8020 (91,7%), [[Latvijas vācieši|vācieši]] 221 (2,5%), [[Latvijas ebreji|žīdi]] 180 (2,1%),  [[Latvijas krievi|krievi]] 152 (1,7%).&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf Pilsētu apraksti.] V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.&lt;/ref&gt;

Tajā laikā darbojās [[Cēsu valsts ģimnāzija]] Dārza ielā 32, Cēsu valsts arodskola L. Skolas ielā 6 un Gaujas ielā 20, 1. pilsētas pamatskola Gaujas ielā 17, 2. pilsētas pamatskola Raunas ielā 7, Vācu pamatskola Dārza ielā 4, pilsētas pirmskola Raunas ielā 2, pilsētas papildu skola un pilsētas mūzikas skola Raunas ielā 7. Latvijas tautas universitātes Cēsu nodaļa atradās  L. Skolas ielā 4.&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;/&gt; 1939. gadā uzcēla Cēsu Valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas ēku. 
Cēsu pilsētas slimnīca atradās Dārza ielā 16/18, Latvijas Sarkanā krusta sanatorija Gaujas ielā 80.&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;/&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Cēsu pilsētas plāns 1936.jpg|Cēsu pilsētas plāns (1936)
Attēls:8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmas Cēsīs.jpg|[[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulka]] kazarmu ēka Valmieras ielā 8 Cēsīs
&lt;/gallery&gt;
Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 17. jūnijā Cēsis okupēja [[Sarkanā armija]]. 1941. gada 14. jūnijā tika veiktas pirmās iedzīvotāju [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|masveida deportācijas]]. 1941. gada 5. jūlijā pilsētu okupēja nacistiskās Vācijas armija. 
1944. gada septembrī Sarkanās armijas aviācijas uzlidojuma laikā tika iznīcināta daļa vecpilsētas blakus Rožu (Tirgus) laukumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cesustasti.lv/visi-stasti/pionieru-laukums/ |title=Cēsu stāsti. Pionieru laukums |access-date={{dat|2026|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260409075015/https://cesustasti.lv/visi-stasti/pionieru-laukums/ }}&lt;/ref&gt; 26. septembrī pilsētu ieņēma Sarkanā armija.

1949. gada 25. martā tika veiktas iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas|masveida deportācijas]].

[[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā Cēsis kļuva par vienu no neatkarības atjaunošanas kustības centriem. 1988. gada 14. jūnija piemiņas gājienā rotkalis Daumants Kalniņš pirmoreiz atklāti nesa sarkanbaltsarkano karogu. Cēsīs tika nodibināta pirmā [[Latvijas Tautas fronte]]s nodaļa ārpus Rīgas.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sabiedriba/arpus-rigas-pirmo-latvijas-tautas-frontes-nodalu-nodibinaja-cesu-rajona-630680 Ārpus Rīgas pirmo Latvijas Tautas frontes nodaļu nodibināja Cēsu rajonā]&lt;/ref&gt; 1988. gada 20. oktobrī Jaunās pils Lādemahera tornī pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas valsts karogu]].
1998. gadā atjaunoja Uzvaras pieminekli.

== Cēsu pilsētas pašvaldības vadītāji ==
[[Attēls:Mihaels Marnics Cēsu birģermeistars pirms 1805.jpg|thumb|180px|Mihaels Marnics (Cēsu birģermeistars pirms 1805. gada).]]
[[Attēls:Cēsu pilsētas dome 1928.jpg|thumb|300px|Cēsu pilsētas domes locekļi (1928–1931).]]
* zināmie birģermeistari: Sebastiāns Ditmers (1651), Heinrihs Zeklers (1583), Johans Millers (1596), Hans Berenss (1610), Vilhelms Šleijers (1621), Erhards Hiršs (1639), Georgs Vinters (1651), Zigismunds Zeklers (1655), Johans Gīgings (1666), Baltazars Šulcs (1670), Georgs Rūvijs (1678), Vilhelms Šleijers (1682), Johans Frīdrihs Rūvijs (1710), Johans Gecs (1714), Lindemans (1725), Johans Frīdrihs Vinters (1726), Valentīns Meijers (1727, 1737), Gellens (1740), Daniels Heincs (1748), [[Kārlis Frīdrihs fon Zīverss]] (1760), Mihaels Marnics (1781), Jakobs Trompovskis (1788), Ludvigs fon Kīters (1796), Hasings (1804), Reinholds Drēzdens (1812), Mihaels Kristofs Marnics (1812),&lt;ref&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19187507.pdf Notizen über Wendens Bürger bis zum Jahre 1773. Nach dem Kirchenbuch der Stadt Wenden in Liviand und Pastor Heinrich Baumanns Manuskripten gesammelt] [[Erich Seuberlich]] (1907)&lt;/ref&gt;   
* pilsētas galvas: [[Georgs Trampedahs]] (1878-1906), [[Voldemārs Bērsons]] (1906-1917), [[Edvards Treimanis]] (1917), [[Longīns Ausējs]] (1918, 1919), [[Eduards Jaunzems]] (1920-1922), [[Kārlis Vanadziņš]] (1922-1933), [[Kārlis Līkums]] (1933-1934), [[Rūdolfs Kauce]] (1934-1939), [[Hugo Drava-Blumbergs]] (1939-1940), Aleksandrs Čoke (1940),
* pilsētas vecākais: [[Hugo Drava-Blumbergs]] (1941-1944),
* pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāji: Atis Gulbis (1940-1941), Kārlis Štālmanis (1944-1945), Edgars Plotnieks (1945-1948), Kārlis Banka (1948-1955), Nikolajs Savenkovs (1955-1957), Ivans Grizāns (1957-1964), Asja Gislere (1965-1969), Kārlis Stokmanis (1969-1980), Ausma Pētersone (1980-1984), [[Jānis Beikmanis]] (1984-1990), [[Jānis Endele]] (1990), Imants Timermanis (1990-1991), 
* pilsētas domes priekšsēdētāji: Jānis Beikmanis (1991-2001), Gints Šķenders (2001-2013), [[Jānis Rozenbergs]] (2013-).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pilsētu vēsture}}

[[Kategorija:Cēsis]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]]</text>
      <sha1>5qflls5pz3xdxff132iqpq71xuawcak</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4495792</id>
      <parentid>4495538</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T02:10:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4495792</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="102257" sha1="inlz6rn0qfxi3vzh7ymvzn1zdgxajqu" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
|2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
|2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>inlz6rn0qfxi3vzh7ymvzn1zdgxajqu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495802</id>
      <parentid>4495792</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:01:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495802</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="102288" sha1="64s2hbdk4biqn9ycje76rxp0g80zry9" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
|2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
|2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>64s2hbdk4biqn9ycje76rxp0g80zry9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaibala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>301094</id>
    <revision>
      <id>4495745</id>
      <parentid>4439262</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T17:08:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Jeb ja kādu interesē, kur aizgāja novada nauda.</comment>
      <origin>4495745</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4838" sha1="fb5kqep9drav921nxb0mybvsensgi68" xml:space="preserve">{{cita nozīme|ciemu|upi|Kaibala (upe)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Kaibala
| settlement_type          = vidējciems
| image_skyline            = Kaibalas skolas ēka 2025.jpg
| image_caption            = Kaibalas pamatskolas ēka
| pushpin_map              = Latvija#Ogres novads
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Ogres novads]]
| subdivision_name2        = [[Lielvārdes pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēta --&gt;
| established_date         = &lt;!-- {{dat|xxxx}} --&gt;
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 1,04
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2025
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2759 |title=Informācija par objektu: Kaibala |accessdate={{dat|2022|05|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 274
| population_density_km2   = auto
| latd  = 56| latm  = 42| lats  = 02| latNS  = N
| longd = 24| longm = 52| longs = 25| longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = 
| postal_code_type         = 
| postal_code              = 
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Kaibala''' ir ciems [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastā]], [[Daugava]]s labajā krastā, pie autoceļa {{A ceļš|6}} ([[Rīga]]—[[Daugavpils]]—[[Krāslava]]—Baltkrievijas robeža) ([[Patarnieki]]) un [[Kaibala (stacija)|Kaibalas]] dzelzceļa pieturas punkta. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta pagastā. Attālums no pagasta centra [[Lielvārde]]s — 5 km, no novada centra [[Ogre]]s — 22,5 km un no [[Rīga]]s — 58,5 km.

== Ģeogrāfija ==
Ciems savu nosaukumu ieguvis no [[Kaibala (upe)|Kaibalas]] upes, kas tek caur ciemu. Ciema teritorijā dominē privātā apbūve, bet ir arī viena daudzdzīvokļu ēka, kas sākotnēji celta vietējās Kaibalas skolas pedagogu un skolas darbinieku vajadzībām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kaibalas skola atdzīvojas |url=https://www.ogrenet.lv/kultura/kaibalas-skola-atdzivojas-16705 |publisher=ogrenet.lv |accessdate={{dat|2025|10|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lielākā daļa ciema apbūves ir teritorijā starp Autoceļu A6 un Daugavu. Otrpus A6 šosejai pārsvarā dominē viensētas. Tāpat, netālu no ciema teritorijas atrodas [[Kaibala (stacija)|Kaibalas]] dzelzceļa stacija. Teritorijā darbojas arī SIA &quot;Latvijas Šķirnes sēklas&quot; ražotne.

=== Apskates vietas ===
Kaibalā atrodas [[Dzejas ozoli]], kas šajā vietā iestādīti {{dat|1971|9|21||bez}}, godinot [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] dzejolī &quot;Dievozolu trijotne&quot; apdziedātos Svētozolus, kas auguši šajā vietā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kaibalā uzstādīts informatīvais stends, Lielvārdē – jauna pilsētas karte |url=https://www.ogresnovads.lv/lv/media/124251/download?attachment |publisher=&quot;Lielvārdes ziņas&quot; |accessdate={{dat|2021|07|15||bez}}|format=pdf }}&lt;/ref&gt;

2026. gada novada sakopšanas konkursa rezultātā ar novada finansējumu Kaibalā atjaunoja publiski pieejamu aku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/719261-pateicoties-vecaku-un-pedagogu-iniciativai-kaibala-atjaunota-publiski-pieejama-aka|title=Pateicoties vecāku un pedagogu iniciatīvai Kaibalā atjaunota publiski pieejamā aka|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-18|date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāji un to etniskais sastāvs ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1970|117
|1979|326
|1989|435
|2000|262
|2011|270
|2021|251
|2025|274
}}

{{bar box
|width = 200px
|float = right
|title = Kaibalas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2023 |access-date=13.08.2023 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (241)   |green|91}}
{{bar percent|[[Krievi]] (5)        |red|2}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (5)    |black|2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (3)       |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta tautība (10)     |purple|4}}
}}
{{-}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Lielvārdes pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas vidējciemi]]</text>
      <sha1>fb5kqep9drav921nxb0mybvsensgi68</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ennisile</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322508</id>
    <revision>
      <id>4495834</id>
      <parentid>3792097</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T07:48:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495834</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3048" sha1="omnc8sgl2oemuy6wkbtyp4niwwk6htn" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Ennisile
| pushpin_map              = Latvia
| pushpin_label_position   = 
| established_title        = 1207
| latd = 57 | latm = 12 | lats = 00 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 35 | longs = 42 | longEW = E
}}
'''Ennisile''' bija [[līvi|līvu]] ciems, kas identificēts ar vēlāko [[Sējas muiža|Sējas muižu]] mūsdienu [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Sējas pagasts|Sējas pagastā]]. Minēts [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaja fon Nauena]] 1248. gadā izdotajā dokumentā kā viens no piecpadsmit [[Krimulda]]s draudzes līvu ciematiem.&lt;ref name=tm&gt;Turaida 13.—16. gadsimta dokumentos. Turaidas muzejrezervāts, 2014. Apgāds &quot;Zinātne&quot;. Sastādītāja Vija Stikāne. {{ISBN|978-9984-879-66-6}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.historia.lv/alfabets/A/AN/anno/anno.htm|title=Anno (12./13.gs.)|website=old.historia.lv|access-date=2023-02-19}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Tiek pieņemts, ka tas ir nosaukts [[Turaida (zeme)|Turaidas]] pilsnovada līvu vecākā [[Anno]] vārdā un ir jau 1207. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] minētais Anno ciems (''villa Annonis''). Hronists rakstīja, ka šā gada decembrī &lt;blockquote&gt;''&quot;[[lietuvieši|lietuvji]], izlaupījuši visu apkārtējo novadu, nakti sapulcējās Anno ciemā. Agri no rīta viņi atstāja zemi, aizvezdami līdzi sievietes, bērnus un lielu laupījumu.&quot;'' &lt;/blockquote&gt;Kaujā pie [[Aizkraukles pils|Aizkraukles]] pret apvienoto [[baltvācieši|vācu]], [[latgaļi|latgaļu]] un līvu karaspēku lietuvieši cieta sakāvi, un uzvarētāji &lt;blockquote&gt;''&quot;atbrīvoja no važām jaunkristīto'' [Krimuldas novada ciematu] ''sievas un bērnus, kā arī visus gūstekņus&quot;''.&lt;ref&gt;Indriķa hronika. Rīga &quot;Zinātne&quot; 1993. Komentāri, 27. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/xi-tulkojums-latviesu-valoda-101-113lpp|title=Indriķa hronika. XI (tulkojums latviešu valodā) (101.-113.lpp.)|website=historia.lv|access-date=2023-02-20}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;1550. gada &quot;Rīgas arhibīskapijas Lībiešu gala jeb Turaidas puses vaku grāmatā&quot;&lt;ref&gt;{{Val-de|Wackenbuch auf der Treidischen Seiten im Erzstift Riga}}&lt;/ref&gt; Ennisiles vietā minēta Hannis [[vaka]], 17. gadsimtā Hennenbergas jeb Cēges muiža (''Ennenberg eller Zögen Hoff, 1682/83''), vēlāk — Enneskalns un [[Sēja (ciems)|Sēja]].&lt;ref name=tm/&gt;

== Literatūra ==

* ''Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert'' (1892)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:644855|title=Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert|last=Bielenstein|first=August|website=gramatas.lndb.lv|access-date=2023-02-23|date=1892}}&lt;/ref&gt;, Bielenstein, August, 1826-1907

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Sējas pagasts]]
[[Kategorija:Lībiešu ciemi]]</text>
      <sha1>omnc8sgl2oemuy6wkbtyp4niwwk6htn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gerards van Honthorsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>334172</id>
    <revision>
      <id>4495849</id>
      <parentid>3765426</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T09:04:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Túrelio</username>
        <id>9670</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:Gerard van Honthorst - Sater en nimf - SK-C-1759 - Rijksmuseum.jpg]] → [[File:Nymph and satyr, by Gerard van Honthorst.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Nymph and satyr, by Gerard van Honthorst.jpg]]</comment>
      <origin>4495849</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1808" sha1="nsf2cimlsphy5h07g87qqi40iyd0jsq" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Gerards van Honthorsts
| image = Gerard Honthorst - gulden cabinet.png
| imagesize = 
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1592|11|4}}
| location = [[Utrehta]], [[Nīderlandes republika]]&lt;br&gt;({{NED}})
| deathdate = {{dat|1656|4|27}}
| deathplace =  [[Utrehta]], [[Nīderlandes republika]]&lt;br&gt;({{NED}})
| nationality = 
| field = [[Glezniecība|gleznošana]]
| training = [[Abrahams Blūmārts]]
| movement = [[baroks]]
| famous works = 
| influenced by = [[Karavadžo]]
| influenced = 
| patrons = 
| awards =
}}

'''Gerards van Honthorsts''' ({{val|nl|Gerard van Honthorst}}; dzimis {{dat|1592|11|4}}, miris {{dat|1656|4|27}}) bija [[Nīderlandes Zelta laikmets|Nīderlandes Zelta laikmeta]] gleznotājs, [[Utrehta]]s skolas pārstāvis. Gleznotāja karjeras sākumā apmeklēja [[Roma|Romu]], kur spēcīgi ietekmējās no [[Karavadžo]] darbiem. Īpaši meistarīgi gleznojis darbus, kuros cilvēki attēloti mākslīgajā apgaismojumā.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Gerard_van_Honthorst_-_The_procuress_-_Google_Art_Project.jpg|''Savedēja'' (1625)
The Concert A22894.jpg|''Koncerts'' (1623)
Nymph and satyr, by Gerard van Honthorst.jpg|''Satīrs un Nimfa'' (1623)
Gerard van Honthorst - Der liederliche Student - 391 - Bavarian State Painting Collections.jpg|''Jautrā kompānija'' (1623)
Gerrit van Honthorst - Childhood of Christ - WGA11656.jpg|''Kristus bērnība'' (ap 1620)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Honthorsts, Gerards van}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1592. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1656. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes mākslinieki]]
[[Kategorija:Baroka mākslinieki]]
[[Kategorija:Utrehtas provincē dzimušie]]</text>
      <sha1>nsf2cimlsphy5h07g87qqi40iyd0jsq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzeltenā lupīna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>335655</id>
    <revision>
      <id>4495790</id>
      <parentid>4217106</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T01:16:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495790</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6277" sha1="tqf3bkry9p0csb8ztkkmmhtavlzvp1n" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Illustration Lupinus luteus1.jpg
| binomial = Lupinus luteus L.
| att_nosaukums = 
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| nodalījums = Angiospermae
| nodalījums_lv = Segsēkļi
| klase = Magnoliopsida
| klase_lv = Divdīgļlapji
| rinda = Fabales
| rinda_lv = Pākšaugu rinda
| dzimta = Fabaceae
| dzimta_lv = Tauriņziežu dzimta
| ģints = Lupinus
| ģints_lv = Lupīnas
| suga = L. luteus 
| suga_lv = Dzeltenā lupīna 
| kategorijas = nē
}}
[[Attēls:Lupinus luteus MHNT.BOT.2011.3.55.jpg|thumb|Dzeltenās lupīnas pāksts ar sēklām (''Lupinus luteus'')]]

'''Dzeltenā lupīna''' jeb '''Eiropas dzeltenā lupīna''' (''Lupinus luteus'') ir viengadīgs [[tauriņziežu dzimta]]s lakstaugs. Tās dzimtene ir [[Vidusjūra]]s reģions, kur lupīna aug savvaļā.

== Apraksts ==
Dzeltenā lupīna ir 20—60 cm garš augs ar stāvu, vienkāršu vai apakšējā daļā zarotu [[stublājs|stublāju]]. Staraini saliktās [[lapas]] veidotas no 5—11 lancetiskām vai otrādi olveida formas lapiņām (to garums 2—7 cm, platums 0,4—2 cm). Plātnes abas puses klātas ar matiņiem. Lapas kāts garāks nekā lapiņas. Pielapes īsas, sirpjveidīgas.

[[Ziedi]] spilgti dzelteni, smaržīgi, sakārtoti vairākos piramidālos ķekaros stublāja vai zaru galotnēs. [[Apputeksnēšana|Svešapputes]] augs, zied no jūnija līdz septembrim.

[[Auglis]] ir pūkaina, 4—6 cm gara pāksts ar 3—6 nierveida sēklām.&lt;ref name=daba&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/augi/lupinus-luteus-l/ Sugu enciklopēdija '“Latvijas daba'”] Skatīts: 10.08.2023&lt;/ref&gt;

== Izplatība un biotopi ==
Kā savvaļas augs dzeltenā lupīna aug vieglās smilšainās un vulkāniskas izcelsmes augsnēs. Tā ir plaši izplatīta piekrastes zonā [[Ibērijas pussala]]s rietumu daļā, [[Maroka|Marokā]], [[Tunisija|Tunisijā]], [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Korsika]]s, [[Sardīnija]]s un [[Sicīlija]]s salās, kā arī [[Itālija|Dienviditālijā]]. Augs tiek kultivēts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]],  [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]], mazākos apjomos arī [[Rietumaustrālija|Rietumaustrālijā]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Agrāk lupīna tikusi plaši audzēta [[Francija|Dienvidfrancijā]] un [[Madeira|Madeirā]], kur tā ir pārgājusi savvaļā.&lt;ref&gt;[http://biodiversity.ucoz.ru/p0032.htm Lupinus luteus L.] Skatīts: 10.08.2023&lt;/ref&gt;

Latvijā dzelteno lupīnu audzē maz, kā dārzbēglis savvaļā tā ir sastopama ļoti reti.&lt;ref name=daba/&gt; Labāk aug smilts augsnēs, tai nepatīk smagas, mālainas un sārmainas augsnes. Lupīnas spēj regulēt [[pH|augsnes reakciju]] ar skābajiem sakņu izdalījumiem.&lt;ref name=lupīna/&gt;

== Audzēšana un izmantošana ==
Auga dzeltenās sēklas, kas tiek sauktas par lupīnu pupām, kādreiz bija Vidusjūras reģiona un [[Latīņamerika]]s iedzīvotāju ierasta pārtika. Mūsdienās tās lieto galvenokārt sālītu [[Uzkodas|uzkodu]] veidā.

Dzeltenās lupīnas audzē [[lopbarība]]i un augsnes ielabošanai kā zaļmēslojuma augu. Lupīnu audzēšanas priekšrocība izpaužas, ka tās dod labu ražu mazauglīgās, vāji skābās ([[pH]] 5–6) augsnēs, kas daudziem citiem laukaugiem nav piemērotas. Tāpat kā citas sugas tauriņziežu dzimtā, tās spēj bagātināt augsni ar [[slāpeklis|slāpekli]]. Pateicoties ''Bradyrhizobium'' ģints baktērijām, kas dzīvo uz lupīnu [[sakne|saknēm]], gada laikā tās var saistīt ap 160 kg/ha slāpekļa. Turklāt auga garās saknes spēj uzņemt barības vielas no dziļākiem slāņiem un pacelt tās augsnes virskārtā. Šādā veidā lupīnas uzlabo neauglīgas un sliktas kvalitātes augsnes.&lt;ref name=lupīna&gt;[https://www.la.lv/lupina-vertigai-lopbaribai-un-augsnes-ielabosanai Lupīna – vērtīgai lopbarībai un augsnes ielabošanai.] la.lv 27.03.2020. Skatīts: 10.08.2023&lt;/ref&gt;

Dzeltenās lupīnas [[sēkla|sēklās]] ir 30—40% [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], kas satur daudz neaizstājamo [[aminoskābes|aminoskābju]], tādēļ lupīnas mēdz saukt par ziemeļu soju. Atšķirībā no [[soja]]s, lupīnas var audzēt mērenā līdz vēsā klimatā, tāpēc tās var kļūt par alternatīvu sojai.

Lupīnu barības vērtību samazina [[alkaloīdi]], kas ir kaitīgi dzīvniekiem, tāpēc tiek veidotas mazalkaloīdās jeb saldās lupīnas [[šķirne]]s. Dzeltenās lupīnas sēklās pārsvarā ir alkaloīdi lupinidīns un lupinīns. Rūgtās garšas dēļ mājlopi alkaloīdo lupīnu ēd nelabprāt, mazāk izvēlīgas mēdz būt aitas. Alkaloīdās jeb rūgtās šķirnes izmanto nabadzīgu augšņu ielabošanai. Sēklu ķīmisko sastāvu ietekmē augsnes mitrums, jo ūdens deficīts palielina alkloīdu daudzumu. Tomēr, pateicoties dziļajai sakņu sistēmai, dzeltenā lupīna labi pacieš ilgstošu sausumu vasarā.&lt;ref name=lupīna/&gt;

Eiropas Savienības lauksaimniecības sugu katalogā ir 25 [[baltās lupīna]]s, 15 dzeltenās lupīnas un 40 [[šaurlapu lupīna]]s šķirnes. Latvijas augu šķirņu katalogā nav iekļauta neviena lupīnu šķirne, arī sēklu audzēšana nenotiek.&lt;ref name=šķirne&gt;[https://www.la.lv/kur-nopirkt-lupinas-seklas Kur nopirkt lupīnas sēklas?] la.lv Skatīts: 10.08.2023&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://registri.vaad.gov.lv/reg/skirnes.aspx Latvijas augu šķirņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230929031913/https://registri.vaad.gov.lv/reg/skirnes.aspx |date={{dat|2023|09|29||bez}} }} Skatīts: 10.08.2023&lt;/ref&gt;

Latvijā visvairāk pētījumu par lupīnām veikts Lejaskurzemes izmēģinājumu stacijā. Tur [[selekcija|selekcionēta]] arī dzeltenās lupīnas šķirne ‘Kurzeme’, kas ir piemērota augsnes ielabošanai un zaļbarībai. Šķirnes trūkums — sēklas inficējas ar sēklu un pākšu fuzariozi, kas raksturīga visām viengadīgajām lupīnām.&lt;ref name=šķirne/&gt;

Lupīnu ziedi neizdala [[nektārs|nektāru]], taču [[medusbite|medus bitēm]] tās dod [[ziedputekšņi|ziedputekšņus]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
Kurlovich B.S. 2002. Lupins. Geography, classification, genetic resources and breeding, St. Petersburg, “Intan”, 468p. https://web.archive.org/web/20161015134938/http://personal.inet.fi/tiede/lupin/

[[Kategorija:Tauriņziežu dzimta]]
[[Kategorija:Lupīnas]]</text>
      <sha1>tqf3bkry9p0csb8ztkkmmhtavlzvp1n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjērs Emeriks Obamejangs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341726</id>
    <revision>
      <id>4495725</id>
      <parentid>4431180</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:59:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495725</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12659" sha1="mn5cx3c1g50a3lwcume2jh7kk0ukv1y" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Pjērs Emeriks Obamejangs
| image = [[Attēls:1 Pierre-Emerick Aubameyang (cropped).jpg|220px]]
| caption = Obamejangs 2018. gadā
| fullname = Pjērs Emeriks Emiliāno Fransuā&lt;br /&gt;Obamejangs
| birth_date = {{Birth date and age|1989|6|18|df=yes}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Lavāla|2s=Lavāla (Francija)}}
| height = 186
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;]]
| clubnumber = 
| youthclubs1 = {{flaga|Francija}} ASL L'Huisserie Football
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| youthyears1 = 1995—1997
| youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| youthyears2 = 1997—1998
| youthclubs3 = {{flaga|Francija}} ASL L'Huisserie Football
| youthyears3 = 1998—1999
| youthclubs4 = {{flaga|Francija}} Laval
| youthyears4 = 1999—2001
| youthclubs5 = {{flaga|Francija}} Rouen
| youthyears5 = 2001—2005
| youthclubs6 = {{flaga|Francija}} [[SC Bastia|Bastia]]
| youthyears6 = 2005—2007
| youthclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| youthyears7 = 2007—2008
| pcupdate = {{dat|2026|07|17|sk|bez}}
| years1 = 2008—2011
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| clubs2 = {{flaga|Francija}} {{īre}} [[Dijon FCO|Dijon]]
| years2 = 2008—2009
| caps2 = 34
| goals2 = 8
| clubs3 = {{flaga|Francija}} {{īre}} [[Lille OSC|Lille]]
| years3 = 2009—2010
| caps3 = 14
| goals3 = 2
| clubs4 = {{flaga|Francija}} {{īre}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| years4 = 2010—2011
| caps4 = 19
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Francija}} {{īre}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]
| years5 = 2011
| caps5 = 33
| goals5 = 8
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]
| years6 = 2011—2013
| caps6 = 54
| goals6 = 29
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| years7 = 2013—2018
| caps7 = 144
| goals7 = 98
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| years8 = 2018—2022
| caps8 = 128
| goals8 = 68
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21
| nationalteam-update = {{dat|2026|07|18|sk|bez}}
| nationalyears1 = 2009
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Gabona}} Gabona U23
| nationalyears3 = 2012
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam4 = {{fb|Gabona}}
| nationalyears4 = 2009—
| nationalcaps4 = 86
| nationalgoals4 = 40
| origname = ''Pierre-Emerick Aubameyang''
| clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| years9 = 2022
| caps9 = 18
| goals9 = 11
| years10 = 2022—2023
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| caps10 = 15
| goals10 = 1
| clubs11 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]]
| years11 = 2023—2024
| caps11 = 37
| goals11 = 17
| clubs12 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]
| years12 = 2024—2025
| caps12 = 32
| goals12 = 17
| clubs13 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]]
| years13 = 2025—2026
| caps13 = 30
| goals13 = 10
| clubs14 = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;]]
| years14 = 2026—
| caps14 = 0
| goals14 = 0
}}
'''Pjērs Emeriks Obamejangs''' ({{val|fr|Pierre-Emerick Aubameyang}}; dzimis {{dat|1989|6|18}}) ir [[Gabona]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijušais [[Gabonas futbola izlase]]s kapteinis. Kopš 2026. gada pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] klubu [[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;]]. Ieguvis 2015. gada Āfrikas labākā futbolista balvu, ko pasniedz [[Āfrikas Futbola konfederācija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/vacija/08012016-dortmundes_sensacija_obamejangs_partrauc_ |title=Dortmundes sensācija Obamejangs pārtrauc Turē dominanci Āfrikā |publisher=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2016|1|8|N|bez}}|accessdate={{dat|2017|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
=== Klubos ===
Jauniešu līmenī pārstāvējis vairākas [[Francija]]s komandas. Pirmo profesionālo līgumu parakstījis ar [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu ''[[AC Milan]]'', tomēr kluba galvenajā komadā nav spēlējis, bet klubs viņu izīrēja dažādiem Francijas klubiem. 2011. gadā pievienojies klubam ''[[AS Saint-Étienne]]'', kura sastāvā 2013. gadā uzvarēja Francijas līgas kausa izcīņā.
 
2013. gada jūlijā parakstīja piecu gadu līgumu ar [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/jul/04/borussia-dortmund-pierre-emerick-aubameyang |title=Borussia Dortmund sign Pierre-Emerick Aubameyang from St-Etienne |publisher=[[The Guardian]] |language=en |accessdate={{dat|2017|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dortmundes kluba sastāvā divas reizes ieguvis Vācijas superkausu. [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015.—2016. gada sezonā]] kļuvis par Bundeslīgas otro rezultatīvāko futbolistu, Vācijas profesionālo futbolistu balsojumā atzīts par sezonas labāko Bundeslīgas spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/noblsp-pierre-emerick-aubameyang-named-players-player-of-2015-16.jsp |title=Aubameyang named players' player of 2015/16 |language=en |publisher=bundesliga.com |date={{dat|2016|6|1|N|bez}} |accessdate={{dat|2017|1|18||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200228181655/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/noblsp-pierre-emerick-aubameyang-named-players-player-of-2015-16.jsp }}&lt;/ref&gt; [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016.—2017. gada sezonā]] kļuva par Bundeslīgas rezultatīvāko spēlētāju, gūstot 31 vārtus.

{{dat|2018|1|31||bez}} parakstīja līgumu ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Pārejas summa sasniedza 69 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/31012018-obamejangs_parcelas_uz_londonu_un_parakst |title=Obamejangs pārceļas uz Londonu un paraksta līgumu ar &quot;Arsenal&quot; |publisher=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2018|1|31|N|bez}}|accessdate={{dat|2018|1|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19. gada sezonā]] Obamejangs guva 22 Premjerlīgas vārtu un, kopā ar [[Mohameds Salāhs|Mohamedu Salāhu]] un [[Sadio Manē]], viņš kļuva par līgas labāko vārtu guvēju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48243725|title=Salah, Mane &amp; Aubameyang share Golden Boot|work=BBC Sport|access-date=2022-02-03|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2019. gada novembrī kļuvis par ''Arsenal'' komandas kapteini.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50309446|title=Xhaka stripped of Arsenal captaincy|website=BBC Sport|access-date=2022-02-03|date=2019-11-05|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2022|2|1|5=bez}} ''Arsenal'' lauza līgumu ar Obamejangu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/pierre-emerick-aubameyang-leaves-arsenal|title=Aubameyang leaves club by mutual consent|website=www.arsenal.com|access-date=2022-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 2. februārī parakstīja līgumu ar ''[[La Liga]]'' klubu ''[[FC Barcelona]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/2467985/fc-barcelona-sign-pierre-emerick-aubameyang|title=FC Barcelona sign Pierre-Emerick Aubameyang|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2022-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr jau pēc pusgada Obamejangs atgriezās Premjerlīgā un pievienojās [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']].&lt;ref&gt;https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/2759749/pierre-emerick-aubameyang-leaves-for-chelsea&lt;/ref&gt;

=== Izlasē ===
2009. gada februārī aizvadījis vienu spēli Francijas U21 izlasē pret Tunisiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fff.fr/selections/espoirs/actualite/527910.shtml |title=La France et la Tunisie dos à dos |language=fr |publisher=FFF.fr |date={{dat|2009|2|11|N|bez}} |accessdate={{dat|2017|1|18||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090223055850/http://www.fff.fr/selections/espoirs/actualite/527910.shtml }}&lt;/ref&gt;
Tomēr pieaugušo līmenī nolēmis pārstāvēt [[Gabonas futbola izlase|Gabonas izlasi]], kuras sastāvā debitējis {{dat|2009|3|28||bez}} pret [[Marokas futbola izlase|Maroku]] un guvis vārtus savā pirmajā spēlē izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fr.allafrica.com/stories/200903300794.html |title=Gabon/Maroc: Le gabonais Pierre Emerick Aubameyang, homme du match pour sa première sélection |language=fr |publisher=allafrica.com |date={{dat|2009|3|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2017|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Gabonas olimpiskās izlases sastāvā piedalījies [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]]. Guva vārtus pirmajā spēlē pret Šveici. Tie bija pirmie Gabonas vārti olimpisko spēļu futbola turnīros un vienīgie 2012. gada turnīrā. Izlase nespēja izkļūt no grupas.

[[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīrā kļuva par komandas kapteini, guva vienus vārtus spēlē pret [[Burkinafaso futbola izlase|Burkinafaso]]. Arī [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada]] finālturnīrā, kurā Gabona piedalījās mājinieku statusā, Obamejangs pildīja komandas kapteiņa pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/38443362 |title=Aubameyang leads cast as hosts Gabon name final Nations Cup squad |language=en |publisher=bbc.com |date={{dat|2016|12|27|N|bez}}|accessdate={{dat|2017|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Trīs turnīra spēlēs guva divus vārtus, bet komanda nespēja izkļūt no grupas.

2022. gada 19. maijā Pjērs Emeriks Obamejangs oficiāli paziņoja par aiziešanu no izlases pēc 72 spēlēm un 30 gūtiem vārtiem.&lt;ref&gt;[https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/pierre-emerick-aubameyang-international-retirement-27003069 Husband, Ben (18 May 2022). &quot;Pierre-Emerick Aubameyang releases statement announcing international retirement&quot;.] [[Daily Mirror]].&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
P.E. Obamejanga tēvs [[Pjērs Obamejangs]] arī bija futbolists un aizvadīja 80 spēles [[Gabonas futbola izlase|Gabonas izlases]] sastāvā. Arī viņa brāļi Katilina un Villijs ir futbolisti, spēlējuši ''[[AC Milan]]'' jauniešu komandās un Gabonas izlasē.

== Sasniegumi ==
'''Saint-Étienne'''

* [[Coupe de la Ligue]]: 2012—13

'''Borussia Dortmund'''

* [[DFB Pokal]]: 2016—17
* [[DFL Supercup]]: 2013, 2014

'''Arsenal'''

* [[FA kauss]]: 2019—20
* [[FA Community Shield]]: 2020

'''Individuālie sasniegumi'''

* Āfrikas gada futbolists: 2015&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/sports/2016/1/8/aubameyang-crowned-african-footballer-of-the-year|title=Aubameyang crowned African Footballer of the Year|website=www.aljazeera.com|access-date=2021-03-03|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[Vācijas Bundeslīga]]s gada labākais spēlētājs: 2015—16&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/noblsp-pierre-emerick-aubameyang-named-players-player-of-2015-16.jsp|title=Pierre-Emerick Aubameyang named players' player of 2015/16 {{!}} Borussia Dortmund|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2021-03-03|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Vācijas Bundeslīgas labākais vārtu guvējs: 2016—17
* [[Anglijas Premjerlīga]]s labākais vārtu guvējs: 2018—19
* [[Arsenal FC|''Arsenal'']] sezonas labākais spēlētājs: 2019—20&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/aubameyang-our-201920-player-season|title=Aubameyang is our 2019/20 Player of the Season|website=www.arsenal.com|access-date=2021-03-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Obamejangs, Pjērs Emeriks}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gabonas futbolisti]]
[[Kategorija:Gabonas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Dijon FCO spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Qadsiah FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Akoruņas &quot;Deportivo&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>mn5cx3c1g50a3lwcume2jh7kk0ukv1y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Codex Eyckensis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>347038</id>
    <revision>
      <id>4495756</id>
      <parentid>4442752</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T18:01:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495756</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15465" sha1="bgtcw74dtbjajfoutl7cxh5tu635jyw" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{jāuzlabo|jāsakārto saites}}
{{atveidošana+}}
{{izolēts raksts|date=2017. gada marts}}
Astotā gadsimta '''Codex Eyckensis''' ir [[Evaņģēlijs|evaņģēliju]] grāmata, kuras pamatā ir divi saistīti manuskripti, kas veidoja kopsējumu, domājams, no divpadsmitā gadsimta līdz 1988. gadam. Codex Eyckensis ir vecākā grāmata Beļģijā&lt;ref&gt;Coenen, J., Het oudste boek van België, ''Het Boek 10'', 1921, S. 189-194.&lt;/ref&gt;. Kopš astotā gadsimta tā ir glabāta un uzturēta pašreizējās Māseikas municipalitātes teritorijā. Grāmata, iespējams, tika izveidota [[Ehternahas abatijas]] skriptorijā.

== Manuskripta A un manuskripta B apraksti ==
Codex Eyckensis veido divas perikopju grāmatas uz 133 pergamenta foliantiem, kuru izmēri ir 244x183 mm. 

Pirmais manuskripts (Codex A) ir nepilnīgs. To veido pieci folianti, kas sākas ar evaņģēlista portretu pa visu lapu (domājams, attēlo [[Mateja evaņģēlijs|svēto Mateju]]), tam seko nepilnīgs astoņu kanona rādītāju apkopojums. Evaņģēlista portrets ir izveidots itāliešu-bizantiešu stilā, kas ir skaidri radniecīgs ar [[Vatikāns|Vatikāna]] bibliotēkā pašlaik uzglabātajiem [[Barberini evaņģēlijiem]] (Barberini Lat. 570). Portrets ir ierāmēts ar anglosakšu mezglojuma apmali, kuru var salīdzināt ar ''[[Lindisfarne evaņģēliju]]'' dekoratīvajiem elementiem. 

Kanona rādītāji sniedz pārskatu par attiecīgajām Rakstu vietām četros evaņģēlijos. Šādā veidā kanona rādītāji ir gan kā satura rādītājs, gan arī kā rādītājs, kas atvieglo piekļuvi tekstiem. A manuskripta kanona rādītāji ir izrotāti ar kolonnām un arkādēm, četru evaņģēlistu simboliem un svēto portretiem.

Otrajā manuskriptā (Codex B) ir ietverts pilns divpadsmit kanona rādītāju apkopojums un visu četru evaņģēliju teksti. Kanona rādītāji ir izgreznoti ar kolonnām un arkādēm, apustuļu attēlojumiem un evaņģēlistu simboliem. Evaņģēliju teksti ir uzrakstīti insulāra minuskula noapaļotajā formā, kas bija raksturīgs britu un īru septītā un astotā gadsimta manuskriptiem, bet tika izmantots arī Eiropas kontinentālajā daļā. Katra paragrāfa pirmais lielais burts ir izcelts ar sarkaniem un dzelteniem punktiem. Tekstu pārrakstīja viens rakstītājs.

Evaņģēlija teksts ir [[Vulgāta|Vulgātas]] versija, ko galvenokārt ir tulkojis [[Hieronīms|svētais Hieronīms]] (Hieronīms no Stridonas, 347–420 CE), ar daudziem papildinājumiem un transpozīcijām. Evaņģēliju tekstu salīdzinošās versijas var atrast ''[[Book of Kells]]'' (Dublina, Trinity College, ms 58), ''[[Book of Armagh]]'' (Dublina, Trinity College, ms 52) un ''[[Ehternahas evaņģēliji]]'' ([[Parīze]], Bnf, ms Lat.9389). 

== Vēsture (izcelsme XX gadsimtā) ==
[[Attēls:Maaseik, schatkamer St-Catharinakerk 02.jpg|thumb|The Codex Eyckensis displayed in the St Catherine's Church in Maaseik]]
Codex ir radies astotajā gadsimtā un sākumā tika glabāts Aldeneikas bijušajā benediktīniešu abatijā, kas tika iesvētīta 728. gadā CE. Merovingu dižciltīgais Adelard, Denainas valdnieks, un viņa sieva Grinuara šo abatiju savām meitām [[Harlindis]] un [[Relindis]] nodibināja “mazā un nenoderīgā mežā”&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;''Acta Sanctorum'', ''Martii'', unter Leitung von J. Carnandet, 3. Teil, Paris-Rom, 1865, S. 383-390, Abs. 7.&lt;/ref&gt; pie Meuse upes. Konvents tika nosaukts par Eyke (“ozols”), jo tur auga ozoli. Vēlāk, kad kaimiņu ciems Nieuw-Eyke (“jauns ozols” — pašlaik Māseika) izauga un kļuva svarīgāks, sākotnējo ciemu sāka dēvēt par Aldeneik (“vecais ozols”). [[Saint Willibrord]] iesvētīja Harlindis par šīs reliģiskās kopienas pirmo abatesi. Pēc viņas nāves [[Saint-Boniface]] par viņas pēcteci iesvētīja viņas māsu Relindis.

Codex Eyckensis konventā izmantoja Kristus mācību studēšanai un sludināšanai. Abus perikopju krājumus, kas tagad veido Codex Eyckensis, no Ehternahas abatijas uz Aldeneiku, domājams nogādāja Saint Willibrord.

Abi manuskripti tika apvienoti vienā sējumā, visticamāk, divpadsmitajā gadsimtā.

1571. gadā Aldeneikas abatija tika pamesta. No desmitā gadsimta benediktīniešu mūķeņu vietā bija vīriešu dzimuma kanoniķu koleģiāta ordenis. Pieaugot reliģiskā kara draudiem, kanoniķi patvērās aiz Māseikas pilsētas sienām. Baznīcas bagātības no Aldeneikas, tostarp Codex Eyckensis, viņi aiznesa uz sv. Katrīnas baznīcu.

== Autortiesības ==
[[Attēls:BE Maaseik CEB 266 128V 1.jpg|thumb|Text folio in the Codex B]]
Gadsimtiem ilgi cilvēki bija pārliecināti, ka Codex Eyckensis rakstītājas bija Harlindis un Relindis — Aldeneikas abatijas pirmās abateses, kuras vēlāk tika kanonizētas. Viņu hagiogrāfiju devītā gadsimta laikā pierakstīja vietējais priesteris&lt;ref&gt;''Abbaye d’Aldeneik, à Maaseik'', in ''Monasticon belge, 6, Province de Limbourg'', Lüttich, 1976, S. 87.&lt;/ref&gt;. Šajā tekstā ir minēts, ka Harlindis un Relindis rakstīja arī perikopes. Devītā gadsimtā laikā svēto māsu relikviju kulta nozīme kļuva arvien svarīgāka un ietvēra godbijību pret Codex Eyckensis, kas bija iedvesmas avots dziļai bijībai kā Harlindis un Relindis darbs&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;.

Tomēr tas tiek skaidri atspēkots otrā manuskripta pēdējās rindās. ''Finito volumine deposco ut quicumque ista legerint pro laboratore huius operis depraecentur'' (Pabeidzot šo sējumu, es lūdzu visiem, kuri šo lasīs, lūgt par ''darbinieku'', kurš izveidoja šo manuskriptu). Vīriešu dzimtes forma ''laborator'' (“darbinieks”) skaidri norāda, ka šī manuskripta rakstītājs bija vīrietis.

Salīdzinošajā analīzē, kuru 1994. gadā veica Albert Derolez ([[Gentes Universitāte|Gentes universitāte]]) un Nancy Netzer (Bostonas koledža), tika atklāts, manuskripts A un manuskripts B ir datēti vienā periodā, kā arī pastāv liela iespēja, ka tie abi tika izveidoti Ehternahas abatijas skriptorijā un varbūt pat tos ir izveidojis viens pārrakstītājs&lt;ref&gt;Netzer, N.(1994) ''Cultural Interplay in the Eighth Century. The Trier Gospels and the Making of a Scriptorium at Echternach'', Cambridge-New York.&lt;/ref&gt;.

== Konservācijas un atjaunošanas mēģinājums 1957. gadā ==
1957. gadā Dīseldorfas restaurators Karl Sievers mēģināja iekonservēt un restaurēt Codex Eyckensis. Viņš noņēma un iznīcināja XVIII gadsimta sarkano samta iesējumu un pēc tam visus manuskripta foliantus laminēja ar Mipofolie. Mipofolie ir polivinilhlorīda (PVC) folija, kas ir ārēji plasticizēta ar dioktila ftalātu. Laika gaitā šī folija veidoja hidrohlorskābi, kas iedarbojās uz pergamentu un lika nodzeltēt pašai folijai. Tas atstāja nelabvēlīgu ietekmi uz pergamenta caurspīdīgumu un krāsu, turklāt polimēri, ko saturēja folija, varēja migrēt uz pergamentu un padarīt to trauslu. Pēc laminēšanas Sievers atkārtoti iesēja Codex. Lai to varētu izdarīt, viņš nogrieza foliantu malas, un tā rezultātā tika pazaudēti ilumināciju fragmenti.
[[Attēls:Codex eyckensis detail 1.jpg|thumb|350x350px|Detail from the Codex B]]
&lt;!--In a new extensive restoration effort between 1987 and 1993 the Mipofolie lamināciju pedantiski noņēma Beļģijas Karaliskā kultūras mantojuma grupa ķīmiķa Dr. Jan Wouters vadībā. --&gt;Foliantu atjaunošanai pēc lamināta noņemšanas tika izstrādāta inovatīva pergamenta pieliešanas metode. Lai pabeigtu atjaunošanu, Codex atsevišķie manuskripti tika iesieti atsevišķi&lt;ref&gt;Wouters, J., Gancedo, G., Peckstadt, A., Watteeuw, L. (1992). The conservation of the Codex Eyckensis: the evolution of the project and the assessment of materials and adhesives for the repair of parchment. ''The'' ''Paper Conservator'' 16, 67-77. http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/03094227.1992.9638578&lt;/ref&gt;. 

== Dokumentācija un digitalizācija ==
Codex Eyckensis vecākā foto dokumentācija ir datēta ar apmēram 1916. gadu ([http://www.europeana.eu/portal/nl/record/2048077/Athena_Plus_ProvidedCHO_Bildarchiv_Foto_Marburg_t2_20041466_T_001_197_159.html Bildarchiv Marburg]). Saistībā ar restaurāciju manuskripts tika nofotografēts Beļģijas Karaliskā kultūras mantojuma institūtā (KIK–IRPA). Faksimils tika publicēts 1994. gadā&lt;ref&gt;Coppens, C. , A. Derolez und H. Heymans (1994) ''Codex Eyckensis: an insular gospel book from the abbey of Aldeneik.'' Maaseik: Museactron.&lt;/ref&gt;.

2015. gadā Viduslaiku mākslas pētījumu centrs Illuminare | KU Leuven digitalizēja Codex Eyckensis vietnē sv. Katrīnas baznīcā. Projekta vadītājs bija profesors Lieve Watteeuw&lt;ref&gt;&lt;nowiki&gt;https://www.arts.kuleuven.be/english/news/codex&lt;/nowiki&gt; eyckensis &lt;/ref&gt;. Augstas izšķirtspējas attēlu pieejamība tiešsaistē tika nodrošināta sadarbībā ar LIBIS (KU Leuven).

Codex Eyckensis tika atzīts un aizsargāts kā nepārvietojams mantojums 1986. gadā. 2003. gadā Codex Eyckensis tika atzīta par [http://www.kunstenenerfgoed.be/nl/wat-doen-we-beschermen-cultuurgoederen/topstukkenlijst/codex-eyckensis flāmu meistardarbu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170205100346/http://www.kunstenenerfgoed.be/nl/wat-doen-we-beschermen-cultuurgoederen/topstukkenlijst/codex-eyckensis |date={{dat|2017|02|05||bez}} }}.

== Pašreizējais pētījums ==
2016.–2017. gada laikā pētnieku grupa no Viduslaiku mākslas pētījumu centra Illuminare | KU Leuven (Prof. Lieve Watteeuw) un Beļģijas Karaliskā kultūras mantojuma institūta (Dr. Marina Van Bos) atkal pētīs Codex Eyckensis. 

== Ārējās saites ==
* The Codex Eyckensis on [http://www.codexeyckensis.be/ www.codexeyckensis.be] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170324000413/http://www.codexeyckensis.be/ |date={{dat|2017|03|24||bez}} }}
* The Codex Eyckensis, online high-resolution images on [http://depot.lias.be/delivery/DeliveryManagerServlet?change_lng=en&amp;dps_custom_att_1=staff&amp;dps_pid=IE5258806&amp;mirador=true LIBIS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213024708/http://depot.lias.be/delivery/DeliveryManagerServlet?change_lng=en&amp;dps_custom_att_1=staff&amp;dps_pid=IE5258806&amp;mirador=true |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}
* The Codex Eyckensis on [http://www.erfgoedplus.be/details/KF.objecten.1258581248753995059839?zoekterm=codex+eyckensis&amp;categorie=vrij&amp;pos=0 Erfgoedplus]
* The Codex Eyckensis on [http://toerisme.maaseik.be/kerkschatten-collectie-digitaal www.museamaaseik.be] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170205101630/http://toerisme.maaseik.be/kerkschatten-collectie-digitaal |date={{dat|2017|02|05||bez}} }}
* The Codex Eyckensis on [http://www.europeana.eu/portal/search.html?query=codex+eyckensis&amp;rows=24 Europeana]
* The Codex Eyckensis in the early 20th century in the [http://www.bildindex.de/?+pgesamt:%27codex%27%20+pgesamt:%27eyckensis%27#%7C1 Marburg Bildarchiv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170323233511/http://www.bildindex.de/?+pgesamt:%27codex%27%20+pgesamt:%27eyckensis%27#%7C1 |date={{dat|2017|03|23||bez}} }}, Deutsches Dokumentationszentrum für Kunstgeschichte
* The Codex Eyckensis before and after the restoration in the late 20th century, on the [http://balat.kikirpa.be/photo.php?path=G004638&amp;objnr=18032 Royal Institute for Cultural Heritage website]

== Bibliogrāfija ==
* Coenen, J. (1921) Het oudste boek van België, ''Het Boek 10'', pp. 189-194.
* Coppens, C., A. Derolez en H. Heymans (1994) ''Codex Eyckensis: an insular gospel book from the abbey of Aldeneik,'' Antwerpen/Maaseik, facsimile.
* De Bruyne, D. (1908) L'évangéliaire du 8e siècle, conservé à Maeseyck, ''Bulletin de la Société d'Art et d'Histoire du Diocèse de Liège 17'', pp. 385-392.
* Dierkens, A. (1979) Evangéliaires et tissus de l’abbaye d’Aldeneik. Aspect historiographique,  ''Miscellanea codicologica F. Masai Dicata'' (Les publications de Scriptorium 8), Gent, pp. 31-40.
* Falmagne, T. (2009) ''Die Echternacher Handschriften bis zum Jahr 1628 in den Beständen der Bibliothèque nationale de Luxembourg sowie Archives diocésaines de Luxembourg, der Archives nationale, der Section historique de l' Institut grand-ducal und des Grand Séminaire de Luxembourg,'' Wiesbaden, Harrassowitz Verlag, 2 Banden: 311pp. + [64] ill., 792pp.
* Gielen J. (1880) Le plus vieux manuscrit Belge, ''Journal des Beaux-Arts et de la Littérature 22'', nr. 15, pp. 114-115.
* Gielen, J. (1891) Evangélaire d'Eyck du VIIIe siècle, ''Bulletin Koninklijke Commissie voor Kunst en Oudheden 30'', pp. 19-28.
* Hendrickx, M. en W. Sangers (1963) De kerkschat der Sint-Catharinakerk te Maaseik. Beschrijvende Inventaris, ''Limburgs Kunstpatrimonium I'', Averbode, pp. 33-35.
* Mersch, B. (1982) Het evangeliarium van Aldeneik, ''Maaslandse Sprokkelingen'' ''6'', pp. 55-79.
* Netzer, N. (1994) ''Cultural Interplay in the 8th century and the making of a scriptorium,'' Cambridge, Cambridge University Press, 258pp.
* Nordenfalk, C. (1932) On the age of the earliest Echternach manuscripts, ''Acta Archeologica'', vol. 3, fasc. 1, Kopenhagen: Levin &amp; Munksgaard, pp. 57-62.
* Schumacher, R. (1958) L’enluminure d’Echternach: art européen, ''Les Cahiers luxembourgeois'', vol. 30, nr. 6, pp. 181-195.
* Spang, P. (1958) La bibliothèque de l’abbaye d’Echternach, ''Les Cahiers luxembourgeois,'' vol. 30, nr. 6, pp. 139-163.
* Talbot, C.H. (1954) ''The Anglo-Saxon Missionaries in Germany. Being the Lives of SS. Willibrord, Boniface, Sturm, Leoba and Lebuin, together with the Hodoeporicon of St. Willibald and a selection of the Correspondence of Boniface'', [vertaald en geannoteerd], Londen-New York, 1954, 234pp.
* Verlinden, C. (1928) Het evangelieboek van Maaseik'','' ''Limburg'', vol. ''11'', p. 34.
* Vriens, H. (2016) ''De Codex Eyckensis, een kerkschat. De waardestelling van een 8ste eeuws Evangeliarium in Maaseik,'' onuitgegeven master scriptie Kunstwetenschappen, KU Leuven.
* Wouters, J., G. Gancedo, A. Peckstadt, en L. Watteeuw, L. (1990) The Codex Eyckensis: an illuminated manuscript on parchment from the 8th century: Laboratory investigation and removal of a 30 year old PVC lamination, ''ICOM triennial meeting''. ICOM triennial meeting. Dresden, 26-31 August 1990, Preprints: pp. 495–499.
* Wouters, J., G. Gancedo, A. Peckstadt en L. Watteeuw (1992) The conservation of the Codex Eyckensis: the evolution of the project and the assessment of materials and adhesives for the repair of parchment, ''The Paper Conservator 16'', pp. 67-77.
* Wouters, J., A. Peckstadt en L. Watteeuw (1995) Leafcasting with dermal tissue preparations: a new method for repairing fragile parchment and its application to the Codex Eyckensis, ''The Paper Conservator 19'', pp. 5-22.
* Wouters, J., Watteeuw, L., Peckstadt, A. (1996) The conservation of parchment manuscripts: two case studies, ''ICOM triennial meeting,'' ICOM triennial meeting. Edinburgh, 1-6 September 1996, London, James &amp; James, pp. 529-544.
* Wouters, J., B. Rigoli, A. Peckstadt en L. Watteeuw, L. (1997) Un matériel nouveau pour le traitement de parchemins fragiles, ''Techné: Journal of the Society for Philosophy and Technology, 5'', pp. 89-96.
* ''Zimmerman''''',''' ''E.H. (1916) Vorkarolingische Miniaturen, Deutscher Verein für Kunstwissenschaft''  ''III'', Sektion, Malerei, I. Abteilung, Berlin, pp. 66-67; 128; 142-143, 303-304.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Kristiešu teksti]]</text>
      <sha1>bgtcw74dtbjajfoutl7cxh5tu635jyw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordžs Benets</title>
    <ns>0</ns>
    <id>351489</id>
    <revision>
      <id>4495798</id>
      <parentid>4411731</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T03:26:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495798</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4272" sha1="lrrr19c9kgx86psexexh6ajneqa9nlg" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name          = Džordžs Benets
| vārds_orig    = ''George Bennett''
| piktogramma   = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26px
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| image         = George Bennett (2015-05-27) - Bornem - Ronde van België, proloog, individuele tijdrit.jpg
| caption       = Benets 2015. gada ''[[Tour of Belgium]]'' sacensībās
| fullname      = 
| nickname      =
| birth_date    = {{dzimšanas datums un vecums|1990|04|07}}
| birth_place   = {{vieta|Jaunzēlande|Nelsona|2s=Nelsona (pilsēta)}}
| height        = 180 cm
| weight        = 58 kg
| currentteam   = {{ct|BEL|2015}}
| discipline    = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role          = braucējs
| ridertype     = kalnu braucējs
| amateuryear 1 = 2010
| amateurteam 1 = Club Routier des 4 Chemins
| amateuryear 2 = 2011
| amateurteam 2 = {{ct|BLS|2011}}
| amateuryear 3 = 2011
| amateurteam 3 = {{ct|RSH|2011}} ''(stažieris)''
| proyear 1     = 2012–2013
| proteam 1     = {{ct|RNT|2012}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/bennett-to-link-up-with-radioshack-nissan-trek|title=Bennett to link up with RadioShack-Nissan-Trek|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|date=11 November 2011|accessdate=20 November 2013}}&lt;/ref&gt;
| proyear 2     = 2014
| proteam 2     = {{ct|CAN|2014}}
| proyear 3     = 2015-2021
| proteam 3     = {{ct|BEL|2015}}
| proyear 4     = 2022-
| proteam 4     = {{ct|UAE|2022}}
| majorwins     = '''[[Lielās tūres]]'''
:''[[Tour de France]]''
::1 [[Komandu brauciens ar atsevišķu startu|TTT]] posms ([[2019. gada Tour de France|2019]])
'''Daudzdienu sacensības'''
:''[[Tour of California]]'' ([[2017. gada Tour of California|2017]])
'''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
:Jaunzēlandes čempions grupas braucienā (2021, 2026)
:''[[Giro del Piemonte|Gran Piemonte]]'' (2020)
| updated       = 
}}

'''Džordžs Benets''' ({{val|en|George Bennett}}; dzimis {{dat|1990|4|7}}) ir [[Jaunzēlande]]s [[šosejas riteņbraucējs]], šobrīd pārstāv ''[[UCI ProTeam]]'' komandu ''{{ct|BEL}}''.&lt;ref name=&quot;LottoJumbo&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://velonews.competitor.com/2013/11/news/bennett-survives-tough-job-market-with-cannondale-deal_309657|title=Bennett survives tough job market with Cannondale deal|work=VeloNews|publisher=Competitor Group, Inc.|date=19 November 2013|accessdate=20 November 2013|author=Brian Holcombe|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303210421/http://velonews.competitor.com/2013/11/news/bennett-survives-tough-job-market-with-cannondale-deal_309657|archivedate={{dat|2016|03|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Benets pārstāvēja Jaunzēlandi 2016. gada vasaras olimpiskajā spēlēs, [[Riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, grupas brauciens|grupas braucienā]] izcīnot 33. vietu.

2017. gadā viņš kļuva par pirmo Jaunzēlandes pārstāvi, kurš uzvarējis kādu ''[[UCI World Tour]]'' sacensību kopvērtējumā, uzvarot [[2017. gada Tour of California|2017. gada ''Tour of California'']].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=George Bennett becomes first Kiwi to win World Tour cycling event at Tour of California|url=http://i.stuff.co.nz/sport/other-sports/92809806/george-bennett-becomes-first-kiwi-to-win-world-tour-cycling-event-at-tour-of-california|accessdate=21 May 2017|work=[[Stuff.co.nz]]|date=21 May 2017|archive-date={{dat|2018|05|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180504155359/https://i.stuff.co.nz/sport/other-sports/92809806/george-bennett-becomes-first-kiwi-to-win-world-tour-cycling-event-at-tour-of-california}}&lt;/ref&gt;

2021. gada augustā parakstījis līgumu ar ''{{ct|UAE|2021}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2021/08/george-bennett-signs-with-uae-team-emirates/|title=George Bennett signs with UAE Team Emirates|website=CyclingTips|access-date=2021-08-10|date=2021-08-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Benets, Džordžs}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes riteņbraucēji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>lrrr19c9kgx86psexexh6ajneqa9nlg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ruā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>358789</id>
    <revision>
      <id>4495842</id>
      <parentid>4445605</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T08:19:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4495842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="369" sha1="7da17p45pvmrvamq6ot9w4v4sfho2pu" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada jūnijs}}
'''Ruā''' var būt:

* [[Gildors Ruā]] (''Gildor Roy''; dzimis 1960) — kanādiešu aktieris, kantrimūzikas dziedātājs;
* [[Nikolā Ruā]] (''Nicolas Roy''; dzimis 1997) — kanādiešu hokejists;
* [[Patriks Ruā]] (''Patrick Roy''; dzimis 1965) — kanādiešu hokejists.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Franču uzvārdi]]</text>
      <sha1>7da17p45pvmrvamq6ot9w4v4sfho2pu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārša Geja Hārdena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>361113</id>
    <revision>
      <id>4495715</id>
      <parentid>4289563</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:38:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495715</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3884" sha1="osflh8o6rmk0jmzbssjbtqe57104qrc" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Mārša Geja Hārdena
 | vārds_orig              = ''Marcia Gay Harden''
 | attēls                  = Marcia Gay Harden 2013 (cropped).jpg
 | att_izmērs              = 
 | komentārs               = Hārdena filmas &quot;[[Ledus sirds]]&quot; pirmizrādē 2013. gadā
 | dz vārds                = 
 | dz datums               = {{Dzimšanas datums un vecums|1959|8|14}}
 | dz vieta                = {{vieta|ASV|Kalifornija|Laholja}}
 | mirš datums             = 
 | mirš vieta              = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise
 | darbības gadi           = 1979—pašlaik
 | vecāki                  = 
 | brāļi                   = 
 | māsas                   = 
 | dzīvesbiedrs            = Tadeušs Šīls (1996—2012)
 | bērni                   = 3
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | paraksts_izm            = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | spēlmaņu_nakts          = 
 | kristaps                = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}
'''Mārša Geja Hārdena''' ({{val|en|Marcia Gay Harden}}; dzimusi {{dat|1959|8|14}}) ir amerikāņu aktrise. Viņa kļuva populāra pēc dalības 1990. gada [[brāļi Koeni|brāļu Koenu]] režisētā filmā &quot;[[Millera krustceles]]&quot; (''Miller's Crossing''), kam sekoja lomas filmās ''[[Used People]]'' (1992), &quot;[[Pirmo sievu klubs]]&quot; (1996) un &quot;[[Flabers]]&quot; (''Flubber'', 1997). Par [[Lī Krasnere]]s lomas atveidošanu 2000. gada filmā &quot;[[Poloks (filma)|Poloks]]&quot; (''Pollock''), viņa saņēma [[73. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot;]]. Vēlreiz šīs balvas kategorijā viņa tika nominēta par Selestes Boilas lomas atveidošanu filmā &quot;[[Noslēpumu upe]]&quot; (2003). Vēl nozīmīgas lomas atveidojusi tādās filmās kā  ''[[American Gun]]'' (2005) un 2007. gada filmās &quot;[[Migla (filma)|Migla]]&quot; un &quot;[[Savvaļā]]&quot; (''Into the Wild'').

[[Brodvejas teātris|Brodvejā]] Hārdena debitēja 1993. gadā, piedaloties lugā ''[[Angels in America]]'', par ko viņa tika nominēta [[Tony balva|''Tony'' balvai]] kā labākā aktrise otrā plāna lomā. Brodvejā viņa atgriezās 2009. gadā ar Veronikas lomu lugā ''[[God of Carnage]]'', par ko saņēma ''Tony'' balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā.

Hārdena tikusi nominēta [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvai]] par lomu 2009. gada televīzijas filmā ''[[The Courageous Heart of Irena Sendler]]''. Citas Hārdenas nozīmīgās lomas televīzijas seriālos ir dakteres Līenas Rorišas loma [[CBS]] medicīnas seriālā &quot;[[Melnais kods]]&quot; (''Code Black'') un advokātes Rebekas Halidejas loma [[HBO]] politiskajā seriālā ''[[The Newsroom]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hārdena, Mārša Geja}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]]
[[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Sandjego dzimušie]]</text>
      <sha1>osflh8o6rmk0jmzbssjbtqe57104qrc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Partizan</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364465</id>
    <revision>
      <id>4495856</id>
      <parentid>4486794</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T09:32:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495856</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12086" sha1="q7aozp2uasqxs5hl1spafjhble69qzr" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #000000
 | nos             = ''FK Partizan''
 | logo_links      = [[Attēls:FK Partizan logo.png|180px]]
 | logo_izm        = 150px
 | pilns           = ''Fudbalski klub Partizan''
 | iesauka         = melnbaltie (''crno-beli'')
 | pilsēta         = {{vieta|Serbija|Belgrada}}
 | līga            = [[Serbijas Superlīga]]
 | sez             = 2025.—2026.
 | poz             = 3. vieta
 | dib             = 1945
 | dib_mēn         = 10
 | dib_dat         = 4
 | dib_com         =
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = Stadions &quot;Partizan&quot;
 | ietilp          = 32 710
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = {{flaga|Serbija}} Milorads Vučeličs
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Serbija}} [[Savo Miloševičs]]
 | kapteinis       = 
 | mediji          = {{URL|http://partizan.rs/}}
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
| pattern_la1=_partizan1617h|pattern_b1=_partizan1617h|pattern_ra1=_partizan1617h|pattern_sh1= _white_stripes|pattern_so1=_partizan1617h
| leftarm1=000000|body1=000000|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=000000
|pattern_b2=_partizan1617a
|body2=ffffff
|pattern_la2=_partizan1617a
|leftarm2= ffffff
|pattern_ra2=_partizan1617a
|rightarm2= ffffff
|pattern_sh2=_partizan1617a
|pattern_so2=_partizan1617ha
|shorts2= ffffff
|socks2= ffffff
}}

'''''FK Partizan''''' ir [[Serbija]]s [[futbola klubs]] no [[Belgrada]]s, kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]].

== Sasniegumi ==
===Nacionālie čempionāti ===
* '''[[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]]'''&lt;ref name=&quot;liga&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions |accessdate={{dat|2019|1|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (8): 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2016–17
** Vicečempioni (9): 2006–07, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2023–24, 2024–25
* '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1923—1992)
** Čempioni (11): 1946–47, 1948–49, 1960–61, 1961–62, 1962–63, 1964–65, 1975–76, 1977–78, 1982–83, 1985–86, 1986–87
** Vicečempioni (8): 1953–54, 1955–56, 1957–58, 1958–59, 1967–68, 1969–70, 1983–84, 1987–88
* '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1992—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes čempionāts''' (2002—2006)
** Čempioni (8): 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 2001–02, 2002–03, 2004–05
** Vicečempioni (6): 1991–92, 1994–95, 1999–00, 2000–01, 2003–04, 2005–06

=== Nacionālie kausi ===
* '''[[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]'''&lt;ref name=&quot;kauss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html |title=Yugoslavia/Serbia and Montenegro - Cup Finals |accessdate={{dat|2019|01|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19
** Finālisti (4): 2014–15, 2019–20, 2020–21, 2021–22
* '''Dienvidslāvijas kauss''' (1947—1991)
** Kausa ieguvēji (5): 1946–47, 1951–52, 1953–54, 1956–57, 1988–89
** Finālisti (4): 1948, 1958–59, 1959–60, 1978–79
* '''Dienvidslāvijas kauss''' (1991—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes kauss''' (2002—2006)
** Kausa ieguvēji (4): 1991–92, 1993–94, 1997–98, 2000–01
** Finālisti (3): 1992–93, 1995–96, 1998–99

=== Starptautiskie turnīri ===
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]'''
** Finālisti (1): 1965–66
* '''&quot;Mitropa&quot; kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/mit.html |title=Mitropa Cup |accessdate={{dat|2020|8|5||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1978

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006.–2007.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/serv06.html{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007.–2008.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv07.html|title=Serbia 2006/07|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008.–2009.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv09.html|title=Serbia 2008/09|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009.–2010.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2010.html|title=Serbia 2009/10|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.–2011.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2011.html|title=Serbia 2010/11|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.–2012.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2012.html|title=Serbia 2011/12|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.–2013.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2013.html|title=Serbia 2012/13|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.–2014.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.–2015.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2024.html|title=Serbia 2023/24|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.–2025.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2025.html|title=Serbia 2024/25|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.–2026.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2026.html|title=Serbia 2025/26|website=www.rsssf.org}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{serbiski}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{serbija-aizmetnis}}

{{SRBfutč}}

{{DEFAULTSORT:Partizan, Belgrada}}
[[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Partizan]]
[[Kategorija:FK Partizan]]</text>
      <sha1>q7aozp2uasqxs5hl1spafjhble69qzr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Vojvodina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369564</id>
    <revision>
      <id>4495857</id>
      <parentid>4486798</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T09:34:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6240" sha1="ncnfxl81qrni5zkulr1oa1404exa16w" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFF
 | bg_color        = #F00
 | nos             = ''FK Vojvodina''
 | logo_links      =
 | logo_izm        = 130px
 | pilns           = ''Fudbalski klub Vojvodina''
 | iesauka         = ''Voša''
 | pilsēta         = {{vieta|Serbija|Novi Sada}}
 | līga            = [[Serbijas Superlīga]]
 | sez             = 2025.—2026.
 | poz             = 2. vieta
 | dib             = 1914
 | dib_mēn         = 3
 | dib_dat         = 6
 | dib_com         =
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''[[Karađorđe Stadium]]''
 | ietilp          = 15 000
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = {{flaga|Serbija}} Vojislavs Gajičs
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Serbija}} Nenads Lalatovičs
 | kapteinis       = 
 | mediji          = {{URL|http://fkvojvodina.rs/}}
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
| pattern_la1=_whitelower|pattern_b1=_vojvodina1112h|pattern_ra1=_redlower
| leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FF0000|shorts1=FFFFFF|socks1=FFFFFF
| pattern_la2= |pattern_b2=_vojvodina1617a|pattern_ra2= 
| leftarm2=0070FF|body2=0070FF|rightarm2=0070FF|shorts2=0070FF|socks2=0070FF
}}

'''''FK Vojvodina''''' ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Novi Sada]]s, kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Komanda divreiz izcīnījusi [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kausu]].

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.–2014.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.–2015.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-

| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.–2026.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2026.html|title=Serbia 2025/26|website=www.rsssf.org}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}

{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}
{{serbija-aizmetnis}}

{{SRBfutč}}

{{DEFAULTSORT:Vojvodina FK}}
[[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Vojvodina]]
[[Kategorija:FK Vojvodina]]</text>
      <sha1>ncnfxl81qrni5zkulr1oa1404exa16w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Harijs Vinkss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370878</id>
    <revision>
      <id>4495732</id>
      <parentid>4235874</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:14:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495732</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2486" sha1="sw3wg3b4sx9j5ymxpxztv6f781njiyg" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Harijs Vinkss
| image = 2020-03-10 Fußball, Männer, UEFA Champions League Achtelfinale, RB Leipzig - Tottenham Hotspur 1DX 3701 by Stepro.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|2}}
| cityofbirth = {{vieta|Anglija|Hārtfordšīra}}
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]]
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2014—2023
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.]]
| caps1 = 128
| goals1 = 2
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2014
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2014—2015
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19
| nationalcaps3 = 6
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2015—2016
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 2016—2017
| nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalcaps5 = 2
| nationalgoals5 = 0
| nationalyears6 = 2017—2020
| nationalteam6 = {{fb|ENG}}
| nationalcaps6 = 10
| nationalgoals6 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|07|18|SK|bez}}
| name = 
| caption = Vinks 2020. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| years2 = 2022—2023
| caps2 = 20
| goals2 = 0
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City FC|Leicester City]]
| years3 = 2023—2026
| caps3 = 101
| goals3 = 3
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]]
| years4 = 2026—
| caps4 = 0
| goals4 = 0
}}

'''Harijs Vinkss''' ({{val|en|Harry Winks}}; dzimis {{dat|1996|2|2}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]. Kopš 2026. gada spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandas ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Vinkss, Harijs}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hārtfordšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]]</text>
      <sha1>sw3wg3b4sx9j5ymxpxztv6f781njiyg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ieva Rozentāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382211</id>
    <revision>
      <id>4495804</id>
      <parentid>4403883</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:11:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Silraks</username>
        <id>36716</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495804</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2144" sha1="3cm8ikmfb67xftb8lchp1eblkdtcjxo" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Ieva Rozentāle
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Alūksne|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| tautība = latviete
| nodarbošanās = producente, redaktore, muzikoloģe
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = Vivija Vītola (ex. Cepurniece)
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Ieva Rozentāle''' (dzimusi '''Kravale''') ir [[latvieši|latviešu]] producente redaktore, muzikoloģe.

== Dzīvesgājums ==
Izveidojusi žurnālu &quot;[[Mūzikas Saule]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/kgkulturas/zurija/|title=Kilograms Kultūras|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopš 2005. gada strādā [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) jaunveidotajā raidījumā &quot;100 g kultūras&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/ieva-rozentale-nevar-atnakt-un-menesa-laika-saprast-televiziju-14021470|title=Ieva Rozentāle: Nevar atnākt un mēneša laikā saprast televīziju|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-08}}&lt;/ref&gt; No 2013. gada strādā par LTV Kultūras redakcijas vadītāju. Darbojās balvas “Kilograms kultūras” žūrijā, raksta par mūziku, māca studentiem televīzijas producēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/profile/ieva-rozentale|title=Profils|last=|first=|website=www.satori.lv|access-date=2018-04-21|date=|language=|archive-date=2019-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20191205174727/https://www.satori.lv/profile/ieva-rozentale}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{īss-aizmetnis}}
{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Rozentāle, Ieva}}
[[Kategorija:Alūksnē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas muzikologi]]
[[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]]</text>
      <sha1>3cm8ikmfb67xftb8lchp1eblkdtcjxo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paisley</title>
    <ns>0</ns>
    <id>393663</id>
    <revision>
      <id>4495839</id>
      <parentid>2863640</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T08:15:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēma pāradresāciju uz [[Bobs Peislijs]]</comment>
      <origin>4495839</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="129" sha1="cu105mfp638fs7m4q6jmpokz8u8m2nb" xml:space="preserve">'''''Paisley''''' var būt:
* [[Peizli]] — pilsēta Skotijā
* [[Bobs Peislijs]] — britu futbolists un treneris

{{disambig}}</text>
      <sha1>cu105mfp638fs7m4q6jmpokz8u8m2nb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398126</id>
    <revision>
      <id>4495785</id>
      <parentid>4495442</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T23:10:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <origin>4495785</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="106117" sha1="adfzaysq1bp1v2fskxwkfvidgvwj3ai" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = {{fb|ENG}}
 |           ceturtie = {{fb|FRA}}
 |             spēles = 103
 |              vārti = 306
 |          skatītāji = 6730303
 |    rezultatīvākais = {{flaga|FRA}} [[Kilians Mbapē]] (10 vārti)
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2026|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260606142432/https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament }}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} [[Alirezā Fagānī]]&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}
== Simboli ==
=== Talismani ===
[[File:Maple Zayu Clutch Brazil V Morocco 13 June 2026-22.jpg|thumb|''Maple'', ''Zayu'' un ''Clutch'' pasaules cēmpionāta talismani|left]]
Maple, Zayu un Clutch ir oficiālie 2026. gada FIFA Pasaules kausa talismani.&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Pizhol |first=Pavlo |date=September 24, 2025 |title=FIFA reveals first teasers of World Cup 2026 mascots |url=https://tribuna.com/en/blogs/fifa-reveals-first-teasers-of-world-cup-2026-mascots/ |access-date=September 24, 2025 |website=Tribuna.com}}&lt;/ref&gt; Tie ir antropomorfs [[alnis]], [[jaguārs]] un [[baltgalvas ērglis]], kas tika paziņoti 2025. gada 25. septembrī.&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Colourful trio of mascots unveiled for FIFA World Cup 26 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/clutch-maple-zayu-mascots-unveiled |access-date=September 26, 2025 |website=www.fifa.com}}&lt;/ref&gt;
=== Bumba ===
[[File:FIFA World Cup 2026 Draw Reception (54972841852).jpg|thumb|''Adidas Trionda'' oficiālā turnīra bumba|left]]
[[Adidas Trionda]] ir [[Adidas]] ražota futbola bumba. Tā ir oficiālā 2026. gada FIFA Pasaules kausa, ko rīko Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis, spēles bumba.&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Mewis |first=Joe |date=September 9, 2025 |title='An assault on the eyes' Leaked World Cup ball slammed as design dubbed one of the worst ever |url=https://www.fourfourtwo.com/features/world-cup-ball-leaked-and-it-could-be-the-worst-ever |access-date=September 11, 2025 |website=[[FourFourTwo]] |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web |date=May 2, 2025 |title=FIFA World Cup 2026 'Trionda' Match Ball Leaks, Featuring U.S., Mexico and Canada Colors |url=https://www.si.com/soccer/fifa-world-cup-2026-trionda-match-ball-leak |access-date=September 11, 2025 |website=SI |language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tā tika ieviesta 2025. gada 2. oktobrī. Bumba ir termiski salīmēta kopā no tikai četriem paneļiem, kas ir līdz šim mazākais skaits FIFA Pasaules kausa bumbai.&lt;ref name=&quot;SciAmer&quot;&gt;{{Cite web |last=Hasson |first=Emma R. |title=The Surprising Math and Physics behind the 2026 World Cup Soccer Ball |url=https://www.scientificamerican.com/article/the-surprising-math-and-physics-behind-the-2026-trionda-world-cup-soccer-ball/ |access-date=2025-09-11 |website=Scientific American |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 442
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 522
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}&lt;br /&gt;[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN=
|win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT=
|win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}}
  | vārti2    = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 026
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}&lt;br /&gt;[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}}
  | vārti2    = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}&lt;br /&gt;[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA=
|win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS=
|win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}&lt;br /&gt;[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW=
|win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV=
|win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}}  Huans Gabriels Benitess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 598
  | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}}
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}}
  | vārti2    = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED=
|win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 137
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}}
  | vārti2    = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}}
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 391
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL=
|win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 317
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}}
  | vārti2    = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Trezegē]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}}
  | vārti2    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:5
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}&lt;br /&gt;[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}&lt;br /&gt;[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC 
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}}
  | vārti2    = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 003
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 278
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 065
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA=
|win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ=
|win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}}
  | vārti2    = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}}
  | vārti2    = [[Usmans Dembelē|Dembelē]]  {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}&lt;br /&gt;[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG=
|win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 371
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 3:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}}
  | vārti2    = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}}
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}}
  | vārti2    = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}&lt;br /&gt;[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}&lt;br /&gt;[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR=
|win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB=
|win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 358
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}&lt;br /&gt;[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG=
|win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO=
|win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 389
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 42 942
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 983
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}}
  | vārti2    = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA=
|win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=
|win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC=
|win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=
|win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=
|win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH=
|win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI=
|win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ=
|win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK=
|win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|KOR}}
|name_GrB={{fb|BIH}}
|name_GrC={{fb|SCO}}
|name_GrD={{fb|PAR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|SWE}}
|name_GrG={{fb|IRN}}
|name_GrH={{fb|URU}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|ALG}}
|name_GrK={{fb|COD}}
|name_GrL={{fb|GHA}}

|hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5.
|hth_GrE = GrL

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4)
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3)
|2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}|2|{{fb|CRO}}|1
|2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|3|{{fb|AUT}}|0
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}|2|{{fb|BIH}}|0
|1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}} (pap.)|3|{{fb|SEN}}|2
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|2|{{fb|COD}}|1
|3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|CPV}}|2
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}|1 (2)|{{fb|EGY}} (11m)|1 (4)
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}|2|{{fb|ALG}}|0
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}|1|{{fb|GHA}}|0

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}|0|{{fb|FRA}}|1
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}|0|{{fb|MAR}}|3
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|POR}}|0|{{fb|ESP}}|1
|6. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|USA}}|1|{{fb|BEL}}|4
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}|1|{{fb|NOR}}|2
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ENG}}|3
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ARG}}|3|{{fb|EGY}}|2
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}} (11m)|0 (4)|{{fb|COL}}|0 (3)

|9. jūlijs - [[Bostona]]|{{fb|FRA}}|2|{{fb|MAR}}|0
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|2|{{fb|BEL}}|1
|11. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|NOR}}|1|{{fb|ENG}} (pap.)|2
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|SUI}}|1

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|FRA}}|0|{{fb|ESP}}|2
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|1|{{fb|ARG}}|2

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|ESP}}||{{fb|ARG}}|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|FRA}}|4|{{fb|ENG}}|6
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 69 237
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Kazemiru]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}}
  | vārti2    = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 945
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}}
|rezultāts = 3:4
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}}
  | vārti2    = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}}
|rezultāts = 2:3
|sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}}
  | vārti2    = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 665
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|75}}, {{goal|86}}
  | vārti2    = [[Braiens Sipenga|Sipenga]] {{goal|7}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}&lt;br /&gt;[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|89}},{{goal|120+5|11m}}
  | vārti2    = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|25}}&lt;br /&gt;[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|51}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|82}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|36}}, {{goal|89}}&lt;br /&gt;[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|68|11m}}&lt;br /&gt;[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|53}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}}
  | vārti1    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|46}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|55|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|13}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 244
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Avers Mabils|Mabils]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Lūkass Heringtons|Heringtons]] {{penmiss}}
|rezultāts = 2:4
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Mahmūds Sābers|Sābers]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Rāmī Rabīa|Rabīa]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Mohameds Salāhs|Salāhs]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Hosāms Abdelmagīds|Abdelmagīds]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Lisandro Martiness|Li. Martiness]] {{goal|92}}&lt;br /&gt;[[Dinei]] {{goal|111|s.v.}}
  | vārti2    = [[Derujs Duarte|D. Duarte]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Sidni Lopešs Kabrals|S. L. Kabrals]] {{goal|103}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = [[Džons Arjass|Dž. Arjass]] {{goal|14}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Azedīns Unahī|Unahī]] {{goal|50}}, {{goal|82}}&lt;br /&gt;[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|90+8}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|70|11m}}
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Neimars]] {{goal|90+10|11m}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|79}}, {{goal|90}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|69|11m}}
  | vārti2    = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|36}}, {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|60|11m}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mikels Merino|Merino]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|31}}
  | vārti2    = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|9}}, {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Hanss Vanakens|Vanakens]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Kristians Romero|Romero]] {{goal|79}}&lt;br /&gt;[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Enco Fernandess|Fernandess]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = [[Jāsers Ibrahīms|Ibrahīms]] {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|67}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 69 239
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Granits Džaka|Džaka]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Zeki Amduni|Amduni]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Manuels Akandži|Akandži]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Sedriks Itens|Itens]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{pengoal}}
|rezultāts = 4:3
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Huans Fernando Kintero|Kintero]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Davinsons Sančess|Sančess]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Hamintons Kampass|Kampass]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Kučo Ernandess|Ernandess]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Luiss Diass|Diass]]
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|60}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 811
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Fabjans Ruiss|Ruiss]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Mikels Merino|Merino]] {{goal|88}}
  | vārti2    = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|41}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = [[Andreass Šelderups|Šelderups]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|45+2}}, {{goal|93}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Aleksiss Makalisters|Makalisters]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Hulians Alvaress|Alvaress]] {{goal|112}}&lt;br /&gt;[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|120+1}}
  | vārti2    = [[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|67}}
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|22|11m}}&lt;br /&gt;[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|58}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 176
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = [[Entonijs Gordons|Gordons]] {{goal|55}}
  | vārti2    = [[Enco Fernandess|Fernandess]] {{goal|85}}&lt;br /&gt;[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|90+2}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 4:6
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|48}}, {{goal|66}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|90+6}}
  | vārti2    = [[Deklans Raiss|Raiss]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Ezri Konsa|Konsa]] {{goal|18}}&lt;br /&gt;[[Bukajo Saka|Saka]] {{goal|37}}, {{goal|45+1}}, {{goal|87|11m}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|90+8}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=T}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>adfzaysq1bp1v2fskxwkfvidgvwj3ai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zvīņu iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400676</id>
    <revision>
      <id>4495712</id>
      <parentid>4448007</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:22:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>apbūve</comment>
      <origin>4495712</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1191" sha1="jyulgw71231qk21wetk081md20gooch" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Zvīņu iela|Zvīņu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Zvīņu iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Jaunķemeri]]
|ielas garums     = 550 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Zvīņu iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Jaunķemeri|Jaunķemeru]] apkaimē. Zvīņu iela sākas no pludmales un beidzas pēc krustojuma ar [[Kolkas iela (Jūrmala)|Kolkas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 550 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Zvīņu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā.

Zviņu ielā 2 atrodas sanatorija &quot;[[Jantarnij bereg]]&quot; (pašlaik slēgta).

== Skatīt arī ==
* [[Jaunķemeri]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu Z}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Jaunķemeros]]</text>
      <sha1>jyulgw71231qk21wetk081md20gooch</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biržu &quot;Širvėna&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400809</id>
    <revision>
      <id>4495677</id>
      <parentid>4493040</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:01:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12430" sha1="ts84k51kgmjvaecu1kjq1wqho7gu75o" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #BF0000
| nos        = Biržu &quot;Širvėna&quot;
| logo       = [[Attēls:FK_Širvėna_logo.png|150px]]
| pilns      = Biržu futbola klubs &quot;Širvėna&quot;&lt;br /&gt;(''Biržų futbolo klubas „Širvėna“'')
| iesauka    = melnie/sarkanie (''juodai/raudoni'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Birži|2s=Birži (Lietuva)}}
| dib        = 1948
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = Biržu Centrālais stadions
| ietilp     = 1000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Vītauts Stanulevičus &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://siaure.lt/main/turinys/sportas/1/13255|title=Šiaurės rytai - nepriklausomas Biržų krašto laikraštis - „FK Širvėna“ į prasidedantį sezoną žvelgia optimistiškai|website=siaure.lt|access-date={{dat|2018|08|03||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180801160419/http://siaure.lt/main/turinys/sportas/1/13255}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180801160419/http://siaure.lt/main/turinys/sportas/1/13255 |date={{dat|2018|08|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| tren       = {{flaga|Lietuva}} Mants Pomeckis
| līga       = 3. līga (Paneveža zona)
| sez        = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāts|2021.]]
| poz        = 4. vieta
| 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = Širvėna
| dates1     = 1991—2002
| name2      = Rinkuškiai
| dates2     = 2003—2012
| name3      = Širvėna
| dates3     = 2013—
|
|pattern_la1=
|pattern_b1=
|pattern_ra1=
|leftarm1=ffffff
|body1=ffffff
|rightarm1=ffffff
|shorts1=000000
|socks1=ffffff
| kit_alt2 = 
| pattern_la2 = _middlesbrough1617h
| pattern_b2  = _watford1718a
| pattern_ra2 = _middlesbrough1617h
| pattern_sh2 = _watford1718a
| pattern_so2 = _3_stripes_white
| leftarm2    = ff0000
| body2       = ff0000
| rightarm2   = ff0000
| shorts2     = FF0000
| socks2      = FF0000

}}
[[Attēls:Biržai, stadionas.JPG|thumb|right|300px|Stadionas ''(Biržų miesto stadionas)'']]
[[Attēls:Sirvenos_ezeras.JPG|thumb|right|300px|Širvėnas ezers]]
'''Biržu futbola klubs &quot;Širvėna&quot;''' ({{val|lt|Biržų futbolo klubas „Širvėna“}}) ir [[1948. gads|1948]]. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Birži (Lietuva)|Birži]]em, kas šobrīd spēlē [[Lietuvas 2. līgas čempionāts|Lietuvas 2. līgas čempionātā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/sirvena-1145/?cid=1893917|title=Širvėna - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Klubs dibināts 1948. gadā, nosaukts &quot;Žalgiris&quot;. No 1954. gada klubs tika pārdēvēts par &quot;Siūlas&quot;. Lietuvas PSR laikā ļoti bieži tika mainīta kluba kontrole un katru reizi tika mainīts tā vārds.

1978. un 1984. gada sezonās komandā spēlēja pašlaik labi pazīstamais futbola treneris [[Sauļus Širmelis]].

1990. gadā klubs tika pārstrukturēts un 1991. gadā tika nomainīts tā nosaukums uz &quot;Širvėna&quot;.

No 2003. gada sponsors bija &quot;Rinkuškiu&quot; alus darītava. Sponsorēšanas dēļ klubs tika pārdēvēts par &quot;Rinkuškiem&quot;.

2013. gadā klubs atgriezās II līgā, rietumu zonā, Lietuvas futbola trešajā līmenī. 2015. gadā uzvarēja līgas rietumu zonā un bija iespējas spēlēt Pirmajā līgā (2. līmenis), bet klubs izlēma palikt II Ligā.

Šobrīd spēlē II līgā, Rietumu zonā.

== Sasniegumi ==
* '''B klasė'''
** 2.vieta (5): 1953, 1954, 1955, 1956, 1957
* '''Lietuvas futbola 2. līga (Rietumu zona)'''
** 1.vieta (1): 2015
** 2.vieta (2): 2001, 2017
** 3.vieta (1): 2013

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Panevėžys)''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''2.'''
|
|
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Panevėžys)''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| 
|
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Panevėžys)''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|
| style=&quot;background:#ffff00;&quot;| {{increase}} '''izvirzīt''' {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2w.html|title=Lithuanian 2013 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021054341/http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html|title=Lithuanian 2014 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119120940/http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html|title=Lithuanian 2015 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820034515/http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html|archivedate={{dat|2018|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html|title=Lithuanian 2016 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190116200848/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarų zona)''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''8.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|-
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''–'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' (Panevėžys)
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/sirvena-1145/?cid=10232922&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
[[Melnā krāsa]] un [[sarkana]].
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''ŠIRVĖNA'''
| style=&quot;background:Red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''ŠIRVĖNA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=000000|body=000000|rightarm=000000|shorts=000000|socks=000000|
|title= 1991-2002 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_navyborder|
 pattern_b=|
 pattern_ra=_navyborder|
 leftarm=ff |
 body=ff|
 rightarm=ff |
 shorts=000000 |
 socks=000000 |
 title= 1991-2002 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=B22222 |
 body=B22222|
 rightarm=B22222 |
 shorts=000000 |
 socks=000000 |
 title= 2003-2012 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_navyborder|
 pattern_b=|
 pattern_ra=_navyborder|
 leftarm=ff |
 body=ff|
 rightarm=ff |
 shorts=B22222 |
 socks=B22222 |
 title= 2013-2014 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=ff0000 |
 body=ff0000|
 rightarm=ff0000 |
 shorts=000000 |
 socks=ff0000 |
 title= 2015-2016 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=ffffff |
 body=ffffff|
 rightarm=ffffff |
 shorts=000000 |
 socks=ffffff |
 title= 2018-šobrid (māja)
}}
|}

== Sastāvs (2018) ==
Sastāvs:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://klff.lt/infusions/stats17/komandos1.php?id=18|title=KLFF.lt - Klaipėdos Apskrities ir Miesto Futbolo Federacija|website=klff.lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://klff.lt/infusions/stats17/rezultatas1.php?id=3|title=KLFF.lt - Klaipėdos Apskrities ir Miesto Futbolo Federacija|website=klff.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|name=Armandas Indrašius|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=12|name=Deividas Kuodis|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=20|name=Simonas Laužikas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=21|name=Laurynas Šatas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=23|name=Tomas Sirevičius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=2|name=Donatas Paulauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=5|name=Ignas Peikštenis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=10|name=[[Tautvydas Švelna]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Gailius Lansbergas|nat=LTU|pos=MF}} [[Attēls:Captain sports.svg|12px]]
{{Fs player|name = [[Vaidas Kavaliauskas]]|nat = LTU|no = 22|pos = MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=18|name=Ignas Kurklietis|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=11|name=Marius Ligeika|nat=LTU|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/fksirvena/ ''Facebook'']
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/sirvena-1145/?cid=1893917 Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Antra lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Širvėna]]</text>
      <sha1>ts84k51kgmjvaecu1kjq1wqho7gu75o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Gintra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>401299</id>
    <revision>
      <id>4495855</id>
      <parentid>4493347</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T09:12:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495855</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11501" sha1="l1nzx7asodpqci82qytrd9igf1pj5fj" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFF000
| bg_color   = #000000
| nos        = FC &quot;Gintra&quot; 
| logo       = [[Attēls:FC_Gintra_logo.png|150px]]
| pilns      = FC &quot;Gintra&quot; 
| iesauka    = melnie/dzeltena (''juoda/geltona'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 1999
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = Šauliu Centrālais stadions
| ietilp     = 4000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Gintars Radavičus
| tren       = {{flaga|LTU}} Artūr Sikorskij
| līga       = sieviešu A līga 
| sez        = 2025
| poz        = 1. vieta
| mediji     = http://www.fkgintra.lt/

|pattern_la1=_hummelcorepoly1718y|pattern_b1=_hummelcorepoly1718y|pattern_ra1=_hummelcorepoly1718y|
|leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=000000|socks1=000000|
|pattern_la2=_garbarnia1819h|pattern_b2=_garbarnia1819h|pattern_ra2=_garbarnia1819h|
|leftarm2=ffffff|body2=FFFFFF|rightarm2=ffffff|shorts2=000000|socks2=FFFFFF|
|pattern_la3=_vb1819a|pattern_b3=_vb1819a|pattern_ra3=_vb1819a|
|leftarm3=000000|body3=00000|rightarm3=000000|shorts3=000000|socks3=000000|
}}

'''FC &quot;Gintra&quot;''' ({{val|lt|FC &quot;Gintra&quot;}}) ir [[1999. gads|1999]]. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Šauļi]]em, kas šobrīd spēlē Lietuvas sieviešu futbola A līgas čempionātā.

== Sasniegumi ==
; {{flaga|Lietuva}} '''Lietuvas sieviešu futbola A līga'''
* '''Čempioni (24)''' : 1999, 2000, 2003, 2005, 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021, 2022, 2023, 2024, 2025.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito-womchamp.html|title=Lithuania - List of Women Champions|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
[[File:FC Gintra as Champions.10 November 2024.JPG|300px|thumb|right|FC Gintra 2024]]
[[File:FC Gintra. 9 November 2025 (I).JPG|thumb|right|300px|FC Gintra 2025]]
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2011_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2011|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034846/http://almis.sritis.lt/2011_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2012_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2012|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820032959/http://almis.sritis.lt/2012_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2013_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2013|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820035308/http://almis.sritis.lt/2013_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2014_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2014|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820035313/http://almis.sritis.lt/2014_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2015_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2015|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053746/http://almis.sritis.lt/2015_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2016_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2016|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117173755/http://almis.sritis.lt/2016_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2017_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2017|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117010138/http://almis.sritis.lt/2017_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2018_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2018|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053752/http://almis.sritis.lt/2018_ltu_wom.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/siauliu-fk-gintra-universitetas-1573/?cid=1838316 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/7220/moteru-a-lygoje-finalinis-sezono-ketvirtis/|title=Moterų A lygoje – finalinis sezono ketvirtis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|10|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|09|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190929190255/https://lff.lt/news/7220/moteru-a-lygoje-finalinis-sezono-ketvirtis/}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/421160/penkiolika-gintros-universiteto-zingsniu-19-ojo-cempiono-titulo-link|title=Penkiolika „Gintros-Universiteto“ žingsnių 19 - ojo čempiono titulo link|website=sportas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/441755/siauliu-gintra-20-aji-karta-i-virsu-kelia-a-lygos-trofeju|title=Šiaulių „Gintra“ – 20-ąjį kartą į viršų kelia A lygos trofėjų|website=sportas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;[https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-gintra-35942/?cid=17466040 FC GINTRA Sezonas 2024 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/528378/gintra-uzsitikrino-24-aji-cempioniu-titula-klubo-istorijoje „Gintra“ užsitikrino 24-ąjį čempionių titulą klubo istorijoje]&lt;/ref&gt;
|}

== Sastāvs 2026 ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|17||bez}}.'' 

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 10|nat=FIN|name=|pos=GK}} 
{{Fs player|pos=GK|no=81|nat=UKR|name=[[Alla Herasymchuk]]}} (N)
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Greta Lukjančukė]]|pos=GK}}&lt;ref&gt;https://fkgintra.lt/sugrizimas-greta-lukjancuke-vel-gins-lietuvos-cempioniu-garbe/&lt;/ref&gt;
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=5|nat=BRA|name=[[Sabrina Gonçalves Amorim|SABRINA]]|pos=DF}}
{{fs player|no= 7|name=[[Meida Proscevičiūtė]]|nat=LTU|pos=FW}}
 {{Fs player|no=22|nat=LTU|name=[[Athena Diachenko]]|pos=DF}} (N)&lt;ref&gt;[https://fkgintra.lt/is-anglijos-i-siaulius-gintra-sustiprino-i-lietuva-sugriztanti-gyneja-a-diachenko/ Iš Anglijos į Šiaulius: „Gintrą“ sustiprino į Lietuvą sugrįžtanti gynėja A. Diachenko]&lt;/ref&gt;
{{Fs player|no=23|nat=LTU|name=[[Aistė Šveckutė]]|pos=DF}} (N)&lt;ref&gt;[https://fkgintra.lt/gintros-sudeti-stiprina-dar-viena-lietuve-pasirasyta-sutartis-su-a-sveckute/ „Gintros“ sudėtį stiprina dar viena lietuvė – pasirašyta sutartis su A. Šveckute]&lt;/ref&gt;
{{Fs player|no=35|nat=LTU|name=[[Saulutė Railaitė]]|pos=FW}} 
{{Fs player|no=37|nat=LTU|name=[[Andžela Vaičytė]]|pos=DF}} 
{{Fs player|no=16|nat=LTU|name=[[Eitvydė Partikaitė]]|pos=MF}}
{{Fs player|pos=DF|no= 4|nat=LIT|name=[[Algimante Mikutaitė]]}}
{{Fs player|no=88|nat=UKR|name=[[Chrystyna Pereviznyk]]|pos=MF}} (N)
{{Fs player|no=10|nat=LTU|name=[[Marija Galkina]]|pos=MF}} (N)
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=[[Aivė Andiuškevičiūtė]]|pos=DF}} (N)
{{Fs player|no=13|nat=BRA|name=[[Julia Francisco De Souza Dias|Julia Dias]]|pos=MF}}&lt;ref&gt;[https://fkgintra.lt/gintros-saugiu-grandi-stiprina-kurybinga-brazile-j-dias/ „Gintros“ saugių grandį stiprina kūrybinga brazilė J. Dias]&lt;/ref&gt;
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkgintra.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}} 
* [https://www.facebook.com/GintraUniversitetas/ Feisbuka lapa] {{lietuviski}} 
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/siauliu-fk-gintra-universitetas-1573/?cid=1838316 Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{A lyga (sievietes)}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Gintra]]</text>
      <sha1>l1nzx7asodpqci82qytrd9igf1pj5fj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>401441</id>
    <revision>
      <id>4495874</id>
      <parentid>2904915</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T10:56:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1632" sha1="m5wpuvxuwgb85es3jjqom8lib4l7469" xml:space="preserve">[[Image:Former Roman catholic Academy.jpg|Akadēmijas ēka mūsdienās|thumb|400px]]

'''Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija''' ({{val|ru|Императорская Римско-Католическая Духовная Академия}}) bija augstākā mācību iestāde [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], kas sagatavoja [[Romas Katoļu baznīca]]s darbiniekus [[Krievijas impērija]]s teritorijā. 

Akadēmijas pirmsākumi meklējami [[Viļņa|Viļņā]] 1570. gadā [[jezuīti|jezuītu]] dibinātajā kolēģijā. 1579. gadā karalis [[Stefans Batorijs]] uz kolēģijas bāzes nodibināja [[Viļņas universitāte|Viļņas universitāti]]. 1832. gadā, pēc 1831. gada [[Novembra sacelšanās]], Viļņas universitāti slēdza. No universitātes teoloģijas nodaļām nodibināja atsevišķu Garīgo akadēmiju, kuru 1842. gadā pārcēla uz Sanktpēterburgu. 

Pēc 1917. gada [[Oktobra revolūcija]]s akadēmiju pārcēla uz [[Ļubļina|Ļubļinu]], liekot pamatu [[Ļubļinas Katoļu universitāte]]i.

Akadēmijā mācījušies daudzi [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Polija]]s un citu valstu redzami katoļu darbinieki, to starpā [[Antans Baranausks]], [[Zigmunts Loziņskis]], [[Maironis]], [[Jāzeps Rancāns]], [[Nikodems Rancāns]], [[Kazimirs Skrinda]], [[Boļeslavs Sloskāns]], [[Antonijs Springovičs]], [[Pēteris Strods]], [[Francis Trasuns]].

Mūsdienās akadēmijas ēkā atrodas Romas katoļu baznīcas garīgais seminārs.

==Ārējās saites==
*[http://www.cathseminary.ru/history/1842-1917 Akadēmijas vēsture] {{ru ikona}}


{{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Izglītība Krievijā]]</text>
      <sha1>m5wpuvxuwgb85es3jjqom8lib4l7469</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Zemgals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>404390</id>
    <revision>
      <id>4495678</id>
      <parentid>4398876</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:03:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40452-12</username>
        <id>148112</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēmu īstajā vārdā, jo viņa likumīgais (pasē ierakstītais) vārds ir Viktors Zemgals. Noņēmu atzīmi par Latvijas PSR, jo Latvijas inkorporācija PSRS nebija starptautiski atzīta un Latvija turpināja pastāvēt kā de iure neatkarīga valsts visu okupācijas pariodu.</comment>
      <origin>4495678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4332" sha1="apfkv8llla69y3dtad3sx126cjc5xyt" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Viktors Zemgals
| Attēls = ViktorsZemgals_edited.jpg
| Att_izm = 250
| Apraksts = Viktors Zemgals
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1952|9|9}}
| dz_dat_alt = 
| Fons = solists
| Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Žanrs = [[popmūzika]]
| Gadi = 1969—''pašlaik''
| Nodarbošanās = dziedātājs, ziņu diktors
| Instrumenti = balss
| Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]]
| Mlapa = 
| Darbojies_arī = [[Eolika]]
}}
'''Viktors Zemgals''' (Dzimis '''Viktors Burakovs,''' 1952. gada 6. septembrī) ir [[latvieši|latviešu]] [[popmūzika]]s dziedātājs. Viņa muzikālā karjera sākusies 1969. gadā, grupā &quot;Dzintara Lelles&quot;, bet sabiedrībai plašāk zināms ar grupu &quot;[[Eolika]]&quot;, kurā Zemgals [[Boriss Rezņiks|Borisa Rezņika]] vadībā darbojās kopš 1980. gada.

== Karjera ==
Viktors Zemgals kā mūziķis sevi sāka realizēt jau skolas gados, kā dalībnieks [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas]] (tagad [[Rīgas Doma kora skola]]s) zēnu korī, kā arī profesionālajos kolektīvos, tostarp [[Alvis Birkovs|Alvja Birkova]] 1969. gadā dibinātajā &quot;Dzintara Lelles&quot; un [[Aleksandrs Kublinskis|Aleksandra Kublinska]] veidotajā &quot;Jūrmalas Balsis&quot; 1976. gadā. Tomēr lielāku atzinību guva V. Zemgala iesaistīšanās komponista [[Boriss Rezņiks|Borisa Rezņika]] &quot;[[Eolika]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/dziedatajs-viktors-zemgals-svin-65.-dzimsanas-dienu.a91288/|title=Dziedātājs Viktors Zemgals svin 65. dzimšanas dienu|website=lr1.lsm.lv|access-date=2018-08-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180311051657/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/dziedatajs-viktors-zemgals-svin-65.-dzimsanas-dienu.a91288|archivedate=2018-03-11}}&lt;/ref&gt;

Muzikālo izglītību Viktors Zemgals ieguva J. Vītola Latvijas valsts konservatorijas (tagad [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]) mūzikas pedagoģijas nodaļā. &quot;Eolika&quot; kā Latvijas popmūzikas fenomens ilga 30 gadus, taču Zemgals sevi realizēja arī soloprojektos un viņa kompozīcija &quot;Magnolijas Zieds&quot; ir viena no raksturīgākajām, raksturojot šo solokarjeras posmu.

Vairāku gadu garumā Viktors Zemgals pildīja laika ziņu moderatora lomu [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]], kopš 1993. gada papildinot LTV &quot;[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]&quot; komandu.

V. Zemgals kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgalē Latgales demokrātiskās partijas saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Kristīgo… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-01-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Skandāli ==
Dažus mēnešus pēc &quot;Eolikas&quot; 30. gadadienas koncerta 2010. gadā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/izklaide/205831-izjuk-eolika-viktors-zemgals-sasutuma-pamet-grupu|title=Izjūk „Eolika”. Viktors Zemgals sašutumā pamet grupu|work=Jauns.lv|access-date=2018-08-20|language=lv|archive-date=2021-01-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20210125204306/https://jauns.lv/raksts/izklaide/205831-izjuk-eolika-viktors-zemgals-sasutuma-pamet-grupu}}&lt;/ref&gt; plašāka sabiedrība uzzināja par nesaskaņām grupas dalībnieku vidū. Viktors Zemgals gan periodiski pievienojies &quot;Eolikai&quot; jubilejas koncertprojektos,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/zemgals-sakostiem-zobiem-atgriezas-eolika.d?id=45329814|title=Zemgals sakostiem zobiem atgriežas 'Eolikā'|work=DELFI|access-date=2018-08-20|date=2014-12-11|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču akcentējot Zemgalu kā solomākslinieku.

V. Zemgals pieteica ģimenes maksātnespēju 2015. un 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/viktors-zemgals-ludz-atzit-gimenes-maksatnespeju-gribu-tikt-vala-no-paradiem-32112/|title=Viktors Zemgals lūdz atzīt ģimenes maksātnespēju: Gribu tikt vaļā no parādiem|website=www.santa.lv|access-date=2026-01-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zemgals, Viktors}}
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>apfkv8llla69y3dtad3sx126cjc5xyt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495700</id>
      <parentid>4495678</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:32:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Kas viņam pasē bija, to gan nepšrbaudīju...</comment>
      <origin>4495700</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4345" sha1="pfy4ov5i7sze0z0ivamvcafdnbryzpq" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Viktors Zemgals
| Attēls = ViktorsZemgals_edited.jpg
| Att_izm = 250
| Apraksts = Viktors Zemgals
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1952|9|9}}
| dz_dat_alt = 
| Fons = solists
| Vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| Žanrs = [[popmūzika]]
| Gadi = 1969—''pašlaik''
| Nodarbošanās = dziedātājs, ziņu diktors
| Instrumenti = balss
| Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]]
| Mlapa = 
| Darbojies_arī = [[Eolika]]
}}
'''Viktors Zemgals''' (dzimis '''Viktors Burakovs,''' {{dat|1952|9|6}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[popmūzika]]s dziedātājs. Viņa muzikālā karjera sākusies 1969. gadā, grupā &quot;Dzintara Lelles&quot;, bet sabiedrībai plašāk zināms ar grupu &quot;[[Eolika]]&quot;, kurā Zemgals [[Boriss Rezņiks|Borisa Rezņika]] vadībā darbojās kopš 1980. gada.

== Karjera ==
Viktors Zemgals kā mūziķis sevi sāka realizēt jau skolas gados, kā dalībnieks [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas]] (tagad [[Rīgas Doma kora skola]]s) zēnu korī, kā arī profesionālajos kolektīvos, tostarp [[Alvis Birkovs|Alvja Birkova]] 1969. gadā dibinātajā &quot;Dzintara Lelles&quot; un [[Aleksandrs Kublinskis|Aleksandra Kublinska]] veidotajā &quot;Jūrmalas Balsis&quot; 1976. gadā. Tomēr lielāku atzinību guva V. Zemgala iesaistīšanās komponista [[Boriss Rezņiks|Borisa Rezņika]] &quot;[[Eolika]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/dziedatajs-viktors-zemgals-svin-65.-dzimsanas-dienu.a91288/|title=Dziedātājs Viktors Zemgals svin 65. dzimšanas dienu|website=lr1.lsm.lv|access-date=2018-08-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180311051657/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/dziedatajs-viktors-zemgals-svin-65.-dzimsanas-dienu.a91288|archivedate=2018-03-11}}&lt;/ref&gt;

Muzikālo izglītību Viktors Zemgals ieguva J. Vītola Latvijas valsts konservatorijas (tagad [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]) mūzikas pedagoģijas nodaļā. &quot;Eolika&quot; kā Latvijas popmūzikas fenomens ilga 30 gadus, taču Zemgals sevi realizēja arī soloprojektos un viņa kompozīcija &quot;Magnolijas Zieds&quot; ir viena no raksturīgākajām, raksturojot šo solokarjeras posmu.

Vairāku gadu garumā Viktors Zemgals pildīja laika ziņu moderatora lomu [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]], kopš 1993. gada papildinot LTV &quot;[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]&quot; komandu.

V. Zemgals kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgalē Latgales demokrātiskās partijas saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Kristīgo… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-01-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Skandāli ==
Dažus mēnešus pēc &quot;Eolikas&quot; 30. gadadienas koncerta 2010. gadā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/izklaide/205831-izjuk-eolika-viktors-zemgals-sasutuma-pamet-grupu|title=Izjūk „Eolika”. Viktors Zemgals sašutumā pamet grupu|work=Jauns.lv|access-date=2018-08-20|language=lv|archive-date=2021-01-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20210125204306/https://jauns.lv/raksts/izklaide/205831-izjuk-eolika-viktors-zemgals-sasutuma-pamet-grupu}}&lt;/ref&gt; plašāka sabiedrība uzzināja par nesaskaņām grupas dalībnieku vidū. Viktors Zemgals gan periodiski pievienojies &quot;Eolikai&quot; jubilejas koncertprojektos,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/zemgals-sakostiem-zobiem-atgriezas-eolika.d?id=45329814|title=Zemgals sakostiem zobiem atgriežas 'Eolikā'|work=DELFI|access-date=2018-08-20|date=2014-12-11|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču akcentējot Zemgalu kā solomākslinieku.

V. Zemgals pieteica ģimenes maksātnespēju 2015. un 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/viktors-zemgals-ludz-atzit-gimenes-maksatnespeju-gribu-tikt-vala-no-paradiem-32112/|title=Viktors Zemgals lūdz atzīt ģimenes maksātnespēju: Gribu tikt vaļā no parādiem|website=www.santa.lv|access-date=2026-01-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zemgals, Viktors}}
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>pfy4ov5i7sze0z0ivamvcafdnbryzpq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Goldija Hona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>407020</id>
    <revision>
      <id>4495713</id>
      <parentid>4227002</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:32:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495713</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3104" sha1="93rr3v3e79879suc44em80ocwuwnhah" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Goldija Hona
| vārds_orig = ''Goldie Hawn''
| attēls = Goldie Hawn in 2021.jpg
| att_izmērs = 200px
| komentārs = Goldija Hona 2021. gadā
| dz vārds = 
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1945|11|21}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}}
| mirš datums = 
| mirš vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise, kinorežisore, producente
| darbības gadi = 1967–pašlaik
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| akadēmijasbalva = Labākā aktrise otrā plāna lomā (1968)
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}

'''Goldija Džīna Hona''' ({{val|en|Goldie Jeanne Hawn}}, {{izrunā|ˈgəʊldi hɔːn}}, dzimusi {{dat|1945|11|21}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise, kinorežisore un producente.

1968. gadā par lomu filmā &quot;[[Kaktusa zieds]]&quot; (''Cactus Flower'') ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot;]], kā arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. 1980. gadā tika nominēta Kinoakadēmijas balvai kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise]] par darbu filmā ''[[Private Benjamin]]''.

Piedalījusies arī filmās ''[[There's a Girl in My Soup]]'' (1970), ''[[Butterflies Are Free]]'' (1972), &quot;[[Šugarlendas ekspresis]]&quot; (1974), ''[[Shampoo]]'' (1975), ''[[Foul Play]]'' (1978), ''[[Seems Like Old Times]]'' (1980), &quot;[[Pār bortu]]&quot; (''Overboard'', 1987), ''[[Bird on a Wire]]'' (1990), &quot;[[Nāve viņai piestāv]]&quot; (''Death Becomes Her'', 1992), &quot;[[Mājas saimniece]]&quot; (''Housesitter'', 1992), &quot;[[Pirmo sievu klubs]]&quot; (1996), &quot;[[Visi teic, ka es tevi mīlot]]&quot; (''Everyone Says I Love You'', 1996), &quot;[[Atbraucēji]]&quot; (''The Out-of-Towners'', 1999), ''[[The Banger Sisters]]'' (2002), ''[[Snatched]]'' (2017), ''[[The Christmas Chronicles]]'' (2018) un ''[[The Christmas Chronicles 2]]'' (2020).

Viņa ir aktieru [[Olivers Hadsons|Olivera Hadsona]], [[Keita Hadsone|Keitas Hadsones]], kā arī [[Vaiats Rasels|Vaiata Rasela]] māte. Kopš 1983. gada viņai ir attiecības ar aktieri [[Kurts Rasels|Kurtu Raselu]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}}
{{Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāji}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hona, Goldija}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisores]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Vašingtonā dzimušie]]</text>
      <sha1>93rr3v3e79879suc44em80ocwuwnhah</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4495755</id>
      <parentid>4495483</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T18:01:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4495755</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1392" sha1="0c0pxv0wsvpd0rq0apakxerxvbam17m" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-07-18 18:01:03{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 13 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 11 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 10 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)&lt;/nowiki&gt; || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026)
|-
| {{page-multi|page=Rūpnieku iela (Carnikava)|t|h|d}} || 2026-07-18 00:49:16 || 0 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Ja netiks pārvērsts standarta rakstā || 15 (02.08.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0c0pxv0wsvpd0rq0apakxerxvbam17m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4495751</id>
      <parentid>4495482</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T18:00:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4495751</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16955" sha1="btxw0h7g7fjc7btjxi7tl5tojiw8ebl" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|18||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199952}}]
| {{formatnum:1706}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13712}}]
| 2009-02-13
| 2026-07-18
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:173858}}]
| {{formatnum:10671}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8025}}]
| 2007-12-03
| 2026-07-17
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:940}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114689}}]
| {{formatnum:9716}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9865}}]
| 2007-11-24
| 2026-07-17
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113725}}]
| {{formatnum:9967}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1918}}]
| 2009-10-02
| 2026-07-18
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87544}}]
| {{formatnum:6532}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6678}}]
| 2005-10-30
| 2026-07-18
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71311}}]
| {{formatnum:10110}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2160}}]
| 2009-05-24
| 2026-07-15
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68867}}]
| {{formatnum:1832}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}]
| 2005-07-26
| 2026-07-14
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}]
| {{formatnum:830}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-07-02
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52016}}]
| {{formatnum:7007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6495}}]
| 2018-06-22
| 2026-07-18
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49152}}]
| {{formatnum:5251}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}]
| 2007-01-07
| 2026-07-18
|-
| 12.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49122}}]
| {{formatnum:1511}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3536}}]
| 2006-05-03
| 2026-07-18
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46707}}]
| {{formatnum:2492}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2995}}]
| 2007-04-26
| 2026-07-18
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44542}}]
| {{formatnum:5898}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1609}}]
| 2015-03-11
| 2026-07-18
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42251}}]
| {{formatnum:1708}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-07-16
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38973}}]
| {{formatnum:4649}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}]
| 2013-03-30
| 2026-07-18
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:2}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31717}}]
| {{formatnum:3647}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:645}}]
| 2020-05-10
| 2026-07-17
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29309}}]
| {{formatnum:7503}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4416}}]
| 2023-01-18
| 2026-07-18
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26574}}]
| {{formatnum:4622}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:917}}]
| 2015-08-30
| 2026-07-18
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}]
| {{formatnum:22}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-06-07
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23715}}]
| {{formatnum:23}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1934}}]
| 2006-07-03
| 2026-07-14
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}]
| {{formatnum:1784}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-06-20
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15886}}]
| {{formatnum:1307}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-07-17
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15236}}]
| {{formatnum:3518}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}]
| 2014-07-27
| 2026-07-18
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15171}}]
| {{formatnum:2464}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}]
| 2005-07-30
| 2026-07-05
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14461}}]
| {{formatnum:508}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-07-09
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14211}}]
| {{formatnum:708}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-07-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13299}}]
| {{formatnum:924}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-06-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10848}}]
| {{formatnum:1790}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:414}}]
| 2021-07-27
| 2026-07-16
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10609}}]
| {{formatnum:287}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-07-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10115}}]
| {{formatnum:268}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}]
| 2012-05-17
| 2026-07-16
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9570}}]
| {{formatnum:237}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-07-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}]
| {{formatnum:169}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-06-09
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}]
| {{formatnum:682}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}]
| 2017-05-11
| 2026-06-29
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:32}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-06-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5595}}]
| {{formatnum:100}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-07-08
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5247}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:390}}]
| 2020-12-20
| 2026-07-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|-
| 66.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5001}}]
| {{formatnum:156}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}]
| 2013-04-16
| 2026-07-12
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>btxw0h7g7fjc7btjxi7tl5tojiw8ebl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cisco Packet Tracer</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416619</id>
    <revision>
      <id>4495749</id>
      <parentid>3746749</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T17:47:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495749</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6669" sha1="br49z9d66orie08mfsvxzmkcplgx6n0" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada janvāris}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Programmatūras infokaste|name=Cisco Packet Tracer|logo=|screenshot=|caption=|collapsible=|author=|developer=[[Cisco Systems]]|released=&lt;!-- {{Start date|YYYY|MM|DD}} --&gt;|discontinued=|latest release version=7.2.1|latest release date=&lt;!-- {{Start date and age|2018|12|28}} --&gt;|latest preview date=&lt;!-- {{Start date and age|2015|11|25}} --&gt;|status=Active|programming language=|operating system=[[Linux]], [[Android (operating system)|Android]] 4.2+, [[iOS]] 8+ and [[Microsoft Windows]]|platform=[[Windows]], [[Linux]], [[Android (operating system)]], [[iOS]]|size=|language=English, Russian, German, Portuguese, Spanish and French|genre=|license=[[Proprietary software|Proprietary]]|website={{URL|https://www.netacad.com/courses/packet-tracer/introduction-packet-tracer}}|frequently updated=}}
'''''Cisco Packet Tracer''''' ir vairākplatformu (''cross-platform'') vizuālās [[Simulācija|modelēšanas]] rīks, kas izveidots ar ''[[Cisco Systems]]'', kas ļauj lietotājiem izveidot [[Tīkla topoloģija|tīkla topoloģiju]] un atdarināt mūsdienu [[Datortīkls|datoru tīklus]]. Programmatūra ļauj lietotājiem simulēt ''Cisco'' maršrutētāju un slēdžu konfigurāciju, izmantojot simulētu [[Komandrindas interpretators|komandrindu]] interfeisu. ''Packet Tracer'' izmanto vilkšanas un nomešanas (''drag and drop'') ietotāja interfeisu, kas ļauj lietotājiem pievienot un noņemt simulētās tīkla ierīces, pēc saviem ieskatiem. Programmatūra galvenokārt ir vērsta uz sertificētiem ''Cisco Network Associate Academy'' studentiem kā izglītības līdzeklis, lai palīdzētu viņiem apgūt būtiskas CCNA jēdzienus. CCNA akadēmijas programmā iesaistītie studenti var brīvi lejupielādēt un bez maksas izmantot šo rīku pašizglītībai.

== Pārskats ==
''Packet Tracer'' darbojas uz ''[[Linux]]'' un ''[[Microsoft Windows]]''. Ir pieejamas arī līdzīgas ''[[Android]]'' un ''[[iOS]]''  aplikācijas. Packet Tracer ļauj lietotājiem izveidot simulētas tīkla topoloģijas, velkot un nometot maršrutētājus, slēdžus un dažāda cita veida tīkla ierīces. Fizisku savienojumu starp ierīcēm var izveidot ar vienību &quot;kabelis&quot; . Packet Tracer  atbalsta simulētu [[Lietojumslānis|Lietojumslāņa protokolu]] , kā arī pamata maršrutēšanu ar [[Routing Information Protocol|RIP]], [[Open Shortest Path First|OSPF]], [[EIGRP]], [[Border Gateway Protocol|BGP]], līdz ar pašreizējās CCNA mācību programmas prasībām. Sākot ar versiju 5.3, Pocket Tracer atbalsta arī [[Border Gateway Protocol]].&lt;ref name=&quot;BGP&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cisco.com/web/offer/emea/7130/docs/PT5.pdf|title=Cisco Packet Tracer 5.3|access-date=26 August 2018|archive-date={{dat|2012|09|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120914231610/https://www.cisco.com/web/offer/emea/7130/docs/PT5.pdf}}&lt;/ref&gt;

Papildus atsevišķu datortīklu aspektu simulēšanai, Packet Tracer var izmantot arī sadarbības veidošanai. Sākot ar Packet Tracer versiju 5.0, tas atbalsta vairāk-lietotāju sistēmu, kas ļauj vairākiem lietotājiem izveidot savienojumu starp vairākām topoloģijām, izmantojot  datortīklu. Packet Tracer ļauj izveidot darbības psniedzējiem, kas studentiem ir, jāpabeidz. Packet Tracer bieži tiek izmantots izglītības iestādēs kā mācību palīglīdzeklis.&lt;ref name=&quot;designPatterns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.education.umd.edu/EDMS/mislevy/CiscoPapers/DPs_for_Learning.pdf|title=Simulation-Based Environment for a Community of Instructors: Design Patterns for Learning and Assessment|last=Dennis C. Frezzo|last2=John T. Behrens|access-date=26 August 2018|last3=Robert J. Mislevy|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510152033/https://www.education.umd.edu/EDMS/mislevy/CiscoPapers/DPs_for_Learning.pdf|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;teaching&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2212667812001323|title=Teaching Innovation in Computer Network Course for Undergraduate Students with Packet Tracer|last=Yongbin Zhang|access-date=26 August 2018}}&lt;/ref&gt; Cisco Systems apgalvo, ka Packet Tracer ir noderīgs datortīkla eksperimentiem.

== Loma Izglītībā ==
Packet Tracer ļauj studentiem izstrādāt sarežģītus un lielus tīklu, kas bieži nav realizējams ar fizisku aparatūru, augsto izmaksu dēļ.  Packet Tracer parasti izmanto CCNA Akadēmijas student, jo tas viņiem ir pieejams par brīvu. Tomēr funkcionālo ierobežojumu dēļ CISCO to ir paredzējis izmantot tikai kā mācību līdzekli, nevis kā aizvietotāju Cisco maršrutētājiem  un slēdžiem. Pašai lietojumprogrammai ir tikai neliels skaits īstu aparatūras funkciju, kas darbojas pašreizējā Cisco IOS versijā. Tādējādi Packet Tracer nav piemērots ražošanas tīklu modelēšanai. Tam ir ierobežota komandu kopums, kas nozīmē, ka nav iespējams praktizēt visas IOS komandas, kas varētu būt nepieciešamas. Packet Tracer var būt noderīgi, lai izprastu abstrakto datortīklu jēdzienu,  piemēram, [[EIGRP|Uzlabots Iekšējās Vārtejas Maršrutēšanas Protokols]] , parādot šos elementus vizuālā formā. Packet Tracer noderīga izglītībā, nodrošinot papildu komponentus, tostarp autorēšanas sistēmu, tīkla protokola simulāciju un labāku zināšanu novērtēšanas sistēmu.

== Skatīt arī ==

* Cisco Networking Academy
* [[GNS3]]

== Atsauces ==
&lt;references group=&quot;&quot; responsive=&quot;&quot;&gt;&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==

* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [https://www.packettracernetwork.com/labs/packettracerlabs.html Konsultācijas un labs Pakešu Marķiergāzes 7.1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180807003042/https://www.packettracernetwork.com/labs/packettracerlabs.html |date={{dat|2018|08|07||bez}} }}
* [https://play.google.com/store/apps/details?id=com.netacad.PacketTracerM&amp;hl=en Pakešu Marķiergāzes 3.0 operētājsistēmai Android 4.2 vai augstāka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190423215727/https://play.google.com/store/apps/details?id=com.netacad.PacketTracerM&amp;hl=en |date={{dat|2019|04|23||bez}} }}
* [https://itunes.apple.com/us/app/cisco-packet-tracer-mobile/id1015041980?mt=8 Pakešu Marķiergāzes 3.0 Apple iOS vai virs 8]
* [https://www.geekdashboard.com/cisco-packet-tracer-download/ Vecās versijas Cisco Packet Marķieri - V7.1, v7.0, v6.3, v6.2]
* [https://web.archive.org/web/20180806210856/http://iutsa.unice.fr/~frati/wireless_LP/TP/__TOOLS_2016/Cisco%20Packet%20Tracer%207.1%20FAQ.pdf Biežāk uzdotie jautājumi par Cisco Packet Marķieri]

[[Kategorija:Cisco Systems]]</text>
      <sha1>br49z9d66orie08mfsvxzmkcplgx6n0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berwick Rangers FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418711</id>
    <revision>
      <id>4495669</id>
      <parentid>4102220</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T12:23:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5440" sha1="60wrneog7g6yttocyzvhv2vv8qjm7ws" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #ffffff
| bg_color    = #FFBF00
| nos         = ''Berwick Rangers FC''
| logo        = [[Attēls:Berwick Rangers FC logo.png|150px]]
| pilns       = ''Berwick Rangers Football Club''
| iesauka     = 
| pilsēta     = {{Vieta|Skotija|Berika pie Tvīdas}}
| dib         = 1884
| dib_mēn     =  
| dib_dat     = 
| stad        = ''[[Shielfield Park]]''
| ietilp      = 1 366
| prez        = {{flaga|Skotija}} ''Len Eyre''
| tren        = {{flaga|Skotija}} ''Robbie Horn'' 
| līga        = League Two
| sez         = 2018.—2019.
| poz         = 10. vieta, League Two 
| mediji      = http://www.berwickrangers.com/
| 
| 
&lt;!-- Home kit --&gt;
| pattern_la1   = 
| pattern_b1    = _blackstripes_thin4
| pattern_ra1   = 
| pattern_sh1   = 
| pattern_so1   = 
| leftarm1      = FD9512
| body1         = FD9512
| rightarm1     = FD9512
| shorts1       = 000000
| socks1        = 000000
&lt;!-- Away kit --&gt;
| pattern_la2   = 
| pattern_b2    = _IRE10
| pattern_ra2   = 
| pattern_sh2   =
| pattern_so2   = 
| leftarm2      = 52A9F5
| body2         = 52A9F5
| rightarm2     = 52A9F5
| shorts2       = 52A9F5
| socks2        = 82CAFF

}}
'''''Berwick Rangers FC''''' ir [[futbols|futbola]] klubs, kura bāzes vieta ir [[Berika pie Tvīdas]] — vistālāk ziemeļos izvietotā [[Anglija]]s pilsēta. Lai arī kluba mājvieta ir Anglijā, tas spēlē Skotijas Otrajā līgā (''Scottish League Two'').

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.—2011.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''League Two'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scot2011.html|title=Scotland 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.—2012.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''League Two'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scot2012.html|title=Scotland 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.—2013.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''League Two'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scot2013.html|title=Scotland 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.—2014.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''League Two'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scot2014.html|title=Scotland 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.—2015.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''League Two'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scot2015.html|title=Scotland 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.—2016.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''League Two'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scot2016.html|title=Scotland 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.—2017.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''League Two'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scot2017.html|title=Scotland 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.—2018.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''League Two'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scot2018.html|title=Scotland 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.—2019.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#EBF5FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''League Two'''
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scot2019.html|title=Scotland 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

Krāsu atšifrējums: {{color box|#8094C3}} 1. līmenis (elites divīzija); {{color box|#9AB4F0}} 2. līmenis; {{color box|#BBEBFF}} 3. līmenis; {{color box|#EBF5FF}} 4. līmenis;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.berwickrangers.com/ Kluba oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180816021426/http://berwickrangers.com/ |date={{dat|2018|08|16||bez}} }}

{{SCOfutč}}

{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Skotijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>60wrneog7g6yttocyzvhv2vv8qjm7ws</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>F.B.K. Kaunas (2012)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419891</id>
    <revision>
      <id>4495854</id>
      <parentid>4493345</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T09:09:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5283" sha1="m8qa3mb9eclqsqjngpmyw5y9siq5yl6" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = ''F.B.K. Kaunas''
| logo            = [[Attēls:F.B.K. Kaunas logo 2012.jpeg|150px]]
| pilns           = ''Futbolo bendruomenės klubas Kaunas''
| iesauka         = dzeltenzaļie (''geltonai-žali'')
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib             = 2012
| beidza_pastāvēt = 2016
| stad            = [[NFA stadions]]
| ietilp          = 500
| prez            = {{flaga|Lietuva}} ''Valdas Knyzelis''
| tren            = {{flaga|Lietuva}} ''Mantas Babianskas''
|
| pattern_la1 = 
| pattern_b1  = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1    = FFFF00
| body1       = FFFF00
| rightarm1   = FFFF00
| shorts1     = 008800
| socks1      = FFFF00
| kit_alt2    = 
| pattern_la2 = 
| pattern_b2  = 
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2    = 008800
| body2       = 008800
| rightarm2   = 008800
| shorts2     = 008800
| socks2      = 008800
| kit_alt3    = 
| pattern_la3 = 
| pattern_b3  = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3    = 
| body3       = 
| rightarm3   = 
| shorts3     = 
| socks3      =

}}
'''''F.B.K. Kaunas''''' bija [[Lietuva]]s [[futbola klubs]], kurš spēlēja [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|Lietuvas Pirma līgā]]. Klubs beidza pastāvēt 2016. gadā.

== Sasniegumi ==
* '''Antra lyga (D3)'''
** Uzvarētāji (1): 2014

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Kaunas)''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|
| bgcolor=&quot;#E2FFE7&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''Antra lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2s.html|title=Lithuanian 2013 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820033544/http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2s.html|title=Lithuanian 2014 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034024/http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.delfi.lt/sportas/futbolas/nauja-istorija-kurianciam-fbk-kaunui-trecios-lygos-auksas.d?id=66219026|title=Naują istoriją kuriančiam F.B.K. „Kaunui“ – trečios lygos auksas|website=DELFI}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#E2FFE7&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''Pirma lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu15lyga1.html|title=Lithuanian 2015 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240418035436/http://almis.sritis.lt/ltu15lyga1.html}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html|title=Lithuanian 2016 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|14||bez}}|archive-date={{dat|2017|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170323053020/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFe2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[File:The death.svg|20px]] '''Beidza pastāvēt'''
|-
|}

== Treneri ==
*{{flagicon|LTU}} ''[[Artūras Ramoška]]'' (April 2012&amp;nbsp;– Jan 2013)
*{{flagicon|LTU}} ''[[Audrius Statkevičius]]'' (Mar 2013&amp;nbsp;– Jan 2014)
*{{flagicon|LTU}} ''[[Mantas Babianskas]]'' (Mar 2014&amp;nbsp;– Dec 2016 )

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://lfe.lt/content/team/10807/lt Statistics &amp; Info] {{angliski}}/{{lietuviski}}

{{Lietuvas futbola sezonas}}
{{Futbols-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kaunas, F.B.K.}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Kaunas]]
[[Kategorija:Kauņas vēsture]]</text>
      <sha1>m8qa3mb9eclqsqjngpmyw5y9siq5yl6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļā iela (Viesīte)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424723</id>
    <revision>
      <id>4495717</id>
      <parentid>4495167</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:41:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4495717</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1696" sha1="s0mqr1hq3wr3876f2p7mbmd04dnyb7m" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Viesītē|Zaļā iela|Zaļā iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Zaļā iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  =
|pilsēta lokatīvā = [[Viesīte|Viesītē]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|pilsēta          = [[Attēls:LVA Viesīte flag.png|24px|border]] [[Viesīte]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = 
|ielas garums     = 300 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Grants|grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Zaļā iela''' ir 300 m gara iela [[Viesīte]]s austrumu nomalē. Iela klāta ar [[grants]] segumu. Iela iesākas kā straujš lejupceļš no Smilšu ielas. Aiz ielas pāra numuru puses novadgrāvis atdala īpašumus no pilsētai piederošā Riekstu meža, kas ziemeļaustrumos pāriet Sietiņu purvā. Ielas apbūve koncentrēta pie Smilšu ielas reljefa augstākajā zonā. Ielas vidusposms un beigu posms šķērso zemu, kūdrainu ieplaku, kas ir apgrūtināta vieta apbūvei. Ielas galā atsākas apbūve, kas aiz līkuma turpinās kā [[Kalna iela (Viesīte)|Kalna iela]]. Ielai abās pusēs aug [[Sosnovska latvānis]].&lt;ref&gt;[http://karte.vaad.gov.lv/ Latvāņu izplatības karte Latvijā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;.

== Ielu savienojumi ==
Zaļā iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Smilšu iela (Viesīte)|Smilšu iela]] (T veida krustojums)
* [[Kalna iela (Viesīte)|Kalna iela]] (ielas turpinājums)

== Skatīt arī ==
* [[Viesīte]]
* [[Viesītes ielu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Viesītes ielas}}

[[Kategorija:Ielas Viesītē]]</text>
      <sha1>s0mqr1hq3wr3876f2p7mbmd04dnyb7m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bonifācijs Daukšts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426020</id>
    <revision>
      <id>4495689</id>
      <parentid>4355642</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:40:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495689</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10837" sha1="l8jacjvo6emp08rgdsjwvh2yty8hjwt" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Bonifācijs Ignats Daukšts
|          vārds_orig = 
|              attēls = BonifacijsDauksts Morberga2015-08-20.jpg 
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = [[Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija|VDK zinātniskās izpētes komisijas]] simpozijā [[Kristaps Morbergs|Morberga vasarnīcā]] (2015)
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1950
|          dz_mēnesis = 12
|            dz_diena = 12
|            dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļu rajons|Aglona|td=Latvija}}
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 2024
|           m_mēnesis = 04
|             m_diena = 27
|             m_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{LAT}} 
|             tautība = [[latvieši|latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas = [[Užupes Republika]]s vēstnieks Kairos, [[Publiskās atmiņas centrs]]
|          alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte]]
|             zinātne = [[vēsture]] 
|         pasniedzēji = [[Alberts Varslavāns]], [[Pēteris Krupņikovs]], [[Marģeris Stepermanis]], [[Valentīns Šteinbergs]], [[Kārlis Počs]], [[Teodors Zeids]], [[Maksims Duhanovs]]
|            studenti = [[Ainārs Latkovskis|Ainars Latkovskis]], [[Kārlis Seržants]], [[Kārlis Eihenbaums]], [[Arturs Žvinklis]]
|          sasniegumi = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
}}

'''Bonifācijs Daukšts''' (dzimis 1950. gada 12. decembrī kā Bonifācijs Ignats Daukšts&lt;ref name=&quot;starp-citu-var-apsveikt-pirmoreiz-piedzimu-jau-1948-toreiz-ka-zens-dokumenti-stasta-bonis-2018-gada-29-marta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bonis.lv/2018/03/29/starp-citu-pirmoreiz-piedzimu-jau-1948-toreiz-ka-zens-dokumenti-stasta/ |title=«Starp citu, var apsveikt, – pirmoreiz piedzimu jau 1948., toreiz – kā zēns! – Dokumenti stāsta.», BONIS, 2018. gada 29. martā. |access-date=2024. gada 2. Maijs |archive-date=2024. gada 2. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20240502220053/https://bonis.lv/2018/03/29/starp-citu-pirmoreiz-piedzimu-jau-1948-toreiz-ka-zens-dokumenti-stasta/ }}&lt;/ref&gt;, miris 2024. gada 27. aprīlī) bija latviešu [[vēsturnieks]] un [[diplomāts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/120018734/muziba-devies-vesturnieks-un-diplomats-bonifacijs-dauksts ''Mūžībā devies vēsturnieks un diplomāts Bonifācijs Daukšts,'' «DELFI», 2024. gada 28. aprīlis]&lt;/ref&gt;, [[Publiskās atmiņas centrs|Publiskās atmiņas centra]] dibinātājs.&lt;ref name=&quot;m.diena.lv&quot;&gt;[https://m.diena.lv/raksts/latvija/zinas/vdk-izpetes-komisijas-darbu-paplasinas-publiskas-atminas-centrs-14198742 LETA. «VDK izpētes komisijas darbu paplašinās Publiskās atmiņas centrs». ''Diena'', 2018, 3. jūnijs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==

Dzimis 1950. gada 12. decembrī (citos avotos 1948. gadā&lt;ref name=&quot;starp-citu-var-apsveikt-pirmoreiz-piedzimu-jau-1948-toreiz-ka-zens-dokumenti-stasta-bonis-2018-gada-29-marta&quot; /&gt;) Preiļu rajona [[Aglona]]s ciema &quot;Brīvniekos&quot; Staņislava Daukšta ģimenē. Mācījās [[Aizpuriešu pamatskola|Aizpuriešu pamatskolā]], tad [[Aglonas vidusskola|Aglonas vidusskolā]] (1962—1969). Studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|LVU Vēstures un filozofijas fakultātē]] (1969–1974). Bija vēstures skolotājs [[Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā]], Rīgas pilsētas 16. profesionāli tehniskajā skolā, [[Rīgas 4. vakara (maiņu) vidusskola|Rīgas 4. vakara (maiņu) vidusskolā]]. Viņa dzeja bija publicēta latviešu periodiskajos izdevumos. 
No 1977. gada bija [[Latvijas Valsts universitāte]]s PSRS vēstures katedras pasniedzējs.&lt;ref&gt;Daukšts, Bonifācijs, PSRS vēstures katedras pasniedzējs ''Vēsturisko dienu atcerei'', «Padomju Students», 1984, 1. maijs.&lt;/ref&gt; Saņēma PSRS Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas un VĻKJS CK balvu.&lt;ref&gt;Līvzemnieks, Viktors.''Atzīstams panākums'', «Karogs», 1978, 1. decembris.&lt;/ref&gt; Vēlāk strādāja Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t. s. ''Zinību biedrībā'') kā lektors.&lt;ref&gt;Bērza, I. ''Izzināt mūsu valsts vēsturi'', «Dzirkstele», (Gulbene) Nr. 152, 1987, 24. decembris.&lt;/ref&gt;
 
Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Daukšts bija [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s Politiskā departamenta vadošais speciālists [[Austrumeiropa]]s valstu lietās (1991–1992),&lt;ref&gt;[https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/izstades/arlietu-ministrijas-darbibas-atjaunosana-1990-1991 Ārlietu ministrijas darbības atjaunošana 1990-1991]&lt;/ref&gt; vēlāk nodaļas vadītājs, departamenta direktors. Līdztekus no 1991. gada līdz 1994. gadam studēja aspirantūrā, aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju par PSRS un Latvijas Republikas attiecībām [[1930. gadi|1930. gados]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&amp;smenu=5|title=Novadnieku enciklopēdija|publisher=Preiļu bibliotēka}}&lt;/ref&gt; Papildinājās [[Ķīnas Tautas Republika]]s Augstākajā diplomātijas skolā [[Pekina|Pekinā]].
Latvijas Republikas pagaidu pilnvarotais lietvedis Ungārijā (1995–1996), vēlāk Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] atomaģentūrā Vīnē, pirmais sekretārs sūtniecībā [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā]], vēlāk Latvijas Republikas vēstniecības Lietuvā padomnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/23060-vestniecibas-lietuva-padomnieks-bonifacijs-dauksts-iepazistina-studentus-ar-latvijas-nacionalo-simbolu-lomu |title=Vēstniecības Lietuvā padomnieks Bonifācijs Daukšts iepazīstina studentus ar Latvijas nacionālo simbolu lomu |access-date={{dat|2019|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190410154558/https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/23060-vestniecibas-lietuva-padomnieks-bonifacijs-dauksts-iepazistina-studentus-ar-latvijas-nacionalo-simbolu-lomu }}&lt;/ref&gt;

Baltijas un Ziemeļvalstu vēstures un politikas pētījumu centra viceprezidents kopš 2003. gada, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks kopš 2009. gada, Publiskās atmiņas centra padomes loceklis kopš 2016. gada,&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/vdk-izpetes-komisijas-darbu-paplasinas-publiskas-atminas-centrs-14198742|title=VDK izpētes komisijas darbu paplašinās Publiskās atmiņas centrs|newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]]}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Universitāte]]s viespētnieks, LPSR VDK pret tautu vērsto totalitāro noziegumu dokumentu digitalizācijas krātuves padomes loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vdk-dokumentu-izpetes-komisija-atjauno-no-tas-ieprieks-izslegtos-loceklus.a143816/|title=VDK dokumentu izpētes komisijā atjauno no tās iepriekš izslēgtos locekļus|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]}}&lt;/ref&gt;

No 2014. līdz 2024. gadam&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/46405971/cekas-maisu-komisija-atjauno-no-tas-izslegto-jarinovsku-daukstu-un-kruminu-konkovu Ķezbere, Zanda. «Čekas maisu' komisijā atjauno no tās izslēgto Jarinovsku, Daukštu un Krūmiņu-Koņkovu», ''DELFI'', 2015. gada 1. septembrī]&lt;/ref&gt; Daukšts bija [[Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija|LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas]] loceklis,&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=268333 Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojums Nr. 433 ''Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei'', prot. Nr. 42 31.§], «Latvijas Vēstnesis», 164 (5224)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/273325-grozijumi-ministru-kabineta-2014-gada-20-augusta-rikojuma-nr-433-par-specialas-starpdisciplinaras-komisijas-izveidi-valsts-dros Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumā Nr.433 &quot;Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/138005-no-vdk-komisijas-izslegtais-dauksts-norada-uz-politisko-spiedienu.htm|title=No VDK komisijas izslēgtais Daukšts norāda uz politisko spiedienu|newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā ar citiem vēsturniekiem, politologiem, filozofiem, sociologiem un juristiem viņš nodibināja Publiskās atmiņas centru, darbojās tās padomē.&lt;ref name=&quot;m.diena.lv&quot;/&gt;

Daukšts aizsaulē devās Vīnē, Austrijā. Bonifāciju Daukštu izvadīja 2024. gada 25. maijā [[Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca|Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes dievnamā]] Klostera 2,&lt;ref&gt;[https://x.com/jarinovska/status/1794313985673802153 Kristīne Jarinovska par Bonifācija Daukšta izvadīšanu, 2024. gada 25. maijs]&lt;/ref&gt; Rīgā.

== Literārā darbība ==
Daukšta dzeja publicēta dzejas krājumā &quot;Acis&quot; (1981), atdzejojis ukraiņu jaunos dzejniekus un [[Mihails Ļermontovs|Mihaila Ļermontova]] darbus.&lt;ref&gt;Advoņina, V. ''Mūsu kopīgā garīgā bagātība'', «Padomju Dzimtene» (Kuldīga), 1982, 26. oktobris.&lt;/ref&gt; [[Māris Melgalvs]] rakstīja,&lt;ref&gt;Melgalvs, Māris. ''Zem četrām acīm'', «Liesma», 1981, 11. janvāris.&lt;/ref&gt; ka Daukšta 'dzejas cilvēks' ir vitāls, tajā apvienota dabas izjūta, no senčiem pārmantotais darba tikums un prasme saskatīt daiļo, īpaši sievietēs, citi literatūras kritiķi norādīja, ka Daukšts dzejā variē sen zināmo, sen atrasto un allaž jauno tēmu — kur jēga — vai mūžīgā trauksmē, vai mūžīgā norimšanā — bet neko savdabīgu, jaunu un savu Bonifācijs Daukšts nav atradis.&lt;ref&gt;Līvena, Laima.''Kur likt man sevi?'', «Padomju Jaunatne», 1978, 14. aprīlis.&lt;/ref&gt; 

=== Darbi ===
* Bonifācijs Daukšts. Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2012.
* Bonifācijs Daukšts. [[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām]] (1929—1940). Rīga, LU akadēmiskais apgāds, 2012.
* Bonifacijus Daukštas. ''La jeunesse orageuse de l'ange d'Užupio'', Vilniaus apskritis (Trakai), 1985.

== Ģimene ==
Kopš 1973. gada bija precējies ar vēsturnieci [[Vija Daukšte|Viju Daukšti]], dēls Mārtiņš Daukšts.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Daukšts, Bonifācijs}}
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas diplomāti]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļi]]</text>
      <sha1>l8jacjvo6emp08rgdsjwvh2yty8hjwt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Harijs Gulbis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>427778</id>
    <revision>
      <id>4495709</id>
      <parentid>4224599</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:45:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <origin>4495709</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3490" sha1="aqiw201yb16u6ylwx3hvz98lp1nnk62" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Harijs Gulbis
|         vārds_orig = 
|             attēls = 
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1926
|         dz_mēnesis = 10
|           dz_diena = 25
|           dz_vieta = {{vieta|Latvija|Dobele}}&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;[https://enciklopedija.lv/skirklis/64392-Harijs-Gulbis Nacionālā enciklopēdija]&lt;/ref&gt;
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 2019
|          m_mēnesis = 11
|            m_diena = 11
|            m_vieta = {{vieta|Latvija|Sigulda}}&lt;ref name=&quot;NE&quot; /&gt;
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[latvieši|latvietis]]
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = 
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte]]
|        apbalvojumi = [[Eduarda Veidenbauma prēmija]] (1976), [[Andreja Pumpura prēmija]] (1977), [[Andreja Upīša prēmija]] (1982),&lt;ref name=makslinieki.lv&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.makslinieki.lv/profile/119/|title=Harijs Gulbis|publisher=makslinieki.lv|accessdate={{dat|2019|4|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;[[File:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2016)&lt;ref name=tpkn.lv&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tpkn.lv/notikums/harijs-gulbis|title=Harijs Gulbis|publisher=tpkn.lv|accessdate={{dat|2019|4|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190427155111/https://www.tpkn.lv/notikums/harijs-gulbis|archivedate={{dat|2019|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}
'''Harijs Gulbis''' (dzimis {{dat|1926|10|25}}, miris {{dat|2019|11|11}}) bija latviešu [[rakstnieks]] un [[dramaturgs]].

Harijs Gulbis dzimis Dobelē&lt;ref name=&quot;NE&quot; /&gt; Augusta Gulbja un Ērikas Klaustiņas ģimenē. Agro bērnību pavadījis [[Annenieki|Anneniekos]].&lt;ref name=&quot;NE&quot; /&gt;

Mācījās [[Tume]]s pamatskolā, [[Tukuma vidusskola|Tukuma vidusskolā]] un Tukuma mūzikas skolā.&lt;ref name=tpkn.lv/&gt; Viņa pirmais stāsts &quot;Bombejas meitene&quot; tika publicēts 1957. gadā žurnālā &quot;[[Zvaigzne (žurnāls)|Zvaigzne]]&quot;. 1967. gadā iestudēja viņa lugu &quot;Viena ugunīga kļava&quot;.
Kļuva populārs ar 1968. gada lugu &quot;[[Aijā žūžū, bērns kā lācis]]&quot;. Ir izdoti vairāki Gulbja romāni, lugas, stāsti un eseju krājumi. 1980. gadā pēc lugas &quot;[[Cīrulīši (luga)|Cīrulīši]]&quot; motīviem tika uzfilmēta [[Oļģerts Dunkers|Oļģerta Dunkera]] [[Cīrulīši (filma)|tāda paša nosaukuma]] filma.&lt;ref name=makslinieki.lv/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/harijs-gulbis-7882 Harijs Gulbis] izrades.lv


{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gulbis, Harijs}}
[[Kategorija:1926. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dramaturgi]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>aqiw201yb16u6ylwx3hvz98lp1nnk62</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antoņina Ņenaševa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>442544</id>
    <revision>
      <id>4495740</id>
      <parentid>4495651</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:24:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Politiskā darbība */</comment>
      <origin>4495740</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9404" sha1="thdu7spxtt9g3mso9x4ifk68xz4nhz7" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Antoņina Ņenaševa
| attēls = Antoņina Ņenaševa 2022.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Antoņina Ņenaševa 2022. gadā
| mazs_att = 
| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = Partijas [[Progresīvie]] līdzpriekšsēdētāja
| term_sākums2 = {{dat|2019|9|14|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|4|29|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Roberts Putnis]]
| pēctecis2 = [[Andris Šuvajevs]], [[Justīne Panteļējeva]]
| amats3 = [[Rīgas dome]]s deputāte
| term_sākums3 = {{dat|2020|10|2|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|17}}
| dzīves_vieta = [[Jūrmala]]
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| partija = [[Progresīvie]] &lt;small&gt;(2017—pašlaik)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Dmitrijs Zaparņuks
| bērni = 
| profesija = [[skolotāja]], lektore, izglītības eksperte, politiķe
| alma_mater = [[Londonas Ekonomikas skola]]&lt;br /&gt;[[Baltijas Starptautiskā akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| tautība =
}}
'''Antoņina Ņenaševa''' (dzimusi {{dat|1988|7|17}}) ir [[Latvija]]s politiķe, pedagoģe un [[izglītība]]s eksperte. Šobrīd — [[14. Saeima]]s deputāte, partijas [[Progresīvie (partija)|&quot;Progresīvie&quot;]] valdes locekle un dibinātāja.&lt;ref name=&quot;JaunsPolSpeks&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4587748/jauns-politiskais-speks-cinisies-par-progresiva-nodokla-ieviesanu|title=«Jauns politiskais spēks cīnīsies par progresīvā nodokļa ieviešanu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2023-6-02|date=2017-2-20}}&lt;/ref&gt; A. Ņenaševa ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, &quot;Progresīvie&quot; līdzpriekšsēdētāja, sociālo zinību un ekonomikas [[Skolotājs|skolotāja]] un politoloģijas lektore [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]].

== Dzīvesgājums ==
Mācījās [[Rīgas Zolitūdes ģimnāzija|Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā]], 2011. gadā absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautisko akadēmiju]], iegūstot bakalaura grādu [[Politoloģija|politoloģijā]]. 2015. gadā ieguva maģistra grādu sociālajā politikā [[Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skola|Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolā]].

2018. gadā viņa pievienojās izglītības programmai &quot;Iespējamā misija&quot;, kļūstot par sociālo zinību un ekonomikas [[Skolotājs|skolotāju]] [[Rīgas 22. vidusskola|Rīgas 22. vidusskolā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/antonina-nenaseva/|title=Antoņina Ņenaševa|website=Puaro.lv|access-date=2022-12-20|date=2022-11-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā A. Ņenaševa saņēma Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla Dzimumu līdztiesības balvu par sabiedrības izpratnes veicināšanu [[dzimumu līdztiesība]]s jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eapn.lv/projekti/|title=Projekti - EAPN Latvia|website=www.eapn.lv|access-date=2022-05-08|archive-date=2022-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220513173528/http://www.eapn.lv/projekti/}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
[[9. Saeima|9.]] un [[10. Saeima|10. Saeimā]] A. Ņenaševa strādāja kā &quot;[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]&quot; deputāta [[Aleksejs Holostovs|Alekseja Holostova]] palīdze,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/karnas-brutes-un-socialdemokratijas-privatizesana-progresivie-par-sevi-un-konkurentiem.d?id=50227297&amp;page=4|title=Kā ‘Saskaņa’ piekrāpa Ņenaševu|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-08|date=2018-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet nebija partijas &quot;Saskaņa&quot; biedre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2022/09/26/kaspars-briskens-nakamajai-jabut-investiciju-valdibai/|title=Kaspars Briškens: Nākamajai jābūt investīciju valdībai • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2022-12-20|date=2022-09-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Darbojās sabiedriski politiskajā jauniešu biedrībā &quot;PatriotiLV&quot; un 2012. gadā bija tās valdes priekšsēdētāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://biblioteka.madona.lv/lv/aktualitates?fu=read&amp;id=798|title=Noslēdzies skatuves runas konkurss|website=Madonas novada bibliotēka|date=2012-04-27|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; No 2008. gada 18. aprīļa līdz 2010. gada 25. martam biedrības reģistrētais nosaukums bija &quot;Politiskās partijas &quot;Jaunais Centrs&quot; jaunatnes organizācija Patrioti.LV&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/patriotilv/40008098754|title=PatriotiLV, biedrība, 40008098754|website=Firmas.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Partija &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; 2010. gadā bija viena no partijām, kas apvienojās, izveidojot Sociāldemokrātisko partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/205093|title=Politisko partiju reģistra ziņas|work=[[Latvijas Vēstnesis]]|date=2010-02-12|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 26. martā politisko partiju apvienības &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; valde paziņoja, ka &quot;PatriotiLV&quot; nav apvienības jaunatnes organizācija, savukārt biedrības priekšsēdētāja vietnieks to raksturoja kā &quot;Saskaņas Centram&quot; idejiski tuvu organizāciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://adm.diena.lv/raksts/latvija/politika/papildinata-vairaku-partiju-jauniesi-iznemot-tp-un-lpplc-apvienosies-jauniesu-rigas-dome-725538|title=Vairāku partiju jaunieši, izņemot TP un LPP/LC, apvienosies Jauniešu Rīgas domē|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|date=2010-03-26|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā A. Ņenaševa kā &quot;Progresīvo&quot; pārstāve kandidēja ar pirmo kārtas numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Antoņina Ņenaševa|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/antonina-nenaseva/884|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019.09.29}}&lt;/ref&gt; taču saraksts Saeimā neiekļuva. Arī [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], kur partijas sarakstā kandidēja ar trešo kārtas numuru, netika ievēlēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=&quot;PROGRESĪVIE&quot; - Eiroparlamenta vēlēšanas / Partiju saraksts|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/partiju-saraksts/progresivie|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019.09.29}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 14. septembrī kopā ar [[Edmunds Cepurītis|Edmundu Cepurīti]] viņu ievēlēja par partijas &quot;Progresīvie&quot; līdzpriekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;ProVadisCepNen&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2023-6-02|date=2019-9-14}}&lt;/ref&gt; Pēc tam turpināja darbu kā partijas līdzpriekšsēdētāja kopā ar [[Atis Švinka|Ati Švinku]].

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] A. Ņenaševu ievēlēja Rīgas domē no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; un &quot;[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]&quot; apvienības kopējā saraksta.

2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Ņenaševu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputāti. Darbojas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Pirmajā jaunā parlamenta sēdē viņu ievēlēja [[Saeimas prezidijs|Saeimas prezidijā]] par Saeimas sekretāra biedri. 2023. gada 20. septembrī viņu atsauca no Saeimas sekretāra biedra amata un ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāja biedri (samainoties amatiem ar [[Jānis Grasbergs|Jāni Grasbergu]] no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7859276/saeimas-priekssedetaja-biedra-amata-ieveleta-nenaseva|title=Saeimas priekššedētāja biedra amatā ievēlēta Ņenaševa|website=Sabiedrība un politika|access-date=2023-09-20|date=2023-09-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada jūnijā, veicot izmaiņas parlamenta prezidijā, A. Ņenaševa atkal tika ievēlēta par Saeimas sekretāra biedri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.06.2026-parlamenta-atgriezas-bijusie-ministri-aseradens-cudars-un-svinka-amatus-parbida-ari-saeimas-prezidija.a650044/|title=Parlamentā atgriežas bijušie ministri – Ašeradens, Čudars un Švinka; amatus pārbīda arī Saeimas prezidijā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{Rīgas dome 2020}}

{{DEFAULTSORT:Ņenaševa, Antoņina}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:&quot;Progresīvie&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>thdu7spxtt9g3mso9x4ifk68xz4nhz7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandars Dragovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450224</id>
    <revision>
      <id>4495716</id>
      <parentid>4240012</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:41:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495716</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3503" sha1="9pprzppwnxex3knyqurmwizu95f2pyv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|3|6}}
| years4 = 2013—2016
| nationalteam3 = {{fb|AUT}}
| nationalyears1 = 2007—2008
| nationalyears2 = 2008—2009
| nationalyears3 = 2009—2022
| playername = Aleksandrs Dragovičs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2008—2009
| years2 = 2009—2011
| years3 = 2011—2013
| name = 
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U17
| birth_place = 
| caps5 = 71
| caps6 = 11
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| goals5 = 3
| goals6 = 0
| years5 = 2016—2021
| years6 = 2017—2018
| pcupdate = {{dat|2026|08|18|SK|bez}}
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U19
| nationalgoals3 = 2
| caps1 = 8
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| caps2 = 66
| caps3 = 77
| caps4 = 66
| caption = Dragovičs 2024. gadā
| clubnumber = 15
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien II]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]]
| clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]]
| clubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]
| currentclub = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]]
| nationalgoals2 = 2
| goals1 = 2
| goals2 = 1
| goals3 = 4
| goals4 = 0
| height = 186
| image = FC RB Salzburg vs. FK Austria Wien (2024-09-28-) 35.jpg
| nationalcaps1 = 11
| nationalcaps2 = 6
| nationalcaps3 = 100
| nationalgoals1 = 2
| clubs7 = {{flaga|Serbija}} [[Red Star Belgrade]]
| years7 = 2021—2024
| caps7 = 95
| goals7 = 7
| clubs8 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]]
| years8 = 2024—
| caps8 = 57
| goals8 = 2
}}'''Aleksandrs Dragovičs''' ({{Val|de|Aleksandar Dragović}}, dzimis {{Dat|1991|3|6}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un ir bijis [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Dragovičs spēlē [[Austrijas Bundeslīga]]s komandā ''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]''.

[[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlases]] sastāvā Dragovičs ir piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Austria Wien'''

* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2008—09

'''Basel'''

* [[Šveices Superlīga]]: 2010—11, 2011—12, 2012—13
* [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2012

'''Dynamo Kyiv'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2014—15, 2015—16
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2013—14, 2014—15
'''Red Star Belgrade'''

* [[Serbijas Superlīga]]: 2021—22, 2022—23, 2023—24
* [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2021—22, 2022—23, 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]

[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Vīnes &quot;Austria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Basel spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Vīnē dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Dragovičs, Aleksandrs}}</text>
      <sha1>9pprzppwnxex3knyqurmwizu95f2pyv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pau Lopess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450744</id>
    <revision>
      <id>4495723</id>
      <parentid>4313061</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:53:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2916" sha1="lu360xm6vzlsd5yccnv8dn2s0ywtpdd" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|13}}
| years1 = 2013—2014
| nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21
| nationalteam2 = {{fb|ESP}}
| nationalteam3 = {{fb|Katalonija}}
| nationalyears1 = 2016—2017
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears3 = 2015
| playername = Pau Lopess
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years2 = 2014—2018
| nationalgoals2 = 0
| years3 = 2016—2017
| years4 = 2018—2019
| name = 
| birth_place = 
| caps5 = 53
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| goals5 = 0
| years5 = 2019—2022
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals1 = 0
| caps1 = 35
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]]
| caps2 = 67
| caps3 = 0
| caps4 = 33
| caption = Lopess 2019. gadā
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol B]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| countryofbirth = {{vieta|Spānija|Žirona}}
| nationalcaps3 = 1
| currentclub = {{flaga|Andora}} [[FC Andorra]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| height = 189
| image = Pau Lopez 2019.jpg
| nationalcaps1 = 5
| nationalcaps2 = 2
| pcupdate = {{dat|2025|07|18|sk|bez}}
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| years6 = 2021—2022
| caps6 = 29
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| years7 = 2022—2025
| caps7 = 66
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]]
| years8 = 2024—2025
| caps8 = 1
| goals8 = 0
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Deportivo Toluca F.C.|Deportivo Toluca]]
| years9 = 2025
| caps9 = 11
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]]
| caps10 = 9
| goals10 = 0
| years10 = 2025—2026
| clubs11 = {{flaga|Andora}} [[FC Andorra]]
| years11 = 2026—
| caps11 = 0
| goals11 = 0
}}
'''Pau Lopess''' ({{Val|es|Pau López}}, dzimis {{Dat|1994|12|13}}) ir [[katalāņi|katalāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Lopess spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandā ''[[FC Andorra]]''.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Spānijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Lopess, Pau}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Katalonijā dzimušie]]

[[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Spānijas futbolisti]]
[[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Betis spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Girona FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Deportivo Toluca F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]</text>
      <sha1>lu360xm6vzlsd5yccnv8dn2s0ywtpdd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dikaņka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>458597</id>
    <revision>
      <id>4495782</id>
      <parentid>4400815</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T22:32:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495782</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3964" sha1="8r7v1eurpr80ojh11j9wa2n52ic9dem" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| settlement_type = ciemats
| established_date = 1658
| footnotes = 
| area_code = 5351
| population_note = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_footnotes = 
| population_as_of = 2015
| population_total = 7788
| elevation_m = 72
| area_water_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_total_km2 = 11.74
| leader_name = 
| leader_title = Head of city council
| established_title = Dibināšanas gads
| image_skyline = Диканька. Краєвид з церквою Св. Трійці.jpg
| mapsize = 245px
| image_caption = Dikaņkas Svētās Trīsvienības baznīca
| image_flag = Dykanka prapor.png
| image_shield = Dykanka gerb.png
| nickname = 
| motto = 
| image_map = 
| map_caption =
| subdivision_type2 = Rajons
| subdivision_name2 = [[Poltavas rajons]]
| pushpin_map = Ukraina#Poltavas apgabals
| pushpin_label_position = &lt;!-- the position of the pushpin label: left, right, top, bottom, none --&gt;
| pushpin_map_caption = Dikaņka Ukrainā un Poltavas apgabalā
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{UKR}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Poltavas apgabals]]
| blank_info = BI
 | latd  = 49| latm  = 49| lats  = 14| latNS  = N
 | longd = 34| longm = 31| longs = 47| longEW = E
}}
'''Dikaņka''' ({{val|uk|Диканька}}) ir ciemats [[Ukraina]]s vidusdaļā, [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] [[Poltavas rajons|Poltavas rajonā]]. Iedzīvotāju skaits 2023. gadā sasniedza 7961.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dykanka-gromada.gov.ua/storage/static-pages/documents/b5097e182dcfabbb4500954577d4ea2d.pdf |title=СОЦІАЛЬНИЙ ПАСПОРТ Диканської селищної територіальної громади |access-date={{dat|2026|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240520225424/https://dykanka-gromada.gov.ua/storage/static-pages/documents/b5097e182dcfabbb4500954577d4ea2d.pdf }}&lt;/ref&gt; Apdzīvotā vieta atrodas 26 kilometru attālumā no dzelzceļa stacijas &quot;Poltava Kijivska&quot;.

== Vēsture ==
Pirmo reizi Dikaņka vēstures avotos tika minēta 1658. gadā kā mazs ciems, lai gan šī vieta bija apdzīvota arī agrākos laikos. Mūsdienu Dikaņkā un tās apkārtnē dažādos laikos ir redzamas [[Skiti|skitu]] cilšu apmetņu pēdas. Tika atrastas arī kādas apmetnes paliekas, kura vienā brīdī bija izpostīta, un divu apmetņu paliekas no 7. un 6. gadsimta pirms mūsu ēras.

Viduslaikos Dikaņka un tās apkārtne ietilpa [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas]] Kijivas vojevodistes teritorijā. 1430. gadā Dikaņka nonāca tatāru izcelsmes aristokrāta Leksadas Mansurksanoviča īpašumā.

[[Pilsētciemats|Pilsētciemata]] statusu Dikaņkai piešķīra 1957. gadā, 2024. gadā tas tika aizstāts ar ciemata statusu.

== Kultūra ==
Dikaņka ir [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] stāstu krājuma “''Vakari lauku sētā Dikaņkas tuvumā''” notikumu norises vieta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.valuewalk.com/2017/01/nikolai-gogol/|title=The Ukrainian Mystery Of Nikolai Gogol|publisher=ValueWalk|access-date=January 6, 2017|date=January 6, 2017|archive-date={{dat|2020|05|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200509224352/https://www.valuewalk.com/2017/01/nikolai-gogol/}}&lt;/ref&gt;

== Dikaņkas baznīcas ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;200&quot;&gt;
Attēls:Church of the Holy Trinity, 1780. Late Baroque. Dykanka.jpg|&lt;small&gt;Svētās Trīsvienības baznīca, 1780. gads. Vēlīnā baroka stilā.&lt;/small&gt;
Attēls:Church of St. Nicholas in the urban settlement Dikanka. The architect of M. A. Lvov, 1797..jpg|&lt;small&gt;Sv. Nikolaja baznīca Dikāņkā. 1797. gads.&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]]
[[Kategorija:Poltavas apgabals]]
[[Kategorija:Ukrainas ciemati]]</text>
      <sha1>8r7v1eurpr80ojh11j9wa2n52ic9dem</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Helsinku Universitāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459110</id>
    <revision>
      <id>4495875</id>
      <parentid>3851379</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T10:59:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4495875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2806" sha1="dsrl6cdqz8v1njf66hybd6ccb6eyk7m" xml:space="preserve">{{Universitātes infokaste
|native            = Helsinku Universitāte
|image             = Unioninkatu 34.jpg
|caption = Helsinku Universitātes galvenā ēka Helsinku Senāta laukumā
|latin_name        = 
|motto             = 
|tagline           = 
|established       = 1640
|vision            = 
|type              = publiska
|calendar          = 
|endowment         = 
|rector            = 
|faculty           = 
| map_type            = Somija#Eiropa
| latd  = 60.169444 | latNS  = N
| longd = 24.95 | longEW = E
| academic_staff    = 
| administrative_staff  = 7838
|students          = 31 200
|postgrad          = 
|doctoral          = 
|divinity          = 
|residents         = 
|other             = 
|profess           = 
|alumni            = 
|location          = {{FIN}}, [[Helsinki]]
|country           = 
|address           = 
|sports            = 
|colors            = 
|colours       = 
|nickname          = 
|mascot            = 
|fightsong         = 
|athletics         = 
|affiliations      = 
|nobel_laureates   = 
|website           = https://www.helsinki.fi/
|logo              =University of Helsinki.svg
|publictransit     = 
|footnotes         = 
}}

'''Helsinku Universitāte''' ({{val|fi|Helsingin yliopisto}}, {{val|sv|Helsingfors universitet}}, {{val|la|Universitas Helsingiensis}}) ir 1640. gadā dibināta universitāte [[Somija]]s galvaspilsētā [[Helsinki|Helsinkos]]. Senākā universitāte valstī.
Mācības oficiāli notiek abās Somijas valsts valodās (somu un zviedru), bet vecākos kursos bieži angliski. Mācības notiek 11 fakultātēs.

Dibināta kā '''Abo Karaliskā akadēmija''' ({{val|sv|Kungliga Akademien i Åbo}}) [[Turku]]. Pēc 1828. gada Turku ugunsgrēka pārcelta uz [[Helsinki]]em un nosaukta par '''Ķeizarisko Aleksandra universitāti''' ({{val|ru|Императорский Александровский университет}}). 1917. gadā ieguva mūsdienu nosaukumu.
Bijušo un esošo pasniedzēju un studentu vidū minami rakstnieks [[Juhani Ako]] (''Juhani Aho''), folklorists [[Ante Ārne]], politiķe [[Tarja Halonena]], politiķis [[Urho Kekonens]], matemātiķis [[Gesta Mitāgs-Leflers]] (''Gösta Mittag-Leffler''), politiķis [[Juho Kusti Pāsikivi]], politiķis [[Lauri Kristians Relanders]] (''Lauri Kristian Relander''), politiķis [[Olli Rēns]], jurists [[Kārlo Juho Stolbergs]] (''Kaarlo Juho Ståhlberg''), politiķis [[Pērs Ēvinds Svīnhūvuds]], programmētājs [[Līnuss Tūrvaldss]], rakstnieks [[Mika Valtari]] (''Mika Waltari''), ķīmiķis [[Arturi Ilmari Virtanens]], filozofs [[Georgs Henriks fon Vrigts]] (''Georg Henrik von Wright'').

== Ārējās norādes ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Universitātes Somijā]]
[[Kategorija:Helsinki]]</text>
      <sha1>dsrl6cdqz8v1njf66hybd6ccb6eyk7m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495876</id>
      <parentid>4495875</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T11:03:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2857" sha1="ebyzpfkaergspxexchsecbb43q0ljiu" xml:space="preserve">{{Universitātes infokaste
|native            = Helsinku Universitāte
|image             = Unioninkatu 34.jpg
|caption = Helsinku Universitātes galvenā ēka Helsinku Senāta laukumā
|latin_name        = 
|motto             = 
|tagline           = 
|established       = 1640
|vision            = 
|type              = publiska
|calendar          = 
|endowment         = 
|rector            = 
|faculty           = 
| map_type            = Somija#Eiropa
| latd  = 60.169444 | latNS  = N
| longd = 24.95 | longEW = E
| academic_staff    = 
| administrative_staff  = 7838
|students          = 31 200
|postgrad          = 
|doctoral          = 
|divinity          = 
|residents         = 
|other             = 
|profess           = 
|alumni            = 
|location          = {{FIN}}, [[Helsinki]]
|country           = 
|address           = 
|sports            = 
|colors            = 
|colours       = 
|nickname          = 
|mascot            = 
|fightsong         = 
|athletics         = 
|affiliations      = 
|nobel_laureates   = 
|website           = https://www.helsinki.fi/
|logo              =University of Helsinki.svg
|publictransit     = 
|footnotes         = 
}}

'''Helsinku Universitāte''' ({{val|fi|Helsingin yliopisto}}, {{val|sv|Helsingfors universitet}}, {{val|la|Universitas Helsingiensis}}) ir 1640. gadā dibināta universitāte [[Somija]]s galvaspilsētā [[Helsinki|Helsinkos]]. Senākā universitāte valstī.
Mācības oficiāli notiek abās Somijas valsts valodās (somu un zviedru), bet vecākos kursos bieži angliski. Mācības notiek 11 fakultātēs.

Dibināta kā '''Abo Karaliskā akadēmija''' ({{val|sv|Kungliga Akademien i Åbo}}) [[Turku]]. Pēc 1828. gada Turku ugunsgrēka pārcelta uz [[Helsinki]]em un nosaukta par '''Ķeizarisko Aleksandra universitāti''' (''Kejserliga Alexanders Universitetet i Finland'', {{val|ru|Императорский Александровский университет}}). 1917. gadā ieguva mūsdienu nosaukumu.
Bijušo un esošo pasniedzēju un studentu vidū minami rakstnieks [[Juhani Ako]] (''Juhani Aho''), folklorists [[Ante Ārne]], politiķe [[Tarja Halonena]], politiķis [[Urho Kekonens]], matemātiķis [[Gesta Mitāgs-Leflers]] (''Gösta Mittag-Leffler''), politiķis [[Juho Kusti Pāsikivi]], politiķis [[Lauri Kristians Relanders]] (''Lauri Kristian Relander''), politiķis [[Olli Rēns]], jurists [[Kārlo Juho Stolbergs]] (''Kaarlo Juho Ståhlberg''), politiķis [[Pērs Ēvinds Svīnhūvuds]], programmētājs [[Līnuss Tūrvaldss]], rakstnieks [[Mika Valtari]] (''Mika Waltari''), ķīmiķis [[Arturi Ilmari Virtanens]], filozofs [[Georgs Henriks fon Vrigts]] (''Georg Henrik von Wright'').

== Ārējās norādes ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Universitātes Somijā]]
[[Kategorija:Helsinki]]</text>
      <sha1>ebyzpfkaergspxexchsecbb43q0ljiu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495877</id>
      <parentid>4495876</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T11:05:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ pap</comment>
      <origin>4495877</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2865" sha1="tqlnxxl597stnr3mfnf6xy24ztmjvcf" xml:space="preserve">{{Universitātes infokaste
|native            = Helsinku Universitāte
|image             = Unioninkatu 34.jpg
|caption = Helsinku Universitātes galvenā ēka Helsinku Senāta laukumā
|latin_name        = 
|motto             = 
|tagline           = 
|established       = 1640
|vision            = 
|type              = publiska
|calendar          = 
|endowment         = 
|rector            = 
|faculty           = 
| map_type            = Somija#Eiropa
| latd  = 60.169444 | latNS  = N
| longd = 24.95 | longEW = E
| academic_staff    = 
| administrative_staff  = 7838
|students          = 31 200
|postgrad          = 
|doctoral          = 
|divinity          = 
|residents         = 
|other             = 
|profess           = 
|alumni            = 
|location          = {{FIN}}, [[Helsinki]]
|country           = 
|address           = 
|sports            = 
|colors            = 
|colours       = 
|nickname          = 
|mascot            = 
|fightsong         = 
|athletics         = 
|affiliations      = 
|nobel_laureates   = 
|website           = https://www.helsinki.fi/
|logo              =University of Helsinki.svg
|publictransit     = 
|footnotes         = 
}}

'''Helsinku Universitāte''' ({{val|fi|Helsingin yliopisto}}, {{val|sv|Helsingfors universitet}}, {{val|la|Universitas Helsingiensis}}) ir 1640. gadā dibināta universitāte [[Somija]]s galvaspilsētā [[Helsinki|Helsinkos]]. Senākā universitāte valstī.
Mācības oficiāli notiek abās Somijas valsts valodās (somu un zviedru), bet vecākos kursos bieži angliski. Mācības notiek 11 fakultātēs.

Dibināta kā '''Abo Karaliskā akadēmija''' ({{val|sv|Kungliga Akademien i Åbo}}) [[Turku]]. Pēc 1828. gada Turku ugunsgrēka pārcelta uz [[Helsinki]]em un nosaukta par '''Ķeizarisko Aleksandra Universitāti Somijā''' (''Kejserliga Alexanders Universitetet i Finland'', {{val|ru|Императорский Александровский университет}}). 1917. gadā ieguva mūsdienu nosaukumu.
Bijušo un esošo pasniedzēju un studentu vidū minami rakstnieks [[Juhani Ako]] (''Juhani Aho''), folklorists [[Ante Ārne]], politiķe [[Tarja Halonena]], politiķis [[Urho Kekonens]], matemātiķis [[Gesta Mitāgs-Leflers]] (''Gösta Mittag-Leffler''), politiķis [[Juho Kusti Pāsikivi]], politiķis [[Lauri Kristians Relanders]] (''Lauri Kristian Relander''), politiķis [[Olli Rēns]], jurists [[Kārlo Juho Stolbergs]] (''Kaarlo Juho Ståhlberg''), politiķis [[Pērs Ēvinds Svīnhūvuds]], programmētājs [[Līnuss Tūrvaldss]], rakstnieks [[Mika Valtari]] (''Mika Waltari''), ķīmiķis [[Arturi Ilmari Virtanens]], filozofs [[Georgs Henriks fon Vrigts]] (''Georg Henrik von Wright'').

== Ārējās norādes ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Universitātes Somijā]]
[[Kategorija:Helsinki]]</text>
      <sha1>tqlnxxl597stnr3mfnf6xy24ztmjvcf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495878</id>
      <parentid>4495877</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T11:07:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4495878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2865" sha1="sx6mmex58vp5rnfgbob9jxyqpal63pg" xml:space="preserve">{{Universitātes infokaste
|native            = Helsinku Universitāte
|image             = Unioninkatu 34.jpg
|caption = Helsinku Universitātes galvenā ēka Helsinku Senāta laukumā
|latin_name        = 
|motto             = 
|tagline           = 
|established       = 1640
|vision            = 
|type              = publiska
|calendar          = 
|endowment         = 
|rector            = 
|faculty           = 
| map_type            = Somija#Eiropa
| latd  = 60.169444 | latNS  = N
| longd = 24.95 | longEW = E
| academic_staff    = 
| administrative_staff  = 7838
|students          = 31 200
|postgrad          = 
|doctoral          = 
|divinity          = 
|residents         = 
|other             = 
|profess           = 
|alumni            = 
|location          = {{FIN}}, [[Helsinki]]
|country           = 
|address           = 
|sports            = 
|colors            = 
|colours       = 
|nickname          = 
|mascot            = 
|fightsong         = 
|athletics         = 
|affiliations      = 
|nobel_laureates   = 
|website           = https://www.helsinki.fi/
|logo              =University of Helsinki.svg
|publictransit     = 
|footnotes         = 
}}

'''Helsinku Universitāte''' ({{val|fi|Helsingin yliopisto}}, {{val|sv|Helsingfors universitet}}, {{val|la|Universitas Helsingiensis}}) ir 1640. gadā dibināta universitāte [[Somija]]s galvaspilsētā [[Helsinki|Helsinkos]]. Senākā universitāte valstī.
Mācības oficiāli notiek abās Somijas valsts valodās (somu un zviedru), bet vecākos kursos bieži angliski. Mācības notiek 11 fakultātēs.

Dibināta kā '''Abo Karaliskā akadēmija''' ({{val|sv|Kungliga Akademien i Åbo}}) [[Turku]]. Pēc 1828. gada Turku ugunsgrēka pārcelta uz [[Helsinki]]em un nosaukta par '''Ķeizarisko Aleksandra Universitāti Somijā''' (''Kejserliga Alexanders Universitetet i Finland'', {{val|ru|Императорский Александровский университет}}). 1917. gadā ieguva mūsdienu nosaukumu.
Bijušo un esošo pasniedzēju un studentu vidū minami rakstnieks [[Juhani Ako]] (''Juhani Aho''), folklorists [[Ante Ārne]], politiķe [[Tarja Halonena]], politiķis [[Urho Kekonens]], matemātiķis [[Gesta Mitāgs-Leflers]] (''Gösta Mittag-Leffler''), politiķis [[Juho Kusti Pāsikivi]], politiķis [[Lauri Kristians Relanders]] (''Lauri Kristian Relander''), politiķis [[Olli Rēns]], jurists [[Kārlo Juho Stolbergs]] (''Kaarlo Juho Ståhlberg''), politiķis [[Pērs Ēvinds Svīnhūvuds]], programmētājs [[Līnuss Tūrvaldss]], rakstnieks [[Mika Valtari]] (''Mika Waltari''), ķīmiķis [[Arturi Ilmari Virtanens]], filozofs [[Georgs Henriks fon Vrikts]] (''Georg Henrik von Wright'').

== Ārējās norādes ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Universitātes Somijā]]
[[Kategorija:Helsinki]]</text>
      <sha1>sx6mmex58vp5rnfgbob9jxyqpal63pg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Švolovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461889</id>
    <revision>
      <id>4495724</id>
      <parentid>4330476</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:56:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2704" sha1="1mvcs3vvad0skbjpeah14tx3r8wf4zw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|6|2}}
| name = 
| nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19
| nationalyears2 = 2010—2011
| nationalyears1 = 2010
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|07|18|sk|bez}}
| playername = Aleksandrs Švolovs
| nationalgoals2 = 0
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2010—2012
| years2 = 2012—2020
| years3 = 2014—2015
| nationalcaps3 = 7
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20
| nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18
| nationalgoals1 = 0
| birth_place = 
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]]
| caps1 = 51
| caps2 = 158
| caps3 = 37
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg|SC Freiburg II]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Vīsbādene}}
| nationalcaps2 = 2
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 189
| image = Alexander Schwolow.jpg
| caption = 
| nationalyears3 = 2011
| caps4 = 51
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]]
| goals4 = 0
| years4 = 2020—2023
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| years5 = 2022—2023
| caps5 = 23
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| years6 = 2023—2025
| caps6 = 7
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Skotija}} [[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]
| years7 = 2025—2026
| caps7 = 31
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}'''Aleksandrs Švolovs''' ({{Val|de|Alexander Schwolow}}, dzimis {{Dat|1992|6|2}}) ir [[Vācieši|vācu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Švolovs spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]''.

Iepriekš Švolovs ir spēlējis Vācijas komandās [[Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;]], ''[[SC Freiburg]]'', ''[[Hertha BSC]]'' un ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]'', kā arī Skotijas komandā ''[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]''.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Vācijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hesenē dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Švolovs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Hertha&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bīlefeldes &quot;Arminia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Heart of Midlothian FC spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]]</text>
      <sha1>1mvcs3vvad0skbjpeah14tx3r8wf4zw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aīsa Māndī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465123</id>
    <revision>
      <id>4495729</id>
      <parentid>4482125</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:05:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495729</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2431" sha1="0ein6jygk5nsuzl64drmuceprd8edtn" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|10|22}}
| image = Mandi asselosc 2425 (cropped).jpg
| years2 = 2016—2021
| years1 = 2010—2012
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| playername = Aīsa Māndī
| name = 
| ntupdate = {{dat|2026|07|18|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2026|07|18|SK|bez}}
| nationalcaps1 = 123
| nationalyears1 = 2014—
| nationalteam1 = {{fb|ALG}}
| nationalgoals1 = 8
| caption = Mendī 2024. gadā
| height = 184
| birth_place = 
| goals3 = 2
| goals2 = 7
| goals1 = 14
| currentclub = {{flaga|Spānija}} ''[[Levante UD|Levante]]''
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Šalonenšampaņa}}
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} ''[[Villarreal CF|Villarreal]]''
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Betis]]''
| clubs1 = {{flaga|Francija}} ''[[Stade de Reims|Reims]]''
| clubnumber = 
| caps3 = 54
| caps2 = 152
| caps1 = 161
| years3 = 2021—2024
| clubs4 = {{flaga|Francija}} ''[[Lille OSC]]''
| years4 = 2024—2026
| caps4 = 53
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} ''[[Levante UD|Levante]]''
| years5 = 2026—
| caps5 = 0
| goals5 = 0
}}
'''Aīsa Māndī''' ({{Val|ar|عيسى ماندي}}, {{Val|fr|Aïssa Mandi}}, dzimis {{Dat|1991|10|22}}) ir [[Alžīrija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Alžīrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Māndī pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandu ''[[Levante UD|Levante]]''.

[[Alžīrijas futbola izlase]]s sastāvā Māndī ir spēlējis [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Alžīrija'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Real Betis]] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Alžīrijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Mendī, Aīsa}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Marnā dzimušie]]
[[Kategorija:Alžīrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Alžīrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Betis spēlētāji]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:Levante UD spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>0ein6jygk5nsuzl64drmuceprd8edtn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zeki Čeliks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465406</id>
    <revision>
      <id>4495726</id>
      <parentid>4479938</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:01:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495726</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3152" sha1="kj5814u21vlfaxiv19fcayp23mipkq8" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|17}}
| years4 = 2018—2022
| nationalcaps1 = 11
| pcupdate = {{dat|2026|07|18|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|18|sk|bez}}
| name = 
| playername = Zeki Čeliks
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 2015—2016
| years2 = 2015—2016
| years3 = 2016—2018
| nationalcaps3 = 2
| nationalyears2 = 2013—2014
| nationalcaps4 = 9
| nationalcaps5 = 61
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2014
| nationalyears4 = 2017—2018
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U17
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Jildrima}}
| caps1 = 0
| caps2 = 34
| caps3 = 63
| caps4 = 118
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Karacabey Belediyespor|Karaceyspor]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[İstanbulspor]]
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U16
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 3
| goals4 = 6
| height = 180
| image = Zeki çelik 2020.jpg
| caption = Čeliks 2020. gadā
| nationalcaps2 = 12
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears5 = 2018—
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| caps5 = 106
| goals5 = 1
| years5 = 2022—2026
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| caps6 = 0
| years6 = 2026—
| goals6 = 0
}}'''Zeki Čeliks''' ({{Val|tr|Zeki Çelik}}, dzimis {{Dat|1997|2|17}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Čeliks pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]].

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] sastāvā Čeliks debitēja {{Dat|2018|6|5|5=bez}} mačā pret [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]]. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Lille'''

* [[Ligue 1]]: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bursas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Čeliks, Zeki}}
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>kj5814u21vlfaxiv19fcayp23mipkq8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leandro Trosārs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467152</id>
    <revision>
      <id>4495730</id>
      <parentid>4480366</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:09:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495730</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4612" sha1="a587e1lcwvso4ml4rl2zv9kj7k1qckh" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|4}}
| nationalcaps3 = 3
| ntupdate = {{dat|2026|07|18|SK|bez}}
| name = 
| playername = Leandro Trosārs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012—2019
| years2 = 2013
| years3 = 2013—2014
| years4 = 2014—2015
| caps6 = 116
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| goals6 = 25
| years6 = 2019—2023
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| goals7 = 27
| caps7 = 123
| years7 = 2023—2026
| nationalcaps4 = 8
| nationalcaps1 = 5
| nationalcaps5 = 1
| nationalcaps6 = 57
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 14
| nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U21
| nationalteam6 = {{fb|BEL}}
| nationalyears3 = 2011—2012
| nationalyears4 = 2012—2013
| nationalyears5 = 2016
| pcupdate = {{dat|2026|07|18|SK|bez}}
| nationalyears1 = 2010
| birth_place = 
| goals2 = 7
| caps1 = 83
| caps2 = 12
| caps3 = 17
| caps4 = 30
| clubnumber = 19
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Lommel United S.K.|Lommel United]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KVC Westerlo|Westerlo]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Lommel United S.K.|Lommel United]]
| countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Māsmehelena}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]
| goals1 = 27
| goals3 = 3
| nationalyears2 = 2010—2011
| goals4 = 16
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Oud-Heverlee Leuven]]
| years5 = 2015—2016
| caps5 = 30
| goals5 = 8
| height = 172
| image = RC Lens - Arsenal FC (03-10-2023) 26 (cropped).jpg
| caption = Trosārs 2023. gadā
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U17
| nationalyears6 = 2020—
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}'''Leandro Trosārs''' ({{Val|nl|Leandro Trossard}}, dzimis {{Dat|1994|12|4}}) ir [[Beļģija|Beļģijas]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Trosārs pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]].

== Sasniegumi ==
'''Genk'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2018—19
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2012—13

'''Westerlo'''

* [[Beļģijas futbola Otrā divīzija|Beļģijas Otrā divīzija]]: 2013—14

'''Arsenal'''
* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025—26]]&lt;ref&gt;{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06082023-arsenal_izglabjas_pielikta_laika_11_minut&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]s finālists: [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Beļģijas futbolists-aizmetnis}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Trosārs, Leandro}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limburgā (Beļģija) dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:KVC Westerlo spēlētāji]]
[[Kategorija:Oud-Heverlee Leuven spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>a587e1lcwvso4ml4rl2zv9kj7k1qckh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džamals Marijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467430</id>
    <revision>
      <id>4495794</id>
      <parentid>4265616</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T02:39:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495794</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7120" sha1="m2jyzy3bs1s7ozbk2p0xxfyug4l0brf" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Džamals Marijs
 |       vārds_orig = ''Jamal Murray''
 |           attēls = Jamal Murray free throw (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Džamals Marijs 2020. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|23}}
 |          dz_viet = {{vieta|Kanāda|Kičenera}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 193 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 98 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]], [[vieglais uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2016
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Grand River''&lt;br&gt;''Orangeville Prep''
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Kentuki Universitāte]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]
 |           numurs = 27
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 7., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2016. gada NBA drafts|2016]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2016|start}}-joprojām
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 
 |          klubs 2 = 
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA čempions]] &lt;small&gt;({{nbay|2022|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2016|end}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Džamals Marijs''' ({{val|en|Jamal Murray}}; dzimis {{dat|1997|2|23}}) ir [[Kanāda]]s [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2025. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubu [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]], 2023. gada [[NBA čempions]] tās sastāvā. [[Kanādas basketbola izlase]]s spēlētājs.

== Karjera ==
Augstskolu basketbolā Dž. Marijs pārstāvēja vienu no vadošajām [[NCAA]] komanām [[Kentuki Universitāte|Kentuki Universitāti]].

Pēc tikai vienas sezonas augstskolu basketbolā [[2016. gada NBA drafts|2016. gada NBA draftā]] viņu [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]] izraudzījās ar kopējo 7. numuru pirmajā kārtā. Ar otro sezonu Dž. Marijs nostiprinājās komandas starta pieciniekā, kļūstot par vienu no tās līderiem. Kopš 2019. gada &quot;Nuggets&quot; kvalificējās izslēgšanas spēlēm. 2019. gada vasarā spēlētājs noslēdza piecu gadu līgumu ar komandu, kas paredz 170 miljonu dolāru maksimālo atalgojumu.

2023. gadā kļuva par [[NBA čempions|NBA čempionu]] &quot;Nuggets&quot; sastāvā. 2024. gada septembrī klubs vienojās ar spēlētāju par līguma pagarināšanu uz 4 gadiem, kas garantē Dž. Marijam 208 miljoni dolāru lielu atalgojumu.

2025. gada 12. februārī viņš aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 55 punktus uzvarā pār [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] ar 132—121.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://clutchpoints.com/nba/denver-nuggets/nuggets-news-jamal-murray-55-point-explosion-trail-blazers|title=Jamal Murray's 55-point explosion vs. Trail Blazers has Nuggets fans going bonkers|last=Finnegan|first=Troy|website=ClutchPoints {{!}} Denver Nuggets News|access-date=2025-04-22|date=2025-02-13|language=en|archive-date=2025-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250324102747/https://clutchpoints.com/nba/denver-nuggets/nuggets-news-jamal-murray-55-point-explosion-trail-blazers}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis Kanādas U16 izlasē. [[Kanādas basketbola izlase]]s sastāvā piedalījās [[2015. gada Panamerikas spēles|2015. gada Panamerikas spēlēs]] [[Toronto]], kur mājinieku sastāvā izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīlijas izlasei]].

== Statistika ==
{{Basketbolista statistika}}

=== NBA ===

==== Regulārā sezona ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2016|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| '''82''' || 10 || 21,5 || 40,4 || 33,4 || 88,3 || 2,6 || 2,1 || 0,6 || 0,3 || 9,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2017|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| 81 || '''80''' || 31,7 || 45,1 || '''37,8''' || '''90,5''' || 3,7 || 3,4 || 1 || 0,3 || 16,7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2018|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| 75 || 74 || '''32,6''' || 43,7 || 36,7 || 84,8 || '''4,2''' || '''4,8''' || 0,9 || '''0,4''' || 18,2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2019|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| 59 || 59 || 32,3 || '''45,6''' || 34,6 || 88,1 || 4 || '''4,8''' || '''1,1''' || 0,3 || '''18,5'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 297 || 223 || 29,2 || 43,9 || 35,8 || 88,0 || 3,6 || 3,7 || 0,9 || 0,3 || 15,6
|}

==== Izslēgšanas spēles ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| 14 || 14 || 36,3 || 42,5 || 33,7 || '''90,3''' || 4,4 || 4,7 || '''1''' || 0,1 || 21,3
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| '''19''' || '''19''' || '''39,6''' || '''50,5''' || '''45,3''' || 89,7 || '''4,8''' || '''6,6''' || 0,9 || '''0,3''' || '''26,5'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 33 || 33 || 38,2 || 47,3 || 40,9 || 90,0 || 4,6 || 5,8 || 1 || 0,2 || 24,3
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Nuggets 2022–23 NBA čempioni}}

{{DEFAULTSORT:Marijs, Džamals}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Denveras &quot;Nuggets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>m2jyzy3bs1s7ozbk2p0xxfyug4l0brf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meisons Grīnvuds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>484629</id>
    <revision>
      <id>4495731</id>
      <parentid>4495485</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:10:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495731</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4146" sha1="f0rnytm3ygmd6m4d2ml10pqsvb61uxx" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|1}}
| birth_place = 
| caps1 = 83
| caption = Grīnvuds 2026. gadā
| clubnumber = 11
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Bredforda}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
| goals1 = 22
| height = 181&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/25266/Mason-Greenwood/overview|title=Mason Greenwood Marseille Forward, Profile &amp; Stats &amp;#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}&lt;/ref&gt;
| image = Mason Greenwood Fenerbahçe 20260717 (1) (cropped).jpg
| nationalcaps1 = 1
| nationalcaps2 = 6
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 4
| nationalcaps5 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U15
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalteam5 = {{fb|ENG}}
| nationalyears1 = 2015
| nationalyears2 = 2017—2018
| nationalyears3 = 2018
| nationalyears4 = 2019
| nationalyears5 = 2020
| pcupdate = {{dat|2026|07|18|SK|bez}}
| name = 
| playername = Meisons Grīnvuds
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2018—2024
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| years2 = 2023—2024
| caps2 = 33
| goals2 = 8
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| years3 = 2024—2026
| caps3 = 66
| goals3 = 37
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
| years4 = 2026—
| caps4 = 0
| goals4 = 0
}}
'''Meisons Vils Džons Grīnvuds''' ({{Val|en|Mason Will John Greenwood}}; dzimis {{Dat|2001|10|1}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]]. Kopš 2026. gada Grīnvuds pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]].

2022. gada janvārī Grīnvuds tika aizturēts aizdomās par sievietes izvarošanu un uzbrukumu, bet dažas dienas vēlāk par seksuālu vardarbību un draudiem nogalināt.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/uk-news/2022/feb/01/man-utd-footballer-mason-greenwood-further-arrested-over-sexual-assault|title=Man United’s Mason Greenwood further arrested on suspicion of sexual assault and threats to kill|work=The Guardian|access-date=2023-09-02|date=2022-02-01|last=Halliday|first=Josh|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Kopš tā brīža Grīnvuds nav trenējies ne ''Manchester United'', ne Anglijas izlases rindās. 2023. gada februāri visas apsūdzības pret viņu tika atceltas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/news/greater-manchester-news/manchester-united-footballer-mason-greenwood-26140868|title=Manchester United footballer Mason Greenwood has charges against him dropped|last=Blosse|first=Benjamin|website=Manchester Evening News|access-date=2023-09-02|date=2023-02-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada augustā ''Manchester United'' paziņoja, ka Grīnvuds komandu pametīs.

''Manchester United'' sastāvā debitēja {{Dat|2019|3|6||bez}} [[UEFA Čempionu līga]]s astotdaļfināla atbildes spēlē pret [[Francija]]s klubu ''[[Paris Saint-Germain]]''.

== Sasniegumi == 

'''Manchester United'''

* [[UEFA Eiropas līga]] finālists: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/57224112|title=Villarreal 1-1 Manchester United (11-10 on pens): David de Gea spot kick saved in epic Europa League final shootout|date=2021. gada 25. maijs|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Grīnvuds, Meisons}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>f0rnytm3ygmd6m4d2ml10pqsvb61uxx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brīvības laukums (Erevāna)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486780</id>
    <revision>
      <id>4495710</id>
      <parentid>4254656</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:10:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495710</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8697" sha1="8vo72q7e3xxb5ddbhzylxbyi29mdhd2" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}}
[[Attēls:Yerevan. Armenian National Academic Theatre of Opera and Ballet named after Alexander Spendiaryan P8200269 2350.jpg|thumb|300x300px|Brīvības laukuma skats]]
'''Brīvības laukums''' ({{Val-hy|Ազատության հրապարակ}}, {{Lang|hy-Latn|Azatut'yan hraparak}}), līdz 1991. gadam pazīstams arī kā '''Operas laukums''' un '''Teātra laukums''' (Թատերական հրապարակ, ''T'aterakan hraparak'' ), ir pilsētas laukums, kas atrodas [[Kentrona apkaime|Kentrona (Centra) apkaimē]] [[Erevāna|Erevānā]], [[Armēnija|Armēnijā]]. Laukums ir daļa no [[Erevānas Operas teātris|Erevānas Operas teātra]] kompleksa, atrodas tieši uz dienvidiem no operas ēkas, starp operas parku un Gulbju ezeru. Kopā ar [[Republikas laukums (Erevāna)|Republikas laukumu]] Brīvības laukums ir viens no diviem galvenajiem laukumiem Erevānas centrā. Tas robežojas ar četrām ielām: Tumanjana ielu, Terjana ielu, Sajat Nova prospektu un Maštoca prospektu. Laukumā atrodas rakstnieka [[Ovaness Tumanjans|Ovanesa Tumanjana]] un komponista [[Aleksandrs Spendiarjans|Aleksandra Spendiarjana]] statujas.

== Politikā ==
Laukumā notikušo demonstrāciju tradīciju dēļ tas Armēnijā tiek raksturots kā &quot;demokrātijas simbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.armenianow.com/news/politics/24749/liberty_square_armenia_opposition_government|title=Symbol of freedom or reminder of violence?: Opposition, city authorities continue battle over key Yerevan square|work=[[ArmeniaNow]]|access-date=12 November 2013|date=16 September 2010|last=Abrahamyan|first=Gayane|archive-date={{dat|2018|10|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181008031627/https://www.armenianow.com/news/politics/24749/liberty_square_armenia_opposition_government}}&lt;/ref&gt;

Laukumā var ietilpt, pēc dažādiem ieskatiem, apmēram 40 000,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikileaks.org/plusd/cables/08YEREVAN110_a.html|title=FEB 9 TER-PETROSSIAN RALLY THE BIGGEST SO FAR THIS SEASON; UNREALIZE HOPES FOR OPPOSITION ALLIANCE, BUT PROMINENT VETERANS' GROUP MEMBERS ANNOUNCE SUPPORT|last=Pennington|first=Joseph|publisher=[[Embassy of the United States, Yerevan]]|website=[[WikiLeaks]]}}&lt;/ref&gt; 42 000—45&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.aravot.am/2013/02/20/205508/|title=Ինչքան մարդ է տեղավորում Ազատության հրապարակը [How many people does the Freedom Square hold]|work=[[Aravot]]|date=20 February 2013|language=hy}}&lt;/ref&gt; vai līdz 50 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Martirosyan|first=Ara|script-title=hy:Որքա՞ն միտինգավոր է տեղավորվում Ազատության հրապարակում|url=http://www.azg.am/AM/2008021712|newspaper=[[Azg Daily]]|date=9 November 2008|language=hy|archive-url=https://web.archive.org/web/20140322174847/http://www.azg.am/AM/2008021712|archive-date=22 March 2014}}&lt;/ref&gt;

=== 1988. gads: Karabahas kustība ===
Pusapaļais laukums ir pazīstams ar savu nozīmīgo lomu mūsdienu Armēnijas vēsturē. Kopš [[Karabahas kustība]]s 1988. gada februārī Brīvības laukums ir kļuvis par populāru demonstrāciju centru. Lai apspiestu demonstrācijas, laukumu 1988. gadā vairākas reizes slēdza padomju policija un militārie spēki.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Malkasian|first=Mark|title=Gha-ra-bagh!: The Emergence of the National Democratic Movement in Armenia|date=1996|publisher=Wayne State Univ. Press|location=Detroit|isbn=9780814326046|quote=Residents awoke the next day [of 22 March 1988] to find Theater Square and the opera house ringed by fresh-faced soldiers...&quot;|url=https://archive.org/details/gharabaghemergen00malk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://articles.latimes.com/1988-07-10/news/mn-9462_1_troop-rally-back|title=Troops Sent Back to Armenia Capital After Mass Rally|work=[[Los Angeles Times]]|access-date=1 April 2014|date=10 July 1988}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1988/12/22/world/armenia-opens-to-show-capital-under-tight-lid.html|title=Armenia Opens To Show Capital Under Tight Lid|work=[[The New York Times]]|access-date=1 April 2014|date=22 December 1988|last=Keller|first=Bill}}&lt;/ref&gt;

=== Pēcvēlēšanu protesti ===
Pēc Armēnijas neatkarības 1991. gadā laukums ir bijusi galvenā pret valdību vērsto mītiņu vieta, īpaši pēc prezidenta vēlēšanām 1996., 2003., 2008. un 2013. gadā.

Pēc strīdīgajām 2008. gada prezidenta vēlēšanām laukumā pulcējās tūkstošiem opozīcijas līdera un Armēnijas pirmā prezidenta [[Levons Ter-Petrosjans|Levona Ter-Petrosjana]] atbalstītāju un sāka [[Sēdošā demonstrācija|sēdēt]]. 2008. gada 1. marta agrā rītā policija vardarbīgi izkliedēja šos mierīgos protestus, un civiliedzīvotājiem laukumu slēdza.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2008/03/03/world/europe/03armenia.html?_r=0|title=Emergency Order Empties Armenian Capital's Streets|work=[[The New York Times]]|date=3 March 2008|last=Tavernise|first=Sabrina}}&lt;/ref&gt; Aptuveni 20 dienas laukumu kontrolēja policija un bruņotie spēki, lai īstenotu ārkārtas stāvokli. Pēc tam to slēdza mītiņiem vairāk nekā uz trim gadiem, līdz 2011. gada 17. martam, kad lielu mītiņu sarīkoja Ter-Petrosjana [[Armēnijas Nacionālais kongress]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.rferl.org/content/armenian_opposition_rally_new_elections/2341470.html|title=Armenian Opposition Reoccupies Key Square As Protests Grow In Strength|access-date=27 May 2013|date=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;

== Pazemes autostāvvieta ==
2008. gada 28. augustā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.panorama.am/am/society/2010/05/24/parking/?sw|work=panorama.am|title=Ազատության հրապարակը վերադարձվեց երևանցիներին` 500-տեղանոց ավտոկանգառով|date=24 May 2010|language=hy|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2014|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141114234051/http://www.panorama.am/am/society/2010/05/24/parking/?sw}}&lt;/ref&gt; Armēnijas valdība pieņēma lēmumu sākt pazemes autostāvvietas būvniecību zem laukuma, lai atslogotu apkārtējās ielas, kur stāvošas automašīnas bieži apgrūtināja satiksmi. Opozīcija apgalvoja, ka lēmuma mērķis bija novērst demonstrācijas tur, lai gan valdība šos apgalvojumus noraidīja. 2010. gada 24. maijā tika atvērta trīsstāvu autostāvvieta līdz 500 automašīnām, piedaloties Erevānas mēram Gagikam Beglarjanam un prezidentam [[Seržs Sargsjans|Seržam Sargsjanam]]. Projekta izmaksas bija aptuveni 10,5 miljoni USD.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://asbarez.com/81204/new-underground-car-park-inaugurated-in-armenian-capital/|title=New Underground Parking Structure Inaugurated in Armenian Capital|work=[[Asbarez]]|date=24 May 2010|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2014|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141129023236/http://asbarez.com/81204/new-underground-car-park-inaugurated-in-armenian-capital/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://armenpress.am/eng/news/604510/the-underground-parking-lot-of-the-freedom-square-opened-with-participation-of-the-armenian-president.html|title=The Underground Parking Lot of the Freedom Square opened with Participation of the Armenian President|date=24 May 2010}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Karabakh movement demonstration at Yerevan Opera square (4).jpg|[[Karabahas kustība]], 1988
Attēls:Armenian Presidential Elections 2008 Protest Day 5 - Opera Square night.jpg|2008. gada Armēnijas prezidenta vēlēšanu protesti: Tūkstošiem protestētāju Brīvības laukumā tipiskā vakarā (24. februārī)
Attēls:Armenian Presidential Elections 2008 Protest Day 5 - Opera Square tents.jpg|2008. gada protesti: uzceltas teltis
Attēls:Armenian Presidential Elections 2008 Protest Day 11 - Opera Square water cleaning.jpg|2008. gada protesti: Autocisterna ar ūdeni pēc valdības represijām attīra Operas laukumu no gruvešiem un asinīm
Attēls:Armenian Presidential Elections 2008 Protest Mar 21 - Opera Square general view.jpg|2008. gada protesti: Nemieru policija un armija okupē un bloķē piekļuvi Brīvības laukumam, kā arī citiem lielākajiem laukumiem Erevānā, 21. martā
Attēls:April 8 2011 ANC protest Yerevan.JPG|2011. gada Armēnijas protesti
Attēls:Raffi Hovannisian 22 Feb 2013.jpg|2013. gada Armēnijas protesti
Attēls:Հոկտեմբերի 10, Ազատության հրապարակ.JPG|10.10.2014
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Erevāna]]
[[Kategorija:Laukumi Armēnijā]]</text>
      <sha1>8vo72q7e3xxb5ddbhzylxbyi29mdhd2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Robins Gozenss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>488204</id>
    <revision>
      <id>4495720</id>
      <parentid>4330424</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:50:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495720</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5708" sha1="0w8z3o3wulft99li9a1hfcuuyzzbecr" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Robins Gozenss
| image = Robin Gosens 01 (cropped).jpg
| image_size = 180px
| caption = Robins Gozenss 2018. gadā
| fullname = ''Robin Everardus Gosens''
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|7|5}}
| birth_place = {{vieta|Vācija|Emmeriha pie Reinas}}
| height = 184
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| clubnumber = 8
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| youthyears1 = 2000—2007
| youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} Fortuna Elten
| youthyears2 = 2007—2009
| youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} 1. FC Bocholt
| youthyears3 = 2009—2012
| youthclubs3 = {{flaga|Vācija}} VfL Rhede
| youthyears4 = 2012—2014
| youthclubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]]
| years1 = 2014—2015
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2014—2015
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Dordrecht|Dordrecht]]
| caps2 = 47
| goals2 = 3
| years3 = 2015—2017
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Heracles Almelo]]
| caps3 = 60
| goals3 = 4
| years4 = 2017—2022
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]
| caps4 = 121
| goals4 = 25
| nationalyears1 = 2020—
| nationalteam1 = {{fb|Vācija}}
| nationalcaps1 = 24
| nationalgoals1 = 2
| club-update = {{dat|2025|07|18|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|18|sk|bez}}
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]]
| years5 = 2022
| caps5 = 7
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]]
| years6 = 2022—2023
| caps6 = 32
| goals6 = 3
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| years7 = 2023—2025
| caps7 = 31
| goals7 = 6
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| years8 = 2024—2025
| caps8 = 32
| goals8 = 5
| clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 26
| goals9 = 3
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| years10 = 2026—
| caps10 = 0
| goals10 = 0
}}
'''Robins Everards Gozenss''' ({{val|de|Robin Everardus Gosens}}; dzimis {{dat|1994|7|5}}) ir vācu [[futbolists]], kas spēlē malējā [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] vai [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]] komandu [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;]], kas viņu īrē no ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]''.

== Karjera ==
Pārstāvējis klubu ''Fortuna Elten'', ''1. FC Bocholt'' un ''VfL Rhede'' bērnu un jauniešu komandas. 2012. gadā pievienojās [[Nīderlande]]s klubam ''[[SBV Vitesse|Vitesse]]''. Tajā sākotnēji spēlēja jauniešu komandā, bet vēlāk tika izīrēts Nīderlandes otrās spēcīgākās līgas ''Eerste Divisie'' klubam ''[[FC Dordrecht|Dordrecht]]''. Gozenss palīdzēja klubam iekļūt ''[[Eredivisie]]'' un aizvadīja tajā nākamo sezonu. 2015. gada vasarā pārgāja uz citu Nīderlandes klubu ''[[Heracles Almelo]]''. 2017. gada jūnijā pievienojās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam ''[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]''. 2022. gadā uz īres tiesībām pievienojies ''[[Inter Milan]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/2022/01/27/robin-gosens-new-inter-player.html|title=Robin Gosens signs for Inter|website=Inter Official Site|access-date=2022-01-28}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā par 15 miljoniem eiro pievienojies savai pirmajai [[Vācijas Bundeslīga]]s komandai [[1. FC Union Berlin|''Union Berlin'']]. Gozens kļuva par ''Union Berlin'' kluba visdārgāko pirkumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbb24.de/sport/beitrag/2023/08/fussball-bundesliga-union-berlin-robin-gosens-inter-mailand.html|title=Union Berlin verpflichtet Nationalspieler Robin Gosens von Inter Mailand|website=www.rbb24.de|access-date=2023-08-16|date=2023-08-16|language=de|archive-date=2023-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230823225631/https://www.rbb24.de/sport/beitrag/2023/08/fussball-bundesliga-union-berlin-robin-gosens-inter-mailand.html}}&lt;/ref&gt;

[[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasē]] debitēja {{dat|2020|9|3||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasi]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=30946 |title=Robin Gosens, international footballer |language=en |website=eu-football.info|accessdate={{dat|2021|6|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Gozenss tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. Spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] guva savus pirmos vārtus finālturnīros.

== Sasniegumi ==

'''Inter Milan'''

* [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Vācijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gozenss, Robins}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Heracles Almelo spēlētāji]]
[[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>0w8z3o3wulft99li9a1hfcuuyzzbecr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klaudija Kardināle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>498955</id>
    <revision>
      <id>4495766</id>
      <parentid>4340084</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T19:51:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>IvanScrooge98</username>
        <id>55146</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ attēls</comment>
      <origin>4495766</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3650" sha1="iwhsaapunbdt365s7xjwm4zm2ek2w0q" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Klaudija Kardināle
| vārds_orig = ''Claudia Cardinale''
| attēls = Claudia Cardinale (1960 hq).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Kardināle 1960. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1938|4|15}}
| dz. vieta = [[Attēls:Flag of Tunisia with French canton.svg|25px]] [[Tunisa]], [[Franču protektorāts Tunisā]] (tagad [[Tunisija]])
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2025|9|23|1938|4|15}}
| miršanas vieta = {{vieta|Francija|Nemūra}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 1957—2025
| dzīvesbiedrs = 
* Franko Kristaldi (partnerattiecības, 1966–1975, šķīrušies)
* Paskvāle Skvitjēri (partnerattiecības, 1975–2017, miris)
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}'''Kloda Žozefina Roza &quot;Klaudija&quot; Kardināle''' ({{Val|fr|Claude Joséphine Rose &quot;Claudia&quot; Cardinale}}; dzimusi {{Dat|1938|4|15}}; mirusi {{Dat|2025|9|23}}) bija [[Tunisija|Tunisijā]] dzimusi [[Itāļi|itāļu]] [[aktrise]].

Piedalījusies vairākās pazīstamās 60. un 70. gadu filmās, galvenokārt franču un itāļu filmās, bet arī vairākās amerikāņu filmās. Kino debitējusi [[Omārs Šarifs|Omāra Šarifa]] filmā &quot;[[Goha]]&quot; (''Goha'', 1958). Kardināle kļuva par vienu no itāļu atpazīstamākajām aktrisēm, pateicoties filmām &quot;[[Roko un viņa brāļi]]&quot; (1960), ''[[La ragazza con la valigia]]'' (1961), ''[[Cartouche]]'' (1962), &quot;[[Leopards (filma)|Leopards]]&quot; (''Il Gattopardo'', 1963) un &quot;[[Astoņarpus]]&quot; (1963). Vēlāk piedalījusies tādās [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmās kā &quot;[[Rozā pantera (1963. gada filma)|Rozā pantera]]&quot; (''The Pink Panther'', 1963), ''[[Blindfold]]'' (1966), ''[[Lost Command]]'' (1966), ''[[The Professionals]]'' (1966), ''[[Don't Make Waves]]'' (1967) un [[Serdžo Leone]]s filmā &quot;[[Reiz rietumos]]&quot; (1968).

Vēlāk atgriezusies Eiropā un piedalījusies tādās filmās kā ''[[Il giorno della civetta]]'' (1968), ''[[Bello onesto emigrato Australia sposerebbe compaesana illibata]]'' (1971), ''[[I guappi]]'' (1974), &quot;[[Korleone (filma)|Korleone]]&quot; (''Corleone'', 1978) &quot;[[Fickaraldo]]&quot; (1982) un ''[[Claretta]]'' (1984).

Saņēmusi daudzus apbalvojumu kinofestivālos, tai skaitā [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]] Pasineti balvu (1984) un Zelta lauvu par mūža ieguldījumu (1993), kā arī [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes kinofestivāla]] Zelta lāci par mūža ieguldījumu (2002).

Klaudija Kardināle nomira 87 gadu vecumā 2025. gada 23. septembrī savās mājās Nemūras pilsētā Francijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120088626/muziba-devusies-italu-kino-diva-klaudija-kardinale|title=Mūžībā devusies itāļu kino dīva Klaudija Kardināle |accessdate=2025-09-24 |website=Delfi.lv |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kardināle, Klaudija}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Itālijas kinoaktrises]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]</text>
      <sha1>iwhsaapunbdt365s7xjwm4zm2ek2w0q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bogdans Bogdanovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500738</id>
    <revision>
      <id>4495859</id>
      <parentid>4367886</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T09:43:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4495859</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9038" sha1="sn8h1x3z4653rirk85dv1i5x8r96umn" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Bogdans Bogdanovičs
 |       vārds_orig = ''Богдан Богдановић''
 |           attēls = Bogdan (51636059777) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Bogdans Bogdanovičs 2021. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|8|18}}
 |          dz_viet = {{vieta|Dienvidslāvija|Serbijas Republika|Belgrada|td=Serbija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[serbi|serbs]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=198}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=102}}
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 2010
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]]
 |           numurs = 31
 |             līga = [[NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 27., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2014. gada NBA drafts|2014]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2010—2014
 |          klubs 1 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas &quot;Partizan&quot; (basketbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2014—2017
 |          klubs 2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2019|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2024|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2024|end}}—{{nbay|2025|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{bk|Serbija}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             balv = 
 |       sasniegumi = 
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2017|end}})&lt;/small&gt;
* NBA ''Rising Stars Challenge MVP'' &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;
* [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions &lt;small&gt;(2017)&lt;/small&gt;
* [[Turcijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2016, 2017)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Serbija}}}}
{{Medaļa|Competition|[[Olimpiskās spēles]]}}
{{Medaļa|Silver|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]]|Basketbols}}
{{MedalBronze|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Basketbols]]}}
{{Medaļa|Competition|[[FIBA Pasaules kauss|Pasaules kauss]]}}
{{Medaļa|Silver|[[2014. gada FIBA Pasaules kauss|Spānija 2014]]|Basketbols}}
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{Medaļa|Silver|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2017]]|Basketbols}}
{{Medaļa|Competition|[[Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|U19 Pasaules čempionāts]]}}
{{Medaļa|Silver|[[2011. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|Latvija 2011]]|Basketbols}}
}}
'''Bogdans Bogdanovičs''' ({{val|sr|Богдан Богдановић}}; dzimis {{dat|1992|8|18||bez}} [[Belgrada|Belgradā]]) ir [[serbi|serbu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. [[Serbijas basketbola izlase]]s dalībnieks, olimpisko spēļu, Pasaules kausa un Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs tās sastāvā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]]. Pirms nonācis NBA sasniedza labus panākums [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], tostarp kļūstot par līgas čempionu 2017. gadā.

== Karjera ==
Basketbolā trenēties sācis jauniešu komandā ''ŠKK Zvezdara'' dzimtajā [[Belgrada|Belgradā]]. Vēlāk nonācis [[Belgradas &quot;Partizan&quot; (basketbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]] sistēmā.

[[2014. gada NBA drafts|2014. gada NBA draftā]] B. Bogdanoviču izraudzījās [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]] ar kopējo 27. kārtas numuru pirmajā kārtā. Pēc drafta spēlētājs turpināja spēlēt Eiropā, noslēdzot līgumu ar vienu no labākajiem klubiem [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]. Tā sastāvā viņš kļuva par [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu 2017. gadā un divreiz uzvarēja [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas Basketbola līgā]] (2016, 2017).

2016. gada NBA drafta naktī [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]] tiesības uz B. Bogdanoviču aizmainīja uz [[Sakramento &quot;Kings&quot;]] pret [[Markīzs Kriss|Markīzu Krisu]] (kopā ar B. Bogdanoviču aizmainīti tika vēl divi spēlētāji un nākotnes drafta tiesības). Vēl vienu sezonu aizvadījis [[Stambula|Stambulā]], 2017. gada jūlijā B. Bogdanovičs noslēdza līgumu ar &quot;Kings&quot;, kuriem joprojām piederēja tiesības uz spēlētāju. Savā pirmajā sezonā NBA viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskajā debitantu otrajā izlasē]], kā arī piedalījās ''Rising Stars Challenge MVP'' spēlē [[2017. gada NBA Visu Zvaigžņu spēle|2017. gada Visu Zvaigžņu spēles]] nedēļas nogales ietvaros, kur tika atzīts par spēles vērtīgāko spēlētāju.

2020. gada novembrī &quot;Kings&quot; mēģināja veikt ''sign-and-trade'' maiņas darījumu, nosūtot B. Bogdanoviču uz [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]]. Šis darījums neizdevās un 24. novembrī spēlētājs noslēdza 4 gadu līgumu ar [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]], kas paredzēja 72 miljonu dolāru lielu atalgojumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/hawks/news/hawks-sign-restricted-free-agent-bogdan-bogdanovic|title=Atlanta Hawks Sign Restricted Free Agent Bogdan Bogdanovic|work=NBA.com|date=24 November 2020}}&lt;/ref&gt; 2025. gada februārī B. Bogdanovičs kopā ar trīs nākotnes otrās kārtas drafta izvēlēm tika aizmainīts uz [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] pret [[Terenss Manns|Terensu Mannu]] un [[Bons Hailends|Bonu Hailendu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/clippers-hawks-trade-bogdan-bogdanovic|title=Clippers acquire Bogan Bogdanović from Hawks in 3-player deal {{!}} NBA.com|website=NBA|access-date=2025-05-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā viņš parakstīja līgumu ar citu [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]].

=== Nacionālā izlase ===
Spēlējis Serbijas jaunatnes izlasēs. [[Serbijas basketbola izlase|Serbijas pieaugušo izlases]] sastāvā izcīnījis [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpisko spēļu]], [[2014. gada FIBA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] un Eiropas čempionāta sudraba medaļas. [[2019. gada FIBA Pasaules kauss|2019. gada FIBA Pasaules kausa]] turnīrā B. Bogdanovičs kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju, taču Serbijas izlase palika tikai 5. vietā noslēguma tabulā. [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] Serbijas izlases sastāvā izcīnīja bronzas medaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/serbija-pret-vaciju-valibas-nepielauj-un-tiek-pie-parizes-os-bronzas/|title=Serbija pret Vāciju vaļības nepieļauj un tiek pie Parīzes OS bronzas|accessdate= {{dat|2024|8|10||bez}}|author=|date=|website=sportaziņas.com}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bogdanovičs, Bogdans}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Belgradā dzimušie]]
[[Kategorija:Serbijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Sakramento &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Clippers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hjūstonas &quot;Rockets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Serbijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Serbijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:Basketbola Eirolīgas čempioni]]</text>
      <sha1>sn8h1x3z4653rirk85dv1i5x8r96umn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niks Klekstons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>502399</id>
    <revision>
      <id>4495851</id>
      <parentid>3803084</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T09:07:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4495851</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4823" sha1="sq4fifd6kiscfsogs7j8rigp8y71xgk" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Niks Klekstons
 |       vārds_orig = ''Nic Claxton''
 |           attēls = Nicolas Claxton (49165813553) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Niks Klekstons 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|17}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Grīnvila}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 211 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 98 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[spēka uzbrucējs]]&lt;br&gt;[[centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Legacy Charter School'' ([[Dienvidkarolīna]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Džordžijas Universitāte]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |           numurs = 9
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 31., otrajā kārtā
 |          dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}—{nbay|2025|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Nikolass (Niks) Devīrs Klekstons''' ({{val|en|Nicolas Devir Claxton}}; dzimis {{dat|1999|4|17}} [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]], bet visu līdzšinējo profesionālā basketbola karjeru aizvadījis [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]. Pārstāv [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase|ASV Virdžīnu Salu basketbola izlasi]].

== Karjera ==
Augstskolu basketbolā pārstāvēja [[NCAA]] komandu [[Džordžijas Universitāte]]s &quot;Bulldogs&quot;. Pēc divām sezonām augstskolu basketbolā pieteicās NBA draftam un [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] viņu [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]] izraudzījās ar kopējo 31. numuru otrajā kārtā. Pirmajā sezonā pārmaiņus spēlējis &quot;Nets&quot; un kluba [[NBA G Līga|G Līga]]s komandas [[Longailendas &quot;Nets&quot;]] sastāvā.

2026. gada jūlijā N. Klekstons tika aizmainīts uz [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]] plašā četru komandu maiņas darījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bulls.com/news/chicago-bulls-acquire-nic-claxton-in-four-team-trade|title=Chicago Bulls acquire Nic Claxton in four-team trade {{!}} Chicago Bulls|website=bulls.com|access-date=2026-07-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jauniešu vecumā pārstāvējis [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase|ASV Virdžīnu Salu basketbola izlasi]], jo no [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] lielākās salas [[Sentomasa]]s ir cēlies viņa tēvs [[Čārlzs Klekstons]], kurš arī bijis basketbolists, aizvadījis trīs spēles NBA. 2018. gada vasarā debitēja salu valsts pieaugušo nacionālajā izlasē, piedaloties [[2019. gada FIBA Pasaules kauss|2019. gada FIBA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēs.

== Atsauces ==
{{atsuaces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Klekstons, Niks}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkarolīnā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:ASV Virdžīnu basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Bruklinas &quot;Nets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Bulls&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>sq4fifd6kiscfsogs7j8rigp8y71xgk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495852</id>
      <parentid>4495851</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T09:08:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495852</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4824" sha1="gw30034y9mp2f76v5dbe57rrh93bxps" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Niks Klekstons
 |       vārds_orig = ''Nic Claxton''
 |           attēls = Nicolas Claxton (49165813553) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Niks Klekstons 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|17}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Grīnvila}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 211 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 98 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[spēka uzbrucējs]]&lt;br&gt;[[centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Legacy Charter School'' ([[Dienvidkarolīna]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Džordžijas Universitāte]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |           numurs = 9
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 31., otrajā kārtā
 |          dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2025|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Nikolass (Niks) Devīrs Klekstons''' ({{val|en|Nicolas Devir Claxton}}; dzimis {{dat|1999|4|17}} [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]], bet visu līdzšinējo profesionālā basketbola karjeru aizvadījis [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]. Pārstāv [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase|ASV Virdžīnu Salu basketbola izlasi]].

== Karjera ==
Augstskolu basketbolā pārstāvēja [[NCAA]] komandu [[Džordžijas Universitāte]]s &quot;Bulldogs&quot;. Pēc divām sezonām augstskolu basketbolā pieteicās NBA draftam un [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] viņu [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]] izraudzījās ar kopējo 31. numuru otrajā kārtā. Pirmajā sezonā pārmaiņus spēlējis &quot;Nets&quot; un kluba [[NBA G Līga|G Līga]]s komandas [[Longailendas &quot;Nets&quot;]] sastāvā.

2026. gada jūlijā N. Klekstons tika aizmainīts uz [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]] plašā četru komandu maiņas darījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bulls.com/news/chicago-bulls-acquire-nic-claxton-in-four-team-trade|title=Chicago Bulls acquire Nic Claxton in four-team trade {{!}} Chicago Bulls|website=bulls.com|access-date=2026-07-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jauniešu vecumā pārstāvējis [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase|ASV Virdžīnu Salu basketbola izlasi]], jo no [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] lielākās salas [[Sentomasa]]s ir cēlies viņa tēvs [[Čārlzs Klekstons]], kurš arī bijis basketbolists, aizvadījis trīs spēles NBA. 2018. gada vasarā debitēja salu valsts pieaugušo nacionālajā izlasē, piedaloties [[2019. gada FIBA Pasaules kauss|2019. gada FIBA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēs.

== Atsauces ==
{{atsuaces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Klekstons, Niks}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkarolīnā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:ASV Virdžīnu basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Bruklinas &quot;Nets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Bulls&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>gw30034y9mp2f76v5dbe57rrh93bxps</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495853</id>
      <parentid>4495852</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T09:09:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4495853</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4824" sha1="an1sns4k2434v1wsgoskndd92c6blx0" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Niks Klekstons
 |       vārds_orig = ''Nic Claxton''
 |           attēls = Nicolas Claxton (49165813553) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Niks Klekstons 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|17}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Grīnvila}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 211 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 98 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[spēka uzbrucējs]]&lt;br&gt;[[centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Legacy Charter School'' ([[Dienvidkarolīna]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Džordžijas Universitāte]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |           numurs = 9
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 31., otrajā kārtā
 |          dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2025|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Nikolass (Niks) Devīrs Klekstons''' ({{val|en|Nicolas Devir Claxton}}; dzimis {{dat|1999|4|17}} [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]], bet visu līdzšinējo profesionālā basketbola karjeru aizvadījis [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]. Pārstāv [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase|ASV Virdžīnu Salu basketbola izlasi]].

== Karjera ==
Augstskolu basketbolā pārstāvēja [[NCAA]] komandu [[Džordžijas Universitāte]]s &quot;Bulldogs&quot;. Pēc divām sezonām augstskolu basketbolā pieteicās NBA draftam un [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] viņu [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]] izraudzījās ar kopējo 31. numuru otrajā kārtā. Pirmajā sezonā pārmaiņus spēlējis &quot;Nets&quot; un kluba [[NBA G Līga|G Līga]]s komandas [[Longailendas &quot;Nets&quot;]] sastāvā.

2026. gada jūlijā N. Klekstons tika aizmainīts uz [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]] plašā četru komandu maiņas darījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bulls.com/news/chicago-bulls-acquire-nic-claxton-in-four-team-trade|title=Chicago Bulls acquire Nic Claxton in four-team trade {{!}} Chicago Bulls|website=bulls.com|access-date=2026-07-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jauniešu vecumā pārstāvējis [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase|ASV Virdžīnu Salu basketbola izlasi]], jo no [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] lielākās salas [[Sentomasa]]s ir cēlies viņa tēvs [[Čārlzs Klekstons]], kurš arī bijis basketbolists, aizvadījis trīs spēles NBA. 2018. gada vasarā debitēja salu valsts pieaugušo nacionālajā izlasē, piedaloties [[2019. gada FIBA Pasaules kauss|2019. gada FIBA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Klekstons, Niks}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkarolīnā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:ASV Virdžīnu basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Bruklinas &quot;Nets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Bulls&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>an1sns4k2434v1wsgoskndd92c6blx0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>504831</id>
    <revision>
      <id>4495759</id>
      <parentid>4494126</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T18:29:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ pap</comment>
      <origin>4495759</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="297239" sha1="7nb3fpzdrmsz52g4izgnots9eu4sk4a" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva ===
2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. 
Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja  darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;
Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026&lt;/ref&gt; 
Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 &lt;/ref&gt;

25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026&lt;/ref&gt;
10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusɡadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā 456 000 uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija – vairāk nekā 1100, atbalsta vienības – apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. ɡada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Saphir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
[[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada  15. jūnijā]]
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt;
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;

5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026&lt;/ref&gt;
Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes &quot;[[Kinžal]]&quot;, spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona &quot;Geraņ 2&quot; uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026&lt;/ref&gt; 

Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026&lt;/ref&gt; 
 
Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.&lt;ref&gt;[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī
Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā 
National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā
Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā
Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt; Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā.
26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;
29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026&lt;/ref&gt;

3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai &quot;Progress&quot; [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] &quot;[[FP-5 Flamingo]]&quot; uzbruka militārā uzņēmuma &quot;VNIIR – Progress&quot; ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām &quot;[[Iskander]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026&lt;/ref&gt;

12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra &quot;Unian&quot; informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026&lt;/ref&gt;
12. jūlijā Ukrainas bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana ===
{{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}}
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>7nb3fpzdrmsz52g4izgnots9eu4sk4a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alekss Krāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508493</id>
    <revision>
      <id>4495728</id>
      <parentid>4243685</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:04:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495728</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3912" sha1="m9wzjnwyuek23rz00p9au29f2t6jcxs" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Alekss Krāls
| nationalyears5 = 2017—2018
| nationalteam2 = {{flaga|Čehija}} Čehija U18
| nationalcaps2 = 13
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2016—2017
| nationalteam3 = {{flaga|Čehija}} Čehija U19
| nationalcaps3 = 20
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2017
| nationalteam4 = {{flaga|Čehija}} Čehija U20
| nationalcaps4 = 3
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam5 = {{flaga|Čehija}} Čehija U21
| nationalgoals1 = 1
| nationalcaps5 = 9
| nationalgoals5 = 1
| nationalyears6 = 2019—
| nationalteam6 = {{fb|CZE}}
| nationalcaps6 = 48
| nationalgoals6 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|07|18|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|18|SK|bez}}
| name = 
| caption = Krāls 2019. gadā
| birth_date = 
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalcaps1 = 18
| image = SPA-ZEN 09.19 (2).jpg
| years2 = 2019
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|19}}
| cityofbirth = {{vieta|Slovākija|Košice}}
| height = 186
| currentclub = {{flaga|Dānija}} [[FC København|København]]
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2017—2019
| clubs1 = {{flaga|Čehija}} [[FK Teplice|Teplice]]
| caps1 = 43
| goals1 = 1
| clubs2 = {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]
| nationalteam1 = {{flaga|Čehija}} Čehija U17
| caps2 = 18
| goals2 = 0
| years3 = 2019—2024
| clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]
| caps3 = 53
| goals3 = 0
| years4 = 2021—2022
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]]
| caps4 = 1
| goals4 = 0
| nationalyears1 = 2014—2015
| birth_place = 
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| years5 = 2022—2023
| caps5 = 29
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| years6 = 2023—2024
| caps6 = 24
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| years7 = 2024—2026
| caps7 = 44
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]]
| years8 = 2024—2025
| caps8 = 37
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Dānija}} [[FC København|København]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 0
| goals9 = 0
}}'''Alekss Krāls''' ({{Val|cz|Alex Král}}, dzimis {{Dat|1998|5|19}}) ir [[Čehija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Čehijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Krāls pārstāv [[Dānijas Superlīga]]s komandu ''[[FC København|København]]''.

Iepriekš spēlējis Čehijas komandās [[FK Teplice|''Teplice'']] un [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']], Krievijas komandā ''[[FK Spartak Maskava|Spartak Maskava]]'', Anglijas komandā ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'', Vācijas komandās ''[[FC Schalke 04|Schalke 04]]'' un [[1. FC Union Berlin|''Union Berlin'']], kā arī Spānijas komandā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]].''

Čehijas futbola izlases sastāvā debitējis 2019. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Slavia Prague'''

* [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2018—19
* [[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kauss]]: 2018—19

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Čehijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Krāls, Alekss}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Košices apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas futbolisti]]
[[Kategorija:Čehijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Teplice spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Slavia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]]
[[Kategorija:FC København spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>m9wzjnwyuek23rz00p9au29f2t6jcxs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alekss Gārlends</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514253</id>
    <revision>
      <id>4495797</id>
      <parentid>4331437</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T03:18:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sàádî</username>
        <id>141076</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:2024-03-14 SXSW Civil-War 3 (cropped).jpg]] → [[File:2024-03-14 Alex Garland SXSW Civil-War 3 (cropped).jpg]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name)</comment>
      <origin>4495797</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4805" sha1="a0vp6a3pf6my2ne66jlv2e33fp3czi3" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Alekss Gārlends
| vārds_orig = ''Alex Garland''
| attēls = 2024-03-14 Alex Garland SXSW Civil-War 3 (cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Alekss Gārlends 2024. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1970|5|26}}
| dz. vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, rakstnieks
| darbības gadi = 1996—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Aleksandrs Medavars Gārlends''' ({{Val|en|Alexander Medawar Garland}}, dzimis {{Dat|1970|5|26}}) ir [[Angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[rakstnieks]].

== Karjera ==
90. gados Gārlends ar romānu &quot;[[Pludmale (romāns)|Pludmale]]&quot; kļuva pazīstams kā rakstnieks. Pēc tam viņš saņēma atzinību par sarakstītiem scenārijiem [[Denijs Boils|Denija Boila]] filmām &quot;[[28 dienas vēlāk]]&quot; (2002) un &quot;[[Saules gaisma]]&quot; (2007), kā arī &quot;[[Neatlaid mani]]&quot; (2010) un ''[[Dredd]]'' (2012). Viņš ir viens no videospēļu ''[[Enslaved: Odyssey to the West]]'' (2010) un ''[[DmC: Devil May Cry]]'' (2013) autoriem.

2014. gadā Gārlends piedzīvoja savu režisora debiju ar [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[Trilleris|trillera]] filmu ''[[Ex Machina]]'', kas stāsta par [[Mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]]. Par šo filmu Gārlends tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā &quot;[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]&quot;. Viņa otrā filma, šausmu filma &quot;[[Iznīcināšana (filma)|Iznīcināšana]]&quot; (2018), bija finansiāli neveiksmīga, taču, gluži kā pirmā filma, arī guva kritiskus panākumus. 2020. gadā režisējis miniseriālu ''[[Devs]]''. Viņa nākamā filma, &quot;[[Vīri]]&quot; (2022), producēta, sadarbojoties ar [[Džesija Baklija|Džesiju Bakliju]] un ''[[A24]]'', tika izlaista 2022. gada maijā un saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Men|url=https://www.rottentomatoes.com/m/men_2022|accessdate=2022-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā iznāca Gārlenda režisētā kara filma &quot;[[Pilsoņu karš (filma)|Pilsoņu karš]]&quot;, kur galvenās lomas atveidoja [[Kirstena Dansta]] un [[Vagners Moura]].

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! width=&quot;33&quot; |Gads
!Nosaukums
! width=&quot;65&quot; |Režisors
! width=&quot;65&quot; |Scenārists
! width=&quot;65&quot; |Producents
!Piezīmes
|-
|2000
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Pludmale (filma)|Pludmale]]&quot;
|
|
|
| style=&quot;text-align:left&quot; |Balstīta uz Gārlenda romāna
|-
|2002
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[28 dienas vēlāk]]&quot;
|
|{{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot; |
|-
|2003
| style=&quot;text-align:left&quot; |''[[The Tesseract]]''
|
|
|
|Balstīta uz Gārlenda romāna
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2007
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Saules gaisma]]&quot;
|
|{{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot; |
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[28 nedēļas vēlāk]]&quot;
|
|{{jā}}
|{{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot; |
|-
|2010
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Neatlaid mani]]&quot;
|
|{{jā}}
|{{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot; |
|-
|2012
| style=&quot;text-align:left&quot; |''[[Dredd]]''
|
|{{jā}}
|{{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot; |
|-
|2014
| style=&quot;text-align:left&quot; |''[[Ex Machina]]''
|{{jā}}
|{{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot; |
|-
|2018
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Iznīcināšana (filma)|Iznīcināšana]]&quot; (''Annihilation'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot; |
|-
|2022
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Vīri]]&quot; (''Men'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot; |
|-
|2024
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Pilsoņu karš (filma)|Pilsoņu karš]]&quot; (''Civil War'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
| style=&quot;text-align: left;&quot; |''[[Warfare]]''
|{{jā}}
|{{jā}}
|
|režisors kopā ar [[Rejs Mendosa|Reju Mendosu]]
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |&quot;[[28 gadus vēlāk]]&quot; (''28 Years Later'')
|
|{{jā}}
|{{jā}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}

{{Aktieru ārējās saites}}
{{Režisors-aizmetnis}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu kinorežisori]]
[[Kategorija:Angļu kinoproducenti]]
[[Kategorija:Angļu rakstnieki]]
{{DEFAULTSORT:Gārlends, Alekss}}
[[Kategorija:Angļu scenāristi]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]</text>
      <sha1>a0vp6a3pf6my2ne66jlv2e33fp3czi3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beness Aijo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>524763</id>
    <revision>
      <id>4495683</id>
      <parentid>4464548</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:18:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40249-70</username>
        <id>148113</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4495683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5619" sha1="ojaihxhloqjorard42yjp8ih3ag9da9" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Beness Aijo
| vārds_orig = 
| attēls = Бенес Айо.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Beness Aijo 2020. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1979
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}}
| m_dat_alt = &lt;!--|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 30--&gt;
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{Latvija}} (līdz 2023. gadam)&lt;br /&gt;{{Krievija}} (pēc 2022. gada)
| tautība = 
| dzimums = v
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Beness Aijo''' ({{val|ru|Бенес Христоферович Айо}}; dzimis {{dat|1979|6|8}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[Latvija|Latvijā]] dzimis [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists, [[Komunisms|komunists]] un kaujinieks, kas piedalās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis. 

Pazīstams arī kā '''Melnais Ļenins.''' 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1979|6|8||bez}} Rēzeknē jauktā krievu un [[Uganda|ugandiešu]] ģimenē. Viņa tēvs esot bijis lauksaimniecības un bioloģijas zinātnieks, kurš papildinājis zināšanas [[Maskava|Maskavā]] un [[Rīga|Rīgā]], bet 1980. gadu sākumā atgriežoties Ugandā smagi saslimis un nomiris.&lt;ref&gt;[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 Melnādainais latgalietis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221031183926/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 |date={{dat|2022|10|31||bez}} }} rigaslaiks.lv, 2000. gada februāris&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes 2. vidusskolā]], līdz 2001. gadam studēja bioloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].

Piedalījās akcijā pie [[Rīgas pils|Valsts prezidenta pils]], dedzināja [[Latvijas vēsture]]s grāmatu, uz nama sienas rakstīja aicinājumu iznīcināt Ministru prezidentu [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]], par ko sodīts nosacīti. [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapos]] piketēja pret fašisma atdzimšanu, bet pie Lietuvas vēstniecības Rīgā — pret Lietuvas cūku audzētāju politiku, piedalījās protesta mītiņos pret [[Latvijas skolu reforma|Latvijas skolu reformu]].&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kops-bernibas-ar-socialisma-idejam-12620555 Kopš bērnības ar sociālisma idejām] diena.lv 2005. gada 30. novembrī&lt;/ref&gt;

2005. gadā viņu arestēja par provokācijas gatavošanu [[Džordžs Bušs (jaunākais)|Džordža Buša]] vizītes laikā Latvijā, administratīvi sodīts ar piecām aresta dienām. Vēlāk notiesāts uz 9 mēnešiem cietumā par aicinājumu vardarbīgi mainīt Latvijas politisko sistēmu. Pēc piecu ar pusi mēnešu ieslodzījuma atbrīvoja [[diabēts|cukura diabēta]] dēļ un viņš pārcēlās uz dzīvi [[Londona|Londonā]]. Viņš strādāja par celtnieku [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]] un piedalījās politiskajos mītiņos, iestājās Lielbritānijas Komunistiskajā partijā.

2013. gadā dzīvoja [[Palestīniešu pašpārvalde|Palestīnā]], bet [[Krimas aneksija]]s laikā 2014. gadā B. Aijo devās uz [[Krima|Krimu]], piedalījās prokrieviskās demonstrācijās [[Donbass|Donbasā]], kur Ukrainas varas iestādes viņu arestēja un deportēja uz Latviju. 2015. gadā Aijo aizbēga no Latvijas un piedalījās [[Donbasa karš|Donbasa karā]], izplatīja uzsaukumu, kurā draudēja kopā ar saviem cīņu biedriem atgriezties Latvijā, izveidot Latgales tautas atbrīvošanas kustību un galu galā uzcelt tur sociālismu.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/7 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā viņš ar [[Doneckas Tautas Republika]]s pasi ieceļoja Krievijā, kur saņēma politisko patvērumu un pievienojās Krievijas Federācijas Komunistiskajai partijai. 2021. gada 17. maijā Latvijas tiesa atzina prombūtnē esošo Aijo par vainīgu aicinājumā uz vardarbīgu valdības gāšanu, Latvijas neatkarības likvidāciju un Latvijas teritoriālās vienotības graušanu, piespriežot divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalbolsevikam-aijo-par-aicinajumiem-likvidet-latvijas-neatkaribu-piespriez-2-gadus-cietuma.a404960/ Nacionālboļševikam Aijo par aicinājumiem likvidēt Latvijas neatkarību piespriež 2 gadus cietumā] lsm.lv 2021. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

2022. gadā iesaistījās kā kaujinieks [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Rudenī izplatījās informācija, ka B. Aijo ir gājis bojā karadarbībā, tomēr vēlāk informācija tika atspēkota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2022/11/08/beness-aijo-tomer-esot-sveiks-un-vesels-no-vina-sanemta-vestule-video|title=Beness Aijo tomēr esot sveiks un vesels - no viņa saņemta vēstule (+VIDEO)|website=vs.lv|access-date=2022-11-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam B. Aijo apliecināja, ka ieguvis [[Krievija]]s [[Pilsonība|pilsonību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/beness-aijo-kluvis-par-krievijas-pilsoni-pmlp-vertes-latvijas-pilsonibas-atnemsanu-vinam|title=Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam|website=LA.LV|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Aijo, Beness}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālboļševisms]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas militārpersonas]]</text>
      <sha1>ojaihxhloqjorard42yjp8ih3ag9da9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495686</id>
      <parentid>4495683</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:21:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40249-70</username>
        <id>148113</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4495686</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5630" sha1="bb1ewwsabx509rtzjyposdirgoi3439" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Beness Aijo
| vārds_orig = 
| attēls = Бенес Айо.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Beness Aijo 2020. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1979
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}}
| m_dat_alt = &lt;!--|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 30--&gt;
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{Latvija}} (līdz 2023. gadam)&lt;br /&gt;{{Krievija}} (pēc 2022. gada)
| tautība = 
| dzimums = v
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Beness Aijo''' ({{val|ru|Бенес Христоферович Айо}}; dzimis {{dat|1979|6|8}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[Latvija|Latvijā]] dzimis [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists, [[Komunisms|komunists]] un kaujinieks, kas piedalās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis. 

Pazīstams arī kā '''Melnais Ļenins.''' 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1979|6|8||bez}} Rēzeknē jauktā krievu un [[Uganda|ugandiešu]] ģimenē. Viņa tēvs Kristofers esot bijis lauksaimniecības un bioloģijas zinātnieks, kurš papildinājis zināšanas [[Maskava|Maskavā]] un [[Rīga|Rīgā]], bet 1980. gadu sākumā atgriežoties Ugandā smagi saslimis un nomiris.&lt;ref&gt;[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 Melnādainais latgalietis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221031183926/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 |date={{dat|2022|10|31||bez}} }} rigaslaiks.lv, 2000. gada februāris&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes 2. vidusskolā]], līdz 2001. gadam studēja bioloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].

Piedalījās akcijā pie [[Rīgas pils|Valsts prezidenta pils]], dedzināja [[Latvijas vēsture]]s grāmatu, uz nama sienas rakstīja aicinājumu iznīcināt Ministru prezidentu [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]], par ko sodīts nosacīti. [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapos]] piketēja pret fašisma atdzimšanu, bet pie Lietuvas vēstniecības Rīgā — pret Lietuvas cūku audzētāju politiku, piedalījās protesta mītiņos pret [[Latvijas skolu reforma|Latvijas skolu reformu]].&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kops-bernibas-ar-socialisma-idejam-12620555 Kopš bērnības ar sociālisma idejām] diena.lv 2005. gada 30. novembrī&lt;/ref&gt;

2005. gadā viņu arestēja par provokācijas gatavošanu [[Džordžs Bušs (jaunākais)|Džordža Buša]] vizītes laikā Latvijā, administratīvi sodīts ar piecām aresta dienām. Vēlāk notiesāts uz 9 mēnešiem cietumā par aicinājumu vardarbīgi mainīt Latvijas politisko sistēmu. Pēc piecu ar pusi mēnešu ieslodzījuma atbrīvoja [[diabēts|cukura diabēta]] dēļ un viņš pārcēlās uz dzīvi [[Londona|Londonā]]. Viņš strādāja par celtnieku [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]] un piedalījās politiskajos mītiņos, iestājās Lielbritānijas Komunistiskajā partijā.

2013. gadā dzīvoja [[Palestīniešu pašpārvalde|Palestīnā]], bet [[Krimas aneksija]]s laikā 2014. gadā B. Aijo devās uz [[Krima|Krimu]], piedalījās prokrieviskās demonstrācijās [[Donbass|Donbasā]], kur Ukrainas varas iestādes viņu arestēja un deportēja uz Latviju. 2015. gadā Aijo aizbēga no Latvijas un piedalījās [[Donbasa karš|Donbasa karā]], izplatīja uzsaukumu, kurā draudēja kopā ar saviem cīņu biedriem atgriezties Latvijā, izveidot Latgales tautas atbrīvošanas kustību un galu galā uzcelt tur sociālismu.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/7 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā viņš ar [[Doneckas Tautas Republika]]s pasi ieceļoja Krievijā, kur saņēma politisko patvērumu un pievienojās Krievijas Federācijas Komunistiskajai partijai. 2021. gada 17. maijā Latvijas tiesa atzina prombūtnē esošo Aijo par vainīgu aicinājumā uz vardarbīgu valdības gāšanu, Latvijas neatkarības likvidāciju un Latvijas teritoriālās vienotības graušanu, piespriežot divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalbolsevikam-aijo-par-aicinajumiem-likvidet-latvijas-neatkaribu-piespriez-2-gadus-cietuma.a404960/ Nacionālboļševikam Aijo par aicinājumiem likvidēt Latvijas neatkarību piespriež 2 gadus cietumā] lsm.lv 2021. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

2022. gadā iesaistījās kā kaujinieks [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Rudenī izplatījās informācija, ka B. Aijo ir gājis bojā karadarbībā, tomēr vēlāk informācija tika atspēkota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2022/11/08/beness-aijo-tomer-esot-sveiks-un-vesels-no-vina-sanemta-vestule-video|title=Beness Aijo tomēr esot sveiks un vesels - no viņa saņemta vēstule (+VIDEO)|website=vs.lv|access-date=2022-11-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam B. Aijo apliecināja, ka ieguvis [[Krievija]]s [[Pilsonība|pilsonību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/beness-aijo-kluvis-par-krievijas-pilsoni-pmlp-vertes-latvijas-pilsonibas-atnemsanu-vinam|title=Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam|website=LA.LV|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Aijo, Beness}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālboļševisms]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas militārpersonas]]</text>
      <sha1>bb1ewwsabx509rtzjyposdirgoi3439</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495687</id>
      <parentid>4495686</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:23:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40249-70</username>
        <id>148113</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4495687</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5632" sha1="eoms58zzje2kaj5y6bg4gs88uuip7dz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Beness Aijo
| vārds_orig = 
| attēls = Бенес Айо.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Beness Aijo 2020. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1979
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}}
| m_dat_alt = &lt;!--|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 30--&gt;
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{Latvija}} (līdz 2023. gadam)&lt;br /&gt;{{Krievija}} (pēc 2022. gada)
| tautība = 
| dzimums = v
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Beness Aijo''' ({{val|ru|Бенес Христоферович Айо}}; dzimis {{dat|1979|6|8}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[Latvija|Latvijā]] dzimis [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists, [[Komunisms|komunists]] un kaujinieks, kas piedalās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis. 

Pazīstams arī kā '''Melnais Ļenins.''' 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1979|6|8||bez}} Rēzeknē jauktā krievu un [[Uganda|ugandiešu]] ģimenē. Viņa tēvs, Kristofers, esot bijis lauksaimniecības un bioloģijas zinātnieks, kurš papildinājis zināšanas [[Maskava|Maskavā]] un [[Rīga|Rīgā]], bet 1980. gadu sākumā atgriežoties Ugandā smagi saslimis un nomiris.&lt;ref&gt;[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 Melnādainais latgalietis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221031183926/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 |date={{dat|2022|10|31||bez}} }} rigaslaiks.lv, 2000. gada februāris&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes 2. vidusskolā]], līdz 2001. gadam studēja bioloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].

Piedalījās akcijā pie [[Rīgas pils|Valsts prezidenta pils]], dedzināja [[Latvijas vēsture]]s grāmatu, uz nama sienas rakstīja aicinājumu iznīcināt Ministru prezidentu [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]], par ko sodīts nosacīti. [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapos]] piketēja pret fašisma atdzimšanu, bet pie Lietuvas vēstniecības Rīgā — pret Lietuvas cūku audzētāju politiku, piedalījās protesta mītiņos pret [[Latvijas skolu reforma|Latvijas skolu reformu]].&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kops-bernibas-ar-socialisma-idejam-12620555 Kopš bērnības ar sociālisma idejām] diena.lv 2005. gada 30. novembrī&lt;/ref&gt;

2005. gadā viņu arestēja par provokācijas gatavošanu [[Džordžs Bušs (jaunākais)|Džordža Buša]] vizītes laikā Latvijā, administratīvi sodīts ar piecām aresta dienām. Vēlāk notiesāts uz 9 mēnešiem cietumā par aicinājumu vardarbīgi mainīt Latvijas politisko sistēmu. Pēc piecu ar pusi mēnešu ieslodzījuma atbrīvoja [[diabēts|cukura diabēta]] dēļ un viņš pārcēlās uz dzīvi [[Londona|Londonā]]. Viņš strādāja par celtnieku [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]] un piedalījās politiskajos mītiņos, iestājās Lielbritānijas Komunistiskajā partijā.

2013. gadā dzīvoja [[Palestīniešu pašpārvalde|Palestīnā]], bet [[Krimas aneksija]]s laikā 2014. gadā B. Aijo devās uz [[Krima|Krimu]], piedalījās prokrieviskās demonstrācijās [[Donbass|Donbasā]], kur Ukrainas varas iestādes viņu arestēja un deportēja uz Latviju. 2015. gadā Aijo aizbēga no Latvijas un piedalījās [[Donbasa karš|Donbasa karā]], izplatīja uzsaukumu, kurā draudēja kopā ar saviem cīņu biedriem atgriezties Latvijā, izveidot Latgales tautas atbrīvošanas kustību un galu galā uzcelt tur sociālismu.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/7 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā viņš ar [[Doneckas Tautas Republika]]s pasi ieceļoja Krievijā, kur saņēma politisko patvērumu un pievienojās Krievijas Federācijas Komunistiskajai partijai. 2021. gada 17. maijā Latvijas tiesa atzina prombūtnē esošo Aijo par vainīgu aicinājumā uz vardarbīgu valdības gāšanu, Latvijas neatkarības likvidāciju un Latvijas teritoriālās vienotības graušanu, piespriežot divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalbolsevikam-aijo-par-aicinajumiem-likvidet-latvijas-neatkaribu-piespriez-2-gadus-cietuma.a404960/ Nacionālboļševikam Aijo par aicinājumiem likvidēt Latvijas neatkarību piespriež 2 gadus cietumā] lsm.lv 2021. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

2022. gadā iesaistījās kā kaujinieks [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Rudenī izplatījās informācija, ka B. Aijo ir gājis bojā karadarbībā, tomēr vēlāk informācija tika atspēkota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2022/11/08/beness-aijo-tomer-esot-sveiks-un-vesels-no-vina-sanemta-vestule-video|title=Beness Aijo tomēr esot sveiks un vesels - no viņa saņemta vēstule (+VIDEO)|website=vs.lv|access-date=2022-11-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam B. Aijo apliecināja, ka ieguvis [[Krievija]]s [[Pilsonība|pilsonību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/beness-aijo-kluvis-par-krievijas-pilsoni-pmlp-vertes-latvijas-pilsonibas-atnemsanu-vinam|title=Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam|website=LA.LV|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Aijo, Beness}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālboļševisms]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas militārpersonas]]</text>
      <sha1>eoms58zzje2kaj5y6bg4gs88uuip7dz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hesuss Valensuela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527454</id>
    <revision>
      <id>4495674</id>
      <parentid>4476828</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T12:51:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>JB82</username>
        <id>5605</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienotas saites</comment>
      <origin>4495674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5022" sha1="27ygd5jk37c7yu97bwbbrmlv31dczr6" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Hesuss Valensuela
|     vārds_orig = ''Jesús Valenzuela''
|         attēls = Jesús Valenzuela.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Hesuss Valensuela 2022. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1983
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = {{vieta|Venecuēla|Akarigva}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{VEN}}
|        tautība = 
|   nodarbošanās = futbola tiesnesis
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Hesuss Noels Valensuela Saess''' ({{val|es|Jesús Noel Valenzuela Sáez}}; dzimis {{dat|1983|11|24}} [[Akarigva|Akarigvā]]) ir [[Venecuēla]]s [[futbols|futbola]] tiesnesis.

== Karjera ==
Būdams students, Valensuela spēlēja futbolu universitātes līmenī, vienlaikus aizraujoties ar futbola spēļu tiesāšanu. 2007. gadā bijušais starptautiskais tiesnesis Luiss Solorsano uzaicināja viņu tiesāt [[Venecuēla]]s zemāko divīziju spēles. 2011. gadā viņš debitēja Venecuēlas čempionāta augstākajā līgā. 2013. gadā kļuva par [[FIFA]] kategorijas tiesnesi.

Pirmais nozīmīgākais starptautiskais turnīrs, kurā Valensuela tiesāja, bija [[2019. gada Copa América|2019. gada ''Copa América'']]. Tajā viņš novadīja vienu spēli starp [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]] un [[Japānas futbola izlase|Japānu]]. 2021. gada janvārī viņš tiesāja 2020. gada ''[[Copa Sudamericana]]'' finālu, kurā tikās divi [[Argentīna]]s klubi ''[[Defensa y Justicia]]'' un ''[[Club Atlético Lanús|Lanús]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://argentina.as.com/argentina/2021/01/23/futbol/1611405738_806422.html |title=Final Copa Sudamericana: Jesús Valenzuela, así es el árbitro del Lanús - Defensa y Justicia |website=argentina.as.com |date={{dat|2021|1|23|N|bez}} |language=es |access-date={{dat|2022|12|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']] Valensuela tiesāja divas spēles — vienu grupu turnīrā un pusfinālu starp [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] un [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas]] izlasēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.telam.com.ar/notas/202107/560159-futbol-copa-america-venezolano-valenzuela-arbitro-semifinal-seleccion-argentina-colombia.html |title=Jesús Valenzuela será el árbitro de la semifinal entre Argentina y Colombia |website=telam.com.ar |date={{dat|2021|7|5|N|bez}} |language=es |access-date={{dat|2022|12|4||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221203234217/https://www.telam.com.ar/notas/202107/560159-futbol-copa-america-venezolano-valenzuela-arbitro-semifinal-seleccion-argentina-colombia.html }}&lt;/ref&gt; 2021. gadā viņš piedalījās arī [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tokijas olimpisko spēļu futbola turnīra]] tiesāšanā, kura laikā viņš novadīja trīs spēles. [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija]]s vērtējumā Valensuela tika atzīts par labāko futbola tiesnesi Dienvidamerikā 2021. gadā un bija viens no pretendentiem uz pasaules labākā tiesneša titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.federacionvenezolanadefutbol.org/jesus-valenzuela-nominado-a-mejor-arbitro-del-mundo-2021-por-la-iffhs/ |title=Jesús Valenzuela nominado a Mejor Árbitro del Mundo 2021 por la IFFHS |website=federacionvenezolanadefutbol.org |date={{dat|2021|11|11|N|bez}} |language=es |access-date={{dat|2022|12|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā viņš tiesāja ''[[Recopa Sudamericana]]'' atbildes spēli starp ''[[Kuritibas &quot;Atletico Paranaense&quot;|Atlético Paranaense]]'' un ''[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]''. 2022. gada maijā FIFA iekļāva Hesusu Valencuelu tiesnešu sarakstā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] spēlēs [[Katara|Katarā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/1da4b811328add8f/original/MEDIA-Alphabetical-order-List-of-Match-Officials-FWC-2022-Qatar.pdf |title=FIFA World Cup Qatar 2022 - List of appointed FIFA Match Officials |website=fifa.com |language=en |access-date={{dat|2022|12|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kauss]] spēlēs [[Kanada|Kanadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Meksika|Meksikā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Valensuela, Hesuss}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Venecuēlā dzimušie]]
[[Kategorija:Venecuēlas futbola tiesneši]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]]</text>
      <sha1>27ygd5jk37c7yu97bwbbrmlv31dczr6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārons Teilors-Džonsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>529629</id>
    <revision>
      <id>4495680</id>
      <parentid>4401662</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:06:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4799" sha1="37f0qic685ppv8qinj23xgzk0ho95yr" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Ārons Teilors-Džonsons
| vārds_orig = ''Aaron Taylor-Johnson''
| attēls = Aaron Taylor-Johnson at 82nd Venice International Film Festival-1 (cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Ārons Teilors-Džonsons 2025. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|13}}
| dz. vieta = {{vieta|Anglija|Bakingemšīra|Haivikoma}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1996—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Ārons Perijs Teilors-Džonsons''' ({{Val|en|Aaron Perry Taylor-Johnson}}; dzimis {{Dat|1990|6|13}}) ir [[Angļi|angļu]] [[aktieris]].

Teilors-Džonsons ir vislabāk pazīstams, atveidojot galveno lomu filmā &quot;[[Kick-Ass: Jaunie supervaroņi]]&quot; (2010) un tā [[Kick-Ass 2: Jaunie supervaroņi 2|2013. gada turpinājumā]], kā arī piedaloties ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' filmās &quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot; (2014) un &quot;[[Atriebēji: Ultrona laikmets]]&quot; (2015).

Piedalījies arī tādās filmās kā &quot;[[Šanhajas bruņinieki]]&quot; (2003), &quot;[[Iluzionists (2006. gada filma)|Iluzionists]]&quot; (''The Illusionist'', 2006), ''[[The Thief Lord]]'' (2006), &quot;[[Anguss, stringi un ciešais skūpsts]]&quot; (''Angus, Thongs and Perfect Snogging'', 2008), &quot;[[Puisis no nekurienes. Būt Džonam Lenonam]]&quot; (''Nowhere Boy'', 2009), &quot;[[Mežoņi]]&quot; (''Savages'', 2012), &quot;[[Anna Kareņina (filma)|Anna Kareņina]]&quot; (2012), &quot;[[Godzilla (2014. gada filma)|Godzilla]]&quot; (2014), ''[[Tenet]]'' (2020) un &quot;[[Ložu ekspresis]]&quot; (2022).

Par lomu psiholoģiskajā trillerī &quot;[[Nakts dzīvnieki]]&quot; (2016) saņēmis [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā &quot;[[Labākais otrā plāna aktieris (Zelta globusa balva)|Labākais otrā plāna aktieris]]&quot; un nominēts [[BAFTA kino balva]]i.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|2000
|''[[The Apocalypse]]''
|
|-
|2002
|''[[Tom &amp; Thomas]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2003
|''[[Behind Closed Doors]]''
|
|-
|&quot;[[Šanhajas bruņinieki]]&quot; (''Shanghai Knights'')
|
|-
|2004
|''[[Dead Cool]]''
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2006
|''[[The Thief Lord]]''
|
|-
|&quot;[[Iluzionists (2006. gada filma)|Iluzionists]]&quot; (''The Illusionist'')
|
|-
|''Fast Learners''
|īsfilma
|-
|''[[The Best Man]]''
|
|-
|2007
|''[[The Magic Door]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2008
|''Dummy''
|
|-
|&quot;[[Anguss, stringi un ciešais skūpsts]]&quot; (''Angus, Thongs and Perfect Snogging'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|&quot;[[Vislabākais]]&quot; (''The Greatest'')
|
|-
|&quot;[[Puisis no nekurienes. Būt Džonam Lenonam]]&quot; (''Nowhere Boy'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Kick-Ass: Jaunie supervaroņi]]&quot; (''Kick-Ass'')
|
|-
|''[[Chatroom]]''
|
|-
|2011
|''[[Albert Nobbs]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Mežoņi]]&quot; (''Savages'')
|
|-
|&quot;[[Anna Kareņina (filma)|Anna Kareņina]]&quot; (''Anna Karenina'')
|
|-
|2013
|&quot;[[Kick-Ass 2: Jaunie supervaroņi 2]]&quot; (''Kick-Ass 2'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|&quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot; (''Captain America: The Winter Soldier'')
|epizodiska loma; titros nav minēts
|-
|&quot;[[Godzilla (2014. gada filma)|Godzilla]]&quot; (''Godzilla'')
|
|-
|2015
|&quot;[[Atriebēji: Ultrona laikmets]]&quot; (''Avengers: Age of Ultron'')
|
|-
|2016
|&quot;[[Nakts dzīvnieki]]&quot; (''Nocturnal Animals'')
|
|-
|2017
|''[[The Wall (filma)|The Wall]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|''[[Outlaw King]]''
|
|-
|''[[A Million Little Pieces]]''
|arī scenārists un producents
|-
|2020
|&quot;[[Tenet]]&quot; (''Tenet'')
|
|-
|2021
|&quot;[[The King's Man: Pirmā misija]]&quot; (''The King's Man'')
|
|-
|2022
|&quot;[[Ložu ekspresis]]&quot; (''Bullet Train'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2024
|&quot;[[Kaskadieris (filma)|Kaskadieris]]&quot; (''The Fall Guy'')
|
|-
|&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot; (''Nosferatu'')
|
|-
|&quot;[[Mednieks Kreivens (filma)|Mednieks Kreivens]]&quot; (''Kraven the Hunter'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|&quot;[[28 gadus vēlāk]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Nekaunīgā laupīšana]]&quot;
|
|-
|2026
|&quot;[[28 gadus vēlāk: Kaulu templis]]&quot; (''28 Years Later: The Bone Temple'')
|
|-
|TBA
|{{pending film|[[Blood on Snow]]}}
|filmēšanā
|}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Teilors-Džonsons, Ārons}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Bakingemšīrā dzimušie]]</text>
      <sha1>37f0qic685ppv8qinj23xgzk0ho95yr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:جيمي</title>
    <ns>3</ns>
    <id>535928</id>
    <revision>
      <id>4495871</id>
      <parentid>3829860</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T10:38:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Neriah</username>
        <id>96719</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Neriah pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:أيوب]] uz [[Dalībnieka diskusija:جيمي]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/أيوب|أيوب]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/جيمي|جيمي]]&quot;</comment>
      <origin>3803627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="f7scivy63su0jdcag3uif8ucbz1tyil" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=ايـوب}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 11. marts, plkst. 00.44 (EET)</text>
      <sha1>f7scivy63su0jdcag3uif8ucbz1tyil</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas Brīvā apvienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566987</id>
    <revision>
      <id>4495815</id>
      <parentid>4489681</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:41:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22156" sha1="9vltp4xvlp6mvrlwxl7zislpkaq7usc" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Eiropas Brīvā apvienība
| name_native = European Free Alliance
| president = Lorēna Lopesa de Lakalle (EA)
| secretary_general = Žordi Solē (ERC)
| leader1_title = Kasieris
| leader1_name = Anke Spoorendonka (SSW)
| founded = 9. jūlijs 1981. gads
| headquarters = Boomkwekerijstraat 1, 1000 [[Brisele]], [[Beļģija]]
| youth_wing = Eiropas Brīvās apvienības jaunatne
| european parliament group = *[[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Zaļie/EBA]] (7 deputāti)
*[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|EKR]] ([[N-VA]], 3 deputāti)
| seats1_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|10|705|hex=#82349c}}
| party logo = European Free Alliance.svg
| colorcode = #82349c
| seats2_title = [[Eiropadome]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|27|hex=#82349c}}
| website = [https://www.e-f-a.org Oficiālā mājaslapa]
}}

'''Eiropas Brīvā alianse''' ('''EBA)''' ir Eiropas politiskā partija, kas sastāv no dažādām [[Reģionālisms|reģionālistu]],&lt;ref name=&quot;Hanley2007&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=David Hanley|title=The European Puzzle: The Political Structuring of Cultural Identities at a Time of Transition|url=https://archive.org/details/europeanpuzzlepo0000demo|year=2007|publisher=Berghahn Books|isbn=978-0-85745-863-6|pages=[https://archive.org/details/europeanpuzzlepo0000demo/page/152 152]–}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Corbett2012&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Richard Corbett|title=The European Union: How Does it Work?|year=2012|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-957080-5|pages=[https://archive.org/details/europeanunionhow0000unse/page/155 155–]|url=https://archive.org/details/europeanunionhow0000unse/page/155}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Nordsieck&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu.html|title=European Union|last=Nordsieck|first=Wolfram|website=Parties and Elections in Europe|access-date=30 May 2019}}&lt;/ref&gt; [[Separātisms|separātistu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecpr.eu/Events/Event/PaperDetails/24607|title=The European Free Alliance and the International Issues|website=ecpr.eu}}&lt;/ref&gt; un [[Mazākumtautība|mazākumtautību]]&lt;ref name=&quot;Nordsieck&quot; /&gt; politiskajām partijām Eiropā. Biedru partijas iestājas vai nu par pilnīgu politisko [[Neatkarība|neatkarību]] un [[Suverenitāte|suverenitāti]], vai kaut kāda veida [[Devolūcija|decentralizāciju]] vai pašnoteikšanu savā valstī vai reģionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.e-f-a.org/about-us/whats-efa-and-history/|title=What's EFA and history|access-date=26 August 2015|archive-date={{dat|2019|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190313134616/http://www.e-f-a.org/about-us/whats-efa-and-history/}}&lt;/ref&gt; Partija kopumā partija sastāv no tikai [[Centriski kreisa politika|kreisi centriskajām]] un [[Kreisa politika|kreisajām]] partijām;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gupta|first=Devashree|date=April 2008|title=Nationalism across borders: transnational nationalist advocacy in the European Union|journal=[[Comparative European Politics]]|volume=6|issue=1|pages=61–80|doi=10.1057/palgrave.cep.6110127}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=Y33BAgAAQBAJ&amp;dq=efa+left-wing+nationalist&amp;pg=PA132|title=Beyond the Nation State: Parties in the Era of European Integration|last=David Hanley|publisher=Palgrave Macmillan|year=2008|page=132|isbn=9781139867757|quote=Center-left and left-wing regionalist parties are typically associated with EFA. An exception is the Nieuwe-Vlaamse Alliantie, one of the heirs of the Flemish Volksunie, which belonged to the European Popular party in the period 2004 through 2009 and later became affiliated with EFA.}}&lt;/ref&gt; tāpēc tikai daļa Eiropas reģionālistu partiju ir EBA biedri.

Kopš 1999. gada EBA un [[Eiropas Zaļā partija]] (EGP) ir apvienojušas spēkus [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Zaļo un Eiropas Brīvās alianses]] (Zaļie/EBA) grupā [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]], lai gan daži EBA locekļi laiku pa laikam ir pievienojušies citām grupām.

EBA jaunatnes spārns ir Eiropas Brīvās alianses jaunatne (EBAJ), kas dibināts 2000. gadā.

Kopš 2024. gada četrus Eiropas reģionus vada EBA politiķi: [[Skotija|Skotijā]] Humza Jusafs no [[Skotu nacionālā partija|Skotijas Nacionālās partijas]], [[Flandrija|Flandrijā]] Jans Džembons no Jaunās flāmu alianses, [[Korsika|Korsikā]] Žils Simeoni no Par Korsiku un [[Katalonija|Katalonijā]] Pere Aragoness no Katalonijas republikāņu kreisajiem.

== Vēsture ==

=== Priekšvēsture ===
Reģionālisti jau sen ir pārstāvēti [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]. 1979. gada vēlēšanās tajā ieguva vietas četras reģionālistu partijas: [[Skotu nacionālā partija|Skotijas Nacionālā partija]] (SNP), Flāmu Tautas savienība (VU), Beļģijas, galvenokārt Briseles, Frankofonu Demokrātiskā fronte (FDF) un Dienvidtiroles Tautas partija (SVP). Lai gan SNP pārsvarā bija [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], tā pievienojās konservatīvajai Eiropas Progresīvo demokrātu grupai, kuru vadīja Francijas Pulcēšanās republikai. VU un FDF pievienojās neviendabīgajai Tehniskajai neatkarīgo grupai, savukārt SVP pievienojās Eiropas Tautas partijas grupai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1979.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=10 May 2014|archive-date={{dat|2014|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140512230243/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1979.html}}&lt;/ref&gt;

=== Mūsdienu vēsture ===
1981. gadā sešas partijas (VU, Frīzu Nacionālā partija, Neatkarīgā Fianna Fáil, Vāciski runājošo beļģu partija, Brīvās Bretaņas organizācijas partija un [[Alsace-Lorraine National Association|Elzasas-Lotringas nacionālā asociācija]]), kā arī trīs novērotāji (Korsikas Tautas savienība, UPC, Oksitāņu partija un Katalonijas Demokrātiskā konverģence, CDC), apvienoja spēkus, lai izveidotu '''Eiropas Brīvo aliansi.'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.e-f-a.org/fileadmin/user_upload/documents/3.4.4.3_EFA-THE-INTERNATIONALISM.pdf|title=Archived copy|access-date=9 May 2014|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304194830/http://www.e-f-a.org/fileadmin/user_upload/documents/3.4.4.3_EFA-THE-INTERNATIONALISM.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;GouldMessina2014&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Andrew C. Gould|last2=Anthony M. Messina|title=Europe's Contending Identities: Supranationalism, Ethnoregionalism, Religion, and New Nationalism|url=https://books.google.com/books?id=zCVOAgAAQBAJ&amp;pg=PA132|date=17 February 2014|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-1-107-03633-8|pages=132–}}&lt;/ref&gt; Taču arī pēc 1984. gada vēlēšanām EP deputāti turpināja darboties dažādās grupās: SNP — Gollistu dominētajā Eiropas Demokrātiskajā apvienībā; VU, Sardīnijas Rīcības partija (PSd'Az) un Basku Solidaritāte (EA) — Varavīksnes grupā kopā ar zaļo partijām; SVP [[Eiropas Tautas partijas grupā]]; CDC ar Liberāldemokrātiem; un Tautas Vienotība ({{val|eu|Herri Batasuna}}) starp frakcijām nepiederošajiem deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1984.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2021|07|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712011449/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1984.html}}&lt;/ref&gt;

Tikai pēc 1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām EBA locekļi izveidoja vienotu grupu ar nosaukumu Varavīksne, tāpat kā tās zaļais priekštecis. Tajā bija trīs Eiropas Parlamenta deputāti no Itālijas (divi no Lombardijas līgas un viens no PSd'Az), divi Spānijas deputāti (pa vienam no PNV un Andalūzijas partijas, PA), viens Beļģijas deputāts (VU), viens Francijas deputāts (UPC), viens deputāts no Lielbritānijas (SNP) un viens neatkarīgs deputāts no Īrijas. Viņiem pievienojās 4 deputāti no Dānijas kreiso eiroskeptiķu Tautas kustības pret ES, savukārt pārējās reģionālistu partijas, tostarp SVP, Tautas Vienotība un Katalonijas konverģence un savienība (CiU), atteicās pievienoties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1989.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2014|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140512230355/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1989.html}}&lt;/ref&gt;

1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās reģionālisti zaudēja daudzas vietas. Turklāt EBA apturēja savu asociāciju ar Ziemeļu līgu ({{val|it|Lega Nord}}) jo tā veidoja valdību kopā ar postfašistisko Nacionālo aliansi. Tāpat PNV izvēlējās pāriet uz [[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partiju]] (EPP). Trīs atlikušie EBA deputāti (pārstāvji no SNP, VU un Kanāriju salu koalīcijas) izveidoja Eiropas radikālo apvienību ar Francijas Radikālo enerģijas sarakstu un Itālijas [[Sarakstu panelis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1994.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2014|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140512230251/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1994.html}}&lt;/ref&gt;

Pēc 1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās EBA partijas guva panākumus, no EBA ievēlētie EP deputāti izveidoja kopīgu grupu ar [[Eiropas Zaļā partija|Eiropas Zaļo partiju]] ar nosaukumu [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Zaļo un Eiropas Brīvā alianse]] (Zaļie/EBA). Vēlēšanās EBA ieguva desmit vietas: pa diviem deputātiem no Skotijas SNP, Velsas partijas ({{val|cy|Plaid Cymru}}) un Flandrijas VU, un pa vienam deputātam no Basku PNV un EA, Andalūzijas PA un Galīcijas nacionālistu bloka (BNG).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1999.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2014|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140512225101/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1999.html}}&lt;/ref&gt;

[[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] EBA, kas formāli bija kļuvusi par Eiropas politisko partiju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups2004.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2015|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924064901/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups2004.html}}&lt;/ref&gt; tika ieguva četrus deputātus no iepriekšējiem desmit: divi no SNP, viens no Velsas partijas un viens no Katalonijas kreiso republikāņu partijas (ERC), kuru vēlāk aizstāja deputāts no Basku EA. Viņiem pievienojās divi partijas asociētie biedri: [[Tatjana Ždanoka]] no [[Latvijas Krievu savienība|&quot;Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā&quot;]] (PCTVL) un Lāslo Tokess, neatkarīgais deputāts un bijušais Rumānijas ungāru demokrātiskās apvienības (UMDR) biedrs.

Pēc 2007. gada revīzijām ES regulā, kas reglamentē Eiropas politiskās partijas, ļaujot izveidot ar Eiropas politiskajām partijām saistītus Eiropas fondus,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/summary/the-regulations-governing-political-parties-and-rules-regarding-their-funding-at-european-level.html|title=The regulations governing political parties and rules regarding their funding at European level|access-date=21.03.2024|date=27.12.2007}}&lt;/ref&gt; EBA 2007. gada septembrī izveidoja savu oficiālo fondu/[[Domnīca|domnīcu]] [[Kopēters fonds]] (CF).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ideasforeurope.eu/|title=Centre Maurits Coppieters (CMC) – Ideas for Europe|publisher=Ideasforeurope.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2025|07|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250716072826/https://ideasforeurope.eu/}}&lt;/ref&gt;

[[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] EBA ieguva sešus EP deputātus: divus no SNP, vienu no Velsas partijas, vienu no Korsikas tautas partijas (PNC), vienu no ERC, un Tatjana Ždanoka. Pēc vēlēšanām EBA pievienojās arī Jaunā flāmu apvienība (N-VA). EBA apakšgrupā tagad bija septiņi EP deputāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups2009.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=10 May 2014|archive-date={{dat|2014|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140512230142/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups2009.html}}&lt;/ref&gt;

[[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ar EBA saistītās partijas ieguva divpadsmit vietas: četras no N-VA, divas no SNP, divas — &quot; Kreisie par tiesībām lemt&quot; (vēlēšanu saraksts, kas galvenokārt sastāv no ERC), viena no &quot;Tautas lemj&quot; (vēlēšanu saraksts, kurā galvenokārt ietilpst Basku valsts pulcējaties, basku koalīcija, kurā arī ietilpst EA), viena no &quot;Eiropas pavasaris&quot; (vēlēšanu saraksts, kurā ietilpst Valensijas nacionālistu bloks, BNV un Aragoniešu savienība, ChA), viena no no Velas partijas un viena no [[Latvijas Krievu savienība]]s (LKS). Sakarā ar ideoloģiskām atšķirībām ar flāmu zaļajiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euractiv.com/sections/eu-elections-2014/will-flemish-separatists-save-tories-europe-302068|title=Will Flemish separatists save the Tories in Europe?|website=EurActiv – EU News &amp; policy debates, across languages|access-date=26 August 2015|date=13 May 2014}}&lt;/ref&gt; N-VA pārgāja uz Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.standaard.be/cnt/dmf20140618_01146790|title=N-VA kiest voor ECR-fractie in Europees Parlement|last=Van Overtveldt|first=Johan|website=standaard.be|access-date=18 June 2014|date=18 June 2014|language=nl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.flanderstoday.eu/politics/n-va-joins-ecr-group-european-parliament|title=N-VA joins ECR group in European Parliament|access-date=26 August 2015}}&lt;/ref&gt; un EP deputāts no Basku valsts pulcējaties pievienojās Eiropas Apvienotajiem kreisajiem un Ziemeļvalstu Zaļajiem kreisajiem (GUE/NGL) grupai. EBA bija septiņi locekļi Zaļo/EBA grupā un četri ECR.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.greens-efa.eu/up-to-date-list-of-the-meps-for-the-new-legislative-period-12490.html|title=Up-to-date list of the MEPs for the new legislative period|access-date=26 August 2015}}&lt;/ref&gt;

[[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] EBA ieguva četras vietas Apvienotajā Karalistē, jo SNP ieguva trīs vietas un Velsas partija vienu vietu. EBA zaudēja šīs vietas 2020. gada janvārī [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]] dēļ, kas nozīmēja, ka SNP un Velas partijas deputātiem bija jāatstāj EP.

2022. gadā pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 1. martā Tatjana Ždanoka, EBA biedre, Eiropas Parlamentā balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja Krieviju. Vēlāk, 1. aprīlī, ar abpusēju vienošanos viņa pameta EBA, jo viņas un partijas viedokļi par Ukrainas karu krasi atšķiras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zdanoka-pametusi-savu-frakciju-eiropas-parlamenta.a451026/|title=Ždanoka pametusi savu frakciju Eiropas Parlamentā|last=Konohovs|first=Artjoms|access-date=22.03.2024|date=04.04.2022}}&lt;/ref&gt;

== Ideoloģija ==
2000. gada Briseles deklarācijā EBA kodificēja savus politiskos principus. EBA nozīmē &quot;Brīvo tautu Eiropa, kuras pamatā ir subsidiaritātes princips un kas tic solidaritātei savā starpā un ar pasaules tautām&quot;.&lt;ref name=&quot;STAT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.e-f-a.org/efaactive.php?id=12|title=European Free Alliance|publisher=E-f-a.org|access-date=10 May 2014|archive-date={{dat|2013|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131021070229/http://www.e-f-a.org/efaactive.php?id=12}}&lt;/ref&gt; EBA uzskata sevi par [[Bezvalstnieki|bezvalstnieku]] apvienību, kas tiecas pēc atzīšanas, autonomijas, neatkarības vai vēlas iegūt balsi Eiropā. Tā atbalsta Eiropas integrāciju, pamatojoties uz subsidiaritātes principu. Tā arī uzskata, ka Eiropai ir jāatsakās no turpmākas centralizācijas un jāstrādā, lai izveidotu &quot;reģionu Eiropu&quot;. Tā uzskata, ka reģioniem vajadzētu būt lielākai varai Eiropā, piemēram, dalībai [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]], kad tiek apspriesti to kompetencē esošie jautājumi. Tā arī vēlas aizsargāt [[Eiropas Savienības valodas|valodu]] un kultūras daudzveidību ES.

EBA kopumā atrodas politiskā spektra kreisajā spārnā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=Y33BAgAAQBAJ&amp;q=efa+%22left-wing%22&amp;pg=PA132|title=Europe's Contending Identities: Supranationalism, Ethnoregionalism, Religion, and New Nationalism|isbn=9781139867757|last=Gould|first=Andrew C.|last2=Messina|first2=Anthony M.|date=17 February 2014|publisher=Cambridge University Press}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-politics-parliaments-34574041|title=European Parliament: Guide to the political groups|work=BBC News|date=21 October 2015}}&lt;/ref&gt; EBA locekļi parasti ir [[Progresīvisms|progresīvi]], lai gan ir daži ievērojami izņēmumi, piemēram, konservatīvā Jaunā flāmu alianse, Bavārijas partija, Arcahas Demokrātiskā partija, Šlēsvigas partija un Ālandes nākotne, Kristīgi demokrātiskā Slovēnijas savienība un galēji labējā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/80489296|title=Autonomism as Political Strategy. A comparison between Quebec, Corsica, and South-Tyrol|last=Schmitt|first=Etienne|date=January 2022}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/editoriali/09_maggio_08/editoriale_alto_adige_ernesto_galli_della_loggia_fb5d76a4-3b8e-11de-a872-00144f02aabc.shtml|title=I separati dell'Alto Adige|website=Corriere della Sera|access-date=10 May 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ricerca.gelocal.it/altoadige/archivio/altoadige/2010/10/14/AZBPO_AZB03.html|title=Digos e carabinieri nella sede del partito&amp;nbsp;— Alto Adige dal 2004.it &quot; Ricerca|publisher=Ricerca.gelocal.it|access-date=10 May 2014|date=14 October 2010|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305005819/http://ricerca.gelocal.it/altoadige/archivio/altoadige/2010/10/14/AZBPO_AZB03.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://altoadige.gelocal.it/cronaca/2011/10/03/news/frattini-denuncia-il-diario-della-klotz-1.4288768|title=Frattini denuncia il &quot;diario&quot; della Klotz&amp;nbsp;— Cronaca&amp;nbsp;— Alto Adige|publisher=Altoadige.gelocal.it|access-date=10 May 2014|date=24 July 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lastampa.it/2011/10/04/italia/cronache/nel-diario-scolastico-sudtirolesei-terroristi-si-scoprono-eroi-39Rsc1svaFlvWfi53OBIBJ/pagina.html|title=La Stampa&amp;nbsp;— Nel diario scolastico sudtirolesei terroristi si scoprono eroi|website=La Stampa|access-date=10 May 2014|date=4 October 2011|archive-date={{dat|2019|06|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190622162323/https://www.lastampa.it/2011/10/04/italia/cronache/nel-diario-scolastico-sudtirolesei-terroristi-si-scoprono-eroi-39Rsc1svaFlvWfi53OBIBJ/pagina.html}}&lt;/ref&gt; Dienvidtiroles brīvība.

== Partijas struktūra ==
Galvenās EBA organizācijas struktūras ir Ģenerālā asambleja, birojs un sekretariāts.

=== Ģenerālā Asambleja ===
Ģenerālā asambleja ir EBA augstākā padome. Šeit katrai dalībpartijai ir viena balss.

=== Birojs un sekretariāts ===
Birojs kārto ikdienas lietas. To vada EBA prezidente Lorēna Lopesa de Lakalle (Basku solidaritāte), savukārt Žordi Solē (Katalonijas kreisie republikāņi) ir ģenerālsekretārs un Anke Spoorendonka (Dienvidšlēsvigas vēlētāju asociācija) ir kasiere.&lt;ref name=&quot;EFA-Bureau&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e-f-a.org/bureau-member|title=Members of the Bureau Archive|website=e-f-a.org|access-date={{dat|2024|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2024|04|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240414173727/https://e-f-a.org/bureau-member/}}&lt;/ref&gt;

Biroju nokomplektē desmit viceprezidenti: Pegija Eriksone (Ālandes nākotne), Džila Evansa (Velsas partija), [[Fernando Fuente Cortina|Fernando Fuente Kortina]] (Vairāk—Apņemšanās), Deivids Grosklods (Oksitāņu partija), Vouters Pato (Jaunā flāmu apvienība), Frenks de Būrs (Frīzu nacionālā partija), Patriks Peroša (Olīvkoks — Slovēņu Istras partija) un Līvija Čekaldi-Volpeja (Dosimies uz Korsiku).&lt;ref name=&quot;EFA-Bureau&quot;/&gt;

=== Biedru partijas ===
Pirms organizācija kļūst par biedru, tai ir jābūt EBA novērotājai vismaz vienu gadu. Katrā reģionā ir atļauta tikai viena dalībpartija. Ja kāda reģiona otra partija vēlas pievienoties EBA, pirmajai partijai ir jāpiekrīt, un tad šīs divas partijas veidos kopīgu delegāciju ar vienu balsi. EBA arī atzīst EBA draugus, kas ir īpašs statuss reģionālistu partijām ārpus Eiropas Savienības.&lt;ref name=&quot;STAT&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://www.greens-efa.org/ The Greens/EBA Oficiālā mājaslapa]
* [http://efa.greens-efa.eu/ EBA Europas Parlamentā]
* [http://www.efay.eu Eiropas Brīvās apvienības Jaunatnes organizācija]

[[Kategorija:Politiskās partijas]]
[[Kategorija:Eiropas politiskās partijas]]</text>
      <sha1>9vltp4xvlp6mvrlwxl7zislpkaq7usc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Haivikoma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568656</id>
    <revision>
      <id>4495861</id>
      <parentid>4040607</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T10:05:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mertbiol</username>
        <id>148135</id>
      </contributor>
      <comment>Atjaunināt fotoattēlu</comment>
      <origin>4495861</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3530" sha1="psfucx91dqfp979hit97zyd4q2uu9a3" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Haivikoma
| official_name = ''High Wycombe''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Desborough Park Road - geograph.org.uk - 3522434.jpg
| image2 = High Wycombe Guildhall, High Wycombe, Buckinghamshire - July 2026 - 05.jpg
| image3 = St Lawrence West Wycombe.jpg
| image4 = 
| image5 = 
| image6                   = 
}}
| image_caption = 
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_seal = 
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| image_map1 = 
| map_caption1 = 
| pushpin_map = Anglija#Bakingemšīra#Apvienotā Karaliste
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{ENG}}
| subdivision_type2 = Reģions
| subdivision_name2 = [[Dienvidaustrumanglija]]
| subdivision_type3 = Grāfiste
| subdivision_name3 = [[Bakingemšīra]]
| subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība
| subdivision_name4 = [[Bakingemšīra]]
| established_title = 
| established_date = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| total_type = pilsēta
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 23.8
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021
| population_footnotes = 
| population_total = 75815
| population_urban = 127856
| population_metro = 140684
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = +0
| timezone_DST = [[BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 51
| latm = 37
| lats = 
| latNS = N
| longd = 0
| longm = 45
| longs = 
| longEW = W
| postal_code_type = Indekss
| postal_code = HP10-15
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 85
| website = {{url|http://www.wycombe.gov.uk/}}
| footnotes = 
}}

'''Haivikoma''' ({{val|en|High Wycombe}}, {{izrunā|ˌhaɪ ˈwɪkəm}}) ir pilsēta (''town'') un pagasts [[Anglija|Anglijā]], [[Bakingemšīra]]s grāfistē, Bakingemšīras unitārās pašvaldības lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes dienvidos Vajas upes krastos 54 km no [[Londona]]s centra un 24 km no grāfistes centra [[Eilsberi]].

== Vēsture ==
Mūsu ēras 2. gadsimtā Haivikomas vietā pastāvēja [[Senā Roma|romiešu]] apmetne. Pilsētas nosaukums cēlies no Vajas upes un nozīmē ‘Vajas mežainā ieleja’. Pēc citas versijas pilsētas agrīnais nosaukums bijis ''Wichama'' — no [[senangļu valoda]]s ''wic'' — ‘mājokļi’ un upes nosaukums ir vēlāks atvasinājums. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 970. gadā kā ''Wicumun''. Kopš 1180. gadiem Vaikoma aprakstīta kā [[boro]] (pilsēta), 1226. gadā uzbūvēta kopienas māja (''moot hall''), bet tirgus ēka — 1476. gadā. Viduslaikos un [[Tjudoru dinastija]]s laikos Vaikoma pastāvēja kā dzirnavu pilsētiņa. 17. un 18. gadsimtā bija attīstīta [[papīrs|papīra]] ražošana. 19. gadsimtā pilsētā attīstījās citas ražošanas nozares, tajā skaitā mēbeļu ražošana, tajā skaitā izgatavoti Vindzoru krēsli. 20. gadsimta pirmajā pusē pilsēta tika pārplānota; vairāki novecojušie rajoni tika nojaukti un iedzīvotāji pārcelti uz jaunbūvētiem rajoniem. 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas pilsētas]]
[[Kategorija:Bakingemšīra]]</text>
      <sha1>psfucx91dqfp979hit97zyd4q2uu9a3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Teātra darbinieku savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569725</id>
    <revision>
      <id>4495676</id>
      <parentid>4447601</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T12:54:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4495676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2079" sha1="jpig9egw46tdw0ei1sgxheb6e0oehpq" xml:space="preserve">'''Latvijas Teātra darbinieku savienība''' (LTDS) ir [[Teātris|teātra]] darbinieku [[biedrība]], kas ik gadu organizē Gada balvu teātrī &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot;, pasniedz Teātra dienas izcilības balvas ([[Harija Liepiņa balva]], [[Lilitas Bērziņas balva]], [[Eduarda Smiļģa balva]], [[Jēkaba Dubura balva]], [[Veras Singajevskas balva]], [[Helēnas Tangijevas-Birznieces balva]], [[Andra Freiberga balva]]), rīko Latvijas Teātra Zelta fonda pasākumus.

2024. gada 25. marta biedru kongresā par LTDS valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja [[Ojārs Rubenis|Ojāru Rubeni]].

LTDS valdes sastāvā trīs gadu periodam (2024—2026) ievēlēti un darbojas — Ojārs Rubenis, [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras drāmas teātra]] valdes locekle [[Evita Ašeradena]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra]] valdes locekle [[Dana Bjorka]], [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] aktieris [[Gundars Āboliņš]], [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktieris [[Kaspars Kārkliņš]], teātra zinātniece un teātra kritiķe [[Līga Ulberte]], producente un ''[[Dirty Deal Teatro]]'' vadītāja [[Anna Sīle]], [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris [[Egils Melbārdis]], [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris un prokūrists [[Gints Andžāns]].

== Priekšsēdētāji ==
* [[Rūdolfs Bērziņš]] (1945—1949)
* [[Eduards Smiļģis]] (1949—1951)
* [[Rihards Zandersons]] (1951—1953)
* [[Eduards Smiļģis]] (1953—1962)
* [[Lilita Bērziņa]] (1962—1966)
* [[Lidija Freimane]] (1966—1983)
* [[Vija Artmane]] (1983—1987)
* [[Ģirts Jakovļevs]] (1987—1992)
* [[Pauls Putniņš]] (1992—1997)
* [[Artūrs Ēķis]] (1997—2000)
* [[Lolita Cauka]] (2000—2009)
* [[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]] (2009—2021)
* [[Ojārs Rubenis]] (no 2021)

== Ārējās saites ==
* [https://www.ltds.lv/lv/ Latvijas Teātra darbinieku savienība]
{{organizācija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|T]]
[[Kategorija:Latviešu teātris]]</text>
      <sha1>jpig9egw46tdw0ei1sgxheb6e0oehpq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dainis Tunsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571712</id>
    <revision>
      <id>4495761</id>
      <parentid>4193814</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T19:17:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495761</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="859" sha1="h7u7b4ajk1vprchoy6vs05ds5wy5j4q" xml:space="preserve">
'''Dainis Tunsts''' (dzimis 1956. gada 4. aprīlī) ir [[latvieši|latviešu]] jurists, bijušais [[Latvijas Republikas Valsts īpašuma valsts ministrs]] no 1994. gada 19. septembra līdz 1995. gada 21. decembrim. 

1990. gadu beigās D. Tunsta vadītā auditorfirma &quot;Invest – Rīga&quot; veica &quot;[[Banka Baltija]]&quot; likvidatora pienākumus, viņš bija &quot;BDO Invest Rīga&quot; valdes priekšsēdētājs. Vēlāk darbojās ''Grant Thornton Baltic''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.grantthornton.lv/en/people/dainistunsts/ |title=grantthornton.lv |access-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240519213001/https://www.grantthornton.lv/en/people/dainistunsts/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Tunsts, Dainis}}

[[Kategorija:Latvijas Valsts īpašuma valsts ministri]]</text>
      <sha1>h7u7b4ajk1vprchoy6vs05ds5wy5j4q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Kanhasoftt/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>590322</id>
    <revision>
      <id>4495826</id>
      <parentid>4214151</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T06:27:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MathXplore</username>
        <id>90070</id>
      </contributor>
      <comment>Requesting deletion ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1c)</comment>
      <origin>4495826</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21088" sha1="ftokao8lxfoa7lxcapmyv8dnrkmenwg" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{delete|1=Wrong language. Spam &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt;}}&lt;/noinclude&gt;
Custom Software Development Trends to Watch Out for in 2025{{Dalībnieka smilšu kaste}}

=== Custom Software Development Trends to Watch Out for in 2025 ===

=== 1. Introduction ===
In the rapidly evolving digital landscape, staying updated on software development trends is not just a competitive advantage — it’s a necessity. Businesses that embrace the latest innovations in custom software development gain the agility and efficiency needed to thrive in today’s dynamic markets. As we approach 2025, new technologies and strategies are shaping the way companies build, deploy, and manage their software solutions.

As companies look for unique solutions to specific issues, the need for software development has increased. Custom software is different from generic software since it is crafted to suit perfectly with the target organization’s objective, processes, and future needs. Businesses that employ such software can benefit from the flexibility it provides and have the ability to change it as their needs grow.

In 2025, businesses in the UK and the USA are expected to lead the charge in adopting custom software solutions. This is driven by their commitment to innovation and the growing need to enhance operational efficiency while delivering exceptional user experiences. Partnering with a trusted custom software development company ensures that businesses leverage cutting-edge technologies, from AI and IoT to cloud computing, to achieve their strategic objectives.

By focusing on custom software development, organizations can not only stay ahead of the competition but also future-proof their operations in a world of constant technological advancement. '''Software development''' tailored to a company’s specific needs is no longer a luxury — it’s a strategic necessity.

=== 2. Growing Demand for Custom Developed Software ===
The demand for custom-developed software continues to rise as businesses recognize its potential to address specific challenges and enhance operational efficiency. Unlike off-the-shelf software, custom solutions are designed to meet unique organizational needs, offering greater flexibility and scalability. This shift reflects a growing awareness of the long-term benefits that tailored software provides in today’s fast-evolving industries.

==== 2.1 Why Businesses Prefer Custom Software ====
Custom software development has become a preferred choice for businesses looking to gain a competitive edge. Here’s why:

* '''Benefits of Custom Software Development Over Off-the-Shelf Solutions''' Off-the-shelf software may serve generic purposes but often lacks the adaptability required to meet specific organizational goals. Custom-developed software is built from the ground up to align perfectly with business processes, ensuring a seamless fit. Unlike pre-packaged solutions, it allows businesses to integrate unique functionalities and scale the software as their needs grow. '''Key Benefits Include:'''
* '''Tailored to Specific Needs:''' Custom solutions are designed to address the unique requirements of a business, enhancing efficiency and productivity.
* '''Scalability:''' As businesses expand, custom software can be easily upgraded to accommodate growth, making it a future-proof investment.
* '''Competitive Advantage:''' Custom software allows companies to innovate and differentiate themselves in competitive markets.
* '''Enhanced Security:''' Custom-built applications incorporate advanced security protocols, reducing vulnerabilities associated with generic solutions.
* By adopting a '''custom software development business model''', organizations gain better control over their operations and can continuously optimize their workflows to achieve strategic objectives.

==== 2.2 Industries Adopting Custom Software ====
As technology becomes integral to every sector, several industries are rapidly adopting custom software development to meet their evolving demands. Here’s a look at some of the key adopters:

* '''Healthcare''' Custom software solutions in healthcare include electronic health records (EHR), patient management systems, and telemedicine platforms. These applications streamline workflows, enhance patient care, and ensure compliance with strict regulations like HIPAA.
* '''E-commerce''' In the e-commerce sector, businesses leverage custom software to create robust platforms tailored to their brand identity and user preferences. Features like personalized shopping experiences, advanced analytics, and payment integrations drive customer satisfaction and sales growth.
* '''Logistics and Supply Chain''' Custom logistics software enables companies to optimize inventory management, track shipments in real time, and enhance operational transparency. This helps reduce costs and improve service delivery.
* '''Finance''' In finance, custom-developed software supports fraud detection, automated reporting, and advanced financial analytics. Tailored solutions ensure compliance with regulatory frameworks like GDPR and improve risk management.

'''Case Studies and Regional Focus:'''

* Leading '''custom software development companies in the UK''' have delivered innovative solutions to financial institutions and healthcare providers, enabling them to adapt to regulatory requirements while scaling operations efficiently.
* Similarly, '''custom software development companies in the USA''' have supported e-commerce giants and logistics firms with groundbreaking applications designed to handle complex supply chains and enhance user engagement.

=== 3. Trends Shaping Custom Software Development in 2025 ===
As businesses evolve, the world of custom software development continues to adapt to emerging technologies and industry demands. In 2025, several transformative trends are set to redefine how custom software is developed and utilized. Companies in the UK, USA, and across the globe are increasingly leveraging these trends to gain a competitive edge and drive innovation.

==== 3.1 Artificial Intelligence and Machine Learning Integration ====
Artificial Intelligence (AI) and Machine Learning (ML) are revolutionizing custom software development by enabling smarter decision-making, automating repetitive tasks, and delivering highly personalized experiences.

* '''AI-Driven Automation:''' Businesses can use AI to optimize operations, streamline workflows, and analyze large datasets. From predictive analytics to chatbots and intelligent automation tools, AI integration allows custom software to provide actionable insights.
* '''Machine Learning Use Cases:'''
* Personalized recommendations for e-commerce platforms.
* Fraud detection in finance applications.
* Predictive maintenance for manufacturing.

By partnering with a '''custom software development company''', businesses can seamlessly integrate AI and ML into their software solutions, enhancing efficiency and scalability.

==== 3.2 Low-Code and No-Code Development Platforms ====
Low-code and no-code platforms are democratizing software development, empowering businesses and non-technical users to build custom solutions with minimal programming knowledge.

* '''Simplifying Development:''' These platforms allow developers and business teams to create custom software faster, reducing development time and costs.
* '''Empowering Non-Technical Users:''' Employees without coding expertise can now contribute to the development process, enabling businesses to address needs more quickly and efficiently.

'''Custom software development companies in the UK and USA''' are increasingly adopting low-code and no-code platforms to accelerate delivery while maintaining high-quality standards.

==== 3.3 Cloud-Based Solutions ====
The shift to cloud computing continues to dominate the software landscape, with '''custom-developed software''' increasingly leveraging Software-as-a-Service (SaaS) and cloud technologies.

* '''Growth of SaaS Solutions:''' SaaS-based custom software provides scalability, accessibility, and cost-efficiency, making it an ideal choice for businesses of all sizes.
* '''Benefits of Cloud Technologies:'''
* Seamless access to data and applications from anywhere.
* Reduced infrastructure costs.
* Enhanced collaboration and data security.

Many of the '''best software development companies''' specialize in creating cloud-integrated custom software, helping businesses achieve flexibility and efficiency.

==== 3.4 Enhanced Cybersecurity Measures ====
In a world where data breaches are increasingly common, cybersecurity is a top priority for businesses investing in '''custom software development'''.

* '''Importance of Secure Custom Software:''' Custom software often handles sensitive data, making robust security measures essential.
* '''Trends in Cybersecurity:'''
* Advanced encryption protocols to protect data in transit and at rest.
* Secure coding practices to minimize vulnerabilities.
* AI-driven threat detection to identify and address risks proactively.

'''Custom software development companies in the USA and UK''' are at the forefront of developing secure solutions that adhere to stringent compliance standards and safeguard user data.

==== 3.5 Integration of IoT and Edge Computing ====
The rise of the Internet of Things (IoT) and edge computing is driving demand for '''custom software development''' tailored to support smart systems and real-time data processing.

* '''Custom Software for IoT Devices:''' IoT applications require bespoke solutions to manage data from connected devices, enabling functionalities like smart home systems, industrial automation, and healthcare monitoring.
* '''Importance of Edge Computing:''' Edge computing allows data to be processed closer to its source, reducing latency and improving real-time decision-making.

By leveraging IoT and edge computing, businesses can develop innovative systems that enhance operational efficiency and customer experiences.

==== 3.6 Focus on Sustainability and Green IT ====
As environmental concerns grow, businesses are turning to '''custom software development''' to align with eco-friendly practices and sustainability goals.

* '''Energy-Efficient Software Solutions:''' Custom software can be optimized to reduce energy consumption, whether by improving server efficiency or designing lightweight applications.
* '''Supporting Green Business Practices:'''
* Applications that track and reduce carbon footprints.
* Custom tools for waste management and resource optimization.

With growing demand for sustainable technology, '''custom software development companies in the UK and USA''' are leading the charge in creating green IT solutions that help businesses achieve their sustainability objectives.

=== 4. Benefits of Partnering with a Custom Software Development Company ===
Collaborating with a '''custom software development company''' offers unparalleled advantages for businesses looking to create tailored, scalable, and efficient solutions. Below are the key benefits businesses can gain by choosing the right development partner.

==== 4.1 Expertise and Reliability ====
One of the primary reasons businesses turn to the '''best software development companies''' is their technical expertise and proven reliability.

* '''Advantages of Working with Experienced Developers:''' A team with extensive experience in '''custom software development''' brings specialized skills in the latest technologies, such as AI, cloud computing, and IoT. They ensure your solution is developed with best practices and a future-proof design.
* '''Trusted Development Partners in the UK and USA:''' Choosing a '''custom software development company in the UK or USA''' provides access to professionals who understand your business environment, compliance standards, and market trends. These companies are known for delivering reliable, high-quality solutions that align with business goals.

==== 4.2 Cost Efficiency and Long-Term ROI ====
While the upfront investment in '''custom-developed software''' may seem significant, the long-term financial benefits far outweigh the costs.

* '''Long-Term Cost Savings of Tailored Solutions:''' Off-the-shelf software often comes with licensing fees, limited scalability, and hidden costs for additional features or users. '''Custom software development''' eliminates these recurring expenses by providing a one-time investment tailored to your specific needs.
* '''Custom Software Development Business Model:''' Custom solutions streamline business processes, improve productivity, and reduce operational inefficiencies, leading to significant long-term ROI. This tailored approach also ensures that the software adapts as your business grows, avoiding costly migrations or upgrades.
* '''Global Expertise in the UK and USA:''' Many '''custom software development companies in the UK and USA''' offer competitive pricing models while maintaining a focus on delivering measurable results for their clients.

==== 4.3 Scalability and Flexibility ====
As businesses evolve, their software needs to adapt to new challenges and opportunities. '''Custom software development''' ensures your technology can grow alongside your business.

* '''Adapting to Changing Business Requirements:''' Unlike off-the-shelf software, which often has rigid features, '''custom-developed software''' is built with flexibility in mind. New features, integrations, and updates can be added as your business requirements change.
* '''Examples of Scalable Custom Software:'''
* E-commerce platforms that handle increased traffic during seasonal sales.
* Scalable CRMs that grow with your expanding customer base.
* Custom healthcare software designed to meet evolving regulatory requirements.
* '''The Role of Custom Software Development Companies:''' Whether you’re working with a '''custom software development company in the UK''' or a '''custom software development company in the USA''', they provide the technical expertise to ensure your software can handle increased demand without sacrificing performance or user experience.

=== 5. How to Choose the Best Custom Software Development Company ===
Selecting the right '''custom software development company''' is a critical decision for businesses aiming to achieve seamless digital transformation and efficiency. With numerous options available globally, especially in the '''UK''' and '''USA''', it’s essential to evaluate key factors to ensure you partner with the best. Here’s how to make an informed decision:

==== 5.1 Evaluate Their Portfolio ====
A company’s portfolio is a direct reflection of its expertise and versatility.

* '''Why it matters:''' Examining past projects helps you understand their experience with custom software solutions across various industries, including '''mobile app development''', '''iOS application development''', and '''android application development'''.
* '''Key aspects to look for:'''
* Quality of previous work: Are the designs user-friendly and functional?
* Industry-specific projects: Check if they’ve worked in your domain, such as healthcare, e-commerce, or logistics.
* Case studies: Look for results-driven solutions like scalable custom-developed software or innovative mobile apps.

==== 5.2 Technical Expertise ====
Partnering with a company with deep technical knowledge ensures your project uses cutting-edge tools and methodologies.

* '''Key skills to evaluate:'''
* Proficiency in building robust '''custom software development business models''' that cater to your unique needs.
* Expertise in '''mobile app development''', including both '''iOS application development''' and '''android application development'''.
* Mastery of emerging technologies like AI, IoT, and blockchain for future-ready solutions.
* '''Why businesses in the UK and USA trust top companies:''' These regions are home to firms with high technical standards, offering tailored solutions backed by experienced developers.

==== 5.3 Check Client Reviews and Testimonials ====
Client reviews provide valuable insights into the company’s reliability and professionalism.

* '''Platforms to explore:''' Clutch, GoodFirms, or Google Reviews for authentic testimonials.
* '''What to look for:'''
* Positive feedback on timely delivery and project quality.
* Long-term collaborations, indicating strong customer relationships.
* Specific mentions of successful '''custom software development''' projects or '''mobile app development''' services.

==== 5.4 Consider Industry Experience ====
A company with extensive industry experience is better equipped to understand your business challenges.

* '''Benefits of working with experienced companies:'''
* Tailored solutions that align with your objectives.
* Smooth integration with existing systems, whether it’s a CRM, ERP, or mobile platform.
* Scalability to support your business growth.
* '''UK and USA-based companies stand out:''' They have a track record of delivering top-notch software and mobile app solutions for global clients.

==== 5.5 Additional Factors to Evaluate ====

* '''Communication and Support:''' Ensure the company provides transparent communication channels and post-development support.
* '''Cost and ROI:''' Evaluate if their pricing aligns with your budget while offering long-term ROI through scalable and efficient solutions.
* '''Flexibility:''' A top '''custom software development company''' or '''mobile app development agency''' should be adaptable to changing business requirements.

=== 6. Conclusion ===
As we step into 2025, the landscape of '''custom software development''' is evolving rapidly, driven by emerging technologies and changing business needs. Staying updated on these trends is crucial for businesses to remain competitive and future-ready.

==== Recap of Key Trends ====

* '''Artificial Intelligence and Machine Learning Integration:''' Smart automation for better decision-making and enhanced user experiences.
* '''Low-Code and No-Code Platforms:''' Streamlined development processes, enabling faster project execution.
* '''Cloud-Based Solutions:''' Greater scalability and flexibility through SaaS and cloud-powered software.
* '''Enhanced Cybersecurity Measures:''' Prioritizing secure, robust applications in a data-driven world.
* '''IoT and Edge Computing Integration:''' Supporting real-time decision-making and connected ecosystems.
* '''Sustainability and Green IT:''' Energy-efficient solutions aligning with eco-friendly practices.

==== Reinforcing the Benefits of Custom Software Development ====
Investing in '''custom software development''' offers numerous advantages, including:

* Tailored solutions that address unique business challenges and requirements.
* Long-term cost efficiency and a high ROI through scalable and flexible applications.
* Enhanced productivity and customer engagement with cutting-edge technologies. Whether it’s a specialized business tool or an application designed to scale with your operations, '''custom-developed software''' ensures that your company has the tools it needs to grow and thrive.

==== The Importance of Choosing the Right Partner ====
To fully leverage these benefits, partnering with the '''best software development company''' is essential. A reliable partner ensures your software is not only built to meet your immediate needs but is also scalable, secure, and aligned with the latest trends.

* If your business requires mobile solutions, a top-tier '''mobile app development agency''' can create feature-rich, intuitive applications tailored to your needs, whether through '''iOS application development''' or '''Android application development'''.
* For businesses in the '''UK''' and '''USA''', working with experienced '''[https://kanhasoft.com/custom-software-development.html custom software development companies]''' ensures access to innovative solutions and expert guidance, providing a competitive edge in your industry.

By choosing the right partner, you can unlock the full potential of '''custom software development''' and position your business for long-term success. In 2025 and beyond, this investment in innovation and adaptability will set you apart from the competition.

=== Work with the Best in Custom Software Development ===
Ready to elevate your business with custom software solutions? Collaborate with '''[https://kanhasoft.com/ Kanhasoft]''', a leading custom software development company with a proven track record in delivering high-quality, scalable, and innovative applications.

'''Why Choose Kanhasoft?'''

* Expertise in web and mobile app development, including iOS and Android applications.
* Experience serving businesses in the UK, USA, and globally.
* Custom solutions tailored to your unique business model.

Don’t wait — take the next step in transforming your business. Contact Kanhasoft today to learn how we can bring your vision to life and help you stay ahead in 2025 and beyond!</text>
      <sha1>ftokao8lxfoa7lxcapmyv8dnrkmenwg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Natālija Ābola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>592375</id>
    <revision>
      <id>4495774</id>
      <parentid>4442141</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T21:32:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>RobertVikman</username>
        <id>125137</id>
      </contributor>
      <origin>4495774</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7075" sha1="bh7lr7d5c6ememmhg3d0sy3yqs724ab" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Natālija Ābola
| amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|3}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/36440-natalija-abola/|title=Natālija Ābola — 
2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2025|04|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|02|15}}
| partija = * [[Gods kalpot Rīgai!]]&lt;small&gt; (2019—2025)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;
* [[Saskaņa]]&lt;small&gt; (2025—2026)&lt;/small&gt;
* [[Suverēnā vara]]&lt;small&gt; (2026—)&lt;/small&gt;
| profesija = [[žurnāliste]], TV raidījumu vadītāja, politiķe
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| term_beigas = {{dat|2025|06|27}}
}}

'''Natālija Ābola''' (dzimusi 1953. gada 15. februārī) ir [[Latvijas baltkrievi|Latvijas baltkrievu]] televīzijas raidījumu vadītāja, producente, televīzijas [[žurnāliste]], uzņēmēja un politiķe. Viņa ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, ievēlēta no partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot;, pēc tam kļuvusi par partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; biedri.

== Biogrāfija ==

N. Ābola dzimusi strādnieku ģimenē. Tēvs Roberts Ābols (1916—1986) bija [[latvietis]], kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rindās un saņēma vairākus apbalvojumus. Māte Zinaīda Ābola (dzimusi Kišiņova; 1926—2010) bija no [[Baltkrievija]]s. Abi vecāki strādāja Rīgas tabakas fabrikā, kur arī iepazinās. Natālijai ir vecākā māsa Nellija, dzimusi 1949. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}&lt;/ref&gt;

Mācījusies [[Rīgas 37. vidusskola|Rīgas 37. vidusskolā]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]], bet 6. klasē pārgāja uz [[Rīgas 36. vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]], kuru absolvēja 1970. gadā. Pēc tam viņa iestājās [[Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā]], kuru pabeidza 1981. gadā, iegūstot vēsturnieces un sociālo zinību pasniedzējas diplomu. No 1981. līdz 1984. gadam viņa studēja aspirantūrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}&lt;/ref&gt;`

== Karjera ==

Viņas ceļš televīzijā sākās [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) Aģitācijas un propagandas redakcijā. No 1990. līdz 1994. gadam viņa bija krievu ziņu vadītāja LTV. 1995. gadā kopā ar partneri Igoru Maškancevu viņa izveidoja SIA &quot;ALTER A&quot; (vēlāk &quot;TV ALTER A&quot;), producējot vairākas televīzijas programmas.

Viens no ievērojamākajiem projektiem bija &quot;[[Šoka šovs]]&quot; (1994—2003), kuru viņa no 2001. gada vadīja kopā ar meitu Annu. Šis raidījums izraisīja plašas diskusijas un kļuva par vienu no atmiņā paliekošākajiem Latvijas televīzijas raidījumiem krievu valodā.

1998. gadā Natālija absolvēja [[Vladimira Poznera Televīzijas Meistarības skolu]] un tajā pašā gadā vadīja pirmo teletiltu starp Rīgu un [[Maskava|Maskavu]] kopā ar [[Vladimirs Pozners|Vladimiru Pozneru]]. 1999. gadā viņa izveidoja savu Televīzijas Žurnālistikas skolu, kuru 16 gadu laikā absolvēja aptuveni 300 studenti.

== Politiskā darbība ==

2018. gadā N. Ābola kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partijas]], [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] (KDS) un &quot;[[Gods kalpot mūsu Latvijai]]&quot; (GKL) apvienotā saraksta ([[Apvienība SKG]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/lsdspkdsgkl/5|title=&quot;LSDSP/KDS/GKL&quot;|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā N. Ābola pievienojās partijai &quot;[[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]]&quot; (GKR). Kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču sākotnēji netika ievēlēta. Pēc partijas biedra [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] ievēlēšanas Saeimā 2022. gada oktobrī viņa kļuva par Rīgas domes deputāti. Ieņēma Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieces amatu un bija Pilsētas attīstības komitejas locekle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/natalija-abola|title=Natālija Ābola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada decembrī N. Ābola izraisīja plašu rezonansi ar savu izteikumu, kurā latviešus nodēvēja par &quot;agresīvu nacionālo minoritāti&quot;. Šis paziņojums izraisīja sabiedrības sašutumu un pēc pretrunīgi vērtētajiem izteikumiem, N. Ābola tika izsaukta uz pārrunām [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienestā]]. Šī situācija radīja plašas diskusijas sabiedrībā par vārda brīvības robežām un politiķu atbildību par saviem izteikumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/634152-vai-uz-audzinosu-sarunu-aicinas-ari-sos-jaukos-cilvekus-pec-izteikumiem-par-latviesiem-rigas-domes-deputate-natalija-abola-uzaicinata-uz-vdd|title=&quot;Vai uz audzinošu sarunu aicinās arī šos jaukos cilvēkus?&quot; pēc izteikumiem par latviešiem Rīgas domes deputāte Natālija Ābola uzaicināta uz VDD|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-18|date=2024-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Ābola paziņoja, ka viņas izteikumi esot &quot;sagrozīti&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/636124-tas-ir-tiess-aicinajums-uz-slepkavibu-natalija-abola-pazino-ka-nosutijusi-valsts-prezidentam-vestuli-vinas-izteikumi-par-latviesiem-esot-sagroziti|title=&quot;Tas ir tiešs aicinājums uz slepkavību!&quot; Natālija Ābola paziņo, ka nosūtījusi Valsts prezidentam vēstuli; viņas izteikumi par latviešiem esot sagrozīti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada martā Ābola izstājās no GKR un pievienojās partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; frakcijai, pamatojot to šādi: &quot;mana pārliecība paliek nemainīga — esmu pret kultūras barbarismu un vēstures pieminekļu iznīcināšanu, kā arī par mūsu galvaspilsētas daudznacionālā rakstura respektēšanu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/647047-ieva-brante-pametusi-frakciju-nacionala-apvienibalatvijas-regionu-apvieniba|title=Ieva Brante pametusi frakciju &quot;Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-03-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas dome 2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālistes]]</text>
      <sha1>bh7lr7d5c6ememmhg3d0sy3yqs724ab</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495803</id>
      <parentid>4495774</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:03:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495803</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7116" sha1="q0uiep9kuqxp1wbe81x09fzsmkgsoy2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Natālija Ābola
| amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|3}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/36440-natalija-abola/|title=Natālija Ābola — 
2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2025|04|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|02|15}}
| partija = 
* [[Gods kalpot Rīgai!]]&lt;small&gt; (2019—2025)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;
* [[Saskaņa]]&lt;small&gt; (2025—2026)&lt;/small&gt;
* [[Suverēnā vara]]&lt;small&gt; (kopš 2026)&lt;/small&gt;
| profesija = [[žurnāliste]], TV raidījumu vadītāja, politiķe
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| term_beigas = {{dat|2025|06|27}}
}}

'''Natālija Ābola''' (dzimusi 1953. gada 15. februārī) ir [[Latvijas baltkrievi|Latvijas baltkrievu]] televīzijas raidījumu vadītāja, producente, televīzijas [[žurnāliste]], uzņēmēja un politiķe. Viņa ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, ievēlēta no partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot;, pēc tam kļuvusi par partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot; un vēlāk arī &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; biedri.

== Biogrāfija ==

N. Ābola dzimusi strādnieku ģimenē. Tēvs Roberts Ābols (1916—1986) bija [[latvietis]], kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rindās un saņēma vairākus apbalvojumus. Māte Zinaīda Ābola (dzimusi Kišiņova; 1926—2010) bija no [[Baltkrievija]]s. Abi vecāki strādāja Rīgas tabakas fabrikā, kur arī iepazinās. Natālijai ir vecākā māsa Nellija, dzimusi 1949. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}&lt;/ref&gt;

Mācījusies [[Rīgas 37. vidusskola|Rīgas 37. vidusskolā]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]], bet 6. klasē pārgāja uz [[Rīgas 36. vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]], kuru absolvēja 1970. gadā. Pēc tam viņa iestājās [[Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā]], kuru pabeidza 1981. gadā, iegūstot vēsturnieces un sociālo zinību pasniedzējas diplomu. No 1981. līdz 1984. gadam viņa studēja aspirantūrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}&lt;/ref&gt;`

== Karjera ==

Viņas ceļš televīzijā sākās [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) Aģitācijas un propagandas redakcijā. No 1990. līdz 1994. gadam viņa bija krievu ziņu vadītāja LTV. 1995. gadā kopā ar partneri Igoru Maškancevu viņa izveidoja SIA &quot;ALTER A&quot; (vēlāk &quot;TV ALTER A&quot;), producējot vairākas televīzijas programmas.

Viens no ievērojamākajiem projektiem bija &quot;[[Šoka šovs]]&quot; (1994—2003), kuru viņa no 2001. gada vadīja kopā ar meitu Annu. Šis raidījums izraisīja plašas diskusijas un kļuva par vienu no atmiņā paliekošākajiem Latvijas televīzijas raidījumiem krievu valodā.

1998. gadā Natālija absolvēja [[Vladimira Poznera Televīzijas Meistarības skolu]] un tajā pašā gadā vadīja pirmo teletiltu starp Rīgu un [[Maskava|Maskavu]] kopā ar [[Vladimirs Pozners|Vladimiru Pozneru]]. 1999. gadā viņa izveidoja savu Televīzijas Žurnālistikas skolu, kuru 16 gadu laikā absolvēja aptuveni 300 studenti.

== Politiskā darbība ==

2018. gadā N. Ābola kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partijas]], [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] (KDS) un &quot;[[Gods kalpot mūsu Latvijai]]&quot; (GKL) apvienotā saraksta ([[Apvienība SKG]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/lsdspkdsgkl/5|title=&quot;LSDSP/KDS/GKL&quot;|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā N. Ābola pievienojās partijai &quot;[[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]]&quot; (GKR). Kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču sākotnēji netika ievēlēta. Pēc partijas biedra [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] ievēlēšanas Saeimā 2022. gada oktobrī viņa kļuva par Rīgas domes deputāti. Ieņēma Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieces amatu un bija Pilsētas attīstības komitejas locekle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/natalija-abola|title=Natālija Ābola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada decembrī N. Ābola izraisīja plašu rezonansi ar savu izteikumu, kurā latviešus nodēvēja par &quot;agresīvu nacionālo minoritāti&quot;. Šis paziņojums izraisīja sabiedrības sašutumu un pēc pretrunīgi vērtētajiem izteikumiem, N. Ābola tika izsaukta uz pārrunām [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienestā]]. Šī situācija radīja plašas diskusijas sabiedrībā par vārda brīvības robežām un politiķu atbildību par saviem izteikumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/634152-vai-uz-audzinosu-sarunu-aicinas-ari-sos-jaukos-cilvekus-pec-izteikumiem-par-latviesiem-rigas-domes-deputate-natalija-abola-uzaicinata-uz-vdd|title=&quot;Vai uz audzinošu sarunu aicinās arī šos jaukos cilvēkus?&quot; pēc izteikumiem par latviešiem Rīgas domes deputāte Natālija Ābola uzaicināta uz VDD|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-18|date=2024-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Ābola paziņoja, ka viņas izteikumi esot &quot;sagrozīti&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/636124-tas-ir-tiess-aicinajums-uz-slepkavibu-natalija-abola-pazino-ka-nosutijusi-valsts-prezidentam-vestuli-vinas-izteikumi-par-latviesiem-esot-sagroziti|title=&quot;Tas ir tiešs aicinājums uz slepkavību!&quot; Natālija Ābola paziņo, ka nosūtījusi Valsts prezidentam vēstuli; viņas izteikumi par latviešiem esot sagrozīti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada martā Ābola izstājās no GKR un pievienojās partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; frakcijai, pamatojot to šādi: &quot;mana pārliecība paliek nemainīga — esmu pret kultūras barbarismu un vēstures pieminekļu iznīcināšanu, kā arī par mūsu galvaspilsētas daudznacionālā rakstura respektēšanu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/647047-ieva-brante-pametusi-frakciju-nacionala-apvienibalatvijas-regionu-apvieniba|title=Ieva Brante pametusi frakciju &quot;Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-03-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas dome 2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālistes]]</text>
      <sha1>q0uiep9kuqxp1wbe81x09fzsmkgsoy2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teo Džeimss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>592801</id>
    <revision>
      <id>4495681</id>
      <parentid>4272457</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T13:06:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495681</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2042" sha1="ofwosmrz4jmfmvvk654cmk6t3j410xk" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Teo Džeimss
| vārds_orig = ''Theo James''
| attēls = Theo James 2024.png
| attēla izmērs = 
| komentārs = Teo Džeimss 2024. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|16}}
| dz. vieta = {{vieta|Anglija|Haivikoma}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 2010—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Teodors Pīters Džeimss Kineirds Taptikliss''' ({{Val|en|Theodore Peter James Kinnaird Taptiklis}}; dzimis {{Dat|1984|12|16}}), pazīstams kā '''Teo Džeimss''', ir [[Angļi|angļu]] [[aktieris]].

Vislabāk pazīstams ar galveno lomu filmu sērijā &quot;[[Citādie (filmu sērija)|Citādie]]&quot; (''Divergent'', 2014—2016). Atveidojis lomas arī tādās filmās kā &quot;[[Tumsas pasaule 4]]&quot; (''Underworld: Awakening'', 2012), &quot;[[Tumsas pasaule: Asins kari]]&quot; (''Underworld: Blood Wars'', 2016), &quot;[[Zoja (filma)|Zoja]]&quot; (2018), ''[[How It Ends]]'' (2018), ''[[Archive]]'' (2020), &quot;[[Klons (filma)|Klons]]&quot; (2022), &quot;[[Pērtiķis (filma)|Pērtiķis]]&quot; (2025) un &quot;[[Nekaunīgā laupīšana]]&quot; (2025).

Par lomu ''[[HBO]]'' seriālā &quot;[[Baltais lotoss]]&quot; (2022) nominēts [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]]. Piedalījies arī ''[[Netflix]]'' seriālā ''[[The Gentlemen (seriāls)|The Gentlemen]]'' (2024).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džeimss, Teo}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bakingemšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>ofwosmrz4jmfmvvk654cmk6t3j410xk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Tralmaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>594877</id>
    <revision>
      <id>4495800</id>
      <parentid>4456968</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T04:41:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495800</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3797" sha1="2bvovusrlzfou1mhqkc7houp7cifxy1" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
| vārds = Eduards Tralmaks
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|17}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = {{mērvienība|cm=190}}
| svars = {{mērvienība|kg=93}}
| iesauka = 
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|USA}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Amerikas hokeja līga|AHL]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 
| klubs1 = {{flaga|ASV}}[[Čikāgas &quot;Steel&quot;]]
| kl_sez1 = 2016—2017
| klubs 2 = {{flaga|ASV}} ''University of Maine''
| kl_sez 2 = 2017—2021
| klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
| kl_sez 3 = 2021—2023
| klubs 4 = {{flaga|CZE}} [[HC Kladno|Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
| kl_sez 4 = 2023—2025
| klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
| kl_sez 5 = 2025—
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 2024—pašlaik
| taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| sasniegumi = [[Čehijas Ekstralīga]]s rezultatīvākais spēlētājs — 2024/2025
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2025|3|21||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Eduards Tralmaks''' (dzimis {{dat|1997|2|17}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā, Latvijas jaunatnes un [[Latvijas hokeja izlase|pieaugušo izlašu]] dalībnieks.

Pēc koledžu hokeja [[Meinas Universitāte|Meinas Universitātē]] E. Tralmaks pievienojās [[Amerikas hokeja līga]]s (AHL) klubam [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]. Šajā laikā viņš līdz [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajai hokeja līgai]] (NHL) nenonāca un pēc divām sezonām AHL pārcēlās uz Eiropu, noslēdzot līgumu ar [[Čehijas Ekstralīga]]s klubu [[HC Kladno|Kladno &quot;Rytiri&quot;]].

Pēc 2024.—2025. gada Čehijas Ekstralīgas sezonas, kurā Kladno &quot;Rytiri&quot; sastāvā M. Tralmaks kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju, 2025. gada martā viņš noslēdza divvirzienu līgumu ar NHL klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/21032025-tralmaks_pec_izcilas_sezonas_cehija_parak|title=Tralmaks pēc izcilas sezonas Čehijā paraksta līgumu NHL|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-03-21|date=2025-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2025.—2026. gada sezonas aizvadīja treniņnometni ar &quot;Red Wings&quot; un nospēlēja vienu pārbaudes spēli. Oktobra sākumā tika aizsūtīts uz &quot;Red Wings&quot; fārmklubu AHL [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/02102025-tralmaks_tiek_nosutits_uz_red_wings_farmk|title=Tralmaks nosūtīts uz fārmklubu, Mateiko vēl viena iespēja sevi pierādīt|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-10-02|date=2025-10-02}}&lt;/ref&gt; Sezonas gaitā tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://griffinshockey.com/roster/eduards-tralmaks|title=Eduards Tralmaks|website=Grand Rapids Griffins|access-date=2026-04-20|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}
{{Latvija 2026 ZOS}}

{{DEFAULTSORT:Tralmaks, Eduards}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>2bvovusrlzfou1mhqkc7houp7cifxy1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristofers Karlsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597132</id>
    <revision>
      <id>4495733</id>
      <parentid>4487176</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:19:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4495733</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6091" sha1="bfoxdfzb2nka8xrye5nugbsbc26yrjk" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Kristofers Karlsons
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|21}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| garums = 185 [[centimetrs|cm]]
| svars = 80 [[kilograms|kg]]
| poz = [[saspēles vadītājs]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2019–2022
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BS Rīga/DSN]]
| kl_sez 2 = 2022–2026
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 3 = 2026–pašlaik
| klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Kristofers Karlsons''' (dzimis {{dat|2004|03|21}})&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Ventspils]], bet iepriekš spēlēja [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kas bija viņa pirmais profesionālais klubs. 2022.—2023. gada sezonas [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kausa]] ieguvējs. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos.

== Karjera ==
Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas &quot;Rīga&quot; [[Daugavas Sporta nams|Daugavas sporta nama]] (DSN) filiālē pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/14042025-karlsons_pec_serijas_uzvaras_groza_ka_man|title=Karlsons pēc sērijas uzvaras groza: &quot;Kā mans pirmais treneris teiktu - parasts treniņa metiens&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlējis no DSN jauniešiem veidotajā [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] komandā [[BS Rīga/DSN]], kur bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot 18,9 punktus vidēji spēlē 2021.—2022. gada sezonas pirmajā pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/ljbl/show-player?player_id=4853361&amp;season_id=122139&amp;league_id=24563|title={{!}}|website=www2.basket.lv|access-date=2025-04-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2022. gada decembrī viņš pārcēlās uz [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Valmiera Glass VIA]], iegūstot drošu vietu komandas spēlētāju rotācijā. 2024.—2025. gada sezonā, kad [[Valmiera]]s klubam bija lielāks budžets un spēcīgs sastāvs, viņa loma komandā samazinājās, un K. Karlsons spēlēja 11,2 minūtes vidēji regulārās sezonas spēlē, gūstot vidēji 3,4 punktus. Tomēr LBL izslēgšanas spēlēs viņa iesaiste ievērojami pieauga, un ceturtdaļfināla sērijas trešajā spēlē K. Karlsons guva uzvaras metienu no laukuma centra pret [[BK Liepāja]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/12042025-karlsons_iznicina_liepajas_ceribas_uz_pus|title=Video: Karlsons iznīcina Liepājas cerības uz pusfinālu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par Latvijas kausa ieguvēju un uzvarēja gan Latvijas—Igaunijas līgas, gan LBL turnīrā. 2026. gada jūlijā pārcēlās uz citu Latvijas—Igaunijas līgas klubu [[BK Ventspils]].

K. Karlsons ir pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlases, kas tolaik spēlēja Eiropas čempionāta B divīzijas turnīros,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/239996/karlsons-kristofers|title=Kristofers Karlsons, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt; bet laikā, kad viņš spēlēja U-16 izlasē, [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] nenotika, jo tas bija [[Covid19 pandēmija]]s laikā, taču izlase piedalījās citos turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27012020-karlsons_i_flirte_i_ar_triple_double_u16_|title=Karlsons flirtē ar &quot;triple-double&quot;, U16 izlase nepanāk jaunos krievus|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2020-01-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{BK Ventspils spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Karlsons, Kristofers}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>bfoxdfzb2nka8xrye5nugbsbc26yrjk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601306</id>
    <revision>
      <id>4495863</id>
      <parentid>4487059</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T10:12:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495863</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31577" sha1="oiiw2q7sucn8wpn3dk1q1jbhfyxaw3m" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Fika latte.jpg|thumb|Mūsdienīga fika telpās [[kafejnīca|kafejnīcā]] ar [[kafijas latte|kafijas ''latte'']], kūku un [[tēja|tēju]]]]
'''''Fika''''' ir [[Zviedrijas kultūra|zviedru kultūras]] [[tradīcija]], kas nozīmē atpūtas pauzi kombinācijā ar [[kafija]]s, [[tēja]]s vai citu dzērienu lietošanu un bieži vien ar kafijas maizītēm, sviestmaizēm vai citiem našķiem. ''Fika'' var notikt, piemēram, [[kafejnīca|kafejnīcā]] vai [[konditoreja|konditorejā]], [[darba vieta|darba vietā]], kā baznīcas kafijas pauze, mājās un arī ārpus telpām. ''Fika'' parasti ir saistīta ar sociālajām attiecībām, lai gan ir iespējams ''fikot'' vienatnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isof.se/download/18.35b6217817c119d563b2bf24/1634644315931/Fr%C3%A5gelista%20-%20Fika%20(2016).pdf|title=Fikadags. Frågelista nr 32|publisher=Institutet för språk och folkminnen|access-date=2025-05-25|archive-date=2023-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20231226054441/https://www.isof.se/download/18.35b6217817c119d563b2bf24/1634644315931/Fr%C3%A5gelista%20-%20Fika%20(2016).pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kafferosterietkoppar.se/kop/kaffebonor/svensk-fika/|title=Svensk fika är mer än en kaka till kaffet • Kafferosteriet Koppar|website=kafferosterietkoppar.se|access-date=2025-05-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sverigesradio.se/artikel/nu-far-man-inte-fika-och-ata-tillsamans-med-andra-i-kopcentrum|title=Nu får man inte fika och äta tillsammans med andra i köpcentrum - Radio Sweden på lätt svenska|last=Radio|first=Sveriges|website=www.sverigesradio.se|access-date=2025-05-25|date=2021-03-01|language=sv|archive-date=2025-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20250525164849/https://www.sverigesradio.se/artikel/nu-far-man-inte-fika-och-ata-tillsamans-med-andra-i-kopcentrum}}&lt;/ref&gt; Vārdu &quot;fika&quot; lieto gan kā darbības vārdu, gan lietvārdu. ''Fika'' [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] tiek izmantota, lai reklamētu [[Zviedrija|Zviedriju]] un zviedru sabiedrības kultūru globāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnu.se/mot-linneuniversitetet/aktuellt/nyheter/2024/fika-en-vardefull-symbol-for-sverige/|title=Fika – en värdefull symbol för Sverige|website=Lnu.se|access-date=2025-05-25|date=2024-09-30|language=sv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://studyinsweden.se/blogs/2023/12/01/fika-culture-in-sweden-and-why-its-super-important/|title=Fika culture in Sweden and why it's super important!|last=Annamaria|website=Study in Sweden|access-date=2025-05-25|date=2023-12-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Definīcija un izplatība ==
Pastāv dažādi ''fika'' veidi. Daļēji tā var būt pauze no darba, bet arī brīvā laika aktivitāte un veids, kā iepazīt kādu, piemēram, kā alternatīva [[randiņš|randiņiem]] vai [[tikšanās|tikšanās reizēm]]. Pilnvērtīgs lielāks ēdiens kā [[pusdienas]] vai [[vakariņas]] pats par sevi netiek saukts par ''fika''. Tomēr var &quot;fikot&quot; tieši pēc ēdienreizes, ko dažreiz sauc &quot;paņemt fiku pie ēdiena&quot;. ''Fika'' var būt daļa no uzmanības izrādīšanas vai godināšanas un tad parādīties vārdu salikumos kā &quot;dzimšanas dienas fika&quot;, &quot;'kāzu fika&quot; vai &quot;bēru fika&quot;. Vārdu salikums &quot;ātrā fika&quot; atrodams Zviedrijas Akadēmijas vārdnīcā un tiek aprakstīts kā &quot;ikdienišķs&quot;. To lieto gan par īsu ''fika'' pauzi, gan par [[recepte|receptēm]] ''fika'' maizītēm un tamlīdzīgiem produktiem, kas ir ātri pagatavojami.

=== ''Fika'' darba vietās ===
''Fika'' parasti sastopama zviedru [[darba dzīve|darba dzīvē]] kā &quot;fika pauze&quot; vai &quot;fika atpūta&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://foretagskallan.se/kaffe-bullar-och-sju-sorters-kakor/|title=Det svenska fikat|website=Företagskällan|access-date=2025-05-25|date=2020-10-13|language=sv-SE}}&lt;/ref&gt; — ''fika'' kopā ar [[kolēģis|kolēģiem]]. Bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi [[priekšpusdiena]]s vidū (aptuveni plkst. 9:00—10:00) un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū (aptuveni plkst. 14:00—15:00), bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām. Pauze ir daļa no apmaksātā darba laika, un darba vietā to var pavadīt [[fika telpa|''fika'' telpā]] vai [[pusdienu telpa|pusdienu telpā]]. Šī tradīcija tiek uzskatīta par daļu no [[Zviedrijas kultūra|zviedru kultūras]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/worklife/article/20160112-in-sweden-you-have-to-stop-work-to-chat|title=Is this the sweet secret to Swedish success?|website=www.bbc.com|access-date=2025-05-25|date=2016-01-13|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka zviedru ''fika'' tradīcija dod iespēju plašākai viedokļu apmaiņai un labākai izpratnei darba kolēģu starpā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arbetsmiljoupplysningen.se/Amnen/Rast-och-paus/|title=Rast och paus - Arbetsmiljöupplysningen|website=web.archive.org|access-date=2025-05-25|date=2018-03-05|archive-date=2018-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180305202514/http://www.arbetsmiljoupplysningen.se/Amnen/Rast-och-paus/}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Fika på Altanen år 1932, PS-184-228 (1).jpg|thumb|Divas sievietes fiko uz balkona 1932. gadā]]

=== Kafijas ienākšana Zviedrijā ===
{{Pamatraksts|Kafija Zviedrijā}}
1657. gadā karalis [[Kārlis X Gustavs]] nosūtīja politiķi un diplomātu Klāsu Rolambu uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] sarunām ar sultānu. Sarunas neizdevās, bet ceļojuma laikā Klāss Rolambs kļuva par pirmo zviedru, kas nogaršoja [[Kafija|kafiju]]. ''Fika'' kultūra tomēr tiek saistīta ar kafijas ieviešanu Zviedrijā 1685. gadā, kad pirmā kafija ieradās Zviedrijā. Sākumā kafiju pārdeva aptiekās ar mērķi atvieglot slimības. Kafija pēc tam guva savu lielo izrāvienu [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā, kad [[Kārlis XII]] ieviesa šo dzērienu Zviedrijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://popularhistoria.se/vardagsliv/mat-dryck/sa-blev-kaffet-sveriges-nationaldryck|title=Förbjuden böna blev nationaldryck|last=Griberg|first=Sara|website=Populär Historia|access-date=2025-05-25|date=2018-01-20|language=sv}}&lt;/ref&gt;

=== 18. gadsimts līdz 20. gadsimta 70. gadiem ===
18. gadsimtā kafija kļuva par populāru dzērienu un baudīšanas līdzekli pilsētas iedzīvotāju un muižniecības vidū. 1740. gadā viena skālmārciņa (skålpund) kafijas maksāja piecdesmit taleru vara naudā, kas atbilda zemnieka strādnieka visai gada algai un radīja kafijas dzeršanas augsto statusu. 18. gadsimta vidū tika ieviesti vairāki kafijas dzeršanas aizliegumi: 1756.—1759., 1794.—1796., 1799.—1802. un 1817.—1823. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

18. gadsimta sākumā [[Stokholma|Stokholmā]] atvēra pirmo kafijas namu, un 1728. gadā pilsētā bija piecpadsmit [[kafijas nams|kafijas namu]]. Kafijas namos dzēra ne tikai kafiju, bet arī alu un degvīnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://smakasverige.se/nyheter/nyhetsarkiv/2022-08-18-den-svenska-fikakulturen|title=Den svenska fikakulturen {{!}} {{!}} Smaka Sverige|website=smakasverige.se|access-date=2025-05-25|date=2022-08-18|language=sv}}&lt;/ref&gt; 18. gadsimtā varas iestādes uzskatīja, ka Stokholmas kafejnīcas ir problemātiskas alkohola pasniegšanas dēļ. Kafija bija dārgāka nekā alus, vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni. Kad apmeklētāji iereiba, tas bija cēlonis kautiņiem un troksnim. Daudzi viesi arī spēlēja kārtis par naudu, kas bija aizliegts. Sākotnējiem kafijas namiem tādēļ bija vairāk kopīga ar krodziņiem nekā ar mūsdienīgajām kafejnīcām. Stokholmā 19. gadsimta 80. gados bija vairāk nekā 800 kafejnīcu, kurās tika pasniegts alkohols un 30, kur varēja arī pirkt kafiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stockholmskallan.stockholm.se/teman/stockholm-ater/fika-glass-och-godis/|title=Fika, glass och godis|last=redaktion|first=Stockholmskällans|website=Stockholmskällan|access-date=2025-05-25|date=2025-04-03|language=sv}}&lt;/ref&gt;

Sākumā kafijas namus apmeklēja galvenokārt augstākā šķira. Galvenokārt vīrieši no augstākās šķiras pavadīja daļu sava brīvā laika kafijas namos, kur diskutēja par politiku un spēlēja vieglas spēles.

19. gadsimtā sāka parādīties vairāk publisko vietu ar kafijas pasniegšanu, vienlaikus arvien vairāk sāka patērēt kafiju mājās. Kafijas dzeršana 19. gadsimtā izplatījās no cilvēkiem ar augstu statusu līdz tam, ka kafija kļuva pieejama arī mazāk turīgiem sabiedrības slāņiem. Tādējādi kafija kļuva par tautas dzērienu 19. gadsimta otrajā pusē, un to dzēra gandrīz tikpat daudz kā degvīnu. Kad restorāni, darba vietas un baznīcas sāka pasniegt kafiju dažādos pasākumos, šis dzēriens kļuva arī par sociālu aktivitāti. Kopš tā laika kafijas patēriņš ir audzis, īpaši sieviešu vidū, izņemot kara laika periodus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://foretagskallan.se/bonan-som-tog-svenskarna-med-storm/|title=Bönan som tog svenskarna med storm|website=Företagskällan|access-date=2025-05-25|date=2020-04-15|language=sv-SE}}&lt;/ref&gt; 19. gadsimtā bija ierasts, ka kafiju daļēji vai pilnībā vārīja no kafijas nogulsnēm vai gatavoja ar kafijas aizstājēju. Aizstājējs varēja, piemēram, sastāvēt no [[zirņi]]em, [[parastais cigoriņš|cigoriņa]] saknēm, [[graudaugi]]em vai cietām, mazām rudzu maizītēm. Tos cepa, grauzdēja un samīkstināja, lai vai nu sajauktu ar īstajām kafijas pupiņām, vai aplietu. Kafijā bieži izmantoja ādas gabalu kafijas attīrīšanai. Ādas gabals, kas pievilka duļķes, parasti bija žāvētas zivs ādas gabals. 20. gadsimta sākumā kļuva ierasts kafijā pievienot kafijas krējumu vai saldo krējumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.matkult.se/brod/olika-sorters-brod/kaffebrod-och-kalasbrod.html|title=Kaffebröd och kalasbröd - Matkult|website=www.matkult.se|access-date=2025-05-25|language=sv|archive-date=2025-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20250525164052/http://www.matkult.se/brod/olika-sorters-brod/kaffebrod-och-kalasbrod.html}}&lt;/ref&gt;

Zviedri patērēja visvairāk kafijas pasaulē laikposmā no 1920. līdz 1970. gadam. Kafija ir svarīga ''fika'' sastāvdaļa, un iemesls, kāpēc Zviedrijā patērēja vairāk kafijas nekā citās valstīs, bija tas, ka zviedri kafiju dzēra mājās, kamēr citur pasaulē kafiju biežāk dzēra publiskajās vietās.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:938261/FULLTEXT01.pdf|title=En vardagsföreteelse med kulturarvsstatus?|last=Arklind|first=Josefin}}&lt;/ref&gt;

=== Kafijas maizīšu attīstība ===
Pirms 19. gadsimta bija ierasts cept smalkmaizītes, kas vārītas taukos, piemēram, ''rosette'' cepumus un ''klenät'' maizītes, bet arī kliņģerus un [[parastais anīss|anīsa]] maizītes. Dažreiz izmantoja arī īpašus rīkus cepšanai pār atklātu uguni. Dzelzs vafeļu gatavotājs, ''rånjärn'' un [[munkpanna]] bija ierasti šajā laikā. 19. gadsimta beigās sāka veidoties tas, ko 21. gadsimtā sauc par kafijas maizītēm Zviedrijā. Tas bija saistīts ar palielinātu [[presēts raugs|presētā rauga]], [[kviešu milti|kviešu miltu]] un [[cukurs|cukura]] pieejamību, kā arī to, ka dzelzs plītis kļuva pieejamākas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Zviedrijā kviešu miltu pieejamība ilgu laiku bija saistīta ar svētkiem un turīgām ģimenēm. Kvieši neiztur aukstumu, un tādēļ kviešu audzēšana nevarēja paplašināties tālāk par Dienvidzviedriju līdz pat 18. gadsimta vidum. Valsts ziemeļu daļā tā vietā izmantoja auzas, miežus vai rudzus. 19. gadsimta otrajā pusē kviešu milti kļuva pieejami visiem sabiedrības slāņiem. Kvieši 21. gadsimtā kļuva par dominējošo maizes graudu ar vislabākajām cepšanas īpašībām no visiem graudaugiem. 19. gadsimta 50. gados sākās arī rauga industriālā ražošana Esperēdā (Äsperöd), [[Skones lēne|Skones lēnē]]. Gan industriālajai cepšanai, gan mājas vajadzībām raugs bija ļoti svarīgs un efektīvs.

Ap 19. gadsimtu [[cukurs]] bija prece ar ļoti ekskluzīvu un augstu vērtību. 19. gadsimta 70. gados sāka ražot biešu cukuru, un vietējā [[cukurbietes|cukurbiešu]] audzēšana pieauga, kas palielināja cukura pieejamību, ko varēja izmantot fika maizītēs. 19. gadsimtā dzelzs plītis kļuva ļoti izplatītas un radīja priekšnoteikumus plašākai konditorejas izstrādājumu gatavošanai, tostarp mājas apstākļos. Pēdējais minētais tomēr bija aizliegts laikā no 1430. līdz 1840. gadiem. Tolaik [[Cunfte|cunftu]] sistēmai bija [[monopols]] uz cepšanu. Tikai pēc cunftu sistēmas izzušanas atļāva cept mājās. Dzelzs plīts krāsns nebija piemērota lielajai maizes cepšanai, bet tā labi derēja kūku cepšanai. Saistībā ar palielināto pieejamību radās daudzas kūku receptes. Mūsdienīgai fika kultūrai raksturīgas kafijas maizītes ir, piemēram, cukurkūka, kanēļmaizīte, princeses kūka, šokolādes bumbiņa un dažādas sīkkūciņas.

=== Kafijas uzņemšanas tradīcija ===
[[Attēls:Fika vid Gästgivaregården i Svartå PS-184-190.jpg|thumb|Fika pie viesnīcas Svartā 1950. gados.]]
Saistībā ar kafijas lietošanas pieaugumu, 18. gadsimtā radās fenomens ''[[kafijas uzņemšana]]''. Kafijas uzņemšanās sievietes satikās, piedāvājot kafiju un septiņu veidu kūkas. Mājsaimniecēm šāda pulcēšanās pildīja svarīgu funkciju un daudzām bija vienīgā iespēja apmainīties ar pieredzi un satikties ar citām sievietēm. Sieviešu sabiedrība mājās varēja tikt uztverta kā drauds sociālajai kārtībai, kur vīrietim vajadzēja būt pilnīgai kontrolei. Kafijas uzņemšana bija arī iespēja, kad mājsaimniecības varēja sevi parādīt. Kafijas uzņemšana ir pirmais fenomens, kas līdzīgs mūsdienu fikai. Šis fenomens dažādās formās pastāvēja jau 18. gadsimta beigās, bet kafijas uzņemšana ar mājās ceptām kūkām 20. gadsimtā kļuva par standarta veidu, kā cilvēki satikās Zviedrijā.

Uzskata, ka vārdu salikums ''kafijas uzņemšana'' radies no tā, ka uzaicinājuma laikā sievietes plēsa vecu audumu lupatās vai spilvenu pildījumam, vienlaikus dzerdamas kafiju un sarunājoties. Tā tika apvienots patīkamais ar lietderīgo, kamēr tika baudītas saimnieces ceptās kūkas. Uzaicinājuma forma ar kafiju un dažādu veidu kūkām 18. gadsimtā bija paredzēta tikai augstākās šķiras dāmām. Dažkārt tika aicināts arī mācītājs, un viņam paredzēja īpašu, skaistāku audeklu zem kafijas trauku komplekta — tā saukto mācītāja audeklu. Kafijas uzņemšanas vēlāk 19. gadsimtā kļuva ierastas vairākos sabiedrības slāņos, kad vietējā [[cukurbiete|cukurbiešu]] audzēšana pazemināja cukura cenu, kā arī dzelzs plīts atviegloja cepšanu mājās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://popularhistoria.se/vardagsliv/mat-dryck/kafferepet-hanat-natverk-for-hemmafruar|title=Sockret fick fart på kafferepen|last=Griberg|first=Sara Griberg|website=Populär Historia|access-date=2025-05-25|date=2017-03-10|language=sv}}&lt;/ref&gt;

Kafijas uzņemšanas laikā saimniecei, saskaņā ar pieņemtajām normām, vajadzēja pulcēt viesus ap dekoratīvu galdu ar rakstainiem porcelāna traukiem, izšūtu galdautu, ziediem vāzē un dāsnu piedāvājumu ar kūkām, mīkstajām kūkām un sīkkūciņām. Klasiskā kafijas uzņemšana bieži sākās ar to, ka saimniece piedāvāja mīkstās kūkas, piemēram, smilšu kūku vai ruleti, lai pēc tam beigtu ar septiņu veidu sīkkūku šķīvi. Saskaņā ar tradīciju sievietēm bija jāņem pa vienai no katra veida, un atteikšanās no kāda veida liecināja par izglītības un audzināšanas trūkumu. Kafijas uzņemšana pēc tam noslēdzās ar kūku. 20. gadsimtā kūkas ļoti atšķīrās ar garnējumu un veidu. 50. gados pieprasītas bija mokas kūka, ''Sans rival'' un ''Casablancatårta''. Kad sievietes tikās ikdienā uz šūšanas pulciņiem, drīkstēja pasniegt tikai vienu mīksto kūku un trīs veidu sīkkūciņas.

20. gadsimta otrajā pusē zviedri pārgāja uz konditorejas izstrādājumu pirkšanu veikalā, tā vietā lai ceptu mājās. Tā rezultātā kafijas uzņemšanas forma paplašinājās un tika aizstāta ar daudzveidīgāku fikošanu mājās, kafejnīcā un darbā.

=== Tradīcijas demokratizācija ===
20. gadsimta kafijas tradīcijas sabiedrībā ir skaidrs piemērs tam, kā saldie konditorejas izstrādājumi, kurus iepriekš uzskatīja par ekskluzīviem statusa objektiem, tika demokratizēti un ieauga vairāku sabiedrības slāņu sociālajā dzīvē. Ideālajai kafijas uzņemšanai 20. gadsimta vidū patiešām bija tās pašas izcilās īpašības kā turīgo ekskluzīvajiem deserta galdiem 19. gadsimtā.

Vēsturiski zviedri dzēra relatīvi lielus daudzumus kafijas, un kafijas dzeršana pirmām kārtām notika mājās. Sākumā to izmantoja tikai turīgie iedzīvotāji un sievietes. Dāmas augstākajos sabiedrības slāņos pulcējās kafijas uzņemšanās pilsoņu mājās, lai nododotos pļāpām pie kafijas tasītes un rokdarbiem. No 19. gadsimta vidus kafijas patēriņš izplatījās vairākos sabiedrības slāņos un kļuva par alternatīvu alkoholiskajiem dzērieniem, kas iepriekš raksturoja sabiedrības svinības. Tradicionālie alkoholiskie dzērieni bija dažādi alus veidi — bēru ceremonijām, ražas svinībām un pat vājš alus bērniem. Laika gaitā kafijas svinības kļuva par standarta formu pienācīgai dzīvei sabiedrībā. Tomēr laukos skaisti konditorejas izstrādājumi kafijas svinībās parādījās ar aizkavēšanos. Tur tā vietā pasniedza sausas lietas kā grauzdiņus, ko mērcēt kafijā, vai cukura gabaliņu, ko sūkāt.

20. gadsimta pirmajā pusē palielinoties kviešu miltu un cukura piedāvājumam, kombinācijā ar mūsdienīgākām plītīm, pakāpeniski kļuva ikdienišķi cept smalkmaizītes un saldas kūkas zviedru mājsaimniecībās. 40. gados cepšana bija kaut kas, ko sagaidīja no katras mājsaimnieces. 1945. gadā iznāca grāmata ''[[Septiņu veidu kūkas (grāmata)|Septiņu veidu kūkas]]'', kurai sekoja jauni izdevumi — 87. izdevums tika izdots 2005. gadā. Receptēm grāmatā vajadzēja būt viegli lasāmām, lētām un gardām. Grāmata bija pielāgota parastai mājsaimniecei un ikdienas dzīvei.

Laika posmā no 1920. gada līdz 1960. gadam kafejnīcām Zviedrijā bija ziedu laiks, un pēc tam to popularitāte nedaudz samazinājās. Iemesls bija sabiedrības attīstība, kas radīja augstāku dzīves līmeni un to, ka kļuva ierastāk satikties mājās. Ģimenes locekļu skaits samazinājās, un cilvēki dzīvoja lielākos dzīvokļos ar vairāk istabām. Kļuva arī ierastāk satikties mājās pie televizora, tā vietā, lai satiktos vietējās iestādēs.

=== Konditoreju kultūra ===
19. gadsimtā tam, kurš gribēja pirkt smalkākas konfektes un konditorejas preces, vajadzēja vērsties pie ''cukura maiznieka''. Pirmie cukura maiznieki jau 17. gadsimtā tika ievesti no kontinenta, lai veiktu amatu zviedru galma dzīves vajadzībām, kur viņiem vajadzēja ražot ekskluzīvus cukura izstrādājumus karaliskajām ceremonijām un banketiem. 60. gados cukura maiznieki organizējās savā amata biedrībā, un 19. gadsimtā bija aptuveni 40 darbojošos cukura maiznieku dažādās adresēs Stokholmā. Gadsimta gaitā nodibinājās arī cukura maizniecības darbības mazākajās pilsētās, bet daudzās vietās to nebija nemaz. Daudzi no apmācītajiem [[konditors|konditoriem]] nāca no [[Vācija]]s un [[Šveice]]s, un vairāki Stokholmas meistari bija izglītoti [[Francija|Francijā]]. Sākumā cukura maiznieki vadīja tirdzniecību parastā pārdošanas būdā, bet 30. gados tika ieviests kontinentālāks modelis saldumu un kafijas maizīšu pārdošanai. Cukura maiznieki sāka iekārtot savus veikalus saskaņā ar ārzemju normām — ar galdiem un krēsliem, kur klientiem tika piedāvāta vieta ēšanai un dzeršanai. Telpas parasti iekārtoja līdzīgā stilā ar noteiktiem standarta elementiem. Šeit piederēja grezns iekārtojums ar garām konditorejas vitrīnām, lieliem spoguļiem zelta rāmjos, izšūtiem aizkariem, lustrām, ziedu aranžējumiem, maziem apaļiem marmora galdiem un polsterētām sēdmēbelēm, kas apvilktas ar sarkanu samtu. Pie saldumiem pasniedza kafiju, tēju, liķierus un vīna maisījumus. Tādējādi bija nodibināta pirmā īstā konditoreja. Konditorejas 19. gadsimtā dažos gadījumos tika sauktas par [[šveicārija|šveicārijām]], jo sākumā šveicāriešu cukura maiznieki dominēja šajā jomā.

Neskatoties uz kultūras un sociālajām sabiedrības izmaiņām, kas pārformēja cilvēku dzīves apstākļus, 21. gadsimta konditorejas veidotas aptuveni tāpat kā 19. gadsimtā. Klasiskā konditoreja, kurā atrodas vitrīnas ar konditorejas izstrādājumiem, mazi galdi un polsterētas mēbeles, kur var satikties un fikot, ir saglabāta līdz pat 21. gadsimtam.

==== Izklaides konditorejās ====
Konditorejas piedāvāja arī izklaidi. Kafejnīcās apmeklētāji varēja baudīt kafiju un saldumus, vienlaikus lasot uz vietas pieejamās avīzes. Dažreiz bija pieejamas arī sabiedrības spēles, [[biljards]], [[šahs]] un [[azartspēles]]. Bija arī konditorejas, kas rīkoja burvju priekšnesumus un lugas, kā arī muzikālu vakara izklaidi. Tādā veidā Stokholmas cukura maiznieki kļuva par savdabīgiem izklaides organizētājiem, un viņu saldumi un fika maizītes sistemātiski tika saistītas ar izklaidi, greznību un sabiedrisko dzīvi. Konditorejās klienti varēja ērti sēdēt, labi paēst un dzert, nodarboties ar lasīšanu, cilvēku vērošanu un sarunāšanos. Saldumu pirkšana tātad nozīmēja iespēju izbaudīt visu sociālo un fizisko telpu ar visu, ko tas ietver, un konditoreju attīstība tāpēc bija svarīga komponente zviedru fika kultūrai.

==== Pieejamība Stokholmā ====
19. gadsimtā cukura maiznieku adreses Stokholmā bija koncentrētas ap divu veidu pilsētas vidēm — pie pastaigu ceļiem parkos un atpūtas vidēs, un pie elegantajiem komerciālajiem kvartāliem centrā. Konditorejas atradās gar Karalienes ielu (Drottninggatan), virzienā uz Valdības ielu (Regeringsgatan) ar dārgiem veikaliem apkārt un uz Ziemeļu tiltu pie Brunkebergstorga laukuma. Konditorejas tālāk varēja atrast [[Zviedrijas dārzkopības biedrība|Zviedrijas dārzkopības biedrībā]], Karaļa dārzā un [[Bercelija parks|Bercelija parkā]]. Izklaides iestādes darbojās arī vairākās [[Jūrgordena]]s konditorejās.

==== Augstākās šķiras dominēšana ====
Stokholmas konditorejas atradās gar apgabaliem, kur dominēja augstākā šķira, un Stokholmas publiskā fika kultūra bija koncentrēta uz noteiktu iedzīvotāju daļu. Cukura maiznieku [[nomas līgums|nomas līgumos]] bieži tika norādīts, ka konditorejas bija paredzētas &quot;aprūpētai pilsoniskai publikai&quot;, nevis &quot;īstajai strādnieku šķirai un neizglītotajai tautai&quot;. Cilvēki, kas apmeklēja konditorejas, tiek atkārtoti aprakstīti kā &quot;kungi un dāmas&quot; vai &quot;kundzības&quot; no &quot;elegantās pasaules&quot;. Rēķinu grāmatas no Landeļa konditorejas uz Stora baznīcas nogāzes dod ainu par turīgu klientūru, ko raksturo bankieri, [[vairumtirgotājs|vairumtirgotāji]], [[ierēdnis|ierēdņi]], [[muižniecības ģimenes]], [[profesors|profesori]] un personas galma amatos.

Konditorejas vēlāk paplašinājās citās pilsētas daļās, uz piepilsētām un strādnieku rajoniem. Saldumi kopā ar izklaides aktivitātēm tātad kļuva pieejami vairāk cilvēkiem sabiedrībā. Konditorejas apmeklēšana kļuva par tautas ikdienas prieku. Arī jaunieši 50. gados sāka uzturēties konditorejās, lai satiktos.

==== Sievietes vieta konditorejās ====
Saskaņā ar 19. gadsimta uzskatu, vīrietis bija saistīts ar publisko telpu un sieviete ar privāto mājas sfēru. Turīgai sievietei nepienācās parādīties Stokholmas publiskajās vietās bez vīra, jaunkundzes vai vecākas sievietes radinieces pavadības.

19. gadsimta lielākajā daļā konditorejas apmeklēja galvenokārt vīrieši — gan kompānijās, gan vienatnē. Gadsimtu mijā 1900. gadā tomēr notika izmaiņas kafejnīcu un fika kultūrā. Konditoreja kļuva arī par vietu, kur pilsoniskās sabiedrības sievietes varēja uzturēties vienatnē, nezaudējot savu labo reputāciju. Šīs iepriekš vīriešu dominētās telpas pakāpeniski pārveidojās par vietām, kur arī sievietes jutās ērti un varēja atnākt bez pavadoņiem, lai baudītu fiku un sarunas. Pirms šīm pārmaiņām sieviete, kas kafejnīcā ieradās viena, riskēja tikt uzskatīta par tikumiski apšaubāmu vai nepieklājīgu. Apmeklējot konditorejas 20. gadsimtā, sievietes sāka izaicināt pastāvošās sabiedrības normas, tādējādi iegūstot iespēju baudīt savu brīvo laiku un dzīves priekus.

Sākumā tās bija galvenokārt sievietes, kas piederēja Stokholmas augstākajiem slāņiem, kas izmantoja un tikās sieviešu telpās. Sievietes no strādnieku šķiras tā vietā strādāja kā oficiantes, pat kad kafejnīcas bija vīriešu dominētas. No sievietēm, kas apmeklēja kafejnīcas, tika sagaidīts, ka viņas būs respektablas. Tā kā sieviešu telpas bija vieta sievietēm no augstākiem sabiedrības slāņiem, tas kļuva acīmredzams.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:1576272/FULLTEXT01.pdf|title=När kvinnorna tog plats på caféerna|last=Lidberg|first=Maria Karlsson|access-date=2025-05-25|date=2021}}&lt;/ref&gt;

Iekļaujošāka konditoreju kultūra kļuva par paraugu valsts mazākajām pilsētām. [[Visbija|Visbijā]] sieviešu sabiedrība tika piesaistīta Centrālajai kafejnīcai, kurai bija sava ieeja un sava istaba, kas veltīta pilsētas sievietēm. [[Kalmara|Kalmarā]] arī atvēra Kungu un Dāmu kafejnīcu, kur dāmas un kungi visos laikos tika apkalpoti ar fiku atsevišķās istabās.
[[Attēls:I trädgården.jpg|thumb|upright|Ārpus telpu fika agrā vasarā.]]

=== Darba vietu kultūra ===
19. gadsimtā kafijas kultūra izplatījās uz vairākām tikšanās vietām, un kafija nostiprinājās arī darba tirgū. Pakāpeniski fika kļuva sinonīms ar plānotajām darba pauzēm gan priekšpusdienās, gan pēcpusdienās. Fika pauze darba vietā kļuva par sākumu darba dzīves demokratizācijai. Fika pauzē patiešām tikās visi uzņēmuma dalībnieki, gan izpilddirektors, gan darba vadītājs, un sarunājās kopā. Īsā brīdī dienas laikā hierarhijas tika nolīdzinātas, un fikojot kopā atvērās iespēja sarunām starp kolēģiem.

== Etimoloģija ==
[[Attēls:Fika in the grass.jpg|thumb|Fika dabā, tā sauktais [[pikniks]].]]
Vārds ''fika'' ar nozīmi ''dzert kafiju'' ir dokumentēts [[zviedru valoda|zviedru valodā]] kopš 1910. gada.&lt;ref&gt;[[Zviedrijas Enciklopēdiskā vārdnīca]]&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Hermans Palms|Hermana Palma]] grāmatu ''Slepenās valodas Zviedrijā'' (1910), šo vārdu lietoja [[cietums|cietumā]] [[Longholmen|Longholmenā]], kā arī Stokholmas [[skursteņslauķis|skursteņslauķi]]. Viņi lietoja arī vārdu ''fikhäck'' kafejnīcas apzīmēšanai, kur ''häck'' nozīmē ''māja'' ceļojošo tirgotāju ([[knalle|knallāru]]) [[koda valoda|slepenajā valodā]], kas pazīstama kā [[mōnsing]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://libris.kb.se/bib/9588562|title=LIBRIS - Månsing :|website=web.archive.org|access-date=2025-05-25|date=2023-04-08|archive-date=2023-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230408191934/http://libris.kb.se/bib/9588562}}&lt;/ref&gt;

Valodnieks [[Larss-Gunars Andersons]] skaidro, ka vārds ''fika'' izveidojies, pārstatot zilbes vārdā ''kaffi'' (kas ir vecāka forma vārdam ''kaffe'' jeb &quot;kafija&quot;). Šādu zilbju pārstatīšanu sauc par atpakaļslengu ([[backslang]]). Vēlāk no šī darbības vārda radās lietvārds ''fik'', apzīmējot &quot;kafejnīcu&quot; vai &quot;konditoreju&quot;.

[[Malunga|Malungā]], Dalarnā, ādas apstrādātāji savulaik lietoja īpašu slepeno valodu, sauktu par [[ādas apstrādātāju valodu]]. Šajā valodā tika mainīta zilbju secība un skaņas Malungas dialektā. Šo valodu turpināja saglabāt un izplatīt [[ceļojošie tirgotājs|ceļojošie tirgotāji]], un vēl 1913. gadā to dokumentēja [[Ola Banbergs]], veicot pētījumus Rietumdalarnā. Pēc Banberga pierakstiem, kafiju šajā valodā sauca par &quot;fäka&quot; vai &quot;fik&quot; (atvasināts no dialektālā vārda ''kaffä''), bet kafijas kannu dēvēja par &quot;fäkanapa&quot;. Banbergs uzskata, ka vārds &quot;fika&quot; nav obligāti cēlies tikai no [[Stokholmas slengs|Stokholmas slenga]], bet tam varētu būt arī cita izcelsme.

Interesanti, ka līdzīgs process vērojams arī franču slengā [[verlan]], kur vārds ''féka'' tiek lietots standarta franču vārda &quot;café&quot; (kafija) vietā.
Mūsdienu zviedru valodā sastopamas abas dzimtes formas: ''ett fika'' (nekatrā dzimtē) un ''en fika'' (vīriešu dzimtē), ko apstiprina gan [[Zviedrijas Akadēmijas vārdnīca par zviedru valodu|SAOL]] (2015), gan [[Zviedru vārdnīca, ko izdod Zviedrijas Akadēmija|SO]] (2021). Kā darbības vārdu to loka formās ''fikade'' (pagātnē) un ''fikat'' (divdabja formā).

== Kafejnīcu ķēdes ==
Kafejnīcu un konditoreju ķēžu dibināšana Zviedrijā 20. gadsimtā ir ietekmējusi fika kultūru un kafejnīcas dzīvi Zviedrijā. Tā vietā, lai sēdētu un baudītu fiku, var ņemt līdzi kafiju papīra krūzē ceļā uz darbu, sanāksmi vai pastaigā. Darbojošās kafejnīcu ķēdes Zviedrijā 21. gadsimtā ir, piemēram, [[Espresso House]], [[Wayne's Coffee]], [[Gateau]] un [[Coffeehouse by George]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Fika dienas ==
Zviedrijā ir tradīcija svinēt tematiskās dienas, kas saistītas ar dažādu konditorejas izstrādājumu veidiem. Vecākās tematiskās dienas, kas saistītas ar kristīgajām tradīcijām, ir, piemēram, [[tauku otrdiena]] un [[vafeļu diena]]. Ir arī tematiskās dienas, kas radušās citiem mērķiem.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Nosaukums
!Datums
|-
|[[Sīkkūka|Sīkkūciņas]] diena
|6. janvāris
|-
|[[Burkānu kūka]]s diena
|3. februāris
|-
|[[Tauku otrdiena]]
|3. februāris—9. marts
|-
|[[Punša rullīts|Punša rullīša]] diena
|7. marts
|-
|[[Mazarīns (konditorejas izstrādājums)|Mazarīna]] diena
|13. marts
|-
|[[Kūka]]s diena
|14. marts
|-
|[[Budapeštas konditorejas izstrādājums|Budapeštas konditorejas izstrādājuma]] diena
|1. maijs
|-
|[[Šokolādes bumbiņa]]s diena
|11. maijs
|-
|[[Mafins|Mafina]] diena
|27. maijs
|-
|[[Princeses kūka]]s diena
|14. jūlijs
|-
|[[Rullēta kūka|Rullētās kūkas]] diena
|9. augusts
|-
|[[Biskvīts|Šokolādes biskvīta]] diena
|9. septembris
|-
|[[Kanēļmaizītes diena]]
|4. oktobris
|-
|[[Limpiga kūka|Limpīgās kūkas]] diena
|7. novembris
|-
|[[Piparkūka]]s diena
|9. decembris
|}

== Citas nozīmes ==
Vārds fika pastāv un ir pastāvējis zviedru valodā [[homonīms|ar citām nozīmēm]] ilgi pirms tas sāka apzīmēt augstāk minēto fenomenu. Darbības vārds &quot;fika&quot; pastāv ar, cita starpā, nozīmēm &quot;steigties, traukties, ātri doties (kaut kur)&quot;, &quot;būt dedzīgi aktīvam, (dedzīgi) censties&quot;, &quot;būt dzīvīgām vēlmēm, tiekties pēc, stāvēt pēc&quot;. Šis fika atrodams izteicienos kā &quot;ziņkārīgs&quot; un &quot;fika pēc (kaut kā)&quot;.

Paralēli pastāv vārda fika lietojums, kur nozīme ir tikai &quot;kafija&quot;, kā &quot;tase fika&quot; (tase kafijas).

Arī auglis [[vīģe]] senākos laikos tika dēvēts &quot;fika&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Zviedrijas kultūra]]
[[Kategorija:Kafija]]</text>
      <sha1>oiiw2q7sucn8wpn3dk1q1jbhfyxaw3m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tikehau</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603151</id>
    <revision>
      <id>4495810</id>
      <parentid>4370581</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:34:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495810</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4594" sha1="1c8mieojoi2w049nyp3sjawfzy0vwda" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Tikehau
|attēls              = Tikehau EO.jpg
|attēla paraksts     = Tikehau ''Landsat'' satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Tikehau''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 14 |latm= 59 |lats= |latNS= S 
|longd= 148 |longm= 09 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Palisera salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 20
|garums              = 27
|platums             = 19&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 461
|krasta līnija       = 78&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Raniroa&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Tikehau&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 560
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 28
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Tikehau''' ({{val|pmt|Tikehau}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Raniroas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. 

== Ģeogrāfija ==
[[File:Tikehau, Tuamotu.jpg|thumb|left|Tikehau atola austrumu mala]]
Tikehau atrodas Palisera salu ziemeļrietumos, tuvākās salas ir {{nobr|13 km}} attālā [[Raniroa]] austrumos un {{nobr|38 km}} attālā [[Mataiva]] rietumos. Atols atrodas vulkāniskā zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1760 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 63,5 līdz 65,1 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;[http://earthref.org/SC/SMNT-150S-1482W/ Seamount Catalog. Tikehau Atoll]&lt;/ref&gt; Atols ovālas formas, tā garums ir {{nobr|27 km}}, platums — {{nobr|19 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|78 km}}. Rifs iekļauj {{nobr|461 km²}} lielu lagūnu, kurai ir viens ap {{nobr|250 m}} plats savienojošais šaurums ar okeānu rifa rietumos.

Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu, un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni.

== Vēsture ==
[[File:Tikehau, archipel des Tuamotus.jpg|thumb|left|''Le Tikehau by Pearl Resorts'' kūrorts]]
Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja krievu ekspedīcija [[Oto fon Kocebū]] vadībā 1816. gadā, kas to nodēvēja par Krūzenšterna salu (''остров Крузенштерна'') par godu admirālim [[Ādams Johans fon Krūzenšterns|Ivanam Krūzenšternam]].

== Saimniecība ==
Tikehau galvenā saimniecības nozare ir tūrisms. Atola dienvidos atrodas Tikehau lidosta, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 40 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/tih/routes Tikehau routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt; Nelielos apmēros attīstīta arī zveja, [[Kokospalma|kokospalmu]] audzēšana un un [[Pērle|pērļu]] audzēšana.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>1c8mieojoi2w049nyp3sjawfzy0vwda</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495813</id>
      <parentid>4495810</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:38:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495813</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4608" sha1="cc1ozjw3o9wfc17v29vue8biduvsft7" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Tikehau
|attēls              = Tikehau EO.jpg
|attēla paraksts     = Tikehau ''Landsat'' satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Tikehau''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 14 |latm= 59 |lats= |latNS= S 
|longd= 148 |longm= 09 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Palisera salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 20
|garums              = 27
|platums             = 19&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 461
|krasta līnija       = 78&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Raniroa&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Tikehau&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 560
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 28
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Tikehau''' ({{val|pmt|Tikehau}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Raniroas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. 

== Ģeogrāfija ==
[[File:Tikehau, Tuamotu.jpg|thumb|left|Tikehau atola austrumu mala]]
Tikehau atrodas Palisera salu ziemeļrietumos, tuvākās salas ir {{nobr|13 km}} attālā [[Raniroa]] austrumos un {{nobr|38 km}} attālā [[Mataiva]] rietumos. [[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniskā zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1760 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 63,5 līdz 65,1 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;[http://earthref.org/SC/SMNT-150S-1482W/ Seamount Catalog. Tikehau Atoll]&lt;/ref&gt; Atols ovālas formas, tā garums ir {{nobr|27 km}}, platums — {{nobr|19 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|78 km}}. Rifs iekļauj {{nobr|461 km²}} lielu lagūnu, kurai ir viens ap {{nobr|250 m}} plats savienojošais šaurums ar okeānu rifa rietumos.

Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu, un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni.

== Vēsture ==
[[File:Tikehau, archipel des Tuamotus.jpg|thumb|left|''Le Tikehau by Pearl Resorts'' kūrorts]]
Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja krievu ekspedīcija [[Oto fon Kocebū]] vadībā 1816. gadā, kas to nodēvēja par Krūzenšterna salu (''остров Крузенштерна'') par godu admirālim [[Ādams Johans fon Krūzenšterns|Ivanam Krūzenšternam]].

== Saimniecība ==
Tikehau galvenā saimniecības nozare ir tūrisms. Atola dienvidos atrodas Tikehau lidosta, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 40 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/tih/routes Tikehau routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt; Nelielos apmēros attīstīta arī zveja, [[Kokospalma|kokospalmu]] audzēšana un un [[Pērle|pērļu]] audzēšana.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>cc1ozjw3o9wfc17v29vue8biduvsft7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603154</id>
    <revision>
      <id>4495812</id>
      <parentid>4296551</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:36:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495812</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4535" sha1="9icx1ohr1xx1zekn5w1gj7nj1nih6x7" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{citas nozīmes|Dienvidkorejas autoražotāju|Kia (nozīmju atdalīšana)|Kia}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''Kia Corporation''
| native_name      = 기아 주식회사
| logo             = KIA logo3.svg
| logo_size        = 230px
| logo_caption     = 
| image            = Kia buildings New Logo.png
| image_size       = 230px
| image_caption    = Galvenā ēka Seulā
| type             = publiska kapitālsabiedrība
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = {{dat|1944|6|9||bez}}
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Seula]]
| location_country = {{KOR}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[autobūve]]
| products         = [[automašīna]]s, citi [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļi]]
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 51 975 (2021)
| parent           = ''[[Hyundai Motor Group]]''
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = {{URL|https://www.kia.com/}}
| footnotes        = 
| intl             = 
}}

'''''Kia Corporation''''' ({{val|ko|기아 주식회사}}) ir viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem, kura galvenā mītne atrodas [[Seula|Seulā]]. Uzņēmums dibināts 1944. gadā kā '''''Kyungsung Precision Industry''''' (京城精密工業), sākotnēji specializējoties [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā, bet vēlāk attīstījies par pilna profila [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļu]] ražotāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kia Heritage Cars |url=https://www.kia.com/in/discover-kia/our-story/heritage.html |website=kia.com |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kia History |url=https://www.kia.com/mt/about-kia/kia-company/ |website=kia.com |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Kopš 1999. gada ''Kia'' ir strukturāli iekļauta ''[[Hyundai Motor Group]]'' sastāvā, kļūstot par daļu no pasaulē trešās lielākās automobiļu ražotāju grupas (pēc pārdošanas apjoma).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Hyundai Motor Group holds firm as world's No. 3 carmaker |url=https://www.kedglobal.com/automobiles/newsView/ked202401210003 |website=kedglobal.com |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Top 15 Automakers in the World &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt; Car Sales Rank Worldwide |url=https://www.factorywarrantylist.com/car-sales-by-manufacturer.html |website=factorywarrantylist.com |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Uzņēmumam ir nozīmīga daļa globālajos tirgos, īpaši [[Āzija|Āzijā]], [[Eiropa|Eiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2023 (Full Year) USA: Kia America US Car Sales by Model |url=https://www.best-selling-cars.com/usa/2023-full-year-usa-kia-america-us-car-sales-by-model/ |website=best-selling-cars.com |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;worldwide.kia&quot;/&gt; piedāvājot gan vieglos automobiļus, gan apvidus auto, kā arī strauji attīstot [[elektromobilis|elektromobilitātes]] un [[ilgtspējīga mobilitāte|ilgtspējīgas mobilitātes]] risinājumus.

Zīmols ''Kia'' mūsdienās tiek saistīts ar novatorisku dizainu, pieejamu kvalitāti un tehnoloģisku progresu, pozicionējot sevi kā konkurētspējīgu dalībnieku starptautiskajā [[autobūve|auto industrijā]].&lt;ref name=&quot;worldwide.kia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Sustainability Report &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt; Kia Global Brand Site |url=https://worldwide.kia.com/int/files/company/sr/sustainability-report/sustainability-report-2024-int.pdf |website=worldwide.kia.com |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=EV9 wins coveted Red Dot: 'Best of the Best' Award |url=https://worldwide.kia.com/int/2024-reddot-award |website=worldwide.kia.com |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{organizācija-aizmetnis}}
{{Dienvidkoreja-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dienvidkorejas autoražotāji]]
[[Kategorija:Hyundai Motor Group]]</text>
      <sha1>9icx1ohr1xx1zekn5w1gj7nj1nih6x7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mataiva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603160</id>
    <revision>
      <id>4495814</id>
      <parentid>4436707</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:40:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495814</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6387" sha1="hkw21ynn7i74qsw853wlab4nsnemkyc" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Mataiva
|attēls              = Mataiva2.JPG
|attēla paraksts     = Mataivas [[NASA]] satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Mataiva''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 14 |latm= 52 |lats=57 |latNS= S 
|longd= 148 |longm= 40 |longs=18 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Palisera salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 16
|garums              = 10
|platums             = 5,5&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 25
|krasta līnija       = 26&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Raniroa&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Pahua&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 294
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 18,38
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Mataiva''' ({{val|pmt|Mataiva}}) ir neliels koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Raniroas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. 

== Ģeogrāfija ==
[[File:Mataiva Luftaufnahme.jpg|thumb|left|Pahuas ciems pie Furatues šauruma]]
Mataiva atrodas Palisera salu un visa Tuamotu arhipelāga pašos ziemeļrietumos, tuvākā sala ir {{nobr|38 km}} attālā [[Tikehau]] austrumos. [[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniskā zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 2900 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 64,3 līdz 66,4 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;[http://earthref.org/SC/SMNT-149S-1487W/ Seamount Catalog. Tikehau Atoll]&lt;/ref&gt; Atols ovālas formas, tā garums ir {{nobr|10 km}}, platums — {{nobr|5,5 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|26 km}}. Gandrīz nepārtraukta 300—1000 m plata salu virkne iekļauj {{nobr|25 km²}} lielu lagūnu, kurai ir viens sekls ap {{nobr|60 m}} plats savienojošais šaurums ar okeānu rifa ziemeļrietumos. Atola lagūnai ir savdabīga tīklveida struktūra — tā ar sekli iegremdētiem rifiem sadalīts daudzos atsevišķos baseinos. Mataivas lagūnā 1976. gadā atklātas ievērojamas [[fosfāti|fosfātu]] iegulas, kuru kopējās rezerves tiek lēstas ap 20—25 miljoni tonnu.&lt;ref&gt;[https://www.mindat.org/loc-258949.html Mataiva Atoll, Tuamotu Archipelago (Tuamotus), Tuamotu-Gambier (Tuamotu and Gambier Islands), French Polynesia, France. ''mindat.org'']&lt;/ref&gt;

Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni.

Atola mežs ir lielā mērā cilvēka darbības neskarts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.airtahiti.aero/news.php?id=384|title=Air Tahiti : Domestic airline of Tahiti and her islands &gt; News|website=www.airtahiti.aero|access-date=2026-03-10|language=en|archive-date=2009-09-29|archive-url=http://arquivo.pt/wayback/20090929215533/http://www.airtahiti.aero/news.php?id=384}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja krievu ekspedīcija [[Fabiāns fon Belinshauzens|Fabiāna fon Belinshauzena]] vadībā 1820. gadā, kas to nodēvēja par Lazareva salu (''остров Лазарева'') par godu admirālim [[Mihails Lazarevs|Mihailam Lazarevam]]. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka atolā periodiski pastāvējušas apmetnes arī pirms eiropiešu ierašanās; tā piederējusi kādai no astoņām Tuamotu rietumdaļas karalistēm, kas veidoja Mihiroas kultūrareālu. Bieži atols bijis neapdzīvots, sevišķi pēc tam, kad 18. gadsimtā tā iedzīvotājus izkāva iebrucēji no [[Anaa]]s atola. Mūsdienu apdzīvojums ir kopš 1940. gadiem, kad uz šejieni pārcēlās ieceļotāji no kaimiņos esošā [[Tikehau]] [[Kopra|kopras]] ieguvei.&lt;ref&gt;[https://repository.si.edu/bitstreams/47b9ec46-5f97-443b-8346-3d62c9e64102/download ENVIRONMENTAL SURVEY OF MATAIVA ATOLL, TUAMOTU ARCHIPELAGO FRENCH POLYNESIA]&lt;/ref&gt;

== Saimniecība ==
Salas galvenā saimniecības nozare ir tūrisms. Atols ir īpaši iecienīts polinēziešu vidū, pateicoties tā viesu namiem, kas piedāvā ekskursijas pa lagūnu un maltītes uz klāja. Tradicionālās nozares šajā blīvi apmežotajā atolā ir [[Kopra|kopras]] un [[vaniļa]]s audzēšana. Atola rietumos atrodas Mataivas lidosta, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 8 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/mvt/routes Mataiva routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>hkw21ynn7i74qsw853wlab4nsnemkyc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apataki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603170</id>
    <revision>
      <id>4495816</id>
      <parentid>4370596</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:46:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495816</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5218" sha1="dax0shjlblsb4e7n4xs8utj5e3ew23j" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Apataki
|attēls              = Apataki.jpg
|attēla paraksts     = Apataki satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Apataki''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 15 |latm= 26 |lats=57 |latNS= S 
|longd= 146 |longm= 19 |longs=45 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Palisera salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 20
|garums              = 36
|platums             = 27,5&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 683
|krasta līnija       = 106&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Arutua&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Niutahi&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 442
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 22,1
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Apataki''' ({{val|pmt|Apataki}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Arutuas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. 

== Ģeogrāfija ==
Apataki atrodas Palisera salu vidusdaļā, tuvākās salas ir {{nobr|17 km}} attālā [[Arutua]] rietumos, {{nobr|23 km}} attālā [[Kaukura]] dienvidrietumos un {{nobr|26 km}} attālā [[Toau]] dienvidaustrumos. [[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1485 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 59,5 līdz 61,1 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;[http://earthref.org/SC/SMNT-154S-1463W/ Seamount Catalog. Apataki Atoll]&lt;/ref&gt; Atolam daudzstūra forma, tā garums ir {{nobr|36 km}}, platums — {{nobr|27,5 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|106 km}}. Atola rifs iekļauj {{nobr|683 km²}} lielu lagūnu, kurai ir divi savienojošie šaurumi ar okeānu — 180 m platas šaurums atola dienvidrietumos, pie kā atrodas atola vienīgā apdzīvotā vieta Niutahi, kā arī 230 m plats šaurums atola ziemeļrietumos.

Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja holandiešu ekspedīcija Jakoba Rogevēna vadībā 1722. gadā, kas to nodēvēja par Avonsdstondu (''Avondstond''). 1816. gadā atolu apmeklēja krievu ekspedīcija [[Oto fon Kocebū]] vadībā, precizēja tā koordinātas un nodēvēja par Hāgemeistera salu (''остров Гагемайстер'') par godu jūrasbraucējam [[Ludvigs fon Hāgemeisters|Ludvigam fon Hāgemeisteram]].&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/index2.php?url=https%3A%2F%2Fwww.jps.auckland.ac.nz%2Fdocument%2FVolume_8_1899%2FVolume_8%2C_No._4%2C_December_1899%2FNames_of_the_Paumotu_Islands%2C_by_J.L._Young%2C_p_264-268%3Faction%3Dnull#federation=archive.wikiwix.com&amp;tab=url Names of the Paumotu Islands, with the Old Names So Far As They Are Known. J.L. Young, ''The Journal of the Polynesian Society'']&lt;/ref&gt;

== Saimniecība ==
Atola dienvidrietumos pie Niutahi atrodas Apataki lidosta, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 1,5 tūkstoti pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/mvt/routes Mataiva routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, tūrisms atolā nav attīstīts un galvenās saimniecības nozares ir [[pērles|pērļu]] un [[vaniļa]]s audzēšana. Tradicionāla nozare ir [[Kopra|kopras]] ieguve.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>dax0shjlblsb4e7n4xs8utj5e3ew23j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaukura</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603176</id>
    <revision>
      <id>4495817</id>
      <parentid>4370586</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:49:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4567" sha1="cg6xh17m6mwdlaovfij49b2zaajn3vu" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kaukura
|attēls              = Kaukura.JPG
|attēla paraksts     = Kaukuras [[NASA]] satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Kaukura''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 15 |latm= 45 |lats= |latNS= S 
|longd= 146 |longm= 41 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Palisera salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 11
|garums              = 47
|platums             = 13&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 434
|krasta līnija       = 105&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Arutua&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Raitahiti&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 414
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 37,64
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Kaukura''' ({{val|pmt|Kaukura}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Arutuas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. 

== Ģeogrāfija ==
[[File:Piste - Laurent Seignobos.jpg|thumb|left|Kaukuras lidlauks]]
Kaukura atrodas Palisera salu vidusdaļā, tuvākās salas ir {{nobr|23 km}} attālā [[Arutua]] ziemeļos, {{nobr|23 km}} attālā [[Apataki]] ziemeļaustrumos, {{nobr|28 km}} attālā [[Toau]] austrumos un {{nobr|33 km}} attālā [[Niau]] dienvidaustrumos. [[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 805 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 60,1 līdz 62,3 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;[http://earthref.org/SC/SMNT-158S-1467W/ Seamount Catalog. Kaukura Atoll]&lt;/ref&gt; Atolam iegarena forma, tā garums ir {{nobr|47 km}}, platums — {{nobr|13 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|105 km}}. Atola rifs iekļauj {{nobr|434 km²}} lielu lagūnu. Lagūnai nav dabīgu kuģojamu savienojumu ar okeānu, bet rietumos no Panao salas atola ziemeļrietumos izveidots šaurs mākslīgs kanāls. Vienīgā apdzīvotā vieta Raitahiti atrodas uz tāda paša nosaukuma salas atola rietumu galā.

Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja britu ekspedīcija [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] vadībā 1774. gadā.

== Saimniecība ==
Galvenās saimniecības nozares ir tūrisms un zveja lagūnā. Atola dienvidrietumos pie Raitahiti kopš 1994. gada atrodas Kaukuras lidosta ar 1000 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 3,5 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/kkr/routes Kaukura routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>cg6xh17m6mwdlaovfij49b2zaajn3vu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niau</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603181</id>
    <revision>
      <id>4495818</id>
      <parentid>4296725</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:53:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495818</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5269" sha1="3ca4y2dkh0o0l2k5u7l1sy7ps5e8w8r" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Niau
|attēls              = Niau.JPG
|attēla paraksts     = Niau [[NASA]] satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Niau''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 16 |latm= 10 |lats= 16 |latNS= S 
|longd= 146 |longm= 21 |longs= 38 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Palisera salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 20
|garums              = 9,5
|platums             = 7,3&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 32
|krasta līnija       = 27&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Fakarava&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Tupana&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 246
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 12,3
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Niau''' ({{val|pmt|Niau}}) ir neliels koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Fakaravas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]].

== Ģeogrāfija ==
Niau atrodas Palisera salu dienvidaustrumu daļā, tuvākās salas ir {{nobr|29 km}} attālā [[Toau]] ziemeļaustrumos un {{nobr|33 km}} attālā [[Kaukura]] ziemeļrietumos. [[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1190 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 56,8 līdz 59,3 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;[http://earthref.org/SC/SMNT-162S-1464W/ Seamount Catalog. Niau Atoll]&lt;/ref&gt; Atolam ieapaļa forma, tā garums ir {{nobr|9,5 km}}, platums — {{nobr|7,3 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|27 km}}. Atola 300—2200 m platais rifs iekļauj no okeāna izolētu {{nobr|32 km²}} lielu lagūnu ar hipersāļu ūdeni. Niau atols ir viena no retajām vietām Franču Polinēzijā, kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo. Niau atols iekļauts 1977. gadā izveidotajā [[UNESCO]] Fakaravas biosfēras rezervātā.&lt;ref&gt;[https://mab-france.org/fr/reserve-de-biosphere/commune-de-fakarava/ Réserve de biosphère de la commune de Fakarava]&lt;/ref&gt;

Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni. Vienīgā apdzīvotā vieta Tupana atrodas atola austrumu krastā.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja spāņu ekspedīcija Pedro Fernandesa de Kveirosa vadībā 1606. gadā un nodēvēja to par ''La Decena'' — ‘desmitā’. 1820. gadā salu no jauna atklāja krievu ekspedīcija [[Fabiāns fon Belinshauzens|Fabiāna fon Belinshauzena]] vadībā un nodēvēja to par Greiga salu (''остров Грейга'') par godu krievu admirālim Samuelam Greigam. 19. gadsimtā Niau kļuva par [[Francija]]s teritoriju ar aptuveni 30 iedzīvotājiem, kas attīstīja kokosriekstu eļļas ražošanu.

== Saimniecība ==
Niau tradicionāli lagūnā zvejo zivis, bet pēdējā laikā lagūnas centrālajā daļā tiek ievākti [[jūras gurķi]], kurus eksportē uz Āziju. Salā ražo arī [[Kopra|kopru]] un dažādus [[Citrusaugļi|citrusaugļus]], ko reizi divos mēnešos nosūta uz [[Taiti]] ar kravas kuģiem. Atola ziemeļos kopš 2005. gada atrodas Niau lidosta ar 1350 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 3 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/niu/routes Kaukura routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>3ca4y2dkh0o0l2k5u7l1sy7ps5e8w8r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Contra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606476</id>
    <revision>
      <id>4495757</id>
      <parentid>4335190</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T18:06:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495757</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4474" sha1="5c0gy87788k4mwlxfhotq4kp36gje5x" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = ''Contra''
| vārds_orig = ''Margus Konnula''
| attēls = Contra 2006.JPG
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = ''Contra'' 2006. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1974
| dz_mēnesis = 03
| dz_diena = 22
| dz_vieta = {{vieta|Igaunija|Urvaste}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = Urvaste
| pilsonība = 
| tautība = [[igauņi|igaunis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = ''Contra''
| nodarbošanās = dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs
| rakstīšanas valoda =  [[igauņu valoda|igauņu]], [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = kopš 1994. gada
| žanri = [[dzeja]]&lt;br /&gt;[[proza]]
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = [[Atzinības krusts]] V šķira (2019) &lt;br&gt;[[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balva]] (2023) &lt;br&gt; [[Dzintars Sodums | Dzintara Soduma balva]] (2023)
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''''Contra''''' (īstajā vārdā '''Margus Konnula''' ({{val|et|Margus Konnula}}; dzimis 1974. gada 22. martā [[Urvaste|Urvastē]], [[Igaunija|Igaunijā]]) ir [[igauņi|igauņu]] [[dzejnieks]], prozaiķis, [[Atdzejojums|atdzejotājs]] un tulkotājs.

== Biogrāfija ==
''Contra'' raksta dzeju un grāmatas bērniem, lielākoties [[Igauņu valoda|igauņu valodā]]. Viņa pirmais dzejoļu krājums ''Ohoh!'' iznāca 1994. gadā.

[[Latviešu valoda|Latviešu valodu]] apguvis pašmācības ceļā — caur [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] daiļradi; atdzejojis viņa dzejoļus igauņu valodā. Viņa oriģināldzejoļi latviešu valodā apkopoti krājumā &quot;Tik grūti ir būt latvietim&quot;. Atdzejojis un tulkojis daudzus nozīmīgus latviešu literatūras darbus igauņu valodā. Kopš 1998. gada Igaunijas rakstnieku savienības biedrs. Saņēmis gan [[Dzintara Soduma balva|Dzintara Soduma balvu]], gan [[Literatūras gada balva |Latvijas literatūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/marguss-konnula|title=Marguss Konnula |last=Literatura.lv|website=Literatura.lv|access-date=2025-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvianliterature.lv/en/translators/31|title=Contra|last=Latvianliterature.lv|website=Latvianliterature.lv|access-date=2025-08-02|language=eng|archive-date=2025-08-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20250805205749/https://www.latvianliterature.lv/en/translators/31}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

=== Dzeja ===

* &quot;Tik grūti ir būt latvietim&quot;, Rīga: Pētergailis, 2019
* &quot;Kuram, vedas! Kuram vedas?&quot;, Rīga: Helios, 2022

=== Atdzeja un tulkojumi ===

==== Proza ====

* [[Alvis Hermanis]], &quot;Päevik&quot; (&quot;Dienasgrāmata&quot;), Tallina: Tallinna Linnateater, 2018
* [[Nora Ikstena]], &quot;Emapiim&quot; (&quot;Mātes piens&quot;), Tallina: Kirjastus Hunt, 2018
* Agnese un Madara Rutkēvičas, &quot;Must ülikond. Luulevalik. Paus&quot; (&quot;Melnais uzvalks. Prozas un dzejas izlase. Pauze&quot;), Tartu: Balti regiooni keelte osakond, 2019
* [[Luīze Pastore]] &quot;Jakobi väga hästi õnnestunud plaan&quot; (&quot;Maskačkas stāsts&quot;), Tallina: Helios, 2019
* [[Anete Melece]] &quot;Kiosk&quot; (&quot;Kiosks&quot;), Tallina: Päike ja Pilv, 2020
* [[Andris Akmentiņš]], &quot;Õpetajad&quot; (&quot;Skolotāji&quot;), Tallina: Mina ise, 2021
* [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Poiss, kes nägi pimeduses&quot; (&quot;Puika, kurš redzēja tumsā&quot;), Tallina: Mina ise, 2021
* [[Guntis Berelis]] &quot;Härra Heideggerile meeldivad kassid ja teisi jutte&quot; (&quot;Heidegera kungam patīk kaķi un citi stāsti&quot;), Tallina: Looming Raamatakogu, 2022
* Guntis Berelis &quot;Sõnad olid liigsed&quot; (&quot;Vārdiem nebija vietas&quot;), Tallina: Mina ise, 2023
* [[Lauris Gundars]] &quot;Tere, Vaal!&quot; (&quot;Sveiks, Vali!&quot;), Tallina: Rahva Raamat, 2023
* [[Andris Kalnozols]] &quot;Kalender on mu nimi&quot; (&quot;Kalendārs mani sauc&quot;), Tallina: Postimehe Kirjastus OÜ, 2023

==== Dzeja ====
* [[Eduards Veidenbaums]] &quot;Mind ärge lugege&quot; (&quot;Mani nelasiet&quot;), Pērnava: Jumalikud Ilmutused, 2014
* [[Inese Zandere]] &quot;Tuhatnelja edasi!&quot; (&quot;Zirgā&quot;), Tallina: Päike ja Pilv, 2019
* &quot;Introvertide ball. Läti uue luule antoloogia&quot; (Mūsdienu latviešu dzejas antoloģija), Tallina: Hea Lugu, 2022
* Alfabeedi sünnimaa (Alfabēta dzimtene: latviešu konceptuālistu dzejas izlase), Tallina: Paranoia, 2024.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Contra}}

[[Kategorija:Igaunijas dzejnieki]]</text>
      <sha1>5c0gy87788k4mwlxfhotq4kp36gje5x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dieva suns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609310</id>
    <revision>
      <id>4495780</id>
      <parentid>4366953</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T22:14:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495780</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5396" sha1="lh4tn2hfaccadeziflleki0rn45la8j" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Dieva suns
| attēls = Dieva-Suns-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = 
| žanrs = [[animācijas filma]], [[vēstures filma]], [[šausmu filma]], [[kinokomēdija]]
| režisors = * [[Lauris Ābele]]
* [[Raitis Ābele]]
| producents = * [[Kristele Pudane]]
* Džovanni Labadessa
| scenārija autors = * Lauris Ābele
* Raitis Ābele
* [[Ivo Briedis]]
* [[Harijs Grundmanis]]
| galvenajās lomās = * [[Regnārs Vaivars]]
* [[Einars Repše]]
* [[Agate Krista]]
* [[Jurģis Spulenieks]]
* [[Kristians Kareļins]]
* [[Armands Berģis]]
| mūzika = Lauris Ābele
| operators = [[Mārcis Ābele]]
| montāža = * Lauris Ābele
* Raitis Ābele
| studija = 
| izplatītājs = [[Kino Kults, SIA]]
| izdošanas laiks = {{Filmas datums|2025|9|2|Latvija}}
| ilgums = 92 minūtes
| valsts = * {{LAT}}
* {{ASV}}
| valoda = * [[Latviešu valoda|latviešu]]
* [[Vācu valoda|vācu]]
| budžets = 720 000 [[eiro]]&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmneweurope.com/news/latvia-news/item/125651-production-latvian-directors-raitis-and-lauris-abele-in-postproduction-with-latvian-american-dog-of-god|title=PRODUCTION: Latvian Directors Raitis and Lauris Ābele in Postproduction with Latvian/American Dog of God - FilmNewEurope.com|last=Gabelia|first=Alexander|website=www.filmneweurope.com|access-date=2025-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Dieva suns&quot;''' ir [[2025. gads kino|2025]]. gada [[rotoskopija]]s [[Animācijas filma|animācijas]] [[Šausmu filma|šausmu]] [[kinokomēdija]], kuras režisori un scenārija autori ir [[Lauris Ābele|Lauris]] un [[Raitis Ābele]]s. Galvenās lomas atveido [[Regnārs Vaivars]], [[Einars Repše]], [[Agate Krista]], [[Jurģis Spulenieks]] un citi.

Filmas pasaules pirmizrāde notika 2025. gada 6. jūnijā Ņujorkā, [[Traibekas filmu festivāls|Traibekas filmu festivāla]] programmā ''Escape from Tribeca''.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/12.06.2025-bralu-abelu-filmai-dieva-suns-nujorka-nosvineta-pasaules-pirmizrade.a603045/|title=Brāļu Ābeļu filmai «Dieva suns» Ņujorkā nosvinēta pasaules pirmizrāde|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijas pirmizrāde notika Liepājā, 2025. gada 2. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/izklaide/raksts/bralu-abelu-kritiku-cildinata-animacijas-filma-dieva-suns-viesojas-liepaja-44578.html|title=Brāļu Ābeļu kritiķu cildinātā animācijas filma «Dieva suns» viesojas Liepājā|last=Lente.lv|website=Lente.lv|access-date=2025-09-06|date=2025-09-05|language=lv|archive-date=2025-12-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251212065106/https://lente.lv/izklaide/raksts/bralu-abelu-kritiku-cildinata-animacijas-filma-dieva-suns-viesojas-liepaja-44578.html}}&lt;/ref&gt;

Starptautiski filmu izplata ar nosaukumu '''''Dog of God'''''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tribecafilm.com/films/dog-of-god-2025|title=Dog of God {{!}} 2025 Tribeca Festival|website=Tribeca|access-date=2025-09-06}}&lt;/ref&gt; un filmu izvirzīja kā kandidātu nominācijai [[98. Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā “[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-pieteikums-oskara-nominacijai-bralu-abelu-dieva-suns|title=Latvijas pieteikums „Oskara” nominācijai – brāļu Ābeļu „Dieva suns” {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2025-09-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Filma ir nominēta [[Eiropas Kino balva]]i kategorijās &quot;Labākā animācijas filma&quot; un &quot;Eiropas filma 2025&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/bralu-abelu-filma-dieva-suns-nomineta-divam-eiropas-kinoakademijas-balvam|title=Brāļu Ābeļu filma “Dieva suns” nominēta divām Eiropas Kinoakadēmijas balvām {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2025-11-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europeanfilmawards.eu/award-edition/awards-2026/|title=Awards 2026|website=European Film Academy|access-date=2025-11-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
[[1692. gads Latvijā|1692. gadā]]&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; [[Livonija]]s ciematā [[Zaube|Zaubē]] valda dubļi, lietus un dzeršana. Lai izpestītu relikvijas zādzībā apsūdzēto krodzinieci Nēzi, ciemā ierodas 80 gadus vecs pašpasludināts vilkatis Tīss, kas sauc sevi par Dieva Suni un līdzi nes noslēpumainu dāvanu — Velna olas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/dieva-suns|title=Dieva suns {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2025-09-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Kritiķu vērtējumi ==
Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai &quot;Dieva suns&quot; ir 86% vērtējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/dog_of_god|title=Dog of God {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2025. gada Latvijas filmas]]
[[Kategorija:2025. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:Latvijas animācijas filmas]]
[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]
[[Kategorija:Sirreālisma filmas]]</text>
      <sha1>lh4tn2hfaccadeziflleki0rn45la8j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads sportā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610431</id>
    <revision>
      <id>4495844</id>
      <parentid>4495172</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T08:44:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */ Gārfīlds Soberss</comment>
      <origin>4495844</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11108" sha1="1hbzc2qitm3y576rsli6m9o24cpj1c9" xml:space="preserve">{{notiek sports}}
{{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}}
Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''.

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase.
* [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]].
* {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]].
* {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]].

=== Marts ===
* [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]].
* {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]]. 
* [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]].
* [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]].

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notiks [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]].

=== Maijs ===
* [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]''.
* [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notiks [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. 
* {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls.
* {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notiks [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls
* {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notiks [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls.

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notiks [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā.

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]''.
* {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]].

=== Augusts ===
* [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notiks [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]].
* {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiks XX [[Vidusjūras spēles]].
* {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]].

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]].
* [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]].
* [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā.
* {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]].
* [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]].

=== Oktobris ===
* {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]].

=== Decembris ===
* [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]].

== Miruši ==	
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā)
* [[7. janvāris]]:
** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā)
** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā)
** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā)
&lt;gallery&gt;
Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā) 
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]]
Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]]
** [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
** [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris (dzimis 1959. gadā)
* [[15. aprīlis]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
Juventus - 2010 - Alexander Manninger (cropped).jpg|[[Alekss Manningers]]
Schmidtoscar.jpg|[[Oskars Šmits]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Hosē Ortiss]] (''José Ortiz''), Puertoriko basketbolists (dzimis 1963. gadā)
* [[6. maijs]] — [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. maijs]] — [[Brendons Klārks]] (''Brandon Clarke''), ASV basketbolists (dzimis 1996. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[21. maijs]] — [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
* [[28. maijs]]:
** [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), kanādiešu hokejists (dzimis 1965. gadā)
** [[Jevgēņijs Šukļins]] (''Jevgenijus Šuklinas''), krievu izcelsmes Lietuvas kanoe airētājs un politiķis (dzimis 1985. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]] (''Владимир Синицын''), krievu žurnālists, sporta komentētājs, biljarda un snūkera tiesnesis (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Jason Collins Nets 2014.jpg|[[Džeisons Kolinss]]
Claude-Lemieux-circa-1999-2000.jpg|[[Klods Lemjē]]
&lt;/gallery&gt;

===  Jūnijs ===
* [[2. jūnijs]] — [[Vjačeslavs Šarpars]] (''В'ячеслав Шарпар ''), Ukrainas futbolists (dzimis 1987. gadā)
* [[7. jūnijs]] — [[Steisijs Kings]] (''Stacey King''), ASV basketbolists (dzimis 1967. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Vlads Garasts]] (''Vladas Garastas''), Lietuvas basketbola treneris un funkcionārs (dzimis 1932. gadā)
&lt;!-- &lt;gallery&gt;
..|[[..]]
&lt;/gallery&gt; --&gt;

===  Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]] — [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
&lt;!-- &lt;gallery&gt;
..|[[..]]
&lt;/gallery&gt; --&gt;
&lt;!--

== Atsauces ==
{{atsauces}}
--&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:2026. gads sportā| ]]</text>
      <sha1>1hbzc2qitm3y576rsli6m9o24cpj1c9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Renāte Reinsve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>612495</id>
    <revision>
      <id>4495666</id>
      <parentid>4371778</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T12:14:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2141" sha1="2lovgmb5a2q105843j15f7ajgx76fut" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Renāte Reinsve
| vārds_orig = ''Renate Reinsve''
| attēls = Renate Reinsve-9937.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Renāte Reinsve 2025. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1987|11|24}}
| dz. vieta = {{vieta|Norvēģija|Solbergelva}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 2011—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 1
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Renāte Reinsve''' ({{Val|no|Renate Reinsve}}; dzimusi {{Dat|1987|11|24}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[aktrise]].

Kino debitējusi ar lomu [[Joahims Trīrs|Joahima Trīra]] filmā &quot;[[Oslo, 31. augusts]]&quot; (''Oslo, 31. august'', 2011). Kļuvusi starptautiski atpazīstama ar lomu Trīra romantiskās drāmas filmā &quot;[[Pasaulē sliktākais cilvēks]]&quot; (2021). Par šo lomu saņēmusi [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] labākās aktrises balvu, kā arī nomināciju [[BAFTA kino balva]] kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (BAFTA kino balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;.

Piedalījusies arī tādās filmās kā &quot;[[Sadzīvot ar mirušajiem]]&quot; (''Handling the Undead'', 2024), &quot;[[Armands (filma)|Armands]]&quot; (2024), ''[[A Different Man]]'' (2024), &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; (2025), &quot;[[Fjords (filma)|Fjords]]&quot; (''Fjord'', 2026), kas saņēma Kannu kinofestivāla [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], kā arī ''[[Backrooms]]'' (2026).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Reinsve, Renāte}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Buskerudā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>2lovgmb5a2q105843j15f7ajgx76fut</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495672</id>
      <parentid>4495666</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T12:46:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2151" sha1="bwqckx0qa4eerqodtft7opnpnvvo4mm" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Renāte Reinsve
| vārds_orig = ''Renate Reinsve''
| attēls = Renate Reinsve-9937.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Renāte Reinsve 2025. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1987|11|24}}
| dz. vieta = {{vieta|Norvēģija|Solbergelva}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 2011—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 1
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Renāte Reinsve''' ({{Val|no|Renate Reinsve}}; dzimusi {{Dat|1987|11|24}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[aktrise]].

Kino debitējusi ar lomu [[Joahims Trīrs|Joahima Trīra]] filmā &quot;[[Oslo, 31. augusts]]&quot; (''Oslo, 31. august'', 2011). Kļuvusi starptautiski atpazīstama ar lomu Trīra romantiskās drāmas filmā &quot;[[Pasaulē sliktākais cilvēks]]&quot; (2021). Par šo lomu saņēmusi [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] labākās aktrises balvu, kā arī nomināciju [[BAFTA kino balva]] kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (BAFTA kino balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;.

Piedalījusies arī tādās filmās kā &quot;[[Sadzīvot ar mirušajiem]]&quot; (''Handling the Undead'', 2024), &quot;[[Armands (filma)|Armands]]&quot; (2024), ''[[A Different Man]]'' (2024), &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; (2025), &quot;[[Fjords (filma)|Fjords]]&quot; (''Fjord'', 2026), kas saņēma Kannu kinofestivāla [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], kā arī &quot;[[Backrooms. Bez izejas]]&quot; (2026).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Reinsve, Renāte}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Buskerudā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>bwqckx0qa4eerqodtft7opnpnvvo4mm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Einārs Graudiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615669</id>
    <revision>
      <id>4495808</id>
      <parentid>4493279</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:26:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495808</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5060" sha1="2xzl4agm0zahtsl08d2wybrs5shr8xo" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Einārs Graudiņš
| vārds_orģ = 
| attēls = EinārsGraudiņš.jpg
| apraksts = 
| amats = 
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogre|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| dzīvesb = 
| profesija = [[politologs]], [[žurnālists]], [[militārpersona]]
| alma_mater = Jaroslavļas augstākā finanšu karaskola
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| att_izm = 300px
}}
'''Einārs Graudiņš''' (dzimis {{dat|1965|11|22|bez|}} [[Ogre|Ogrē]]) ir [[Latvija]]s [[politologs]] un bijusī [[PSRS]] un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas NBS]] militārpersona.

== Dzīvesgājums ==
Einārs Graudiņš dzimis 1965. gada 22. novembrī [[Ogre|Ogrē]].

Padomju periodā izvēlējās militāro karjeru un absolvējis ģenerāļa Hruļeva vārdā nosaukto Sarkanās Zvaigznes ordeņa Jaroslavļas augstāko finanšu karaskolu. Dienējis [[Sarkanā armija|PSRS Bruņotajos spēkos]], tostarp kodolraķešu karaspēkā, virsnieka amatā. Pēc [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas]] piedalījās Latvijas bruņoto spēku veidošanā un dienēja [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos]], tostarp Sužu izlūkdesanta bataljonā. Aktīvi iesaistījās Latvijas integrācijas procesos NATO, kā arī komandēja pirmās paraugmācības NATO augstākajai militārajai vadībai Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Einārs Graudiņš - Independent Researcher|url=https://independent.academia.edu/%D0%AD%D0%B9%D0%BD%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%93%D1%80%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D1%8C%D1%88|website=independent.academia.edu|access-date=2025-11-30|language=en|first=einārs|last=graudiņš}}&lt;/ref&gt;

Pēc militārās karjeras ieguvis ekonomikas maģistra grādu un ilgstoši darbojies mediju jomā — presē, televīzijā un radio.

Graudiņš bijis vairāku politisko spēku sarakstos, tostarp partijā [[Tautas kalpi Latvijai|Par Alternatīvu]] un [[Rīcības partija|Rīcības partijā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta kandidāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Einārs Graudiņš - Eiroparlamenta vēlēšanas|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/partiju-saraksts/ricibas-partija/einars-graudins-63|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Priekšvēlēšanu debatēs Graudiņš rosinājis pret nelegālajiem imigrantiem vērst radikālus pasākumus, tostarp «nekavējoties atklāt uguni», ja tie šķērso Eiropas Savienības robežu. Šie izteikumi izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, un tos izvērtēja arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] un [[Valsts drošības dienests]], norādot uz iespējamu vardarbības slavināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Policija sākusi pārbaudi par EP deputāta kandidāta Graudiņa ierosinājumu atklāt uguni pret nelegālajiem imigrantiem|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/policija-sakusi-parbaudi-par-ep-deputata-kandidata-graudina-ierosinajumu-atklat-uguni-pret-nelegalajiem-imigrantiem/|website=tv3.lv|date=2019-05-20|access-date=2026-07-11|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Citā priekšvēlēšanu diskusijā viņš paziņoja, ka «ja vīrietim ir kaut kas starp kājām, tad viņam ir jābūt ierocim rokā», runājot par jauniešu iesaisti [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Graudiņš: Ja vīrietim ir kaut kas starp kājām, tad viņam ir jābūt ierocim rokā|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/velesanas/graudins-ja-virietim-ir-kaut-kas-starp-kajam-tad-vinam-ir-jabut-ierocim-roka/|website=tv3.lv|date=2018-09-11|access-date=2026-07-11|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] Graudiņš kļuva par vienu no redzamākajiem [[Krievijas Federācijas ārpolitika|Krievijas Federācijas politikas]] publiskajiem kritiķiem, regulāri izsakoties par kara, drošības un reģionālās stabilitātes jautājumiem. Paudis uzskatu, ka nākotnē [[Ukraina]]i varētu būt nepieciešama sava [[Kodolieroči|kodolieroču]] potenciāla atjaunošana kā atturēšanas instruments iespējamas Krievijas agresijas gadījumā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Украина должна в будущем иметь собственное ядерное оружие.|url=https://www.youtube.com/watch?v=bgs_ZXdeG0g|date=2025-11-28|accessdate=2025-11-30|last=Einars Graudins}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Graudiņš, Einārs}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ogrē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas militārpersonas]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas politiskie aktīvisti]]</text>
      <sha1>2xzl4agm0zahtsl08d2wybrs5shr8xo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Drogas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619168</id>
    <revision>
      <id>4495775</id>
      <parentid>4486314</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T21:59:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Pielaboju pašu ļaunāko, bet neitrālas atsauces pie apgalvojumiem gan būtu lietderīgas</comment>
      <origin>4495775</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2926" sha1="qj5a8aqyzhejcb4gwcd7ds6ddb7srsa" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|jāsaliek standartveida atsauces attiecīgās vietās}}
{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = AS Drogas
| Sauklis = Jūties skaisti!
| Uzņēmuma_veids = Akciju sabiedrība
| Dibināšanas_datums = 1993. gada 10. decembris
| Sēdeklis = Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010
| Darbinieku_skaits = ~1300
| Nozare = Mazumtirdzniecības veikalu tīkls skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentā Latvijā
| Produkti = Kosmētika, higiēna, sadzīves preces
| Mājaslapa = https://www.drogas.lv/lv/
}}
'''AS Drogas''' ir mazumtirdzniecības veikalu tīkls skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentā Latvijā un Lietuvā. Uzņēmums nodrošina preču tirdzniecību gan fiziskajās tirdzniecības vietās, gan interneta veikalā Drogas.lv. Uzņēmuma sortimentu veido divas galvenās preču grupas: kosmētika un higiēna, un sadzīves preces - mājsaimniecības produkti un tīrīšanas līdzekļi.

== Vēsture ==
Uzņēmuma vēsture aizsākās 1993. gadā, tam kļūstot par vienu no pirmajiem pašapkalpošanās sistēmas ieviesējiem kosmētikas un saimniecības preču segmentā Baltijas valstīs. Līdz tam šī segmenta preču tirdzniecība pamatā tika nodrošināta aiz letes.
Pirmais veikals Drogas tika atvērts 1993. gada 10. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 57. Uzsākot tīkla paplašināšanu ārpus galvaspilsētas, 1998. gadā tika izveidots pirmais reģionālais veikals Jelgavā. 2001. gadā uzņēmums uzsāka darbību ārvalstu tirgū, atverot pirmo tirdzniecības vietu Viļņā, Lietuvā, tādējādi kļūstot par vienu no pirmajiem Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem ar pastāvīgu veikalu tīklu kaimiņvalstīs.

== Veikalu tīkls ==
AS Drogas pārvalda 162 tirdzniecības vietas Latvijā un Lietuvā:

Latvijā darbojas 101 veikals: 55 tirdzniecības vietas atrodas Rīgā, 46 veikali reģionu pilsētās. Lietuvā darbojas 61 veikals.

== Uzņēmuma vadība ==
AS Drogas augstākā pārvaldes institūcija ir valde. Uzņēmuma operatīvo un stratēģisko vadību nodrošina valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors 2026. gadā ir Igors Ščebrins.

== Mātes uzņēmums ''AS Watson Group'' ==
Kopš 2004. gada AS Drogas ietilpst starptautiskajā koncernā ''AS Watson Group'', kas ir pasaulē lielākais starptautiskais veselības un skaistumkopšanas preču mazumtirgotājs.
AS Watson Group pārvalda vairāk nekā 17 000 veikalu ar 12 mazumtirdzniecības zīmoliem 31 tirgū, nodarbinot vairāk nekā 130 000 darbinieku visā pasaulē. Grupa nodrošina vienotu mazumtirdzniecības pieredzi, apkalpojot klientus gan bezsaistē, gan tiešsaistē (B+T jeb bezsaistes un tiešsaistes platformās).

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Kosmētikas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>qj5a8aqyzhejcb4gwcd7ds6ddb7srsa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495778</id>
      <parentid>4495775</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T22:07:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4495778</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3170" sha1="27j0vddwndzmi2tyf14ssza1e5iq9w2" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|jāsaliek standartveida atsauces attiecīgās vietās}}
{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = AS Drogas
| Sauklis = Jūties skaisti!
| Uzņēmuma_veids = Akciju sabiedrība
| Dibināšanas_datums = 1993. gada 10. decembris
| Sēdeklis = Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010&lt;ref&gt;[https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/drogas/40003271420 Firmas.lv]&lt;/ref&gt;
| Darbinieku_skaits = ~1300
| Nozare = Mazumtirdzniecības veikalu tīkls skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentā Latvijā
| Produkti = Kosmētika, higiēna, sadzīves preces
| Mājaslapa = https://www.drogas.lv/lv/
}}
'''AS Drogas''' ir mazumtirdzniecības veikalu tīkls skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentā Latvijā un Lietuvā. Uzņēmums nodrošina preču tirdzniecību gan fiziskajās tirdzniecības vietās, gan interneta veikalā Drogas.lv. Uzņēmuma sortimentu veido divas galvenās preču grupas: kosmētika un higiēna, un sadzīves preces - mājsaimniecības produkti un tīrīšanas līdzekļi.

== Vēsture ==
Uzņēmuma vēsture aizsākās 1993. gadā, tam kļūstot par vienu no pirmajiem pašapkalpošanās sistēmas ieviesējiem kosmētikas un saimniecības preču segmentā Baltijas valstīs. Līdz tam šī segmenta preču tirdzniecība pamatā tika nodrošināta aiz letes.
Pirmais veikals Drogas tika atvērts 1993. gada 10. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 57. Uzsākot tīkla paplašināšanu ārpus galvaspilsētas, 1998. gadā tika izveidots pirmais reģionālais veikals Jelgavā. 2001. gadā uzņēmums uzsāka darbību ārvalstu tirgū, atverot pirmo tirdzniecības vietu Viļņā, Lietuvā, tādējādi kļūstot par vienu no pirmajiem Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem ar pastāvīgu veikalu tīklu kaimiņvalstīs.

== Veikalu tīkls ==
AS Drogas pārvalda 162 tirdzniecības vietas Latvijā un Lietuvā:

Latvijā darbojas 101 veikals: 55 tirdzniecības vietas atrodas Rīgā, 46 veikali reģionu pilsētās. Lietuvā darbojas 61 veikals.

== Uzņēmuma vadība ==
AS Drogas augstākā pārvaldes institūcija ir valde. Uzņēmuma operatīvo un stratēģisko vadību nodrošina valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors 2026. gadā ir Igors Ščebrins.

== Mātes uzņēmums ''AS Watson Group'' ==
Kopš 2004. gada AS Drogas ietilpst starptautiskajā koncernā ''AS Watson Group'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/news/articles/10244/|title=Drogas acquired by Hong Kong retail giant|website=www.baltictimes.com|access-date=2026-07-18}}&lt;/ref&gt; kas ir pasaulē lielākais starptautiskais veselības un skaistumkopšanas preču mazumtirgotājs.
AS Watson Group pārvalda vairāk nekā 17 000 veikalu ar 12 mazumtirdzniecības zīmoliem 31 tirgū, nodarbinot vairāk nekā 130 000 darbinieku visā pasaulē. Grupa nodrošina vienotu mazumtirdzniecības pieredzi, apkalpojot klientus gan bezsaistē, gan tiešsaistē (B+T jeb bezsaistes un tiešsaistes platformās).

== Atsauces ==
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Kosmētikas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>27j0vddwndzmi2tyf14ssza1e5iq9w2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495779</id>
      <parentid>4495778</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T22:07:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4495779</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3184" sha1="igocy3eg4oadf54rvbhhdt5d8jfcze1" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|jāsaliek standartveida atsauces attiecīgās vietās}}
{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = AS Drogas
| Sauklis = Jūties skaisti!
| Uzņēmuma_veids = Akciju sabiedrība
| Dibināšanas_datums = 1993. gada 10. decembris
| Sēdeklis = Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010&lt;ref&gt;[https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/drogas/40003271420 Firmas.lv]&lt;/ref&gt;
| Darbinieku_skaits = ~1300
| Nozare = Mazumtirdzniecības veikalu tīkls skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentā Latvijā
| Produkti = Kosmētika, higiēna, sadzīves preces
| Mājaslapa = https://www.drogas.lv/lv/
}}
'''AS Drogas''' ir mazumtirdzniecības veikalu tīkls skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentā Latvijā un Lietuvā. Uzņēmums nodrošina preču tirdzniecību gan fiziskajās tirdzniecības vietās, gan interneta veikalā Drogas.lv. Uzņēmuma sortimentu veido divas galvenās preču grupas: kosmētika un higiēna, un sadzīves preces - mājsaimniecības produkti un tīrīšanas līdzekļi.

== Vēsture ==
Uzņēmuma vēsture aizsākās 1993. gadā, tam kļūstot par vienu no pirmajiem pašapkalpošanās sistēmas ieviesējiem kosmētikas un saimniecības preču segmentā Baltijas valstīs. Līdz tam šī segmenta preču tirdzniecība pamatā tika nodrošināta aiz letes.
Pirmais veikals Drogas tika atvērts 1993. gada 10. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 57. Uzsākot tīkla paplašināšanu ārpus galvaspilsētas, 1998. gadā tika izveidots pirmais reģionālais veikals Jelgavā. 2001. gadā uzņēmums uzsāka darbību ārvalstu tirgū, atverot pirmo tirdzniecības vietu Viļņā, Lietuvā, tādējādi kļūstot par vienu no pirmajiem Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem ar pastāvīgu veikalu tīklu kaimiņvalstīs.

== Veikalu tīkls ==
AS Drogas pārvalda 162 tirdzniecības vietas Latvijā un Lietuvā:

Latvijā darbojas 101 veikals: 55 tirdzniecības vietas atrodas Rīgā, 46 veikali reģionu pilsētās. Lietuvā darbojas 61 veikals.

== Uzņēmuma vadība ==
AS Drogas augstākā pārvaldes institūcija ir valde. Uzņēmuma operatīvo un stratēģisko vadību nodrošina valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors 2026. gadā ir Igors Ščebrins.

== Mātes uzņēmums ''AS Watson Group'' ==
Kopš 2004. gada AS Drogas ietilpst starptautiskajā koncernā ''AS Watson Group'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/news/articles/10244/|title=Drogas acquired by Hong Kong retail giant|website=www.baltictimes.com|access-date=2026-07-18}}&lt;/ref&gt; kas ir pasaulē lielākais starptautiskais veselības un skaistumkopšanas preču mazumtirgotājs.
AS Watson Group pārvalda vairāk nekā 17 000 veikalu ar 12 mazumtirdzniecības zīmoliem 31 tirgū, nodarbinot vairāk nekā 130 000 darbinieku visā pasaulē. Grupa nodrošina vienotu mazumtirdzniecības pieredzi, apkalpojot klientus gan bezsaistē, gan tiešsaistē (B+T jeb bezsaistes un tiešsaistes platformās).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Kosmētikas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>igocy3eg4oadf54rvbhhdt5d8jfcze1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viļņas Kazimira katoļu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623551</id>
    <revision>
      <id>4495805</id>
      <parentid>4423412</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T05:18:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>t.</comment>
      <origin>4495805</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3538" sha1="qrv7devavahs91ilmo0w1p4rvsr7u7v" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Viļņas Kazimira katoļu baznīca
| infobox_width         = 
| image                 = St_Casimir_Church_Exterior_At_Dusk,_Vilnius,_Lithuania_-_Diliff.jpg
| image_size            = 
| caption               = Viļņas Kazimira katoļu baznīca
| map_type              = Viļņa#Lietuva
| map_size              = 
| map_label             = Viļņas Kazimira katoļu baznīca
| position              = left
| latd                  = 54.6776
| longd                 = 25.2888
| location              = {{vieta|Lietuva|Viļņa}}
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     =
| status                = 
| functional_status     = [[baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = 
| website               = 
| architect             =
| architecture_style    = [[baroks]]
| facade_direction      =
| groundbreaking        = 
| year_completed        = 1618. gads
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = 
}}
&lt;mapframe text=&quot;Viļņas Kazimira katoļu baznīca&quot; width=260 height=260 zoom=18 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q1539380&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;
'''Viļņas Svētā Kazimira baznīca''' ({{val|lt|Vilniaus šv. Kazimiero bažnyčia}}), arī '''Viļņas Jezuītu baznīca''' ({{val|lt|Vilniaus jėzuitų bažnyčia}}) ir 17. gadsimta pirmajā pusē uzbūvēts [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[baznīca (ēka)|dievnams]], kas atrodas [[Lietuva]]s galvaspilsētas [[Viļņa]]s vecpilsētā. Baznīca veido vienotu kompleksu ar vēsturisko jezuītu klosteri. Baznīca ir nacionālas nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 27304). Senākā [[baroks|baroka]] baznīca Viļņā. Dievkalpojumi notiek lietuviski un krieviski.

[[Svētais Kazimirs|Svētajam Kazimiram]] veltīto baznīcu 1618. gadā uzcēla [[jezuīti]] ar [[Lietuvas Lielkņaziste]]s lielkanclera [[Leons Sapega|Leona Sapegas]] (''Lew Sapieha'', 1557—1633) un citu augstmaņu finansiālu atbalstu. Baznīcas arhitekts ir [[Jans Frankevičs]] (''Jan Frankiewicz''). 18. gadsimta vidū [[Tomašs Žebrovskis]] baznīcu rekonstruēja. 1773. gadā Lietuvā jezuītu ordenis tika slēgts, un no 1799. gada tā kalpoja par draudzes baznīcu. 1832. gadā tā tika slēgta un no 1838. līdz 1840. gadam pēc [[Nikolajs Čagins|Nikolaja Čagina]] (''Николай Чагин'') projekta tika parbūvēta par pareizticīgo baznīcu. No 1864. līdz 1868. gadam tā tika pārbūvēta par pareizticīgo Sv. Nikolaja katedrāli. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā tā kļuva par vācu garnizona luterāņu baznīcu. 1917. gadā ar vācu katoļu kapelāna atbalstu baznīca atkal piešķirta katoļiem. 1922. gadā tā tika nodota jezuītu rīcībā.

[[PSRS]] okupācijas laikā 1949. gadā baznīcu jezuītiem atņēma, bet 1966. gadā šeit tika atklāts [[ateisms|ateisma]] muzejs. 1990. gadā baznīca trešo reizi vēsture nonāca jezuītu rokās.

&lt;gallery&gt;
St_Casimir_Church_Interior_1,_Vilnius,_Lithuania_-_Diliff.jpg
Vilnius_-_St._Casimir's_Church_02.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa}}
* [https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/E8C331F8-1589-444E-8D27-47F5498E782F Ieraksts Lietuvas kultūras vērtību reģistrā]
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuvas baznīcas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]]
[[Kategorija:Viļņa]]</text>
      <sha1>qrv7devavahs91ilmo0w1p4rvsr7u7v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Valmiera Glass VIA spēlētāji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>624283</id>
    <revision>
      <id>4495737</id>
      <parentid>4483910</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:21:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495737</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="989" sha1="ff3tdp2m1vgux8aiukw7ey6rp88yngu" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Valmiera Glass VIA spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #175514
 | fg            = white
 | komanda       = Valmiera Glass VIA
 | komanda_saite = Valmiera Glass VIA (basketbols)
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          =
&lt;!-- * 2 [[Markuss Sipko|Sipko]]
* 3 [[Dominiks Steņonis|Steņonis]]
* 4 [[Pavlo Dziuba|Dziuba]]
* 5 [[Anivaniva Teits-Džonss|Teits-Džonss]] --&gt;
* 6 [[Mārcis Vītols|Vītols]]
&lt;!-- * 7 [[Endrū Pačers|Pačers]] --&gt;
* 9 [[Artis Ate|Ate]]
&lt;!-- * 12 [[Verners Kohs|Kohs]] --&gt;
* 23 [[Dāvis Ozers|D. Ozers]]
* 24 [[Krists Ozers|K. Ozers]]
&lt;!-- * 29 [[Omars Pajičs|Pajičs]] --&gt;
* 34 [[Jānis Mārtiņš Kalniņš|Kalniņš]]

* Galvenais treneris [[Dāvis Čoders]]
* Treneri [[Gunārs Gailītis|Gailītis]]
* [[Normunds Lišiks|Lišiks]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Ventspils]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ff3tdp2m1vgux8aiukw7ey6rp88yngu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4495795</id>
      <parentid>4495545</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T03:04:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti)</comment>
      <origin>4495795</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146275" sha1="6rfvzblhdl13cvmef8t6py194di2nd5" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2883 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || 
|-
| [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || 
|-
| [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 441 || 2784 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4885 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 976 || 5870 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Krasnodaras &quot;Lokomotiv-Kuban&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || 
|-
| [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || 
|-
| [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Rietumarmēņu valoda&lt;/span&gt; || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 ||  || 
|-
| [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 ||  || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4865 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || 
|-
| [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || 
|-
| [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16686 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24664 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20815 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44958 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7836 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16776 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12441 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || 
|-
| [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || 
|-
| [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2772 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || 
|-
| [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3248 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1762 || 3501 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || 
|-
| [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || 
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1619 || 3280 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2686 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || 
|-
| [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || 
|-
| [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || 
|-
| [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 ||  || 
|-
| [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || 
|-
| [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || 
|-
| [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || 
|-
| [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 8888 || 13910 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || 
|-
| [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || 
|-
| [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1672 || 2313 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || 
|-
| [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || 
|-
| [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || 
|-
| [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || 
|-
| [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || 
|-
| [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 7776 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || 
|-
| [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || 
|-
| [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 478 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || 
|-
| [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || 
|-
| [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15370 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || 
|-
| [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || 
|-
| [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || 
|-
| [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Donas reģions&lt;/span&gt; || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || 
|-
| [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || 
|-
| [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || 
|-
| [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || 
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || 
|-
| [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || 
|-
| [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]]
|-
| [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || 
|-
| [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || 
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || 
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Krima&lt;/span&gt; || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Saha&lt;/span&gt; || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]]
|-
| [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || 
|-
| [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || 
|-
| [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || 
|-
| [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]]
|-
| [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || 
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || 
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || 
|-
| [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || 
|-
| [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 662 || 1295 || [[d:Q737263|Q737263]] || 
|-
| [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || 
|-
| [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || 
|-
| [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || 
|-
| [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || 
|-
| [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || 
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || 
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || 
|-
| [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || 
|-
| [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || 
|-
| [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || 
|-
| [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2730 || [[d:Q380728|Q380728]] || 
|-
| [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || 
|-
| [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || 
|-
| [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || 
|-
| [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || 
|-
| [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || 
|-
| [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || 
|-
| [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 720 || 2597 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || 
|-
| [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || 
|-
| [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || 
|-
| [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || 
|-
| [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || 
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || 
|-
| [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || 
|-
| [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || 
|-
| [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || 
|-
| [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || 
|-
| [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || 
|-
| [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || 
|-
| [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || 
|-
| [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || 
|-
| [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4689 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || 
|-
| [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1673 || 4685 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3300 || 5091 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || 
|-
| [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || 
|-
| [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || 
|-
| [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || 
|-
| [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || 
|-
| [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Grieķu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Poļu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || 
|-
| [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || 
|-
| [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || 
|-
| [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || 
|-
| [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || 
|-
| [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || 
|-
| [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || 
|-
| [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || 
|-
| [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5086 || 8282 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || 
|-
| [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || 
|-
| [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || 
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2513 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 ||  || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || 
|-
| [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science &amp; Education/Red articles|Ukraine/Science &amp; Education/Red articles]]
|-
| [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || 
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || 
|-
| [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || 
|-
| [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1145 || 2091 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || 
|-
| [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || 
|-
| [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || 
|-
| [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || 
|-
| [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || 
|-
| [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || 
|-
| [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || 
|-
| [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || 
|-
| [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || 
|-
| [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 2406 || 7335 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || 
|-
| [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || 
|-
| [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || 
|-
| [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || 
|-
| [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} ||  || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 884 || 4176 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || 
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2879 || 9392 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || 
|-
| [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || 
|-
| [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || 
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5913 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 969
* '''Dalībnieku skaits:''' 32
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 56
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,422,860 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,690 rakstzīmes
# {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,580 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,504 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,200 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,916 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 18 raksti, 30,041 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 17 raksti, 24,891 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,064 rakstzīmes
# {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
# {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes
# {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>6rfvzblhdl13cvmef8t6py194di2nd5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4495796</id>
      <parentid>4495546</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T03:04:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4495796</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4252" sha1="3ux3ewi96q89z744a8mvbdzz8w9jewt" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,619 baiti
# {{U|Kikos}} - 918,387 baiti
# {{U|Egilus}} - 877,691 baiti
# {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti
# {{U|Tankists}} - 253,034 baiti
# {{U|MC2013}} - 183,501 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti
# {{U|Biafra}} - 149,094 baiti
# {{U|Lasks}} - 127,488 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 112,231 baiti
# {{U|Vylks}} - 104,511 baiti
# {{U|Dainis}} - 87,207 baiti
# {{U|Pirags}} - 43,490 baiti
# {{U|Papuass}} - 32,125 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti
# {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti
# {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti
# {{U|XD991}} - 5,913 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 38 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti
# {{U|MC2013}} - 11 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Papuass}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti
# {{U|MC2013}} - 9 raksti
# {{U|Egilus}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 14 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>3ux3ewi96q89z744a8mvbdzz8w9jewt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fransuā I zobens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626971</id>
    <revision>
      <id>4495822</id>
      <parentid>4446747</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T06:13:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495822</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2675" sha1="pxj9ntu0qd5w9g2n08pq2uguboh216s" xml:space="preserve">{{Ierocis infokaste
|name= Fransuā I zobens
| image= Francois I sword-J 316-IMG 1808-gradient.jpg
| image_size = 200
|caption= 
|origin= 
|type= 
&lt;!-- Type selection --&gt;
|is_bladed=yes
&lt;!-- Service history --&gt;
|service= no 1510–1515 līdz 1525
|used_by= [[Fransuā I]]
|wars= Itālijas karš (1521–1526)
&lt;!-- Production history --&gt;
|design_date=
&lt;!-- General specifications --&gt;
|weight= 
|length= 
|part_length= 
|width= 
&lt;!-- Bladed weapon specifications --&gt;
|blade_type= romāņu zobens
|hilt_type= krustveida
|sheath_type=
|head_type= 
|haft_type= 
}}
'''Fransuā I zobens''' ir ceremoniāls [[zobens]], kas izgatavots ap 1510.–1515. gadu. Ap 1480. gadu tika izkalts [[asmens]] un pēc pasūtījuma izgatavots rokturis. [[Spānija|Spāņi]] to sagrāba [[Pāvijas kauja|Pāvijas kaujā]], un 1808. gadā [[Mirats]] to atveda atpakaļ uz [[Francija|Franciju]]. Pašlaik tas ir apskatāms [[Armijas muzejs (Parīze)|Armijas muzejā]] Invalīdu namā [[Parīze|Parīzē]].
== Vēsture ==
Saskaņā ar laikabiedru hronikām, Huans Aldana paņēma zobenu kā kara laupījumu 1525. gada 25. februārī pēc Pāvijas kaujas. 1585. gadā viņa dēls to pārdeva karalim [[Felipe II|Filipam II]]. 1808. gadā, kad Francija okupēja Spāniju, [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] pavēlēja Miratam atvest zobenu atpakaļ uz Franciju, kur viņš to novietoja apskatei savā kabinetā [[Tilerī pils|Tilerī pilī]].&lt;ref name=&quot;épée&quot;&gt;« [http://www.musee-armee.fr/collections/base-de-donnees-des-collections/objet/la-bataille-de-pavie-24-fevrier-1525-epee-de-pavie.html Fiche objet : L'épée de François Ier prise à Pavie] », sur le site du musée de l'armée.&lt;/ref&gt;
== Apraksts ==
Zobens ir bagātīgi greznots, un tajā attēlota [[salamandra]] — [[Fransuā I]] personīgais simbols. Tā kā tam nav karaliskā kroņa, tiek uzskatīts, ka zobens ir izgatavots pirms Fransuā I kļūšanas par Francijas karali. Uz zobena ir pants no traktāta ''Magnificat'': «Fecit potentiam in brachio suo», kas tulkojumā nozīmē &quot;Viņš iedeva spēku savai rokai&quot;.

&lt;gallery heights=185 widths=140 style=&quot;line-height:130%&quot; caption=&quot;Roktura detaļas&quot;&gt;
File:Spada di francesco I, con elsa forse francese (1510-15 ca.) e lama italiana del 1480 ca. 03-gradient.jpg
File:Francois I sword-J 316-IMG 1805-gradient.jpg
File:Francois I sword-J 316-IMG 1809.JPG|[[Spals]] no priekšpuses, ar salamandru redzamu tieši zem tā
File:Spada di francesco I, con elsa forse francese (1510-15 ca.) e lama italiana del 1480 ca. 03.jpg
&lt;/gallery&gt;
== Skatīt arī ==
* [[Fransuā I]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Aukstie ieroči]]
[[Kategorija:Zobeni]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]</text>
      <sha1>pxj9ntu0qd5w9g2n08pq2uguboh216s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leķēči</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627449</id>
    <revision>
      <id>4495727</id>
      <parentid>4471683</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:03:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>t.</comment>
      <origin>4495727</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3248" sha1="7wyqnczppb8uw4i3ju41thbml3yzygn" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Leķēči
| official_name = ''Lekėčiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Lekėčiai, paminklas.JPG
| image_caption = Lietuvas neatkarības 10. gadadienas piemineklis Leķēčos
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Šaķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Leķēču seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.91
| population_total = 751
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 58 | lats = 59 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 29 | longs = 49 | longEW = E
| elevation_m = 75
| website = 
}}
'''Leķēči''' ({{val|lt|Lekėčiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Šaķu rajona pašvaldība|Šaķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas pie Lieķes upes 33 kilometrus uz austrumiem no [[Šaķi]]em un 20 kilometrus uz rietumiem no [[Kauņa]]s, mežu masīva ielokā.

== Vēsture ==
Leķēči rakstos pirmo reizi minēti 1506. gadā kā ''Leikiadcy''. Miesta attīstību vēsturiski noteica mežniecība un kokapstrāde, jo apkaimi klāj plaši mežu masīvi. 19. gadsimta vidū šeit tika uzcelta pirmā baznīca.

Padomju periodā Leķēči bija kolhoza ''Lekėčiai'' centrālais ciemats. Šajā laikā miests izveidojās par nozīmīgu kokapstrādes un mežsaimniecības centru, tika uzbūvētas administratīvās ēkas, vidusskola un kultūras nams. 1999. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis, kas simbolizē apkārtnes bagātīgos mežus.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Leķēču Sv. Kazimira baznīca: celta 1843. gadā kā koka baznīca, vēlāk vairākkārt pārbūvēta un paplašināta. Tā ir raksturīgs Sūduvas koka sakrālās arhitektūras piemineklis.
* Leķēču mežniecības muzejs: atrodas miesta pievārtē un iepazīstina ar reģiona mežsaimniecības vēsturi, floru un faunu.
* Leķēču avots: populāra vietējo iedzīvotāju un tūristu vieta meža ielokā, kurai tradicionāli tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības.
* Piemineklis Lietuvas brīvības cīnītājiem: veltīts pēckara partizāniem, kas darbojās apkārtējos mežos.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Leķēču skola-daudzfunkcionālais centrs, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Leķēči ir pazīstami ar savām tradīcijām meža velšu pārstrādē un amatniecībā. Pateicoties Kauņas tuvumam un mierīgajai videi, miests ir iecienīta atpūtas vieta un dzīvesvieta galvaspilsētas aglomerācijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.sakiai.lt/ Šaķu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Šaķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>7wyqnczppb8uw4i3ju41thbml3yzygn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tariks Muharemovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627510</id>
    <revision>
      <id>4495719</id>
      <parentid>4479765</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:48:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495719</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2784" sha1="g5in52o5rv102rb8vdwq09qzca1y5r7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|2|28}}
| birth_place = 
| caps1 = 10
| caps2 = 5
| caps3 = 47
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[Wolfsberger AC|Wolfsberger AC II]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[Wolfsberger AC]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus Next Gen]]
| countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 2
| height = 187
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 13
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U19
| nationalteam2 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U21
| nationalyears2 = 2021—2024
| nationalyears1 = 2021—2022
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|07|18|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|18|sk|bez}}
| name = 
| playername = Tariks Muharemovičs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2020
| years2 = 2021
| years3 = 2021—2025
| nationalcaps3 = 17
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam3 = {{fb|BIH}}
| nationalyears3 = 2024—
| years4 = 2024—2025
| caps4 = 28
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]
| years5 = 2025—2026
| caps5 = 32
| goals5 = 2
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 0
| goals6 = 0
}}
'''Tariks Muharemovičs''' ({{Val|bs|Tarik Muharemović}}, dzimis {{Dat|2003|2|28}}) ir [[Bosnieši|bosniešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Muharemovičs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]''.

Iepriekš pārstāvējis Austrijas komandu ''[[Wolfsberger AC]]'', kā arī Itālijas komandas ''[[Juventus Next Gen]]'' un ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]''.

[[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Sassuolo'''

* [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]]: 2024—25

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Muharemovičs, Tariks}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Wolfsberger AC spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>g5in52o5rv102rb8vdwq09qzca1y5r7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Divdesmit hunčakistu pakāršana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629288</id>
    <revision>
      <id>4495784</id>
      <parentid>4468689</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T22:56:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495784</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7836" sha1="50525pbheufbfalnml5ng8f6zicrgjx" xml:space="preserve">[[Attēls:Hunch20.jpg|thumb|Karātavas]]
'''Divdesmit hunčakistu pakāršana''' ({{val|hy|Քսան կախաղան, K'san Kakhaghanbija}} — 'Divdesmit mocekļi')&lt;ref&gt;&quot;Tchahakir&quot; Armenian weekly, # 1523, June 17, 2004, Cairo, p.1&lt;/ref&gt; bija [[Nāvessods|nāvessoda]] izpilde divdesmit [[Armēņi|armēņu]] [[Terorisms|teroristiem]] 1915. gada 15. jūnijā Bajezida laukumā [[Stambula|Konstantinopolē]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] (tagad Stambula [[Turcija|Turcijā]]), [[Armēņu genocīds|armēņu genocīda]] laikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hunchak.org.au/aboutus/martyrs_twenty_gallows.html|title=Social Democrat Hunchakian Party|website=www.hunchak.org.au|access-date=2026-04-16|archive-date=2026-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20260425155849/https://www.hunchak.org.au/aboutus/martyrs_twenty_gallows.html}}&lt;/ref&gt; Teroristi plānoja slepkavību sēriju pret [[jaunturki]]em atriebībai par [[Adanas slaktiņš|Adanas slaktiņu]], kurā tika nogalināti daudzi armēņi.

== Vēsture ==
[[Sociāldemokrātiskā Hunčaku partija|Sociāldemokrātiskās Hunčaku partijas]] 7. vispārējā kongresā, kas notika [[Konstanca (Rumānija)|Konstancā]], [[Rumānija|Rumānijā]], 1913. gadā, dalībnieki uzsvēra savas bažas par [[Jaunturku revolūcija|jaunturku valdības]] naidīgo attieksmi pret vēsturiskajā [[Rietumarmēnija|Rietumarmēnijā]], t.i., Osmaņu impērijas ziemeļaustrumu daļā, dzīvojošajiem armēņiem, kurus jaunturki vainoja impērijas vienotības graušanā un tieksmē izspiest nearmēņus no reģiona.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://atam.gov.tr/istanbulda-ermeni-faaliyetleri-ve-alinan-tedbirler-1914-1918/|title=Atatürk Araştırma Merkezi {{!}}   İstanbul’da Ermeni Faaliyetleri ve Alınan Tedbirler (1914-1918)|website=atam.gov.tr|access-date=2026-04-16|archive-date=2013-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20130804174747/http://atam.gov.tr/istanbulda-ermeni-faaliyetleri-ve-alinan-tedbirler-1914-1918}}&lt;/ref&gt; Hunčaki baidījās, ka šī attieksme laika gaitā tikai pieaugs. Hunčaki arī uzsvēra vienotas un neatkarīgas [[Armēnija]]s nepieciešamību, kas nebūtu iespējama nacionālistiskās jaunturku valdības vadībā pār Osmaņu impēriju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Kongress nolēma, ka partijai atkal jāpāriet uz nelikumīgām darbībām, tādējādi atkal kļūstot par slepenu organizāciju, un lēma plānot un nogalināt partijas &quot;Ittihad&quot; (jaunturku) līderus, kas vainojami 1909. gada Adanas slaktiņos, vainojot tos armēņu tautas iznīcināšanas plānošanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Tomēr šos slepenos mērķus osmaņiem nodeva slepenais aģents Arturs Esajans (Aršavirs Sahakjans); līdz ar to, tiklīdz delegāti ieradās Konstantinopolē, viņi tika arestēti.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hunchak.org.au/aboutus/martyrs_paramaz.html|title=Social Democrat Hunchakian Party|website=www.hunchak.org.au|access-date=2026-04-16|archive-date=2005-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20050615022243/http://www.hunchak.org.au/aboutus/martyrs_paramaz.html}}&lt;/ref&gt; Līdz gada beigām tika arestēti kopumā vismaz simt četrdesmit hunčaku vadītāji.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Ronald Grigor Suny (Mar 22, 2015). ''&quot;They Can Live in the Desert but Nowhere Else&quot;'': A History of the Armenian Genocide. Princeton, New Jersey: Princeton University Press. p. 197. ISBN 9780691147307.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armenieninfo.net/toros-sarian/104-toros-sarian-armenischen-parteien-und-das-jungtuerkische-komitee-fuer-einheit-und-fortschritt.html|title=DIE ARMENISCHEN PARTEIEN UND DAS JUNGTÜRKISCHE KOMITEE FÜR EINHEIT UND FORTSCHRITT: ZWISCHEN MISSTRAUEN UND ZUSAMMENARBEIT|last=Sarian|first=Toros|website=www.armenieninfo.net|access-date=2026-04-16|language=de-de|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130219044102/http://www.armenieninfo.net/toros-sarian/104-toros-sarian-armenischen-parteien-und-das-jungtuerkische-komitee-fuer-einheit-und-fortschritt.html}}&lt;/ref&gt; Nodevējs tika nogalināts 1919. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pēc diviem gadiem smagos apstākļos Turcijas cietumos un ilgstošām tiesas prāvām, kad jau bija sācis [[Pirmais pasaules karš]], divdesmit partijas pārstāvji tika notiesāti uz nāvi pakarot.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Īsi pēc armēņu genocīda sākuma&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.executedtoday.com/2012/06/15/1915-20-hunchakian-gallows/|title=1915: 20 Hunchakian gallows {{!}} Executed Today|access-date=2026-04-16|date=2012-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 1915. gada 15. jūnijā visi divdesmit vīrieši tika pakārti Konstantinopoles centrālajā, [[Bajezids II|Sultāna Bajezida]] laukumā. Rakstnieka un [[Armēņu fidaji|fidaja]] Paramaza pēdējie vārdi pirms pakāršanas bija: &quot;Jūs varat pakārt tikai mūsu ķermeņus, bet ne mūsu ideoloģiju. ...Rīt pie austrumu apvāršņa jūs redzēsiet sociālistisku Armēniju.&quot;

== Atcere ==
2001. gadā [[Megri]],,Armēnijā, Paramaza dzimtajā pilsētā atklāja viņa un viņa 19 biedru pieminekli.&lt;ref&gt;&quot;Tchahakir&quot; Armenian weekly, # 1594, June 21, 2007, Cairo, p.3&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2010. gada 15. jūnijā [[Erevāna|Erevānā]] notika paneļdiskusija, un pakārtie aktīvisti ar iestādītu egli tika pieminēti [[Cicernakaberdas memoriāls|Cicernakaberdas genocīda memoriālā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://armenpress.am/hy/article/607588|title=Կլոր սեղան-քննարկում` նվիրված ՍԴՀԿ 20 անդամների նահատակման 95-ամյակին|website=Armenpress|access-date=2026-04-16|date=2010-06-15|language=hy}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 13. jūnijā Stambulā notika paneļdiskusija, kurā piedalījās cilvēktiesību organizācijas, dažādu valstu sociālisti un daži Turcijas intelektuāļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.armradio.am/|title=Public Radio of Armenia|website=Public Radio of Armenia|access-date=2026-04-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://massispost.com/2013/06/98-years-later-the-martyrdom-of-the-twenty-s-d-hunchak-activists-marked-in-istanbul/|title=98 Years Later The Martyrdom of “The Twenty” S.D. Hunchak Activists Commemorated In Istanbul • MassisPost|last=MassisPost|website=MassisPost|access-date=2026-04-16|date=2013-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Pakārtās personas&lt;ref&gt;Teotig (Teotoros Lapçinciyan): ''Գողգոթա հայ հոգեւորականութեան [The Golgotha of the Armenian Clergy]'', H. Mateossian, Constantinople 1921. p.15&lt;/ref&gt; ==
&lt;gallery perrow=&quot;7&quot; caption=&quot;&quot;&gt;
Attēls:Paramaz-1.jpg|Paramazs  (Mateoss Sarkisjans) 
Attēls:Dr_Benne_(Bedros_Torosian).jpg|Doktors Benne (Bedross Torosjans) 
Attēls:Aram_Achekbashian.jpg|Arams Ačekbašjans
Attēls:Kegham_Vanigian.jpg|Kegams Vanidžjans
Attēls:Mourad_Zakarian.jpg|Murads Zakarjans
Attēls:Yervant_Topuzian.png|Jervants Topuzjans
Attēls:Hagop_Basmajian.jpg|Agops Basmadžjans
Attēls:Smpat_Kelejian.jpg|Smpata Keledžjans
Attēls:Roupen_Garabedian.jpg|Rupens Garabedjans
Attēls:Armenag_Hampartsoumian.jpg|Armenags Amparcumjans
Attēls:Apraham_Mouradian.jpg|Aprahams Muradjans
Attēls:Hrand_Yegavian.jpg|Hrands Jegavjans
Attēls:Karnig_Krikor_Boyajian.jpg|Karnigs Krikors Bojadžjans
Attēls:Hovhannes_D._Ghazarian.jpg|Ovaness D. Gazarjans
Attēls:Mgrdich_Yeretsian.jpg|Mgrdičs Jerecjans
Attēls:Yeremia_Manoukian.png|Jeremija Manukjans
Attēls:Tovmas_Tovmasian.jpg|Tovmass Tovmasjans
Attēls:Karekin_Boghosian.jpg|Karekins Bogosjans
Attēls:Minas_Keshishian.jpg|Minass Kešišjans
Attēls:Boghos_Boghosian.jpg|Bogoss Bogosjans
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Terorisms]]
[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Turcijas vēsture]]</text>
      <sha1>50525pbheufbfalnml5ng8f6zicrgjx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dīns Veids</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629795</id>
    <revision>
      <id>4495824</id>
      <parentid>4470814</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T06:23:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4495824</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4789" sha1="jooinqm6oxdhk79b9qegvuovp0ix4ta" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Dīns Veids
| vārds_orig = ''Dean Wade''
| attēls = Dean Wade (48884853578) (cropped).jpg
| att_izm = 
| paraksts = Dīns Veids 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|20}}
| dz_viet = {{vieta|ASV|Kanzasas štats|Vičita}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = 
| garums = 206 [[centimetrs|cm]]
| svars = 103 [[Kilograms|kg]]
| poz = [[vieglais uzbrucējs]], [[spēka uzbrucējs]]
| kar_sāk = 2019
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = ''St. John's'' ([[Kanzasa]])
| koledža = 
| augstskola = [[Kanzasas štata Universitāte]]
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
| numurs = 45
| amats = 
| līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = nedraftēts
| dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]]
| dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2025|end}}
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]]
| kl_sez 2 = 2019—2020
| klubs 2 = → {{flaga|ASV}} ''[[Canton Charge]]''
| kl_sez 3 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik
| klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Dīns Džeksons Veids''' ({{val|en|Dean Jackson Wade}}; dzimis {{dat|1996|11|20}} [[Vičita|Vičitā]], [[Kanzasa|Kanzasas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], bet visu līdzšinējo profesionālo karjeru spēlējis [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]].

== Karjera ==
Pēc spožas vidusskolu basketbola karjeras augstskolu basketbolā pārstāvēja [[Kanzasas štata Universitāte]]s komandu [[NCAA]] čempionātā. Aizvadīja četras sezonas augstskolu basketbolā.

[[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] D. Veids netika izvēlēts, taču viņš noslēdza līgumu ar [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] un debitēja tās sastāvā 18. novbembrī. Pirmajā sezonā spēlēja pārsvarā kluba [[G Līga]]s fārmklubā ''[[Canton Charge]]'', aizvadot tikai 12 spēles NBA. 2020. gada jūlijā D. Veids noslēdza vairāku gadu līgumu ar &quot;Cavaliers&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/cavaliers/releases/bell-wade-signing-200630|title=Cavaliers Sign Dean Wade and Jordan Bell To Multi-Year Contracts {{!}} Cleveland Cavaliers|website=www.nba.com|access-date=2026-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt; un turpmākajās sezonās ir kļuvis par stabilu kluba rotācijas spēlētāju, spēlējot tajā jau septiņas sezonas.

2024. gada 5. martā D. Veids guva karjeras rekordu — 23 punktus, no kuriem 20 guva ceturtajā ceturtdaļā, tādējādi vadot 22 punktu atspēlēšanos pār [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] — lielāko atspēlēšanos ceturtajā ceturtdaļā &quot;Cavaliers&quot; franšīzes vēsturē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5321002/2024/03/06/cleveland-cavs-dean-wade-celtics/|title=This is the Dean Wade the Cavs expected. Now they have to solve a ‘big’ riddle|work=The New York Times|access-date=2026-04-22|date=2024-03-06|last=Lloyd|first=Jason|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā D. Veids parakstīja četru gadu līgumu ar [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], kas paredz 39 miljonu dolāru lielu atalgojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/sixers/news/philadelphia-76erssign-dean-wade|title=PHILADELPHIA 76ERS SIGN DEAN WADE|website=www.nba.com|access-date=2026-07-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Veids, Dīns}}

[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanzasā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;76ers&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>jooinqm6oxdhk79b9qegvuovp0ix4ta</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žoans Manzambī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632537</id>
    <revision>
      <id>4495718</id>
      <parentid>4479812</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T15:46:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4495718</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2230" sha1="3a5mcstgbmeg5pszr6ycvypdyly8att" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|10|14}}
| birth_place = 
| caps1 = 20
| caps2 = 38
| clubnumber = 44
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg|SC Freiburg II]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]]
| countryofbirth = {{vieta|Šveice|Ženēva}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| goals1 = 3
| goals2 = 7
| height = 182
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U18
| nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveices U19
| nationalyears2 = 2023—2024
| nationalyears1 = 2023
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|07|18|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|18|sk|bez}}
| name = 
| playername = Žoans Manzambī
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2024—2025
| years2 = 2024—2026
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 16
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 6
| nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveices U20
| nationalteam4 = {{fb|SUI}}
| nationalyears3 = 2024—
| nationalyears4 = 2025—
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| years3 = 2026—
| caps3 = 0
| goals3 = 0
}}
'''Žoans Manzambī''' ({{Val|fr|Johan Manzambi}}, dzimis {{Dat|2005|10|14}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Manzambī spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''.

Iepriekš spēlējis [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[SC Freiburg]]''.

[[Šveices futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Šveices futbolists-aizmetnis}}
{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Manzambī, Žoans}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ženēvas kantonā dzimušie]]
[[Kategorija:Šveices futbolisti]]
[[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]]
[[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>3a5mcstgbmeg5pszr6ycvypdyly8att</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nutri-Score</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632998</id>
    <revision>
      <id>4495781</id>
      <parentid>4495062</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T22:24:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Patīrīju no interešu konflikta radītas reklāmas.</comment>
      <origin>4495781</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9494" sha1="04r5vg2ihzxzza8mqh5qb5a7zd21crc" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Nutri-score-A.svg|thumb|300px|Nutri-Score marķējuma paraugs (A līmenis)]]
'''''Nutri-Score''''' ir brīvprātīga pārtikas produktu [[uzturvērtība]]s marķēšanas sistēma, ko izvieto uz iepakojuma priekšpuses. Tā sastāv no piecu krāsu un burtu skalas (no A līdz E), kas palīdz patērētājiem ātri novērtēt un salīdzināt līdzīgas kategorijas pārtikas produktu uzturvērtību.

== Metodoloģija ==
Sistēmu 2017. gadā izstrādāja [[Francija]]s sabiedrības veselības aģentūra ''Santé publique France'', balstoties uz profesora Serža Ercberga (''Serge Hercberg'') vadītās zinātnieku grupas pētījumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.santepubliquefrance.fr/nutrition-et-activite-physique/nutri-score |title=Nutri-Score. Santé publique France |publisher=santepubliquefrance.fr |accessdate=2026-05-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501000000*/https://www.santepubliquefrance.fr/nutrition-et-activite-physique/nutri-score |archive-date=2024-05-01}} (Saites piekļuvei no Latvijas tīkliem var būt nepieciešams VPN vai interneta arhīva izmantošana.)&lt;/ref&gt;

Nutri-Score algoritms piešķir punktus, ņemot vērā uzturvielu sastāvu uz 100 g vai 100 ml produkta:
* '''Negatīvie punkti''' tiek piešķirti par [[Enerģētiskā vērtība|enerģētisko vērtību]], [[Cukurs|cukuru]], piesātinātajiem [[tauki]]em un [[Sāls|sāli]].
* '''Pozitīvie punkti''' tiek piešķirti par [[Augļi|augļu]], [[Dārzenis|dārzeņu]], [[Pākšaugi|pākšaugu]], [[Rieksts|riekstu]], [[Šķiedrvielas|šķiedrvielu]] un [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]] daudzumu.

Gala vērtējums tiek attēlots krāsu skalā:
* '''A''' (tumši zaļš) — augstākā uzturvērtība;
* '''B''' (gaiši zaļš);
* '''C''' (dzeltens) — vidēja uzturvērtība;
* '''D''' (oranžs);
* '''E''' (tumši sarkans) — zemākā uzturvērtība.

2024. gadā stājās spēkā atjaunota ''Nutri-Score'' metodoloģija, kas stingrāk vērtē cukura un sāls saturu, kā arī precizē kategorijas dzērieniem un augu izcelsmes produktiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://nutriscore.blog/2025/10/31/the-nutri-score-nutrition-label-justifications-scientific-basis-user-guide-benefits-limitations-deployment-and-update/ |title=The Nutri-Score nutrition label: scientific basis and update |publisher=nutriscore.blog |date=2025-10-31 |accessdate=2026-05-28}}&lt;/ref&gt;

== Ieviešana Eiropā ==
Sistēmu oficiāli atzinušas un tās lietošanu savā teritorijā atbalsta Francija, [[Vācija]], [[Beļģija]], [[Nīderlande]], [[Luksemburga]], [[Spānija]] un [[Šveice]]. ''Nutri-Score'' izmantošanu rekomendē arī [[Pasaules Veselības organizācija]] kā efektīvu rīku neinfekciozo slimību (aptaukošanās, [[cukura diabēts]]) profilaksei.

== Kritika un diskusijas ==
Kopš sistēmas ieviešanas ''Nutri-Score'' ir saskāries ar pārtikas industrijas un atsevišķu valstu iebildumiem, kā arī speciālistu diskusijām par algoritma precizitāti.

Galvenie kritikas punkti:
* '''Dzērieni ar mākslīgajiem saldinātājiem:''' Sākotnējā algoritma versijā dzērieni bez cukura (piemēram, ''Coca-Cola Zero'') ieguva augstu vērtējumu (B līmeni). Tas tika kritizēts kā maldinošs, tādēļ 2024. gada algoritma atjauninājumā saldinātāju klātbūtne tiek vērtēti stingrāk, pazeminot šādu produktu reitingu uz C vai D līmeni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://nutriscore.blog/2025/10/31/the-nutri-score-nutrition-label-justifications-scientific-basis-user-guide-benefits-limitations-deployment-and-update/#9.3.9. |title=Impact on beverages |publisher=nutriscore.blog |date=2025-10-31 |accessdate=2026-05-31}}&lt;/ref&gt;
* '''Mono-produkti:''' [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] valstis iebilda pret zemu novērtējumu tādiem tradicionāliem produktiem kā [[olīveļļa]]. Jaunajā 2024. gada versijā olīveļļas vērtējums ir paaugstināts līdz B līmenim, atzīstot tās labvēlīgo sastāvu.
* '''Pārstrādes pakāpe:''' ''Nutri-Score'' vērtē tikai uzturvielas, bet nenorāda uz produkta pārstrādes līmeni (piemēram, pievienotajām E-vielām). Speciālisti iesaka šo marķējumu lietot kopā ar [[NOVA (klasifikācija)|NOVA]] klasifikāciju.

Neraugoties uz kritiku, [[Eiropas patērētāju organizācija]] (BEUC) uzskata, ka ''Nutri-Score'' pašlaik ir zinātniski pamatotākā un patērētājiem saprotamākā sistēma veselīgākas izvēles veikšanai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.beuc.eu/food-labelling-healthier-choices-towards-eu-wide-nutri-score|title=Food labelling for healthier choices - Towards an EU-wide Nutri-Score |publisher=beuc.eu |accessdate=2026-05-31}}&lt;/ref&gt;

== ''Nutri-Score'' Latvijā ==
Latvijā diskusijas par ''Nutri-Score'' un citu uzturvērtības marķējumu shēmu ieviešanu kļuva aktuālas 2024. gadā. [[Veselības ministrija]] (VM) iekļāva uzturvielu profilēšanas un marķēšanas uzdevumu &quot;Rīcības plānā liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.—2029. gadam&quot;, plānojot izvērtēt Latvijai piemērotāko sistēmu līdz 2028. gadam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/206.1 |title=Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam |publisher=Latvijas Vēstnesis |accessdate=2026-05-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/9595bb29-ecf6-4dc6-bb3d-7ee3332fe6ed |title=Rīkojuma projekts 26-TA-345 Par valsts pētījumu programmu Sabiedrības veselība |publisher=tapportals.mk.gov.lv |accessdate=2026-05-28}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 16. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja valsts pētījumu programmu &quot;Sabiedrības veselība&quot; 2026.–2028. gadam, kurā kā viens no uzdevumiem ir noteikta pārtikas produktu profilēšana un marķēšana.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2026/117.45 |title=Par valsts pētījumu programmu &quot;Sabiedrības veselība&quot; |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2026-06-19 |accessdate=2026-07-15}}&lt;/ref&gt; Programmas ietvaros pārtikas produktu profilēšanai un piemērotākā marķējuma izvērtēšanai ir paredzēts valsts finansējums 300 000 eiro apmērā.&lt;ref name=&quot;NRA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/neatkariga/izpete/525228-veselibas-ministrija-iegulda-300-tukstosus-partikas-produktu-profilesana.htm |title=Veselības ministrija iegulda 300 tūkstošus pārtikas produktu profilēšanā |publisher=nra.lv |author=NRA Izpēte |date=2026-07-10 |accessdate=2026-07-15}}&lt;/ref&gt;

=== Tiesiskais ietvars un ierobežojumi ===
Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] (ZM) sniegto skaidrojumu, brīvprātīga ''Nutri-Score'' marķējuma izmantošana Latvijā ražotiem produktiem šobrīd nav atļauta, jo nav ieviests nacionālais normatīvais regulējums, kas noteiktu shēmas uzraudzības kārtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 35. pantu.&lt;ref&gt;Zemkopības ministrijas skaidrojums Nr. 5-3e/839/2026 &quot;Par Nutri-Score shēmas izmantošanu marķējumā&quot;. Izdots 2026. gada maijā.&lt;/ref&gt;

Tomēr, balstoties uz Eiropas Savienības brīvas preču aprites principu, Latvijā drīkst izplatīt citās ES dalībvalstīs ražotus un marķētus produktus, uz kuriem ''Nutri-Score'' shēma ir izvietota likumīgi. Šāda situācija rada atšķirīgus nosacījumus vietējiem ražotājiem un importa preču izplatītājiem.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/20.06.2024-zals-veseligakais-sarkans-neveseligakais-ko-par-produktu-stasta-nutri-score-markejums.a558466/ |title=Zaļš – veselīgākais, sarkans – neveselīgākais: ko par produktu stāsta Nutri-Score marķējums? |publisher=LSM.lv |date=2024-06-20 |accessdate=2026-05-28}}&lt;/ref&gt;

=== Sabiedriskās iniciatīvas ===
Biedrība &quot;ABCDE Open Food Data Lab&quot; uzsāka aktīvu ''Nutri-Score'' popularizēšanu vēl pirms valsts pētījuma uzsākšanas. Biedrība &quot;ABCDE Open Food Data Lab&quot; ir kļuvusi par starptautiskās organizācijas [[Open Food Facts]] oficiālo pārstāvi Latvijā un izveidojusi platformu ''abcde.lv'', kurā apkopoti dati par vairāk nekā 18 000 Latvijas tirgus produktiem ar jau aprēķinātu uzturvērtības reitingu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://abcde.lv/lv/about-nutriscore |title=Biedrība ABCDE Open Food Data Lab — par projektu |publisher=abcde.lv |accessdate=2026-07-15}}&lt;/ref&gt;

Medijos pacelta diskusija par valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti, norādot uz situāciju, kurā Veselības ministrija plāno tērēt ievērojamus līdzekļus tādu datu vākšanai un profilēšanai, ko ''ABCDE Open Food Data Lab'' jau ir realizējusi un piedāvā izmantot bez maksas, jo VM nav apmierināta tās datu kvalitāti.&lt;ref name=&quot;NRA&quot; /&gt;

Platformā [[ManaBalss.lv]] 2025. gada septembrī tika sākta sabiedriskā iniciatīva par veselīga uztura marķējuma obligātu izvietošanu uz preču cenu zīmēm lielveikalos, uzsverot nepieciešamību pēc tūlītēja digitāla risinājuma sabiedrības veselības uzlabošanai. Nepilnu 9 mēnešu laikā tika savākts 761 paraksts no nepieciešamajiem 10 000.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://manabalss.lv/i/3716 |title=Iniciatīva: Par veselīga uztura marķējumu uz preču cenu zīmēm |publisher=manabalss.lv |accessdate=2026-05-28}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Pārtika]]</text>
      <sha1>04r5vg2ihzxzza8mqh5qb5a7zd21crc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>635317</id>
    <revision>
      <id>4495701</id>
      <parentid>4495653</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T14:40:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nozīmība? */ Atbilde</comment>
      <origin>4495701</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3972" sha1="958ygn9fwt1il88152qo70b7jxxxvgq" xml:space="preserve">== Nozīmība? ==

Manuprāt, tas ir kaut kur uz robežas (Latvijā vispār ir kāda cita vieta, kur ir speciāla mūziklu izglītība? Ja tas ir unikāls caurums, tas viņu ceļ, ja nav, tad otrādi), bet principā, saīsinātu versiju var pārcelt uz [[Rīgas Doma kora skola]], raksts kļūs bišķi nesabalansēts, bet ne kritiski. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 02.04 (EEST)

:Sveicināti!
:Šādu izglītību ir iespējams iegūt tikai konkrētā skolā. Šīs raksts arī tiks papildināts ar absolventiem, kuri ir saņēmuši Latvijas nozīmīgos teātra un mūzikas apbalvojumus, ka arī ar absolventu sasniegumiem ārzemēs. 
:Šīs raksts ir nozīmīgs, lai popularizēt ne vien tikai konkrēto vietu, kur iegūt muzikālā teātra izglītību Latvijā, bet arī muzikālā teātra žanru Latvijas robežās. 
:Patiesi aicinu šo lapu nedzēst un neapvienot ar kādu citu lapu.
:Gadījumā, ka Jums rodas jebkādi jautājumi, būšu priecīgs atbildēt uz tiem :) [[Dalībnieks:Jaroslavs.orlovs|Jaroslavs.orlovs]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaroslavs.orlovs|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 02.17 (EEST)
::Jūs nupat parādījāt, ka raksts ir nenozīmīgs: ja viņš vajadzīgs popularizācijai, tad tēma ir acīmredzami nenozīmīga. Raksti enciklopēdijās ir vajadzīgi par lietām, kas neprasa popularizāciju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 03.43 (EEST)
:::Protams, saprotu Jūsu rakstīto, taču nedaudz neizprotu, kāpēc raksts nevar kalpot ne vien informatīvam, bet arī popularizācijas mērķim? Teiktu, ka jebkurš raksts par moderno mākslu pārstāvjiem (personībām) tiek veidoti ne vien informācijai, bet arī personības mākslas popularizācijai. Jebkurš raksts enciklopēdijās ir nospiedums vēsturē un, manuprāt, Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa veido vēsturi - attīstot žanru, kurš Latvijas robežās līdz šim nebija plaši pārstāvēts. 
:::Neteiktu, ka raksts netiks papildināts arī turpmāk norādot nozīmīgus notikumus un sasniegumus, kurus Mūziklu nodaļa vēl sasniegs, ar absolventiem, kuri ar savu darbību papildina Latvijas kultūras jomas darbinieku rindas gan kā aktieri, gan kā producenti, gan kā mūziķi. Nodaļai ir tikai 10 gadi, taču jau šo 10 gadu laikā sasniegumu ir pietiekami daudz, lai, manuprāt, šī nodaļa būtu savas enciklopēdijas lapas vērta.
:::Šī lapa tika veidota ne vien ar mērķi popularizēt, bet arī informēt par to, kādi sasniegumi un apbalvojumi ir saņemti, kāda veida izglītību ir iespējams iegūt šajā nodaļā, kā izskatās mācību programma, kādi uzvedumi jau tika uzvesti un ar kādiem kultūras jomas personībām notika sadarbība, kā nodaļa vēsturiski tika veidota, utt. Lai katrs, kam ir interese, varētu par šo izlasīt un redzēt aktuālo informāciju, kura nu jau pēc laika kļūs par Latvijas kultūras vēsturi. 
:::Ceru, ka savā atbildē esmu izteicies precīzi un domu gājiens ir saprotams, taču, ja rodas jautājumi, būšu priecīgs atbildēt uz tiem. [[Dalībnieks:Jaroslavs.orlovs|Jaroslavs.orlovs]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaroslavs.orlovs|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 13.16 (EEST)
::::Tāpēc, ka šeit nav reklāmas vietne un tas stingri ierakstīts noteikumos. Mēs pamatā ņemam to, kam reklāmu un popularizāciju Vikipēdijā vairs nevajag (vietējie dabas objekti no LĢIA sarakstiem ir izņēmums). Un kas par &quot;kultūras vēsturi kļūs &quot;pēc laika&quot; - pēc laika arī runās. Mums nav jābojā SAVA reputācija, lai izvilktu līdz nozīmībai vienalga ko. Es pats turklāt drīzāk esmu no tiem, kas atstātu rakstu - unikālums ir, balvas ir, galīga beztēma nav,- bet jūsu argumentācija lietu gremdē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 17.40 (EEST)</text>
      <sha1>958ygn9fwt1il88152qo70b7jxxxvgq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alvis Brāzma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635741</id>
    <revision>
      <id>4495868</id>
      <parentid>4495459</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T10:23:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4495868</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2393" sha1="ru006setgl2hczn52m9u2as4aptsrdp" xml:space="preserve">'''Alvis Brāzma''' (dzimis {{dat|1959|06|26}}) ir latviešu matemātiķis. [[Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija]]s (EMBL) Eiropas Bioinformātikas institūta nopelniem baɡātais zinātnieks (''EMBL Scientist Emeritus'').

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1959. gadā Jelgavā matemātikas docenta [[Nikolajs Brāzma|Nikolaja Brāzmas]] ģimenē. Viņa tēvs strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. Mācījās [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas 2. vidusskolā]], tad [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]].

1982. gadā Alvis Brāzma beidza līdzdiploma studijas [[LVU]] Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādāja LVU Skaitļošanas centrā, turpināja aspirantūras studijas matemātiskajā kibernētikā (1982–1985), disertācijas tēma: “Daudzpunkšu izteiksmju induktīvā sintēze” (zinātniskais vadītājs [[Jānis Bārzdiņš]]). 1988. gadā [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]] aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] viņš gandrīz divus gadus papildinājās [[Ņūmeksika]]s štata universitātē, tad divus gadus [[Helsinku Universitāte|Helsinku Universitātē]]. 1997. gadā viņš sāka strādāt EMBL Eiropas Bioinformātikas institūtā, 2004. gadā kļuva par vecāko fakultātes locekli  un vadīja savu funkcionālās ɡenomikas pētniecības grupu (''Senior Team Leader in Functional Genomics''). Darbojās daudzos starptautiskos lielo datu konsorcijos, arī Starptautiskajā vēža genoma konsorcijā (ICGC).&lt;ref&gt;[https://frontlinegenomics.com/alvis-brazma/ Perhaps the ability to process information is one of the defining features of life: A Conversation with Alvis Brazma] Lyndsey Fletcher, 16 December 2024&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{LZA Lielā medaļa}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brāzma, Alvis}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]</text>
      <sha1>ru006setgl2hczn52m9u2as4aptsrdp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Wildberries</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635776</id>
    <revision>
      <id>4495843</id>
      <parentid>4495639</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T08:22:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4495843</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2879" sha1="ekabusftcitpv7y2uaokm44s2vbzk9k" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}{{Uzņēmuma infokaste v2
| logo = Wildberries_2023_Pink.svg
| location_country = {{RUS}}
| foundation = 2004. gadā
| image = WildBerries.jpg
| image_size = 300px
| image_alt = 
| image_caption = ''Wildberries'' punkts Tveras apgabalā
}}

'''''Wildberries''''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes tirgus platforma (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir Tatjana Kima (agrāk Bakaļčuka). ''Wildberries'' ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs.

Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektroniku, sadzīves preces, kosmētiku, pārtiku, grāmatas un citas preču kategorijas. ''Wildberries'' pārvalda plašu loģistikas centru un pasūtījumu izsniegšanas punktu tīklu.

2024. gadā ''Wildberries'' apvienojās ar Krievijas reklāmas uzņēmumu ''Russ'', izveidojot kopuzņēmumu RVB. Tajā pašā gadā uzņēmumu skāra konflikts starp tā līdzīpašniekiem Tatjanu Kimu un Vladislavu Bakaļčuku.

2026. gadā [[Latvija]]s [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu ierobežot piekļuvi platformai ''Wildberries'' Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grani.lv/160193-v-latvii-zablokirovali-dostup-k-wildberries-i-ryadu-drugih-rossiyskih-platform.html|title=В Латвии заблокировали доступ к Wildberries и ряду других российских платформ|website=Grani.LV|access-date=2026-07-18|date=2026-06-08|language=ru}}&lt;/ref&gt; Padome norādīja, ka platformā bija pieejamas preces ar simboliku, kas saistīta ar [[Krievija|Krieviju]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas karu pret Ukrainu]].

2026. gada jūlijā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā [[Kotovska (Tambovas apgabals)|Kotovskā]] [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]] izcēlās ugunsgrēks uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centrā. Saskaņā ar izdevumu ''ASTRA'' un projekta ''Exilenova+'' ziņoto, pēc sprādzieniem aizdegās noliktava un no tās tika evakuēti darbinieki. Krievijas amatpersonas apstiprināja bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam, taču sniedza atšķirīgu informāciju par uzbrukuma sekām un nodarītajiem postījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/18/8044655/|title=Дрони атакували Тамбовську область РФ: загорівся логістичний центр|website=Українська правда|access-date=2026-07-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.wildberries.ru/}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>ekabusftcitpv7y2uaokm44s2vbzk9k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Backrooms (film) poster.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>635782</id>
    <revision>
      <id>4495667</id>
      <timestamp>2026-07-18T12:15:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas ''[[Backrooms]]'' plakāts. No: [[:en:File:Backrooms (film) poster.jpg]]</comment>
      <origin>4495667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="132" sha1="ng73wr82kvdgcu7kdgux3a31tjuengj" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas ''[[Backrooms]]'' plakāts. No: [[:en:File:Backrooms (film) poster.jpg]]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>ng73wr82kvdgcu7kdgux3a31tjuengj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Backrooms. Bez izejas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635783</id>
    <revision>
      <id>4495670</id>
      <timestamp>2026-07-18T12:43:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Backrooms. Bez izejas | operators =  | attēls = Backrooms (film) poster.jpg | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Keins Pārsons]] | producents =  | scenārijs =  | aktieri = * [[Čūetels Edžiofors]] * [[Renāte Reinsve]] * [[Marks Duplass]] * [[Finns Benets]] * [[Lukita Maksvela]] | mūzika =  | oriģinālnos = ''Backrooms'' | studija = * ''North Road Films'' * ''21 Laps Entertainment'' * ''Atomic Monster'' * ''P...</comment>
      <origin>4495670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4176" sha1="bxmhqkgklbch0g3b62zfxmyikosjv7f" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Backrooms. Bez izejas
| operators = 
| attēls = Backrooms (film) poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = šausmu filma
| režisors = [[Keins Pārsons]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Čūetels Edžiofors]]
* [[Renāte Reinsve]]
* [[Marks Duplass]]
* [[Finns Benets]]
* [[Lukita Maksvela]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Backrooms''
| studija = * ''North Road Films''
* ''21 Laps Entertainment''
* ''Atomic Monster''
* ''Phobos''
* ''Oddfellows Entertainment''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[A24]]''
| izdošana = {{Filmas datums|2026|5|7|[[Santamonika]]|2026|5|29|ASV}}
| ilgums = 110 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|10 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|380,6 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tttt26657236/|title=Backrooms (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|7|18}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Backrooms. Bez izejas&quot;''' ({{Val|en|Backrooms}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] psiholoģiska [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Keins Pārsons]]. Šī ir Pārsona pirmā režisētā pilnmetrāžas filma un tas papildinājums viņa interneta miniseriālam ''Backrooms'', kas ir balstīts uz interneta leģendu ''[[The Backrooms]]''. Filmā galvenās lomas atveido [[Čūetels Edžiofors]], [[Renāte Reinsve]], [[Marks Duplass]], [[Finns Benets]] un [[Lukita Maksvela]].

Filma stāsta par mēbeļu veikala īpašnieku Klārku (Edžiofors) un viņa terapeiti Mēriju (Reinsve), kuri atklāj šķietami bezgalīgu telpu, kurai var piekļūt caur veikala pagrabu.

Filmas &quot;Backrooms. Bez izejas&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2026|5|7|5=bez}} un to izplatīja ''[[A24]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.americancinematheque.com/now-showing/backrooms-5-7-26/|title=BACKROOMS|website=American Cinematheque|access-date=2026-07-18|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filma guva augstu kritiķu novērtējumu, īpaši izceļot Pārsona režiju un radīto atmosfēru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/backrooms|title=Backrooms {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-07-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/movies/story/2026-05-28/backrooms-review-kane-parsons-chiwetel-ejiofor-renate-reinsve|title=Review: The eerie 'Backrooms' is a doorway into a new kind of Hollywood spellbinder|website=Los Angeles Times|access-date=2026-07-18|date=2026-05-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/reviews/backrooms-review-chiwetel-ejiofor-kane-parsons-1236758845/|title=‘Backrooms’ Review: Experimental Horror Comes Out of the Margins in Kane Parsons’ YouTube-Gone-A24 Head Trip|last=Gleiberman|first=Owen|website=Variety|access-date=2026-07-18|date=2026-05-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2026/may/27/backrooms-review-kane-parsons-icily-disturbing-horror-rewrites-the-genre-rulebook|title=Backrooms review – Kane Parsons’ icily disturbing horror rewrites the genre rulebook|work=The Guardian|access-date=2026-07-18|date=2026-05-27|last=Bradshaw|first=Peter|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Filma ir nopelnījusi vairāk nekā 380 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par ''A24'' līdz šim ienesīgāko filmu un padarot Pārsonu par jaunāko kinorežisoru, kas sasniedzis pirmo vietu ASV kases ieņēmumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/creative-content/movies/backrooms-kane-parsons-obsession-box-office/|title='Backrooms' Scores $118M Global Opening as Kane Parsons Becomes Youngest Director to Top Box Office|last=Fuster|first=Jeremy|website=TheWrap|access-date=2026-07-18|date=2026-05-31|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Šausmu filmas]]
[[Kategorija:Neatkarīgās filmas]]
[[Kategorija:A24 filmas]]</text>
      <sha1>bxmhqkgklbch0g3b62zfxmyikosjv7f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Fuze-plakats.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>635784</id>
    <revision>
      <id>4495675</id>
      <timestamp>2026-07-18T12:53:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Nekaunīgā laupīšana]]&quot; plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11317/portrait_medium/Fuze-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv]</comment>
      <origin>4495675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="236" sha1="6xalimhoo3a2dwg1beb73fp96ggzrxm" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Nekaunīgā laupīšana]]&quot; plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11317/portrait_medium/Fuze-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>6xalimhoo3a2dwg1beb73fp96ggzrxm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nekaunīgā laupīšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635785</id>
    <revision>
      <id>4495679</id>
      <timestamp>2026-07-18T13:05:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Nekaunīgā laupīšana | operators =  | attēls = Fuze-plakats.jpg | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = trilleris | režisors = [[Deivids Makenzijs]] | producents =  | scenārijs =  | aktieri = * [[Ārons Teilors-Džonsons]] * [[Teo Džeimss]] * [[Gūgū Mbata-Rova]] * [[Sems Vortingtons]] | mūzika =  | oriģinālnos = ''Fuze'' | studija = * ''Anton'' * ''Sigma Films'' | montāža =  | izplatītājs = ''Sky Cinema'' | izdošana = {{Filmas datu...</comment>
      <origin>4495679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2716" sha1="9qdajz5qendpye5no9uyrfga37sbuq0" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Nekaunīgā laupīšana
| operators = 
| attēls = Fuze-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = trilleris
| režisors = [[Deivids Makenzijs]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Ārons Teilors-Džonsons]]
* [[Teo Džeimss]]
* [[Gūgū Mbata-Rova]]
* [[Sems Vortingtons]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Fuze''
| studija = * ''Anton''
* ''Sigma Films''
| montāža = 
| izplatītājs = ''Sky Cinema''
| izdošana = {{Filmas datums|2025|9|5|[[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]|2026|4|3|Apvienotā Karaliste|2026|5|1|Latvija}}
| ilgums = 96 minūtes
| valsts = {{GBR}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|5 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2795864065/?ref_=bo_da_table_7|title=Fuze |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|7|18}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Nekaunīgā laupīšana&quot;''' ({{Val|en|Fuze}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Deivids Makenzijs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Ārons Teilors-Džonsons]], [[Teo Džeimss]], [[Gūgū Mbata-Rova]] un [[Sems Vortingtons]].

Londonas centrā tiek atrasta nesprāgusi Otrā pasaules kara bumba. Izceļas haoss, kad militāristi un policija sāk masveida evakuāciju.

Filmas &quot;Nekaunīgā laupīšana&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2025|9|5|5=bez}} [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/07/tiff-lineup-sydney-sweeny-dwayne-johnson-nuremberg-1236463346/|title=TIFF Galas &amp; Presentations: World Premieres ‘Good Fortune’, ‘Nuremberg’, Sydney Sweeney Pic ‘Christy’, Angelina Jolie ‘Couture’; North American Debuts Guillermo del Toro’s ‘Frankenstein’, Dwayne Johnson ‘Smashing Machine’|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-07-18|date=2025-07-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma pārsvarā pozitīvus kritiķu vērtējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/fuze|title=Fuze {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-07-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/fuze/|title=Fuze Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-07-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2025. gada filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Krimināltrilleri]]
[[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]]</text>
      <sha1>9qdajz5qendpye5no9uyrfga37sbuq0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Thefirstwivesclub.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>635786</id>
    <revision>
      <id>4495685</id>
      <timestamp>2026-07-18T13:18:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Pirmo sievu klubs]]&quot; plakāts. No: [[:en:File:Thefirstwivesclub.jpg]]</comment>
      <origin>4495685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="132" sha1="kon8wyxmd3qzv4xzki8y0hsrbmkxxcx" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Pirmo sievu klubs]]&quot; plakāts. No: [[:en:File:Thefirstwivesclub.jpg]]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>kon8wyxmd3qzv4xzki8y0hsrbmkxxcx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pirmo sievu klubs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635787</id>
    <revision>
      <id>4495711</id>
      <timestamp>2026-07-18T15:17:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Pirmo sievu klubs | operators =  | attēls = Thefirstwivesclub.jpg | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = komēdija | režisors = [[Hjū Vilsons]] | producents =  | scenārijs =  | aktieri = * [[Beta Midlere]] * [[Goldija Hona]] * [[Daiena Kītone]] * [[Megija Smita]] * [[Dens Hedaja]] * [[Bronsons Pinčots]] * [[Mārša Geja Hārdena]] | mūzika =  | oriģinālnos = ''The First Wives Club'' | studija = ''Scott Rudin Productions'' | montāža =  |...</comment>
      <origin>4495711</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2778" sha1="21rcc6f8pxvhrb98dyqfzhkqwfp2jtc" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Pirmo sievu klubs
| operators = 
| attēls = Thefirstwivesclub.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = komēdija
| režisors = [[Hjū Vilsons]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Beta Midlere]]
* [[Goldija Hona]]
* [[Daiena Kītone]]
* [[Megija Smita]]
* [[Dens Hedaja]]
* [[Bronsons Pinčots]]
* [[Mārša Geja Hārdena]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''The First Wives Club''
| studija = ''Scott Rudin Productions''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1996|9|20|ASV}}
| ilgums = 103 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|26 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|181 miljons}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0116313/|title=The First Wives Club (1996) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|7|18}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Pirmo sievu klubs&quot;''' ({{Val|en|The First Wives Club}}) ir 1996. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Hjū Vilsons]]. Filma ir balstīta uz [[Olīvija Goldsmita|Olīvijas Goldsmitas]] 1992. gada romānu ar tādu pašu nosaukumu. Filmā galvenās lomas ateveido [[Beta Midlere]], [[Goldija Hona]], [[Daiena Kītone]], [[Megija Smita]], [[Dens Hedaja]], [[Bronsons Pinčots]] un [[Mārša Geja Hārdena]].

Filma ir par trim šķirtām sievietēm, kuras plāno atriebties saviem bijušajiem vīriem par to, ka viņi viņas pametuši viņas jaunāku sieviešu dēļ.

Filmas &quot;Pirmo sievu klubs&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1996|9|20|5=bez}} un to izplatīja ''[[Paramount Pictures]]''. Filma guva lielus finansiālus panākumus, nopelnot 181 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 26 miljonu dolāru budžeta. Filma ieguva [[Kulta filma|kulta]] statusu, īpaši pusmūža sieviešu vidū, un, būdams aktrišu ienesīgākais projekts šajā desmitgadē, palīdzēja atdzīvināt viņu karjeru kino un televīzijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vogue.com/article/hugh-wilson-first-wives-club-anniversary-secrets|title=_The First Wives Club_ Turns 20! The Director on Ivana Trump’s Cameo, That Musical Number, and Why Everyone Thought It Was Going to Be a Flop|last=Garcia|first=Patricia|website=Vogue|access-date=2026-07-18|date=2016-09-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filmu nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:1996. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Paramount Pictures filmas]]</text>
      <sha1>21rcc6f8pxvhrb98dyqfzhkqwfp2jtc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Frnw26</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635788</id>
    <revision>
      <id>4495722</id>
      <timestamp>2026-07-18T15:51:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4495722</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="ll8r1gbkyr7fos5aityj3msyxwm8p4y" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Frnw26}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 18.51 (EEST)</text>
      <sha1>ll8r1gbkyr7fos5aityj3msyxwm8p4y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krokstadelva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635789</id>
    <revision>
      <id>4495734</id>
      <timestamp>2026-07-18T16:19:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ūdeņradis</username>
        <id>118694</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1364730037|Krokstadelva]]&quot;</comment>
      <origin>4495734</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4460" sha1="eh9b5cbczas1gyrlj2n0isi5r9wgfqc" xml:space="preserve">[[Attēls:2010-10-17_Mjøndalsbrua.jpg|thumb|Tilts pār Drammenselvu savieno Krokstadelvu ar Mjendālenu]]
'''Krokstadelva''' ([[Norvēģu valoda|norvēģu]]: Krokstadelva, burtiski &quot;Krokstadas upe&quot;) ir [[Norvēģijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta]] [[Drammenes komūna|Drammenes]] pašvaldībā, daļa no [[Buskeruda|Buskerudas]] [[Norvēģijas filkes|apriņķa (filkes)]] [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Tā atrodas uz ziemeļiem no Drammenselvas upes un iepretim Mjendālenei, aptuveni divpadsmit kilometrus uz rietumiem no Drammenes centra. Krokstadelvā 2020. gadā dzīvoja 8001 iedzīvotājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Thorsnæs|first=Geir|last2=Askheim|first2=Svein|date=2026-07-18|title=Krokstadelva|url=https://snl.no/Krokstadelva|journal=Store norske leksikon|language=no}}&lt;/ref&gt;

Pilsēta kļuva starptautiski pazīstama 2026. gada 17. jūlijā, kad tajā rindu mājās izcēlās plašs ugunsgrēks, kas nopostīja vairāk nekā 100 māju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftenposten.no/norge/i/XM4X5E/storbrannen-i-krokstadelva-sprer-seg-rundt-100-boenheter-er-tapt|title=Storbrannen i Krokstadelva sprer seg. Rundt 100 boenheter er tapt.|website=www.aftenposten.no|access-date=2026-07-18|date=2026-07-17|language=nb}}&lt;/ref&gt; Nodega arī ugunsdzēsēju priekšnieka māja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nrk.no/buskerud/brannsjefen-mistet-selv-boligen-i-storbrannen-i-krokstadelva-1.17962263|title=Brannsjefen mistet selv boligen i storbrannen i Krokstadelva|last=Bjerkeseth|first=Anders Wam|website=NRK|access-date=2026-07-18|date=2026-07-18|language=nb-NO}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Nosaukums cēlies no saimniecības ''Krokstad,'' senskandināvu valodā ''Krákustaðir'', kur pirmā daļa, domājams, ir vīrieša vārds ''Krókr'', no ''Kráka'', kas savukārt atvasināts no [[vārnas]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rūpniecība un tirdzniecība ==
Vēsturiski Krokstadelva bija pazīstama ar savu rūpniecību, tostarp papīra un celulozes ražošanu, [[Mežsaimniecība|mežsaimniecību]], tehniski ķīmisko ražošanu un apģērbu ražošanu. Mūsdienās liela daļa šīs nozares ir vājinājusies, toties vietējā tirdzniecība ir izpletusies lielā iepirkšanās centrā netālu no pilsētas centra — ''Alti Buskerud'', agrāk ''Buskerud Storsenter'' un ''Spareland''. Tirdzniecības centrs pieder ''CityCon'', un tajā ir aptuveni 70 veikali un 1200 autostāvvietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.buskerudstorsenter.no/|title=Buskerud Storsenter|last=Steen &amp; Strøm|access-date=2007-01-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krokstadsenter.no/|title=Krokstad Senter|last=Steen &amp; Strøm}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
Pilsētā ir četras valsts skolas, divas pamatskolas (1.–7. klase) un divas vidusskolas (8.–10. klase). Lielākā pamatskola ir ''Krokstad skole'' ar aptuveni 540 skolēniem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325441|title=Nedre Eiker Kommune: Krokstad skole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt;, un lielākā vidusskola ir ''Eknes skole'' ar aptuveni 330 skolēniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325450|title=Nedre Eiker Kommune: Eknes skole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt; Krokstadelvā atrodas arī Nedreeikeras pašvaldības mūzikas skola, kur aptuveni 105 skolēni apgūst ārpusklases mūzikas izglītību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325437|title=Nedre Eiker Kommune: Nedre Eiker kulturskole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt; Krokstadelvā ir divas valsts pirmsskolas izglītības iestādes ar kopējo ietilpību 165 bērni. Pilsētā ir arī septiņas privātās pirmsskolas izglītības iestādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325258|title=Nedre Eiker Kommune: Barnehager|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt;

== Kultūras un sporta aktivitātes ==
Krokstadelvā ir apvienota sporta zāle un publisks iekštelpu peldbaseins, kas atrodas blakus ''Eknes skole''. Vietējā sporta asociācija ir &lt;nowiki&gt;&lt;i&gt;IF Birkebeineren&lt;/i&gt;&lt;/nowiki&gt; (IBK), kas galvenokārt specializējas futbolā, distanču slēpošanā, riteņbraukšanā un tenisā. Pilsētā ir arī džudo klubs, un blakus esošajās meža teritorijās ir plašas iespējas pārgājieniem, distanču skriešanai un distanču slēpošanai. Iepriekš ''IF Birkebeineren'' atradās arī vingrošanas klubs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>eh9b5cbczas1gyrlj2n0isi5r9wgfqc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495736</id>
      <parentid>4495734</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:20:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ūdeņradis</username>
        <id>118694</id>
      </contributor>
      <origin>4495736</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4499" sha1="e0hcwk184isb0p2sktioznchar57h2l" xml:space="preserve">[[Attēls:2010-10-17_Mjøndalsbrua.jpg|thumb|Tilts pār Drammenselvu savieno Krokstadelvu ar Mjendālenu]]
'''Krokstadelva''' ([[Norvēģu valoda|norvēģu]]: Krokstadelva, burtiski &quot;Krokstadas upe&quot;) ir [[Norvēģijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta]] [[Drammenes komūna|Drammenes]] pašvaldībā, daļa no [[Buskeruda|Buskerudas]] [[Norvēģijas filkes|apriņķa (filkes)]] [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Tā atrodas uz ziemeļiem no Drammenselvas upes un iepretim Mjendālenei, aptuveni divpadsmit kilometrus uz rietumiem no Drammenes centra. Krokstadelvā 2020. gadā dzīvoja 8001 iedzīvotājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Thorsnæs|first=Geir|last2=Askheim|first2=Svein|date=2026-07-18|title=Krokstadelva|url=https://snl.no/Krokstadelva|journal=Store norske leksikon|language=no}}&lt;/ref&gt;

Pilsēta kļuva starptautiski pazīstama 2026. gada 17. jūlijā, kad tajā rindu mājās izcēlās plašs ugunsgrēks, kas nopostīja vairāk nekā 100 māju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftenposten.no/norge/i/XM4X5E/storbrannen-i-krokstadelva-sprer-seg-rundt-100-boenheter-er-tapt|title=Storbrannen i Krokstadelva sprer seg. Rundt 100 boenheter er tapt.|website=www.aftenposten.no|access-date=2026-07-18|date=2026-07-17|language=nb}}&lt;/ref&gt; Nodega arī ugunsdzēsēju priekšnieka māja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nrk.no/buskerud/brannsjefen-mistet-selv-boligen-i-storbrannen-i-krokstadelva-1.17962263|title=Brannsjefen mistet selv boligen i storbrannen i Krokstadelva|last=Bjerkeseth|first=Anders Wam|website=NRK|access-date=2026-07-18|date=2026-07-18|language=nb-NO}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Nosaukums cēlies no saimniecības ''Krokstad,'' senskandināvu valodā ''Krákustaðir'', kur pirmā daļa, domājams, ir vīrieša vārds ''Krókr'', no ''Kráka'', kas savukārt atvasināts no [[vārnas]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rūpniecība un tirdzniecība ==
Vēsturiski Krokstadelva bija pazīstama ar savu rūpniecību, tostarp papīra un celulozes ražošanu, [[Mežsaimniecība|mežsaimniecību]], tehniski ķīmisko ražošanu un apģērbu ražošanu. Mūsdienās liela daļa šīs nozares ir vājinājusies, toties vietējā tirdzniecība ir izpletusies lielā iepirkšanās centrā netālu no pilsētas centra — ''Alti Buskerud'', agrāk ''Buskerud Storsenter'' un ''Spareland''. Tirdzniecības centrs pieder ''CityCon'', un tajā ir aptuveni 70 veikali un 1200 autostāvvietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.buskerudstorsenter.no/|title=Buskerud Storsenter|last=Steen &amp; Strøm|access-date=2007-01-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krokstadsenter.no/|title=Krokstad Senter|last=Steen &amp; Strøm}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
Pilsētā ir četras valsts skolas, divas pamatskolas (1.–7. klase) un divas vidusskolas (8.–10. klase). Lielākā pamatskola ir ''Krokstad skole'' ar aptuveni 540 skolēniem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325441|title=Nedre Eiker Kommune: Krokstad skole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt;, un lielākā vidusskola ir ''Eknes skole'' ar aptuveni 330 skolēniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325450|title=Nedre Eiker Kommune: Eknes skole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt; Krokstadelvā atrodas arī Nedreeikeras pašvaldības mūzikas skola, kur aptuveni 105 skolēni apgūst ārpusklases mūzikas izglītību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325437|title=Nedre Eiker Kommune: Nedre Eiker kulturskole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt; Krokstadelvā ir divas valsts pirmsskolas izglītības iestādes ar kopējo ietilpību 165 bērni. Pilsētā ir arī septiņas privātās pirmsskolas izglītības iestādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325258|title=Nedre Eiker Kommune: Barnehager|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt;

== Kultūras un sporta aktivitātes ==
Krokstadelvā ir apvienota sporta zāle un publisks iekštelpu peldbaseins, kas atrodas blakus ''Eknes skole''. Vietējā sporta asociācija ir &lt;nowiki&gt;&lt;i&gt;IF Birkebeineren&lt;/i&gt;&lt;/nowiki&gt; (IBK), kas galvenokārt specializējas futbolā, distanču slēpošanā, riteņbraukšanā un tenisā. Pilsētā ir arī džudo klubs, un blakus esošajās meža teritorijās ir plašas iespējas pārgājieniem, distanču skriešanai un distanču slēpošanai. Iepriekš ''IF Birkebeineren'' atradās arī vingrošanas klubs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Norvēģijas pilsētas]]</text>
      <sha1>e0hcwk184isb0p2sktioznchar57h2l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495738</id>
      <parentid>4495736</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:22:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4495738</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4562" sha1="ta6vlzmyvt8a9b4425kbdbrp35rj2m2" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:2010-10-17_Mjøndalsbrua.jpg|thumb|Tilts pār Drammenselvu savieno Krokstadelvu ar Mjendālenu]]
'''Krokstadelva''' ({{val|no|Krokstadelva}}, burtiski &quot;Krokstadas upe&quot;) ir [[Norvēģijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta]] [[Drammenes komūna|Drammenes komūnā]], daļa no [[Buskeruda]]s [[Norvēģijas filkes|apriņķa (filkes)]] [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Tā atrodas uz ziemeļiem no Drammenselvas upes un iepretim Mjendālenei, aptuveni divpadsmit kilometrus uz rietumiem no Drammenes centra. Krokstadelvā 2020. gadā dzīvoja 8001 iedzīvotājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Thorsnæs|first=Geir|last2=Askheim|first2=Svein|date=2026-07-18|title=Krokstadelva|url=https://snl.no/Krokstadelva|journal=Store norske leksikon|language=no}}&lt;/ref&gt;

Pilsēta kļuva starptautiski pazīstama 2026. gada 17. jūlijā, kad tajā rindu mājās izcēlās plašs ugunsgrēks, kas nopostīja vairāk nekā 100 māju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftenposten.no/norge/i/XM4X5E/storbrannen-i-krokstadelva-sprer-seg-rundt-100-boenheter-er-tapt|title=Storbrannen i Krokstadelva sprer seg. Rundt 100 boenheter er tapt.|website=www.aftenposten.no|access-date=2026-07-18|date=2026-07-17|language=nb}}&lt;/ref&gt; Nodega arī ugunsdzēsēju priekšnieka māja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nrk.no/buskerud/brannsjefen-mistet-selv-boligen-i-storbrannen-i-krokstadelva-1.17962263|title=Brannsjefen mistet selv boligen i storbrannen i Krokstadelva|last=Bjerkeseth|first=Anders Wam|website=NRK|access-date=2026-07-18|date=2026-07-18|language=nb-NO}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Nosaukums cēlies no saimniecības ''Krokstad,'' senskandināvu valodā ''Krákustaðir'', kur pirmā daļa, domājams, ir vīrieša vārds ''Krókr'', no ''Kráka'', kas savukārt atvasināts no [[vārnas]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rūpniecība un tirdzniecība ==
Vēsturiski Krokstadelva bija pazīstama ar savu rūpniecību, tostarp papīra un celulozes ražošanu, [[Mežsaimniecība|mežsaimniecību]], tehniski ķīmisko ražošanu un apģērbu ražošanu. Mūsdienās liela daļa šīs nozares ir vājinājusies, toties vietējā tirdzniecība ir izpletusies lielā iepirkšanās centrā netālu no pilsētas centra — ''Alti Buskerud'', agrāk ''Buskerud Storsenter'' un ''Spareland''. Tirdzniecības centrs pieder ''CityCon'', un tajā ir aptuveni 70 veikali un 1200 autostāvvietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.buskerudstorsenter.no/|title=Buskerud Storsenter|last=Steen &amp; Strøm|access-date=2007-01-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krokstadsenter.no/|title=Krokstad Senter|last=Steen &amp; Strøm}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
Pilsētā ir četras valsts skolas, divas pamatskolas (1.—7. klase) un divas vidusskolas (8.—10. klase). Lielākā pamatskola ir ''Krokstad skole'' ar aptuveni 540 skolēniem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325441|title=Nedre Eiker Kommune: Krokstad skole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt;, un lielākā vidusskola ir ''Eknes skole'' ar aptuveni 330 skolēniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325450|title=Nedre Eiker Kommune: Eknes skole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt; Krokstadelvā atrodas arī Nedreeikeras pašvaldības mūzikas skola, kur aptuveni 105 skolēni apgūst ārpusklases mūzikas izglītību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325437|title=Nedre Eiker Kommune: Nedre Eiker kulturskole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt; Krokstadelvā ir divas valsts pirmsskolas izglītības iestādes ar kopējo ietilpību 165 bērni. Pilsētā ir arī septiņas privātās pirmsskolas izglītības iestādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325258|title=Nedre Eiker Kommune: Barnehager|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt;

== Kultūras un sporta aktivitātes ==
Krokstadelvā ir apvienota sporta zāle un publisks iekštelpu peldbaseins, kas atrodas blakus ''Eknes skole''. Vietējā sporta asociācija ir &lt;nowiki&gt;&lt;i&gt;IF Birkebeineren&lt;/i&gt;&lt;/nowiki&gt; (IBK), kas galvenokārt specializējas futbolā, distanču slēpošanā, riteņbraukšanā un tenisā. Pilsētā ir arī džudo klubs, un blakus esošajās meža teritorijās ir plašas iespējas pārgājieniem, distanču skriešanai un distanču slēpošanai. Iepriekš ''IF Birkebeineren'' atradās arī vingrošanas klubs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Norvēģijas pilsētas]]</text>
      <sha1>ta6vlzmyvt8a9b4425kbdbrp35rj2m2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495739</id>
      <parentid>4495738</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T16:24:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4495739</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4622" sha1="74aqazir3hg4ke8rud7qy6hn96vn0x1" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:2010-10-17_Mjøndalsbrua.jpg|thumb|Tilts pār Drammenselvu savieno Krokstadelvu ar Mjendālenu]]
'''Krokstadelva''' ({{val|no|Krokstadelva}}, burtiski &quot;Krokstadas upe&quot;) ir [[Norvēģijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta]] [[Drammenes komūna|Drammenes komūnā]], daļa no [[Buskeruda]]s [[Norvēģijas filkes|apriņķa (filkes)]] [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Tā atrodas uz ziemeļiem no [[Drammenselva|Drammenselvas]] upes un iepretim Mjendālenei, aptuveni divpadsmit kilometrus uz rietumiem no [[Drammene|Drammenes]] centra. Krokstadelvā 2020. gadā dzīvoja 8001 iedzīvotājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Thorsnæs|first=Geir|last2=Askheim|first2=Svein|date=2026-07-18|title=Krokstadelva|url=https://snl.no/Krokstadelva|journal=Store norske leksikon|language=no}}&lt;/ref&gt;

Pilsēta kļuva starptautiski pazīstama 2026. gada 17. jūlijā, kad tajā rindu mājās izcēlās plašs [[ugunsgrēks]], kas nopostīja vairāk nekā 100 māju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftenposten.no/norge/i/XM4X5E/storbrannen-i-krokstadelva-sprer-seg-rundt-100-boenheter-er-tapt|title=Storbrannen i Krokstadelva sprer seg. Rundt 100 boenheter er tapt.|website=www.aftenposten.no|access-date=2026-07-18|date=2026-07-17|language=nb}}&lt;/ref&gt; Nodega arī ugunsdzēsēju priekšnieka māja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nrk.no/buskerud/brannsjefen-mistet-selv-boligen-i-storbrannen-i-krokstadelva-1.17962263|title=Brannsjefen mistet selv boligen i storbrannen i Krokstadelva|last=Bjerkeseth|first=Anders Wam|website=NRK|access-date=2026-07-18|date=2026-07-18|language=nb-NO}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Nosaukums cēlies no saimniecības ''Krokstad,'' [[Senskandināvu valoda|senskandināvu valodā]] ''Krákustaðir'', kur pirmā daļa, domājams, ir vīrieša vārds ''Krókr'', no ''Kráka'', kas savukārt atvasināts no [[vārnas]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rūpniecība un tirdzniecība ==
Vēsturiski Krokstadelva bija pazīstama ar savu rūpniecību, tostarp papīra un celulozes ražošanu, [[Mežsaimniecība|mežsaimniecību]], tehniski ķīmisko ražošanu un apģērbu ražošanu. Mūsdienās liela daļa šīs nozares ir vājinājusies, toties vietējā tirdzniecība ir izpletusies lielā iepirkšanās centrā netālu no pilsētas centra — ''Alti Buskerud'', agrāk ''Buskerud Storsenter'' un ''Spareland''. Tirdzniecības centrs pieder ''CityCon'', un tajā ir aptuveni 70 veikali un 1200 autostāvvietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.buskerudstorsenter.no/|title=Buskerud Storsenter|last=Steen &amp; Strøm|access-date=2007-01-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krokstadsenter.no/|title=Krokstad Senter|last=Steen &amp; Strøm}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
Pilsētā ir četras valsts skolas, divas pamatskolas (1.—7. klase) un divas vidusskolas (8.—10. klase). Lielākā pamatskola ir ''Krokstad skole'' ar aptuveni 540 skolēniem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325441|title=Nedre Eiker Kommune: Krokstad skole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt;, un lielākā vidusskola ir ''Eknes skole'' ar aptuveni 330 skolēniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325450|title=Nedre Eiker Kommune: Eknes skole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt; Krokstadelvā atrodas arī Nedreeikeras pašvaldības mūzikas skola, kur aptuveni 105 skolēni apgūst ārpusklases mūzikas izglītību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325437|title=Nedre Eiker Kommune: Nedre Eiker kulturskole|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt; Krokstadelvā ir divas valsts pirmsskolas izglītības iestādes ar kopējo ietilpību 165 bērni. Pilsētā ir arī septiņas privātās pirmsskolas izglītības iestādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325258|title=Nedre Eiker Kommune: Barnehager|last=Nedre Eiker kommune}}&lt;/ref&gt;

== Kultūras un sporta aktivitātes ==
Krokstadelvā ir apvienota sporta zāle un publisks iekštelpu peldbaseins, kas atrodas blakus ''Eknes skole''. Vietējā sporta asociācija ir &lt;nowiki&gt;&lt;i&gt;IF Birkebeineren&lt;/i&gt;&lt;/nowiki&gt; (IBK), kas galvenokārt specializējas futbolā, distanču slēpošanā, riteņbraukšanā un tenisā. Pilsētā ir arī džudo klubs, un blakus esošajās meža teritorijās ir plašas iespējas pārgājieniem, distanču skriešanai un distanču slēpošanai. Iepriekš ''IF Birkebeineren'' atradās arī vingrošanas klubs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Norvēģijas pilsētas]]</text>
      <sha1>74aqazir3hg4ke8rud7qy6hn96vn0x1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Homer Citywide</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635790</id>
    <revision>
      <id>4495744</id>
      <timestamp>2026-07-18T17:06:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4495744</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="ogsl7vocwlrfgj9ne9jmq1xszv2z83u" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Homer Citywide}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 20.06 (EEST)</text>
      <sha1>ogsl7vocwlrfgj9ne9jmq1xszv2z83u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Backrooms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635791</id>
    <redirect title="Backrooms. Bez izejas" />
    <revision>
      <id>4495752</id>
      <timestamp>2026-07-18T18:00:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Backrooms. Bez izejas]]</comment>
      <origin>4495752</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="58p1kg2n4wmad5042l4q8xtvrkmkyg7" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Backrooms. Bez izejas]]</text>
      <sha1>58p1kg2n4wmad5042l4q8xtvrkmkyg7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fuze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635792</id>
    <redirect title="Nekaunīgā laupīšana" />
    <revision>
      <id>4495753</id>
      <timestamp>2026-07-18T18:00:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Nekaunīgā laupīšana]]</comment>
      <origin>4495753</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="sm4ahm0trolddewk45tmv0b2cult3ri" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nekaunīgā laupīšana]]</text>
      <sha1>sm4ahm0trolddewk45tmv0b2cult3ri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The First Wives Club</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635793</id>
    <redirect title="Pirmo sievu klubs" />
    <revision>
      <id>4495754</id>
      <timestamp>2026-07-18T18:00:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Pirmo sievu klubs]]</comment>
      <origin>4495754</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="air1giy4hp1vgjwibrg0nrfi5gqu0bu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pirmo sievu klubs]]</text>
      <sha1>air1giy4hp1vgjwibrg0nrfi5gqu0bu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēnelope</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635794</id>
    <revision>
      <id>4495767</id>
      <timestamp>2026-07-18T19:54:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4495767</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="533" sha1="ch6b7tch6byam9hzbuy6ljpwks210bs" xml:space="preserve">'''Penelope''' ({{val-el|Πηνελόπεια}} vai ''Πηνελόπη'') sengrieķu mitoloģijā bija [[Odisejs|Odiseja]] sieva un [[Telemahs|Telemaha]] māte. Tradicionāli viņu uzskata par [[laulība]]s uzticības paraugu. Odiseja ilgo klejojumu laikā viņa noraidīja daudzo precinieku uzmanības apliecinājumus un sagaidīja vīra atgriešanos mājās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>ch6b7tch6byam9hzbuy6ljpwks210bs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495768</id>
      <parentid>4495767</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T20:08:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+bilde</comment>
      <origin>4495768</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="638" sha1="e1x5vr7rxguzsu81n2cgqtj4lhzp0nt" xml:space="preserve">[[Attēls:Terracotta plaque MET DT277.jpg|thumb|Pēnelope (sēž) un Odisejs (ap 460.–450. p.m.ē.)]]
'''Pēnelope''' ({{val-el|Πηνελόπεια}} vai ''Πηνελόπη'') sengrieķu mitoloģijā bija [[Odisejs|Odiseja]] sieva un [[Telemahs|Telemaha]] māte. Tradicionāli viņu uzskata par [[laulība]]s uzticības paraugu. Odiseja ilgo klejojumu laikā viņa noraidīja daudzo precinieku uzmanības apliecinājumus un sagaidīja vīra atgriešanos mājās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>e1x5vr7rxguzsu81n2cgqtj4lhzp0nt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495769</id>
      <parentid>4495768</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T20:19:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4495769</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="914" sha1="id9ccz8lb5gxpt1s7mlm9pxeitaitcy" xml:space="preserve">[[Attēls:Terracotta plaque MET DT277.jpg|thumb|Pēnelope (sēž) un Odisejs (ap 460.–450. p.m.ē.)]]
'''Pēnelope''' ({{val-el|Πηνελόπεια}} vai ''Πηνελόπη'') sengrieķu mitoloģijā bija [[Odisejs|Odiseja]] sieva un [[Telemahs|Telemaha]] māte. Tradicionāli viņu uzskata par [[laulība]]s uzticības paraugu. Odiseja ilgo klejojumu laikā viņa noraidīja daudzo precinieku uzmanības apliecinājumus un sagaidīja vīra atgriešanos mājās. 

Lai piekrāptu uzbāzīɡos preciniekus, kas tīkoja pēc viņas rokas, Pēnelope apsolīja vienu no tiem izvēlēties sev par vīru, kad būs noaudusi seɡu. Bet ko viņa dienā bija noaudusi, to naktī izārdīja.&lt;ref&gt;{{LKV|XVI.|31 504}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>id9ccz8lb5gxpt1s7mlm9pxeitaitcy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495866</id>
      <parentid>4495769</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T10:18:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4495866</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="942" sha1="3b3ix5es465j4ho2ml9u92e8h1aqbnv" xml:space="preserve">[[Attēls:Terracotta plaque MET DT277.jpg|thumb|Pēnelope (sēž) un Odisejs (ap 460.–450. p.m.ē.)]]
'''Pēnelope''' ({{val-el|Πηνελόπεια}} vai ''Πηνελόπη'') sengrieķu mitoloģijā bija [[Odisejs|Odiseja]] sieva un [[Telemahs|Telemaha]] māte. Tradicionāli viņu uzskata par [[laulība]]s uzticības paraugu. Odiseja ilgo klejojumu laikā viņa noraidīja daudzo precinieku uzmanības apliecinājumus un sagaidīja vīra atgriešanos mājās. 

Lai piekrāptu uzbāzīɡos preciniekus, kas tīkoja pēc viņas rokas, Pēnelope apsolīja vienu no tiem izvēlēties sev par vīru, kad būs noaudusi seɡu. Bet ko viņa dienā bija noaudusi, to naktī izārdīja.&lt;ref&gt;{{LKV|XVI.|31 504}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Sengrieķu mitoloģija}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>3b3ix5es465j4ho2ml9u92e8h1aqbnv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Telemahs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635795</id>
    <revision>
      <id>4495770</id>
      <timestamp>2026-07-18T21:08:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4495770</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="781" sha1="cych6h7nqi8aaeufbehla054afx682c" xml:space="preserve">[[Attēls:Terracotta plaque MET DT5590.jpg|thumb|Odisejs (sēž), Telemahs un Pēnelope (ap 450. p.m.ē.)]]
'''Telemahs''' ({{val-el|Τηλέμαχος}}) sengrieķu mitoloģijā bija [[Odisejs|Odiseja]] un [[Pēnelope]]s dēls. Odiseja ilgo klejojumu laikā viņš devās uz Pilu pie Nestora un uz [[Sparta|Spartu]] pie Menelaja, lai ievāktu ziņas par pazudušo tēvu. 

Pēc atɡriešanās dzimtenē viņš drīz saɡaidīja ierodamies tēvu ubaɡa tērpā, kurš atklājās dēlam, pēc tam abi izstrādāja plānu par precinieku sodīšanu.&lt;ref&gt;{{{{LKV|XXI.|42 477}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>cych6h7nqi8aaeufbehla054afx682c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495772</id>
      <parentid>4495770</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T21:11:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <origin>4495772</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="828" sha1="3u20613r33cildupiy95fasu9xrfrj4" xml:space="preserve">[[Attēls:Terracotta plaque MET DT5590.jpg|thumb|Odisejs (sēž), Telemahs un Pēnelope (ap 450. p.m.ē.)]]
'''Telemahs''' ({{val-el|Τηλέμαχος}}) sengrieķu mitoloģijā bija [[Odisejs|Odiseja]] un [[Pēnelope]]s dēls. Odiseja ilgo klejojumu laikā viņš devās uz [[Pila (Grieķija)|Pilu]] pie [[Nestors (mitoloģija)|Nestora]] un uz [[Sparta|Spartu]] pie Menelaja, lai ievāktu ziņas par pazudušo tēvu. 

Pēc atɡriešanās dzimtenē viņš drīz saɡaidīja ierodamies tēvu ubaɡa tērpā, kurš atklājās dēlam, pēc tam abi izstrādāja plānu par precinieku sodīšanu.&lt;ref&gt;{{{{LKV|XXI.|42 477}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>3u20613r33cildupiy95fasu9xrfrj4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495773</id>
      <parentid>4495772</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T21:11:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495773</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="824" sha1="0xhdsvq0jwlk2jrj7y9gzt7b5tzwtva" xml:space="preserve">[[Attēls:Terracotta plaque MET DT5590.jpg|thumb|Odisejs (sēž), Telemahs un Pēnelope (ap 450. p.m.ē.)]]
'''Telemahs''' ({{val-el|Τηλέμαχος}}) sengrieķu mitoloģijā bija [[Odisejs|Odiseja]] un [[Pēnelope]]s dēls. Odiseja ilgo klejojumu laikā viņš devās uz [[Pila (Grieķija)|Pilu]] pie [[Nestors (mitoloģija)|Nestora]] un uz [[Sparta|Spartu]] pie Menelaja, lai ievāktu ziņas par pazudušo tēvu. 

Pēc atɡriešanās dzimtenē viņš drīz saɡaidīja ierodamies tēvu ubaɡa tērpā, kurš atklājās dēlam, pēc tam abi izstrādāja plānu par precinieku sodīšanu.&lt;ref&gt;{{LKV|XXI.|42 477}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>0xhdsvq0jwlk2jrj7y9gzt7b5tzwtva</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495865</id>
      <parentid>4495773</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T10:18:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4495865</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="852" sha1="pasev8lp6xpnxsd2vl6eb6tthj2rbft" xml:space="preserve">[[Attēls:Terracotta plaque MET DT5590.jpg|thumb|Odisejs (sēž), Telemahs un Pēnelope (ap 450. p.m.ē.)]]
'''Telemahs''' ({{val-el|Τηλέμαχος}}) sengrieķu mitoloģijā bija [[Odisejs|Odiseja]] un [[Pēnelope]]s dēls. Odiseja ilgo klejojumu laikā viņš devās uz [[Pila (Grieķija)|Pilu]] pie [[Nestors (mitoloģija)|Nestora]] un uz [[Sparta|Spartu]] pie Menelaja, lai ievāktu ziņas par pazudušo tēvu. 

Pēc atɡriešanās dzimtenē viņš drīz saɡaidīja ierodamies tēvu ubaɡa tērpā, kurš atklājās dēlam, pēc tam abi izstrādāja plānu par precinieku sodīšanu.&lt;ref&gt;{{LKV|XXI.|42 477}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Sengrieķu mitoloģija}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>pasev8lp6xpnxsd2vl6eb6tthj2rbft</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Menona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635796</id>
    <revision>
      <id>4495776</id>
      <timestamp>2026-07-18T22:00:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste |        platums =  |          vārds = Anna Menona |     vārds_orig = ''Anna Menon'' |         attēls = 2025 Astronaut Candidate Anna Menon (jsc2025e074927).jpg |     att_izmērs =  |  att_nosaukums = A. Menona 2025. gadā |     dz_dat_alt = |        dz_gads = 1985 |     dz_mēnesis = 12 |       dz_diena = 24 |       dz_vieta = [[Hjūstona]], [[Teksasa]], {{USA}} |         m_gads =  |      m_mēnesis =  |        m_diena =  |        m_vieta =  |   dzīves_...</comment>
      <origin>4495776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5028" sha1="gz63fc3ix47fzxnnqlq9vswzpruuw2t" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Anna Menona
|     vārds_orig = ''Anna Menon''
|         attēls = 2025 Astronaut Candidate Anna Menon (jsc2025e074927).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = A. Menona 2025. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1985
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = [[Hjūstona]], [[Teksasa]], {{USA}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = [[Anils Menons]]
|          bērni = 2
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| kos_koplaiks = 4 d 22 h 13 min
| kos_iesaukums = 2025. gads
| kos_misija = 1. ''[[Polaris Dawn]]''
| kos_kuģi = ''[[Resilience (Crew Dragon)]]''
}}
}}
'''Anna Menona''' (''Anna Menon''), meitas uzvārds '''Vilhelma''' (''Wilhelm''; dzimusi {{dat|1985|12|24}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] biomedicīnas inženiere, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronauta]] kandidāte. Viņa ir veikusi privāti finansētu lidojumu kosmosā (''[[Polaris Dawn]]''). Viņa ir strādājusi uzņēmumā ''[[SpaceX]]'' par galveno kosmosa operāciju vadītāju un misiju direktori.

== Bērnība un izglītība ==
Anna Menona piedzima {{dat|1983|2|11||bez}} [[Teksasa|Teksasa štata]] [[Hjūstona|Hjūstonā]].

2008. gadā Menona absolvēja Teksasas Kristīgo universitāti ar bakalaura grādu matemātikā un spāņu valodā. 2010. gadā viņa ieguva maģistra grādu biomedicīnas inženierijā [[Djūka Universitāte|Djūka Universitātē]].

== ''NASA'' lidojumu kontroliere ==
Septiņus gadus Menona strādāja ''NASA'', un sešus no tiem viņa bija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] biomedicīnas lidojumu kontroliere, palīdzot SKS apkalpei no ''NASA'' [[Džonsona kosmosa centrs|Džonsona kosmosa centra]] Hjūstonā, un vadot biomedicīnas operācijas [[SKS 41. ekspedīcija|41. ekspedīcijā]], ieskaitot divas [[iziešana kosmosā|iziešanas kosmosā]].

== ''SpaceX'' un pirmais lidojums kosmosā ==
2018. gada jūlijā Anna Menona pārgāja darbā ''[[SpaceX]]'' kā kosmosa operāciju inženiere. 2019. gada novembrī viņa tika paaugstināta par vadošo kosmosa operāciju inženieri. Savā amatā viņa vadīja apkalpes operāciju izstrādi, nodrošinot, ka kosmonautiem ir procedūras un protokoli viņu lidojumu laikā.

Viņa arī strādāja uzņēmuma lidojumu vadības centrā, tostarp lidojuma ''[[Crew Dragon Demo-2|Demo-2]]'' laikā 2020. gadā.
Privātā kosmosa lidojumā ''[[Inspiration4]]'', ko finansēja miljardieris [[Džēreds Aizekmens]], viņa darbojās kā tehniskā padomniece visas civilās apkalpes ģimenes locekļiem, izskaidrojot kosmosa lidojuma sarežģītību.

Neilgi pēc tam, kad Aizekmens atgriezās no kosmosa, viņš izvēlējās Annu Menonu piedalīties savā ''[[Polaris Dawn]]'' misijā. Lidojums ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' sākās 2024. gada 10. septembrī un ilga nepilnas piecas dienas. Misijas laikā Menonai bija mediķa pienākumi, un viņa palīdzēja veikt zinātniskus eksperimentus. Lidojuma laikā tika veikta [[iziešana kosmosā]]: Aizekmens un [[Sāra Gillisa]] secīgi viens pēc otra izslējās no atvērtās lūkas, kājām paliekot piestiprinātām iekšienē; pārējie divi apkalpes locekļi (to skaitā Menona) tika pakļauti kosmosa vakuumam kapsulā, bet to nepameta.

== ''NASA'' astronaute ==
2025. gada 22. septembrī Annu Menonu ''NASA'' uzņēma 24. astronautu kandidātu grupā. Viņa ir pirmā ''NASA'' izvēlētā kandidāte, kas pirms tam ir lidojusi privātā orbitālā kosmiskajā lidojumā.

== Kosmisko lidojumu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starts
! Nolaišanās
! Apkalpes biedri
! Pozīcija
! Ilgums
! Piezīmes
|-
| ''[[Polaris Dawn]]''
| {{dat|2024|9|10|SK}}
| {{dat|2024|9|15|SK}}
| [[Džēreds Aizekmens]]{{br}}[[Skots Potīts]]{{br}}[[Sāra Gillisa]]
| Misijas speciāliste, mediķe
| 4 d 22 h 13 min
| Autonoms lidojums eliptiskā orbītā (1400 km) ar [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]
|}

== Privātā dzīve ==
Anna Menona ir precējusies ar astronautu, ārstu [[Anils Menons|Anilu Menonu]]. Viņiem ir divi bērni.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.nasa.gov/people/nasa-astronaut-candidate-anna-menon/ NASA Astronaut Candidate Anna Menon] NASA {{en ikona}}
* [https://www.astronaut.ru/as_usa/text/menon_a.htm Anna Elizabeth Wilhelm Menon] astronaut.ru {{ru ikona}}


{{DEFAULTSORT:Menona, Anna}}

[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:Kosmonautes]]
[[Kategorija:Kosmiskie tūristi]]</text>
      <sha1>gz63fc3ix47fzxnnqlq9vswzpruuw2t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495799</id>
      <parentid>4495776</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T03:58:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495799</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5029" sha1="mvuqzarn6n3hgxwxta7cuplx2vzpjzo" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Anna Menona
|     vārds_orig = ''Anna Menon''
|         attēls = 2025 Astronaut Candidate Anna Menon (jsc2025e074927).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = A. Menona 2025. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1985
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = [[Hjūstona]], [[Teksasa]], {{USA}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = [[Anils Menons]]
|          bērni = 2
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| kos_koplaiks = 4 d 22 h 13 min
| kos_iesaukums = 2025. gads
| kos_misija = 1. ''[[Polaris Dawn]]''
| kos_kuģi = ''[[Resilience (Crew Dragon)]]''
}}
}}
'''Anna Menona''' (''Anna Menon''), meitas uzvārds '''Vilhelma''' (''Wilhelm''; dzimusi {{dat|1985|12|24}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] biomedicīnas inženiere, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronauta]] kandidāte. Viņa ir veikusi privāti finansētu lidojumu kosmosā (''[[Polaris Dawn]]''). Viņa ir strādājusi uzņēmumā ''[[SpaceX]]'' par galveno kosmosa operāciju vadītāju un misiju direktori.

== Bērnība un izglītība ==
Anna Menona piedzima {{dat|1983|2|11||bez}} [[Teksasa|Teksasas štata]] [[Hjūstona|Hjūstonā]].

2008. gadā Menona absolvēja Teksasas Kristīgo universitāti ar bakalaura grādu matemātikā un spāņu valodā. 2010. gadā viņa ieguva maģistra grādu biomedicīnas inženierijā [[Djūka Universitāte|Djūka Universitātē]].

== ''NASA'' lidojumu kontroliere ==
Septiņus gadus Menona strādāja ''NASA'', un sešus no tiem viņa bija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] biomedicīnas lidojumu kontroliere, palīdzot SKS apkalpei no ''NASA'' [[Džonsona kosmosa centrs|Džonsona kosmosa centra]] Hjūstonā, un vadot biomedicīnas operācijas [[SKS 41. ekspedīcija|41. ekspedīcijā]], ieskaitot divas [[iziešana kosmosā|iziešanas kosmosā]].

== ''SpaceX'' un pirmais lidojums kosmosā ==
2018. gada jūlijā Anna Menona pārgāja darbā ''[[SpaceX]]'' kā kosmosa operāciju inženiere. 2019. gada novembrī viņa tika paaugstināta par vadošo kosmosa operāciju inženieri. Savā amatā viņa vadīja apkalpes operāciju izstrādi, nodrošinot, ka kosmonautiem ir procedūras un protokoli viņu lidojumu laikā.

Viņa arī strādāja uzņēmuma lidojumu vadības centrā, tostarp lidojuma ''[[Crew Dragon Demo-2|Demo-2]]'' laikā 2020. gadā.
Privātā kosmosa lidojumā ''[[Inspiration4]]'', ko finansēja miljardieris [[Džēreds Aizekmens]], viņa darbojās kā tehniskā padomniece visas civilās apkalpes ģimenes locekļiem, izskaidrojot kosmosa lidojuma sarežģītību.

Neilgi pēc tam, kad Aizekmens atgriezās no kosmosa, viņš izvēlējās Annu Menonu piedalīties savā ''[[Polaris Dawn]]'' misijā. Lidojums ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' sākās 2024. gada 10. septembrī un ilga nepilnas piecas dienas. Misijas laikā Menonai bija mediķa pienākumi, un viņa palīdzēja veikt zinātniskus eksperimentus. Lidojuma laikā tika veikta [[iziešana kosmosā]]: Aizekmens un [[Sāra Gillisa]] secīgi viens pēc otra izslējās no atvērtās lūkas, kājām paliekot piestiprinātām iekšienē; pārējie divi apkalpes locekļi (to skaitā Menona) tika pakļauti kosmosa vakuumam kapsulā, bet to nepameta.

== ''NASA'' astronaute ==
2025. gada 22. septembrī Annu Menonu ''NASA'' uzņēma 24. astronautu kandidātu grupā. Viņa ir pirmā ''NASA'' izvēlētā kandidāte, kas pirms tam ir lidojusi privātā orbitālā kosmiskajā lidojumā.

== Kosmisko lidojumu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starts
! Nolaišanās
! Apkalpes biedri
! Pozīcija
! Ilgums
! Piezīmes
|-
| ''[[Polaris Dawn]]''
| {{dat|2024|9|10|SK}}
| {{dat|2024|9|15|SK}}
| [[Džēreds Aizekmens]]{{br}}[[Skots Potīts]]{{br}}[[Sāra Gillisa]]
| Misijas speciāliste, mediķe
| 4 d 22 h 13 min
| Autonoms lidojums eliptiskā orbītā (1400 km) ar [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]
|}

== Privātā dzīve ==
Anna Menona ir precējusies ar astronautu, ārstu [[Anils Menons|Anilu Menonu]]. Viņiem ir divi bērni.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.nasa.gov/people/nasa-astronaut-candidate-anna-menon/ NASA Astronaut Candidate Anna Menon] NASA {{en ikona}}
* [https://www.astronaut.ru/as_usa/text/menon_a.htm Anna Elizabeth Wilhelm Menon] astronaut.ru {{ru ikona}}


{{DEFAULTSORT:Menona, Anna}}

[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:Kosmonautes]]
[[Kategorija:Kosmiskie tūristi]]</text>
      <sha1>mvuqzarn6n3hgxwxta7cuplx2vzpjzo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Menon</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635797</id>
    <redirect title="Anna Menona" />
    <revision>
      <id>4495777</id>
      <timestamp>2026-07-18T22:01:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Anna Menona]]</comment>
      <origin>4495777</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="i9y7uunl9ikiqqtrynqbqty3qunu9g7" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Anna Menona]]</text>
      <sha1>i9y7uunl9ikiqqtrynqbqty3qunu9g7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārdmena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635798</id>
    <redirect title="Zena Kārdmena" />
    <revision>
      <id>4495823</id>
      <timestamp>2026-07-19T06:15:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Zena Kārdmena]]</comment>
      <origin>4495823</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="ncasw481tazz8ywbzqlv3ronolydict" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Zena Kārdmena]]</text>
      <sha1>ncasw481tazz8ywbzqlv3ronolydict</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Menelajs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635799</id>
    <revision>
      <id>4495825</id>
      <timestamp>2026-07-19T06:24:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4495825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="839" sha1="9dyhothwfw4bxqez1l33fsftm8652s2" xml:space="preserve">[[Attēls:Helene Menelaos Staatliche Antikensammlungen 2425.jpg|thumbnail|235px|Menelajs un Helēna (ap 480. p.m.ē.)]]
'''Menelajs''' ({{val-grc|Μενέλαος}}, ''Menélaos'') [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] bija [[Mikēnas|Mikēnu]] valdnieka [[Atrejs|Atreja]] un valdnieces [[Aeropa]]s dēls, [[Agamemnons|Agamemnona]] jaunākais brālis, [[Trojas Helēna|Helēnas]] vīrs, kā arī [[Hermione]]s un Megapenta tēvs. Mītiskās leģendās Menelajs bija [[Sparta]]s valdnieks. Kad viņa sieva Helēna ar [[Parīds|Paridu]] aizbēga uz [[Troja|Troju]], Menelajs ar Agamemnonu uzsāka [[Trojas karš|Trojas karu]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{mitoloģija-aizmetnis}}
{{Sengrieķu mitoloģija}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>9dyhothwfw4bxqez1l33fsftm8652s2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:43THRT</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635800</id>
    <revision>
      <id>4495827</id>
      <timestamp>2026-07-19T07:22:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4495827</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="mepm3t25h7svozn3rpn5feytnag5ai1" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=43THRT}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. jūlijs, plkst. 10.22 (EEST)</text>
      <sha1>mepm3t25h7svozn3rpn5feytnag5ai1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Renfrūšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635801</id>
    <revision>
      <id>4495835</id>
      <timestamp>2026-07-19T07:56:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Renfrūšīra | official_name = ''Renfrewshire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Rinn Friù'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name =  | image_skyline = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Paisley Abbey from North West - Leaning western gable - 125mp.jpg | image2 = St Patrick's Rock &amp; Light, River Clyde...</comment>
      <origin>4495835</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4277" sha1="5tfxcpcj0dp2zngww62mrwdhibokr58" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Renfrūšīra
| official_name = ''Renfrewshire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Rinn Friù''
| settlement_type = pašvaldības apgabals
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Paisley Abbey from North West - Leaning western gable - 125mp.jpg
| image2 = St Patrick's Rock &amp; Light, River Clyde - low tide.jpg
| image3 = Standing Stones on the Gleniffer Braes, Paisley, Renfrewshire. - panoramio.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Peizli abatija; Svētā Patrika klints un navigācijas zīme [[Klaida]]s grīvā; [[Menhīrs|Menhīri]] Gleniferbreizas parkā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Renfrewshire in Scotland.svg
| map_caption1 = Renfrūšīras apgabals Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Peizli]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1996
| established_title1 = Lielpilsēta
| established_date1 = 
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 261
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2024
| population_total = 189170
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 55
| latm = 50
| lats = 
| latNS = N
| longd = 4
| longm = 33
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 522
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = GB-RFW
| website = {{URL|http://renfrewshire.gov.uk/}}
}}

'''Renfrūšīra''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|sco|Renfrewshire}}, {{val|gd|Siorrachd Rinn Friù}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas vidusdaļā, robežojas austrumos ar [[Glazgova|Glazgovu]], dienvidos — ar [[Austrumrenfrūšīra|Austrumrenfrūšīru]] un [[Ziemeļēršīra|Ziemeļēršīru]], rietumos — ar [[Inverklaida|Inverklaidu]], bet ziemeļos pa [[Klaida]]s upi — ar [[Rietumdanbārtonšīra|Rietumdanbārtonšīru]]. Apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Peizli]] ({{sk|77270}} iedzīvotāji), bet citas lielākās pilsētas — [[Renfrū]] ({{sk|24270}} iedzīvotāji), [[Džonstona]] ({{sk|15970}}) un [[Ērskina]] ({{sk|15010}}).

== Vēsture ==
Renfrūšīras grāfiste izveidota 15. gadsimta sākumā, nodalot Renfrū baroniju no Lanarkšīras; tās nosaukums cēlies no grāfistes pilsētas [[Renfrū]], kur atradās barona pils. Grāfiste aizņēma ievērojami lielāku teritoriju, nekā mūsdienu apgabals [[Fērtoflaids|Fērtofklaida]] un [[Klaida]]s dienvidu krastā. 1889. gadā par grāfistes administratīvo centru kļuva rūpnieciskās revolūcijas laikā izaugusī [[Peizli]] pilsēta.

1975. gada administratīvajā reformā Danbārtonšīru sadalīja trijos distriktos (Austrumrenfrūšīra, Inverklaida un Renfrūšīra), ko iekļāva Stratklaidas reģionā. 1996. gada 1. aprīlī Renfrūšīras distruktu reorganizēja par patstāvīgu pašvaldības apgabalu.&lt;ref&gt;[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas apgabali}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>5tfxcpcj0dp2zngww62mrwdhibokr58</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Renfrewshire</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635802</id>
    <redirect title="Renfrūšīra" />
    <revision>
      <id>4495836</id>
      <timestamp>2026-07-19T07:57:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Renfrūšīra]]</comment>
      <origin>4495836</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="2hwe6n033q24h4ccej382fuyimc8ryj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Renfrūšīra]]</text>
      <sha1>2hwe6n033q24h4ccej382fuyimc8ryj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siorrachd Rinn Friù</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635803</id>
    <redirect title="Renfrūšīra" />
    <revision>
      <id>4495837</id>
      <timestamp>2026-07-19T07:57:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Renfrūšīra]]</comment>
      <origin>4495837</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="2hwe6n033q24h4ccej382fuyimc8ryj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Renfrūšīra]]</text>
      <sha1>2hwe6n033q24h4ccej382fuyimc8ryj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Peizli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635804</id>
    <revision>
      <id>4495838</id>
      <timestamp>2026-07-19T08:12:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Peizli | official_name            = ''Paisley''&lt;br/&gt;''Pàislig'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               = | nickname                 = | motto                    = | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Paisley Abbey from the west - c...</comment>
      <origin>4495838</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4636" sha1="gjkp9cllgql88b5mlk2b6bqirv27tig" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Peizli
| official_name            = ''Paisley''&lt;br/&gt;''Pàislig''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Paisley Abbey from the west - crop.jpg
| image2 = Anchor Mills, former domestic finishing mill, Paisley.jpg
| image3 = Renfrewshire county.jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = Peizli abatija; ''Anchor'' trikotāžas fabrika; Peizli šerifa tiesa
| image_flag               = 
| image_shield             = 
| shield_size              = 
| pushpin_map              = Skotija#Renfrūšīra#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 50| lats  =43 | latNS  = N
| longd = 04| longm = 25| longs =32 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Renfrūšīra]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 79369
| population_as_of         = 2022
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| population_density_rank  =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = PA1–PA3
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Peizli''' ({{val|en|Paisley}}, {{val|gd|Pàislig}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumu daļā. Tā atrodas Vaitkārtas upes krastos, tieši blakus apgabala lielākajai pilsētai [[Glāzgova]]i, veidojot daļu no tās aglomerācijas. Peizli ir [[Renfrūšīra]]s apgabala administratīvais centrs un vēsturiskā grāfistes pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektā lielākā apdzīvotā vieta Skotijā un lielākā pilsēta (''town'') bez lielpilsētas (''city'') statusa.

== Vēsture ==
Pilsētas attīstība vēsturiski ir cieši saistīta ar Peizli abatiju (''Paisley Abbey''), kas tika dibināta 12. gadsimtā. Abatija ātri kļuva par nozīmīgu reliģisko un kultūras centru, kā arī par mītnes un apbedīšanas vietu agrīnajiem [[Stjuarti|Stjuartu dinastijas]] pārstāvjiem. 1488. gadā karalis [[Džeimss IV]] piešķīra apmetnei barona [[boro]] statusu.

18. un 19. gadsimtā Peizli piedzīvoja strauju uzplaukumu rūpnieciskās revolūcijas iespaidā, kļūstot par vienu no pasaulē nozīmīgākajiem tekstilrūpniecības centriem. Pilsēta kļuva globāli slavena ar smalki austajām vilnas un zīda [[šalle|šallēm]], kuru ornaments — &quot;Peizli raksts&quot; jeb &quot;Peizli laimiņa&quot; (sākotnēji cēlies no persiešu ''boteh'' motīva) — ieguva pilsētas vārdu un kļuva par modes fenomenu visā pasaulē. Tāpat Peizli bija mājvieta pasaulē lielākajiem diegu ražošanas uzņēmumiem, piemēram, ''J. &amp; P. Coats''.

1889. gadā Peizli oficiāli pārņēma apgabala administratīvā centra funkcijas no kaimiņos esošās vēsturiskās [[Renfrū]] pilsētas. 20. gadsimta otrajā pusē tradicionālā tekstilrūpniecība un diegu ražošana pakāpeniski izzuda.

== Saimniecība un izglītība ==
Mūsdienās pilsētas saimniecība ir pārorientējusies uz pakalpojumu sektoru, loģistiku, sabiedrisko pārvaldi un augstāko izglītību. Peizli atrodas Rietumskotijas Universitātes (''University of the West of Scotland'') galvenā pilsētiņa. Ziemeļos pilsēta robežojas ar Glāzgovas starptautisko lidostu, kas ir nozīmīgs darba devējs reģionā.

Ievērojamākie kultūrvēsturiskie objekti ir atjaunotā Peizli abatija un Peizli muzejs un mākslas galerija, kurā glabājas pasaulē lielākā Peizli raksta šaļļu un vēsturisko steļļu kolekcija. Pilsētas arhitektūrā izceļas arī krāšņais neoklasicisma stila Peizli rātsnams (''Paisley Town Hall'').

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>gjkp9cllgql88b5mlk2b6bqirv27tig</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pàislig</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635805</id>
    <redirect title="Peizli" />
    <revision>
      <id>4495840</id>
      <timestamp>2026-07-19T08:15:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Peizli]]</comment>
      <origin>4495840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="bhp0cfrhtl1hohq9szbtj1tine8pmyw" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Peizli]]</text>
      <sha1>bhp0cfrhtl1hohq9szbtj1tine8pmyw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oskars Rupenheits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635806</id>
    <revision>
      <id>4495860</id>
      <timestamp>2026-07-19T09:50:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cirkulis11</username>
        <id>92566</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Oskars Rupenheits | vārds_orig =  | attēls =  | attēla izmērs =  | komentārs =  | dz. vārds =  | dz. datums = {{Dzimšanas gads un vecums|1982}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums =  | miršanas vieta =  | citi vārdi =  | nodarbošanās = [[režisors]], [[scenārists]], [[kinoproducents]] | darbības gadi = 2009—pašlaik | dzīvesbiedrs =  | mājaslapa =  | paraksts =  | kristaps = 2018. gada Li...</comment>
      <origin>4495860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6567" sha1="mybaxhwe531hz3gj8ewt8n4dzloo5yx" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Oskars Rupenheits
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{Dzimšanas gads un vecums|1982}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[režisors]], [[scenārists]], [[kinoproducents]]
| darbības gadi = 2009—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| kristaps = [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]]: [[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|&quot;Labākais scenārists&quot;]], [[2025. gada Lielā Kristapa balva|2025]]: [[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|&quot;Labākais spēlfilmas režisors&quot;]]
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Oskars Rupenheits''' (dzimis {{dat|1982||}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents]]. Ieguvis [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvas]] kategorijās [[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|&quot;Labākais scenārists]]&quot; ([[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]]) un &quot;[[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas režisors]]&quot; ([[2025. gada Lielā Kristapa balva|2025]]), kā arī viņa režisētā spēlfilma &quot;[[Tumšzilais Evaņģēlijs|Tumšzilais Evanģēlijs]]&quot; ir saņēmusi balvu [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]. 

== Biogrāfija ==
Rupenheits dzimis 1982. gadā Rīgā. Studējis [[Uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbības]] vadību un [[Tirgzinība|mārketingu]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kur ieguvis gan [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]], gan [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]], kā arī apguvis [[Kino|audiovizuālo mākslu]] [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. Vēlāk devies studēt kinorežiju uz [[Londonas Filmu skolu]], studiju laikā stažējoties režisora [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] producentu kompānijā &quot;Scott Free&quot; un piedaloties skotu režisora [[Kevins Makdonalds|Kevina Makdonalda]] kolektīvi veidotās dokumentālās filmas &quot;Life in a Day&quot; tapšanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.triviums.lv/treneri/oskars-rupenheits|title=Oskars Rupenheits|website=Triviums|access-date=2026-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc atgriešanās Latvijā Oskars Rupenheits ieguva pieredzi, strādājot par režisora asistentu [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmai [[Rūdolfa mantojums]] (2010).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Plašākai auditorijai Rupenheits kļuva pazīstams ar vairākām komēdijas žanra īsfilmām — tostarp [[Lamberts (2009. gada īsfilma)|Lamberts]] (2009), par kuru [[2009. gada Lielā Kristapa balva|2009. gadā]] saņēma Lielā Kristapa apbalvojumu kā [[Labākā studentu filma (Lielais Kristaps)|labākā studentu filma]], [[Olimpiskie zēni un trenere]] (2013), [[Musketieri, Tubists &amp; Bumbulītis]] (2014) un [[Polka balles kurpēs]] (2014). Šīs īsfilmas internetā ieguva ievērojamu popularitāti un kopumā tika noskatītas simtiem tūkstošu reižu, iezīmējot Rupenheitam raksturīgu autorrokrakstu, kas vēlāk pārcēlās arī uz viņa pilnmetrāžas darbiem.

2018. gadā iznāca Rupenheita pilnmetrāžas režijas debija — kriminālkomēdija [[Kriminālās ekselences fonds]], kuru viņš arī producējis un kurai pats uzrakstījis scenāriju. Filmā lomas atveidoja neprofesionāli aktieri, un tā tapa bez valsts finansiāla atbalsta, izmantojot pūļa finansējuma kampaņu, kurā atbalstītājiem cita starpā bija iespēja par ieguldījumu iegūt epizodisku lomu filmā. Darbs guva plašu skatītāju atsaucību un kļuva par 2018. gada visvairāk apmeklēto latviešu kinofilmu.

Nacionālās kino balvas &quot;Lielais Kristaps&quot; 2018. gada ceremonijā Rupenheits saņēma balvu par labāko scenāriju, bet aktieris [[Andris Daugaviņš]] — par [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labāko lomu otrajā plānā]]. Filma saņēma arī DELFI lasītāju balsojuma balvu un bija nominēta vēl četrās kategorijās, tostarp &quot;Labākā pilnmetrāžas spēlfilma&quot; un &quot;Labākais spēlfilmas režisors&quot;.

2023. gadā Rupenheits režisēja epizodi &quot;Frolovas metode&quot; [[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]] oriģinālseriālim [[Kolektīvs (seriāls)|Kolektīvs]] — antoloģijas tipa īsfilmu ciklam, kas veltīts [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku]] dalībniekiem un kura atsevišķās sērijas veidoja vairāki dažādi režisori. Rupenheita epizode vēstī par jaunu kora diriģentu, kuru pirms svētku skates pārņem nevaldāms satraukums.

2025. gadā iznāca Rupenheita otrā pilnmetrāžas filma — krimināldrāma [[Tumšzilais Evaņģēlijs|Tumšzilais evaņģēlijs]] (starptautiskajā izplatībā pazīstama arī ar nosaukumu ''Red Code Blue''). Filmas darbība risinās [[1990. gadi|20. gadsimta 90. gadu]] vidus [[Rīga|Rīgā]], un tā vēsta par jaunu kriminālpolicijas izmeklētāju Romānu Skulti, kurš uzsāk darbu Rīgas Centra rajona policijas iecirknī. Tāpat kā iepriekšējā filmā, arī šeit galvenās lomas atveidoja neprofesionāli aktieri. Pirmizrāde notika 2025. gada 8. oktobrī kinoteātrī &quot;[[Forum Cinemas]]&quot;, plašā izplatībā tā nonāca no 10. oktobra un jau pirmajā nedēļā piesaistīja vairāk nekā 11 000 skatītāju, kļūstot par vienu no skatītākajām 2025. gada latviešu filmām. 2026. gada 1. martā Nacionālās kino balvas &quot;Lielais Kristaps&quot; ceremonijā filma kopumā ieguva piecas balvas, tostarp [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|gada labākās filmas]] titulu, bet pats Rupenheits saņēma balvu par labāko spēlfilmas režiju.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! width=&quot;33&quot; |Gads
!Nosaukums
! width=&quot;65&quot; |Režisors
! width=&quot;65&quot; |Scenārists
! width=&quot;65&quot; |Producents
! width=&quot;65&quot; |Piezīmes
|-
|2009
|&quot;[[Lamberts (2009. gada īsfilma)|Lamberts]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|Īsfilma
|-
|2013
|&quot;[[Olimpiskie zēni un trenere]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|Īsfilma
|-
|2014
|&quot;[[Musketieri, Tubists &amp; Bumbulītis]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|Īsfilma
|-
|2014
|&quot;[[Polka balles kurpēs]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|Īsfilma
|-
|2018
|&quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|
|-
|2023
|&quot;Frolovas metode&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|Epizode seriālam &quot;[[Kolektīvs (seriāls)|Kolektīvs]]&quot;
|-
|2025
|&quot;[[Tumšzilais Evaņģēlijs|Tumšzilais Evanģēlijs]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
*</text>
      <sha1>mybaxhwe531hz3gj8ewt8n4dzloo5yx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495873</id>
      <parentid>4495860</parentid>
      <timestamp>2026-07-19T10:52:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495873</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6565" sha1="e591u4gdjexlvm82zrakjx4onnrfb8o" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Oskars Rupenheits
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{Dzimšanas gads un vecums|1982}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[režisors]], [[scenārists]], [[kinoproducents]]
| darbības gadi = 2009—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| kristaps = [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]]: [[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|&quot;Labākais scenārists&quot;]], [[2025. gada Lielā Kristapa balva|2025]]: [[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|&quot;Labākais spēlfilmas režisors&quot;]]
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Oskars Rupenheits''' (dzimis {{dat|1982||}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents]]. Ieguvis [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvas]] kategorijās [[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|&quot;Labākais scenārists]]&quot; ([[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]]) un &quot;[[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas režisors]]&quot; ([[2025. gada Lielā Kristapa balva|2025]]), kā arī viņa režisētā spēlfilma &quot;[[Tumšzilais Evaņģēlijs|Tumšzilais Evanģēlijs]]&quot; ir saņēmusi balvu [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]. 

== Biogrāfija ==
Rupenheits dzimis 1982. gadā Rīgā. Studējis [[Uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbības]] vadību un [[Tirgzinība|mārketingu]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kur ieguvis gan [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]], gan [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]], kā arī apguvis [[Kino|audiovizuālo mākslu]] [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. Vēlāk devies studēt kinorežiju uz [[Londonas Filmu skolu]], studiju laikā stažējoties režisora [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] producentu kompānijā &quot;Scott Free&quot; un piedaloties skotu režisora [[Kevins Makdonalds|Kevina Makdonalda]] kolektīvi veidotās dokumentālās filmas &quot;Life in a Day&quot; tapšanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.triviums.lv/treneri/oskars-rupenheits|title=Oskars Rupenheits|website=Triviums|access-date=2026-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc atgriešanās Latvijā Oskars Rupenheits ieguva pieredzi, strādājot par režisora asistentu [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmai [[Rūdolfa mantojums]] (2010).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Plašākai auditorijai Rupenheits kļuva pazīstams ar vairākām komēdijas žanra īsfilmām — tostarp [[Lamberts (2009. gada īsfilma)|Lamberts]] (2009), par kuru [[2009. gada Lielā Kristapa balva|2009. gadā]] saņēma Lielā Kristapa apbalvojumu kā [[Labākā studentu filma (Lielais Kristaps)|labākā studentu filma]], [[Olimpiskie zēni un trenere]] (2013), [[Musketieri, Tubists &amp; Bumbulītis]] (2014) un [[Polka balles kurpēs]] (2014). Šīs īsfilmas internetā ieguva ievērojamu popularitāti un kopumā tika noskatītas simtiem tūkstošu reižu, iezīmējot Rupenheitam raksturīgu autorrokrakstu, kas vēlāk pārcēlās arī uz viņa pilnmetrāžas darbiem.

2018. gadā iznāca Rupenheita pilnmetrāžas režijas debija — kriminālkomēdija [[Kriminālās ekselences fonds]], kuru viņš arī producējis un kurai pats uzrakstījis scenāriju. Filmā lomas atveidoja neprofesionāli aktieri, un tā tapa bez valsts finansiāla atbalsta, izmantojot pūļa finansējuma kampaņu, kurā atbalstītājiem cita starpā bija iespēja par ieguldījumu iegūt epizodisku lomu filmā. Darbs guva plašu skatītāju atsaucību un kļuva par 2018. gada visvairāk apmeklēto latviešu kinofilmu.

Nacionālās kino balvas &quot;Lielais Kristaps&quot; 2018. gada ceremonijā Rupenheits saņēma balvu par labāko scenāriju, bet aktieris [[Andris Daugaviņš]] — par [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labāko lomu otrajā plānā]]. Filma saņēma arī DELFI lasītāju balsojuma balvu un bija nominēta vēl četrās kategorijās, tostarp &quot;Labākā pilnmetrāžas spēlfilma&quot; un &quot;Labākais spēlfilmas režisors&quot;.

2023. gadā Rupenheits režisēja epizodi &quot;Frolovas metode&quot; [[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]] oriģinālseriālam [[Kolektīvs (seriāls)|Kolektīvs]] — antoloģijas tipa īsfilmu ciklam, kas veltīts [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku]] dalībniekiem un kura atsevišķās sērijas veidoja vairāki dažādi režisori. Rupenheita epizode vēstī par jaunu kora diriģentu, kuru pirms svētku skates pārņem nevaldāms satraukums.

2025. gadā iznāca Rupenheita otrā pilnmetrāžas filma — krimināldrāma [[Tumšzilais Evaņģēlijs|Tumšzilais evaņģēlijs]] (starptautiskajā izplatībā pazīstama arī ar nosaukumu ''Red Code Blue''). Filmas darbība risinās [[1990. gadi|20. gadsimta 90. gadu]] vidus [[Rīga|Rīgā]], un tā vēsta par jaunu kriminālpolicijas izmeklētāju Romānu Skulti, kurš uzsāk darbu Rīgas Centra rajona policijas iecirknī. Tāpat kā iepriekšējā filmā, arī šeit galvenās lomas atveidoja neprofesionāli aktieri. Pirmizrāde notika 2025. gada 8. oktobrī kinoteātrī &quot;[[Forum Cinemas]]&quot;, plašā izplatībā tā nonāca no 10. oktobra un jau pirmajā nedēļā piesaistīja vairāk nekā 11 000 skatītāju, kļūstot par vienu no skatītākajām 2025. gada latviešu filmām. 2026. gada 1. martā Nacionālās kino balvas &quot;Lielais Kristaps&quot; ceremonijā filma kopumā ieguva piecas balvas, tostarp [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|gada labākās filmas]] titulu, bet pats Rupenheits saņēma balvu par labāko spēlfilmas režiju.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! width=&quot;33&quot; |Gads
!Nosaukums
! width=&quot;65&quot; |Režisors
! width=&quot;65&quot; |Scenārists
! width=&quot;65&quot; |Producents
! width=&quot;65&quot; |Piezīmes
|-
|2009
|&quot;[[Lamberts (2009. gada īsfilma)|Lamberts]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|Īsfilma
|-
|2013
|&quot;[[Olimpiskie zēni un trenere]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|Īsfilma
|-
|2014
|&quot;[[Musketieri, Tubists &amp; Bumbulītis]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|Īsfilma
|-
|2014
|&quot;[[Polka balles kurpēs]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|Īsfilma
|-
|2018
|&quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|
|-
|2023
|&quot;Frolovas metode&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|Epizode seriālam &quot;[[Kolektīvs (seriāls)|Kolektīvs]]&quot;
|-
|2025
|&quot;[[Tumšzilais Evaņģēlijs|Tumšzilais Evanģēlijs]]&quot;
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>e591u4gdjexlvm82zrakjx4onnrfb8o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Mertbiol</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635807</id>
    <revision>
      <id>4495862</id>
      <timestamp>2026-07-19T10:05:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4495862</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="e4ndxnxjosquedzkasgmkvz2kyb6tsf" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Mertbiol}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST)</text>
      <sha1>e4ndxnxjosquedzkasgmkvz2kyb6tsf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Renfrū</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635808</id>
    <revision>
      <id>4495867</id>
      <timestamp>2026-07-19T10:23:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Renfrū | official_name            = ''Renfrew''&lt;br/&gt;''Rinn Friù'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               = | nickname                 = | motto                    = | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Renfrew town hall.jpg | imag...</comment>
      <origin>4495867</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4827" sha1="8nhd9lr9yrm3hu35duagke3kp779q3a" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Renfrū
| official_name            = ''Renfrew''&lt;br/&gt;''Rinn Friù''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Renfrew town hall.jpg
| image2 = The new Renfrew Bridge - geograph.org.uk - 7930181.jpg
| image3 = Renfrew mercat cross.jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = Renfrū rātsnams; Renfrū Jaunais tilts; Tirgus krusts un kara memoriāls
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Skotija#Renfrūšīra#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 52| lats  =38 | latNS  = N
| longd = 04| longm = 23| longs =16 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Renfrūšīra]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 24270
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| population_density_rank  =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = PA4
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Renfrū''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|sco|Renfrew}}, {{val|gd|Rinn Friù}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumu daļā. Tā atrodas [[Klaida]]s upes dienvidu krastā, aptuveni 10 kilometrus uz rietumiem no [[Glāzgova]]s centra un 5 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Peizli]], ietilpst Glāzgovas aglomerācijā. Renfrū ir vēsturiskais Renfrūšīras grāfistes centrs, no kura tā ieguvusi savu nosaukumu, un to mēdz dēvēt par Skotijas karaliskās [[Stjuartu dinastija|Stjuartu]] dinastijas šūpuli.

== Vēsture ==
Pilsētas nosaukums cēlies no bretoņu/velsiešu valodas vārdiem, kas nozīmē &quot;plūsmas punkts&quot; vai &quot;straumes ieteka&quot;, norādot uz vēsturisko Kārtas upes ieteku Klaidā. 12. gadsimtā karalis [[Dāvids I]] piešķīra šīs zemes Valteram fic Alanam (''Walter fitz Alan''), kurš kļuva par pirmo Skotijas augsto stjuartu (''High Steward of Scotland'') un uzbūvēja šeit pirmo pili, aizsākot [[Stjuarti|Stjuartu dzimtu]]. 1404. gadā karalis [[Roberts III]] piešķīra Renfrū karaliskā [[boro]] (''royal burgh'') statusu. Lielbritānijas monarhijā troņmantniekam (pašlaik [[Viljams, Velsas princis|princim Viljamam]]) joprojām tiek piešķirts vēsturiskais Renfrū barona tituls.

Gadsimtiem ilgi pilsēta darbojās kā nozīmīga osta un tirdzniecības centrs. Līdz ar rūpniecisko revolūciju 19. gadsimtā Renfrū izveidojās par ievērojamu smagās mašīnbūves un kuģubūves centru. Šeit darbojās pasaules mēroga inženierijas uzņēmums ''Babcock &amp; Wilcox'', kā arī ''Lobnitz &amp; Co.'' un ''Simons &amp; Co.'' kuģubūvētavas, kas specializējās pasaules līmeņa bagarmašīnu ražošanā. 

Rūpniecībai zaudējot nozīmi, 1889. gadā grāfistes administratīvā centra funkcijas tika nodotas strauji augošajai kaimiņpilsētai [[Peizli]]. 20. gadsimta otrajā pusē kuģubūves nozare pilsētā pilnībā izzuda.

== Saimniecība un pilsētvide ==
Mūsdienās Renfrū saimniecība ir cieši saistīta ar pakalpojumu sektoru un loģistiku. Pilsētas dienvidu daļā atrodas industriālais parks ''Braehead'', kurā izvietots viens no Skotijā lielākajiem tirdzniecības un izklaides kompleksiem, kā arī daudzfunkcionālā arēna ''Braehead Arena''. 

Pilsētas arhitektoniskā rota ir krāšņais, 1873. gadā uzceltais Renfrū rātsnams (''Renfrew Town Hall''), kura tornis franču gotikas stilā dominē pār pilsētas vēsturisko centru. Starp Renfrū un Klaida upes pretējā krastā esošo Jorkeru joprojām kursē vēsturiskais Renfrū prāmis (''Renfrew Ferry''), kas nodrošina vienu no pēdējiem aktīvajiem upes šķērsošanas punktiem šajā posmā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>8nhd9lr9yrm3hu35duagke3kp779q3a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Renfrew</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635809</id>
    <redirect title="Renfrū" />
    <revision>
      <id>4495869</id>
      <timestamp>2026-07-19T10:23:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Renfrū]]</comment>
      <origin>4495869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="ewcu6bvzk2lfj92r0elh7jp92z4xm2u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Renfrū]]</text>
      <sha1>ewcu6bvzk2lfj92r0elh7jp92z4xm2u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rinn Friù</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635810</id>
    <redirect title="Renfrū" />
    <revision>
      <id>4495870</id>
      <timestamp>2026-07-19T10:23:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Renfrū]]</comment>
      <origin>4495870</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="ewcu6bvzk2lfj92r0elh7jp92z4xm2u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Renfrū]]</text>
      <sha1>ewcu6bvzk2lfj92r0elh7jp92z4xm2u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:أيوب</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635811</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:جيمي" />
    <revision>
      <id>4495872</id>
      <timestamp>2026-07-19T10:38:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Neriah</username>
        <id>96719</id>
      </contributor>
      <comment>Neriah pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:أيوب]] uz [[Dalībnieka diskusija:جيمي]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/أيوب|أيوب]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/جيمي|جيمي]]&quot;</comment>
      <origin>4495872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="8nyk0nhlp9ahq7sl7hy6d3pnp6ox5hx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:جيمي]]</text>
      <sha1>8nyk0nhlp9ahq7sl7hy6d3pnp6ox5hx</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>