Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.24 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1146 4538877 4454975 2026-10-23T08:26:41Z ~2026-56362-80 152260 4538877 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Pērkonkrusta radītāju|Celmiņš|Celmiņš}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gustavs Celmiņš | vārds_orig = | attēls = Celmins_gustavs.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] formas tērpā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1899 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 01 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 10 | m_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Teksasa|Sanantonio}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = politiķis, publicists, karavīrs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Gustavs Celmiņš''' (dzimis {{dat|1899|4|1}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1968|4|10}} [[Sanantonio]]) bija [[politiķis]], organizāciju [[Ugunskrusts (organizācija)|Ugunskrusts]] un vēlāk [[Pērkonkrusts]] priekšnieks, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == Dzimis 1899. gada 1. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]. Apmeklējis [[Rīgas biržas komercskola|Rīgas biržas komercskolu]], kuru beidzis [[Maskava|Maskavā]]. 1917. gadā uzsācis studijas uz Maskavu evakuētajā [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s atgriezās [[Latvija|Latvijā]].<ref name=":d" >{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-10-22|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}</ref> 1918. gada 19. novembrī pie [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] kā [[Selonija]]s krustdēls kopā ar [[Nikolajs Grundmanis|Nikolaju Grundmani]] izkāra [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.selonija.lv/latviski/Studentu_rota.htm |title=Selonijas krustdēli uzvelk Latvijas karogu (selonija.lv) |access-date={{dat|2009|06|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090731120521/http://www.selonija.lv/latviski/Studentu_rota.htm |archivedate={{dat|2009|07|31||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas valsts un tās vīri Studentu rota - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-10-22|language=lv}}</ref> 1918. gada 10. decembrī brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latviešu nacionālajos bruņotajos spēkos]]. Piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kalpaka bataljona]] (sākotnēji [[Cēsu rota]], vēlāk [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķā (Studentu) rota]]) sastāvā. Sākotnēji kā [[Kareivis (dienesta pakāpe)|kareivis]], vēlāk tika paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku, bet 1919. gada 22. maijā tika paaugstināts par [[leitnants|leitnantu]]. No armijas bija atvaļināts 1924. gada oktobrī.<ref name=":d" /> 1921. gadā Celmiņam tika piešķirts [[Lāčplēša Kara ordenis]].<ref name=":o" >{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=292|title=LKOK nr.3/787 : Celmiņš, Gustavs|website=lkok.com|access-date=2022-10-22}}</ref> No 1925. līdz 1927. gadam strādāja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]]. Tur viņš ieņēma [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] sekretāra vietu. Bija 5. Rīgas [[aizsargi (organizācija)|aizsargu]] [[Pulks (armija)|pulka]] sakaru [[Bataljons|bataljona]] [[komandieris]]. 1929. gadā beidza [[Latvijas Universitāte]]s [[Filoloģija]]s un [[filozofija]]s [[fakultāte]]s filozofijas nodaļu. Pēc tam bija Finanšu ministrijas referents, no 1930. gada līdz 1932. g. septembrim ieņēma Valsts saimniecības departamenta vicedirektora amatu.<ref name=":d" /><ref name=":o" /> 1932. gada 24. janvārī [[Ugunskrusts (organizācija)|Latviešu tautas apvienības "Ugunskrusts"]] dibināšanas sapulcē tika ievēlēts par Ugunskrusta priekšnieku. 1932. gadā sakarā ar savu politisko darbību no amata tika atbrīvots. Pēc Ugunskrusta slēgšanas 1933. gadā dibināja [[Pērkonkrusts|Latviešu tautas apvienību "Pērkonkrusts"]] un tika ievēlēts par organizācijas priekšnieku. Publicējies minēto organizāciju izdevumos "[[Ugunskrusts (laikraksts)|Ugunskrusts]]" un "[[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]]". Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] turpināja Pērkonkrusta vadību pagrīdē.<ref name=":d" /> 1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas Pērkonkrusta sapulces laikā tika apcietināts kopā ar vēl 96 pērkonkrustiešiem.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā">{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}</ref> 1935. gada 27. februārī kara tiesa viņu notiesāja uz 3 gadiem [[Cietums|cietumā]]. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71.pantu — "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās". Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma viņš 1937. gada 13. novembrī bija izraidīts no Latvijas.<ref name=":d" /> Pēc izraidīšanas Celmiņš uzturējās [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]] un [[Šveice|Šveicē]]. [[Cīrihe|Cīrihē]] sakarā ar nevēlamiem priekšlasījumiem bija apcietināts un ar valdības (''Bundesrat'') lēmumu izraidīts no Šveices. Trimdas laikā viņš bieži tikās ar [[Fašisms|fašistiem]]. Pēc izraidīšanas no Šveices kādu laiku viņš uzturējās [[Rumānijas Karaliste|Rumānijā]] un tiktās ar [[Zelea Kodreanu|Zeleu Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]]. No Rumānijas viņš pārcēlās uz [[Somija|Somiju]]. Trimdā viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārijas Karaliste|Ungāriju]], [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].<ref name=":d" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|title=Pērkonkrusts (politiska organizācija) {{!}} Historia|website=web.archive.org|access-date=2022-10-22|date=2022-06-07|archive-date=2022-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220607090531/https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija}}</ref> 1938. gadā Celmiņa vadībā darbību uzsāka Latviešu cīņas organizācijas Pērkonkrusts ārzemju sakaru birojs. No 1940. gada janvāra līdz maijam [[virsleitnants|virsleitnanta]] pakāpē atradās tā sauktā somu ārzemju leģiona sastāvā, piedalījās PSRS-Somijas [[Ziemas karš|Ziemas karā]]. Pēc Somijas sakāves vērsās [[Trešais reihs|Vācijas]] sūtniecībā [[Helsinki|Helsinkos]] ar lūgumu izceļot uz Vāciju. 1940. gada augustā ar vācu kuģi ''Strassburg'' izbrauca uz Vāciju.<ref name=":d" /> 1941. gada jūnijā [[Vērmahts|Vērmahta]] sastāvā viņš atgriezās Latvijā. Līdz 10. jūlijam vadīja [[Kuldīga]]s pašaizsardzību. Strādājis [[Iekšlietu Ģenerāldirekcija|Iekšlietu Ģenerāldirekcijā]]. No 1941. gada oktobra Latviešu karavīru aprūpes pārvaldes priekšnieks, no 1942. gada Latviešu brīvprātīgo organizācijas galvenās komitejas priekšnieks. 1943. gada rudenī atbrīvots no iepriekšējā amata un pildījis tulka pienākumus latviešu pašpārvaldē. Lai gan viņš strādāja vācu administrācijā, izmantodams savu dienesta stāvokli, saistībā ar kuru viņš bieži devās izbraukumos pa visu Latvijas teritoriju, Celmiņš vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] [1943.] un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] [1943.—1944.] izdošanu. Vairuma rakstu autors bija pats Celmiņš.<ref name=":d" /> 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] Celmiņu apcietināja. Vēlāk viņu nosūtīja uz [[Flosenbirgas koncentrācijas nometne|Flosenbirgas koncentrācijas nometni]]. Pēc tam viņš tika pārsūtīts uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]], bet vēlāk bijis Insbrukas, Nīderdorfas un Alt-Braksenzē privileģēto [[politiskais ieslodzītais|politieslodzīto]] nometnēs. 1945. gada 5. maijā Celmiņu atbrīvoja amerikāņu V armijas karavīri.<ref name=":d" /> Pēc atbrīvošanas Celmiņš dzīvoja [[Itālija|Itālijā]]. Dzīvodams [[Roma|Romā]], viņš rotatora tehnikā izdeva laikrakstu [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]]. 1949. gadā izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No 1950. līdz 1952. gadam instruktors Ņujorkas štata Sirakūzu Universitātes Bruņoto spēku skolā; no 1954. līdz 1956. gadam — rūpnieks [[Meksika|Meksikā]]; 1956.—1958. gadā — Triniti koledžas bibliotekārs [[Teksasa|Teksasā]]. No 1959. gada Sanantonio Sv. Marijas Universitātes Krievu studiju centra profesors; kopš 1951. gada arī Svešvalodu departamenta vadītājs [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] bāzēs, lektors televīzijā — referēja par PSRS un komunismu. 1947. gadā izdeva atmiņu grāmatu "Eiropas krustceļos", kurā aptverts laika posms no 1943. gada rudens līdz 1946. gada pavasarim. Miris 1968. gada 10. aprīlī Sanantonio, Teksasā.<ref name=":d" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * Celmiņš, Gustavs. Eiropas krustceļos. Heidenheima: Dzintarzeme, 1947. 200 lpp. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180607153721/http://gustavscelmins.tk/ Gustavam Celmiņam veltīta tīmekļa vietne] * [https://web.archive.org/web/20160305033359/http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=292 L.k.o.k. biogrāfija] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Celminzsz, Gustavs}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1968. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] [[Kategorija:Nacistiskās Vācijas represiju upuri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] 0scjeljatfh6wyh38ddnjsi8v5o223z 0 4857 4538629 4360380 2026-10-22T13:47:18Z ~2026-56789-02 152238 4538629 wikitext text/x-wiki {{Programmēšanas valodas infokaste | name = PHP | logo = [[Attēls:PHP-logo.svg|200px]] | caption = | image = | caption2 = | file_ext = | paradigm = [[Programmēšanas paradigma|Daudzparadigmu]]: [[Objektorientētā programmēšana|objektorientēta]], [[Imperatīvā programmēšana|imperatīva]], [[Funkcionālā programmēšana|funkcionāla]], [[Procedurālā programmēšana|procedurāla]] | released = {{start date and age|1995|06|08|df=y}} | author = [[Rasmuss Lerdorfs]] | developer = | latest release version = {{wikidata|property|preferred|single|Q59|P348|P548=Q2804309}} | latest release date = {{wikidata|qualifier|preferred|single|Q59|P348|P548=Q2804309|P577}} | latest_test_version = | latest_test_date = | typing = | implementations = [[Zend Engine]], [[HHVM]], [[PeachPie]], [[Quercus (programmatūra)|Quercus]], [[Parrot virtuālā mašīna|Parrot]] | dialects = | influenced by = [[Perl]], [[C (programmēšanas valoda)|C]], [[C++]], [[Java (programmēšanas_valoda)|Java]] | influenced = [[Hack (programmēšanas valoda)|Hack]], [[Jakarta Server Pages|JSP]], [[Active Server Pages|ASP]], [[React]] | operating system = [[Unix|Unix veida]], [[Windows]], [[macOS]], [[IBM i]], [[OpenVMS]] | license = | working_state = | website = https://www.php.net | repo = }} '''''PHP: Hypertext Preprocessor''''' (no {{val|en| }} "PHP Hiperteksta priekšprocesors") ir [[atvērtais pirmkods|atvērtā pirmkoda]] [[skriptu valoda]], kura sākotnēji bija paredzēta [[serveris|servera]] puses lietojumos [[dinamiska tīmekļa lapa|dinamiska tīmekļa lapu]] ģenerēšanai. PHP var izmantot arī ar [[komandrindas saskarne|komandrindas saskarni]]. PHP ir no platformām neatkarīga valoda, kas nozīmē, ka kodēt programmu var vienā vidē, bet izplatīt citā vidē. PHP var darbināt gan ''Windows'' operētājsistēmā, gan uz daudzām ''Unix'' versijām un ''Mac OS X''. PHP ir [[brīvā programmatūra]], un tiek izplatīta ar [[PHP licence]]s noteikumiem. == Vēsture == 1994. gadā dāņu programmētājs [[Rasmuss Lerdorfs]] izstrādāja nelielu ''[[Perl]]'' skriptu kopumu savai tīmekļa vietnei, kuru nosauca '''''Personal Home Page Tools'''''. Taču drīz vien ar ''Perl'' skriptiem vien nepietika, un tie tika pārrakstīti [[C (programmēšanas valoda)|C]] valodā un papildināti ar jaunām iespējām. 1997. gadā divi Izraēlas Tehnoloģiju institūta zinātnieki pārrakstīja PHP parseri, kas bija pamats PHP 3. 1998. gadā viņi pārrakstīja arī PHP pamata funkcijas, radot [[Zend dzinējs|Zend dzinēju]] (''Zend Engine''). 2000. gada maijā iznāca PHP 4, kas saturēja ''Zend Engine 1.0''. 2004. gada 13. jūlijā iznāca PHP 5 ar ''Zend Engine II''. 2005. gadā sākās darbs pie PHP 6. versijas izstrādes. Tajā viens no svarīgākajiem uzlabojumiem bija paredzēts pilnīgs [[unikods|unikoda]] atbalsts. Tomēr tā implementēšana izrādījās pārāk sarežģīta, kā arī radīja ātrdarbības problēmas, tāpēc galu galā unikoda atbalsta izmaiņas tika atmestas, bet pārējās sagatavotās izmaiņas ienestas PHP ar versijām 5.3 un 5.4. 2015. gada nogalē iznāca PHP 7. versija ar ''Zend Engine 3'', bet 6. versijas numurs tika izlaists, lai sākotnēji ieplānotās (un jau iespieddarbos daļēji aprakstītās) PHP 6 iespējas nejuktu ar reāli īstenotajām. 2020. gada 26. novembrī iznāca PHP 8, kas šobrīd ir visplašāk izmantotā PHP versija. PHP 8 ir izmaiņas, kas nav saderīgas ar iepriekšējām versijām.<ref name="PHP-8-Izlaists">{{Tīmekļa atsauce |title=PHP 8 Released|url=https://www.php.net/releases/8.0/en.php |website=PHP}}</ref><ref name="PHP-8-Statistika">{{Tīmekļa atsauce |title=PHP 8 versiju statistika 2023 |url=https://stitcher.io/blog/php-version-stats-july-2023}}</ref> PHP parsē tam nodoto tekstu tikai starp norobežotājiem. Ārpus tiem teksts tiek izvadīts tieši, bez apstrādes. Norobežotāji var būt <code><?php</code>, lai sāktu, un <code>?></code>, lai noslēgtu PHP sekciju. Var būt arī šādi norobežotāji: <code><script language="php"></code> un <code></script></code>. Var izmantot arī norobežotāju saīsinātās formas <code><?</code> un <code>?></code>, kā arī [[Active Server Pages|ASP]] stila norobežotājus <code><%</code> un <code>%></code>. == Vienkāršs koda piemērs == <pre><nowiki> <?php echo 'Sveika pasaule!'; ?> </nowiki></pre> == Izmantošana == Pamatā PHP izmanto uz [[Tīmekļa serveris|tīmekļa servera]] kā skriptu valodu, ar kuru sagatavo [[Tīmekļa lappuse|tīmekļa lapas]]. To bieži izmanto arī kā komandrindu [[Skriptu valoda|skriptu valodu]]. Visbiežāk PHP izmanto ar ''Linux'' serveriem kopā ar [[Apache HTTP serveris|''Apache'']] vai ''[[Nginx]]'' [[Tīmekļa serveris|HTTP serveri]] un ''[[MySQL]]'', ''[[PostgreSQL]]'' vai ''[[MariaDB]]'' datu bāzi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.php.net Oficiālā PHP tīmekļa vietne] * [http://php.lv php.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210122093552/http://www.php.lv/ |date={{dat|2021|01|22||bez}} }} — Latvijas PHP programmētāju resurss {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Programmēšanas valodas]] [[Kategorija:Skriptu valodas]] [[Kategorija:Objektorientētās programmēšanas valodas]] [[Kategorija:PHP| ]] fkzn4umwegt5ffkokdzlbokrmqrywkc 0 6150 4538873 4410707 2026-10-23T08:18:57Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538873 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Gaiziņš | Photo = Skats no Gaiziņkalna uz Puļpu kalnu un Viešūru.JPG | Photo size = 250px | karte = Latvija | latd=56 |latm=52 |lats=12.146 |latNS=N | longd=25 |longm=57 |longs=33.685 |longEW=E | Augstums = 311,94 | Atrašanās vieta = [[Latvija]] | Augstiene = [[Vidzemes augstiene]] }} '''Gaiziņš'''<ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=67370 Gaiziņš] Vietvārdu datubāze</ref> jeb '''Gaiziņkalns''' ir [[paugurs]] [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagastā]], augstākais paugurs Latvijā. Tā [[absolūtais augstums]] sasniedz 311,94 metrus [[virs jūras līmeņa]].<ref>[http://www.lgia.gov.lv/Aktualitates/2016/11_novembris/22-1.aspx Gaiziņkalna augstuma precizēšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161124024631/http://www.lgia.gov.lv/Aktualitates/2016/11_novembris/22-1.aspx |date={{dat|2016|11|24||bez}} }} Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra</ref> == Vēsture == Kalna vecumu ģeologs [[Vitālijs Zelčs]] novērtējis kā vairāk nekā 16 000 gadu.<ref name="Eniņš">{{Grāmatas atsauce |first=Guntis |last=Eniņš |authorlink=Guntis Eniņš |title= Nezināmā Latvija |year=2015 |publisher=[[Lauku Avīze]] |location=Rīga |isbn=978-9934-15-079-1 |pages=242.—247 |chapter=51. Staltais Gaiziņš rudzu laukos... |chapterurl=http://www.la.lv/staltais-gaizins-rudzu-laukos-2/}}</ref> Zināms, ka jau 19. gadsimtā uz Gaiziņkalna rīkotas zaļumballes. [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve|Frīdriha Georga Vilhelma Strūves]] 1816. gadā uzsākto starpvalstu [[triangulācija]]s mērījumu laikā viņš ar ekspedīciju 1817. un 1818. gadā veica arī Gaiziņkalna (tālaika nosaukums: ''Gaissa-kalns'') augstuma mērīšanu, nosakot tā augstumu 968 pēdas jeb 313,4 m v.j.l. Par Gaiziņkalnu „[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstneša]]” 1878. gada 36. numurā rakstīja [[Reinis Kaudzīte]]<ref name="Eniņš"/>: {{citāts|„Uz Gaiziņa, tāpat kā uz [[Bākūzis|Bākūža kalna]], atradām linus, gandrīz pašā augstumā iesētus un diezgan kupli paaugušus... Itin kā uz pašas Gaiziņa muguras būtu auglībai un jaukumam robeža likta, tā manim toreiz tur izskatījās.”|[[Reinis Kaudzīte]] „[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstneša]]” 1878. gada 36. numurs<ref name="Eniņš"/>}} Tā paša gada „[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstneša]]” 35. numurā arī publicēts garš botāniķa [[Jānis Ilsters|Jāņa Ilstera]] dzejolis „Gaisziņu kalns”, kurā viņš daudzinājis Gaiziņu<ref name="Eniņš"/>: {{citāts|Ar godbijību sveicu tevi, sirmais<br /> Tu stingrais pīlārs, vecais Gaiszinis;<br /> No Latvju zemes augstumiem tu pirmais,<br /> Kas galotni tik augstu pacēlis.|[[Jānis Ilsters]] „[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstneša]]” 1878. gada 35. numurs<ref name="Eniņš"/>}} 1930. gadā Gaiziņā uzcēla 31 m augstu koka skatu torni ar skatu laukumu 22 m augstumā, bet par godu Latvijas prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] apmeklējumam kalna virsotnē uzstādīja akmeni ar iekaltu uzrakstu: „Valsts prezidents Alberts Kviesis 1930. g. 17. VIII apmeklēja šo augstāko vietu Latvijā.”<ref name="Eniņš"/> 1936. gadā aizsākās [[Gaiziņa karnevāls|Gaiziņkalna karnevāla]] tradīcijas, kas aprakstītas [[Ilze Kalnāre|Ilzes Kalnāres]] garstāstā "Sniega Roze".<ref>[https://www.madonasmuzejs.lv/lv/dzim%C5%A1anas-diena-%E2%80%9Csniega-rozes%E2%80%9D-autorei- ILZES KALNĀRES „SNIEGA ROZES” LITERĀRO TĒLU UN PROTOTIPU DZĪVES LĪKLOČI] Laimdota Ivanova, publicēts Rēzeknes Augstskolas 2. starptautiskās zinātniskās konferences “Autors. Teksts. Laikmets” rakstu krājumā 2014.gadā</ref> 1987. gadā ap Gaiziņu 1500 ha platība izveidoja [[Gaiziņkalna dabas parks|Gaiziņkalna dabas parku]].<ref name="Eniņš"/> === Skatu tornis === Gaiziņkalna ķieģeļu skatu torņa celtniecība tika uzsākta 1982. gadā pēc 1978. gadā izstrādāta projekta un tā arī līdz galam netika pabeigta. Sākotnēji skatu torņa augstums bija plānots 51 metrs, bet celtniecības gaitā tā augstums tika samazināts līdz 41 metram. Skatu torņa celtniecības pabeigšanai pietrūka līdzekļu. Turklāt darbu gaitā tika konstatēts, ka skatu torņa pamati ir nepareizi izbūvēti, tādēļ celtne nebija droša un ekspluatācijā tā arī netika nodota.<ref name="Kasjauns">{{Tīmekļa atsauce |title= Uzspridzina Gaiziņkalna veco skatu torni. VIDEO |date= 2012. gada 14. decembris |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/103303/uzspridzina-gaizinkalna-veco-skatu-torni-video |accessdate= 2016. gada 20. septembrī}}</ref><ref name="Tvnet">{{Tīmekļa atsauce |title= No Gaiziņkalna torņa palikušas tikai drupas |date= 2012. gada 14. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/446850-no_gaizinkalna_torna_palikusas_tikai_drupas |accessdate= 2016. gada 20. septembrī |archive-date= 2016. gada 1. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20161001122122/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/446850-no_gaizinkalna_torna_palikusas_tikai_drupas }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Uzspridzināts Gaiziņkalna tornis |date= 2012. gada 14. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/foto/redakcijas-foto/uzspridzinats-gaizinkalna-tornis-13983686 |accessdate= 2016. gada 20. septembrī}}</ref> 2012. gada 14. decembrī, daudzu interesentu acu priekšā, skatu tornis tika demontēts, uzspridzinot to. To bija uzņēmies Zemessardzes 54. Inženiertehniskais bataljons un viss noritēja pēc iecerētā plāna — veicot spridzināšanu ap plkst. 13.00, tornis sadalījās divās daļās un sabruka.<ref name="Kasjauns"/><ref name="Tvnet"/> == Slēpošanas trases == Gaiziņkalnā ir ierīkotas trīs apgaismotas trases: Golgāts (garums 320 m, augstumu starpība 61 m), Pirtnieks jeb Mazais Golgāts (garums ir 310 m, augstumu starpība 54 metri) un Kamielis jeb Meža trase.<ref>[https://www.slalom.lv/gaizins-golgats/ slalom.lv]</ref> == Galerija == <center><gallery> Attēls:Viena_no_Gaizinkalna_sleposanas_trasem.JPG|Viena no Gaiziņkalna slēpošanas trasēm Attēls:Gaizinkalan_DA_nogaze.JPG|Gaiziņkalna dienvidaustrumu nogāze Attēls:Gaizinkalns_Z.JPG|Skats uz Gaiziņkalna Ziemeļu nogāzi Attēls:Gaizinkala virsotne.JPG|Bijušais tornis Gaiziņkalna virsotnē </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Latvijas augstākie pauguri]] * [[Vidzemes augstiene]] * [[Gaiziņkalna dabas parks]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas pauguri]] [[Kategorija:Bērzaunes pagasts]] [[Kategorija:Kalnu slēpošana Latvijā]] 8ziexhcl2b3hxplko5w0rz1xmbim9sm 0 6151 4538868 4214710 2026-10-23T08:16:37Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538868 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Lielais Munameģis | Photo = Suur Munamägi.jpg | Photo size = 250px | karte = Igaunija | latd=57 |latm=42 |lats=51 |latNS=N | longd=27 |longm=3 |longs=36 |longEW=E | paraksta_izvietojums = left | reljefa_karte = jā | Augstums = 317,4 | Relatīvais_augstums = 60 | Atrašanās vieta = [[Igaunija]] | Augstiene = [[Hānjas augstiene]] }} '''Lielais Munameģis''' ({{val-et|Suur Munamägi}}) ir paugurs [[Igaunija]]s dienvidaustrumos, [[Hānjas augstiene|Hānjas augstienē]] [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]]. Tas ir [[Igaunijas augstākie pauguri|augstākais punkts Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — tā augstums ir 317,4 metru [[Augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Kalna virsotnē atrodas skatu tornis ar platformu 346,7 metru augstumā, no kuras paveras skats apmēram 50 km rādiusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitestonia.com/lv/suure-munamae-liel%C4%81-muname%C4%A3a-skatu-tornis|title=Suure Munamäe (Lielā Munameģa) skatu tornis, Igaunija|website=Visitestonia.com|access-date=2019-02-12|language=lv}}</ref> == Izcelšanās teika un etimoloģija == Kāda 1939. gadā Kodaverē pierakstīta teika liecina, ka Lielo Munameģi izveidojis [[Kalevipoegs]] — viņš gribējis atlaisties nosnausties pļavā, bet nav varējis atrast ērtu vietu, tāpēc pagalvim sarausis smiltis. Tajā vietā arī radies Munameģis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.folklore.ee/rl/folkte/myte/kalev/25.html|title=Kalevipoeg - Sängid|last=|first=|website=www.folklore.ee|access-date=2019-02-12|date=}}</ref> bet vietās, kuras viņš izgulējis, radušies ezeri Munameģa apkārtnē. Tulkojumā no igauņu valodas ''Suur Munamägi'' nozīmē ''Lielais Olu kalns''. Nosaukums izriet no kalna formas salīdzināšanas ar olu, kas ir visai raksturīga vēsturiskajam Veru apriņķim — šajā apkārtnē konstatēti vismaz 19 dažādi Munameģi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Eesti kohanimeraamat|url=https://www.worldcat.org/oclc/958470233|location=Tallinn|isbn=9789985796757|oclc=958470233|last=|first=|publisher=|year=|pages=631}}</ref> == Augstuma precizēšana == Lielā Munameģa augstuma mērījumi dažādos laikos ir bijuši atšķirīgi. 20. gadsimta 30. gadu topogrāfiskajās kartēs atzīmētais paugura augstums ir 316,8 m, bet gadsimta vidū veiktajos mērījumos tā augstums palielinājās līdz 318,1 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.virumaa.ee/2005/02/ve-eesti-maed-taavi-pae-jargi/|title=VE: Eesti mäed (Taavi Pae järgi) - www.virumaa.ee|website=www.virumaa.ee|access-date=2019-02-12|archive-date=2020-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809225709/http://www.virumaa.ee/2005/02/ve-eesti-maed-taavi-pae-jargi/}}</ref> 2013. gadā veiktajos Igaunijas aerolāzerskenēšanas (LIDAR) apsekojumos tika konstatēts, ka Lielā Munameģa augstums ir 317,4 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.ee/a/65800270|title=TÄISMAHUS: Uudse lasertehnikaga mõõtmine viis Suurelt Munamäelt meetri|website=Eesti Ekspress|access-date=2019-02-11|date=1362969007}}</ref> == Skatu tornis == Munameģa virsotnē bijuši vairāki skatu torņi. Pirmais zināmais novērošanas tornis tajā uzcelts 1812. gadā pēc krievu virsnieku pavēles, kad Igauniju apdraudēja Napoleona karaspēka iebrukums.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Eesti maastikud|last=|first=|publisher=Eesti Raamat|year=1984|isbn=|location=Tallinn|pages=169}}</ref> Leģenda vēsta, ka tornis bijis tik augsts, ka maldinājis jūrā esošos kuģus, tāpēc ticis nojaukts. 1870. gadā 8 metrus augstu koka torni Munameģī uzcēla vietējais krodzinieks. Tornī vienlaicīgi varēja atrasties 4-5 cilvēki, un apkārtējie koki aizsedza ainavu, tāpēc vietējie iedzīvotāji nolēma celt jaunu torni. Jaunais tornis tika celts uz iepriekšējā torņa pamatiem un sasniedza 12 metru augstumu, taču tas ticis nopostīts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.piiritalu.ee/munamagi.html|title=Piiri Talu|website=www.piiritalu.ee|access-date=2019-02-12|archive-date=2021-01-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210115180402/https://piiritalu.ee/munamagi.html}}</ref> Ceturto koka torni uzcēla trīs mēnešu laikā 1925. gadā. Tika labiekārtota arī torņa apkārtne — izveidoti gājēju celiņi, sakopts mežs, ierīkoti soliņi torņa tuvumā. Jaunā torņa augstums bija 17 metri, un to svinīgi atklāja 1925. gada 19. jūnijā. Drīz vien kļuva skaidrs, ka tornis joprojām ir par zemu, un koka konstrukcija ātri bojājas, tāpēc tika pieņemts lēmums būvēt jaunu torni no dzelzsbetona. Tā augstums bija 25,7 metri un tas bija gatavs nodošanai ekspluatācijā 1939. gadā. Vasarā plānotā torņa svinīgā atklāšana nenotika saspringtās Eiropas politiskās situācijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://suurmunamagi.ee/lv/ajalugu/|title=Suur Munamägi {{!}} Vēsture un leģenda|access-date=2019-02-12|language=lv-LV|archive-date=2018-12-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20181221213254/http://suurmunamagi.ee/lv/ajalugu/}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tornis cieta maz, tā kapitālais remonts tika veikts 1955. gadā. 1969. gadā tornim tika uzcelts papildu stāvs, un tā augstums palielinājās līdz 29,1 metram. 2005. gadā tornī tika izbūvēts lifts. == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111123095818/http://www.suurmunamagi.ee/index.php?page=28 Lielā Munameģa tūristu informācijas lapa] {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas pauguri]] [[Kategorija:Veru apriņķis]] nq60lqv9qck30urrtunvdnmm60tc7yr 0 6592 4538565 4409416 2026-10-22T12:24:43Z Jānis U. 198 4538565 wikitext text/x-wiki {{gadsimts2|1}} [[Attēls:World in 1 CE.png|thumb|300px|Pasaules karte 1. gadā m.ē.]] [[Attēls:East-Hem 050ad.jpg|thumb|300px|Pasaules karte 50. gadā m.ē.]] [[Attēls:East-Hem 100ad.jpg|thumb|300px|Pasaules karte 100. gadā m.ē.]] '''1. gadsimts''' ilga no [[1. gads|1. gada]] līdz [[100. gads|100. gadam]]. == Notikumi pasaulē == [[Vidējie Austrumi|Vidējos Austrumos]] pastāvēja [[Parta]]s lielvalsts un [[Kušānu valsts]], kas aptvēra mūsdienu [[Tadžikistāna]]s, [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s un [[Indija|Ziemeļindijas]] teritoriju. Kušānu lielvalsts izveidojās pēc [[Indo-grieķu valsts]] sabrukuma, tajā valdošās reliģijas bija [[budisms]] un [[zoroastrisms]]. [[Haņu dinastija]]s periods [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]]. 66. gadā sākās [[Ebreji|ebreju]] sacelšanās [[Palestīna|Palestīnā]], kas pārauga asiņainā, 4 gadus ilgā karā pret romiešu okupāciju. Romiešu karavadonis [[Tits]], vēlākais Romas imperators, 70. gadā ieņēma un izpostīja [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]], kā arī izsūtīja lielu daļu ebreju no viņu dzimtās zemes. == Notikumi Eiropā == 14. gadā mira pirmais [[Romas impērija]]s imperators [[Oktaviāns]]. Viņa pēcnācējs [[Tiberijs]] vadīja kampaņas [[Pannonija|Panonijā]], [[Rētija|Rētijā]], [[Ilīrija|Ilīrijā]] un [[Ģermānija|Ģermānijā]], izveidojot impērijas ziemeļu robežas. Imperators [[Klaudijs]] iekaroja [[Trāķija|Trāķiju]], [[Norika|Noriku]], [[Pantīlija|Pantīliju]], [[Līkija|Līkiju]] un [[Jūdeja|Jūdeju]]. === Notikumi Latvijas vēsturē === * 98. gadā [[Tacits|Kornēlijs Tacits]] savā grāmatā „[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]” (''De origine, moribus ac situ Germanorum'') aprakstīja arī [[aisti|aistu ciltis]] (''aestorium gentes''). == Notikumi == * [[Kristietība]]s sākums * [[Romas impērija]]s izplešanās * [[Vezuvs|Vezuva]] izvirduma laikā tika iznīcināta [[Pompeji|Pompeju]] pilsēta * [[Budisms]] sasniedza [[Ķīna|Ķīnu]] * [[Tacits]] pieminēja aistus ([[balti|baltus]]) un suionus ([[zviedri|zviedrus]]) * [[Roma|Romā]] tika uzcelts [[Kolizejs]] * [[Goti]] apmetās Ziemeļpolijā == Nozīmīgas personas == * [[Jēzus Kristus]] * [[Plīnijs Vecākais]] * [[Tacits]] * [[Nerons]] == Gadsimta celtnes == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Coloseum ROME.jpg|<center>Kolizejs (72—80) Roma, Itālija.</center> Attēls:Ac titus face est.jpg|<center>Tita triumfa arka (82) Roma, Itālija.</center> Attēls:La Maison carrée.JPG|<center>Mezon Karre, romiešu templis (2) Nīma, Francija.</center> Attēls:Córdoba-Mausoleos Romanos-20110917.jpg|<center>Romiešu mauzolejs. Kordova, Spānija.</center> Attēls:Vussem 06.jpg|<center>Eifela akvedukts (80) Ķelne, Vācija.</center> Attēls:The Roman Agora at the Sanctuary of Apollo in Delphi on October 4, 2020.jpg|<center>Romiešu agora. Delfi, Grieķija.</center> Attēls:The stadium, Aphrodisias, Turkey (16911544529).jpg|<center>Stadions. Afrodīzijas. Turcija.</center> Attēls:Circus Leptis Magna Libya.JPG|<center>Romiešu amfiteātris (56) ''Leptis Magna'', Lībija.</center> Attēls:Bain romain de Khenchela.jpg|<center>Hammam Essalihine, romiešu pirts (69) El Hamma, Alžīrija.</center> </gallery></center> {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1. gadsimts| ]] [[Kategorija:Gadsimti|01]] 5br22enwgvo744a2o6eihi43yfb3dem 10 15425 4538785 4538473 2026-10-23T02:10:22Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4538785 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 0fjeeojo1c84gsgrtn5q5uzcuhq8rvd 4538787 4538785 2026-10-23T02:10:26Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4538787 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? sb8ztsg3jalapmlerusfcvpni92iyif 0 21648 4538706 4538428 2026-10-22T15:13:25Z Egilus 27634 /* Privātā dzīve */ 4538706 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kaspars Gorkšs | image = Kaspars Gorkšs LVA.jpg | caption = Kaspars Gorkšs 2019. gadā | fullname = | height = 191 | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|6}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | currentclub = | clubnumber = | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 1997–2002 | years2 = 2002–2004 | years3 = 2004–2005 | years4 = 2005–2006 | years5 = 2006–2008 | years6 = 2008–2011 | years7 = 2011–2014 | years8 = 2013 | years9 = 2014–2015 | years10 = 2015 | years11 = 2015–2016 | years12 = 2016 | years13 = 2017 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda|Rīgas "Auda"]] | clubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Vekšes "Östers"]] | clubs3 = {{flaga|Zviedrija}} [[Sēderteljes "Assyriska"]] | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]] | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Londonas "Queens Park Rangers"|Queens Park Rangers]] | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC]] | clubs8 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton]] | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Kolčestras "United"]] | clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[FK Ergotelis]] | clubs11 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Dukla"]] | clubs12 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | clubs13 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps1 = 77 | goals1 = 9 | caps2 = 32 | goals2 = 1 | caps3 = 23 | goals3 = 0 | caps4 = 28 | goals4 = 5 | caps5 = 51 | goals5 = 7 | caps6 = 121 | goals6 = 6 | caps7 = 81 | goals7 = 7 | caps8 = 15 | goals8 = 0 | caps9 = 7 | goals9 = 1 | caps10 = 13 | goals10 = 2 | caps11 = 23 | goals11 = 3 | caps12 = 13 | goals12 = 0 | caps13 = 19 | goals13 = 3 | nationalyears1 = 2001–2003 | nationalyears2 = 2005–2017 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvijas U21 | nationalteam2 = {{fb|LAT}} | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalcaps2 = 89 | nationalgoals2 = 5 | pcupdate = {{dat|2017|10|28|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2017|10|11|SK|bez}} |name=|birth_date=|birth_place=|clubs14={{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]|years14=2018|caps14=1|goals14=0}} '''Kaspars Gorkšs''' (dzimis {{dat|1981|11|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[futbols|futbolists]], spēlējis [[aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kapteinis. No 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada oktobrim bija [[LFF|Latvijas Futbola federācijas]] prezidents. Pēc tam darbojies sabiedriskās organizācijās un valsts pārvaldē. [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s ģenerāldirektors no 2023. līdz 2026. gadam. 2026. gada oktobrī iecelts par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru. == Klubu karjera == Karjeru K. Gorkšs uzsāka [[FK Auda|Rīgas "Auda"]] sastāvā, kā sastāvā guva 9 vārtus 77 spēlēs. 2002. gadā viņš parakstīja līgumu ar Zviedrijas [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]] līgas klubu [[Vekšes "Östers"]],<ref name="UEFA40079">{{Tīmekļa atsauce| title = Gorkšs lands Sweden switch| publisher = [[UEFA]]| date = 2003-10-28| url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=40079.html| accessdate = 2008-02-08 }} {{Novecojusi saite}}</ref> vēlāk pārgāja uz [[Sēderteljes "Assyriska"]] klubu 2005. gadā. 2006. gadā viņš atgriezās Latvijā, parakstot līgumu ar [[FK Ventspils]].<ref name="UEFA411326">{{Tīmekļa atsauce | title = Lights, cameras, Latvian action | publisher = [[UEFA]] | date = 2006-04-07 | url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=411326.html | accessdate = 2008-02-08 | archive-date = 2007-01-01 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070101225712/http://www.uefa.com/footballeurope/news/Kind%3D2/newsId%3D411326.html }}</ref> 2006. gada sezonā viņš guva 5 vārtus un kļuva par Latvijas čempionu.<ref name="RSSF06">{{Tīmekļa atsauce | title = Latvia 2006 | publisher = [[Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation]] | date = 2007-03-21 | url = http://www.rsssf.com/tablesl/let06.html | accessdate = 2008-02-06}}</ref> Ventspils kluba sastāvā viņš spēlēja 2006.—2007. gada UEFA kausa sezonas otrās kvalifikācijas kārtas spēlē pret Anglijas Premjerlīgas klubu ''[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]''.<ref name="BBC4782233">{{Tīmekļa atsauce | title = FK Ventspils 0–1 Newcastle | publisher = [[BBC Sport]] | date = 2006-08-10 | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4782233.stm | accessdate = 2008-06-03 }}</ref> 2007. gada 1. janvārī K. Gorkšs pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubam ''[[Blackpool F.C.|Blackpool]]''.<ref name="BBC6173819">{{Tīmekļa atsauce | title = Gorkss agrees to join Blackpool | publisher = [[BBC Sport]] | date = 2006-12-12 | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/6173819.stm | accessdate = 2007-08-27 }}</ref> 2007. gada 20. augustā viņš pirmoreiz tika iekļauts čempionāta nedēļas simboliskajā izlasē.<ref name="ToTW001">{{Tīmekļa atsauce | title = Coca-Cola Championship Team of the Week | publisher = [[The Football League]] | date = 2007-08-20 | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/42/77/0,,10794~96066,00.pdf | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]] | accessdate = 2007-08-20 | archiveurl = https://wayback.archive-it.org/all/20080529063919/http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/42/77/0,,10794~96066,00.pdf | archivedate = 2008-05-29 }}</ref> Astoņas dienas vēlāk viņš guva savus pirmos vārtus Anglijas kluba sastāvā līgas kausa otrās kārtas spēlē pret ''[[Derby County F.C.|Derby County]]''. Spēlē gūtie divi vārti (vieni pamatlaikā, otrie — papildlaikā) ļāva ''Blackpool'' pēcspēles 11 m sitienu sērijā uzvarēt ar 7—6.<ref name="BBC6963495">{{Tīmekļa atsauce | title = Derby 2–2 Blackpool (Blackpool win 7–6 on penalties) | publisher = [[BBC Sport]] | date = 2007-08-27 | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/league_cup/6963495.stm | accessdate = 2007-08-27 }}</ref> 1. oktobrī K. Gorkšs atkal tika iekļauts Līgas čempionāta nedēļas simboliskajā izlasē.<ref name="ToTW002"> {{Tīmekļa atsauce | title = Coca-Cola Championship Team of the Week | publisher = [[The Football League]] | date = 2007-10-01 | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/9a/92/0,,10794~103066,00.pdf | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]] | accessdate = 2007-10-02 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080229165918/http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/9a/92/0,,10794~103066,00.pdf | archivedate = 2008-02-29 }}</ref> K. Gorkšs pirmos vārtus ''Blackpool'' sastāvā līgas spēlēs guva uzvarā pār ''[[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]]'' 2007. gada 10. novembrī (spēles gala rezultāts: 1—0).<ref name="BBC7076431"> {{Tīmekļa atsauce | title = Blackpool 1–0 Scunthorpe | publisher = [[BBC Sport]] | date = 2007-11-10 | url = http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_div_1/7076431.stm | accessdate = 2007-11-11 }}</ref><ref name="Gazette3469485">{{Tīmekļa atsauce | title = Emotional reunion for goal-hero Gorkss | publisher = [[Blackpool Gazette]] | date = 2007-11-12 | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Emotional-reunion-for-goalhero-Gorkss.3469485.jp | accessdate = 2007-11-13 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071228022524/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Emotional-reunion-for-goalhero-Gorkss.3469485.jp | archivedate = 2007-12-28 }}</ref> 2007. gada 29. decembrī viņš tika atzīts par Latvijas otru gada labāko futbolistu aiz [[Vitālijs Astafjevs|Vitālija Astafjeva]].<ref name="UEFA642260">{{Tīmekļa atsauce | title = Astafjevs named Latvia's number one | publisher = [[UEFA]] | date = 2007-12-29 | url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=642260.html | accessdate = 2008-02-08 | archive-date = 2008-02-06 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080206000409/http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=642260.html }}</ref> 2008. gada 25. februārī viņš trešo reizi karjerā tika iekļauts nedēļas simboliskajā izlasē kopā ar savu komandas biedru Stīvenu Makfī.<ref name="ToTW003">{{Tīmekļa atsauce | title = Coca-Cola Championship Team of the Week | publisher = [[The Football League]] | date = 2008-02-25 | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/8f/da/0,,10794~121487,00.pdf | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]] | accessdate = 2008-03-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Ceturto reizi šo godu Latvijas futbolists izpelnījās 10. martā.<ref name="ToTW004">{{Tīmekļa atsauce | title = Coca-Cola Championship Team of the Week | publisher = [[The Football League]] | date = 2008-03-10 | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/8b/de/0,,10794~122507,00.pdf | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]] | accessdate = 2008-03-11 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 6. maijā K. Gorkšs tika atzīts par Blekpūlas kluba gada labāko spēlētāju.<ref name="Gazette4055775">{{Tīmekļa atsauce | title = Pool Player of Year revealed | publisher = [[Blackpool Gazette]] | date = 2008-05-07 | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Pool-Player-of-Year-revealed.4055775.jp | accessdate = 2008-05-07 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080510080631/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Pool-Player-of-Year-revealed.4055775.jp | archivedate = 2008-05-10 }}</ref> Jau nākamajā dienā klubs izvēlējās pagarināt līgumu ar futbolistu uz vienu gadu.<ref name="BFC1145801">{{Tīmekļa atsauce | title = Retained List Latest | publisher = [[Blackpool F.C.]] | date = 2008-05-07 | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1307664,00.html | accessdate = 2008-05-07 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080725090113/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1307664,00.html | archivedate = 2008-07-25 }}</ref> Pēc aizvadītās pirmās pilnās sezonas Anglijā, kurā viņš kļuva par stabilu pamatsastāva spēlētāju un guva 7 vārtus, medijos izskanēja ziņas par K. Grokša iespējamo pāreju uz kādu citu klubu. Interesi par spēlētāju izrādīja Skotijas Premjerlīgas klubs ''[[Rangers F.C.|Rangers]]'', kā arī Čempionāta līgas klubi ''[[Burnley FC|Burnley]]'', ''[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]'', ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]'', ''[[Preston North End F.C.|Preston North End]]'' un ''[[Watford F.C.|Watford]]'', taču pats futbolists pāreju uz citu klubu noliedza.<ref name="Gazette4086004">{{Tīmekļa atsauce | last = Canavan | first = Steve | title = Just talk says Gorkss | publisher = [[Blackpool Gazette]] | date = 2008-05-15 | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Just-talk-says-Gorkss.4086004.jp | accessdate = 2008-05-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080518001027/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Just-talk-says-Gorkss.4086004.jp | archivedate = 2008-05-18 }}</ref> 29. maijā gan K. Gorkšs, gan viņa komandas biedrs Vess Hūlehans tika izvirzīti pārejai uz ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]''.<ref name="Gazette4130848">{{Tīmekļa atsauce | last = Canavan | first = Steve | title = Canaries eyeing up Seasiders stars | publisher = [[Blackpool Gazette]] | date = 2008-05-29 | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Canaries-eyeing-up-Seasiders-stars.4130848.jp | accessdate = 2008-05-30 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080530140541/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Canaries-eyeing-up-Seasiders-stars.4130848.jp | archivedate = 2008-05-30 }}</ref> 12. jūnijā [[Londonas "Queens Park Rangers"]] (QPR) izrādīja oficiālu vēlmi parakstīt līgumu ar K. Gorkšu,<ref name="Gazette4181018">{{Tīmekļa atsauce | title= Londoners bid for Pool star | publisher= [[Blackpool Gazette]] | date= 2008-06-12 | url= http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Londoners-bid-for-Pool-star.4181018.jp | accessdate= 2008-06-12 | archiveurl= https://archive.today/20130114022418/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Londoners-bid-for-Pool-star.4181018.jp | archivedate= 2013-01-14 }}</ref> taču 18. jūnijā Blekpūlas klubs nosūtīja vēstuli Futbola Asociācijai un Futbola līgai, ka ''Queens Park Rangers'' veicis nelegālas darbības.<ref name="BFC1329720">{{Tīmekļa atsauce | title = Club Statement | publisher = [[Blackpool F.C.]] | date = 2008-06-17 | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1329720,00.html | accessdate = 2008-06-18 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081023231215/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1329720,00.html | archivedate = 2008-10-23 }}</ref><ref name="BBC7459857">{{Tīmekļa atsauce | title = FA to handle QPR Gorkss approach | publisher = [[BBC Sport]] | date = 2008-06-17 | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/7459857.stm | accessdate = 2008-06-18 }}</ref> 18. jūnijā Futbola līga apstiprināja, ka šī pāreja nenotiks, ja atklāsies, ka QPR veicis nelegālas darbības un šī lieta tiks nodota izskatīšanai disciplinārajā komisijā.<ref name="Gazette4195117">{{Tīmekļa atsauce | title= League may block Gorkss move | publisher= [[Blackpool Gazette]] | date= 2008-06-18 | url= http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/League-may-block-Gorkss-move.4195117.jp | accessdate= 2008-06-18 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="skysports3706580">{{ziņu atsauce | title= League wait on QPR response – Blackpool's Gorkss claim to be investigated | publisher= [[Sky Sports]] | date=2008-06-18 | url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11728_3706580,00.html | accessdate=2008-06-23}}</ref> 4. jūlijā Latvijas masu medijos izskanēja nepareiza informācija, ka K. Gorkšs ir parakstījis līgumu ar QPR.<ref name="esports04072008">{{Tīmekļa atsauce | title=Gorkšs arranges a deal with "QPR" | publisher= eSports | date=2008-07-04 | language=Latvian | url=http://esports.lv/futbols/legionari/04072008-gorkss_vienojas_ar_qpr?page=2#comments | accessdate=2008-07-04}}</ref> Klubs savā oficiālajā mājaslapā informēja, ka viņiem ir dota atļauja veikt pārrunas ar K. Gorkšu. Šo informāciju gan noliedza ''Blackpool'' prezidents Karls Oistons.<ref name="BBC7490557">{{Tīmekļa atsauce | title = Oyston denies Gorkss QPR approach | publisher = [[BBC Sport]] | date = 2008-07-04 | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/7490557.stm | accessdate = 2008-07-09 }}</ref> Vēlāk ''Queens Park Rangers'' izplatītā informācija mājaslapā tika izņemta. [[Attēls:Kaspars Gorkšs.jpg|thumb|left|150px|K. Gorkšs ''[[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]'' sastāvā 2011. gadā]] 28. jūlijā Gorkšs tomēr par 250 000 [[₤|sterliņu mārciņām]] pārgāja uz [[Londonas "Queens Park Rangers"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/b/blackpool/7536333.stm|title=Blackpool seal deals for QPR pair|publisher=|work=BBC Sport|access-date=2017-11-09|date=2008-08-01|last=|first=|language=en}}</ref> Savus pirmos vārtus kluba sastāvā viņš guva 2009. gada 7. novembrī. 2010. gada septembrī viņš pagarināja līgumu ar ''Queens Park Rangers'' uz diviem gadiem. 2011. gadā klubs kvalificējās 2011.—2012. gada Anglijas Premjerlīgas sezonai. 2011. gada 24. augustā viņš parakstīja trīs gadu līgumu ar ''[[Reading F.C.|Reading]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=Royals sign Kaspars Gorkss from QPR| url=http://www.readingfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10306~2429720,00.html| publisher=readingfc.co.uk| date=2011-08-24| accessdate=2011-08-24| archiveurl=https://archive.today/20120805103336/http://www.readingfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10306~2429720,00.html#| archivedate=2012-08-05}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/football/news/gorkss-oficiali-pievienojas-reading.d?id=40278523|title=Gorkšs oficiāli pievienojas 'Reading'|work=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-24|last=|first=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/jaunumi/24082011-gorkss_uz_reading|title=Oficiāli: Gorkšs pārceļas uz "Reading"|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-24|last=|first=|language=}}</ref> Klubā viņš debitēja 27. augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/27082011-gorkss_debite_ar_zaudejumu|title=Gorkšs debitē ar zaudējumu|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-27|last=|first=|language=}}</ref> Tā sastāvā viņš 2011.—2012. gada sezonā uzvarēja Pirmās līgas čempionātā un kvalificējās Premjerlīgai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/28042012-gorkss_un_reading_nosledz_sezonu_un_sanem|title=Gorkšs un "Reading" noslēdz sezonu un saņem Čempionāta trofeju|date={{dat|2012|4|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|4|28||bez}}}}</ref> {{dat|2012|8|18||bez}} viņš debitēja [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], kļūstot par piekto Latvijas futbolistu, kas spēlējis šajā līgā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/18082012-gorkss_premjerliga_debite_ar_dzelteno_kar|title=Gorkšs Premjerlīgā debitē ar dzelteno kartīti un neizšķirtu|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|18||bez}}}}</ref> {{dat|2012|11|4||bez}} viņš guva arī savus pirmos vārtus Premjerlīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/04112012-gorksam_pirmie_varti_anglijas_premjerliga|title=Gorkšam pirmie vārti Anglijas Premjerlīgā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|5||bez}}}}</ref> 2013. gada 12. februārī Gorkšs pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] klubam ''[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]'' ar nomas līgumu līdz sezonas beigām ar iespēju slēgt pastāvīgu līgumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/21426540|title=Wolves: Reading defender Kaspars Gorkss signs on loan|publisher=BBC Sport|date=12 February 2013}}</ref> Viņš aizvadīja 15 spēles, bet komanda tika pazemināta, un Gorkšs atgriezās ''Reading'' sastāvā. 2014. gada maijā tika ziņots, ka ''Reading'' nepagarinās līgumu ar Gorkšu.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/06052014-gorkss_fc_reading_nepaliks "Reading" nepagarinās līgumu ar Gorkšu]</ref> Lai arī Kasparam ilgstoši neizdevās atrast jaunu klubu, viņš aizvadīja vairākas spēles Latvijas izlasē. Decembrī Gorkšs noslēdza īstermiņa līgumu ar Anglijas pēc spēka trešā līgas klubu [[Kolčestras "United"]].<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/06122014-gorkss_pievienojas_anglijas_tresas_ligas_ Gorkšs pievienojas Anglijas trešās līgas pastarītei]</ref> Klubā Gorkšs aizvadīja 7 spēles, gūstot vienus vārtus, bet janvāra beigās noslēdza līgumu ar Grieķijas Superlīgas klubu ''[[FK Ergotelis]]''.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/29012015-oficiali_gorkss_paraksta_pusotra_gada_lig Oficiāli: Gorkšs paraksta pusotra gada līgumu ar Grieķijas "Ergotelis"]</ref> Pēc tam spēlējis [[Čehija]]s klubā [[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]] un [[FK Liepāja]]. 2017. gada februārī Gorkšs parakstīja līgumu ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu ''[[Riga FC]]''.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Novickis|first1=Edmunds|title=Virslīgas nemiera cēlāji neapstājas - "Riga" sastāvā šosezon arī Gorkšs|url=http://sportacentrs.com/futbols/02022017-virsligas_nemiera_celaji_neapstajas_riga_|accessdate={{dat|2017|2|2||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|2|2||bez}}}}</ref> 2018. gada aprīlī tika pieteikts [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] kluba [[FK Auda]] sastāvā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/16042018-kaspars_gorkss_pieteikts_1_ligas_kluba_au|title=Kaspars Gorkšs pieteikts 1. līgas kluba "Auda" sastāvā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-16|date=2018-04-16|last=|first=|language=lv}}</ref> == Karjera izlasē == K. Gorkšs ir spēlējis Latvijas U-21 izlasē.<ref name="UEFA40079"/> [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā valstsvienībā]] debitējis 2005. gada 24. decembrī pret [[Taizemes futbola izlase|Taizemes izlasi]] 36. ikgadējā Karaļa kausa izcīņā.<ref name="lff005">{{Tīmekļa atsauce | title= 2005. gads | language= Latvian | publisher= [[Latvijas Futbola federācija]] | url= http://www.lff.lv/lv/aizlase/vesture/2005/ | accessdate= 2008-06-21 | archive-date= 2008-01-15 | archive-url= https://web.archive.org/web/20080115183648/http://www.lff.lv/lv/aizlase/vesture/2005/ }}</ref> Taču izlases sastāvā nostiprinājās 2006. gada rudenī. 2006. gada 11. oktobrī K. Gorkšs 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā pret Ziemeļīriju nospēlēja otro puslaiku, nomainot [[Māris Smirnovs|Māri Smirnovu]].<ref name="BBC6042682">{{Tīmekļa atsauce | last = McCaig | first = Alvin | title = Northern Ireland 1–0 Latvia | publisher = [[BBC Sport]] | date = 2006-10-11 | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/6042682.stm | accessdate = 2007-08-27 }}</ref> 2007. gada februārī viņš spēlēja izlases sastāvā ikgadējā Kipras starptautiskajā futbola turnīrā. 6. februārī viņš aizvadīja pilnu spēli turnīra pusfinālā pret Bulgāriju, spēlē tika gūta uzvara ar 2—0. Nākamajā dienā viņš aizvadīja spēli par trešo vietu ar Ungāriju, kurā tika piedzīvots zaudējums ar 0—2.<ref name="RSSF001">{{Tīmekļa atsauce | title = Cyprus International Tournament 2007 | publisher = Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation | url = http://rsssf.com/tablesc/cypr-intltourn07.html | accessdate = 2007-08-20}}</ref><ref name="FP001"> {{Tīmekļa atsauce | title = Cyprus International Football Tournament 2007 – Cyprus | publisher = Futbol Planet | year = 2007 | url = http://www.futbolplanet.de/uefa/friendly_tournaments/cyprus_international_football_tournament_2007.htm | accessdate = 2007-08-20}}</ref> Savus pirmos vārtus Latvijas izlases sastāvā K. Gorkšs guva 2007. gada 17. oktobrī pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]].<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce | title = Kaspars celebrates | publisher = [[Blackpool F.C.]] | date = 2007-10-18 | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1145801,00.html | accessdate = 2007-10-18 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gada septembrī pirms [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīra K. Gorkšs komandas iekšējā balsojumā tika iecelts par izlases kapteini,<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Valdis | last = Bērziņš | title = Izlases kapteinis būs Gorkšs | url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/02092010-izlases_kapteinis_bus_gorkss | publisher = [[sportacentrs.com]] | date = 02.09.2010, | accessdate = 02.09.2010}}</ref> nomainot [[Vitālijs Astafjevs|Vitāliju Astafjevu]], kurš bija izlases kapteinis vairāk nekā vienpadsmit gadus. 2017. gada 30. oktobrī paziņoja par karjeras beigšanu izlasē, vēloties koncentrēties kandidēšanai [[LFF]] prezidenta amatam.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Noviks|first1=Māris|title=Kaspars Gorkšs paziņo par atvadām no valstsvienības|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/30102017-kaspars_gorss_pazino_par_atvadam_no_valst|accessdate={{dat|2017|10|30||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|10|30||bez}}}}</ref> == Latvijas Futbola federācija == 2018. gada 27. aprīlī ar 56 no 110 balsīm ''Par'' uz 2 gadiem viņš tika ievēlēts par [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidentu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/27042018-par_lff_prezidentu_klust_kaspars_gorkss|title=Par LFF prezidentu kļūst Kaspars Gorkšs|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-27|date=2018-04-27|last=|first=|language=lv}}</ref> 2019. gada 17. oktobrī ārkārtas kongresā K. Gorkšu no amata atstādināja pēc ilgstošām domstarpībām par federācijas pārvaldību un reformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/gorksu-arkartas-kongresa-atstadina-no-latvijas-futbola-federacijas-prezidenta-amata.a335509/|title=Gorkšu ārkārtas kongresā atstādina no Latvijas Futbola federācijas prezidenta amata|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-17|language=lv}}</ref> == Izglītība == K. Gorkšs [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un maģistra grādu [[Politikas zinātne|politikas zinātnē]]. == Sabiedriskās organizācijas un valsts pārvalde == 2020. gada martā K. Gorkšs kļuva par [[Latvijas komandu sporta spēļu asociācija]]s izpilddirektoru, kuras valdē viņš darbojās iepriekš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/gorkss-bus-lkssa-izpildirektors/|title=Gorkšs būs LKSSA izpildirektors {{!}} Sportazinas.com|last=|first=|access-date=2020-03-09|date=2020-02-27|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkssa.lv/lv/kontakti|title=Kontakti {{!}} LKSSA|website=www.lkssa.lv|access-date=2020-03-09}}</ref> No 2021. gada līdz 2023. gada rudenim viņš bija arī Latvijas Sporta federāciju padomes valdes loceklis. Bijis arī [[Latvijas Universitāte]]s lektors, lasīja lekcijas studiju kursā "Sporta tiesības". 2023. gada aprīlī vinš tika iecelts par [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s ģenerāldirektoru. 2026. gada oktobrī, pēc atzīšanas par uzvarētāju konkursā uz amata vietu, K. Gorkšs tika iecelts par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/734154-bijuso-latvijas-futbola-izlases-kapteini-gorksu-oficiali-apstiprina-valsts-kancelejas-direktora-amata|title=Bijušo Latvijas futbola izlases kapteini Gorkšu oficiāli apstiprina Valsts kancelejas direktora amatā|last=nodaļa|first=Ziņu|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-21|date=2026-10-20|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == K. Gorkšs dzimis {{dat|1981|11|6|5=bez}} [[Rīga|Rīgā]]. Viņam ir divi bērni.<ref name="Gazette3469485"/> Meita Luīze piedzima 2006. gada 18. februārī Rīgā. Viņa dēls Patriks dzimis 2007. gada 16. oktobrī Rīgā.<ref name="Gazette3469485"/><ref name="BFC1145801"/> Laulība ar Ievu Gorkšu tika šķirta 2017. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7100740/gorkss-ar-bijuso-sievu-partrauc-tiesasanos|title=Gorkšs ar bijušo sievu pārtrauc tiesāšanos|website=Slavenības|access-date=2026-10-22|date=2020-11-03|language=lv}}</ref> K. Gorkša abi brāļi, Jorens un Rihards, arī ir bijuši futbolisti, spēlēja K. Gorkša bijušajā klubā [[FK Auda]], viņu tēvs Juris ir kluba prezidents.<ref name="BFC1075642">{{Tīmekļa atsauce | title = Seasiders record 5–0 win in tour opener | publisher = [[Blackpool F.C.]] | date = 2007-07-19 | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1075642,00.html | accessdate = 2007-12-31 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 1 (2006) * Anglijas futbola pirmās līgas ''play-off'' fināla uzvarētājs — 1 (2006—07) * [[Latvijas gada labākais futbolists]] — 2 (2009, 2010) == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|Kaspars Gorkšs}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.qpr.co.uk/page/ProfilesDetail/0,,10373~37056,00.html ''Queens Park Rangers'' profils] {{en ikona}} * [http://www.skysports.com/football/player/0,19754,11711_266259,00.html ''Sky Sports'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110805131723/http://www.skysports.com/football/player/0,19754,11711_266259,00.html |date={{dat|2011|08|05||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorsks/ Profile at the Latvijas Futbola federācijas profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722064122/http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorsks/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} * [http://www.football.co.uk/blackpool/players/kaspars_gorkss_121808.shtml ''Football.co.uk'' profils] {{en ikona}} * {{twitter|EsUnPiens}} * [http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorkss/ LFF profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110808121240/http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorkss/ |date={{dat|2011|08|08||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas gada labākais futbolists]] | periods = 2009—2010 | pirms = [[Andris Vaņins]] | pēc = [[Aleksandrs Cauņa]] }} {{S-sports}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kapteinis | periods = 2010—2017 | pirms = [[Vitālijs Astafjevs]] | pēc = [[Andris Vaņins]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Gorkšs, Kaspars}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:FK Ventspils spēlētāji]] [[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Ergotelis spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]] [[Kategorija:Prāgas "Dukla" spēlētāji]] 0ggkb3y78sgxpcrh7w8nwo8m40q18oy 0 26038 4538834 4519773 2026-10-23T07:35:16Z Kikos 3705 4538834 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Ālande}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Åland'' | pilnais_valsts_nosaukums = Olande | valsts_nosaukums = Åland | karoga_attēls = Flag of Åland.svg | karoga_nosaukums = Karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Åland 3.svg | ģerboņa_nosaukums = Ģerbonis | ģerboņa_platums = | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Ålänningens sång]]'' | kartes_attēls = Ahvenanmaa_in_Finland.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Mariehamna]] | latd=60 | latm=07 | latNS=N | longd=019 | longm=54 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[zviedru valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = autonoma [[Somija]]s [[lēne]] (administratīvā province) | valsts_galvas_tituls = [[Olandes premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva = [[Katrīna Šegrena]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | neatkarības_iegūšana = [[Autonomija]] | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = proklamēta | neatkarības_datums = 1920 | neatkarības_notikums2 = atzīta | neatkarības_datums2 = 1921¹ | platība_km2 = 13 324 | platība_rangs = | procenti_ūdens = 89 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2017 | iedzīvotāju_skaits = 29 489 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 18,36 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = [[$]] 1,563 miljardi | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = [[$]] 55 829 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,900 | HDI_gads = 2017 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = EET | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | domēns = .ax | tālsarunu_kods = 358 | piezīmes = | piezīme1 = pēc [[Ālandu krīze]]s atzina [[Tautu Savienība]] | piezīme2 = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = }} '''Olande''' ({{IPA2|:o.lan.de}}) jeb '''Ālandu Salas''' ({{val|sv|Åland}}, {{val|fi|Ahvenanmaa}}) ir autonoma, zviedrvalodīga [[Somija]]s [[lēne]] (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu [[arhipelāgs|arhipelāgu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] pašos dienvidos. Īpašu [[autonomija|autonomu]] statusu [[Tautu Savienība]] teritorijai piešķīra 1921. gadā pēc [[Ālandu krīze]]s. == Geogrāfija == Arhipelāga platums ziemeļu-dienvidu virzienā ir apmēram 130 km, tajā ietilpst 60 apdzīvotas [[sala]]s un vēl apmēram 6500 neapdzīvotas salas un [[šēra (sala)|šēras]]. Olande aizņem 1481 km² lielu teritoriju (kopā ar ūdeni&nbsp;— 13 324 km²), lielākais augstums virs jūras līmeņa ir 132 m. Lielākā no salām ir [[Olande (sala)|Olande]] (640 km²), tajā dzīvo ap 90% no salu 27 700 iedzīvotājiem. Salu galvaspilsēta ir [[Mariehamna]] (11 186 iedzīvotāji). === Klimats === Olande atrodas [[Mērenā josla|mērenajā joslā]]. [[Klimats]] Olandē ir mērens un vēss. == Administratīvais iedalījums == Administratīvā vienība ir [[komūna]]. Kopumā Olandē ir 16 komūnas. == Iedzīvotāji == Lielākā daļa salu iedzīvotāju ir [[Somijas zviedri]] un lieto [[zviedru valoda|zviedru valodu]] (25 592; 87,60%). Nākamās trīs izplatītākās valodas ir [[somu valoda|somu]] (1367; 4,68%), [[rumāņu valoda|rumāņu]] (383; 1,31%) un [[latviešu valoda]] (354; 1,21%).<ref name="asub">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pxnet2.stat.fi/PXWeb/pxweb/en/StatFin/StatFin__vrm__vaerak/statfin_vaerak_pxt_010.px/ |title=Population by language, 31 December 2016 |access-date={{dat|2018|07|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180719112223/http://pxnet2.stat.fi/PXWeb/pxweb/en/StatFin/StatFin__vrm__vaerak/statfin_vaerak_pxt_010.px/ |archivedate={{dat|2018|07|19||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Ziemeļvalstis]] {{Somija-aizmetnis}} {{Somijas vēsturiskās zemes}} {{Somijas lēnes}} {{Somijas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas lēnes]] [[Kategorija:Somijas salas]] [[Kategorija:Baltijas jūras salas]] [[Kategorija:Autonomi reģioni]] lgox0dqs0to4t7cvu14n46kz6snrvaa 4538842 4538834 2026-10-23T07:39:59Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Olande]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538842 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Ālande}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Åland'' | pilnais_valsts_nosaukums = Olande | valsts_nosaukums = Åland | karoga_attēls = Flag of Åland.svg | karoga_nosaukums = Karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Åland 3.svg | ģerboņa_nosaukums = Ģerbonis | ģerboņa_platums = | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Ålänningens sång]]'' | kartes_attēls = Ahvenanmaa_in_Finland.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Mariehamna]] | latd=60 | latm=07 | latNS=N | longd=019 | longm=54 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[zviedru valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = autonoma [[Somija]]s [[lēne]] (administratīvā province) | valsts_galvas_tituls = [[Olandes premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva = [[Katrīna Šegrena]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | neatkarības_iegūšana = [[Autonomija]] | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = proklamēta | neatkarības_datums = 1920 | neatkarības_notikums2 = atzīta | neatkarības_datums2 = 1921¹ | platība_km2 = 13 324 | platība_rangs = | procenti_ūdens = 89 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2017 | iedzīvotāju_skaits = 29 489 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 18,36 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = [[$]] 1,563 miljardi | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = [[$]] 55 829 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,900 | HDI_gads = 2017 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = EET | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | domēns = .ax | tālsarunu_kods = 358 | piezīmes = | piezīme1 = pēc [[Ālandu krīze]]s atzina [[Tautu Savienība]] | piezīme2 = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = }} '''Olande''' ({{IPA2|:o.lan.de}}) jeb '''Ālandu Salas''' ({{val|sv|Åland}}, {{val|fi|Ahvenanmaa}}) ir autonoma, zviedrvalodīga [[Somija]]s [[lēne]] (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu [[arhipelāgs|arhipelāgu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] pašos dienvidos. Īpašu [[autonomija|autonomu]] statusu [[Tautu Savienība]] teritorijai piešķīra 1921. gadā pēc [[Ālandu krīze]]s. == Geogrāfija == Arhipelāga platums ziemeļu-dienvidu virzienā ir apmēram 130 km, tajā ietilpst 60 apdzīvotas [[sala]]s un vēl apmēram 6500 neapdzīvotas salas un [[šēra (sala)|šēras]]. Olande aizņem 1481 km² lielu teritoriju (kopā ar ūdeni&nbsp;— 13 324 km²), lielākais augstums virs jūras līmeņa ir 132 m. Lielākā no salām ir [[Olande (sala)|Olande]] (640 km²), tajā dzīvo ap 90% no salu 27 700 iedzīvotājiem. Salu galvaspilsēta ir [[Mariehamna]] (11 186 iedzīvotāji). === Klimats === Olande atrodas [[Mērenā josla|mērenajā joslā]]. [[Klimats]] Olandē ir mērens un vēss. == Administratīvais iedalījums == Administratīvā vienība ir [[komūna]]. Kopumā Olandē ir 16 komūnas. == Iedzīvotāji == Lielākā daļa salu iedzīvotāju ir [[Somijas zviedri]] un lieto [[zviedru valoda|zviedru valodu]] (25 592; 87,60%). Nākamās trīs izplatītākās valodas ir [[somu valoda|somu]] (1367; 4,68%), [[rumāņu valoda|rumāņu]] (383; 1,31%) un [[latviešu valoda]] (354; 1,21%).<ref name="asub">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pxnet2.stat.fi/PXWeb/pxweb/en/StatFin/StatFin__vrm__vaerak/statfin_vaerak_pxt_010.px/ |title=Population by language, 31 December 2016 |access-date={{dat|2018|07|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180719112223/http://pxnet2.stat.fi/PXWeb/pxweb/en/StatFin/StatFin__vrm__vaerak/statfin_vaerak_pxt_010.px/ |archivedate={{dat|2018|07|19||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Ziemeļvalstis]] {{Somija-aizmetnis}} {{Somijas vēsturiskās zemes}} {{Somijas lēnes}} {{Somijas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas lēnes]] [[Kategorija:Somijas salas]] [[Kategorija:Baltijas jūras salas]] [[Kategorija:Autonomi reģioni]] [[Kategorija:Olande| ]] 3y1vo092a70m286gjeb93feo672x2so 0 31152 4538799 4538263 2026-10-23T05:35:42Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4538799 wikitext text/x-wiki '''20. oktobris''' ir gada 293. diena (294. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 72 dienas. == Vārda dienas == [[Leonīda]], [[Leonīds (personvārds)|Leonīds]] == Notikumi == * [[1210. gads]] — [[Romas pāvests|pāvests]] [[Inocents III]] apstiprināja [[Rīga]]s bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta]] un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] vienošanos par iekaroto zemju sadalīšanu. * [[1548. gads]] — dibināta [[Lapasa]], viena no [[Bolīvija]]s galvaspilsētām. * [[1803. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Senāts|Senāts]] ratificēja [[Luiziānas pirkums|Luiziānas pirkumu]], ar kuru ASV no [[Francija]]s nopirka plašu teritoriju [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. * [[1818. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste]] vienojās noteikt ASV un [[Kanāda]]s robežu pa 49. paralēli. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: ** atjaunota [[dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksme starp Rīgu un [[Maskava|Maskavu]]; ** [[Dienvidslāvija]]s partizāni un [[Sarkanā armija]] atbrīvoja [[Belgrada|Belgradu]]. * [[1955. gads]] — pirmo reizi izdota angļu rakstnieka [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Džona Ronalda Rūela Tolkīna]] triloģijas "[[Gredzenu pavēlnieks]]" otrā grāmata — "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās (romāns)|Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]". * [[1967. gads]] — [[Kalifornija]]s ziemeļos ASV videolentē uzfilmēts, iespējams, [[sniega cilvēks]]. * [[1971. gads]] — sabruka [[Nepāla]]s vērtspapīru birža. * [[1973. gads]]: ** [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]] atklāta [[Sidnejas operteātris|operteātra]] ēka; ** pieņemts pašreizējais [[Mali ģerbonis]]. * [[1982. gads]] — [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]], Maskavā, skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, pūlī tika nospiesti 66 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/si-diena-vesture-tragedija-luzniku-stadiona-maskava.a426463/|title=Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-20|language=lv}}</ref> * [[2010. gads]] — [[Dānija]]s pilsētā [[Herninga|Herningā]] atklāta daudzfunkcionālā arēna ''[[Jyske Bank Boxen]]''. * [[2020. gads]]: ** [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''[[COVID-19]]'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|40000000}}; ** [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[OSIRIS-APEX|OSIRIS-REx]]'' uz īsu brīdi nolaidās uz asteroīda [[101955 Bennu]] un savāca iežu paraugus, kas jānogādā uz Zemi 2023. gadā. == Dzimuši == * [[1554. gads]] — [[Bālints Balaši]] (''Balassi Bálint''), ungāru dzejnieks (miris 1594. gadā) * [[1623. gads]] — [[Kristofers Rens]] (''Christopher Wren''), angļu arhitekts (miris 1723. gadā) * [[1677. gads]] — [[Staņislavs Leščiņskis]] (''Stanisław Leszczyński''), Polijas karalis (miris 1766. gadā) * [[1749. gads]] — [[Aleksandrs Radiščevs]] (''Александр Радищев''), krievu publicists (miris 1802. gadā) * [[1784. gads]] — [[Lords Palmerstons]] (''Lord Palmerston''), britu politiķis (miris 1865. gadā) * [[1854. gads]] — [[Arturs Rembo]] (''Arthur Rimbaud''), franču dzejnieks (miris 1891. gadā) * [[1859. gads]] — [[Džons Djūijs]] (''John Dewey''), ASV filozofs (miris 1952. gadā) * [[1876. gads]] — [[Aleksandrs Faramons]] (''Alexandre Pharamond''), franču regbists (miris 1953. gadā) * [[1891. gads]] — [[Džeimss Čedviks]] (''James Chadwick''), angļu fiziķis (miris 1974. gadā) * [[1907. gads Latvijā|1907. gads]] — [[Aleksandrs Apsītis (radiokonstruktors)|Aleksandrs Apsītis]], latviešu radiokonstruktors (miris 1988. gadā) * [[1911. gads]] — [[Bernārs Zerfiss]] (''Bernard Zehrfuss''), franču arhitekts (miris 1996. gadā) * [[1917. gads]] — [[Žans Pjērs Melvils]] (''Jean-Pierre Melville''), franču kinorežisors un aktieris (miris 1973. gadā) * [[1923. gads]] — [[Otfrīds Preislers]] (''Otfried Preußler''), vācu rakstnieks (miris 2013. gadā) * [[1951. gads]] — [[Klaudio Ranjēri]] (''Claudio Ranieri''), itāļu futbolists un treneris * [[1955. gads]] — [[Tomass Ņūmens]] (''Thomas Newman''), amerikāņu komponists un diriģents * [[1956. gads]] — [[Denijs Boils]] (''Danny Boyle''), britu kinorežisors * [[1958. gads]]: ** [[Marks Kings]] (''Mark King''), angļu mūziķis ** [[Vigo Mortensens]] (''Viggo Mortensen''), ASV aktieris *[[1961. gads]] — [[Ians Rašs]] (''Ian Rush''), velsiešu futbolists * [[1963. gads]] — [[Žilija Pajeta]] (''Julie Payette''), Kanādas kosmonaute * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Gaidis Bērziņš]], Latvijas politiķis * [[1971. gads]] — ''[[Snoop Dogg]]'', ASV reperis un aktieris * [[1976. gads]] — [[Dens Foglers]] (''Daniel Fogler''). amerikāņu aktieris, komiķis un scenārists * [[1979. gads]] — [[Džons Krasinskis]] (''John Krasinski''), amerikāņu aktieris un kinorežisors == Miruši == * [[1740. gads]] — [[Kārlis VI]] (''Karl VI.''), Svētās Romas imperators (dzimis 1685. gadā) * [[1860. gads]] — [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)|Aleksandra Fjodorovna]] (''Александра Фёдоровна''), Krievijas imperatore-konsorte (dzimusi 1798. gadā) * [[1870. gads]] — [[Maikls Balfs]] (''Michael Balfe''), īru komponists (dzimis 1808. gadā) * [[1947. gads]] — [[Žilbērs Buņols]] (''Gilbert Bougnol''), franču paukotājs (dzimis 1866. gadā) * [[1950. gads]] — [[Henrijs Stimsons]] (''Henry L. Stimson''), ASV politiķis (dzimis 1867. gadā) * [[1964. gads]] — [[Herberts Hūvers]] (''Herbert Hoover''), 31. ASV prezidents (dzimis 1874. gadā) * [[1974. gads]] — [[Dāvids Oistrahs]] (''Давид Ойстрах''), PSRS vijolnieks (dzimis 1908. gadā) * [[1984. gads]] — [[Pols Diraks]] (''Paul Dirac''), britu fiziķis (dzimis 1902. gadā) * [[1987. gads]] — [[Andrejs Kolmogorovs]] (''Андрей Колмогоров''), krievu matemātiķis (dzimis 1903. gadā) * [[2011. gads]] — [[Muammars Kadāfi]] (''معمر القذافي''), Lībijas līderis (dzimis 1942. gadā) * [[2020. gads]] — [[Džeimss Randi]] (''James Randi''), Kanādas, ASV iluzionists un zinātniskais skeptiķis (dzimis 1928. gadā) * [[2021. gads]]: ** [[Arnis Cimdars]], latviešu politiķis (dzimis 1962. gadā) ** [[Mihājs Čīksentmihāji]] (''Csikszentmihalyi Mihaly''), ungāru izcelsmes ASV psihologs (dzimis 1934. gadā) ** [[Voldemārs Lobiņš]], latviešu aktieris (dzimis 1938. gadā) * [[2026. gads]] — [[Grigorijs Lučanskis]] (''Григорий Лучанский''), starptautisks ebreju izcelsmes uzņēmējs (dzimis 1945. gadā) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] 54dp7j906feqspna64yedt82wo5q6ge 0 33358 4538557 4232526 2026-10-22T12:02:42Z Jānis U. 198 4538557 wikitext text/x-wiki {{Gadsimts2|20}} '''20. gadsimts''' jeb '''XX gadsimts''' bija [[gadsimts]], kurš pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[mūsu ēra]]s {{Dat|1901|01|01}} un beidzās {{Dat|2000|12|31}}. 20. gadsimts [[cilvēce]]s vēsturē ir nozīmīgs daudzās [[joma|jomās]]. Šajā gadsimtā strauji pieauga cilvēku skaits uz planētas. Šī iemesla dēļ parādījās jauni [[izgudrojums|izgudrojumi]] un idejas [[tehnoloģija|tehnoloģiju]], [[medicīna]]s, [[socioloģija]]s, [[ideoloģija]]s un [[politika]]s nozarēs. Iespējams, ka tieši nākamajos desmit gados pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tehnoloģiskā attīstība cilvēces vēsturē ir bijusi visstraujākā, kāda jebkad ir bijusi. Šajā gadsimtā arī parādījušies jauni [[termins|termini]], kurus pirms tam nelietoja, piemēram, [[ideoloģija]], [[pasaules karš]], [[genocīds]], [[kodolkarš]] u.c. <center><gallery widths="330px" heights="190px" perrow="2"> World map 1914.jpg|Pasaules politiskā karte 1914. gadā.</br>(pirms Pirmā pasaules kara) World map 1935.png|Pasaules politiskā karte 1935. gadā. World map 1954.png|Pasaules politiskā karte pēc otrā pasaules kara 1954. gadā. (Political map of the world). LOC 2001620596.jpg|Pasaules politiskā karte 2000. gadā. </gallery></center> == 20. gadsimta kari == [[Attēls:WWImontage.jpg|250px|thumb|Pirmais pasaules karš]] * [[Angļu-Būru karš]] ([[1899]]—[[1902]]) * [[Krievijas—Japānas karš]] ([[1904]]—[[1905]]) * [[Balkānu kari]] ([[1912]]—[[1913]]) * [[Pirmais pasaules karš]] ([[1914]]—[[1918]]) * [[Latvijas brīvības cīņas]] ([[1918]]—[[1920]]) * [[Spānijas pilsoņu karš]] ([[1936]]—[[1939]]) * [[Otrais pasaules karš]] ([[1939]]—[[1945]]) * [[Indijas-Pakistānas karš (1947–1948)|Indo-Pakistānas karš]] ([[1947]]–[[1948]]) * [[Korejas karš]] ([[1950]]—[[1953]]) * [[Vjetnamas karš]] ([[1961]]—[[1973]]) * [[Sešu dienu karš]] ([[1967]]) * [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karš]] ([[1979]]—[[1989]]) * [[Irānas—Irākas karš]] ([[1980]]—[[1988]]) * [[Folklendu karš]] ([[1982]]) * [[Libānas karš (1982)]] ([[1982]]) * [[Dienvidslāvijas kari]] ([[1991]]—[[2001. gads|2001]]) * [[Kargilas karš]] ([[1999]]) == 20. gadsimta galvenie izgudrojumi un atklājumi == {{columns |width=300px |col1= * [[1900]]: ** [[Epinefrīns]] ([[adrenalīns]]) ** [[Cepelīns (gaisa kuģis)|Cepelīns]] * [[1901]]: ** [[Hromatogrāfija]] ** [[Dzīvsudraba tvaiku lampa]] ** [[Vienreizējas lietošanas žiletes asmens]] ** [[Putekļsūcējs]] * [[1902]]: ** [[Kondicionieris]] ** [[Ugunsdzēsības putas]] ** [[Ostvalda process]] ** [[Neona lampa]] ** [[Radiotelefons]] ** [[Viskoze]] (celulozes ksantogenāts) * [[1903]]: ** [[Lidmašīna]] ** [[Motorkuģis]] ** [[Elektrokardiogrāfs]] * [[1904]]: ** [[Tvaika turbīna]] ** [[Traktors]] * [[1905]]: ** [[Elektriskais seismometrs]] * [[1906]]: ** [[Hidrolokators]] * [[1907]]: ** [[Helikopters]] ** [[Mononātrija glutamāts]] ** [[Veļas mazgājamā mašīna]] * [[1908]]: ** [[Celofāns]] ** [[Geigera skaitītājs]] ** [[Žirokompass]] ** [[Hābera process]] * [[1909]]: ** [[Bakelīts]] * [[1910]]: ** [[Aviācijas bāzeskuģis]] ** [[Tiamīns]] (B₁ vitamīns) ** [[Zobu breketes]] ** [[Neona apgaismojums]] * [[1911]]: ** [[Hidroplāns]] * [[1912]]: * [[Supravadītspēja]] * [[1913]]: ** [[Krūšturis]] ** [[Krustvārdu mīkla]] ** [[Radio uztvērējs]] ** [[Nerūsošais tērauds]] * [[1914]]: ** [[Šķidrās degvielas raķetes]] ** [[Stratēģiskais bumbvedējs]] ** [[Tanks]] * [[1915]]: ** [[Ķīmiskie ieroči]] * [[1916]]: ** [[Tomsona automāts]] * [[1918]]: ** [[Kvarca rezonators]] * [[1921]]: ** [[Melu detektors]] * [[1922]]: ** [[Radars]] ** [[Absorbcijas refrižerators]] * [[1923]] ** [[Dīzeļlokomotīve]] ** [[Skaņu filma]] ** [[Vēja tunelis]] ** [[Ksenona zibspuldze]] |col2= * [[1924]]: ** [[Automātiskās stelles]] * [[1925]]: ** [[Televīzija]] * [[1926]]: ** [[Aerosola baloniņš]] * [[1927]]: ** [[Gaismas diode]] ** [[Mehāniskais kokvilnas plūcējs]] * [[1928]]: ** [[Antibiotikas]] * [[1929]]: ** [[Kineskops]] * [[1931]]: ** [[Ikonoskops]] * [[1932]]: ** [[Radioteleskops]] * [[1935]]: ** [[Spektrometrs]] * [[1937]]: ** [[Reaktīvais dzinējs]] ** [[Neilons]] * [[1938]]: ** [[Lodīšu pildspalva]] ** [[Kserogrāfija]] ** [[LSD]] * [[1939]]: ** [[Turboreaktīvais dzinējs]] ** [[Bankomāts]] * [[1941]]: ** [[Dators]] * [[1942]]: ** [[Kodolreaktors]] ** [[Zemūdens naftas cauruļvads]] * [[1944]]: ** [[Elektronu spektrometrs]] * [[1945]]: ** [[Mikroviļņu krāsns]] ** [[Atombumba]] ** [[Kodolieroči]] * [[1946]] ** [[Bikini]]: * [[1947]] ** [[AK-47]] ** [[Kabatas kalkulators]] ** [[Tranzistors]] ** [[Polaroīdā kamera]] * [[1948]]: ** [[Hologrāfija]] * [[1950]]: ** [[Kredītkarte]] * [[1951]] ** [[Kontracepcijas tabletes]] * [[1952]]: ** [[Oglekļa nanocaurulītes]] ** [[Diskete]] ** [[Optiskās šķiedras]] ** [[Drošības spilvens]] * [[1953]] ** [[Medicīniskā ultrasonogrāfija]] ** [[Ūdeņraža bumba]] * [[1954]] ** [[Atomelektrostacija]] ** [[Kalkulators]] ** [[Radara lielgabals]] ** [[Mākslīgais dimants]] * [[1956]]: ** [[Digitālais pulkstenis]] ** [[Videokasešu ierakstītājs]] |col3= * [[1957]]: ** [[Digitālais sintezators]] ** [[Zemes mākslīgais pavadonis]] ** [[Starpkontinentālās ballistiskās raķetes]] ** [[Mākslīgais pavadonis]] ** [[Kosmodroms]] * [[1958]]: ** [[Integrālā shēma]] * [[1959]] ** [[Atomledlauzis]] ** [[Drošības josta]] ** [[Kosmosa zonde]] * [[1960]]: ** [[Lāzers]] * [[1961]]: ** [[Optiskais disks]] * [[1962]]: ** [[3D hologrāfija]] * [[1963]]: ** [[Datorpele]] * [[1964]]: ** [[Plazmas dzinējs]] * [[1967]]: ** [[Kosmosa tualete]] ** [[Drošības spilvens]] * [[1968]]: ** [[Videospēļu konsole]] ** [[Virsskaņas transports]] * [[1969]]: ** [[Digitālā fotogrāfija]] ** [[Video kasete]] * [[1971]]: ** [[Kosmosa stacija]] ** [[Elektroniskais pasts]] ** [[Karaoke]] ** [[Šķidro kristālu displejs]] ** [[Mikroprocesors]] ** [[Videokasešu ierakstītājs]] * [[1972]]: ** [[Tomogrāfs]] * [[1973]]: ** [[Ģenētiski pārveidots organisms]] ** [[Personālais dators]] * [[1974]]: ** [[Rubika kubs]] ** [[Hibrīdais transportlīdzeklis]] * [[1975]]: ** [[Ciparkamera]] * [[1977]]: ** [[Mobilais tālrunis]] ** [[Kredītkartes lieluma kalkulators]] * [[1978]]: ** [[Kravas kosmosa kuģis]] * [[1980]] ** [[Kompaktdisks]] * [[1982]] ** [[Mākslīgā sirds]] ** [[Videokamera]] ** [[Kabatas televizors]] ** [[Plakana paneļa displejs]] * [[1983]]: ** [[Internets]] ** [[Krāsainais LCD televizors]] ** [[Pārnēsājamais CD atskaņotājs]] * [[1984]]: ** [[Tetris]] * [[Augsttemperatūras supravadītspēja]] (1986) * [[Internets]] (1991) * [[Klonēšana]] (1997) }} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:20. gadsimts| ]] [[Kategorija:Gadsimti]] sneito08em98uo37ht9bxuyuovri334 0 35696 4538798 4502835 2026-10-23T05:35:00Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4538798 wikitext text/x-wiki '''8. februāris''' ir gada 39. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 326 (327 garajā gadā) dienas. == Vārda dienas == [[Aldona]], [[Česlavs]] == Notikumi == * [[1725. gads]] — par [[Krievijas Impērija]]s ķeizarieni kļuva [[Katrīna I]]. * [[1826. gads]] — par [[Argentīna]]s pirmo prezidentu kļuva [[Bernardino Rivadāvija]]. * [[1849. gads]] — dibināta [[Romas Republika (1849.)|Jaunā Romas Republika]]. * [[1904. gads]] — negaidīts [[Japāna|japāņu]] torpēdu uzbrukums [[Portartūra]]i [[Ķīna|Ķīnā]] izprovocēja [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]]. * [[1924. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nevada]]s štatā pirmoreiz valsts vēsturē [[Gī Jons|tika izpildīts]] nāvessods, izmantojot gāzi. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Gvadalkanala]]s kaujā ASV spēki pieveica japāņus. * [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Daugavpils|Daugavpilī]] reģistrēta [[Latvija|Latvijā]] viszemākā gaisa temperatūra (-43,2&nbsp;°C) kopš mērījumu sākuma. * [[1963. gads]] — ASV pilsoņu ceļojumu, finanšu un komerciālie darījumi ar [[Kuba|Kubu]] tika pasludināti par nelegāliem. * [[1974. gads]]: ** pēc 84 kosmosā pavadītām dienām pirmā ASV [[orbitālā stacija|orbitālās stacijas]] ''[[Skylab]]'' apkalpe atgriezās uz Zemes. ** notika militārais apvērsums [[Burkinafaso|Augšvoltā]]. * [[1992. gads]] — [[Albērvila|Albērvilā]], [[Francija|Francijā]] tika atklātas [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[1993. gads]] — par [[Čehija]]s valūtu tika ieviesta [[Čehijas krona]], nomainot [[Čehoslovākijas kronu]]. * [[2001. gads Latvijā|2001. gads]] — [[TV3 Latvija]] saņēma nacionālās apraides licenci. * [[2002. gads]] — [[Soltleiksitija|Soltleiksitijā]], ASV tika atklātas [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]]. * [[2005. gads]]: ** [[Dānija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Anderss Fogs Rasmusens|Andersa Foga Rasmusena]] vadītā centriski labēja koalīcija. ** [[Izraēla]] un [[Palestīna]] noslēdza pamieru. * [[2006. gads]] — sākās krīze [[Austrumtimora|Austrumtimorā]]: 404 kareivji atstāja kazarmas. == Dzimuši == * [[1819. gads]] — [[Džons Raskins]] (''John Ruskin''), angļu mākslas un sociālais kritiķis, rakstnieks un dzejnieks (miris 1900. gadā) * [[1820. gads]] — [[Viljams Šērmens]] (''William Sherman''), amerikāņu ģenerālis (miris 1891. gadā) * [[1828. gads]] — [[Žils Verns]] (''Jules Verne''), franču rakstnieks (miris 1905. gadā) * [[1834. gads]] (pēc [[vecā un jaunā stila datumi|v.s.]] {{dat||1|27}}) — [[Dmitrijs Mendeļejevs]] (''Дмитрий Менделеев''), krievu ķīmiķis (miris 1907. gadā) * [[1871. gads]] — [[Andrievs Niedra]], latviešu politiķis (miris 1942. gadā) * [[1878. gads]] — [[Martīns Būbers]] (''Martin Buber''), ebreju filozofs (miris 1965. gadā) * [[1880. gads]] — [[Francis Marks]] (''Franz Marc''), vācu mākslinieks (miris 1916. gadā) * [[1914. gads]] — [[Bills Fingers]] (''Bill Finger''), amerikāņu komiksu rakstnieks (miris 1974. gadā) * [[1923. gads Latvijā|1923. gads]] — [[Ēvalds Vilks]], latviešu rakstnieks (miris 1976. gadā) * [[1924. gads]] — [[Šarls Kostē]] (''Charles Coste''), franču riteņbraucējs (miris 2025. gadā) * [[1931. gads]] — [[Džeimss Dīns]] (''James Dean''), amerikāņu kinoaktieris (miris 1955. gadā) * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Aivars Ģipslis]], latviešu šahists (miris 2000. gadā) * [[1941. gads]] — [[Niks Nolte]] (''Nick Nolte''), amerikāņu aktieris * [[1945. gads]] — [[Grigorijs Lučanskis]] (''Григорий Лучанский''), starptautisks ebreju izcelsmes uzņēmējs (miris 2026. gadā) * [[1949. gads]] — [[Nilss Arestrups]] (''Niels Arestrup''), franču aktieris, kinorežisors un scenārists (miris 2024. gadā) * [[1955. gads]] — [[Džons Grišams]] (''John Grisham''), ASV rakstnieks * [[1966. gads]] — [[Hristo Stoičkovs]] (''Христо Стоичков''), bulgāru futbolists un treneris * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Vita Vārpiņa]], latviešu aktrise un uzņēmēja * [[1971. gads]] — [[Andruss Vērpalu]] (''Andrus Veerpalu''), igauņu distanču slēpotājs * [[1987. gads]] — [[Karolīna Kostnere]] (''Carolina Kostner''), itāļu daiļslidotāja * [[1994. gads]] — [[Hakans Čalhanoglu]] (''Hakan Çalhanoğlu''), turku futbolists * [[1995. gads]] — [[Jozua Kimmihs]] (''Joshua Kimmich''), vācu futbolists * [[2003. gads]] — [[Liams Delaps]] (''Liam Delap''), angļu futbolists == Miruši == * [[1296. gads]] — [[Pšemisls II Pjasts|Pšemisls II]] (''Przemysł II''), Polijas karalis (dzimis 1257. gadā) * [[1587. gads]] — [[Marija I Stjuarte|Marija I]] (''Mary I''), Skotijas un Francijas karaliene (dzimusi 1542. gadā) * [[1676. gads]] — [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs I]] (''Алексей Михайлович''), Krievijas cars (dzimis 1629. gadā) * [[1696. gads]] — [[Ivans V Romanovs|Ivans V]] (''Иван V''), Krievijas cars (dzimis 1666. gadā) * [[1725. gads]] — [[Pēteris I]] (''Пётр I''), Krievijas pirmais imperators (dzimis 1672. gadā) * [[1921. gads]] — [[Pjotrs Kropotkins]] (''Пётр Кропоткин''), krievu anarhists (dzimis 1842. gadā) * [[1935. gads]] — [[Makss Lībermanis]] (''Max Liebermann''), vācu gleznotājs (dzimis 1847. gadā) * [[1945. gads]] — [[Italo Santelli]] (''Italo Santelli''), itāļu paukotājs (dzimis 1866. gadā) * [[1948. gads]] — [[Gustavs Šufts]] (''Gustav Schuft''), grieķu sporta vingrotājs (dzimis 1876. gadā) * [[1957. gads]] — [[Valters Bote]] (''Walther Bothe''), vācu fiziķis (dzimis 1891. gadā) * [[1957. gads]] — [[Džons fon Neimans]] (''John von Neumann''), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1903. gadā) * [[1959. gads]] — [[Daniels Subērāns]] (''Daniel Soubeyran''), franču airētājs (dzimis 1875. gadā) * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Aleksandrs Čaks]], latviešu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1901. gadā) * [[1999. gads]] — [[Airisa Mērdoka]] (''Iris Murdoch''), īru rakstniece un filozofe (dzimusi 1919. gadā) * [[2002. gads]] — [[Ziziņu]] (''Zizinho''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1921. gadā) * [[2007. gads]] — [[Anna Nikola Smita]] (''Anna Nicole Smith''), ASV modele (dzimusi 1967. gadā) * [[2021. gads]] — [[Žans Klods Karjērs]] (''Jean-Claude Carrière''), franču rakstnieks, kinoscenārists un kinoaktieris (dzimis 1931. gadā) * [[2023. gads]]: ** [[Bērts Bekaraks]] (''Burt Bacharach''), ASV mūziķis (dzimis 1928. gadā) ** [[Miroslavs Blaževičs]] (''Miroslav Blažević''), Horvātijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Vitālijs Ļevčenkovs]], Latvijas šahists (dzimis 1949. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Aldona Cinīte]], latviešu bioloģe, zinātniece un rakstniece (dzimusi 1937. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Irākas revolūcijas diena ([[Irāka]]) * Krievijas zinātnes diena ([[Krievija]]) * Slovēnijas kultūras diena ([[Slovēnija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Februāris]] 5v5kc3nrhe4qvq03cjcu3v5ktib53ge 0 39044 4538781 4122701 2026-10-22T23:12:14Z ~2026-56806-88 152258 izlabota drukas kļūda 4538781 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Gariem līdzi | attēls = Spirited_Away_poster.JPG | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = 千と千尋の神隠し | žanrs = | režisors = [[Hajao Mijadzaki]] | producents = [[Tošio Sudzuki]] | scenārija autors = [[Hajao Mijadzaki]] | galvenajās lomās = * [[Rumi Hīragi]] * [[Miju Irino]] * [[Mari Natsuki]] * [[Takaši Naito]] * [[Jasuko Savaguči]] | mūzika = [[Džo Hisaiši]] | operators = [[Atsuši Okui]] | montāža = [[Takeši Sejama]] | studija = | izplatītājs = [[Toho]] | izdošanas laiks = {{dat|2001|7|27}} | ilgums = 125 min | valsts = {{JAP}} | valoda = [[japāņu valoda|japāņu]] | budžets = [[Japānas jena|¥]] 1 900 000 000 | ienākumi = [[ASV dolārs|$]] 330 000 000 | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0245429 }} '''"Gariem līdzi"''' (千と千尋の神隠し, ''Sen to Chihiro no Kamikakushi'') ir [[2001. gads|2001]]. gada [[Japāna|japāņu]] studijas [[Studio Ghibli]] [[anime]], kuras režisors un scenārists ir Hajao Mijadzaki. "Gariem līdzi" ir ieguvusi vairākus apbalvojumus, tā bija otrā [[animācija|animācijas filma]] un pirmā [[anime]], kas saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]". 2016. gada [[BBC 100 labākās 21. gadsimta filmas|BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu]] sarakstā "Gariem līdzi" ierindojās 4. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20160819-the-21st-centurys-100-greatest-films|title=The 21st Century’s 100 greatest films|website=www.bbc.com|access-date=2024-04-21}}</ref> == Sižets == {{filmas satura brīdinājums}} Pašā filmas sākumā desmit gadus vecā Čihiro ar savu ģimeni brauca uz savām jaunajām mājām [[Točinoki]], [[Japāna|Japānā]]. Kad meitenes tēvs novirzījās no ceļa, viņi nolēma pārbaudīt mistisko tuneli, pie kura nejauši bija nokļuvuši. Ģimene izgāja cauri šim tunelim un nokļuva tukšā atpūtas parkā. Vecāki atrada pilnu stalli ar ēdieniem. Viņi sāka ēst visu pēc kārtas, līdz zaudēja kontroli. Čihiro brīdināja viņus, lai viņi pārtrauc ēst. Čihiro tikmēr pastaigājās pa parku un viņa ievēroja lielu māju. Tad parādījās zēns un brīdināja, lai Čihiro bēg no šejienes prom pirms tumsas. Čihiro ātri skrēja atpakaļ uz stalli, bet tur atrada savus vecākus, kas bija jau pārvērsti par cūkām. Kad sākās tumsa, tad parkā parādījās gari un Čihiro sāka bēgt prom. Viņa skrēja uz lielās mājas pusi pāri tiltam un atkal satika to pašu puisi. Un tad viņš atklāja savu vārdu - Haku. Haku lika viņai aiziet pie kurinātāja, lai pieteiktos darbā, jo tā bija vienīgā iespēja netikt pārvērstai vai citādi izmantotai rēgu pasaulē. Čihiro aizgāja pie kurinātāja Kamadži, un prasīja darbu. Kamadži atteicās viņai dot darbu, bet aizsūtīja viņu augšstāvā pie raganas Jubabas. Čihiro līdz liftam aizveda meitene vārdā Lina. Jubaba iedeva viņai darbu, bet noņēma simbolus no viņas vārda. Čihiro jaunais vārds tagad ir Sena. Nākamajā rītā Haku aizveda Senu pie saviem vecākiem, kuri vairs neatcerējās, ka bijuši cilvēki. Sena centās atcerēties savu veco vārdu, bet viņai tas neizdevās, kamēr Haku neparādīja kartīti ar viņas vārdu. Haku brīdināja, lai viņa neaizmirst savu vārdu, citādāk viņa nenokļūs mājās. Atgriežoties pirtī, Sena paskatījās atpakaļ un ieraudzīja aizlidojam pūķi. Tad viņa uzzināja, ka Haku ir pūķis. Pirmajā darba dienā Sena strādāja pirtī. Viņa ievēroja klusu garu ar masku, kuru sauc Kaonaši jeb Bezsejainais(No Face). Sena viņu ielaida pirtī, kā arī viņa nomazgāja ūdens garu, kurš par atalgojumu iedeva maģiskas dziedniecības zālītes. Nākamajā rītā Sena pamodās un ievēroja, ka visi ir pazuduši. Kaonaši, apēdot vardei līdzīgo strādnieku, ieguva balsi, un visus pārsteidza ar zeltu, kuru viņš veido no tukša gaisa. Pirts ārpusē Sena ieraudzīja balto pūķi, Haku, kuram uzbruka putnam līdzīgi radījumi no papīra. Viņa atvēra durvis, ļaujot Haku ielidot iekšā. Ievainotais Haku ielidoja Jubabas istabā, kas bija augšstāvā. Sena skrēja viņam palīdzēt, bet viens putns no papīra pielīmējās uz viņas muguras. Sena pa ceļam satika Kaonaši, kurš piedāvāja viņai [[zelts|zeltu]]. Kaonaši sākās histērija. Sena atrada Haku bezsamaņā. Papīra putns, kurš pielīmējās pie Senas muguras, pārvērtās par Jubabas dvīņu māsu Zenibu. Zeniba sekoja Haku tāpēc, ka viņš bija nozadzis viņas Zelta Zīmogu. Zeniba no dusmām Bohu (Jubabas mazuli) pārvērta par peli, bet Jubabas harpiju par kolibri. Tad pamodās Haku, un viņš iznīcināja papīra putnu, līdz ar to izgaisa Zeniba. Haku un Sena nokrita kurinātuvē. Kamadži Senai pateica, ka Haku asiņo no iekšpuses. Sena Haku iedeva gabaliņu dziedniecisko zālīšu, kuru ieguva no upes gara. Haku izvēma Zelta Zīmogu, kuru bija nozadzis no Zenibas. Haku atkal parādījās atmiņa. Sena nolēma Zenibai atdot zelta zīmogu. Kamadži viņai iedeva vilciena biļetes, lai nokļūtu pie Zenibas. Pa ceļam, dodoties uz vilcienu, Sena sastapa Kaonaši, kurš terorizēja pirti. Sena viņam iedeva gabaliņu no dziednieciskajām zālītēm. Viņš palika dusmīgs uz Senu un sāka viņu ķert,bet, ķerot Senu, viņš sāka vemt ārā cilvēkus un priekšmetus, kurus bija apēdis. Zaudējot savu svaru un izmēru, viņš sāka arī kārtīgāk domāt. Sena, Boha, Kaonaši un kolibri iekāpa vilcienā. Viņi visi brauca pie Zenibas. Tikmēr Haku aizgāja pie Jubabas un sarunāja, ka atgūs viņas mazuli, bet pretī Jubabai Sena būs jāatgriež reālajā pasaulē. Kad Sena nokļuva pie Zenibas, viņa lūdza, lai piedod Haku par to, ka viņš nozadzis Zelta Zīmogu. Zeniba pateica, ka Jubaba Haku bija ieslodzījusi lāstu, lai viņa viņu varētu kontrolēt. Kaonaši palika dzīvot pie Zenibas. Haku jau bija atlidojis pūķa formā pēc Senas, lai aizvestu atpakaļ viņu un Jubabas mazuli. Lidojot Sena atceras, ka viņa agrā bērnībā iekrita [[upe|upē]], un viņu izglāba upes gars. Viņa tagad atcerējās, ka šo upi sauca par Kohaku Upi. Viņa pavēstīja Haku, ka viņš esot bijis šīs upes gars, un tas bija viņš, kas viņu izglāba. Haku pūķa forma izgaisa un viņš krītot viņai pateica, ka stāsts par Kohaku Upi ir patiesība. Tagad arī Haku to atcerējās. Viņš viņai pateica, ka viņa upe ir izpostīta, un viņa gars tur nevar atgriezties. Kā arī Sena atcerējās savu vārdu, Čihiro. Čihiro un Haku nolaidās pirtī, un priekšā jau stāvēja Jubaba ar nelielu cūku grupu. Jubaba atguva savu mazuli īstajā formā un deva iespēju Čihiro atgriezties mājās. Jubaba lūdza Čihiro, lai atmin kuras no cūkām ir viņas vecāki. Čihiro pārbaudīja cūkas un secināja, ka neviena no cūkām nav viņas vecāki. Tā Čihiro lauza līgumu un viņai bija ļauts atgriezties reālajā pasaulē. Ejot uz tuneli, Čihiro satika savus vecākus, un viņa izgāja cauri tunelim neatskatīdamās. Nokļūstot reālajā pasaulē, Čihiro lēnām sāka zaudēt atmiņas par rēgu pasauli. Čihiro dzīve aizgāja normālās sliedēs. == Tēli == * '''Čihiro Ogino / Sen''' ({{val|ja|荻野千尋, Ogino Chihiro}}) — 10 gadus veca meitene. Viņa ir filmas galvenā varone. Čihiro un viņas ģimene pārvācas uz dzīvi citā pilsētā, bet nokļūst garu pasaulē. Piedzīvojumiem turpinoties, Čihiro no slinkas meitenes pārvēršas par strādīgu, izpalīdzīgu un optimistisku meiteni. Jubaba nomainīja viņas vārdu uz "Sena" (千, sen, tulk. "tūkstotis"). * '''Haku / Nigihajami Kohaku Nuši''' ({{val|ja|ハク / ニギハヤミコハクヌシ, Haku / Nigihayami Kohaku Nushi}}) — jauns puisis, kurš palīdzēja Čihiro, lai viņa neiekļūtu nepatikšanās un netiktu pārvērsta par cūku. Haku strādā pie Jubabas, pildot dažādas misijas. Viņam ir iespēja lidot un pārvērsties par pūķi. Sena atcerējās, ka viņa agrā bērnībā iekrita upē, un viņu izglāba upes gars. Sena atcerējās, ka šo upi sauca par Kohaku. Viņa pavēstīja Haku, ka viņš esot bijis šīs upes gars, un tas bija viņš, kas viņu izglāba. Jubaba noņēma viņam atmiņu, lai viņš neatcerētos notikumus, kas notikuši pirms tam. * '''Jubaba''' ({{val|ja|湯婆婆, Yubaba}}) — veca ragana ar necilvēcīgi lielu galvu un degunu. Viņa ir atbildīga par pirti, kurā jāmazgā apmeklētāji. Viņa noņēma simbolus no Čihiro vārda. Jubabai ir gigantisks mazulis, kā arī viņai ir dvīņu māsa Zeniba. Jubabai interesē tie apmeklētāji, kuri dod daudz naudas. Kad viņai pazuda mazulis, pirmais, ko viņa pamanīja bija tas, ka pazudis [[zelts]]. * '''Kamadžī''' ({{val|ja|釜爺, Kamajii}}) — vecs vīrs ar sešām rokām, kurš strādā pirts kurinātuvē. Ar viņu strādā daudzi Susuvatariji (ススワタリ, Susuwatari), kuri krāsnī nes ogles. Viņam ir liels kabinets un tajā atrodas daudz dažādu zāļu. Viņš bija pirmais, kuram Sena prasīja darbu, bet viņš viņai to noraidīja, un nosūtīja viņu pie Jubabas kopā ar Linu. * '''Kaonaši''' ({{val|ja|カオナシ, Kaonashi}}) — gars, kuram iepatikās Čihiro. Čihiro ielaida viņu pa sānu durvīm. No sākuma viņš ir dīvains, maskēts gars. Kaonaši ir ļoti vientuļš, un viņš savas emocijas pārvērš priekšmetos. Viņš visiem sāka dot zeltu par ēdienu un citām ērtībām. Tad viņš kļuva par nekontrolējamu briesmoni, kas sāka ēst visus pēc kārtas, pat pirts darbiniekus. Beigās viņš palika pie Zenibas, kā palīgs darbos. * '''Lina''' ({{val|ja|リン, Lin}}) — pirts strādniece, kura rūpējas par Čihiro. No sākuma viņa dusmojās uz Čihiro, un teica, ka viņa ir nekam nederīga. Beigās viņa ļoti priecājās pa Čihiro panākumiem un palīdzēja nokļūt mājās. * '''Zeniba''' ({{val|ja|銭婆, Zeniba}}) — Jubabas dvīņu māsa un sāncense. Pirmo reizi Čihiro viņu satika, kad Haku nozaga no viņas maģisko Zelta Zīmogu. Zeniba izskatās tieši tāpat kā Jubaba - ar necilvēcīgi lielu degunu un galvu. Viņa pateica Čihiro, lai viņa viņu sauc par vecomāti. Viņa piedeva Haku par to, ka viņš nozaga Zelta Zīmogu, jo tajā brīdī viņš bija Jubabas varā. Vēlāk viņa paņēma Kaonaši par palīgu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Spirited Away|Gariem līdzi}} {{Filmu ārējās saites}} * {{ann|anime|377}} {{Hajao Mijadzaki}} {{Labākā animācijas filma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2001. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Anime filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas animācijas filmas]] [[Kategorija:Hajao Mijadzaki filmas]] t2ch4ol5s48kf4ygkux1hezmo8s38n3 0 44750 4538878 4091672 2026-10-23T08:27:42Z Kikos 3705 4538878 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Aukštojs | Nosaukums2 = ''Aukštojas'' | Photo = Aukštojo kalnas - panoramio (1).jpg | Photo size = | Paraksts = Skatu tornis Aukštojā | karte = Lietuva#Viļņas rajons | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 54 |latm = 31 |lats = 37 |latNS = N |longd = 25 |longm = 37 |longs = 32 |longEW = E | Augstums = 293,8 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{LTU}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Medininku augstiene]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Aukštojs''' ({{val|lt|Aukštojas}} jeb ''Aukštasis kalnas'') ir [[Lietuva]]s augstākais punkts virs jūras līmeņa.<ref>[http://www.delfi.lt/archive/article.php?id=9616312 Lietuvoje — naujas aukščiausias kalnas — DELFI Žinios<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Kalns atrodas [[Medininku augstiene|Medininku augstienē]] ap 24 km uz dienvidaustrumiem no Lietuvas galvaspilsētas [[Viļņa]]s, netālu no [[Baltkrievija]]s robežas. 2004. gadā [[Viļņas Gedimina Tehniskā Universitāte|Viļņas Gedimina Tehniskās Universitātes]] speciālisti noteica precīzu šīs virsotnes augstumu, kas ir 293,84 m. Līdz tam par Lietuvas augstāko virsotni tika uzskatīts [[Jozapines kalns]] ({{val|lt|Juozapinė}}), kura augstums ir tikai nedaudz mazāks kā Aukštojam — 292,7 m. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas kalni]] mopualcfze338ijwhpw50quw1reudu7 14 57269 4538813 2013682 2026-10-23T06:21:55Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Indonēzijas kultūra]]; ±[[Kategorija:Indonēzija]]→[[Kategorija:Indonēzijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538813 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Archaeological sites in Indonesia}} [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi pēc valsts]] [[Kategorija:Indonēzijas vēsture|Arheoloģiskie]] [[Kategorija:Indonēzijas kultūra|Arheoloģiskie]] e6cyhp8zxisafs38qvm5uwwvz1fta0u 0 58202 4538746 4237224 2026-10-22T16:50:52Z Djsfmhk 152232 Pareizrakstības labojums 4538746 wikitext text/x-wiki '''Humanitārās zinātnes''' ir akadēmiskas nozares, kas pētī [[valoda|valodu]], [[kultūra|kultūru]], [[vēsture|vēsturi]], [[cilvēks|cilvēku]] kā sabiedrisku būtni, [[sabiedrība|sabiedrību]] un cilvēku kā [[vērtības|vērtību]] sabiedrībā.<ref>[http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=humanit%C4%81rs&id=941835&=&g=1 Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304131001/http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=humanit%C4%81rs&id=941835&=&g=1 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, Nacionālais Apgāds, 2002.</ref> Tās izmanto analītiskas un kritiskas metodes atšķirībā no vairuma [[dabaszinātnes|dabaszinātņu]] un [[sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]], kurās dominē empīriskas metodes. [[Attēls:Platon-2.jpg|thumb|Sengrieķu filosofa [[Platons|Platona]] biste]] Šo nozaru "specifika ir saistīta ar iespaida izvērtējumu uz kultūru, vērtību apliecinājumu, ekonomisko attīstību, sociālo mērķu sasniegšanu, nacionālās valodas nostiprināšanu u.c. Ja dabaszinātnēs pētījumu vērtē kā “patiess/aplams”, tehnoloģiski ir vai nav pielietojams, tad humanitārās un sociālās zinātnēs plašāk — nacionālai un [[kultūras identitāte]]i nepieciešams, vēsturisko patiesību atklājošs, konkrēto ekonomisko problēmu atrisinošs utt."<ref>[[Maija Kūle]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=128&Itemid=53 Par humanitāro un sociālo zinātņu specifiku.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150620083138/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=128&Itemid=53 |date={{dat|2015|06|20||bez}} }}</ref> Humanitāro zinātņu pamatnozares ir, piemēram, [[valodas|valodu studijas]], [[literatūra]], [[vēsture]], [[filosofija]] un [[reliģija]]. Apakšnozares ir, piemēram, [[antropoloģija]], [[reģionālās studijas]] (''area studies''), [[komunikācijas zinātnes]] un [[kulturoloģija]], kaut arī tās nereti tiek uzskatītas par sociālajām zinātnēm. Šīs nozares kļuva populāras [[Renesanse]]s laikā, kad sabiedrība aizvien vairāk sāka interesēties par cilvēku un tā iedabu. Arī [[mākslas]] parasti tiek uzskatītas par humanitāro zinātņu daļu. Tās ir [[tēlotāja māksla]]s (piemēram, [[glezniecība]], [[tēlniecība]]) un tēlojošās jeb izpildītājmākslas (piemēram, [[teātris]], [[deja]] un [[literatūra]]). == Humanitārās nozares == === Klasiskais jeb antīkais periods === [[Attēls:Homere.jpg|thumb|Sengrieķu dzejnieka [[Homērs|Homēra]] biste]] Rietumu akadēmiskajā tradīcijā par klasiskajām humanitārajām nozarēm runā saistībā ar antīko periodu [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūrās. Klasiskās studijas agrāk tika uzskatītas par humanitāro zinātņu stūrakmeņiem, taču [[20. gadsimts|20. gadsimta]] gaitā to nozīmība samazinājās. Tomēr klasiskā laikmeta idejām joprojām ir spēcīga ietekme uz tādām nozarēm kā filosofija un literatūra. Plašākā nozīmē par "klasiku" dēvē būtiskākos tekstus lielākajās senajās kultūrās. Citās lielākajās kultūrās par klasiku dēvētu [[Vēdas]] un [[Upanišadas]] Indijā, tekstus, par kuru autoriem tiek uzskatīti [[Konfūcijs]], [[Laodzi]] un [[Džuandzi]] Ķīnā un tādus tekstus kā [[Hammurapi likumi]] un [[poēma par Gilgamešu]] no [[Divupe]]s, kā arī [[Ēģipte|ēģiptiešu]] [[Mirušo grāmata]]. === Vēsture === {{Pamatraksts|Vēsture}} [[Vēsture]] kā zinātņu nozare pēta un apkopo [[informācija|informāciju]] par cilvēku sabiedrības pagātni, piemēram, pēta un interpretē [[cilvēks|cilvēku]] un [[sabiedrība]]s radītās lietas. Nereti tiek teikts, ka [[zināšanas]] par vēsturi ietver gan zināšanas par pagātnes notikumiem, gan spēju domāt par šiem notikumiem kopsakarā. Tradicionāli vēstures studijas tiek uzskatītas par daļu no humanitārajām zinātnēm. Tomēr mūsdienu akadēmiskajā izpratnē vēsture aizvien biežāk tiek klasificēta kā [[sociālās zinātnes|sociālā zinātne]], īpaši, kad tās uzmanības centrā ir hronoloģisks notikumu aplūkojums. === Valodas === {{Pamatraksts|Valoda}} Atsevišķu moderno un klasisko valodu studijas veido mūsdienu humanitāro zinātņu studiju mugurkaulu, bet zinātniskā pieeja valodu pētniecībā tiek dēvēta par [[valodniecība|valodniecību]], kas ir sociālā zinātne. Tā kā daudzas humanitārās nozares, piemēram, literatūra, vēsture un filosofija ir balstītas valodā, tad izmaiņām valodā var būt nozīmīga ietekme uz citām humanitārajām nozarēm. Arī [[literatūra]], kas ietver dažāda veida valodas lietojumu — prozas veidus (piemēram, [[romāns|romānu]]), [[dzeja|dzeju]], un [[dramaturģija|dramaturģiju]], atrodas mūsdienu humanitāro zinātņu virzības centrā. Vidusskolas un augstskolas līmeņa svešvalodu mācību programmās nereti ir iekļauti arī nozīmīgākie literatūras darbi, kas sarakstīti konkrētajā valodā kā arī pati valoda ([[gramatika]], vārdu krājums utt.). === Likumi === {{Pamatraksts|Likums}} Likums ikdienišķā nozīmē ir noteikums, kuram ar dažādu institūciju palīdzību var piespiest pakļauties.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Crimes Against Humanity|first=Geoffrey| last=Robertson| authorlink=Geoffrey Robertson|year=2006| publisher=Penguin|pages=90| isbn=9780141024639}}</ref> Ar to saistīta [[tiesību zinātne]]s nozare, kas iekļaujas gan sociālajās, gan humanitārajās zinātnēs, atkarībā no pētījuma mērķiem un uzdevumiem. Ne vienmēr iespējams piespiest ievērot likumus ar varas palīdzību — īpaši starptautisko attiecību gadījumos. Likums tiek dēvēts arī par "noteikumu sistēmu",<ref name="hhc">{{Grāmatas atsauce |last=Hart |first=H.L.A. |authorlink=H.L.A. Hart |title=The Concept of Law |url=https://archive.org/details/conceptoflaw0000unse |year=1961 |publisher=Oxford University Press |isbn=0-19-876122-8}}</ref> par "interpretējamu konceptu",<ref name="rdl">{{Grāmatas atsauce |last=Dworkin |first=Ronald |authorlink=Ronald Dworkin |title=Law's Empire |url=https://archive.org/details/lawsempire0000dwor |year=1986 |publisher=Harvard University Press |isbn=0674518365}}</ref> par "autoritāti"<ref name="jra">{{Grāmatas atsauce |last=Raz |first=Joseph |authorlink=Joseph Raz |title=The Authority of Law |url=https://archive.org/details/authorityoflawes0000razj |year=1979 |publisher=Oxford University Press}}</ref> taisnīguma ieviešanai, lai saskaņotu cilvēku savstarpējās intereses un pat par "pavēli, ko balsta draudi pielietot varu".<ref name="jap">{{Grāmatas atsauce |last=Austin |first=John |authorlink=John Austin (juridiskais filosofs) |title=The Providence of Jurisprudence Determined |year=1831 |publisher= |location= |isbn=}}</ref> Lai kā arī likumu dēvētu, tas darbojas kā viens no nozīmīgākajiem sabiedrību organizējošajiem spēkiem. Likumos praktiskā veidā izpaužas gandrīz visu sociālo un humanitāro zinātņu svarīgākās atziņas. Likumi ir cieši saistīti ar [[politika|politiku]], jo tos veido politiķi. Likumi ir arī cieši saistīti ar [[filosofija|filosofiju]], jo tos nosaka [[morāle|morāli]] un [[ētika|ētiski]] apsvērumi. Likumi var vēstīt daudz ko par [[vēsture|vēsturi]], jo tie veidojas un mainās laika gaitā. Likumi ir arī cieši saistīti ar [[ekonomika|ekonomiku]], jo tie nosaka kā slēgt līgumus, atlīdzināt kaitējumu, [[īpašuma tiesības]], [[darba tiesības]] un daudz ko citu, kam var būt ietekme uz sabiedrības labklājību. === Literatūra === {{Pamatraksts|Literatūra}} [[Attēls:First Folio.jpg|thumb|[[Viljams Šekspīrs|Šekspīrs]] ir vairāku angļu literatūras pazīstamāko darbu autors]] Jēdzienam "literatūra" var būt dažādas nozīmes — atkarībā no tā, kurš un kādā kontekstā šo jēdzienu lieto. Plašākā nozīmē par literatūru mēdz saukt jebkuru [[simbols|simboliskā]] veidolā paustu informāciju sākot no [[attēls|attēliem]] un [[skulptūra|skulptūrām]] līdz [[vēstule|vēstulēm]]. Šaurākā nozīmē jēdziens "literatūra" apzīmē mākslas veidu — [[daiļliteratūra|daiļliteratūru]] — šādā nozīmē par literatūru var domāt kā par stāstu, dzejoļu un lugu kopumu. Literatūra tiek iedalīta daiļliteratūrā, zinātniskajā literatūrā un [[publicistika|publicistikā]]. === Filosofija === {{Pamatraksts|Filosofija}} Tulkojumā no sengrieķu valodas vārds "filosofija" (''φιλοσοφία'') nozīmē "gudrības mīlestība" jeb "mīlestība pret zināšanām".<ref>[http://www.perseus.tufts.edu/cgi-bin/ptext?doc=Perseus%3Atext%3A1999.04.0057%3Aentry%3D%23111487 Philosophia, Henry George Liddell, Robert Scott, ''A Greek-English Lexicon'', at Perseus]<br />[http://www.etymonline.com/index.php?search=philosophy&searchmode=none Online Etymology Dictionary]<br />The definition of philosophy is: "1.orig., love of, or the search for, wisdom or knowledge 2.theory or logical analysis of the principles underlying conduct, thought, knowledge, and the nature of the universe". {{Grāmatas atsauce|title=Webster's New World Dictionary|edition=Second College}}</ref> Filosofija tradicionāli nodarbojusies ar [[loģika|loģiku]], [[ētika|ētiku]], [[metafizika|metafiziku]] un [[epistemoloģija|epistemoloģiju]]. Laika gaitā no tās atdalījās atsevišķas nozares, piemēram, [[fizika]] 17. gadsimtā, [[psiholoģija]] 19. gadsimtā un 20. gadsimtā [[mākslīgais saprāts|mākslīgā saprāta]] pētījumi un [[valodniecība]]. [[Imanuels Kants]] darbā "Tikumu metafizikas pamatprincipi" (''Grundlegung zur Metaphysik der Sitten'') ir norādījis, ka "sengrieķu filosofija bijusi iedalīta trīs zinātnēs: fizikā, ētikā un loģikā".<ref>[[Imanuels Kants|Kant, Immanuel]] "[http://www.4literature.net/Immanuel_Kant/Principles_of_Metaphysic_of_Morals/ Groundwork of the Metaphysic of Morals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080614183014/http://www.4literature.net/Immanuel_Kant/Principles_of_Metaphysic_of_Morals/ |date={{dat|2008|06|14||bez}} }}", 1785.</ref> === Izpildītājmāksla === {{Pamatraksts|Izpildītājmāksla}} Izpildītājmāksla no [[tēlotāja māksla]]s atšķiras tādā ziņā, ka pirmajā tiek izmantots paša mākslinieka ķermenis, seja un klātbūtne, bet otrajā, lai radītu [[mākslas darbs|mākslas darbu]], tiek izmantoti materiāli, piemēram, māls, metāls, akmens vai krāsa u.c. Par izpildītājmākslu uzskata, piemēram, [[deja|deju]], [[mūzika|mūziku]], [[kino]], [[teātris|teātri]] u.c. Mākslinieki, kas uzstājas skatītāju priekšā jeb izpildītāji ir mūziķi, aktieri, dejotāji, komiķi u.c., turklāt mākslas darba radīšanā iesaistīti vēl citi cilvēki, piemēram, komponisti, scenogrāfi, režisori. ==== Mūzika ==== {{Pamatraksts|Mūzika}}[[Attēls:Mozarteum grosser saal buehne mit orchester.jpg|thumb|Koncerts [[Zalcburga]]s Mocarteumā]] Mūzika kā akadēmiska disciplīna galvenokārt pievēršas divām lietām — mūzikas izpildījumam ([[orķestris|orķestrī]], [[koncertzāle|koncertzālē]]) un muzikālajai izglītībai (izglītojot par mūzikas skolotājiem). Skolēni un studenti apgūst [[mūzikas instrumenti|mūzikas instrumentu]] spēli kā arī studē [[mūzikas teorija|mūzikas teoriju]], [[muzikoloģija|muzikoloģiju]], [[mūzikas vēsture|mūzikas vēsturi]] un [[muzikāla kompozīcija|kompozīciju]]. [[Brīvas mākslas|Brīvo mākslu]] tradīcijā tiem, kas nestudē mūziku, mūzika tiek izmantota, lai attīstītu koncentrēšanās un klausīšanās spējas. ==== Teātris ==== {{Pamatraksts|Teātris}} Teātris ir izpildītājmākslas disciplīna, kas nodarbojas ar [[dramaturģija]]s darbu ([[luga|lugu]]) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, t.i., dramatisku izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku utt. Teātris ir nesaraujami saistīts ar [[literatūra|literatūru]], jo īpaši — dramaturģiju. Uzstāšanās skatītāju priekšā notiek, izmantojot, piemēram, [[runa]]s, [[žesti|žestu]], mūzikas, dejas, skaņu un objektu kombinācijas. Bez tradicionālās atstāstoša dialoga formas par teātra veidiem tiek uzskatīti arī [[opera]], [[balets]], [[kabuki]], [[klasiskās indiešu dejas]], [[ķīniešu opera]], [[pantomīma]] u.c. ==== Deja ==== {{Pamatraksts|Deja}} Parasti par deju dēvē [[cilvēks|cilvēka]] [[Mehāniskā kustība|kustību]], kas tiek izmantota kā mākslinieciskas izpausmes forma vai pasniegta sabiedriskā, garīgā vai izpildījuma kontekstā. Deja tiek izmantota arī, lai atveidotu [[neverbālā komunikācija|neverbālās komunikācijas]] metodes (skatīt [[ķermeņa valoda]]) starp cilvēkiem vai [[dzīvnieki]]em (bišu deja, [[riests|riesta deja]]), nedzīvu priekšmetu kustību un noteiktas mūzikas formas vai žanrus. [[Horeogrāfija]] ir deju un dejisku izrāžu radīšanas un iestudēšanas māksla. Definīcijas pēc kurām tiek noteikts, kas ir deja, ir atkarīgas no [[sabiedrība|sociāliem]], [[kultūra]]s, [[estētika|estētiskiem]] un [[morāle|morāliem]] apstākļiem un apsvērumiem. Piemēram, deja var būt funkcionāla kustība ([[tautas dejas]]) vai sistemātiska, virtuoza tehnika ([[balets]]). [[Sports|Sportā]] par dejas disciplīnām uzskata [[mākslas vingrošana|mākslas vingrošanu]], [[daiļslidošana|daiļslidošanu]] un [[sinhronā peldēšana|sinhrono peldēšanu]], turklāt arī [[cīņas mākslas]] "[[kata]]" nereti tiek pielīdzinātas dejām. === Tēlotāja mākslas === {{Pamatraksts|Tēlotāja māksla}} ==== Vēsture ==== [[Attēls:Ma Lin Guests.jpg|thumb|[[Sunu dinastija]]s mākslinieka [[Ma Lins|Ma Lina]] glezna, ap. 1250. gadu]] Pazīstamākajiem mākslas virzieniem aizsākumi parasti meklējami seno civilizāciju, piemēram, [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]], [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]], [[Senā Roma|Senās Romas]], [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]] un [[Senā Divupe|Senās Divupes]], [[Indas ielejas civilizācija|Indijas]] un [[Vidusamerika]]s mākslā. Senās Grieķijas mākslai raksturīga cieņpilna izturēšanās pret cilvēka ķermeņa formu, tāpēc notika centieni attīstīt ķermeni tā, lai [[muskuļi|muskulatūra]] un stāja būtu pēc noteiktām anatomiskām proporcijām. Senās Romas mākslā dievi tika attēloti kā idealizēti cilvēki, katram bija raksturīgas specifiskas īpašības. [[Austrumromas impērija|Bizantiešu]] un [[viduslaiki|viduslaiku]] [[gotiskā māksla|gotiskajā mākslā]] dominēja [[Baznīca (organizācija)|baznīcas]] vara, kas uzstāja par to, lai mākslā tiktu paustas [[Bībele|bībeliskās]] nevis materiālās patiesības. Sākot ar [[Renesanse]]s laiku atgriezās tendence pievērst uzmanību materiālajai pasaulei un tas izpaudās arī mākslā — tika uzsvērts cilvēka ķermeniskums un ainavas [[trīsdimensiju telpa|trīsdimensionalitāte]]. Austrumu mākslas stils kopumā līdzinās Rietumu viduslaiku mākslai, piemēram, tā koncentrējas uz virsmu izzīmēšanu un vienlaidus [[krāsa|krāsām]] (teiksim, sarkans apmetnis ir tikai vienā tonī, nevis dažādos — atkarībā no gaismām, ēnām un atspulgiem). Raksturīgs šī stila elements ir kontūras, kas ieskauj krāsu laukumus (mūsdienās tas raksturīgs [[animācija]]i). Ar to īpaši izceļas, piemēram, [[Indija]]s, [[Tibeta]]s un [[Japāna]]s māksla. [[Attēls:Pittura-Painting3.JPG|thumb|Gleznotāja palete]] [[Islāms|Islāma]] reliģiskajā mākslā [[ikonogrāfija]] ir aizliegta — tā pauž reliģiskas idejas ar [[ģeometrija|ģeometrisku]] [[ornaments|ornamentu]] palīdzību. 19. gadsimta [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] mākslai raksturīgo fizikālo un racionālo pieeju citā virzienā pavērsa ne tikai [[Alberts Einšteins|Einšteina]] atklājumi par [[relativitātes teorija|relativitāti]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.guardian.co.uk/review/story/0,,1035752,00.html |title=Does time fly? |publisher=guardian.co.uk |accessdate=2008-05-01 |last= |first= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516231611/http://books.guardian.co.uk/review/story/0,,1035752,00.html |archivedate=2008-05-16 }}</ref> un [[Zigmunds Freids|Freida]] atklājumi [[psiholoģija|psiholoģijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fordham.edu/halsall/mod/modsbook36.html |title=Internet Modern History Sourcebook: Darwin, Freud, Einstein, Dada |publisher=www.fordham.edu |accessdate=2008-05-01 |last= |first= |archive-date=2011-04-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110406114209/http://www.fordham.edu/halsall/mod/modsbook36.html }}</ref> bet arī iepriekš nepieredzētā tehnoloģiskā attīstība. Aizvien pieaugošā [[globalizācija|globālā]] kultūru mijiedarbība būtiski ietekmēja mākslu. === Reliģija === {{Pamatraksts|Reliģija}} [[Attēls:God the Geometer.jpg|thumb|Šajā 13. gadsimta [[manuskripts|manuskriptā]] simboliski attēlots [[pasaules radīšana]]s akts]] Vairums vēsturnieku uzskata, ka [[reliģija|reliģiski]] uzskati pirmoreiz parādījušies [[neolīts|neolīta]] laikmetā. Vairums reliģisko uzskatu šajā laikā bija saistīti ar [[Lielā pirmmāte|Lielās pirmmātes]]<!-- Mother Goddess --> un [[Debesu tēvs|Debesu tēva]]<!-- Sky Father --> godāšanu, kā arī [[Saule]]s un [[Mēness]] kā dievību pielūgšanu. [[Filosofija]] un [[reliģija]] attīstījās gan austrumos, gan rietumos, īpaši ap 6. gadsimtu p.m.ē. Laika gaitā visā pasaulē radās dažādas reliģiskās mācības, no kurām pirmās lielākās ir [[hinduisms]] un [[budisms]] Indijas teritorijā kā arī [[zoroastrisms]] [[Persijas impērija|Persijas impērijā]]. Ķīnā līdz pat mūsdienām dominēja trīs mācības — [[daoisms]], [[legālisms]]<!-- Legalism --> un [[konfūcisms]], no kurām par vadošo izvirzījās konfūcisms. [[Ābramiskās reliģijas]] ir tās reliģijas, kas radušās no senās [[semīti]]skās tradīcijas un atsaucas uz [[Ābrams|Ābramu]] (ap 1900. g. p.m.ē.) — [[patriarhs|patriarhu]], par kura dzīvi vēstīts [[Tora|Torā]]/[[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] un [[Islāma pravieši|pravieti]] [[Korāns|Korānā]]. Šīs kopumā [[monoteisms|monoteistiskās]] reliģijas ([[jūdaisms]], [[islāms]] un [[kristietība]]) pārstāv aptuveni puse no pasaules reliģiozajiem cilvēkiem. == Humanitāro zinātņu vēsture == Rietumu pasaulē šīs nozares bijušas aktuālas vismaz kopš Senās Grieķijas laikiem. Romiešu laikā radās septiņu [[brīvās mākslas|brīvo mākslu]] ideja — tās bija [[gramatika]], [[retorika]] un [[loģika]] ([[trīvijs]]) kopā ar [[aritmētiku]], [[ģeometrija|ģeometriju]], [[astronomija|astronomiju]] un [[mūzika|mūziku]] ([[kvadrīvijs]]).<ref>Levi, Albert W.; ''The Humanities Today'', Indiana University Press, Bloomington, 1970.</ref> Šīs nozares veidoja viduslaiku izglītības pamatu, ar uzsvaru uz to, ka humanitārās zinātnes ir prasmes jeb "darīšanas veidi". Būtisks pavērsiens notika Renesanses laikā, kad humanitārās zinātnes sāka uztvert par pētījumu sfērām nevis tikai praktiskas darbības jomām. Vienlaikus notika arī pāreja no tradicionālajām nozarēm uz tādām kā, piemēram, literatūra un vēsture. 20. gadsimtā ar šo skatījumu sāka konkurēt [[postmodernisms|postmodernisma]] kustība, kas tiecās pēc tā, lai humanitārās zinātnes tiktu padarītas [[egalitārisms|egalitārākas]], derīgākas [[demokrātija|demokrātiskai]] sabiedrībai.<ref>Walling, Donovan R.; ''Under Construction: The Role of the Arts and Humanities in Postmodern Schooling'' Phi Delta Kappa Educational Foundation, Bloomington, Indiana, 1997.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20081211063653/http://www.filozofija.lv/ Filozofija.lv] * [https://web.archive.org/web/20080729223228/http://www.letonika.lv/ Letonika.lv] * [https://web.archive.org/web/20080817222430/http://www.satori.lv/ ¼ Satori Literatūras un filosofijas portāls] * [https://web.archive.org/web/20081225142734/http://www.maksla.info/ Māksla, kultūra] * [http://www.historia.lv/ Latvijas vēsture internetā] * [https://web.archive.org/web/20080410092117/http://vesture.sauc.lv/ Pasaules un Latvijas vēsture internetā] * Maija Kūle [https://web.archive.org/web/20150620083138/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=128&Itemid=53 Par humanitāro un sociālo zinātņu specifiku.] * Stīvs Fullers [http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/kam-vajadzigas-humanitaras-zinatnes Kam vajadzīgas humanitārās zinātnes?] {{zinātne-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Humanitārās zinātnes| ]] kf80igadmxebwc3yafje85hmh2eyzy2 0 59589 4538762 4527527 2026-10-22T19:56:00Z Djsfmhk 152232 Pareizrakstības labojums 4538762 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Foods.jpg|thumb|260px|Veģetāro produktu daudzveidība]] '''Veģetārisms''' ir uztura veids, kura pamatā ir [[augi|augu]] valsts barība ([[augļi]], [[dārzeņi]], [[graudaugi]], [[rieksti]], [[sēkla]]s u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot [[dzīvnieki|dzīvniekus]] (visu veidu [[gaļa]]).<ref>[http://www.vegsoc.org/info/definitions.html Definition of "vegetarian"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19991128112640/http://www.vegsoc.org/info/definitions.html |date={{dat|1999|11|28||bez}} }} Definīcija, ko piedāvā 1984. gadā dibinātā Veģetāriešu biedrība. Skatīt arī [http://www.vegsoc.org/fish/ "VEGETARIANS DO NOT EAT FISH!"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150315132700/https://www.vegsoc.org/fish |date={{dat|2015|03|15||bez}} }}</ref> Plašākā nozīmē par veģetārismu var runāt arī kā par [[dzīvesveids|dzīvesveidu]], jo daļa veģetāriešu apsvērumus, kuru dēļ tie mainījuši savu uzturu, attiecina arī, piemēram, uz izturēšanos pret dzīvnieku izmantošanu izklaidei vai uz apģērba izvēli un citiem dzīves aspektiem. Iemesli šāda uztura izvēlei var būt saistīti ar [[morāle|morāli]], [[reliģija|reliģiju]], [[kultūra|kultūru]], [[ētika|ētiku]], [[estētika|estētiku]], [[ekoloģija|ekoloģiju]], [[sabiedrība|sabiedrību]], [[ekonomika|ekonomiku]], [[politika|politiku]], gaumi vai [[veselība|veselību]]. Veģetārismu mēdz iedalīt vairākos paveidos, piemēram, vienā no tiem nav [[olas|olu]], bet citā nav nekādu produktu, kas iegūti no dzīvnieku ķermeņiem, t.sk. [[piens|piena]] produkti un [[medus]]. Teiksim, [[vegānisms|vegānu]] uzturā nav nekādu [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktu]], turklāt pēc plašākas definīcijas vegāni nelieto šos produktus arī apģērbā un citur ([[vilna]], [[zīds]], [[kažokāda]]s, [[āda]]s, [[kosmētika]] utt.).<ref>[http://www.thefreedictionary.com/vegan "The Free Dictionary" vārdīcas definīcija vārdam "vegāns"]</ref> Pareizi veidotu veģetāru uzturu [[Latvijas Republikas Veselības ministrija]] atzinusi par veselīgu jebkura vecuma cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://woman.delfi.lv/kitchen/nutrition/article.php?id=18630076|title=Veselības ministrija: veģetāriešu un vegānu uzturs ir veselīgs|accessdate=2008-07-16|archive-date=2007-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20071222094926/http://woman.delfi.lv/kitchen/nutrition/article.php?id=18630076}}</ref> Ministrija ir izstrādājusi ieteikumus veselīgam veģetāram uzturam, norādot, ka arī veģetārā uzturā nozīmīgi ir tādi dzīvnieku valsts produkti kā olas un piena produkti, atsevišķos gadījumos arī zivis un jūras produkti vai putnu gaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vm.gov.lv/lv/media/3727/download|title=Veselības ministrija: Veselīga uztura ieteikumi veģetāriešiem|accessdate=2021-11-25}}</ref> Kopš 2018. gada ikvienas Latvijas skolas skolniekam ir tiesības mācību iestādē saņemt kvalitatīvu veģetāro uzturu.<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=245300 Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem] jeb MK noteikumu Nr. 172 17. primpants paredz, ka "Izglītības iestāde var nodrošināt veģetāru ēdienkarti, ja ir iesniegts bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums."</ref> Vairāku pētījumu rezultātā ir atklāts, ka veģetārisms var būtiski samazināt risku saslimt ar vēzi, [[sirds]] un citām slimībām.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegetarisms.lv/ieskats-petijumos-kuri-atklaj-galas-nelabveligo-ietekmi-uz-veselibu |title=Ieskats pētījumos, kuri atklāj gaļas nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. |access-date={{dat|2008|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110111142052/http://www.vegetarisms.lv/ieskats-petijumos-kuri-atklaj-galas-nelabveligo-ietekmi-uz-veselibu/ |archivedate={{dat|2011|01|11||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eatright.org/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/advocacy_933_ENU_HTML.htm |title="Vegetarian Diets" publicēts žurnālā "Eat Right", June 2003 (Vol. 103, Issue 6, Pages 748-765) |access-date={{dat|2016|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160126043408/http://www.eatright.org/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/advocacy_933_ENU_HTML.htm |archivedate={{dat|2016|01|26||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.msnbc.msn.com/id/22199057/ |title=Meat can raise your lung cancer risk, too |access-date={{dat|2008|07|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080423051809/http://www.msnbc.msn.com/id/22199057/ }}</ref> == Veģetārisma paveidi un vēsture == Dzīvnieku izcelsmes produkti izplatītākajos veģetārisma paveidos {| class="wikitable" |- | <center>'''Uztura veids'''</center> || [[Gaļa]], [[zivis]] || [[olas]] || [[piens]] || [[medus]] |- | Ovolaktoveģetārisms | style="background:#EBEBEB"|<center>Nē</center>||Jā||Jā||Jā |- |Laktoveģetārisms | style="background:#EBEBEB"|<center>Nē</center>||style="background:#EBEBEB"|Nē||Jā||Jā |- |Ovoveģetārisms | style="background:#EBEBEB"|<center>Nē</center>||Jā||style="background:#EBEBEB"|Nē||Jā |- |[[Vegānisms]] | style="background:#EBEBEB"|<center>Nē</center>||style="background:#EBEBEB"|Nē||style="background:#EBEBEB"|Nē||style="background:#EBEBEB"|Nē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegan.org/FAQs/index.html |title=Vegan Action FAQ: Is Honey Vegan? |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928030401/http://www.vegan.org/FAQs/index.html#7 |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegetus.org/honey/honey.htm |title=Why Honey is Not Vegan |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190105235044/http://www.vegetus.org/honey/honey.htm |archivedate={{dat|2019|01|05||bez}} }}</ref> |} === Uztura veidi, kas saistīti ar veģetārismu === * Frutārisms — uztura veids, kurā ir tikai augļi, rieksti, sēklas un citi produkti, kas iegūti, neiznīcinot pašu augu. * Su veģetārisms — radies [[hinduisms|hinduismā]], tajā nav arī smakojošo dārzeņu: ķiploki, sīpoli, puravi u. tml. * Makrobiotiskais uzturs — tā pamatā ir veseli graudi un pupiņas. Taču ne visas makrobiotiskās diētas ir veģetāras, jo dažās no tām tiek lietotas arī [[zivis]]. * [[Svaigēšana]] — šo uzturu veido svaigi vai nelielā temperatūrā apstrādāti augļi, dārzeņi un rieksti. * [[Vegānisms]] — tā kā vegāni nelieto nekādus [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktus]], tad to nav arī viņu uzturā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ivu.org/faq/definitions.html|title=International Vegetarian Union (IVU)|accessdate=2007-06-27}}</ref> Jāpiezīmē, ka vairums veģetāriešu izvairās arī no tādiem produktiem, kuros ir sastāvdaļas, kas iegūtas, nogalinot dzīvniekus, turklāt šīs sastāvdaļas var nebūt norādītas uz iepakojuma. Tie izvairās, piemēram, no sieriem, kuros mēdz būt [[himozīns]], no [[želatīns|želatīna]] (no dzīvnieku ādām, kauliem un cīpslām), dažu cukura veidu balināšanai tiek izmantotas kaulu ogles (piem., cukurniedru cukurs, bet ne cukurbiešu cukurs) un [[alkoholiskie dzērieni|alkoholisku dzērienu]] (alus, vīna) dzidrināšanai reizēm tiek izmantoti želatīns vai sasmalcināti vēžveidīgie vai storu dzimtas zivis. Morālu apsvērumu dēļ tie veģetārieši, kuri ēd olas, nereti dod priekšroku olām, kas iegūtas no vistām, kuras nav turētas būros. === Daļēja veģetārisma paveidi === Par daļēju veģetārismu mēdz dēvēt uztura paveidus, kuros ir galvenokārt augļi un dārzeņi, bet ir arī atsevišķi neveģetāri produkti. Šādu uzturu nereti izvēlas tie, kas nolēmuši samazināt gaļas patēriņu vai pakāpeniski kļūt par veģetāriešiem. Šo uztura paveidu nosaukumi tiek atvasināti no vārda "veģetārisms". Striktāki veģetārieši gan reizēm šādus jaukta uztura paveidus uzlūko kritiski. Turklāt daži cilvēki, kas sevi uzskata par veģetāriešiem, patiesībā ir tikai daļēji veģetārieši.<ref name="IQ study" /> * Daļējs veģetārisms jeb semiveģetārisms — uzturs, kurā nav atsevišķu gaļas veidu, piemēram, "sarkanā gaļa", bet ir cita veida gaļa. ** [[Peskoveģetārisms]] — uzturs, kurā nav nekādas gaļas, izņemot zivis vai citus ūdens dzīvniekus. ** Polloveģetārisms — uzturs, kurā nav nekādas gaļas, izņemot putnu gaļu. * Fleksitārisms jeb "elastīgais veģetārisms" — uzturs, kura pamatā ir veģetāri produkti, bet izņēmuma kārtā var būt arī gaļa. == Jēdziena izcelsme == Britu "Veģetāriešu biedrība", kas dibināta 1847. gadā esot "''izveidojusi vārdu "veģetārisms" no latīņu "vegetus", kas nozīmē dzīvīgs, mundrs, možs (tā šie veģetārieši aprakstīja sajūtu, ko rada veģetārs uzturs)''".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegsoc.org/news/2000/canapes.html |title=Vegetarian Society, News 2000 |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100419165959/http://www.vegsoc.org/news/2000/canapes.html |archivedate={{dat|2010|04|19||bez}} }}</ref> Tomēr vārdnīcās nereti teikts, ka šis jēdziens radies no angļu vārda "''vegetable''" (dārzenis, augs).<ref>''OED'' vol. 19, second edition (1989), p. 476; ''Webster’s Third New International Dictionary'' p. 2537; ''The Oxford Dictionary of English Etymology'', Oxford 1966, p. 972; ''The Barnhart Dictionary of Etymology'' (1988), p. 1196; Colin Spencer, ''The Heretic's Feast. A History of Vegetarianism'', London 1993, p. 252.</ref> [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]] norādīts arī, ka vārds "veģetārisms" ir lietots vēl pirms "Veģetāriešu biedrības" dibināšanas,<ref>1839. — ''"Ja es būtu pats sev pavārs, es neizbēgami kļūtu par veģetārieti..."'' (F. A. Kemble, Jrnl. Residence on Georgian Plantation (1863) 251). 1842. — ''"Pateikt veselīgam vegetārietim, ka viņa uzturs ir neatbilstošs cilvēka dabai"'' (Healthian, Apr. 34).</ref> bet plašāka šī vārda lietošana sākusies līdz ar "Veģetāriešu biedrības" dibināšanu Reimsgeitā 1847. gadā. Latviešu valodā vārds "veģetārisms" lietots vismaz kopš 20. gadsimta sākuma.<ref>Piemēram, 20. gadsimta padsmitajos gados izdota Marijas Lindberg "Praktiska veģetāriska pavāru grāmata", Rīga: Latvijas rakstu apg., 191-?.</ref> == Vēsture == Senākās liecības par veģetārismu kā ideju, ko atbalsta ievērības cienīgs cilvēku skaits, minētas [[Senā Indija|Senās Indijas]] sakarā<ref>Spencer, Colin: ''The Heretic’s Feast. A History of Vegetarianism'', London: Fourth Estate 1993, p. 69-84. {{ISBN|1-85702-078-2}}.</ref> un saistībā ar [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] civilizāciju Dienviditālijā un [[Grieķija|Grieķijā]] 6. gadsimtā p.m.ē.<ref>Spencer p. 33-68.</ref> Abos gadījumos uzturs bija cieši saistīts ar [[Ahimsa|nevardarbību]] pret dzīvniekiem un šo ideju atbalstīja dažādas reliģiskās grupas un filosofi.<ref>''Religious Vegetarianism From Hesiod to the Dalai Lama'', ed. Kerry S. Walters and Lisa Portmess, Albany 2001, p. 13-46.</ref> Līdz ar [[Romas impērija]]s pievēršanos [[kristietība]]i vēlīnajā [[hellēnisms|hellēnisma]] periodā veģetārisms [[Eiropa|Eiropā]] praktiski izzuda.<ref name=Passmore>Passmore, John: ''The Treatment of Animals'', in: ''Journal of the History of Ideas'' 36 (1975) p. 196-201.</ref> Dažos mūku ordeņos [[viduslaiki|viduslaiku]] Eiropā askētisma dēļ gaļas lietošanu ierobežoja vai aizliedza, bet turpināja ēst zivis.<ref>Lutterbach, Hubertus: ''Der Fleischverzicht im Christentum'', in: ''Saeculum'' 50/II (1999) p. 202.</ref> Veģetārisms Eiropā atdzima [[Francija]]s teritorijā tikai [[Renesanse]]s laikā.<ref>Spencer p. 180-200.</ref> Plašāk izplatīts tas kļuva 19. un 20. gadsimtā. Pirmā veģetāriešu biedrība tika dibināta [[Anglija|Anglijā]] 1847. gadā<ref>Spencer p. 252-253, 261-262.</ref> pēc tam arī [[Vācija|Vācijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un citur. Starptautiskā veģetāriešu apvienība — nacionālo biedrību apvienība tika dibināta 1908. gadā. 1927. gadā arī Latvijā tika dibināta bezpeļņas organizācija "[[Latvijas veģetāriešu biedrība]]". 20. un 30. gados tā regulāri rīkoja priekšlasījumus, pavārmākslas kursus, ekskursijas un izstādes saistībā ar veselīgu un dabai draudzīgu dzīvesveidu.<ref>"Valdības Vēstnesis", Otrdiena, 29. novembris, 1927., 5. lpp.</ref> Šobrīd vegānisma kustībā Latvijā izceļas trīs organizācijas — “[[Dzīvnieku brīvība]]”, “Riga Animal Save” un “AUGam”, kas rīko lielāko daļu aktivitāšu, projektu un cita veida iniciatīvu, tādējādi popularizējot vegānismu un mudinot samazināt dzīvnieku produktu patēriņu. Sabiedrībā jau ievērojamas kļuvušas tādas aktivitātes kā “Vegānfestivāls”, “AUGam ēdiena svētki”, kā arī projekts “Neapēd zemeslodi”. Visas šīs aktivitātes primāri mērķētas uz vegānisku produktu patēriņa veicināšanu, vienlaikus samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu. 20. gadsimta gaitā veģetārisma popularitāte auga pateicoties dažādiem iemesliem — veselības, ētiskiem un pēdējā laikā arī ekoloģiskiem un ekonomiskiem. Mūsdienās [[Indija]]s veģetārieši, kas ir galvenokārt laktoveģetārieši, veido vairāk nekā 70% no pasaules veģetāriešu kopskaita. Tie ir aptuveni 20 — 40% Indijas iedzīvotāju un tikai mazāk nekā 30% procenti indiešu regulāri ēd gaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fas.usda.gov/htp/highlights/2001/india.pdf |title=Indian consumer patterns |access-date={{dat|2009|06|21||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5hhnKqQ44?url=http://www.fas.usda.gov/htp/highlights/2001/india.pdf |archivedate={{dat|2009|06|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ers.usda.gov/amberwaves/February04/Features/ElephantJogs.htm |title=Agricultural Reform in India |access-date={{dat|2006|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061228214808/http://www.ers.usda.gov/amberwaves/february04/features/elephantjogs.htm |archivedate={{dat|2006|12|28||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fao.org/WAIRDOCS/LEAD/X6170E/x6170e09.htm#TopOfPage |title=Diary and poultry sector growth in India |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180817175028/http://www.fao.org/WAIRDOCS/LEAD/X6170E/x6170e09.htm#TopOfPage }}</ref> Aptaujas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] liecina, ka tikai 1 — 2.8% pieaugušo amerikāņu neēd gaļu (t.sk. putnu un zivs gaļu).<ref>[http://www.vrg.org/journal/vj97sep/979poll.htm Vegetarian Resource Group, 1997, How Many Vegetarians Are There? in Vegetarian Journal, Sep/Oct 1997, Volume XVI, Number 5]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vrg.org/journal/vj2000may/2000maypoll.htm |title=Vegetarian Resource Group, 2000, How Many Vegetarians Are There? in Vegetarian Journal, May/June 2000 |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080509082034/http://www.vrg.org/journal/vj2000may/2000maypoll.htm |archivedate={{dat|2008|05|09||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vrg.org/journal/vj2003issue3/vj2003issue3poll.htm |title=Vegetarian Resource Group, 2003, How Many Vegetarians Are There? |access-date={{dat|2007|08|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070722205412/http://www.vrg.org/journal/vj2003issue3/vj2003issue3poll.htm |archivedate={{dat|2007|07|22||bez}} }}</ref><ref>"How Many Vegetarians Are Vegetarian?", Vegetarian Journal, 2006, Issue Four</ref> == Veselības aspekti == Veģetārisms uzskatāms par veselīgu un dzīvotspējīgu uztura veidu. ASV un Kanādas uztura speciālistu organizācijas atzinušas, ka pareizi saplānota veģetāra ēdienkarte pilnībā nodrošina vajadzīgās uzturvielas ikvienā vecumā, un plaša mēroga pētījumi pierādījuši, ka veģetārisms ievērojami samazina vēža, sirds išēmijas un citu nāvējošu saslimšanu risku.<ref name="autogenerated2" /><ref name="AJCN metastudy" /><ref name="AJCN British study" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.eatright.org/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/advocacy_933_ENU_HTML.htm | title= Vegetarian Diets | publisher= American Dietetic Association and Dieticians of Canada | access-date= 2016-02-03 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160126043408/http://www.eatright.org/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/advocacy_933_ENU_HTML.htm | archivedate= 2016-01-26 }}</ref> Arī [[Latvijas Republikas Veselības ministrija]] „piekrīt apgalvojumam, ka veģetāriešu un vegānu uzturs ir veselīgs un augu valsts pārtikas produkti spēj sniegt cilvēkam visas nepieciešamās uzturvielas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://woman.delfi.lv/kitchen/nutrition/article.php?id=18630076 |title=Veselības ministrija: veģetāriešu un vegānu uzturs ir veselīgs. |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2007|12|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071222094926/http://woman.delfi.lv/kitchen/nutrition/article.php?id=18630076 }}</ref> Ķermeņa uzturēšanai nepieciešamās barības vielas, [[olbaltumvielas]] un [[aminoskābes]] atrodamas zaļo lapu dārzeņos, graudos, pākšaugos, riekstos, koncentrētās sulās vai sojas pienā.<ref>[http://www.ltn.lv/~maikls/uzturvielas.xls Augu valsts produktu uzturvērtība]{{Novecojusi saite}} (tabula, kas sagatavota, izmantojot [http://www.nal.usda.gov/fnic/foodcomp/search ''USDA National Nutrient Database''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150303184216/http://www.nal.usda.gov/fnic/foodcomp/search/ |date={{dat|2015|03|03||bez}} }} materiālus).</ref> Veģetārs uzturs var palīdzēt kontrolēt ķermeņa svaru<ref>Rosell, M (2006). "Weight gain over 5 years in 21 966 meat-eating, fish-eating, vegetarian, and vegan men and women in EPIC-Oxford". International Journal of Obesity 30 (30): 1389—1396.</ref><ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/4801570.stm BBC NEWS Health | Rejecting meat 'keeps weight low']</ref> un būtiski samazināt sirds slimību un [[osteoporoze]]s risku.<ref name="news1">[http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/2526891.stm BBC NEWS Health | Vegetarian diet 'cuts heart risk']</ref><ref name="news1"/><ref name="news2">[http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/1412238.stm BBC News HEALTH | Veggie diet 'protects heart']</ref><ref name="news2"/> Turpretī, treknas sarkanās gaļas lietošana tiešā veidā tiek saistīta ar [[plaušas|plaušu]], barības vada, aknu un [[zarnas|zarnu]] vēža riska dramatisku pieaugumu.<ref name="veg cancer">{{Ziņu atsauce| date=2007-12-11| url=http://www.msnbc.msn.com/id/22199057/| title=Meat can raise your lung cancer risk, too| publisher=MSNBC| access-date=2008-07-25| archive-date=2008-04-23| archive-url=https://web.archive.org/web/20080423051809/http://www.msnbc.msn.com/id/22199057/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://medicine.plosjournals.org/perlserv/?request=get-document&doi=10.1371/journal.pmed.0040325&ct=1| title=A Prospective Study of Red and Processed Meat Intake in Relation to Cancer Risk| publisher=PLoS Medicine| access-date=2018-09-10| archiveurl=https://web.archive.org/web/20080609010638/http://medicine.plosjournals.org/perlserv/?request=get-document&doi=10.1371%2Fjournal.pmed.0040325&ct=1| archivedate=2008-06-09}}</ref> Citi pētījumi uzrādījuši, ka salīdzinājumā ar veģetāriešiem, neveģetārieši ievērojami biežāk mirst no cerebrovaskulārām slimībām, [[Kuņģa vēzis|kuņģa]], [[Resnās zarnas vēzis|resnās zarnas]], [[Krūts vēzis|krūšu]] vai [[Prostatas vēzis|prostatas vēža]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/516S#T7 |title = Mortality in vegetarians and nonvegetarians: detailed findings from a collaborative analysis of 5 prospective studies - Key et al. 70 (3): 516S - American Journal of Clinical Nutrition}}</ref> ASV un Kanādas uztura speciālisti atzīst: „Veģetārs uzturs piedāvā vairākas priekšrocības, tai skaitā mazāku piesātināto tauku, dzīvnieku proteīna un [[holesterīna]] daudzumu uzturā, augstāku [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]], [[šķiedrvielas|šķiedrvielu]], [[magnijs|magnija]], [[kālijs|kālija]], [[folāti|folātu]] patēriņu, tādus antioksidantus kā C un E [[vitamīni]]”.<ref>"Vegetarian Diets" (2003). Journal of the American Dietetic Association 103 (6): 748—765.</ref> Veģetāriešiem kopumā ir mazāks ķermeņa svars, zemāks holesterīna līmenis un [[asinsspiediens]], tos retāk skar sirds slimības, [[hipertonija]], 2. tipa [[diabēts]], nieru slimības, [[osteoporoze]], [[Alcheimera slimība|Alcheimera]] un citas slimības.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = Mattson| first = Mark P.| title = Diet-Brain Connection: Impact on Memory, Mood, Aging and Disease| url = https://archive.org/details/dietbrainconnect0000unse| publisher = Kluwer Academic Publishers|date=2002| isbn = 978-1402071294}}</ref> === Uzturvērtība === [[Attēls:Fruit Stall in Barcelona Market.jpg|thumb|260px|Augļu stends [[Barselona|Barselonā]]]] Rietumu veģetāriešu diēta parasti bagāta [[karotinoīdi]]em, bet satur salīdzinoši maz garo omega — 3 [[taukskābes|taukskābju]] savienojumu un [[B12 vitamīns|B₁₂ vitamīna]]. Vegāniem var trūkt B grupas vitamīnu un kalcija, ja tie pietiekamā daudzumā neēd kāpostus, zaļos lapu dārzeņus, tempeh un tofu. Liels daudzums šķiedrvielu, folijskābes, C un E vitamīnu, magnija, kā arī zems piesātināto tauku patēriņš vērtējami kā veģetāra uztura labvēlīgākie ieguvumi.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Health effects of vegetarian and vegan diets|url=https://archive.org/details/sim_proceedings-of-the-nutrition-society_2006-02_65_1/page/35|author=Timothy J Key, Paul N Appleby, Magdalena S Rosell|year=2006|journal=Proceedings of the Nutrition Society|pages=35—41|volume=65}}</ref><ref>Davey GK, Spencer EA, Appleby PN, Allen NE, Knox KH, Key TJ (2003). "EPIC-Oxford: lifestyle characteristics and nutrient intakes in a cohort of 33 883 meat-eaters and 31 546 non meat-eaters in the UK". Public Health Nutrition 6: 259—69.</ref> ==== Olbaltumvielas ==== Uzņemto [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] daudzums veģetārā un vegāniskā uzturā ir tikai mazliet mazāks kā gaļēdājiem, un tas ir pietiekams, lai nodrošinātu jebkura cilvēka ikdienas vajadzības pēc olbaltumiem, ieskaitot sportistus un kultūristus.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = Peter Emery| first = Tom Sanders| title = Molecular Basis of Human Nutrition| publisher = Taylor & Francis Ltd|date=2002| pages = p 32| isbn = 978-0748407538}}</ref> [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]] veiktie pētījumi, kā arī citi pētījumi ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un vairākās Eiropas valstīs apstiprinājuši, ka veģetārs uzturs nodrošina vairāk nekā pietiekamu olbaltumu daudzumu, ja vien pieejami un tiek lietoti daudzveidīgi augu olbaltumu saturoši produkti.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = Brenda Davis| first = Vesanto Melina| title = The New Becoming Vegetarian| url = https://archive.org/details/newbecomingveget0000meli| publisher = Book Publishing Company|date=2003| pages = pp 57-58| isbn = 978-1570671449}}</ref> Olbaltumvielas veidotas no [[aminoskābes|aminoskābēm]], tādēļ nereti bažījas par iespēju uzņemt pietiekamu neaizvietojamo aminoskābju (tādu, kuras ķermenis nespēj sintezēt pats) daudzumu. Piens un olas ar tām pilnībā nodrošina ovolaktoveģetāriešus, savukārt no augu produktiem visas astoņas neaizvietojamās aminoskābes kaut cik vērā ņemamā daudzumā satur [[soja]], [[kaņepes|kaņepju]] sēklas, čia (spāņu [[salvijas]]) sēklas, [[amarants]], [[griķi (suga)|griķi]] un [[kinoja]]. Taču nav nepieciešams uzņemt olbaltumus tieši no šiem produktiem — visas neaizvietojamās aminoskābes var iegūt, ēdot dažādus, aminoskābju ziņā savstarpēji papildinošus augu produktus, piemēram, rīsus (vēlams brūnos) ar pupām, humosu (zirņu pastēti) ar maizi (vēlams pilngraudu) un dārzeņiem. Turklāt nav obligāti šos produktus ēst kopā vienā ēdienreizē — pilnīgi pietiek vienkārši ievērot dažādību augu olbaltumu saturošu produktu lietošanā.<ref name="young">{{Laikraksta atsauce| author=VR Young and PL Pellett| title=Plant proteins in relation to human protein and amino acid nutrition| journal=Am. J. Clinical Nutrition| month=May| year=1994| issue=59| pages=1203S—1212S| pmid=8172124| url=http://www.ajcn.org/cgi/reprint/59/5/1203S.pdf}}</ref> ==== Dzelzs ==== Veģetārs uzturs parasti satur tikpat daudz dzelzs kā neveģetārs, taču no augiem dzelzs sliktāk uzsūcas organismā, kā no gaļas, un šo absorbciju var kavēt citas produktā esošās vielas. Veģetāri dzelzs avoti uzturā ir melnās [[parastās pupiņas|pupiņas]], [[Indijas rieksti]], sarkanās pupiņas, [[lēcas]], auzu pārslas un [[milti]], [[rozīnes]], [[cūku pupas]], sojas pupas, daudzi brokastu pārslu maisījumi, saulespuķu sēklas, [[aunazirņi]], [[tomāts|tomātu]] sula, [[tempeh]], [[melase]], pilngraudu [[maize]], zemenes, spināti, griķi.<ref>[http://goveg.com/essential_nutrients.asp#iron GoVeg.com // Health Issues // Optimal Vegan Nutrition]</ref> Vegānu uzturs parasti ir bagātāks ar dzelzi, jo piena produktos nav daudz dzelzs. Dzelzs rezerves veģetāriešu organismā ir mazākas, kā neveģetāriešiem, un dzelzs deficīts ir biežāk novērots sievietēm un bērniem (vīriešiem — retāk), kuri ir veģetārieši vai vegāni; taču dzelzs deficīta [[anēmija]] veģetāriešu vidū ir reta.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Dietary Iron Intake and Iron Status of German Female Vegans: Results of the German Vegan Study|author=Annika Waldmann, Jochen W. Koschizke, Claus Leitzmann, Andreas Hahn|year=2004|journal=Ann Nutr Metab|pages=103—108|volume=48}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce|title=Influence of vegetarian and mixed nutrition on selected haematological and biochemical parameters in children|author=Krajcovicova-Kudlackova M, Simoncic R, Bederova A, Grancicova E, Magalova T|year=1997|journal=Nahrung|pages=311—14|volume=41}}</ref> ==== B₁₂ vitamīns ==== Augi pārsvarā nav vērā ņemams [[B12 vitamīns|B₁₂ vitamīna]] avots.<ref name="moz">Mozafar, A. (1997), “Is there vitamin B12 in plants or not? A plant nutritionist's view”, Vegetarian Nutrition: An International Journal (no. 1/2): 50—52.</ref> Taču veģetāriešus ar B12 nodrošina piena produkti, olas, bagātinātā pārtika un [[uztura bagātinātāji]].<ref>[http://www.mext.go.jp/b_menu/shingi/gijyutu/gijyutu3/toushin/05031802/002/009.pdf ALGAE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150306054115/http://www.mext.go.jp/b_menu/shingi/gijyutu/gijyutu3/toushin/05031802/002/009.pdf |date={{dat|2015|03|06||bez}} }} from ''[http://www.mext.go.jp/b_menu/shingi/gijyutu/gijyutu3/toushin/05031802.htm STANDARD TABLES OF FOOD COMPOSITION IN JAPAN Fifth Revised and Enlarged Edition 2005]''</ref><ref>''[http://ci.nii.ac.jp/naid/110004688287/en/ Vegans (pure vegetarians) and vitamin B_12 deficiency]''</ref> Tā kā cilvēka organisms uzkrāj B₁₂ rezerves un vajadzības gadījumā atkal izmanto, klīnisks B₁₂ trūkums ir ārkārtīgi rets.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Vitamin B-12 status, particularly holotranscobalamin II and methylmalonic acid concentrations, and hyperhomocysteinemia in vegetarians|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-clinical-nutrition_2003-07_78_1/page/131|author=Herrmann W, Schorr H, Obeid R, Geisel J|year=2003|journal=Am J Clin Nutr|pages=131—6|volume=78}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce|title=Vegetarianism and vitamin B-12 (cobalamin) deficiency|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-clinical-nutrition_2003-07_78_1/page/3|author=Antony AC|year=2003|journal=Am J Clin Nutr|pages=3—6|volume=78}}</ref> Ķermenis spēj saglabāt šīs vitamīna rezerves pat 30 gadus bez krājumu papildināšanas.<ref name="moz"/> Ieteikums lietot uztura bagātinātājus tika mainīts, kad pētījumi atklāja, ka papildus B₁₂ uzņemšana var kavēt šī vitamīna dabīgās formas absorbciju.<ref>Herbert, V. (1988), “Vitamin B12: Plant sources, requirements, and assay”, American Journal of Clinical Nutrition 48: 852—858.</ref> Pēdējos gados pētījumu skaits par B₁₂ avotiem pieaudzis<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.unu.edu/unupress/food/8F052e/8F052E05.htm |title = Ch05 |accessdate = 2008-06-23 |archive-date = 2008-06-14 |archive-url = https://web.archive.org/web/20080614033813/http://www.unu.edu/unupress/food/8F052e/8F052E05.htm }}</ref> un Hirosimas Universitātes zinātnieki izstrādājuši metodes ar B₁₂ bagātu augu izaudzēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://patents1.ic.gc.ca/details?patent_number=2431442 |title = CIPO - Patent - 2431442 |accessdate = 2008-06-23 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ==== Taukskābes ==== Veģetārā uzturā neietilpst [[zivis]] — galvenais omega-3 taukskābju avots, taču arī vairāki augu izcelsmes produkti bagāti ar šīm taukskābēm, piemēram, [[soja]], [[valrieksti]], [[ķirbji|ķirbju]] sēklas, [[rapši|rapšu]] eļļa, bet jo sevišķi kaņepju sēklas, čia sēklas un linsēklas. Augu pārtika var nodrošināt alfa-linolēnskābi, bet ne garās omega-3 grupas taukskābes [[EPA]] un [[DHA]], kas nelielā daudzumā atrodamas olās un piena produktos. Veģetāriešiem, un jo sevišķi vegāniem, ir zemāks EPA un DHA līmenis kā gaļēdājiem. Kaut arī nav zināma kāda negatīva pazemināta EPA un DHA līmeņa ietekme uz veselību, maz ticams, ka alfa-linolēnskābe spēj to vērā ņemami paaugstināt.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Long-chain n-3 polyunsaturated fatty acids in plasma in British meat-eating, vegetarian, and vegan men|author=Rosell MS, Lloyd-Wright Z, Appleby PN, Sanders TA, Allen NE, Key TJ|year=2003|journal=Am J Clin Nutr|pages=327—34|volume=82}}</ref> Pēdējā laikā vairāki ražotāji sākuši piedāvāt veģetārus uztura bagātinātājus, kas satur no aļģēm iegūtu ekstraktu ar DHA, vai ar abām taukskābēm — DHA un EPA.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.water4.net/ | title = Water4life: health-giving vegetarian dietary supplements}}</ref> Nepārstrādātas [[aļģes]] nav derīgas šo taukskābju papildināšanai, jo satur par daudz joda, līdz ar to lietojamas ierobežotā daudzumā. Tomēr dažas aļģes, kā [[spirulīna]], ir labs gamma—linolēnskābes (GLA), alfa-linolēnskābes (ALA), [[linolskābe]]s (LA), stearidonskābes (SDA), eikozapentaēnskābes (EPA), dokozaheksaēnskābes (DHA) un [[arahidonskābe]]s (AA) avots uzturā.<ref name="uzbek">Babadzhanov, A.S., ''et al.'' "Chemical Composition of Spirulina Platensis Cultivated in Uzbekistan." ''Chemistry of Natural Compounds''. 40, 3, 2004.</ref><ref name="biomass">Tokusoglu, O., Unal, M.K. "Biomass Nutrient Profiles of Three Microalgae: Spirulina platensis, Chlorella vulgaris, and Isochrisis galbana." ''Journal of Food Science.'' 68, 4, 2003.</ref> ==== Kalcijs ==== Ar uzturu uzņemtais [[kalcijs|kalcija]] daudzums veģetāriešiem un gaļēdājiem neatšķiras. Nedaudz vājāka kaulu mineralizācija novērota tiem vegāniem, kuri neapēd pietiekami zaļo lapu dārzeņu, kas ir bagātīgs kalcija avots.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hsph.harvard.edu/nutritionsource/calcium.html |title=Calcium and Milk: Nutrition Source, Harvard School of Public Health<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2007|08|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070825133156/http://www.hsph.harvard.edu/nutritionsource/calcium.html |archivedate={{dat|2007|08|25||bez}} }}</ref> Veģetāriešiem šādu parādību nenovēro.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Comparative fracture risk in vegetarians and nonvegetarians in EPIC-Oxford|url=https://archive.org/details/sim_european-journal-of-clinical-nutrition_2007-12_61_12/page/1400|author=P Appleby, A Roddam, N Allen, T Key|year=2007|journal=European Journal of Clinical Nutrition|volume=61|pages=1400}}</ref> ==== D vitamīns ==== [[D vitamīns|D vitamīna]] līmenis veģetāriešiem nav zemāks kā citiem (lai gan pētījumi rāda, ka vairumam iedzīvotāju tas ir par zemu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naturalnews.com/003069.html|title=Vitamin D myths, facts and statistics |publisher=NaturalNews.com|accessdate=2008-04-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.upi.com/NewsTrack/Health/2008/02/21/many_vitamin_d_deficient_in_winter/5452/|title=Many vitamin D deficient in winter|publisher=United Press International|accessdate=2008-04-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516225326/http://www.upi.com/NewsTrack/Health/2008/02/21/many_vitamin_d_deficient_in_winter/5452/|archivedate=2008-05-16}}</ref>). Nepieciešamo D vitamīna daudzumu var saražot arī pats cilvēka organisms, pietiekami lielās un saprātīgās devās ļaujoties saules [[ultravioletais starojums|UV starojumam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naturalnews.com/003838.html|title=Every person needs sunlight exposure to create vitamin D, obesity impairs Vitamin D absorption |publisher=NaturalNews.com|accessdate=2008-04-22}}</ref> Tādi produkti kā piens, sojas piens un graudi var pastiprināt D vitamīna veidošanos;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dietary-supplements.info.nih.gov/factsheets/vitamind.asp|title=Dietary Supplement Fact Sheet: Vitamin D|publisher=National Institutes of Health|accessdate=2007-09-10|archiveurl=https://www.webcitation.org/5Rl5u0LB5?url=http://dietary-supplements.info.nih.gov/factsheets/vitamind.asp|archivedate=2007-09-10}}</ref> apmēram pusglāze sēņu, kas pēc novākšanas paturētas saules gaismā 5 minūtes, var nodrošināt 2700 IU D vitamīna.<ref>{{Ziņu atsauce | first = | last = | coauthors = | title =Bringing Mushrooms Out of the Dark | date =aprīlī 18 2006 | publisher = | url =http://www.msnbc.msn.com/id/12370708 | work =MSNBC | pages = | accessdate =2007-08-06 | language = | archive-date =2007-11-01 | archive-url =https://web.archive.org/web/20071101072649/http://www.msnbc.msn.com/id/12370708}}</ref> Tiem, kas nesaņem pietiekami daudz saules gaismas vai D vitamīnu saturošas pārtikas, nepieciešams šo vitamīnu uzņemt ar uztura bagātinātājiem vai medikamentiem. === Mirstība un mūža ilgums === 1999. gadā, salīdzinot sešus plašus Rietumu valstīs veiktus pētījumus,<ref name="AJCN metastudy">Key, Timothy J, ''et al.'', 1999 "Mortality in vegetarians and nonvegetarians: detailed findings from a collaborative analysis of 5 prospective studies" American Journal of Clinical Nutrition, Vol. 70, No. 3, 516S-524S, septembrī 1999 http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/516S</ref> tika konstatēts, ka mirstības rādītāji viszemākie ir zivju ēdājiem (koeficients 0,82), tiem sekoja veģetārieši (0,84) un tie, kas gaļu ēd retumis, un visbeidzot — regulāri gaļas ēdāji (1,00) un vegāni (1,00).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/516S/T7 |title = Mortality in vegetarians and nonvegetarians: detailed findings from a collaborative analysis of 5 prospective studies - Key et al. 70 (3): 516S - American Journal of Clinical Nutrition |accessdate = 2008-06-23}}</ref> Kad pētījumā tika iegūti precīzākie rezultāti (ņemot vērā, ka sākotnējos rezultātus ietekmēja arī tādi ar veģetārismu tieši nesaistīti faktori kā, piemēram, dzimums, vecums, alkoholisko dzērienu lietošana, smēķēšana u.c.), mirstības koeficients veģetāriešu vidū bija 0,94.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/516S/T8 |title = Mortality in vegetarians and nonvegetarians: detailed findings from a collaborative analysis of 5 prospective studies - Key et al. 70 (3): 516S - American Journal of Clinical Nutrition |accessdate = 2008-06-23}}</ref> Rakstā "Britu veģetāriešu mirstība"<ref name="AJCN British study">Key, Timothy J, ''et al.'', "Mortality in British vegetarians: review and preliminary results from EPIC-Oxford" American Journal of Clinical Nutrition, Vol. 78, No. 3, 533S-538S, septembrī 2003 http://www.ajcn.org/cgi/content/full/78/3/533S</ref> norādīts, ka “britu veģetāriešiem ir zema mirstība, salīdzinot ar citām sabiedrības grupām. Pētījumā ņemot vērā tikai atšķirības gaļas ēšanā/neēšanā, viņu mirstības koeficients ir līdzīgs, kā neveģetāriešiem, kas vedina domāt, ka šī priekšrocība izskaidrojama ar citiem, uzturu nesaistītiem faktoriem, kā zems smēķētāju īpatsvars un caurmērā augsts sociāli ekonomiskais statuss, vai arī citiem diētas aspektiem, nevis izvairīšanos no gaļas un zivīm.” "The Adventist Health Study" ir medicīnisku pētījumu projekts par [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu]] sagaidāmo mūža ilgumu. Šis ir vienīgais pētījums starp citiem ar līdzīgu metodoloģiju, kas uzrāda kādas veģetārisma priekšrocības. Pētnieki konstatējuši, ka dažādas izvēlēto dzīvesveidu kombinācijas var ietekmēt sagaidāmo mūža ilgumu pat par 10 gadiem. Pētot dažādus dzīvesveidus, veģetārs uzturs var dot papildus 1,5 — 2 gadus mūža ilguma. Pētnieki secinājuši, ka „izredzes uz ilgāku mūžu starp Kalifornijas adventistiem — sievietēm un vīriešiem — ir augstākas kā jebkuram citam no aprakstītās populācijas kā jebkurai citai no pētītām sabiedrības grupām”, kur vīriešu vidējais mūža ilgums ir 78,5 gadi un sieviešu — 82,3 gadi. To Kalifornijas adventistu sagaidāmais mūža ilgums, kas nodzīvojuši līdz 30 gadu vecumam, ir 83,3 gadi vīriešiem un 85,7 gadi sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.llu.edu/news/today/july2601/llu.html |title=News Home — error<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|07|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080415221759/http://www.llu.edu/news/today/july2601/llu.html }}</ref> Statistikas pētījumi par ilgmūžību dažādos [[Eiropa]]s reģionos saistībā ar šiem reģioniem raksturīgajiem uztura veidiem ir uzrādījuši, ka [[Francija]]s dienvidos, kur izplatīts [[Vidusjūra]]s uztura veids (maz gaļas, daudz augu) iedzīvotāju mūža ilgums ir lielāks nekā Francijas dienvidos, kur gaļu saturošs uzturs ir izplatītāks.<ref>Trichopoulou, ''et al.'' 2005 "Modified Mediterranean diet and survival: EPIC-elderly prospective cohort study", British Medical Journal 330:991 (30 April) http://bmj.bmjjournals.com/cgi/content/full/bmj;330/7498/991 <br />News story based on this article: Science Daily, aprīlī 25, 2005 "Mediterranean Diet Leads To Longer Life" http://www.sciencedaily.com/releases/2005/04/050425111008.htm</ref> === Pārtikas drošība un saindēšanās draudi === Bailes saindēties ar dažādiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem pēdējos gados mudinājušas arvien vairāk cilvēku izvēlēties daļēji veģetāru vai veģetāru uzturu.<ref>[http://www.consumerfreedom.com/news_detail.cfm/headline/2913 Catching Bird Flu Hysteria<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Šīs bailes saistītas ar [[putnu gripa|putnu gripu]] mājputnu gaļā, [[mutes un nagu sērga|mutes un nagu sērgu]] jēra gaļā, polihlorētajiem bifenila savienojumiem kultivētajos lašos, dzīvsudrabu zivīs, augstu [[dioksīns|dioksīna]] koncentrāciju dzīvnieku izcelsmes pārtikā, mākslīgo augšanas hormonu, [[antibiotikas|antibiotiku]] un [[govju trakumsērga]]s ierosinātājiem liellopu gaļā. Tiek uzskatīts, ka veģetārisms samazina risku inficēties ar ''[[E.coli]]'' baktērijām (viens no [[zarnu nūjiņa]]s veidiem).<ref>{{Ziņu atsauce |last = Sande |first = Libby |title = Vegetarianism reduces ''E. coli'' infections |publisher = USA Today |date = 2006-09-25 |url = http://blogs.usatoday.com/oped/2006/09/veggie_diet_red.html |accessdate = 2007-04-28 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20061027043124/http://blogs.usatoday.com/oped/2006/09/veggie_diet_red.html |archivedate = 2006-10-27 }}</ref> Šī uzskata paudēji norāda uz saistību starp pārtiku, kas satur ''E.coli'' un [[rūpnieciskā lopkopība|industriālajām]] gaļas un piena ražotnēm.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Sander | first = Libby | title = Source of Deadly ''E. Coli'' Is Found | publisher = The New York Times |date=2006-10-13 | url = http://www.nytimes.com/2006/10/13/us/13spinach.html | accessdate = 2006-10-13}}</ref> Saskaņā ar dažādu organizāciju atzīto, [[Kreicfelda-Jakoba slimība]] cilvēkiem cieši saistīta ar govju trakumsērgas ierosinātājiem liellopu gaļā.<ref>WHO 2002 "Variant Creutzfeldt-Jakob disease", Fact sheet N°180 http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs180/en/</ref> [[Toksīni]], piemēram, [[svins]] un [[dzīvsudrabs]] var uzkrāties dzīvnieku izcelsmes produktos augstākā koncentrācijā, kā atzīts par veselībai nekaitīgu.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = Graham Farrell and John E. Orchard | first = Peter Golob| title = Crop Post-Harvest: Science and Technology: Principles and Practice: v. 1| publisher = Blackwell Science Ltd|date=2002| pages = p 29| isbn = 978-0632057238}}</ref> Augļi un dārzeņi var būt piesārņoti ar pesticīdu paliekām vai aizliegtām ķimikālijām, ko lieto augļu nogatavināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.consumersunion.org/food/do_you_know2.htm |title=DO YOU KNOW WHAT YOU'RE EATING? |access-date={{dat|2008|07|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071227080051/http://www.consumersunion.org/food/do_you_know2.htm |archivedate={{dat|2007|12|27||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.ndtv.com/convergence/ndtv/story.aspx?id=NEWEN20070013183 |title = NDTV.com: Artificial ripeners used for mangoes |accessdate = 2008-06-23 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20071223105302/http://www.ndtv.com/convergence/ndtv/story.aspx?id=NEWEN20070013183 |archivedate = 2007-12-23 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.thehindubusinessline.com/2005/05/16/stories/2005051600881500.htm |title = The Hindu Business Line : Something is rotten in fruit trade |accessdate = 2008-06-23 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20071012161625/http://thehindubusinessline.com/2005/05/16/stories/2005051600881500.htm |archivedate = 2007-10-12 }}</ref> Vairāki neseni [[salmonella]]s infekcijas uzliesmojumi, ieskaitot inficēšanos no zemesriekstu sviesta, saldēto un uzpūsto dārzeņu [[Uzkodas|uzkodām]] liecina, ka arī veģetāra pārtika var būt piesārņota.<ref>[http://www.cbsnews.com/stories/2008/04/10/health/webmd/main4007944.shtml CDC: U.S. Food Safety Hasn't Improved] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101114210406/http://www.cbsnews.com/stories/2008/04/10/health/webmd/main4007944.shtml |date={{dat|2010|11|14||bez}} }} CBS News aprīlī 11, 2008</ref> === Medicīniskās nostādnes === Rietumu [[medicīna|medicīnā]] pacientiem dažkārt tiek ieteikts pāriet uz stingru veģetāru diētu.<ref name="diag"/> Savukārt tādas Austrumos radušās [[alternatīvā medicīna|alternatīvās medicīnas]] sistēmas kā [[Ājurvēda]] un [[Siddha]] nosaka veģetāru uzturu kā standartu.<ref>Tiwari, Maya. 1995. ''Ayurveda: A Life of Balance.'' Rochester, VT: Healing Arts Press. "Ayurveda recommends small portions of organic meat for the Vata type. The rules of hunting and killing the animal, practiced by the native peoples, were very specific and detailed. Since we are no longer observing these, I do not recommend the use of any animal meat as food, not even for the Vata types."</ref> === Fizioloģija === Izplatītākais zinātniskais viedoklis ir, ka cilvēks [[fizioloģija|fizioloģiski]] visvairāk piemērots [[visēdāji|visēdāja]] uzturam. Veģetāro Resursu Grupa, starp citu, atzinusi, ka cilvēki pēc dabas ir visēdāji, balstoties uz cilvēka spēju sagremot gaļu tikpat labi kā augu barību.<ref>[http://www.vrg.org/nutshell/omni.htm Humans are Omnivores (Adapted from a talk by John McArdle, Ph.D.)]</ref><ref>[http://www.beyondveg.com/billings-t/comp-anat/comp-anat-1a.shtml Tom Billings — Are Humans Natural Frugivores/Vegetarians, or Omnivores/Faunivores?]</ref> Cita, neliela, bet uzstājīga grupa, uzskata, ka cilvēks anatomiski ir tuvāks augēdājiem — cilvēkam ir garš zarnu trakts un nav smailu zobu, kā visēdājiem un plēsējiem. Cilvēka zobi, ieskaitot salīdzinoši neasos acu zobus, vairāk līdzinās [[zālēdāji|zālēdāju]] dzīvnieku, nekā [[plēsēji|plēsēju]] vai vairuma visēdāju dzīvnieku zobiem.<ref name="milton">Milton, Katarine, "A hypothesis to explain the role of meat-eating in human evolution",Evolutionary Anthropology: Issues, News, and Reviews Volume 8, Issue 1, 1999, Pages: 11-21</ref> [[Dietoloģija|Uzturzinātnes]] eksperti uzskata, ka senie [[cilvēkpērtiķi un cilvēks|cilvēkveidīgie]] sāka ēst gaļu būtisku klimata izmaiņu rezultātā pirms 3 — 4 miljoniem gadu, kad meži un džungļi izkalta, to vietā nāca klajas pļavas ar vākšanas un medību iespējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.abc.net.au/dimensions/dimensions_health/Transcripts/s792589.htm |title=ABC |access-date={{dat|2008|07|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080609122817/http://www.abc.net.au/dimensions/dimensions_health/Transcripts/s792589.htm |archivedate={{dat|2008|06|09||bez}} }}</ref><ref name="autogenerated1">same ref</ref> Saskaņā ar kādu pētījumu, izvēlētā olbaltuma veids — augu vai dzīvnieku — atspoguļojas veģetāriešu un visēdāju matu olbaltumvielās.<ref>[http://www3.interscience.wiley.com/journal/110490016/abstract?CRETRY=1&SRETRY=0 Rapid Communications in Mass Spectrometry]{{Novecojusi saite}} Volume 19 Issue 11, Pages 1392 — 1400 Published Online: 9 maijā 2005</ref> == Iemesli veģetārismam == === Ētika === {{Pamatraksts|Dzīvnieku aizstāvības ētika}} Dažādi ētiski apsvērumi ir motivējuši cilvēkus izvēlēties veģetārismu. Mūsdienās var runāt pat par [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvības ētiku]], jo dažādās pieejas šiem jautājumiem ir radījušas atsevišķu diskusiju loku. Pastāv uzskats, ka dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana, dzīvnieku nogalināšana un šo produktu patērēšana ir [[ētika|neētiska]]. Piemēram, tā uzskata cilvēki, kas atzīst [[dzīvnieku tiesības]], cilvēki, kas nepiekrīt, ka ir pareizi nodarīt sāpes vai kaitējumu [[justspēja|justspējīgām]] būtnēm vai cilvēki, kas uzskata, ka dzīvnieku nogalināšana ir nepieņemama kā tāda. Pastāv arī uzskats, ka, kaut arī gaļas ražošana un patērēšana varētu būt pieņemama, apstākļi, kādiem tiek pakļauti dzīvnieki gaļas industrijā, ir neētiski. 1975. gadā tapusī [[Pīters Singers|Pītera Singera]] grāmata "Dzīvnieku atbrīvošana" varētu būt uzskatāma par [[Dzīvnieku atbrīvošana|dzīvnieku aizstāvības kustības]] aizsākumu un tai ir bijusi būtiska ietekme uz "ētisko veģetāriešu" un [[vegānisms|vegānu]] uzskatiem. Rietumvalstīs "ētiskā veģetārisma" uzskati izplatījās, parādoties [[rūpnieciskā lopkopība|industriālajai lopkopībai]] — dzīvnieku audzēšanai, kurā tie lielākoties tiek turēti šaurās telpās un pie maksimāli taupīgiem apstākļiem. Visbiežāk tādos apstākļos tiek turētas [[cūka]]s, [[vista|dējējvistas]], broileri un gaļas teļi.<ref>[http://www.answers.com/topic/factory-farming factory farming: Definition and Much More from Answers.com<!-- Bot generated title -->]</ref> Industriālās lopkopības ietekmē [[zemkopība]] ir zaudējusi agrāko nozīmi — mūsdienu fermās pret dzīvniekiem izturas tikai kā pret preci. Tā rezultātā daudzi uzskata, ka izturēšanās pret dzīvniekiem gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanā, liek atteikties no gaļas un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Par labu veģetārismam pastāv arī dažādi ētiski apsvērumi, kas neattiecas uz dzīvnieku tiesībām. "Ekoloģiskos veģetāriešus" motivē globālās sasilšanas radītie draudi. Čikāgas Universitātē veikts pētījums liecina, ka pāriešana uz veģetāru uzturu samazinātu [[ogleklis|oglekļa]] izmešu daudzumu 1,4 reizes vairāk nekā tādu automašīnu kā Toyota Camry nomaiņa ar hibrīdautomobiļiem. Tā iemesls ir milzīgais [[metāns|metāna]] daudzums, kas rodas dzīvnieku audzēšanas rezultātā (metāna ietekme uz "[[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektu]]" ir par 32% lielāka nekā [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] ietekme). Arī lopbarības patēriņam ir ietekme šajā sakarā — lai saražotu 1 kg gaļas, nepieciešami aptuveni 8 kg graudu. Daudzi veģetārieši uzskata, ka šī iemesla dēļ gaļas ēšanai ir liela nozīme bada problēmas saasināšanai visā pasaulē. === Reliģija === {{Pamatraksts|Veģetārisms reliģijā}} [[Attēls:Vegetarian Curry.jpeg|thumb|[[Indija|Indiešu]] virtuve piedāvā ļoti dažādus veģetārus ēdienus, jo [[Hinduisms|hinduisma]] principi, ko praktizē vairums indiešu, veicina pievēršanos veģetārismam.]] [[Hinduisms|Hinduismā]] un [[Džainisms|džainismā]] veģetārisms tiek īpaši izcelts kā ieteicams uzturs atšķirībā no [[kristietība]]s un [[islāms|islāma]].<ref>Tähtinen, Unto: Ahimsa. Non-Violence in Indian Tradition, London 1976, p. 107-111</ref> [[Budisms]] kopumā neaizliedz gaļas ēšanu, tomēr [[Mahājāna]]s budismā veģetārisms tiek izcelts kā līdzeklis iejūtības vairošanai,<ref>http://www.nirvanasutra.org.uk/mpnsvegetarianism.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080724070151/http://www.nirvanasutra.org.uk/mpnsvegetarianism.htm |date={{dat|2008|07|24||bez}} }} Nirvana Sutra: Appreciation of the "Mahayana Mahaparinirvana Sutra"</ref> turklāt pirmais no budisma ētikas pamatprincipiem ir aizliegums nogalināt.<ref>http://web.singnet.com.sg/~alankhoo/Precepts.htm#Killing {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080907134257/http://web.singnet.com.sg/%7Ealankhoo/Precepts.htm#Killing |date={{dat|2008|09|07||bez}} }} Leading a Buddhist Life and the Five Precepts</ref> Citas konfesijas, kas aizstāv nepieciešamību izvēlēties veģetāru uzturu, ir [[Septītās dienas adventisti]], [[rastafari]] un [[Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība|Harē Krišnas kustība]]. === Ekoloģija === "Ekoloģiskais" jeb "vides veģetārisms" balstās uzskatā, ka gaļas un citu [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktu]] ražošana masveida patērēšanai īpaši [[rūpnieciskā lopkopība|industriālajā lopkopībā]] neatbilst idejai par ilgtspējīgu attīstību vai ir kaitējoša videi kādā citā veidā. Jaunākie pētījumi apstiprina šādus uzskatus. Saskaņā ar 2006. gada [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] paziņojumu [[lopkopība]]s industrija ir viens no lielākajiem vaininiekiem vides degradācijā. Mūsdienu dzīvnieku audzēšanas metodēm ir būtiska ietekme uz [[ūdens]] un [[Zemes atmosfēra#Gaisa pies.C4.81r.C5.86ojums|gaisa piesārņojumu]], zemes degradāciju, [[klimats|klimata]] pārmaiņām un sugu daudzveidības samazināšanos. Ziņojumā tika secināts, ka "lopkopības sektors ieņem otro vai trešo vietu nopietnāko vides problēmu veicinātāju vidū gan globālos, gan lokālos jautājumos".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.virtualcentre.org/en/library/key_pub/longshad/A0701E00.htm |title=LEAD digital library: Livestock’s long shadow - Environmental issues and options<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2011|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140806144540/http://www.virtualcentre.org/en/library/key_pub/longshad/A0701E00.htm |archivedate={{dat|2014|08|06||bez}} }}</ref> Turklāt lopkopība tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem cēloņiem "[[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektu]]" izraisošajām gāzēm — lopkopības rezultātā rodas 18% no šīm gāzēm. Visi transporta līdzekļi rada tikai 13,5%. Lopkopībā rodas 65% no cilvēku radītā [[slāpeklis|slāpekļa]] un 37% no cilvēku darbības ietekmē radītā metāna. Dzīvniekiem, kurus baro ar graudiem un ganībās, vajag vairāk ūdens nekā labības audzēšanai.<ref>Kirby, Alex for BBC NEWS 2004 Hungry world 'must eat less meat' http://news.bbc.co.uk/1/hi/sci/tech/3559542.stm</ref> Saskaņā ar trofiskās dinamikas teoriju gaļas dzīvnieku barošanai nepieciešams 10 reizes vairāk labības nekā būtu nepieciešams tāda paša skaita cilvēku pabarošanai ar veģetāru pārtiku. Pašlaik 70% visu [[kvieši|kviešu]], [[kukurūza]]s un citu [[labība|graudaugu]] tiek izbaroti dzīvniekiem.<ref name=environement>Ed Ayres, [https://web.archive.org/web/20000903033054/http://www.time.com/time/reports/v21/health/meat_mag.html "Will We Still Eat Meat?" Time], 8 Nov. 1999</ref> Tas licis daudziem veģetārisma atbalstītājiem uzskatīt, ka lietot uzturā gaļu ir ekoloģiski bezatbildīgi.<ref>Eco-Eating: Eating as if the Earth Matters (it does!) http://www.brook.com/veg/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100828102553/http://www.brook.com/veg/ |date={{dat|2010|08|28||bez}} }}</ref> === Ekonomika === Tāpat kā ir t.s. "ekoloģiskais veģetārisms" var runāt arī par "ekonomisko". Šie cilvēki izvēlas veģetārismu, jo uzskata, ka tādējādi var uzlabot veselības stāvokli sabiedrībā un mazināt badu pasaulē. Tie uzskata, ka gaļas lietošana ir ekonomiski neizdevīga, nesaskaņojama ar "vienkāršas dzīvošanas" principiem vai gluži lieka. Šiem veģetāriešiem var pieskaitīt arī cilvēkus no trešās pasaules valstīm, kas ir veģetārieši spiestā kārtā, gaļas augstās cenas dēļ. === Psiholoģija === Daļa cilvēku izvēlas veģetārismu arī tāpēc, ka uzskata gaļas izstrādājumus par estētiski nepievilcīgiem. "Vispasaules veģetāriešu kataloga" rakstā "49 iemesli būt par veģetārieti" viens no iemesliem ir, ka "''Trūdošas dzīvnieku ķermeņa daļas neskatoties uz to, vai ledusskapī vai restorānā, nekad nevar būt tik estētiski pievilcīgas kā pārtika, kas pagatavota no barojošiem dārzeņiem. Tikai ieraduma pēc kāds var to neuztvert — pārmaiņas uzturā to padara pašsaprotamu.''" Komiķis un filozofs Skots Adamss ir rakstījis, ka "''Dzīva govs liek lauvai siekaloties, savukārt cilvēks tikai grib atdarināt govs "mū", lai redzētu, vai tā atbildēs''".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://nickelkid.net/quotes/dilbert.html |title = Favorite Scott Adams Quotes |accessdate = 2008-06-23 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20071223143607/http://nickelkid.net/quotes/dilbert.html |archivedate = 2007-12-23 }}</ref> Savukārt pētījumi [[psiholoģija|psiholoģijā]] par gaļas lietošanu uzrāda, ka gaļas lietotāji mēdz izmantot aizsargmehānismu — psiholoģisko atsvešināšanos (''numbing'') jeb "jūtu paralizēšanu", lai distancētos no fakta, ka tie ēd dzīvniekus.<ref>Joy, Melanie. "Food for Thought: Carnism and the Psychology of Eating Meat" last Apskatīts 2006/09/11 http://www.vegfamily.com/articles/carnism.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080611011656/http://vegfamily.com/articles/carnism.htm |date={{dat|2008|06|11||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080611011656/http://vegfamily.com/articles/carnism.htm |date={{dat|2008|06|11||bez}} }}<!--poor ref--></ref> Dažās medicīniskās un psiholoģiskās terapijās un/vai pārtikas nepanesamības gadījumos par nepieciešamu elementu tiek uzskatīti dažādi veģetāra uztura veidi.<ref name="diag">{{Grāmatas atsauce | last = L M Tierney, S J McPhee | first = M A Papadakis | title = Current medical Diagnosis & Treatment. International edition | publisher = Lange Medical Books/McGraw-Hill |date=2002 | location = New York | isbn = 0-07-137688-7 }}</ref> === Kultūra === Daži izvēlas veģetārismu, jo ir uzauguši kultūrā, kur tā ir ierasta lieta vai dzīvesbiedra, ģimenes locekļa vai drauga motivēti. == Demogrāfija == Kādā "Britu medicīnas žurnāla" pētījumā, kas tika veikts ar cilvēkiem, kam ir aptuveni vidējs [[intelekta koeficients]], atklājās, ka cilvēki, kam šis koeficients bērnībā bijis augsts, biežāk izaugot kļuva par veģetāriešiem. Pētījumā teikts, ka: "''Augstāks intelekta koeficients 10 gadu vecumā ir saistāms ar lielāku iespējamību, ka cilvēks būs veģetārietis 30 gadu vecumā [..]''".<ref name="IQ study">{{Laikraksta atsauce |last=Gale |first=Catharine R |coauthors=Ian J Deary, Ingrid Schoon, G David Batty, G David Batty |date=2006-12-15 |year= |month= |title=IQ in childhood and vegetarianism in adulthood: 1970 British cohort study |journal=British Medical Journal |volume=333 |issue=7581 | pages = 245 |url=http://www.bmj.com/cgi/content/abstract/bmj.39030.675069.55v1?hrss=1 |pmid=17175567}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/6180753.stm |title=High IQ link to being vegetarian |date=2006-12-15 |publisher=BBC news}}</ref> Šāda sakarība gan varētu būt izskaidrojama arī ar saistību starp augstāku intelekta koeficientu un tendenci uz nonkonformismu jeb tendenci izvēlēties netradicionālo, kā arī lielāku informētību par veselīgas dzīves priekšnoteikumiem.<ref>{{Laikraksta atsauce | author=Millet K, Dewitte S | title=IQ and vegetarianism: Non-conformity maijā be hidden driver behind relation | journal=Brit Med J | year=2007 | volume=334 | pages=327—28.}}</ref> === Dzimums === 1992. gadā veikts tirgus pētījums ļauj secināt, ka "''no 12,4 miljoniem cilvēku, kas sevi uzskata par veģetāriešiem, 68% ir sievietes un tikai 32% ir vīrieši.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://findarticles.com/p/articles/mi_m0820/is_n210/ai_16019829 |title=The gender gap: if you're a vegetarian, odds are you're a woman. Why? |accessdate=2007-10-27 |date=2005-02-01 |publisher=Vegetarian Times |archive-date=2007-11-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071113085355/http://findarticles.com/p/articles/mi_m0820/is_n210/ai_16019829 }}</ref> Aptuveni šādas dzimumu proporcijas var novērot arī dažādu veģetārismam veltītu forumu un diskusiju dalībnieku vidū. Daži pētījumi liecina, ka veģetārietēm biežāk piedzimst meitenes. 1998. gadā veikts pētījums, kurā tika iesaistītas 6000 grūtnieces, "''atklāja, ka kaut arī Lielbritānijā vidēji piedzimst 106 zēni uz katrām 100 meitenēm, mātēm veģetārietēm šī proporcija bija 85 zēni uz 100 meitenēm.''"<ref name="Babies">[http://news.bbc.co.uk/1/hi/health/869696.stm 'More girl babies' for vegetarians]</ref> Britu diētas asociācijas pārstāve Ketrīna Kolinsa šī pētījuma rezultātus gan noraida, sakot, ka tā ir tikai statistiska aplamība un patiesībā būtu jāpēta bērnu tēvu uztura paradumi.<ref name="Babies" /> Pastāv pieņēmumi, ka uzturs, kurā ir daudz [[soja]]s, augstā [[izoflavons|izoflavona]] ([[dzimumhormoni|dzimumhormonus]] ietekmējošs savienojums) satura dēļ var būt "sievišķojošs" efekts uz cilvēkiem, jo soja satur daudz [[fitoestrogēni|fitoestrogēnu]]. Šīs teorijas pretinieki uzskata, ka uzturs ar augstu izoflavonu saturu veicina agrāku pubertātes sākumu meitenēm un aizkavē zēnu pubertātes sākšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.westonaprice.org/children/testimony040303.html |title=Sexual development damage due to soya |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080801201235/http://www.westonaprice.org/children/testimony040303.html |archivedate={{dat|2008|08|01||bez}} }}</ref> Tomēr 2001. gadā [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]] veikts pētījums liecināja, ka nav būtiskas atšķirības starp pubertātes aizkavēšanos starp zīdaiņiem, kas baroti ar sojas produktiem un zīdaiņiem, kas baroti ar govs pienu.<ref>[http://jama.ama-assn.org/cgi/content/full/286/7/807 Exposure to soy-based formula in infancy and endocrinological and reproductive outcomes in young adulthood]</ref> === Informācija par atsevišķām valstīm === [[Attēls:India vegetarian labels.svg|thumb|200px|Indijā lietoti apzīmējumi, kas ļauj atšķirt veģetārus produktus no neveģetāriem.]] Dažādās pasaules vietās veģetārismu uzlūko atšķirīgi. Dažviet to atbalsta kultūra un pat likumi, bet citur veģetārismu īsti neizprot vai pat vērtē nosodoši. Daudzās valstīs tomēr pastāv īpaši apzīmējumi, kas ļauj veikala plauktā atpazīt veģetāros produktus. Indijā ir ne tikai veģetāras pārtikas apzīmējumi, bet arī daudzas ēstuves, kas tiek reklamētas un apzīmētas kā "veģetāras" vai " neveģetāras". Indijas veģetārieši parasti ir laktoveģetārieši, un tāpēc, lai apgādātu šo tirgus daļu, vairums Indijas veģetāro ēstuvju pasniedz piena produktus, bet nepasniedz ēdienus ar olu. Atšķirībā no tā vairums rietumu veģetāro ēstuvju pasniedz gan piena produktus, gan olas. == Skatīt arī == * [[Uzturs]] * [[Vegānisms]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.vegetarisms.lv Veģetārisms.lv] * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=vegetarisms Veģetārisms | Medicīnas termins] {{lv ikona}} * [http://www.ltn.lv/~slanars "Glābiet dzīvniekus — neizmantojiet tos!"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080628035930/http://www.ltn.lv/~slanars/ |date={{dat|2008|06|28||bez}} }} {{labs raksts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Veģetārisms| ]] nfmoi9v9rhawoe44hozgodmds4av8dy 0 59624 4538747 4179016 2026-10-22T17:06:27Z Djsfmhk 152232 Pareizrakstības labojums 4538747 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hog confinement barn interior.jpg|thumb|300px|right|Rūpnieciskā cūku audzētava]] '''Rūpnieciskā''' jeb '''intensīvā lopkopība''' ir [[lopkopība]]s veids, kurā dzīvnieku audzēšanai izmanto rūpnieciskās ražošanas metodes. Tās pretstats ir [[ekstensīvā lopkopība]]. Pēc [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] arī lopkopībā tika ieviesti dažādi jauninājumi un jaunas metodes. [[Industrializācija|Industrializētajās]] dzīvnieku audzētavās tika sākta sistemātiska darbības optimizēšana, lai, ieguldot pēc iespējas mazākus līdzekļus, būtu iespējams gūt iespējami lielāku [[peļņa|peļņu]]. Audzētavu darbību maksimāli mehanizēja, dzīvniekus audzējot ar tādu barību un tādos apstākļos, kas dod lielākos ienākumus ražotājam. Ciešās saspiestības dēļ šajās dzīvnieku audzētavās mēdz izmantot [[antibiotikas]] un [[pesticīdi|pesticīdus]], lai mazinātu infekciju izplatīšanās risku.<ref>"Factory farming," ''Encyclopaedia Britannica'', 2007.</ref> Tomēr dažādās pasaules vietās ir atšķirīgas metodes, ko izmanto rūpnieciskajā lopkopībā. == Rūpnieciskās lopkopības aspekti == Kaut arī lopkopības industrializācija notiek jau vismaz pusgadsimtu, joprojām notiek diskusijas par šādas ražošanas ieguvumiem un trūkumiem. Šajā sakarā tiek runāts par [[pārtika]]s ražošanas efektivitāti, [[dzīvnieku labturība|dzīvnieku labturību]], to, cik būtiski ir nodrošināt strauji pieaugošo cilvēku skaitu ar pārtiku, kā arī šādas lopkopības ietekmi uz vidi un veselību: * '''Zemas cenas''' — pateicoties [[intensīvā lauksaimniecība|intensīvajai lauksaimniecībai]] pārtikas produktu cenas samazinās, jo tiek maksimāli samazinātas ražošanas izmaksas. * '''Efektivitāte''' — dzīvnieki ir vieglāk uzraugāmi, nekā tie, kas laisti ganībās un saslimušos var izārstēt ātrāk. Turklāt aizvien efektīvāka [[gaļa]]s, [[piens|piena]] un [[olas|olu]] ražošana samazina nepieciešamo dzīvnieku skaitu, līdz ar to samazinot lauksaimniecības ietekmi uz vidi. * '''Ienākumi''' — lielās investīcijas lauksaimniecībā rada ienākumu un [[tirgus]] palielināšanos lauku teritorijām, jo plašajā tirgū apgrozās lielāks kapitāls. * '''Pārtikas drošums''' — samazinot ražotņu skaitu un dažādību tiek atvieglota to uzraudzība — pārskatāmība un pārtikas kvalitātes kontrole. Pārtikas ražošana ar kopīgu starpnieku palīdzību veicina [[standartizācija|standartizāciju]], kas ļauj uzturēt pārtikas drošumu. * '''Dzīvnieku veselība''' — lielākām audzētavām ir vairāk līdzekļu un iespēju uzturēt dzīvnieku veselību. Tajās ir vairāk profesionālu darbinieku atšķirībā no nelielām audzētavām, kurās nereti strādā gadījuma strādnieki. Intensīvā lauksaimniecība kopumā piedāvā vairāk iespēju [[antibiotikas|antibiotiku]] izmantošanai, lai ierobežotu un ārstētu slimības. * '''Slimības''' — tiek uzskatīts, ka rūpnieciskās lopkopības apstākļos pastāv lielāka iespēja izplatīties bīstamām slimībām. Dzīvniekiem, kuru audzēšanā izmanto antibiotikas, var izstrādāties noturība pret tām, kā rezultātā var vairoties īpaši izturīgas [[patogēns|patogēnās]] [[baktērijas]].<ref>''[http://www.sciencedaily.com/releases/2005/07/050705010900.htm "Agricultural Antibiotic Use Contributes To 'Super-bugs' In Humans"], ''ScienceDaily'', July 5, 2005.</ref> Dzīvnieku vakcinēšana var rosināt jaunu arī cilvēkiem bīstamu [[vīruss|vīrusu]] rašanos, piemēram, [[H5N1]].<ref>Webster, Robert G. [http://www.cdc.gov/ncidod/EID/vol12no01/05-1024.htm "H5N1 Outbreaks and Enzootic Influenza"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110605023849/http://www.cdc.gov/ncidod/EID/vol12no01/05-1024.htm |date={{dat|2011|06|05||bez}} }}, CDC.</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.noticiasfinancieras.com/v2/client/modules/search/office.php?id=ODg2MnwxfDIwMDctMDItMjAgMTM6MDQ6NDF8|title=Factory farms are responsible for bird flu, according to a new report|publisher=NF News|date=February 20, 2007|access-date={{dat|2008|07|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080522194708/http://www.noticiasfinancieras.com/v2/client/modules/search/office.php?id=ODg2MnwxfDIwMDctMDItMjAgMTM6MDQ6NDF8|archivedate={{dat|2008|05|22||bez}}}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.commondreams.org/headlines07/0221-03.htm|title=Report Blames Factory Farms for Bird Flu|publisher=IPS|author=Stephen Leahy|date=February 21, 2007|access-date={{dat|2008|07|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080725043636/http://www.commondreams.org/headlines07/0221-03.htm|archivedate={{dat|2008|07|25||bez}}}}</ref> * '''Piesārņojums''' — ražošanas laikā rodas liels daudzums augstas koncentrācijas atkritumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Facts about Pollution from Livestock Farms | work=National Resource Defense Council | url=http://www.nrdc.org/water/pollution/ffarms.asp | accessdate=2006-05-30 | archive-date=2011-12-07 | archive-url=https://web.archive.org/web/20111207123358/http://www.nrdc.org/water/pollution/ffarms.asp }}</ref> [[Ezers|Ezeri]], [[upes]] un [[pazemes ūdeņi]] ir pakļauti riskam gadījumos, kad šos atkritumus pienācīgi nepārstrādā. Rodas arī [[atmosfēra|atmosfēru]] piesārņojošas gāzes. Salīdzinot ar lauku teritorijām, lielais dzīvnieku daudzums rūpnieciskajās audzētavās rada nevēlama daudzuma smakas. Mazāk intensīvos apstākļos dabisko procesu rezultātā iespējamais piesārņojums tiek novērsts. Tomēr pastāv arī uzskats, ka mazās audzētavas, atšķirībā no lielajām, nespēj tik labi noturēt piesārņojuma līmeni normas robežās.{{nepieciešama atsauce}} * '''Ētika''' — nežēlība pret dzīvniekiem: pārapdzīvotība, sazāļošana un ķirurģiskas iejaukšanās. Daļā audzētavu tikko izšķīlušamies [[cāļi]]em nokniebj [[knābis|knābju]] galus, bet sivēniem astes un acu zobus, lai samazinātu iespēju, ka tie savainos viens otru. [[vistas|Vistu]] un [[cūkas|cūku]] turēšana uz cietas grīdas rada [[kaulu]] deformācijas, atrofiju un locītavu sāpes. Dzīvnieki cieš no garlaicības un nervozitātes un veic atkārtotas pašiznīcinošas darbības.<ref>[http://ec.europa.eu/food/fs/sc/oldcomm4/out17_en.html "The Welfare of Intensively Kept Pigs—Report of the Scientific Veterinary Committee—Adopted 30 September 1997] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130522231342/http://ec.europa.eu/food/fs/sc/oldcomm4/out17_en.html |date={{dat|2013|05|22||bez}} }}, European Commission, and [http://www.efsa.europa.eu/en/science/ahaw/ahaw_opinions/831.html "Opinion of the AHAW Panel related to the welfare aspects of various systems of keeping laying hens"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070611011316/http://www.efsa.europa.eu/en/science/ahaw/ahaw_opinions/831.html |date={{dat|2007|06|11||bez}} }}, European Food Safety Authority (7 March 2005)</ref> Izturēšanās pret dzīvniekiem ir dzīvnieku labturības likumu uzmanības centrā, kaut arī nav vienprātības par to, kādi dzīvnieku turēšanas apstākļi būtu uzskatāmi par pieņemamiem. Atsevišķas dzīvniekiem kaitīgas rīcības formas, piemēram, knābju galu nokniebšana, tiek uzskatītas par pieņemamām, jo, ja tas netiktu darīts, dzīvnieki varētu ciest vēl vairāk. Tiek minēts arī, ka industrializētajās audzētavās dzīvnieki nodzīvo daudzkārt īsāku mūžu nekā, ja tie dzīvotu dabiskos apstākļos, jo, piemēram, [[govis|govju]] turēšana kļūst neienesīga kopš brīža, kad tai sāk mazināties izslaukuma daudzums. * '''Bioloģiskās daudzveidības apdraudējums''' — tā rezultātā, ka intensīvajā lauksaimniecībā — gan zemkopībā, gan lopkopībā tiek audzētas konkrētas pielāgotas šķirnes ([[monokultūras]]), lai iegūtu lielākus ienākumus, tiek palielināta uzņēmība pret dažādām slimībām. Vietēji pielāgoto šķirņu izzušana samazina lauksaimniecības sistēmas "elastīgumu". Pieradināto dzīvnieku [[genofonds|genofonda]] noplicināšanās ierobežo to [[pielāgošanās]] spēju jaunu problēmu gadījumos. Šī problēma pastāv visa veida lopkopībā. Rūpnieciskās lopkopības ietekmē lauksaimniecība ir zaudējusi agrāko nozīmi un [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku interešu aizstāvji]] kritizē to, ka mūsdienu audzētavās pret dzīvniekiem izturas kā pret preci. [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]], rūpnieciskajai lopkopībai izstumjot tradicionālo, izplatījās "ētiskā" un "ekoloģiskā" [[veģetārisms|veģetārisma]] uzskati. Šo un citu apsvērumu rezultātā daļa cilvēku uzskata, ka rūpnieciskās lopkopības piekoptā izturēšanās pret dzīvniekiem liek tiem atteikties no gaļas un citiem [[dzīvnieku izcelsmes produkti]]em.{{nepieciešama atsauce}} == Skatīt arī == * [[Dzīvnieku labturība]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saimniecība]] [[Kategorija:Lauksaimniecība]] [[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]] 3uj4hanz4yexspcq3s3w044inat1ske 0 59639 4538662 4130179 2026-10-22T14:22:05Z Djsfmhk 152232 Pareizrakstības labojums 4538662 wikitext text/x-wiki '''Dzīvnieku labturība''' ir pieeja [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvības ētikā]]. Tās pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku izmantošana [[pārtika]]i, [[eksperimenti ar dzīvniekiem|eksperimentiem]], apģērbam un izklaidei, ir [[morāle|morāli]] attaisnojama, ja vien tiek novērstas [[nevajadzīgas ciešanas]]. Šī nostāja tiek pretstatīta [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesību]] pieejai, kuras pārstāvji uzskata, ka dzīvniekus nevajadzētu izmantot un uztvert kā cilvēku īpašumu.<ref>Francione, Gary. ''Animals, Property, and the Law''. Temple University Press, 1995; this paperback edition 2007, p. 6.</ref> == Dzīvnieku labturības vēsture == Tiek uzskatīts, ka sistemātiska uzmanības pievēršana dzīvnieku labklājībai pirmoreiz parādījusies [[Senā Indija|Senās Indijas]] kultūrā kā reliģisks uzskats par to, ka priekšteči atgriežas zemes dzīvē dzīvnieku veidolā (sk. - [[reinkarnācija]]), tāpēc pret dzīvniekiem pienākas izturēties tikpat cienīgi kā pret cilvēkiem. Šāds uzskats pastāv arī [[džainisms|džainisma]] reliģiskajā kustībā un dažādās citās Indijas reliģijās. Citos reģionos - īpaši tajos, kur bijušas izplatītas [[Ābramiskās reliģijas]], pret dzīvniekiem izturas kā pret cilvēka īpašumu un tiek izstrādāti dzīvnieku turēšanas un nogalināšanas noteikumi, lai samazinātu sāpes, ciešanas un bailes, ko tie pārdzīvo, atrodoties cilvēku pakļautībā. === Labturības īstenošana === 1822. gadā [[Lielbritānija]]s parlamentā tika iesniegts likumprojekts par to, lai teļi, zirgi un aitas tiktu aizsargāti pret nežēlību. Labturības pieejas uzmanības centrā bija ideja par morāli un humānu izturēšanos. Lielbritānijā 1824. gadā tika dibināta pirmā dzīvnieku labturības organizācija. Šī biedrība izmantoja biedru ziedojumus, lai algotu aizvien lielāku inspektoru skaitu, kuru uzdevums bija konstatēt vardarbības gadījumus, vākt pierādījumus un ziņot par tiem kārtības iestādēm. Līdzīgas organizācijas tika izveidotas arī citur [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Mūsdienās vairākas reliģiskās konfesijas ir pievienojušas dzīvnieku labturību savu interešu sarakstam. Aizvien izplatītākas kļūst [[dzīvnieku aizstāvības ētika]]s mācību studijas kā arī aizlūgumi par dzīvniekiem. ==== Dzīvnieku labturība nacistiskajā Vācijā ==== [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija]] pasludināja dzīvnieku labturības neesamību par vienu no būtiskākajām problēmām. [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] kā dzīvnieku mīļotāja prezentēšana bija nozīmīgs nacistu propagandas aspekts un viņa ciešās attiecības ar [[vācu aitu suns|vācu aitu suni]] [[Blondī]] kļuva plaši zināmas. 19. gadsimtā Vācijā pastāvēja vairākas "''Tierschutz''" jeb dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kuras atbalstīja arī dažādi populāri cilvēki, piemēram, [[Rihards Vāgners]], kurš esot teicis, ka negribētu dzīvot tādā pasaulē, kurā "neviens suns vairs negribētu dzīvot."<ref>Tröhler, Ulrich and Maehle, 1987 in Andreas-Holger in Rothfel, Nigel. ''Representing Animals''. University of Indiana Press, p. 29.</ref> Galvenie iemesli dzīvnieku aizsardzības kustībai kopš 19. gadsimtā bija [[Kašruts]] un [[vivisekcija]] - tos nacisti aizliedza, tikko bija tikuši pie varas 1933. gadā. Tas tika darīts uzbrukuma [[ebreji]]em ietvaros ar domu, ka vivisekcija ir daļa no "ebreju zinātnes". 1933. gada beigās tika izdots dzīvnieku aizsardzības likums - pirmais no vairāku likumu sērijas, kas padarīja Vāciju par valsti ar visplašāko dzīvnieku aizsardzības politiku tā laika Eiropā. [[Hermanis Gērings]] pat esot piedraudējis visus, kas pārkāpšot vivisekcijas noteikumus, nosūtīt uz koncentrācijas nometnēm.<ref>Arluke, Arnold and Sax, Boria. "The Nazi Treatment of Animals and People" in Birke, Lynda and Hubbard, Ruth. ''Reinventing Biology'', Indiana University Press, 1995, pp. 228-60; Arluke, Arnold and Sax, Boria. "Understanding Animal Protection and the Holocaust" in ''Anthrozoös'', vol. V, no.1, 1992; and (for Göring threatening to send vivisectors to concentratation camps) Rudacille, Deborah. ''The Scalpel and the Butterfly''. University of California Press, 2000, pp. 83-88, citing Arnold Luke and Clinton R. Sanders. ''Regarding Animals''. Temple University Press, 1996.</ref> Šie likumi tika saglabāti arī pēc kara gan [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]], gan [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], kaut arī ebreju un musulmaņu kopienām pašlaik ir atļauts veikt rituālo nogalināšanu.<ref>Schächtet für Deutschland, Als Muslime schon einmal rituell schlachten durften (Schechten for Germany - when Muslims were allowed to do ritual slaughtering), [[FAZ]] Feulleton 17.01.02</ref> Tā kā mūsdienu likumdošanā joprojām saglabājušies lielākā daļa dzīvnieku aizsardzības principu, tad var secināt, ka nacistiskajai Vācijai šai sakarā ir bijusi liela ietekme. === Labturības principi === 1965. gadā pēc [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] valdības organizēta pētījuma par [[industriālā lopkopība|industriālās lopkopības]] dzīvniekiem tika izveidota Lopkopības dzīvnieku labturības konsultatīvā komisija, kas vēlāk kļuva par Lopkopības dzīvnieku labturības padomi. Komisijas pirmās vadlīnijas bija, ka nepieciešams, lai dzīvniekiem būtu iespēja "apgriezties, apkopt sevi, piecelties kājās, apgulties un izstaipīties". Kopš tā laika šie principi ir izstrādāti detalizētāk un ir zināmi kā dzīvnieku labturības "Piecas brīvības": === Piecas brīvības === # Brīvība no slāpēm, izsalkuma un nepietiekama uztura # Brīvība no diskomforta apkārtējās vides dēļ # Brīvība no sāpēm, savainojumiem un slimībām # Brīvība izpaust savai sugai raksturīgo uzvedību # Brīvība no bailēm un nervozitātes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fawc.org.uk/freedoms.htm |title=Farm Animal Welfare Council - 5 Freedoms<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2012|10|07||bez}} |archiveurl=http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20121007104210/http://www.fawc.org.uk/freedoms.htm |archivedate={{dat|2012|10|07||bez}} }}</ref> == Dzīvnieku labturība salīdzinājumā ar dzīvnieku tiesībām == {{Pamatraksts|Dzīvnieku aizstāvības ētika}} Vairums dzīvnieku labturības pieejas atbalstītāju neaizstāv vajadzību pārtraukt dzīvnieku izmantošanu kā tādu un uzskata, ka [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesību]] pieeja prasa pārāk daudz. Labturības atbalstītāji mēdz uzskatīt, ka cilvēki ir morāli atbildīgi par to, lai ar dzīvniekiem neapietos nežēlīgi ([[nevajadzīgas ciešanas]]). Dzīvnieku tiesību pieejas pārstāvji, piemēram, [[Gerijs Frensione]] un [[Toms Rīgens]] uzskata, ka dzīvnieku labturības pieeja (kas pieprasa uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus nevis to likvidēt) ir loģiski pretrunīga un ētiski nepieņemama. Tomēr pastāv tādas dzīvnieku aizstāvju organizācijas kā [[PETA]] ("Cilvēki par ētisku izturēšanos pret dzīvniekiem"), kas īstermiņā atbalsta dzīvnieku labturības metodes, lai atvieglotu dzīvnieku ciešanas pirms to izmantošana vēl nav pārtraukta. PETA priekšsēdētāja [[Ingrida Ņūkirka]] intervijā ''[[Vikiziņas|Vikiziņām]]'' norādīja uz divām lietām dzīvnieku labturības un dzīvnieku tiesību sakarā. "Ja es varētu izdarīt vienu lietu, tā būtu ciešanu pārtraukšana," teica Ņūkirka. "Ja varētu no dzīvniekiem paņemt lietas un tos nogalināt, nenodarot tiem ciešanas, tad es to pieņemtu... Katram vajadzētu būt spējīgam piekrist, ka dzīvniekiem nebūtu jācieš, ja tos nogalina vai apzog, atņemot kažokus, olas vai ko citu. Bet, to darot, nevajadzētu viņus pakļaut ciešanām."<ref name=DS>[http://en.wikinews.org/wiki/Ingrid_Newkirk%2C_co-founder_of_PETA%2C_on_animal_rights_and_the_film_about_her_life Interview with Ingrid Newkirk], David Shankbone, ''[[Wikinews]]'', November 20, 2007.</ref> Ņūkirka pieminēja vēl otru lietu saistībā ar dzīvnieku tiesībām: "Kas mēs tādi esam, ja esam sevi pacēluši uz šī pjedestāla un ticam, ka mums ir tiesības paņemt no citiem visu - ieskaitot dzīvību - tikai tāpēc, ka mēs to gribam? Vai mums nevajadzētu apstāties un mirkli apdomāties - varbūt viņi tiešām nav nemaz tik atšķirīgi no mums? Citas tautas, citi indivīdi, citas kultūras. Vienkārši citas. Nevis kaut kas zemāks par cilvēku, bet tikai savādāks." == Dzīvnieku labturības kritika == Dzīvnieku labturība tiek kritizēta saistībā ar tās īstenošanu praksē - pastāv uzskats, ka labturības atbalstītāji velta neproporcionālu uzmanību dažādām dzīvnieku sugām, nepiedāvājot racionālu vai zinātnisku pamatojumu tādai dzīvnieku iedalīšanai. Šāda rīcība tiek saukta par [[sudzisms|sudzismu]]. Piemēram, tas notiek gadījumos, kad kritiķi norāda, ka labturības kustība augstāk vērtē [[mīļdzīvnieki|mīļdzīvniekus]] nekā produktīvos mājdzīvniekus, [[Savvaļas dzīvnieki|savvaļas dzīvniekus]] augstāk par pieradinātajiem, vai [[zīdītāji|zīdītājus]] augstāk par zivīm, rāpuļiem vai putniem. Teiksim, labturības kustība parasti ir pret kaķu nagu izoperēšanu (pat, ja to veic veterinārārsti, izmantojot anestēziju), bet reti iebilst pret to, ka lopkopībā putniem mēdz apgriezt kāju pirkstu galus - turklāt to dara parasti strādnieki, kas neizmanto anestēziju. Kritika tiek saņemta par to, ka liela daļa dzīvnieku labturības praksē pauž praktiski tādu pašu aizspriedumainību kā [[antropocentrisms|antropocentriskais]] antilabturības skatījums. Šī kustība tiek kritizēta arī par koncentrēšanos uz virspusējām problēmām nevis labturību kā tādu. Piemēram, knābju galu nokniebšana vistām nav pievilcīga rīcība (un pret to mēdz iebilst labturības atbalstītāji), taču tā ļauj novērst kanibālismu. Labturības atbalstītāji gan nereti norāda, ka starp vistām nekāda kanibālisma nebūtu, ja vien tās netiktu turētas tik saspīlētā vidē. == Skatīt arī == * [[Dzīvnieku aizstāvības ētika]] * [[Dzīvnieku tiesības]] * [[Utilitārisms]] == Atsauces == {{Atsauces|1}} == Ārējās saites == * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=14940 LR Dzīvnieku aizsardzības likums] * [http://www.zm.gov.lv/?sadala=827 LR Zemkopības ministrija - dzīvnieku labturības noteikumi] * [https://web.archive.org/web/20030116080745/http://www.coe.int/t/e/legal_affairs/legal_co-operation/Biological_safety,_use_of_animals/ Informācija par starptautiskajām norisēm Eiropas Padomē un saites uz konvencijām] (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]] [[Kategorija:Dzīvnieki]] dkyxe2s1z10tise7f07taptyc3a262h 0 59640 4538635 4537812 2026-10-22T13:53:44Z Djsfmhk 152232 Pareizrakstības labojums 4538635 wikitext text/x-wiki '''Bioētika''' ir [[filozofija]]s un [[lietišķā ētika|lietišķās ētikas]] nozare, kas aplūko [[Ētika|ētiskas]] dabas jautājumus, kuri rodas saskaroties tādām nozarēm kā [[dabaszinātnes]], [[biotehnoloģija]], [[medicīna]], [[politika]], [[tiesību zinātne]], [[filozofija]] un [[teoloģija]]. == Darbības lauks == Zinātniskā darbība sniedz ne tikai labumu sabiedrībai, bet rada arī aizvien jaunas ētikas problēmas. Sabiedrības uzmanību šiem jautājumiem pievērsa [[biomedicīna|biomedicīniskie]] eksperimenti, īpaši tie, kas tika veikti [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesa]] ietvaros 1947. gadā tika izveidots īpašs ētikas kodekss ([[Nirnbergas kodekss]]), pēc kura vēlāk tiesāja ārstus un zinātniekus, kas veica eksperimentus ar koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem. Uz šo kodeksu bieži atsaucas kā sākumu starpdisciplinārajai nozarei, kas šobrīd pazīstama kā bioētika. Viens no nozīmīgākajiem dokumentiem bioētikas jomā ir Pasaules Medicīnas asociācijas [[Helsinku deklarācija]], kas tika pieņemta 1964. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wma.net/policies-post/wma-declaration-of-helsinki-ethical-principles-for-medical-research-involving-human-subjects/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170625083834/https://www.wma.net/policies-post/wma-declaration-of-helsinki-ethical-principles-for-medical-research-involving-human-subjects/ |archivedate={{dat|2017|06|25||bez}} }}</ref> un tās mērķis ir noteikt galvenos ētikas principus medicīnas pētījumiem arī cilvēku iesaisti. Helsinku deklarācija ir vairākas reizes papildināta (1975., 1983., 1989., 1996., 2000., 2002., 2004., 2008., 2013. un 2024. gadā). 1974. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika izveidota komisija, kas nodarbojas ar bioētikas jautājumiem. Viens no tās uzdevumiem bija definēt [[Bioētikas principi|bioētikas principus]], kas būtu jāņem vērā, iesaistot cilvēkus biomedicīniskos un psiholoģijas pētījumos. 1979. gadā šie ētikas pamatprincipi un vadlīnijas tika publiskoti kā [[Belmontas ziņojums]]. Uzmanība tajā bija pievērsta trim vispārīgiem principiem: # [[Cieņa]]i pret personas [[autonomija|autonomiju]] # [[Laba darīšanas princips|Laba darīšanas principam]] # [[Taisnīgums|Taisnīgumam]] Lai šos vispārīgos principus attiecinātu uz pētījumiem ar cilvēku iesaisti, Belmontas ziņojumā bija ieteikts: saņemt pētījuma dalībnieku informētu piekrišanu, veikt risku novērtējumu un veikt taisnīgu pētījuma subjektu atlasi. Nozīmīgākais bioētikas jomas dokuments Eiropā ir 1997. gadā pieņemtā Eiropas Padomes Ovjedo konvencija jeb [https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1410 Konvencija par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā], ko 2010. gadā ir ratificējusi arī Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rm.coe.int/inf-2021-14-etat-sign-ratif-reserves-bil/1680a50e48|title=Council of Europe|website=rm.coe.int|access-date=2026-10-19}}</ref>. Konvencijas galvenās tēmas ir informētā piekrišana medicīnā, privātuma un veselības datu aizsardzība, vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei, un pētījuma dalībnieku tiesību aizsardzība biomedicīnas pētījumos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=203118|title=Konvencija par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā – Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-10-19|language=lv}}</ref>. Tā regulē arī ģenētiskās testēšanas, kā arī orgānu un audu transplantācijas ētiskos aspektus. Ovjedo konvencijai ir četri papildprotokoli: Papildprotokols par cilvēku klonēšanas aizliegumu (1998)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.coe.int/en/web/conventions/by-subject-matters1|title=By subject-matters - Treaty Office - www.coe.int|website=Treaty Office|access-date=2026-10-19|language=en-GB}}</ref>, Papildprotokols par cilvēka izcelsmes orgānu un audu transplantāciju (2002)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list|title=Full list - Treaty Office - www.coe.int|website=Treaty Office|access-date=2026-10-19|language=en-GB}}</ref>, Papildprotokols par biomedicīnas pētījumiem (2005) un Papildprotokols par ģenētisko testēšanu veselības aprūpes vajadzībām (2008)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.coe.int/en/web/conventions/by-subject-matters1|title=By subject-matters - Treaty Office - www.coe.int|website=Treaty Office|access-date=2026-10-19|language=en-GB}}</ref>. Attīstoties biotehnoloģijām un papildinoties uzskatiem par sabiedrības veselību un veselības aizsardzības politiku, bioētika mūsdienās ir kļuvusi par strauji augošu akadēmisko un profesionālo pētījumu jomu. Kopš 1980. gadu beigām Eiropā šajā nozarē ir iznākuši vismaz ducis žurnālu. Turklāt daudzos akadēmiskos medicīnas centros un universitātēs tiek piedāvātas iespējas specializēties bioētikā. Šobrīd notiek diskusijas par to, uz cik plašu pētījumu lauku attiecināt bioētikas jēdzienu. Vai tiem būtu jābūt visiem ētiskas dabas jautājumiem, kas rodas bioloģijā un medicīnā? Daži bioētiķi uzskata, ka šo jautājumu loku vajadzētu sašaurināt tikai uz medicīnu vai [[tehnoloģija|tehnoloģiskajiem]] [[jaunievedumi]]em. Citi šo loku gribētu paplašināt, ietverot jebkuru rīcību, kas var ietekmēt [[justspēja|justspējīgus]] organismus un ekosistēmas. == Bioētikas mērķi == Bioētikas jautājumu risinājumus lielā mērā nosaka iespējas veidot dialogu un panākt vienošanos starp dažādām sabiedrības grupām. Mūsdienās bioētiķus nereti iesaista diskusijās nevis viņu pašu viedokļu dēļ vai tāpēc, ka tiem būtu īpašas spriešanas spējas, bet tāpēc, ka tie pārzina plašu pētījumu un diskusiju lauku un spēj veicināt dialogu, kas rada taisnīgus, godīgus un saprātīgus risinājumus, izmantojot zināšanas par dažādām iesaistītajām nozarēm. Mūsdienās ir tikpat kā neiespējami īstenot pētījumus medicīnā un bioloģijā bez ētikas speciālistu dalības. Pirmkārt, tie nepieciešami pētījumu plānošanā, lai noteiktu pētījumu veicēju atbildību un aizsargātu pētījuma subjektu tiesības. Otrkārt, bioētiķi var palīdzēt apzināt pētījumu potenciālās sociālās, ētiskās un ekonomiskās sekas. == Ideoloģija un metodoloģija == Bioētiķi nereti fokusējas uz [[filozofija|filosofiju]], lai analizētu konkrētos jautājumus, un bioētikā specializējušies filosofi, piemēram, [[Pīters Singers]] šo jautājumu loku skata kā [[ētika|morāles filosofiju]]. Tomēr šādai pieejai nereti tiek pretstatītas citas, tādējādi padarot bioētiku par aizvien lielākā mērā starpdisciplināru. Daudzi bioētiķi nav akadēmiski filosofi, un daži pat uzskata, ka analītiskās filosofijas metodes ir negatīvi iespaidojušas nozares attīstību. Laika gaitā bioētikā iesaistījušies aizvien vairāk profesionāļu ar izglītību medicīnā. Daļa bioētiķu, īpaši tie, kas sniedz ētikas konsultācijas par klīniskiem jautājumiem, uzsver bioētikas praktiskos aspektus un uzlūko nozari kā vairāk saistītu ar klīnisko praksi vai sabiedrības veselību nekā filosofiju. Reliģiskas ievirzes bioētiķi ir izstrādājuši morāles noteikumus un vadlīnijas konkrētiem gadījumiem atkarībā no viņu reliģiskajiem uzskatiem. Daudzi no tiem ir [[Jūdaisms|ebreju]] un [[kristietība|kristiešu]] pedagogi (sholāri). Tā kā [[hinduisms|hinduisma]], [[budisms|budisma]] un [[džainisms|džainisma]] tradīcijās tiek uzvērts dzīvības svētums, tad tajās ir daudz filosofiskas literatūras par dzīvības tēmu. Arī aizvien vairāk [[islāms|islāma]] sholāru iesaistās šajā sfērā. Daži liberālie musulmaņi ir izteikuši kritiku par to, ka bioētikā ir dzirdami tikai konservatīvo musulmaņu viedokļi. Kaut arī ir daudz augsti kvalificētu filosofu, kas aplūko bioētikas tēmas no reliģiskās perspektīvas, daži sekulārie Rietumu bioētiķi pauž kritiku par to, ka reliģiskajiem bioētiķiem nereti nav akadēmiskas izglītības, piemēram, filosofijā, bioloģijā vai medicīnā, tomēr tie iesaistās diskusijās par šīm nozarēm cieši piesaistītiem jautājumiem. No sekulāro bioētiķu viedokļa trauksme ir ceļama par to, ka reliģiskie bioētiķi vispirms pauž viedokli par problēmu un tikai pēc tam meklē pamatojumus. Protams, šī kritika neattiecas uz visām tēmām, kuros iesaistās reliģiskie bioētiķi. Izņemot rietumvalstis, lielākajā daļā pasaules valstu reliģija nav strikti nošķirta no filosofijas. Daudzās Āzijas kultūrās pastāv aktīvas (un nereti mazāk dogmatiskas, bet vairāk pragmatiskas) diskusijas par bioētikas jautājumiem. Diskusijas nereti attiecas uz konkrēto valstu demogrāfisko politiku, piemēram, [[Ķīna]]s gadījumā. [[Budisms|Budistu]] bioētiķiem kopumā ir raksturīgs naturālistisks skatījums, kas veido racionālistisku un pragmatisku pieeju. [[Āfrika|Āfrikā]] un daļēji arī [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] bioētikas diskusijas bieži fokusējas uz to praktisko ietekmi uz neadekvāti vadītu politiku un varas attiecībām. == Tēmas == Ar medicīnu un bioloģiju saistītās tēmas, kas atrodas bioētikas uzmanības lokā: {{colbegin|3}} * [[Aborts]] * [[Apgraizīšana]] * [[Asinis|Asins]] (tirdzniecība) * [[Atsāpināšana]] * [[Biopirātisms]] * [[Bioterorisms]] * [[Cilmes šūna|Cilmes šūnu pētījumi]] * [[Divējāda lietojuma tehnoloģija]] * [[Dzimstības kontrole]] * [[Dzīves paildzināšana]] * [[Dzīvnieku aizstāvības ētika]] * [[Eigēnika]] * [[Eitanāzija]] (cilvēku, dzīvnieku) * [[Gēnu terapija]] * [[Ģenētiski modificēta pārtika]] * [[Ģenētiski modificēti organismi]] * [[Ģenētiskā inženierija]] * [[Himera (ģenētika)]] * [[Jastroģenēze]] * [[Klonēšana]] * [[Konfidencialitāte]] (medicīniskās informācijas) * [[Kontracepcija]] * [[Krionika]] * [[Ksenotransplantācija]] * [[Ķermeņa pārveidošana]] * [[Lielo pērtiķu projekts]] * [[Lobotomija]] * [[Mākslīgā apaugļošana]] * [[Mākslīgā dzemde]] * [[Mākslīgā dzīvība]] * [[Medicīniskie pētījumi]] * [[Morālais pienākums]] * [[Neauglība]] * [[Nanomedicīna]] * [[Narkotiku lietošana]] * [[Nāvessods]] * [[Orgānu donors]] (godīga sadale, šķiru un rasu aizspriedumi) * [[Orgānu tirdzniecība]] * [[Orgānu transplantācija]] * [[Pacienta tiesības]] * [[Partenoģenēze]] * [[Pašnāvība]] * [[Piesardzības princips]] * [[Placebo]] * [[Profesionālā ētika]] * [[Psihoķirurģija]] * [[Reproduktīvās tiesības]] * [[Reproģenētika]] * [[Smadzeņu nāve]] * [[Sperma]] un [[olšūna]] (ziedošana) * [[Sudzisms]] * [[Surogasija]] * [[Transhumānisms]] * [[Transseksualitāte]] {{colend}} == Bibliogrāfija == * Ķilkuts G., Mežinska S., Neiders I., Sīlis V., Sīle V., Biomedicīnas ētika: teorija un prakse. — Rīgas Stradiņa universitāte, Rīga, 2006. * Beauchamp, Tom & Childress, James (2001), ''Principles of Biomedical Ethics'', Oxford, New York: Oxford University Press, {{ISBN|0-19-514332-9}} * Jonsen, Albert; Veatch, Robert & Walters, leRoy (1998), ''SourceBook in Bioethics'', Washington: Georgetown University Press, {{ISBN|0-87840-685-9}} * Khushf, Tom (ed) (2004), ''Handbook of Bioethics: taking stock of the field from a philosophical perspective'', Dordrecht, Boston, London: Kluwer Academic Publishers, {{ISBN|1-4020-1893-2}} * McGee, Glenn (2003), ''Pragmatic Bioethics'', Cambridge: Massachusetts Institute of Technology Press, {{ISBN|0-262-63272-1}} * Sugarman, Jeremy & Sulmasy, Daniel (2001), ''Methods in Medical Ethics'', Washington: Georgetown University Press, {{ISBN|0-87840-873-8}} * Andre, Judith (2002), ''Bioethics as Practice'', Chapel Hill and London: University of North Carolina Press, {{ISBN|0-8078-2733-9}} * Emanuel, Ezekiel; Crouch, Robert; Arras, John; Moreno, Jonathan & Grady, Christine (2003), ''Ethical and Regulatory Aspects of Clinical Research'', Baltimore, London: Johns Hopkins University Press, {{ISBN|0-8018-7813-6}} * Aulisio, Mark; Arnold, Robert & Younger, Stuart (2003), ''Ethics Consultation; from theory to practice'', Baltimore, London: Johns Hopkins University Press, {{ISBN|0-8018-7165-4}} * Singer, Peter A. & Viens, Adrian M. (2008), ''Cambridge Textbook of Bioethics'', Cambridge: Cambridge University Press, {{ISBN|978-0-521-69443-8}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.coe.int/lv/web/human-rights-and-biomedicine/cdbio Eiropas Padomes Bioētikas komiteja (CDBIO)] * [http://www.unesco.org/new/en/social-and-human-sciences/themes/bioethics/international-bioethics-committee/ UNESCO Starptautiskā Bioētikas komiteja] * [http://filozofija.lu.lv/brazma.html Gunārs Brāzma "Bioētikas aktualitātes Latvijā"] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bioētika| ]] [[Kategorija:Starpdisciplināras nozares]] [[Kategorija:Ētikas pamatproblēmas|*]] 9eeq9ktcwoo308kvzeg44t81420lce5 0 60941 4538734 4522281 2026-10-22T15:54:08Z Djsfmhk 152232 Pareizrakstības labojums 4538734 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls:Gary Francione.jpg|thumb|right|Gērijs Frensione (2009)]] '''Gērijs Lorenss Frensione''' ({{val|en|Gary Lawrence Francione}}; dzimis {{Dat|1954}}) ir amerikāņu jurists, [[Ratgersa Universitāte]]s jurisprudences un filozofijas profesors [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name=bio>[http://law.newark.rutgers.edu/facbio/francione.html "Gary L. Francione"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081012082735/http://law.newark.rutgers.edu/facbio/francione.html |date={{dat|2008|10|12||bez}} }}, Rutgers School of Law Newark, accessed February 25, 2008.</ref> Pazīstams kā [[abolicionisms (dzīvnieku tiesības)|abolicionisma]] pieejas izstrādātājs [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesību]] teorijā. Viņa darbība pamatā saistīta ar šādām tēmām: 1) dzīvnieku kā [[īpašums|īpašuma]] statuss, 2) atšķirības starp dzīvnieku tiesību un [[dzīvnieku labturība]]s pieejām un 3) dzīvnieku tiesību teorija, kas balstīta uzskatā, ka dzīvnieki [[justspēja|spēj just]]. Frensione uzskata, ka dzīvnieku labturības reformas ir teorētiski un praktiski nepamatotas un funkcionē tikai kā līdzeklis cilvēku sirdsapziņas mierināšanai par to, kā tiek izmantoti dzīvnieki.<ref name=Hall>Hall, Lee. [http://www.friendsofanimals.org/programs/animal-rights/interview-with-gary-francione.html "An Interview with Professor Gary L. Francione"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090508021512/http://www.friendsofanimals.org/programs/animal-rights/interview-with-gary-francione.html |date={{dat|2009|05|08||bez}} }}, Friends of Animals, accessed February 25, 2008.</ref> Viņaprāt, uz dzīvniekiem būtu jāattiecina tikai vienas tiesības - tiesības nebūt par kāda īpašumu<ref>Francione, Gary. ''Rain Without thunder: the Ideology of the Animal Rights Movement'', 1996.</ref> un līdz ar to par abolicionisma pieejas pamatprincipu tiek izvirzīts [[vegānisms]]<ref>http://veganfreakradio.com/index.php?id=141 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080802220824/http://veganfreakradio.com/index.php?id=141 |date={{dat|2008|08|02||bez}} }} Gary Francione Interview, Part 1.</ref> - atteikšanās izmantot jebkādus [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktus]]. == Biogrāfija == Frensione ieguvis bakalaura grādu filozofijā [[Ročesteras Universitāte|Ročesteras Universitātē]]. Pēc tam maģistrantūrā studējis [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] un doktora grādu ieguvis [[Virdžīnija]]s Universitātē, kur strādājis arī par redaktoru žurnālā ''Virginia Law Review''. Pēc grāda iegūšanas strādājis ASV Apelācijas tiesā un Augstākajā tiesā. 1984. gadā sācis strādāt [[Pensilvānija]]s Universitātē un 1985. gadā kļuva par pirmo akadēmiķi, kas sācis pasniegt arī dzīvnieku tiesību teoriju. Kopš 1989. gada Ratgersa Universitātē pasniedz dažādus kursus saistībā ar [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]] un dzīvnieku tiesību teoriju kā arī [[krimināltiesības]] un [[tiesību filozofija|tiesību filozofiju]].<ref name=bio/> == Dzīvnieku tiesību teorija == === Dzīvnieku kā īpašuma statuss === Savā pirmajā grāmatā "Dzīvnieki, īpašums un likums" (''Animals, Property, and the Law'' (1995.)) Frensione norāda, ka tā kā dzīvnieki ir cilvēku īpašums, tad [[likums|likumi]], kuriem vajadzētu nodrošināt humānu izturēšanos un nevajadzīgu ciešanu novēršanu, nenodrošina dzīvnieku interešu pienācīgu aizsardzību. Lielākoties šie likumi un noteikumi nosaka tikai tādu izturēšanos, kas nepieciešama, lai dzīvniekus varētu produktīvi izmantot. Dzīvnieku vērtība tiek noteikta kā preces vērtība un to interesēm nav [[morāle|morālas]] nozīmības. Frensione apgalvo, ka kaut arī pastāv dzīvnieku aizsardzības likumi, mēs dzīvniekus izmantojam tādos veidos, kas tiktu uzskatīti par [[spīdzināšana|spīdzināšanu]], ja kāds tā izturētos pret cilvēkiem. Visbeidzot, viņš norāda, ka mēs varētu dzīvniekiem nodrošināt lielāku aizsardzību, pat ja tie joprojām būtu mūsu īpašums, taču kamēr vien cilvēki saskata kādu ekonomisku labumu to izmantošanā dažādi juridiskie, sociālie un ekonomiskie apstākļi kavē dzīvnieku interešu ievērošanu. === Dzīvnieku labturības un dzīvnieku tiesību salīdzinājums === {{Pamatraksts|Abolicionisms (dzīvnieku tiesības)}} Grāmatā "Lietus bez pērkona: dzīvnieku tiesību kustības ideoloģija" (''Rain Without Thunder: The Ideology of the Animal Rights Movement'' (1996.)) Frensione raksta, ka pastāv būtiskas teorētiskas un praktiskas atšķirības starp dzīvnieku tiesību pieeju, kas, viņaprāt, pieprasa dzīvnieku ekspluatācijas pārtraukšanu un dzīvnieku labturības pieeju, kas cenšas padarīt šo ekspluatāciju humānāku. Viņš apgalvo, ka teorētiskās atšķirības starp abām pieejām ir nepārprotamas. Frensiones piedāvātā abolicionisma jeb ekspluatācijas pārtraukšanas pieeja pauž uzskatu, ka dzīvnieku izmantošana nav attaisnojama, neskatoties, cik humāni mēs izturamies pret dzīvniekiem. Savukārt labturības pieeja pauž uzskatu, ka dzīvnieku izmantošana ir attaisnojama un svarīgi ir tikai veidi, kā izturamies pret tiem. Tos, kas paziņo, ka atbalsta dzīvnieku tiesības, bet vienlaikus atbalsta labturības reformas kā galveno līdzekli dzīvnieku interešu un [[pašvērtība]]s atzīšanai, Frensione sauc par "jaunajiem labturībniekiem" ({{val|en|new welfarists}}). Viņš apgalvo, ka šim uzskatam nav pamatojuma - labturības reformu ietvaros dzīvnieki joprojām ir īpašuma statusā. Turklāt centieni padarīt izturēšanos pret dzīvniekiem humānāku var nodrošināt un pat vairot dzīvnieku ekspluatāciju, jo liek sabiedrībai justies mazāk neērti par to, ka tā izmanto dzīvnieku izcelsmes produktus. Pēc Frensiones domām, svarīgākais, ko abolicionisma pieejas atbalstītāji var darīt, ir [[vegānisms|vegānisma]] izvēlēšanās. Viņš arī cenšas pamatot, ka dzīvnieku tiesību kustība ir loģisks miera kustības turpinājums un tai jāizmanto nevardarbīgi līdzekļi sava mērķa sasniegšanai. === Justspēja kā būtiskais kritērijs === Grāmatā "Ievads dzīvnieku tiesībās: tavu bērnu vai suni?" (''Introduction to Animal Rights: Your Child or the Dog?'' (2000.)) Frensione raksta, ka abolicionisma teorijai nav būtiski, kādas [[kognitīvā psiholoģija|kognitīvas]] jeb prāta spējas dzīvniekiem piemīt. Lai dzīvnieka intereses uzskatītu par morāli vērā ņemamām un, lai atzītu, ka tiem ir pamattiesības nebūt par kāda īpašumu, pietiek ar to, ka dzīvnieks [[justspēja|spēj just]]. Viņš noraida uzskatu, ka dzīvniekiem būtu jāpiemīt kādām cilvēkiem raksturīgām īpašibām, piemēram, reflektējošai [[pašapziņa]]i, [[valoda]]i vai spējai būt [[autonomija|autonomam]], lai tos nedrīkstētu uzskatīt par īpašumu. Frensione atvasina šīs tiesības no [[vienlīdzības princips|vienlīdzības principa]] un norāda, ka uz dzīvniekiem šo principu nevarēs attiecināt, kamēr tie būs kāda īpašums, jo īpašnieka intereses praktiski vienmēr tiek uzskatītas par svarīgākām. Aprakstot cilvēku izturēšanos pret dzīvniekiem, Frensione lieto "[[morālā šizofrēnija|morālās šizofrēnijas]]" jēdzienu. No vienas puses - mēs sakām, ka uztveram dzīvnieku intereses nopietni. Viņš atzīmē, ka daudzi cilvēki dzīvo kopā ar kompanjoniem - kaķiem vai suņiem, kas tiek uztverti kā personības un ģimenes locekļi, kuru vērtība nav izsakāma naudā. Taču no otras puses - tā kā dzīvnieki tiek uzskatīti par īpašumu, tie joprojām ir lietas, kuru vērtība ir atkarīga no īpašnieka un kuru intereses nereti tiek ievērotas tikai tiktāl, cik tas īpašniekam ir izdevīgi. Pēc Frensiones domām, ja gribam, lai dzīvnieku intereses tiek uztvertas nopietni, mēs nedrīkstam tos izmantot kā savu īpašumu. === Saistība ar citām pieejām === {{Pamatraksts|Dzīvnieku aizstāvības ētika}} Frensiones viedoklis būtiski atšķiras no [[Pīters Singers|Pītera Singera]], kurš tiek uzskatīts par dzīvnieku tiesību kustības aizsācēju, viedokļa. Singers ir [[utilitārisms|utilitārists]] un noraida [[tiesības|tiesību]] jēdzienu kā tādu, sakot, ka [[Morālais statuss|morālā statusa]] iegūšanai nepieciešama tikai justspēja. Singers uzskata, ka daļai dzīvnieku nerūp '''''vai''''' mēs tos nogalinām un izmantojam savās interesēs. Tiem rūp tikai tas, '''''kā''''' pret tiem izturamies, kad tos izmantojam un nogalinām. Tādēļ, pēc Singera domām, dzīvnieku izmantošana pati par sevi ir attaisnojama. Savukārt Frensiones skatījumā fakts, ka būtne spēj just, ietver to, ka tās interesēs ir dzīves turpināšana. Viņš noraida arī uzskatu, ka dzīvniekus neinteresē tas, vai tos izmantojam, bet tikai tas, kā tos izmantojam. Frensiones pieeja atšķiras arī no [[Toms Rīgens|Toma Rīgena]] skatījuma. Arī Rīgens atbalsta abolicionisma pieeju, taču to attiecina uz dzīvniekiem, kam ir noteiktā līmenī attīstītas prāta spējas. Turklāt kaut arī Rīgens atzīst, ka nav iespējams strikti nošķirt cilvēkus no dzīvniekiem, viņš uzskata, ka cilvēkiem nāve ''vienmēr'' ir lielāks kaitējums nekā dzīvniekiem. Pēc Frensiones domām, kaut arī Rīgens distancējas no Singera teorijas, šis viņa pieejas aspekts ir visai tuvs Singera uzskatam, ka vairumam dzīvnieku nāve pati par sevi nav kaitējums. Ja Rīgenam ir taisnība, tad starp dzīvniekiem un cilvēkiem pastāv kvalitatīvs nošķīrums, kas var kalpot par attaisnojumu dzīvnieku izmantošanai. Frensione uzskata, ka Rīgens tāpat kā Singers šajā ziņā maldās. Viņš piekrīt, ka mēs varam nezināt, ko nāve nozīmē dzīvnieka gadījumā, taču tā ir mūsu ierobežoto [[izziņa (filozofija)|izziņas]] spēju problēma. Mūsu nespēja saprast nāves nozīmi dzīvniekam nedod mums tiesības secināt, ka to interesēs nav dzīves turpināšana. Frensiones dzīvnieku tiesību teorija un jo sevišķi uzskati par dzīvnieku labturību ir diskutabli arī [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvības ētikā]] kopumā, jo viņa kritizētāji uzskata, ka dzīvnieku labturība tomēr nodrošina dzīvnieku interešu aizsardzību pietiekamā mērā. Turklāt daudzi šīs kustības pārstāvji uzskata, ka atsevišķu sugu dzīvniekiem, piemēram, [[cilvēkpērtiķi un cilvēks|cilvēkveidīgajiem pērtiķiem]] vai [[delfīni]]em būtu jābūt vairāk aizsargātiem, jo tie prāta spēju ziņā ir līdzīgāki cilvēkiem. Kaut arī Frensione piekrīt, ka pret šiem dzīvniekiem būtu jāizturas daudz savādāk nekā šobrīd - (piemēram, pērtiķus nevajadzētu pakļaut medicīniskiem eksperimentiem), viņš norāda, ka apelēšana pie šo atsevišķo sugu prāta spējām ir tikpat morāli nebūtiska kā apelēšana pie atsevišķu cilvēku prāta spējām. Viņaprāt, "cilvēkveidīgo pērtiķu ekspluatācija ir uzskatāma par amorālu tieši to pašu iemeslu dēļ, kāpēc par amorālu ir uzskatāma simtiem miljonu peļu un žurku izmantošana eksperimentos un miljardiem dzīvnieku izmantošana ēšanai" - visi šie dzīvnieki tāpat kā cilvēki spēj just, apzināties, tiem ir intereses un tie var ciest.<ref>Gary Francione [http://www.abolitionistapproach.com/?p=8 "The Great Ape Project: Not so Great"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080513180239/http://www.abolitionistapproach.com/?p=8 |date={{dat|2008|05|13||bez}} }}, 2006.</ref> == Bibliogrāfija == * (kopā ar Annu Čarltoni) ''Vivisection and Dissection in the Classroom: A Guide to Conscientious Objection''. Jenkintown, Pa. : American Anti-Vivisection Society, 1992. * ''Animals, Property and the Law''. Philadelphia: Temple University Press, 1995, {{ISBN|1-56639-284-5}} * "[https://web.archive.org/web/20080916181215/http://www.animal-rights-library.com/texts-m/francione01.htm Personhood, Property and Legal Competence]. In Paola Cavalieri & Peter Singer (eds.), ''The Great Ape Project''. New York: St. Martin's Griffin, 1993, pp. 248-257. * ''Rain without Thunder: The Ideology of the Animal Rights Movement''. Philadelphia: Temple University Press, 1996. {{ISBN|1-56639-461-9}} * ''Introduction to Animal Rights: Your Child or the Dog?''. Philadelphia: Temple University Press, 2000. {{ISBN|1-56639-692-1}} * ''Animals As Persons: Essays on the Abolition of Animal Exploitation''. Columbia University Press, 2008. {{ISBN|978-0-231-13950-2}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/10/01/gerijs-frensione-sesi-dzivnieku-tiesibu-pozicijas-pamatprincipi/ G. Frensione "Seši dzīvnieku tiesību pozīcijas pamatprincipi"] * [http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/10/03/gerijs-frensione-biezi-uzdotie-jautajumi/ G. Frensione "Bieži uzdotie jautājumi"] * [http://www.abolitionistapproach.com/ Animal Rights: The Abolitionist Approach] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Frensione, Gerijs}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:21. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Amerikāņu filozofi]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]] tuk4wjy8cvrqr3cpj641fjp7ek0ydh7 0 61170 4538712 4522287 2026-10-22T15:22:21Z Djsfmhk 152232 Pareizrakstības labojums 4538712 wikitext text/x-wiki Par '''dzīvnieku tiesībām''' sauc pieeju [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvības ētikā]], kuras pamatā ir uzskats, ka [[dzīvnieki|dzīvnieku]] pamatintereses būtu jāuztver tikpat nopietni kā līdzīgas cilvēku intereses.<ref name=EB3>"[http://www.britannica.com/eb/article-9007642/animal-rights Animal Rights]." ''Encyclopædia Britannica''. 2007.</ref> [[Attēls:Shanghai-monkey.jpg|right|thumb|220px|Aina, kas atspoguļo dzīvnieku kā īpašuma statusu: vīrietis peļņas nolūkos tur piesietu [[pērtiķi]].]] Dzīvnieku tiesību aizstāvji pārstāv atškirīgas [[filozofija|filozofiskas]] pieejas, taču tos vieno uzskats, ka [[justspēja|justspējīgas]] būtnes nedrīkst uztvert kā [[īpašums|īpašumu]] - izmantot pārtikā, apģērbam, kā izklaides vai eksperimentu objektus u.tml., lai cik humāni tas nenotiktu - dzīvnieki būtu jāuztver kā [[persona]]s.<ref name=AAMC>[http://www.aamc.org/newsroom/reporter/oct03/animalrights.htm "'Personhood' Redefined: Animal Rights Strategy Gets at the Essence of Being Human"], Association of American Medical Colleges, retrieved July 12, 2006.</ref><ref>Taylor, Angus. [http://books.google.com/books?id=DIshxmoGu04C ''Animals and Ethics: An Overview of the Philosophical Debate''], Broadview Press, May 2003.</ref> Parasti to pamato, norādot uz dzīvnieku [[izzināšana|izziņas]] spēju, [[emocijas|emociju]] un savstarpējo attiecību daudzveidību, kā arī spēju piedzīvot fizisku vai emocionālu labpatiku un ciešanas.<ref name=EB3/> Tāpēc tiek norādīts, ka pārējo sugu diskriminācija jeb [[sudzisms]] ir netaisnīgs un nav nošķirams no citām [[diskriminācija]]s formām - [[rasisms|rasisma]], [[seksisms|seksisma]] un [[homofobija]]s.<ref>Singers P. Dzīvnieku atbrīvošana // Kentaurs XXI. 2001. Nr.25., 99. lpp.</ref><ref name="autogenerated1">Rīgens T. Dzīvnieku tiesību aizstāvība // Cilvēka — dzīvnieka attiecības: to kultūrvēsturiskie, kognitīvie un ētiskie aspekti, LU Vēstures — filozofijas fakultāte, Praktiskās filozofijas katedra, 2003., 115. lpp.</ref><ref>[[Gērijs Frensione|Francione, Gary]]. [http://books.google.com/books?id=PU4LYAxV5q8C ''Introduction to Animal Rights, Your child or the dog?''], Philadelphia: Temple University Press, 2000, p. xxix.</ref> Sabiedrībā dzīvnieku tiesību ideju mēdz pārprast - daļa cilvēku uzskata, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji grib, lai dzīvniekiem būtu visas uz cilvēkiem attiecinātās tiesības. Taču neviens no pazīstamākajiem dzīvnieku tiesību teorētiķiem neuzskata, ka dzīvniekiem būtu jāpiešķir, piemēram, vēlēšanu tiesības. Pēc viņu domām, dzīvniekiem jāpiešķir pamattiesības - tiesības [[dzīvība|dzīvību]], [[brīvība|brīvību]] un tiesības nebūt par kāda īpašumu.<ref>Francione, Gary. [http://books.google.com/books?id=PU4LYAxV5q8C ''Introduction to Animal Rights, Your child or the dog?''], Philadelphia: Temple University Press, 2000, p. xxxi</ref> Dzīvnieku tiesību teoriju atbalsta tādi jurisprudences akadēmiķi kā Alans Deršovics (''Alan Dershowitz'')<ref name=DershowitzAA>Dershowitz, Alan. ''Rights from Wrongs: A Secular Theory of the Origins of Rights'', 2004, pp. 198—99, un "Darwin, Meet Dershowitz," ''The Animals' Advocate'', Winter 2002, volume 21.</ref> un Lorenss Traibs (''Lawrence Tribe'')<ref name=AAMC/> no [[Hārvarda Universitāte]]s un [[Gērijs Frensione]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.abolitionistapproach.com | title = Animal Rights: The Abolitionist's Approach | publisher = Gary L.Francione, 2007}}</ref> no [[Ratgersa Universitāte]]s. Teorijas kritiķi norāda, ka dzīvnieki nespēj iesaistīties [[sabiedriskais līgums|sabiedriskā līguma]] veidošanā, cīnīties par savām tiesībām vai veikt morālas izvēles un tāpēc tiem nevar būt [[tiesības|tiesību]]. Piemēram, [[Rodžers Skrūtons]] (''Roger Scruton'') raksta, ka tikai cilvēkiem var būt pienākumi un tiesības.<ref name=Scruton2>Scruton, Roger. [http://www.city-journal.org/html/10_3_urbanities-animal.html "Animal Rights"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303191520/http://www.city-journal.org/html/10_3_urbanities-animal.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}, ''City Journal'', summer 2000.</ref> Citu pret tiesību teoriju vērstu uzskatu pauž [[dzīvnieku labturība]]s atbalstītāji: dzīvnieku izmantošana pati par sevi ir pieņemama - jārūpējas tikai par to, lai tie neciestu bez vajadzības.<ref name=Frey>Frey, R.G. ''Interests and Rights: The Case against Animals''. Clarendon Press, 1980 {{ISBN|0-19-824421-5}}</ref> == Pazīstamākās pieejas == {{Pamatraksts|Dzīvnieku aizstāvības ētika}} Diskusijās par to dzīvnieku tiesībām pazīstamākās ir divas pieejas: [[utilitārisms|utilitārisma]] pieeja un [[tiesības|tiesību]] (utilitāristi gan tiesību jēdzienu neatzīst par nepieciešamu un tāpēc, piemēram, Gērijs Frensione norāda, ka utilitārisma pieeja nemaz nav dēvējama par dzīvnieku tiesību pieeju.<ref>[http://www.animallaw.info/articles/arusgfrancione1997.htm Gary L. Francione "Animal Rights Theory and Utilitarianism: Relative Normative Guidance".]</ref>) Utilitārisma pieeju pārstāv [[Pīters Singers]] (''Peter Singer'') [[Prinstonas Universitāte]]s [[bioētika]]s profesors un tiesību pieeju - [[Toms Rīgens]] (''Tom Regan'') [[Ziemeļkarolīnas Štata universitāte]]s emeritētais filozofijas profesors un arī [[abolicionisms (dzīvnieku tiesības)|abolicionisma]] pieejas izstrādātājs [[Gērijs Frensione]], kurš ir [[Ratgersa Universitāte]]s jurisprudences un filozofijas profesors. Abu pieeju atšķirības atspoguļo nošķīrumu filozofijā starp divu tipu ētikas teorijām - kas kādas rīcības pieņemamību vērtē pēc rīcības sekām (konsekvenciālisms jeb seku ētika, utilitārisms, ko pārstāv Singers) un teorijām, kas rīcības pieņemamību vērtē ''pašu par sevi'' (deontoloģiskā ētika, ko pārstāv Rīgens un Frensione). Piemēram, seku ētikas piekritējs varētu norādīt, ka melošana nav pieļaujama, ja tā kādam kaitē, savukārt deontoloģiskās ētikas piekritējs norādītu, ka melošana ir neētiska jebkurā gadījumā. === Utilitārisma pieeja: Pīters Singers === {{Pamatraksts|Pīters Singers}} [[Attēls:Peter_Singer_01.jpg|right|thumb|150px|[[Pīters Singers]]]] Singers kā utilitārists neatbalsta "[[dabiskās tiesības|dabisko tiesību]]" ideju un tāpēc arī nenorāda, ka dzīvniekiem tādas būtu. Taču viņš uzskata, ka tad, kad apsveram kādas rīcības sekas, lai izlemtu, vai rīcība ir atbalstāma vai nē, dzīvnieku intereses (it īpaši intereses izvairīties no ciešanām) būtu jāuztver tikpat nopietni kā tādas pašas cilvēku intereses. Viņaprāt, [[vienlīdzības princips|vienlīdzības principu]] ir jāattiecina ne vien uz cilvēkiem, bet arī uz pārējo sugu dzīvniekiem. Ja viena indivīda ciešanas ir tikpat lielas kā cita indivīda, neskatoties, vai tas ir cilvēks vai citas sugas dzīvnieks, nav morāli pamatota iemesla uzskatīt viena intereses par svarīgākām nekā otra. Ja šāda vienlīdzība netiek īstenota, var runāt par [[sudzisms|sudzismu]] - diskrimināciju [[suga|sugu]] atšķirības dēļ.<ref name=Singer4>Singer, Peter. ''Animal Liberation''. Second edition, New York Review/Routledge, 1990.</ref> Pēc Singera domām, nav būtiski, cik attīstītas ir kādas būtnes prāta spējas, lai uz to attiecinātu vienlīdzības pincipu. Lai ilustrētu šādu vēlamo vienlīdzību, Singers citē [[Tomass Džefersons|Tomasu Džefersonu]]: "Kaut arī sers Īzaks Ņūtons savā saprašanā bija pārāks par citiem, tāpēc vien viņš nebija visu pārējo kungs un saimnieks".<ref>Jefferson, Thomas. "Letter to Henry Gregoire, February 25, 1809, citēts grāmatā Singer, Peter. ''Animal Liberation''. Second edition, New York Review/Routledge, 1990, p. 6.</ref> === Tiesību pieeja: Toms Rīgens === {{Pamatraksts|Toms Rīgens}} [[Attēls:TomRegan2.jpg|left|thumb|100px|[[Toms Rīgens]]]] Rīgena [[deontoloģiskā ētika|deontoloģiskās]] pieejas pamatā nav rīcības seku izsvēršana. Viņš uzskata, ka vairums dzīvnieku, ko cilvēki izmanto, ir "[[dzīves subjekts|dzīves subjekti]]" ("''subjects-of-a-life''") jeb "dzīves pārdzīvojuma subjekti",<ref>Rīgens T. Dzīvnieku tiesību aizstāvība // Cilvēka — dzīvnieka attiecības: to kultūrvēsturiskie, kognitīvie un ētiskie aspekti, LU Vēstures — filozofijas fakultāte, Praktiskās filozofijas katedra, 2003., 117. lpp.</ref> kam šī iemesla dēļ ir morālas tiesības, kuras nedrīkstam ignorēt. Par dzīves subjektiem viņš uzskata visas būtnes, kas pieredz pasauli un var gan ciest, gan baudīt. Viņš norāda, ka tā kā cilvēku morālās tiesības ir balstītas tiem piemītošajās izziņas spējās un tā kā šādas spējas ir vismaz daļai citu sugu dzīvnieku, tad šiem dzīvniekiem būtu jābūt tādām pašām morālajām tiesībām kā cilvēkiem. Kaut arī tikai cilvēki spēj rīkoties morāli (apzināties savas rīcības sekas un uzņemties atbildību) daļa cilvēku, piemēram, zīdaiņi tomēr to nespēj. Tomēr zīdaiņu intereses tāpēc vien nekļūst morāli mazāk nozīmīgas. Tad kāpēc to neattiecināt dzīvniekiem?<ref>Rīgens T. Dzīvnieku tiesību aizstāvība // Cilvēka — dzīvnieka attiecības: to kultūrvēsturiskie, kognitīvie un ētiskie aspekti, LU Vēstures — filozofijas fakultāte, Praktiskās filozofijas katedra, 2003., 113. lpp.</ref> Pēc Rīgena domām, dzīvniekiem kā dzīves subjektiem piemīt [[pašvērtība]] (''inherent value''), tāpēc tos nedrīkstam izmantot kā līdzekļus cilvēku interešu apmierināšanai. Viņaprāt, tiesību teorija nav attiecināma uz visiem dzīvniekiem, bet tikai uz tiem, kas uzskatāmi par dzīves subjektiem. Par tādiem uzskatāmi vismaz visi normāli attīstīti zīdītāji, kas sasnieguši viena gada vecumu.<ref name="autogenerated1" /> Atšķirībā no Singera, kurš par būtiskāko uzskata izturēšanās pret dzīvniekiem uzlabošanu un pieļauj, ka dzīvnieku izmantošana atsevišķos gadījumos var būt attaisnojama, pēc Rīgena domām, pret dzīvniekiem jāizturas kā pret personām. Rīgens uzskata, ka "dzīvnieku tiesību aizsardzības kustība ietilpst cilvēku tiesību aizsardzības kustībā" - viņš raksta, ka tās esot "austa[s] no tās pašas morāles dzīpariem".<ref>Rīgens T. Dzīvnieku tiesību aizstāvība // Cilvēka — dzīvnieka attiecības: to kultūrvēsturiskie, kognitīvie un ētiskie aspekti, LU Vēstures — filozofijas fakultāte, Praktiskās filozofijas katedra, 2003., 119. lpp.</ref> === Abolicionisma pieeja: Gērijs Frensione === {{Pamatraksts|Gērijs Frensione|Abolicionisms (dzīvnieku tiesības)}} Frensiones piedāvātā abolicionisma pieeja uzsver nepieciešamību pārtraukt jebkāda veida dzīvnieku ekspluatāciju. Tā lielā mērā līdzinās Rīgena tiesību teorijai, tomēr nav tik komplicēta. Tāpat kā Singers arī Frensione īpašu uzmanību pievērš dzīvnieku spējai just. Viņaprāt, [[justspēja]] ir vienīgais, kas dzīvniekam nepieciešams, lai mums būtu pienākums uzskatīt tā intereses par morāli nozīmīgām. Pēc Frensiones domām, dzīvnieku tiesības ievērot mums liedz fakts, ka dzīvnieki ir cilvēku [[īpašums]]. Tā kā īpašnieka tiesības gandrīz vienmēr tiek uzskatītas par svarīgākām nekā īpašuma intereses, tad dzīvnieku interešu ievērošana praktiski nav iespējama, kamēr tie ir cilvēku īpašums. Viņaprāt, lai dzīvnieku intereses tiktu ievērotas, tiem jāpiešķir tikai vienas pamattiesības - tiesības nebūt par kāda īpašumu. Pašreizējo cilvēku attieksmi pret dzīvniekiem Frensione dēvē par "[[morālo šizofrēniju]]". Viņš norāda, ka šajā attieksmē pastāv dubultstandarts - daļu dzīvnieku (piemēram, kaķus un suņus) mēs mēdzam uzskatīt par saviem draugiem un respektējam tos kā personības, savukārt citus (piemēram, cūkas un vistas) bez sirdsapziņas pārmetumiem nogalinām un to ķermeņus lietojam pārtikā. Viņaprāt, šāda divdaļīga attieksme ir neloģiska. === Kritika === ==== Karls Koens ==== Kritiķi, piemēram, [[Mičiganas Universitāte]]s filozofijas profesors Karls Koens (''Carl Cohen'') neatbalsta ideju, ka dzīvniekus būtu jāuzskata par personām. Viņš norāda, ka, lai kādam būtu tiesības, tiem jāspēj saprast savas intereses un jāapzinās tiesību nozīmi. "Tiesību turētājiem jāspēj izprast pienākumus, kas attiecas uz visiem, arī viņiem pašiem. Pielietojot šos noteikumus, tiem jāspēj saskatīt iespējamos konfliktus starp pašu interesēm un taisnīgu rīcību. Tikai sabiedrībā, kuras locekļi spēj pakļaut sevi morāles spriedumiem, tiesības var tikt jēgpilni piesauktas."<ref name=Cohen/> Koens noraida Singera uzskatu, ka tā kā daļa cilvēku nespēj veikt morāles spriedumus, tad, spēja veikt šādus spriedumus nevar būt par iemeslu tam, ka dzīvniekiem tiesības nepiešķiram. Koens raksta, ka šādas spriest spējas pārbaude "nav pārbaude, ko būtu jāveic ar katru cilvēku atsevišķi",<ref name=Cohen> Cohen, Carl. "The Case for the Use of Animals in Biomedical Research", ''New England Journal of Medicine'', vol. 315, issue 14, October 1986, pp. 865-870.</ref> bet gan ir attiecināma uz sugas pārstāvjiem kopumā. ==== Posnera / Singera debate ==== Šajā debatē Ričards Posners norāda, ka viņa morālā intuīcija vispirms liek domāt, ka cilvēkiem ir dodama priekšroka nevis, ka sāpes uz visiem dzīvniekiem attiecas vienlīdzīgi. Ja suns apdraudētu zīdaini un, lai to apturētu, nāktos sunim nodarīt lielāku kaitējumu, nekā tas varētu nodarīt zīdainim, tad mēs dotu prieksroku bērnam. Singers kritizē šo atsaukšanos uz morālo intuīciju, norādot, ka reiz ar tādu pašu intuitīvu spriedumu palīdzību notika centieni saglabāt [[Nevienlīdzība|nevienlīdzīgas]] tiesības [[homoseksualitāte|homoseksuāļiem]], sievietēm un citu rasu pārstāvjiem. Posners atbild, ka [[civiltiesības|civiltiesībās]] vienlīdzība netika ieviesta ētisku apsvērumu dēļ, bet gan tāpēc, ka fakti liecināja, ka starp cilvēkiem nav morāli nozīmīgu atšķirību rases, dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ, kas pamatotu nevienlīdzību. Ja vai kad atklāsies līdzīgi fakti vai to trūkums par atšķirībām starp cilvēkiem un dzīvniekiem, tad arī izzudīs atšķirības starp tiesībām. Viņš norāda, ka tikai fakti var liecināt par vienlīdzību nevis ētiski argumenti, kas ir pretrunā instinktam.<ref name=Posner>[http://www.slate.com/id/110101/entry/110129/ Posner-Singer debate at Slate]</ref> ==== Rodžers Skrūtons ==== Britu filozofs Rodžers Skrūtons (''Roger Scruton'') uzskata, ka tiesības ir nenošķiramas no pienākumiem. Ikviena juridiska privilēģija uzliek pienākumu citiem to ievērot. Tāpēc Skrūtons dzīvnieku tiesību kustības parādīšanos uztver kā "dīvaināko kultūras pavērsienu liberālajā pasaulskatā", jo ideja par tiesībām un pienākumiem ir specifiski raksturīga cilvēku savstarpējām attiecībām un, viņaprāt, nav saprātīgi attiecināt to uz citām sugām.<ref name=Scruton2/> Viņš apsūdz dzīvnieku tiesību aizstāvjus nezinātniskumā un [[antropomorfisms|antropomorfismā]], jo tie attiecina uz dzīvniekiem, pēc viņa domām, tikai cilvēkiem raksturīgas īpašības. Dzīvniekiem neesot raksturīga morāles [[spriedums|spriedumu]] izdarīšana - suņi parasti izrāda pieķeršanos, pat tad, ja tiem nodarīts pāri un kaķi izliekas uzticīgi, kaut patiesībā tiem rūp tikai viņi paši. Viņaprāt, tā ir fantāzija, izvairīšanās no realitātes.<ref name=Scruton2/> == Dzīvnieku tiesības praksē == === Cilvēkveidīgie pērtiķi === Cilvēku un citu [[cilvēkpērtiķi un cilvēks|hominīdu]] ģenētiskā materiāla līdzības dēļ daļa dzīvnieku tiesību aizstāvju uzsver nepieciešamību piešķirt cilvēkveidīgajiem pērtiķiem daļu no cilvēku pamattiesībām.<ref>[http://www.greatapeproject.org/ The Great Ape Project.]</ref> Reaģējot uz to, 2006. gadā [[Spānija]]s parlamentā tika iesniegts likumprojekts, kas paredz piešķirt pamattiesības četrām pērtiķu sugām - [[bonobo]], [[gorillas|gorillām]], [[orangutani]]em un [[šimpanzes|šimpanzēm]].<ref>[http://www.brusselsjournal.com/node/1031 Spain May Grant Human Rights to Apes.]</ref> 2008. gada jūnijā Spānijas parlaments "apliecināja atbalstu lielo pērtiķu tiesībām uz dzīvību un brīvību, un šī acīmredzot būs pirmā reize, kad kādas valsts likumdošana aicina piešķirt šādas tiesības būtnēm, kuras nav cilvēki".<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other_events/article.php?id=21259201 Spānijas parlaments atbalstījis lielo pērtiķu tiesības.]</ref> Ierosinātais likums aizliegs nogalināt šos pērtiķus izņemot nogalināšanu pašaizsardzības nolūkos, kā arī spīdzināšanu - tostarp izmantošanu medicīniskos eksperimentos, patvaļīgu ieslodzīšanu kā arī izmantošanu [[cirks|cirkā]] un filmās.<ref>[http://www.reuters.com/article/scienceNews/idUSL256586320080625?pageNumber=2&virtualBrandChannel=0 Spanish parliament to extend rights to apes.]</ref><ref>[http://www.nytimes.com/2008/07/13/weekinreview/13mcneil.html?_r=1&ref=science&oref=slogin When Human Rights Extend to Nonhumans.]</ref> == Skatīt arī == * [[Vegānisms]] * [[Veģetārisms]] == Bibliogrāfija == * ''Cilvēka — dzīvnieka attiecības: to kultūrvēsturiskie, kognitīvie un ētiskie aspekti'', LU Vēstures — filozofijas fakultāte, Praktiskās filozofijas katedra, 2003. * Francione, Gary. [http://books.google.com/books?id=PU4LYAxV5q8C ''Introduction to Animal Rights, Your child or the dog?''], Philadelphia: Temple University Press, 2000. * Regan, Tom. [http://books.google.com/books?id=Y0tWjRmxFE4C&printsec=frontcover&dq=tom+regan&sig=ACfU3U2ISlMSNy2hfEaEM3gjjcm5kcLRUw ''The Case for Animal Rights'', 3d ed.] University of California Press, 2004. * Singer P. ''Animal Liberation'', 2nd ed. Harper Collins Publishers, Inc., 2002. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Turpmākai lasīšanai == <div class="references-small" style="-moz-column-count:1; column-count:1;"> '''Latviski''' * [http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/ Raksti un materiāli par dzīvnieku tiesībām] * Raksti krājumā "Cilvēka — dzīvnieka attiecības: to kultūrvēsturiskie, kognitīvie un ētiskie aspekti", LU Vēstures — filozofijas fakultāte, Praktiskās filozofijas katedra, 2003. * Raksti žurnālā "Kentaurs XXI", Nr.25., 2001. * Raksti http://www.zb-zeme.lv/ekofilosofija * Raksti https://web.archive.org/web/20080928013739/http://www.vegetarisms.lv/tag/dzivnieku-tiesibas/ '''Angliski''' * [http://www.animal-rights-library.com The Animal Rights Library] * [http://www.lib.ncsu.edu/animalrights/ The Tom Regan Animal Rights Archive] * [http://www.utilitarian.net/singer/ Utilitarian Philosophers: Peter Singer] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080623084557/http://www.utilitarian.net/singer/ |date={{dat|2008|06|23||bez}} }} * [http://www.abolitionistapproach.com/ Animal Rights: The Abolitionist Approach] '''Krieviski''' * [http://www.animalrights.ru/ Портал «Права животных»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080815040932/http://www.animalrights.ru/ |date={{dat|2008|08|15||bez}} }} * [http://www.vita.org.ru/library.htm Книги, статьи, интервью по правам животных, веганству и вегетарианству] * [https://web.archive.org/web/20080917004139/http://aar.org.ru/ Официальный сайт Альянса за права животных] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika| ]] fqdxmw9vgof1x8hxufb3km59krxemxp 0 61201 4538750 3498294 2026-10-22T17:38:32Z Djsfmhk 152232 Pareizrakstības labojums 4538750 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:TomRegan2.jpg|right|thumb|200px|Toms Rīgens]] '''Toms Rīgens''' (''Tom Regan''; dzimis {{Dat|1938|11|28}}, miris {{Dat|2017|2|17|}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[filozofija|filosofs]], kas specializējies [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesību]] teorijā. Viņš bija [[Ziemeļkarolīnas štata universitāte]]s profesors laikā no 1967. līdz 2001. gadam. Rīgens ir vairāku dzīvnieku tiesību tēmai veltītu grāmatu autors t. sk. "Dzīvnieku tiesību aizstāvība" (''The Case for Animal Rights''), kas ir viens nedaudziem darbiem, kas būtiski ietekmējuši mūsdienu [[Dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvības ētiku]]. Savos darbos viņš aizstāv viedokli, ka dzīvnieki ir "dzīves subjekti" gluži tāpat kā cilvēki. Viņš arī pauž uzskatu, ka, ja vēlamies piešķirt visiem cilvēkiem vienādu vērtību, neskatoties uz to prāta spējām, konsekventi būtu šādu vērtību piešķirt arī dzīvniekiem. == Biogrāfija == Rīgens absolvēja Tīla koledžu 1960. gadā, saņēma maģistra grādu 1962. gadā un filosofijas doktora grādu 1966. gadā [[Virdžīnija]]s Universitātē. Pēc tam no 1967. līdz 2001. gadam pasniedza filosofiju [[Ziemeļkarolīna]]s Štata Universitātē un kopš 2001. gada ir šīs universitātes goda profesors. == Dzīvnieku tiesības == Darbā "Dzīvnieku tiesību aizstāvība" Rīgens aizstāv uzskatu, ka dzīvniekiem ir morālas tiesības. Viņa pieeja balstās [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] filosofijā, kaut arī viņš noraida Kanta ideju, ka respektējamas pašas par sevi ir tikai tās būtnes, kas spēj rīkoties [[racionalitāte|racionāli]] jeb saprātīgi. Rīgens norāda, ka mēs piedēvējam [[pašvērtība|pašvērtību]] cilvēkiem, kas nav uzskatāmi par racionāliekm, piemēram, zīdaiņiem un cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Līdz ar to mēs tiem piedēvējam arī tiesības tikt respektētiem - tad kāpēc to neattiecinām arī uz dzīvniekiem? Būtiskā īpašība, kas visiem cilvēkiem ir kopīga, ir nevis racionalitāte, bet fakts, ka katrs no mums dzīvo dzīvi, kas mums katram rūp - mums rūp, kas notiek ar mums, neskatoties uz to, vai tas rūp vēl kādam citam. Rīgena vārdiem izsakoties, mēs esam "dzīvi pieredzoši [[subjekts|subjekti]]". Ja to atzīstam par iemeslu tam, kāpēc uzskatām katru indivīdu par pašvērtīgu jeb tādu, kura vērtība nav atkarīga no citu uzskatiem, tad pašvērtība un morālas tiesības ir jāattiecina uz visiem - gan cilvēkiem, gan pārējo sugu dzīvniekiem. Viņaprāt, tas, ka kādai būtnei piemīt pašvērtība nozīmē, ka neviens to nedrīkst izmantot tikai kā līdzekli savu nolūku realizēšanai. Rīgena skatījumā no tiesībām netikt izmantotam par līdzekli izriet tiesības tikt cienītam un līdz ar to būt aizsargātam pret kaitējumu. Taču šīs tiesības nav absolūtas, piemēram, pastāv gadījumi, kad jānodara kaitējums, lai pasargātu citus. Rīgens uzskata, ka gadījumos, kad jāizšķiras starp cilvēka un dzīvnieka dzīvību, jebkurā gadījumā jādod priekšroku cilvēkam - viena cilvēka dzīvība, viņaprāt, ir vērtīgāka pat par daudzu dzīvnieku dzīvībām. Pēc viņa domām, nāve dzīvniekam ir daudz mazāks kaitējums par nāvi cilvēkam, jo dzīvnieks mirstot zaudē mazāk dzīves iespēju salīdzinājumā ar cilvēku. Rīgena atbalstītāji norāda, ka viņa argumenti par labu dzīvnieku tiesībām nebalstās uz kādu jaunu radikālu [[ētika]]s teoriju, bet gan loģiski izriet no morāles pamatprincipiem un [[intuīcija|intuitīviem]] uzskatiem, kurus saistībā ar izturēšanos pret cilvēkiem atzīst daudzi no mums. Tomēr citi kritizē nepietiekamo skaidrību par "pašvērtības" un "dzīves subjekta" jēdzieniem. Tie norāda, ka Rīgena uzskaitītās nepieciešamās spējas, lai kādu uzskatītu par "pašvērtīgu" "dzīves subjektu" - sajūtu [[uztvere]], uzskati, vēlmes, nolūki un [[atmiņa]] galu galā ļauj šos jēdzienus attiecināt tikai uz cilvēkiem. Pēc Rīgena domām, tā kā dzīvniekiem ir tiesības tikt cienītiem mums ir pienākums pārtraukt dzīvnieku audzēšanu [[gaļa]]s ieguvei, izmantošanai eksperimentos un komerciālajās [[Medniecība|medībās]]. == Darbi == * ''Empty Cages: Facing the Challenge of Animal Rights'', published by Rowman and Littlefield, Lanham, Maryland, (2004). {{ISBN|0-7425-3352-2}} * Tom Regan. "Die Tierrechtsdebatte". [http://www.ag-tierethik.de/ Interdisziplinäre Arbeitsgemeinschaft Tierethik] (Hrsg.). ''[https://web.archive.org/web/20070827110821/http://buch.ag-tierethik.de/ Tierrechte - Eine interdisziplinäre Herausforderung]''. Erlangen 2007. {{ISBN|978-3-89131-417-3}} * ''The Case for Animal Rights'', University of California Press (1983, 1985, 2004) * ''All That Dwell Therein: Essays on Animal Rights and Environmental Ethics'' (1982) * ''Animal Sacrifices: Religious Perspectives on the Use of Animals in Science'' (1986) * ''Defending Animal Rights'', University of Illinois Press (2001). {{ISBN|0-252-02611-X}} == Skatīt arī == * [[Dzīvnieku tiesības]] * [[Dzīvnieku aizstāvības ētika]] * [[Eksperimenti ar dzīvniekiem]] * [[Gerijs Frensione]] * [[Pīters Singers]] * [[Vegānisms]] * [[Veģetārisms]] * [[Vivisekcija]] == Bibliogrāfija == * [https://web.archive.org/web/20050627074249/http://www.lib.ncsu.edu/archives/exhibits/regan/ An American Philosopher: The Career of Tom Regan] * [https://web.archive.org/web/20080616103440/http://www.tomregan-animalrights.com/ Empty Cages: Facing the Challenge of Animal Rights], Toma Rīgena mājaslapa. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/09/26/toms-rigens-dzivnieku-tiesibu-aizstaviba/ Raksts "Dzīvnieku tiesību aizstāvība"] * [https://web.archive.org/web/20080919123946/http://www.vegetarisms.lv/dzivnieku-tiesibu-filozofija/ Dzīvnieku tiesību filosofija] * [https://web.archive.org/web/20080526185855/http://www.zb-zeme.lv/ekofilosofija/Dzivnieki,%20morale,%20esana Dzīvnieki, morāle, ēšana] * [http://www.lib.ncsu.edu/findingaids/mc00236/ Tom Regan Papers, 1951-2001] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rīgens, Toms}} [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:21. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Amerikāņu filozofi]] [[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]] [[Kategorija:Veģetārieši]] [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] jjc5tpx1wom6st5g3yz8qfxjhdm1fyt 0 61582 4538667 4514830 2026-10-22T14:29:41Z Toscenkovs 152241 Noņemtas liekas atstarpes, pārmainīta interpunkcija un noņemts lieks teikums par Instagram sadaļā par Facebook Latvijā 4538667 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = ''Facebook'' | logo_attēls = Facebook logo (2023).svg | veids = Sociālais portāls | valsts = {{USA}} | īpašnieks = ''[[Meta Platforms]]'' | darbību_uzsāka = {{dat|2004|2|04}} | valodas = 111 valodas | komerciāla = Jā | reģistrācija = Obligāta | reģistrēti_lietotāji = 3 miljardi aktīvu lietotāju (2023. gada) | mājas_lapa = [http://www.facebook.com/ Facebook.com] |lapas_attēls=[[Attēls:Screen of Facebook (2).PNG|250px]]}} '''''Facebook''''' ir [[sociālais medijs]] un [[tiešsaistes sociālais tīkls]]. Tā īpašnieks ir uzņēmums ''[[Meta Platforms]]'', kas bāzēts [[Menloparka|Menloparkā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Pakalpojumu izveidoja [[Marks Zakerbergs]] kopā ar citiem Hārvarda koledžas studentiem, un tas publiski kļuva pieejams {{dat|2004|2|4}}. Aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās bija vairāk nekā 3 miljardi.<ref>{{Cite web |title=Biggest social media platforms 2023 |url=https://www.statista.com/statistics/272014/global-social-networks-ranked-by-number-of-users/ |access-date=2023-11-11 |website=Statista}}</ref> ''Facebook'' lietotāji var pievienoties tīkliem, kas sakārtoti pa pilsētām, darbavietām, skolām un reģioniem, sazināties ar citiem cilvēkiem. Viņi arī var pievienot draugus, sūtīt elektroniskās vēstules un publicēt ziņas par sevi. == Nosaukuma izcelsme == Mājaslapas nosaukums, kas [[latviešu valoda|latviešu valodā]] tulkojams kā "seju grāmata", ir pārņemts no tāda paša nosaukuma papīra grāmatām, kuras tiek izmantotas vairākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[koledža|koledžās]], attēlojot [[studentu pilsētiņa]]s kopienas dalībniekus, un pasniegtas jaunajiem studentiem, kā arī darbiniekiem, lai tie iepazītu citus studentu pilsētiņas cilvēkus. == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} Uzņēmums dibināts 2004. gada 4. februārī. 2014. gada 19. februārī ''Facebook'' paziņoja, ka par 19 miljardiem ASV dolāru iegādāsies mobilo ziņojumu servisa uzņēmumu ''[[WhatsApp]]'',<ref name="DB 2014.02" /> kas ir lielākais darījums uzņēmuma vēsturē. Aprīlī tika iegādāts [[Somija]]s uzņēmums ''ProtoGeo'', kas izstrādā sporta aktivitāšu analizēšanas lietojumprogrammu ''Moves'', kura izmanto viedtelefonā iebūvētos sensorus.<ref name="DB ProtoGeo" /> 2021. gada oktobrī sociālā tīkla īpašnieks ''Facebook, Inc.'' nomainīja nosaukumu uz ''Meta Platforms, Inc.'' (zīmols ''Meta''). == Lietotāju iespējas == ''Facebook'' ļauj izveidot lietotāja profilu ar fotogrāfiju un informāciju par sevi, aicināt draugus, sūtīt tiem ziņojumus, mainīt savus statusus, atstāt paziņojumus uz savas un citu lietotāju laika joslām, augšupielādēt fotogrāfijas un videoklipu ierakstus, veidot interešu grupas. 2007. gadā ''Facebook'' sāka piedāvāt programmētājiem no visas pasaules veidot lietotnes (spēles, mūzikas apmaiņas lietotnes, fotogrāfiju redaktēšanas lietotnes u.c) un pelnīt ar to naudu.<ref>{{tīmekļa atsauce|author=Dave Fetterman|date=15.08.2006|url=https://www.facebook.com/notes/facebook/facebook-development-platform-launches/2207512130|title=Facebook Development Platform Launches..|publisher=Facebook Development Platform|accessdate=2006-08-15|language=lv}}</ref>. Pateicoties šādai iespējai sociālā tīkla lietotāju skaits būtiski pieauga. ''Facebook'' piedāvā virkni dažādu iespēju komunicēt lietotāji savā starpā. Vienas no populārākajām funkcijām ir virtuālie “Man patīk", foto albumi un laika josla, kur savā starpā pazīstamie lietotāji var atstāt komentārus. Lietotāji var kontrolēt informācijas pieejamību, kas ir publicēta viņu profilos un noteikt kādām lietotāju grupām dot piekļuvi kādai informācijai. Spiežot pogu “Man patīk”, lietotājs izrāda savu piekrišanu vai simpātijas ''Facebook'' ierakstiem. Piemēram, ja ''Facebook'' lietotājam patīk kāda fotogrāfija. == Par ''Facebook'' no citiem portāliem == {{enciklopēdisks stils+}} ''Facebook'' portālā ikvienam tā lietotājam ir iespējams spēlēt neskaitāmas spēles, tādas kā ''[[Sorority Life]]'', kas tā lietotājam ļauj iejusties [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopmītņu pilsētiņas dzīvē un justies kā korporācijas biedram, ''[[Mafia Wars]]'', kas ļauj karot ar citiem lietotājiem, kas veido savas mafijas, ''[[Pet Society]]'', kas ļauj katram audzēt savu dzīvnieciņu, par kuru rūpēties. Un viena no šādām spēlītēm ir ''[[Farmville]]'', kas katram ļauj izveidot savu fermu un audzēt tajā ko tik sirds kāro un par paveikto darbiņu iegūt naudiņu, par kuru iegādāties aprīkojumu, dzīvniekus, sēklas, mājas utt. Šī spēlīte vien ar saviem 69 miljoniem aktīvajiem lietotājiem savā popularitātē ir pārspējusi visiem labi pazīstamo portālu ''[[Twitter]]''. Runājot par pašu ''Facebook'', skaitļi tiešām ir iespaidīgi. Mēneša laikā ''Facebook'' 350 miljoni lietotāju apskata 200 miljardus lapu šajā portālā. Portālā esošajā mini sarakstē katru dienu tiek nosūtītas 1,6 miljardi ziņu un katru sekundi portālā tiek ievietotas 1,4 miljoni fotogrāfijas. ''Facebook'' veidotājs [[Marks Zakerbergs]] šo portālu nodēvēja par „kustību” nevis portālu un piezīmēja, ka šis ir tikai uzņēmuma uzvaras gājiena sākums, nevis beigas. Facebook Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs [[Trevors Džonsons]] stāstīja, ka katrs lietotājs šo mājaslapu uztver citādāk un izmanto citiem mērķiem. ''Facebook'' laika gaitā ir ļoti mainījies un sastāv no daudziem elementiem – lietotāju profiliem, domubiedru grupām, spēlēm un vairāk nekā 90000 lietotnēm. Ja sākumā Facebook lietotāji pārsvarā bija jaunieši, tad šobrīd portāls sāk „novecoties”, jo visstraujāk pieaug to lietotāju skaits, kas ir vecāki par 35 gadiem. Šādi skaitļi un straujie portāla augšanas tempi parāda, ka drīzumā Facebook būs pasaulē tāda pati savdabīga „iedzīvotāju datubāze” kā Latvijā populārais portāls [[draugiem.lv]]. == Latvija sociālajā tīklā ''Facebook'' == „If you like Latvia, Latvia likes you” jeb „Ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu” – ar šādu saukli jau kopš 2012. gada 27. janvāra sociālajā tīklā ''Facebook'' komunicē [[Latvija]]. Šobrīd tai jau ir pieteikušies 31 874 sekotāji. Projekts – izveidot oficiālo valsts lapu konkrētajā sociālajā tīklā – ir valsts institūciju iniciatīva, kuras galvenā ideja ir veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību.<ref name="latviesiem.co.uk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latviesiem.co.uk/?ct=komentari&fu=read&id=596&start=2|title=latviesiem.co.uk|website=www.latviesiem.co.uk|access-date=2023-06-07|archive-date=2022-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220809133950/http://www.latviesiem.co.uk/?ct=komentari&fu=read&id=596&start=2}}</ref> „Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas atklāj savu oficiālo lapu sociālajā tīklā „Facebook”,” tā Latvijas oficiālās „Facebook” lapas „If you like Latvia, Latvia likes you” atvēršanas preses konferencē norādīja Ministru prezidents [[Valdis Dombrovskis]]. Latvijas mājaslapas sociālajā tīklā ''Facebook'' pamatideja ir: ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu. Ar lapas palīdzību valsts iestādēm ir iespēja komunicēt citādi, nekā tas bija ierasts līdz šim. "Šī ir iespēja spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību. Jautājums ir tikai, cik ļoti caur šo jauno komunikācijas kanālu spēsim cilvēkus ieinteresēt un informēt par to, kas ir Latvijā - par kultūru, ievērojamākajām vietām, un tā veicināt gan Latvijas atpazīstamību, gan tūrisma pieplūdi, gan arī nodot tos vēstījumus, kas mums ir svarīgi," skaidro Ministru prezidents [[Valdis Dombrovskis]].<ref name="latviesiem.co.uk"/> 2021. gada augustā Latvijā ''Facebook'' lietotāju skaits sasniedza 1,24 miljonus jeb 66% no visiem valsts iedzīvotājiem, ierindojoties pirmajā vietā kā izmantotākais sociālais tīkls visā Latvijā. ''Facebook'' lietotāju vidū 56% ir sieviešu, 43,7% – vīriešu. Visvairāk lietotāju ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. == Cenzūra == ''Facebook'' pastāvīgi ir gan cenzūras upuris, gan šādas cenzūras radītājs. Vairākās valstīs šo platformu bloķē vai uz ilgu laiku bloķēja, lai to iedzīvotāji nekontaktētos ar ārvalstniekiem, kas pauž attiecīgās valsts varai naidīgus viedokļus un varētu ietekmēt iedzīvotāju uzskatus — ievērojamākās no tām ir [[Ķīna]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2009/07/07/china-blocks-access-to-twitter-facebook-after-riots/|title=China Blocks Access To Twitter, Facebook After Riots|website=TechCrunch|access-date=2023-06-06|date=2009-07-07|language=en-US}}</ref> [[Krievija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fontanka.ru/2022/03/21/70522250/|title=Российский суд запретил Facebook и Instagram|website=fontanka.ru - новости Санкт-Петербурга|access-date=2023-06-07|date=2022-03-21|language=ru}}</ref> [[Irāna]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2009/may/24/facebook-banned-iran|title=Iranian government blocks Facebook access|work=The Guardian|access-date=2023-06-06|date=2009-05-24|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> un [[Turcija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motherjones.com/politics/2014/03/turkey-facebook-youtube-twitter-blocked/|title=MAP: Here are the countries that block Facebook, Twitter, and YouTube|website=Mother Jones|access-date=2023-06-06|language=en-US}}</ref> Daudzās valstīs reizēm notiek īslaicīga ''Facebook'' vai visa Interneta bloķēšana sabiedrisku nemieru vai [[Protests|protestu]] laikā, lai pārrautu nemiernieku savstarpējos sakarus. Ir arī vietējas īpatnības, tā [[Austrija|Austrijā]], [[Vācija|Vācijā]] un [[Francija|Francijā]] bloķēja tekstus, kas noliedza [[Holokausts|Holokaustu]], tai skaitā arī ''Facebook''.. Vienlaikus lietotāji apsūdz cenzūrā pašu sociālo tīklu, kura vadība reizēm atzīst cenzūru un uzskata to par likumīgu, kā seksuālu attēlu publikācijas gadījumā. Pie tam cenzūra liedza publicēt arī klasisko gleznu reprodukcijas, saskatot seksualitāti jebkurā intīmo vietu attēlojumā un reizēm pat skūpstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/facebook-apsaubama-cenzura|title=Astra Zoldnere {{!}} "Facebook" apšaubāmā cenzūra|website=satori.lv|access-date=2023-06-07|language=en|archive-date=2023-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230607020412/https://satori.lv/article/facebook-apsaubama-cenzura}}</ref> 2021. gada sākumā, kad ASV izvērsās konflikts par vēlēšanu iznākuma likumību, opozīcijas līderis tika bloķēts ''Facebook'' un sīktekstu vietnē ''[[Twitter]]'', cenzūru izjuta arī daudzi citi konservatīvā spārna pārstāvji.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.com/story/2018/03/29/conservatives-facebook-liberal-bias-490920|title=Conservative outlets take on Facebook|last=Schwartz|first=Jason|website=POLITICO|access-date=2023-06-07|date=2018-03-29|language=en}}</ref> Paša ''Facebook'' vadība apgalvoja, ka izmaiņu rezultātā cietušas visas politiskās grupas un tās vērstas uz vietējo un ģimenisko ziņu prioritāti pār valsts līmeņa notikumiem.<ref name=":0" /> Tā rezultātā parādījās vairāki jauni sociāli tīkli, kuri deklarēja mazāku cenzūru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/zinatne-un-tehnologijas/tehnologijas/facebook-un-twitter-skeptiki-mekle-jaunas-platformas/|title=Radikāļu apklusināšana, vai brutāla cenzūra? “Facebook” un “Twitter” skeptiķi meklē jaunas platformas|website=tv3.lv|access-date=2023-06-07|language=lv|archive-date=2023-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230607014909/https://zinas.tv3.lv/zinatne-un-tehnologijas/tehnologijas/facebook-un-twitter-skeptiki-mekle-jaunas-platformas/}}</ref> taču vismaz pirmajos gados tiem pat visiem kopā neizdevās pietuvoties ''Facebook'' popularitātes līmenim. To ietekmēja arī šo tīklu ārēja cenzēšana ASV, piemēram, viņu aplikāciju izņemšana no [[Google Play|Google]] un [[App Store|Apple]] tiešsaistes izplatīšanas vietnēm. Pēc dažiem mēnešiem arī Latvijā izraisījās publisks skandāls, kad ''Facebook'' cenzēja [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] un [[Alvis Hermanis|Alvja Hermaņa]] tekstus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.03.2021-aizliegtais-panemiens-operacija-facebook-un-cenzura.id214728|title=Aizliegtais paņēmiens. Operācija: ""Facebook" un cenzūra"|website=ltv.lsm.lv|access-date=2023-06-07|date=2021-03-22|language=lv}}</ref> 2023. gadā ievērību izpelnījās gadījums, kad ''Facebook'' aizliedza dzejnieka Imanta Ziedoņa tekstu un uz laiku nobanoja tā pārpublicētāju. Par Latvijas valsts piederīgo darbošanos ''Facebook'' pretukrainiskajā cenzūrā [[Valsts drošības dienests]] uzsāka pārbaudi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/408404-krievijas-cenzura-un-propaganda-iekaro-interneta-vietni-facebook-jaturas-preti|title=Krievijas cenzūra un propaganda iekaro interneta vietni "Facebook". Jāturas pretī!|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> Neskaitot politiskos, politnekorektos un seksuālos jautājumus, Facebook cenzūrai neregulāri pakļauta tiek arī klimata maiņu katastrofāluma apšaubīšana,<ref>[https://environmentalprogress.org/big-news/2020/7/7/i-have-been-censored-by-facebook-for-telling-the-truth-about-climate-change-and-extinctions ENVIRONMENTAL PROGRESS. I Have Been Censored By Facebook For Telling The Truth About Climate Change And Extinctions]</ref> saites uz konkurējošiem sociāliem tīkliem,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.com/2015/11/facebook-banning-tsu-rival-social-network/|title=Facebook Is Blocking an Upstart Rival---But It's Complicated|work=Wired|access-date=2023-06-07|last=Finley|first=Klint|issn=1059-1028|language=en-US}}</ref> Covid-19 nopietnības un vakcinēšanās lietderības apšaubīšana.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Thacker|first=Paul D.|date=2021-11-02|title=Covid-19: Researcher blows the whistle on data integrity issues in Pfizer’s vaccine trial|url=https://www.bmj.com/content/375/bmj.n2635|journal=BMJ|language=en|volume=375|pages=n2635|doi=10.1136/bmj.n2635|issn=1756-1833|pmid=34728500}}</ref> Latvijā cenzūru veic ''CCC Riga Digital Services'', kas ir daļa no starptautiskas kanādiešu firmas ''TELUS'' ar biroju Rīgā, no kuras ''Facebook'' iepērk satura moderēšanas pakalpojumu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2023/03/vai-facebook-cenze-ukrainu-atbalstosus-ierakstus/|title=Vai Facebook cenzē Ukrainu atbalstošus ierakstus? {{!}} Re:Baltica|access-date=2023-06-07|language=lv|archive-date=2023-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230607014908/https://rebaltica.lv/2023/03/vai-facebook-cenze-ukrainu-atbalstosus-ierakstus/}}</ref> Firmas uzdevumos ietilpst ne tikai lietotāju veidotā satura moderācija, bet arī nevēlamu lietotāju dzēšana.<ref name=":1" /> Šādas pašas funkcijas ''TELUS'' nodaļas veic citās valstīs, daļā kuru, tāpat kā Latvijā, tās tiek vainotas politiskā angažētībā un Bulgārijā pat novedušas līdz publiskiem protestiem, piespiežot ''TELUS'' biroju atstāt valsti.<ref name=":1" /> Tā kā Facebook politiskās un ētiskās vadlīnijas tiek mainītas gandrīz ik divas nedēļas un tās netiek darītas zināmas lietotājiem, moderatori paši bieži nepārzina savus pienākumus un spēkā esošos noteikumus.<ref name=":1" /> Šos noteikumus un to izmaiņas valstu vai citu spēku organizētām grupām viegli izmantot savā labā, ar formāliem ieganstiem bloķējot pretēju uzskatu lietotājus, kas arī regulāri notiek.<ref name=":1" /> Daudzos jautājumos ''Facebook'' ir nelīdzsvarota attieksme, piemēram, krievus nievājošie vārdi tiek uzskatīti par aizskarošākiem nekā pret latviešiem vai ukraiņiem vērstie aizskarošie termini, kas radījis lietotājos uzskatu par ''Facebook'' vadības prokrievisko noskaņojumu.<ref name=":1" /> Bez tiešās cenzūras Latvijā vēl darbojas žurnālistu grupas [[Re:Baltica]] paspārnē esošs kontrpropagandas birojs [[Re:Check]], kurš kopš 2020. gada marta sniedz konsultācijas ''Facebook'' potenciālu maldu ziņu gadījumos, veic faktu pārbaudi un veido savus ierakstus, kas tiek uzspiesti lietotājiem, kuri šādas potenciālas maldu ziņas vēlas izlasīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2020/04/ka-tiesi-recheck-veic-facebook-faktu-parbaudi/|title=Kā tieši Re:Check veic Facebook faktu pārbaudi? {{!}} Re:Baltica|access-date=2023-06-07|language=lv|archive-date=2023-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230607014909/https://rebaltica.lv/2020/04/ka-tiesi-recheck-veic-facebook-faktu-parbaudi/}}</ref> == Iepriekšējie logo == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=2|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Old-Facebook-Logo.jpg|(2004—2005) |Attēls:Facebook.svg|(2005—2015) }} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2014.02">[http://www.db.lv/finanses/facebook-pirkums-padara-whatsapp-vertigaku-par-coca-cola-410351 Facebook pirkums padara WhatsApp vērtīgāku par Coca-Cola] Žanete Hāka, Dienas Bizness, 2014. gada 20. februāris</ref> <ref name="DB ProtoGeo">[http://www.db.lv/tehnologijas/facebook-noperk-somijas-protogeo-414062 Facebook nopērk Somijas ProtoGeo] Dienas Bizness, 2014. gada 28. aprīlis</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://lv-lv.facebook.com/ Facebook mājas lapa] * [http://www.facebook.com/ Facebook starptautiskā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20110119015402/http://datuve.lv/raksts/3079/Facebook_parspej_Twitter Par Facebook no portāla Datuve.lv] {{Sociālais tīkls}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Facebook| ]] [[Kategorija:Meta Platforms]] 7kimn9ph5sfu53a844jnzas0jakdbv1 0 62275 4538759 4537555 2026-10-22T18:53:22Z Djsfmhk 152232 Pareizrakstības labojums 4538759 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} '''Vegānisms''' ir [[filozofija|filozofiska]] nostāja un [[dzīvesveids]], kura atbalstītāji cenšas neizmantot [[Dzīvnieki|dzīvniekus]] pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.<ref name="veganukmission">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vegansociety.com/html/downloads/ArticlesofAssociation.pdf|title=Memorandum of Association of the Vegan Society|accessdate=2010-06-09|pages=1|date=1979-11-20|format=PDF|work=About Us|publisher=Vegan Society|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070620185049/http://www.vegansociety.com/html/downloads/ArticlesofAssociation.pdf|archivedate=2007-06-20}}</ref><ref name="being-vegan">{{Grāmatas atsauce |last=Stepaniak |first=Joanne|title=Being Vegan |url=https://archive.org/details/beingveganliving0000step |publisher=McGraw-Hill Contemporary |date=2000 |pages=[https://archive.org/details/beingveganliving0000step/page/n2 2],6,17,148-150 |isbn=978-0737303230}}</ref> '''Vegāni''' izvairās no jebkāda veida [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktu]] lietošanas.<ref name="foodcriteria">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.merriam-webster.com/dictionary/vegan|title=Vegan|accessdate=2017-04-14|publisher=Mirriam-Webster Dictionary}}{{Tīmekļa atsauce|url=http://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/veganism|title=Veganism|accessdate=2017-04-14|publisher=Cambridge Advanced Learner’s Dictionary & Thesaurus}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vegansociety.com/go-vegan/definition-veganism|title=Definition of veganism|accessdate=2017-04-14|publisher=The Vegan Society}} </ref> Visbiežākie šādas izvēles iemesli ir [[Ētika|ētiski]] apsvērumi saistībā ar [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] vai [[dzīvnieku labturība|labturību]], apkārtējo [[Ekoloģija|vidi]] un [[Veselība|veselību]], kā arī garīgi un reliģiski apsvērumi.<ref name="being-vegan"/><ref name="Timepoll">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/covers/1101020715/poll/|title=Time/CNN Poll: Do you consider yourself a vegetarian?|accessdate=2006-10-30|date=2002-07-07|work=Time Magazine|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080608055818/http://www.time.com/time/covers/1101020715/poll/|archivedate=2008-06-08}}</ref><ref name="Food Standards Agency">{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.food.gov.uk/multimedia/pdfs/ndnsprintedreport.pdf| title = Types and quantities of food consumed: Vegetarian/vegan| accessdate = 2006-10-30| format = PDF| pages = 11, 23| work = National Diet & Nutrition Survey: Adults aged 19 to 64, Volume 1 2002| publisher = Food Standards Agency| archive-date = 2006-07-01| archive-url = https://web.archive.org/web/20060701110024/http://www.food.gov.uk/multimedia/pdfs/ndnsprintedreport.pdf}}</ref> [[Latvijas Republikas Veselības ministrija]] ir atzinusi, ka [[veģetārisms|veģetāriešu]] un vegānu uzturs ir veselīgs un [[Augi|augu]] valsts pārtikas produkti spēj sniegt cilvēkam visas nepieciešamās uzturvielas.<ref name="VesMin">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.medicine.lv/raksti/veselibas-ministrija-vegetariesu-un-veganu-uzturs-ir-veseligs|title=Veselības ministrija: veģetāriešu un vegānu uzturs ir veselīgs|accessdate=2012-02-29}}</ref> Arī pasaulē lielākā uztura speciālistu organizācija “Academy of Nutrition and Dietetics” piekrīt, ka sabalansēts vegānisks uzturs ir veselīgs visos vecuma posmos,<ref name="online copy available">{{Laikraksta atsauce| journal=Journal of the American Dietetic Association| year=2003| volume=103| issue=6| pages=748–765| title=Vegetarian Diets}}[http://www.eatright.org/About/Content.aspx?id=8357 online copy available] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121113234055/http://www.eatright.org/About/Content.aspx?id=8357 |date={{dat|2012|11|13||bez}} }}</ref> kā arī mazina [[sirds]] slimību, [[Audzējs|audzēju]] un citu veselības problēmu riskus,<ref name="adajournal">{{Laikraksta atsauce |year=2003 |month=June |title=Position of the American Dietetic Association and Dietitians of Canada: Vegetarian diets |journal=Journal of the American Dietetic Association |volume=103 |issue=6 |pages=748–765 |url=http://www.eatright.org/About/Content.aspx?id=8357 |last1=Craig |first1=WJ |last2=Mangels |first2=AR |last3=American Dietetic |first3=Association |accessdate={{dat|2012|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121113234055/http://www.eatright.org/About/Content.aspx?id=8357 |archivedate={{dat|2012|11|13||bez}} }}</ref> tomēr arī brīdina, ka nesabalansēts vegānu uzturs var radīt [[kalcijs|kalcija]], [[jods (elements)|joda]], [[B12 vitamīns|B₁₂]] un [[D vitamīns|D vitamīnu]] nepietiekamību.<ref name="adajournal"/> Saskaņā ar 2014. un 2015. gadā veiktām aptaujām visvairāk cilvēku, kas sevi uzskata par vegāniem, ir [[Izraēla|Izraēlā]], 5%,<ref name="Sales2014">Ben Sales, [http://www.timesofisrael.com/israelis-growing-hungry-for-vegan-diet/ "Israelis growing hungry for vegan diet"], ''The Times of Israel'', 17 October 2014.{{pb}} Yuval Avivi, [http://www.al-monitor.com/pulse/originals/2014/03/vegetarians-vegans-israel-trend-tel-aviv-meat-violence.html# "Is Tel Aviv's vegan craze here to stay?], ''Al-Monitor'', 6 March 2014.{{pb}} Tova Cohen, [https://www.reuters.com/article/us-israel-food-vegan-idUSKCN0PV1H020150721 "In the land of milk and honey, Israelis turn vegan"], Reuters, 21 July 2015.</ref> bet starp 0,2%<ref name="Timepoll"/> un 1,3%<ref name="vrgharrispoll">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vrg.org/journal/vj2006issue4/vj2006issue4poll.htm|title=How Many Adults Are Vegetarian?|accessdate=2007-03-18|work=Vegetarian Journal|publisher=Vegetarian Resource Group|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120216001932/http://www.vrg.org/journal/vj2006issue4/vj2006issue4poll.htm|archivedate=2012-02-16}}</ref> [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un starp 0,25%<ref name="Food Standards Agency"/> un 0,4%<ref name="londontimeswatson">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/article/0,,60-1914862,00.html|title=Donald Watson|accessdate=2006-09-15|date=2005-11-16|work=Times Online|publisher=Times Newspapers Ltd.|archive-date=2006-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20060112062726/http://www.timesonline.co.uk/article/0,,60-1914862,00.html}}</ref> [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. == Definīcija == Vārds ''vegāns'' tika atvasināts no vārda "veģetārietis" ({{val|en|vegetarian}}) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (''Elsie Shrigley'') un Donalds Vatsons (''Donald Watson'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] dibināja Vegānu biedrību, jo bija neapmierināti ar to, ka vārds "veģetārisms" sāka būt saistīts arī ar [[piens|piena]] produktu lietošanu.<ref name="vegansocietyhistory">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/about/history.aspx |title=Vegan Society: History |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121223024941/http://www.vegansociety.com/about/history.aspx |archivedate=2012-12-23 }}</ref> Viņi savienoja vārda "''vegetarian''" pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu "vegan", ko uzskatīja par "veģetārieša sākumu un galamērķi".<ref name="vegansocietyhistory"/><ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.vegparadise.com/24carrot610.html| title=Vegetarians in Paradise interview with Donald Watson| accessdate=2006-10-31| date=2004-08-11| work=Vegetarians in Paradise Web Magazine| publisher=Vegetarians in Paradise| archive-date=2018-03-14| archive-url=https://web.archive.org/web/20180314034642/http://www.vegparadise.com/24carrot610.html}}</ref> Vegānu biedrība vegānismu definē šādi: {{quote| Vārds "vegānisms" apzīmē tādu cilvēku filozofiju un dzīvesveidu, kuri cenšas izvairīties - cik tas ir praktiski iespējami - no jebkādas izmantošanas un vardarbības pret dzīvniekiem pārtikas, apģērba vai jebkura cita mērķa dēļ, turklāt atbalsta tādu alternatīvu metožu attīstīšanu, kurās neizmanto dzīvniekus un kas nes labumu cilvēkiem, dzīvniekiem un apkārtējai videi. Attiecībā uz uzturu tas nozīmē, ka vegāni nelieto nekādus produktus, kas pilnībā vai daļēji iegūti no dzīvniekiem.<ref name="veganukmission"/>}} Arī citas vegānu biedrības piedāvā līdzīgas definīcijas.<ref name="veganusmission">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.americanvegan.org/vegan.htm |title=What is Vegan? |accessdate=2006-09-15 |work=American Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180317065205/http://www.americanvegan.org/vegan.htm |archivedate=2018-03-17 }}</ref><ref name="vegannzmission">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vegansociety.co.nz/ |title=The Vegan Society of Aotearoa, New Zealand|accessdate=2010-06-07}}</ref><ref name="vegandkmission">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegana.dk/index-e.htm |title=About Vegana |accessdate=2006-10-30 |work=The Danish Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061102000751/http://www.vegana.dk/index-e.htm |archivedate=2006-11-02 }}</ref> == Dzīvnieku izcelsmes produkti == {{Pamatraksts|Dzīvnieku izcelsmes produkti}} Cilvēki, kas ir vegāni ētisku apsvērumu dēļ, neatbalsta dzīvnieku izmantošanu nekādu preču ieguvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.americanvegan.org/vegan.htm |title="What is Vegan?" |access-date={{dat|2008|08|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180317065205/http://www.americanvegan.org/vegan.htm |archivedate={{dat|2018|03|17||bez}} }}</ref> Daži pazīstamākie dzīvnieku izcelsmes produkti ir [[gaļa]] (t.sk. [[zivis|zivs]] gaļa un citi jūras dzīvnieki), [[ola]]s, [[piens|piena produkti]], [[medus]], [[kažokāda]]s, [[āda]], [[vilna]] un [[zīds]].<ref name="foodcriteria"/> Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir, piemēram, [[želatīns]], [[lanolīns]], [[himozīns]], [[sūkalas]], [[kazeīns]], [[bite|bišu vasks]], [[zivju līme]] un [[šellaka]].<ref name="foodcriteria"/> Dzīvnieku izcelsmes vielas ir neskaitāmu produktu sastāvā un tiek izmantotas vēl daudzu citu produktu ražošanā, kaut arī galaproduktā šo vielu var nebūt.<ref name="veganoutreachfaq">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/starterpack/qa.html#isrefinedsugarvegan |title=Vegan FAQs |accessdate=2007-03-11 |publisher=Vegan Outreach |quote=Vai rafinētais cukurs ir vegānisks? Tas atkarīgs no tā, kā definējam vārdu "vegāns". Rafinētais cukurs nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus un tādā ziņā ir vegānisks. ...Taču, ja vegānismu uztver plašāk, tad daudzi pazīstami produkti nav uzskatāmi par vegāniskiem. Piemēram, tērauds un vulkanizētā gumija tiek izgatavoti, izmantojot dzīvnieku taukus un daudzviet pazemes un virszemes ūdeņi tiek filtrēti caur kaula ogļu filtriem. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070408042039/http://www.veganoutreach.org/starterpack/qa.html#isrefinedsugarvegan |archivedate=2007-04-08 }}</ref><ref name="ivumaybeanimaldrinks">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ivu.org/faq/drink.html |title=IVU FAQ: Drinks |accessdate=2007-03-11 |date=2006-08-03 |work=International Vegetarian Union FAQ |publisher=International Vegetarian Union }}</ref><ref name="vegetariansocietyalchol">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegsoc.org/info/alcohol.html |title=Information Sheet: Alcohol |accessdate=2007-03-11 |work= |publisher=Vegetarian Society |quote=Tas, ka alkohola ražošanā tiek izmantoti dzīvnieku izcelsmes produkti, ir diezgan izplatīta lieta, nevis tāpēc, ka nav alternatīvu, bet gan tāpēc, ka tie vienmēr ir tikuši izmantoti un tāpēc, ka no patērētāju puses ir ārkārtīgi maz prasību izmantot alternatīvas metodes... Visvairāk dzīvnieku izcelsmes produkti tiek lietoti dzidrināšanas procesā, kaut arī tos lieto arī kā krāsvielas vai kā līdzekļus putu rašanās novēršanai. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090204124059/http://vegsoc.org/info/alcohol.html |archivedate=2009-02-04 }}</ref> Daudzu šādu produktu izcelsme ir neskaidra,<ref name="ivuingredients">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ivu.org/faq/ingredients.html |title=IVU FAQ: Ingredients |accessdate=2006-10-30 |work=International Vegetarian Union FAQ|publisher=International Vegetarian Union }}</ref><ref name="ivuanimalingredients">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ivu.org/faq/animal_derived.html |title=IVU FAQ: Animal Derived Ingredient List |accessdate=2007-03-10 |date=2006-08-03 |work=International Vegetarian Union FAQ |publisher=International Vegetarian Union}}</ref> tie var arī nebūt dzīvnieku izcelsmes,<ref name="ivumaybeanimalingredients">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ivu.org/faq/maybe-animal-derived.html |title=IVU FAQ: Maybe Animal Derived |accessdate=2007-03-10 |date=2006-08-03 |work=International Vegetarian Union FAQ |publisher=International Vegetarian Union }}</ref> un uz precēm, kas nav pārtikas produkti, var nebūt norādīti.<ref name="veganoutreachfaq"/> Kaut arī daļa vegānu cenšas izvairīties no visām šīm sastāvdaļām, organizācija ''Vegan Outreach'' norāda, ka "tas var būt pārāk dārgi un laikietilpīgi — censties izvairīties no visām mazos daudzumos izmantotajām un nenorādītajām dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām" un tāpēc izvēlēties "tādu rīcību, kas ir "vislabākā ciešanu novēršanai", ir daudz svarīgāk, nekā atpazīt un izvairīties no ikkatras šādas sastāvdaļas.<ref name="veganoutreachcompassion">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/starterpack/beingvegan.html |title=On Living With Compassion |accessdate=2007-03-10 |publisher=Vegan Outreach |quote=Mūsu vēlme pretoties un novērst nežēlību pret dzīvniekiem var palīdzēt noteikt, ko izvēlēties, kā arī nodrošināt vienkāršu un viegli saprotamu pamatojumu mūsu rīcībai. Jautājums nav "Vai tas ir vegānisks?", bet gan "Kā visveiksmīgāk novērst ciešanas?" |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070202152006/http://www.veganoutreach.org/starterpack/beingvegan.html |archivedate=2007-02-02 }}</ref><ref name="veganoutreacholdcompassion">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/starterpack/beingveganold.html |title=On Living With Compassion (Old version) |accessdate=2007-03-10 |publisher=Vegan Outreach |quote=Mēs ticam, ka definēt vegānismu kā izvairīšanos no konkrētiem "sliktajiem" produktiem, nav labākais veids, kā kaut ko sasniegt. Kad palūkojamies tuvāk, jebkura vegānisma definīcija, kuras pamatā ir "slikto" sastāvdaļu uzskaitījums, sadrūp pretrunās. Tāpēc mēs uzsveram, ka būt par vegānu pamatā nozīmē dzīvošanu tā, lai pārtrauktu nežēlību pret dzīvniekiem. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070405190845/http://www.veganoutreach.org/starterpack/beingveganold.html |archivedate=2007-04-05 }}</ref> Par atsevišķiem produktiem tomēr vienprātības nav, piemēram, [[medus]] un [[zīds]] ir dzīvnieku izcelsmes produkti, tomēr daļa cilvēku, kas sevi uzskata par vegāniem, tos lieto.<ref name="veganactionhoney">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegan.org/FAQs/index.html#7 |title=Is honey vegan? |accessdate=2007-10-03 |publisher=Vegan Action |work=Vegan FAQ's |quote=Tomēr daudzi vegāni nav pret tādu produktu lietošanu, kas iegūti no kukaiņiem, jo uzskata, ka kukaiņi neapzinās vai nejūt sāpes. Turklāt, pat ja kukaiņi apzinās sāpes, nav skaidrs, vai medus iegūšanai kukaiņiem tiek nodarīts lielāks kaitējums nekā dārzeņu audzēšanā, jo dārzeņu novākšanas un transportēšanas rezultātā netieši iet bojā daudzi kukaiņi. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928030401/http://www.vegan.org/FAQs/index.html#7 |archivedate=2007-09-28 }}</ref> == Ētiskie apsvērumi == Skatīt arī: ''[[Dzīvnieku aizstāvības ētika]]'' [[Attēls:FeedingCows.JPG|thumb|300px|Vegāni uzskata, ka dzīvnieku turēšana nebrīvē, izmantošana un nogalināšana ir neētiska.]] Vegānisma ētikas centrālais jautājums ir — vai cilvēki drīkst izmantot un nogalināt pārējo sugu būtnes? Vegānismu mēdz raksturot kā priekšnoteikumu dzīvnieku izmantošanas pārtraukšanai un pretreakciju [[sudzisms|sudzismam]] jeb tādai attieksmei, kurā uz dažādu sugu būtnēm attiecina atšķirīgas tiesības, balstoties tikai uz sugu atšķirības faktu. Tādēļ vegānisma aizstāvji nereti atsaucas uz atbrīvošanas un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] kustībām — [[feminisms|feminismu]], [[rasisms|antirasismu]], [[Antifašisms|antifašismu]] u.c., kas vēršas pret citiem [[diskriminācija]]s veidiem. Šajās diskusijās nošķir tiesību jeb deontoloģisko pieeju un [[Utilitārisms|utilitārisma]] jeb seku ētikas pieeju. Ievērojami autori — filosofi [[Toms Rīgens]], [[Pīters Singers]] un tiesību profesors [[Gērijs Frensione]]. Amerikāņu feministe [[Kerola Adamsa]] devusi ieguldījumu šajā tēmā, analizējot to, kā patērētāji "priekšmetisko" (''objectify'') dzīvniekus, kurus izmanto pārtikā. Toms Rīgens raksta, ka dzīvnieki ir būtnes, kurām piemīt ''pašvērtība'',<ref name="regan-inherentvalue">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |publisher=University of California Press |location=Berkeley and Los Angeles, California |isbn=0-520-05460-1 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/244 244]-245 |quote=…morāles objekti [būtnes, kam ir intereses] (piem., savvaļas dzīvnieki)… Šo iemeslu dēļ ''dzīves subjekta'' kritēriju var pamatot, norādot uz morālei relevanto līdzību starp morāles objektiem un morāles subjektiem, uz to līdzību, kas padara vienlīdzīgas pašvērtības piedēvēšanu gan saprotamu, gan arī nepatvaļīgu.}}</ref> un tāpēc tām ir arī morālas pamattiesības, no kurām būtiskākās ir tiesības uz cienīgu izturēšanos<ref name="regan-basicmoralrights">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/327 327] }}</ref> un "tiesības netikt pakļautiem kaitējumam", ko var pārkāpt tikai gadījumos, kad to atsver citi derīgi morāles principi.<ref name="regan-rightnotharmed">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/328 328] |quote=Tika arī teikts, ka visiem morāles objektiem un morāles subjektiem ir primāras [''prima facie''] morālas pamattiesības, netikt pakļautiem kaitējumam. }}</ref><ref name="regan-overriderights">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/287 287] |quote=Teikt, ka šīs tiesības ir primāras tiesības, nozīmē, ka (1) šo tiesību ievērošana vienmēr ir morāli nozīmīga rīcība, un (2) jebkuram, kas kaitē citam vai pieļauj, ka citi kādam kaitē, jābūt spējīgam to attaisnot, (a) norādot uz citiem derīgiem [''valid''] morāles principiem un (b) pierādot, ka šie principi ir morālā ziņā svarīgāki par tiesībām netikt pakļautam kaitējumam šajā konkrētajā gadījumā.}}</ref> Viņš apgalvo, ka "[[lopkopība]], kādu mēs to pazīstam, ir netaisnīga", pat ja dzīvniekus audzē "humāni",<ref name="regan-agricultureunjust">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/n419 394] |quote=Šajā nodaļā tika iezīmētas dažas no tiesību pieejas implikācijām. Šādā skatījumā lopkopība, kādu mēs to pazīstam, ir netaisnīga (9.1), jo tajā pret dzīvniekiem neizturas ar tādu cieņu, kāda tiem pienākas.}}</ref><ref name="regan-humanely">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/n419 394] |quote=Lopkopība, kādu mēs to pazīstam, ir nepareiza rīcība ne tikai tāpēc, ka dzīvnieki tiek turēti šaurībā industriālajās fermās, bet arī tāpēc, ka, kaut arī tie tiek audzēti "humāni", to dzīves aizvien tiek pārtrauktas cilvēku interešu dēļ.}}</ref> tādēļ "tiem, kas, pērkot gaļu, atbalsta pašreizējo lopkopību, ir morāls pienākums pārtraukt to darīt".<ref name="regan-obligation">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/n419 394] }}</ref> Gērijs Frensione norāda, ka dzīvnieku [[justspēja|spēja just]] ir pietiekams iemesls, lai tie būtu morāli respektējami. "Visām justspējīgām būtnēm jābūt vismaz vienām tiesībām — tiesībām nebūt par kāda [[Īpašums|īpašumu]]" un "tam, ka izmantojam dzīvniekus, nav nekāda morāla attaisnojuma". Cilvēkiem, kam rūp dzīvnieku tiesības, vegānisms būtu jāuzskata par morālu pamatpienākumu (''moral baseline'').<ref name="francioneveganism">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.abolitionistapproach.com/index.php?page_id=54 |title=Mission Statement |accessdate=2007-05-29 |last=Francione |first=Gary |authorlink=Gērijs Frensione |date=2006-12-27 |work=Animal Rights: The Abolitionist Approach |quote=Īsumā šo skatījumu varēu aprakstīt, sakot, ka visām justspējīgajām būtnēm būtu jābūt vismaz vienām tiesībām - tiesībām neūt par kāda īpašumu. … Šis skatījumas cenšas arī parādīt, ka dzīvnieku tiesību kustības morāles pamatprasība [''moral baseline''] ir vegānisms.}}</ref> Pīters Singers, kurš pārstāv utilitārisma pieeju, uzskata, ka "nav nekāda morāla attaisnojuma" dzīvnieku ciešanu ignorēšanai. Ja dzīvniekiem ir kādas intereses, tad tās jāvērtē vienlīdzīgi ar tādām pašām cilvēku interesēm, un, ja tas nenotiek, šāda rīcība dēvējama par [[sudzisms|sudzismu]].<ref name="singerethics-sentience">{{Grāmatas atsauce |title=Practical Ethics |url=https://archive.org/details/practicalethics00sing_0 |last=Singer |first=Peter |authorlink=Pīters Singers |origyear=1993 |year=1999 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |isbn=0-521-43971-X |edition=Second Edition |pages=[https://archive.org/details/practicalethics00sing_0/page/58 57]–58 |chapter=Equality for Animals? |quote=Ja būtne cieš, tad nav morāli attaisnojami neņem šīs ciešanas vērā. … Tieši tāpēc justspēja …ir vienīgā pamatojamā robeža, ko jāņem vērā, izvērtējot citu intereses. Līdz ar to …es saucu par sudzistiem tos, kas savas sugas interesēm piedēvē lielāku svaru gadījumos, kad rodas interešu konflikts ar citu sugu būtnēm.}}</ref> Balstoties uz šādu uzskatu par interešu novērtēšanu, Singers raksta, ka dzīvnieku izmantošana pārtikai "kļūst problemātiska — īpaši, ja dzīvnieka miesa ir drīzāk greznība, nevis nepieciešamība".<ref name="singerethics-food">{{Grāmatas atsauce |title=Practical Ethics |url=https://archive.org/details/practicalethics00sing_0 |last=Singer |first=Peter |authorlink=Pīters Singers |origyear=1993 |year=1999 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |isbn=0-521-43971-X |edition=Second Edition |pages=[https://archive.org/details/practicalethics00sing_0/page/63 62] |chapter=Equality for Animals? |quote=Dzīvnieku izmantošana pārtikai, iespējams, ir vissenākais dzīvnieku izmantošanas veids. To var uzskatīt arī par galveno dzīvnieku izmantošanas veidu, par pamatakmeni, kas balsta uzskatu, ka dzīvnieki eksistē mūsu baudas un ērtības dēļ. Ja dzīvnieki pastāv sevis pašu dēļ, fakts, ka izmantojam viņus pārtikai, kļūst problemātisks — īpaši, ja dzīvnieka miesa ir drīzāk greznība nevis nepieciešamība. }}</ref> Singers neapgalvo, ka dzīvnieku nonāvēšana vienmēr ir nepareiza rīcība, bet, ka no praktiskā skatpunkta ir "labāk noraidīt dzīvnieku izmantošanu pārtikai vispār, ja vien tas nav jādara izdzīvošanas dēļ".<ref name="singerethics-killing">{{Grāmatas atsauce |title=Practical Ethics |url=https://archive.org/details/practicalethics00sing_0 |last=Singer |first=Peter |authorlink=Pīters Singers |origyear=1993 |year=1999 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |isbn=0-521-43971-X |edition=Second Edition |pages=[https://archive.org/details/practicalethics00sing_0/page/135 134] |chapter=Taking Life: Animals }}</ref> Tādēļ viņš aizstāv gan vegānismu, gan fermu apstākļu uzlabošanu kā līdzekļus dzīvnieku ciešanu mazināšanai.<ref name="satyasingerinterview">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satyamag.com/oct06/singer.html |title=Singer Says |accessdate=2007-05-29 |last=Clyne |first=Catherine |year=2006 |month=10 |work=Satya |quote=Ja esi izlasījis šo grāmatu, tad saproti, ka vegānisms ir labs risinājums daudzām ētiskām problēmām. }}</ref><ref name="motherjonessinger">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.motherjones.com/interview/2006/04/peter_singer.html?welcome=true |title=Chew the Right Thing |accessdate=2007-05-29 |last=Gilson |first=Dave |date=2006-05-03 |work=Mother Jones |publisher=The Foundation for National Progress |quote=1975. gadā viņš publicēja grāmatu "Dzīvnieku atbrīvošana", kas bija viens no pirmajiem darbiem, kas aizstāvēja dzīvnieku tiesības un kurā tika secināts, ka vegānisms ir ētiski pamatotākais uztura veids. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070929124340/http://www.motherjones.com/interview/2006/04/peter_singer.html?welcome=true |archivedate=2007-09-29 }}</ref> === Organizācijas === Vegānu organizācijas pauž uzskatu, ka dzīvniekiem ir noteiktas tiesības un ir [[ētika|neētiski]] tās pārkāpt.<ref name="petahistory">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.peta.org/factsheet/files/FactsheetDisplay.asp?ID=107 |title=PETA's History: Compassion in Action |accessdate=2007-05-29 |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals |quote=Organizacija ''PETA'' ("Cilvēki par ētisku izturēšanos pret dzīvniekiem") darbojas pēc vienkāršā principa, ka [[dzīvnieki]] nav paredzēti tam, lai mēs tos ēstu, vilktu mugurā, izmantotu eksperimentos vai izklaidei. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070715193941/http://www.peta.org/factsheet/files/FactsheetDisplay.asp?ID=107 |archivedate=2007-07-15 }}</ref><ref name="mercyforanimalsabout">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mercyforanimals.org/about_mfa.asp |title=About Mercy for Animals |accessdate=2007-05-29 |publisher=Mercy for Animals |quote=Organizācija "Žēlsirdība pret dzīvniekiem" (''Mercy For Animals'') ir bezpeļņas organizācija, kas pauž uzskatu, ka dzīvnieki ir neaizvietojami indivīdi ar morāli nozīmīgām interesēm un līdz ar to arī tiesībām, tajā skaitā tiesībām būt brīvam no nevajadzīgām ciešanām. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070531091810/http://www.mercyforanimals.org/about_mfa.asp |archivedate=2007-05-31 }}</ref> Par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem tiek uzskatītas [[Rūpnieciskā lopkopība|rūpnieciskās lopkopības]] metodes,<ref name="veganoutreachfactoryfarm">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/whyvegan/animals.html |title=Factory Farms |accessdate=2006-09-15 |work=Why Vegan |publisher=Vegan Outreach |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060916040747/http://www.veganoutreach.org/whyvegan/animals.html |archivedate=2006-09-16 }}</ref><ref name="crueltytoanimals">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.goveg.com/factoryFarming.asp|title=Cruelty to Animals: Mechanized Madness |accessdate=2006-09-15 |work=GoVeg.com |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals}}</ref><ref name="vegansocietyexploitation">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/html/animals/exploitation/ |title=Exploitation |accessdate=2007-05-29 |publisher=Vegan Society |quote=Lielais vairums no šiem dzīvniekiem ir pavadījuši mūžu šauros, stresainos apstākļos industriālā fermā. Lielā saspiestība un fiziskā pārslodze palielina savainojumu un slimību risku. Viņi tikuši baroti ar nedabisku uzturu, kas izveidots ar nolūku palielināt produktivitāti, un daudzi ir pārdzīvojuši dažādas sāpīgas un traumatiskas procedūras. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070527171522/http://www.vegansociety.com/html/animals/exploitation/ |archivedate=2007-05-27 }}</ref> [[eksperimenti ar dzīvniekiem]],<ref name="foodcriteria"/><ref name="vegansocietytesting">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/lifestyle/cosmetics/animal-testing.aspx |title=Testing |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |quote=Katru gadu miljoniem dzīvnieku tiek pakļauti šausminoši sāpīgiem eksperimentiem tikai tāpēc, lai cilvēkiem būtu jauna veida šampūni vai smaržūdeņi. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100529225835/http://www.vegansociety.com/lifestyle/cosmetics/animal-testing.aspx |archivedate=2010-05-29 }}</ref> kā arī dzīvnieku izmantošana izklaidei, piemēram, [[cirks|cirkā]],<ref name="petacircuses">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.peta.org/MC/factsheet_display.asp?ID=103 |title=Circuses: Three Rings of Abuse |accessdate=2007-05-29 |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals |quote=Greznas izrādes nomaskē to, ka dzīvnieki cirkā ir ieslodzītie, kas tiek piespiesti, draudot ar sodu, izpildīt tiem nepatīkamas, atkārtotas un nereti arī sāpīgas darbības. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070916151256/http://www.peta.org/mc/factsheet_display.asp?ID=103 |archivedate=2007-09-16 }}</ref> [[vēršu cīņas|vēršu cīņās]], kā arī [[suns|suņu]] un [[Vistveidīgie|gaiļu]] cīņās, [[rodeo]],<ref name="petarodeos">{{Tīmekļa atsauce |url=http://peta.org/mc/factsheet_display.asp?ID=69 |title=Rodeo: Cruelty for a Buck |accessdate=2007-05-29 |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals |quote=Patiesībā rodeo ir nekas vairāk kā manipulatīva cilvēku pārākuma pār citiem dzīvniekiem demonstrēšana, kas tiek pozicionēta kā izklaides veids. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061201031127/http://www.peta.org/mc/factsheet_display.asp?ID=69 |archivedate=2006-12-01 }}</ref> [[Zooloģiskais dārzs|zoodārzos]] u.tml.<ref name="petazoos">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.peta.org/campaigns/ar-zoos.asp |title=Animal Rights Uncompromised: Zoos |accessdate=2007-05-29 |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals |quote=Organizācija ''PETA'' neatbalsta zoodārzus, jo to krātiņi un šaurie apstākļi liedz dzīvniekiem apmierināt to pamatvajadzības. Zoodārza darbinieki attiecas pret dzīvniekiem kā pret precēm, jo tie tiek pirkti, pārdoti un aizdoti, pilnībā ignorējot nodibinātās attiecības. |archive-date=2007-06-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070612184414/http://www.peta.org/campaigns/ar-zoos.asp }}</ref> === Kritika === [[Oregonas Štata universitāte]]s piejaucēto dzīvnieku bioloģijas (''animal science'') profesors [[Stīvens Deiviss (profesors)|Stīvens Deiviss]] (''Steven Davis'') apgalvo, ka no Toma Rīgena aprakstītā mazākā kaitējuma principa obligāti neizriet vegāna uztura izvēle.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.letstalkfarmanimals.ca/2009/07/13/least-harm-principle-suggests-meat-dairy-diet/ |title=The least harm principle suggests that humans should eat beef, lamb, dairy, not a vegan diet. |accessdate=2010-06-07 |last=Davis |first=S.L. |year=2001 |work=Proceedings of the Third Congress of the European Society for Agricultural and Food Ethics |publisher=EurSafe 2001. Food Safety, Food Quality and Food Ethics |pages=449-450 |quote=Tātad, pieņemot mazākā kaitējuma principu, kuru uzsver Rīgens, patiesībā mums būtu morāls pienākums izvēlēties nevis vegānismu, bet uzturu, kura pamatā ir atgremotājdzīvnieku gaļa. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140904191002/http://www.letstalkfarmanimals.ca/2009/07/13/least-harm-principle-suggests-meat-dairy-diet/ |archivedate=2014-09-04 }}</ref> Deiviss norāda, ka pastāv neveģetāri uztura veidi, kuros "iespējams, ietu bojā mazāk dzīvnieku", nekā iet bojā intensīvajā labības audzēšanā, kas nepieciešama veģetāram uzturam. Viņš uzsver, ka, pārejot uz uzturu, kura pamatā ir atgremotājdzīvnieku gaļa, ASV ik gadu nogalinātu aptuveni par 380 līdz 450 miljoniem dzīvnieku mazāk, nekā pārejot uz vegānu uzturu. Tāpēc "[[cilvēki]]em varētu būt morāls pienākums pāriet uz uzturu, kam pamatā ir augu izcelsmes produkti plus ganībās audzētu atgremotājdzīvnieku produkti".<ref>{{Laikraksta atsauce|url=http://www.springerlink.com/content/r1277l2428v10637/fulltext.pdf|format=PDF|title=The least harm principle may require that humans consume a diet containing large herbivores, not a vegan diet|author=Davis S.L.|journal=Journal of Agricultural and Environmental Ethics|volume=16|issue=4|pages=387–394|year=2003|quote=Šī jautājuma tuvāks aplūkojums liecina, ka mazākā kaitējuma princips tiek vairāk īstenots, izmantojot tādas pārtikas ražošanas sistēmas, kas ietver augu lauksaimniecību un ganībās audzētu atgremotājdzīvnieku lauksaimniecību, nevis striktu uz augiem balstītu (vegānu) sistēmu.}}{{Novecojusi saite}}</ref> Geivriks Metenijs (Gaverick Matheny), kurš ir [[Mērilendas Universitāte]]s doktorants lauksaimniecības ekonomikā, uzskata, ka Deivisa argumentācijā ir vairākas būtiskas kļūdas, ieskaitot dzīvnieku nāvju skaita aprēķinu un to, ka "dzīvniekiem nodarīto kaitējumu" viņš maldīgi uzskata par to pašu, kas ir "bojā gājušo dzīvnieku skaits". Metenijs piezīmē, ka Deivisa priekšlikums ir pavisam tālu no ASV dominējošās lauksaimniecības un apgalvo, ka uz vienu patērētāju vegāna uztura ieguvei ietu bojā mazāk dzīvnieku, nekā pieņemot Deivisa modeli.<ref name="Matheny">{{Laikraksta atsauce|url=http://www.veganoutreach.org/enewsletter/matheny.html|title=Least harm: a defense of vegetarianism from Steven Davis’s omnivorous proposal|author=Gaverick Matheny|journal=Journal of Agricultural and Environmental Ethics|volume=16|issue=5|pages=505–511|year=2003|quote=Kaut arī, ņemot vērā pašreizējos dzīvnieku turēšanas apstākļus, izmantojot uzturā ganībās augušus dzīvniekus, to labturības apstākļi uzlabotos, Deiviss tomēr nepierāda, ka drīzāk tam būtu jādod priekšroka, nevis veģetārismam. Pirmkārt, Deiviss pieļauj kļūdu aprēķinos, jo izmanto kopējo, nevis vidēji uz vienu cilvēku nogalināto dzīvnieku skaitu; otrkārt, viņš koncentrējas uz nogalināto dzīvnieku skaitu atgremotāju un labības audzēšanas sistēmās un ignorē nozīmīgus apsvērumus par vienas un otras sistēmas dzīvnieku labturību; un, treškārt, viņš neņem vērā to dzīvnieku skaitu, kuriem tiek liegts eksistēt abās sistēmās. Pēc šo kļūdu novēršanas Deivisa arguments drīzāk darbojas par labu veģetāra uztura izvēlei.|accessdate={{dat|2008|08|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080915192233/http://www.veganoutreach.org/enewsletter/matheny.html|archivedate={{dat|2008|09|15||bez}}}}</ref> == Veselības aspekti == [[Attēls:Vegānu uztura piramīda.svg|thumb|350px|Vegānu [[uztura piramīda]] (Ziemeļamerikas dietologu variants). Klikšķiniet, lai palielinātu attēlu.]] Latvijas Republikas Veselības ministrija<ref name="VesMin"/> un pasaulē lielākā pārtikas un uztura speciālistu organizācija “Academy of Nutrition and Dietetics” piekrīt, ka sabalansēts vegāns uzturs ir veselīgs jebkurā vecuma posmā, kā arī grūtniecēm un zīdaiņiem.<ref name="online copy available"/> 1991. gadā ASV Ārstu komisija par atbildīgu medicīnu (''Physicians Committee for Responsible Medicine'') nosauca četras veselīgam uzturam nepieciešamas pārtikas produktu grupas, starp kurām nebija [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktu]].<ref name="PCRMdiet">[http://pcrm.org/health/veginfo/vsk/food_groups.html "Vegetarian starter kit"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100612211243/http://pcrm.org/health/veginfo/vsk/food_groups.html# |date={{dat|2010|06|12||bez}} }}, Physicians Committee for Responsible Medicine.</ref> Paziņojumā tika ieteikts vegāniem un veģetāriešiem dienā ēst vismaz 3 noteiktas porcijas dārzeņu (t.sk. zaļo lapu dārzeņus, piemēram, brokoļus un tumši dzeltenos un oranžos, piemēram, burkānus); 5 noteiktas porcijas pilngraudu produktu (maize, rīsi, makaroni); vismaz 3 porcijas augļu un 2 porcijas pākšaugu (pupiņas, zirņi, lēcas).<ref name="PCRMdiet"/> 2003. gadā [[Ziemeļamerika]]s uztura speciālisti izstrādāja nedaudz atšķirīgas veselīga vegānu uztura vadlīnijas,<ref>"[http://www.dietitians.ca/news/downloads/Vegetarian_Food_Guide_for_NA.pdf A new food guide for North American vegetarians] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090206052751/http://www.dietitians.ca/news/downloads/Vegetarian_Food_Guide_for_NA.pdf |date={{dat|2009|02|06||bez}} }}" (PDF)</ref> piemēram, tajās ieteikts lietot vairāk pākšaugu nekā 1991. gada norādījumos (skatīt attēlu pa labi). === Plusi === Daļa dietologu uzskata, ka tradicionālais rietumnieku uzturs (kam raksturīgs augsts "sarkanās gaļas", taukvielu, saldumu un smalko miltu patēriņš) ir kaitīgs veselībai un ka vegāns uzturs ir ieteicamāks variants —<ref name="cornell china study">{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.news.cornell.edu/Chronicle/01/6.28.01/China_Study_II.html| title = China Study II: Switch to Western diet may bring Western-type diseases| accessdate= 2008-08-28| last = Segelken| first = Roger| authorlink = Roger Segelken|date= 2001-06-28| publisher = Cornell Chronicle}}</ref><ref name="corness nutrition">{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.nutrition.cornell.edu/ChinaProject/| title = China-Cornell-Oxford Project On Nutrition, Environment and Health at Cornell University| accessdate = 2006-09-15| work = Division of Nutritional Sciences| publisher = Cornell University}}</ref> daļēji tāpēc, ka vegānu uzturā ir pietiekami daudz augļu un dārzeņu, lai sasniegtu šo produktu ieteicamo patēriņu. Uz vegānu uzturu attiecas arī veģetāra uztura plusi veselībai — saskaņā ar ASV un Kanādas uztura speciālistu organizāciju atzinumu uztura veidos, kuros nav gaļas, ir mazāk piesātināto taukskābju, holesterīna un dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu, bet vairāk ogļhidrātu, šķiedrvielu, magnēzija, kālija un antioksidantu, piemēram, [[C vitamīns|C]] un [[E vitamīns|E vitamīnu]] un fitoķīmisko elementu.<ref name="adajournal"/> Cilvēkiem, kas neēd gaļu, kopumā novērots mazāks [[ķermeņa masas indekss]] — tas saistīts arī ar zemāku mirstības līmeni no [[išēmiskā sirds slimība|išēmiskās sirds slimības]], zemāku [[holesterīns|holesterīna]] līmeni asinīs, zemāku [[asinsspiediens|asinsspiedienu]] un 2. tipa [[diabēts|diabēta]] risku, kā arī mazāku [[prostata]]s un resnās zarnas vēža risku.<ref name="adajournal"/> 1999. gadā piecu pētījumu kopsavilkumā, kurā tika salīdzināts rietumvalstu veģetāriešu un gaļas ēdāju [[mirstības līmenis]], noskaidroja, ka vegānu un regulāru gaļas ēdāju mirstība neatšķiras. Pētījumā atklājās arī, ka veģetāriešu un to cilvēku, kuri gaļu ēda neregulāri, mirstības līmenis ir zemāks.<ref name="mortality-overview">{{Laikraksta atsauce |last=Timothy |first=J |coauthors=et al. |year=1999 |month=September |title=Mortality in vegetarians and nonvegetarians: detailed findings from a collaborative analysis of 5 prospective studies |journal=American Journal of Clinical Nutrition |volume=70 |issue=3 |pages=516S–524S |pmid=10479225 |url=http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/516S |accessdate=2008-01-31}}</ref> 2003. gadā veiktā pētījumā par britu veģetāriešiem (t.sk. vegāniem) tika iegūti līdzīgi mirstības līmeņa rezultāti.<ref name="mortality-british">{{Laikraksta atsauce |last=Key |first=Timothy J |coauthors=et. al. |year=2003 |month=September |title=Mortality in British vegetarians: review and preliminary results from EPIC-Oxford |journal=American Journal of Clinical Nutrition |volume=78 |issue=3 |pages=533S–538S |pmid=12936946 |url=http://www.ajcn.org/cgi/content/full/78/3/533S |accessdate=2008-01-31 |quote=Secinājums - gan britu veģetāriešu, gan neveģetāriešu mirstības līmenis šajos trīs pētījumos izrādījās zemāks par mirstības līmeni valstī kopumā. Salīdzinājumi starp šīm grupām liecina, ka veģetāriešiem raksturīgs zemāks mirstības līmenis sirds išēmiskās slimības dēļ, nekā neveģetāriešiem, taču citu nāves cēloņu ziņā būtisku atšķirību nav.}}</ref> 2006. gadā veiktā pētījumā noskaidrojās, ka cilvēkiem, kas slimo ar 2. tipa diabētu, vegāns uzturs, kurā ir zems tauku līmenis, ļāva samazināt svaru, holesterīna līmeni, un tas notika veiksmīgāk, nekā ievērojot Amerikas Diabēta asociācijas ieteikto uzturu.<ref name="diabetesstudy">{{Laikraksta atsauce |last=Barnard |first=Neal |authorlink=Neal D. Barnard |coauthors=Joshua Cohen, David J.A. Jenkins, Gabrielle Turner-McGrievy, Lise Gloede, Brent Jaster, Kim Seidl, Amber A. Green, and Stanley Talpers|year=2006|month=08|title=A Low-Fat Vegan Diet Improves Glycemic Control and Cardiovascular Risk Factors in a Randomized Clinical Trial in Individuals With Type 2 Diabetes |journal=Diabetes Care |volume=29 |issue=8 |pages=1777–1783 |doi=10.2337/dc06-0606 |url=http://care.diabetesjournals.org/cgi/content/full/29/8/1777 |accessdate=2008-01-26 |quote=|pmid=16873779}}</ref> === Riski === [[Attēls:Foods.jpg|thumb|Daļa no vegāna uztura pamatelementiem — dažādi augļi, dārzeņi, rieksti un graudaugi.]] ==== Atsevišķas uzturvielas ==== Lai gan organizācija “Academy of Nutrition and Dietetics” atzīst, ka vegānu uzturs ir veselīgs,<ref name="adajournal"/> tomēr nesabalansēta vegāniska uztura dēļ var rasties, piemēram, [[B12 vitamīns|vitamīna B₁₂]],<ref name="B12veganhealth">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/articles/vitaminb12 |title=Vegan Health: Vitamin B12 |accessdate=2007-02-23 |date=2006-07-26 |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach }}</ref> [[D vitamīns|D vitamīna]],<ref name="calciumvitamindveganhealth">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/articles/bones |title=Vegan Health: Bone Health |accessdate=2007-02-23 |date=2007-01-09 |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach }}</ref> [[kalcijs|kalcija]],<ref name="calciumvitamindveganhealth"/><ref name="ejcnveganfracture">{{Laikraksta atsauce |author=P Appleby |coauthors=A Roddam, N Allen and T Key |year=2007 |month=02 |title=Comparative fracture risk in vegetarians and nonvegetarians in EPIC-Oxford |journal=European Journal of Clinical Nutrition |pmid=17299475 |doi=10.1038/sj.ejcn.1602659 |url=http://www.nature.com/ejcn/journal/v61/n12/full/1602659a.html |format=fee required |accessdate=2007-02-25 | volume = 61 | pages = 1400}}</ref> [[Jods (elements)|joda]]<ref name="iodineveganhealth">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.veganhealth.org/articles/iodine |title=Vegan Health: Iodine |accessdate=2007-02-23 |date=2006-12-26 |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach }}</ref> un [[omega-3 taukskābes|omega-3 taukskābju]]<ref name="omega3veganhealth">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/articles/fat |title=Vegan Health: Fat |accessdate=2007-02-23 |date=2007-02-20 |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach |archive-date=2007-02-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070218112610/http://www.veganhealth.org/articles/fat }}</ref> nepietiekamība. Šo uzturvielu trūkumam var būt nopietnas sekas, t.sk. [[anēmija]],<ref name="b12vegansociety">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/articles/everyvegan |title=What every vegan should know about vitamin B12 |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |quote=Vitamin B12, whether in supplements, fortified foods, or animal products, comes from micro-organisms.}}</ref> [[rahīts]]<ref name="vitaminDvegansociety">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/vitamin-d.aspx |title=Vegans and Vitamin D |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100527171945/http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/vitamin-d.aspx |archivedate=2010-05-27 }}</ref> un [[kretīnisms]]<ref name="iodinevegansociety">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/iodine.aspx |title=Nutrition: Iodine |accessdate=2007-02-23 |author=Steven Walsh |publisher=Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100221020523/http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/iodine.aspx |archivedate=2010-02-21 }}</ref> bērniem un [[osteomalācija]] (kaulu atmiekšķēšanās)<ref name="vitaminDvegansociety"/> un [[hipotiroīdisms]] ([[vairogdziedzeris|vairogdziedzera]] nepietiekama aktivitāte)<ref name="iodinevegansociety"/> pieaugušajiem. ===== Vitamīns B₁₂ ===== [[B12 vitamīns|Vitamīnu B₁₂]] veido baktērijas, kas atrodas uz augiem, taču augu valsts uzturs netiek uzskatīts par drošu šī vitamīna avotu, jo cilvēku uzturā lietotie augļi, dārzeņi, pākšaugi un citi produkti parasti tiek rūpīgi nomazgāti.<ref name="b12vegansociety"/><ref name="healthyvegan"/><ref name="b12vegetariansociety">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegsoc.org/info/b12.html |title=Vitamin B12 Information Sheet |accessdate=2007-02-22 |publisher=Vegetarian Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080822090753/http://www.vegsoc.org/info/b12.html |archivedate=2008-08-22 }}</ref> B₁₂ trūkums var radīt nopietnus veselības traucējumus — anēmiju un nervu sistēmas problēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.merck.com/mmhe/sec12/ch154/ch154j.html |title=Vitamin B12 (cobalamin) |accessdate=2006-10-30 |work=Merck Manual Home Edition}}</ref> Kaut arī klīnisks B₁₂ deficīts vegāniem novērots reti,<ref name="b12vegansociety"/> ja cilvēks ilgu laiku pirms kļūšanas par vegānu nav pastiprināti uzņēmis šo vitamīnu, tad tā krājumi var būt nepietiekami.<ref name="B12mythveganhealth">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/b12/often |title=Vegan Health: Myth about How Often Someone Needs B12 |accessdate=2007-01-02|date=2005-07-22 |work=Vitamin B12: Are You Getting It? |author=Jack Norris, RD |publisher=Vegan Outreach }}</ref> 2002. gadā veiktā laboratorijas pētījumā tika noskaidrots, ka pazemināts B₁₂ un dzelzs līmenis biežāk sastopams vegāniem, nekā lakto- vai ovolaktoveģetāriešiem.<ref name="vegparameters">{{Laikraksta atsauce|author=Obeid R, Geisel J, Schorr H, Hubner U, Herrmann W.|title=The impact of vegetarianism on some haematological parameters|journal=Eur J Haematol. |year=2002|pages=275–9|volume=69|issue=5–6|pmid=12460231 | doi = 10.1034/j.1600-0609.2002.02798.x <!--Retrieved from CrossRef by DOI bot-->}}</ref> Vegānu biedrība (''Vegan Society''), dzīvnieku aizstāvju grupa ''Vegan Outreach'' un citi vegāniem iesaka regulāri lietot ar B₁₂ vitamīnu bagātinātus produktus vai uztura bagātinātājus.<ref name="vegansocietynutrition">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/healthy-choices.aspx |title=Healthy choices on a vegan diet |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100623012816/http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/healthy-choices.aspx |archivedate=2010-06-23 }}</ref><ref name="b12vegetarianresourcegroup">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vrg.org/nutrition/b12.htm |title=Vitamin B12 in the Vegan Diet |accessdate=2007-02-22 |author=Reed Mangels, Ph.D., R.D. |publisher=[http://www.vrg.org/ Vegetarian Resource Group] }}</ref><ref name="b12PCRM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pcrm.org/health/veginfo/b12.html |title=Don't Vegetarians Have Trouble Getting Enough Vitamin B12? |accessdate=2007-02-22 |publisher=Physicians Committee for Responsible Medicine |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070217062728/http://www.pcrm.org/health/veginfo/b12.html# |archivedate=2007-02-17 }}</ref> Kaut arī mēdz uzskatīt, ka šis vitamīns uzņemams ar tādiem produktiem kā [[tempē]], [[jūraszāles]], [[spirulīna]], organiski audzēti produkti, nemazgāti augļi, dārzeņi un zaļumi, un to sintezē arī [[zarnas|zarnās]] esošās baktērijas, šie avoti nav atzīti par drošiem.<ref name="b12vegansociety"/><ref name="b12plantsources">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/b12/plant |title=Vegan Health: B12 in Tempeh, Seaweeds, Organic Produce, and Other Plant Foods |accessdate=2007-02-22 |author=Jack Norris, RD |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081103070214/http://www.veganhealth.org/b12/plant |archivedate=2008-11-03 }}</ref><ref name="b12intestine">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/b12/int |title=Vegan Health: Are Intestinal Bacteria a Reliable Source of B12? |accessdate=2007-02-22 |author=Jack Norris, RD |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach }}</ref> ===== Kalcijs un D vitamīns ===== Vegāniem tiek ieteikts dienā apēst trīs noteiktas porcijas ar [[kalcijs|kalciju]] bagātas pārtikas, piemēram, bagātināto [[soja]]s pienu un vajadzības gadījumā lietot uztura bagātinātājus.<ref name="adajournal"/><ref name="calciumvitamindveganhealth"/> [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] veikts pētījums liecina, ka vegāniem, salīdzinot ar gaļas ēdājiem un veģetāriešiem, ir paaugstināts [[kauls|kaulu]] lūzuma risks — visticamāk tāpēc, ka tie uzņem mazāk kalcija, — jo vegāniem, kas kalciju uzņēma pietiekami daudz, šis risks bija līdzīgs kā pārējām grupām.<ref name="ejcnveganfracture"/><ref name="oxfordbone">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/sites/entrez?db=pubmed&cmd=Retrieve&dopt=AbstractPlus&list_uids=17299475&query_hl=2&itool=pubmed_docsum |title=Comparative fracture risk in vegetarians and nonvegetarians in EPIC-Oxford. |accessdate=2007-06-17}}</ref> Grāmatas "Ķīnas pētījums" (''The China Study'') autori norāda uz [[osteoporoze]]s saistību ar dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu, jo tie, salīdzinot ar augu izcelsmes olbaltumvielām, palielina skābuma līmeni asinīs un audos, un organisms to neitralizē ar kaulus veidojošā kalcija palīdzību.<ref name="The China Study Part I p205">{{Grāmatas atsauce |last=Campbell |first=T. Colin |title=The China Study: The Most Comprehensive Study of Nutrition Ever Conducted and the Startling Implications for Diet, Weight Loss and Long-term Health |url=https://archive.org/details/pdfy-lid2IVlQV3AhphQB |accessdate=2008-02-01 |date=2006 |publisher=Benbella Books |page=[https://archive.org/details/pdfy-lid2IVlQV3AhphQB/page/n214 205] |isbn=1-932100-38-5}}</ref> Autori arī atzīmē, ka "Ķīnas pētījumā, kas veikts lauku teritorijā, kur dzīvnieku izcelsmes produkti veido tikai ap 10% uzņemto olbaltumvielu, kaulu lūzumu līmenis ir tikai piektdaļa no ASV līmeņa".<ref name="The China Study Part I p208">{{Grāmatas atsauce |last=Campbell |first=T. Colin |title=The China Study: The Most Comprehensive Study of Nutrition Ever Conducted and the Startling Implications for Diet, Weight Loss and Long-term Health |url=https://archive.org/details/pdfy-lid2IVlQV3AhphQB |accessdate=2008-02-01 |date=2006 |publisher=Benbella Books |page=[https://archive.org/details/pdfy-lid2IVlQV3AhphQB/page/n217 208] |isbn=1-932100-38-5 }}</ref> Gaišādaini cilvēki pietiekamu D vitamīna daudzumu var nodrošināt ik pāris dienas 15 līdz 30 minūtes uzturoties saules gaismā. Tumšādainiem cilvēkiem vajag daudz vairāk saules gaismas, lai sagādātu tādu pašu šī vitamīna daudzumu. Reģionos, kur saules gaisma (īpaši ziemās) pieejama mazāk, tiek ieteikts lietot uztura bagātinātājus.<ref name="vitaminDvegansociety"/><ref name="healthyvegan">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/health/stayinghealthy.html#vitamind |title=Staying a Healthy Vegan |accessdate=2007-02-22 |author=Jack Norris, RD |date=2003-04-18 |publisher=Vegan Outreach |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070207113135/http://www.veganoutreach.org/health/stayinghealthy.html#vitamind |archivedate=2007-02-07 }}</ref><ref name="nutritionvegetariansociety">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegsoc.org/info/vegan-nutrition.html#vitd |title=Information Sheet: Vegan Nutrition |accessdate=2007-02-22 |publisher=Vegetarian Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070207060646/http://www.vegsoc.org/info/vegan-nutrition.html#vitd |archivedate=2007-02-07 }}</ref> Par drošiem D vitamīna avotiem ir atzīti ar to bagātināti produkti (kas satur no [[raugs|rauga]] iegūtu D2 vitamīnu) un atsevišķi [[sēnes|sēņu]] veidi.<ref name="VitaminD">{{Tīmekļa atsauce | title = Dietary Supplement Fact Sheet: Vitamin D | url = http://ods.od.nih.gov/factsheets/vitamind.asp | publisher = United States National Institutes of Health, Office of Dietary Supplements | date = 2008-05-16 | accessdate = 2008-05-21 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080513231251/http://www.ods.od.nih.gov/factsheets/vitamind.asp | archivedate = 2008-05-13 }}</ref> ===== Jods ===== Joda papildu uzņemšana var būt nepieciešama valstīs, kur sāls parasti netiek bagātināta ar jodu.<ref name="vegansocietynutrition" /> Jodu var uzņemt arī ar praktiski visiem vegānu multivitamīniem vai regulāri lietojot uzturā [[laminārijas]] (jūras kāpostus).<ref name="iodineveganhealth"/><ref name="vegansocietynutrition" /> ==== Grūtniecība un bērni ==== ASV Nacionālais Veselības institūts (''National Institute of Health'') ir atzinis, ka "ar pienācīgu pārtikas izvēli vegānie uztura veidi var būt atbilstoši jebkura vecuma bērniem".<ref>{{Laikraksta atsauce |url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/sites/entrez?cmd=Retrieve&db=PubMed&list_uids=11424545&dopt=Abstract |title=Considerations in planning vegan diets: children. |last=Messina |first=V |coauthors=Mangels, AR |month=June |year=2001 |journal=Journal of the American Dietetic Association |volume=101 |issue=6 |pages=661–9 |pmid=11424545 |accessdate=2007-06-12 |doi=10.1016/S0002-8223(01)00167-5}}</ref> Arī Amerikas Dietoloģijas asociācija (''American Dietetic Association'') atzīst, ka labi saplānots vegānisks uzturs ir "piemērots visiem dzīves posmiem, ieskaitot [[grūtniecība|grūtniecību]] un zīdīšanu",<ref name="adajournal"/> taču iesaka mātēm, kas ir vegānes, lietot uzturā [[dzelzs]], vitamīnu D un B₁₂ bagātinātājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.healthyweightforkids.org/read/ADApregnancy.pdf |title=Nutrition and lifestyle for a healthy pregnancy outcome |publisher=American Dietetic Association |author=Lucia Lynn Kaiser |author2=Lindsay Allen |format=PDF |accessdate=2010-06-07 |date=2002-05-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101007024515/http://healthyweightforkids.org/read/ADApregnancy.pdf |archivedate=2010-10-07 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adatimes.com/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/home_9812_ENU_HTML.htm |title=The Vegetarian Mom-to-Be |publisher=American Dietetic Association |author=ADA’s Public Relations Team |accessdate=2010-06-07 |date=2006-10-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223001/http://www.adatimes.com/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/home_9812_ENU_HTML.htm |archivedate=2016-03-04 }}</ref> Vitamīna B₁₂ trūkums zīdīšanas laikā tiek saistīts ar veselības (t.sk. neiroloģiskām) problēmām bērniem.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Kuhne T, Bubl R, Baumgartner R |title=Maternal vegan diet causing a serious infantile neurological disorder due to vitamin B12 deficiency |url=https://archive.org/details/sim_european-journal-of-pediatrics_1991-01_150_3/page/205 |journal=Eur J Pediatr |year=1991 |pages=205–8 |volume=150 |issue=3 |pmid=2044594 |doi=10.1007/BF01963568}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |author=Weiss R, Fogelman Y, Bennett M |title=Severe vitamin B12 deficiency in an infant associated with a maternal deficiency and a strict vegetarian diet |journal=J Pediatr Hematol Oncol |year=2004 |pages=270–1 |volume=26 |issue=4 |pmid=15087959 | doi = 10.1097/00043426-200404000-00013 <!--Retrieved from CrossRef by DOI bot-->}}</ref> Daži pētījumi liecina, ka vegānēm, kas ir grūtnieces un zīdītājas, vajadzētu papildus uzņemt arī [[omega-3 taukskābes]] un [[alfa linolēnskābe|α-linolēnskābi]], jo vairumā vegāno uztura veidu šo elementu ir maz; ieteicams papildus uzņemt arī ar vielmaiņu saistīto [[cervonskābe|cervonskābi]], kas ir būtiska [[redze]]s attīstībai.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Sanders TA |title=Essential fatty acid requirements of vegetarians in pregnancy, lactation, and infancy |journal=Am. J. Clin. Nutr. |volume=70 |issue=3 Suppl |pages=555S–559S |year=1999 |pmid=10479231 |doi=}}</ref> Ir novērots, ka mazuļiem, kuru mātes lieto vegānu uzturu, piedzimstot ir mazāks ķermeņa svars,<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Sanders TA |title=The nutritional adequacy of plant-based diets |url=https://archive.org/details/sim_proceedings-of-the-nutrition-society_1999-05_58_2/page/265 |journal=The Proceedings of the Nutrition Society |volume=58 |issue=2 |pages=265–9 |year=1999 |pmid=10466165 |doi=}}</ref> un pastāv piecas reizes mazāka iespējamība, ka piedzims [[dvīņi]], nekā tiem vecākiem, kas uzturā lieto dzīvnieku izcelsmes produktus.<ref>{{Laikraksta atsauce |last=Steinman |first=G. |year=2006 |month=05 |title=Mechanisms of twinning: VII. Effect of diet and heredity on the human twinning rate. |journal=Journal of Reproductive Medicine |volume=51 |issue=5 |pages=405–10 |pmid=16779988 |url=http://www.reproductivemedicine.com/online/2006/405.pdf |format=PDF, ''fee required'' |accessdate=2007-02-25 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Ar nesabalansētu vegānu uzturu tiek saistīti arī atsevišķi zīdaiņu nepareizas barošanas gadījumi, kā arī letāli gadījumi,<ref>{{Ziņu atsauce |first=Greg |last=Retsinas |title=Couple Guilty Of Assault In Vegan Case |url=http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?sec=health&res=9F0DE0D71438F936A35757C0A9659C8B63 |work=The New York Times |publisher=Arthur Ochs Sulzberger, Jr. |date=April 5, 2003 |accessdate=2007-07-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070911065439/http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?sec=health&res=9F0DE0D71438F936A35757C0A9659C8B63 |archivedate=2007-09-11 }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |author=Associated Press |title=Vegan Parents Get Prison In Infant's Death |url=http://www.theksbwchannel.com/news/13286030/detail.html |work=KSBW 8 |publisher= |date=May 9, 2007 |accessdate=2007-07-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070621065524/http://www.theksbwchannel.com/news/13286030/detail.html |archivedate=2007-06-21 }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |author=Susannah Nesmith |author2=David Kidwell |title=Parents jailed in baby's death |url=http://www.miami.com/mld/miamiherald/news/local/6033947.htm |work=Miami Herald |publisher=Miami Herald Media Co. |date=2003-06-07 |accessdate=2007-09-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070104095206/http://www.miami.com/mld/miamiherald/news/local/6033947.htm |archivedate=2007-01-04 }}</ref><ref>[http://www.telegraph.co.uk/news/uknews/2094460/Couple-face-questioning-after-vegan-daughter-suffers-bone-disease.html Couple face questioning after vegan daughter suffers bone disease By Rob Davies] 08/06/2008 The Telegraph</ref><ref name="Sick">[http://www.independent.co.uk/life-style/health-and-wellbeing/healthy-living/how-our-vegan-diet-made-us-ill-848322.html How our vegan diet made us ill] By Natasha Mann, 17 June, 2008 — The Independent</ref> tādējādi izraisot kritiku par bērnu barošanu ar vegānisku uzturu.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Nina |last=Planck |title=Death by Veganism |url=http://www.nytimes.com/2007/05/21/opinion/21planck.html?ex=1337400000&en=37878847a13bd4bc&ei=5090 |work=The New York Times |publisher=Arthur Ochs Sulzberger, Jr. |date=May 21, 2007 |accessdate=2007-07-17 }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Emily |last=Nipps |title=Custody battle over quints questions vegan lifestyle |url=http://www.sptimes.com/2007/06/25/Hillsborough/Custody_battle_over_q.shtml |work=St. Petersburg Times |publisher= |date=June 25, 2007 |accessdate=2007-07-17 |archive-date=2007-06-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070629125958/http://www.sptimes.com/2007/06/25/Hillsborough/Custody_battle_over_q.shtml }}</ref> Runājot par vegānisma kritizēšanu, ārste Eimija Lanū (''Amy Lanou''), kas bija lieciniece vienā no šīm lietām, norādīja, ka "bērna nāvē nav vainojams vegānisks uzturs", bet tas, ka "bērnam netika pietiekami dota jebkāda pārtika".<ref>{{Ziņu atsauce |author=Amy Joy Lanou |title=Just the facts: A vegan diet is safe, healthy for infants |url=http://www.chron.com/disp/story.mpl/editorial/outlook/4919336.html |work=Houston Chronicle |date=2007-06-25 |accessdate=2007-09-17 |quote= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070630154243/http://www.chron.com/disp/story.mpl/editorial/outlook/4919336.html |archivedate=2007-06-30 }}</ref> ==== Ēšanas traucējumi ==== Amerikas Dietoloģijas asociācija norāda, ka veģetāri uztura veidi varētu būt biežāk sastopami tādu pieaugušo vidū, kam ir ēšanas traucējumi, taču pierādījumi liecinot, ka nevis šāds uzturs rada ēšanas traucējumus, bet gan drīzāk "cilvēki mēdz izvēlēties veģetārus uztura veidus, lai nomaskētu jau pastāvošus traucējumus".<ref name="adajournal"/> Citi pētījumi un dietologu izteikumi to apstiprina.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Katherine |last=Dedyna |title=Healthy lifestyle, or politically correct eating disorder? |url=http://www.compulsiveeating.com/news/16-healthy-lifestyle-or-politically-correct-eating-disorder |work=Victoria Times Colonist |publisher=CanWest MediaWorks Publications Inc. |date=2004-01-30 |accessdate=2006-10-30 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce | author=O'Connor MA, Touyz SW, Dunn SM, Beumont PJ | title=Vegetarianism in anorexia nervosa? A review of 116 consecutive cases | journal=Med J Aust | year=1987 | pages=540–2 | volume=147 | issue=11–12 | pmid=3696039 }}</ref><ref name="becomingvegan">{{Grāmatas atsauce |last=Davis |first=Brenda |author2=Vesanto Melina |title=Becoming Vegan: The Complete Guide to Adopting a Healthy Plant-Based Diet |url=https://archive.org/details/becomingvegancom00davi |year=2002 |pages=[https://archive.org/details/becomingvegancom00davi/page/n233 224] |publisher=Healthy Living Publications |isbn=1-57067-103-6 }}</ref> == Resursi un vide == [[Attēls:Feedlot-1.jpg|thumb|200px| Liellopu audzēšana (īpaši, ja tas notiek masveidā) tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem cēloņiem [[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektu]] radošajām gāzēm.]] Lai gan no apsvērumiem par dabas resursiem un [[Ekoloģija|ekoloģiju]] neizriet nepieciešamība pilnībā atteikties no dzīvnieku produktiem, vides ietekmju pētījumi uzrāda, ka tā varētu būtiski mazināt resursu patēriņu un kaitējumu videi.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Brown LR |title=World food resources and population: the narrowing margin |url=https://archive.org/details/sim_population-bulletin_1981-09_36_3/page/n2 |journal=Population bulletin |volume=36 |issue=3 |pages=1–44 |year=1981 |pmid=12263473}}</ref><ref name="veganactionenvironment">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegan.org/about_veganism/environment.html |title=About Veganism: For the Environment |accessdate=2007-05-29 |publisher=Vegan Action |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070610122025/http://www.vegan.org/about_veganism/environment.html |archivedate=2007-06-10 }}</ref><ref name="veganoutreachwhyenvironment">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/whyvegan/environment.html |title=Environmental Destruction |accessdate=2007-05-29 |work=Why Vegan? |publisher=Vegan Outreach |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070531163832/http://www.veganoutreach.org/whyvegan/environment.html |archivedate=2007-05-31 }}</ref> Lopkopība tiek saistīta ar straujajām klimata izmaiņām, ūdens piesārņojumu, zemes noplicināšanu un bioloģiskās daudzveidības mazināšanu.<ref name="veganoutreachwhyenvironment"/><ref>{{Laikraksta atsauce |author=Mosier AR, Duxbury JM, Freney JR, Heinemeyer O, Minami K and Johnson DE, |title=Mitigating Agricultural Emissions of Methane |url=https://archive.org/details/sim_climatic-change_1998-09_40_1/page/39 |journal=Climatic Change |volume=40 |issue=1 |pages=39–80 |year=1998 |doi=10.1023/A:1005338731269}}</ref><ref name="petafactoryfarming">{{Tīmekļa atsauce |url=http://peta.org/mc/factsheet_display.asp?ID=103 |title=Factory Farming: Mechanized Madness |accessdate=2007-05-29 |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals |quote=Industriālās fermas nodara kaitējumu arī videi. Tajās ik dienas tiek saražots milzīgs mēslu daudzums, kas galu galā nonāk upēs, ezeros un dzeramajā ūdenī. ... No visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes ASV 80% tiek izmantoti, lai audzētu pārtikā izmantotos dzīvniekus un barību tiem. ...lai saražotu mārciņu liellopu gaļas, nepieciešami 1250 galoni ūdens, savukārt tikai 235 galoni, lai saražotu mārciņu kviešu. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070916151256/http://www.peta.org/mc/factsheet_display.asp?ID=103 |archivedate=2007-09-16 }}</ref> Uzturam, kura pamatā ir dzīvnieku izcelsmes produkti, tiek izmantots vairāk zemes,<ref name="petafactoryfarming"/><ref name="vegansocietyland">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/resources/environment/land.aspx |title=Environment: Land |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |quote=Kopumā lopkopībā izmanto vairāk kā 2/3 lauksaimniecības zemes un 1/3 no visas zemes. |archive-date=2010-07-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100702172519/http://www.vegansociety.com/resources/environment/land.aspx }}</ref> ūdens,<ref name="vegansocietywater">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/resources/environment/water.aspx |title=Environment: Water |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |quote=Ņemot vērā visus šos datus, redzam, ka no kviešiem iegūstam 27,5 kcal par katru izlietoto ūdens litru, bet no liellopu gaļas tikai 0,76 kcal par katru litru ūdens. Tas nozīmē, ka (...) par katru no liellopu gaļas iegūto kaloriju tiek patērēts 36 reizes vairāk ūdens nekā par katru kaloriju, ko var iegūt no kviešiem. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100702172535/http://www.vegansociety.com/resources/environment/water.aspx |archivedate=2010-07-02 }}</ref> un enerģijas nekā vegāniskam uzturam.<ref name="petafactoryfarming"/><ref name="vegansocietyenergy">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/resources/environment/water.aspx |title=Environment: Energy |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |quote=Uz augu izcelsmes produktiem balstīts uzturs patērē daudz mazāk enerģijas nekā uzturs, kura pamatā ir dzīvnieku izcelsmes produkti. Praktiski visa šī enerģija tiek iegūta no fosilā kurināmā, tādējādi padarot gaļas un piena produktu patēriņu par veicinošu faktoru gaisa piesārņojumam, paskābināšanās procesiem, naftas noplūdēm, dabiskās vides izpostīšanai un globālajai sasilšanai. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100702172535/http://www.vegansociety.com/resources/environment/water.aspx |archivedate=2010-07-02 }}</ref><ref name="veganoutreachresources">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/whyvegan/resources.html |title=Resources |accessdate=2007-05-29 |work=Why Vegan? |publisher=Vegan Outreach |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070520021248/http://www.veganoutreach.org/whyvegan/resources.html |archivedate=2007-05-20 }}</ref> [[Attēls:Enerģētiskās vērtības avoti uzturā (%) 2001-2003 (FAO).svg|thumb|400px|left|Paredzamais [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktu]] patēriņa pieaugums jaunattīstības valstīs rada jaunus izaicinājumus [[lauksaimniecība]]i. [http://faostat.fao.org/Portals/_Faostat/documents/pdf/sources_of_dietary_energy_consumption.pdf Datu avots] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160626135500/http://faostat.fao.org/Portals/_Faostat/documents/pdf/sources_of_dietary_energy_consumption.pdf |date={{dat|2016|06|26||bez}} }}<blockquote> "Pasaulei nākamajos pāris gadsimtos jārada 5 miljardus vegānu vai arī jātrīskāršo ražīgums, nepalielinot zemes platības." [[Hadsona institūts|Hadsona institūta]] Globālo Pārtikas Jautājumu centra direktors Deniss Eiverijs (''Dennis Avery'') </blockquote>]] [[Pasaules Banka]]s, [[Eiropas Savienība]]s, ASV Starptautiskās Attīstības aģentūras, [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas un citu organizāciju veidotais kopprojekts ''The Livestock, Environment And Development Initiative'' 2006. gada ziņojumā norādīja uz lopkopības saistību ar kaitējumu videi. Paziņojumā "Lopkopības garā ēna"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.all-creatures.org/tytt/env-livestockslongshadow.html|title=Livestock’s Long Shadow–Environmental Issues and Options|accessdate=2010-06-07|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090510012540/http://www.all-creatures.org/tytt/env-livestockslongshadow.html|archivedate=2009-05-10}}</ref> secināts, ka lopkopības sektors (galvenokārt [[Liellops|govis]], [[vistas]] un [[cūkas]]) ir kļuvis par vienu no 2 vai 3 galvenajiem veicinātājiem mūsdienu nopietnākajām ekoloģijas problēmām. Tas ir viens no lielākajiem cēloņiem [[Siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektu]] radošajām gāzēm — atbildīgs par 18% no visas pasaules gāzu izmešiem, izsakot CO₂ ekvivalentos. Salīdzinoši pasažieru transports ir atbildīgs tikai par 12% šo gāzu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cbc.ca/news/background/your-car/emissions.html |title=Regulating car emissions: How tough will Canada be? |access-date={{dat|2008|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080124142245/http://www.cbc.ca/news/background/your-car/emissions.html |archivedate={{dat|2008|01|24||bez}} }}</ref> Lopkopības dēļ rodas 65% cilvēku darbības dēļ radītā [[Slāpekļa oksīdi|slāpekļa oksīda]] (kas globālās sasilšanas procesu veicina 296 reizes vairāk, salīdzinot ar CO₂) un 37% no visa cilvēku dēļ radītā [[Metāns|metāna]] (kas globālo sasilšanu veicina 23 reizes vairāk). Šos datus apstiprina arī 2007. gadā medicīnas žurnālā ''The Lancet'' publicēts raksts, kurā secināts, ka dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšanai būtu jābūt galvenajai prioritātei — īpaši t.s. attīstītajās valstīs, kur šādas pārmaiņas būtiski nāktu par labu arī veselības uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurekalert.org/images/release_graphics/pdf/EH5.pdf|title=Food, Livestock Production, Energy, Climate Change, and Health.|format=PDF|accessdate=2008-05-18|author=A. McMichael|coauthors=J. Powles, C. Butler, R. Uauy|date=2007-09-13|publisher=Elsevier|archiveurl=http://webarchive.loc.gov/all/20100203152611/http://www.eurekalert.org/images/release_graphics/pdf/EH5.pdf|archivedate=2010-02-03}}</ref> 2006. gadā veiktā pētījumā tika aprēķināts, ka cilvēks, kas no tradicionālā rietumnieku uztura pārietu uz vegānisku, samazinātu CO₂ izmešu daudzumu par 1485 kg ik gadu.<ref>{{Laikraksta atsauce|journal=Earth Interactions|title=Diet, Energy and Global Warming|author=Eshel, G., and P.A. Martin|year=2006|volume=10|issue=9|pages=1–17|doi=10.1175/EI167.1|url=http://geosci.uchicago.edu/~gidon/papers/nutri/nutri3.pdf|accessdate=2010-06-07|format=PDF|archive-date=2008-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20080307012134/http://geosci.uchicago.edu/~gidon/papers/nutri/nutri3.pdf}}</ref> Starptautiskā institūta IIASA (''The International Institute for Applied Systems Analysis'') pārstāvji norāda, ka kaut arī vairumā attīstīto valstu gaļas ražošanai [[Rūpnieciskā lopkopība|industriālās lopkopības]] apstākļos izmanto mazefektīvas labības izbarošanas metodes, nav tā, ka gaļas ražošana visos gadījumos būtu uzskatāma par zemes mazefektīvu izmantošanu, piemēram, tādās valstīs kā [[Ķīna]] un [[Brazīlija]]. Tā kā daļa no izaudzētās labības nav piemērota cilvēkiem, to var izbarot gaļai audzētajiem dzīvniekiem, tādējādi paaugstinot efektivitāti.<ref>[http://www.dpi.nsw.gov.au/__data/assets/pdf_file/0009/272853/Feeding-frosted-cereal-grain-to-ruminants.pdf NSW Department of Primary Industries — Feeding frosted cereal grain to ruminants]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iiasa.ac.at/Research/SRD/ChinaFood/argu/impact/imp_21.htm |title=How harmful is animal protein consumption for the environment? |access-date={{dat|2010|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20041103092218/http://www.iiasa.ac.at/Research/SRD/ChinaFood/argu/impact/imp_21.htm |archivedate={{dat|2004|11|03||bez}} }}</ref> Turklāt siltumnīcas efektu radošās gāzes rodas ne vien lopkopības, bet arī, piemēram, rīsu audzēšanas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ciesin.org/docs/004-032/004-032.html |title=Methane Emission from Rice Fields — Wetland rice fields may make a major contribution to global warming by Heinz-Ulrich Neue |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2008|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080115013146/http://www.ciesin.org/docs/004-032/004-032.html }}</ref><ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/4604332.stm Plants revealed as methane source By Tim Hirsch] 11 January, 2006 — BBC</ref> Jaunattīstības valstīs — īpaši [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]] fosilo kurināmo dzīvnieku transportēšanai izmanto reti. Piemēram, [[aita]]s un [[kaza]]s barojas ganībās un salmu ķīpas liellopu vajadzībām tiek sagādātas, izmantojot ratus vai līdzīgus pārvietošanās līdzekļus. Tikai dažas attīstītajās valstīs izmantotās gaļas ražošanas metodes sastopamas arī jaunattīstības valstīs. Dzīvnieki nereti tiek aizganīti līdz nokaušanas vietai (izņemot mājputnus), līdz ar to fosilā kurināmā patēriņš šajās valstīs ir salīdzinoši neliels.<ref>[http://www.fao.org/docrep/x0262e/x0262e13.htm Food for all — World food summit — Agricultural machinery worldwide]</ref> 2007. gadā veiktā pētījumā, kurā tika salīdzināta zemes platību izmantošana dažādu uztura veidu nodrošināšanai, tika secināts, ka kaut arī veģetārajiem uztura veidiem bija nepieciešama mazāka zemes platība uz vienu cilvēku, tāds zema tauku satura uztura veids, kurā ietilpst nedaudz gaļas un piena produktu (mazāk par 2 uncēm (~50 g), kas ir daudz mazāk, nekā vidēji vienā dienā apēd, piemēram, amerikāņi), var nodrošināt uzturu nedaudz lielākam cilvēku skaitam no vienādas zemes platības nekā veģetārie uztura veidi, jo dzīvniekiem baroto labību var izaudzēt mazāk auglīgās zemes platībās nekā graudus, ko audzē cilvēku uzturam.<ref name="nydiet">{{Laikraksta atsauce|last=Peters|first=Christian J.|coauthors=Jennifer L. Wilkinsa and Gary W. Ficka|year=2007|month=|title=Testing a complete-diet model for estimating the land resource requirements of food consumption and agricultural carrying capacity: The New York State example|journal=Renewable Agriculture and Food Systems|volume=22|issue=02|pages=145–153|url=http://www.journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=1091328|accessdate=2008-02-07|doi=10.1017/S1742170507001767|publisher=Cambridge University Press|archive-date=2008-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20080210024906/http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=1091328}}</ref><ref name="nydietnews">{{Ziņu atsauce|first=Susan|last=Lang|title=Diet for small planet may be most efficient if it includes dairy and a little meat, Cornell researchers report|url=http://www.news.cornell.edu/stories/Oct07/diets.ag.footprint.sl.html|work=Cornell Chronicle Online|publisher=Cornell University |date=2007-10-04 |accessdate=2008-02-07 }}</ref> Ņemot vērā, ka parasti vegāns uzturs ir ar nelielu tauku saturu, savukārt vairums gaļu saturošo uztura veidu ir ar vidēju vai augstu tauku saturu (pētījumā noskaidrojās, ka amerikāņi vienā dienā vidēji apēd 5,8 unces (~175 g.) gaļas), pētījumā tika pierādīts, ka vidējā vegāniskā uztura nodrošināšanai zemes platības tiek izmantotas aptuveni trīs reizes efektīvāk nekā vidējā gaļēdāju uztura nodrošināšanai. == Līdzīgi uztura veidi un dzīvesveidi == [[Attēls:Shojin ryori ryuanji.jpg|thumb|Vegāna [[budisms|budistu]] ēdiena piemērs [[dzenbudisms|dzenbudistu]] templī [[Japāna|Japānā]].]] Skatīt arī: ''[[Veģetārisms reliģijā]]'' Tādi uztura veidi kā svaigēšana un frutārisms ir saistīti ar vegānismu, tomēr tie būtiski atšķiras no vegānisma — svaigēdāji uzturā nelieto nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī neko, kas apstrādāts temperatūrā, kas augstāka par 46&nbsp;°C. Frutārieši uzturā lieto tikai augu augļus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bartleby.com/61/44/F0344400.html|title=fruitarian. The American Heritage® Dictionary of the English Language: Fourth Edition. 2000|access-date={{dat|2022|05|08||bez}}|archive-date={{dat|2007|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20071107025221/http://www.bartleby.com/61/44/F0344400.html}}</ref> tādējādi neiznīcinot pašu augu. Arī vairākas reliģiskās grupas regulāri vai konkrētos gadījumos piekopj līdzīgu uztura veidu, piemēram, atsevišķu [[budisms|budisma]] tradīciju pārstāvji,<ref>{{Atsauce|title=Into the Jaws of Yama, Lord of Death: Buddhism, Bioethics, and Death|author= Karma Lekshe Tsomo|year= 2006|publisher=SUNY Press|id={{ISBN|0-7914-6831-3}} |url=http://books.google.co.uk/books?vid=ISBN0791468313&id=TvJjnIYXGzYC&pg=PA131&lpg=PA131&ots=15GajcCxBq&dq=vegan+buddhism&ie=ISO-8859-1&output=html&sig=cp7z245xN5l6HxPrXzDsKi5fDxE}}</ref> [[Pareizticība|pareizticīgie kristieši]],<ref name="orthodoxyveganism">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abbamoses.com/fasting.html|title=The Fasting Rule of the Orthodox Church|work=God is Wonderful in His Saints: Orthodox Resources|accessdate=2007-11-15 <!-- |quote=Unless a fast-free period has been declared, Orthodox Christians are to keep a strict fast every Wednesday and Friday. The following foods are avoided: Meat, including poultry, and any meat products such as lard and meat broth. Fish (meaning fish with backbones; shellfish are permitted). Eggs and dairy products (milk, butter, cheese, etc.) -->|archive-date=2017-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808184207/http://www.abbamoses.com/fasting.html}}</ref> [[Džainisms|džaini]],<ref name="jainvegan">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.barcelona2004.org/eng/banco_del_conocimiento/documentos/ficha.cfm?idDoc=1241|title=The role of religion in protecting the Earth (Jainism and the environment: precursors of modern ecology)|accessdate=2007-02-22|date=2004|work=Forum 2004: Parliament of the World's Religions|publisher=Universal Forum of Cultures <!-- |quote=Naresh Jain, Co-Chair of the Interfaith Committee of Jainism Associations in North America, said that the difference lies in Jainists’ strict approach to the vegetarian (or vegan) diet. “Jainism is the only religion that materialises the ideal of non-violence through the vegan diet” he said. -->|archive-date=2007-11-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20071118153415/http://www.barcelona2004.org/eng/banco_del_conocimiento/documentos/ficha.cfm?idDoc=1241}}</ref> [[Hinduisms|hinduisti]],<ref name="hinduvegans">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.youngindianvegetarians.co.uk/writings/veganism_and_hinduism.htm|title=Veganism and Hinduism |accessdate=2007-02-22|author=Jyoti Mehta|publisher=The Young Indian Vegetarians}}</ref> [[Sikhisms|sikhi]], [[rastafari]]eši,<ref name="rastavegan">{{Laikraksta atsauce |last=Campbell |first=M |coauthors=W S Lofters, W N Gibbs |year=1982 |month=12 |title=Rastafarianism and the vegans syndrome |journal=British Medical Journal |volume=285 |issue= |pages=1617–1618 |id=1617–1618 |url=http://www.pubmedcentral.nih.gov/picrender.fcgi?artid=1500778&blobtype=pdf |accessdate=2007-02-22 }}{{Novecojusi saite}}</ref> un [[Septītās dienas adventisti]].<ref name="7thdayvegans">{{Laikraksta atsauce|last=Fraser |first=Gary|year=1999|month=08|title=Associations between diet and cancer, ischemic heart disease, and all-cause mortality in non-Hispanic white California Seventh-day Adventist|journal=American Journal of Clinical Nutrition|volume=70 |issue=3|id=532S-538S|url=http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/532S|accessdate=2007-02-22|pmid=10479227}}</ref> == Demogrāfija == Dažās valstīs ir pieejama informācija par vegānu skaitu. === Eiropa === 2002. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Pārtikas standartu aģentūra (''Food Standards Agency'') paziņoja, ka 5% aptaujāto sevi uzskata par veģetāriešiem vai vegāniem. Kaut arī 29% no šiem 5% apgalvoja, ka izvairās no jebkādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, tikai 5% norādīja, ka izvairās arī no piena produktiem.<ref name="Food Standards Agency"/> Saskaņā ar šiem datiem 2002. gadā Apvienotajā Karalistē bija aptuveni 0,25% vegānu. 2005. gadā laikraksts ''The Times'' ziņoja, ka valstī ir aptuveni 250 000 vegānu, kas ir aptuveni 0,4% no kopējā iedzīvotāju skaita.<ref name="londontimeswatson"/> 1990. gados veiktās aptaujas un pētījumi liecina, ka [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir aptuveni 0,27 līdz 1,6% vegānu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Pettersson |first=Björn|title=Vegansk näringslära på vetenskaplig grund|edition=2nd edition |year=2005 |month=June|publisher=HÄLSAböcker/Energica Förlag |location=Orsa |language=Swedish |isbn=9185506796|pages=17-19 }}</ref> [[Vācija|Vācijā]] 2008. gada "Nacionālais uztura patēriņa pētījums" (''National Study on Food-Consumption'') liecināja, ka valstī vegānu ir 0,1% sieviešu vidū un 0,05% vīriešu vidū.<ref>[http://www.bmelv.de/cln_045/nn_885416/SharedDocs/downloads/03-Ernaehrung/NVS2/NVS__Ergebnisbericht,templateId=raw,property=publicationFile.pdf/NVS_Ergebnisbericht.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080912022556/http://www.bmelv.de/cln_045/nn_885416/SharedDocs/downloads/03-Ernaehrung/NVS2/NVS__Ergebnisbericht,templateId=raw,property=publicationFile.pdf/NVS_Ergebnisbericht.pdf|date={{dat|2008|09|12||bez}}}} ''German National Study on Foddconsumtion'' 2008</ref> Nīderlandes vegānisma asociācija ir paziņojusi, ka Nīderlandē ir aptuveni 16 000 vegānu, kas veido aptuveni 0,1% no iedzīvotāju kopskaita.<ref name="netherlandsvegans">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.veganisme.org/?over_veganisme|title=Wat is veganisme? |publisher=Nederlandse Vereniging voor Veganisme|accessdate=2007-10-03|quote=Er zijn nu ongeveer 2,4 miljoen parttime vegetariërs en vleesverlaters, 300.000 vegetariërs en 16.000 veganisten in Nederland.}}</ref> === ASV === 2002. gadā žurnāla ''[[Time]]'' un ''[[CNN]]'' veiktā aptaujā noskaidrojās, ka 4% no pieaugušajiem [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņiem]] sevi uzskata par veģetāriešiem, un 5% no tiem sevi uzskata par vegāniem, kas ir aptuveni 0,2% no ASV pieaugušajiem iedzīvotājiem.<ref name="Timepoll"/> 2006. gadā veiktā aptaujā, iedzīvotājiem bija piedāvātā pārtikas produktu sarakstā jānorāda, kurus produktus tie nelieto (atšķirībā no citām aptaujām, kur tiek jautāts, par ko cilvēki sevi uzskata). Aptaujas rezultāti liecināja, ka no 1000 aptaujātajiem 1,4% ir uzskatāmi par vegāniem, jo tie norādīja, ka nekad nelieto gaļu, olas, piena produktus un zivis vai citus jūras dzīvniekus. Vīriešu vidū šādu cilvēku bija 1,4%, bet sieviešu vidū 1,3%.<ref name="vrgharrispoll"/> == Vegāniskā virtuve == Lai arī proporcionāli maz, nacionālo virtuvju ēdienkartēs atrodami arī vegāniski ēdieni, piemēram, Āzijas ēdienos izmanto [[tofu]], [[tempeh|''tempeh'']] un kviešu produktu [[seitans|seitanu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tofufest.org/tofuindex/tofufest/news_general/history_of_tofu/|title=History of Tofu|accessdate=2007-02-18|last=Shurtleff|first=William|publisher=LA Tofu Festival|archive-date=2006-08-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20060830131326/http://www.tofufest.org/tofuindex/tofufest/news_general/history_of_tofu/}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Jacobs|first=Leonard|coauthors=Aveline Kushi, and Barbara Jacobs|title=Cooking with Seitan: The Complete Vegetarian "Wheat-meat" Cookbook|url=https://archive.org/details/cookingwithseita0000jaco|year=1994|publisher=Avery |pages=[https://archive.org/details/cookingwithseita0000jaco/page/5 5]–6|isbn=978-0895295996}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tempeh.info/tempeh-history.php|title=History of Tempeh|accessdate=2007-02-18|publisher=tempeh.info}}</ref><ref name="bbcveganprotein">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/food/vegetarian_and_vegan/veganproteins.shtml|title=Vegan proteins|accessdate=2007-02-23|work=BBC Food|publisher=BBC|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070303100738/http://www.bbc.co.uk/food/vegetarian_and_vegan/veganproteins.shtml|archivedate=2007-03-03}}</ref> Vairumu recepšu, kurās tradicionāli ir iekļauti dzīvnieku izcelsmes produkti, var pielāgot, aizvietojot tos ar augu izcelsmes produktiem. Piemēram, govs piena vietā var lietot riekstu, graudu, rīsu vai sojas pienu<ref name="bbcveganprotein" /><ref name="ppkbaking">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theppk.com/veganbaking.html|title=Baking without eggs, milk and buttah|accessdate=2007-02-23|publisher=Post Punk Kitchen|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070207120910/http://www.theppk.com/veganbaking.html|archivedate=2007-02-07}}</ref> un olas var aizstāt ar ābolu mērci vai cieti saturošiem produktiem, atkarībā no receptes.<ref name="bbcveganprotein" /><ref name="ppkbaking" /><ref name="flaxeggs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ochef.com/687.htm|title=Vegan Substitution for Egg Whites|accessdate=2007-02-23|publisher=Food News Service|work=Ochef.com|quote=Q. What is a vegan substitute for egg whites? A. And the mystery ingredient is… flax seed.|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070427233049/http://www.ochef.com/687.htm|archivedate=2007-04-27}}</ref> Vegāni, kam patīk gaļas iztrādājumu garša vai tekstūra, var lietot t.s. "mākslīgās gaļas" jeb "gaļas imitācijas" iztrādājumus, ko izgatavo, piemēram, no sojas, dārzeņiem, graudaugiem, lēcām utt. Šie produkti, piemēram, veģetārās burgera kotletes, "maltā gaļa", desas u.c. atbilstoši pagatavoti izskatās un garšo līdzīgi gaļas produktiem.<ref name="bbcveganprotein" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bryannaclarkgrogan.com/page/page/628710.htm|title=Vegan Meat Analogs, Dairy Substitutes, and Egg Alternatives|accessdate=2007-02-23|author=Bryanna Clark Grogan|work=Bryanna's Vegan Feast|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070307125538/http://www.bryannaclarkgrogan.com/page/page/628710.htm|archivedate=2007-03-07}}</ref> <gallery> Attēls:Raspberry-pear-tart-shortcrust.jpg|Vegāniska aveņu-bumbieru torte Attēls:Tofu scr.jpg|Dārzeņi ar tofu Attēls:Vegan meringue and chocolate sweet.jpg|Saldumi ar šokolādi Attēls:Vegan-cookies-raspberry.jpg|Auzu [[cepumi]] ar šokolādi un rozīnēm Attēls:Altered tamatar ka sup.jpg|Tomātu biezzupa Attēls:Vegan patties with potatoes and salad.jpg|Lēcu plācenīši ar salātiem un kartupeļu biezputru Attēls:Healthy vegan snack.jpg|Rieksti, rozīnes un žāvēti augļi — veselīgas uzkodas </gallery> == Skatīt arī == * [[Dzīvnieku tiesības]] * [[Sudzisms]] * [[Veģetārisms]] == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.vegan.lv/ Vegan.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120609061537/http://vegan.lv/ |date={{dat|2012|06|09||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vegānisms| ]] 4h6gvo1yr8u5a8ik0hhah3c1tlkh4jx 0 62390 4538605 3227663 2026-10-22T13:24:27Z Djsfmhk 152232 Pareizrakstības labojums 4538605 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzīvnieku tiesībām|Abolicionisms|abolicionisms}} '''Abolicionisms''' (pēc analoģijas ar [Abolicionisms (kustība par verdzības atcelšanu)|kustību par verdzības atcelšanu) [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvības ētikā]] ir uzskats, ka dzīvniekus ir jāpārtrauc uzskatīt par [[īpašums|īpašuma]] veidu. Abolicionisma pozīcija balstās uzskatā, ka [[dzīvnieku labturība|labturības]] uzlabošana ne vien nenovērš dzīvnieku ciešanas, bet var tās pat paildzināt, jo ļauj dzīvnieku turēšanai īpašumā izskatīties kā pieņemamai. Abolicionistu mērķis ir īstenot morālu un juridisku sabiedrībā valdošā [[paradigmu maiņa|pasaules skatījuma nomaiņu]] uz tādu, kurā dzīvniekus vairs neuzskata par lietām, ko drīkst turēt īpašumā un izmantot. Par to, ka dzīvniekus uztvert par resursiem jeb precēm ir amorāli, viens no pirmajiem rakstīja filosofs [[Toms Rīgens]] 1983. gadā publicētajā darbā "Dzīvnieku tiesību aizstāvība". Tajā viņš aicina nevis "ieviest daļējas vai atsevišķas reformas mūsu attieksmē pret dzīvniekiem, bet uzstāj, ka jāmaina ir visa mūsu uzskatu sistēma, kas ļauj uzlūkot dzīvniekus kā resursus, ko mēs drīkstam lietot".<ref>Mārtiņš Roķis [http://www.zb-zeme.lv/ekofilosofija/Dzivnieki,%20morale,%20esana "Dzīvnieki, morāle, ēšana"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080526185855/http://www.zb-zeme.lv/ekofilosofija/Dzivnieki,%20morale,%20esana |date={{dat|2008|05|26||bez}} }}.</ref> [[Attēls:Shanghai-monkey.jpg|right|thumb|220px|Aina, kas atspoguļo dzīvnieku kā īpašuma statusu: vīrietis peļņas nolūkos tur piesietu [[pērtiķi]].]] [[Gerijs Frensione]] - Ratgersa Universitātes [[jurisprudence]]s un [[filosofija]]s profesors [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no abolicionistu perspektīvas norāda, ka dzīvnieku aizstāvības organizācijas, kas fokusējas uz labturības normām, piemēram, [[PETA|"Cilvēki par ētisku izturēšanos pret dzīvniekiem"]] (''PETA''), rada risku, ka cilvēki jutīsies komfortablāk attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu. Frensione šādas organizācijas dēvē par "jaunajiem labturībniekiem" ({{val|en|new welfarists}}), jo kaut arī to mērķis ir pārtraukt dzīvnieku izmantošanu, reformas, ko šīs organizācijas atbalsta neatšķiras no tradicionālo labturības aizstāvju centieniem, kuru mērķis nebūt nav dzīvnieku izmantošanas pārtraukšana. Viņš argumentē, ka dažādu reformu kampaņas nostiprina dzīvnieku kā īpašuma statusu un it kā apstiprina domu, ka pret dzīvniekiem vajag tikai izturēties labāk. Viņaprāt, sabiedrības uzskatu, ka dzīvniekus izmantot ir normāli, vajag apstrīdēt, popularizējot [[vegānisms|vegānismu]].<ref>Francione, Gary. ''Rain Without thunder: the Ideology of the Animal Rights Movement'', 1996.</ref> == Skatīt arī == * [[Dzīvnieku tiesības]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/10/01/gerijs-frensione-sesi-dzivnieku-tiesibu-pozicijas-pamatprincipi/ Gerijs Frensione “Seši dzīvnieku tiesību pozīcijas pamatprincipi”] * [http://www.abolitionistapproach.com/ Animal Rights: The Abolitionist Approach] (Gerija Frensiones blogs.) (angliski) * [https://web.archive.org/web/20080824011100/http://www.abolitionist-online.com/index.shtml Abolitionist-Online - A Voice for Animal Rights] (angliski) {{Tieslietas-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]] 20nnvk5hziswdih5los7ftjn7cuev8x 4538744 4538605 2026-10-22T16:43:23Z Meistars Joda 781 4538744 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzīvnieku tiesībām|Abolicionisms|abolicionisms}} '''Abolicionisms''' (pēc analoģijas ar [[Abolicionisms (kustība par verdzības atcelšanu)|kustību par verdzības atcelšanu)]] [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvības ētikā]] ir uzskats, ka dzīvniekus ir jāpārtrauc uzskatīt par [[īpašums|īpašuma]] veidu. Abolicionisma pozīcija balstās uzskatā, ka [[dzīvnieku labturība|labturības]] uzlabošana ne vien nenovērš dzīvnieku ciešanas, bet var tās pat paildzināt, jo ļauj dzīvnieku turēšanai īpašumā izskatīties kā pieņemamai. Abolicionistu mērķis ir īstenot morālu un juridisku sabiedrībā valdošā [[paradigmu maiņa|pasaules skatījuma nomaiņu]] uz tādu, kurā dzīvniekus vairs neuzskata par lietām, ko drīkst turēt īpašumā un izmantot. Par to, ka dzīvniekus uztvert par resursiem jeb precēm ir amorāli, viens no pirmajiem rakstīja filosofs [[Toms Rīgens]] 1983. gadā publicētajā darbā "Dzīvnieku tiesību aizstāvība". Tajā viņš aicina nevis "ieviest daļējas vai atsevišķas reformas mūsu attieksmē pret dzīvniekiem, bet uzstāj, ka jāmaina ir visa mūsu uzskatu sistēma, kas ļauj uzlūkot dzīvniekus kā resursus, ko mēs drīkstam lietot".<ref>Mārtiņš Roķis [http://www.zb-zeme.lv/ekofilosofija/Dzivnieki,%20morale,%20esana "Dzīvnieki, morāle, ēšana"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080526185855/http://www.zb-zeme.lv/ekofilosofija/Dzivnieki,%20morale,%20esana |date={{dat|2008|05|26||bez}} }}.</ref> [[Attēls:Shanghai-monkey.jpg|right|thumb|220px|Aina, kas atspoguļo dzīvnieku kā īpašuma statusu: vīrietis peļņas nolūkos tur piesietu [[pērtiķi]].]] [[Gērijs Frensione]] - Ratgersa Universitātes [[jurisprudence]]s un [[filosofija]]s profesors [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no abolicionistu perspektīvas norāda, ka dzīvnieku aizstāvības organizācijas, kas fokusējas uz labturības normām, piemēram, [[PETA|"Cilvēki par ētisku izturēšanos pret dzīvniekiem"]] (''PETA''), rada risku, ka cilvēki jutīsies komfortablāk attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu. Frensione šādas organizācijas dēvē par "jaunajiem labturībniekiem" ({{val|en|new welfarists}}), jo kaut arī to mērķis ir pārtraukt dzīvnieku izmantošanu, reformas, ko šīs organizācijas atbalsta neatšķiras no tradicionālo labturības aizstāvju centieniem, kuru mērķis nebūt nav dzīvnieku izmantošanas pārtraukšana. Viņš argumentē, ka dažādu reformu kampaņas nostiprina dzīvnieku kā īpašuma statusu un it kā apstiprina domu, ka pret dzīvniekiem vajag tikai izturēties labāk. Viņaprāt, sabiedrības uzskatu, ka dzīvniekus izmantot ir normāli, vajag apstrīdēt, popularizējot [[vegānisms|vegānismu]].<ref>Francione, Gary. ''Rain Without thunder: the Ideology of the Animal Rights Movement'', 1996.</ref> == Skatīt arī == * [[Dzīvnieku tiesības]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/10/01/gerijs-frensione-sesi-dzivnieku-tiesibu-pozicijas-pamatprincipi/ Gerijs Frensione “Seši dzīvnieku tiesību pozīcijas pamatprincipi”] * [http://www.abolitionistapproach.com/ Animal Rights: The Abolitionist Approach] (Gerija Frensiones blogs.) (angliski) * [https://web.archive.org/web/20080824011100/http://www.abolitionist-online.com/index.shtml Abolitionist-Online - A Voice for Animal Rights] (angliski) {{Tieslietas-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]] qmrg8dvh1ql8pwfaiad5y2whr445dy5 14 63937 4538830 575989 2026-10-23T07:31:08Z ~2026-56362-80 152260 4538830 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas militārpersonas]] [[Kategorija:Vācijas militārpersonas]] [[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]] 7qvtwr4gpfbyi3h4pu8nwscu3xcdrfu 0 64755 4538558 4265255 2026-10-22T12:08:33Z Jānis U. 198 4538558 wikitext text/x-wiki {{Gadsimts2|7}} '''7. gadsimts''' jeb '''VII gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[601]]. līdz [[700]]. gadam. == Notikumi pasaulē == [[Muhameds]] izveidoja islāma reliģiju, kas strauji izplatījās Tuvajos Austrumos un [[Vidusjūra]]s dienvidu krastos. Arābi sagrāva persiešu [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Maharādža Harša pakļāva Ziemeļ[[indija]]s valstis un atbalstīja budismu, pēc viņa nāves virsroku ņēma [[hinduisms]]. Ķīnas [[Tanu dinastija]]s sākuma periods. == Notikumi Eiropā == Dominēja [[Austrumromas impērija]]. Izveidojās franku, vestgotu un langobardu valstis. <center><gallery widths="320px" heights="190px" perrow="2"> East-Hem 600ad.jpg|[[Austrumu puslode]] 7. gadsimta sākumā. East-Hem 700ad.jpg|Austrumu puslode 7. gadsimta beigās. </gallery></center> === Notikumi Latvijā === * pirms 695. gada teiksmainais [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņš]] [[Ivars Vidfamne]] iekaroja "Pilskalnu zemi" ([[Garderīke|Garderīki]]), kuru lokalizē [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā un tagadējās ziemeļrietumu [[Krievija]]s teritorijā. == Gadsimta celtnes == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="5"> Attēls:Q17 Trieste - Basilica di Sant'Agnese 2.JPG|<center>Sv. Agneses "aiz pilsētas mūriem" bazilika. (625—630). [[Roma]], Itālija.</center> Attēls:Bustanico chapelle Saint-Vincent.jpg|<center>Svētā Vincenta kapella. [[Korsika]], Francija.</center> Attēls:Swallows over Aruchavank.jpg|<center>Aručavankas baznīca. [[Aruča]], Armēnija.</center> Attēls:GD-EG-Caire-Copte072.JPG|<center>Sv. Jaunavas Marijas koptu baznīca (690–692). [[Kaira]], Ēģipte.</center> Attēls:Dome of the Rock 3.jpg|<center>[[Klints kupols]] (687—691). [[Jeruzaleme]], Izraēla.</center> Attēls:Grande Mosquée de Kairouan, vue d'ensemble.jpg|<center>Lielā Kairuanas mošeja. (ap 670). [[Tunisa]], Tunisija.</center> Attēls:Parasurameswar Temple.jpg|<center>Parašuramešvaras templis (ap 650). [[Bubanešvara]], Indija.</center> Attēls:·˙·ChinaUli2010·.· Xi'an - panoramio (85).jpg|<center>Lielā Savvaļas Zoss pagoda (652). [[Sjiaņa]], Ķīna.</center> Attēls:Palenque, Temple of the Inscriptions (20498755918).jpg|<center>Uzrakstu templis (pēc 683). [[Palenke]], Meksika.</center> </gallery></center> {{Vēsture-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} [[Kategorija:7. gadsimts| ]] [[Kategorija:Gadsimti|07]] pnruff9nvof6vrz02tlpukp0ph66cyt 0 64756 4538560 4265261 2026-10-22T12:10:47Z Jānis U. 198 4538560 wikitext text/x-wiki {{Gadsimts2|6}} '''6. gadsimts''' jeb '''VI gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[501]]. līdz [[600]]. gadam. == Notikumi pasaulē == Turpināja pastāvēt persiešu [[Sasanīdu impērija]], kurā dominēja [[zoroastrisms]]. Indijā beidza pastāvēt [[Guptu impērija]], kurā par valdošo reliģiju izveidojās [[hinduisms]]. Ķīnas [[Sui dinastija]]s periods. == Notikumi Eiropā == Turpinājās [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] periods. Agrākās [[Romas impērija]]s rietumu daļā valdīja ģermāņu cilšu grupējumi — [[franki]] [[Gallija]]s provincēs, [[austrumgoti]] Itālijas pussalā, [[rietumgoti]] [[Spānija]]s provincēs, bet vandaļi [[Ziemeļāfrika]]s provincēs. [[Anglosakši|anglu]], [[sakši|sakšu]] un [[jiti|jitu]] ciltis apmetās [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] dienvidaustrumu daļā. [[Austrumromas impērija]]s uzplaukums, 535. gadā tās ģenerālim [[Flāvijs Belizārijs|Flāvijam Belizārijam]] izdevās uz laiku atkarot Itāliju, tomēr 568. gadā Itāliju iekaroja [[langobardi]]. [[Avāri]] iebruka Austrumeiropā, kur kopā ar [[slāvi]]em 562. gadā izveidoja Avāru kaganātu. <center><gallery widths="320px" heights="190px" perrow="2"> East-Hem 500ad.jpg|[[Austrumu puslode]] 6. gadsimta sākumā. East-Hem 600ad.jpg|Austrumu puslode 6. gadsimta beigās. </gallery></center> === Notikumi Latvijas vēsturē === * [[Kasiodors]] savā hronikā pieminēja [[aisti|aistu]] sūtņus, kas pirms 526. gada ieradušies [[Ravenna|Ravennā]] pie ostgotu valdnieka [[Teodorihs|Teodoriha]] ar [[Dzintars|dzintara]] dāvanām. * [[Jordāns]] savā [[goti|gotu]] vēstures aprakstā (''De origine actibusque Getarum'' jeb ''Getica'') pieminēja aistus, kas dzīvoja [[Baltijas jūra]]s („Ģermāņu okeāna”) krastā un savulaik bija pakļauti gotu ķēniņam [[Ermanariks|Ermanarikam]]. == Gadsimta celtnes == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="5"> Attēls:Istanbul cystern.jpg|<center>[[Bazilikas cisterna]]. (532). [[Stambula]], Turcija.</center> Attēls:HAGIA SOPHIA - panoramio.jpg|<center>[[Svētās Sofijas katedrāle]]. (532—537) [[Stambula]], Turcija.</center> Attēls:Patras castle.jpg|<center>Patras cietoksnis. [[Patra]], Grieķija.</center> Attēls:Ravenna-sanvitale05.jpg|<center>Sanvitale bazilika (527—548). [[Ravenna]], Itālija.</center> Attēls:Church of the Nativity (7703592746).jpg|<center>[[Jēzus dzimšanas baznīca]] (531). [[Bētleme]], Palestīna.</center> Attēls:Nekresi, Monastery (2).jpg|<center>Apbedīšanas kapliča. Nekresi klosteris, Gruzija.</center> Attēls:Jogeshwari Caves inside.jpg|<center>Jogešvari alas (520–550). [[Mumbaja]], Indija.</center> Attēls:IMG 1833 Vishnu Cave.jpg|<center>Badami alu templis (540—578). Badami, [[Karnātaka]], Indija.</center> Attēls:Ravana Phadi cave, Aihole.jpg|<center>Ravanafadi alu templis. [[Karnātaka]], Indija.</center> </gallery></center> Kiel povus aspekti Hagia Sofia sen minaretoj.jpg {{Vēsture-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} [[Kategorija:6. gadsimts| ]] [[Kategorija:Gadsimti|06]] aw709fspue404az0cymyl9som3lwo0x 0 64757 4538561 4265282 2026-10-22T12:13:05Z Jānis U. 198 4538561 wikitext text/x-wiki {{Gadsimts2|5}} [[Attēls:East-Hem 500ad.jpg|thumb|300px|[[Austrumu puslode]] 5. gadsimta beigās.]] '''5. gadsimts''' vai '''V gadsimts''' ir [[gadsimts]], kurš pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[mūsu ēra]]s {{Dat|401}} un beidzās {{Dat|500}}. == Notikumi pasaulē == Turpināja pastāvēt persiešu [[Sasanīdu impērija]], kurā dominēja [[zoroastrisms]]. Indijā izplētās [[Guptu impērija]], kurā par valdošo reliģiju izveidojās [[hinduisms]]. Ķīnas [[Sešpadsmit karalistes|Sešpadsmit valstu]] periods. == Notikumi Eiropā == [[Huņņi]] Austrumeiropā izveidoja spēcīgu cilšu savienību. Turpinājās [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] periods, 410. gadā vestgoti [[Alariks I|Alarika]] vadībā ieņēma un izlaupīja [[Roma|Romu]]. 418. gadā [[Gallija]]s dienvidrietumos vestgoti nodibināja [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]] ar centru [[Tulūza|Tulūzā]]. Ģermāņu algotņu vadonis [[Odoakrs]] piespieda pēdējo [[Rietumromas impērija]]s valdnieku [[Romuls Augustuls|Romulu Augustulu]] atteikties no varas {{dat|476|9|4||bez}}. 489. gadā ostgoti ar [[Teodoriks Lielais|Teodoriku]] priekšgalā uzvarēja [[Odoakrs|Odoakru]] un 493. gadā ieņēma visu Itāliju. Teodoriks Itālijā, Sicīlijā un Ilīrijā izveidoja [[Ostgotu ķēniņvalsts|Ostgotu ķēniņvalsti]], kas formāli bija [[Austrumromas impērija]]s pakļautībā. === Notikumi Latvijas vēsturē === * Ap 425. gadu [[huņņi]] iekaroja [[Visla]]s baseinu un noslēdza savienību ar [[aisti]]m, kuri pirms tam bija pakļauti [[goti]]em. * iespējams, ka 451. gadā aisti kopā ar ostgotiem un citām ģermāņu ciltīm piedalījās huņņu vadoņa [[Atila]]s vadītajā karagājienā uz [[Rietumromas impērija]]s zemēm. == Gadsimta celtnes == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Santa Sabina Roma fc06.jpg|<center>Sv. Sabīnes bazilika (422—432)<br />[[Roma]], Itālija.</center> Attēls:Болнисский Сион (общий вид).jpg|<center>Bolnisi Sioni bazilika (478—493)<br />[[Bolnisi]], Gruzija.</center> Attēls:Ashtarak tsiranavor church 3.jpg|<center>Cirnavoras baznīca<br />[[Aštaraka]], Armēnija.</center> Attēls:San Simeone Basilica - GAR - 1-01.jpg|<center>Sv. Sīmaņa Stilīta bazilika (475)<br />30km no [[Haleba]]s, Sīrija.</center> Attēls:آتشکده-چهار-طاق-جره.jpg|<center>Jerehas ugunspielūdzēju templis<br />[[Jereha]], Irāna.</center> Attēls:Iron Pillar4.jpg|<center>[[Guptu impērija]]s Dzelzs kolonna (415)<br />[[Deli]], Indija.</center> </gallery></center> {{Vēsture-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} [[Kategorija:5. gadsimts| ]] [[Kategorija:Gadsimti|05]] gisc7h7relbjkpxdm6v88v4op0y1vqn 0 64758 4538562 4231813 2026-10-22T12:14:44Z Jānis U. 198 4538562 wikitext text/x-wiki {{Gadsimts2|4}} '''4. gadsimts''' jeb '''IV gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[301. gads|301.]] līdz [[400. gads|400. gadam]]. == Notikumi pasaulē == Turpināja pastāvēt persiešu [[Sasanīdu impērija]], kurā dominēja [[zoroastrisms]]. 320. gadā Indijā radās [[Guptu impērija]], kurā par valdošo reliģiju izveidojās [[hinduisms]]. Ķīnas [[Dzjiņu dinastija (265—420)|Dzjiņu dinastijas]] periods. == Notikumi Eiropā == [[Huņņi]] 376. gadā [[Ukraina]]s teritorijā sakāva [[Ostgoti|ostgotu]] ķēniņu [[Ermanariks|Ermanariku]]. Sākās [[Lielā tautu staigāšana]]. Sadalītās [[Romas impērija]]s ([[Tetrarhija]]s) periods, [[Teodosijs I|Teodosija I]] valdīšanas laikā [[kristietība]] kļuva par oficiālo valsts reliģiju. Pēc viņa nāves 395. gadā viņa dēli Arkādijs un Honorijs kļuva attiecīgi par [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] un [[Rietumroma]]s imperatoriem. <center><gallery widths="320px" heights="190px" perrow="2"> East-Hem 300ad.jpg|[[Austrumu puslode]] 3. gadsimta sākumā. East-Hem 400ad.jpg|Austrumu puslode 3. gadsimta beigās. </gallery></center> === Notikumi Latvijas vēsturē === * [[Jordāns]] pieminēja, ka [[aisti]] Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā pakļāvās gotu ķēniņam [[Ermanariks|Ermanarikam]]. == Gadsimta celtnes == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="5"> Attēls:Arch of Constantine (Rome) - South side, from Via triumphalis.jpg|<center>Konstantīna triumfa arka (312—315)<br />Roma, Itālija.</center> Attēls:20160425 054 Roma - Foro Romano - Tempio di Romolo - So-called Temple of Romulus (26700571566).jpg|<center>Romula templis<br />Roma, Itālija.</center> Attēls:Trier - Aula Palatina.JPG|<center>Konstantīna bazilika (ap 379)<br />Trīre, Vācija.</center> Attēls:Open air museum Petronell - House of Lucius Maticeius Clemens.JPG|<center>Lucija Maticeja Klementa nams<br />Kornunta, Austrija.</center> Attēls:Diocletians Palace, Split (11907618633).jpg|<center>Diokletiāna mauzolejs<br />Splita, Horvātija.</center> Attēls:Rotonda Thessaloniki (1).jpg|<center>[[Galērija arka un Rotonda|Galērija rotonda]]<br />Saloniki, Grieķija.</center> Attēls:20140618 Sofia 09.jpg|<center>Svētā Georgija rotonda<br />Sofija, Bulgārija.</center> Attēls:Valens aquädukt02.jpg|<center>Valenta akvedukts<br />Stambula, Turcija.</center> Attēls:Shapur II investiture at Taq-e Bustan (4684094261).jpg|<center>Take Bostanas klinšu bareljefi<br />Kermānšāha, Irāna.</center> </gallery></center> {{Vēsture-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} [[Kategorija:4. gadsimts| ]] [[Kategorija:Gadsimti|04]] 7ckdjcnw4bci1tl17wtki925l4fpi3h 0 64759 4538563 4412040 2026-10-22T12:20:05Z Jānis U. 198 4538563 wikitext text/x-wiki {{Gadsimts2|3}} [[Attēls:East-Hem 200ad.jpg|thumb|300px|[[Austrumu puslode]] 3. gadsimta sākumā]] [[Attēls:World map 250 CE.png|thumb|300px|Pasaules karte 250. gadā]] [[Attēls:East-Hem 300ad.jpg|thumb|300px|[[Austrumu puslode]] 3. gadsimta beigās]] '''3. gadsimts''' jeb '''III gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[201. gads|201.]] līdz [[300]]. gadam. == Notikumi pasaulē == 224. gadā Ardaširs I Hormozdganas kaujā nogalināja pēdējo [[Parta]]s valdnieku Artabanu V un izveidoja [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Indijas subkontinenta ziemeļos pastāvēja [[Kušānu valsts]], kurā valdošās reliģijas bija [[budisms]] un [[zoroastrisms]]. [[Ķīnas vēsture|Kīnā]] pēc [[Haņu dinastija]]s sabrukuma sākās [[Trīs valstu posms]], kad pastāvēja Vei, Šu un Vu valstis. 291. gadā valdošās ģimenes iekšējo [[Intriga|intrigu]] rezultātā sākās [[Astoņu prinču karš]]. [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] sākās [[Maiju civilizācija]]s klasiskais periods. == Notikumi Eiropā == [[Romas impērija]]s nestabilitātes periods, kas sākās pēc imperatora [[Severs Aleksandrs|Severa Aleksandra]] noslepkavošanas 235. gadā. Imperators [[Aureliāns]] 274. gadā impēriju atkal apvienoja. 284. gadā par imperatoru kļuva [[Diokletiāns]], kurš izveidoja četru līdzvaldnieku ([[Tetrarhija]]s) pārvaldi. === Notikumi Latvijas vēsturē === * Romas imperators [[Septimijs Severs]] lika atjaunot [[Dzintara ceļš|Dzintara ceļu]] līdz impērijas robežai.<ref>Stefan Groh, Helga Sedlmayer: Villa – Wagen – Wirtschaftswunder. Römisches Bruckneudorf (= archäologie aktuell. Band 8). Ferdinand Berger und Söhne, Horn 2022, ISBN 978-3-99137-021-5, S. 68. (vāciski)</ref> ==Notikumi== [[Attēls:BathsOfCaracalla.jpg|thumb|right|300px|Karakallas termas 2003. gadā]] * [[208]]. gadā, Ķīnā notika [[Kauja pie Sarkanās klints]]. * [[211]]. – [[217]]. gadā, [[Romas impērija|Romā]] valdīja imperators [[Karakalla]]. * [[212]]. gadā, tika piešķirta [[pilsonība]] visiem brīvajiem Romas vīriešiem. * [[212]]. – [[217]]. gadā, [[Romas impērija|Romā]] tika uzceltas [[Karakallas termas]]. * [[218]]. – [[222]]. gadā, [[Romas impērija|Romā]] valdīja imperators [[Elagabals]]. * [[220]]. gadā, [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās [[Haņu dinastija]]s valdīšanas periods. * [[220]]. – [[280]]. gadā, Ķīnā iestājās [[Trīs valstu posms]]. * [[222]]. – [[235]]. gadā, [[Romas impērija|Romā]] valdīja imperators [[Severs Aleksandrs]]. * [[224]]. gadā, [[Ardaširs I]] no [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu dinastijas]] iekaroja [[Parta]]s impēriju. * [[230]]. – [[232]]. gadā, [[Sasanīdu impērija]] iekaroja vairākas [[Romas impērija|Romas]] impērijas austrumu provinces. * [[235]]. – [[284]]. gadā, [[Romas impērija|Romas impērijā]] iestājās [[Trešā gadsimta juku periods]]. * [[249]]. – [[251]]. gadā, [[Romas impērija|Romā]] valdīja imperators [[Decijs]]. * [[253]]. – [[260]]. gadā, [[Romas impērija|Romā]] valdīja imperators [[Valeriāns]]. * [[258]]. gadā, [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] [[Valeriāns]] veica [[Kristietība|kristiešu]] vajāšanas. * [[260]]. gadā, [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] [[Valeriāns]] nonāca [[Sasanīdu impērija|persiešu]] gūstā. * [[270]]. – [[275]]. gadā, [[Romas impērija|Romā]] valdīja imperators [[Aureliāns]]. * [[276]]. gadā, [[Romas impērija|Romā]] valdīja imperators [[Floriāns]]. * [[284]]. – [[305]]. gadā, [[Romas impērija|Romā]] valdīja imperators [[Diokletiāns]]. == Nozīmīgi ļaudis == * [[Septimijs Severs]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]. * [[Ardaširs I]], [[Sasanīdu impērija]]s dibinātājs * [[Artabans V]], [[Parta]]s impērijas pēdējais valdnieks * [[Karakalla]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] * [[Aureliāns]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] * [[Aleksandrijas Klements]], [[Kristietība|kristiešu]] [[Teoloģija|teologs]] un [[Aleksandrijas katehētiskā skola|Aleksandrijas katehētiskās skolas]] dekāns * [[Cao Cao]], [[Haņu dinastija]]s karavadonis * [[Diokletiāns]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] == Gadsimta celtnes == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Arch of Septimius Severus Forum Romanum Rome.jpg|<center>Septimija Severa triumfa arka<br />(203—205) Roma, Itālija.</center> Attēls:Acquedotto Alessandrino 4.jpg|<center>Aleksandrinas akvedukts (226)<br />Roma, Itālija.</center> Attēls:Lebanon, Baalbek, Temple of Bacchus 2.jpg|<center>Bakha templis<br />Bālbeka, Libāna.</center> Attēls:Leptis Magna (5476700896).jpg|<center>Septimija Severa tetrapilons (203-204)<br />Leptis Magna, Lībija.</center> Attēls:Amphithéâtre d'El Jem 02.jpg|<center>Eldžemas amfiteātris (ap 238)<br />Eldžema, Tunisija.</center> Attēls:The Roman theatre of Guelma 01.jpg|<center>Gelmas romiešu teātris (3. gs sākums)<br />Gelma, Alžīrija.</center> Attēls:نمایی از پل معروف به بند قیصر.jpg|<center>Bandekaisaras tilts (līdz 270)<br />Šustara, Irāna.</center> Attēls:LostFile JPG 282056891.jpg|<center>Nejaseras ugunspielūdzēju templis<br />Nejasera, Irāna.</center> Attēls:Naghsh e Rostam 1.jpg|<center>Ardašira I laika Nakše Rustamas klinšu bareljefi 6 km uz ziemeļiem no Persepoles, Irāna.</center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:3. gadsimts| ]] [[Kategorija:Gadsimti|03]] jo2xks6uulr6yn76j2llx1fnld7g8ej 0 67870 4538661 4316748 2026-10-22T14:21:11Z Treisijs 347 4538661 wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = amfotērais metāls | kārtas skaitlis = 116 | 7. čaula = 6 | 6. čaula = 18 | 5. čaula = 32 | 4. čaula = 32 | 3. čaula = 18 | 2. čaula = 8 | 1. čaula = 2 | simbols = Lv | atommasa = [293] | valences elektroni = [Rn]5f¹⁴6d¹⁰7s²7p⁴ | tabulas attēls = [[Attēls:Lv-TableImage.png|250px]] | attēls = | oksidēšanas pakāpes = -2, +2, +4 (prognozēts) | elektronegativitāte = | blīvums = 12 900 (prognozēts) | kušanas temperatūra = 637–780 K (364–507 °C, ekstrapolēts) | viršanas temperatūra = 1035–1135 K (762–862 °C, ekstrapolēts) }} '''Livermorijs''' ir mākslīgi iegūts [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Lv''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 116.<ref name="nacionala-periodiska">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/54674-ķīmisko-elementu-periodiskā-tabula |title=Ķīmisko elementu periodiskā tabula |author=Žogota, Rimants |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |date=2026-10-05 |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="snl-livermorium">{{Tīmekļa atsauce |url=https://snl.no/livermorium |title=Livermorium |author=Alstad, Jorolf |work=Store norske leksikon |date=2025-06-30 |language=no |access-date=2026-10-22}}</ref> Tas ir [[transaktinīdi|transaktinīds]] un viens no [[supersmagie elementi|supersmagajiem elementiem]].<ref name="transactinides">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/science/news-wires-white-papers-and-books/transactinides |title=Transactinides |author=Hoffman, Darleane C. |work=Chemistry: Foundations and Applications |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="snl-livermorium"/> [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|Periodiskajā tabulā]] livermorijs atrodas 16. grupā jeb [[halkogēni|halkogēnu]] grupā kopā ar [[skābeklis|skābekli]], [[sērs|sēru]], [[selēns|selēnu]], [[telūrs|telūru]] un [[polonijs|poloniju]].<ref name="rsc-livermorium">{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodic-table.rsc.org/element/116/livermorium |title=Livermorium: element information, properties and uses |work=Periodic Table |publisher=Royal Society of Chemistry |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="snl-livermorium"/> Livermorijs dabā nav sastopams un ir iegūts tikai [[kodolsintēze|kodolsintēzes]] eksperimentos, kuros radīti vien daži tā atomi.<ref name="rsc-livermorium"/><ref name="snl-livermorium"/> Visi zināmie livermorija [[izotops|izotopi]] ir ļoti [[radioaktivitāte|radioaktīvi]] un īsmūžīgi. To [[pussabrukšanas periods|pussabrukšanas periodi]] ir mērāmi milisekundēs.<ref name="snl-livermorium"/> Īsā pastāvēšanas laika un ārkārtīgi nelielā iegūtā daudzuma dēļ livermorijam pašlaik nav praktiska lietojuma ārpus zinātniskajiem pētījumiem, galvenokārt supersmago elementu [[kodolfizika]]s un iespējamo [[ķīmiskā īpašība|ķīmisko īpašību]] izpētē.<ref name="rsc-livermorium"/><ref name="transactinides"/> == Atklāšanas vēsture == [[Attēls:Yuri Oganessian.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Jurijs Oganesjans]], krievu kodolfiziķis, kura vadītā starptautiskā pētnieku grupa [[Dubna (Krievija)|Dubnā]] 2000. gadā pirmoreiz ieguva livermorija atomu kodolus. Fotogrāfija uzņemta 2016. gadā]] Mēģinājumi mākslīgi iegūt 116. elementu sākās vairākus gadu desmitus pirms tā atklāšanas. Viens no pirmajiem mērķtiecīgajiem eksperimentiem tika veikts 1977. gadā [[Lorensa Livermoras Nacionālā laboratorija|Lorensa Livermoras Nacionālās laboratorijas]] un [[Lorensa Bērkli Nacionālā laboratorija|Lorensa Bērkli laboratorijas]] pētnieku sadarbībā, bombardējot [[kirijs|kirija-248]] kodolus ar [[kalcijs|kalcija-48]] joniem. Eksperimentā tika meklēti supersmagie elementi ar atomskaitļiem no 110 līdz 116, tomēr pārliecinoši pierādījumi par to izveidošanos netika iegūti.<ref name="hulet1977">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1103/PhysRevLett.39.385 |title=Search for Superheavy Elements in the Bombardment of 248Cm with 48Ca |author=Hulet, E. K. u. c. |work=Physical Review Letters |volume=39 |pages=385–389 |date=1977-08-15 |doi=10.1103/PhysRevLett.39.385 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Līdzīgus eksperimentus 1978. gadā veica [[Jurijs Oganesjans]] un viņa līdzstrādnieki [[Apvienotais kodolpētījumu institūts|Apvienotajā kodolpētījumu institūtā]] (JINR) Dubnā, izmantojot kalcija-48 jonus un vairākus [[aktinīdi|aktinīdu]] mērķmateriālus, tostarp kirija-246 un kirija-248 izotopus, taču arī tajos 114.—116. elementa izotopi netika droši konstatēti.<ref name="oganessian1978">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1016/0375-9474(78)90405-0 |title=Experiments to produce isotopes of superheavy elements with atomic numbers 114–116 in 48Ca ion reactions |author=Oganessian, Yu. Ts. u. c. |work=Nuclear Physics A |volume=294 |pages=213–224 |date=1978 |doi=10.1016/0375-9474(78)90405-0 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Jauns starptautisks mēģinājums ar kirija-248 un kalcija-48 reakciju 1985. gadā tika veikts, sadarbojoties [[GSI Helmholca smago jonu pētniecības centrs|GSI]], ASV un citu valstu pētniekiem, taču arī tajā supersmagie kodoli netika atklāti.<ref name="bruchle1986">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1016/0022-5088(86)90437-6 |title=Attempts to produce superheavy elements by fusion of 48Ca with 248Cm in the bombarding energy range of 4.5–5.2 MeV/u |author=Brüchle, W. u. c. |work=Journal of the Less-Common Metals |volume=122 |pages=425–432 |date=1986 |doi=10.1016/0022-5088(86)90437-6 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="rsc-livermorium"/> 1999. gadā Lorensa Bērkli Nacionālās laboratorijas pētnieku grupa paziņoja par 118. un 116. elementa novērošanu. Eksperimentā [[svins|svina-208]] mērķi bombardēja ar [[kriptons|kriptona-86]] joniem. Pētnieki ziņoja par trim savstarpēji saistītu [[alfa sabrukšana|alfa sabrukšanu]] ķēdēm, kurās sākotnēji izveidotais 118. elementa kodols ar masas skaitli 293 pēc alfa sabrukšanas esot pārvērties par 116. elementa kodolu ar masas skaitli 289. Tādējādi 116. elements šajā eksperimentā tika interpretēts nevis kā sākotnējais [[kodolsintēze|kodolsintēzes]] produkts, bet gan kā 118. elementa [[meitaskodols]].<ref name="ninov1999">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1103/PhysRevLett.83.1104 |title=Observation of Superheavy Nuclei Produced in the Reaction of 86Kr with 208Pb |author=Ninov, Victor u. c. |work=Physical Review Letters |volume=83 |pages=1104–1107 |date=1999-08-09 |doi=10.1103/PhysRevLett.83.1104 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Atkārtotos eksperimentos Bērkli laboratorijā, kā arī GSI Vācijā un [[RIKEN]] Japānā sākotnēji ziņotās sabrukšanas ķēdes neizdevās atkārtoti novērot. Pārbaudot 1999. gada sākotnējos datu failus, tajos vairs nevarēja atrast publicētos sabrukšanas notikumus, un 2001. gadā pētnieku grupa savu paziņojumu atsauca.<ref name="lbl-retraction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www2.lbl.gov/Science-Articles/Archive/118-retraction.html |title=Results of Element 118 Experiment Retracted |publisher=Lawrence Berkeley National Laboratory |date=2001-07-27 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Vēlāk Lorensa Bērkli Nacionālās laboratorijas izmeklēšanā tika secināts, ka dati, uz kuriem bija balstīts paziņojums par 118. elementu un tā 116. elementa sabrukšanas produktu, bija safabricēti. Laboratorija konstatēja [[zinātniskais pārkāpums|zinātnisku pārkāpumu]], bet ar datu analīzi saistītais fiziķis [[Viktors Ņinovs]] 2002. gadā tika atbrīvots no darba. Pats Ņinovs apsūdzības noliedza.<ref name="lbl-misconduct">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www2.lbl.gov/Publications/Currents/Archive/Jul-26-2002.html |title=Misconduct Case Gets News Coverage |author=Kolb, Ron |work=Berkeley Lab Currents |publisher=Lawrence Berkeley National Laboratory |date=2002-07-26 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="rsc-livermorium"/> Neatkarīgi no Bērkli eksperimenta 116. elementa sintēzes pētījumi turpinājās Dubnā. Tos veica starptautiska grupa Jurija Oganesjana vadībā, apvienojot JINR Fļorova kodolreakciju laboratorijas un Lorensa Livermoras Nacionālās laboratorijas zinātnieku darbu. 2000. gadā Dubnā kirija-248 mērķi bombardēja ar kalcija-48 kodoliem un konstatēja vienu radioaktīvās sabrukšanas ķēdi, kuru sākotnēji attiecināja uz 116. elementa izotopu ar [[masas skaitlis|masas skaitli]] 292. Eksperimenti tika turpināti 2001. gadā, kad tika reģistrētas vēl divas līdzīgas sabrukšanas ķēdes.<ref name="oganessian2001">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pleiades.online/abstract/nuclphys/1/nuclphys1349_abstract.pdf |title=Synthesis of 292116 in the 248Cm + 48Ca Reaction |author=Oganessian, Yu. Ts.; Utyonkov, V. K.; Moody, K. J. |work=Physics of Atomic Nuclei |volume=64 |pages=1349–1355 |date=2001 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="snl-livermorium"/> Sākotnēji sintēzes reakciju aprakstīja šādi: :²⁴⁸Cm + ⁴⁸Ca → ²⁹⁶Lv* → ²⁹²Lv + 4 n. [[Attēls:Apparatus for creation of superheavy elements en.svg|thumbnail|upright=1.2|Supersmago elementu sintēzes un identificēšanas iekārtas shēma, kas veidota pēc Dubnas Fļorova kodolreakciju laboratorijas separatora uzbūves. Paātrināti joni bombardē mērķmateriālu, bet radušos smago atomu kodolus atdala no jonu kūļa un reģistrē detektoros]] Livermorija kodolus nebija iespējams savākt vai tieši izpētīt kā makroskopisku vielas paraugu, jo tie pastāvēja tikai ļoti īsu laiku. To klātbūtni noteica pēc savstarpēji saistītām [[radioaktīvā sabrukšana|radioaktīvās sabrukšanas]] ķēdēm. Sākotnējā interpretācijā ²⁹²Lv kodolam piedēvēja secīgu alfa sabrukšanu līdz ²⁸⁸Fl, pēc tam ²⁸⁴Cn un ²⁸⁰Ds, kura sabrukšanas ķēde noslēdzās ar [[spontānā kodoldalīšanās|spontāno kodoldalīšanos]]. Trīs novērotajās ķēdēs sabrukšanas enerģijas un laika intervāli bija savstarpēji līdzīgi, kas pastiprināja pieņēmumu, ka visos gadījumos novērots viens un tas pats sākotnējais kodols.<ref name="oganessian2001"/> Vēlāk, pamatojoties uz papildu eksperimentiem un kodolsintēzes reakcijas ierosmes funkcijas izpēti, 2000.—2001. gadā novērotās ķēdes pārklasificēja par ²⁹³Lv sabrukšanu. Šajā interpretācijā ²⁹³Lv bija radies, ierosinātajam ²⁹⁶Lv kodolam izstarojot trīs neitronus, un sabruka ķēdē ²⁹³Lv → ²⁸⁹Fl → ²⁸⁵Cn → ²⁸¹Ds. Izotops ²⁹²Lv tika drošāk identificēts vēlākos, 2004. gada eksperimentos ar lielāku kalcija-48 jonu enerģiju.<ref name="oganessian2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1016/j.nuclphysa.2015.07.003 |title=Superheavy nuclei from 48Ca-induced reactions |author=Oganessian, Yu. Ts.; Utyonkov, V. K. |work=Nuclear Physics A |volume=944 |pages=62–98 |date=2015 |doi=10.1016/j.nuclphysa.2015.07.003 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Sākotnējie 2000. un 2001. gada rezultāti vēl nebija pietiekami, lai 116. elementa atklājumu oficiāli atzītu. [[Starptautiskā Teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienība|IUPAC]] un [[Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība|IUPAP]] kopīgā darba grupa 2003. gadā Dubnas grupas iegūtos datus atzina par kvalitatīviem un to interpretāciju — par ticamu, tomēr norādīja, ka novērotās sabrukšanas ķēdes nebija droši sasaistītas ar jau zināmiem kodoliem. Tādēļ tolaik atklājuma kritēriji vēl netika uzskatīti par pilnībā izpildītiem.<ref name="iupac2003">{{Tīmekļa atsauce |url=https://publications.iupac.org/publications/pac/2003/pdf/7510x1601.pdf |title=On the claims for discovery of elements 110, 111, 112, 114, 116, and 118 |author=Karol, Paul J.; Nakahara, Hiromichi; Petley, B. W.; Vogt, Erich |work=Pure and Applied Chemistry |volume=75 |issue=10 |pages=1601–1611 |date=2003 |doi=10.1351/pac200375101601 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Turpmākajos Dubnas–Livermoras eksperimentos tika iegūtas papildu 116. elementa izotopu sabrukšanas ķēdes un izveidotas saites ar labāk identificētiem meitaskodoliem. 2004. gadā publicētajos eksperimentos, bombardējot kirija-245 kodolus ar kalcija-48 joniem, tika ziņots par izotopu ²⁹⁰Lv un ²⁹¹Lv iegūšanu.<ref name="oganessian2004">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1103/PhysRevC.69.054607 |title=Measurements of cross sections for the fusion-evaporation reactions 244Pu(48Ca,xn)292−x114 and 245Cm(48Ca,xn)293−x116 |author=Oganessian, Yu. Ts. u. c. |work=Physical Review C |volume=69 |pages=054607 |date=2004-05-17 |doi=10.1103/PhysRevC.69.054607 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Īpaši nozīmīgas bija trīs ²⁹¹Lv piedēvētās ķēdes, kas 2004. un 2006. gada eksperimentos sasniedza jau drošāk identificēto ²⁸³Cn kodolu. Šī sakritība ļāva ar lielāku pārliecību noteikt ķēdes sākuma kodola atomskaitli.<ref name="iupac2011">{{Tīmekļa atsauce |url=https://publications.iupac.org/pac/pdf/2011/pdf/8307x1485.pdf |title=Discovery of the elements with atomic numbers greater than or equal to 113 |author=Barber, Robert C.; Karol, Paul J.; Nakahara, Hiromichi; Vardaci, Emanuele; Vogt, Erich W. |work=Pure and Applied Chemistry |volume=83 |issue=7 |pages=1485–1498 |date=2011-06-01 |doi=10.1351/PAC-REP-10-05-01 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> 2011. gadā IUPAC/IUPAP kopīgā darba grupa, izvērtējot uzkrātos eksperimentālos pierādījumus, secināja, ka Dubnas–Livermoras sadarbība ir izpildījusi 116. un 114. elementa atklāšanas kritērijus, un piešķīra tai abu elementu atklāšanas prioritāti. IUPAC šo atzinumu apstiprināja un uzaicināja atklājējus ierosināt jauno elementu nosaukumus.<ref name="iupac2011"/> Ierosinātais 116. elementa nosaukums livermorijs un simbols Lv tika oficiāli apstiprināts 2012. gada 23. maijā. Nosaukums godina Lorensa Livermoras Nacionālo laboratoriju un [[Livermora]]s pilsētu [[Kalifornija|Kalifornijā]].<ref name="iupac2012">{{Tīmekļa atsauce |url=https://publications.iupac.org/pac/84/7/1669/index.html |title=Names and symbols of the elements with atomic numbers 114 and 116 |author=Loss, Robert D.; Corish, John |work=Pure and Applied Chemistry |volume=84 |issue=7 |pages=1669–1672 |date=2012 |doi=10.1351/PAC-REC-11-12-03 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="rsc-livermorium"/><ref name="snl-livermorium"/> == Nosaukums == [[Attēls:Uuh-TableImage.png|thumbnail|upright=1.2|116. ķīmiskais elements periodiskajā tabulā ar agrāko sistemātisko simbolu ''Uuh''. Pirms pastāvīgā nosaukuma piešķiršanas elementam lietoja IUPAC pagaidu nosaukumu ‘ununheksijs’ (''ununhexium'')]] Pirms 116. elementa atklāšanas un pastāvīgā nosaukuma piešķiršanas tam tika lietoti vairāki pagaidu apzīmējumi. [[Dmitrijs Mendeļejevs]] vēl neatklātu elementu apzīmēšanai izmantoja [[sanskrits|sanskrita]] skaitļa vārda ''eka'' (‘viens’) priedēkli, ko pievienoja ķīmiski līdzīga, [[ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskajā tabulā]] augstāk novietota elementa nosaukumam. Pēc šā parauga 116. elementu kā [[polonijs|polonija]] smagāko homologu dažkārt dēvēja par ‘ekapoloniju’ (starptautiskajā literatūrā — ''eka-polonium''). Šo apzīmējumu nebija devis pats Mendeļejevs. Tas vēlāk tika veidots pēc viņa nomenklatūras parauga.<ref name="rsc-mendeleev">{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodic-table.rsc.org/about |title=Development of the periodic table |work=Royal Society of Chemistry |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="pubchem-livermorium">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/Livermorium |title=Livermorium |work=PubChem |publisher=National Center for Biotechnology Information |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> 1979. gadā [[Starptautiskā Teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienība|IUPAC]] ieteica sistemātisku pagaidu nosaukumu sistēmu elementiem ar [[atomskaitlis|atomskaitli]], kas lielāks par 100. Saskaņā ar šo sistēmu 116. elementam tika dots pagaidu nosaukums ‘ununheksijs’ (IUPAC formā — ''ununhexium'') un [[ķīmiskais simbols|simbols]] Uuh. Nosaukumu veidoja no atomskaitļa 116 cipariem atbilstošajām skaitliskajām saknēm ''un'', ''un'' un ''hex'', pievienojot galotni ''-ium'', bet simbolu — no šo sakņu sākumburtiem. Šādu sistemātisku nosaukumu bija paredzēts lietot līdz elementa atklāšanas apstiprināšanai un pastāvīga nosaukuma piešķiršanai.<ref name="iupac-redbook">{{Tīmekļa atsauce |url=https://publications.iupac.org/books/rbook/Red_Book_2005.pdf |title=Nomenclature of Inorganic Chemistry: IUPAC Recommendations 2005 |publisher=International Union of Pure and Applied Chemistry |date=2005 |pages=249–250 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Pēc tam, kad IUPAC un [[Starptautiskā teorētiskās un lietišķās fizikas savienība|IUPAP]] kopīgā darba grupa atzina [[Apvienotais kodolpētījumu institūts|Apvienotā kodolpētījumu institūta]] [[Dubna (Krievija)|Dubnā]] un [[Lorensa Livermoras Nacionālā laboratorija|Lorensa Livermoras Nacionālās laboratorijas]] (LLNL) sadarbības prioritāti 116. elementa atklāšanā, IUPAC uzaicināja atklājēju grupu iesniegt priekšlikumu tā pastāvīgajam nosaukumam.<ref name="iupac2011"/><ref name="iupac2012"/> Pirms kopīgā galīgā priekšlikuma izvēles Dubnas zinātnieku vidū tika apsvērts arī nosaukums ‘moskovijs’ (IUPAC formā — ''moscovium'') par godu [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalam]], kurā atrodas Dubna. 2011. gada martā Apvienotā kodolpētījumu institūta vicedirektors publiski norādīja, ka institūta zinātnieki vēlētos šo nosaukumu ierosināt 116. elementam.<ref name="ria-moscovium">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ria.ru/20110326/358081075.html |title=Российские физики предложат назвать 116 химический элемент московием |work=РИА Новости |date=2011-03-26 |language=ru |access-date=2026-10-22}}</ref> Tomēr galīgajā Dubnas un Livermoras pētnieku kopīgajā priekšlikumā 116. elementam tika izvēlēts nosaukums ‘livermorijs’ (IUPAC formā — ''livermorium'') un simbols Lv.<ref name="jinr-names-2011">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jinr.ru/posts/post_3155/ |title=Names Proposed for Elements of Atomic Number 114 and 116 |work=Joint Institute for Nuclear Research |date=2011-12-02 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="iupac2012"/> Nosaukums ''moscovium'' vēlāk tika piešķirts [[moskovijs|115. elementam]].<ref name="iupac2016">{{Tīmekļa atsauce |url=https://iupac.org/iupac-announces-the-names-of-the-elements-113-115-117-and-118/ |title=IUPAC Announces the Names of the Elements 113, 115, 117, and 118 |publisher=International Union of Pure and Applied Chemistry |date=2016-11-30 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Nosaukums ‘livermorijs’ tika izvēlēts par godu Lorensa Livermoras Nacionālajai laboratorijai [[Livermora|Livermorā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Šīs laboratorijas pētnieki ilgstoši sadarbojās ar Dubnas [[Fļorova kodolreakciju laboratorija]]s zinātniekiem [[supersmagie elementi|supersmago elementu]] izpētē un piedalījās eksperimentos, kuru gaitā tika sintezēti un identificēti 114. un 116. elementa kodoli. Tādējādi nosaukums atspoguļoja Lorensa Livermoras laboratorijas ieguldījumu kopīgajā Dubnas–Livermoras supersmago elementu pētniecības programmā.<ref name="jinr-names-2011"/><ref name="iupac2012"/><ref name="rsc-livermorium"/><ref name="snl-livermorium"/> 2011. gada beigās Dubnas un Livermoras sadarbības grupa oficiāli ierosināja 114. elementam nosaukumu ‘[[flerovijs]]’ (IUPAC formā — ''flerovium'', simbols Fl), bet 116. elementam — ‘livermorijs’ (''livermorium'', Lv).<ref name="jinr-names-2011"/> Pēc priekšlikumu izvērtēšanas un publiskas apspriešanas IUPAC Neorganiskās ķīmijas nodaļa ieteica tos apstiprināt. IUPAC birojs nosaukumu ''livermorium'' un simbolu Lv oficiāli pieņēma {{dat|2012|5|23||bez}}, aizstājot līdz tam lietoto sistemātisko nosaukumu ''ununhexium'' un simbolu Uuh.<ref name="iupac2012"/> == Atrašanās periodiskajā tabulā un atoma uzbūve == [[Attēls:Electron shell 116 Livermorium.svg|thumbnail|upright=0.9|Livermorija atoma elektronu čaulu shematisks modelis. Tā 116 elektroni sadalās septiņās galvenajās čaulās: 2, 8, 18, 32, 32, 18 un 6. Ārējā čaulā ir seši vērtības elektroni]] Livermorija [[atomskaitlis]] ir 116, tādēļ katra livermorija [[atoms|atoma]] [[atoma kodols|kodolā]] atrodas 116 [[protons|protoni]]. Elektriski neitrālā livermorija atomā tiem atbilst 116 [[elektrons|elektroni]]. Dažādiem livermorija [[izotops|izotopiem]] atšķiras [[neitrons|neitronu]] skaits kodolā, bet protonu skaits visos gadījumos ir 116.<ref name="iupac-atomic-number">{{Tīmekļa atsauce |url=https://goldbook.iupac.org/terms/view/A00499 |title=Atomic number |work=IUPAC Compendium of Chemical Terminology (the Gold Book) |publisher=International Union of Pure and Applied Chemistry |doi=10.1351/goldbook.A00499 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="rsc-livermorium"/> [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|Periodiskajā tabulā]] livermorijs atrodas 7. periodā, [[halkogēni|16. grupā]] un [[p bloks|p blokā]]. Tas atrodas tieši zem [[polonijs|polonija]] un ir [[atomskaitlis|atomskaitļa]] ziņā smagākais 16. grupas jeb [[halkogēni|halkogēnu]] elements. Virs tā šajā grupā atrodas [[skābeklis]], [[sērs]], [[selēns]], [[telūrs]] un polonijs.<ref name="rsc-livermorium"/><ref name="snl-livermorium"/> Livermorija neitrāla atoma [[pamatstāvoklis|pamatstāvokļa]] prognozētā [[elektronu konfigurācija]] ir :<nowiki>[Rn]</nowiki> 5f¹⁴ 6d¹⁰ 7s² 7p⁴.<ref name="rsc-livermorium"/><ref name="webelements-livermorium">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.webelements.com/livermorium/atoms.html |title=Livermorium: properties of free atoms |work=WebElements |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Tādējādi tā prognozētā ārējās [[elektronu čaula|elektronu čaulas]] konfigurācija ir 7s²7p⁴. Tā atbilst halkogēniem raksturīgajai vispārīgajai [[vērtības elektrons|vērtības elektronu]] konfigurācijai ns²np⁴, kuras dēļ šo elementu ārējā elektronu čaulā ir seši vērtības elektroni. Livermorija atrašanās 16. grupā un tā prognozētā elektronu konfigurācija tādēļ ļauj paredzēt zināmu ķīmisku līdzību ar pārējiem halkogēniem, īpaši tā tuvāko homologu poloniju.<ref name="group16-libretexts">{{Tīmekļa atsauce |url=https://chem.libretexts.org/Courses/Howard_University/General_Chemistry%3A_An_Atoms_First_Approach/Unit_8%3A__Materials/Chapter_22%3A_The_p-Block_Elements/Chapter_22.4%3A_The_Elements_of_Group_16_%28The_Chalcogens%29 |title=The Elements of Group 16 (The Chalcogens) |work=Chemistry LibreTexts |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="rsc-livermorium"/> Tā kā livermorijs ir ārkārtīgi īsmūžīgs [[supersmagie elementi|supersmagais elements]] un līdz šim iegūti tikai daži tā atomi, tā elektronu uzbūve un no tās izrietošās [[ķīmiskās īpašības]] lielākoties tiek raksturotas ar teorētiskiem aprēķiniem.<ref name="rsc-livermorium"/><ref name="webelements-livermorium"/> Supersmagajiem elementiem elektronu [[enerģijas līmenis|enerģijas līmeņus]] būtiski ietekmē [[relativistiskie efekti]]. Aprēķini liecina, ka livermorijā tie izraisa izteiktu 7p_1/2 un 7p_3/2 orbitāļu enerģiju sašķelšanos, tādēļ tā ķīmiskās īpašības nav uzskatāmas par vienkāršu vieglāko halkogēnu īpašību turpinājumu.<ref name="pershina2020">{{Publikācijas atsauce |author=Pershina, Valeria |title=Relativistic effects on the electronic structure of the heaviest elements. Is the Periodic Table endless? |journal=Comptes Rendus. Chimie |volume=23 |issue=3 |pages=255–265 |date=2020 |doi=10.5802/crchim.25 |language=en}}</ref><ref name="liu2020-livermorium">{{Publikācijas atsauce |author=Liu, Juan; Shen, Xiaozhi; Wang, Kai; Sang, Cuicui |title=Ionization potentials of the superheavy element livermorium (Z = 116) |journal=The Journal of Chemical Physics |volume=152 |issue=20 |pages=204303 |date=2020 |doi=10.1063/5.0007145 |language=en}}</ref> == Izotopi == Stabilākā livermorija [[izotops|izotopa]] ²⁹³Lv [[pussabrukšanas periods]] ir apmēram 61 milisekunde. == Īpašību izpētes ierobežojumi == Nav noteiktas livermorija vai tā [[ķīmiskais savienojums|savienojumu]] īpašības, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka tā iegūšana ir ārkārtīgi ierobežota un dārga. Livermorija īpašības pagaidām ir tikai prognozētas. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] rpa8x0p30kyh5sozf9yg20llskvoijl 0 72890 4538920 4341677 2026-10-23T10:34:16Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4538920 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Raunas pils plāns 17. gs.jpg|thumb|250px|Raunas pils plāns [[Zviedru Vidzeme]]s laikā (17. gs.)]] '''Raunas viduslaiku pils''' ({{val-de|Schloß Ronneburg}}) 13. - 16. gadsimtā bija [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] rezidence [[Rauna|Raunā]]. Mūra pils sākta celt arhibīskapa [[Alberts II (Rīga)|Alberta II]] valdīšanas laikā [[13. gadsimts|13. gadsimta]] vidū sena [[Vidzemes pilskalni|Vidzemes letgaļu pilskalna]] tuvumā. Pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidencēm, kurā no [[Miķeļi]]em (29. septembra) līdz Sveču dienai (7. februārim) katru gadu uzturējās arhibīskaps ar savu svītu. No 1530. gada tajā pastāvīgi dzīvoja arhibīskapa koadjutors [[Brandenburgas markgrāfs Vilhelms]]. == Vēsture == [[Attēls:Rauna 1866.JPG|thumb|250px|Skats uz Raunas pilskalnu un pilsdrupām ([[Štafenhāgens]], 1866).]] [[Attēls:Raunas pils 1918.jpg|thumb|250px|Raunas pilsdrupas (1918. gada vasarā).]] [[Attēls:Rauna 1.JPG|thumb|250px|Raunas pils - senās Rīgas arhibīskapu rezidences drupas mūsdienās.]] Pēc vienas no versijām 13. gadsimta sākumā Raunas [[Tanīsa kalns|Tanīsa kalnā]] atradusies [[Satekle]]s pils, kurā valdīja latgaļu karavadonis [[Rūsiņš]]. Šajā laikā noritēja ilgstoši latgaļu un to sabiedroto [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] bruņinieku kari ar [[igauņi|igauņu]] ciltīm. 1224. gadā, pēc [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas zemju dalīšanas]], pilsnovadu ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas vēlāk pārveidojās par Rīgas arhibīskapiju. Ap 1262. gadu, pirmā Rīgas arhibīskapa [[Alberts II (Rīga)|Alberta II Zauerbēra]] laikā, tika uzcelta mūra pils, vēlāk dēvēta par Roneburgu (''Rownenborgh''), kas ar laiku izveidojās par plašāko un vislabāk nocietināto pili Rīgas arhibīskapijā. 13. gadsimta beigās uzcēla [[Raunas baznīca|Raunas baznīcu]]. Pastāv arī vietēja versija, ka sākotnēji arhibīskapa pils celta Tanīsa kalnā, bet mūra pils pašreizējā vietā uzcelta jau pēc 13. gadsimta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/27.08.2023-vesturnieki-atklaj-pretrunas-raunas-pils-vesture.a521521/|title=Vēsturnieki atklāj pretrunas Raunas pils vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-08|language=lv}}</ref> Arhibīskaps [[Jaspers Linde]] līdz 1524. gadam veica vērienīgu pils pārbūvi un kapitula zāles sienas izrotāja ar visu Rīgas bīskapu un arhibīskapu portretiem. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Raunas pilsnovada citadeli ({{val-la|arx Rowny}}, ''Ровный'').<ref>[http://vostlit.info/Texts/rus12/Russow/text42.phtml?id=1300/ CHRONICA DER PROVINTZ LYFFLANDT] tulkojums krieviski: БАЛЬТАЗАР РУССОВ. ХРОНИКА ПРОВИНЦИИ ЛИВОНИЯ. 54. Мир между Польшей и Россией, 1582.</ref> pēc līguma noslēgšanas Raunas pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās [[Pārdaugavas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijā]]. Raunas pils zaudēja savu politisko nozīmi pēc [[Rīgas arhibīskapija]]s likvidēšanas un [[Livonijas hercogiste]]s izveides tās pārvaldes pārcēlās uz [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pili]]. 1625. gadā [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Raunas pili nodeva dzimtas īpašumā [[Svante Banērs|Svantem Banēram]] (''Svante Banér'', 1584—1628). Īpašnieka galvenais pienākums bija turēt šeit zirgus Zviedrijas armijas vajadzībām. 1657. gadā, [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā (1655-1660), Raunas pili ieņēma lietuviešu karavadonis [[Vincents Gosevskis]], bet nākamajā gadā zviedri feldmaršala [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā to atkaroja. Pēc kara pili no cietokšņu saraksta izslēdza, jo minēts, ka pils ir saspridzināta. [[2005. gads|2005]]. gadā tika uzsākti pils konservācijas darbi. == Pils apraksts == Pils ēku komplekss veidoja iegarenu četrstūrveida nocietinājumu sistēmu ar pieciem apaļiem torņiem. Pilij bija iekšējais pagalms, dienvidu korpusa galā atradās [[kapela]] un kapitula zāle, rietumu korpusā bija ēdamtelpas un ziemeļu korpusā - guļamtelpas. 1509.—1524. gadu pārbūves laikā izveidoja priekšpils nocietinājumu vaļņu joslas un uzcēla lielgabalu torņus. Ap pili izveidojās Raunas pilsēta. [[17. gadsimts|17. gadsimta]] beigās tika noārdīti visi priekšpils torņi un saglabājās vienīgi pils galvenie korpusi. Ap pilsdrupām joprojām ir saskatāmi zemes vaļņu nocietinājumi. == Zināmie Raunas fogti == Raunas fogti bija [[Rīgas arhibīskapija]]i piederošo zemju "[[Latvju gals|Latvju gala]]" soģi (''advocati ecclesiae'', ''Stiftsvögte''), kas valdīja Raunas pilī 15. - 16. gadsimtā. Pēdējais Raunas pils fogts bija Gothards no Firstenbergas, kas valdīja līdz [[Livonijas karš|Livonijas kara]] [[Tirzas kauja]]i, kurā 1559. gada janvārī krievi sakāva arhibīskapa vasaļu karaspēku un okupēja arhibīskapijas Latvju galu. Fogta funkcijas uz laiku pārņēma [[Turaidas pils]] "[[Līvu gals|Līvu gala]]" fogti. *[[1439]]. Johans no Rennes (Johann von Rönne), [[Taurupe]]s muižnieks *[[1514]]. Asmuss Hince (Asmus Hintze) *[[1536]]. Kerstens Hans (Kersten Han) *ap [[1550]].(?) Andreass Koskuls (Andreas Koskull) *[[1556]]. Gothards no Firstenbergas (Gotthard von Fürstenberg) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110810054304/http://www.raunai.lv/content/skatvietas/pilsdrupas/ Raunai.lv] * [http://www.vietas.lv/objekts/raunas_pilsdrupas/ Raunas pilsdrupas (vietas.lv)] * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{coord|57.330479|25.61165|display=title|region:LV_type:landmark}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Rauna]] [[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] jwvebl3xyou2fxjgfsxhx6e4h5m9p72 0 78169 4538838 4493568 2026-10-23T07:37:52Z ~2026-56362-80 152260 4538838 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerālkomisāru|Drekslers (nozīmju atdalīšana)|Drekslers}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Oto-Heinrihs Drehslers | vārds_orģ = ''Otto-Heinrich Drechsler'' | attēls = Otto Drechsler.jpg | apraksts = 1941. gada 8. augustā (attēls no [[Tēvija (laikraksts)|Tēvijas]]) | amats = [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] ģenerālkomisārs | term_sākums = {{dat|1941|7|25|N}} | term_beigas = {{dat|1944|7|28|N}} | premjers = [[Ādolfs Hitlers]] <small>(kā Vācijas [[fīrers]])</small> | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Oskars fon Borks]] (''Oskar von Borcke'') | dzim_dati = {{dat|1895|4|1}} | dzim_vieta = [[Libca]] (tagad [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]], {{GER}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1945|5|5|1895|4|1}} | mir_vieta = [[Melna]] (tagad [[Šlēsviga-Holšteina]], {{GER}}) | tautība = [[vācieši|vācietis]] | partija = [[NSDAP]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Oto-Heinrihs Drehslers'''{{efn|Citviet [[Vācu īpašvārdu atveidošana|kļūdaini]] minēts kā '''Drekslers'''.}} ({{val|de|Otto-Heinrich Drechsler}}; {{dat|1895|4|1|N}} — {{dat|1945|5|5|N}}) bija vācu virsnieks, vēlāk [[nacisti|nacistu]] partijas darbinieks. [[Lībeka]]s [[birģermeistars]], [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] ģenerālkomisārs (1941—1944).<ref>[[Antonijs Zunda]] [https://web.archive.org/web/20081119035108/http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/Raksti/2005/februaris/09-02-2005/ Latvija nacistu varā (1941—1945)]</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1895. gada 1. aprīlī [[Libca|Libcā]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā iesaukts [[Vācijas Impērija]]s armijā (''Reichswehr''), kā virsnieks piedalījās kaujās [[Francija]]s un [[Nīderlande]]s teritorijā, pēc ievainojuma 1918. gadā viņam amputēja kāju. Pēc kara pabeidza zobārstniecības studijas [[Rostokas Universitāte|Rostokas Universitātē]] (1920—1922). 1925. gadā iestājās [[NSDAP]], vadīja partijas grupu Krepelīnā, 1930. gadā pievienojās nacistu partijas trieciengrupai SA (''[[Sturmabteilung]]''), kļuva par NSDAP [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgas apbgabala]] gauleitera vietnieku (1932—1933). Pēc [[Hitlers|Hitlera]] nakšanas pie varas no 1933. līdz 1937. gadam bija [[Lībeka]]s birģermeistars, no 1937. gada 1. aprīļa oberbirģermeistars. Pēc [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Drehsleru 1941. gada 17. jūlijā iecēla par Latvijas ģenerālkomisāru. Līdztekus bija arī [[Prūsija]]s valsts padomes konsultants un Lībekas padomes loceklis. 1941. gada augustā viņš pārcēlās uz Rīgu, kur vadīja okupētās Latvijas civilo pārvaldi līdz 1944. gada oktobrim. Viņa vietā par ģenerālkomisāru iecēla Oskaru fon Borku (''Oskar von Borcke'', 1910-?).<ref>[http://www.territorial.de/person/b/personbo.htm Territoriale Veränderungen in Deutschland und deutsch verwalteten Gebieten]</ref>{{Nepieciešama papildu atsauce}} Pēc tam, kad kara beigās [[Britu armija]] viņu arestēja, 1945. gada 5. maijā Drehslers [[Melna]]s (''Mölln'') pilsētā izdarīja pašnāvību. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Drekslers, Oto-Heinrihs}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] c3bdf14lnt0tnylzvp2i41m02ll4yt0 0 78925 4538756 4488966 2026-10-22T18:17:35Z ~2026-56572-27 152248 /* Albumi */ 4538756 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Intars Busulis | Attēls = Intars Busulis 2017-03-16.jpg | Att_izm = 250px | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1978|5|2}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | Žanrs = [[džezs]], pops, roks | Nodarbošanās = mūziķis<br />dziedātājs<br />trombonists | Instrumenti = balss, trombons, klavieres | Gadi = [[2003. gads|2003]]—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[deBusul MUSIC]]'' | Darbojies_arī = {{ubl|"[[Intars Busulis un Abonementa orķestris]]"|[[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]]|"[[Caffe]]"|''[[Bujāns]]'' (ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]])}} | Mlapa = {{URL|http://www.intarsbusulis.com/}} | Dzimums = V }} '''Intars Busulis''' (dzimis {{dat|1978|5|2}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis, dziedātājs un [[Trombons|trombonists]]. Šobrīd grupas ''Intars Busulis & Abonementa orķestris'' solists. Pirmo plašāku atpazīstamību guvis muzicējot grupā ''[[Caffe]]'', kā arī bijis daudzu konkursu laureāts (tostarp [[2005. gada Jaunais Vilnis|2005. gada „Jaunā viļņa”]] uzvarētājs, [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmas]] uzvarētājs un starptautiskā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] dalībnieks), kā arī piedalījies Krievijas televīzijas dziedāšanas konkursā ''[[Golos]]'', kas veidots pēc ''[[The Voice]]'' koncepta. Bijis raidījumu vadītājs ''[[Radio SWH]]''. Ir biežs Latvijas un līdz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā]] arī Baltkrievijas un Krievijas šovu, raidījumu un koncertu viesis, dalībnieks un vadītājs. Intars Busulis ir precējies, ģimenē ir četri bērni. == Izglītība == Izglītību ieguva [[Pastende]]s pamatskolā. Muzikālo izglītību ieguva, pabeidzot Talsu bērnu mūzikas skolas trombona klasi un studējot [[Ventspils]] Mūzikas koledžā, kur spēlēja [[trombons|trombonu]] „Ventspils bigbendā” Ziedoņa Zaikovska vadībā. Bērnībā dejoja tautas dejas. == Muzikālā karjera == [[Attēls:IntarsBusulis.jpg|thumb|Intars Busulis 2008. gadā]] Muzikālo karjeru sācis, kopā ar māsu izpildot dziesmu „Ūsainā puķe”. Vēl bērnībā spēlējis bērnu ansamblī „Talsu Sprīdīši”. Dziedātāja karjeru uzsāka [[Raimonds Tiguls|Raimonda Tigula]] projektā ''[[Caffe]]'', ar grupu piedalījās [[Eirodziesma 2002|Eirodziesmā 2002]]. ''Caffe'' pastāvēja četrus gadus. Paralēli spēlējis arī [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] štāba pūtēju orķestrī un džeza grupā „Wet point” kopā ar Vilni Kundrātu. 2005. gada pavasarī piedalījās dāņu basģitārista Ērika Mosuholma projektā E.Y.J.O. (''European Youth Jazz Orchestra''). Intars Busulis pārstāvēja Latviju [[2005. gada Jaunais Vilnis|2005. gada starptautiskajā konkursā „Jaunais vilnis”]]. Tika izpildītas trīs dziesmas — "Kiss", "Ты Ветер", "Исчезли солнечные дни", un izcīnīta uzvara. Sadarbībā ar komponistu [[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]] ierakstījis vairākus soloalbumus latviešu valodā, piedalījies arī K. Lāča mūzikla „Oņegins” izrādēs [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un albuma „[[Lāču tēta dziesmas]]” ierakstā. 2008. gada „[[Muzikālā banka|Muzikālajā bankā]]”, kas notika 2009. gada janvārī [[Ventspils|Ventspilī]], Intars Busulis uzvarēja ar dziesmu „[[Brīvdiena (dziesma)|Brīvdiena]]”. 2008. gada [[LNT]] mūzikas šova „Cīņas klubs” finālā 2009. gada februārī Intars Busulis uzvarēja ar dziesmu „Davai, davai”. Saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu „[[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofons]]” [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais koncertieraksts video|nominācijā „Koncertieraksts”]] par Intara Busuļa, Abonementa orķestra un [[Liepājas simfoniskais orķestris|Liepājas simfoniskā orķestra]] koncerta DVD izdevumu (2016). Divus mēnešus pēc mūziķa Intara Busuļa pēdējā albuma „[[Nākamā pietura]]” izdošanas tā pārdošanas rezultāti, neskaitot lejupielādes internetā, sasnieguši Zelta diska statusu. Albums „Nākamā pietura” pārdots vairāk nekā 5000 eksemplāros. Zelta disku saņēmis arī albuma producents un komponists Kārlis Lācis, kā arī albuma izdevējs ''[[deBusul MUSIC]]''.<ref>[https://www.draugiem.lv/blogs/post/14987614?utm_source=say] Oficiāla mūzikas albuma izdevēja informācija</ref> Savukārt aptaujā — „Muzikālā banka 2017”, pēc klausītāju, mūzikas ekspertu un mūziķu balsojuma, albuma dziesma „Nākamā pietura — depo” tika atzīta par vērtīgāko 2017. gada dziesmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/2017.-gada-vertigaka-dziesma-nakama-pietura-depo-intars-busulis.a98538/|title=2017. gada vērtīgākā dziesma "Nākamā pietura Depo" - Intars Busulis|website=lr2.lsm.lv|access-date=2018-01-25|archive-date=2018-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180126200418/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/2017.-gada-vertigaka-dziesma-nakama-pietura-depo-intars-busulis.a98538/}}</ref> Mūzikas ierakstu gada balvā „Zelta mikrofons” 2018 albums „Nākamā pietura” guva uzvaru nominācijās „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais pop albums|Pop mūzikas albums]]” un „Gada albums”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi/102|title=Zelta mikrofons 2018 balvu saņēmēji|last=|first=|website=www.zeltamikrofons.lv|access-date=2018-03-01|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180302164548/http://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi/102|archivedate=2018-03-02}}</ref> 2020. gadā uzvarēja "Muzikālajā bankā" ar dziesmu "Dejo vientulību". === Piedalīšanās projektos === ==== Džeza festivāli ==== * [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Kaunas Jazz''. * [[Igaunija|Igaunijā]] — ''Nomme Jazz, Jazz Kaar''. * [[Francija|Francijā]] — ''MIDEM''. * [[Somija|Somijā]] — ''[[Pori Jazz]]''. * [[Latvija|Latvijā]] — ''Sony Jazz Stage'', ''Rīgas Ritmi'' * [[Kanāda|Kanādā]] — ''Ottawa Jazz''. ==== Mūzikli ==== * ''Autoplanēta'' (2005) * ''Parīzes Dievmātes Katedrāle'' (2007) * ''Mesa'' (2007) * ''Oņegins'' (2013) * ''Wonderful town'' (2013) ==== Koncertuzvedumi ==== * ''Viva la bomba'' * ''Cabaret'' (2004) * ''Kino Cabaret'' (2005) * ''Cabaret Allez'' (2006) * ''Cabaret plin, plin ...'' (2007) == Eirvīzijas nacionālā atlase == * [[Eirodziesma 2002|2002. gada Eirodziesmā]] Intars Busulis startēja kopā ar grupu ''Caffe'' izpildot dziesmu „Amberland”. Ieguva 766 balsis, tādējādi paliekot 12. vietā. * [[Eirodziesma 2003|2003. gada Eirodziesmā]] Intars Busulis startēja kopā ar grupu ''Caffe'' izpildot dziesmu „I Am Yours”. Ieguva 1628 balsis, tādējādi paliekot 12. vietā. * 2007. gadā Intars Busulis ar dziesmu „Gonki” ({{val|ru|Гонки}}) piedalījās [[Eirodziesma 2007|2007. gada Eirodziesmā]] un, pārvarot otro pusfinālu, iekļuva finālā. Galīgajā balsojumā ar 16 676 skatītāju balsīm dziesma ierindojās 2. vietā. 2009. gada 28. februārī Intars Busulis ar dziesmu „[[Probka|Sastrēgums]]” uzvarēja [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4682|title=Eirodziesmas-2009 finālā uzvar Intars Busulis|date={{dat|2009|03|01|SK}}|publisher=''eirovizija.lv''|accessdate={{dat|2009|03|01}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090303231306/http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4682|archivedate={{dat|2009|03|03||bez}}}}</ref> un ar tās versiju [[krievu valoda|krievu valodā]] „[[Probka]]” ({{val|ru|Пробка}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/13406|title=Latvia: Sastregums to be performed in Russian|last=Floras|first=Stella|date={{dat|2009|03|01|SK}}|publisher=''ESCToday''|accessdate={{dat|2009|03|01}}|archive-date={{dat|2009|03|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090302063344/http://www.esctoday.com/news/read/13406}}</ref> pārstāvēja Latviju [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kas notika [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]. Otrajā pusfinālā ar 7 iegūtajiem punktiem ierindojās 19. vietā, tādējādi nekvalificējoties finālam.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/archive/intars-busulis-eirovizija-piedzivojis-izgasanos.d?id=24552457 Intars Busulis "Eirovīzijā" piedzīvojis izgāšanos] delfi.lv; 2009. gada 15. maijs</ref><ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/archive/2009-gada-izgasanas-intars-busulis-eirovizija.d?id=29026739 2009. gada izgāšanās: Intars Busulis "Eirovīzijā"] delfi.lv 2010. gada 3. janvāris</ref> * Konkursā [[Supernova 2022]] Intars Busulis startēja kopā ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]] duetā ''BUJĀNS'', izpildot dziesmu „HE SHE”, ierindojoties 3. vietā. == Diskogrāfija == === Albumi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" style="width:7em;"| Nosaukums ! scope="col" style="width:16em;"| Informācija |- ! scope="row" | ''Shades of Kiss'' | * Izdots: 2005. gada 6. decembrī * Izdevējs: denissjazz.com * Formāts: [[kompaktdisks|CD]] |- ! scope="row" | ''[[KИNO]]'' | * Izdots: 2008. gada 18. maijā * Izdevējs: ''[[Platforma Records]]'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Дай бог'' | * Izdots: 2010. gada 5. maijā * Izdevējs: MMC * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[AKTs]]'' | * Izdots: 2010. gada 20. maijā * Izdevējs: ''[[deBusul MUSIC]]'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[CitāC]]'' | * Izdots: 2013. gada 14. maijā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Гравитация'' | * Izdots: 2015. gada novembrī * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[Nākamā pietura]]'' | * Izdots: 2017. gada 1. martā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Следующая остановка'' | * Izdots: 2018. gada 6. martā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[Spēlē savā burvju flautā]]'' | * Izdots: 2023. gada 25. oktobrī * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- !Deg Mans Ugunskurs | |} === Radio singli === {| class="wikitable" style="margin:normal" !rowspan="2"| Gads !rowspan="2"| Singls !rowspan="2"| Albums !colspan="2"| Topa pozīcija |- !<small>''[[Latvian Airplay Top 50]]''</small> !<small>[[Muzikālā banka]] (fināls)</small> |- |rowspan="2"| [[2005. gads|2005]] | ''Gaidīšanas serenāde'' |ārpus albumiem |align="center"| 16 |align="center"| 4<ref>«Borowa MC» triumfē arī «Muzikālajā bankā». Apollo, 2006, 21. janvāris. http://apollo.tvnet.lv/zinas/borowa-mc-triumfe-ari-muzikalaja-banka/324609{{Novecojusi saite}}</ref> |- | ''Nāc man līdz'' |ārpus albumiem |align="center"| 17 |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2007. gads|2007]] | ''Ar zvaigžņu gaismu'' |ārpus albumiem |align="center"| 11 |align="center"| 5<ref>Māksla → Aptaujā ''SEB Muzikālā banka 2007'' triumfē grupa "Cacao". Frut.lv, 2008. gada 28. janvāris. http://news.frut.lv/lv/art/42704 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625011434/http://news.frut.lv/lv/art/42704 |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}</ref> |- | ''Gonki'' |rowspan="4"| '''KINO''' |align="center"| 16 |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2008. gads|2008]] | ''Davai'' |align="center"| '''1''' |align="center"| — |- | ''Ceļš'' |align="center"| 2 |align="center"| — |- | ''Brīvdiena'' |align="center"| 2 |align="center"| '''1''' |- | ''Skuchaesh' naprasno'' |ārpus albumiem |align="center"| 11 |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2009. gads|2009]] | ''Probka'' (''Sastrēgums'') |ārpus albumiem |align="center"| 3 |align="center"| — |- | ''Zīmēšana'' | '''KINO''' |align="center"| '''1''' |align="center"| 5 |- | ''Paliksim kopā'' (ar Vinetu Elksni) |ārpus albumiem |align="center"| 28 |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2010. gads|2010]] | ''Valoda'' |rowspan="4"| '''AKTs''' |align="center"| 14 |align="center"| — |- | ''Spēka dziesma'' |align="center"| — |align="center"| — |- | ''Kabeļdejotājs'' |align="center"| 30 |align="center"| — |- | ''Nepiedod'' |align="center"| — |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2012. gads|2012]] | ''Bēbīšu maršs'' |rowspan="3"| '''CitāC''' |align="center"| 5 |align="center"| 5 |- | ''Viss ir iespējams'' |align="center"| '''1''' |align="center"| 2 |- |align="center"| [[2013. gads|2013]] | ''Pārdaugavas bārs'' |align="center"| 29 |align="center"| — |- | [[2016. gads|2016]] | ''Miglas rīts'' |rowspan="3"| '''Nākamā pietura''' |rowspan="31"| ''Tops vairs nepastāv'' |align="center"| 2<ref>Uzzini aptaujas "Muzikālā banka 2016" vietu sadalījumu. Parmuziku.lv, 2017. gada 21. janvārī. http://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/uzzini-aptaujas-muzikala-banka-2016-vietu-sadalijumu-3975 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170127142549/http://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/uzzini-aptaujas-muzikala-banka-2016-vietu-sadalijumu-3975 |date={{dat|2017|01|27||bez}} }}</ref> |- |rowspan="4"| [[2017. gads|2017]] | ''Nākamā pietura — depo'' |align="center"| '''1''' |- | ''Debesis'' |align="center"| — |- | ''Mantra'' (ar [[Gacho|MESA]]) | — |align="center"| — |- | ''Tu esi labākais'' (ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2018. gads|2018]] | ''Viegli'' (ar Dināru Rudāni) |ārpus albumiem |align="center"| 4 |- | ''Es Tev Šodien Teikšu Jā''<br />(ar Reini Sējānu, pied. [[Markus Riva]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2019. gads|2019]] | ''Kamēr'' (ar "[[Triānas Parks]]") |ārpus albumiem |align="center"| 2 |- | ''Purva bridējs'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Velkam Tu Ze Klab''<br />(ar Reini Sējānu, Markusu Rivu un [[Marats Ogļezņevs|Maratu Ogļezņevu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="7"| [[2020. gads|2020]] | ''Dejo vientulību'' |ārpus albumiem |align="center"| '''1''' |- | ''Garlaicīgi ir'' (ar Leniju Busuli) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Mans ceļš'' (ar [[Ģirts Rozentāls|Ozolu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Pasaule pagaidīs'' (ar [[Marta Grigale|MARTA]]) | — |align="center"| — |- | ''Slieksnis'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Eņģelis ar distanci'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Masku faktors'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2021. gads|2021]] | ''Piedošana'' (ar "[[Prāta vētra]]" un [[Dons]]) |— |align="center"| 7 |- | ''Vai'' |ārpus albumiem |align="center"| 6 |- | ''HE SHE'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2022. gads|2022]] | ''HĪ ŠĪ TU UN ES'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Atpakaļ'' (ar [[Artifexlv]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''VISS, KO ES ŠODIEN VĒLOS'' (ar [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Radiators'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2023. gads|2023]] | ''Spēlē savā burvju flautā'' |'''Spēlē savā burvju flautā''' |align="center"| 11 |- | ''MĒS ESAM'' (ar Reini Sējānu, pied. ''Zvaigžņu koris'' <br /> (Dons, [[Mazais princis]], [[Aija Auškāpa]], [[Māris Mihelsons]],<br /> [[Jānis Jubalts]], [[Jānis Aišpurs]], [[ansis]], [[Jānis Krīvēns]],<br /> [[rolands če]], [[Aminata Savadogo|Aminata]], [[Kašers]], Marats Ogļezņevs, Markus Riva) un [[GG choir]] (diriģē [[Māris Sirmais]])) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2024. gads|2024]] | ''Es došos ārā'' |'''Spēlē savā burvju flautā''' |align="center"| 10 |- | ''[[Krastu Mačs (Rīga)|Krastu Mača]] Himna'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Flamingo'' (ar [[Bermudu Divstūris]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Mēs spīdam'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="1"| [[2025. gads|2025]] | ''Cik labi'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- |} == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Filma/seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 2012 | "[[Sapņu komanda 1935]]" | Muzikants Žano | |- | 2015 | "[[Romeo n' Džuljeta]]" | Bārmenis | |- | 2018 | ''[[Homo novus (filma)|Homo novus]]'' | Buda operetē | |- | 2021 | "[[Saki Jā!]]" | Intars Busulis | |- | 2023 | "[[Mans tētis - Intars Busulis]]" | Intars Busulis | |- | 2023 | "[[Tējas laiks]]" | Intars Busulis | [[TV3 Latvija|TV3]] seriāls |- | 2025 | "[[Templis (filma)|Templis]]" | Sporta zāles īpašnieks Ivars | [[Tet|TetTV+]] seriāls |- |} == TV == === Šovi / raidījumi / pārraides === {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Šovs ! Piezīmes ! Telekanāls |- | 2005 | "[[2005. gada Jaunais Vilnis|Jaunais Vilnis 2005]]" | Kā dalībnieks | [[Pirmais Baltijas kanāls]];<br />[[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]];<br />[[TV5 Latvija]] |- | 2008 | "Zvaigžņu lietus" | Kā žūrijas loceklis | rowspan="4"|LNT |- | 2009 | "[[Eņģeļi pār Latviju]]" | Kā viesis |- | 2010 | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis, kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] |- | 2011 | "[[Labestības diena]]" | Kā viesis |- | rowspan="2"|2012 | "[[Tikai ar ielūgumiem]]" | Kā sētnieks, izjokošanā | [[TV3 Latvija|TV3]] |- | "[[Zelta ķepa]]" | Kā žūrijas loceklis | LNT |- | rowspan="1"|2013 | "[[Garšīgi dzīvojam]]" | Kā viesis | TV3 |- |2014 | "Голос" (''Balss'') |Kā dalībnieks | rowspan="2"|Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="3"|2015 | "Точь —в —точь" (''Mats matā'') | Kā dalībnieks |- | "[[Izklausies redzēts]]" | Kā žūrijas loceklis | TV3 |- | "[[Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli]]" |Kā viesis | [[LMT Straume]] |- | 2016;2017 | "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" | Kā žūrijas loceklis | [[LTV1]] |- | rowspan="6"|2016 | "[[Patiesie meli]]" | Kā dalībnieks | [[TV24|Rīga TV24]] |- | "[[Mana dziesma]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|LTV1 |- | "[[Laimīgu jauno gadu!]]" | Kā dalībnieks |- | "Точь —в —точь" (''Mats matā'') | Kā viesis | rowspan="3"|Pirmais Baltijas kanāls |- | "МаксимМаксим" (''MaksimsMaksims'') | Kā viesis |- | "Сочи. Роза Хутор. Рождество 2016" (''Soči. Rosa Viensēta. Ziemassvētki 2016'') | Kā viesis |- | 2017; 2018; 2019; 2021; 2023 | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors Latvija]]" | Kā žūrijas loceklis | TV3 |- | 2017 | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2017]]" | Kā žūrijas loceklis | [[RTR Planeta]] |- | rowspan="12"|2018 | "[[Dziesmu duelis]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|TV3 |- | "[[Slavenību padomu aģentūra]]" | Kā dalībnieks |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli" |Kā viesis, kopā ar grupu [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]] | LMT Straume |- | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2018]]" | Kā žūrijas loceklis | ''[[Rossija-1]]'' |- | "[[Es mīlu tevi, Latvija!]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|TV3 |- | "[[Sīkie eksperti]]" | Kā slavenība, kas jāatpazīst sīkajiem ekspertiem. Kopā ar [[Gints Pabērzs|Gintu Pabērzu]] |- | "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Nacionālā Kino balva — Lielais Kristaps]] 2018 " | Kā viesis | rowspan="2"|LTV1 |- | "[[LV TOP 100]]" | Kā dalībnieks |- | "[[Dod pieci]]" | Kā viesis | [[LSM]] (LTV) |- | "Песня года" (''Gada dziesma'') | Kā viesis | ''Rossija-1'' |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli. Vecgada speciālizlaidums" | Kā viesis | LTV1 |- | "Новогодняя ночь на Первом" (''Jaunais gads pa Pirmo'') | Kā viesis | Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="11"|2019 | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli" |Kā viesis | LMT Straume;<br />LTV1 |- | "[[Mazā lielā zvaigzne]]" |Kā viesis, kopā ar meitu — Emīliju Busuli | TV3 |- | "Три аккорда" (''Trīs akordi'') |Kā dalībnieks | Pirmais Baltijas kanāls |- | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2019]]" |Kā žūrijas loceklis un viesis | ''Rossija-1'' |- | "[[Laima Vaikule|Laimas Vaikules]] koncerts" |Kā dalībnieks | LNT |- | "[[Ieklausies dvēseļu putenī]]" |Kā viesis | LTV1 |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis | TV3 |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[Latvijas Lepnums]]" | Kā balvas pasniedzējs nominācijā "Sargeņģelis" | TV3 |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli. Vecgada speciālizlaidums" | Kā viesis | LTV1 |- | "Новогодняя ночь на Первом" (''Jaunais gads pa Pirmo'') | Kā viesis | Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="12"|2020 | "[[Terapeite bez grāda]]" | Televīzijas seriāls, epizodiska loma | [[Shortcut]]/[[STV Pirmā!]] |- | "Es mīlu tevi, Latvija!" | Kā dalībnieks | TV3 |- | "Rezervēts" | Kā dalībnieks | [[360TV]] |- | "4. maija koncerts Z studijā" | Kā dalībnieks | LTV1 |- | "Svētku šovs "Bez Tabu svin 20"" | Kā viesis | rowspan="4"|TV3 |- | "Gandrīz ideālas vakariņas" | Kā dalībnieks |- | "TV3 īpašais Latvijas svētku koncerts" | Kā dalībnieks |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "Latvijas Lepnums" | Kā muzikālais viesis, kopā ar Abonementa orķestri un balvas pasniedzējs nominācijā "Glābējs" | rowspan="2"|TV3 |- | "Bez Tabu Vecgada speciālizlaidums. Horoskopi 2021" | Kā viesis |- | "Vecgada vakara šovs "Neiespējamā misija 2020"" | Kā viesis | LTV1 |- | rowspan="10"|2021 | "Песня года 2020" (''Gada dziesma 2020'') | Kā viesis | ''Rossija-1'' |- | "Raimondam Paulam — 85. Svinības onlainā" | Kā viesis un apsveicējs | rowspan="3"|TV3 |- | "Es mīlu tevi, Latvija!" | Kā dalībnieks |- | Koncerts "Svinot Latviju" | Kā dalībnieks |- | "[[Kultūrdobe]]" | Kā galvenais varonis | LTV1 |- | "[[Kāpēc viņi dara tā?]]" | Kā viesis | rowspan="2"|TV3 |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors. Vislabākie Ziemassvētki]]" | Kā dalībnieks | TV3 |- | "Uz deju uzlūdz Raimonds Pauls" | Kā viesis, kopā ar dēlu Leniju Busuli | LTV1 (LSM, [[REplay.lv]]) |- | 2022 | "Supernova" | Kā dalībnieks | LTV |- | 2022; 2023 | "[[Mini pa trim]]" | Kā raidījuma vadītājs | rowspan="3"|TV3 |- | rowspan="5"|2022 | "[[Dejo ar zvaigzni]]" | Kā īpašais viesis |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis, kopā ar [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]] | LSM (LTV) |- | "[[Jaungada koncerts "Nākamā pietura - 2023"]]" | Kā raidījuma vadītājs | TV3 |- | "[[LTV vecgada svinības "Lai laime…"]]" | Kā viesis | LTV1 |- | rowspan="5"|2023 | "[[Balss maskā]]" | Kā Lutausis | TV3 |- | "Dod pieci. Desmitgades labdarības koncerts" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis | TV3 |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors Ziemassvētku koncerts]]" | Kā dalībnieks | TV3 |- | rowspan="4"|2024 | "[[Kas to būtu domājis?!]]" | Kā viesis | rowspan="3"|TV3 |- | "[[Viltvārdis]]" | Kā eksperts, kuram jāatrod viltvārdis |- | "[[Laika prognoze Jaunajam gadam]]" | Kā dalībnieks |- | "[[Tiekamies 2025!]]" | Kā DJ Guano | LTV1 |- | rowspan="1"|2025 | "[[Koru kari]]" | Kā žūrijas loceklis | rowspan="1"|TV3 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Intars Busulis}} * [http://www.intarsbusulis.com Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091127075751/http://www.intarsbusulis.com/ |date={{dat|2009|11|27||bez}} }}{{myspace|intarsbusuliscom}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = ''[[Pirates of the Sea]]''<br />ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Пробка]]'' | periods = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''[[Aisha]]''<br />ar dziesmu ''[[What For?]]''}} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Busulis, Intars}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] k2cnpzrdpbekkvsu7dik9ej2sjvw6t1 4538761 4538756 2026-10-22T19:17:17Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56572-27|~2026-56572-27]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Hckeins 4488966 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Intars Busulis | Attēls = Intars Busulis 2017-03-16.jpg | Att_izm = 250px | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1978|5|2}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | Žanrs = [[džezs]], pops, roks | Nodarbošanās = mūziķis<br />dziedātājs<br />trombonists | Instrumenti = balss, trombons, klavieres | Gadi = [[2003. gads|2003]]—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[deBusul MUSIC]]'' | Darbojies_arī = {{ubl|"[[Intars Busulis un Abonementa orķestris]]"|[[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]]|"[[Caffe]]"|''[[Bujāns]]'' (ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]])}} | Mlapa = {{URL|http://www.intarsbusulis.com/}} | Dzimums = V }} '''Intars Busulis''' (dzimis {{dat|1978|5|2}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis, dziedātājs un [[Trombons|trombonists]]. Šobrīd grupas ''Intars Busulis & Abonementa orķestris'' solists. Pirmo plašāku atpazīstamību guvis muzicējot grupā ''[[Caffe]]'', kā arī bijis daudzu konkursu laureāts (tostarp [[2005. gada Jaunais Vilnis|2005. gada „Jaunā viļņa”]] uzvarētājs, [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmas]] uzvarētājs un starptautiskā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] dalībnieks), kā arī piedalījies Krievijas televīzijas dziedāšanas konkursā ''[[Golos]]'', kas veidots pēc ''[[The Voice]]'' koncepta. Bijis raidījumu vadītājs ''[[Radio SWH]]''. Ir biežs Latvijas un līdz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā]] arī Baltkrievijas un Krievijas šovu, raidījumu un koncertu viesis, dalībnieks un vadītājs. Intars Busulis ir precējies, ģimenē ir četri bērni. == Izglītība == Izglītību ieguva [[Pastende]]s pamatskolā. Muzikālo izglītību ieguva, pabeidzot Talsu bērnu mūzikas skolas trombona klasi un studējot [[Ventspils]] Mūzikas koledžā, kur spēlēja [[trombons|trombonu]] „Ventspils bigbendā” Ziedoņa Zaikovska vadībā. Bērnībā dejoja tautas dejas. == Muzikālā karjera == [[Attēls:IntarsBusulis.jpg|thumb|Intars Busulis 2008. gadā]] Muzikālo karjeru sācis, kopā ar māsu izpildot dziesmu „Ūsainā puķe”. Vēl bērnībā spēlējis bērnu ansamblī „Talsu Sprīdīši”. Dziedātāja karjeru uzsāka [[Raimonds Tiguls|Raimonda Tigula]] projektā ''[[Caffe]]'', ar grupu piedalījās [[Eirodziesma 2002|Eirodziesmā 2002]]. ''Caffe'' pastāvēja četrus gadus. Paralēli spēlējis arī [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] štāba pūtēju orķestrī un džeza grupā „Wet point” kopā ar Vilni Kundrātu. 2005. gada pavasarī piedalījās dāņu basģitārista Ērika Mosuholma projektā E.Y.J.O. (''European Youth Jazz Orchestra''). Intars Busulis pārstāvēja Latviju [[2005. gada Jaunais Vilnis|2005. gada starptautiskajā konkursā „Jaunais vilnis”]]. Tika izpildītas trīs dziesmas — "Kiss", "Ты Ветер", "Исчезли солнечные дни", un izcīnīta uzvara. Sadarbībā ar komponistu [[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]] ierakstījis vairākus soloalbumus latviešu valodā, piedalījies arī K. Lāča mūzikla „Oņegins” izrādēs [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un albuma „[[Lāču tēta dziesmas]]” ierakstā. 2008. gada „[[Muzikālā banka|Muzikālajā bankā]]”, kas notika 2009. gada janvārī [[Ventspils|Ventspilī]], Intars Busulis uzvarēja ar dziesmu „[[Brīvdiena (dziesma)|Brīvdiena]]”. 2008. gada [[LNT]] mūzikas šova „Cīņas klubs” finālā 2009. gada februārī Intars Busulis uzvarēja ar dziesmu „Davai, davai”. Saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu „[[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofons]]” [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais koncertieraksts video|nominācijā „Koncertieraksts”]] par Intara Busuļa, Abonementa orķestra un [[Liepājas simfoniskais orķestris|Liepājas simfoniskā orķestra]] koncerta DVD izdevumu (2016). Divus mēnešus pēc mūziķa Intara Busuļa pēdējā albuma „[[Nākamā pietura]]” izdošanas tā pārdošanas rezultāti, neskaitot lejupielādes internetā, sasnieguši Zelta diska statusu. Albums „Nākamā pietura” pārdots vairāk nekā 5000 eksemplāros. Zelta disku saņēmis arī albuma producents un komponists Kārlis Lācis, kā arī albuma izdevējs ''[[deBusul MUSIC]]''.<ref>[https://www.draugiem.lv/blogs/post/14987614?utm_source=say] Oficiāla mūzikas albuma izdevēja informācija</ref> Savukārt aptaujā — „Muzikālā banka 2017”, pēc klausītāju, mūzikas ekspertu un mūziķu balsojuma, albuma dziesma „Nākamā pietura — depo” tika atzīta par vērtīgāko 2017. gada dziesmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/2017.-gada-vertigaka-dziesma-nakama-pietura-depo-intars-busulis.a98538/|title=2017. gada vērtīgākā dziesma "Nākamā pietura Depo" - Intars Busulis|website=lr2.lsm.lv|access-date=2018-01-25|archive-date=2018-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180126200418/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/2017.-gada-vertigaka-dziesma-nakama-pietura-depo-intars-busulis.a98538/}}</ref> Mūzikas ierakstu gada balvā „Zelta mikrofons” 2018 albums „Nākamā pietura” guva uzvaru nominācijās „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais pop albums|Pop mūzikas albums]]” un „Gada albums”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi/102|title=Zelta mikrofons 2018 balvu saņēmēji|last=|first=|website=www.zeltamikrofons.lv|access-date=2018-03-01|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180302164548/http://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi/102|archivedate=2018-03-02}}</ref> 2020. gadā uzvarēja "Muzikālajā bankā" ar dziesmu "Dejo vientulību". === Piedalīšanās projektos === ==== Džeza festivāli ==== * [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Kaunas Jazz''. * [[Igaunija|Igaunijā]] — ''Nomme Jazz, Jazz Kaar''. * [[Francija|Francijā]] — ''MIDEM''. * [[Somija|Somijā]] — ''[[Pori Jazz]]''. * [[Latvija|Latvijā]] — ''Sony Jazz Stage'', ''Rīgas Ritmi'' * [[Kanāda|Kanādā]] — ''Ottawa Jazz''. ==== Mūzikli ==== * ''Autoplanēta'' (2005) * ''Parīzes Dievmātes Katedrāle'' (2007) * ''Mesa'' (2007) * ''Oņegins'' (2013) * ''Wonderful town'' (2013) ==== Koncertuzvedumi ==== * ''Viva la bomba'' * ''Cabaret'' (2004) * ''Kino Cabaret'' (2005) * ''Cabaret Allez'' (2006) * ''Cabaret plin, plin ...'' (2007) == Eirvīzijas nacionālā atlase == * [[Eirodziesma 2002|2002. gada Eirodziesmā]] Intars Busulis startēja kopā ar grupu ''Caffe'' izpildot dziesmu „Amberland”. Ieguva 766 balsis, tādējādi paliekot 12. vietā. * [[Eirodziesma 2003|2003. gada Eirodziesmā]] Intars Busulis startēja kopā ar grupu ''Caffe'' izpildot dziesmu „I Am Yours”. Ieguva 1628 balsis, tādējādi paliekot 12. vietā. * 2007. gadā Intars Busulis ar dziesmu „Gonki” ({{val|ru|Гонки}}) piedalījās [[Eirodziesma 2007|2007. gada Eirodziesmā]] un, pārvarot otro pusfinālu, iekļuva finālā. Galīgajā balsojumā ar 16 676 skatītāju balsīm dziesma ierindojās 2. vietā. 2009. gada 28. februārī Intars Busulis ar dziesmu „[[Probka|Sastrēgums]]” uzvarēja [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4682|title=Eirodziesmas-2009 finālā uzvar Intars Busulis|date={{dat|2009|03|01|SK}}|publisher=''eirovizija.lv''|accessdate={{dat|2009|03|01}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090303231306/http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4682|archivedate={{dat|2009|03|03||bez}}}}</ref> un ar tās versiju [[krievu valoda|krievu valodā]] „[[Probka]]” ({{val|ru|Пробка}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/13406|title=Latvia: Sastregums to be performed in Russian|last=Floras|first=Stella|date={{dat|2009|03|01|SK}}|publisher=''ESCToday''|accessdate={{dat|2009|03|01}}|archive-date={{dat|2009|03|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090302063344/http://www.esctoday.com/news/read/13406}}</ref> pārstāvēja Latviju [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kas notika [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]. Otrajā pusfinālā ar 7 iegūtajiem punktiem ierindojās 19. vietā, tādējādi nekvalificējoties finālam.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/archive/intars-busulis-eirovizija-piedzivojis-izgasanos.d?id=24552457 Intars Busulis "Eirovīzijā" piedzīvojis izgāšanos] delfi.lv; 2009. gada 15. maijs</ref><ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/archive/2009-gada-izgasanas-intars-busulis-eirovizija.d?id=29026739 2009. gada izgāšanās: Intars Busulis "Eirovīzijā"] delfi.lv 2010. gada 3. janvāris</ref> * Konkursā [[Supernova 2022]] Intars Busulis startēja kopā ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]] duetā ''BUJĀNS'', izpildot dziesmu „HE SHE”, ierindojoties 3. vietā. == Diskogrāfija == === Albumi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" style="width:7em;"| Nosaukums ! scope="col" style="width:16em;"| Informācija |- ! scope="row" | ''Shades of Kiss'' | * Izdots: 2005. gada 6. decembrī * Izdevējs: denissjazz.com * Formāts: [[kompaktdisks|CD]] |- ! scope="row" | ''[[KИNO]]'' | * Izdots: 2008. gada 18. maijā * Izdevējs: ''[[Platforma Records]]'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Дай бог'' | * Izdots: 2010. gada 5. maijā * Izdevējs: MMC * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[AKTs]]'' | * Izdots: 2010. gada 20. maijā * Izdevējs: ''[[deBusul MUSIC]]'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[CitāC]]'' | * Izdots: 2013. gada 14. maijā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Гравитация'' | * Izdots: 2015. gada novembrī * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[Nākamā pietura]]'' | * Izdots: 2017. gada 1. martā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Следующая остановка'' | * Izdots: 2018. gada 6. martā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[Spēlē savā burvju flautā]]'' | * Izdots: 2023. gada 25. oktobrī * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |} === Radio singli === {| class="wikitable" style="margin:normal" !rowspan="2"| Gads !rowspan="2"| Singls !rowspan="2"| Albums !colspan="2"| Topa pozīcija |- !<small>''[[Latvian Airplay Top 50]]''</small> !<small>[[Muzikālā banka]] (fināls)</small> |- |rowspan="2"| [[2005. gads|2005]] | ''Gaidīšanas serenāde'' |ārpus albumiem |align="center"| 16 |align="center"| 4<ref>«Borowa MC» triumfē arī «Muzikālajā bankā». Apollo, 2006, 21. janvāris. http://apollo.tvnet.lv/zinas/borowa-mc-triumfe-ari-muzikalaja-banka/324609{{Novecojusi saite}}</ref> |- | ''Nāc man līdz'' |ārpus albumiem |align="center"| 17 |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2007. gads|2007]] | ''Ar zvaigžņu gaismu'' |ārpus albumiem |align="center"| 11 |align="center"| 5<ref>Māksla → Aptaujā ''SEB Muzikālā banka 2007'' triumfē grupa "Cacao". Frut.lv, 2008. gada 28. janvāris. http://news.frut.lv/lv/art/42704 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625011434/http://news.frut.lv/lv/art/42704 |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}</ref> |- | ''Gonki'' |rowspan="4"| '''KINO''' |align="center"| 16 |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2008. gads|2008]] | ''Davai'' |align="center"| '''1''' |align="center"| — |- | ''Ceļš'' |align="center"| 2 |align="center"| — |- | ''Brīvdiena'' |align="center"| 2 |align="center"| '''1''' |- | ''Skuchaesh' naprasno'' |ārpus albumiem |align="center"| 11 |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2009. gads|2009]] | ''Probka'' (''Sastrēgums'') |ārpus albumiem |align="center"| 3 |align="center"| — |- | ''Zīmēšana'' | '''KINO''' |align="center"| '''1''' |align="center"| 5 |- | ''Paliksim kopā'' (ar Vinetu Elksni) |ārpus albumiem |align="center"| 28 |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2010. gads|2010]] | ''Valoda'' |rowspan="4"| '''AKTs''' |align="center"| 14 |align="center"| — |- | ''Spēka dziesma'' |align="center"| — |align="center"| — |- | ''Kabeļdejotājs'' |align="center"| 30 |align="center"| — |- | ''Nepiedod'' |align="center"| — |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2012. gads|2012]] | ''Bēbīšu maršs'' |rowspan="3"| '''CitāC''' |align="center"| 5 |align="center"| 5 |- | ''Viss ir iespējams'' |align="center"| '''1''' |align="center"| 2 |- |align="center"| [[2013. gads|2013]] | ''Pārdaugavas bārs'' |align="center"| 29 |align="center"| — |- | [[2016. gads|2016]] | ''Miglas rīts'' |rowspan="3"| '''Nākamā pietura''' |rowspan="31"| ''Tops vairs nepastāv'' |align="center"| 2<ref>Uzzini aptaujas "Muzikālā banka 2016" vietu sadalījumu. Parmuziku.lv, 2017. gada 21. janvārī. http://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/uzzini-aptaujas-muzikala-banka-2016-vietu-sadalijumu-3975 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170127142549/http://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/uzzini-aptaujas-muzikala-banka-2016-vietu-sadalijumu-3975 |date={{dat|2017|01|27||bez}} }}</ref> |- |rowspan="4"| [[2017. gads|2017]] | ''Nākamā pietura — depo'' |align="center"| '''1''' |- | ''Debesis'' |align="center"| — |- | ''Mantra'' (ar [[Gacho|MESA]]) | — |align="center"| — |- | ''Tu esi labākais'' (ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2018. gads|2018]] | ''Viegli'' (ar Dināru Rudāni) |ārpus albumiem |align="center"| 4 |- | ''Es Tev Šodien Teikšu Jā''<br />(ar Reini Sējānu, pied. [[Markus Riva]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2019. gads|2019]] | ''Kamēr'' (ar "[[Triānas Parks]]") |ārpus albumiem |align="center"| 2 |- | ''Purva bridējs'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Velkam Tu Ze Klab''<br />(ar Reini Sējānu, Markusu Rivu un [[Marats Ogļezņevs|Maratu Ogļezņevu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="7"| [[2020. gads|2020]] | ''Dejo vientulību'' |ārpus albumiem |align="center"| '''1''' |- | ''Garlaicīgi ir'' (ar Leniju Busuli) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Mans ceļš'' (ar [[Ģirts Rozentāls|Ozolu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Pasaule pagaidīs'' (ar [[Marta Grigale|MARTA]]) | — |align="center"| — |- | ''Slieksnis'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Eņģelis ar distanci'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Masku faktors'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2021. gads|2021]] | ''Piedošana'' (ar "[[Prāta vētra]]" un [[Dons]]) |— |align="center"| 7 |- | ''Vai'' |ārpus albumiem |align="center"| 6 |- | ''HE SHE'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2022. gads|2022]] | ''HĪ ŠĪ TU UN ES'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Atpakaļ'' (ar [[Artifexlv]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''VISS, KO ES ŠODIEN VĒLOS'' (ar [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Radiators'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2023. gads|2023]] | ''Spēlē savā burvju flautā'' |'''Spēlē savā burvju flautā''' |align="center"| 11 |- | ''MĒS ESAM'' (ar Reini Sējānu, pied. ''Zvaigžņu koris'' <br /> (Dons, [[Mazais princis]], [[Aija Auškāpa]], [[Māris Mihelsons]],<br /> [[Jānis Jubalts]], [[Jānis Aišpurs]], [[ansis]], [[Jānis Krīvēns]],<br /> [[rolands če]], [[Aminata Savadogo|Aminata]], [[Kašers]], Marats Ogļezņevs, Markus Riva) un [[GG choir]] (diriģē [[Māris Sirmais]])) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2024. gads|2024]] | ''Es došos ārā'' |'''Spēlē savā burvju flautā''' |align="center"| 10 |- | ''[[Krastu Mačs (Rīga)|Krastu Mača]] Himna'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Flamingo'' (ar [[Bermudu Divstūris]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Mēs spīdam'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="1"| [[2025. gads|2025]] | ''Cik labi'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- |} == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Filma/seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 2012 | "[[Sapņu komanda 1935]]" | Muzikants Žano | |- | 2015 | "[[Romeo n' Džuljeta]]" | Bārmenis | |- | 2018 | ''[[Homo novus (filma)|Homo novus]]'' | Buda operetē | |- | 2021 | "[[Saki Jā!]]" | Intars Busulis | |- | 2023 | "[[Mans tētis - Intars Busulis]]" | Intars Busulis | |- | 2023 | "[[Tējas laiks]]" | Intars Busulis | [[TV3 Latvija|TV3]] seriāls |- | 2025 | "[[Templis (filma)|Templis]]" | Sporta zāles īpašnieks Ivars | [[Tet|TetTV+]] seriāls |- |} == TV == === Šovi / raidījumi / pārraides === {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Šovs ! Piezīmes ! Telekanāls |- | 2005 | "[[2005. gada Jaunais Vilnis|Jaunais Vilnis 2005]]" | Kā dalībnieks | [[Pirmais Baltijas kanāls]];<br />[[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]];<br />[[TV5 Latvija]] |- | 2008 | "Zvaigžņu lietus" | Kā žūrijas loceklis | rowspan="4"|LNT |- | 2009 | "[[Eņģeļi pār Latviju]]" | Kā viesis |- | 2010 | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis, kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] |- | 2011 | "[[Labestības diena]]" | Kā viesis |- | rowspan="2"|2012 | "[[Tikai ar ielūgumiem]]" | Kā sētnieks, izjokošanā | [[TV3 Latvija|TV3]] |- | "[[Zelta ķepa]]" | Kā žūrijas loceklis | LNT |- | rowspan="1"|2013 | "[[Garšīgi dzīvojam]]" | Kā viesis | TV3 |- |2014 | "Голос" (''Balss'') |Kā dalībnieks | rowspan="2"|Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="3"|2015 | "Точь —в —точь" (''Mats matā'') | Kā dalībnieks |- | "[[Izklausies redzēts]]" | Kā žūrijas loceklis | TV3 |- | "[[Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli]]" |Kā viesis | [[LMT Straume]] |- | 2016;2017 | "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" | Kā žūrijas loceklis | [[LTV1]] |- | rowspan="6"|2016 | "[[Patiesie meli]]" | Kā dalībnieks | [[TV24|Rīga TV24]] |- | "[[Mana dziesma]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|LTV1 |- | "[[Laimīgu jauno gadu!]]" | Kā dalībnieks |- | "Точь —в —точь" (''Mats matā'') | Kā viesis | rowspan="3"|Pirmais Baltijas kanāls |- | "МаксимМаксим" (''MaksimsMaksims'') | Kā viesis |- | "Сочи. Роза Хутор. Рождество 2016" (''Soči. Rosa Viensēta. Ziemassvētki 2016'') | Kā viesis |- | 2017; 2018; 2019; 2021; 2023 | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors Latvija]]" | Kā žūrijas loceklis | TV3 |- | 2017 | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2017]]" | Kā žūrijas loceklis | [[RTR Planeta]] |- | rowspan="12"|2018 | "[[Dziesmu duelis]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|TV3 |- | "[[Slavenību padomu aģentūra]]" | Kā dalībnieks |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli" |Kā viesis, kopā ar grupu [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]] | LMT Straume |- | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2018]]" | Kā žūrijas loceklis | ''[[Rossija-1]]'' |- | "[[Es mīlu tevi, Latvija!]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|TV3 |- | "[[Sīkie eksperti]]" | Kā slavenība, kas jāatpazīst sīkajiem ekspertiem. Kopā ar [[Gints Pabērzs|Gintu Pabērzu]] |- | "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Nacionālā Kino balva — Lielais Kristaps]] 2018 " | Kā viesis | rowspan="2"|LTV1 |- | "[[LV TOP 100]]" | Kā dalībnieks |- | "[[Dod pieci]]" | Kā viesis | [[LSM]] (LTV) |- | "Песня года" (''Gada dziesma'') | Kā viesis | ''Rossija-1'' |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli. Vecgada speciālizlaidums" | Kā viesis | LTV1 |- | "Новогодняя ночь на Первом" (''Jaunais gads pa Pirmo'') | Kā viesis | Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="11"|2019 | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli" |Kā viesis | LMT Straume;<br />LTV1 |- | "[[Mazā lielā zvaigzne]]" |Kā viesis, kopā ar meitu — Emīliju Busuli | TV3 |- | "Три аккорда" (''Trīs akordi'') |Kā dalībnieks | Pirmais Baltijas kanāls |- | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2019]]" |Kā žūrijas loceklis un viesis | ''Rossija-1'' |- | "[[Laima Vaikule|Laimas Vaikules]] koncerts" |Kā dalībnieks | LNT |- | "[[Ieklausies dvēseļu putenī]]" |Kā viesis | LTV1 |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis | TV3 |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[Latvijas Lepnums]]" | Kā balvas pasniedzējs nominācijā "Sargeņģelis" | TV3 |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli. Vecgada speciālizlaidums" | Kā viesis | LTV1 |- | "Новогодняя ночь на Первом" (''Jaunais gads pa Pirmo'') | Kā viesis | Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="12"|2020 | "[[Terapeite bez grāda]]" | Televīzijas seriāls, epizodiska loma | [[Shortcut]]/[[STV Pirmā!]] |- | "Es mīlu tevi, Latvija!" | Kā dalībnieks | TV3 |- | "Rezervēts" | Kā dalībnieks | [[360TV]] |- | "4. maija koncerts Z studijā" | Kā dalībnieks | LTV1 |- | "Svētku šovs "Bez Tabu svin 20"" | Kā viesis | rowspan="4"|TV3 |- | "Gandrīz ideālas vakariņas" | Kā dalībnieks |- | "TV3 īpašais Latvijas svētku koncerts" | Kā dalībnieks |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "Latvijas Lepnums" | Kā muzikālais viesis, kopā ar Abonementa orķestri un balvas pasniedzējs nominācijā "Glābējs" | rowspan="2"|TV3 |- | "Bez Tabu Vecgada speciālizlaidums. Horoskopi 2021" | Kā viesis |- | "Vecgada vakara šovs "Neiespējamā misija 2020"" | Kā viesis | LTV1 |- | rowspan="10"|2021 | "Песня года 2020" (''Gada dziesma 2020'') | Kā viesis | ''Rossija-1'' |- | "Raimondam Paulam — 85. Svinības onlainā" | Kā viesis un apsveicējs | rowspan="3"|TV3 |- | "Es mīlu tevi, Latvija!" | Kā dalībnieks |- | Koncerts "Svinot Latviju" | Kā dalībnieks |- | "[[Kultūrdobe]]" | Kā galvenais varonis | LTV1 |- | "[[Kāpēc viņi dara tā?]]" | Kā viesis | rowspan="2"|TV3 |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors. Vislabākie Ziemassvētki]]" | Kā dalībnieks | TV3 |- | "Uz deju uzlūdz Raimonds Pauls" | Kā viesis, kopā ar dēlu Leniju Busuli | LTV1 (LSM, [[REplay.lv]]) |- | 2022 | "Supernova" | Kā dalībnieks | LTV |- | 2022; 2023 | "[[Mini pa trim]]" | Kā raidījuma vadītājs | rowspan="3"|TV3 |- | rowspan="5"|2022 | "[[Dejo ar zvaigzni]]" | Kā īpašais viesis |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis, kopā ar [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]] | LSM (LTV) |- | "[[Jaungada koncerts "Nākamā pietura - 2023"]]" | Kā raidījuma vadītājs | TV3 |- | "[[LTV vecgada svinības "Lai laime…"]]" | Kā viesis | LTV1 |- | rowspan="5"|2023 | "[[Balss maskā]]" | Kā Lutausis | TV3 |- | "Dod pieci. Desmitgades labdarības koncerts" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis | TV3 |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors Ziemassvētku koncerts]]" | Kā dalībnieks | TV3 |- | rowspan="4"|2024 | "[[Kas to būtu domājis?!]]" | Kā viesis | rowspan="3"|TV3 |- | "[[Viltvārdis]]" | Kā eksperts, kuram jāatrod viltvārdis |- | "[[Laika prognoze Jaunajam gadam]]" | Kā dalībnieks |- | "[[Tiekamies 2025!]]" | Kā DJ Guano | LTV1 |- | rowspan="1"|2025 | "[[Koru kari]]" | Kā žūrijas loceklis | rowspan="1"|TV3 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Intars Busulis}} * [http://www.intarsbusulis.com Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091127075751/http://www.intarsbusulis.com/ |date={{dat|2009|11|27||bez}} }}{{myspace|intarsbusuliscom}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = ''[[Pirates of the Sea]]''<br />ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Пробка]]'' | periods = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''[[Aisha]]''<br />ar dziesmu ''[[What For?]]''}} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Busulis, Intars}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] b22q1vnr8769vvm7pyuk8o1cokbe0yx 0 83468 4538708 4538057 2026-10-22T15:18:34Z Egilus 27634 4538708 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ozolnieku novads | karte = Ozolnieku novada karte.png | karte2 = Ozolnieku novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Ozolnieku novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Ozolnieku novada ģerbonis | ģerboņa_platums = 70px | karoga_attēls = Ozolnieku novads flag.svg | karoga_nosaukums = Ozolnieku novada karogs | centrs = Ozolnieki | platība = 286.1 | iedzīvotāji = 10 695<ref>{{pmlp2020}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 10695 / 286.1 round 1}} | izveidots = 2003 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = [[Cenu pagasts]] <br /> [[Ozolnieku pagasts]] <br /> [[Salgales pagasts]] | pakalpojumu_centri = [[Āne]], [[Brankas]],<br />[[Garoza (Salgales pagasts)|Garoza]] | mājaslapa = www.ozolnieki.lv }} '''Ozolnieku novads''' bija [[pašvaldība]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas tika izveidota [[2003. gads|2003]]. gadā, apvienojoties [[Ozolnieku pagasts|Ozolnieku]] un [[Cenu pagasts|Cenu]] pagastiem, bet [[2009. gads|2009]]. gadā tam pievienojās arī [[Sidrabenes pagasts]] (no [[2011. gads|2011]]. gada — [[Salgales pagasts]]). Novada centrs atradās [[Ozolnieki|Ozolniekos]]. Pagātnē bija ievērojams [[ķieģeļrūpniecība Latvijā|Latvijas ķieģeļrūpniecības]], [[māls|mālu]] ieguves un lauku meliorācijas centrs. Ozolnieku novada vārds cēlies no Ozolmuižas nosaukuma, kas pēc Latvijas Republikas nodibināšanas veiktajā agrārajā reformā tika sadalīta 252 jaunsaimniecībās. 2021. gadā Ozolnieku novads tika pievienots [[Jelgavas novads|Jelgavas novadam]], Ozolnieki kļuva par centru Ozolnieku un Cenu pagastu apvienībai.<ref>[https://www.jelgavasnovads.lv/lv/strukturvieniba/cenu-un-ozolnieku-pagasta-apvienibas-parvalde jelgavasnovads.lv. Cenu un Ozolnieku pagasta apvienības pārvalde]</ref> Daļa iedzīvotāju palikusi ar to neapmierināta un turpina prasīt novada atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/sabiedriba/ozolnieku-iedzivotaji-treso-reizi-sak-cinu-par-sava-novada-atjaunosanu/|title=Ozolnieku iedzīvotāji trešo reizi sāk cīņu par sava novada atjaunošanu|last=retv.lv|first=Laima Baumane|website=ReTV|access-date=2026-10-22|date=2026-10-22|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/domes-vadiba-respekte-bijusa-ozolnieku-novada-iedzivotaju-gribu-atdalities-no-jelgavas-novada/|title=Domes vadība "respektē" bijušā Ozolnieku novada iedzīvotāju gribu atdalīties no Jelgavas novada|website=tv3.lv|access-date=2026-10-22|date=2026-10-20|language=lv}}</ref> == Daba == Ozolnieku novada teritorija atrodas [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] ziemeļu daļā. Robežojas ar [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Iecavas novads|Iecavas]] un [[Bauskas novads|Bauskas novadiem]], kā arī ar [[Jelgava]]s pilsētu. Novada centrs Ozolnieki atrodas 6 km no Jelgavas un 36 km no [[Rīga]]s. Kopējā platība — 286,1 km².<ref>{{EncLP}}</ref> === Upes === Lielākās [[upe]]s, kas plūst caur novada teritoriju ir [[Lielupe]], [[Iecava (upe)|Iecava]] un [[Misa (upe)|Misa]], kā arī vairākas mazākas upītes, strauti un kanāli: [[Cena (upe)|Cena]], [[Garoze]], [[Mazais Ragvēzis]], [[Mizupīte]], [[Renģele]], [[Sidrabenīte]], [[Sodzeris]], [[Podzīte]], [[Velnagrāvis]] un [[Zaķstrauts]]. [[Lielupes palienes pļavu dabas liegums|Lielupes palienes pļavas]] ir [[dabas liegums]] un "NATURA 2000" teritorija. === Ezeri un ūdenskrātuves === Nozīmīgākās ūdenskrātuves veidojušās [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] izstrādātajos [[māli|māla]] karjeros: Džammu un Libertu dīķi pie Brankām, Kauguru bedres un Ozolnieku dīķis pie Ozolniekiem, Senču, Ānes un Jāņa dīķi pie Ānes, Sudrablīcis un Viesturu dīķis pie Teteles, kā arī Akmenscūciņu karjers netālu no Emburgas. === Purvi === Novadā ir vairāki nelieli [[purvs|purvi]], kas galvenokārt atrodas tā ziemeļu daļas purvainajos [[mežs|mežos]]: Briežu purvs, Būdukalna tīrelis, Čauku purvs, Danču purvs, Ķempu purvs, Lāču purvs (dabas liegums, "NATURA 2000" teritorija), Pēternieku purvs, Sērenu purvs un Vīlantu purvs. === Meži === Galvenokārt [[priedes|priežu]] un vietām arī jauktu koku meži aizņem lielāko daļu novada ziemeļu daļas (bijušajos Cenu un Ozolnieku pagastos), bet dienvidos (bijušajā Sidrabenes pagastā) mežu ir mazāk un lielāko daļu teritorijas veido [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] izmantojamās zemes. == Vēsture == Līdz 13. gadsimtam tagadējā Ozolnieku novada teritorija ietilpa [[zemgaļi|zemgaļu]] [[Upmale (zeme)|Upmales]] valstī. Vēlāk tā īsu laiku bija [[Zemgales bīskapija]]s (1226—1251) sastāvā, kas tika pārvaldīta no [[Babītes pilskalns|Babītes pils]]. Upmales zemes sadalīšanas līgumā 1254. gadā [[Livonijas ordenis]] piekrita, ka visas Lielupes labā krasta zemes nonāca [[Rīgas arhibīskapija]]s kontrolē. Pateicībā par Rīgas pilsoņu palīdzību [[zemgaļu sacelšanās (1259)|zemgaļu sacelšanās]] apspiešanā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]] {{dat|1272|09|21}} līgumā un arhibīskaps [[Johans I fon Lūne|Jānis I]] {{dat|1276|11|05}} līgumā atteicās no Lielupes upes labā krasta zemēm par labu Rīgas pilsētai, kas to iekļāva [[Rīgas patrimonālais apgabals|Rīgas lauku novada]] teritorijā.<ref>Indriķis Šterns. Latvijas vēsture: 1180-1290 Krustakari, Rīga, 2002, 459 lpp.</ref> Vēlākajās cīņās ar Rīgas pilsētu daļu no šīm zemēm ieguva Livonijas ordenis un novada teritorija tika pakļauta Livonijas ordeņa [[Jelgavas komturi|Jelgavas komturu]] pārvaldei. [[Attēls:Paulsgnādes muiža.jpg|thumb|250px|Paulsgnādes muiža, kas 1848.-1919. gadā bija fon der Rekes dzimtas īpašumā.]] Senākā rakstiskā atsauce uz tagadējā Ozolnieku novada teritoriju atrodama [[Atskaņu hronika]]s vārsmās par notikumiem [[Livonijas krusta kari|Livonijas Krusta karu]] laikā 1287. gadā, kad aptuveni 1400 vīru liels zemgaļu karaspēks sakāva Livonijas ordeņa karaspēku [[Garozas kauja|kaujā pie Garozas]]. Tuvcīņā krita vismaz 33 ordeņa bruņinieki, ordeņa mestrs [[Villekens fon Endorps]] un zemgaļu karavadonis. 16 bruņiniekus zemgaļi saņēma gūstā. [[Attēls:Vācu bumbvedēja VGO avārija (1916).jpg|thumb|250px|Vācu bumbvedēja VGO avārija pie Ozolmuižas (Paulsgnādes) Pirmā pasaules kara laikā (1916).]] Pēc 1560. gada tagadējās Ozolnieku novada zemes tika iekļautas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Jelgavas virspilskunga tiesā. Šajā laikā tika izveidota Ozolmuiža, kas bija [[Kurzemes hercogi|hercogu]] [[muiža]]. Tajā saimniekoja arī [[Jēkabs Ketlers|hercogs Jēkabs]], kurš šeit iekārtoja medību [[piekūns|piekūnu]] audzētavu. Jēkaba dēls [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|hercogs Frīdrihs Kazimirs]] audzētavu paplašināja. Pēc hercogistes likvidācijas ([[1795]]) muiža pārgāja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] imperatora īpašumā. Imperators [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] uzdāvināja Ozolmuižu [[Kurzemes guberņa]]s gubernatoram Kārlim Vilhelmam Drīzenam, muiža tādēļ tika nodēvēta par Paulsgnādi (''Paulsgnade'' — "Paula žēlastība"). Vēlāk muižas īpašnieki vairākkārt manījās un pēdējie no tiem pirms [[Latvijas vēsture#Neatkarīgā Latvija|Latvijas valsts izveidošanās]] bija Rekes dzimtas pārstāvji. 1846. gadā nodibināja Ozolmuižas (Paulsgnādes) pagasta skolu. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Lielupes un Iecavas upju baseinā izveidojās vairākas lielas [[Ķieģeļrūpniecība Latvijā|mālu raktuves un ķieģeļnīcas]], kas ar lielaivām piegādāja būvmateriālus Rīgas un Jelgavas jaunceltnēm. [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā no 1919. gada 15. līdz 21. novembrim Ozolnieku novada teritorijā notika galvenās [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|Jelgavas atbrīvošanas]] kaujas pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešiem]]. Šīm kaujām par godu [[1937]]. gadā [[Autoceļš P100|Dalbes-Ozolnieku-Jelgavas autoceļa]] malā pie bijušās Ozolnieku—Skuju pamatskolas 1937. gadā uzcelts piemineklis "Varonīgajiem tēvzemes dēliem 1919", bet Cenu kapos apglabāti 28 brīvības cīņās kritušie latviešu karavīri. Savukārt [[Autoceļš P93|Jelgavas-Iecavas ceļa]] malā 1935. gadā pie Vareļu mājām atklāja pieminekli kritušajiem Kara skolas kadetiem, kuru atjaunoja 1990. gadā. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Ozolnieku pagastā agrākās muižu zemes sadalīja jaunsaimniecībām. Kara laikā nopostīto muižu un lielu daļu to saimniecību ēku materiālus izmantoja jaunsaimniecību celšanā. [[1936|1936. gadā]] Ozolnieku pagastā bija 481 zemnieku un amatnieku saimniecība, no kurām 401 bija jaunsaimniecība. Lielākie [[rūpniecība]]s uzņēmumi bija ''Ziemeļa ķieģeļu fabrika'' [[Brankas|Brankās]], a/s ''Smits mālu raktuves'', ''Vītola ādu fabrika'' Upeniekos, ''Vējoņa kokzāģētava'' Maleniekos. Tolaik pagastā darbojās divas [[skola]]s — [[Ozolnieku vidusskola|Ozolnieku sešu klašu pamatskola]] un Skuju četru klašu pamatskola. Pagastā bija arī aktīva sabiedriskā un [[kultūra]]s dzīve — darbojās [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācijas]] nodaļa, [[koris]], [[dejošana|deju kolektīvs]], [[teātris]] un septiņas biedrības. [[1939]]. gadā pēc arhitekta A. Raistera projekta uzbūvēja jauno pagasta valdes namu. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas laikā]] represijas tika vērstas arī pret Ozolnieku pagasta iedzīvotājiem. {{dat|1949|03|25}} no Ozolnieku pagasta tika izsūtīti 18 cilvēki. Pēc 1949. gada deportācijas sākās zemnieku saimniecību likvidēšana un [[kolhozs|kolhozu]] veidošana. Daži kolhozi ieguva interesantus nosaukumus — ''Sirpis un āmurs'', ''Staļina ērglis'', ''Mičurina kolhozs''. Padomju varas gados pagastu skāra vairākas [[Administratīvi teritoriālais iedalījums|administratīvi teritoriālā iedalījuma]] izmaiņas — [[1945]]. gadā Ozolnieku pagastā izveidoja Ozolnieku, [[Cena (apdzīvota vieta)|Cenu]] un [[Dalbe]]s ciemus, 1949. gada beigās likvidēja Ozolnieku pagastu un ciemi nonāca Jelgavas rajona pakļautībā, bet [[1954]]. gadā Ozolnieku ciemu likvidēja, iekļaujot [[Valgunde]]s ciema sastāvā. Tajā pašā laikā Cenu ciema teritorija paplašinājās un tam pievienoja likvidētos [[Tetele]]s un [[Āne]]s ciemus. [[1979]]. gadā Ozolnieki tika atdalīti no Cenu ciema kā pilsētciemats. Kopš [[1950]]. gada Ozolnieki sāka veidoties un augt kā [[meliorācija|melioratoru]] ciemats. Meliorācijas uzņēmums ieguldīja lielu darbu un finanšu līdzekļus ciema [[infrastruktūra]]s attīstībā. Notika plaša [[ražošana]]s objektu un dzīvojamā fonda celtniecība, kā arī tika sakārtota vide. Šādu objektu vidū īpaši minama Ozolnieku ūdenskrātuves iekārtošana bijušajā mālu ieguves karjerā, kā arī apstādījumu veidošana melioratoru ciematā. [[1974]]. gadā pēc [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s atzinuma Ozolnieku apstādījumi novērtēti kā dendroloģiskais parks ar 48 ieviestām [[augi|augu]] [[Suga|sugām]]. Ozolnieku kultūras namā darbojās vairāki pašdarbības kolektīvi — teātris, vīru koris, sieviešu vokālais ansamblis un pūtēju [[orķestris]]. Atsevišķu ķieģeļnīcu vietā 1963. gadā izveidoja lielu būvkeramikas rūpnīcu “Spartaks” ar centru Ānē un cehiem Tetelē un Brankās. Pēc [[Latvijas vēsture#Neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atgūšanas]] tika izveidoti Ozolnieku un Cenu pagasts. [[2003. gads|2003]]. gadā pēc abu pagastu deputātu padomju lēmuma tika izveidots Ozolnieku novads, [[2009. gads|2009]]. gadā novadā iekļāvās arī Sidrabenes pagasts. 2011. gada jūlijā Sidrabenes pagastu pārdēvēja par [[Salgales pagasts|Salgales pagastu]].<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=233294 Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā]</ref> 2021. gadā Ozolnieku novadu pievienoja jaunajam [[Jelgavas novads|Jelgavas novadam]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {{pamatraksts|Ozolnieku novada ciemu uzskaitījums}} {{columns |col1= ;Ozolnieku pagasts * [[Aizupe (Ozolnieku pagasts)|Aizupe]] * [[Ozolnieki]] |col2= ;Cenu pagasts * [[Āne]] * [[Bērziņš (Cenu pagasts)|Bērziņš]] * [[Brankas]] * [[Cena (ciems)|Cena]] * [[Dalbe]] * [[Iecēni]] * [[Jaunpēternieki]] * [[Lazdiņas]] * [[Raubēni]] * [[Tetele]] |col3= ;Salgales pagasts * [[Auči]] * [[Dūres]] * [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburga]] * [[Gabaliņi]] * [[Garoza (Salgales pagasts)|Garoza]] * [[Garozas stacija]]<!-- ir tāda apdzīvota vieta --> * [[Katrīnsils]] * [[Plāņi]] * [[Purviņi (Salgales pagasts)|Purviņi]] * [[Renceles]] * [[Salgale]] }} == Iedzīvotāji == Ozolnieku novadā 2020. gada jūlijā dzīvoja 10 726 iedzīvotāji. === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ozolnieku novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2020. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201031024254/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (7762) |green|72.4}} {{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (1770) |red|16.5}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (355) |violet|3.3}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (217) |blue|2.0}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (155) |yellow|1.4}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (134) |black|1.2}} {{bar percent|Pārējie (333) |purple|3.1}} }} {{-}} == Pašvaldība == Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošināja novada iedzīvotāju ievēlēta dome 15 deputātu sastāvā, kopš 2020. gada domes priekšsēdētājs bija Andris Ozoliņš. Domes darbu organizēja pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus izveidoja četras pastāvīgās komitejas — Finanšu komiteju, Attīstības un tautsaimniecības komiteju, Sociālo jautājumu komiteju un Izglītības, kultūras un veselīga dzīves veida veicināšanas komiteju. Ozolnieku novada domes izpildorgāns bija pašvaldības administrācija, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. == Tautsaimniecība == Ozolnieku novadā bija reģistrēti 415 uzņēmumi (2009), kas galvenokārt nodarbojas ar [[tirdzniecība|tirdzniecību]], dažāda veida rūpniecisko ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī lauksaimniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ozolnieki.lv/?id=27 |title=www.ozolnieki.lv |access-date={{dat|2009|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2006|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20060107012540/http://www.ozolnieki.lv/?id=27 }}</ref> === Transports === Ozolnieku novadu ar apkārtējām teritorijām savieno [[autoceļš|autoceļi]] un [[dzelzceļš]]. Novada teritoriju šķērso [[Latvijas galvenie autoceļi|galvenais autoceļš]] [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]] ([[Rīga]]—[[Jelgava]]—[[Lietuva]]s robeža), kā arī [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[autoceļš P93|P93]] {{nobr|(Jelgava—[[Iecava]])}} un [[autoceļš P100|P100]] ([[Dalbe]]—[[Ozolnieki]]—Keramikas rūpnīca). Vēl Ozolnieku novadā [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|dzelzceļa līnijā Rīga—Jelgava]] atrodas [[dzelzceļa stacija]] [[Cena (stacija)|Cena]] un [[pieturas punkts|pieturas punkti]] [[Dalbe (stacija)|Dalbe]] un [[Ozolnieki (stacija)|Ozolnieki]], bet [[dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|līnijā Jelgava—Krustpils]] atrodas stacija [[Garoza (stacija)|Garoza]].<ref>{{LDZ pārskats}}</ref> == Izglītība == Novadā darbojās piecas pirmskolas izglītības iestādes (Ānē, Brankās, Emburgā, Ozolniekos un Garozā),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesanas-rezultats.zl.lv/%22B%C4%93rnud%C4%81rzi++b%C4%93rnu+pieskat%C4%AB%C5%A1ana%22/-/%22Jelgavas+rajons%22/?page=1 |title=Pirmskolas izglītības iestādes Jelgavas rajonā |access-date={{dat|2009|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211202215533/https://meklesanas-rezultats.zl.lv/%22B%C4%93rnud%C4%81rzi++b%C4%93rnu+pieskat%C4%AB%C5%A1ana%22/-/%22Jelgavas+rajons%22/?page=1 }}</ref> vidusskola (Ozolniekos), trīs pamatskolas (Emburgā, Garozā un Tetelē), divas mūzikas skolas (Emburgā un Ozolniekos), kā arī [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] un [[Psiholoģijas augstskola]]s Jelgavas filiāles (abas Ozolniekos). Ozolniekos atrodas arī ''Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs''. == Sports == [[Attēls:Ozo ledus halle.jpg|thumb|250px|Ozolnieku ledus halle]] Ozolniekos atrodas sporta nams, [[Hokejs|hokeja]] halle un [[Veikbords|veikborda]] trase. Novadā bija divas vīriešu [[Volejbols|volejbola]] komandas — ''VK Biolars/Ozolnieki'' (''Schenker volejbola līga'') un ''VK Ozolnieki'' (''Latvijas 1. līgā''), motoklubs ''Ozolnieku motoklubs'', virves vilcēju klubs ''Ozoli'', hokeja komanda ''[[HK Ozolnieki/Monarhs|Ozolnieki/Monarch]]'' ([[Latvijas hokeja līga]]). == Kultūra == Novadā darbojās Ozolnieku Tautas nams, Ānes kultūras nams un piecas [[bibliotēka]]s (Ānē, Brankās, Garozā, Jaunpēterniekos, un Ozolniekos) un divi kultūras nami (Ozolniekos un Ānē).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesanas-rezultats.zl.lv/?QNosaukums=&QProdukts=bibliot%C4%93kas&QAdrese=%22Jelgavas+rajons%22&Meklet.x=0&Meklet.y=0&page=2 |title=Bibliotēkas Jelgavas rajonā |access-date={{dat|2009|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211202221814/https://meklesanas-rezultats.zl.lv/?QNosaukums=&QProdukts=bibliot%C4%93kas&QAdrese=%22Jelgavas+rajons%22&Meklet.x=0&Meklet.y=0&page=2 }}</ref> == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Jānis Čakste]] (1859—1927), pirmais Latvijas Republikas prezidents; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940), rakstnieks; * [[Fricis Apšenieks]] (1894—1941), šahists, vairākkārtējs Latvijas čempions; * [[Jānis Vasarietis]] (1922—2024), skolotājs un puķkopis, liliju selekcionārs; * [[Agris Neija]] (1973), motosportists. == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ozolnieku novadā}} * [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā izbūvētās lauka fortifikācijas būves — skanstis: ** Silgraužu (arī Mazsilgraužu vai Franču) skansts — vislabāk saglabājusies skansts Latvijā.<ref name="Radovics 48lpp">Ainārs Radovics. ''Napoleona karaspēks Latvijā''. Apgāds ''Stāsti un Romāni'', 2008, 48. lpp.</ref> Atrodas Iecavas labajā krastā pie Misas ietekas, to izbūvēja [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā. Nocietinājumam ir četras stūru izbūves lielgabaliem (12x12 m), zemes valnis (10—13 m plats) un ūdens grāvis visapkārt. Skansts ir 200 m gara, 85—90 m plata un aizņem gandrīz 2 ha lielu teritoriju;<ref name="Radovics 48lpp" /> ** Blukas kroga (arī Bluķu) skansts — izbūvēta vienlaikus ar Silgraužu skansti. Atrodas Iecavas labajā krastā, stratēģiski nozīmīgā vietā pie bijušā Rīgas—Jelgavas lielceļa pārceltuves pār Iecavu un 1 km uz rietumiem no Cenas muižas. Skansts ir četrstūrveida, tās augstākā mala paceļas 8 m pār Iecavas upes līmeni un tā aizņem ap 100x80 m lielu laukumu;<ref>Ainārs Radovics. ''Napoleona karaspēks Latvijā''. Apgāds ''Stāsti un Romāni'', 2008, 51. lpp.</ref> ** Namiķu skansts — atrodas netālu no Garozas, Garozes un Iecavas satekā. * Dalbes luterāņu baznīca — celta [[1869]]. gadā. * Teteles (Tetelmindes) tornis — celts [[1885]]. gadā Tetelmindes muižas parkā Lielupes krastā par godu Krievijas caram [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandram III]]. * Mazsilgraužu (Zviedru) senkapi. * Auču muižas pils — Latvijas pirmā prezidenta [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] [[muzejs]]. * Stalgales luterāņu baznīca — celta 2001. gadā. * [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] mājas "Billītes". == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" heights="100px" perrow="4" caption="Ozolnieku novads fotogrāfijās"> Attēls:Auču pilsmuiža.JPG|<center><small>[[Auči|Auču]] muižas pils.</small></center> Attēls:Tetele.JPG|<center><small>[[Tetele|Tetelmindes]] tornis.</small></center> Attēls:Iecava pie Ozolniekiem.jpg|<center><small>[[Iecava (upe)|Iecava]] pie [[Ozolnieki]]em.</small></center> Attēls:Dzelzceļa stacija Cena2.jpg|<center><small>[[Dzelzceļa stacija]] [[Cena (stacija)|«Cena»]].</small></center> Attēls:Garozas dzelzceļa stacija.JPG|<center><small>Dzelzceļa stacija [[Garoza (stacija)|«Garoza»]].</small></center> Attēls:Dzirnavas.jpg|<center><small>[[Vējdzirnavas|Dzirnavu]] drupas netālu <br /> no [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburgas]].</small></center> Attēls:Piemineklis pie Skuju skolas.jpg|<center><small>Piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] kritušajiem latviešu karavīriem.</small></center> Attēls:Dalbes baznīca.jpg|<center><small>[[1869]]. gadā celtā <br /> [[Dalbe]]s [[luterisms|luterāņu]] [[baznīca (celtne)|baznīca]].</small></center> Attēls:Miera Pagoda.jpg|<center><small>Miera Pagoda netālu no Garozas ciema</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Jelgavas rajons}} [[Kategorija:Ozolnieku novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] r0ey2drlw2k3398rgjdwpfz94hll1bx 0 84273 4538871 4317017 2026-10-23T08:18:36Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538871 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Elbruss | Photo = Mount Elbrus May 2008.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Kaukāzs#Kabarda-Balkārija#Krievijas Eiropas daļa | paraksta_izvietojums = right | latd=43 | latm=20 | lats=45 | latNS=N | longd=42 | longm=26 | longs=55 | longEW=E | Augstums = 5642 | Atrašanās vieta = {{vieta|Krievija|Kabarda-Balkārija|Elbrusa rajons}} | Kāpums = | Relatīvais_augstums = 4741 | Topographic map = | Type = [[stratovulkāns]] | Kalnu grēda = [[Bokovoja grēda]], [[Lielais Kaukāzs]] | Age = | Last eruption = ~{{dat|50}} | First ascent = {{dat|1874}} | Easiest route = | Listing = }} '''Elbruss''' ({{val|ru|Эльбрус}}, {{val|krc|Минги тау}}) ir aprimis [[vulkāns]] un kalns [[Lielais Kaukāzs|Lielajā Kaukāzā]], [[Krievija]]s un [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza kalnu]] augstākā virsotne. Dažkārt to uzskata arī par [[Eiropa]]s augstāko virsotni, ja [[Eiropas un Āzijas robeža]] tiek vilkta pa Lielā Kaukāza galveno grēdu. Izvietojies nedaudz uz ziemeļiem no Lielā Kaukāza galvenās grēdas Sānu grēdā ([[Bokovoja grēwda|Bokovoja grēdā]]) [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] teritorijā.<ref>{{PZT|198}}</ref> Elbrusam ir divu virsotņu [[sedliene|sedlienveidīgs]] vulkāna konuss. Augstākā ir rietumu virsotne, kuras augstums ir 5642 metru vjl., austrumu virsotnes augstums ir 5621 m. Pēdējais zināmais vulkāna izvirdums bija aptuveni 50. mūsu ēras gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=214010 |title=Global Volcanism Program. Elbrus |access-date={{dat|2014|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2014|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140109002914/http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=214010 }}</ref> Elbrusa [[ledājs|ledāju]] kopplatība ir 134,5 km². Kalna zemākajā austrumu virsotnē 1829. gadā pirmais uzkāpa Krievijas zinātniskās ekspedīcijas [[karačaji|karačaju]] pavadonis [[Kilars Hačirovs]], bet augstākajā, rietumu, virsotnē — 1874. gadā angļu alpīnistu grupa [[Florenss Grovs|Florensa Grova]] (''Florence Crauford Grove'') vadībā. Elbrusa nosaukums, tāpat, kā [[Elburss]] Irānā, domājams, cēlies no [[Irāna|irāņu]] mitoloģijā ([[Avesta|Avestā]]) minētās Harā Berezaitī (''Harā Bərəzaitī'') kalnu grēdas, kas tulkojumā varētu nozīmēt “Augstais sargpostenis”. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Carte topographique Elbrouz.svg|thumbnail|left|Elbrusa apkārtnes topogrāfiskā karte (franču valodā)]] Elbruss atrodas [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza]] ziemeļrietumos uz [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] robežas, [[Krievijas Federācija]]s teritorijā, aptuveni 11 km no robežas ar [[Gruzija|Gruziju]]. 100 km attālumā uz rietumiem atrodas [[Melnā jūra]], bet 370 km uz austrumiem atrodas [[Kaspijas jūra]]. Elbruss ir [[Krievijas Federācija]]s augstākā virsotne. Tam ir divu virsotņu [[sedliene|sedlienveidīgs]] vulkāna konuss. Augstākā ir rietumu virsotne, kuras augstums ir 5642 metru vjl, un no 5621 m augstās austrumu virsotnes atdala 3 km gara un 5416 m vjl. augsta sedliene. Elbrusa [[relatīvais augstums]] ir 4741 m, kas to padara par desmito augstāko virsotni pasaulē pēc relatīvā augstuma. [[Topogrāfiskā izolācija]] ir 2473 km (līdz [[Everests|Everestam]]). Elbrusam tuvākās lielās pilsētas ir [[Kislovodska]] (65 km uz ziemeļaustrumiem) un [[Naļčika]] (80 km uz austrumiem). === Klimats === No jūlija līdz septembrim 50% dienu ir saulainas, tāpēc šis periods ir vislabākais, lai uzkāptu Elbrusā. Dominējošie ir [[rietumu vēji]], kas arī šajā periodā var izraisīt strauju [[gaisa temperatūra]]s krišanu. [[Vēja ātrums]] brāzmās mēdz sasniegt 100 km/h (27,8 m/s). Ziemā gaisa temperatūra virsotnē mēdz būt -50 °C. == Kultūra == Elbruss ir attēlots [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] karogā un ģerbonī. Elbruss ir saistīts ar dažādām leģendām, piemēram, [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] titāns [[Prometejs]] ar važām tika piekalts pie kalna, kas bija sods par to, ka [[Olimpa kalns|Olimpijā]] nozaga [[uguns|uguni]] un nonesa to cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stratovulkāni]] [[Kategorija:Kaukāza vulkāni]] [[Kategorija:Kaukāza kalni]] [[Kategorija:Krievijas kalni]] [[Kategorija:Kabarda-Balkārija]] [[Kategorija:Karačaja-Čerkesija]] [[Kategorija:Eiropas ekstrēmi]] 8rwk9bf7r3m7fo4mrforop87tp9cln0 0 85272 4538678 4249575 2026-10-22T14:38:01Z Meistars Joda 781 4538678 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2009|6|6|N}} |attēls = 2009 vēlēšanas Beverīnas novads.PNG |izmērs = 250px |pašvaldība = [[Beverīnas novads]] |dome = [[Beverīnas novada dome]] |deputāti = 13 |uzvarētāji = [[Kaugurieši (vēlēšanu saraksts)|Kaugurieši]] (5) |citas partijas = [[Tālava (vēlēšanu saraksts)|Tālava]] (3)<br />[[Jumis (vēlēšanu saraksts)|Jumis]] (2)<br />[[Brenguļi Beverīnai]] (2)<br />[[Pārgauja (vēlēšanu saraksts)|Pārgauja]] (1) |balsstiesīgie = 2 711 |vēlētāji = 1 510 (55,7% aktivitāte) |kandidāti = 71 |saraksti = 5 |pag_vēl = |nak_vēl = [[2013. gada Beverīnas novada domes vēlēšanas|2013]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2009. gads|2009]]. gada [[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Beverīnas novada domē tika ievēlēti 13 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 5 kandidātu saraksti, kas veidoti no 71 kandidāta. Beverīnas novads tika izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālajā reformā]], tāpēc šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz. Beverīnas novadā vēlēšanas notika 3 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva saraksts "[[Kaugurieši (vēlēšanu saraksts)|Kaugurieši]]" (37,54%), bet novada domē iekļuva arī pārējie 4 saraksti. Beverīnas novada domes vēlēšanās piedalījās 1510 vēlētāji jeb 55,7% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 1505, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 1474 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |-bgcolor="gold" | 1 |align=left| '''[[Kaugurieši (vēlēšanu saraksts)|Kaugurieši]]''' | 14 |align=left| [[Juris Cīrulis]] | '''565''' | '''37,54%''' | '''5''' |-bgcolor="silver" | 2 |align=left| [[Jumis (vēlēšanu saraksts)|Jumis]] | 16 |align=left| [[Mārtiņš Ābele]] | 292 | 19,40% | 2 |-bgcolor="silver" | 3 |align=left| [[Tālava (vēlēšanu saraksts)|Tālava]] | 12 |align=left| [[Cilda Purgale]] | 309 | 20,53% | 3 |-bgcolor="silver" | 4 |align=left| [[Brenguļi Beverīnai]] | 13 |align=left| [[Ivars Madarājs]] | 188 | 12,49% | 2 |-bgcolor="silver" | 5 |align=left| [[Pārgauja (vēlēšanu saraksts)|Pārgauja]] | 16 |align=left| [[Igors Pimenovs]] | 120 | 7,97% | 1 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Sergejs Melngāršs]] | rowspan=5 | [[Kaugurieši (vēlēšanu saraksts)|Kaugurieši]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2964701 "Kauguriešu" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054449/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2964701 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Iveta Rambola]] |- |align=center| 3 | [[Indulis Jansons]] |- |align=center| 4 | [[Juris Cīrulis]] |- |align=center| 5 | [[Ginta Pikšēna]] |- |align=center| 6 | [[Cilda Purgale]] | rowspan=3 | [[Tālava (vēlēšanu saraksts)|Tālava]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2964703 "Tālavas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054450/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2964703 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 7 | [[Sarmīte Kanašniece]] |- |align=center| 8 | [[Vineta Skudra]] |- |align=center| 9 | [[Austra Blīgzna-Vīķe]] | rowspan=2 | [[Jumis (vēlēšanu saraksts)|Jumis]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2964702 "Jumja" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315191525/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2964702 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 10 | [[Zeltīte Munce]] |- |align=center| 11 | [[Māris Zvirbulis]] | rowspan=2 | [[Brenguļi Beverīnai]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2964704 "Brenguļu Beverīnai" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054450/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2964704 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 12 | [[Uldis Podnieks]] |- |align=center| 13 | [[Linda Krūmiņa]] | [[Pārgauja (vēlēšanu saraksts)|Pārgauja]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2964705 "Pārgaujas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315191518/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2964705 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=964700 Kandidātu saraksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526052504/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=964700 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=29647&paz=1 Vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526025811/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=29647&paz=1 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090611020457/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district9647.html Balsotāju aktivitāte] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}} [[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Beveriznas novads]] e7jn5z8nhzxusqsqfuyl9j7800zjum2 0 85274 4538680 4249576 2026-10-22T14:38:48Z Meistars Joda 781 4538680 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2009|6|6|N}} |attēls = 2009 vēlēšanas Burtnieku novads.PNG |izmērs = 250px |pašvaldība = [[Burtnieku novads]] |dome = [[Burtnieku novada dome]] |deputāti = 15 |uzvarētāji = [[Tautas partija]] (6) |citas partijas = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (3)<br />[[Jaunais laiks]] (2)<br />[[LPP/LC]] (2)<br />[[LSDSP]] / [[TB/LNNK]] (1)<br />[[Sabiedrība citai politikai]] (1) |balsstiesīgie = 6 431 |vēlētāji = 3 215 (49,99% aktivitāte) |kandidāti = 100 |saraksti = 6 |pag_vēl = |nak_vēl = [[2013. gada Burtnieku novada domes vēlēšanas|2013]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2009. gads|2009]]. gada [[Burtnieku novads|Burtnieku novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Burtnieku novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 6 kandidātu saraksti, kas veidoti no 100 kandidātiem. Burtnieku novadā vēlēšanas notika 6 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Tautas partija]] (35,84%), bet novada domē iekļuva arī pārējie 5 saraksti. Burtnieku novada domes vēlēšanās piedalījās 3 215 vēlētāji jeb 49,99% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 3 209, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 3 151 vēlētājs. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |-bgcolor="silver" | 1 |align=left| [[LPP/LC]] | 18 |align=left| [[Kārlis Greiškalns]] | 403 | 12,56% | 2 |-bgcolor="gold" | 2 |align=left| '''[[Tautas partija]]''' | 18 |align=left| [[Jānis Leitis]] | '''1150''' | '''35,84%''' | '''6''' |-bgcolor="silver" | 3 |align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | 18 |align=left| [[Jānis Ķilpis]] | 702 | 21,88% | 3 |-bgcolor="silver" | 4 |align=left| [[Sabiedrība citai politikai]] | 15 |align=left| [[Edvīns Straume]] | 197 | 6,14% | 1 |-bgcolor="silver" | 5 |align=left| [[LSDSP]] / [[TB/LNNK]] | 16 |align=left| [[Jānis Jurašs]] | 204 | 6,36% | 1 |-bgcolor="silver" | 6 |align=left| [[Jaunais laiks]] | 15 |align=left| [[Raimonds Indrāns]] | 495 | 15,43% | 2 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Jānis Leitis]] | rowspan=6 | [[Tautas partija]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967102 "Tautas partijas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054423/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967102 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Kārlis Sedvalds]] |- |align=center| 3 | [[Līga Stebere]] |- |align=center| 4 | [[Inese Gaumane]] |- |align=center| 5 | [[Aivars Zūlis]] |- |align=center| 6 | [[Jānis Matisons]] |- |align=center| 7 | [[Māris Rika]] | rowspan=3 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967103 "Zaļo un Zemnieku savienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054424/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967103 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 8 | [[Jānis Ķilpis]] |- |align=center| 9 | [[Igors Korņējevs]] |- |align=center| 10 | [[Zenta Skrastiņa]] | rowspan=2 | [[Jaunais laiks]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967106 "Jaunā laika" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054422/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967106 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 11 | [[Raimonds Indrāns]] |- |align=center| 12 | [[Kārlis Greiškalns]] | rowspan=2 | [[LPP/LC]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967101 "LPP/LC" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054423/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967101 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 13 | [[Valērijs Pudenko]] |- |align=center| 14 | [[Jānis Jurašs]] | [[LSDSP]] / [[TB/LNNK]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967105 "LSDSP" / "TB/LNNK" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054423/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967105 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 15 | [[Edvīns Straume]] | [[Sabiedrība citai politikai]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967104 "Sabiedrības citai politikai" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054423/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967104 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=967101 Kandidātu saraksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316083933/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=967101 |date={{dat|2016|03|16||bez}} }} * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=29671&paz=1 Vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526025808/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=29671&paz=1 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090611015708/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district9671.html Balsotāju aktivitāte] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}} [[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Burtnieku novads]] ecdh0rvqr6z9737pliqr0lsdbhg9llo 0 85277 4538682 4249577 2026-10-22T14:40:01Z Meistars Joda 781 4538682 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2009|6|6|N}} |attēls = 2009 vēlēšanas Carnikavas novads.PNG |izmērs = 250px |pašvaldība = [[Carnikavas novads]] |dome = [[Carnikavas novada dome]] |deputāti = 15 |uzvarētāji = [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] (7) |citas partijas = [[Demokrāti.lv]] (5)<br />[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] / [[Jaunais laiks|JL]] / [[Visu Latvijai!|VL]] (3) |balsstiesīgie = 4 296 |vēlētāji = 2 537 (59,05% aktivitāte) |kandidāti = 58 |saraksti = 4 |pag_vēl = |nak_vēl = [[2013. gada Carnikavas novada domes vēlēšanas|2013]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2009. gads|2009]]. gada [[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Carnikavas novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 4 kandidātu saraksti, kas veidoti no 58 kandidātiem. Carnikavas novadā vēlēšanas notika 1 iecirknī. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] (46,01%), bet kopā novada domē iekļuva 3 no 4 sarakstiem. Carnikavas novada domes vēlēšanās piedalījās 2 537 vēlētāji jeb 59,05% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 2 519, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 2 469 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |-bgcolor="gold" | 1 |align=left| '''[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]''' | 18 |align=left| [[Elfa Sloceniece]] | '''1159''' | '''46,01%''' | '''7''' |-bgcolor="silver" | 2 |align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] / [[Jaunais laiks|JL]] / [[Visu Latvijai!|VL]] | 18 |align=left| [[Daiga Jurēvica]] | 524 | 20,80% | 3 |- | 3 |align=left| [[Tautas partija]] | 4 |align=left| [[Aija Rutka]] | 52 | 2,06% | |-bgcolor="silver" | 4 |align=left| [[Demokrāti.lv]] | 18 |align=left| [[Māris Sika]] | 734 | 29,14% | 5 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Elfa Sloceniece]] | rowspan=7 | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2805201 "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054415/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2805201 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Genovefa Kozlovska]] |- |align=center| 3 | [[Elita Terentjeva]] |- |align=center| 4 | [[Ilga Balode]] |- |align=center| 5 | [[Daiga Landsmane]] |- |align=center| 6 | [[Diāna Čūriška]] |- |align=center| 7 | [[Rolands Laveiķis]] |- |align=center| 8 | [[Arta Deniņa]] | rowspan=5 | [[Demokrāti.lv]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2805204 "Demokrātu.lv" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054415/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2805204 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Māris Sika]] |- |align=center| 10 | [[Ilze Tjarve]] |- |align=center| 11 | [[Tamāra Kosmačeva]] |- |align=center| 12 | [[Imants Krastiņš]] |- |align=center| 13 | [[Daiga Jurēvica]] | rowspan=3 | [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] / [[Jaunais laiks|JL]] / [[Visu Latvijai!|VL]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967103 "Zaļo un Zemnieku savienības" / "Jaunā laika" / "Visu Latvijai!" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054424/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2967103 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}</ref> |- |align=center| 14 | [[Andris Zakrevskis]] |- |align=center| 15 | [[Pjotrs Špakovs]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=805200 Kandidātu saraksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316084535/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=805200 |date={{dat|2016|03|16||bez}} }} * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=28052&paz=1 Vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526025808/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=28052&paz=1 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090611015626/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district8052.html Balsotāju aktivitāte] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}} [[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Carnikavas novads]] hr0vfygsqrb5wd14muhmpcfl2cw7xgc 14 85494 4538833 4453632 2026-10-23T07:33:27Z ~2026-56362-80 152260 4538833 wikitext text/x-wiki '''Piezīme:''' Kategorijā ir apkopotas kustības, organizācijas, militāri formējumi un cilvēki, kas veikuši bruņotu vai nevardarbīgu pretošanos Latvijas Republikas [[Latvijas okupācija (1940)|okupantiem]] - '''PSRS''' (1940-1941, 1944-1991) un nacistiskajai '''Vācijai''' (1941-1945). Kategorijā '''nav iekļautas''' kustības, organizācijas, militāri formējumi un cilvēki, kuras var uzskatīt par vienas vai otras okupācijas varas atbalstītājiem. [[Kategorija:Pretošanās kustības]] [[Kategorija:Pretošanās kustības Otrajā pasaules karā]] [[Kategorija:20. gadsimts Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas PSR]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] [[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]] t8084lpvxtshqtbns4x9u95oda98rbr 0 91301 4538765 4197380 2026-10-22T21:01:41Z Treisijs 347 4538765 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Tādžmahals | native_name = {{val|hi|ताज महल}}<br>{{val|fa|تاج محل}} | image = Taj Mahal in March 2004.jpg | image_size = 280px | caption = Tādžmahals skatā no dienvidiem | building_type = [[mauzolejs|mauzoleju komplekss]] | architectural_style = [[mogulu arhitektūra]], [[indoislāma arhitektūra]] | structural_system = ķieģeļu mūris kaļķu javā ar [[marmors|marmora]] un sarkanā [[smilšakmens]] apdari | location_town = [[Āgra]] | location_country = {{IND}} | pushpin_map = Indija#Utarpradēša | map_caption = Tādžmahala atrašanās vieta | map_label = Tādžmahals | latd = 27 | latm = 10 | lats = 27 | latNS = N | longd = 78 | longm = 2 | longs = 32 | longEW = E | start_date = {{dat|1632|||SK|bez}} | completion_date = 1648 <small>(mauzolejs)</small><br>1653 <small>(viss komplekss)</small> | client = [[Šahs Džahāns]] | architect = [[Ustadu Ahmadu Lahaurī]] <small>(parasti uzskatīts par galveno arhitektu; projektēšanā piedalījās arhitektu un amatnieku kolektīvs)</small> | governing_body = ''[[Archaeological Survey of India]]'' | other_dimensions = kompleksa platība — apmēram 17 ha | designations = [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma objekts]] <small>(1983; kritērijs i; Nr. 252)</small> | website = {{URL|https://www.tajmahal.gov.in/}} }} '''Tādžmahals''' ({{val|hi|ताज महल}}, ''tāj mahal'', {{izrunā|t̪ɑːd͡ʒ mə.ɦəl}}; {{val|fa|تاج محل}}, {{izrunā|taːd͡ʒ ma.ˈhal}}) ir 17. gadsimtā celts [[mauzolejs|mauzoleja]], dārzu un citu ēku komplekss [[Āgra|Āgrā]], [[Utarpradēša|Utarpradēšā]], [[Indija|Indijā]], [[Jamuna]]s upes krastā.<ref name="unesco-taj-mahal">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/252/ |title=Taj Mahal |work=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> To lika celt [[Mogulu impērija]]s valdnieks [[Šahs Džahāns]] savas sievas [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] piemiņai pēc viņas nāves 1631. gadā.<ref name="worldhistory-taj-mahal">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldhistory.org/Taj_Mahal/ |title=Taj Mahal: Symbol of Love, Power, & Mughal Architecture |author=Mark Cartwright |work=World History Encyclopedia |date=2026-09-30 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Kompleksa galvenais balta [[marmors|marmora]] mauzolejs tika iecerēts kā Mumtāzas Mahalas apbedījuma vieta. Pēc Šaha Džahāna nāves 1666. gadā tajā līdzās viņai tika apbedīts arī pats valdnieks.<ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Tādžmahals ir viens no ievērojamākajiem [[Mogulu arhitektūra]]s pieminekļiem.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Kompleksā apvienoti [[Islāma arhitektūra|islāma]], [[Persijas arhitektūra|persiešu]] un [[Indijas arhitektūra]]s tradīciju elementi, un tajā ietilpst galvenais mauzolejs, [[mošeja]], [[viesu nams]], monumentāli vārti un ģeometriski plānoti [[dārzs|dārzi]].<ref name="worldhistory-taj-mahal"/><ref name="unesco-taj-mahal"/> Kopš 1983. gada Tādžmahals ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].<ref name="unesco-taj-mahal"/> == Šahs Džahāns un Mumtāza Mahala == {{pamatraksts|Šahs Džahāns}} [[Attēls:Portrait of Mumtaz Mahal on Ivory (cropped).jpg|thumbnail|left|upright=0.8|[[Mumtāza Mahala]] (1593–1631), Mogulu imperatora [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] sieva, 17. gadsimta portreta miniatūrā uz ziloņkaula. Darbs glabājas Lahoras muzejā]] [[Šahs Džahāns]] (1592—1666) bija piektais [[Mogulu impērija]]s valdnieks, kurš valdīja no 1628. līdz 1658. gadam.<ref name="tajmahal-shah-jahan">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/maker-of-the-taj-mahal.aspx |title=Emperor Shah Jahan |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Pirms kāpšanas tronī viņš bija pazīstams kā princis Hurrams.<ref name="tajmahal-shah-jahan"/> Viņa valdīšanas laikā Mogulu galmā īpaši uzplauka [[arhitektūra]] un citas [[māksla]]s, un viens no nozīmīgākajiem šā perioda celtniecības projektiem kļuva Tādžmahals.<ref name="tajmahal-shah-jahan"/><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Šahs Džahāns to lika celt savas sievas [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] piemiņai.<ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Mumtāza Mahala, dzimusi Ardžumanda Bānu Beguma, nāca no ietekmīgas [[persieši|persiešu]] izcelsmes Mogulu galma augstmaņu ģimenes.<ref name="calabria-mumtaz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sbu.edu/docs/default-source/academics-documents/academics-arts-sciences-school/modern-languages/center-for-arab-and-islamic-studies/nur-fall-2017.pdf?sfvrsn=100e3087_0 |title=Profiles of Muslim Women: Mumtaz Mahal (1593–1631) |author=Michael D. Calabria |work=Nūr: The Newsletter of the Center for Arab and Islamic Studies |publisher=St. Bonaventure University |date=2017 |pages=5–8 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Viņas tēvs bija [[Asafs Hāns]], augsta ranga galminieks un imperatora [[Džahāngīrs|Džahāngīra]] sievas [[Nūra Džahāna|Nūras Džahānas]] brālis.<ref name="calabria-mumtaz"/> Ardžumanda Bānu 1607. gadā tika saderināta ar princi Hurramu un 1612. gadā apprecējās ar viņu.<ref name="tajmahal-mumtaz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/the-cause-of-the-taj.aspx |title=Mumtaz Mahal |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Pēc laulībām viņa saņēma titulu Mumtāza Mahala.<ref name="tajmahal-mumtaz"/> Mumtāza Mahala ieņēma ievērojamu vietu Šaha Džahāna galmā un bija viņa īpaši ieredzētā sieva un uzticama pavadone.<ref name="tajmahal-mumtaz"/> Viņa bieži pavadīja Šahu Džahānu ceļojumos un militārajās kampaņās, un valdnieks viņai uzticēja arī imperatora [[zīmogs|zīmogu]].<ref name="tajmahal-mumtaz"/><ref name="calabria-mumtaz"/> Atšķirībā no savas tantes Nūras Džahānas Mumtāza Mahala pati necentās kļūt par patstāvīgu politiskās varas centru, tomēr viņas stāvoklis valdnieka ģimenē un galmā bija ļoti augsts.<ref name="tajmahal-mumtaz"/><ref name="calabria-mumtaz"/> {{dat|1631|6|17||bez}} Mumtāza Mahala nomira [[Burhānpura|Burhānpurā]] [[Dekāna|Dekānā]], kur bija devusies līdzi Šaham Džahānam viņa militārās kampaņas laikā.<ref name="calabria-mumtaz"/> Viņa nomira [[dzemdības|dzemdībās]], laižot pasaulē pāra četrpadsmito bērnu — meitu Gauharu Āru Begumu.<ref name="calabria-mumtaz"/> Mumtāzas nāve dziļi ietekmēja Šahu Džahānu un kļuva par tiešo priekšnoteikumu monumentālas pastāvīgas apbedījuma vietas izveidei.<ref name="calabria-mumtaz"/><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Sākotnēji Mumtāzas Mahalas mirstīgās atliekas tika apbedītas Zainābādas dārzā pie [[Tapti]] upes Burhānpurā.<ref name="tajmahal-mumtaz-burial">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/about-mumtaz-mahal.aspx |title=Empress Mumtaz Mahal |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Šis apbedījums bija paredzēts kā pagaidu vieta.<ref name="tajmahal-mumtaz-burial"/> 1631. gada beigās viņas mirstīgās atliekas tika pārvestas uz [[Āgra|Āgru]], kur Šahs Džahāns bija nolēmis izveidot pastāvīgu un monumentālu [[mauzolejs|mauzoleju]].<ref name="tajmahal-mumtaz-burial"/><ref name="calabria-mumtaz"/> Tādžmahala celtniecība sākās drīz pēc tam, 1632. gadā, un galvenais mauzolejs tika veidots par Mumtāzas Mahalas galīgo apbedījuma vietu.<ref name="unesco-taj-mahal"/> == Celtniecība == Tādžmahala celtniecība sākās ap 1632. gadu, neilgi pēc [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] nāves. Kompleksa izveide bija viens no vērienīgākajiem [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] valdīšanas laika būvniecības projektiem.<ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Galvenais [[mauzolejs]] lielākoties tika pabeigts ap 1648. gadu, bet darbi pie [[mošeja]]s, viesu nama, galvenajiem vārtiem, ārējā pagalma, galerijām un citām kompleksa daļām turpinājās vēl vairākus gadus un tika pabeigti ap 1653. gadu.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Komplekss tika izbūvēts [[Jamuna]]s labajā krastā.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Upes tuvums prasīja īpašu uzmanību pamatu nostiprināšanai un būvlaukuma sagatavošanai. Mauzoleja pamatu sistēmu veidoja akas, arkas un balsti, kuru izbūvē izmantoja akmens blokus, [[ķieģelis|ķieģeļus]], ūdensnecaurlaidīgu [[java (būvniecība)|javu]] un vietējos materiālus.<ref name="sharma-taj-foundations">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1680/jenhh.18.00016 |title=Investigation of construction techniques used for the foundation of the Taj Mahal in India |author=Avichal Sharma; Jin Yang; Michael Parke; Fabian Tan |work=Engineering History and Heritage |volume=171 |issue=3 |pages=104–113 |date=2018 |doi=10.1680/jenhh.18.00016 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Pamatos izraktās cilindriskās akas piepildīja ar akmeņiem un šķembām, lai nodrošinātu stabilu pamatni un mazinātu upes radīto applūšanas risku.<ref name="sharma-taj-foundations"/><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Virs pamatiem tika izbūvēta paaugstināta kvadrātveida platforma, uz kuras novietoja galveno mauzoleju un tā [[minarets|minaretus]].<ref name="worldhistory-taj-mahal"/><ref name="unesco-taj-mahal"/> [[Attēls:Art Work inside Taj Mahal 01.JPG|thumbnail|left|upright=1.0|Ziedu un augu motīvu [[bareljefs|bareljefi]] Tādžmahala marmora apdarē. Dekoratīvajos paneļos izmantoti gan akmens grebumi, gan krāsainu akmeņu inkrustācijas]] Būvniecībai nepieciešamos materiālus piegādāja no dažādiem [[Indija]]s un citu Āzijas reģionu apvidiem. Īpaši nozīmīgs bija baltais [[marmors]], ko ieguva [[Makrana|Makranas]] akmeņlauztuvēs mūsdienu [[Rādžastāna|Rādžastānā]] un izmantoja galvenā mauzoleja apšuvumam un dekoratīvajiem elementiem.<ref name="gia-taj-mahal">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gia.edu/gems-gemology/fall-2019-era-of-the-taj-mahal-and-mughals |title=Gemstones in the Era of the Taj Mahal and the Mughals |author=Dona Mary Dirlam; Chris L. Rogers; Robert Weldon |work=Gems & Gemology |publisher=Gemological Institute of America |date=2019 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Savukārt daudzās pārējās kompleksa ēkās, tostarp mošejā un viesu namā, plaši izmantots sarkanais [[smilšakmens]].<ref name="unesco-taj-mahal"/> Mūra pamatkonstrukcijas galvenokārt veidotas no ķieģeļiem un kaļķu javas, bet redzamās virsmas apšūtas ar marmoru vai smilšakmeni.<ref name="unesco-taj-mahal"/><ref name="gia-taj-mahal"/> Dekoratīvajos [[inkrustācija]]s darbos izmantoti arī krāsaini marmora paveidi un daudzi [[pusdārgakmens|pusdārgakmeņi]].<ref name="unesco-taj-mahal"/><ref name="gia-taj-mahal"/> Materiālu pārvadāšana līdz [[Āgra]]i un pašam būvlaukumam bija apjomīgs loģistikas uzdevums. Marmora blokus no aptuveni 400 kilometru attālās Makranas pārvadāja ar vēršu vilktiem ratiem.<ref name="gia-taj-mahal"/> Tādžmahala oficiālajos vēstures materiālos un Gemoloģijas institūta pētījumā norādīts, ka būvniecībā un materiālu pārvadāšanā izmantots vairāk nekā tūkstotis [[Āzijas zilonis|ziloņu]].<ref name="tajmahal-about-agra">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/about-agra.aspx |title=About Agra |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="gia-taj-mahal"/> Tādžmahala celtniecībā piedalījās liels skaits dažādu specialitāšu amatnieku. [[UNESCO]] norāda, ka tika nodarbināti mūrnieki, akmeņkaļi, akmens inkrustācijas meistari, griezēji, gleznotāji, [[kaligrāfija|kaligrāfi]], kupolu būvētāji un citi amatnieki no visas [[Mogulu impērija]]s, kā arī no [[Centrālāzija]]s un [[Irāna]]s.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Atsevišķi speciālisti bija atbildīgi par konkrētiem arhitektoniskajiem un dekoratīvajiem darbiem, piemēram, galvenā kupola izbūvi, marmora ziedu grebumiem, akmens inkrustācijām un [[Korāns|Korāna]] tekstu kaligrāfiju.<ref name="tajmahal-construction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tajmahal.gov.in/creation-history-of-taj-mahal.aspx |title=Creation History |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Amatnieku izcelsmes daudzveidība atspoguļojās arī izmantotajās tehnikās. Akmens apdarē tika apvienota marmora griešana un [[pulēšana]], [[reljefs|reljefa]] veidošana un ''parchin kari'' — krāsainu un pusdārgakmeņu gabaliņu iestrādāšana baltajā marmorā, veidojot sarežģītus ornamentus.<ref name="gia-taj-mahal"/> Kaligrāfiskos uzrakstus, kas rotā galvenos vārtus un mauzoleju, veidoja, iestrādājot melna marmora vai [[jašma]]s burtus baltā marmora virsmā.<ref name="tajmahal-calligraphy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/calligraphy.aspx |title=Calligraphy, Inscription and Decoration |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Šo dažādo amatniecības tradīciju un materiālu apstrādes paņēmienu apvienojums bija būtisks Tādžmahala arhitektoniskā un dekoratīvā veidola tapšanā.<ref name="unesco-taj-mahal"/><ref name="gia-taj-mahal"/> == Arhitekti un amatnieki == Tādžmahala kompleksu būvēja dažādi arhitekti, taču par galveno arhitektu uzskata [[persieši|persiešu]] cilmes indieti [[Ustads Ahmads Lahaurī|Ustadu Ahmadu Lahaurī]] (''Ustad Aḥmad Lahawrī''). == Mīti un leģendas == Ap Tādžmahalu laika gaitā izveidojušies daudzi nostāsti un [[leģenda]]s, kas kļuvušas par daļu no pieminekļa populārā tēla. Daļa no tiem izplatīta [[mutvārdu tradīcija|mutvārdu tradīcijā]] un [[tūrisms|tūrisma]] literatūrā, bet to avotu vērtība ir atšķirīga. Atsevišķi nostāsti balstīti laikmetam tuvos aprakstos, savukārt citiem nav apstiprinājuma 17. gadsimta [[Mogulu impērija|Mogulu galma]] hronikās vai citos tālaika [[vēstures avots|vēstures avotos]]. Tādēļ Tādžmahala vēstures izpētē dokumentēti fakti jānošķir no vēlākām interpretācijām un nostāstu elementiem.<ref name="begley-taj-myth">{{Publikācijas atsauce |last=Begley |first=Wayne E. |title=The Myth of the Taj Mahal and a New Theory of Its Symbolic Meaning |journal=The Art Bulletin |volume=61 |issue=1 |year=1979 |pages=7–37 |doi=10.1080/00043079.1979.10787632 |language=en}}</ref> Viens no pazīstamākajiem nostāstiem vēsta, ka pēc Tādžmahala pabeigšanas [[Šahs Džahāns]] licis nocirst rokas vai citādi sakropļot tā celtniecībā iesaistītos [[arhitekts|arhitektus]] un [[amatnieks|amatniekus]], lai tie vairs nevarētu radīt līdzvērtīgu celtni. Dažās stāsta versijās amatniekiem esot izdurtas arī acis. Tomēr nav zināmi ticami laikmeta avoti, kas apliecinātu šādu rīcību, un vēsturnieki šo stāstu raksturo kā vēlāk radušos leģendu jeb urbāno mītu.<ref name="taj-workers-myth">{{Tīmekļa atsauce |url=https://m.thewire.in/article/history/fact-check-did-shah-jahan-chop-off-the-hands-of-taj-mahal-workers/amp |title=Fact-Check: Did Shah Jahan Chop off the Hands of Taj Mahal Workers? |work=The Wire |date=2021-12-24 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Tādžmahala celtniecībā patiešām piedalījās daudzu specialitāšu amatnieki no visas Mogulu impērijas, kā arī no [[Centrālāzija]]s un [[Irāna]]s, taču avoti nesniedz ziņas par viņu masveida sakropļošanu pēc būvdarbu pabeigšanas.<ref name="unesco-taj-mahal"/> [[Attēls:Mehtab Bagh (Closeup)-Agra-Uttar Pradesh-N-AP-A18.jpg|thumbnail|upright=1.1|[[Mehtāba dārzs]] Jamunas pretējā krastā iepretim Tādžmahalam. Ar šo vietu saistīta leģenda par iecerēto “Melno Tādžmahalu”, lai gan arheoloģiskie pētījumi nav apstiprinājuši tur iesāktu melna marmora mauzoleja celtniecību]] Plaši izplatīta ir arī leģenda par tā saukto “Melno Tādžmahalu”. Saskaņā ar šo nostāstu Šahs Džahāns esot iecerējis [[Jamuna]]s pretējā krastā uzcelt otru, Tādžmahalam simetrisku [[mauzolejs|mauzoleju]] no melna [[marmors|marmora]], kurā pēc nāves tiktu apbedīts pats imperators. Dažās leģendas versijās abus mauzolejus būtu savienojis [[tilts]]. Stāsta izcelsmi parasti saista ar franču ceļotāja [[Žans Batists Tavernjē|Žana Batista Tavernjē]] 17. gadsimta aprakstu, kurā minēta Šaha Džahāna iecere būvēt sev kapenes otrpus upei. Tomēr šis apraksts pats par sevi nepierāda, ka iecerētajai celtnei būtu vajadzējis būt identiskam melna marmora Tādžmahalam.<ref name="koch-taj-interview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahapedia.org/mughal-architecture-conversation-ebba-koch |title=Mughal Architecture: In Conversation with Ebba Koch |author=Yashaswini Chandra |work=Sahapedia |year=2012 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Jamunas pretējā krastā atrodas [[Mehtāba dārzs]] (''Mehtab Bagh''), kas ietilpa Mogulu laika Āgras upmalas dārzu sistēmā. 1990. gados veiktajos [[arheoloģija|arheoloģiskajos]] izrakumos tur tika atklātas astoņstūru baseina, dārza ieejas arku un citu dārza būvju paliekas. Dārza platums un novietojums atbilst Tādžmahala kompozīcijas asij, tādēļ pētnieki to skaidro kā skatu vietu, no kuras Tādžmahalu un tā atspulgu varēja vērot pāri upei.<ref name="smithsonian-mehtab-bagh">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.smithsonianmag.com/travel/marvels-of-the-mughals-53027148/?page=2 |title=Marvels of the Mughals |work=Smithsonian Magazine |date=2011-08-16 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Arī Šaha Džahāna dēla [[Aurangzebs|Aurangzeba]] vēstulē šī vieta raksturota kā dārzs ar baseinu un paviljonu, nevis kā otra monumentāla kapa būve. Līdzšinējie atradumi tādēļ nepamato priekšstatu par tur iesāktu melna marmora mauzoleju, un “Melnais Tādžmahals” parasti tiek uzskatīts par vēlāk attīstītu leģendu.<ref name="koch-taj-interview"/> Ar populāriem skaidrojumiem saistīti arī četri Tādžmahala [[minarets|minareti]]. Nereti tiek apgalvots, ka tie apzināti nedaudz sasvērti prom no centrālā mauzoleja, lai [[zemestrīce]]s vai konstrukcijas sabrukšanas gadījumā nekristu uz kapenēm. Tādžmahala oficiālajā arhitektūras aprakstā norādīts, ka minareti novietoti nedaudz ārpus marmora platformas pamata, lai sabrukšanas gadījumā to būvdaļas kristu prom no mauzoleja. Tomēr šis novietojums pats par sevi neapstiprina populāro apgalvojumu par īpaši aprēķinātu minaretu slīpumu kā “pretzemestrīču sistēmu”.<ref name="tajmahal-exteriors">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tajmahal.gov.in/the-taj-exteriors.aspx |title=The Taj Exteriors: Exterior Decoration |work=Official Website of Taj Mahal, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Turklāt [[Indijas Arheoloģiskais dienests|Indijas Arheoloģiskā dienesta]] un Indijas Ģeodēzijas dienesta veiktajā uzraudzībā nav konstatētas nozīmīgas minaretu vertikalitātes pārmaiņas. 2011.—2012. gadā izmērītās nelielās novirzes atradās [[ģeodēzija|ģeodēzisko]] mērījumu pieļaujamās precizitātes robežās, un minareti tika atzīti par stabiliem.<ref name="pib-taj-minarets">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pib.gov.in/newsite/erelcontent.aspx?lang=2&reg=48&relid=81413 |title=Tilting of Minarets of Taj Mahal |work=Press Information Bureau, Government of India |date=2012-03-21 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Daudzi Tādžmahala nostāsti ir saistīti ar romantizētu priekšstatu par Šaha Džahāna un [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] attiecībām. Populārajos pārstāstos piemineklis bieži attēlots gandrīz tikai kā “mūžīgas mīlestības simbols”. 17. gadsimta galma hronikās patiešām aprakstītas Šaha Džahāna sēras pēc sievas nāves, tostarp apgalvots, ka viņa bārda īsā laikā kļuvusi balta un viņš nedēļu nav parādījies sabiedrībā. Tomēr šie apraksti rakstīti tālaika persiešu galma literatūrai raksturīgā izteiksmīgā un pārspīlētā stilā, bet vēlāk, īpaši 18. un 19. gadsimta romantisma ietekmē, tie tika pārveidoti par priekšstatu par Tādžmahalu kā “akmenī iemiesotu mīlestības poēmu”.<ref name="begley-taj-myth"/> Pie populārajiem nostāstiem pieder arī apgalvojums, ka Mumtāza pirms nāves likusi imperatoram apsolīt uzcelt viņu mīlestībai veltītu pieminekli. Arī UNESCO materiālos šī epizode raksturota kā leģenda, nevis dokumentēts notikums.<ref name="unesco-taj-legend">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unesco.org/archives/multimedia/document-4213 |title=The Taj Mahal: A Monument to Undying Love |work=UNESCO Multimedia Archives |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Vēstures un [[arhitektūras vēsture]]s pētījumos Tādžmahals tādēļ netiek skaidrots tikai kā personiskas mīlestības piemineklis. Tas vienlaikus bija imperatora mauzolejs, Mogulu galma reprezentācijas projekts un sarežģīts arhitektūras ansamblis, kura plānojumā un uzrakstu programmā atspoguļojās priekšstati par valdnieka varu, [[paradīze]]s dārzu un Dieva troni. Mogulu arhitektūrā monumentāla celtniecība bija arī līdzeklis valdnieka varas un slavas reprezentēšanai.<ref name="begley-taj-myth"/><ref name="koch-taj-interview"/> Vēlāk radītās leģendas kļuvušas par nozīmīgu Tādžmahala kultūras uztveres daļu, taču tās ne vienmēr iespējams izmantot kā drošas ziņas par pieminekļa celtniecības vēsturi. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.tajmahal.org.uk/ | title= The Official Site of Taj Mahal | language= angliski}} {{Indija-aizmetnis}} {{Jaunie septiņi pasaules brīnumi}} {{Indija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Indijā]] [[Kategorija:Mauzoleji]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] [[Kategorija:Septiņi jaunie pasaules brīnumi]] jzez2ryo0gg69or5wpui0hibyjegna6 4538766 4538765 2026-10-22T21:02:31Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Tadžmahāls]] uz [[Tādžmahals]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Gan pēc hindi, gan persiešu valodas sanāk "Tādžmahals", skatīt arī raksta diskusiju, kur tas apgalvots 4538765 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Tādžmahals | native_name = {{val|hi|ताज महल}}<br>{{val|fa|تاج محل}} | image = Taj Mahal in March 2004.jpg | image_size = 280px | caption = Tādžmahals skatā no dienvidiem | building_type = [[mauzolejs|mauzoleju komplekss]] | architectural_style = [[mogulu arhitektūra]], [[indoislāma arhitektūra]] | structural_system = ķieģeļu mūris kaļķu javā ar [[marmors|marmora]] un sarkanā [[smilšakmens]] apdari | location_town = [[Āgra]] | location_country = {{IND}} | pushpin_map = Indija#Utarpradēša | map_caption = Tādžmahala atrašanās vieta | map_label = Tādžmahals | latd = 27 | latm = 10 | lats = 27 | latNS = N | longd = 78 | longm = 2 | longs = 32 | longEW = E | start_date = {{dat|1632|||SK|bez}} | completion_date = 1648 <small>(mauzolejs)</small><br>1653 <small>(viss komplekss)</small> | client = [[Šahs Džahāns]] | architect = [[Ustadu Ahmadu Lahaurī]] <small>(parasti uzskatīts par galveno arhitektu; projektēšanā piedalījās arhitektu un amatnieku kolektīvs)</small> | governing_body = ''[[Archaeological Survey of India]]'' | other_dimensions = kompleksa platība — apmēram 17 ha | designations = [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma objekts]] <small>(1983; kritērijs i; Nr. 252)</small> | website = {{URL|https://www.tajmahal.gov.in/}} }} '''Tādžmahals''' ({{val|hi|ताज महल}}, ''tāj mahal'', {{izrunā|t̪ɑːd͡ʒ mə.ɦəl}}; {{val|fa|تاج محل}}, {{izrunā|taːd͡ʒ ma.ˈhal}}) ir 17. gadsimtā celts [[mauzolejs|mauzoleja]], dārzu un citu ēku komplekss [[Āgra|Āgrā]], [[Utarpradēša|Utarpradēšā]], [[Indija|Indijā]], [[Jamuna]]s upes krastā.<ref name="unesco-taj-mahal">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/252/ |title=Taj Mahal |work=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> To lika celt [[Mogulu impērija]]s valdnieks [[Šahs Džahāns]] savas sievas [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] piemiņai pēc viņas nāves 1631. gadā.<ref name="worldhistory-taj-mahal">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldhistory.org/Taj_Mahal/ |title=Taj Mahal: Symbol of Love, Power, & Mughal Architecture |author=Mark Cartwright |work=World History Encyclopedia |date=2026-09-30 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Kompleksa galvenais balta [[marmors|marmora]] mauzolejs tika iecerēts kā Mumtāzas Mahalas apbedījuma vieta. Pēc Šaha Džahāna nāves 1666. gadā tajā līdzās viņai tika apbedīts arī pats valdnieks.<ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Tādžmahals ir viens no ievērojamākajiem [[Mogulu arhitektūra]]s pieminekļiem.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Kompleksā apvienoti [[Islāma arhitektūra|islāma]], [[Persijas arhitektūra|persiešu]] un [[Indijas arhitektūra]]s tradīciju elementi, un tajā ietilpst galvenais mauzolejs, [[mošeja]], [[viesu nams]], monumentāli vārti un ģeometriski plānoti [[dārzs|dārzi]].<ref name="worldhistory-taj-mahal"/><ref name="unesco-taj-mahal"/> Kopš 1983. gada Tādžmahals ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].<ref name="unesco-taj-mahal"/> == Šahs Džahāns un Mumtāza Mahala == {{pamatraksts|Šahs Džahāns}} [[Attēls:Portrait of Mumtaz Mahal on Ivory (cropped).jpg|thumbnail|left|upright=0.8|[[Mumtāza Mahala]] (1593–1631), Mogulu imperatora [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] sieva, 17. gadsimta portreta miniatūrā uz ziloņkaula. Darbs glabājas Lahoras muzejā]] [[Šahs Džahāns]] (1592—1666) bija piektais [[Mogulu impērija]]s valdnieks, kurš valdīja no 1628. līdz 1658. gadam.<ref name="tajmahal-shah-jahan">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/maker-of-the-taj-mahal.aspx |title=Emperor Shah Jahan |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Pirms kāpšanas tronī viņš bija pazīstams kā princis Hurrams.<ref name="tajmahal-shah-jahan"/> Viņa valdīšanas laikā Mogulu galmā īpaši uzplauka [[arhitektūra]] un citas [[māksla]]s, un viens no nozīmīgākajiem šā perioda celtniecības projektiem kļuva Tādžmahals.<ref name="tajmahal-shah-jahan"/><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Šahs Džahāns to lika celt savas sievas [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] piemiņai.<ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Mumtāza Mahala, dzimusi Ardžumanda Bānu Beguma, nāca no ietekmīgas [[persieši|persiešu]] izcelsmes Mogulu galma augstmaņu ģimenes.<ref name="calabria-mumtaz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sbu.edu/docs/default-source/academics-documents/academics-arts-sciences-school/modern-languages/center-for-arab-and-islamic-studies/nur-fall-2017.pdf?sfvrsn=100e3087_0 |title=Profiles of Muslim Women: Mumtaz Mahal (1593–1631) |author=Michael D. Calabria |work=Nūr: The Newsletter of the Center for Arab and Islamic Studies |publisher=St. Bonaventure University |date=2017 |pages=5–8 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Viņas tēvs bija [[Asafs Hāns]], augsta ranga galminieks un imperatora [[Džahāngīrs|Džahāngīra]] sievas [[Nūra Džahāna|Nūras Džahānas]] brālis.<ref name="calabria-mumtaz"/> Ardžumanda Bānu 1607. gadā tika saderināta ar princi Hurramu un 1612. gadā apprecējās ar viņu.<ref name="tajmahal-mumtaz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/the-cause-of-the-taj.aspx |title=Mumtaz Mahal |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Pēc laulībām viņa saņēma titulu Mumtāza Mahala.<ref name="tajmahal-mumtaz"/> Mumtāza Mahala ieņēma ievērojamu vietu Šaha Džahāna galmā un bija viņa īpaši ieredzētā sieva un uzticama pavadone.<ref name="tajmahal-mumtaz"/> Viņa bieži pavadīja Šahu Džahānu ceļojumos un militārajās kampaņās, un valdnieks viņai uzticēja arī imperatora [[zīmogs|zīmogu]].<ref name="tajmahal-mumtaz"/><ref name="calabria-mumtaz"/> Atšķirībā no savas tantes Nūras Džahānas Mumtāza Mahala pati necentās kļūt par patstāvīgu politiskās varas centru, tomēr viņas stāvoklis valdnieka ģimenē un galmā bija ļoti augsts.<ref name="tajmahal-mumtaz"/><ref name="calabria-mumtaz"/> {{dat|1631|6|17||bez}} Mumtāza Mahala nomira [[Burhānpura|Burhānpurā]] [[Dekāna|Dekānā]], kur bija devusies līdzi Šaham Džahānam viņa militārās kampaņas laikā.<ref name="calabria-mumtaz"/> Viņa nomira [[dzemdības|dzemdībās]], laižot pasaulē pāra četrpadsmito bērnu — meitu Gauharu Āru Begumu.<ref name="calabria-mumtaz"/> Mumtāzas nāve dziļi ietekmēja Šahu Džahānu un kļuva par tiešo priekšnoteikumu monumentālas pastāvīgas apbedījuma vietas izveidei.<ref name="calabria-mumtaz"/><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Sākotnēji Mumtāzas Mahalas mirstīgās atliekas tika apbedītas Zainābādas dārzā pie [[Tapti]] upes Burhānpurā.<ref name="tajmahal-mumtaz-burial">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/about-mumtaz-mahal.aspx |title=Empress Mumtaz Mahal |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Šis apbedījums bija paredzēts kā pagaidu vieta.<ref name="tajmahal-mumtaz-burial"/> 1631. gada beigās viņas mirstīgās atliekas tika pārvestas uz [[Āgra|Āgru]], kur Šahs Džahāns bija nolēmis izveidot pastāvīgu un monumentālu [[mauzolejs|mauzoleju]].<ref name="tajmahal-mumtaz-burial"/><ref name="calabria-mumtaz"/> Tādžmahala celtniecība sākās drīz pēc tam, 1632. gadā, un galvenais mauzolejs tika veidots par Mumtāzas Mahalas galīgo apbedījuma vietu.<ref name="unesco-taj-mahal"/> == Celtniecība == Tādžmahala celtniecība sākās ap 1632. gadu, neilgi pēc [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] nāves. Kompleksa izveide bija viens no vērienīgākajiem [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] valdīšanas laika būvniecības projektiem.<ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Galvenais [[mauzolejs]] lielākoties tika pabeigts ap 1648. gadu, bet darbi pie [[mošeja]]s, viesu nama, galvenajiem vārtiem, ārējā pagalma, galerijām un citām kompleksa daļām turpinājās vēl vairākus gadus un tika pabeigti ap 1653. gadu.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Komplekss tika izbūvēts [[Jamuna]]s labajā krastā.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Upes tuvums prasīja īpašu uzmanību pamatu nostiprināšanai un būvlaukuma sagatavošanai. Mauzoleja pamatu sistēmu veidoja akas, arkas un balsti, kuru izbūvē izmantoja akmens blokus, [[ķieģelis|ķieģeļus]], ūdensnecaurlaidīgu [[java (būvniecība)|javu]] un vietējos materiālus.<ref name="sharma-taj-foundations">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1680/jenhh.18.00016 |title=Investigation of construction techniques used for the foundation of the Taj Mahal in India |author=Avichal Sharma; Jin Yang; Michael Parke; Fabian Tan |work=Engineering History and Heritage |volume=171 |issue=3 |pages=104–113 |date=2018 |doi=10.1680/jenhh.18.00016 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Pamatos izraktās cilindriskās akas piepildīja ar akmeņiem un šķembām, lai nodrošinātu stabilu pamatni un mazinātu upes radīto applūšanas risku.<ref name="sharma-taj-foundations"/><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Virs pamatiem tika izbūvēta paaugstināta kvadrātveida platforma, uz kuras novietoja galveno mauzoleju un tā [[minarets|minaretus]].<ref name="worldhistory-taj-mahal"/><ref name="unesco-taj-mahal"/> [[Attēls:Art Work inside Taj Mahal 01.JPG|thumbnail|left|upright=1.0|Ziedu un augu motīvu [[bareljefs|bareljefi]] Tādžmahala marmora apdarē. Dekoratīvajos paneļos izmantoti gan akmens grebumi, gan krāsainu akmeņu inkrustācijas]] Būvniecībai nepieciešamos materiālus piegādāja no dažādiem [[Indija]]s un citu Āzijas reģionu apvidiem. Īpaši nozīmīgs bija baltais [[marmors]], ko ieguva [[Makrana|Makranas]] akmeņlauztuvēs mūsdienu [[Rādžastāna|Rādžastānā]] un izmantoja galvenā mauzoleja apšuvumam un dekoratīvajiem elementiem.<ref name="gia-taj-mahal">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gia.edu/gems-gemology/fall-2019-era-of-the-taj-mahal-and-mughals |title=Gemstones in the Era of the Taj Mahal and the Mughals |author=Dona Mary Dirlam; Chris L. Rogers; Robert Weldon |work=Gems & Gemology |publisher=Gemological Institute of America |date=2019 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Savukārt daudzās pārējās kompleksa ēkās, tostarp mošejā un viesu namā, plaši izmantots sarkanais [[smilšakmens]].<ref name="unesco-taj-mahal"/> Mūra pamatkonstrukcijas galvenokārt veidotas no ķieģeļiem un kaļķu javas, bet redzamās virsmas apšūtas ar marmoru vai smilšakmeni.<ref name="unesco-taj-mahal"/><ref name="gia-taj-mahal"/> Dekoratīvajos [[inkrustācija]]s darbos izmantoti arī krāsaini marmora paveidi un daudzi [[pusdārgakmens|pusdārgakmeņi]].<ref name="unesco-taj-mahal"/><ref name="gia-taj-mahal"/> Materiālu pārvadāšana līdz [[Āgra]]i un pašam būvlaukumam bija apjomīgs loģistikas uzdevums. Marmora blokus no aptuveni 400 kilometru attālās Makranas pārvadāja ar vēršu vilktiem ratiem.<ref name="gia-taj-mahal"/> Tādžmahala oficiālajos vēstures materiālos un Gemoloģijas institūta pētījumā norādīts, ka būvniecībā un materiālu pārvadāšanā izmantots vairāk nekā tūkstotis [[Āzijas zilonis|ziloņu]].<ref name="tajmahal-about-agra">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/about-agra.aspx |title=About Agra |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="gia-taj-mahal"/> Tādžmahala celtniecībā piedalījās liels skaits dažādu specialitāšu amatnieku. [[UNESCO]] norāda, ka tika nodarbināti mūrnieki, akmeņkaļi, akmens inkrustācijas meistari, griezēji, gleznotāji, [[kaligrāfija|kaligrāfi]], kupolu būvētāji un citi amatnieki no visas [[Mogulu impērija]]s, kā arī no [[Centrālāzija]]s un [[Irāna]]s.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Atsevišķi speciālisti bija atbildīgi par konkrētiem arhitektoniskajiem un dekoratīvajiem darbiem, piemēram, galvenā kupola izbūvi, marmora ziedu grebumiem, akmens inkrustācijām un [[Korāns|Korāna]] tekstu kaligrāfiju.<ref name="tajmahal-construction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tajmahal.gov.in/creation-history-of-taj-mahal.aspx |title=Creation History |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Amatnieku izcelsmes daudzveidība atspoguļojās arī izmantotajās tehnikās. Akmens apdarē tika apvienota marmora griešana un [[pulēšana]], [[reljefs|reljefa]] veidošana un ''parchin kari'' — krāsainu un pusdārgakmeņu gabaliņu iestrādāšana baltajā marmorā, veidojot sarežģītus ornamentus.<ref name="gia-taj-mahal"/> Kaligrāfiskos uzrakstus, kas rotā galvenos vārtus un mauzoleju, veidoja, iestrādājot melna marmora vai [[jašma]]s burtus baltā marmora virsmā.<ref name="tajmahal-calligraphy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/calligraphy.aspx |title=Calligraphy, Inscription and Decoration |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Šo dažādo amatniecības tradīciju un materiālu apstrādes paņēmienu apvienojums bija būtisks Tādžmahala arhitektoniskā un dekoratīvā veidola tapšanā.<ref name="unesco-taj-mahal"/><ref name="gia-taj-mahal"/> == Arhitekti un amatnieki == Tādžmahala kompleksu būvēja dažādi arhitekti, taču par galveno arhitektu uzskata [[persieši|persiešu]] cilmes indieti [[Ustads Ahmads Lahaurī|Ustadu Ahmadu Lahaurī]] (''Ustad Aḥmad Lahawrī''). == Mīti un leģendas == Ap Tādžmahalu laika gaitā izveidojušies daudzi nostāsti un [[leģenda]]s, kas kļuvušas par daļu no pieminekļa populārā tēla. Daļa no tiem izplatīta [[mutvārdu tradīcija|mutvārdu tradīcijā]] un [[tūrisms|tūrisma]] literatūrā, bet to avotu vērtība ir atšķirīga. Atsevišķi nostāsti balstīti laikmetam tuvos aprakstos, savukārt citiem nav apstiprinājuma 17. gadsimta [[Mogulu impērija|Mogulu galma]] hronikās vai citos tālaika [[vēstures avots|vēstures avotos]]. Tādēļ Tādžmahala vēstures izpētē dokumentēti fakti jānošķir no vēlākām interpretācijām un nostāstu elementiem.<ref name="begley-taj-myth">{{Publikācijas atsauce |last=Begley |first=Wayne E. |title=The Myth of the Taj Mahal and a New Theory of Its Symbolic Meaning |journal=The Art Bulletin |volume=61 |issue=1 |year=1979 |pages=7–37 |doi=10.1080/00043079.1979.10787632 |language=en}}</ref> Viens no pazīstamākajiem nostāstiem vēsta, ka pēc Tādžmahala pabeigšanas [[Šahs Džahāns]] licis nocirst rokas vai citādi sakropļot tā celtniecībā iesaistītos [[arhitekts|arhitektus]] un [[amatnieks|amatniekus]], lai tie vairs nevarētu radīt līdzvērtīgu celtni. Dažās stāsta versijās amatniekiem esot izdurtas arī acis. Tomēr nav zināmi ticami laikmeta avoti, kas apliecinātu šādu rīcību, un vēsturnieki šo stāstu raksturo kā vēlāk radušos leģendu jeb urbāno mītu.<ref name="taj-workers-myth">{{Tīmekļa atsauce |url=https://m.thewire.in/article/history/fact-check-did-shah-jahan-chop-off-the-hands-of-taj-mahal-workers/amp |title=Fact-Check: Did Shah Jahan Chop off the Hands of Taj Mahal Workers? |work=The Wire |date=2021-12-24 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Tādžmahala celtniecībā patiešām piedalījās daudzu specialitāšu amatnieki no visas Mogulu impērijas, kā arī no [[Centrālāzija]]s un [[Irāna]]s, taču avoti nesniedz ziņas par viņu masveida sakropļošanu pēc būvdarbu pabeigšanas.<ref name="unesco-taj-mahal"/> [[Attēls:Mehtab Bagh (Closeup)-Agra-Uttar Pradesh-N-AP-A18.jpg|thumbnail|upright=1.1|[[Mehtāba dārzs]] Jamunas pretējā krastā iepretim Tādžmahalam. Ar šo vietu saistīta leģenda par iecerēto “Melno Tādžmahalu”, lai gan arheoloģiskie pētījumi nav apstiprinājuši tur iesāktu melna marmora mauzoleja celtniecību]] Plaši izplatīta ir arī leģenda par tā saukto “Melno Tādžmahalu”. Saskaņā ar šo nostāstu Šahs Džahāns esot iecerējis [[Jamuna]]s pretējā krastā uzcelt otru, Tādžmahalam simetrisku [[mauzolejs|mauzoleju]] no melna [[marmors|marmora]], kurā pēc nāves tiktu apbedīts pats imperators. Dažās leģendas versijās abus mauzolejus būtu savienojis [[tilts]]. Stāsta izcelsmi parasti saista ar franču ceļotāja [[Žans Batists Tavernjē|Žana Batista Tavernjē]] 17. gadsimta aprakstu, kurā minēta Šaha Džahāna iecere būvēt sev kapenes otrpus upei. Tomēr šis apraksts pats par sevi nepierāda, ka iecerētajai celtnei būtu vajadzējis būt identiskam melna marmora Tādžmahalam.<ref name="koch-taj-interview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahapedia.org/mughal-architecture-conversation-ebba-koch |title=Mughal Architecture: In Conversation with Ebba Koch |author=Yashaswini Chandra |work=Sahapedia |year=2012 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Jamunas pretējā krastā atrodas [[Mehtāba dārzs]] (''Mehtab Bagh''), kas ietilpa Mogulu laika Āgras upmalas dārzu sistēmā. 1990. gados veiktajos [[arheoloģija|arheoloģiskajos]] izrakumos tur tika atklātas astoņstūru baseina, dārza ieejas arku un citu dārza būvju paliekas. Dārza platums un novietojums atbilst Tādžmahala kompozīcijas asij, tādēļ pētnieki to skaidro kā skatu vietu, no kuras Tādžmahalu un tā atspulgu varēja vērot pāri upei.<ref name="smithsonian-mehtab-bagh">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.smithsonianmag.com/travel/marvels-of-the-mughals-53027148/?page=2 |title=Marvels of the Mughals |work=Smithsonian Magazine |date=2011-08-16 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Arī Šaha Džahāna dēla [[Aurangzebs|Aurangzeba]] vēstulē šī vieta raksturota kā dārzs ar baseinu un paviljonu, nevis kā otra monumentāla kapa būve. Līdzšinējie atradumi tādēļ nepamato priekšstatu par tur iesāktu melna marmora mauzoleju, un “Melnais Tādžmahals” parasti tiek uzskatīts par vēlāk attīstītu leģendu.<ref name="koch-taj-interview"/> Ar populāriem skaidrojumiem saistīti arī četri Tādžmahala [[minarets|minareti]]. Nereti tiek apgalvots, ka tie apzināti nedaudz sasvērti prom no centrālā mauzoleja, lai [[zemestrīce]]s vai konstrukcijas sabrukšanas gadījumā nekristu uz kapenēm. Tādžmahala oficiālajā arhitektūras aprakstā norādīts, ka minareti novietoti nedaudz ārpus marmora platformas pamata, lai sabrukšanas gadījumā to būvdaļas kristu prom no mauzoleja. Tomēr šis novietojums pats par sevi neapstiprina populāro apgalvojumu par īpaši aprēķinātu minaretu slīpumu kā “pretzemestrīču sistēmu”.<ref name="tajmahal-exteriors">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tajmahal.gov.in/the-taj-exteriors.aspx |title=The Taj Exteriors: Exterior Decoration |work=Official Website of Taj Mahal, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Turklāt [[Indijas Arheoloģiskais dienests|Indijas Arheoloģiskā dienesta]] un Indijas Ģeodēzijas dienesta veiktajā uzraudzībā nav konstatētas nozīmīgas minaretu vertikalitātes pārmaiņas. 2011.—2012. gadā izmērītās nelielās novirzes atradās [[ģeodēzija|ģeodēzisko]] mērījumu pieļaujamās precizitātes robežās, un minareti tika atzīti par stabiliem.<ref name="pib-taj-minarets">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pib.gov.in/newsite/erelcontent.aspx?lang=2&reg=48&relid=81413 |title=Tilting of Minarets of Taj Mahal |work=Press Information Bureau, Government of India |date=2012-03-21 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Daudzi Tādžmahala nostāsti ir saistīti ar romantizētu priekšstatu par Šaha Džahāna un [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] attiecībām. Populārajos pārstāstos piemineklis bieži attēlots gandrīz tikai kā “mūžīgas mīlestības simbols”. 17. gadsimta galma hronikās patiešām aprakstītas Šaha Džahāna sēras pēc sievas nāves, tostarp apgalvots, ka viņa bārda īsā laikā kļuvusi balta un viņš nedēļu nav parādījies sabiedrībā. Tomēr šie apraksti rakstīti tālaika persiešu galma literatūrai raksturīgā izteiksmīgā un pārspīlētā stilā, bet vēlāk, īpaši 18. un 19. gadsimta romantisma ietekmē, tie tika pārveidoti par priekšstatu par Tādžmahalu kā “akmenī iemiesotu mīlestības poēmu”.<ref name="begley-taj-myth"/> Pie populārajiem nostāstiem pieder arī apgalvojums, ka Mumtāza pirms nāves likusi imperatoram apsolīt uzcelt viņu mīlestībai veltītu pieminekli. Arī UNESCO materiālos šī epizode raksturota kā leģenda, nevis dokumentēts notikums.<ref name="unesco-taj-legend">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unesco.org/archives/multimedia/document-4213 |title=The Taj Mahal: A Monument to Undying Love |work=UNESCO Multimedia Archives |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Vēstures un [[arhitektūras vēsture]]s pētījumos Tādžmahals tādēļ netiek skaidrots tikai kā personiskas mīlestības piemineklis. Tas vienlaikus bija imperatora mauzolejs, Mogulu galma reprezentācijas projekts un sarežģīts arhitektūras ansamblis, kura plānojumā un uzrakstu programmā atspoguļojās priekšstati par valdnieka varu, [[paradīze]]s dārzu un Dieva troni. Mogulu arhitektūrā monumentāla celtniecība bija arī līdzeklis valdnieka varas un slavas reprezentēšanai.<ref name="begley-taj-myth"/><ref name="koch-taj-interview"/> Vēlāk radītās leģendas kļuvušas par nozīmīgu Tādžmahala kultūras uztveres daļu, taču tās ne vienmēr iespējams izmantot kā drošas ziņas par pieminekļa celtniecības vēsturi. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.tajmahal.org.uk/ | title= The Official Site of Taj Mahal | language= angliski}} {{Indija-aizmetnis}} {{Jaunie septiņi pasaules brīnumi}} {{Indija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Indijā]] [[Kategorija:Mauzoleji]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] [[Kategorija:Septiņi jaunie pasaules brīnumi]] jzez2ryo0gg69or5wpui0hibyjegna6 0 91302 4538774 645056 2026-10-22T21:05:14Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Tadžmahāls]] to [[Tādžmahals]] 4538774 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tādžmahals]] mw3p1jb7ogjttrnvg3muae00bj0c5xs 1 91826 4538768 4018019 2026-10-22T21:02:31Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Diskusija:Tadžmahāls]] uz [[Diskusija:Tādžmahals]]: Gan pēc hindi, gan persiešu valodas sanāk "Tādžmahals", skatīt arī raksta diskusiju, kur tas apgalvots 4018019 wikitext text/x-wiki Vai nevajag ar īso "a": Tadžmah'''a'''ls? --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 13:27, 12 augustā, 2009 (UTC) Pēc jaunajiem atveidošanas principiem laikam tomēr ar garo '''ā'''. Bet par tiem mogoliem (vai varbūt moguliem?) gan, manuprāt, pārmetums Treisijam ir nevietā - tie nebūt nav tas pats, kas mongoļi! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 13:35, 12 augustā, 2009 (UTC) :Teorētiski ir gan. :) Tb pirmie mogoli bija mongoļi - Baburs (ﻇﻬﻴﺮ ﺍﻟﺪﻳﻦ محمد بابر) no [[Tamerlans|Timurīdu dinastijas]], - kuri iekaroja Deli un izveidoja lielvalsti (protams, pāris paaudžu laikā asimilējoties), tb tieši no tā jau šis pašnosaukums cēlies. :) --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 13:59, 12 augustā, 2009 (UTC) ::Nu jā, bet no īstajiem mongoļiem tos ziemeļindiešus tomēr pieņemts "diferencēt". Kā īsti ir pareizi - "mogoli" vai "moguli"? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:10, 12 augustā, 2009 (UTC) :::Nu tas tipa kā Lielbritānijā [[Vindzoras dinastija|Saksijas Koburgas un Gotas dinastija]] - sevi tā arī dēvēja un bija vācieši, taču no īstajiem vāciešiem šos tomēr pieņemts diferencēt. ;) Par "o" vai "u" palūkošu mājās literatūru un rīt raportēšu (ja godīgi, pašam šobrīd nav skaidrs). --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 14:58, 12 augustā, 2009 (UTC) :::Palūkoju literatūru - maz jau te kāds no vēsturniekiem tam pievērš uzmanību, - tulkotajos darbos lieto "mogolu". Vēl varētu uzmest pasaules vēsturei vidusskolām (ko Misāns, Klišāns & Co rakstījuši - solīdi akadēmiski mācību spēki), taču tās mājas bibliotēkā man nav. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 16:27, 12 augustā, 2009 (UTC) :Gan hindi, gan persiešu valodā, kas norādītas kā avoti, garš patskanis ir citā vietā: '''Tādžmahals'''. LPE ir rakstīts divos vārdos, Tadž Mahals, taču tādus bezgalotnes vārdus nevajadzētu vairot, labāk saliktenī.--[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2019. gada 15. aprīlis, plkst. 19.15 (EEST) kuq6olkt4knwdsgsxwudf0w7v9luej5 4538770 4538768 2026-10-22T21:03:40Z Treisijs 347 /* */ Atbilde 4538770 wikitext text/x-wiki Vai nevajag ar īso "a": Tadžmah'''a'''ls? --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 13:27, 12 augustā, 2009 (UTC) Pēc jaunajiem atveidošanas principiem laikam tomēr ar garo '''ā'''. Bet par tiem mogoliem (vai varbūt moguliem?) gan, manuprāt, pārmetums Treisijam ir nevietā - tie nebūt nav tas pats, kas mongoļi! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 13:35, 12 augustā, 2009 (UTC) :Teorētiski ir gan. :) Tb pirmie mogoli bija mongoļi - Baburs (ﻇﻬﻴﺮ ﺍﻟﺪﻳﻦ محمد بابر) no [[Tamerlans|Timurīdu dinastijas]], - kuri iekaroja Deli un izveidoja lielvalsti (protams, pāris paaudžu laikā asimilējoties), tb tieši no tā jau šis pašnosaukums cēlies. :) --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 13:59, 12 augustā, 2009 (UTC) ::Nu jā, bet no īstajiem mongoļiem tos ziemeļindiešus tomēr pieņemts "diferencēt". Kā īsti ir pareizi - "mogoli" vai "moguli"? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:10, 12 augustā, 2009 (UTC) :::Nu tas tipa kā Lielbritānijā [[Vindzoras dinastija|Saksijas Koburgas un Gotas dinastija]] - sevi tā arī dēvēja un bija vācieši, taču no īstajiem vāciešiem šos tomēr pieņemts diferencēt. ;) Par "o" vai "u" palūkošu mājās literatūru un rīt raportēšu (ja godīgi, pašam šobrīd nav skaidrs). --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 14:58, 12 augustā, 2009 (UTC) :::Palūkoju literatūru - maz jau te kāds no vēsturniekiem tam pievērš uzmanību, - tulkotajos darbos lieto "mogolu". Vēl varētu uzmest pasaules vēsturei vidusskolām (ko Misāns, Klišāns & Co rakstījuši - solīdi akadēmiski mācību spēki), taču tās mājas bibliotēkā man nav. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 16:27, 12 augustā, 2009 (UTC) :Gan hindi, gan persiešu valodā, kas norādītas kā avoti, garš patskanis ir citā vietā: '''Tādžmahals'''. LPE ir rakstīts divos vārdos, Tadž Mahals, taču tādus bezgalotnes vārdus nevajadzētu vairot, labāk saliktenī.--[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2019. gada 15. aprīlis, plkst. 19.15 (EEST) :{{darīts}} Raksts pārvietots no “Tadžmahāls” uz “Tādžmahals”. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 23. oktobris, plkst. 00.03 (EEST) b19jxeap5j65b4jx618cbmyar2molnw 4538771 4538770 2026-10-22T21:04:26Z Treisijs 347 4538771 wikitext text/x-wiki == Raksta nosaukums == Vai nevajag ar īso "a": Tadžmah'''a'''ls? --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 13:27, 12 augustā, 2009 (UTC) Pēc jaunajiem atveidošanas principiem laikam tomēr ar garo '''ā'''. Bet par tiem mogoliem (vai varbūt moguliem?) gan, manuprāt, pārmetums Treisijam ir nevietā - tie nebūt nav tas pats, kas mongoļi! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 13:35, 12 augustā, 2009 (UTC) :Teorētiski ir gan. :) Tb pirmie mogoli bija mongoļi - Baburs (ﻇﻬﻴﺮ ﺍﻟﺪﻳﻦ محمد بابر) no [[Tamerlans|Timurīdu dinastijas]], - kuri iekaroja Deli un izveidoja lielvalsti (protams, pāris paaudžu laikā asimilējoties), tb tieši no tā jau šis pašnosaukums cēlies. :) --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 13:59, 12 augustā, 2009 (UTC) ::Nu jā, bet no īstajiem mongoļiem tos ziemeļindiešus tomēr pieņemts "diferencēt". Kā īsti ir pareizi - "mogoli" vai "moguli"? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:10, 12 augustā, 2009 (UTC) :::Nu tas tipa kā Lielbritānijā [[Vindzoras dinastija|Saksijas Koburgas un Gotas dinastija]] - sevi tā arī dēvēja un bija vācieši, taču no īstajiem vāciešiem šos tomēr pieņemts diferencēt. ;) Par "o" vai "u" palūkošu mājās literatūru un rīt raportēšu (ja godīgi, pašam šobrīd nav skaidrs). --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 14:58, 12 augustā, 2009 (UTC) :::Palūkoju literatūru - maz jau te kāds no vēsturniekiem tam pievērš uzmanību, - tulkotajos darbos lieto "mogolu". Vēl varētu uzmest pasaules vēsturei vidusskolām (ko Misāns, Klišāns & Co rakstījuši - solīdi akadēmiski mācību spēki), taču tās mājas bibliotēkā man nav. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 16:27, 12 augustā, 2009 (UTC) :Gan hindi, gan persiešu valodā, kas norādītas kā avoti, garš patskanis ir citā vietā: '''Tādžmahals'''. LPE ir rakstīts divos vārdos, Tadž Mahals, taču tādus bezgalotnes vārdus nevajadzētu vairot, labāk saliktenī.--[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2019. gada 15. aprīlis, plkst. 19.15 (EEST) :{{darīts}} Raksts pārvietots no “Tadžmahāls” uz “Tādžmahals”. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 23. oktobris, plkst. 00.03 (EEST) 5sr2jhfmknziyy26v19bkfx4v2p9t64 0 91912 4538862 3791730 2026-10-23T08:13:56Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538862 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Monblāns | Nosaukums2 = {{ubl|''Mont Blanc''|''Monte Bianco''}} | Photo = Mont Blanc from Les Arcs 1950.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Alpi#Francija#Itālija#Eiropa | plat_d = 45 | plat_m = 49 | plat_s = 58 | plat_NS = N | gar_d = 6 | gar_m = 51 | gar_s = 54 | gar_EW = E | kartes_paraksts = | reljefa_karte = jā | kartes_marķieris = | paraksta_novietojums = | Augstums = 4808,72 | Relatīvais_augstums = 4696 | Atrašanās vieta = {{FRA}}, {{ITA}} | Kalnu grēda = [[Monblāna masīvs]], [[Alpi]] | Augstiene = | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Age = | First ascent = [[Žaks Balmats]] un [[Mišels Pakards]] 1786. gadā | Easiest route = | Grid_ref_UK = | Grid_ref_Ireland = | Listing = }} '''Monblāns''' ({{val|fr|Mont Blanc}}, {{izrunā|mɔ̃ blɑ̃}}; {{val|it|Monte Bianco}}, {{izrunā|ˈmonte ˈbjaŋko}}; tulkojumā — "Baltais kalns") ir [[Alpi|Alpu]] kalnu augstākā virsotne un augstākā virsotne [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Monblāns atrodas Alpu rietumu daļā, [[Monblāna masīvs|Monblāna masīvā]], kas izvietojies uz [[Francija]]s un [[Itālija]]s robežas. Monblāns pēc [[relatīvais augstums|relatīvā augstuma]] ir 11. augstākā virsotne pasaulē, bet Eiropā otra augstākā aiz [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāzā]] esošā [[Elbruss|Elbrusa]]. Pēc [[absolūtais augstums|absolūtā augstuma]] Monblāns ir 7. augstākā virsotne Eiropā (viss pirmais sešinieks atrodas Kaukāzā). Monblāna absolūtais augstums ir 4808,72 m, relatīvais augstums ir 4696 m. Tuvākā virsotne, kas ir augstāka par Monblānu, atrodas 2812 km attālumā. Saskaņā ar 1860. gadā noslēgto starptautisko līgumu Monblāns tiek dalīts starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Francija|Franciju]], lai gan kopš tā laika joprojām ir zināmas pretrunas un dažādi kartogrāfiskie avoti pilnībā piešķir Monblānu vienai no abām valstīm. Monblāna pakājē Francijas pusē atrodas neliela pilsētiņa [[Šamonī]], no kuras tad arī biežāk tiek kāpts kalnā un [[Senžervelebēna]], bet Itālijas pusē kalna pakājē atrodas [[Kurmaijora]]. Monblāns nav īpaši tehniski grūti pievārējama virsotne, bet jebkurā gadījumā prasa papildu iemaņas un sagatavotību. Parasti, lai uzkāptu šajā virsotnē, ir vajadzīgas 3 dienas, ja negadās nekādas problēmas (vētra, sniegputenis un tā tālāk), izmanto 3 nometnes. Monblānā 1786. gadā pirmie uzkāpa [[Žaks Balmats]] (''Jaques Balmat'') un [[Mišels Pakards]] (''Michel Paccard'').<ref>{{Grāmatas atsauce | title= Mountaineers: Great Tales of Bravery and Conquest | author= Royal Geographical Society, The Alpine Club | publisher= Dorling Kindersley Ltd | year= 2011 | page= 95 | isbn= 9780241198902 | url= https://books.google.lv/books?id=2xMxA954wicC}}</ref> Blakus atrodas arī skaista [[Aiguille du Midi]] virsotne (3842 m), uz kuras var nokļūt ar pacēlāju. Monblāna apledojuma platība ir virs 200 km². Virsotnes dienvidu pusē atrodas [[Freneja ledājs]], [[Brenvas ledājs]], [[Mjadžes ledājs]], [[Monblāna ledājs]] un [[Bruljarda ledājs]], bet ziemeļu pusē ir [[Bosona ledājs]] un [[Takonazas ledājs]]. Zem kalna 1957. gadā sāka būvēt [[Monblāna tunelis|Monblāna tuneli]], tas tika pabeigts 1965. gadā. Tunelis ir 11,6 km garš un savieno Franciju ar Itāliju. Uz Monblānu dodas ne tikai [[alpīnists|alpīnisti]], bet arī [[snovbordists|snovbordisti]], [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāji]] un vienkārši pārgājienu cienītāji. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas kalni]] [[Kategorija:Itālijas kalni]] [[Kategorija:Alpi]] [[Kategorija:Augšsavoja]] [[Kategorija:Eiropas ekstrēmi]] cp93h0bhu1e3tqsh9nctphtfbk1lv3v 4538863 4538862 2026-10-23T08:14:06Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538863 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Monblāns | Nosaukums2 = {{ubl|''Mont Blanc''|''Monte Bianco''}} | Photo = Mont Blanc from Les Arcs 1950.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Alpi#Francija#Itālija#Eiropa | plat_d = 45 | plat_m = 49 | plat_s = 58 | plat_NS = N | gar_d = 6 | gar_m = 51 | gar_s = 54 | gar_EW = E | kartes_paraksts = | reljefa_karte = jā | kartes_marķieris = | paraksta_novietojums = | Augstums = 4808,72 | Relatīvais_augstums = 4696 | Atrašanās vieta = {{FRA}}, {{ITA}} | Kalnu grēda = [[Monblāna masīvs]], [[Alpi]] | Augstiene = | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Age = | First ascent = [[Žaks Balmats]] un [[Mišels Pakards]] 1786. gadā | Easiest route = | Grid_ref_UK = | Grid_ref_Ireland = | Listing = }} '''Monblāns''' ({{val|fr|Mont Blanc}}, {{izrunā|mɔ̃ blɑ̃}}; {{val|it|Monte Bianco}}, {{izrunā|ˈmonte ˈbjaŋko}}; tulkojumā — "Baltais kalns") ir [[Alpi|Alpu]] kalnu augstākā virsotne un augstākā virsotne [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Monblāns atrodas Alpu rietumu daļā, [[Monblāna masīvs|Monblāna masīvā]], kas izvietojies uz [[Francija]]s un [[Itālija]]s robežas. Monblāns pēc [[relatīvais augstums|relatīvā augstuma]] ir 11. augstākā virsotne pasaulē, bet Eiropā otra augstākā aiz [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāzā]] esošā [[Elbruss|Elbrusa]]. Pēc [[absolūtais augstums|absolūtā augstuma]] Monblāns ir 7. augstākā virsotne Eiropā (viss pirmais sešinieks atrodas Kaukāzā). Monblāna absolūtais augstums ir 4808,72 m, relatīvais augstums ir 4696 m. Tuvākā virsotne, kas ir augstāka par Monblānu, atrodas 2812 km attālumā. Saskaņā ar 1860. gadā noslēgto starptautisko līgumu Monblāns tiek dalīts starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Francija|Franciju]], lai gan kopš tā laika joprojām ir zināmas pretrunas un dažādi kartogrāfiskie avoti pilnībā piešķir Monblānu vienai no abām valstīm. Monblāna pakājē Francijas pusē atrodas neliela pilsētiņa [[Šamonī]], no kuras tad arī biežāk tiek kāpts kalnā un [[Senžervelebēna]], bet Itālijas pusē kalna pakājē atrodas [[Kurmaijora]]. Monblāns nav īpaši tehniski grūti pievārējama virsotne, bet jebkurā gadījumā prasa papildu iemaņas un sagatavotību. Parasti, lai uzkāptu šajā virsotnē, ir vajadzīgas 3 dienas, ja negadās nekādas problēmas (vētra, sniegputenis un tā tālāk), izmanto 3 nometnes. Monblānā 1786. gadā pirmie uzkāpa [[Žaks Balmats]] (''Jaques Balmat'') un [[Mišels Pakards]] (''Michel Paccard'').<ref>{{Grāmatas atsauce | title= Mountaineers: Great Tales of Bravery and Conquest | author= Royal Geographical Society, The Alpine Club | publisher= Dorling Kindersley Ltd | year= 2011 | page= 95 | isbn= 9780241198902 | url= https://books.google.lv/books?id=2xMxA954wicC}}</ref> Blakus atrodas arī skaista [[Aiguille du Midi]] virsotne (3842 m), uz kuras var nokļūt ar pacēlāju. Monblāna apledojuma platība ir virs 200 km². Virsotnes dienvidu pusē atrodas [[Freneja ledājs]], [[Brenvas ledājs]], [[Mjadžes ledājs]], [[Monblāna ledājs]] un [[Bruljarda ledājs]], bet ziemeļu pusē ir [[Bosona ledājs]] un [[Takonazas ledājs]]. Zem kalna 1957. gadā sāka būvēt [[Monblāna tunelis|Monblāna tuneli]], tas tika pabeigts 1965. gadā. Tunelis ir 11,6 km garš un savieno Franciju ar Itāliju. Uz Monblānu dodas ne tikai [[alpīnists|alpīnisti]], bet arī [[snovbordists|snovbordisti]], [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāji]] un vienkārši pārgājienu cienītāji. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas kalni]] [[Kategorija:Itālijas kalni]] [[Kategorija:Alpi]] [[Kategorija:Augšsavoja]] [[Kategorija:Eiropas ekstrēmi]] sut7yqpd350mf90eh8xmc7v4zx2sav1 0 94870 4538875 4538146 2026-10-23T08:20:35Z Pirags 3757 pap 4538875 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1600.—1629. gada Poļu—zviedru karu|Poļu—zviedru kari|Poļu—zviedru kari}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Poļu—zviedru karš (1600—1629) |partof= [[Poļu—zviedru kari]]em |caption= |date=[[1600. gads]] — [[1629. gads]] |place=[[Polijas—Lietuvas ūnija|Polija—Lietuva]]: [[Pārdaugavas hercogiste|Livonija]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogiste]], [[Prūsijas hercogiste|Prūsija]] |territory= Zviedrija iegūst lielāko daļu [[Pārdaugavas hercogiste]]s |result= Zviedrijas uzvara |combatant1= [[Attēls:Wappen schweden siebmacher.jpg|30px]][[Zviedrijas karaliste]] |combatant2=[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|15px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />[[Attēls:Wapen hertogen van Koerland Kettler groot.svg|20px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] <br />[[Attēls:Flag of Ducal Prussia.svg|40px]] [[Prūsijas hercogiste]] |commander1=[[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārlis]], [[Gustavs II Ādolfs|Gustavs Ādolfs]] |commander2=[[Sigismunds III Vāsa]] |notes= {{flatlist| * [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kauja]] (1600) * [[Salaspils kauja]] (1605) * [[Jelgavas pamiers]] (1622) * [[Valles kauja]] (1626) * [[Olivas kauja]] (1627) * [[Altmarkas pamiers]] (1629) }} }} [[Attēls:Zviedru karaspēks pie Rīgas 1605.jpg|thumb|300px|Kārļa IX karaspēks pie Rīgas (Kellers, 1609).]] [[Attēls:Pieter Snayers - Battle of Kircholm, 1605.jpg|thumb|300px|[[Salaspils kauja]] starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630)]] '''Poļu—zviedru karš ({{val-lt|ATR–Švedijos karas}}, {{val-pl|Wojna polsko-szwedzka}} {{val-sv|Andra polska kriget}}, 1600—1629)''' bija viens no [[Poļu—zviedru kari|poļu—lietuviešu—zviedru kariem]] starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]] un [[Zviedrija|Zviedrijas karalisti]], kura darbība notika galvenokārt [[Latvija]]s teritorijā.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]] šo karu dēvēja par Latvijas karu. Skat. "Latvijas vēsture 1600 – 1710". Daugava, 1962.</ref> Karu var iedalīt četros atsevišķos periodos (1600—1611; 1617—1618; 1620—1625; 1626—1629), kurus dažreiz uzskata par atsevišķiem kariem. Pēc 1618. gada notikušo karadarbību plašākā kontekstā uzskata par [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] daļu starp [[Protestantisms|protestantiem]] un [[Katoļticība|katoļiem]]. == Kara iemesli == [[Attēls:Map of Poland and Lithuania in 1600.svg|thumb|300px|Mūsdienu Latvijas teritorija 1600.—1629. gada karu laikā: autonomās [[Kurzemes hercogiste]] un [[Pārdaugavas hercogiste]] (abas rozā krāsā) un tieši Polijas—Lietuvas kopvalstij pakļautais [[Piltenes apgabals]]. Ar pārtrauktu līniju iezīmēta [[Zviedru Vidzeme]]s dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā pēc 1629. gada Altmarkas pamiera.]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām 1583. gadā [[Livonijas Konfederācija]]s zemes tika sadalītas starp Poliju—Lietuvu un Zviedriju, tomēr abas lielvalstis pretendēja uz visu [[Livonija]]s un [[Prūsija]]s teritoriju. Par konflikta tiešo pirmsākumu var uzskatīt 1592. gada notikumus, kad Polijas—Lietuvas valdnieks [[Sigismunds III Vāsa]] tika kronēts par Zviedrijas karali. Tas izraisīja neapmierinātību Zviedrijā un 1595. gadā zviedri Sigismunda tēvoča [[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārļa]] vadībā sāka [[Karš pret Sigismundu|sacelšanos]]. 1598. gadā Sigismunds ieradās Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts [[Stongebrū kauja|Stongebrū kaujā]] un bija spiests atgriezties Polijā. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu no troņa. == Kara pirmā daļa (1600—1611) == 1599. gadā Polijas—Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds paziņoja, ka [[Zviedru Igaunija]] turpmāk piederēšot Polijai—Lietuvai. Šajā laikā Polija—Lietuva bija iesaistīta arī [[Moldāvija]]s karos, tādēļ kara sākumā zviedriem izdevās iekarot lielu daļu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s. Tomēr jau 1601. gadā poļiem un lietuviešiem ieradās papildspēki no Moldovas un viņiem izdevās uzvarēt zviedrus [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā]]. Polijas-Lietuvas armija lielhetmaņa [[Jans Zamoiskis|Jana Zamoiska]] vadībā pēc aplenkuma 1601. gada 19. decembrī ieņēma [[Valmieras pils|Valmieras cietoksni]], 16. maijā [[Vīlandes pils|Vīlandes]] un pēc četru mēnešu aplenkuma arī [[Paide]]s cietoksni. 1602. gadā beigās zviedru rokās bija palikušas tikai [[Rēvele]], [[Pērnava]], [[Hāpsala]] un [[Tartu|Tērbata]], pēdējā no kurām padevās pēc aplenkuma. 1605. gadā Igaunijā ieradās 5000 vīru lieli zviedru papildspēki. Tajā pašā gadā 4000 zviedru karavīru grāfa [[Frederiks Joahims Mansfelds|Frederika Joahima Mansfelda]] vadībā izcēlās krastā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] un aplenca [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas pili]], sākot gatavoties [[Rīga]]s aplenkšanai. Zviedriem pretī devās Polijas-Lietuvas karaspēks Lietuvas lielhetmaņa [[Jans Karols Hodkevičs|J. Hodkeviča]] vadībā. 1605. gada 27. septembrī abi karaspēki satikās un izcīnīja [[Salaspils kauja|Salaspils kauju]], kurā Polijas-Lietuvas armija kopā ar [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] jātnieku karaspēku uzveica daudz lielāku zviedru karaspēku. Tomēr Lietuvas armijai no šīs uzvaras bija maz labuma, jo J. Hodkeviču drīz pameta lielākā daļa viņa [[kazaki|kazaku]] karaspēka, kuri nodevās muižu laupīšanai. 1606. gadā Polijā un Lietuvā notika sacelšanās pret Sigismundu III, kuru Hodkevičs devās apspiest. Savukārt Zviedrijas karalis [[Kārlis IX]], kurš [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]] dēļ 1608. gadā nosūtīja uz Krieviju karaspēku [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardija]] vadībā. 1608. gadā zviedru karaspēkam grāfa Mansfelda vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu, Koknesi un Vīlandi. Tomēr 1609. gadā Hodkevičs atgriezās Vidzemē, atkaroja jauno [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksni]] un zviedru ieņemtās pilsētas, ieņēma Pērnavu, sakāva zviedru floti pie [[Salacgrīva]]s un sakāva arī Mansfelda karaspēku netālu no [[Gauja]]s. 1611. gadā, pēc Kārļa IX nāves, tika noslēgts pamiers. == Kara otrā daļa (1617—1618) == Karš atsākās pēc 1617. gada februāra, kad Zviedrija bija noslēgusi [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līgumu]], kurš izbeidza [[Ingrijas karš|Ingrijas karu]] ar [[Krievija|Krieviju]]. 1617. gada 17. aprīlī no Kurzemes izraidītais hercogs [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms]] sāka sarunas ar Zviedriju par atbalstu viņa atjaunošanai hercoga tronī. Viņa ieceltais Kurzemes gubernators pulkvedis [[Volmārs fon Fārensbahs]] 1617. gada 22. aprīlī pārņēma Kuldīgas pili un veica vairākus uzbrukumus Polijas—Lietuvas karaspēka vienībām. Polijas—Lietuvas karaspēks Lietuvas hetmaņa kņaza [[Radvili|Kristapa Radvila]] vadībā 24. septembrī ieņēma Kuldīgu. Savukārt zviedriem karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava Ādolfa]] vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu un Pērnavu un 1618. gadā tika noslēgts jauns pamiers. == Kara trešā daļa (1620—1622) == [[Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|thumb|300px|Zviedru uzbrukums Rīgai 1621. gadā (Georga Švengelna zīmējums).]] [[Attēls:Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai.jpg|thumb|300px|Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai (1621). Aversā Gustavs II Ādolfs, reversā Rīgas pilsētas aplenkums.]] 1621. gada augustā [[Gustavs II Ādolfs]] vadīja Zviedrijas karaspēka uzbrukumu Rīgai un 16. septembrī ielenktā pilsēta padevās.<ref>Rīgas hronika. Rīgas balvas biedrība. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9984-39-299-8}} 66.lpp.</ref> Polija—Lietuva šajā laikā bija aizņemta karos ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un nebija spējīga nosūtīt spēkus, kas varētu zviedrus apturēt. Zviedri ieņēma lielu daļu Vidzemes un 1621. gada 15. decembrī sāka iebrukumu pāri Daugavai Zemgales teritorijā un ieņēma Jelgavu. Lietuvieši hetmaņa [[Kristaps Radvils|Kristapa Radvila]] vadībā atkāpās uz Bauskas pili. 1622. gada 5. jūlijā lietuviešiem izdevās atgūt Jelgavu un 17. jūlijā karalis Gustavs Ādolfs ierosināja Jelgavas pilī sākt pamiera sarunas. 1622. gada novembrī tika noslēgts [[Jelgavas pamiers]] līdz 1623. gada 1. maijam, kurā Zviedrija uz laiku atteicās no pretenzijām uz Kurzemi un Zemgali. == Kara ceturtā daļa (1625—1629) == 1625. gada martā karadarbība atsākās. Nesastapdams nekur nopietnākus šķēršļus, Zviedrijas karaspēks vasarā un agrā rudenī ieņēma gandrīz visu Vidzemi un ievērojamu Kurzemes un Zemgales hercogistes daļu. Septembra vidū Zviedrijas karaspēka vienība Hansa [[Vrangeļi|Vrangeļa]] vadībā (Alūksnes, [[Kirumpē]] un [[Vastselīna]]s garnizoni, 50 somu jātnieku kopā ar dragūnu kornetu [[Ādams Rihards Delašapels|Ādama Riharda Delašapela]] (''de la Chapelle'') vadībā ieņēma Ludzas un Rēzeknes pilis. Savukārt cita karaspēka vienība (Aleksandra fon Esena somu pulks, Okes Hansona rota, 50 Tērbatas kājnieki un jātnieki) [[Jakobs Delagardijs|Jēkaba Delagardija]] vadībā septembra beigās ieņēma Krustpils cietoksni. 8. oktobrī (28. septembrī pēc VS) ap 1200 vīru liela Zviedrijas karaspēka vienība (ieskaitot 180 musketierus un 10 somu jātnieku kornetus) pulkveža [[Gustavs Horns|Gustava Hurna]] vadībā sasniedza Daugavpils cietokšņa nocietinājumus, ko aizstāvēja trīs kazaku vienības un nezināms skaits haiduku. Artilērijas trūkums un ziņas par referendārija Aleksandra Korvina Gosevska (''Gosiewski'') sūtītā Lietuvas karaspēka tuvošanos lika zviedriem pārtraukt aplenkumu un atkāpties uz [[Līksnas muiža|Līksnas muižu]]. Apmēram 200 huzāru, vairāki simti kazaku un 100 kājnieku liels Lietuvas karaspēks sakāva zviedrus kaujā pie Līksnas un piespieda viņus atkāpties līdz [[Līvānu muiža]]s [[skanste]]i (blokhauzam). 17. oktobrī Daugavpilī ieradās Lietuvas lielhetmanis Leo [[Sapeha]] un novembra sākumā ar apmēram 6000 karavīriem sāka uzbrukumu lejup gar abiem Daugavas krastiem. Lielākā vienība Sapehas vadībā ieņēma [[Sēlpils viduslaiku pils|Sēlpili]] un Gonsevska vadībā uzbruka zviedru skanstij pie Aiviekstes ietekas Daugavā (tagad [[Pļaviņas]]). Karalis Gustavs Ādolfs no Rīgas ar papildspēkiem ieradās [[Kokneses viduslaiku pils|Kokneses pilī]] un pēc kaujas pie Aiviekstes skants devās uz [[Bērzaunes pils|Bērzaunes pili]], pēc tam atgriezās Kokneses pilī, kur atradās līdz nākamā gada janvāra sākumam. 1625. gada beigās Jana Meščina (''Meszczyn'') vadītā lietuviešu karaspēka vienība atguva Rēzeknes un Ludzas pilis. Savukārt lielhetmanis Sapeha izveidoja ziemas nometni pie [[Valle]]s, bet pēc tam devās uz Polijas–Lietuvas Seimu, komandiera amatā atstājot savu dēlu Lietuvas lielmaršalu Janu Staņislavu Sapehu. 1626. gada janvārī [[Sēlija|Sēlijā]] atradās 7000 vīru liels Lietuvas karaspēks, kuram no Kokneses pāri aizsalušajai Daugavai uzbruka 4900 Zviedrijas karavīru (38 kājnieku rotas un 23–24 jātnieku korneti) ar 6 lielgabaliem. 16. (6.) uz 17. (7.) janvārī Zviedrijas karalis izcīnīja pārliecinošu uzvaru [[Valles kauja|Valles kaujā]]. Lietuviešiem palīgā no [[Biržu pils]] steidzās lauka hetmanis [[Kristaps Radvils]], kura ierašanās nespēja mainīt kaujas iznākumu.<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf POĻU VIDZEMES JEB INFLANTIJAS IZVEIDES PRIEKŠVĒSTURE. CĪŅAS PAR DAUGAVPILI 1625.-1627. GADĀ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210904091204/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf |date={{dat|2021|09|04||bez}} }} lvi.lu.lv Mariušs Balcereks, 2011</ref> 1626. gada martā 8000 zviedru karavīru karaļa Gustava Ādolfa vadībā izcēlās krastā [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]] netālu no [[Pilava]]s. Zviedri ātri ieņēma 16 hercogistes pilsētas, kuru iedzīvotāji nepretojās luterticīgajiem zviedriem. Zviedri devās uz Dancigu (tagad [[Gdaņska]]) un septembrī netālu no [[Gņeva]]s izcīnīja kauju ar poļu karaļa Sigismunda karaspēku, kurš bija spiests atkāpties. Tad uz Prūsiju devās hetmaņa [[Staņislavs Koņecpoļskis|Staņislava Koņecpoļska]] 10 000 vīru liels karaspēks, taču zviedri izvairījās no atklātām kaujām. 2. aprīlī Koņecpoļskis atkaroja zviedriem Pucigu (tagad [[Pucka]]). Šķērsojot [[Visla|Vislu]] netālu no Dancigas, karaļa Gustava Ādolfa karaspēks satikās ar poļiem. Kaujas gaitā karali ievainoja gūžā un zviedri bija spiesti atkāpties. Jūlijā zviedri aplenca Braunsbergu (tagad [[Braņevo]]) un Vormditu ([[Orneta]]), bet Koņecpoļskis atkaroja Gņevu. 7—8. augustā (pēc citiem datiem 18. septembrī) netālu no [[Motlava]]s upes viņš satikās ar 10 000 vīru lieliem zviedru spēkiem. Gustavu Ādolfu atkal ievainoja un zviedri atkāpās. 1627. gada martā (pēc citiem datiem aprīlī) netālu no Hammeršteinas (tagad [[Čarne]]) Koņecpoļska vadītie poļu spēki piespieda padoties zviedru karaspēka daļu. 1627. gada 28. novembrī poļi sakāva zviedru floti [[Olivas kauja|Olivas kaujā]] netālu no Dancigas. Šajā kaujā Kurzemes hercoga karakuģi cīnījās Polijas—Lietuvas pusē. 1627. gada augustā [[Jēkabs Delagardijs]] sakāva Lietuvas karaspēku pie Sēlpils un 9. oktobrī ieņēma Daugavpili, kuru nespēja aizstāvēt 250–500 karavīru lielais garnizons ar 18 lielgabaliem. Taču zviedri drīz vien atstāja Daugavpili, jo [[Vincents Gonsevskis|Gonsevska]] vadītā vienība šķērsoja Daugavu un uzbruka Salaspilij. 1628. gadā Gustavs Ādolfs ieņēma Neimarku (tagad [[Nove Mjasto Lubavske]]) un [[Brodņica|Brodņicu]], taču abas karojošās puses ilgstoši izvairījās no atklātām kaujām. 1629. gada 2. februārī pie [[Gužno]] 8000 zviedru sakāva 3000 vīru lielu poļu karaspēku [[Staņislavs Potockis|Staņislava Potocka]] vadībā. 1629. gada 17. jūnijā netālu no Honigfeldes (Tžčianas kauja, arī Štūmas kauja) tika izcīnīta smaga kauja starp Koņecpoļska un 9000 vīru lielu Gustava Ādolfa karaspēku. Kaujas iznākums vērtējams kā neizšķirts, lai gan zviedru zaudējumi bija divreiz lielāki. Beidzot 1629. gada 25. septembrī tika noslēgts [[Altmarkas pamiers]]. Neskatoties uz pēdējām poļu uzvarām, Zviedrija paturēja iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju un vairākas Prūsijas pilsētas. Poļi bija spiesti maksāt nodokli par tirdzniecību Baltijas jūrā līdz pat tā atcelšanai saskaņā ar 1635. gadā noslēgto [[Štumsdorfas miera līgums|Štumsdorfas miera līgumu]]. == Latvijas teritorijā izveidotās karaspēka vienības == Ieņemtajā Vidzemē zviedru ķēniņš [[Gustavs II Ādolfs]] 1624. gadā no viņam uzticīgo muižnieku karavīriem saformēja [[Vidzemes kirasieru pulks|Vidzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Livländische Adelsfahne, Livländische Adelsregiment}}) ar 300 jātniekiem četros korultos (eskadronos). Ieņemtajā Kurzemes un Zemgales hercogistē 1625. gadā saformēja [[Kurzemes kirasieru pulks|Kurzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Kurländische Adelsfahne, Kurländische Adelsregiment}}) ar 230 jātniekiem divos korultos. No 1630. gada šie pulki piedalījās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] kaujās, arī Veizenfeldas un [[Licenes kauja (1632)|Licenes kaujās]] (''Schlacht bei Lützen'', 1632).<ref>{{LKV|IX|16597-16598}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Poliju]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju]] [[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadija]] mok540z1x1eezjj2t4kegutvqm94fkm 4538894 4538875 2026-10-23T08:41:10Z Pirags 3757 4538894 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1600.—1629. gada Poļu—zviedru karu|Poļu—zviedru kari|Poļu—zviedru kari}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Poļu—zviedru karš (1600—1629) |partof= [[Poļu—zviedru kari]]em |caption= |date=[[1600. gads]] — [[1629. gads]] |place=[[Polijas—Lietuvas ūnija|Polija—Lietuva]]: [[Pārdaugavas hercogiste|Livonija]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogiste]], [[Prūsijas hercogiste|Prūsija]] |territory= Zviedrija ieguva lielāko daļu no [[Livonijas hercogiste]]s |result= Zviedrijas uzvara |combatant1= [[Attēls:Wappen schweden siebmacher.jpg|30px]][[Zviedrijas karaliste]] |combatant2=[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|15px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />[[Attēls:Wapen hertogen van Koerland Kettler groot.svg|20px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] <br />[[Attēls:Flag of Ducal Prussia.svg|40px]] [[Prūsijas hercogiste]] |commander1=[[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārlis]], [[Gustavs II Ādolfs|Gustavs Ādolfs]] |commander2=[[Sigismunds III Vāsa]] |notes= {{flatlist| * [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kauja]] (1600) * [[Salaspils kauja]] (1605) * [[Jelgavas pamiers]] (1622) * [[Valles kauja]] (1626) * [[Olivas kauja]] (1627) * [[Altmarkas pamiers]] (1629) }} }} [[Attēls:Zviedru karaspēks pie Rīgas 1605.jpg|thumb|300px|Kārļa IX karaspēks pie Rīgas (Kellers, 1609).]] [[Attēls:Pieter Snayers - Battle of Kircholm, 1605.jpg|thumb|300px|[[Salaspils kauja]] starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630)]] '''Poļu—zviedru karš ({{val-lt|ATR–Švedijos karas}}, {{val-pl|Wojna polsko-szwedzka}} {{val-sv|Andra polska kriget}}, 1600—1629)''' bija viens no [[Poļu—zviedru kari|poļu—lietuviešu—zviedru kariem]] starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]] un [[Zviedrija|Zviedrijas karalisti]], kura darbība notika galvenokārt [[Latvija]]s teritorijā.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]] šo karu dēvēja par Latvijas karu. Skat. "Latvijas vēsture 1600 – 1710". Daugava, 1962.</ref> Karu var iedalīt četros atsevišķos periodos (1600—1611; 1617—1618; 1620—1625; 1626—1629), kurus dažreiz uzskata par atsevišķiem kariem. Pēc 1618. gada notikušo karadarbību plašākā kontekstā uzskata par [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] daļu starp [[Protestantisms|protestantiem]] un [[Katoļticība|katoļiem]]. == Kara iemesli == [[Attēls:Map of Poland and Lithuania in 1600.svg|thumb|300px|Mūsdienu Latvijas teritorija 1600.—1629. gada karu laikā: autonomās [[Kurzemes hercogiste]] un [[Pārdaugavas hercogiste]] (abas rozā krāsā) un tieši Polijas—Lietuvas kopvalstij pakļautais [[Piltenes apgabals]]. Ar pārtrauktu līniju iezīmēta [[Zviedru Vidzeme]]s dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā pēc 1629. gada Altmarkas pamiera.]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām 1583. gadā [[Livonijas Konfederācija]]s zemes tika sadalītas starp Poliju—Lietuvu un Zviedriju, tomēr abas lielvalstis pretendēja uz visu [[Livonija]]s un [[Prūsija]]s teritoriju. Par konflikta tiešo pirmsākumu var uzskatīt 1592. gada notikumus, kad Polijas—Lietuvas valdnieks [[Sigismunds III Vāsa]] tika kronēts par Zviedrijas karali. Tas izraisīja neapmierinātību Zviedrijā un 1595. gadā zviedri Sigismunda tēvoča [[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārļa]] vadībā sāka [[Karš pret Sigismundu|sacelšanos]]. 1598. gadā Sigismunds ieradās Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts [[Stongebrū kauja|Stongebrū kaujā]] un bija spiests atgriezties Polijā. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu no troņa. == Kara pirmā daļa (1600—1611) == 1599. gadā Polijas—Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds paziņoja, ka [[Zviedru Igaunija]] turpmāk piederēšot Polijai—Lietuvai. Šajā laikā Polija—Lietuva bija iesaistīta arī [[Moldāvija]]s karos, tādēļ kara sākumā zviedriem izdevās iekarot lielu daļu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s. Tomēr jau 1601. gadā poļiem un lietuviešiem ieradās papildspēki no Moldovas un viņiem izdevās uzvarēt zviedrus [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā]]. Polijas-Lietuvas armija lielhetmaņa [[Jans Zamoiskis|Jana Zamoiska]] vadībā pēc aplenkuma 1601. gada 19. decembrī ieņēma [[Valmieras pils|Valmieras cietoksni]], 16. maijā [[Vīlandes pils|Vīlandes]] un pēc četru mēnešu aplenkuma arī [[Paide]]s cietoksni. 1602. gadā beigās zviedru rokās bija palikušas tikai [[Rēvele]], [[Pērnava]], [[Hāpsala]] un [[Tartu|Tērbata]], pēdējā no kurām padevās pēc aplenkuma. 1605. gadā Igaunijā ieradās 5000 vīru lieli zviedru papildspēki. Tajā pašā gadā 4000 zviedru karavīru grāfa [[Frederiks Joahims Mansfelds|Frederika Joahima Mansfelda]] vadībā izcēlās krastā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] un aplenca [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas pili]], sākot gatavoties [[Rīga]]s aplenkšanai. Zviedriem pretī devās Polijas-Lietuvas karaspēks Lietuvas lielhetmaņa [[Jans Karols Hodkevičs|J. Hodkeviča]] vadībā. 1605. gada 27. septembrī abi karaspēki satikās un izcīnīja [[Salaspils kauja|Salaspils kauju]], kurā Polijas-Lietuvas armija kopā ar [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] jātnieku karaspēku uzveica daudz lielāku zviedru karaspēku. Tomēr Lietuvas armijai no šīs uzvaras bija maz labuma, jo J. Hodkeviču drīz pameta lielākā daļa viņa [[kazaki|kazaku]] karaspēka, kuri nodevās muižu laupīšanai. 1606. gadā Polijā un Lietuvā notika sacelšanās pret Sigismundu III, kuru Hodkevičs devās apspiest. Savukārt Zviedrijas karalis [[Kārlis IX]], kurš [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]] dēļ 1608. gadā nosūtīja uz Krieviju karaspēku [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardija]] vadībā. 1608. gadā zviedru karaspēkam grāfa Mansfelda vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu, Koknesi un Vīlandi. Tomēr 1609. gadā Hodkevičs atgriezās Vidzemē, atkaroja jauno [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksni]] un zviedru ieņemtās pilsētas, ieņēma Pērnavu, sakāva zviedru floti pie [[Salacgrīva]]s un sakāva arī Mansfelda karaspēku netālu no [[Gauja]]s. 1611. gadā, pēc Kārļa IX nāves, tika noslēgts pamiers. == Kara otrā daļa (1617—1618) == Karš atsākās pēc 1617. gada februāra, kad Zviedrija bija noslēgusi [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līgumu]], kurš izbeidza [[Ingrijas karš|Ingrijas karu]] ar [[Krievija|Krieviju]]. 1617. gada 17. aprīlī no Kurzemes izraidītais hercogs [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms]] sāka sarunas ar Zviedriju par atbalstu viņa atjaunošanai hercoga tronī. Viņa ieceltais Kurzemes gubernators pulkvedis [[Volmārs fon Fārensbahs]] 1617. gada 22. aprīlī pārņēma Kuldīgas pili un veica vairākus uzbrukumus Polijas—Lietuvas karaspēka vienībām. Polijas—Lietuvas karaspēks Lietuvas hetmaņa kņaza [[Radvili|Kristapa Radvila]] vadībā 24. septembrī ieņēma Kuldīgu. Savukārt zviedriem karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava Ādolfa]] vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu un Pērnavu un 1618. gadā tika noslēgts jauns pamiers. == Kara trešā daļa (1620—1622) == [[Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|thumb|300px|Zviedru uzbrukums Rīgai 1621. gadā (Georga Švengelna zīmējums).]] [[Attēls:Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai.jpg|thumb|300px|Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai (1621). Aversā Gustavs II Ādolfs, reversā Rīgas pilsētas aplenkums.]] 1621. gada augustā [[Gustavs II Ādolfs]] vadīja Zviedrijas karaspēka uzbrukumu Rīgai un 16. septembrī ielenktā pilsēta padevās.<ref>Rīgas hronika. Rīgas balvas biedrība. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9984-39-299-8}} 66.lpp.</ref> Polija—Lietuva šajā laikā bija aizņemta karos ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un nebija spējīga nosūtīt spēkus, kas varētu zviedrus apturēt. Zviedri ieņēma lielu daļu Vidzemes un 1621. gada 15. decembrī sāka iebrukumu pāri Daugavai Zemgales teritorijā un ieņēma Jelgavu. Lietuvieši hetmaņa [[Kristaps Radvils|Kristapa Radvila]] vadībā atkāpās uz Bauskas pili. 1622. gada 5. jūlijā lietuviešiem izdevās atgūt Jelgavu un 17. jūlijā karalis Gustavs Ādolfs ierosināja Jelgavas pilī sākt pamiera sarunas. 1622. gada novembrī tika noslēgts [[Jelgavas pamiers]] līdz 1623. gada 1. maijam, kurā Zviedrija uz laiku atteicās no pretenzijām uz Kurzemi un Zemgali. == Kara ceturtā daļa (1625—1629) == 1625. gada martā karadarbība atsākās. Nesastapdams nekur nopietnākus šķēršļus, Zviedrijas karaspēks vasarā un agrā rudenī ieņēma gandrīz visu Vidzemi un ievērojamu Kurzemes un Zemgales hercogistes daļu. Septembra vidū Zviedrijas karaspēka vienība Hansa [[Vrangeļi|Vrangeļa]] vadībā (Alūksnes, [[Kirumpē]] un [[Vastselīna]]s garnizoni, 50 somu jātnieku kopā ar dragūnu kornetu [[Ādams Rihards Delašapels|Ādama Riharda Delašapela]] (''de la Chapelle'') vadībā ieņēma Ludzas un Rēzeknes pilis. Savukārt cita karaspēka vienība (Aleksandra fon Esena somu pulks, Okes Hansona rota, 50 Tērbatas kājnieki un jātnieki) [[Jakobs Delagardijs|Jēkaba Delagardija]] vadībā septembra beigās ieņēma Krustpils cietoksni. 8. oktobrī (28. septembrī pēc VS) ap 1200 vīru liela Zviedrijas karaspēka vienība (ieskaitot 180 musketierus un 10 somu jātnieku kornetus) pulkveža [[Gustavs Horns|Gustava Hurna]] vadībā sasniedza Daugavpils cietokšņa nocietinājumus, ko aizstāvēja trīs kazaku vienības un nezināms skaits haiduku. Artilērijas trūkums un ziņas par referendārija Aleksandra Korvina Gosevska (''Gosiewski'') sūtītā Lietuvas karaspēka tuvošanos lika zviedriem pārtraukt aplenkumu un atkāpties uz [[Līksnas muiža|Līksnas muižu]]. Apmēram 200 huzāru, vairāki simti kazaku un 100 kājnieku liels Lietuvas karaspēks sakāva zviedrus kaujā pie Līksnas un piespieda viņus atkāpties līdz [[Līvānu muiža]]s [[skanste]]i (blokhauzam). 17. oktobrī Daugavpilī ieradās Lietuvas lielhetmanis Leo [[Sapeha]] un novembra sākumā ar apmēram 6000 karavīriem sāka uzbrukumu lejup gar abiem Daugavas krastiem. Lielākā vienība Sapehas vadībā ieņēma [[Sēlpils viduslaiku pils|Sēlpili]] un Gonsevska vadībā uzbruka zviedru skanstij pie Aiviekstes ietekas Daugavā (tagad [[Pļaviņas]]). Karalis Gustavs Ādolfs no Rīgas ar papildspēkiem ieradās [[Kokneses viduslaiku pils|Kokneses pilī]] un pēc kaujas pie Aiviekstes skants devās uz [[Bērzaunes pils|Bērzaunes pili]], pēc tam atgriezās Kokneses pilī, kur atradās līdz nākamā gada janvāra sākumam. 1625. gada beigās Jana Meščina (''Meszczyn'') vadītā lietuviešu karaspēka vienība atguva Rēzeknes un Ludzas pilis. Savukārt lielhetmanis Sapeha izveidoja ziemas nometni pie [[Valle]]s, bet pēc tam devās uz Polijas–Lietuvas Seimu, komandiera amatā atstājot savu dēlu Lietuvas lielmaršalu Janu Staņislavu Sapehu. 1626. gada janvārī [[Sēlija|Sēlijā]] atradās 7000 vīru liels Lietuvas karaspēks, kuram no Kokneses pāri aizsalušajai Daugavai uzbruka 4900 Zviedrijas karavīru (38 kājnieku rotas un 23–24 jātnieku korneti) ar 6 lielgabaliem. 16. (6.) uz 17. (7.) janvārī Zviedrijas karalis izcīnīja pārliecinošu uzvaru [[Valles kauja|Valles kaujā]]. Lietuviešiem palīgā no [[Biržu pils]] steidzās lauka hetmanis [[Kristaps Radvils]], kura ierašanās nespēja mainīt kaujas iznākumu.<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf POĻU VIDZEMES JEB INFLANTIJAS IZVEIDES PRIEKŠVĒSTURE. CĪŅAS PAR DAUGAVPILI 1625.-1627. GADĀ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210904091204/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf |date={{dat|2021|09|04||bez}} }} lvi.lu.lv Mariušs Balcereks, 2011</ref> 1626. gada martā 8000 zviedru karavīru karaļa Gustava Ādolfa vadībā izcēlās krastā [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]] netālu no [[Pilava]]s. Zviedri ātri ieņēma 16 hercogistes pilsētas, kuru iedzīvotāji nepretojās luterticīgajiem zviedriem. Zviedri devās uz Dancigu (tagad [[Gdaņska]]) un septembrī netālu no [[Gņeva]]s izcīnīja kauju ar poļu karaļa Sigismunda karaspēku, kurš bija spiests atkāpties. Tad uz Prūsiju devās hetmaņa [[Staņislavs Koņecpoļskis|Staņislava Koņecpoļska]] 10 000 vīru liels karaspēks, taču zviedri izvairījās no atklātām kaujām. 2. aprīlī Koņecpoļskis atkaroja zviedriem Pucigu (tagad [[Pucka]]). Šķērsojot [[Visla|Vislu]] netālu no Dancigas, karaļa Gustava Ādolfa karaspēks satikās ar poļiem. Kaujas gaitā karali ievainoja gūžā un zviedri bija spiesti atkāpties. Jūlijā zviedri aplenca Braunsbergu (tagad [[Braņevo]]) un Vormditu ([[Orneta]]), bet Koņecpoļskis atkaroja Gņevu. 7—8. augustā (pēc citiem datiem 18. septembrī) netālu no [[Motlava]]s upes viņš satikās ar 10 000 vīru lieliem zviedru spēkiem. Gustavu Ādolfu atkal ievainoja un zviedri atkāpās. 1627. gada martā (pēc citiem datiem aprīlī) netālu no Hammeršteinas (tagad [[Čarne]]) Koņecpoļska vadītie poļu spēki piespieda padoties zviedru karaspēka daļu. 1627. gada 28. novembrī poļi sakāva zviedru floti [[Olivas kauja|Olivas kaujā]] netālu no Dancigas. Šajā kaujā Kurzemes hercoga karakuģi cīnījās Polijas—Lietuvas pusē. 1627. gada augustā [[Jēkabs Delagardijs]] sakāva Lietuvas karaspēku pie Sēlpils un 9. oktobrī ieņēma Daugavpili, kuru nespēja aizstāvēt 250–500 karavīru lielais garnizons ar 18 lielgabaliem. Taču zviedri drīz vien atstāja Daugavpili, jo [[Vincents Gonsevskis|Gonsevska]] vadītā vienība šķērsoja Daugavu un uzbruka Salaspilij. 1628. gadā Gustavs Ādolfs ieņēma Neimarku (tagad [[Nove Mjasto Lubavske]]) un [[Brodņica|Brodņicu]], taču abas karojošās puses ilgstoši izvairījās no atklātām kaujām. 1629. gada 2. februārī pie [[Gužno]] 8000 zviedru sakāva 3000 vīru lielu poļu karaspēku [[Staņislavs Potockis|Staņislava Potocka]] vadībā. 1629. gada 17. jūnijā netālu no Honigfeldes (Tžčianas kauja, arī Štūmas kauja) tika izcīnīta smaga kauja starp Koņecpoļska un 9000 vīru lielu Gustava Ādolfa karaspēku. Kaujas iznākums vērtējams kā neizšķirts, lai gan zviedru zaudējumi bija divreiz lielāki. Beidzot 1629. gada 25. septembrī tika noslēgts [[Altmarkas pamiers]]. Neskatoties uz pēdējām poļu uzvarām, Zviedrija paturēja iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju un vairākas Prūsijas pilsētas. Poļi bija spiesti maksāt nodokli par tirdzniecību Baltijas jūrā līdz pat tā atcelšanai saskaņā ar 1635. gadā noslēgto [[Štumsdorfas miera līgums|Štumsdorfas miera līgumu]]. == Latvijas teritorijā izveidotās karaspēka vienības == Ieņemtajā Vidzemē zviedru ķēniņš [[Gustavs II Ādolfs]] 1624. gadā no viņam uzticīgo muižnieku karavīriem saformēja [[Vidzemes kirasieru pulks|Vidzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Livländische Adelsfahne, Livländische Adelsregiment}}) ar 300 jātniekiem četros korultos (eskadronos). Ieņemtajā Kurzemes un Zemgales hercogistē 1625. gadā saformēja [[Kurzemes kirasieru pulks|Kurzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Kurländische Adelsfahne, Kurländische Adelsregiment}}) ar 230 jātniekiem divos korultos. No 1630. gada šie pulki piedalījās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] kaujās, arī Veizenfeldas un [[Licenes kauja (1632)|Licenes kaujās]] (''Schlacht bei Lützen'', 1632).<ref>{{LKV|IX|16597-16598}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Poliju]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju]] [[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadija]] ivezr2s1ctczco92jnk6o1im59nbdbw 4538895 4538894 2026-10-23T08:48:20Z Pirags 3757 4538895 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1600.—1629. gada Poļu—zviedru karu|Poļu—zviedru kari|Poļu—zviedru kari}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Poļu—zviedru karš (1600—1629) |partof= [[Poļu—zviedru kari]]em |caption= |date=[[1600. gads]] — [[1629. gads]] |place=[[Polijas—Lietuvas ūnija|Polija—Lietuva]]: [[Pārdaugavas hercogiste|Livonija]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogiste]], [[Prūsijas hercogiste|Prūsija]] |territory= Zviedrija ieguva lielāko daļu no [[Livonijas hercogiste]]s |result= Zviedrijas uzvara |combatant1= [[Attēls:Wappen schweden siebmacher.jpg|30px]][[Zviedrijas karaliste]] |combatant2=[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|15px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />[[Attēls:Wapen hertogen van Koerland Kettler groot.svg|20px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] <br />[[Attēls:Flag of Ducal Prussia.svg|40px]] [[Prūsijas hercogiste]] |commander1=[[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārlis]], [[Gustavs II Ādolfs|Gustavs Ādolfs]] |commander2=[[Sigismunds III Vāsa]] |notes= {{flatlist| * [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kauja]] (1600) * [[Salaspils kauja]] (1605) * [[Jelgavas pamiers]] (1622) * [[Valles kauja]] (1626) * [[Sēlpils kauja]] (1626) * [[Olivas kauja]] (1627) * [[Altmarkas pamiers]] (1629) }} }} [[Attēls:Zviedru karaspēks pie Rīgas 1605.jpg|thumb|300px|Kārļa IX karaspēks pie Rīgas (Kellers, 1609).]] [[Attēls:Pieter Snayers - Battle of Kircholm, 1605.jpg|thumb|300px|[[Salaspils kauja]] starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630)]] '''Poļu—zviedru karš ({{val-lt|ATR–Švedijos karas}}, {{val-pl|Wojna polsko-szwedzka}} {{val-sv|Andra polska kriget}}, 1600—1629)''' bija viens no [[Poļu—zviedru kari|poļu—lietuviešu—zviedru kariem]] starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]] un [[Zviedrija|Zviedrijas karalisti]], kura darbība notika galvenokārt [[Latvija]]s teritorijā.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]] šo karu dēvēja par Latvijas karu. Skat. "Latvijas vēsture 1600 – 1710". Daugava, 1962.</ref> Karu var iedalīt četros atsevišķos periodos (1600—1611; 1617—1618; 1620—1625; 1626—1629), kurus dažreiz uzskata par atsevišķiem kariem. Pēc 1618. gada notikušo karadarbību plašākā kontekstā uzskata par [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] daļu starp [[Protestantisms|protestantiem]] un [[Katoļticība|katoļiem]]. == Kara iemesli == [[Attēls:Map of Poland and Lithuania in 1600.svg|thumb|300px|Mūsdienu Latvijas teritorija 1600.—1629. gada karu laikā: autonomās [[Kurzemes hercogiste]] un [[Pārdaugavas hercogiste]] (abas rozā krāsā) un tieši Polijas—Lietuvas kopvalstij pakļautais [[Piltenes apgabals]]. Ar pārtrauktu līniju iezīmēta [[Zviedru Vidzeme]]s dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā pēc 1629. gada Altmarkas pamiera.]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām 1583. gadā [[Livonijas Konfederācija]]s zemes tika sadalītas starp Poliju—Lietuvu un Zviedriju, tomēr abas lielvalstis pretendēja uz visu [[Livonija]]s un [[Prūsija]]s teritoriju. Par konflikta tiešo pirmsākumu var uzskatīt 1592. gada notikumus, kad Polijas—Lietuvas valdnieks [[Sigismunds III Vāsa]] tika kronēts par Zviedrijas karali. Tas izraisīja neapmierinātību Zviedrijā un 1595. gadā zviedri Sigismunda tēvoča [[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārļa]] vadībā sāka [[Karš pret Sigismundu|sacelšanos]]. 1598. gadā Sigismunds ieradās Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts [[Stongebrū kauja|Stongebrū kaujā]] un bija spiests atgriezties Polijā. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu no troņa. == Kara pirmā daļa (1600—1611) == 1599. gadā Polijas—Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds paziņoja, ka [[Zviedru Igaunija]] turpmāk piederēšot Polijai—Lietuvai. Šajā laikā Polija—Lietuva bija iesaistīta arī [[Moldāvija]]s karos, tādēļ kara sākumā zviedriem izdevās iekarot lielu daļu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s. Tomēr jau 1601. gadā poļiem un lietuviešiem ieradās papildspēki no Moldovas un viņiem izdevās uzvarēt zviedrus [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā]]. Polijas-Lietuvas armija lielhetmaņa [[Jans Zamoiskis|Jana Zamoiska]] vadībā pēc aplenkuma 1601. gada 19. decembrī ieņēma [[Valmieras pils|Valmieras cietoksni]], 16. maijā [[Vīlandes pils|Vīlandes]] un pēc četru mēnešu aplenkuma arī [[Paide]]s cietoksni. 1602. gadā beigās zviedru rokās bija palikušas tikai [[Rēvele]], [[Pērnava]], [[Hāpsala]] un [[Tartu|Tērbata]], pēdējā no kurām padevās pēc aplenkuma. 1605. gadā Igaunijā ieradās 5000 vīru lieli zviedru papildspēki. Tajā pašā gadā 4000 zviedru karavīru grāfa [[Frederiks Joahims Mansfelds|Frederika Joahima Mansfelda]] vadībā izcēlās krastā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] un aplenca [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas pili]], sākot gatavoties [[Rīga]]s aplenkšanai. Zviedriem pretī devās Polijas-Lietuvas karaspēks Lietuvas lielhetmaņa [[Jans Karols Hodkevičs|J. Hodkeviča]] vadībā. 1605. gada 27. septembrī abi karaspēki satikās un izcīnīja [[Salaspils kauja|Salaspils kauju]], kurā Polijas-Lietuvas armija kopā ar [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] jātnieku karaspēku uzveica daudz lielāku zviedru karaspēku. Tomēr Lietuvas armijai no šīs uzvaras bija maz labuma, jo J. Hodkeviču drīz pameta lielākā daļa viņa [[kazaki|kazaku]] karaspēka, kuri nodevās muižu laupīšanai. 1606. gadā Polijā un Lietuvā notika sacelšanās pret Sigismundu III, kuru Hodkevičs devās apspiest. Savukārt Zviedrijas karalis [[Kārlis IX]], kurš [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]] dēļ 1608. gadā nosūtīja uz Krieviju karaspēku [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardija]] vadībā. 1608. gadā zviedru karaspēkam grāfa Mansfelda vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu, Koknesi un Vīlandi. Tomēr 1609. gadā Hodkevičs atgriezās Vidzemē, atkaroja jauno [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksni]] un zviedru ieņemtās pilsētas, ieņēma Pērnavu, sakāva zviedru floti pie [[Salacgrīva]]s un sakāva arī Mansfelda karaspēku netālu no [[Gauja]]s. 1611. gadā, pēc Kārļa IX nāves, tika noslēgts pamiers. == Kara otrā daļa (1617—1618) == Karš atsākās pēc 1617. gada februāra, kad Zviedrija bija noslēgusi [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līgumu]], kurš izbeidza [[Ingrijas karš|Ingrijas karu]] ar [[Krievija|Krieviju]]. 1617. gada 17. aprīlī no Kurzemes izraidītais hercogs [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms]] sāka sarunas ar Zviedriju par atbalstu viņa atjaunošanai hercoga tronī. Viņa ieceltais Kurzemes gubernators pulkvedis [[Volmārs fon Fārensbahs]] 1617. gada 22. aprīlī pārņēma Kuldīgas pili un veica vairākus uzbrukumus Polijas—Lietuvas karaspēka vienībām. Polijas—Lietuvas karaspēks Lietuvas hetmaņa kņaza [[Radvili|Kristapa Radvila]] vadībā 24. septembrī ieņēma Kuldīgu. Savukārt zviedriem karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava Ādolfa]] vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu un Pērnavu un 1618. gadā tika noslēgts jauns pamiers. == Kara trešā daļa (1620—1622) == [[Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|thumb|300px|Zviedru uzbrukums Rīgai 1621. gadā (Georga Švengelna zīmējums).]] [[Attēls:Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai.jpg|thumb|300px|Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai (1621). Aversā Gustavs II Ādolfs, reversā Rīgas pilsētas aplenkums.]] 1621. gada augustā [[Gustavs II Ādolfs]] vadīja Zviedrijas karaspēka uzbrukumu Rīgai un 16. septembrī ielenktā pilsēta padevās.<ref>Rīgas hronika. Rīgas balvas biedrība. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9984-39-299-8}} 66.lpp.</ref> Polija—Lietuva šajā laikā bija aizņemta karos ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un nebija spējīga nosūtīt spēkus, kas varētu zviedrus apturēt. Zviedri ieņēma lielu daļu Vidzemes un 1621. gada 15. decembrī sāka iebrukumu pāri Daugavai Zemgales teritorijā un ieņēma Jelgavu. Lietuvieši hetmaņa [[Kristaps Radvils|Kristapa Radvila]] vadībā atkāpās uz Bauskas pili. 1622. gada 5. jūlijā lietuviešiem izdevās atgūt Jelgavu un 17. jūlijā karalis Gustavs Ādolfs ierosināja Jelgavas pilī sākt pamiera sarunas. 1622. gada novembrī tika noslēgts [[Jelgavas pamiers]] līdz 1623. gada 1. maijam, kurā Zviedrija uz laiku atteicās no pretenzijām uz Kurzemi un Zemgali. == Kara ceturtā daļa (1625—1629) == 1625. gada martā karadarbība atsākās. Nesastapdams nekur nopietnākus šķēršļus, Zviedrijas karaspēks vasarā un agrā rudenī ieņēma gandrīz visu Vidzemi un ievērojamu Kurzemes un Zemgales hercogistes daļu. Septembra vidū Zviedrijas karaspēka vienība Hansa [[Vrangeļi|Vrangeļa]] vadībā (Alūksnes, [[Kirumpē]] un [[Vastselīna]]s garnizoni, 50 somu jātnieku kopā ar dragūnu kornetu [[Ādams Rihards Delašapels|Ādama Riharda Delašapela]] (''de la Chapelle'') vadībā ieņēma Ludzas un Rēzeknes pilis. Savukārt cita karaspēka vienība (Aleksandra fon Esena somu pulks, Okes Hansona rota, 50 Tērbatas kājnieki un jātnieki) [[Jakobs Delagardijs|Jēkaba Delagardija]] vadībā septembra beigās ieņēma Krustpils cietoksni. 8. oktobrī (28. septembrī pēc VS) ap 1200 vīru liela Zviedrijas karaspēka vienība (ieskaitot 180 musketierus un 10 somu jātnieku kornetus) pulkveža [[Gustavs Horns|Gustava Hurna]] vadībā sasniedza Daugavpils cietokšņa nocietinājumus, ko aizstāvēja trīs kazaku vienības un nezināms skaits haiduku. Artilērijas trūkums un ziņas par referendārija Aleksandra Korvina Gosevska (''Gosiewski'') sūtītā Lietuvas karaspēka tuvošanos lika zviedriem pārtraukt aplenkumu un atkāpties uz [[Līksnas muiža|Līksnas muižu]]. Apmēram 200 huzāru, vairāki simti kazaku un 100 kājnieku liels Lietuvas karaspēks sakāva zviedrus kaujā pie Līksnas un piespieda viņus atkāpties līdz [[Līvānu muiža]]s [[skanste]]i (blokhauzam). 17. oktobrī Daugavpilī ieradās Lietuvas lielhetmanis Leo [[Sapeha]] un novembra sākumā ar apmēram 6000 karavīriem sāka uzbrukumu lejup gar abiem Daugavas krastiem. Lielākā vienība Sapehas vadībā ieņēma [[Sēlpils viduslaiku pils|Sēlpili]] un Gonsevska vadībā uzbruka zviedru skanstij pie Aiviekstes ietekas Daugavā (tagad [[Pļaviņas]]). Karalis Gustavs Ādolfs no Rīgas ar papildspēkiem ieradās [[Kokneses viduslaiku pils|Kokneses pilī]] un pēc kaujas pie Aiviekstes skants devās uz [[Bērzaunes pils|Bērzaunes pili]], pēc tam atgriezās Kokneses pilī, kur atradās līdz nākamā gada janvāra sākumam. 1625. gada beigās Jana Meščina (''Meszczyn'') vadītā lietuviešu karaspēka vienība atguva Rēzeknes un Ludzas pilis. Savukārt lielhetmanis Sapeha izveidoja ziemas nometni pie [[Valle]]s, bet pēc tam devās uz Polijas–Lietuvas Seimu, komandiera amatā atstājot savu dēlu Lietuvas lielmaršalu Janu Staņislavu Sapehu. 1626. gada janvārī [[Sēlija|Sēlijā]] atradās 7000 vīru liels Lietuvas karaspēks, kuram no Kokneses pāri aizsalušajai Daugavai uzbruka 4900 Zviedrijas karavīru (38 kājnieku rotas un 23–24 jātnieku korneti) ar 6 lielgabaliem. 16. (6.) uz 17. (7.) janvārī Zviedrijas karalis izcīnīja pārliecinošu uzvaru [[Valles kauja|Valles kaujā]]. Lietuviešiem palīgā no [[Biržu pils]] steidzās lauka hetmanis [[Kristaps Radvils]], kura ierašanās nespēja mainīt kaujas iznākumu.<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf POĻU VIDZEMES JEB INFLANTIJAS IZVEIDES PRIEKŠVĒSTURE. CĪŅAS PAR DAUGAVPILI 1625.-1627. GADĀ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210904091204/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf |date={{dat|2021|09|04||bez}} }} lvi.lu.lv Mariušs Balcereks, 2011</ref> 1626. gada martā 8000 zviedru karavīru karaļa Gustava Ādolfa vadībā izcēlās krastā [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]] netālu no [[Pilava]]s. Zviedri ātri ieņēma 16 hercogistes pilsētas, kuru iedzīvotāji nepretojās luterticīgajiem zviedriem. Zviedri devās uz Dancigu (tagad [[Gdaņska]]) un septembrī netālu no [[Gņeva]]s izcīnīja kauju ar poļu karaļa Sigismunda karaspēku, kurš bija spiests atkāpties. Tad uz Prūsiju devās hetmaņa [[Staņislavs Koņecpoļskis|Staņislava Koņecpoļska]] 10 000 vīru liels karaspēks, taču zviedri izvairījās no atklātām kaujām. 2. aprīlī Koņecpoļskis atkaroja zviedriem Pucigu (tagad [[Pucka]]). Šķērsojot [[Visla|Vislu]] netālu no Dancigas, karaļa Gustava Ādolfa karaspēks satikās ar poļiem. Kaujas gaitā karali ievainoja gūžā un zviedri bija spiesti atkāpties. Jūlijā zviedri aplenca Braunsbergu (tagad [[Braņevo]]) un Vormditu ([[Orneta]]), bet Koņecpoļskis atkaroja Gņevu. 7—8. augustā (pēc citiem datiem 18. septembrī) netālu no [[Motlava]]s upes viņš satikās ar 10 000 vīru lieliem zviedru spēkiem. Gustavu Ādolfu atkal ievainoja un zviedri atkāpās. 1627. gada martā (pēc citiem datiem aprīlī) netālu no Hammeršteinas (tagad [[Čarne]]) Koņecpoļska vadītie poļu spēki piespieda padoties zviedru karaspēka daļu. 1627. gada 28. novembrī poļi sakāva zviedru floti [[Olivas kauja|Olivas kaujā]] netālu no Dancigas. Šajā kaujā Kurzemes hercoga karakuģi cīnījās Polijas—Lietuvas pusē. 1627. gada augustā [[Jēkabs Delagardijs]] sakāva Lietuvas karaspēku pie Sēlpils un 9. oktobrī ieņēma Daugavpili, kuru nespēja aizstāvēt 250–500 karavīru lielais garnizons ar 18 lielgabaliem. Taču zviedri drīz vien atstāja Daugavpili, jo [[Vincents Gonsevskis|Gonsevska]] vadītā vienība šķērsoja Daugavu un uzbruka Salaspilij. 1628. gadā Gustavs Ādolfs ieņēma Neimarku (tagad [[Nove Mjasto Lubavske]]) un [[Brodņica|Brodņicu]], taču abas karojošās puses ilgstoši izvairījās no atklātām kaujām. 1629. gada 2. februārī pie [[Gužno]] 8000 zviedru sakāva 3000 vīru lielu poļu karaspēku [[Staņislavs Potockis|Staņislava Potocka]] vadībā. 1629. gada 17. jūnijā netālu no Honigfeldes (Tžčianas kauja, arī Štūmas kauja) tika izcīnīta smaga kauja starp Koņecpoļska un 9000 vīru lielu Gustava Ādolfa karaspēku. Kaujas iznākums vērtējams kā neizšķirts, lai gan zviedru zaudējumi bija divreiz lielāki. Beidzot 1629. gada 25. septembrī tika noslēgts [[Altmarkas pamiers]]. Neskatoties uz pēdējām poļu uzvarām, Zviedrija paturēja iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju un vairākas Prūsijas pilsētas. Poļi bija spiesti maksāt nodokli par tirdzniecību Baltijas jūrā līdz pat tā atcelšanai saskaņā ar 1635. gadā noslēgto [[Štumsdorfas miera līgums|Štumsdorfas miera līgumu]]. == Latvijas teritorijā izveidotās karaspēka vienības == Ieņemtajā Vidzemē zviedru ķēniņš [[Gustavs II Ādolfs]] 1624. gadā no viņam uzticīgo muižnieku karavīriem saformēja [[Vidzemes kirasieru pulks|Vidzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Livländische Adelsfahne, Livländische Adelsregiment}}) ar 300 jātniekiem četros korultos (eskadronos). Ieņemtajā Kurzemes un Zemgales hercogistē 1625. gadā saformēja [[Kurzemes kirasieru pulks|Kurzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Kurländische Adelsfahne, Kurländische Adelsregiment}}) ar 230 jātniekiem divos korultos. No 1630. gada šie pulki piedalījās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] kaujās, arī Veizenfeldas un [[Licenes kauja (1632)|Licenes kaujās]] (''Schlacht bei Lützen'', 1632).<ref>{{LKV|IX|16597-16598}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Poliju]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju]] [[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadija]] jyf1o3ygs17yualmb7wnc0r72rr4m93 4538917 4538895 2026-10-23T10:30:25Z Pirags 3757 /* Kara ceturtā daļa (1625—1629) */ pap 4538917 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1600.—1629. gada Poļu—zviedru karu|Poļu—zviedru kari|Poļu—zviedru kari}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Poļu—zviedru karš (1600—1629) |partof= [[Poļu—zviedru kari]]em |caption= |date=[[1600. gads]] — [[1629. gads]] |place=[[Polijas—Lietuvas ūnija|Polija—Lietuva]]: [[Pārdaugavas hercogiste|Livonija]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogiste]], [[Prūsijas hercogiste|Prūsija]] |territory= Zviedrija ieguva lielāko daļu no [[Livonijas hercogiste]]s |result= Zviedrijas uzvara |combatant1= [[Attēls:Wappen schweden siebmacher.jpg|30px]][[Zviedrijas karaliste]] |combatant2=[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|15px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />[[Attēls:Wapen hertogen van Koerland Kettler groot.svg|20px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] <br />[[Attēls:Flag of Ducal Prussia.svg|40px]] [[Prūsijas hercogiste]] |commander1=[[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārlis]], [[Gustavs II Ādolfs|Gustavs Ādolfs]] |commander2=[[Sigismunds III Vāsa]] |notes= {{flatlist| * [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kauja]] (1600) * [[Salaspils kauja]] (1605) * [[Jelgavas pamiers]] (1622) * [[Valles kauja]] (1626) * [[Sēlpils kauja]] (1626) * [[Olivas kauja]] (1627) * [[Altmarkas pamiers]] (1629) }} }} [[Attēls:Zviedru karaspēks pie Rīgas 1605.jpg|thumb|300px|Kārļa IX karaspēks pie Rīgas (Kellers, 1609).]] [[Attēls:Pieter Snayers - Battle of Kircholm, 1605.jpg|thumb|300px|[[Salaspils kauja]] starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630)]] '''Poļu—zviedru karš ({{val-lt|ATR–Švedijos karas}}, {{val-pl|Wojna polsko-szwedzka}} {{val-sv|Andra polska kriget}}, 1600—1629)''' bija viens no [[Poļu—zviedru kari|poļu—lietuviešu—zviedru kariem]] starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]] un [[Zviedrija|Zviedrijas karalisti]], kura darbība notika galvenokārt [[Latvija]]s teritorijā.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]] šo karu dēvēja par Latvijas karu. Skat. "Latvijas vēsture 1600 – 1710". Daugava, 1962.</ref> Karu var iedalīt četros atsevišķos periodos (1600—1611; 1617—1618; 1620—1625; 1626—1629), kurus dažreiz uzskata par atsevišķiem kariem. Pēc 1618. gada notikušo karadarbību plašākā kontekstā uzskata par [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] daļu starp [[Protestantisms|protestantiem]] un [[Katoļticība|katoļiem]]. == Kara iemesli == [[Attēls:Map of Poland and Lithuania in 1600.svg|thumb|300px|Mūsdienu Latvijas teritorija 1600.—1629. gada karu laikā: autonomās [[Kurzemes hercogiste]] un [[Pārdaugavas hercogiste]] (abas rozā krāsā) un tieši Polijas—Lietuvas kopvalstij pakļautais [[Piltenes apgabals]]. Ar pārtrauktu līniju iezīmēta [[Zviedru Vidzeme]]s dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā pēc 1629. gada Altmarkas pamiera.]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām 1583. gadā [[Livonijas Konfederācija]]s zemes tika sadalītas starp Poliju—Lietuvu un Zviedriju, tomēr abas lielvalstis pretendēja uz visu [[Livonija]]s un [[Prūsija]]s teritoriju. Par konflikta tiešo pirmsākumu var uzskatīt 1592. gada notikumus, kad Polijas—Lietuvas valdnieks [[Sigismunds III Vāsa]] tika kronēts par Zviedrijas karali. Tas izraisīja neapmierinātību Zviedrijā un 1595. gadā zviedri Sigismunda tēvoča [[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārļa]] vadībā sāka [[Karš pret Sigismundu|sacelšanos]]. 1598. gadā Sigismunds ieradās Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts [[Stongebrū kauja|Stongebrū kaujā]] un bija spiests atgriezties Polijā. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu no troņa. == Kara pirmā daļa (1600—1611) == 1599. gadā Polijas—Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds paziņoja, ka [[Zviedru Igaunija]] turpmāk piederēšot Polijai—Lietuvai. Šajā laikā Polija—Lietuva bija iesaistīta arī [[Moldāvija]]s karos, tādēļ kara sākumā zviedriem izdevās iekarot lielu daļu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s. Tomēr jau 1601. gadā poļiem un lietuviešiem ieradās papildspēki no Moldovas un viņiem izdevās uzvarēt zviedrus [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā]]. Polijas-Lietuvas armija lielhetmaņa [[Jans Zamoiskis|Jana Zamoiska]] vadībā pēc aplenkuma 1601. gada 19. decembrī ieņēma [[Valmieras pils|Valmieras cietoksni]], 16. maijā [[Vīlandes pils|Vīlandes]] un pēc četru mēnešu aplenkuma arī [[Paide]]s cietoksni. 1602. gadā beigās zviedru rokās bija palikušas tikai [[Rēvele]], [[Pērnava]], [[Hāpsala]] un [[Tartu|Tērbata]], pēdējā no kurām padevās pēc aplenkuma. 1605. gadā Igaunijā ieradās 5000 vīru lieli zviedru papildspēki. Tajā pašā gadā 4000 zviedru karavīru grāfa [[Frederiks Joahims Mansfelds|Frederika Joahima Mansfelda]] vadībā izcēlās krastā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] un aplenca [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas pili]], sākot gatavoties [[Rīga]]s aplenkšanai. Zviedriem pretī devās Polijas-Lietuvas karaspēks Lietuvas lielhetmaņa [[Jans Karols Hodkevičs|J. Hodkeviča]] vadībā. 1605. gada 27. septembrī abi karaspēki satikās un izcīnīja [[Salaspils kauja|Salaspils kauju]], kurā Polijas-Lietuvas armija kopā ar [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] jātnieku karaspēku uzveica daudz lielāku zviedru karaspēku. Tomēr Lietuvas armijai no šīs uzvaras bija maz labuma, jo J. Hodkeviču drīz pameta lielākā daļa viņa [[kazaki|kazaku]] karaspēka, kuri nodevās muižu laupīšanai. 1606. gadā Polijā un Lietuvā notika sacelšanās pret Sigismundu III, kuru Hodkevičs devās apspiest. Savukārt Zviedrijas karalis [[Kārlis IX]], kurš [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]] dēļ 1608. gadā nosūtīja uz Krieviju karaspēku [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardija]] vadībā. 1608. gadā zviedru karaspēkam grāfa Mansfelda vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu, Koknesi un Vīlandi. Tomēr 1609. gadā Hodkevičs atgriezās Vidzemē, atkaroja jauno [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksni]] un zviedru ieņemtās pilsētas, ieņēma Pērnavu, sakāva zviedru floti pie [[Salacgrīva]]s un sakāva arī Mansfelda karaspēku netālu no [[Gauja]]s. 1611. gadā, pēc Kārļa IX nāves, tika noslēgts pamiers. == Kara otrā daļa (1617—1618) == Karš atsākās pēc 1617. gada februāra, kad Zviedrija bija noslēgusi [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līgumu]], kurš izbeidza [[Ingrijas karš|Ingrijas karu]] ar [[Krievija|Krieviju]]. 1617. gada 17. aprīlī no Kurzemes izraidītais hercogs [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms]] sāka sarunas ar Zviedriju par atbalstu viņa atjaunošanai hercoga tronī. Viņa ieceltais Kurzemes gubernators pulkvedis [[Volmārs fon Fārensbahs]] 1617. gada 22. aprīlī pārņēma Kuldīgas pili un veica vairākus uzbrukumus Polijas—Lietuvas karaspēka vienībām. Polijas—Lietuvas karaspēks Lietuvas hetmaņa kņaza [[Radvili|Kristapa Radvila]] vadībā 24. septembrī ieņēma Kuldīgu. Savukārt zviedriem karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava Ādolfa]] vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu un Pērnavu un 1618. gadā tika noslēgts jauns pamiers. == Kara trešā daļa (1620—1622) == [[Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|thumb|300px|Zviedru uzbrukums Rīgai 1621. gadā (Georga Švengelna zīmējums).]] [[Attēls:Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai.jpg|thumb|300px|Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai (1621). Aversā Gustavs II Ādolfs, reversā Rīgas pilsētas aplenkums.]] 1621. gada augustā [[Gustavs II Ādolfs]] vadīja Zviedrijas karaspēka uzbrukumu Rīgai un 16. septembrī ielenktā pilsēta padevās.<ref>Rīgas hronika. Rīgas balvas biedrība. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9984-39-299-8}} 66.lpp.</ref> Polija—Lietuva šajā laikā bija aizņemta karos ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un nebija spējīga nosūtīt spēkus, kas varētu zviedrus apturēt. Zviedri ieņēma lielu daļu Vidzemes un 1621. gada 15. decembrī sāka iebrukumu pāri Daugavai Zemgales teritorijā un ieņēma Jelgavu. Lietuvieši hetmaņa [[Kristaps Radvils|Kristapa Radvila]] vadībā atkāpās uz Bauskas pili. 1622. gada 5. jūlijā lietuviešiem izdevās atgūt Jelgavu un 17. jūlijā karalis Gustavs Ādolfs ierosināja Jelgavas pilī sākt pamiera sarunas. 1622. gada novembrī tika noslēgts [[Jelgavas pamiers]] līdz 1623. gada 1. maijam, kurā Zviedrija uz laiku atteicās no pretenzijām uz Kurzemi un Zemgali. == Kara ceturtā daļa (1625—1629) == 1625. gada martā karadarbība atsākās. Nesastapdams nekur nopietnākus šķēršļus, Zviedrijas karaspēks vasarā un agrā rudenī ieņēma gandrīz visu Vidzemi un ievērojamu Kurzemes un Zemgales hercogistes daļu. Septembra vidū Zviedrijas karaspēka vienība Hansa [[Vrangeļi|Vrangeļa]] vadībā (Alūksnes, [[Kirumpē]] un [[Vastselīna]]s garnizoni, 50 somu jātnieku kopā ar dragūnu kornetu [[Ādams Rihards Delašapels|Ādama Riharda Delašapela]] (''de la Chapelle'') vadībā ieņēma Ludzas un Rēzeknes pilis. Savukārt cita karaspēka vienība (Aleksandra fon Esena somu pulks, Okes Hansona rota, 50 Tērbatas kājnieki un jātnieki) [[Jakobs Delagardijs|Jēkaba Delagardija]] vadībā septembra beigās ieņēma Krustpils cietoksni. 8. oktobrī (28. septembrī pēc VS) ap 1200 vīru liela Zviedrijas karaspēka vienība (ieskaitot 180 musketierus un 10 somu jātnieku kornetus) pulkveža [[Gustavs Horns|Gustava Hurna]] vadībā sasniedza Daugavpils cietokšņa nocietinājumus, ko aizstāvēja trīs kazaku vienības un nezināms skaits haiduku. Artilērijas trūkums un ziņas par referendārija Aleksandra Korvina Gosevska (''Gosiewski'') sūtītā Lietuvas karaspēka tuvošanos lika zviedriem pārtraukt aplenkumu un atkāpties uz [[Līksnas muiža|Līksnas muižu]]. Apmēram 200 huzāru, vairāki simti kazaku un 100 kājnieku liels Lietuvas karaspēks sakāva zviedrus kaujā pie Līksnas un piespieda viņus atkāpties līdz [[Līvānu muiža]]s [[skanste]]i (blokhauzam). 17. oktobrī Daugavpilī ieradās Lietuvas lielhetmanis Leo [[Sapeha]] un novembra sākumā ar apmēram 6000 karavīriem sāka uzbrukumu lejup gar abiem Daugavas krastiem. Lielākā vienība Sapehas vadībā ieņēma [[Sēlpils viduslaiku pils|Sēlpili]] un Gonsevska vadībā uzbruka zviedru skanstij pie Aiviekstes ietekas Daugavā (tagad [[Pļaviņas]]). Karalis Gustavs Ādolfs no Rīgas ar papildspēkiem ieradās [[Kokneses viduslaiku pils|Kokneses pilī]] un pēc kaujas pie Aiviekstes skants devās uz [[Bērzaunes pils|Bērzaunes pili]], pēc tam atgriezās Kokneses pilī, kur atradās līdz nākamā gada janvāra sākumam. 1625. gada beigās Jana Meščina (''Meszczyn'') vadītā lietuviešu karaspēka vienība atguva Rēzeknes un Ludzas pilis. Savukārt lielhetmanis Sapeha izveidoja ziemas nometni pie [[Valle]]s, bet pēc tam devās uz Polijas–Lietuvas Seimu, komandiera amatā atstājot savu dēlu Lietuvas lielmaršalu Janu Staņislavu Sapehu. 1626. gada janvārī [[Sēlija|Sēlijā]] atradās 7000 vīru liels Lietuvas karaspēks, kuram no Kokneses pāri aizsalušajai Daugavai uzbruka 4900 Zviedrijas karavīru (38 kājnieku rotas un 23–24 jātnieku korneti) ar 6 lielgabaliem. 16. (6.) uz 17. (7.) janvārī Zviedrijas karalis izcīnīja pārliecinošu uzvaru [[Valles kauja|Valles kaujā]]. Lietuviešiem palīgā no [[Biržu pils]] steidzās lauka hetmanis [[Kristaps Radvils]], kura ierašanās nespēja mainīt kaujas iznākumu.<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf POĻU VIDZEMES JEB INFLANTIJAS IZVEIDES PRIEKŠVĒSTURE. CĪŅAS PAR DAUGAVPILI 1625.-1627. GADĀ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210904091204/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf |date={{dat|2021|09|04||bez}} }} lvi.lu.lv Mariušs Balcereks, 2011</ref> 1626. gada septembrī [[Sēlpils kauja|Sēlpils kaujā]] [[Jēkabs Delagardijs]] sakāva Lietuvas karaspēku pie Sēlpils un 9. oktobrī ieņēma Daugavpili, kuru nespēja aizstāvēt 250–500 karavīru liels garnizons ar 18 lielgabaliem. Taču zviedri drīz vien atstāja Daugavpili, jo [[Aleksandrs Gosevskis|Aleksandra Gosevska]] vadītā vienība šķērsoja Daugavu un uzbruka Salaspilij. 1626. gada martā 8000 zviedru karavīru karaļa Gustava Ādolfa vadībā izcēlās krastā [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]] netālu no [[Pilava]]s. Zviedri ātri ieņēma 16 hercogistes pilsētas, kuru iedzīvotāji nepretojās luterticīgajiem zviedriem. Zviedri devās uz Dancigu (tagad [[Gdaņska]]) un septembrī netālu no [[Gņeva]]s izcīnīja kauju ar poļu karaļa Sigismunda karaspēku, kurš bija spiests atkāpties. Tad uz Prūsiju devās hetmaņa [[Staņislavs Koņecpoļskis|Staņislava Koņecpoļska]] 10 000 vīru liels karaspēks, taču zviedri izvairījās no atklātām kaujām. 2. aprīlī Koņecpoļskis atkaroja zviedriem Pucigu (tagad [[Pucka]]). Šķērsojot [[Visla|Vislu]] netālu no Dancigas, karaļa Gustava Ādolfa karaspēks satikās ar poļiem. Kaujas gaitā karali ievainoja gūžā un zviedri bija spiesti atkāpties. Jūlijā zviedri aplenca Braunsbergu (tagad [[Braņevo]]) un Vormditu ([[Orneta]]), bet Koņecpoļskis atkaroja Gņevu. 7—8. augustā (pēc citiem datiem 18. septembrī) netālu no [[Motlava]]s upes viņš satikās ar 10 000 vīru lieliem zviedru spēkiem. Gustavu Ādolfu atkal ievainoja un zviedri atkāpās. 1627. gada martā (pēc citiem datiem aprīlī) netālu no Hammeršteinas (tagad [[Čarne]]) Koņecpoļska vadītie poļu spēki piespieda padoties zviedru karaspēka daļu. 1627. gada 28. novembrī poļi sakāva zviedru floti [[Olivas kauja|Olivas kaujā]] netālu no Dancigas. Šajā kaujā Kurzemes hercoga karakuģi cīnījās Polijas—Lietuvas pusē. 1628. gadā Gustavs Ādolfs ieņēma Neimarku (tagad [[Nove Mjasto Lubavske]]) un [[Brodņica|Brodņicu]], taču abas karojošās puses ilgstoši izvairījās no atklātām kaujām. 1629. gada 2. februārī pie [[Gužno]] 8000 zviedru sakāva 3000 vīru lielu poļu karaspēku [[Staņislavs Potockis|Staņislava Potocka]] vadībā. 1629. gada 17. jūnijā netālu no Honigfeldes (Tžčianas kauja, arī Štūmas kauja) tika izcīnīta smaga kauja starp Koņecpoļska un 9000 vīru lielu Gustava Ādolfa karaspēku. Kaujas iznākums vērtējams kā neizšķirts, lai gan zviedru zaudējumi bija divreiz lielāki. Beidzot 1629. gada 25. septembrī tika noslēgts [[Altmarkas pamiers]]. Neskatoties uz pēdējām poļu uzvarām, Zviedrija paturēja iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju un vairākas Prūsijas pilsētas. Poļi bija spiesti maksāt nodokli par tirdzniecību Baltijas jūrā līdz pat tā atcelšanai saskaņā ar 1635. gadā noslēgto [[Štumsdorfas miera līgums|Štumsdorfas miera līgumu]]. == Latvijas teritorijā izveidotās karaspēka vienības == Ieņemtajā Vidzemē zviedru ķēniņš [[Gustavs II Ādolfs]] 1624. gadā no viņam uzticīgo muižnieku karavīriem saformēja [[Vidzemes kirasieru pulks|Vidzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Livländische Adelsfahne, Livländische Adelsregiment}}) ar 300 jātniekiem četros korultos (eskadronos). Ieņemtajā Kurzemes un Zemgales hercogistē 1625. gadā saformēja [[Kurzemes kirasieru pulks|Kurzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Kurländische Adelsfahne, Kurländische Adelsregiment}}) ar 230 jātniekiem divos korultos. No 1630. gada šie pulki piedalījās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] kaujās, arī Veizenfeldas un [[Licenes kauja (1632)|Licenes kaujās]] (''Schlacht bei Lützen'', 1632).<ref>{{LKV|IX|16597-16598}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Poliju]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju]] [[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadija]] c0nutg0d0a4r1t8f6g4njly4u7cqjbm 4538919 4538917 2026-10-23T10:33:35Z Pirags 3757 /* Kara ceturtā daļa (1625—1629) */ 4538919 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1600.—1629. gada Poļu—zviedru karu|Poļu—zviedru kari|Poļu—zviedru kari}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Poļu—zviedru karš (1600—1629) |partof= [[Poļu—zviedru kari]]em |caption= |date=[[1600. gads]] — [[1629. gads]] |place=[[Polijas—Lietuvas ūnija|Polija—Lietuva]]: [[Pārdaugavas hercogiste|Livonija]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogiste]], [[Prūsijas hercogiste|Prūsija]] |territory= Zviedrija ieguva lielāko daļu no [[Livonijas hercogiste]]s |result= Zviedrijas uzvara |combatant1= [[Attēls:Wappen schweden siebmacher.jpg|30px]][[Zviedrijas karaliste]] |combatant2=[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|15px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />[[Attēls:Wapen hertogen van Koerland Kettler groot.svg|20px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] <br />[[Attēls:Flag of Ducal Prussia.svg|40px]] [[Prūsijas hercogiste]] |commander1=[[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārlis]], [[Gustavs II Ādolfs|Gustavs Ādolfs]] |commander2=[[Sigismunds III Vāsa]] |notes= {{flatlist| * [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kauja]] (1600) * [[Salaspils kauja]] (1605) * [[Jelgavas pamiers]] (1622) * [[Valles kauja]] (1626) * [[Sēlpils kauja]] (1626) * [[Olivas kauja]] (1627) * [[Altmarkas pamiers]] (1629) }} }} [[Attēls:Zviedru karaspēks pie Rīgas 1605.jpg|thumb|300px|Kārļa IX karaspēks pie Rīgas (Kellers, 1609).]] [[Attēls:Pieter Snayers - Battle of Kircholm, 1605.jpg|thumb|300px|[[Salaspils kauja]] starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630)]] '''Poļu—zviedru karš ({{val-lt|ATR–Švedijos karas}}, {{val-pl|Wojna polsko-szwedzka}} {{val-sv|Andra polska kriget}}, 1600—1629)''' bija viens no [[Poļu—zviedru kari|poļu—lietuviešu—zviedru kariem]] starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]] un [[Zviedrija|Zviedrijas karalisti]], kura darbība notika galvenokārt [[Latvija]]s teritorijā.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]] šo karu dēvēja par Latvijas karu. Skat. "Latvijas vēsture 1600 – 1710". Daugava, 1962.</ref> Karu var iedalīt četros atsevišķos periodos (1600—1611; 1617—1618; 1620—1625; 1626—1629), kurus dažreiz uzskata par atsevišķiem kariem. Pēc 1618. gada notikušo karadarbību plašākā kontekstā uzskata par [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] daļu starp [[Protestantisms|protestantiem]] un [[Katoļticība|katoļiem]]. == Kara iemesli == [[Attēls:Map of Poland and Lithuania in 1600.svg|thumb|300px|Mūsdienu Latvijas teritorija 1600.—1629. gada karu laikā: autonomās [[Kurzemes hercogiste]] un [[Pārdaugavas hercogiste]] (abas rozā krāsā) un tieši Polijas—Lietuvas kopvalstij pakļautais [[Piltenes apgabals]]. Ar pārtrauktu līniju iezīmēta [[Zviedru Vidzeme]]s dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā pēc 1629. gada Altmarkas pamiera.]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām 1583. gadā [[Livonijas Konfederācija]]s zemes tika sadalītas starp Poliju—Lietuvu un Zviedriju, tomēr abas lielvalstis pretendēja uz visu [[Livonija]]s un [[Prūsija]]s teritoriju. Par konflikta tiešo pirmsākumu var uzskatīt 1592. gada notikumus, kad Polijas—Lietuvas valdnieks [[Sigismunds III Vāsa]] tika kronēts par Zviedrijas karali. Tas izraisīja neapmierinātību Zviedrijā un 1595. gadā zviedri Sigismunda tēvoča [[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārļa]] vadībā sāka [[Karš pret Sigismundu|sacelšanos]]. 1598. gadā Sigismunds ieradās Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts [[Stongebrū kauja|Stongebrū kaujā]] un bija spiests atgriezties Polijā. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu no troņa. == Kara pirmā daļa (1600—1611) == 1599. gadā Polijas—Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds paziņoja, ka [[Zviedru Igaunija]] turpmāk piederēšot Polijai—Lietuvai. Šajā laikā Polija—Lietuva bija iesaistīta arī [[Moldāvija]]s karos, tādēļ kara sākumā zviedriem izdevās iekarot lielu daļu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s. Tomēr jau 1601. gadā poļiem un lietuviešiem ieradās papildspēki no Moldovas un viņiem izdevās uzvarēt zviedrus [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā]]. Polijas-Lietuvas armija lielhetmaņa [[Jans Zamoiskis|Jana Zamoiska]] vadībā pēc aplenkuma 1601. gada 19. decembrī ieņēma [[Valmieras pils|Valmieras cietoksni]], 16. maijā [[Vīlandes pils|Vīlandes]] un pēc četru mēnešu aplenkuma arī [[Paide]]s cietoksni. 1602. gadā beigās zviedru rokās bija palikušas tikai [[Rēvele]], [[Pērnava]], [[Hāpsala]] un [[Tartu|Tērbata]], pēdējā no kurām padevās pēc aplenkuma. 1605. gadā Igaunijā ieradās 5000 vīru lieli zviedru papildspēki. Tajā pašā gadā 4000 zviedru karavīru grāfa [[Frederiks Joahims Mansfelds|Frederika Joahima Mansfelda]] vadībā izcēlās krastā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] un aplenca [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas pili]], sākot gatavoties [[Rīga]]s aplenkšanai. Zviedriem pretī devās Polijas-Lietuvas karaspēks Lietuvas lielhetmaņa [[Jans Karols Hodkevičs|J. Hodkeviča]] vadībā. 1605. gada 27. septembrī abi karaspēki satikās un izcīnīja [[Salaspils kauja|Salaspils kauju]], kurā Polijas-Lietuvas armija kopā ar [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] jātnieku karaspēku uzveica daudz lielāku zviedru karaspēku. Tomēr Lietuvas armijai no šīs uzvaras bija maz labuma, jo J. Hodkeviču drīz pameta lielākā daļa viņa [[kazaki|kazaku]] karaspēka, kuri nodevās muižu laupīšanai. 1606. gadā Polijā un Lietuvā notika sacelšanās pret Sigismundu III, kuru Hodkevičs devās apspiest. Savukārt Zviedrijas karalis [[Kārlis IX]], kurš [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]] dēļ 1608. gadā nosūtīja uz Krieviju karaspēku [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardija]] vadībā. 1608. gadā zviedru karaspēkam grāfa Mansfelda vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu, Koknesi un Vīlandi. Tomēr 1609. gadā Hodkevičs atgriezās Vidzemē, atkaroja jauno [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksni]] un zviedru ieņemtās pilsētas, ieņēma Pērnavu, sakāva zviedru floti pie [[Salacgrīva]]s un sakāva arī Mansfelda karaspēku netālu no [[Gauja]]s. 1611. gadā, pēc Kārļa IX nāves, tika noslēgts pamiers. == Kara otrā daļa (1617—1618) == Karš atsākās pēc 1617. gada februāra, kad Zviedrija bija noslēgusi [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līgumu]], kurš izbeidza [[Ingrijas karš|Ingrijas karu]] ar [[Krievija|Krieviju]]. 1617. gada 17. aprīlī no Kurzemes izraidītais hercogs [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms]] sāka sarunas ar Zviedriju par atbalstu viņa atjaunošanai hercoga tronī. Viņa ieceltais Kurzemes gubernators pulkvedis [[Volmārs fon Fārensbahs]] 1617. gada 22. aprīlī pārņēma Kuldīgas pili un veica vairākus uzbrukumus Polijas—Lietuvas karaspēka vienībām. Polijas—Lietuvas karaspēks Lietuvas hetmaņa kņaza [[Radvili|Kristapa Radvila]] vadībā 24. septembrī ieņēma Kuldīgu. Savukārt zviedriem karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava Ādolfa]] vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu un Pērnavu un 1618. gadā tika noslēgts jauns pamiers. == Kara trešā daļa (1620—1622) == [[Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|thumb|300px|Zviedru uzbrukums Rīgai 1621. gadā (Georga Švengelna zīmējums).]] [[Attēls:Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai.jpg|thumb|300px|Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai (1621). Aversā Gustavs II Ādolfs, reversā Rīgas pilsētas aplenkums.]] 1621. gada augustā [[Gustavs II Ādolfs]] vadīja Zviedrijas karaspēka uzbrukumu Rīgai un 16. septembrī ielenktā pilsēta padevās.<ref>Rīgas hronika. Rīgas balvas biedrība. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9984-39-299-8}} 66.lpp.</ref> Polija—Lietuva šajā laikā bija aizņemta karos ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un nebija spējīga nosūtīt spēkus, kas varētu zviedrus apturēt. Zviedri ieņēma lielu daļu Vidzemes un 1621. gada 15. decembrī sāka iebrukumu pāri Daugavai Zemgales teritorijā un ieņēma Jelgavu. Lietuvieši hetmaņa [[Kristaps Radvils|Kristapa Radvila]] vadībā atkāpās uz Bauskas pili. 1622. gada 5. jūlijā lietuviešiem izdevās atgūt Jelgavu un 17. jūlijā karalis Gustavs Ādolfs ierosināja Jelgavas pilī sākt pamiera sarunas. 1622. gada novembrī tika noslēgts [[Jelgavas pamiers]] līdz 1623. gada 1. maijam, kurā Zviedrija uz laiku atteicās no pretenzijām uz Kurzemi un Zemgali. == Kara ceturtā daļa (1625—1629) == 1625. gada martā karadarbība atsākās. Nesastapdams nekur nopietnākus šķēršļus, Zviedrijas karaspēks vasarā un agrā rudenī ieņēma gandrīz visu Vidzemi un ievērojamu Kurzemes un Zemgales hercogistes daļu. Septembra vidū Zviedrijas karaspēka vienība Hansa [[Vrangeļi|Vrangeļa]] vadībā (Alūksnes, [[Kirumpē]] un [[Vastselīna]]s garnizoni, 50 somu jātnieku kopā ar dragūnu kornetu [[Ādams Rihards Delašapels|Ādama Riharda Delašapela]] (''de la Chapelle'') vadībā ieņēma Ludzas un Rēzeknes pilis. Savukārt cita karaspēka vienība (Aleksandra fon Esena somu pulks, Okes Hansona rota, 50 Tērbatas kājnieki un jātnieki) [[Jakobs Delagardijs|Jēkaba Delagardija]] vadībā septembra beigās ieņēma Krustpils cietoksni. 8. oktobrī (28. septembrī pēc VS) ap 1200 vīru liela Zviedrijas karaspēka vienība (ieskaitot 180 musketierus un 10 somu jātnieku kornetus) pulkveža [[Gustavs Horns|Gustava Hurna]] vadībā sasniedza Daugavpils cietokšņa nocietinājumus, ko aizstāvēja trīs kazaku vienības un nezināms skaits haiduku. Artilērijas trūkums un ziņas par referendārija Aleksandra Korvina Gosevska (''Gosiewski'') sūtītā Lietuvas karaspēka tuvošanos lika zviedriem pārtraukt aplenkumu un atkāpties uz [[Līksnas muiža|Līksnas muižu]]. Apmēram 200 huzāru, vairāki simti kazaku un 100 kājnieku liels Lietuvas karaspēks sakāva zviedrus kaujā pie Līksnas un piespieda viņus atkāpties līdz [[Līvānu muiža]]s [[skanste]]i (blokhauzam). 17. oktobrī Daugavpilī ieradās Lietuvas lielhetmanis Leo [[Sapeha]] un novembra sākumā ar apmēram 6000 karavīriem sāka uzbrukumu lejup gar abiem Daugavas krastiem. Lielākā vienība Sapehas vadībā ieņēma [[Sēlpils viduslaiku pils|Sēlpili]] un Gosevska vadībā uzbruka zviedru skanstij pie Aiviekstes ietekas Daugavā (tagad [[Pļaviņas]]). Karalis Gustavs Ādolfs no Rīgas ar papildspēkiem ieradās [[Kokneses viduslaiku pils|Kokneses pilī]] un pēc kaujas pie Aiviekstes skants devās uz [[Bērzaunes pils|Bērzaunes pili]], pēc tam atgriezās Kokneses pilī, kur atradās līdz nākamā gada janvāra sākumam. 1625. gada beigās Jana Meščina (''Meszczyn'') vadītā lietuviešu karaspēka vienība atguva Rēzeknes un Ludzas pilis. Savukārt lielhetmanis Sapeha izveidoja ziemas nometni pie [[Valle]]s, bet pēc tam devās uz Polijas–Lietuvas Seimu, komandiera amatā atstājot savu dēlu Lietuvas lielmaršalu Janu Staņislavu Sapehu. 1626. gada janvārī [[Sēlija|Sēlijā]] atradās 7000 vīru liels Lietuvas karaspēks, kuram no Kokneses pāri aizsalušajai Daugavai uzbruka 4900 Zviedrijas karavīru (38 kājnieku rotas un 23–24 jātnieku korneti) ar 6 lielgabaliem. 16. (6.) uz 17. (7.) janvārī Zviedrijas karalis izcīnīja pārliecinošu uzvaru [[Valles kauja|Valles kaujā]]. Lietuviešiem palīgā no [[Biržu pils]] steidzās lauka hetmanis [[Kristaps Radvils]], kura ierašanās nespēja mainīt kaujas iznākumu.<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf POĻU VIDZEMES JEB INFLANTIJAS IZVEIDES PRIEKŠVĒSTURE. CĪŅAS PAR DAUGAVPILI 1625.-1627. GADĀ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210904091204/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf |date={{dat|2021|09|04||bez}} }} lvi.lu.lv Mariušs Balcereks, 2011</ref> 1626. gada septembrī [[Sēlpils kauja|Sēlpils kaujā]] [[Jēkabs Delagardijs]] sakāva Lietuvas karaspēku pie Sēlpils un 9. oktobrī ieņēma Daugavpili, kuru nespēja aizstāvēt 250–500 karavīru liels garnizons ar 18 lielgabaliem. Taču zviedri drīz vien atstāja Daugavpili, jo [[Aleksandrs Gosevskis|Aleksandra Gosevska]] vadītā vienība šķērsoja Daugavu un uzbruka Salaspilij. 1626. gada martā 8000 zviedru karavīru karaļa Gustava Ādolfa vadībā izcēlās krastā [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]] netālu no [[Pilava]]s. Zviedri ātri ieņēma 16 hercogistes pilsētas, kuru iedzīvotāji nepretojās luterticīgajiem zviedriem. Zviedri devās uz Dancigu (tagad [[Gdaņska]]) un septembrī netālu no [[Gņeva]]s izcīnīja kauju ar poļu karaļa Sigismunda karaspēku, kurš bija spiests atkāpties. Tad uz Prūsiju devās hetmaņa [[Staņislavs Koņecpoļskis|Staņislava Koņecpoļska]] 10 000 vīru liels karaspēks, taču zviedri izvairījās no atklātām kaujām. 2. aprīlī Koņecpoļskis atkaroja zviedriem Pucigu (tagad [[Pucka]]). Šķērsojot [[Visla|Vislu]] netālu no Dancigas, karaļa Gustava Ādolfa karaspēks satikās ar poļiem. Kaujas gaitā karali ievainoja gūžā un zviedri bija spiesti atkāpties. Jūlijā zviedri aplenca Braunsbergu (tagad [[Braņevo]]) un Vormditu ([[Orneta]]), bet Koņecpoļskis atkaroja Gņevu. 7—8. augustā (pēc citiem datiem 18. septembrī) netālu no [[Motlava]]s upes viņš satikās ar 10 000 vīru lieliem zviedru spēkiem. Gustavu Ādolfu atkal ievainoja un zviedri atkāpās. 1627. gada martā (pēc citiem datiem aprīlī) netālu no Hammeršteinas (tagad [[Čarne]]) Koņecpoļska vadītie poļu spēki piespieda padoties zviedru karaspēka daļu. 1627. gada 28. novembrī poļi sakāva zviedru floti [[Olivas kauja|Olivas kaujā]] netālu no Dancigas. Šajā kaujā Kurzemes hercoga karakuģi cīnījās Polijas—Lietuvas pusē. 1628. gadā Gustavs Ādolfs ieņēma Neimarku (tagad [[Nove Mjasto Lubavske]]) un [[Brodņica|Brodņicu]], taču abas karojošās puses ilgstoši izvairījās no atklātām kaujām. 1629. gada 2. februārī pie [[Gužno]] 8000 zviedru sakāva 3000 vīru lielu poļu karaspēku [[Staņislavs Potockis|Staņislava Potocka]] vadībā. 1629. gada 17. jūnijā netālu no Honigfeldes (Tžčianas kauja, arī Štūmas kauja) tika izcīnīta smaga kauja starp Koņecpoļska un 9000 vīru lielu Gustava Ādolfa karaspēku. Kaujas iznākums vērtējams kā neizšķirts, lai gan zviedru zaudējumi bija divreiz lielāki. Beidzot 1629. gada 25. septembrī tika noslēgts [[Altmarkas pamiers]]. Neskatoties uz pēdējām poļu uzvarām, Zviedrija paturēja iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju un vairākas Prūsijas pilsētas. Poļi bija spiesti maksāt nodokli par tirdzniecību Baltijas jūrā līdz pat tā atcelšanai saskaņā ar 1635. gadā noslēgto [[Štumsdorfas miera līgums|Štumsdorfas miera līgumu]]. == Latvijas teritorijā izveidotās karaspēka vienības == Ieņemtajā Vidzemē zviedru ķēniņš [[Gustavs II Ādolfs]] 1624. gadā no viņam uzticīgo muižnieku karavīriem saformēja [[Vidzemes kirasieru pulks|Vidzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Livländische Adelsfahne, Livländische Adelsregiment}}) ar 300 jātniekiem četros korultos (eskadronos). Ieņemtajā Kurzemes un Zemgales hercogistē 1625. gadā saformēja [[Kurzemes kirasieru pulks|Kurzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Kurländische Adelsfahne, Kurländische Adelsregiment}}) ar 230 jātniekiem divos korultos. No 1630. gada šie pulki piedalījās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] kaujās, arī Veizenfeldas un [[Licenes kauja (1632)|Licenes kaujās]] (''Schlacht bei Lützen'', 1632).<ref>{{LKV|IX|16597-16598}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Poliju]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju]] [[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadija]] n5hidfyoukdyuecktl0oi22ypp591k1 3 95494 4538709 4537862 2026-10-22T15:20:56Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4538709 wikitext text/x-wiki {{Diskusiju arhīva infokaste |nosaukums = [[Lietotājs:Biafra|Biafra]] diskusiju arhīvs |arhivs1 = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs1-20|no 8.10.2009 līdz 23.01.2011]] |arhivs2 = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs21-40|no 3.03.2011 līdz 2.01.2012]] |arhivs3 = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs41-60|no 3.01.2012. līdz 29.03.2013]] |arhivs4 = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs61-80|no 10.06.2013. līdz 25.01.2015]] |arhivs6 = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs81-100|no 6.02.2015. līdz 11.04.2017]] |arhivs7 = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs101-120|no 28.05.2017. līdz 27.01.2019]] }} == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. Tev pienākusi arī paciņa no Austrijas kā pateicība par sniegumu CEE Spring 2018 konkursā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Par foto ievietošanu == Labdien! Sakiet lūdzu, ka ievietot foto? Visu laiku redzu kļūdu: Cross-wiki upload filter. ;( Jau iepriekš pateicos.. == Par tikšanos ar Matrozi == nevaru atrast citu saziņas veidu, tāpēc rakstu Diskusijā. Otrdien braukšu uz Rīgu un varētu mēģināt sarunāt tikšanos ar jums abiem. Mans tel. 28335991 e=pasts ilona.jepsena@gmail.com :{{ping|Kateupgo}} labdien! izskatās, ka esat pavisam jauns lietotājs. citēšu [[Palīdzība:Attēli un citi faili]]: "Failus augšupielādēt var tikai dalībnieki, kas ir grupā "automātiski apstiprinātie dalībnieki" (autoconfirmed users), šajā grupā dalībnieki automātiski nonāk 4 dienas pēc reģistrēšanās." tātad: mazliet jāpagaida, līdz drīkstēsiet augšuplādēt attēlus. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 10. aprīlis, plkst. 23.21 (EEST) == Par čekistiem == Ja liec atpakaļ šo BŪTISKO informāciju, lūgums parūpēties par atsaucēm! Nesmuki. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 20.25 (EEST) :{{ping|Kikos}} visiem tiem faktiem ir atsauces. ja nav pievienotas, viegli publiski atrodamas. manu "pieskatāmo" rakstu listē esošajiem, domāju, visiem ir pievienotas. UN JĀ šī ir tiešām būtiska informācija. bet es pilnīgi respektēju tavu viedokli par to, ka nav jāliek ievadrindkopā. par to nav kategoriska viedokļa. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 20.36 (EEST) == Iekavas (06.05.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3059094 šis labojums] lapā [[Rainers Verners Fasbinders]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rainers Verners Fasbinders|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>essen Seele auf]]'' – Fasbinders ieguva divas [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvas <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>Starptautiskās kinokritiķu federācijas [[FIPRESCI]] balvu un [[Ekumeniskās žūrijas balva|<p>laukums]]" motīviem. Vairākās savās filmās Fasbinders attēloja ar [[LGBT]] saistītas tēmas <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>''Die bitteren Tränen der Petra von Kant'' (1972), ''Faustrecht der Freiheit'' (1975), '' |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 20.02 (EEST) == Bijušais == Par šo labojumu [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2019._gads&diff=3114716&oldid=3114694] Lielākā daļa mirušo ir kaut kādi bijušie, kas aizgājuši pensijā un pārtraukuši profesionālo darbību. To taču arī visi saprot. Kā izskatīs, ka visur sabāzīsim "bijušais": bijušais prezidents, bijušais futbolists, bijušais kosmonauts, bijusī pornoaktrise, atvaļinātais virsnieks utt. Ja arī kāds amatā esošais prezidents mirst, tad tas ir īpašs gadījums, kas būtu jāliek arī "Notikumu" sadaļā ar informāciju, kā viņš miris un kas viņu amatā nomaina. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2019. gada 26. septembris, plkst. 23.40 (EEST) :labi, tā varētu vienoties. bet tomēr tad jāsaglabā arī nodarbošanās/occupation, kas ir politiķis vai valstsvīrs, kā visiem cilvēkiem, ne tikai prezidents. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 27. septembris, plkst. 14.29 (EEST) ::Ja reiz cilvēks ir valsts prezidents, tad jau arī politiķis; tas speciāli nav jānorāda. Vispār hronoloģiju rakstos nerakstām visus personas amatus / profesijas, bet tikai galvenos.--[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 10.03 (EEST) :::manuprāt, ir jānorāda. un arī par "rakstām tikai galveno" nepiekrītu, tā nevajadzētu darīt. piemēram, Lennartam Meri tagad ir "Igaunijas 2. prezidents". es ieteiktu: "igauņu rakstnieks un politiķis, Igaunijas prezidents" (ok, bez bijušais). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 11.15 (EEST) == Iekavas (30.11.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3144958 šis labojums] lapā [[2018. gadā mirušie]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2018. gadā mirušie|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>(dzimis 1929. gadā) |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 30. novembris, plkst. 15.02 (EET) == Jūrniecība == Gan ''бухта'', gan ''залив'', gan ''gulf'', gan ''bay'' latviski ir līcis? Man ir problēmas ar [[en::Bothnian Bay]] un [[en::Gulf of Bothnia]]. Kā jādara? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 6. decembris, plkst. 22.58 (EET) :otra reize, kur ar šo problēmu esmu saskāries ir ''Gulf of Panama'', ''Panama bay''... diemžēl risinājuma īsti nav, kā pareizi atzīmēji - latviešu valodā nav cita apzīmējuma līcim. ja nepieciešams veidot rakstu par šo mazāko Botnijas līča ziemeļu daļu, tad varētu būt divas versijas: saukt to no somu valodas par '''Peremeri''' vai arī '''Botnijas līcis (ziemeļu)'''. abas versijas ir ar zināmu POV elementu, jo latviešu avotos, manuprāt, nav līdz šim atsevišķi izdalīts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 06.58 (EET) ::Nu rakstā es uzrakstīju ''Botnijas iekšējais līcis'', kas izteikts POV. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 12.02 (EET) :::interesants variants :) varbūt {{ping|Kikos}} grib iesaistīties? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 16.20 (EET) ::::Vispār jau risinājums ir. Tos, kas ''Gulf'', varētu sākt saukt par "jūras līčiem", kas to faktiski arī nozīmē (okeanogrāfiskā nozīmē). Botnijas jūras līcim mēģināju to piemērot, bet daži pūristi iebilda ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 21.52 (EET) :::::neako neatceros :D --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 22.11 (EET) == 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.55 (EET) |} :PALDIES! paldies par balsīm... ja godīgi - nejūtos īsti to pelnījis. bet paldies! :vismaz puse no šīs zvaigznes pienākas ļoti īpašam vikipēdistam, kurš man ļoti daudz palīdzējis vikidarbā. paldies, tev, {{u|Edgars2007}}! dubults paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 20.10 (EET) == Iekavas (16.02.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3177163 šis labojums] lapā [[Kendija Aparjode]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Kendija Aparjode|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>pjedestala.a348484/ Kamaniņbraucēja Aparjode pasaules čempionātā Sočos paliek soli no pjedestāla]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> LSM&lt;/ref&gt; kā arī kopā ar Latvijas komandu sudraba medaļas komandu stafetē. |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 00.02 (EET) == Iekavas (23.02.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3179553 šis labojums] lapā [[Jungheinrich]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jungheinrich|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>//www.independent.co.uk/news/business/lancer-boss-forced-under-1422159.html&lt;/ref&gt; Ražošanas vietas <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Francija |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 23. februāris, plkst. 07.02 (EET) == Iekavas (13.04.2020) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=3203569|page=Bosnija un Hercegovina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining=<p>olimpiskā komanda kopš Bosnija un Hercegovina startē olimpiskajās spēlēs - 11 sportisti <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>7 vīrieši un 4 sievietes. Šie sportisti startēja 5 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta|lines=0}} ==Question== Hello. Is there a specific translation list page in Latvian Wikipedia? I would like to put this article [[:en:List of birds of Azerbaijan]], where users might be interested in creating and uploading it. Yours sincerely, [[Dalībnieks:Karalainza|Karalainza]] ([[Dalībnieka diskusija:Karalainza|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 19.06 (EEST) :hi! if I understand your question correct - here it is: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. correct Latvian name of article: [[Azerbaidžānas putnu saraksts]]. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.51 (EEST) == Iekavas (29.04.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3210581 šis labojums] lapā [[Mārtiņš Bondars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mārtiņš Bondars|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>15 miljoni eiro - AT atsaka kasācijas tiesvedībupublisher=LSM |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> LSM&lt;/ref&gt;|lines=0}} == Iekavas (26.05.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3223667 šis labojums] lapā [[2020. gada laikapstākļi Latvijā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2020. gada laikapstākļi Latvijā|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Rīgā, 04.2020.jpg&#124;thumb&#124;200px&#124;&#91;&#91;Graudu iela (Rīga)&#124;Graudu iela&#93;&#93;, Rīgā. 2020. gada 25. aprīlis.&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span><p>newGallery-a1zs4kgl.jpg&#124;thumb&#124;Ķirši zem svaiga sniega &#91;&#91;Viļaka&#124;Viļakā&#93;&#93;, 2020. gada 12. maijā.&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 11.02 (EEST) == Šarlotes tīkls (2006. gada filma) == There are still a few names needing transliteration. They are: * Cedric the Entertainer * Seamus McGarvey And the last names Littenberg and Plisco. The page also needs more information. Can any of these problems be improved? [[Special:Contributions/2600:1700:53F0:AD70:2C85:FC15:CF24:95C5|2600:1700:53F0:AD70:2C85:FC15:CF24:95C5]] 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 03.24 (EEST) == Iekavas (14.09.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3302172 šis labojums] lapā [[Andris Jēkabsons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Andris Jēkabsons|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>trenera darbu, pēc tam darbojies ārpus basketbola. Kopš 2004. gada dzīvo un strādā Anglijā.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://www.delfi.lv/mvp/cilveks/dzabars-pec-20-gadiem-bez-basketbola-usam-un-tvitera?id=52443419 &lt;/ |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 14. septembris, plkst. 16.02 (EEST) == Iekavas (07.11.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3321068 šis labojums] lapā [[Entonijs Deiviss]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Entonijs Deiviss|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;NBA čempions&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;nbay&#124;2019&#124;end&#125;&#125;&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> |} Paldies! <!-- (1, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. novembris, plkst. 19.02 (EET) == Iekavas (15.11.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3324751 šis labojums] lapā [[Raimonds Vaikulis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Raimonds Vaikulis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Karjeru noslēdza 2013. gadā, spēlēdams "<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>Gulbenes buki&#124;&#91;&#91;Gulbenes buku&#93;&#93;" sastāvā. |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 15. novembris, plkst. 18.02 (EET) == Lindes muiža == Vai Lindes muiža ir Zemgalē? Atkatībā, ko mēs uzskatām par Zemgali. Pēc tradicionālā iedalījuma līdz 1940. gadam, Bērzgales pagasts, lai arī atrodas otrā Daugavas krastā, ir Vidzemes guberņa, pēc tam Rīgas apriņķis un Vidzeme. Par mūsdienu iedalījumu, kur Aizkraukle ir Zemgales plānošanas reģionā, neizteikšos. ;) Vēl varētu būt diskusija par Sēliju, ja kas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 13.40 (EET) :jā, nav viennozīmīgi. ([[Birzgales pagasts]]). ņemot vērā šo specifiku, es paskatījos pēc Valsts prezidenta ieteiktā: https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-likumprojekts-par-latviesu-vesturiskajam-zemem-vienlaikus-stiprinas-gan-demokratiju-gan-identitati-26336 --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 15.12 (EET) ::Tas likums ir pieņemts? Ja jā, nāksies, zobus griežot un purpinot "kādā sakarā mums, zemgaļiem, atņemts Tukums", vēl šur tur mainīt. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 17.14 (EET) --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] :::man liekas, ka pieņemts Saeimā skatīšanai komisijā. līdz galīgai pieņemšanai drusku jāpagaida. taču domāju, ka, ja pieņems, tad būs vērts visur ņemt vērā vikipēdijā, jā. jo tas vēsturiskais jau arī neviennozīmīgs, dažādos laikos mainījies. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 19.29 (EET) == Iekavas (02.01.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3345453 šis labojums] lapā [[Bekija Hemmona]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bekija Hemmona|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * 6x WNBA Visu Zvaigžņu spēle (2003, 2005–2007, 2009, 2011)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 3. janvāris, plkst. 00.02 (EET) == Iekavas (21.02.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3371703 šis labojums] lapā [[Ēriks Kamarūts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ēriks Kamarūts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>&#123;infokaste+&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> |} Paldies! <!-- (0, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 23.02 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 22. februāris, plkst. 06.09 (EET) == Lūdzu palīdzību == Kā latviski sauc šitādu objektu, respektīvi līci ar vairākiem caurumiem - [[en:Kane Basin]]. Man tas ''baseins'' kaut kā ne pārāk. Nosaucu vienkārši par līci, bet nez vai pareizi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 24. februāris, plkst. 23.49 (EET) :tomēr baseins. atlantos ir vairākās vietās arī vikipēdijā pieminētais [[Foksa baseins]], līdz ar to arī šo saucam par baseinu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. februāris, plkst. 07.22 (EET) == Iekavas (06.04.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3394044 šis labojums] lapā [[Dāvis Bertāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dāvis Bertāns|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span>&#123;Basketbolista infokaste |} Paldies! <!-- (0, 0, 1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 08.02 (EEST) == Asking for help == Hi. Thank you. It's just a short fragment of the interview. "Jūs esat nesen apprecējies? Tiešām. Mana dzīvesbiedre Taņa strādā televīzijā. Viņa vēl dzīvo Maskavā, bet es Rīgā, Purvciemā. Dienēju armijā. Esmu virsdienestā." :hi! my english is some basic, but here is translation, meaning will be clear and quality you will improve: "Are you recently married? Yes, really. My wife, Taņa (from Tatyana), works on television. She still lives in Moscow, but I live in Riga, Purvciems (neighborhood of Riga). I serve in the army. I'm in the over-service now. (over-service - absolutely not idea how it is in english, but it means that after regular/compulsory military service person stays in army and continue it as professional, maybe officer. such was normal in soviet army). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 21.19 (EEST) :: Paldies! I was trying to translate it through Google Translate, but some things were not understandable for me :) [[Dalībnieks:Żyrafał|Żyrafał]] ([[Dalībnieka diskusija:Żyrafał|diskusija]]) 2021. gada 13. jūnijs, plkst. 03.28 (EEST) == Iekavas (19.08.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3460764 šis labojums] lapā [[Tolu Arokodare]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Tolu Arokodare|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>sportiska novirziena izglītību Nigērijas Starptautiskajā sporta akadēmijā ''Wasimi Orile''.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://www.edusko.com/school/international-sports-academy-tia&lt;/ref&gt; |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. augusts, plkst. 22.02 (EEST) == Iekavas (24.08.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3463762 šis labojums] lapā [[Jānis Kalniņš (konsulārais aģents)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jānis Kalniņš (konsulārais aģents)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#123;&#123;infokaste+&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> |} Paldies! <!-- (0, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 00.02 (EEST) == Iekavas (01.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3531128 šis labojums] lapā [[2021. gads sportā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2021. gads sportā|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Sam Jones, Boston Celtics, 1969.jpg&#124;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;Sems Džonss&#93; |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. janvāris, plkst. 10.02 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> 2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&oldid=22532651 --> == Iekavas (16.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3539199 šis labojums] lapā [[2013. gada NBA drafts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2013. gada NBA drafts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Deveins Dedmons&#93;&#93; (C), &#91;&#91;Dienvidkalifornijas Universitāte&#124;USC&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 16. janvāris, plkst. 11.02 (EET) == Iekavas (30.05.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3627285 šis labojums] lapā [[Vjačeslavs Dombrovskis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vjačeslavs Dombrovskis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Latvijas attīstībai&#93;&#93; &#123;&#123;small&#124;kopš 2022<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>&#125;&#125; |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 30. maijs, plkst. 07.02 (EEST) == Iekavas (11.09.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3684467 šis labojums] lapā [[Mēness aptumsums 2007. gada augustā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mēness aptumsums 2007. gada augustā|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> kā arī lielākā &#91;&#91;Austrālija&#93;&#93;s austrumu daļa, &#91;&#91;Jaunzēlande&#93;&#93; un visi Klusā okeāna salu reģioni <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>izņemot &#91;&#91;Jaungvineja&#124;Jaungvineju&#93;&#93; un &#91;&#91;Čukču pussala&#93;&#93;s galu, kas ietver &#91;&#91;Ueļena&#93;&#93;s pilsētu &#91;&#91; |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 11. septembris, plkst. 09.02 (EEST) == Domuzīme — un mīnuss − == Sveiks. Runājot par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2023._gada_laikapst%C4%81k%C4%BCi_Latvij%C4%81&oldid=3812544 tavi labojumu] rakstā. Paldies, ka saliki [[Domuzīme]]s, bet mīnusi nav domuzīmes. Ērtai lietošanai, mīnuss ir pieejams zem labošanas loga, pirmajā rindā: <pre>Ievieto: — – … ° ≈ ≠ ≤ ≥ ± − × ÷ ← → · § °C °F</pre> ... starp ± un ×. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- !width="100" style="background:#efefef;" | !width="50" style="background:#efefef;" | zīme !width="100" style="background:#efefef;" | Windows !width="100" style="background:#efefef;" | Mac |- | defise | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | - |- | mīnusa zīme | align="center" | − | align="center" | Alt 0173 | align="center" | Control\ |- | īsā domuzīme | align="center" | – | align="center" | Alt 0150 | align="center" | Option - |- | domuzīme | align="center" | — | align="center" | Alt 0151 | align="center" | Shift Option - |} Paldies. ­ --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.26 (EEST) :sveiks! nedarīju to, protams, manuāli un pat ne apzināti. izmantoju Vikifikatoru, acīmredzot tas īsti nedara tā, kā vajadzētu... jāuzmanās nelietot šajā lapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 2. aprīlis, plkst. 21.35 (EEST) == Articles about nations at the Olympic Games == Hello! Is it possible to write articles about nations at the Olympic Games with that I mean about the nations which has participated in the Olympic Games from 1896 until today and at the Winter Games from 1924 until now. It is going to require time, effort and resources to do it [[Special:Contributions/88.89.228.126|88.89.228.126]] 2023. gada 20. aprīlis, plkst. 17.50 (EEST) :Sorry, not completely clear. Are you asking if you can do it? (answer: Yes, of course, if you can do it in correct Latvian) Or are you promoting me to do it? (answer: No, I don't plan to deal with it) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 20. aprīlis, plkst. 18.10 (EEST) ::I asked if you can do it in the correct language. I'm promoting you to ask another user who can add the articles in the correct language. If their is someone [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.00 (EEST) :::I suggest you to make the user account. This will help, other wikipedians will acknowledge you more seriously. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 21.52 (EEST) ::::I have an account I think I can use that in the near future. Thanks anyways. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.34 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module and about flags which are in there?. I have updated them in the module sandbox and also corrected the errors with competition names and also with country names. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.09 (EEST) == Module:Country aliasH == Hello! Can you create a new country alias module?. Like what they have on the English Wikipedia with informations about countries that participated in different championships both Olympics, Asian Games etc. I think this is a bit old and needs a revamp it was created four years ago. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you check regarding the country alias module?. It hasn't been done something for months now. I have already added a sandbox with the correct flags and correct country names. And also the correct competition names. See what you can do about it [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 13.39 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. There has not been done something in many months now. This module was created four years ago. I have added the correct flags in the sandbox module. Can you check the changes and then update the live version. I have also corrected some errors regarding competition names. I think the module needs to be updated. I think you can copy the english module which is there now. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.39 (EEST) :I hope that colleagues with interests and skills in technical issues will help you, you can address {{u|Papuass}} or {{u|Edgars2007}}. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) ::Pēdējā reize, kad ar šo dalībnieku tika sakarīgi diskutēts, bija laikam [[Moduļa_diskusija:Country_alias#Atvērts_šo_lapu_rediǵēšanai|šeit]]. Man ir nelabas aizdomas, ka būtiski nekas nav mainījies, bet nu par koda valīdumu neņemos spriest. Katrā ziņā angļu vikipēdijā gan šis dalībnieks, gan visi viņa daudzie "alternatīvie dalībnieki" sen ir permanenti bloķēti.--[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 08.02 (EEST) :::Nojaušu. Devumu neskatījos īpaši, bet saprotu, ka ir problēmas. Tik daudz, cik uzdod jautājumus manā lietotāja diskusijā, tad cenšos pieklājīgi atbildēt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 08.07 (EEST) ::I have already done that now. I have done at village pump so I will see what happens. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 15.55 (EEST) == Articles about nations at the Olympic Games == Hello! Can you see if you can add articles about countries at the Olympic Games?. I mean just to be specific articles about nations which has participated at the Games since 1896. This is going to require resources and time available. Maybe you can read them in the correct language or maybe that you can ask another user for help. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.49 (EEST) :I suggest you to address {{u|Kleivas}}, he is working usually with this content. For me personally - no it isn't topic where I will go in, I have lot of other interests in Wikipedia. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) == Iekavas (29.06.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3876104 šis labojums] lapā [[Artūrs Štālbergs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Artūrs Štālbergs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span> |} Paldies! <!-- (0, 0, -2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 29. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST) == Iekavas (17.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3886377 šis labojums] lapā [[Grunvaldes kauja]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grunvaldes kauja|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>valsts&#93;&#93; &#91;&#91;Prūsija&#93;&#93;s daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes (&#123;&#123;val&#124;de&#124;Grünfelde&#125;&#125;) jeb Grunvaldes <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;pl&#124;Grunwald&#125;&#125;, jeb Zaļģires vai Žalgires (&#123;&#123;val&#124;lt&#124;Žalgiris&#125;&#125;) ciemiem &#91;&#91;1410&#93;&#93;. gada &#91;&#91;15. |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 17. jūlijs, plkst. 09.02 (EEST) == Iekavas (04.10.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3928350 šis labojums] lapā [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Parlamentārais sekretārs (Latvija)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Šobrīd: '''&#91;&#91;Jānis Patmalnieks&#93;&#93;''' (&#91;&#91;Jaunā Vienotība&#93;&#93;)&lt;/small&gt;, kopš 2022<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"&#124;Nacionālā apvienība&#93;&#93;)&lt;/small&gt;, 2022—2023<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>* &#91;&#91;Edgars Zalāns&#93;&#93; (&#91;&#91;Tautas partija&#93;&#93;), 2000—2001<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>* &#91;&#91;Oskars Spurdziņš&#93;&#93; (&#91;&#91;Tautas partija&#93;&#93;), 2000—2002<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>* &#91;&#91;Edgars Zalāns&#93;&#93; (&#91;&#91;Tautas partija&#93;&#93;), 2000<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>* &#91;&#91;Jānis Esta&#93;&#93; (&#91;&#91;Tautas partija&#93;&#93;), 2000—2002<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>* &#91;&#91;Oskars Spurdziņš&#93;&#93; (&#91;&#91;Tautas partija&#93;&#93;), 1999—2000<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>Šobrīd: '''&#91;&#91;Ģirts Dubkēvičs&#93;&#93;''' (&#91;&#91;Kustība Par!&#93;&#93;)&lt;/small&gt;, kopš 2023<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>* &#91;&#91;Atis Slakteris&#93;&#93; (&#91;&#91;Tautas partija&#93;&#93;)&lt;/small&gt;, 1999—2000<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>* &#91;&#91;Māris Sprindžuks&#93;&#93; (&#91;&#91;Tautas partija&#93;&#93;)&lt;/small&gt;, 2000—2002<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 4. oktobris, plkst. 13.02 (EEST) == Iekavas (18.10.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3936951 šis labojums] lapā [[Latvijas putnu sugu saraksts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas putnu sugu saraksts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>reti ieceļo&#124;&#124;1975.09.17. &#91;&#91;Pape&#93;&#93;; 19 novērojumi&lt;ref&gt;&#91;http://www.putni.lv/embrus.htm Meža stērste&#93;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> Putni.lv&lt;/ref&gt;&#124;&#124; - &#124;&#124; - &#124;&#124;<p> reti ieceļo&#124;&#124;1972.10.05. &#91;&#91;Pape&#93;&#93;; 8 novērojumi&lt;ref&gt;&#91;http://www.putni.lv/embpus.htm Mazā stērste&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span> Putni.lv&lt;/ref&gt;&#124;&#124; - &#124;&#124; - &#124;&#124;&#124;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> |} Paldies! <!-- (0, 0, -4, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. oktobris, plkst. 09.02 (EEST) == Attēls:Selpils baznica 2020.jpg == Hi Biafra, * why did you not enter basic informations into the form? * ANd why did you not upload this photo to Wikimedia Commons? Best regards, [[:de:Benutzer:Ulamm|Ulamm]], [[:de:Benutzer Diskussion:Ulamm|Kontakt]], 2024-06-05 23:53 MEZ=CET [[Dalībnieks:Ulamm|Ulamm]] ([[Dalībnieka diskusija:Ulamm|diskusija]]) 2024. gada 16. jūnijs, plkst. 00.53 (EEST) :are you sure such an image exists? I can't find it, please add a link. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 06.11 (EEST) ::I'm sorry. image found and moved. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 06.44 (EEST) == Latvijas iedzīvotāju blīvuma rangs (Latvia WIKI) == Labdien! Saistībā ar Latvijā sarūkošo iedzīvotāju skaitu un pasaulē (galvenokārt Latīņamerikā, Āzijā, Āfrikā) pieaugošo iedzīvotāju skaitu, Latvijas vieta iedzīvotāju blīvumā pēc latviskā wikipedia raksta vairs nav aktuāla. Nomainīju 147 uz 197, balstoties uz svaigāku anglisko wikipedia rakstu, kas gan nav tas labākais avots: https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_and_dependencies_by_population_density Pārējos labojumus gan balstīju uz oficiālajiem LV avotiem un norādīju atsauces. Jābūt visam kārtībā. [[Dalībnieks:EdgarsKiecis|EdgarsKiecis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsKiecis|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 16.59 (EEST) :jā. nu leciens par 50 vietām diez vai būs objektīvs. bet nu, ja mēs bāzējamies en.wiki datos - lai nu būtu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.16 (EEST) ::Varam atstāt, kā ir. Bet, jā, sen nekas nebija arī mainīts. Pārrēķinot blīvumu vien, tas "nogāzās" par kādām 3 vērtībām (augstiem 32,xx uz augstiem 29,xx). Populāciju kāds bija mainījis, bet neko vairāk. Tajā latviskajā pasaules valstu blīvuma "topic" vispār figurēja LV 2009. gada populācija jeb ~2.2mln, ko arī pārlaboju. Lai nu kā, nebūtu tik svarīgi, patiesība kaut kur pa vidu abiem skaitļiem noteikti. [[Dalībnieks:EdgarsKiecis|EdgarsKiecis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsKiecis|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.25 (EEST) :::nav jau tā arī, ka šis būtu kkas mazsvarīgs. bet nu, ja balsties tik drošos avotos, būs labi. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.33 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Iekavas (05.09.2024) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4123344 šis labojums] lapā [[Rūdolfs Pētersons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rūdolfs Pētersons|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#x27;&#x27;&#x27;Rūdolfs Pētersons&#x27;&#x27;&#x27; (&#123;&#123;val&#125;&#124;ru&#124;Рудольф Августович Петерсон &#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>; 1897—1937) bija &#91;&#91;Latviešu strēlnieki&#124;latviešu strēlnieks&#93;&#93;, &#91;&#91;Maskavas kremlis&#124;Maskavas Kremļa&#93;&#93; |} Paldies! <!-- (0, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 5. septembris, plkst. 23.00 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Jautājums no [[User:Bunguskola|Bunguskola]] (2024. gada 22. novembris, plkst. 14.04) == Sveiki. Vēlētos pajautāt kā var radīt profilu par pazīstamu cilvēku? Paldies --[[Dalībnieks:Bunguskola|Bunguskola]] ([[Dalībnieka diskusija:Bunguskola|diskusija]]) 2024. gada 22. novembris, plkst. 14.04 (EET) :Šeit nav profilu, izņemot pašu lietotāju profilus, un nav arī sociālais tīkls, kur tādi būtu vajadzīgi. Ja cilvēks ir pazīstams, tad par viņu var uzrakstīt rakstu, kurā jābūt atsaucēm par to, ar ko viņš tik ievērojams - apbalvojumi, raksti mēdijos par viņu utt. Par Andžeju Graudu, es domāju, varētu salasīt pietiekami atsauču... :Starp citu, rakstīt pašam par sevi vai savu uzņēmumu skaitās vislielākā no iespējamām kļūdām: pirmais raksts pieredzes trūkuma dēļ vienmēr sanāk draņķīgs, un reputācija cieš. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. novembris, plkst. 16.52 (EET) == Palīgā == Labvakar! Redzu, ka esi/esat online, man ir nepieciešama palīdzība ar pāris vandaļiem. '''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.15 (EET) :konkrētāk? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.16 (EET) ::Skat. pēdējās izmaiņas. '''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.17 (EET) ::P.S. Dalībnieku Pobitis arīdzan jābloķē, jo viņš ar to IP sadarbojas. ::'''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.22 (EET) :::jā, sapratu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.23 (EET) ::::Liels Paldies ar lielo burtu! '''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.24 (EET) == Pirātisko serveru publicēšana == Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri. Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :Priekš šādiem strīdiem ir raksta diskusiju lapa. Un jā, jūs mēģinājāt ievietot lapu [https://mu.bless.gs/ ''Mu Online'' wiki, ziņas un atjauninājumi], kas acīmredzami nav jūsu šeit norādītā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.06 (EET) ::Un vai jūs turpināt atjaunot 2 saites uz pirātiskiem MU Online serveriem? Ko tur ir apspriest, ja saites neved uz Webzen vietni, bet gan uz trešo pušu pirātiskajiem resursiem, kurus jūs aizstāvat? [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.18 (EET) :::* [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības] :::* [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības] :::Abas saites ved uz trešo pušu vietnēm. Vieniem tātad drīkst ievietot, bet citiem nē? Kur ir taisnīgums? [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.20 (EET) :::Lūk, tagad jūs pareizi izsakāt savu pretenziju. Kāpēc jūsu spama saiti atzinuši par sliktāku kā esošās? Tāpēc, ka tā ir lieka. Var attiecīgā vietā (ne jau šeit) strīdeties par šādu ārsaišu vajadzību vispār, bet ne jau par to, ka jūs apbižojuši ar jūsu spama nepieņemšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.24 (EET) ::::Jūs divas reizes atjaunojāt dzēstās saites uz trešo pušu resursiem. Par to es arī sūdzos. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.26 (EET) :::::Un slēpjat iemeslu. Šeit tādas lētas blēdības nestrādā. Pilnīgi iespējams, ka kopiena nolems tās ārsaites izmest vispār, bet es vienpersoniski tādas lietas izlemt netaisos un tāpēc piedāvāju lietot raksta diskusiju raksta apspriešanai. Nezinu, kāpēc jums šis parastais ceļš bija nepieņemams. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.32 (EET) ::::::Par kuru kopienu jūs runājat? MU Online lapa šī lapa pēdējoreiz labota: 2008. gada 28. marts plkst. 12.16. ::::::Izskatās, ka neviens cits, izņemot jūs, nevar noņemt šīs saites, un jūs atsakāties to darīt. Faktu pārbaude nav tik grūta. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.38 (EET) :::::::Spameris ne tikai neprot latviski, bet arī nesaprot starpību starp raksta un diskusijas hronoloģiju? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 00.13 (EET) ::::::::Latviešu mafija aizstāv viens otru. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 16.34 (EET) :::::::::Ja jūs kaut brīdi būtu uzvedies normāli, reakcija uz jūsu darbībām būtu citāda. Tai skaitā manējā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 20.17 (EET) ::::::::::Bet Vikimafija — tas skan lepni :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 21.46 (EET) :::::::::::...nosaukt topošo konkursu par Vikimafinu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 20.15 (EET) == Jautājums no [[User:Papiruas|Papiruas]] (2025. gada 24. janvāris, plkst. 07.43) == Sveiks, es vēlos ļoti labot un taisīt jaunas lapas. --[[Dalībnieks:Papiruas|Papiruas]] ([[Dalībnieka diskusija:Papiruas|diskusija]]) 2025. gada 24. janvāris, plkst. 07.43 (EET) :Vai tad kāds to neļauj? Tikai labojumiem jābūt jēdzīgiem, nevis kā [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vir%C5%A1i-A&diff=prev&oldid=4211898 šeit]. [https://company.lursoft.lv/lv/virsi-a/40003242737 Lursoftā] nav teikts, ka uzņēmums būtu mainījis reģistrēto nosaukumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 24. janvāris, plkst. 08.53 (EET) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2024 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&oldid=28172893 --> == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Jautājums no [[User:Latvija1234|Latvija1234]] (2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.22) == Sveiks lietotajs patriot355 rakstā ishowspeed raksta ka es admini un quinlan83 ir g** lūdzu bano viņu vismaz uz 1 gadu jo ar 1 mēn tocna nepietiks --[[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.22 (EEST) :skatos, ka kāds jau nobloķējis. gan tikai uz vienu dienu, bet visbiežāk šie klauni neatgriežas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 15.56 (EEST) == Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 24. augusts, plkst. 17.27) == Labdien! Sakiet lūdzu, kā tas var būt ka pats lapas satura īpašnieks (Valentīns Jeremejevs) nevar ieviest izmaiņas tekstā par sevi. Administrators vārdā EGILUS, atceļ visas veiktās izmaiņas. Jautājums, kas tad ir jādara lai varētu koriğēt Wikipedijas saturu? Paldies! Ar cieņu, Roberts 25 (V.Jeremejeva asistents) --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 24. augusts, plkst. 17.27 (EEST) :Jāliek atsauces, kā jau tika norādīts. Un nē, lapas satura īpašnieks nav viņā aprakstītā persona. Šeit nav sociālais tīkls un privātie profili. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 24. augusts, plkst. 20.35 (EEST) == Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10) == Cien. mentor! Vikipēdijas ierakstā par Valentīna Jeremejeva "Politisko un sabiedrisko darbību" ir pieļauti cieņas aizskaroši izteicieni kuri neatbilst patiesībai. V.Jeremejeva kungs tiek pasniegts kā dezinformātors, viltus ziņu izplatītājs un provokātors, kas neatbilst patiesībai un nav objektīvi. Šīs grupas administrātori tendenciozi sagroza faktus un atsakās publicēt labotu tekstu. Valentīna Jeremejeva safabricētā krimināllieta tika izbeigta, jo prokuratūra neatrada nevienu noziedzīga nodarījuma sastāvu. V. Jeremejevs bija pilnībā attaisnots. Darām Jums zināmu ka, ja teksta labojums par V.Jeremejeva "Politisko un sabiedrisko darbību" netiks akceptēts un publicēts vienas nedēļas laikā, Valentīns Jeremejevs vērsīsies tiesā un ierosinās krimināllietu pret WIKIMEDIA FOUNDATION biedrību par goda un cieņas aizskaršanu. Ceram uz Jūsu sadarbību. Zemāk nosūtam Jums teksta labojumu: Darbojies Latvijas Zaļajā partijā, bijis tās Rīgas nodaļas vadītājs.[6] 2018. gadā nodibinājis politisko biedrību "Tautas varas fronte", oficiāli reģistrēta kā politiķa un uzņēmēja Andreja Jonkina biedrība "Tautas tiesību kustība".[7] Biedrības valdē bija arī Jānis Lamberts un bijušais distanču slēpotājs, olimpisko spēļu dalībnieks Roberts Raimo.[8] Biedrība aktīvi iesaistījusies dažādās protestu un sabiedrības aktivitātēs, tai skaitā izplatot ziņas par Covid-19 vīrusu, kā arī Valentīna Jeremejeva vadībā uzsāka parakstu vākšanu par referendumu nolūkā aizliegt LGBT kustības pasākumu Baltijas praids.[9] 2020. gada nogalē pret Jeremejevu tika uzsākta safabricēta krimināllieta par huligānismu, tādā veidā mēģinot V. Jeremejevu iebiedēt. Tika uzskatīts, ka viņa izplatītās ziņas par Covid-19 izplatību ir saistītas ar sabiedrības drošības apdraudējumu, un tās izraisījušas sabiedrisko rezonansi, radījušas neizpratni par likumību un ir vērstas pret epidemioloģisko drošību.[10] Apcietināts 9. decembrī, vēlāk atbrīvots pret drošības naudu 50 000 eiro apmērā. --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10 (EEST) :šāda veida paziņojumi jūsu izredzes panākt sev vēlamo saturu tikai attālinās. kam es noteikti piekrītu - informāciju var pasniegt dažādos veidos, un viens un tas pats fakts var izskatīties dažādi atkarībā no redaktcionālās pieejas. vikipēdijas uzdevums ir sniegt cik vien iespējams neitrālu pozīciju, tādēļ noteikti esmu gatavs palīdzēt izvairīties no aizskarošiem vai nonicinošiem formulējumiem. attiecīgi tajās vietās, kur uzskatat, ka informācija ir pagriezta tā, ka aprakstīto personu rāda neobjektīvi - varam koriģēt. (jau iepriekš tiku koriģējis pāris vietas). taču jāņem vērā, ka "negatīvi" ne vienmēr būs "neobjektīvi", kā arī tas noteikti nenotiks tādā veidā, ka jūs dosiet gatavu tekstu un kāds to ieliks rakstā. un arī droši varat paļauties, ka netiks publicēts šāda veida sarurs: "tika uzsākta safabricēta krimināllieta", ja vien to nevarēs apstiprināt ar neitrālām un uzticamām atsaucēm. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 13.00 (EEST) ::''Valentīns Jeremejevs ... ierosinās krimināllietu pret WIKIMEDIA FOUNDATION biedrību...'' — piezīmēšu tikai, ka privātpersona nevar ierosināt krimināllietu :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 16.10 (EEST) :::Valentīnam Jeremejevam ir plaša pieredze krimināllietās, nestrīdies... :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.09 (EEST) ::Teksts nav būtiski pārveidots, ir izņemti tādi vārdi kā "dezinformātors" vai "viltus ziņu izplatītājs".Tas ir kāda autora subjektīvais viedoklis. Kriminālprocesa likuma 19. pantā teikts: Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Kā jau iepriekš tika minēts, V.Jeremejeva krimināllieta tika izbeigta. Vēlreiz lūdzam piekoriğēt tekstu! [[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 10.10 (EEST) :::labi, paldies. salīdzināšu kādā brīdī. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.08 (EEST) ::::Paldies! [[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.10 (EEST) :::::nedaudz precizēju, bet būtiskas (un iekļaujamas) atšķirības tajā, ko piedāvā, pret esošo nemaz arī nav. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.34 (EEST) == Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10) (2) == Neraugoties uz to, V.Jeremejevs, kā aktīvs cilvēktiesību aizstāvis, turpināja piedalīties saistītās aktivitātēs. 2021. gadā piedalījās partijas "Latvija pirmajā vietā" rīkotajā protestā pret obligātu vakcināciju pret Covid-19 vīrusu.[11] Saistībā ar tiesas lēmumu par biedrības "Tautas tiesību kustība" iesaisti it kā viltus ziņu izplatīšanā par Covid-19, 2021. gadā biedrības darbība tika izbeigta.[12][13] 2022. gadā prokuratūra izbeidza lietu pret V. Jeremejevu, pamatojot ar to, ka viņa darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.[14] 2021. gada laikā Valentīns Jeremejevs izveidoja vairākas jaunas sabiedriskas organizācijas: Bērnu veselības aizsardzības kustība; Neatkarīgā skolotāju arodbiedrība; Nevakcinēto alianse; Latvijas vīru biedrība. 2022. gada maijā Valentīns Jeremejevs nonāca partijas Alternative vadībā, pārveidojot to par partiju "Tautas varas spēks".[15] Partija startēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču, nepārvarot 5% barjeru, Saeimā neiekļuva.[16] Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, Jeremejevs rezultātus apstrīdēja, iesniedzot sūdzības Centrālajā vēlēšanu komisijā.[17] Tāpat viņš izplatīja savu viedokli sociālajos medijos, ko pēc tam pārpublicēja Jeremejeva izveidotās sabiedriskās organizācijas, kā, piemēram, Neatkarīgā skolotāju arodbiedrība.[18] Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas "Tautas varas spēks, bet netika ievēlēts. 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja partijas "Stabilitātei!" sarakstā, taču netika ievēlēts. --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10 (EEST) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Jautājums no [[User:Rudolfssaulite|Rudolfssaulite]] (2026. gada 24. janvāris, plkst. 08.53) == Sveiks/a. Es vēlos izveidot Wiki lapu par publisku personu Laura Saulīte. Viņa ir YouTube kanāla Generation Famous vadītāja, grāmatas autore, bijusī žurnāla Cosmopolitan galvenā redaktore un influencere ar 18 tūkst. sekotāju. Vai Jūs lūdzu varētu palīdzēt man ar so procesu? Paldies Ar cieņu Rūdolfs --[[Dalībnieks:Rudolfssaulite|Rudolfssaulite]] ([[Dalībnieka diskusija:Rudolfssaulite|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 08.53 (EET) :nozīmība tāda uz robežas, pagaidām neesmu līdz galam pārliecināts, ka Laura Saulīte īsti būtu vikipēdijas rakstam atbilstoša persona. kāda ir tā grāmata, ko viņa uzrakstīja? katrā ziņā, ja mēģini, jārēķinās, ka var raisīties diskusija par nozīmību. kā vislabāk izveidot rakstu: atrast līdzīgu personu, nokopēt tās vikikodu savā smilšu kastē (vai jauna raksta vietā) un veikt attiecīgi izmaiņas vikikodā, lai tas atbilstu šai personai. silti iesaku, pirms veidot jaunu rakstu (sevišķi jau par kādu savu radinieku), padarboties ar mazākām izmaiņām, palabot, papildināt kādus rakstus, lai saprastu, kā tas viss strādā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 16.46 (EET) :Pārtulkojot saprotamā valodā: rezultātā internetā var uz mūžiem kā pirmais par personu izlekt: "maznozīmīga". Un tas būs daudz ļaunāk kā nerakstīt nemaz. Kas attiecas uz acīmredzamo interešu konfliktu, tad tas ne tikai ir nevēlams, bet tā ir vislielākā jaunpienācēju kļūda - ka viņi uzreiz sāk ar rakstu par viņiem svarīgu tēmu. Raksts, protams, pirmajā reizē būs slikts (un piektajā arī), tāpēc vispirms jāiemēģina roka, jāsaprot, kas un kā te notiek, un tad tikai jāķeras pie paša grūtākā - rakstiem par cilvēkiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 18.33 (EET) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Jautājums no [[User:Zane On|Zane On]] par [[Vecumnieku mūzikas un mākslas skola]] (2026. gada 1. jūlijs, plkst. 16.03) == Kā pievienot fotogrāfijas? --[[Dalībnieks:Zane On|Zane On]] ([[Dalībnieka diskusija:Zane On|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 16.03 (EEST) :* [[Palīdzība:Attēli un citi faili]]; :* [[Dalībnieks:Edgars2007/Attēlu pamācība]] :[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 18.34 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:Zane On|Zane On]] ([[Dalībnieka diskusija:Zane On|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 18.45 (EEST) :::{{ping|Zane On}} iedevu attiecīgās tiesības, citādi automātiski attēlus var sākt ielādēt tikai ceturtajā dienā pēc reģistrēšanās. Uzreiz atgādinu, ka ielādēt drīkst tikai brīvas fotogrāfijas, vislabāk pašrocīgi uzņemtas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.06 (EEST) == [[:commons:Category:Latvia vs Romania Under-20 Basketball match 20260701|Latvia U20 basketball team photos]] == Hi Biafra, sorry for English message but I can't speak Latvian language. I took a Latvia U20 basketball team photos last week and upload to [[:commons:Category:Latvia vs Romania Under-20 Basketball match 20260701|this category]]. I created all players wikidata items and commons categories. Maybe you can use on Latvian Wikipedia. And group photo is [[:File:2026 Turgut Atakol Basketball Tournament (16).jpg|here]] you can check also [[:commons:Category:Serbia vs Türkiye Under-20 Basketball match 20260701|final match]] category. Best regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 12.02 (EEST) :Hi Zafer! I saw those pictures. Fantastic! You keep working. There will be some new articles in Latvian Wikipedia about young players, playing in U20 championship. Especially many thanks as one of players (#2) is my middle son :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 12.09 (EEST) ::I'm really surprised by this coincidence. If I had known, I would have at least said hello and wanted to meet with him. If you ever come to Türkiye, be sure to write to me. Best regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 13.31 (EEST) :::And are you coming to Wikimania? If yes, we can meet there. Regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 13.33 (EEST) ::::Unfortunately won't go. This year not to Wikimania and not to CEE meeting. But I will definitely meet you at another event! (I was actually close to going to the Istanbul tournament as a fan myself, so we would definitely have met.) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 23.58 (EEST) :::::Thanks {{u|Zafer}}, the pictures were what inspired: [[Mārtiņš Kilups]]. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. augusts, plkst. 06.31 (EEST) ::::::Hi Biafra, thanks for this. Maybe [[:commons:File:Mārtiņš Kilups 2 Latvia 20260701 (3) (cropped).jpg|this version]] could be better. Regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 23. augusts, plkst. 11.25 (EEST) == Iekavas (19.07.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4495851|page=Niks Klekstons|debug=(0, 0, -1, 0)|list=yes|remaining=acquire-nic-claxton-in-four-team-trade&#125;&#125; Chicago Bulls{{!}}website=bulls.com{{!}}access-date=2026-07-19{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; Jauniešu vecumā pārstāvējis [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase{{!}}ASV Virdžīnu Salu nic-claxton-in-four-team-trade&#125;&#125; Chicago Bulls{{!}}website=bulls.com{{!}}access-date=2026-07-19{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; Jauniešu vecumā pārstāvējis [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase{{!}}ASV Virdžīnu Salu|lines=5}} == Jautājums no [[User:43THRT|43THRT]] (2026. gada 19. jūlijs, plkst. 20.59) == Labdien, 1. jautājums, ja ir informācija, kurai nav atsauces, piemēram vienkārši ir zināms no mutvārdu informācijas, ko snieguši vietējie iedzīvotāji par ģeogrāfiju vai vēsturi, kā rīkoties? 2. Ja ir pieejams attēls no interneta resursiem, vai piemēram izgriezums no karšu pārlūka un pārlūkā nav nekas minēts par autortiesībam, vai drīkst to ievietot rakstā ar atsauci uz pirmavotu attēla informācijas aprakstā? --[[Dalībnieks:43THRT|43THRT]] ([[Dalībnieka diskusija:43THRT|diskusija]]) 2026. gada 19. jūlijs, plkst. 20.59 (EEST) :1. Ignorēt šādu informāciju. :2. Tikai ja ir notecējuši 70 gadi pēc attēla autora nāves. Izņēmumi ir, bet tie ir ļoti sarežģīti. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 01.26 (EEST) == Jautājums no [[User:Ma6ulaLV|Ma6ulaLV]] (2026. gada 12. oktobris, plkst. 12.23) == Labdien! Esmu Marija, strādāju Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI). Labprāt papildināšu un uzlabošu rakstus par izglītības tematiem: izglītības iestādēm, mācību metodēm, pedagoģiju un izglītības pasākumiem Latvijā. Darba pienākumu ietvaros rediģēšu rakstu [[Juris Purāns]]. Cenšos ievērot neitralitātes principu un katru faktu pamatot ar publicētiem avotiem. Ja kādu manu labojumu uzskatāt par neitralitātes vai citu Vikipēdijas noteikumu pārkāpumu, lūdzu, dodiet ziņu. --[[Dalībnieks:Ma6ulaLV|Ma6ulaLV]] ([[Dalībnieka diskusija:Ma6ulaLV|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 12.23 (EEST) : paldies, lai izdodas! paskatīšu, kā sanāk. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 14.01 (EEST) == Jautājums no [[User:Arturijo12345678910|Arturijo12345678910]] par [[:Piksāru skola|Piksāru skola]] (2026. gada 13. oktobris, plkst. 20.03) == Kā foto ielikt --[[Dalībnieks:Arturijo12345678910|Arturijo12345678910]] ([[Dalībnieka diskusija:Arturijo12345678910|diskusija]]) 2026. gada 13. oktobris, plkst. 20.03 (EEST) :sveiks! visērtāk būs izmantot šo Commons rīku: https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:UploadWizard [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. oktobris, plkst. 21.35 (EEST) == Jautājums no [[User:Chapis17|Chapis17]] par [[:Kristaps Krištopans|Kristaps Krištopans]] (2026. gada 19. oktobris, plkst. 10.41) == How can i replace this with a link to Univeristy of Miami. Www.miami.edu --[[Dalībnieks:Chapis17|Chapis17]] ([[Dalībnieka diskusija:Chapis17|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 10.41 (EEST) :No way, such links are forbidden in texts of articles. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 12.44 (EEST) ::bet tu vari izveidot rakstu par šo augstskolu. te normāls paraugs: [[UCLA]]. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 21.53 (EEST) == Iekavas (22.10.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4538478|page=Maiks Bibijs|debug=(1, 0, -1, 0)|list=yes|remaining=alga = {{!}} iesauka = &lt;!------ Izglītība ------&gt; {{!}} vidusskola = &#x27;&#x27;Shadow Mountain&#x27;&#x27; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>[[Arizona]]} {{!}} koledža = {{!}} augstskola = {{!}} universitāte = [[Arizonas atjaunots = &lt;!------ Medaļas ------&gt; {{!}} rādīt_medaļas = {{!}} headercolor = {{!}} medaltemplates = }<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> &#x27;&#x27;&#x27;Maikls (Maiks) Bibijs&#x27;&#x27;&#x27; (&#123;&#123;val{{!}}en{{!}}Michael &quot;Mike&quot; Bibby&#125;&#125;; dzimis &#123;&#123;dat{{!}}1978{{!}}5{{!}}13&#125;&#125; [[Šerihilla{{!}} heat_signs_mike_bibby_110302.html&#125;&#125; Miami Heat{{!}}website=www.nba.com{{!}}access-date=2026-10-22{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; un kluba sastāvā sasniedza 2011. gada finālsēriju. 2011. gada decembrī pēc [[2011. gada heat_signs_mike_bibby_110302.html&#125;&#125; Miami Heat{{!}}website=www.nba.com{{!}}access-date=2026-10-22{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; un kluba sastāvā sasniedza 2011. gada finālsēriju. 2011. gada decembrī pēc [[2011. gada NBA colspan=&quot;2&quot;{{!}} Karjera {{!}} 1001 {{!}}{{!}} 950 {{!}}{{!}} 33,9 {{!}}{{!}} 43,6 {{!}}{{!}} 37,9 {{!}}{{!}} 80,2 {{!}}{{!}} 3,1 {{!}}{{!}} 5,5 {{!}}{{!}} 1,2 {{!}}{{!}} 0,1 {{!}}{{!}} 14,7 {{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> === Izslēgšanas spēles === &#123;&#123;Basketbolista statistikas galvene&#125;&#125; {{!}}- {{!}} align=&quot;left&quot; {{!}} [[2002. gada colspan=&quot;2&quot;{{!}} Karjera {{!}} 105 {{!}}{{!}} 101 {{!}}{{!}} 33,2 {{!}}{{!}} 40,8 {{!}}{{!}} 37,1 {{!}}{{!}} 81,5 {{!}}{{!}} 3,1 {{!}}{{!}} 4 {{!}}{{!}} 1,1 {{!}}{{!}} 0,2 {{!}}{{!}} 12,6 {{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> == Atsauces == &#123;&#123;atsauces&#125;&#125; == Ārējās saites == &#123;&#123;sisterlinks-inline&#125;&#125; &#123;&#123;Sporta ārējās saites&#125;&#125;|lines=37}} tko1il2ond8ex3kbv1wdxqodjmg2z2p 0 100549 4538891 4498796 2026-10-23T08:36:42Z Pirags 3757 pap 4538891 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = '''Otrais Ziemeļu karš''' jeb '''Otrais poļu—zviedru karš''' (1655—1661) | partof = [[Ziemeļu kari]]em, [[krievu—zviedru kari]]em un [[krievu-poļu kari]]em | image = The occupation of the Polish–Lithuanian Commonwealth (union state of the Crown of the Kingdom of Poland and Grand Duchy of Lithuania) during The Deluge and Chmielnicki's Uprising.png | image_size = 300px | caption = Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas—Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. | date = 1648. gada 25. janvāris – 1666. gads (plašā nozīmē)<br> 1655. gada 23. aprīlis (O.S.), 1660. gada 3. maijs (N.S.) (Zviedrijas plūdi) | place = [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] | result = [[Olivas miera līgums]] * [[Hetmanāts|Kazaku hetmanāta]] parādīšanās [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] aizsardzībā * [[Jans II Kazimirs]] atsakās no visām savām pretenzijām uz [[Zviedrijas monarhu saraksts|Zviedrijas kroni]] * [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sabrukums | territory = Zviedru pārvaldītā Livonija formāli tiek pievienota Zviedrijai | combatant1 = {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] <br> {{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Krievijas cariste]] <br> (1656–1658) <br> {{flagicon image|Gerae-tamga.svg}} [[Krimas haniste]] <br> [[Habsburgu monarhija]]<ref name="Ervin Liptai 1985">Ervin Liptai: ''Military history of Hungary'', Zrínyi Military Publisher, 1985. {{ISBN|963-326-337-9}}</ref> <br> (1657–1667) <br> {{flagicon image|Flag of Brandenburg (1660–1750).svg}} [[Brandenburga-Prūsija]] <br> (1657–1667) <br> {{flaga|DEN}} [[Dānija-Norvēģija]] <br> {{Flagicon image|Statenvlag.svg}} [[Holandes republika]] | combatant2 = {{flagicon|Sweden|1562}} [[Zviedrijas karaliste]] <br> {{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Krievijas cariste]] <br> (1654–1656) <br> (1658–1667) <br> {{flagicon image|Flag of Brandenburg (1660–1750).svg}} [[Brandenburga-Prūsija]] <br> (1656–1657) <br> {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg}} [[Hetmanāts|Kazaku hetmanāts]] <br> {{flagicon image|Flag of Transylvania before 1918.svg}} [[Transilvānija]] <br> (1656–1667) <br>[[Moldāvija]]<ref name="ReferenceA">László Markó: ''Lordships of the Hungarian State'', Magyar Könyvklub Publisher, 2000. {{ISBN|963-547-085-1}}</ref> <br>[[Valahijas kņaziste]]<ref name="ReferenceA"/> <br> {{flagicon image|Alex K Grundwald flags 1410-03.svg}} [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuviešu atbalstītāji]] | commander1 = {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Jans II Kazimirs]] <br> {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Stefans Carņickis]] <br> {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Staņislavs Potockis]] <br> {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Vincentijs Gosievskis]] <br> {{flagicon image|Gerae-tamga.svg}} [[Mehmeds IV Girejs]] | commander2 = {{flagicon|Sweden|1562}} [[Kārlis X Gustavs]] <br> {{flagicon image|Flag of Brandenburg (1660–1750).svg}} [[Frīdrihs Vilhelms]] <br> {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Bohdans Hmeļnickis]] <br> {{flagicon image|Flag of Transylvania before 1918.svg}} [[Jurģis II Rakoci]] <br> {{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Aleksejs I Romanovs]] <br>[[Konstantīns Šerbans]] <br> [[Džordže Štefans]] | strength1 = 69 000 | strength2 = 191 000<ref>Claes-Göran Isacson, Karl X Gustavs Krig (2002) Lund, Historiska Media. p. 96. {{ISBN|91-89442-57-1}}</ref> | campaignbox = }} {{Citas nozīmes|Otro Ziemeļu karu|Ziemeļu kari|Ziemeļu kari}} '''Otrais Ziemeļu karš''' (({{val-lt|Antrasis Šiaurės karas, “Švedų tvanas”}}, {{val-pl|VI wojna polsko-szwedzka, “Potop szwedzki”}}, {{val-sv|Nordiska krigen, Karl X Gustavs polska krig}}, 1655—1661), daļu no tā dēvē arī par '''Otro poļu—zviedru karu''' (1655—1657), reizēm arī par '''Pirmo Ziemeļu karu''', bija atkārtots [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]], [[Zviedrija]]s un [[Krievijas cariste|Krievijas]] karš par [[Livonija]]s mantojumu. Krievu karaspēks okupēja daļu no [[Inflantijas vaivadija]]s, [[Zviedru Vidzeme]]s un vairākus mēnešus aplenca [[Rīga]]s cietoksni. Kara beigās zviedru karaspēks izpostīja līdz tam plaukstošo [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[saimniecība|saimniecību]] un trimdā tika aizvests [[hercogs Jēkabs]]. 1660. gadā parakstītā [[Olivas miera līgums|Olivas miera līguma]] rezultātā tika starptautiski atzīta Zviedrijas virsvara pār [[Vidzeme|Vidzemi]], bet [[Kurzeme]], [[Zemgale]], [[Sēlija]] un [[Latgale]] palika vasaļatkarībā no Polijas—Lietuvas kopvalsts. == Citi nosaukumi == Polijas—Lietuvas vēsturē šo karu dēvē par '''Zviedru grēku plūdiem''' ({{val|pl|Potop Szwedzki}}, {{val|lt|Švedų tvanas}}) jeb vienkārši '''Plūdiem''', jo karadarbības laikā gandrīz visu Polijas karalistes daļu ieņēma zviedri, bet [[Lietuvas lielkņaziste]]s daļu un [[Ukraina]]s daļu krievi, tādēļ to pieskaita arī [[krievu-poļu kari]]em. Pēc šī kara Polija-Lietuva zaudēja savu lielvalsts statusu. Toties nostiprinājās [[Prūsijas hercogiste]]s neatkarība, kas turpināja [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] nostiprināšanos. [[Skandināvija]]s valstu vēsturē šo karu sadala vairākās kampaņās, ko sauc par "Karaļa Kārļa Gustava kariem" (''Karl Gustav-krigene''). Kara rezultātā Zviedrija atņēma [[Dānija]]i [[Skone]]s daļu. == Kara priekšvēsture un tiešais iemesls == Plašākā nozīmē šis karš bija vidusposms [[Ziemeļu kari]]em, kas [[Latvija]]s teritorijā sākās kā [[Livonijas karš]] un turpinājās kā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karš]]. 1629. gada [[Altmarkas pamiers]] noteica to, ka Zviedrija no Polijas-Lietuvas ieguva Vidzemi, bet Zviedrija vēlējās iegūt visas [[protestanti|protestantu]] zemes Baltijas jūras piekrastē — arī Kurzemes-Zemgales un Prūsijas hercogistes. Savukārt Krievija vēlējās iekarot plašas [[Ukraina]]s, [[Baltkrievija]]s un [[Lietuva]]s daļas, kā arī revanšēties par zaudējumu [[Livonijas karš|Livonijas karā]] un atņemt zviedriem Vidzemi un Igauniju. Pēc Kurzemes hercoga Jēkaba ierosmes 1651. gadā [[Lībeka|Lībekā]] notika diplomātiskas sarunas starp pretiniekiem, kas beidzās bez panākumiem.<ref name="LKV|VII.|14 311">{{LKV|VII.|14 311}}</ref> Kara tiešais iemesls bija Zviedrijas karalienes [[Kristīne I|Kristīnes I]] pāriešana katoļticībā un atteikšanās no troņa 1654. gada 16. jūnijā, ko izmantoja Polijas karalis [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jans II Kazimirs]] un pieteica pretenzijas uz Zviedrijas troni. Vienlaicīgi 1654. gadā Ukrainas kazaku atamans [[Bohdans Hmeļnickis]] un [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] [[Aleksejs I Romanovs]] noslēdza pret Poliju-Lietuvu vērstu savienību un 1654. gada aprīlī uzsāka [[Poļu—krievu karš (1654—1667)|Poļu—krievu karu (1654—1667)]], kura rezultātā tika ieņemta visa Polijas-Lietuvas kopvalsts austrumu daļa, ieskaitot lielāko daļu no [[Livonijas vaivadija]]s, kuras vaivads [[Korfi|Nikolajs Korfs]] lūdza zviedriem militāru palīdzību. [[Attēls:Kedainiai Union.jpg|thumb|Zviedrijas-Lietuvas [[Ķēdaiņu ūnija]]s teksts latīņu valodā (1655).]] Jaunievēlētais [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis X Gustavs]] piedāvāja Janam I Kazimiram noslēgt pret Krieviju vērstu militāru savienību, pretī prasot uz visiem laikiem atteikties no Polijas Vāzu dinastijas pretenzijām uz Zviedrijas troni un visām protestantu zemēm Polijas kronim pakļautajā teritorijā. == Kara pirmais posms (1655. gada kampaņa) == [[Attēls:Pochod Szwedow do Kiejdan.jpg|thumb|left|250px|Zviedrijas karaspēks pie Ķēdaiņiem.]] Kad Polijas karalis noraidīja zviedru prasību, 1655. gada jūlijā Zviedrijas karaspēks no [[Zviedru Vidzeme]]s iebruka [[Poļu Livonija]]s teritorijā. Kurzemes [[hercogs Jēkabs]] pasludināja neitralitāti. 11. jūlijā zviedru karaspēks ieņēma [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]], pēc tam izgāja cauri [[Sēlija]]i un ieņēma [[Birži (Lietuva)|Biržu pili]], vēlāk visu [[Žemaitija]]s rietumu daļu. Savukārt Lietuvas lielkņazistē tajā laikā no austrumiem iebruka liela [[Krievijas cariste]]s armija, kurai pretojās Lietuvas karaspēks Jonuša Radvila vadībā, tomēr krievi 3. jūlijā ieņēma Minsku, 31. jūlijā Viļņu, 6. augustā Kauņu, 28. augustā Grodņu. Lietuvas lielhetmanis [[Jonušs Radvils]] (''Jonušas Radvila'', ''Janusz Radziwiłł'') [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]] 18. augustā parakstīja Zviedrijas-Lietuvas līgumu, kas anulēja līdz tam pastāvošo Polijas un Lietuvas savienību. Otra zviedru karaspēka daļa no [[Zviedru Pomerānija]]s iebruka Lielpolijā, Polijas armija 25. jūlijā kapitulēja zviedriem pie Ujščes ([[Lielpolijas vojevodiste]]). 8. septembrī zviedri karaļa Kārļa X vadībā ieņēma Varšavu, 16. septembrī uzvarēja kaujā pie Żarnovas, 3. oktobrī kaujā pie Vojničas, 19. oktobrī padevās Krakovas cietoksnis, bet Polijas karalis aizbēga uz [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā esošo [[Silēzija|Silēziju]]. Polijas kontrolē palika vienīgi [[Ļviva]]s apkārtne. 20. oktobrī [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņu]] pilī tika parakstīts [[Ķēdaiņu ūnija|Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveides līgums]] ar Kārli X Gustavu kā Lietuvas lielhercogu. 12. novembrī Polijas pakļautībā esošās [[Prūsijas hercogiste]]s zemēs iegāja [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] valdnieka, [[Brandenburga]]s kūrfirsta karaspēks. Tas izsauca zviedru pretdarbību un militāru sadursmi, kas beidzās ar Kēnigsbergas līgumu 1656. gada 17. janvārī, pēc kura Brandenburgas kūrfirsts saņēma Prūsijas hercogisti lēnī no Zviedrijas karaļa. Hercogs [[Jēkabs Ketlers]] 1656. gadā izpirka Piltenes apgabala nomas tiesības no [[Maideli]]em, ko 1660. gadā apstiprināja Polijas—Lietuvas Sejms. Hercogs arī izmaksāja 50 000 dālderu kompensāciju zviedriem. == Kara otrais posms (1656. gada kampaņa) == [[Attēls:Lemke Skirmish with Polish Tatars.png|thumb|left|250px|1656. gada jūlija kauja pie Varšavas (Johann Philipp Lemke).]] Zviedru karavīru veiktās katoļu baznīcu un klosteru izlaupīšanas izraisīja pakāpenisku partizānu kustības pieaugumu okupētajā Polijā. Jasna Gora klosteris pretojās zviedru aplenkumam līdz 1656. gada janvārim. 1655. gada 29. decembrī pret zviedriem tika izsludināta Tišovces konfederācija, 31. decembrī tika nogalināts Lietuvas atdalīšanās kustības vadonis Jonušs Radvils, bet 1. janvārī Ļvivā pārradās karalis [[Jans II Kazimirs]], lielākā daļa poļu virsnieku pārgāja konfederācijas pusē. Zviedri mēģināja doties uz Ļvivu, bet tika sakauti 5.—6. aprīļa kaujā pie Zamoščas un 7. aprīļa kaujā pie Varkas. Polijas karalis pasludināja [[Jaunava Marija|Jaunavu Mariju]] par Polijas karalieni un apsolīja atvieglot zemnieku stāvokli. 1656. gada 25. jūnijā Zviedrija Marienburgā (tagad [[Malborka]]) noslēdza militāru savienību ar Brandenburgu-Prūsiju, kas paredzēja tai atdot [[Lielpolija]]s teritoriju. Jau 29.—30. jūlijā ap 30 000 liels poļu un to sabiedroto [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] karaspēks cieta sakāvi kaujā pie Varšavas pret apmēram 20 000 zviedru un vācu karaspēku. === Krievu karagājiens uz Rīgu === Krievijas cars [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs Romanovs]] noslēdza pamieru ar Poliju-Lietuvu un 1656. gada jūlijā no [[Vitebska]]s lejup gar Daugavu uzsāka karagājienu uz Rīgu. Pats cars vadīja milzīgu karaspēku, kurā pēc dažādām ziņām bija 35 000—100 000 karavīru. Krievu karaspēka apgāde notika pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem, tādēļ pie [[Krustpils]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]] un [[Koknese]]s Vidzemes aizstāvji nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas. Pēc vairāku dienu aplenkuma krievi 31. jūlijā ieņēma Daugavpils cietoksni, kuru aizstāvēja zviedru garnizons. Garnizona komandieris Viligmans izdarīja pašnāvību, bet pārējie pils aizstāvji tika nogalināti.<ref>A.von Richter. Geschichte der dem russischem Kaiserthum einverleibten deutschen Ostseeprovinzien. Riga, 1858.</ref> 11.—13. augustā cars Aleksejs vadīja Kokneses cietokšņa aplenkšanu ar apmēram 2500 karavīriem, kuru jūsmīgi aprakstīja vēstulē: "Cietoksnis ir bezgala stiprs, grāvis ir dziļš, jaunākais brālis mūsu (Maskavas) kremļa grāvim, bet pats cietoksnis ir kā [[Smoļenska]]s cietokšņa dēls, nudien, ļoti stiprs." [[Attēls:The_siege_of_Riga_1656.jpg|thumb|300 px|Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra).]] [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas aplenkums]] ilga no 22. augusta līdz 5. oktobrim. Rīgas cietoksnis bija neieņemams un [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] Aleksejs bija spiests atteikties no sapņa par Daugavas ūdensceļa pakļaušanu. Toties krieviem izdevās ieņemt [[Alūksne]]s, [[Vanavastselīna|Vastselīnas]] un [[Kirumpeja]]s pilis. 12. oktobrī pēc aplenkuma krieviem padevās [[Tartu|Tērbatas]] cietoksnis. Mazāka kauja starp krievu un zviedru karaspēkiem notika arī pie [[Rēzekne]]s 1656. gadā, kuras laikā tika galīgi sagrauta [[Rēzeknes pils]] un zviedru karaspēkam izdevās sakaut daudz lielākus krievu spēkus. Kaujās piedalījās arī [[Vidzemes kirasieru pulks]] ar latviešu zemessargiem, kas bija pazīstami kā labi strēlnieki. Krievu okupētajā Vidzemes daļā īslaicīgi pastāvēja Dmitrijevas (Kokneses) vaivadija, bet Latgales daļā Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija, kuru iedzīvotājus deportēja vai spieda pāriet pareizticībā, vietā ievedot krievu zemniekus.<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600-1710. Stokholma; Daugava, 1962. — 588 lpp.</ref> 1657.—1661. gadā karadarbības skartajās teritorijās plosījās bads un mēris. == Kara trešais posms (1657. gada kampaņa) == Zviedrijas karalim Kārlim X Gustavam izdevās paplašināt pretpoļu koalīciju pēc tam, kad viņš 1656. gada 20. novembrī atdeva Prūsijas hercogisti [[Brandenburga]]s kūrfirstam Frīdriham Vilhelmam un 6. decembrī apsolīja [[Transilvānija]]s valdniekam Jurģim II Rakoci (''Rákóczi György'') Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza troni. 1657. gada janvārī zviedru koalīcijas spēki apvienojās un pārņēma iniciatīvu — 2. jūlijā tie ieņēma [[Brestļitovska|Brestļitovsku]] un 16. jūlijā Varšavu. Zviedru karaspēks pārgāja uzbrukumā arī Karēlijā un Livonijā. Ģenerālgubernators [[Magnuss Delagardijs]] (''Magnus Gabriel de la Gardie'') ieņēma Pečoru klosteri, bet cieta sakāvi pie Gdovas. Krievi devās pretuzbrukumā, bet [[kauja pie Valkas (1657)|kaujā pie Valkas]] 1657. gada 9. jūnijā zviedru karaspēks uzvarēja 8000 vīru stipro krievu armiju un saņēma gūstā tās karavadoni Matveju Šeremetjevu. Polijas karalis Jans Kazimirs piedāvāja Krievijas caram slēgt pamieru un kopīgi cīnīties pret zviedriem. Tomēr poļiem izdevās atgriezt kara veiksmi un 20. jūnijā sakaut [[Transilvānija]]s karaspēku [[Podolija|Podolijā]] un 23. jūnijā Rakoci piekrita lauzt militāro aliansi ar zviedriem un atstāja Poliju. Jūnijā [[Dānijas karalis]] Frederiks III nolēma iestāties karā pret Zviedriju, tādēļ zviedru karalis sūtīja pret dāņiem 6000 vīru, kas divus mēnešus aplenca Fredriksodes cietoksni Jitlandē, līdz to ieņēma 1657. gada 24. oktobrī. === Poļu un lietuviešu iebrukums Zviedru Vidzemē === Pēc [[Viļņas pamiers|Viļņas pamiera]] noslēgšanas ar Krieviju 1657. gada 24. oktobrī Lietuvas lielkņazistes karaspēks hetmaņa Vincenta Goševska ({{val|lt|Vincentas Aleksandras Korvinas Gosievskis}}) vadībā lejpus Koknesei šķērsoja Daugavu un iebruka [[Zviedru Vidzeme]]s teritorijā. Līdz 27. oktobrim tika ieņemtas [[Rauna]]s, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Valmiera]]s pilis, tika iecelta jauna pašpārvalde, kuras sastāvā bija arī vēlāk niknākā zviedru pretinieka [[Johans Reinholds Patkuls|J. R. Patkula]] tēvs. Tomēr Lietuvas karaspēks cieta sakāvi pie [[Pērnava]]s un nespēja ieņemt [[Kobronskanste|Kobronskansti]] pie Rīgas [[Pārdaugava]]s pusē. == Kara ceturtais posms (1658. gada kampaņa) == [[Attēls:Tåget över bält2.jpg|300px|thumb|left|Zviedru karaspēks šķērso aizsalušo Lielo Belta šaurumu starp dāņu salām 1659. gada februārī.]] 1658. gada 30. janvārī zviedru armija 9000 jātnieku un 3000 kājnieku sastāvā devās pāri aizsalušajam Mazajam Beltam uz [[Fīne]]s salu, tad 5. februārī pāri Lielajam Beltam uz Lolandi un tālāk uz [[Zēlande (sala)|Zēlandes salu]], kur piespieda karam pilnīgi nesagatavoto dāņu karali padoties un noslēgt Roskildes miera līgumu, pēc kura zviedri ieguva Skones provinci [[Skandināvijas pussala]]s dienvidos un dažas citas teritorijas tagadējā Dienvidrietumzviedrijā. Zviedri 1658. gada 20. oktobrī panāca Valisāres (''Vallisaare'' pie [[Narva]]s) pamiera līgumu ar krieviem, bet ar 1661. gada Kardisas (tagad — ''Kärde'' ziemeļos no [[Tartu]]) miera līgumu krievi atdeva visas kara laikā zviedriem atņemtās zemes, ieskaitot Alūksnes novadu Latvijā. === Zviedru iebrukums Kurzemes un Zemgales hercogistē === [[Attēls:Zviedru okupētās Jelgavas nocietinājumu plāns 1659.jpg|thumb|250px|Zviedru okupētās [[Jelgava]]s nocietinājumu plāns (1659).]] 1658. gada augustā Igaunijas un Vidzemes kara gubernators [[Roberts Duglass]] (''Robert Douglas'') pieprasīja hercogam Jēkabam ļaut zviedru karaspēkam no Rīgas šķērsot [[Zemgale]]s teritoriju, lai varētu uzbrukt Lietuvas karaspēka nometnei [[Radvilišķi|Radvilišķos]]. Zviedru spēki tomēr apstājās pie [[Latvijas—Lietuvas robeža|Lietuvas robežas]] [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Mežmuižā]] (tagadējā Augstkalnē) un pieprasīja no hercoga atpirkšanās maksu un [[Bauska]]s cietoksni. 28. septembrī tika parakstīta vienošanās par 20 000 dālderu samaksu un lielām pārtikas piegādēm. Zviedri pieprasīja atļaut pie [[Emburgas pils]] pārvest uz Lielupes labo krastu it kā slimos karavīrus ar pārsietām galvām. Tomēr zviedri ar 40 laivām 30. septembrī izsēdās Jelgavas Pilssalā un saņēma gūstā hercogu un viņa ģimeni, kurus 9. oktobrī pārveda uz Rīgu, bet 1659. gada 9. augustā deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos.<ref name="LKV|VII.|14 311"/> Šajā laikā [[Nīderlande]], kas bija pieteikusi karu Zviedrijai, ieņēma Kurzemes hercogistei piederošo [[Tobago]] koloniju, bet zviedru uzpirktie [[pirāti]] ieņēma [[Kuntas Kinteha sala|Jēkaba fortu]] Gambijā. Duglasa armija okupēja Zemgali un daļu Kurzemes līdz 1659. gada beigām, kad tos piespieda atkāpties lietuviešu karaspēks kopā ar latviešu zemessargiem. Zviedru Jelgavas pils garnizons kapitulēja 1660. gada janvārī.<ref>Robert I. Frost: ''The Northern Wars — War, State and Society in Northeastern Europe, 1558—1721'', London/ New York 2000, S.12f</ref> == Kara noslēgums == [[Attēls:Treaty_of_Oliwa.jpg|thumb|250px|Olivas miera līguma teksts ar parakstošo pušu zīmogiem.]] [[Attēls:Medaļa par godu Olivas mieram.jpg|thumb|250px|Medaļa par godu Olivas mieram. Aversā sieviete lūdzas zem olīvkoka, reversā Olivas klosteris.]] 1658. gada 30. decembrī Krievija un Zviedrija noslēdza separātu [[Valiesāras pamiers|Valiesāras pamieru]], Krievija uz trīs gadiem (līdz 1661. gadam) anektēja kara laikā ieņemtās [[Vidzeme]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas pilis un atsāka savstarpējo tirdzniecību. 1659. gadā karadarbība noritēja [[Zviedru Pomerānija|Zviedru Pomerānijā]] un Dānijā, kur 30 000 liels austriešu un brandenburgiešu karaspēks līdz novembrim nesekmīgi mēģināja ieņemt zviedriem pakļauto [[Štetīne|Štetīni]] un [[Greifsvalde|Greifsvaldi]]. Atsākoties poļu-krievu karam, lielākā daļa poļu spēku pārvietojās uz [[Ukraina]]s teritoriju. 1659. gada rudenī [[Toruņa]]s pilsētā sākās miera sarunas, ko vēlāk pārcēla uz [[Danciga|Dancigu]]. 1660. gada sākumā zviedru karalis saslima un mira 23. februārī. 23. aprīlī Dancigas tuvumā parakstīja [[Olivas miera līgums|Olivas miera līgumu]] starp Zviedriju no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Svētās Romas impēriju un [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgu-Prūsiju]] no otras puses. Līgumā apstiprināja Zviedrijas tiesības uz Vidzemi un Brandenburgas tiesības uz Prūsiju, bet Polijas karalis atteicās no savām pretenzijām uz Zviedrijas troni. 1660. gada 27. maija Kopenhāgenas miera līgums pārtrauca karu starp Zviedriju un Dāniju, bet 1661. gada 21. jūnija [[Kardisas miera līgums]] pārtrauca karu starp Zviedriju un Krieviju. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Poliju]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju]] [[Kategorija:Kari ar Vāciju]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Dāniju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] jmkczab9ekw5zhvhduqq7q4vqus8r9s 4538892 4538891 2026-10-23T08:37:07Z Pirags 3757 4538892 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = '''Otrais Ziemeļu karš''' jeb '''Otrais poļu—zviedru karš''' (1655—1661) | partof = [[Ziemeļu kari]]em, [[krievu—zviedru kari]]em un [[krievu-poļu kari]]em | image = The occupation of the Polish–Lithuanian Commonwealth (union state of the Crown of the Kingdom of Poland and Grand Duchy of Lithuania) during The Deluge and Chmielnicki's Uprising.png | image_size = 300px | caption = Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas—Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. | date = 1648. gada 25. janvāris – 1666. gads (plašā nozīmē)<br> 1655. gada 23. aprīlis (O.S.), 1660. gada 3. maijs (N.S.) (Zviedrijas plūdi) | place = [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] | result = [[Olivas miera līgums]] * [[Hetmanāts|Kazaku hetmanāta]] parādīšanās [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] aizsardzībā * [[Jans II Kazimirs]] atsakās no visām savām pretenzijām uz [[Zviedrijas monarhu saraksts|Zviedrijas kroni]] * [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sabrukums | territory = Zviedru pārvaldītā Livonija formāli tiek pievienota Zviedrijai | combatant1 = {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] <br> {{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Krievijas cariste]] <br> (1656–1658) <br> {{flagicon image|Gerae-tamga.svg}} [[Krimas haniste]] <br> [[Habsburgu monarhija]]<ref name="Ervin Liptai 1985">Ervin Liptai: ''Military history of Hungary'', Zrínyi Military Publisher, 1985. {{ISBN|963-326-337-9}}</ref> <br> (1657–1667) <br> {{flagicon image|Flag of Brandenburg (1660–1750).svg}} [[Brandenburga-Prūsija]] <br> (1657–1667) <br> {{flaga|DEN}} [[Dānija-Norvēģija]] <br> {{Flagicon image|Statenvlag.svg}} [[Holandes republika]] | combatant2 = {{flagicon|Sweden|1562}} [[Zviedrijas karaliste]] <br> {{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Krievijas cariste]] <br> (1654–1656) <br> (1658–1667) <br> {{flagicon image|Flag of Brandenburg (1660–1750).svg}} [[Brandenburga-Prūsija]] <br> (1656–1657) <br> {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg}} [[Hetmanāts|Kazaku hetmanāts]] <br> {{flagicon image|Flag of Transylvania before 1918.svg}} [[Transilvānija]] <br> (1656–1667) <br>[[Moldāvija]]<ref name="ReferenceA">László Markó: ''Lordships of the Hungarian State'', Magyar Könyvklub Publisher, 2000. {{ISBN|963-547-085-1}}</ref> <br>[[Valahijas kņaziste]]<ref name="ReferenceA"/> <br> {{flagicon image|Alex K Grundwald flags 1410-03.svg}} [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuviešu atbalstītāji]] | commander1 = {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Jans II Kazimirs]] <br> {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Stefans Carņickis]] <br> {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Staņislavs Potockis]] <br> {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Vincentijs Gosievskis]] <br> {{flagicon image|Gerae-tamga.svg}} [[Mehmeds IV Girejs]] | commander2 = {{flagicon|Sweden|1562}} [[Kārlis X Gustavs]] <br> {{flagicon image|Flag of Brandenburg (1660–1750).svg}} [[Frīdrihs Vilhelms]] <br> {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Bohdans Hmeļnickis]] <br> {{flagicon image|Flag of Transylvania before 1918.svg}} [[Jurģis II Rakoci]] <br> {{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Aleksejs I Romanovs]] <br>[[Konstantīns Šerbans]] <br> [[Džordže Štefans]] | strength1 = 69 000 | strength2 = 191 000<ref>Claes-Göran Isacson, Karl X Gustavs Krig (2002) Lund, Historiska Media. p. 96. {{ISBN|91-89442-57-1}}</ref> | campaignbox = }} {{Citas nozīmes|Otro Ziemeļu karu|Ziemeļu kari|Ziemeļu kari}} '''Otrais Ziemeļu karš''' ({{val-lt|Antrasis Šiaurės karas, “Švedų tvanas”}}, {{val-pl|VI wojna polsko-szwedzka, “Potop szwedzki”}}, {{val-sv|Nordiska krigen, Karl X Gustavs polska krig}}, 1655—1661), daļu no tā dēvē arī par '''Otro poļu—zviedru karu''' (1655—1657), reizēm arī par '''Pirmo Ziemeļu karu''', bija atkārtots [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]], [[Zviedrija]]s un [[Krievijas cariste|Krievijas]] karš par [[Livonija]]s mantojumu. Krievu karaspēks okupēja daļu no [[Inflantijas vaivadija]]s, [[Zviedru Vidzeme]]s un vairākus mēnešus aplenca [[Rīga]]s cietoksni. Kara beigās zviedru karaspēks izpostīja līdz tam plaukstošo [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[saimniecība|saimniecību]] un trimdā tika aizvests [[hercogs Jēkabs]]. 1660. gadā parakstītā [[Olivas miera līgums|Olivas miera līguma]] rezultātā tika starptautiski atzīta Zviedrijas virsvara pār [[Vidzeme|Vidzemi]], bet [[Kurzeme]], [[Zemgale]], [[Sēlija]] un [[Latgale]] palika vasaļatkarībā no Polijas—Lietuvas kopvalsts. == Citi nosaukumi == Polijas—Lietuvas vēsturē šo karu dēvē par '''Zviedru grēku plūdiem''' ({{val|pl|Potop Szwedzki}}, {{val|lt|Švedų tvanas}}) jeb vienkārši '''Plūdiem''', jo karadarbības laikā gandrīz visu Polijas karalistes daļu ieņēma zviedri, bet [[Lietuvas lielkņaziste]]s daļu un [[Ukraina]]s daļu krievi, tādēļ to pieskaita arī [[krievu-poļu kari]]em. Pēc šī kara Polija-Lietuva zaudēja savu lielvalsts statusu. Toties nostiprinājās [[Prūsijas hercogiste]]s neatkarība, kas turpināja [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] nostiprināšanos. [[Skandināvija]]s valstu vēsturē šo karu sadala vairākās kampaņās, ko sauc par "Karaļa Kārļa Gustava kariem" (''Karl Gustav-krigene''). Kara rezultātā Zviedrija atņēma [[Dānija]]i [[Skone]]s daļu. == Kara priekšvēsture un tiešais iemesls == Plašākā nozīmē šis karš bija vidusposms [[Ziemeļu kari]]em, kas [[Latvija]]s teritorijā sākās kā [[Livonijas karš]] un turpinājās kā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karš]]. 1629. gada [[Altmarkas pamiers]] noteica to, ka Zviedrija no Polijas-Lietuvas ieguva Vidzemi, bet Zviedrija vēlējās iegūt visas [[protestanti|protestantu]] zemes Baltijas jūras piekrastē — arī Kurzemes-Zemgales un Prūsijas hercogistes. Savukārt Krievija vēlējās iekarot plašas [[Ukraina]]s, [[Baltkrievija]]s un [[Lietuva]]s daļas, kā arī revanšēties par zaudējumu [[Livonijas karš|Livonijas karā]] un atņemt zviedriem Vidzemi un Igauniju. Pēc Kurzemes hercoga Jēkaba ierosmes 1651. gadā [[Lībeka|Lībekā]] notika diplomātiskas sarunas starp pretiniekiem, kas beidzās bez panākumiem.<ref name="LKV|VII.|14 311">{{LKV|VII.|14 311}}</ref> Kara tiešais iemesls bija Zviedrijas karalienes [[Kristīne I|Kristīnes I]] pāriešana katoļticībā un atteikšanās no troņa 1654. gada 16. jūnijā, ko izmantoja Polijas karalis [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jans II Kazimirs]] un pieteica pretenzijas uz Zviedrijas troni. Vienlaicīgi 1654. gadā Ukrainas kazaku atamans [[Bohdans Hmeļnickis]] un [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] [[Aleksejs I Romanovs]] noslēdza pret Poliju-Lietuvu vērstu savienību un 1654. gada aprīlī uzsāka [[Poļu—krievu karš (1654—1667)|Poļu—krievu karu (1654—1667)]], kura rezultātā tika ieņemta visa Polijas-Lietuvas kopvalsts austrumu daļa, ieskaitot lielāko daļu no [[Livonijas vaivadija]]s, kuras vaivads [[Korfi|Nikolajs Korfs]] lūdza zviedriem militāru palīdzību. [[Attēls:Kedainiai Union.jpg|thumb|Zviedrijas-Lietuvas [[Ķēdaiņu ūnija]]s teksts latīņu valodā (1655).]] Jaunievēlētais [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis X Gustavs]] piedāvāja Janam I Kazimiram noslēgt pret Krieviju vērstu militāru savienību, pretī prasot uz visiem laikiem atteikties no Polijas Vāzu dinastijas pretenzijām uz Zviedrijas troni un visām protestantu zemēm Polijas kronim pakļautajā teritorijā. == Kara pirmais posms (1655. gada kampaņa) == [[Attēls:Pochod Szwedow do Kiejdan.jpg|thumb|left|250px|Zviedrijas karaspēks pie Ķēdaiņiem.]] Kad Polijas karalis noraidīja zviedru prasību, 1655. gada jūlijā Zviedrijas karaspēks no [[Zviedru Vidzeme]]s iebruka [[Poļu Livonija]]s teritorijā. Kurzemes [[hercogs Jēkabs]] pasludināja neitralitāti. 11. jūlijā zviedru karaspēks ieņēma [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]], pēc tam izgāja cauri [[Sēlija]]i un ieņēma [[Birži (Lietuva)|Biržu pili]], vēlāk visu [[Žemaitija]]s rietumu daļu. Savukārt Lietuvas lielkņazistē tajā laikā no austrumiem iebruka liela [[Krievijas cariste]]s armija, kurai pretojās Lietuvas karaspēks Jonuša Radvila vadībā, tomēr krievi 3. jūlijā ieņēma Minsku, 31. jūlijā Viļņu, 6. augustā Kauņu, 28. augustā Grodņu. Lietuvas lielhetmanis [[Jonušs Radvils]] (''Jonušas Radvila'', ''Janusz Radziwiłł'') [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]] 18. augustā parakstīja Zviedrijas-Lietuvas līgumu, kas anulēja līdz tam pastāvošo Polijas un Lietuvas savienību. Otra zviedru karaspēka daļa no [[Zviedru Pomerānija]]s iebruka Lielpolijā, Polijas armija 25. jūlijā kapitulēja zviedriem pie Ujščes ([[Lielpolijas vojevodiste]]). 8. septembrī zviedri karaļa Kārļa X vadībā ieņēma Varšavu, 16. septembrī uzvarēja kaujā pie Żarnovas, 3. oktobrī kaujā pie Vojničas, 19. oktobrī padevās Krakovas cietoksnis, bet Polijas karalis aizbēga uz [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā esošo [[Silēzija|Silēziju]]. Polijas kontrolē palika vienīgi [[Ļviva]]s apkārtne. 20. oktobrī [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņu]] pilī tika parakstīts [[Ķēdaiņu ūnija|Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveides līgums]] ar Kārli X Gustavu kā Lietuvas lielhercogu. 12. novembrī Polijas pakļautībā esošās [[Prūsijas hercogiste]]s zemēs iegāja [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] valdnieka, [[Brandenburga]]s kūrfirsta karaspēks. Tas izsauca zviedru pretdarbību un militāru sadursmi, kas beidzās ar Kēnigsbergas līgumu 1656. gada 17. janvārī, pēc kura Brandenburgas kūrfirsts saņēma Prūsijas hercogisti lēnī no Zviedrijas karaļa. Hercogs [[Jēkabs Ketlers]] 1656. gadā izpirka Piltenes apgabala nomas tiesības no [[Maideli]]em, ko 1660. gadā apstiprināja Polijas—Lietuvas Sejms. Hercogs arī izmaksāja 50 000 dālderu kompensāciju zviedriem. == Kara otrais posms (1656. gada kampaņa) == [[Attēls:Lemke Skirmish with Polish Tatars.png|thumb|left|250px|1656. gada jūlija kauja pie Varšavas (Johann Philipp Lemke).]] Zviedru karavīru veiktās katoļu baznīcu un klosteru izlaupīšanas izraisīja pakāpenisku partizānu kustības pieaugumu okupētajā Polijā. Jasna Gora klosteris pretojās zviedru aplenkumam līdz 1656. gada janvārim. 1655. gada 29. decembrī pret zviedriem tika izsludināta Tišovces konfederācija, 31. decembrī tika nogalināts Lietuvas atdalīšanās kustības vadonis Jonušs Radvils, bet 1. janvārī Ļvivā pārradās karalis [[Jans II Kazimirs]], lielākā daļa poļu virsnieku pārgāja konfederācijas pusē. Zviedri mēģināja doties uz Ļvivu, bet tika sakauti 5.—6. aprīļa kaujā pie Zamoščas un 7. aprīļa kaujā pie Varkas. Polijas karalis pasludināja [[Jaunava Marija|Jaunavu Mariju]] par Polijas karalieni un apsolīja atvieglot zemnieku stāvokli. 1656. gada 25. jūnijā Zviedrija Marienburgā (tagad [[Malborka]]) noslēdza militāru savienību ar Brandenburgu-Prūsiju, kas paredzēja tai atdot [[Lielpolija]]s teritoriju. Jau 29.—30. jūlijā ap 30 000 liels poļu un to sabiedroto [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] karaspēks cieta sakāvi kaujā pie Varšavas pret apmēram 20 000 zviedru un vācu karaspēku. === Krievu karagājiens uz Rīgu === Krievijas cars [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs Romanovs]] noslēdza pamieru ar Poliju-Lietuvu un 1656. gada jūlijā no [[Vitebska]]s lejup gar Daugavu uzsāka karagājienu uz Rīgu. Pats cars vadīja milzīgu karaspēku, kurā pēc dažādām ziņām bija 35 000—100 000 karavīru. Krievu karaspēka apgāde notika pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem, tādēļ pie [[Krustpils]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]] un [[Koknese]]s Vidzemes aizstāvji nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas. Pēc vairāku dienu aplenkuma krievi 31. jūlijā ieņēma Daugavpils cietoksni, kuru aizstāvēja zviedru garnizons. Garnizona komandieris Viligmans izdarīja pašnāvību, bet pārējie pils aizstāvji tika nogalināti.<ref>A.von Richter. Geschichte der dem russischem Kaiserthum einverleibten deutschen Ostseeprovinzien. Riga, 1858.</ref> 11.—13. augustā cars Aleksejs vadīja Kokneses cietokšņa aplenkšanu ar apmēram 2500 karavīriem, kuru jūsmīgi aprakstīja vēstulē: "Cietoksnis ir bezgala stiprs, grāvis ir dziļš, jaunākais brālis mūsu (Maskavas) kremļa grāvim, bet pats cietoksnis ir kā [[Smoļenska]]s cietokšņa dēls, nudien, ļoti stiprs." [[Attēls:The_siege_of_Riga_1656.jpg|thumb|300 px|Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra).]] [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas aplenkums]] ilga no 22. augusta līdz 5. oktobrim. Rīgas cietoksnis bija neieņemams un [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] Aleksejs bija spiests atteikties no sapņa par Daugavas ūdensceļa pakļaušanu. Toties krieviem izdevās ieņemt [[Alūksne]]s, [[Vanavastselīna|Vastselīnas]] un [[Kirumpeja]]s pilis. 12. oktobrī pēc aplenkuma krieviem padevās [[Tartu|Tērbatas]] cietoksnis. Mazāka kauja starp krievu un zviedru karaspēkiem notika arī pie [[Rēzekne]]s 1656. gadā, kuras laikā tika galīgi sagrauta [[Rēzeknes pils]] un zviedru karaspēkam izdevās sakaut daudz lielākus krievu spēkus. Kaujās piedalījās arī [[Vidzemes kirasieru pulks]] ar latviešu zemessargiem, kas bija pazīstami kā labi strēlnieki. Krievu okupētajā Vidzemes daļā īslaicīgi pastāvēja Dmitrijevas (Kokneses) vaivadija, bet Latgales daļā Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija, kuru iedzīvotājus deportēja vai spieda pāriet pareizticībā, vietā ievedot krievu zemniekus.<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600-1710. Stokholma; Daugava, 1962. — 588 lpp.</ref> 1657.—1661. gadā karadarbības skartajās teritorijās plosījās bads un mēris. == Kara trešais posms (1657. gada kampaņa) == Zviedrijas karalim Kārlim X Gustavam izdevās paplašināt pretpoļu koalīciju pēc tam, kad viņš 1656. gada 20. novembrī atdeva Prūsijas hercogisti [[Brandenburga]]s kūrfirstam Frīdriham Vilhelmam un 6. decembrī apsolīja [[Transilvānija]]s valdniekam Jurģim II Rakoci (''Rákóczi György'') Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza troni. 1657. gada janvārī zviedru koalīcijas spēki apvienojās un pārņēma iniciatīvu — 2. jūlijā tie ieņēma [[Brestļitovska|Brestļitovsku]] un 16. jūlijā Varšavu. Zviedru karaspēks pārgāja uzbrukumā arī Karēlijā un Livonijā. Ģenerālgubernators [[Magnuss Delagardijs]] (''Magnus Gabriel de la Gardie'') ieņēma Pečoru klosteri, bet cieta sakāvi pie Gdovas. Krievi devās pretuzbrukumā, bet [[kauja pie Valkas (1657)|kaujā pie Valkas]] 1657. gada 9. jūnijā zviedru karaspēks uzvarēja 8000 vīru stipro krievu armiju un saņēma gūstā tās karavadoni Matveju Šeremetjevu. Polijas karalis Jans Kazimirs piedāvāja Krievijas caram slēgt pamieru un kopīgi cīnīties pret zviedriem. Tomēr poļiem izdevās atgriezt kara veiksmi un 20. jūnijā sakaut [[Transilvānija]]s karaspēku [[Podolija|Podolijā]] un 23. jūnijā Rakoci piekrita lauzt militāro aliansi ar zviedriem un atstāja Poliju. Jūnijā [[Dānijas karalis]] Frederiks III nolēma iestāties karā pret Zviedriju, tādēļ zviedru karalis sūtīja pret dāņiem 6000 vīru, kas divus mēnešus aplenca Fredriksodes cietoksni Jitlandē, līdz to ieņēma 1657. gada 24. oktobrī. === Poļu un lietuviešu iebrukums Zviedru Vidzemē === Pēc [[Viļņas pamiers|Viļņas pamiera]] noslēgšanas ar Krieviju 1657. gada 24. oktobrī Lietuvas lielkņazistes karaspēks hetmaņa Vincenta Goševska ({{val|lt|Vincentas Aleksandras Korvinas Gosievskis}}) vadībā lejpus Koknesei šķērsoja Daugavu un iebruka [[Zviedru Vidzeme]]s teritorijā. Līdz 27. oktobrim tika ieņemtas [[Rauna]]s, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Valmiera]]s pilis, tika iecelta jauna pašpārvalde, kuras sastāvā bija arī vēlāk niknākā zviedru pretinieka [[Johans Reinholds Patkuls|J. R. Patkula]] tēvs. Tomēr Lietuvas karaspēks cieta sakāvi pie [[Pērnava]]s un nespēja ieņemt [[Kobronskanste|Kobronskansti]] pie Rīgas [[Pārdaugava]]s pusē. == Kara ceturtais posms (1658. gada kampaņa) == [[Attēls:Tåget över bält2.jpg|300px|thumb|left|Zviedru karaspēks šķērso aizsalušo Lielo Belta šaurumu starp dāņu salām 1659. gada februārī.]] 1658. gada 30. janvārī zviedru armija 9000 jātnieku un 3000 kājnieku sastāvā devās pāri aizsalušajam Mazajam Beltam uz [[Fīne]]s salu, tad 5. februārī pāri Lielajam Beltam uz Lolandi un tālāk uz [[Zēlande (sala)|Zēlandes salu]], kur piespieda karam pilnīgi nesagatavoto dāņu karali padoties un noslēgt Roskildes miera līgumu, pēc kura zviedri ieguva Skones provinci [[Skandināvijas pussala]]s dienvidos un dažas citas teritorijas tagadējā Dienvidrietumzviedrijā. Zviedri 1658. gada 20. oktobrī panāca Valisāres (''Vallisaare'' pie [[Narva]]s) pamiera līgumu ar krieviem, bet ar 1661. gada Kardisas (tagad — ''Kärde'' ziemeļos no [[Tartu]]) miera līgumu krievi atdeva visas kara laikā zviedriem atņemtās zemes, ieskaitot Alūksnes novadu Latvijā. === Zviedru iebrukums Kurzemes un Zemgales hercogistē === [[Attēls:Zviedru okupētās Jelgavas nocietinājumu plāns 1659.jpg|thumb|250px|Zviedru okupētās [[Jelgava]]s nocietinājumu plāns (1659).]] 1658. gada augustā Igaunijas un Vidzemes kara gubernators [[Roberts Duglass]] (''Robert Douglas'') pieprasīja hercogam Jēkabam ļaut zviedru karaspēkam no Rīgas šķērsot [[Zemgale]]s teritoriju, lai varētu uzbrukt Lietuvas karaspēka nometnei [[Radvilišķi|Radvilišķos]]. Zviedru spēki tomēr apstājās pie [[Latvijas—Lietuvas robeža|Lietuvas robežas]] [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Mežmuižā]] (tagadējā Augstkalnē) un pieprasīja no hercoga atpirkšanās maksu un [[Bauska]]s cietoksni. 28. septembrī tika parakstīta vienošanās par 20 000 dālderu samaksu un lielām pārtikas piegādēm. Zviedri pieprasīja atļaut pie [[Emburgas pils]] pārvest uz Lielupes labo krastu it kā slimos karavīrus ar pārsietām galvām. Tomēr zviedri ar 40 laivām 30. septembrī izsēdās Jelgavas Pilssalā un saņēma gūstā hercogu un viņa ģimeni, kurus 9. oktobrī pārveda uz Rīgu, bet 1659. gada 9. augustā deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos.<ref name="LKV|VII.|14 311"/> Šajā laikā [[Nīderlande]], kas bija pieteikusi karu Zviedrijai, ieņēma Kurzemes hercogistei piederošo [[Tobago]] koloniju, bet zviedru uzpirktie [[pirāti]] ieņēma [[Kuntas Kinteha sala|Jēkaba fortu]] Gambijā. Duglasa armija okupēja Zemgali un daļu Kurzemes līdz 1659. gada beigām, kad tos piespieda atkāpties lietuviešu karaspēks kopā ar latviešu zemessargiem. Zviedru Jelgavas pils garnizons kapitulēja 1660. gada janvārī.<ref>Robert I. Frost: ''The Northern Wars — War, State and Society in Northeastern Europe, 1558—1721'', London/ New York 2000, S.12f</ref> == Kara noslēgums == [[Attēls:Treaty_of_Oliwa.jpg|thumb|250px|Olivas miera līguma teksts ar parakstošo pušu zīmogiem.]] [[Attēls:Medaļa par godu Olivas mieram.jpg|thumb|250px|Medaļa par godu Olivas mieram. Aversā sieviete lūdzas zem olīvkoka, reversā Olivas klosteris.]] 1658. gada 30. decembrī Krievija un Zviedrija noslēdza separātu [[Valiesāras pamiers|Valiesāras pamieru]], Krievija uz trīs gadiem (līdz 1661. gadam) anektēja kara laikā ieņemtās [[Vidzeme]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas pilis un atsāka savstarpējo tirdzniecību. 1659. gadā karadarbība noritēja [[Zviedru Pomerānija|Zviedru Pomerānijā]] un Dānijā, kur 30 000 liels austriešu un brandenburgiešu karaspēks līdz novembrim nesekmīgi mēģināja ieņemt zviedriem pakļauto [[Štetīne|Štetīni]] un [[Greifsvalde|Greifsvaldi]]. Atsākoties poļu-krievu karam, lielākā daļa poļu spēku pārvietojās uz [[Ukraina]]s teritoriju. 1659. gada rudenī [[Toruņa]]s pilsētā sākās miera sarunas, ko vēlāk pārcēla uz [[Danciga|Dancigu]]. 1660. gada sākumā zviedru karalis saslima un mira 23. februārī. 23. aprīlī Dancigas tuvumā parakstīja [[Olivas miera līgums|Olivas miera līgumu]] starp Zviedriju no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Svētās Romas impēriju un [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgu-Prūsiju]] no otras puses. Līgumā apstiprināja Zviedrijas tiesības uz Vidzemi un Brandenburgas tiesības uz Prūsiju, bet Polijas karalis atteicās no savām pretenzijām uz Zviedrijas troni. 1660. gada 27. maija Kopenhāgenas miera līgums pārtrauca karu starp Zviedriju un Dāniju, bet 1661. gada 21. jūnija [[Kardisas miera līgums]] pārtrauca karu starp Zviedriju un Krieviju. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Poliju]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju]] [[Kategorija:Kari ar Vāciju]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Dāniju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] rw3frycdq19qnyq1q3hegf77x5klfb1 0 109012 4538886 3799525 2026-10-23T08:35:15Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538886 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Galhēpigens | Photo = Galdhøpiggen-2009-06-24.jpg | Photo size = | Paraksts = Galhēpigens no ziemeļiem | karte = Norvēģija | paraksta_izvietojums = right | latd=61 |latm=38 |lats=11 |latNS=N | longd=8 |longm=18 |longs=45 |longEW=E | Augstums = 2469 | Atrašanās vieta = Loma, [[Oplande]], {{NOR}} | Kalnu grēda = [[Skandināvijas kalni]] | Augstiene = | Kāpums = | Parent peak = | Topographic map = | Type = | Volcanic_Arc/Belt= | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Grid_ref_UK = | Grid_ref_Ireland = | Listing = | Translation = | Language = | Pronunciation = }} '''Galhēpigens''' ({{val|no|Galdhøpiggen}}) ir augstākā virsotne [[Norvēģija|Norvēģijā]] un visā [[Skandināvija|Skandināvijā]] ar augstumu 2469 m virs jūras līmeņa.<ref>{{PZT|221|Galhepigens}}</ref> Tas atrodas Lomas pašvaldībā [[Oplande|Oplandē]] [[Jotunheimene]]s kalnu apgabalā. Populārs tūrisma objekts. {{Panorāma |image = Attēls:Galdhopiggen.jpg |height = 250px |caption = Skats no virsotnes }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģijas kalni]] r5uyy4jr6fu9fyh6lqsp8ktlq9066pf 0 110248 4538564 4409417 2026-10-22T12:22:37Z Jānis U. 198 4538564 wikitext text/x-wiki {{Gadsimts2|2}} [[Attēls:East-Hem 100ad.jpg|thumb|300px|Pasaules karte 100. gadā m.ē.]] [[Attēls:World in 200 CE.PNG|thumb|300px|Pasaules karte 100. gadā m.ē.]] '''2. gadsimts''' ir laika periods no [[101]]. līdz [[200]]. gadam. == Notikumi pasaulē == Novājinājās [[Parta]]s lielvalsts, bet nostiprinājās [[Kušānu valsts]], kas aptvēra mūsdienu [[Tadžikistāna]]s, [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s un [[Indija|Ziemeļindijas]] teritoriju. Tajā valdošās reliģijas bija [[budisms]] un [[zoroastrisms]]. [[Haņu dinastija]]s valdīšanas noriets [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], gadsimta beigās sākās [[Dzelteno apsēju sacelšanās]]. [[Aksumas valsts]] uzplaukums. == Notikumi Eiropā == [[Romas impērija]]s izplešanās pēdējā posmā imperators [[Trajāns]] iekaroja [[Dākija|Dākiju]], [[Nabateja|Nabateju]], Armēniju un daļu no [[Parta]]s valsts (Asīriju un Babiloniju) un impērija sasniedza vislielākos izmērus tās pastāvēšanas laikā. Pēc Trajāna nāves romieši tikai centās saglabāt un nosargāt impērijas robežas. [[Palestīna|Palestīnā]] norisinājās vairākas sacelšanās, pēc kuru sakāves imperatora [[Adriāns|Adriāna]] laikā sākās [[Ebreji|ebreju]] deportācija uz citiem impērijas apgabaliem. Adriāns nocietināja impērijas ziemeļu robežas, izbūvējot robežnocietinājumus (''limes''). [[Lielbritānija (sala)|Britānijā]] tapa [[Adriāna valnis]]. No [[167]]. līdz [[175]]. gadam notika Pirmais [[markomani|markomanu]] karš, bet no [[178]]. līdz [[180]]. gadam Otrais markomanu karš. === Notikumi Latvijas vēsturē === * [[Ptolemajs|Klaudijs Ptolemajs]] izveidoja karti, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''mare Sarmaticvm'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), [[kurši]]em (''carbones''), [[sēļi]]em (''sali''), [[galindi]]em (''galindae'') un [[Jātvingi|sūduvi]]em (''sudini''). == Notikumi == *[[96]]. – [[180]]. gads, [[Pieci labie imperatori|Piecu labo imperatoru]] periods [[Senā Roma|Senajā Romā]] - valdīja imperatori [[Nerva]], [[Trajāns]], [[Adriāns]], [[Antonijs Pijs]], [[Marks Aurēlijs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Five-Good-Emperors|title=Five Good Emperors {{!}} Summary, Accomplishments, History, & Facts|website=Encyclopedia Britannica|language=en|access-date=2019-07-18}}</ref> *[[101]]. – [[102]]. gads, [[105]]. – [[106]]. gads: Romas imperators [[Trajāns]] karoja ar [[Dākija|Dākiju]]. Divu karu rezultātā tā kļuva par [[Senās Romas province|Romas provinci]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nationalgeographic.com/trajan-column/article.html|title=Trajan's Amazing Column|website=www.nationalgeographic.com|access-date=2019-07-18}}</ref> *[[114]]. – [[116]]. gads, [[Romas impērija]] karoja ar [[Parta|Partas impēriju]]. Kara rezultātā [[Armēnijas vēsture|Armēnija]] un [[Mezopotāmija]] uz laiku kļuva par [[Senās Romas province|Romas provincēm]].<ref>{{publikācijas atsauce|last=Lightfoot|first=C.S.|date=1990|title=Trajan's Parthian War and the Fourth-Century Perspective|journal=The Journal of Roman Studies|volume=80|pages=115–126|jstor=300283|doi=10.2307/300283}}</ref> *[[122]]. – [[132]]. gads, [[Anglija]]s ziemeļos uzbūvēja [[Adriāna valnis|Adriāna valni]]. *[[127]]. – [[140]]. gads, [[Kaniška]], [[Kušānu valsts]] valdnieks. *[[132]]. gads, Ķīnas hronikas piemin diplomātiskos sakarus starp [[Java (sala)|Javu]] and [[Haņu dinastija|Ķīnu]]. *[[140]]. – [[180]]. gads, [[Huviška]], [[Kušānu valsts]] valdnieks. *[[142]]. – [[154]]. gads, [[Skotija|Skotijā]] tika uzbūvēts [[Antonija valnis]]. *[[161]]. – [[166]]. gads, karš starp Romas impēriju un [[Parta]]s valsti. *[[165]]. – [[180]]. gads, epidēmija Romā. *[[166]]. – [[180]]. gads, Roma karoja ar [[Markomani|markomāņu ciltīm]]. *[[180]]. – [[192]]. gads, [[Kommods]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]. *[[184]]. – [[205]]. gads, [[Ķīna|Ķīnā]] sākās [[Dzelteno apsēju sacelšanās]]. *[[189]]. – [[220]]. gads, [[Haņu dinastija]]s sabrukums. *[[193]]. – [[211]]. gads, [[Septimijs Severs]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]. == Gadsimta celtnes == <gallery> Hadrian's wall at Greenhead Lough.jpg|Fragments no [[Adriāna valnis|Adriāna vaļņa]] Reconstructed_turret_and_wall_at_Vindolanda_(17647522528).jpg|Rekonstruēts Adriana vaļņa fragments </gallery> == Nozīmīgi ļaudis == <center><gallery widths="125px" heights="180px" perrow="5"> Attēls:Traianus Glyptothek Munich 72.jpg|<center>[[Trajāns]]</center> Attēls:Bust of Hadrian in the Musei Capitolini MC817.jpg|<center>[[Adriāns]]</center> Attēls:Antoninus Pius BM Sc1463.jpg|<center>[[Antonijs Pijs]]</center> Attēls:0 Marcus Aurelius - Palazzo Nuovo - Musei Capitolini (1).JPG|<center>[[Marks Aurēlijs]]</center> Attēls:Septimius Severus Glyptothek Munich 357.jpg|<center>[[Septimijs Severs]]</center> </gallery></center> *[[Antonijs Pijs]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] *[[Kommods]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] *[[Adriāns]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] *[[Huviška]], [[Kušānu valsts]] valdnieks *[[Antiohijas Ignācijs]], trešais [[Antiohijas]] bīskaps *[[Lionas Irenejs]], otrais [[Liona]]s bīskaps, sarakstījis darbu "Pret ķecerībām" *[[Justīns Moceklis]], kristiešu apoloģēts, filozofs un moceklis *[[Kaniška]], [[Kušānu valsts]] valdnieks *[[Lūcijs Vērs]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] *[[Marks Aurēlijs]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]], filosofs *[[Nāgārdžuna]], Madjāmakas [[Budisms|budisma]] skolas dibinātājs *[[Polikarps]], [[Smirna]]s bīskaps *[[Septimijs Severs]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] *[[Trajāns]], [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] *[[Viktors I]], [[Romas pāvests]] *[[Džans Hens]], Ķīnas [[astronoms]], [[matemātiķis]], [[izgudrotājs]], [[ģeogrāfs]], [[kartogrāfs]], [[mākslinieks]], [[dzejnieks]], [[valstsvīrs]] un [[literāts]] === Literatūra === *[[Auls Gellijs]], [[Senā Roma|romiešu]] jurists un rakstnieks *[[Longs]], [[Senā Grieķija|sengrieķu]] rakstnieks *[[Samosatas Lukiāns]], [[Senā Grieķija|sengrieķu]] rakstnieks un retors *[[Plīnijs Jaunākais]], [[Senā Roma|romiešu]] jurists un rakstnieks === Zinātne un filosofija === *[[Ptolemajs]], [[grieķu valoda|grieķu valodā]] rakstošs [[astronoms]], [[matemātiķis]], [[ģeogrāfs]], [[mūzika|mūzikas teorētiķis]], [[optika|optiķis]] un [[astrologs]] *[[Epiktēts]], [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] filozofs *[[Galēns]], [[Senā Grieķija|Sengrieķu]] ārsts, ķirurgs, rakstnieks un filozofs *[[Plūtarhs]], [[senie grieķi|grieķu]] cilmes [[romieši|romiešu]] [[vēsturnieks]], biogrāfiju [[rakstnieks]], [[eseja|esejists]]. *[[Svetonijs]], romiešu vēsturnieks *[[Tacits]] , romiešu vēsturnieks == Gadsimta celtnes == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Rome Pantheon facade and Piazza della Rotonda.jpg|<center>Panteons. (128) Roma, Itālija.</center> Attēls:Puente de Alcántara, Cáceres Province, Spain. Pic 01.jpg|<center>Alkantaras tilts ar triumfa arku. (106) Alkantara, Spānija.</center> Attēls:Ladenburg Forumsbasilika01.jpg|<center>Lopodunas foruma bazilika. (ap 106) Ladenburga. Vācija.</center> Attēls:Tropaeum Traiani, Moesia Inferior, Romania (27934325638).jpg|<center>''Tropaeum Traiani''. (109) Adamklisi, Rumānija.</center> Attēls:Durres Amphitheater (43689557510).jpg|<center>Duresi amfiteātris. Duresi, Albānija.</center> Attēls:Paphos Archaeological Park Odeon and Lighthouse.JPG|<center>Odeons. Pafa, Kipra.</center> Attēls:Facade of the Library of Celsus, Ephesus, Turkey (16950996629).jpg|<center>Celsa bibliotēkas fasāde. (135) Efesa, Turcija.</center> Attēls:P1110926 (6967077026).jpg|<center>Romiešu teātris. Beitšeana, Izraēla.</center> Attēls:Water Temple of Zaghouan.JPG|<center>Zaguanas ūdens templis. Zaguana, Tunisija.</center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:2. gadsimts| ]] [[Kategorija:Gadsimti|02]] 22au9v8reohpmmxa5g4frysgkosvh2y 0 114085 4538685 4006214 2026-10-22T14:42:21Z Bendžamins 76862 4538685 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Marko Panteličs | image = [[Attēls:Marko Pantelić.jpg|280px]] | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1978|9|15|df=y}} | cityofbirth = [[Belgrada]] | countryofbirth = [[Dienvidslāvija]] | height = 183 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 1990—1992 | youthclubs1 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Red Star Belgrade]] | youthyears2 = 1992—1996 | youthclubs2 = {{flaga|Grieķija}} [[Iraklis FC|Iraklis Thessaloniki]] | years1 = 1995—1996 | clubs1 = {{flaga|Grieķija}} [[Iraklis FC|Iraklis Thessaloniki]] | caps1 = 8 | goals1 = 4 | years2 = 1997—1998 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | caps2 = 3 | goals2 = 0 | years3 = 1998—1999 | clubs3 = {{flaga|Šveice}} {{īre}} [[FC Lausanne|Lausanne]] | caps3 = 21 | goals3 = 14 | years4 = 1999—2000 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta Vigo]] | caps4 = 0 | goals4 = 0 | years5 = 1999 | clubs5 = {{flaga|Austrija}} {{īre}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] | caps5 = 3 | goals5 = 0 | years6 = 2000 | clubs6 = {{flaga|Šveice}} {{īre}} [[Yverdon-Sport FC|Yverdon-Sport]] | caps6 = 3 | goals6 = 0 | years7 = 2002 | clubs7 = {{flaga|Serbija}} [[FK Obilić|Obilić Belgrade]] | caps7 = 5 | goals7 = 0 | years8 = 2003—2004 | clubs8 = {{flaga|Serbija}} [[FK Smederevo|Smederevo]] | caps8 = 31 | goals8 = 13 | years9 = 2004—2005 | clubs9 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Red Star Belgrade]] | caps9 = 44 | goals9 = 26 | years10 = 2005—2009 | clubs10 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]] | caps10 = 114 | goals10 = 45 | years11 = 2009—2010 | clubs11 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | caps11 = 25 | goals11 = 16 | nationalyears1 = 2003—2011 | nationalteam1 = {{fb|SRB}} | nationalcaps1 = 43 | nationalgoals1 = 10 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps12 = 38 | clubs12 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | goals12 = 20 | years12 = 2010—2013 | totalcaps = 295 | totalgoals = 132 }} '''Marko Panteličs''' ({{val-sr|Марко Пантелић}}; dzimis {{dat|1978|9|15}} [[Belgrada|Belgradā]]) ir bijušais [[Serbi|serbu]] futbolists. [[Serbijas futbola izlase|Serbijas izlasi]] pārstāvējis no 2003. līdz 2011. gadam. Tās sastāvā ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Panteliczs, Marko}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas un Melnkalnes izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:Grācas "Sturm" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lausanne-Sport spēlētāji]] neszdzkirtkloiojtspvcb6yx3jsyo6 0 116482 4538825 3704822 2026-10-23T07:15:39Z Meistars Joda 781 4538825 wikitext text/x-wiki {{Jaunās derības grāmatas}} '''Jāņa evaņģēlijs''' ir ceturtā [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] grāmata, kurā ir aprakstīta [[Jēzus Kristus]] dzīve un nāve. Jāņa evaņģēlijs ir vienīgais no četriem kanoniskajiem [[evaņģēlijs|evaņģēlijiem]], kas nav [[sinoptiskais evaņģēlijs]]. Jāņa evaņģēlijs no [[Mateja evaņģēlijs|Mateja]], [[Marka evaņģēlijs|Marka]] un [[Lūkas evaņģēlijs|Lūkas evaņģēlija]] atšķiras ar to, ka tajā Jēzus dzīve ir attēlota atšķirīgi. Lai gan pēc nosaukuma var spriest, ka šī evaņģēlija autors ir [[apustulis Jānis]], viens no Jēzus Kristus [[apustulis|divpadsmit apustuļiem]], mūsdienu zinātnieki apšauba šo faktu, jo evaņģēlija valoda un ļoti labi attīstītā [[teoloģija]] liecina, ka autors ir dzīvojis stipri vēlāk par apustuli Jāni. Ja to ir rakstījis Jānis, tad noteikti savas dzīves nogalē. Parasti tiek uzskatīts, ka evaņģēlijs sarakstīts laikā posmā no 90. līdz 110. gadam. Citos avotos figurē laika posms no 60. līdz 100. gadam.<ref name="lds"/> == Saturs == Jāņa evaņģēliju veido 21 nodaļa. Pirmajā nodaļā tā autors liecina par Jēzus Kristus dievišķīgumu. Jēzus Kristus misija ir sniegt glābšanu visiem cilvēkiem. No otrās līdz ceturtajai nodaļai izklāstīts par to, kā Jēzus Kristus [[ūdens|ūdeni]] pārvērš [[vīns|vīnā]]. Viņš [[Nikodēms|Nikodēmam]] stāsta par garīgo atdzimšanu. Jēzus Kristus izdziedina arī galma vīra dēlu. Nākamajās trijās nodaļās (5.-7. nodaļa) Kristus dziedina slimnieku un apliecina savu dievišķo spēku. Viņš pabaro aptuveni 5000 cilvēku. Tiek apgalvots, ka tie, kas pieņems Jēzu Kristu, iegūs mūžīgu dzīvi. 8.-10. nodaļā cilvēkiem tiek mācīts par [[līdzjūtība|līdzjūtību]] un [[grēku nožēla|grēku nožēlu]]. Par piemēru Jēzus Kristus izmanto sievieti, kas pieķerta vīra krāpšanā. Kristus izdziedēja aklu vīru, kā arī norāda, ka viņš ir gans, kas mīl savas avis un ir gatavs par viņām mirt. Turpmākajās nodaļās (11.-13. nodaļa) Jēzus Kristus no nāves pieceļ [[Lācars|Lācaru]]. Tādā veidā Jēzus Kristus parāda, ka viņam ir vara pār [[nāve|nāvi]]. Viņš atgriežas [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], kur pēdējo vakariņu laikā mazgā saviem [[apustulis|apustuļiem]] kājas un māca viņiem vienam otru mīlēt. 14.-16. nodaļā apustuļiem Jēzus Kristus stāsta par saistību starp [[mīlestība|mīlestību]] un [[paklausība|paklausību]]. Nākamajās trijās nodaļās (17.-19. nodaļa) Jēzus Kristus aizlūdz par saviem apustuļiem. Jēzus Kristus tiek nodots, apcietināts un notiesāts. Viņš tiek [[Jēzus krustā sišana|sists krustā]] un pēc tam apglabāts. Pēdējās divās nodaļās (20.-21. nodaļa) Jēzus Kristus ir [[Jēzus augšāmcelšanās|augšāmcēlies]] un parādījies [[Marija Magdalēna|Marijai Magdalēnai]], kā arī septiņiem saviem apustuļiem pie [[Kinnerets|Galilejas jūras]]. Viņš norāda uz to, ka viņa pēctecis ir [[Svētais Pēteris]]. == Skatīt arī == * [[Jāņa 3:16]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="lds">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lds.org/manual/new-testament-study-guide-for-home-study-seminary-students/introduction-to-john?lang=lav | title= Ievads Jāņa evaņģēlijā (Jaunās Derības studiju ceļvedis mājmācības semināra studentiem, July 2016) | publisher= lds.org | accessdate= 2016. gada 26. novembrī}}</ref> }} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/janaevangelijs/Janaevangelija01.htm | title= Jāņa evaņģēlijs | publisher= bibelesbiedriba.lv | access-date= {{dat|2016|11|19||bez}} | archive-date= {{dat|2016|12|16||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20161216205531/http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/janaevangelijs/Janaevangelija01.htm }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://ebaznica.blogspot.com/2009/04/2-ceturtais-evangelijs.html | title= Jaunās Derības dokumentu ticamība: 2. Ceturtais evaņģēlijs | publisher= ebaznica.blogspot.com}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jāņa evaņģēlijs| ]] c6cpdw73ltb6wwmh16vvl3ofqfpozn0 0 117877 4538571 4535008 2026-10-22T12:32:04Z Papuass 88 4538571 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada decembris}} '''Robertsons''' var būt: * [[Deivids Robertsons]] (''David Robertson''; 1869—1937) — skotu golferis un regbists, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs; * [[Džeisons Robertsons]] (''Jason Robertson''; 1999) — ASV hokejists * [[Džordžs Stjuarts Robertsons]] (''George S. Robertson''; 1872—1967) — britu vieglatlēts un tenisists, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs; * [[Endrū Robertsons]] (''Andrew Robertson''; 1994) — Skotijas futbolists; * [[Etjēns Gaspārs Robērs]] (''Étienne-Gaspard Robert''; 1763—1837), pseidonīms Robertsons — beļģu optiķis un gaisa balonu lidotājs; * [[Losons Robertsons]] (''Lawson Robertson''; 1883—1951) — amerikāņu vieglatlēts un treneris; * [[Nīls Robertsons]] (''Neil Robertson''; 1982) — austrāliešu snūkerists; * [[Oskars Robertsons]] (''Oscar Robertson''; 1938) — amerikāņu basketbolists; * [[Robijs Robertsons]] (''Robbie Robertson''; 1943—2023) — Kanādas mūziķis. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 2k2b07yhv1blhkc33f0i75ror9udlrw 0 128690 4538673 4356445 2026-10-22T14:34:38Z Toscenkovs 152241 Uzlabots teksts, pievienotas saites uz dažiem terminiem 4538673 wikitext text/x-wiki {{enciklopēdiskais stils}} {{vikisaites+}} {{noformējums+}} [[Attēls:Reading on the bus train or transit.jpg|thumb|[[Elektronisko grāmatu lasāmierīce]]]] '''Elektroniskā grāmata''' (saīsinājumā '''e-grāmata''') jeb '''digitāla grāmata''' ir tekstu un attēlu publicēšana elektroniskā formā, kas lasāma [[Elektronisko grāmatu lasāmierīce|speciālā iekārtā]], [[Dators|datorā]] vai citā iekārtā, kura spēj attēlot tekstu. == Raksturojums == Parasti elektroniskā grāmata ir ekvivalents iespiestai [[grāmata]]i, bet ir gadījumi, kad grāmata „ir dzimusi” elektroniski. Tādā veidā elektroniskā grāmata var pastāvēt bez iespiestās grāmatas versijas. Elektronisko grāmatu lasīšanai tiek izmantotas dažādas elektronisko grāmatu lasāmierices. Elektronisko grāmatu lasīšanai var tikt izmantoti arī personālie datori un [[mobilais tālrunis|mobilie tālruņi]]. == Vēsture == Pirmās elektroniskās grāmatas idejas parādījās [[Gūtenberga projekts|Gūtenberga projektā]], ko aizsāka [[Mihaēls Sterns Harts]] 1970. gadā. Sākotnēji elektroniskās grāmatas bija radītas šaurai mērķauditorijai. Tomēr dažādu tehnikas nozaru attīstība, it īpaši [[Internets|interneta]] vispārēja pieejamība veicināja elektronisko grāmatu popularitāti un izplatību. Parādījās neskaitāmi elektronisko grāmatu formāti, atsevišķus no tiem atbalsta lielie programmatūru izstrādātāji, kā piemēram [[Adobe]] ar savu [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] formātu. Dažādas lasāmierīcesizmanto dažādus formātus, šis faktors elektronisko grāmatu [[tirgus|tirgu]] veido ļoti sadrumstalotu. Grāmatu autoriem un izdevējiem trūka vienprātības par elektronisko grāmatu pārdošanas standartu. Elektroniskās grāmatas piedzīvoja uzplaukumu [[melnais tirgus|melnajā tirgū]]. Daudzi elektronisko grāmatu tirgotāji sāka izplatīt elektroniskās grāmatas, uz kurām neattiecas autortiesības. Elektroniskās grāmatas dod iespēju tiešsaistē publicēties tiem [[rakstnieks|rakstniekiem]], kuru darbiem neizdodas atrast izdevniecību, kas tos būtu ieinteresēta izdod. 1998. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[bibliotēka]]s sāka sniegt pieeju bezmaksas elektroniskajām grāmatām ar zinātnisku vai tehnisku tematiku, bet šīs grāmatas nebija iespējams lejupielādēt. 2003. gadā bibliotēkas sāka piedāvāt arī bezmaksas [[daiļliteratūra]]s un dokumentālas elektroniskās grāmatas, uzsākot elektronisko grāmatu izsniegšanas modeli, kas veiksmīgi darbojās vairākās publiskajās bibliotēkās. 2010. gadā elektroniskās grāmatas piedāvāja jau 66% ASV publisko bibliotēku. No 2009. gada tika uzsākta jaunu elektronisko grāmatu [[tirdzniecība]]s un lasīšanas aparatūras modeļu izstrāde. Tomēr vēl šobrīd elektroniskajām grāmatām, atšķirībā no elektronisko grāmatu lasāmierīcēm, nav izveidota vienota izplatīšanas sistēma. == Elektronisko grāmatu lasāmierīces == Par elektronisko grāmatu lasāmierīcēm var uzskatīt [[planšetdators|planšetdatoru]] vai kabatā nēsājamu datoru ar displeju un programmu, kas ļauj lasīt elektroniskus tekstus. == Ārējās saites == * [http://www.gutenberg.org/ Project Gutenberg] * [https://egramatas.com/ E-grāmatas latviešu valodā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211020184239/https://egramatas.com/ |date={{dat|2021|10|20||bez}} }} * [http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/saraksts/?cat_id=RS1CT09L Zvaigzne-ABC e-grāmatas] == Atsauces == * J.W.Spencer- ''How e-books changed the world''. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tiešsaistes pakalpojumi]] [[Kategorija:Grāmatas| ]] [[Kategorija:Planšetdatori]] 6hxjmjmk78mcdkwkpgk4cgkukju1jd4 0 129945 4538922 4505335 2026-10-23T10:35:44Z ~2026-56615-91 152272 /* Rezultāti vēlēšanās */ 4538922 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Dombrava | attēls = Forums “Autoritāro režīmu partnerība- Irānas un Krievijas sadarbība, tās ietekme uz Izraēlu, Latviju, Baltijas valstīm un Eiropu” 18 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Jānis Dombrava 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|28|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Rihards Kozlovskis]] | pēctecis = | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2026|6|4|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|6|29}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saulkrastu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Visu Latvijai]] <small>(2005-2011)</small><br />[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Ieva Dombrava (Bērziņa)<br /><small>(2011-2016)</small><br />Annija Dombrava (Asmine)<br /><small>(kopš 2021)</small> | profesija = [[vēsturnieks]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Dombrava''' (dzimis {{dat|1988|06|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[politiķis]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] valdes loceklis un partijas priekšsēdētāja vietnieks. Šobrīd [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]], ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]], bijis arī vairāku iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == Dzimis [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Natālijas Draudziņas ģimnāzijā]] un [[Rīgas Raiņa vidusskola|Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā]], līdztekus jau no 15 gadu vecuma strādāja dažādos darbos, tostarp celtniecībā un informācijas tehnoloģiju sfērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/356992-ka-studentiem-piecos-gados-tikt-pie-15-tukstosiem-eiro/|title=Saeimas deputāts pamāca, kā studentam tikt pie 15 tūkstošiem eiro|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref>. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], kuru absolvēja 2010. gadā, iegūstot bakalaura grādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/jaunakais-deputats-saeima-vajadzetu-ieviest-kadu-disciplinu-230314|title=Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu|website=db.lv|access-date=2019-02-01|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> J. Dombrava bija precējies ar Ievu Bērziņu, 2011. gadā viņu ģimenē piedzima meita,<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/67447/deputats-dombrava-kluvis-par-teti-apsveicam Deputāts Dombrava kļuvis par tēti. Apsveicam!] kasjauns.lv</ref> izšķīrās 2016. gadā.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/dombrava-pec-skirsanas-uzsacis-attiecibas-ar-studenti.d?id=49539585 Dombrava pēc šķiršanās uzsācis attiecības ar studenti] Delfi</ref> 2021. gadā apprecējies otrreiz ar Anniju Asmini, šajā laulībā piedzima meita<ref>[https://www.la.lv/foto-kazas-latviesu-tradicijas-otro-reizi-par-precetu-viru-kluvis-deputats-janis-dombrava Kāzas latviešu tradīcijās: otro reizi par precētu vīru kļuvis deputāts Jānis Dombrava] LA.lv</ref> un dēls.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/568712-janis-dombrava-kluvis-par-tevu-delam|title=Jānis Dombrava kļuvis par tēvu dēlam|publisher=jauns.lv}}</ref> === Politiskā darbība === 2005. gadā iestājās organizācijā "[[Visu Latvijai]]", kas nākamajā gadā pārtapa par politisko partiju.<ref name="la">"Latvijas Avīze" [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=87465 Mūs nevarēs apklusināt. Saruna ar jaunievēlēto Saeimas deputātu Jāni Dombravu]{{Novecojusi saite}}</ref> Bija partijas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un vēlāk apvienotās Rīgas nodaļas vadītājs un partijas valdes loceklis. 2007. gada 8. februārī J. Dombrava bija viens no "Visu Latvijai!" rīkotās protesta akcijas dalībniekiem, kuri pie [[Saeima]]s 18 grādu salā izģērbās puskaili, lai protestētu pret [[Abrene]]s atdošanu Krievijai.<ref>http://www.nacionalaapvieniba.lv/na-cilveki/janis-dombrava/</ref> 2009. gada 10. martā "Visu Latvijai!" rīkoja "Skolu vienības uguns" akciju, lai nepieļautu mazo lauku skolu likvidāciju. Akcija spēja vienot aptuveni 200 skolas un 20 000 cilvēku visā Latvijas teritorijā, vienlaicīgi iededzot vienības ugunskurus.<ref>[http://www.nacionalisti.lv/raksts/294/blogs/visjaunaka-kandidata-pardomas*/ Visjaunākā kandidāta pārdomas*] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101218112029/http://nacionalisti.lv/raksts/294/blogs/visjaunaka-kandidata-pardomas*/ |date={{dat|2010|12|18||bez}} }}, [http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/lauku-skolas-iestajas-par-savu-nakotni-17395 Lauku skolas iestājas par savu nākotni] {{Webarchive|url=https://archive.today/20160426221919/http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/lauku-skolas-iestajas-par-savu-nakotni-17395 |date={{dat|2016|04|26||bez}} }}</ref> J. Dombrava kandidēja [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas Domes vēlēšanās]], taču partijas "Visu Latvijai!" saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2010. gadā kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] un tika ievēlēts [[10. Saeima|Saeimā]] no [[Vidzeme]]s vēlēšanu apgabala.<ref>CVK [http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html 10.Saeimā ievēlētie deputāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225013812/http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html |date={{dat|2010|12|25||bez}} }}</ref> J. Dombrava ir jaunākais Saeimas deputāts pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas (ievēlēts 22 gadu vecumā, tādā pašā gadu skaitā, tomēr par dažiem mēnešiem vecāki Saeimā savulaik ievēlēti arī [[Māris Vītols]], [[Juris Sokolovskis]] un [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]]).<ref>[http://www.db.lv/citas-zinas/jaunakais-deputats-saeima-vajadzetu-ieviest-kadu-disciplinu-230314 Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu] db.lv</ref> 2011. gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] J. Dombravu ievēlēja par [[11. Saeima]]s deputātu no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]]. Tāpat vēlētāju atbalstu saņēma [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā. 2018. gada rudenī viņu [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]̩s deputātu. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās,]] bet netika ievēlēts. J. Dombrava aktīvi darbojās, lai ierobežota imigrāciju, ɡan iestājoties pret "bēgļu kvotām"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/141895-janis-dombrava-ne-beglu-kvotam.htm|title=Jānis Dombrava: NĒ – bēgļu kvotām|website=nra.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> un panākot sociālā atbalsta samazināšanu bēgļiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/140524-dombrava-aicina-samazinat-begliem-pieejamo-pabalstu.htm|title=Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu|website=nra.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> gan aicinot Saeimu neatbalstīt ANO Globālās migrācijas kompaktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6471048/saeima-pienem-rezoluciju-mudinot-nepievienoties-ano-migracijas-paktam|title=Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam|website=TVNET|access-date=2018-12-21|date=2018-12-06|language=lv}}</ref> 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņu iekļāva Krievijas "melnajā sarakstā".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krievija-melnaja-saraksta-ieklauj-vairakus-saeimas-deputatus-kopuma-gandriz-30-cilvekus.a282535/|title=Krievija «melnajā sarakstā» iekļauj vairākus Saeimas deputātus; kopumā gandrīz 30 cilvēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> 2021. gadā augustā, saistībā ar Baltkrievijas robežas krīzi, J. Dombrava vairākkārt izteicās par ātru rīcību [[Latvijas-Baltkrievijas robeža]]s stiprināšanai, tostarp atbalstīja ideju par pilnvaru izmantot ieročus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/353968-janis-dombrava-robezsargiem-uz-baltkrievijas-robezas-jadod-skaidras-pilnvaras-izmantot-ierocus|title=Jānis Dombrava: Robežsargiem uz Baltkrievijas robežas jādod skaidras pilnvaras izmantot ieročus|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> Vēlāk, atklājoties lielajām naudas summām ko šie cilvēki maksā par nokļūšanu uz ES robežas (līdz pat 10 000 EUR),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/migrantiem-noklusana-lidz-lietuvai-izmaksa-lidz-15-000-dolaru.a412853/|title=Migrantiem nokļūšana līdz Lietuvai izmaksā līdz 15 000 dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> izteicās, ka šī krīze ir daļa no hibrīdkara un, ka robežai būtu jābūt pilnīgi slēgtai pret nelegālo imigrāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/j-dombrava-vai-kadam-ir-10-000e-ko-samaksat-noziedzniekiem/|title=J. Dombrava: Vai kādam ir 10 000€, ko samaksāt noziedzniekiem?|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/j-dombrava-vai-kadam-ir-10-000e-ko-samaksat-noziedzniekiem/}}</ref> 2021. gada septembrī J. Dombrava iestājās pret 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai, argumentējot, ka patiesie labuma guvēji ir nevis holokaustā cietušie, bet gan atsevišķa biedrība, kurai ir saikne ar naudas atmazgātājiem un sankciju sarakstā iekļautiem Krievijas oligarhiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdn.tiesraides.lv/saeima.lv/20210930155601_saeima.lv.1_0|title=30.09.2021 11:00|website=cdn.tiesraides.lv|access-date=2021-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1443546745653403654|title=Latvija nosoda totalitāro režīmu noziegumus...|website=Twitter|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2022. gada februārī balsojis pret t.s. ebreju restitūcijas kompensāciju galīgajā lasījumā, argumentējot, ka atbalsts nepieciešams visiem Latvijas politiski represētajiem, piemēram, arī Latvijas Politiski represēto apvienībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-40-miljonu-eiro-labas-gribas-atlidzinajumu-ebreju-kopienai.a442942/|title=Saeima atbalsta 40 miljonu eiro labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> 2022. gada rudenī J. Dombravu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu, 2022. gada decembrī par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/400665-dombrava-ievelets-par-saeimas-nacionalas-drosibas-komisijas-priekssedetaju.htm|title=Dombrava ievēlēts par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju|website=nra.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> ko vadījis līdz 2023. gada oktobrim, kad ievēlēts par vadītāja vietnieku, komisijas vadību pārņemot [[Ainars Latkovskis|Ainaram Latkovskim]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/431325-nacionalas-drosibas-komisiju-turpmak-vadis-latkovskis.htm|title=Nacionālās drošības komisiju turpmāk vadīs Latkovskis|website=nra.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> Dombrava izteicies, ka komisijas vadīšanas laikā samazinājušās prokremliskās aktivitātes, kā arī identificēts vairāk cilvēku, kuri veic šādas aktivitātes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7802755/dombrava-latvija-samazinajusas-prokremliskas-aktivitates|title=Latvijā ir samazinājušās prokremliskās aktivitātes}}</ref> Atstājot komisijas vadītāja amatu, kā panākto minējis apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, Valsts aizsardzības koncepciju, to, ka personas, kas apdraud valsts drošības intereses vairs nevarēs strādāt ar klasificētu informāciju, to, ka valsts un pašvaldību iestādēm tiek paredzēta iespēja no darba atbrīvot valstij nelojālas personas, kā arī vispārējo stabilitāti valstī. Virzījis arī likuma grozījumus, kuri paredz pārskatīt esošo kārtību jautājumā par ārvalstniekiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā, sašaurinot iespējas noslēpt sankcionētu personu īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1709940224552497237|title=Twitter}}</ref> Atbalstījis likuma grozījumus, kas veicinātu Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju iespējas iegādāties ieročus pašaizsardzībai, taču tie netika atbalstīti.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2024/231.1?utm|title=Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā sēde 2024. gada 21. novembrī}}</ref> 2023. gadā Dombrava turpināja paust stingru nostāju pret imigrāciju. Vairākkārt kritizēja Eiropas Savienības politiku, kas, viņaprāt, uzspiež Latvijai pārmērīgas saistības uzņemt bēgļus. Atbalstījis likumu grozījumus, kas stiprina prasības lietot latviešu valodu izglītības un darba tirgus kontekstā, iestājies pret mēģinājumiem mazināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un izglītībā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=xQR3H9f6r_g|title=Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas|website=youtube}}</ref> 2025. gada janvārī atbalstījis Nacionālās drošības komisijas ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz, ka no 1. septembra Krievijas, Baltkrievijas un pārējo NVS valstu pilsoņiem, kuriem vīza izsniegta kādā no Šengenas zonas valstīm, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāaizpilda anketa, norādot informāciju par ceļojuma mērķi, uzturēšanās laiku un vietu, lai apzinātu iespējamo risku, ko potenciāli var radīt ieceļojošie ārzemnieki.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/krievijas-un-citu-nvs-valstu-pilsoniem-latvija-ieklut-bus-grutak-paredz-ieceretie-grozijumi/|title=Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem Latvijā iekļūt būs grūtāk, paredz iecerētie grozījumi|publisher=tv3.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2024-saeima-skatis-ieceri-latvija-neatzit-pec-2022-gada-24-februara-krievija-iegutus-izglitibas-dokumentus.a568488/|title=Saeimā skatīs ieceri Latvijā neatzīt pēc 2022. gada 24. februāra Krievijā iegūtus izglītības dokumentus|publisher=lsm.lv}}</ref> 2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja [[Latvijas Iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> == Politiskie uzskati == === Imigrācija === J. Dombrava regulāri ir vērsis asu kritiku imigrācijai no trešās pasaules valstīm, īpaši 2015. gada migrantu krīzes laikā, kad iestājies pret "bēgļu kvotām", argumentējot, ka imigranti nāk no augsta terorisma riska valstīm, bēgļu [[Pabalsts|pabalsti]] rada spiedienu uz valstu budžetu un imigranti ar ievērojamo kultūras atšķirību rada sociālo spriedzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/141895-janis-dombrava-ne-beglu-kvotam.htm|title=Jānis Dombrava: Nē bēgļu kvotām|access-date=06.10.2021}}</ref> J. Dombrava arī bijis viens no tiem, kuri panāk bēgļu sociālā pabalsta samazinājumu, ko pamatojis ar to, ka: "Mums primāri ir jādomā par saviem iedzīvotājiem, nevis ieceļotājiem no citām valstīm", izsakoties, ka pabalsts ir liels, salīdzinot ar sociālajiem pabalstiem, kuri pieejami vietējiem iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/140524-dombrava-aicina-samazinat-begliem-pieejamo-pabalstu.htm|title=Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2018. gadā viņš arī bija viens no deputātiem, ar kura balsi tika pieņemta rezolūcija, kura valdībai aicina nepieņemt ANO Globālās migrācijas paktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6471048/saeima-pienem-rezoluciju-mudinot-nepievienoties-ano-migracijas-paktam|title=Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam|website=TVNET|access-date=2021-10-06|date=2018-12-06|language=lv}}</ref> J. Dombrava regulāri veltījis asu kritiku ne tikai bēgļiem, bet arī trešo valstu studentiem. 2018. gadā ažiotāžu izraisīja raksts, kur J. Dombrava min, ka ārvalstu studenti studijas Latvijā izmanto kā iespēju iegūt uzturēšanās atļauju, lai patiesībā strādātu mazkvalificētu pilna laika darbu, un studijas izmanto tikai kā aizsegu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50034553|title=Jānis Dombrava: Ārvalstu studenti – kebabu cepēji|last=Dombrava|first=Jānis|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2018-05-17|language=lv}}</ref> Gan pirms tam, gan pēc tam J. Dombrava aktīvi izteicies un iestājies par šo uzturēšanās atļauju reformēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1313751805873061889|title=Twitter - Jānis Dombrava|date=06.10.2021}}</ref> Ar citiem Nacionālās Apvienības deputātiem rosinājis likuma grozījumus, kas paredzētu, ka derīgo termiņuzturēšanās atļauju skaits trešo valstu valstspiederīgajiem kopumā, viena kalendārā gada laikā, nedrīkst pārsniegt 5000.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=xQR3H9f6r_g | title=Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas|website=youtube}}</ref> === Attieksme pret Krieviju un PSRS === J. Dombrava regulāri ir paudis nepieciešamību samazināt [[Krievija]]s ietekmi Latvijā, tostarp cenšoties mazināt Latvijas pašvaldību sadarbības iespējas ar Krieviju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/likuma-grib-ierobezot-pasvaldibu-sadarbibu-ar-krieviju-un-citam-valstim.a422290/|title=Likumā grib ierobežot pašvaldību sadarbību ar Krieviju un citām valstīm|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> aicinot apturēt termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/349837-dombrava-risinajums-terminuzturesanas-atlauju-likvidesanai-varetu-but-parejas-termina-noteiksana.htm|title=Dombrava: Risinājums termiņuzturēšanās atļauju likvidēšanai varētu būt pārejas termiņa noteikšana|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> iesniedzis likumprojektus, lai ierobežotu PSRS simbolikas lietošanu publiskajā vidē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-gadijuma-kombulos-rosina-aizliegt-psrs-simbolu-izmantosanu-ari-privatos-nolukos.a199471/|title=Pēc gadījuma Kombuļos rosina aizliegt PSRS simbolu izmantošanu arī privātos nolūkos|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> kā arī aicinājis nostiprināt Latvijas aizsardzību pret potenciālajiem militārajiem draudiem, kurus rada Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/video/janis-dombrava-par-9-maiju-2/|title=Jānis Dombrava par 9. maiju|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095037/https://www.nacionalaapvieniba.lv/video/janis-dombrava-par-9-maiju-2/}}</ref> 2014. gadā, vēl pirms [[Krimas aneksija]]s nosodījis ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] nespēju reaģēt un apzināties Krievijas draudus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekonomika.lv/dombrava-divaina-un-mainiga-arpolitika/|title=Dombrava: Dīvainā un mainīgā ārpolitika|website=ekonomika.lv|access-date=2021-10-06|date=2014-04-15|language=lv}}</ref> Kā deputāts J. Dombrava vairākkārt atbalstījis [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] demontāžu un 2019. gadā, kad savākti nepieciešamie 10 000 paraksti par tā demontāžas priekšlikumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50876045|title=Savāc 10 000 parakstus par Uzvaras pieminekļa demontāžu|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2019-03-03|language=lv}}</ref> darbojies tam izveidotajā darba grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/jautajumu-par-uzvaras-pieminekla-demontazu-risinas-darba-grupa-14221559|title=Jautājumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu risinās darba grupā|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-06}}</ref> Saistībā ar līdzīga rakstura pieminekli [[Limbaži|Limbažos]], atbalstījis [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] Limbažu nodaļu, panākot PSRS pieminekļa demontāžu. Kad Krievijas Ārlietu ministrija saistībā ar šo notikumu iesniedza protesta notu, J. Dombrava izteicās: “Ar iestāšanos par konkrēto, demontēto piemiņas akmeni Krievija sevi pazemo, jo cenšas vienlaikus attaisnot slepkavas un iestājas par PSRS okupācijas režīma leģitimizēšanu.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/dombrava-krievija-bija-informeta-par-pieminekla-demontazu-limbazos-sasutums-nav-saprotams.d?id=47859881|title=Dombrava: Krievija bija informēta par pieminekļa demontāžu Limbažos; sašutums nav saprotams|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2016-09-01|language=lv}}</ref> 2020. gada 9. maijā, koronavīrusa pandēmijas sākumā, kad bija stingri pulcēšanās ierobežojumi, viņš izteicās, ka atbildīgajām amatpersonām vajadzētu uzņemties atbildību par nespēju ierobežot cilvēku plūsmu uz “Uzvaras pieminekli”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-dombrava-par-9-maiju-amatpersonam-jaizverte-demisija-vai-vismaz-jaatvainojas-sabiedribai/|title=VIDEO. Dombrava par 9. maiju: Amatpersonām jāizvērtē demisija vai vismaz jāatvainojas sabiedrībai|website=LA.LV|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2022. gada jūnijā balsojis par pašvaldību pienākumu demontēt PSRS slavinošus pieminekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/janisdombrava/status/1537390731295436803?s=20|title=Twitter}}</ref> 2023. gada jūnijā pēc pieminekļa centrālā obeliska nojaukšanas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], nosaucis to par ļaunuma impērijas simbola sagraušanu un uzvaru Latvijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/janisdombrava/status/1562802464323440643?s=20|title=twitter}}</ref> 2023. gada oktobrī, strādājot Nacionālās drošības komisijā, panācis likumprojekta pieņemšanu [[Dzelzceļnieku kultūras pils|Maskavas nama]] nacionalizācijai, izsakoties, ka tā ir vieta Krievijas [[Maigā vara|maigās varas]] aktivitātēm Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/janis-dombrava-par-maskavas-namu-sis-ir-pulcesanas-centrs-dazadam-krievijas-maigas-varas-aktivitatem|title=Jānis Dombrava par “Maskavas namu”: Šis ir pulcēšanās centrs dažādām Krievijas maigās varas aktivitātēm|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://x.com/janisdombrava/status/1712757111657054234| title=Lai novērstu Latvijas valstiskumu un nacionālo drošību apdraudošās...|website=x.com}}</ref> J. Dombrava uzskata, ka 9. maijs Latvijā ir veids, kā Krievija uztur Latvijā dzīvojošo krievu identitāti ar PSRS, ko viņš sauc par “9. maija kultu”.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/archive/rinkevics-uz-krieviju-raudzijies-caur-roza-brillem-uzskata-dombrava.d?id=44398063|title=Rinkevičs uz Krieviju raudzījies caur 'rozā brillēm', uzskata Dombrava|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2014-04-14|language=lv}}</ref> Tāpat viņš arī noliedz pieminekļa jebkādu saistību ar atbrīvošanu, ko pamato ar to, ka 1944. gadā Igaunijā, kur vācu karaspēks jau bija atkāpies un tika pasludināta neatkarīga valsts, PSRS neatkarīgi no tā to okupēja.<ref name=":1" /> Kopš 2017. gada J. Dombrava vairākas reizes virzījis iniciatīvas, lai PSRS laika simbolika uz margām pie [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] tiktu noņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/5343-pirms-mukusalas-promenades-parbuves-no-margam-jau-pazud-sirpji-un-amuri|title=Pirms Mūkusalas promenādes pārbūves no margām jau pazūd sirpji un āmuri|website=Jauns.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņš iekļauts Krievijas "melnajā sarakstā".<ref name=":0" /> === Starptautiskā darbība === 2011. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kad notika opozīcijas protestu apspiešana, kopā ar Nacionālās apvienības frakcijas deputātiem rosinājis Saeimai pieņemt paziņojumu, nosodot vardarbīgus protestētāju apspiešanas gadījumus Baltkrievijā.<ref>{{Atsauce|title=Dombrava: Nav pareizi, ka mēs ignorējam to, kas notiek kaimiņvalstī - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/8373/dombrava-nav-pareizi-ka-mes-ignorejam-to-kas-notiek-kai|date=2011-01-13|accessdate=2021-10-06|language=lv|archivedate=2021-10-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20211006095033/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/8373/dombrava-nav-pareizi-ka-mes-ignorejam-to-kas-notiek-kai}}</ref> Arī 2020. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem bijis viens no tiem, kuri aicina rīkot jaunas, leģitīmas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52386867|title=Saeima paziņojumā aicina Baltkrievijā rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas|last=Upleja|first=Sanita|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2020-08-18|language=lv}}</ref> 2013. gadā aicinājis Igaunijas parlamentu nepieļaut "Latvijas kļūdas" saistībā ar Igaunijas-Krievijas robežlīguma ratifikāciju, kurš paredzēja atteikšanos no Petseri reģiona, līdzīgi kā Latvija atteicās no tiesībām uz Abreni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-aicina-igauniju-nepielaut-latvijas-kludas-robezliguma-noslegsana-ar-krieviju/|title=NA aicina Igauniju nepieļaut Latvijas kļūdas robežlīguma noslēgšanā ar Krieviju|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095041/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-aicina-igauniju-nepielaut-latvijas-kludas-robezliguma-noslegsana-ar-krieviju/}}</ref> Saeimas debatēs, Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā un publikācijās ir nosodījis Krievijas īstenoto Gruzijas un Ukrainas teritoriju okupāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leta.lv/es/item/13413AC9-2F69-C252-5A6A-9101EBC9F133/jaunumi:news/|title=Saeimas ārpolitikas debatēs deputātiem atšķirīgi viedokļi par ministra ziņojumu {{!}} Jaunumi {{!}} Es & ES {{!}} LETA|website=www.leta.lv|access-date=2021-10-06|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://www.leta.lv/es/item/13413AC9-2F69-C252-5A6A-9101EBC9F133/jaunumi:news/}}</ref> 2013. gada nogalē piedalījās Ukrainas Maidanā, kur norādīja, ka nevis austrumiem vai rietumiem ir tiesības lemt par ukraiņu tautas nākotni, bet gan pašai Ukrainas tautai.<ref>{{Atsauce|title=Jāņa Dombrava uzruna ukraiņu tautai Maidenā|url=https://www.youtube.com/watch?v=P7hjNcmfb6Y|accessdate=2021-10-06|language=lv}}</ref> Atbalstījis Saeimas paziņojumus, kuros tiek atbalstīta Ukrainas suverenitāte un Ukrainas bruņotie spēki, tostarp piedalījies ar to saistītās ziedojumu vākšanas kampaņās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/sis-lietas-tika-sagadatas-ukrainu-karaviriem-par-13-nacionalas-apvienibas-deputatu-saziedoto-naudu/|title=Šīs lietas tika sagādātas ukraiņu karavīriem par 14 Nacionālās apvienības deputātu saziedoto naudu|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095035/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/sis-lietas-tika-sagadatas-ukrainu-karaviriem-par-13-nacionalas-apvienibas-deputatu-saziedoto-naudu/}}</ref> === Valsts valoda un simbolika === 2011. gadā J. Dombrava aktīvi piedalījās Nacionālās apvienības ierosinātajā parakstu vākšanas kampaņā par vienotu izglītību valsts valodā. Atbalstījis attiecīgus grozījumus, kad tie ir izskatīti Saeimā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Share|first=J. B.|date=1976-01|title=Review of drug treatment for Down's syndrome persons|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/2011|journal=American Journal of Mental Deficiency|volume=80|issue=4|pages=388–393|issn=0002-9351|pmid=2011}}</ref> Tāpat arī bijis viens no tiem deputātiem, kuri 2018. gadā atbalstīja izglītību tikai valsts valodā pamatizglītības līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/12-saeimas-frakciju-viedokli/26723-frakciju-viedokli-2018-gada-22-marta|title=Frakciju viedokļi 2018. gada 22. martā|website=saeima.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2020. gadā bijis viens no likumprojekta par latviešu valodas nodrošināšanu bērnudārzos atbalstītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/katra-bernudarza-bus-janodrosina-programma-valsts-valoda/|title=Katrā bērnudārzā būs jānodrošina programma valsts valodā|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095043/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/katra-bernudarza-bus-janodrosina-programma-valsts-valoda/}}</ref> 2012. gadā, kad notika referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, vērsis asu kritiku šīs idejas atbalstītāju virzienā, aicinot balsot pret. Tostarp J. Dombrava izcēlis lielo īpatsvaru idejas atbalstītājiem cietumā, izsakoties, ka “Varam tikai spriest, ka N. Ušakovs un J. Urbanovičs ar paziņojumu, ka referendumā balsos par krievu valodu vēlas iegūt labvēlību no krievu valodas dedzīgākiem atbalstītājiem — noziedzniekiem.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/janis-dombrava-noziedznieki-atbalsta-divvalodibu.d?id=42047900|title=Jānis Dombrava: Noziedznieki atbalsta divvalodību|last=loceklis|first=Jānis Dombrava, 11 Saeimas deputāts, „Visu Latvijai!” valdes|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2012-01-12|language=lv}}</ref> Saistībā ar šo referendumu J. Dombrava minēja Baltkrievijas piemēru, izsakoties, ka līdzīga divvalodības ieviešana Baltkrievijā faktiski ir novedusi līdz baltkrievu valodas gandrīz pilnīgai izskaušanai no publiskās telpas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nacionalaapvieniba.lv/wp-content/uploads/2013/05/2012-02-avize.pdf|title=Nacionālās apvienības apkārtraksts|access-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://nacionalaapvieniba.lv/wp-content/uploads/2013/05/2012-02-avize.pdf}}</ref> Jau 2012. gadā izteicies par nepieciešamību ieviest stingrākus sodus par [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] apgānīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/67863-dombrava-par-huliganismu-pie-brivibas-pieminekla-vajadzetu-piespriest-vismaz-sabiedriskos-darbus.htm|title=Dombrava: Par huligānismu pie Brīvības pieminekļa vajadzētu piespriest vismaz sabiedriskos darbus|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2020. gadā iesniedzis un panācis, ka Saeimā tiek pieņemts likumprojekts par Brīvības pieminekli un [[Rīgas Brāļu kapi]]em, kurš nosaka īpašu aizsardzības zonu šiem objektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29023-saeima-pienem-jaunu-likumu-brivibas-pieminekla-un-rigas-bralu-kapu-atbalstam|title=Saeima pieņem jaunu likumu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu atbalstam|website=saeima.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> === Covid-19 pandēmija === 2020. gada 24. februārī, vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, J. Dombrava un citi Nacionālās apvienības deputāti aicināja apturēt satiksmi ar Covid-19 vīrusa skartajām valstīm, lai vīruss netiktu ievests Latvijā un nebūtu jāievieš ierobežojumi valsts mērogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/305774-nacionala-apvieniba-velas-lai-aptur-satiksmi-starp-latviju-un-koronavirusa-regioniem-italija.htm|title=Nacionālā apvienība vēlas, lai aptur satiksmi starp Latviju un koronavīrusa reģioniem Itālijā|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> Līdzīgi aicinājumi — apturēt migrāciju no ārvalstīm sekoja arī 2020. gada vasarā un rudenī, kad vīrusa izplatība Latvijā bija apturēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionala-apvieniba-aicina-ministru-kabinetu-apturet-migraciju-no-arvalstim/|title=Nacionālā apvienība aicina Ministru kabinetu apturēt migrāciju no ārvalstīm|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095039/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionala-apvieniba-aicina-ministru-kabinetu-apturet-migraciju-no-arvalstim/}}</ref> 2020. gada decembrī J. Dombrava publicēja rakstu, kur pauž viedokli, ka nevajadzētu nosodīt cilvēkus, kuri izsakās negatīvi pret vakcināciju vai pandēmiju, ko viņš pamato ar to, ka "Tie visi ir mūsu līdzcilvēki. Tā ir mūsu sabiedrība. Tajā valda dažādi uzskati un pirms nosodīt, tos vajag mēģināt izprast. Godīgai, atklātai un cieņpilnai komunikācijai ir jānotiek ar visiem cilvēkiem, nevis tikai dažiem."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/kurs-gudrs-kurs-mulkis/|title=Kurš gudrs, kurš muļķis?|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095033/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/kurs-gudrs-kurs-mulkis/}}</ref> Pretēji citām koalīcijas partijām, J. Dombrava arī iestājies pret atsevišķu profesiju obligātu vakcināciju, piedāvājot primāri rūpēties par visu personu vakcināciju, kuri atrodas riska grupās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pavluts-neparliecina-na-deputati-aizvien-saubas-par-pienakumu-pedagogiem-obligati-vakcineties|title=Pavļuts nepārliecina: NA deputāti aizvien šaubās par pienākumu pedagogiem obligāti vakcinēties|website=LA.LV|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> === Krievijas iebrukums Ukrainā === Jau pirmajā Krievijas iebrukuma Ukrainā dienā medijos publicēts raksts, kur Dombrava izsakās, ka Krievijas pilsoņiem nav vietas Latvijā, aicinot pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas un vīzas. Šāds viedoklis pamatots ar to, ka lielākā daļa Krievijas pilsoņu Latvijā balsojuši par Putinu un ir līdzatbildīgi karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dombrava-putins-ir-slepkava-un-krievijas-karaspeks-ir-okupanti|title=Dombrava: Putins ir slepkava un Krievijas karaspēks ir okupanti|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> 2022. gada aprīlī izteicis atbalstu un balsojis “par” Saeimas paziņojumu, kurš nosoda Krievijas īstenoto genocīdu Ukrainā, kā arī iespējami ātrāku atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/70ECF827438991E8C225882B00231388?OpenDocument|title=Paziņojuma teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-01-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1517073099207974914|title=twitter}}</ref> 2022. gada augustā balsojis par Saeimas paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorismu atbalstošu valsti saistībā ar tās īstenoto genocīdu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/777763368535357BC225889A0038EA74?OpenDocument|title=Paziņojuma teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-01-05}}</ref> 2023. gada maijā kā komisijas vadītājs paudis atbalstu NDK rosinātajiem grozījumiem, kuri tostarp paredz, ka valsts iestādēs nevarēs strādāt personas, kuras apšauba Ukrainas teritoriālo vienotību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/11883.rss/32323-saeimas-komisija-konceptuali-atbalsta-pienakumu-valsts-parvalde-nodarbinatajiem-but-lojaliem-latvijas-valstij|title=Saeimas komisija konceptuāli atbalsta pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas valstij|website=saeima.lv|access-date=2024-01-05|language=lv|archive-date=2024-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240105120935/https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/11883.rss/32323-saeimas-komisija-konceptuali-atbalsta-pienakumu-valsts-parvalde-nodarbinatajiem-but-lojaliem-latvijas-valstij}}</ref> == Rezultāti vēlēšanās == {| border="1" cellpadding="4" cellspacing="1" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Gads !style="background-color:#E9E9E9" align=left|Vēlēšanas !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Saraksts !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Apgabals(i) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vieta sarakstā !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Plusi !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Svītrojumi !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vieta rezultātā !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rezultāts |- |align="center"|[[2009. gads|2009]] |align="left"|[[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas Domes vēlēšanas]] |align="center"|[[Visu Latvijai]] |align="center"|Rīga |align="center"|6. |align="center"|230 |align="center"|92 |align="center"|6. |align="center"|nav ievēlēts |- |align="center"|[[2010. gads|2010]] |align="left"|[[10. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|5. |align="center"|2151 |align="center"|1427 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2011. gads|2011]] |align="left"|[[11. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|2. |align="center"|9874 |align="center"|1711 |align="center"|2. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2014. gads|2014]] |align="left"|[[12. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|2. |align="center"|12010 |align="center"|3110 |align="center"|2. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2018. gads|2018]] |align="left"|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|3. |align="center"|7438 |align="center"|1659 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2022. gads|2022]] |align="left"|[[14. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|3. |align="center"|6015 |align="center"|1831 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- | align="center" |[https://dati.cvk.lv/SV2026/velesanu-rezultati/vidzeme/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ 2026] | align="left" |15. Saeimas vēlēšanas | align="center" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | align="center" |Vidzeme | align="center" |1. | align="center" |9635 | align="center" |1458 | align="center" |1. | align="center" |ievēlēts |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Rihards Kozlovskis]] | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dombrava, Janis}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Visu Latvijai!" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 8md2upexxjkapugbz8njl7pe5u4l5au 4538923 4538922 2026-10-23T10:36:32Z ~2026-56615-91 152272 /* Rezultāti vēlēšanās */ 4538923 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Dombrava | attēls = Forums “Autoritāro režīmu partnerība- Irānas un Krievijas sadarbība, tās ietekme uz Izraēlu, Latviju, Baltijas valstīm un Eiropu” 18 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Jānis Dombrava 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|28|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Rihards Kozlovskis]] | pēctecis = | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2026|6|4|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|6|29}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saulkrastu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Visu Latvijai]] <small>(2005-2011)</small><br />[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Ieva Dombrava (Bērziņa)<br /><small>(2011-2016)</small><br />Annija Dombrava (Asmine)<br /><small>(kopš 2021)</small> | profesija = [[vēsturnieks]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Dombrava''' (dzimis {{dat|1988|06|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[politiķis]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] valdes loceklis un partijas priekšsēdētāja vietnieks. Šobrīd [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]], ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]], bijis arī vairāku iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == Dzimis [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Natālijas Draudziņas ģimnāzijā]] un [[Rīgas Raiņa vidusskola|Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā]], līdztekus jau no 15 gadu vecuma strādāja dažādos darbos, tostarp celtniecībā un informācijas tehnoloģiju sfērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/356992-ka-studentiem-piecos-gados-tikt-pie-15-tukstosiem-eiro/|title=Saeimas deputāts pamāca, kā studentam tikt pie 15 tūkstošiem eiro|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref>. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], kuru absolvēja 2010. gadā, iegūstot bakalaura grādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/jaunakais-deputats-saeima-vajadzetu-ieviest-kadu-disciplinu-230314|title=Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu|website=db.lv|access-date=2019-02-01|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> J. Dombrava bija precējies ar Ievu Bērziņu, 2011. gadā viņu ģimenē piedzima meita,<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/67447/deputats-dombrava-kluvis-par-teti-apsveicam Deputāts Dombrava kļuvis par tēti. Apsveicam!] kasjauns.lv</ref> izšķīrās 2016. gadā.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/dombrava-pec-skirsanas-uzsacis-attiecibas-ar-studenti.d?id=49539585 Dombrava pēc šķiršanās uzsācis attiecības ar studenti] Delfi</ref> 2021. gadā apprecējies otrreiz ar Anniju Asmini, šajā laulībā piedzima meita<ref>[https://www.la.lv/foto-kazas-latviesu-tradicijas-otro-reizi-par-precetu-viru-kluvis-deputats-janis-dombrava Kāzas latviešu tradīcijās: otro reizi par precētu vīru kļuvis deputāts Jānis Dombrava] LA.lv</ref> un dēls.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/568712-janis-dombrava-kluvis-par-tevu-delam|title=Jānis Dombrava kļuvis par tēvu dēlam|publisher=jauns.lv}}</ref> === Politiskā darbība === 2005. gadā iestājās organizācijā "[[Visu Latvijai]]", kas nākamajā gadā pārtapa par politisko partiju.<ref name="la">"Latvijas Avīze" [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=87465 Mūs nevarēs apklusināt. Saruna ar jaunievēlēto Saeimas deputātu Jāni Dombravu]{{Novecojusi saite}}</ref> Bija partijas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un vēlāk apvienotās Rīgas nodaļas vadītājs un partijas valdes loceklis. 2007. gada 8. februārī J. Dombrava bija viens no "Visu Latvijai!" rīkotās protesta akcijas dalībniekiem, kuri pie [[Saeima]]s 18 grādu salā izģērbās puskaili, lai protestētu pret [[Abrene]]s atdošanu Krievijai.<ref>http://www.nacionalaapvieniba.lv/na-cilveki/janis-dombrava/</ref> 2009. gada 10. martā "Visu Latvijai!" rīkoja "Skolu vienības uguns" akciju, lai nepieļautu mazo lauku skolu likvidāciju. Akcija spēja vienot aptuveni 200 skolas un 20 000 cilvēku visā Latvijas teritorijā, vienlaicīgi iededzot vienības ugunskurus.<ref>[http://www.nacionalisti.lv/raksts/294/blogs/visjaunaka-kandidata-pardomas*/ Visjaunākā kandidāta pārdomas*] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101218112029/http://nacionalisti.lv/raksts/294/blogs/visjaunaka-kandidata-pardomas*/ |date={{dat|2010|12|18||bez}} }}, [http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/lauku-skolas-iestajas-par-savu-nakotni-17395 Lauku skolas iestājas par savu nākotni] {{Webarchive|url=https://archive.today/20160426221919/http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/lauku-skolas-iestajas-par-savu-nakotni-17395 |date={{dat|2016|04|26||bez}} }}</ref> J. Dombrava kandidēja [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas Domes vēlēšanās]], taču partijas "Visu Latvijai!" saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2010. gadā kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] un tika ievēlēts [[10. Saeima|Saeimā]] no [[Vidzeme]]s vēlēšanu apgabala.<ref>CVK [http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html 10.Saeimā ievēlētie deputāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225013812/http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html |date={{dat|2010|12|25||bez}} }}</ref> J. Dombrava ir jaunākais Saeimas deputāts pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas (ievēlēts 22 gadu vecumā, tādā pašā gadu skaitā, tomēr par dažiem mēnešiem vecāki Saeimā savulaik ievēlēti arī [[Māris Vītols]], [[Juris Sokolovskis]] un [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]]).<ref>[http://www.db.lv/citas-zinas/jaunakais-deputats-saeima-vajadzetu-ieviest-kadu-disciplinu-230314 Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu] db.lv</ref> 2011. gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] J. Dombravu ievēlēja par [[11. Saeima]]s deputātu no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]]. Tāpat vēlētāju atbalstu saņēma [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā. 2018. gada rudenī viņu [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]̩s deputātu. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās,]] bet netika ievēlēts. J. Dombrava aktīvi darbojās, lai ierobežota imigrāciju, ɡan iestājoties pret "bēgļu kvotām"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/141895-janis-dombrava-ne-beglu-kvotam.htm|title=Jānis Dombrava: NĒ – bēgļu kvotām|website=nra.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> un panākot sociālā atbalsta samazināšanu bēgļiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/140524-dombrava-aicina-samazinat-begliem-pieejamo-pabalstu.htm|title=Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu|website=nra.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> gan aicinot Saeimu neatbalstīt ANO Globālās migrācijas kompaktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6471048/saeima-pienem-rezoluciju-mudinot-nepievienoties-ano-migracijas-paktam|title=Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam|website=TVNET|access-date=2018-12-21|date=2018-12-06|language=lv}}</ref> 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņu iekļāva Krievijas "melnajā sarakstā".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krievija-melnaja-saraksta-ieklauj-vairakus-saeimas-deputatus-kopuma-gandriz-30-cilvekus.a282535/|title=Krievija «melnajā sarakstā» iekļauj vairākus Saeimas deputātus; kopumā gandrīz 30 cilvēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> 2021. gadā augustā, saistībā ar Baltkrievijas robežas krīzi, J. Dombrava vairākkārt izteicās par ātru rīcību [[Latvijas-Baltkrievijas robeža]]s stiprināšanai, tostarp atbalstīja ideju par pilnvaru izmantot ieročus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/353968-janis-dombrava-robezsargiem-uz-baltkrievijas-robezas-jadod-skaidras-pilnvaras-izmantot-ierocus|title=Jānis Dombrava: Robežsargiem uz Baltkrievijas robežas jādod skaidras pilnvaras izmantot ieročus|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> Vēlāk, atklājoties lielajām naudas summām ko šie cilvēki maksā par nokļūšanu uz ES robežas (līdz pat 10 000 EUR),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/migrantiem-noklusana-lidz-lietuvai-izmaksa-lidz-15-000-dolaru.a412853/|title=Migrantiem nokļūšana līdz Lietuvai izmaksā līdz 15 000 dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> izteicās, ka šī krīze ir daļa no hibrīdkara un, ka robežai būtu jābūt pilnīgi slēgtai pret nelegālo imigrāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/j-dombrava-vai-kadam-ir-10-000e-ko-samaksat-noziedzniekiem/|title=J. Dombrava: Vai kādam ir 10 000€, ko samaksāt noziedzniekiem?|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/j-dombrava-vai-kadam-ir-10-000e-ko-samaksat-noziedzniekiem/}}</ref> 2021. gada septembrī J. Dombrava iestājās pret 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai, argumentējot, ka patiesie labuma guvēji ir nevis holokaustā cietušie, bet gan atsevišķa biedrība, kurai ir saikne ar naudas atmazgātājiem un sankciju sarakstā iekļautiem Krievijas oligarhiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdn.tiesraides.lv/saeima.lv/20210930155601_saeima.lv.1_0|title=30.09.2021 11:00|website=cdn.tiesraides.lv|access-date=2021-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1443546745653403654|title=Latvija nosoda totalitāro režīmu noziegumus...|website=Twitter|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2022. gada februārī balsojis pret t.s. ebreju restitūcijas kompensāciju galīgajā lasījumā, argumentējot, ka atbalsts nepieciešams visiem Latvijas politiski represētajiem, piemēram, arī Latvijas Politiski represēto apvienībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-40-miljonu-eiro-labas-gribas-atlidzinajumu-ebreju-kopienai.a442942/|title=Saeima atbalsta 40 miljonu eiro labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> 2022. gada rudenī J. Dombravu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu, 2022. gada decembrī par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/400665-dombrava-ievelets-par-saeimas-nacionalas-drosibas-komisijas-priekssedetaju.htm|title=Dombrava ievēlēts par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju|website=nra.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> ko vadījis līdz 2023. gada oktobrim, kad ievēlēts par vadītāja vietnieku, komisijas vadību pārņemot [[Ainars Latkovskis|Ainaram Latkovskim]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/431325-nacionalas-drosibas-komisiju-turpmak-vadis-latkovskis.htm|title=Nacionālās drošības komisiju turpmāk vadīs Latkovskis|website=nra.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> Dombrava izteicies, ka komisijas vadīšanas laikā samazinājušās prokremliskās aktivitātes, kā arī identificēts vairāk cilvēku, kuri veic šādas aktivitātes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7802755/dombrava-latvija-samazinajusas-prokremliskas-aktivitates|title=Latvijā ir samazinājušās prokremliskās aktivitātes}}</ref> Atstājot komisijas vadītāja amatu, kā panākto minējis apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, Valsts aizsardzības koncepciju, to, ka personas, kas apdraud valsts drošības intereses vairs nevarēs strādāt ar klasificētu informāciju, to, ka valsts un pašvaldību iestādēm tiek paredzēta iespēja no darba atbrīvot valstij nelojālas personas, kā arī vispārējo stabilitāti valstī. Virzījis arī likuma grozījumus, kuri paredz pārskatīt esošo kārtību jautājumā par ārvalstniekiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā, sašaurinot iespējas noslēpt sankcionētu personu īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1709940224552497237|title=Twitter}}</ref> Atbalstījis likuma grozījumus, kas veicinātu Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju iespējas iegādāties ieročus pašaizsardzībai, taču tie netika atbalstīti.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2024/231.1?utm|title=Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā sēde 2024. gada 21. novembrī}}</ref> 2023. gadā Dombrava turpināja paust stingru nostāju pret imigrāciju. Vairākkārt kritizēja Eiropas Savienības politiku, kas, viņaprāt, uzspiež Latvijai pārmērīgas saistības uzņemt bēgļus. Atbalstījis likumu grozījumus, kas stiprina prasības lietot latviešu valodu izglītības un darba tirgus kontekstā, iestājies pret mēģinājumiem mazināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un izglītībā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=xQR3H9f6r_g|title=Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas|website=youtube}}</ref> 2025. gada janvārī atbalstījis Nacionālās drošības komisijas ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz, ka no 1. septembra Krievijas, Baltkrievijas un pārējo NVS valstu pilsoņiem, kuriem vīza izsniegta kādā no Šengenas zonas valstīm, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāaizpilda anketa, norādot informāciju par ceļojuma mērķi, uzturēšanās laiku un vietu, lai apzinātu iespējamo risku, ko potenciāli var radīt ieceļojošie ārzemnieki.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/krievijas-un-citu-nvs-valstu-pilsoniem-latvija-ieklut-bus-grutak-paredz-ieceretie-grozijumi/|title=Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem Latvijā iekļūt būs grūtāk, paredz iecerētie grozījumi|publisher=tv3.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2024-saeima-skatis-ieceri-latvija-neatzit-pec-2022-gada-24-februara-krievija-iegutus-izglitibas-dokumentus.a568488/|title=Saeimā skatīs ieceri Latvijā neatzīt pēc 2022. gada 24. februāra Krievijā iegūtus izglītības dokumentus|publisher=lsm.lv}}</ref> 2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja [[Latvijas Iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> == Politiskie uzskati == === Imigrācija === J. Dombrava regulāri ir vērsis asu kritiku imigrācijai no trešās pasaules valstīm, īpaši 2015. gada migrantu krīzes laikā, kad iestājies pret "bēgļu kvotām", argumentējot, ka imigranti nāk no augsta terorisma riska valstīm, bēgļu [[Pabalsts|pabalsti]] rada spiedienu uz valstu budžetu un imigranti ar ievērojamo kultūras atšķirību rada sociālo spriedzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/141895-janis-dombrava-ne-beglu-kvotam.htm|title=Jānis Dombrava: Nē bēgļu kvotām|access-date=06.10.2021}}</ref> J. Dombrava arī bijis viens no tiem, kuri panāk bēgļu sociālā pabalsta samazinājumu, ko pamatojis ar to, ka: "Mums primāri ir jādomā par saviem iedzīvotājiem, nevis ieceļotājiem no citām valstīm", izsakoties, ka pabalsts ir liels, salīdzinot ar sociālajiem pabalstiem, kuri pieejami vietējiem iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/140524-dombrava-aicina-samazinat-begliem-pieejamo-pabalstu.htm|title=Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2018. gadā viņš arī bija viens no deputātiem, ar kura balsi tika pieņemta rezolūcija, kura valdībai aicina nepieņemt ANO Globālās migrācijas paktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6471048/saeima-pienem-rezoluciju-mudinot-nepievienoties-ano-migracijas-paktam|title=Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam|website=TVNET|access-date=2021-10-06|date=2018-12-06|language=lv}}</ref> J. Dombrava regulāri veltījis asu kritiku ne tikai bēgļiem, bet arī trešo valstu studentiem. 2018. gadā ažiotāžu izraisīja raksts, kur J. Dombrava min, ka ārvalstu studenti studijas Latvijā izmanto kā iespēju iegūt uzturēšanās atļauju, lai patiesībā strādātu mazkvalificētu pilna laika darbu, un studijas izmanto tikai kā aizsegu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50034553|title=Jānis Dombrava: Ārvalstu studenti – kebabu cepēji|last=Dombrava|first=Jānis|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2018-05-17|language=lv}}</ref> Gan pirms tam, gan pēc tam J. Dombrava aktīvi izteicies un iestājies par šo uzturēšanās atļauju reformēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1313751805873061889|title=Twitter - Jānis Dombrava|date=06.10.2021}}</ref> Ar citiem Nacionālās Apvienības deputātiem rosinājis likuma grozījumus, kas paredzētu, ka derīgo termiņuzturēšanās atļauju skaits trešo valstu valstspiederīgajiem kopumā, viena kalendārā gada laikā, nedrīkst pārsniegt 5000.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=xQR3H9f6r_g | title=Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas|website=youtube}}</ref> === Attieksme pret Krieviju un PSRS === J. Dombrava regulāri ir paudis nepieciešamību samazināt [[Krievija]]s ietekmi Latvijā, tostarp cenšoties mazināt Latvijas pašvaldību sadarbības iespējas ar Krieviju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/likuma-grib-ierobezot-pasvaldibu-sadarbibu-ar-krieviju-un-citam-valstim.a422290/|title=Likumā grib ierobežot pašvaldību sadarbību ar Krieviju un citām valstīm|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> aicinot apturēt termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/349837-dombrava-risinajums-terminuzturesanas-atlauju-likvidesanai-varetu-but-parejas-termina-noteiksana.htm|title=Dombrava: Risinājums termiņuzturēšanās atļauju likvidēšanai varētu būt pārejas termiņa noteikšana|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> iesniedzis likumprojektus, lai ierobežotu PSRS simbolikas lietošanu publiskajā vidē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-gadijuma-kombulos-rosina-aizliegt-psrs-simbolu-izmantosanu-ari-privatos-nolukos.a199471/|title=Pēc gadījuma Kombuļos rosina aizliegt PSRS simbolu izmantošanu arī privātos nolūkos|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> kā arī aicinājis nostiprināt Latvijas aizsardzību pret potenciālajiem militārajiem draudiem, kurus rada Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/video/janis-dombrava-par-9-maiju-2/|title=Jānis Dombrava par 9. maiju|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095037/https://www.nacionalaapvieniba.lv/video/janis-dombrava-par-9-maiju-2/}}</ref> 2014. gadā, vēl pirms [[Krimas aneksija]]s nosodījis ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] nespēju reaģēt un apzināties Krievijas draudus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekonomika.lv/dombrava-divaina-un-mainiga-arpolitika/|title=Dombrava: Dīvainā un mainīgā ārpolitika|website=ekonomika.lv|access-date=2021-10-06|date=2014-04-15|language=lv}}</ref> Kā deputāts J. Dombrava vairākkārt atbalstījis [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] demontāžu un 2019. gadā, kad savākti nepieciešamie 10 000 paraksti par tā demontāžas priekšlikumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50876045|title=Savāc 10 000 parakstus par Uzvaras pieminekļa demontāžu|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2019-03-03|language=lv}}</ref> darbojies tam izveidotajā darba grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/jautajumu-par-uzvaras-pieminekla-demontazu-risinas-darba-grupa-14221559|title=Jautājumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu risinās darba grupā|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-06}}</ref> Saistībā ar līdzīga rakstura pieminekli [[Limbaži|Limbažos]], atbalstījis [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] Limbažu nodaļu, panākot PSRS pieminekļa demontāžu. Kad Krievijas Ārlietu ministrija saistībā ar šo notikumu iesniedza protesta notu, J. Dombrava izteicās: “Ar iestāšanos par konkrēto, demontēto piemiņas akmeni Krievija sevi pazemo, jo cenšas vienlaikus attaisnot slepkavas un iestājas par PSRS okupācijas režīma leģitimizēšanu.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/dombrava-krievija-bija-informeta-par-pieminekla-demontazu-limbazos-sasutums-nav-saprotams.d?id=47859881|title=Dombrava: Krievija bija informēta par pieminekļa demontāžu Limbažos; sašutums nav saprotams|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2016-09-01|language=lv}}</ref> 2020. gada 9. maijā, koronavīrusa pandēmijas sākumā, kad bija stingri pulcēšanās ierobežojumi, viņš izteicās, ka atbildīgajām amatpersonām vajadzētu uzņemties atbildību par nespēju ierobežot cilvēku plūsmu uz “Uzvaras pieminekli”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-dombrava-par-9-maiju-amatpersonam-jaizverte-demisija-vai-vismaz-jaatvainojas-sabiedribai/|title=VIDEO. Dombrava par 9. maiju: Amatpersonām jāizvērtē demisija vai vismaz jāatvainojas sabiedrībai|website=LA.LV|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2022. gada jūnijā balsojis par pašvaldību pienākumu demontēt PSRS slavinošus pieminekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/janisdombrava/status/1537390731295436803?s=20|title=Twitter}}</ref> 2023. gada jūnijā pēc pieminekļa centrālā obeliska nojaukšanas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], nosaucis to par ļaunuma impērijas simbola sagraušanu un uzvaru Latvijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/janisdombrava/status/1562802464323440643?s=20|title=twitter}}</ref> 2023. gada oktobrī, strādājot Nacionālās drošības komisijā, panācis likumprojekta pieņemšanu [[Dzelzceļnieku kultūras pils|Maskavas nama]] nacionalizācijai, izsakoties, ka tā ir vieta Krievijas [[Maigā vara|maigās varas]] aktivitātēm Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/janis-dombrava-par-maskavas-namu-sis-ir-pulcesanas-centrs-dazadam-krievijas-maigas-varas-aktivitatem|title=Jānis Dombrava par “Maskavas namu”: Šis ir pulcēšanās centrs dažādām Krievijas maigās varas aktivitātēm|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://x.com/janisdombrava/status/1712757111657054234| title=Lai novērstu Latvijas valstiskumu un nacionālo drošību apdraudošās...|website=x.com}}</ref> J. Dombrava uzskata, ka 9. maijs Latvijā ir veids, kā Krievija uztur Latvijā dzīvojošo krievu identitāti ar PSRS, ko viņš sauc par “9. maija kultu”.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/archive/rinkevics-uz-krieviju-raudzijies-caur-roza-brillem-uzskata-dombrava.d?id=44398063|title=Rinkevičs uz Krieviju raudzījies caur 'rozā brillēm', uzskata Dombrava|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2014-04-14|language=lv}}</ref> Tāpat viņš arī noliedz pieminekļa jebkādu saistību ar atbrīvošanu, ko pamato ar to, ka 1944. gadā Igaunijā, kur vācu karaspēks jau bija atkāpies un tika pasludināta neatkarīga valsts, PSRS neatkarīgi no tā to okupēja.<ref name=":1" /> Kopš 2017. gada J. Dombrava vairākas reizes virzījis iniciatīvas, lai PSRS laika simbolika uz margām pie [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] tiktu noņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/5343-pirms-mukusalas-promenades-parbuves-no-margam-jau-pazud-sirpji-un-amuri|title=Pirms Mūkusalas promenādes pārbūves no margām jau pazūd sirpji un āmuri|website=Jauns.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņš iekļauts Krievijas "melnajā sarakstā".<ref name=":0" /> === Starptautiskā darbība === 2011. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kad notika opozīcijas protestu apspiešana, kopā ar Nacionālās apvienības frakcijas deputātiem rosinājis Saeimai pieņemt paziņojumu, nosodot vardarbīgus protestētāju apspiešanas gadījumus Baltkrievijā.<ref>{{Atsauce|title=Dombrava: Nav pareizi, ka mēs ignorējam to, kas notiek kaimiņvalstī - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/8373/dombrava-nav-pareizi-ka-mes-ignorejam-to-kas-notiek-kai|date=2011-01-13|accessdate=2021-10-06|language=lv|archivedate=2021-10-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20211006095033/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/8373/dombrava-nav-pareizi-ka-mes-ignorejam-to-kas-notiek-kai}}</ref> Arī 2020. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem bijis viens no tiem, kuri aicina rīkot jaunas, leģitīmas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52386867|title=Saeima paziņojumā aicina Baltkrievijā rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas|last=Upleja|first=Sanita|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2020-08-18|language=lv}}</ref> 2013. gadā aicinājis Igaunijas parlamentu nepieļaut "Latvijas kļūdas" saistībā ar Igaunijas-Krievijas robežlīguma ratifikāciju, kurš paredzēja atteikšanos no Petseri reģiona, līdzīgi kā Latvija atteicās no tiesībām uz Abreni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-aicina-igauniju-nepielaut-latvijas-kludas-robezliguma-noslegsana-ar-krieviju/|title=NA aicina Igauniju nepieļaut Latvijas kļūdas robežlīguma noslēgšanā ar Krieviju|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095041/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-aicina-igauniju-nepielaut-latvijas-kludas-robezliguma-noslegsana-ar-krieviju/}}</ref> Saeimas debatēs, Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā un publikācijās ir nosodījis Krievijas īstenoto Gruzijas un Ukrainas teritoriju okupāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leta.lv/es/item/13413AC9-2F69-C252-5A6A-9101EBC9F133/jaunumi:news/|title=Saeimas ārpolitikas debatēs deputātiem atšķirīgi viedokļi par ministra ziņojumu {{!}} Jaunumi {{!}} Es & ES {{!}} LETA|website=www.leta.lv|access-date=2021-10-06|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://www.leta.lv/es/item/13413AC9-2F69-C252-5A6A-9101EBC9F133/jaunumi:news/}}</ref> 2013. gada nogalē piedalījās Ukrainas Maidanā, kur norādīja, ka nevis austrumiem vai rietumiem ir tiesības lemt par ukraiņu tautas nākotni, bet gan pašai Ukrainas tautai.<ref>{{Atsauce|title=Jāņa Dombrava uzruna ukraiņu tautai Maidenā|url=https://www.youtube.com/watch?v=P7hjNcmfb6Y|accessdate=2021-10-06|language=lv}}</ref> Atbalstījis Saeimas paziņojumus, kuros tiek atbalstīta Ukrainas suverenitāte un Ukrainas bruņotie spēki, tostarp piedalījies ar to saistītās ziedojumu vākšanas kampaņās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/sis-lietas-tika-sagadatas-ukrainu-karaviriem-par-13-nacionalas-apvienibas-deputatu-saziedoto-naudu/|title=Šīs lietas tika sagādātas ukraiņu karavīriem par 14 Nacionālās apvienības deputātu saziedoto naudu|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095035/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/sis-lietas-tika-sagadatas-ukrainu-karaviriem-par-13-nacionalas-apvienibas-deputatu-saziedoto-naudu/}}</ref> === Valsts valoda un simbolika === 2011. gadā J. Dombrava aktīvi piedalījās Nacionālās apvienības ierosinātajā parakstu vākšanas kampaņā par vienotu izglītību valsts valodā. Atbalstījis attiecīgus grozījumus, kad tie ir izskatīti Saeimā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Share|first=J. B.|date=1976-01|title=Review of drug treatment for Down's syndrome persons|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/2011|journal=American Journal of Mental Deficiency|volume=80|issue=4|pages=388–393|issn=0002-9351|pmid=2011}}</ref> Tāpat arī bijis viens no tiem deputātiem, kuri 2018. gadā atbalstīja izglītību tikai valsts valodā pamatizglītības līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/12-saeimas-frakciju-viedokli/26723-frakciju-viedokli-2018-gada-22-marta|title=Frakciju viedokļi 2018. gada 22. martā|website=saeima.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2020. gadā bijis viens no likumprojekta par latviešu valodas nodrošināšanu bērnudārzos atbalstītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/katra-bernudarza-bus-janodrosina-programma-valsts-valoda/|title=Katrā bērnudārzā būs jānodrošina programma valsts valodā|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095043/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/katra-bernudarza-bus-janodrosina-programma-valsts-valoda/}}</ref> 2012. gadā, kad notika referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, vērsis asu kritiku šīs idejas atbalstītāju virzienā, aicinot balsot pret. Tostarp J. Dombrava izcēlis lielo īpatsvaru idejas atbalstītājiem cietumā, izsakoties, ka “Varam tikai spriest, ka N. Ušakovs un J. Urbanovičs ar paziņojumu, ka referendumā balsos par krievu valodu vēlas iegūt labvēlību no krievu valodas dedzīgākiem atbalstītājiem — noziedzniekiem.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/janis-dombrava-noziedznieki-atbalsta-divvalodibu.d?id=42047900|title=Jānis Dombrava: Noziedznieki atbalsta divvalodību|last=loceklis|first=Jānis Dombrava, 11 Saeimas deputāts, „Visu Latvijai!” valdes|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2012-01-12|language=lv}}</ref> Saistībā ar šo referendumu J. Dombrava minēja Baltkrievijas piemēru, izsakoties, ka līdzīga divvalodības ieviešana Baltkrievijā faktiski ir novedusi līdz baltkrievu valodas gandrīz pilnīgai izskaušanai no publiskās telpas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nacionalaapvieniba.lv/wp-content/uploads/2013/05/2012-02-avize.pdf|title=Nacionālās apvienības apkārtraksts|access-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://nacionalaapvieniba.lv/wp-content/uploads/2013/05/2012-02-avize.pdf}}</ref> Jau 2012. gadā izteicies par nepieciešamību ieviest stingrākus sodus par [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] apgānīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/67863-dombrava-par-huliganismu-pie-brivibas-pieminekla-vajadzetu-piespriest-vismaz-sabiedriskos-darbus.htm|title=Dombrava: Par huligānismu pie Brīvības pieminekļa vajadzētu piespriest vismaz sabiedriskos darbus|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2020. gadā iesniedzis un panācis, ka Saeimā tiek pieņemts likumprojekts par Brīvības pieminekli un [[Rīgas Brāļu kapi]]em, kurš nosaka īpašu aizsardzības zonu šiem objektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29023-saeima-pienem-jaunu-likumu-brivibas-pieminekla-un-rigas-bralu-kapu-atbalstam|title=Saeima pieņem jaunu likumu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu atbalstam|website=saeima.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> === Covid-19 pandēmija === 2020. gada 24. februārī, vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, J. Dombrava un citi Nacionālās apvienības deputāti aicināja apturēt satiksmi ar Covid-19 vīrusa skartajām valstīm, lai vīruss netiktu ievests Latvijā un nebūtu jāievieš ierobežojumi valsts mērogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/305774-nacionala-apvieniba-velas-lai-aptur-satiksmi-starp-latviju-un-koronavirusa-regioniem-italija.htm|title=Nacionālā apvienība vēlas, lai aptur satiksmi starp Latviju un koronavīrusa reģioniem Itālijā|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> Līdzīgi aicinājumi — apturēt migrāciju no ārvalstīm sekoja arī 2020. gada vasarā un rudenī, kad vīrusa izplatība Latvijā bija apturēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionala-apvieniba-aicina-ministru-kabinetu-apturet-migraciju-no-arvalstim/|title=Nacionālā apvienība aicina Ministru kabinetu apturēt migrāciju no ārvalstīm|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095039/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionala-apvieniba-aicina-ministru-kabinetu-apturet-migraciju-no-arvalstim/}}</ref> 2020. gada decembrī J. Dombrava publicēja rakstu, kur pauž viedokli, ka nevajadzētu nosodīt cilvēkus, kuri izsakās negatīvi pret vakcināciju vai pandēmiju, ko viņš pamato ar to, ka "Tie visi ir mūsu līdzcilvēki. Tā ir mūsu sabiedrība. Tajā valda dažādi uzskati un pirms nosodīt, tos vajag mēģināt izprast. Godīgai, atklātai un cieņpilnai komunikācijai ir jānotiek ar visiem cilvēkiem, nevis tikai dažiem."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/kurs-gudrs-kurs-mulkis/|title=Kurš gudrs, kurš muļķis?|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095033/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/kurs-gudrs-kurs-mulkis/}}</ref> Pretēji citām koalīcijas partijām, J. Dombrava arī iestājies pret atsevišķu profesiju obligātu vakcināciju, piedāvājot primāri rūpēties par visu personu vakcināciju, kuri atrodas riska grupās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pavluts-neparliecina-na-deputati-aizvien-saubas-par-pienakumu-pedagogiem-obligati-vakcineties|title=Pavļuts nepārliecina: NA deputāti aizvien šaubās par pienākumu pedagogiem obligāti vakcinēties|website=LA.LV|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> === Krievijas iebrukums Ukrainā === Jau pirmajā Krievijas iebrukuma Ukrainā dienā medijos publicēts raksts, kur Dombrava izsakās, ka Krievijas pilsoņiem nav vietas Latvijā, aicinot pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas un vīzas. Šāds viedoklis pamatots ar to, ka lielākā daļa Krievijas pilsoņu Latvijā balsojuši par Putinu un ir līdzatbildīgi karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dombrava-putins-ir-slepkava-un-krievijas-karaspeks-ir-okupanti|title=Dombrava: Putins ir slepkava un Krievijas karaspēks ir okupanti|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> 2022. gada aprīlī izteicis atbalstu un balsojis “par” Saeimas paziņojumu, kurš nosoda Krievijas īstenoto genocīdu Ukrainā, kā arī iespējami ātrāku atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/70ECF827438991E8C225882B00231388?OpenDocument|title=Paziņojuma teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-01-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1517073099207974914|title=twitter}}</ref> 2022. gada augustā balsojis par Saeimas paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorismu atbalstošu valsti saistībā ar tās īstenoto genocīdu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/777763368535357BC225889A0038EA74?OpenDocument|title=Paziņojuma teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-01-05}}</ref> 2023. gada maijā kā komisijas vadītājs paudis atbalstu NDK rosinātajiem grozījumiem, kuri tostarp paredz, ka valsts iestādēs nevarēs strādāt personas, kuras apšauba Ukrainas teritoriālo vienotību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/11883.rss/32323-saeimas-komisija-konceptuali-atbalsta-pienakumu-valsts-parvalde-nodarbinatajiem-but-lojaliem-latvijas-valstij|title=Saeimas komisija konceptuāli atbalsta pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas valstij|website=saeima.lv|access-date=2024-01-05|language=lv|archive-date=2024-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240105120935/https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/11883.rss/32323-saeimas-komisija-konceptuali-atbalsta-pienakumu-valsts-parvalde-nodarbinatajiem-but-lojaliem-latvijas-valstij}}</ref> == Rezultāti vēlēšanās == {| border="1" cellpadding="4" cellspacing="1" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Gads !style="background-color:#E9E9E9" align=left|Vēlēšanas !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Saraksts !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Apgabals(i) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vieta sarakstā !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Plusi !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Svītrojumi !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vieta rezultātā !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rezultāts |- |align="center"|[[2009. gads|2009]] |align="left"|[[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas Domes vēlēšanas]] |align="center"|[[Visu Latvijai]] |align="center"|Rīga |align="center"|6. |align="center"|230 |align="center"|92 |align="center"|6. |align="center"|nav ievēlēts |- |align="center"|[[2010. gads|2010]] |align="left"|[[10. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|5. |align="center"|2151 |align="center"|1427 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2011. gads|2011]] |align="left"|[[11. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|2. |align="center"|9874 |align="center"|1711 |align="center"|2. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2014. gads|2014]] |align="left"|[[12. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|2. |align="center"|12010 |align="center"|3110 |align="center"|2. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2018. gads|2018]] |align="left"|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|3. |align="center"|7438 |align="center"|1659 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2022. gads|2022]] |align="left"|[[14. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|3. |align="center"|6015 |align="center"|1831 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- | align="center" |[https://dati.cvk.lv/SV2026/velesanu-rezultati/vidzeme/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ 2026] | align="left" |[[15. Saeimas vēlēšanas]] | align="center" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | align="center" |Vidzeme | align="center" |1. | align="center" |9635 | align="center" |1458 | align="center" |1. | align="center" |ievēlēts |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Rihards Kozlovskis]] | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dombrava, Janis}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Visu Latvijai!" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] avt4dmp0u8ypkhbw3y0jybuhfglvs0z 4538926 4538923 2026-10-23T10:39:00Z ~2026-56615-91 152272 /* Biogrāfija */ 4538926 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Dombrava | attēls = Forums “Autoritāro režīmu partnerība- Irānas un Krievijas sadarbība, tās ietekme uz Izraēlu, Latviju, Baltijas valstīm un Eiropu” 18 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Jānis Dombrava 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|28|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Rihards Kozlovskis]] | pēctecis = | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2026|6|4|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|6|29}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saulkrastu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Visu Latvijai]] <small>(2005-2011)</small><br />[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Ieva Dombrava (Bērziņa)<br /><small>(2011-2016)</small><br />Annija Dombrava (Asmine)<br /><small>(kopš 2021)</small> | profesija = [[vēsturnieks]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Dombrava''' (dzimis {{dat|1988|06|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[politiķis]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] valdes loceklis un partijas priekšsēdētāja vietnieks. Šobrīd [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]], ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]], bijis arī vairāku iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == Dzimis [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Natālijas Draudziņas ģimnāzijā]] un [[Rīgas Raiņa vidusskola|Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā]], līdztekus jau no 15 gadu vecuma strādāja dažādos darbos, tostarp celtniecībā un informācijas tehnoloģiju sfērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/356992-ka-studentiem-piecos-gados-tikt-pie-15-tukstosiem-eiro/|title=Saeimas deputāts pamāca, kā studentam tikt pie 15 tūkstošiem eiro|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref>. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], kuru absolvēja 2010. gadā, iegūstot bakalaura grādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/jaunakais-deputats-saeima-vajadzetu-ieviest-kadu-disciplinu-230314|title=Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu|website=db.lv|access-date=2019-02-01|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> J. Dombrava bija precējies ar Ievu Bērziņu, 2011. gadā viņu ģimenē piedzima meita,<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/67447/deputats-dombrava-kluvis-par-teti-apsveicam Deputāts Dombrava kļuvis par tēti. Apsveicam!] kasjauns.lv</ref> izšķīrās 2016. gadā.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/dombrava-pec-skirsanas-uzsacis-attiecibas-ar-studenti.d?id=49539585 Dombrava pēc šķiršanās uzsācis attiecības ar studenti] Delfi</ref> 2021. gadā apprecējies otrreiz ar Anniju Asmini, šajā laulībā piedzima divas meitas<ref>[https://www.la.lv/foto-kazas-latviesu-tradicijas-otro-reizi-par-precetu-viru-kluvis-deputats-janis-dombrava Kāzas latviešu tradīcijās: otro reizi par precētu vīru kļuvis deputāts Jānis Dombrava] LA.lv</ref> un dēls.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/568712-janis-dombrava-kluvis-par-tevu-delam|title=Jānis Dombrava kļuvis par tēvu dēlam|publisher=jauns.lv}}</ref> === Politiskā darbība === 2005. gadā iestājās organizācijā "[[Visu Latvijai]]", kas nākamajā gadā pārtapa par politisko partiju.<ref name="la">"Latvijas Avīze" [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=87465 Mūs nevarēs apklusināt. Saruna ar jaunievēlēto Saeimas deputātu Jāni Dombravu]{{Novecojusi saite}}</ref> Bija partijas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un vēlāk apvienotās Rīgas nodaļas vadītājs un partijas valdes loceklis. 2007. gada 8. februārī J. Dombrava bija viens no "Visu Latvijai!" rīkotās protesta akcijas dalībniekiem, kuri pie [[Saeima]]s 18 grādu salā izģērbās puskaili, lai protestētu pret [[Abrene]]s atdošanu Krievijai.<ref>http://www.nacionalaapvieniba.lv/na-cilveki/janis-dombrava/</ref> 2009. gada 10. martā "Visu Latvijai!" rīkoja "Skolu vienības uguns" akciju, lai nepieļautu mazo lauku skolu likvidāciju. Akcija spēja vienot aptuveni 200 skolas un 20 000 cilvēku visā Latvijas teritorijā, vienlaicīgi iededzot vienības ugunskurus.<ref>[http://www.nacionalisti.lv/raksts/294/blogs/visjaunaka-kandidata-pardomas*/ Visjaunākā kandidāta pārdomas*] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101218112029/http://nacionalisti.lv/raksts/294/blogs/visjaunaka-kandidata-pardomas*/ |date={{dat|2010|12|18||bez}} }}, [http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/lauku-skolas-iestajas-par-savu-nakotni-17395 Lauku skolas iestājas par savu nākotni] {{Webarchive|url=https://archive.today/20160426221919/http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/lauku-skolas-iestajas-par-savu-nakotni-17395 |date={{dat|2016|04|26||bez}} }}</ref> J. Dombrava kandidēja [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas Domes vēlēšanās]], taču partijas "Visu Latvijai!" saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2010. gadā kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] un tika ievēlēts [[10. Saeima|Saeimā]] no [[Vidzeme]]s vēlēšanu apgabala.<ref>CVK [http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html 10.Saeimā ievēlētie deputāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225013812/http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html |date={{dat|2010|12|25||bez}} }}</ref> J. Dombrava ir jaunākais Saeimas deputāts pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas (ievēlēts 22 gadu vecumā, tādā pašā gadu skaitā, tomēr par dažiem mēnešiem vecāki Saeimā savulaik ievēlēti arī [[Māris Vītols]], [[Juris Sokolovskis]] un [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]]).<ref>[http://www.db.lv/citas-zinas/jaunakais-deputats-saeima-vajadzetu-ieviest-kadu-disciplinu-230314 Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu] db.lv</ref> 2011. gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] J. Dombravu ievēlēja par [[11. Saeima]]s deputātu no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]]. Tāpat vēlētāju atbalstu saņēma [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā. 2018. gada rudenī viņu [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]̩s deputātu. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās,]] bet netika ievēlēts. J. Dombrava aktīvi darbojās, lai ierobežota imigrāciju, ɡan iestājoties pret "bēgļu kvotām"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/141895-janis-dombrava-ne-beglu-kvotam.htm|title=Jānis Dombrava: NĒ – bēgļu kvotām|website=nra.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> un panākot sociālā atbalsta samazināšanu bēgļiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/140524-dombrava-aicina-samazinat-begliem-pieejamo-pabalstu.htm|title=Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu|website=nra.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> gan aicinot Saeimu neatbalstīt ANO Globālās migrācijas kompaktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6471048/saeima-pienem-rezoluciju-mudinot-nepievienoties-ano-migracijas-paktam|title=Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam|website=TVNET|access-date=2018-12-21|date=2018-12-06|language=lv}}</ref> 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņu iekļāva Krievijas "melnajā sarakstā".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krievija-melnaja-saraksta-ieklauj-vairakus-saeimas-deputatus-kopuma-gandriz-30-cilvekus.a282535/|title=Krievija «melnajā sarakstā» iekļauj vairākus Saeimas deputātus; kopumā gandrīz 30 cilvēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> 2021. gadā augustā, saistībā ar Baltkrievijas robežas krīzi, J. Dombrava vairākkārt izteicās par ātru rīcību [[Latvijas-Baltkrievijas robeža]]s stiprināšanai, tostarp atbalstīja ideju par pilnvaru izmantot ieročus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/353968-janis-dombrava-robezsargiem-uz-baltkrievijas-robezas-jadod-skaidras-pilnvaras-izmantot-ierocus|title=Jānis Dombrava: Robežsargiem uz Baltkrievijas robežas jādod skaidras pilnvaras izmantot ieročus|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> Vēlāk, atklājoties lielajām naudas summām ko šie cilvēki maksā par nokļūšanu uz ES robežas (līdz pat 10 000 EUR),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/migrantiem-noklusana-lidz-lietuvai-izmaksa-lidz-15-000-dolaru.a412853/|title=Migrantiem nokļūšana līdz Lietuvai izmaksā līdz 15 000 dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> izteicās, ka šī krīze ir daļa no hibrīdkara un, ka robežai būtu jābūt pilnīgi slēgtai pret nelegālo imigrāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/j-dombrava-vai-kadam-ir-10-000e-ko-samaksat-noziedzniekiem/|title=J. Dombrava: Vai kādam ir 10 000€, ko samaksāt noziedzniekiem?|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/j-dombrava-vai-kadam-ir-10-000e-ko-samaksat-noziedzniekiem/}}</ref> 2021. gada septembrī J. Dombrava iestājās pret 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai, argumentējot, ka patiesie labuma guvēji ir nevis holokaustā cietušie, bet gan atsevišķa biedrība, kurai ir saikne ar naudas atmazgātājiem un sankciju sarakstā iekļautiem Krievijas oligarhiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdn.tiesraides.lv/saeima.lv/20210930155601_saeima.lv.1_0|title=30.09.2021 11:00|website=cdn.tiesraides.lv|access-date=2021-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1443546745653403654|title=Latvija nosoda totalitāro režīmu noziegumus...|website=Twitter|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2022. gada februārī balsojis pret t.s. ebreju restitūcijas kompensāciju galīgajā lasījumā, argumentējot, ka atbalsts nepieciešams visiem Latvijas politiski represētajiem, piemēram, arī Latvijas Politiski represēto apvienībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-40-miljonu-eiro-labas-gribas-atlidzinajumu-ebreju-kopienai.a442942/|title=Saeima atbalsta 40 miljonu eiro labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> 2022. gada rudenī J. Dombravu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu, 2022. gada decembrī par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/400665-dombrava-ievelets-par-saeimas-nacionalas-drosibas-komisijas-priekssedetaju.htm|title=Dombrava ievēlēts par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju|website=nra.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> ko vadījis līdz 2023. gada oktobrim, kad ievēlēts par vadītāja vietnieku, komisijas vadību pārņemot [[Ainars Latkovskis|Ainaram Latkovskim]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/431325-nacionalas-drosibas-komisiju-turpmak-vadis-latkovskis.htm|title=Nacionālās drošības komisiju turpmāk vadīs Latkovskis|website=nra.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> Dombrava izteicies, ka komisijas vadīšanas laikā samazinājušās prokremliskās aktivitātes, kā arī identificēts vairāk cilvēku, kuri veic šādas aktivitātes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7802755/dombrava-latvija-samazinajusas-prokremliskas-aktivitates|title=Latvijā ir samazinājušās prokremliskās aktivitātes}}</ref> Atstājot komisijas vadītāja amatu, kā panākto minējis apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, Valsts aizsardzības koncepciju, to, ka personas, kas apdraud valsts drošības intereses vairs nevarēs strādāt ar klasificētu informāciju, to, ka valsts un pašvaldību iestādēm tiek paredzēta iespēja no darba atbrīvot valstij nelojālas personas, kā arī vispārējo stabilitāti valstī. Virzījis arī likuma grozījumus, kuri paredz pārskatīt esošo kārtību jautājumā par ārvalstniekiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā, sašaurinot iespējas noslēpt sankcionētu personu īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1709940224552497237|title=Twitter}}</ref> Atbalstījis likuma grozījumus, kas veicinātu Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju iespējas iegādāties ieročus pašaizsardzībai, taču tie netika atbalstīti.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2024/231.1?utm|title=Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā sēde 2024. gada 21. novembrī}}</ref> 2023. gadā Dombrava turpināja paust stingru nostāju pret imigrāciju. Vairākkārt kritizēja Eiropas Savienības politiku, kas, viņaprāt, uzspiež Latvijai pārmērīgas saistības uzņemt bēgļus. Atbalstījis likumu grozījumus, kas stiprina prasības lietot latviešu valodu izglītības un darba tirgus kontekstā, iestājies pret mēģinājumiem mazināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un izglītībā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=xQR3H9f6r_g|title=Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas|website=youtube}}</ref> 2025. gada janvārī atbalstījis Nacionālās drošības komisijas ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz, ka no 1. septembra Krievijas, Baltkrievijas un pārējo NVS valstu pilsoņiem, kuriem vīza izsniegta kādā no Šengenas zonas valstīm, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāaizpilda anketa, norādot informāciju par ceļojuma mērķi, uzturēšanās laiku un vietu, lai apzinātu iespējamo risku, ko potenciāli var radīt ieceļojošie ārzemnieki.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/krievijas-un-citu-nvs-valstu-pilsoniem-latvija-ieklut-bus-grutak-paredz-ieceretie-grozijumi/|title=Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem Latvijā iekļūt būs grūtāk, paredz iecerētie grozījumi|publisher=tv3.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2024-saeima-skatis-ieceri-latvija-neatzit-pec-2022-gada-24-februara-krievija-iegutus-izglitibas-dokumentus.a568488/|title=Saeimā skatīs ieceri Latvijā neatzīt pēc 2022. gada 24. februāra Krievijā iegūtus izglītības dokumentus|publisher=lsm.lv}}</ref> 2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja [[Latvijas Iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> == Politiskie uzskati == === Imigrācija === J. Dombrava regulāri ir vērsis asu kritiku imigrācijai no trešās pasaules valstīm, īpaši 2015. gada migrantu krīzes laikā, kad iestājies pret "bēgļu kvotām", argumentējot, ka imigranti nāk no augsta terorisma riska valstīm, bēgļu [[Pabalsts|pabalsti]] rada spiedienu uz valstu budžetu un imigranti ar ievērojamo kultūras atšķirību rada sociālo spriedzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/141895-janis-dombrava-ne-beglu-kvotam.htm|title=Jānis Dombrava: Nē bēgļu kvotām|access-date=06.10.2021}}</ref> J. Dombrava arī bijis viens no tiem, kuri panāk bēgļu sociālā pabalsta samazinājumu, ko pamatojis ar to, ka: "Mums primāri ir jādomā par saviem iedzīvotājiem, nevis ieceļotājiem no citām valstīm", izsakoties, ka pabalsts ir liels, salīdzinot ar sociālajiem pabalstiem, kuri pieejami vietējiem iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/140524-dombrava-aicina-samazinat-begliem-pieejamo-pabalstu.htm|title=Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2018. gadā viņš arī bija viens no deputātiem, ar kura balsi tika pieņemta rezolūcija, kura valdībai aicina nepieņemt ANO Globālās migrācijas paktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6471048/saeima-pienem-rezoluciju-mudinot-nepievienoties-ano-migracijas-paktam|title=Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam|website=TVNET|access-date=2021-10-06|date=2018-12-06|language=lv}}</ref> J. Dombrava regulāri veltījis asu kritiku ne tikai bēgļiem, bet arī trešo valstu studentiem. 2018. gadā ažiotāžu izraisīja raksts, kur J. Dombrava min, ka ārvalstu studenti studijas Latvijā izmanto kā iespēju iegūt uzturēšanās atļauju, lai patiesībā strādātu mazkvalificētu pilna laika darbu, un studijas izmanto tikai kā aizsegu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50034553|title=Jānis Dombrava: Ārvalstu studenti – kebabu cepēji|last=Dombrava|first=Jānis|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2018-05-17|language=lv}}</ref> Gan pirms tam, gan pēc tam J. Dombrava aktīvi izteicies un iestājies par šo uzturēšanās atļauju reformēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1313751805873061889|title=Twitter - Jānis Dombrava|date=06.10.2021}}</ref> Ar citiem Nacionālās Apvienības deputātiem rosinājis likuma grozījumus, kas paredzētu, ka derīgo termiņuzturēšanās atļauju skaits trešo valstu valstspiederīgajiem kopumā, viena kalendārā gada laikā, nedrīkst pārsniegt 5000.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=xQR3H9f6r_g | title=Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas|website=youtube}}</ref> === Attieksme pret Krieviju un PSRS === J. Dombrava regulāri ir paudis nepieciešamību samazināt [[Krievija]]s ietekmi Latvijā, tostarp cenšoties mazināt Latvijas pašvaldību sadarbības iespējas ar Krieviju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/likuma-grib-ierobezot-pasvaldibu-sadarbibu-ar-krieviju-un-citam-valstim.a422290/|title=Likumā grib ierobežot pašvaldību sadarbību ar Krieviju un citām valstīm|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> aicinot apturēt termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/349837-dombrava-risinajums-terminuzturesanas-atlauju-likvidesanai-varetu-but-parejas-termina-noteiksana.htm|title=Dombrava: Risinājums termiņuzturēšanās atļauju likvidēšanai varētu būt pārejas termiņa noteikšana|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> iesniedzis likumprojektus, lai ierobežotu PSRS simbolikas lietošanu publiskajā vidē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-gadijuma-kombulos-rosina-aizliegt-psrs-simbolu-izmantosanu-ari-privatos-nolukos.a199471/|title=Pēc gadījuma Kombuļos rosina aizliegt PSRS simbolu izmantošanu arī privātos nolūkos|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> kā arī aicinājis nostiprināt Latvijas aizsardzību pret potenciālajiem militārajiem draudiem, kurus rada Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/video/janis-dombrava-par-9-maiju-2/|title=Jānis Dombrava par 9. maiju|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095037/https://www.nacionalaapvieniba.lv/video/janis-dombrava-par-9-maiju-2/}}</ref> 2014. gadā, vēl pirms [[Krimas aneksija]]s nosodījis ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] nespēju reaģēt un apzināties Krievijas draudus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekonomika.lv/dombrava-divaina-un-mainiga-arpolitika/|title=Dombrava: Dīvainā un mainīgā ārpolitika|website=ekonomika.lv|access-date=2021-10-06|date=2014-04-15|language=lv}}</ref> Kā deputāts J. Dombrava vairākkārt atbalstījis [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] demontāžu un 2019. gadā, kad savākti nepieciešamie 10 000 paraksti par tā demontāžas priekšlikumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50876045|title=Savāc 10 000 parakstus par Uzvaras pieminekļa demontāžu|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2019-03-03|language=lv}}</ref> darbojies tam izveidotajā darba grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/jautajumu-par-uzvaras-pieminekla-demontazu-risinas-darba-grupa-14221559|title=Jautājumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu risinās darba grupā|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-06}}</ref> Saistībā ar līdzīga rakstura pieminekli [[Limbaži|Limbažos]], atbalstījis [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] Limbažu nodaļu, panākot PSRS pieminekļa demontāžu. Kad Krievijas Ārlietu ministrija saistībā ar šo notikumu iesniedza protesta notu, J. Dombrava izteicās: “Ar iestāšanos par konkrēto, demontēto piemiņas akmeni Krievija sevi pazemo, jo cenšas vienlaikus attaisnot slepkavas un iestājas par PSRS okupācijas režīma leģitimizēšanu.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/dombrava-krievija-bija-informeta-par-pieminekla-demontazu-limbazos-sasutums-nav-saprotams.d?id=47859881|title=Dombrava: Krievija bija informēta par pieminekļa demontāžu Limbažos; sašutums nav saprotams|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2016-09-01|language=lv}}</ref> 2020. gada 9. maijā, koronavīrusa pandēmijas sākumā, kad bija stingri pulcēšanās ierobežojumi, viņš izteicās, ka atbildīgajām amatpersonām vajadzētu uzņemties atbildību par nespēju ierobežot cilvēku plūsmu uz “Uzvaras pieminekli”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-dombrava-par-9-maiju-amatpersonam-jaizverte-demisija-vai-vismaz-jaatvainojas-sabiedribai/|title=VIDEO. Dombrava par 9. maiju: Amatpersonām jāizvērtē demisija vai vismaz jāatvainojas sabiedrībai|website=LA.LV|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2022. gada jūnijā balsojis par pašvaldību pienākumu demontēt PSRS slavinošus pieminekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/janisdombrava/status/1537390731295436803?s=20|title=Twitter}}</ref> 2023. gada jūnijā pēc pieminekļa centrālā obeliska nojaukšanas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], nosaucis to par ļaunuma impērijas simbola sagraušanu un uzvaru Latvijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/janisdombrava/status/1562802464323440643?s=20|title=twitter}}</ref> 2023. gada oktobrī, strādājot Nacionālās drošības komisijā, panācis likumprojekta pieņemšanu [[Dzelzceļnieku kultūras pils|Maskavas nama]] nacionalizācijai, izsakoties, ka tā ir vieta Krievijas [[Maigā vara|maigās varas]] aktivitātēm Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/janis-dombrava-par-maskavas-namu-sis-ir-pulcesanas-centrs-dazadam-krievijas-maigas-varas-aktivitatem|title=Jānis Dombrava par “Maskavas namu”: Šis ir pulcēšanās centrs dažādām Krievijas maigās varas aktivitātēm|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://x.com/janisdombrava/status/1712757111657054234| title=Lai novērstu Latvijas valstiskumu un nacionālo drošību apdraudošās...|website=x.com}}</ref> J. Dombrava uzskata, ka 9. maijs Latvijā ir veids, kā Krievija uztur Latvijā dzīvojošo krievu identitāti ar PSRS, ko viņš sauc par “9. maija kultu”.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/archive/rinkevics-uz-krieviju-raudzijies-caur-roza-brillem-uzskata-dombrava.d?id=44398063|title=Rinkevičs uz Krieviju raudzījies caur 'rozā brillēm', uzskata Dombrava|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2014-04-14|language=lv}}</ref> Tāpat viņš arī noliedz pieminekļa jebkādu saistību ar atbrīvošanu, ko pamato ar to, ka 1944. gadā Igaunijā, kur vācu karaspēks jau bija atkāpies un tika pasludināta neatkarīga valsts, PSRS neatkarīgi no tā to okupēja.<ref name=":1" /> Kopš 2017. gada J. Dombrava vairākas reizes virzījis iniciatīvas, lai PSRS laika simbolika uz margām pie [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] tiktu noņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/5343-pirms-mukusalas-promenades-parbuves-no-margam-jau-pazud-sirpji-un-amuri|title=Pirms Mūkusalas promenādes pārbūves no margām jau pazūd sirpji un āmuri|website=Jauns.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņš iekļauts Krievijas "melnajā sarakstā".<ref name=":0" /> === Starptautiskā darbība === 2011. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kad notika opozīcijas protestu apspiešana, kopā ar Nacionālās apvienības frakcijas deputātiem rosinājis Saeimai pieņemt paziņojumu, nosodot vardarbīgus protestētāju apspiešanas gadījumus Baltkrievijā.<ref>{{Atsauce|title=Dombrava: Nav pareizi, ka mēs ignorējam to, kas notiek kaimiņvalstī - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/8373/dombrava-nav-pareizi-ka-mes-ignorejam-to-kas-notiek-kai|date=2011-01-13|accessdate=2021-10-06|language=lv|archivedate=2021-10-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20211006095033/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/8373/dombrava-nav-pareizi-ka-mes-ignorejam-to-kas-notiek-kai}}</ref> Arī 2020. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem bijis viens no tiem, kuri aicina rīkot jaunas, leģitīmas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52386867|title=Saeima paziņojumā aicina Baltkrievijā rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas|last=Upleja|first=Sanita|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2020-08-18|language=lv}}</ref> 2013. gadā aicinājis Igaunijas parlamentu nepieļaut "Latvijas kļūdas" saistībā ar Igaunijas-Krievijas robežlīguma ratifikāciju, kurš paredzēja atteikšanos no Petseri reģiona, līdzīgi kā Latvija atteicās no tiesībām uz Abreni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-aicina-igauniju-nepielaut-latvijas-kludas-robezliguma-noslegsana-ar-krieviju/|title=NA aicina Igauniju nepieļaut Latvijas kļūdas robežlīguma noslēgšanā ar Krieviju|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095041/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-aicina-igauniju-nepielaut-latvijas-kludas-robezliguma-noslegsana-ar-krieviju/}}</ref> Saeimas debatēs, Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā un publikācijās ir nosodījis Krievijas īstenoto Gruzijas un Ukrainas teritoriju okupāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leta.lv/es/item/13413AC9-2F69-C252-5A6A-9101EBC9F133/jaunumi:news/|title=Saeimas ārpolitikas debatēs deputātiem atšķirīgi viedokļi par ministra ziņojumu {{!}} Jaunumi {{!}} Es & ES {{!}} LETA|website=www.leta.lv|access-date=2021-10-06|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://www.leta.lv/es/item/13413AC9-2F69-C252-5A6A-9101EBC9F133/jaunumi:news/}}</ref> 2013. gada nogalē piedalījās Ukrainas Maidanā, kur norādīja, ka nevis austrumiem vai rietumiem ir tiesības lemt par ukraiņu tautas nākotni, bet gan pašai Ukrainas tautai.<ref>{{Atsauce|title=Jāņa Dombrava uzruna ukraiņu tautai Maidenā|url=https://www.youtube.com/watch?v=P7hjNcmfb6Y|accessdate=2021-10-06|language=lv}}</ref> Atbalstījis Saeimas paziņojumus, kuros tiek atbalstīta Ukrainas suverenitāte un Ukrainas bruņotie spēki, tostarp piedalījies ar to saistītās ziedojumu vākšanas kampaņās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/sis-lietas-tika-sagadatas-ukrainu-karaviriem-par-13-nacionalas-apvienibas-deputatu-saziedoto-naudu/|title=Šīs lietas tika sagādātas ukraiņu karavīriem par 14 Nacionālās apvienības deputātu saziedoto naudu|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095035/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/sis-lietas-tika-sagadatas-ukrainu-karaviriem-par-13-nacionalas-apvienibas-deputatu-saziedoto-naudu/}}</ref> === Valsts valoda un simbolika === 2011. gadā J. Dombrava aktīvi piedalījās Nacionālās apvienības ierosinātajā parakstu vākšanas kampaņā par vienotu izglītību valsts valodā. Atbalstījis attiecīgus grozījumus, kad tie ir izskatīti Saeimā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Share|first=J. B.|date=1976-01|title=Review of drug treatment for Down's syndrome persons|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/2011|journal=American Journal of Mental Deficiency|volume=80|issue=4|pages=388–393|issn=0002-9351|pmid=2011}}</ref> Tāpat arī bijis viens no tiem deputātiem, kuri 2018. gadā atbalstīja izglītību tikai valsts valodā pamatizglītības līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/12-saeimas-frakciju-viedokli/26723-frakciju-viedokli-2018-gada-22-marta|title=Frakciju viedokļi 2018. gada 22. martā|website=saeima.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2020. gadā bijis viens no likumprojekta par latviešu valodas nodrošināšanu bērnudārzos atbalstītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/katra-bernudarza-bus-janodrosina-programma-valsts-valoda/|title=Katrā bērnudārzā būs jānodrošina programma valsts valodā|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095043/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/katra-bernudarza-bus-janodrosina-programma-valsts-valoda/}}</ref> 2012. gadā, kad notika referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, vērsis asu kritiku šīs idejas atbalstītāju virzienā, aicinot balsot pret. Tostarp J. Dombrava izcēlis lielo īpatsvaru idejas atbalstītājiem cietumā, izsakoties, ka “Varam tikai spriest, ka N. Ušakovs un J. Urbanovičs ar paziņojumu, ka referendumā balsos par krievu valodu vēlas iegūt labvēlību no krievu valodas dedzīgākiem atbalstītājiem — noziedzniekiem.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/janis-dombrava-noziedznieki-atbalsta-divvalodibu.d?id=42047900|title=Jānis Dombrava: Noziedznieki atbalsta divvalodību|last=loceklis|first=Jānis Dombrava, 11 Saeimas deputāts, „Visu Latvijai!” valdes|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2012-01-12|language=lv}}</ref> Saistībā ar šo referendumu J. Dombrava minēja Baltkrievijas piemēru, izsakoties, ka līdzīga divvalodības ieviešana Baltkrievijā faktiski ir novedusi līdz baltkrievu valodas gandrīz pilnīgai izskaušanai no publiskās telpas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nacionalaapvieniba.lv/wp-content/uploads/2013/05/2012-02-avize.pdf|title=Nacionālās apvienības apkārtraksts|access-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://nacionalaapvieniba.lv/wp-content/uploads/2013/05/2012-02-avize.pdf}}</ref> Jau 2012. gadā izteicies par nepieciešamību ieviest stingrākus sodus par [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] apgānīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/67863-dombrava-par-huliganismu-pie-brivibas-pieminekla-vajadzetu-piespriest-vismaz-sabiedriskos-darbus.htm|title=Dombrava: Par huligānismu pie Brīvības pieminekļa vajadzētu piespriest vismaz sabiedriskos darbus|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2020. gadā iesniedzis un panācis, ka Saeimā tiek pieņemts likumprojekts par Brīvības pieminekli un [[Rīgas Brāļu kapi]]em, kurš nosaka īpašu aizsardzības zonu šiem objektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29023-saeima-pienem-jaunu-likumu-brivibas-pieminekla-un-rigas-bralu-kapu-atbalstam|title=Saeima pieņem jaunu likumu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu atbalstam|website=saeima.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> === Covid-19 pandēmija === 2020. gada 24. februārī, vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, J. Dombrava un citi Nacionālās apvienības deputāti aicināja apturēt satiksmi ar Covid-19 vīrusa skartajām valstīm, lai vīruss netiktu ievests Latvijā un nebūtu jāievieš ierobežojumi valsts mērogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/305774-nacionala-apvieniba-velas-lai-aptur-satiksmi-starp-latviju-un-koronavirusa-regioniem-italija.htm|title=Nacionālā apvienība vēlas, lai aptur satiksmi starp Latviju un koronavīrusa reģioniem Itālijā|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> Līdzīgi aicinājumi — apturēt migrāciju no ārvalstīm sekoja arī 2020. gada vasarā un rudenī, kad vīrusa izplatība Latvijā bija apturēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionala-apvieniba-aicina-ministru-kabinetu-apturet-migraciju-no-arvalstim/|title=Nacionālā apvienība aicina Ministru kabinetu apturēt migrāciju no ārvalstīm|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095039/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionala-apvieniba-aicina-ministru-kabinetu-apturet-migraciju-no-arvalstim/}}</ref> 2020. gada decembrī J. Dombrava publicēja rakstu, kur pauž viedokli, ka nevajadzētu nosodīt cilvēkus, kuri izsakās negatīvi pret vakcināciju vai pandēmiju, ko viņš pamato ar to, ka "Tie visi ir mūsu līdzcilvēki. Tā ir mūsu sabiedrība. Tajā valda dažādi uzskati un pirms nosodīt, tos vajag mēģināt izprast. Godīgai, atklātai un cieņpilnai komunikācijai ir jānotiek ar visiem cilvēkiem, nevis tikai dažiem."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/kurs-gudrs-kurs-mulkis/|title=Kurš gudrs, kurš muļķis?|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095033/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/kurs-gudrs-kurs-mulkis/}}</ref> Pretēji citām koalīcijas partijām, J. Dombrava arī iestājies pret atsevišķu profesiju obligātu vakcināciju, piedāvājot primāri rūpēties par visu personu vakcināciju, kuri atrodas riska grupās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pavluts-neparliecina-na-deputati-aizvien-saubas-par-pienakumu-pedagogiem-obligati-vakcineties|title=Pavļuts nepārliecina: NA deputāti aizvien šaubās par pienākumu pedagogiem obligāti vakcinēties|website=LA.LV|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> === Krievijas iebrukums Ukrainā === Jau pirmajā Krievijas iebrukuma Ukrainā dienā medijos publicēts raksts, kur Dombrava izsakās, ka Krievijas pilsoņiem nav vietas Latvijā, aicinot pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas un vīzas. Šāds viedoklis pamatots ar to, ka lielākā daļa Krievijas pilsoņu Latvijā balsojuši par Putinu un ir līdzatbildīgi karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dombrava-putins-ir-slepkava-un-krievijas-karaspeks-ir-okupanti|title=Dombrava: Putins ir slepkava un Krievijas karaspēks ir okupanti|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> 2022. gada aprīlī izteicis atbalstu un balsojis “par” Saeimas paziņojumu, kurš nosoda Krievijas īstenoto genocīdu Ukrainā, kā arī iespējami ātrāku atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/70ECF827438991E8C225882B00231388?OpenDocument|title=Paziņojuma teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-01-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1517073099207974914|title=twitter}}</ref> 2022. gada augustā balsojis par Saeimas paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorismu atbalstošu valsti saistībā ar tās īstenoto genocīdu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/777763368535357BC225889A0038EA74?OpenDocument|title=Paziņojuma teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-01-05}}</ref> 2023. gada maijā kā komisijas vadītājs paudis atbalstu NDK rosinātajiem grozījumiem, kuri tostarp paredz, ka valsts iestādēs nevarēs strādāt personas, kuras apšauba Ukrainas teritoriālo vienotību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/11883.rss/32323-saeimas-komisija-konceptuali-atbalsta-pienakumu-valsts-parvalde-nodarbinatajiem-but-lojaliem-latvijas-valstij|title=Saeimas komisija konceptuāli atbalsta pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas valstij|website=saeima.lv|access-date=2024-01-05|language=lv|archive-date=2024-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240105120935/https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/11883.rss/32323-saeimas-komisija-konceptuali-atbalsta-pienakumu-valsts-parvalde-nodarbinatajiem-but-lojaliem-latvijas-valstij}}</ref> == Rezultāti vēlēšanās == {| border="1" cellpadding="4" cellspacing="1" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Gads !style="background-color:#E9E9E9" align=left|Vēlēšanas !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Saraksts !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Apgabals(i) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vieta sarakstā !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Plusi !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Svītrojumi !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vieta rezultātā !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rezultāts |- |align="center"|[[2009. gads|2009]] |align="left"|[[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas Domes vēlēšanas]] |align="center"|[[Visu Latvijai]] |align="center"|Rīga |align="center"|6. |align="center"|230 |align="center"|92 |align="center"|6. |align="center"|nav ievēlēts |- |align="center"|[[2010. gads|2010]] |align="left"|[[10. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|5. |align="center"|2151 |align="center"|1427 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2011. gads|2011]] |align="left"|[[11. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|2. |align="center"|9874 |align="center"|1711 |align="center"|2. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2014. gads|2014]] |align="left"|[[12. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|2. |align="center"|12010 |align="center"|3110 |align="center"|2. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2018. gads|2018]] |align="left"|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|3. |align="center"|7438 |align="center"|1659 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2022. gads|2022]] |align="left"|[[14. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|3. |align="center"|6015 |align="center"|1831 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- | align="center" |[https://dati.cvk.lv/SV2026/velesanu-rezultati/vidzeme/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ 2026] | align="left" |[[15. Saeimas vēlēšanas]] | align="center" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | align="center" |Vidzeme | align="center" |1. | align="center" |9635 | align="center" |1458 | align="center" |1. | align="center" |ievēlēts |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Rihards Kozlovskis]] | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dombrava, Janis}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Visu Latvijai!" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 3zhxiot9o5sftpkjc7na7od58g1j6lz 0 130533 4538585 4280004 2026-10-22T12:48:41Z Papuass 88 4538585 wikitext text/x-wiki '''2009. gada [[NBA drafts]]''' notika {{dat|2009|6|25||bez}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopumā ceremonijā tika izvēlēti 60 spēlētāji. {{dat||5|19||bez}} notikušajā [[NBA drafta loterija|NBA drafta loterijā]] uzvarēja [[Losandželosas "Clippers"]] klubs, kas deva klubam iespēju draftēt drafta pirmo numuru [[Bleiks Grifins|Bleiku Grifinu]] no Oklahomas Universitātes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.espn.go.com/nba/draft2009/news/story?id=4287558|title=Griffin top pick in NBA draft|work=ESPN.com|publisher=ESPN Internet Ventures|accessdate=August 2, 2009|date=June 26, 2008}}</ref><ref>[http://www.nra.lv/zinas/25109-nba-drafta-pirmo-izvelas-bleiku-grifinu.htm NBA draftā pirmo izvēlas Bleiku Grifinu]</ref> Tomēr viņš [[2009.—2010. gada NBA sezona|2009.—2010. gada NBA sezonā]] neaizvadīja nevienu spēli vasaras līgā gūtās kājas traumas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2010/news/01/20/griffin.surgery.ap/index.html|title=Clippers' Griffin has successful kneecap surgery|date=January 20, 2010|accessdate=February 3, 2010|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100125163830/http://www.nba.com/2010/news/01/20/griffin.surgery.ap/index.html|archivedate={{dat|2010|01|25||bez}}}}</ref> [[Tanzānija|Tanzānijā]] dzimušais [[Hašīms Tabets]] no Konektikutas Universitātes tika izraudzīts ar otro kārtas numuru. Viņš kļuva par pirmo Tanzānijā dzimušo, kas ticis draftēts NBA līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=4339853|title=Thabeet signs with Grizzlies|work=ESPN.com|publisher=ESPN Internet Ventures|accessdate=August 2, 2009|date=July 20, 2008}}</ref> [[Sakramento "Kings"]] ar kopējo 4. kārtas numuru izraudzījās [[Tairīks Evanss|Tairīku Evansu]]. Viņam izvērtās lieliska debijas sezona, viņš kļuva par 4. spēlētāju līgas vēsturē, kas debijas sezonā vidēji spēlē gūst vismaz 20 punktus, savāc 5 atlēkušās bumbas un atdod 5 rezultatīvas piespēles. Pirms viņa to spējuši [[Oskars Robertsons]] (1960), [[Maikls Džordans]] (1984) un [[Lebrons Džeimss]] (2003). Par panākumiem viņš tika atzīts par sezonas gada labāko debitantu. [[Minesotas "Timberwolves"]] ar 5. numuru izvēlējās spāņu basketbolistu [[Rikijs Ruvio|Rikiju Ruvio]]. Viņš kļuva par 5. ar visaugstāko izvēles numuru NBA draftā izvēlēto ASV koledžu basketbolu nespēlējušo spēlētāju. Ar augstāku numuru pirms viņa tikuši draftēti [[Jao Mins]] (1. numurs [[2002. gada NBA drafts|2002]]), [[Andrea Barnjāni]] (1. numurs [[2006. gada NBA drafts|2006]]), [[Darko Miličičs]] (2. numurs [[2003. gada NBA drafts|2003]]) un [[Pau Gazols]] (3. numurs [[2001. gada NBA drafts|2001]]), vēl [[Nikolass Tsikitišvili]] [[2002. gada NBA drafts|2002. gada draftā]] tika izraudzīts ar 5. numuru.<ref name="LikeFathersLikeSons">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.espn.go.com/nba/draft2009/news/story?id=4288142|title=Like fathers, like sons in NBA draft|work=ESPN.com|publisher=ESPN Internet Ventures|accessdate=August 2, 2009|date=June 25, 2008}}</ref> == Drafts == {|class=wikitable |- | PG||[[Saspēles vadītājs]] | SG||[[Uzbrūkošais aizsargs]] | SF||[[Vieglais uzbrucējs]] | PF||[[Spēka uzbrucējs]] | C||[[Centrs (basketbols)|Centrs]] |} {| class="wikitable sortable" ! Kārta ! Numurs ! Spēlētājs ! Pozīcija ! Valsts ! NBA klubs ! Universitāte vai pirmsdrafta komanda |- |align=center| 1 |align=center| 1 | {{sortname|Bleiks|Grifins}} | PF | {{USA}} | [[Losandželosas "Clippers"]] | Oklahomas "Sooners" |- |align=center| 1 |align=center| 2 | {{sortname|Hašīms|Tabets}} | C | {{TZA}} | [[Memfisas "Grizzlies"]] | Konektikutas "Huskies" |- |align=center| 1 |align=center| 3 | {{sortname|Džeimss|Hārdens}} | SG | {{USA}} | [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | Arizonas štata "Sun Devils" |- |align=center| 1 |align=center| 4 | {{sortname|Tairīks|Evanss}} | SG | {{USA}} | [[Sakramento "Kings"]] | Memfisas "Tigers" |- |align=center| 1 |align=center| 5 | {{sortname|Rikijs|Ruvio}} | PG | {{ESP}} | [[Minesotas "Timberwolves"]] <small>(no [[Vašingtonas "Wizards"]])</small><!--{{ref label|Note1|a|a}}--> | [[Badalonas "Joventut"]] <small>([[Liga ACB|Spānija]])</small><ref name="Early">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nba.com/2009/news/06/16/early.entrants.withdraw/index.html |title=Early-entry candidates withdraw from 2009 NBA Draft |publisher=Turner Sports Interactive, Inc |work=NBA.com |date=June 16, 2009 |accessdate=June 25, 2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090619013919/http://www.nba.com/2009/news/06/16/early.entrants.withdraw/index.html |archivedate={{dat|2009|06|19||bez}} }}</ref> |- |align=center| 1 |align=center| 6 | {{sortname|Džonijs|Flains}} | PG | {{USA}} | [[Minesotas "Timberwolves"]]<!--{{ref label|Note2|b|b}}--> | Sīkrausas "Orange" |- |align=center| 1 |align=center| 7 | {{sortname|Stefens|Karijs}} | PG | {{USA}} | [[Goldensteitas "Warriors"]] | Deividsonas "Wildcats" |- |align=center| 1 |align=center| 8 | {{sortname|Džordans|Hils}} | PF | {{USA}} | [[Ņujorkas "Knicks"]] | Arizonas "Wildcats" |- |align=center| 1 |align=center| 9 | {{sortname|Demars|Derozens}} | SG | {{USA}} | [[Toronto "Raptors"]] | USC Trojans |- |align=center| 1 |align=center| 10 | {{sortname|Brendons|Dženingss}} | PG | {{USA}} | [[Milvoki "Bucks"]] | [[Romas "Lottomatica"]] <small>([[Lega Basket Serie A|Itālija]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nba.com/draft2009/prospects/159.html |title=NBA.com - Draft 2009 Prospects - Brandon Jennings |publisher=Turner Sports Interactive, Inc |work=NBA.com |accessdate=October 3, 2009 |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090820204355/http://www.nba.com/draft2009/prospects/159.html |archivedate={{dat|2009|08|20||bez}} }}</ref> |- |align=center| 1 |align=center| 11 | {{sortname|Terenss|Viljamss}} | SG | {{USA}} | [[Ņūdžersijas "Nets"]] | Luisvilas "Cardinals" |- |align=center| 1 |align=center| 12 | {{sortname|Džeralds|Hendersons}} | SG | {{USA}} | [[Šarlotas "Bobcats"]] | Djūkas "Blue Devils" |- |align=center| 1 |align=center| 13 | {{sortname|Tailers|Hensbro}} | PF | {{USA}} | [[Indiānas "Pacers"]] | Ziemeļkarolīnas "Tar Heels" |- |align=center| 1 |align=center| 14 | {{sortname|Ērls|Klārks}} | SF | {{USA}} | [[Fīniksas "Suns"]] | Luisvilas "Cardinals" |- |align=center| 1 |align=center| 15 | {{sortname|Ostins|Dejs}} | SF | {{USA}} | [[Detroitas "Pistons"]] | Gonzagas "Bulldogs" |- |align=center| 1 |align=center| 16 | {{sortname|Džeimss|Džonsons}} | PF | {{USA}} | [[Čikāgas "Bulls"]] | Veikforestas "Demon Deacons" |- |align=center| 1 |align=center| 17 | {{sortname|Džrū|Holidejs}} | PG | {{USA}} | [[Filadelfijas "76ers"]] | UCLA Bruins |- |align=center| 1 |align=center| 18 | {{sortname|Tajs|Losons}} | PG | {{USA}} | [[Minesotas "Timberwolves"]] <small>(no [[Maiami "Heat"]],<!--</small>{{ref label|Note3|c|c}}--><small> aizmainīts uz [[Denveras "Nuggets"]])</small><!--{{ref label|NoteA|A|A}}--> | Ziemeļkarolīnas "Tar Heels" |- |align=center| 1 |align=center| 19 | {{sortname|Džefs|Tīgs}} | PG | {{USA}} | [[Atlantas "Hawks"]] | Veikforestas "Demon Deacons" |- |align=center| 1 |align=center| 20 | {{sortname|Ēriks|Meinors}} | PG | {{USA}} | [[Jūtas "Jazz"]] | VCU Rams |- |align=center| 1 |align=center| 21 | {{sortname|Derens|Kolisons}} | PG | {{USA}} | [[Ņūorleānas "Hornets"]] | UCLA Bruins |- |align=center| 1 |align=center| 22 | {{sortname|Viktors|Klavers}} | SF | {{ESP}} | [[Portlendas "Trail Blazers"]] <small>(no [[Dalasas "Mavericks"]])</small><!--{{ref label|Note4|d|d 1}}--> | [[Valensijas "Pamesa"]] <small>([[Liga ACB|Spānija]])</small><ref name="Early"/> |- |align=center| 1 |align=center| 23 | {{sortname|Omri|Kaspi}} | SF | {{ISR}} | [[Sakramento "Kings"]] <small>(no [[Hjūstonas "Rockets"]])</small><!--{{ref label|Note5|e|e}}--> | [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] <small>([[Izraēlas basketbola līga|Izraēla]])</small><ref name="Early"/> |- |align=center| 1 |align=center| 24 | {{sortname|Bairons|Mulenss}} | C | {{USA}} | [[Dalasas "Mavericks"]] <small>(no [[Portlendas "Trail Blazers"]],</small><!--{{ref label|Note4|d|2}}--><small> aizmainīts uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]])</small><!--{{ref label|NoteB|B|B 1}}--> | Ohaio štata "Buckeyes" |- |align=center| 1 |align=center| 25 | {{sortname|Rodrigs|Beabuā}} | PG | {{FRA}} | [[Oklahomasitijas "Thunder"]] <small>(no [[Sanantonio "Spurs"]],</small><!--{{ref label|Note6|f|f}}--><small> aizmainīts uz [[Dalasas "Mavericks"]])</small><!--{{ref label|NoteB|B|2}}--> | [[Šolē "Basket"]] <small>([[Francijas basketbola līga|Francija]])</small><ref name="Early"/> |- |align=center| 1 |align=center| 26 | {{sortname|Tadžs|Gibsons}} | PF | {{USA}} | [[Čikāgas "Bulls"]] <small>(no [[Denveras "Nuggets"]] caur [[Oklahomasitijas "Thunder"]])</small><!--{{ref label|Note7|g|g}}--> | USC Trojans |- |align=center| 1 |align=center| 27 | {{sortname|Demars|Kerols}} | PF | {{USA}} | [[Memfisas "Grizzlies"]] <small>(no [[Orlando "Magic"]])</small><!--{{ref label|Note8|h|h}}--> | Misūri "Tigers" |- |align=center| 1 |align=center| 28 | {{sortname|Veins|Elingtons}} | SG | {{USA}} | [[Minesotas "Timberwolves"]] <small>(no [[Bostonas "Celtics"]])</small><!--{{ref label|Note9|i|i}}--> | Ziemeļkarolīnas "Tar Heels" |- |align=center| 1 |align=center| 29 | {{sortname|Tonijs|Daglass}} | SG | {{USA}} | [[Losandželosas "Lakers"]] <small>(aizmainīts uz [[Ņujorkas "Knicks"]])</small><!--{{ref label|NoteC|C|C}}--> | Floridas štata "Seminoles" |- |align=center| 1 |align=center| 30 | {{sortname|Kristians|Ejenga}} | SF | {{COD}} | [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | ''[[CB Prat]]'' <small>([[Spānijas basketbola līga|Spānija, 3. divīzija]])</small><ref name="Early"/> |- |align=center| 2 |align=center| 31 | {{sortname|Džefs|Pendergrāfs}} | PF | {{USA}} | [[Sakramento "Kings"]] <small>(aizmainīts uz [[Portlendas "Trail Blazers"]])</small><!--{{ref label|NoteD|D|D 1}}--> | Arizonas štata "Sun Devils" |- |align=center| 2 |align=center| 32 | {{sortname|Džermeins|Teilors}} | SG | {{USA}} | [[Vašingtonas "Wizards"]] <small>(aizmainīts uz [[Hjūstonas "Rockets"]])</small><!--{{ref label|NoteE|E|E}}--> | Centrālās Floridas "Knights" |- |align=center| 2 |align=center| 33 | {{sortname|Dante|Keninhems}} | PF | {{USA}} | [[Portlendas "Trail Blazers"]] <small>(no [[Losandželosas "Clippers"]])</small><!--{{ref label|Note10|j|j}}--> | Villenovas "Wildcats" |- |align=center| 2 |align=center| 34 | {{sortname|Serhio|Luls}} | PG | {{ESP}} | [[Denveras "Nuggets"]] <small>(no [[Oklahomasitijas "Thunder"]],</small><!--{{ref label|Note11|k|k}}--><small> aizmainīts uz [[Hjūstonas "Rockets"]])</small><!--{{ref label|NoteF|F|F}}--> | [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] <small>([[Liga ACB|Spānija]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nba.com/draft2009/prospects/167.html |title=NBA.com - Draft 2009 Prospects - Sergio Llull |publisher=Turner Sports Interactive, Inc |work=NBA.com |accessdate=October 3, 2009 |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100409070616/http://www.nba.com/draft2009/prospects/167.html |archivedate={{dat|2010|04|09||bez}} }}</ref> |- |align=center| 2 |align=center| 35 | {{sortname|Dežuāns|Sammerss}} | SF | {{USA}} | [[Detroitas "Pistons"]] <small>(no [[Minesotas "Timberwolves"]])</small><!--{{ref label|Note12|l|l}}--> | Džordžtaunas "Hoyas" |- |align=center| 2 |align=center| 36 | {{sortname|Sems|Jangs}} | SF | {{USA}} | [[Memfisas "Grizzlies"]]<!--{{ref label|Note13|m|m}}--> | Pitsburgas "Panthers" |- |align=center| 2 |align=center| 37 | {{sortname|Dežuans|Bleirs}} | PF | {{USA}} | [[Sanantonio "Spurs"]] <small>(no [[Goldensteitas "Warriors"]] caur [[Fīniksas "Suns"]])</small><!--{{ref label|Note14|n|n}}--> | Pitsburgas "Panthers" |- |align=center| 2 |align=center| 38 | {{sortname|Džons|Brokmens}} | PF | {{USA}} | [[Portlendas "Trail Blazers"]] <small>(no [[Ņujorkas "Knicks"]] caur [[Čikāgas "Bulls"]],</small><!--{{ref label|Note15|o|o 1}}--><small> aizmainīts uz [[Sakramento "Kings"]])</small><!--{{ref label|NoteD|D|2}}--> | Vašingtonas "Huskies" |- |align=center| 2 |align=center| 39 | {{sortname|Jonass|Jerebko}} | SF | {{SWE}} | [[Detroitas "Pistons"]] <small>(no [[Toronto "Raptors"]])</small><!--{{ref label|Note16|p|p}}--> | [[Bjellas "Pallacanestro "]] <small>([[Itālijas basketbola līga|Itālija]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nba.com/draft2009/prospects/160.html |title=NBA.com - Draft 2009 Prospects - Jonas Jerebko |publisher=Turner Sports Interactive, Inc |work=NBA.com |accessdate=October 3, 2009 |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100411070747/http://www.nba.com/draft2009/prospects/160.html |archivedate={{dat|2010|04|11||bez}} }}</ref> |- |align=center| 2 |align=center| 40 | {{sortname|Dereks|Brauns}} | PF | {{USA}} | [[Šarlotas "Bobcats"]] <small>(no [[Ņūdžersijas "Nets"]] caur [[Oklahomasitijas "Thunder"]])</small><!--{{ref label|Note17|q|q}}--> | Ksavjēras "Musketeers" |- |align=center| 2 |align=center| 41 | {{sortname|Džodijs|Mīkss}} | SG | {{USA}} | [[Milvoki "Bucks"]] | Kentuki "Wildcats" |- |align=center| 2 |align=center| 42 | {{sortname|Patriks|Beverlijs}} | PG | {{USA}} | [[Losandželosas "Lakers"]] <small>(no [[Šarlotas "Bobcats"]],</small><!--{{ref label|Note18|r|r}}--><small> aizmainīts uz [[Maiami "Heat"]])</small><!--{{ref label|NoteG|G|G}}--> | [[BC Dnipro]] <small>([[Ukrainas basketbola līga|Ukraina, 2. div.]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nba.com/draft2009/prospects/108.html |title=NBA.com - Draft 2009 Prospects - Patrick Beverley |publisher=Turner Sports Interactive, Inc |work=NBA.com |accessdate=October 3, 2009 |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091016054858/http://www.nba.com/draft2009/prospects/108.html |archivedate={{dat|2009|10|16||bez}} }}</ref> |- |align=center| 2 |align=center| 43 | {{sortname|Markuss|Torntons}} | SG | {{USA}} | [[Maiami "Heat"]] <small>(no [[Indiānas "Pacers"]],</small><!--{{ref label|Note19|s|s}}--><small> aizmainīts uz [[Ņūorleānas "Hornets"]])</small><!--{{ref label|NoteH|H|H}}--> | LSU Tigers |- |align=center| 2 |align=center| 44 | {{sortname|Čeiss|Badingers}} | SG | {{USA}} | [[Detroitas "Pistons"]] <small>(aizmainīts uz [[Hjūstonas "Rockets"]])</small><!--{{ref label|NoteI|I|I}}--> | Arizonas "Wildcats" |- |align=center| 2 |align=center| 45 | {{sortname|Niks|Kalatess}} | PG | {{USA}}<br />{{GRC}}{{Cref|a}} | [[Minesotas "Timberwolves"]] <small>(no [[Filadelfijas "76ers"]] caur [[Maiami "Heat"]],</small><!--{{ref label|Note20|t|t 1}}--><small> aizmainīts uz [[Dalasas "Mavericks"]])</small><!--{{ref label|NoteJ|J|J}}--> | Floridas "Gators" |- |align=center| 2 |align=center| 46 | {{sortname|Denijs|Grīns}} | SF | {{USA}} | [[Klīvlendas "Cavaliers"]] <small>(no [[Čikāgas "Bulls"]])</small><!--{{ref label|Note21|u|u}}--> | Ziemeļkarolīnas "Tar Heels" |- |align=center| 2 |align=center| 47 | {{sortname|Henks|Norels}} | PF | {{NLD}} | [[Minesotas "Timberwolves"]] <small>(no [[Maiami "Heat"]])</small><!--{{ref label|Note20|t|2}}--> | [[Joventut Badalona|DKV Joventut]] <small>([[Liga ACB|Spānija]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nba.com/draft2009/prospects/181.html |title=NBA.com - Draft 2009 Prospects - Henk Norel |publisher=Turner Sports Interactive, Inc |work=NBA.com |accessdate=October 3, 2009 |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100409070512/http://www.nba.com/draft2009/prospects/181.html |archivedate={{dat|2010|04|09||bez}} }}</ref> |- |align=center| 2 |align=center| 48 | {{sortname|Teilors|Grifins}} | SF | {{USA}} | [[Fīniksas "Suns"]] | Oklahomas "Sooners" |- |align=center| 2 |align=center| 49 | {{sortname|Sergijs|Gladirs}} | SG | {{UKR}} | [[Atlantas "Hawks"]] | [[Mikolaivas MBС]] <small>([[Ukrainas basketbola Superlīga|Ukraina]])</small><ref name="Early"/> |- |align=center| 2 |align=center| 50 | {{sortname|Gorans|Satons}} | C | {{BIH}}<br />{{USA}}{{Cref|b}} | [[Jūtas "Jazz"]] | Mičiganas štata "Spartans" |- |align=center| 2 |align=center| 51 | {{sortname|Džeks|Makklintons}} | SG | {{USA}} | [[Sanantonio "Spurs"]] <small>(no [[Ņūorleānas "Hornets"]] caur [[Toronto "Raptors"]])</small><!--{{ref label|Note22|v|v}}--> | Maiami "Hurricanes" |- |align=center| 2 |align=center| 52 | {{sortname|A. Dž.|Praiss}} | PG | {{USA}} | [[Indiānas "Pacers"]] <small>(no [[Dalasas "Mavericks"]])</small><!--{{ref label|Note23|w|w}}--> | Konektikutas "Huskies" |- |align=center| 2 |align=center| 53 | {{sortname|Nando|de Kolo}} | PG | {{FRA}} | [[Sanantonio "Spurs"]] <small>(no [[Hjūstonas "Rockets"]])</small><!--{{ref label|Note24|x|x}}--> | [[Šolē "Basket"]] <small>([[Francijas basketbola līga|Francija]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nba.com/draft2009/prospects/129.html |title=NBA.com - Draft 2009 Prospects - Nando De Colo |publisher=Turner Sports Interactive, Inc |work=NBA.com |accessdate=October 3, 2009 |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100605170500/http://www.nba.com/draft2009/prospects/129.html |archivedate={{dat|2010|06|05||bez}} }}</ref> |- |align=center| 2 |align=center| 54 | {{sortname|Roberts|Veidens}} | SG | {{USA}} | [[Šarlotas "Bobcats"]] <small>(no [[Sanantonio "Spurs"]],</small><!--{{ref label|Note25|y|y}}--><small> aizmainīts uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]])</small><!--{{ref label|NoteK|K|K}}--> | UAB Blazers |- |align=center| 2 |align=center| 55 | {{sortname|Patriks|Milss}} | PG | {{AUS}} | [[Portlendas "Trail Blazers"]] <small>(no [[Denveras "Nuggets"]])</small><!--{{ref label|Note15|o|2}}--> | Kalifornijas Sentmarijas koledža |- |align=center| 2 |align=center| 56 | {{sortname|Ahmads|Nivinss}} | PF | {{USA}} | [[Dalasas "Mavericks"]] <small>(no [[Portlendas "Trail Blazers"]])</small><!--{{ref label|Note4|d|3}}--> | Sentdžozefas "Hawks" |- |align=center| 2 |align=center| 57 | {{sortname|Emirs|Preldžičs}} | SF | {{BIH}}<br />{{SVN}}{{Cref|c}} | [[Fīniksas "Suns"]] <small>(no [[Orlando "Magic"|Orlando]] caur [[Oklahomasitijas "Thunder"]],</small><!--{{ref label|Note26|z|z}}--><small> aizmainīts uz [[Klīvlendas "Cavaliers"]])<!--{{ref label|NoteL|L|L}}--> | [[Stambulas "Fenerbahçe Ülker"]] <small>([[Turcijas Basketbola līga|Turcija]])</small><ref name="Preldzic">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nba.com/draft2009/prospects/184.html |title=NBA.com - Draft 2009 Prospects - Emir Preldzic |publisher=Turner Sports Interactive, Inc |work=NBA.com |accessdate=October 3, 2009 |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110123232445/http://www.nba.com/draft2009/prospects/184.html |archivedate={{dat|2011|01|23||bez}} }}</ref> |- |align=center| 2 |align=center| 58 | {{sortname|Lesters|Hadsons}} | SG | {{USA}} | [[Bostonas "Celtics"]] | Tenesī-Mārtinas universitāte |- |align=center| 2 |align=center| 59 | {{sortname|Činemelu|Elonu}} | PF | {{NGA}}<br />{{USA}}{{Cref|d}} | [[Losandželosas "Lakers"]] | Teksasas A&M "Aggies" |- |align=center| 2 |align=center| 60 | {{sortname|Roberts|Dozjē}} | SF | {{USA}} | [[Maiami "Heat"]] <small>(no [[Klīvlendas "Cavaliers"]])</small><!--{{ref label|Note27|aa|aa}}--> | Memfisas "Tigers" |} {{Cnote|a|Niks Kalatess ir dzimis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču viņam ir arī [[Grieķija]]s pilsonība, viņš pārstāv [[Grieķijas basketbola izlase|Grieķijas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.orlandosentinel.com/sports/orl-sportsuf-calathes-09060909jun09,0,6799820.story |title=Former Gator basketball player Nick Calathes has a lucrative future mapped out |publisher=Orlando Sentinel |work=OrlandoSentinel.com |accessdate=June 26, 2009 |date=June 8, 2009 |archiveurl=https://archive.today/20120905060236/http://www.orlandosentinel.com/sports/orl-sportsuf-calathes-09060909jun09,0,6799820.story |archivedate={{dat|2012|09|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.today/20120905060236/http://www.orlandosentinel.com/sports/orl-sportsuf-calathes-09060909jun09,0,6799820.story |date={{dat|2012|09|05||bez}} }}</ref>}} {{Cnote|b|Gorans Satons ir dzimis [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] un kļuva par naturalizētu ASV pilsoni 2006. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tampabay.com/sports/basketball/college/article987964.ece |title=Michigan State Spartans C Goran Suton knew real war as a child |publisher=St. Petersburg Times |work=TampaBay.com |accessdate=June 26, 2009 |date=March 29, 2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110607041832/http://www.tampabay.com/sports/basketball/college/article987964.ece |archivedate={{dat|2011|06|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110607041832/http://www.tampabay.com/sports/basketball/college/article987964.ece |date={{dat|2011|06|07||bez}} }}</ref>}} {{Cnote|c|Emirs Preldžičs dzimis Bosnijā un Hercegovinā, taču viņam ir arī [[Slovēnija]]s pilsonība, viņš pārstāv [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēnijas izlasi]].<ref name="Preldzic"/>}} {{Cnote|d|Činemelu Elonu ir dzimis [[Nigērija|Nigērijā]], taču viņam ir arī ASV pilsonība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aggieathletics.com/sports/m-baskbl/mtt/elonu_chinemelu00.html |title=Player Bio: Chinemelu Elonu |publisher=CBS Interactive |work=AggieAthletics.com |accessdate=October 3, 2009 |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090205185543/http://www.aggieathletics.com/sports/m-baskbl/mtt/elonu_chinemelu00.html |archivedate={{dat|2009|02|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090205185543/http://www.aggieathletics.com/sports/m-baskbl/mtt/elonu_chinemelu00.html |date={{dat|2009|02|05||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nba.com/lakers/news/090715meetchinemeluelonu.html |title=Meet Chinemelu Elonu |publisher=Turner Sports Interactive, Inc |work=NBA.com/Lakers |accessdate=August 2, 2009 |date=July 15, 2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100901181947/http://www.nba.com/lakers/news/090715meetchinemeluelonu.html |archivedate={{dat|2010|09|01||bez}} }}</ref>}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090629071052/http://www.nba.com/draft2009/index.html NBA profils] {{en ikona}} * [http://sports.espn.go.com/nba/draft2009/index ESPN profils] {{en ikona}} * [http://www.basketball-reference.com/draft/NBA_2009.html Basketball Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629053745/http://www.basketball-reference.com/draft/NBA_2009.html |date={{dat|2009|06|29||bez}} }} {{en ikona}} {{basketbols-aizmetnis}} {{2009.—2010. gada NBA sezona}} {{NBA drafti}} [[Kategorija:2009.—2010. gada NBA sezona|Drafts]] [[Kategorija:NBA drafti]] 3rmywpg91s3unghf7jpv6pdfmpu38dt 0 141916 4538586 4388932 2026-10-22T12:49:01Z Papuass 88 4538586 wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2011.—2012. gada NBA sezona | header_style = {{#invoke:Sporta krāsa|colorcell|Basketbols}} | league = [[Nacionālā basketbola asociācija]] | sport = [[Basketbols]] | logo = | pixels = | caption = | duration = | no_of_teams = | attendance = | TV = | draft = Drafts | draft_link = 2011. gada NBA drafts | top_pick = [[Kairijs Ērvings]] | top_pick_link = NBA drafta pirmie numuri | picked_by = [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | season = Regulārā sezona | season_champs = [[Čikāgas "Bulls"]] | season_champ_name= Regulārās sezonas uzvarētāji | league_champs = | league_champ_name= | second_place = | MVP = [[Lebrons Džeimss]] ([[Maiami "Heat"|"Heat"]]) | MVP_link = NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs | top_scorer = [[Kevins Durants]] ([[Oklahomasitijas "Thunder"|"Thunder"]]) | top_scorer_link = NBA sezonas rezultatīvākais spēlētājs | playoffs = Izslēgšanas spēles | playoffs_link = 2012. gada NBA izslēgšanas spēles | conf1 = Austrumu | conf1_link = Austrumu konference (NBA) | conf1_champ = [[Maiami "Heat"]] | conf1-runner-up = [[Bostonas "Celtics"]] | conf2 = Rietumu | conf2_link = Rietumu konference (NBA) | conf2_champ = [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | conf2-runner-up = [[Sanantonio "Spurs"]] | finals = Finālsērija | finals_link = 2012. gada NBA finālsērija | finals_champ = [[Maiami "Heat"]] | finals_runner-up = [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | finals_MVP = [[Lebrons Džeimss]] ([[Maiami "Heat"|"Heat"]]) | finals_MVP_link = Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs | hronol nosauk = [[NBA sezonas]] | iepriek = [[2010.—2011. gada NBA sezona|2010.—2011.]] | nākoš = [[2012.—2013. gada NBA sezona|2012.—2013.]] }} '''2011.—2012. gada [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] sezona''' bija 66. [[NBA sezona]]. Par sezonas čempioniem otro reizi kluba vēsturē kļuva [[Maiami "Heat"]], kas finālsērijā ar 4—1 pārspēja [[Oklahomasitijas "Thunder"]]. Par regulārās sezonas un finālsērijas [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]] tika atzīts "Heat" spēlētājs [[Lebrons Džeimss]]. Sezona tika uzsākta 25. decembrī, tās laikā katra komanda aizvada 66 spēles.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/nba/26112011-nba_lokauts_beidzies_sezona_saksies_ziema ASV mediji: NBA lokauts beidzies, sezona varētu sākties Ziemassvētkos]</ref><ref name="tentativedeal">{{Ziņu atsauce |title=Tentative NBA deal reached |date=November 26, 2011 |work=ESPN.com |publisher=ESPN Internet Ventures |url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/7281052/nba-owners-players-get-tentative-deal |accessdate=November 26 }}</ref> Laikā no 1. jūlija līdz 8. decembrim līgā bija [[2011. gada NBA lokauts|lokauts]]. Tā iemesls bija nespēja vienoties par jaunu kolektīvo darba līgumu starp līgu un tās spēlētāju asociāciju.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/nba/01072011-nba_oficiali_pazino_par_lokautu NBA oficiāli paziņo par lokautu]</ref> Par NBA lokauta sākšanos paziņoja NBA komisārs [[Deivids Stērns]] {{dat|2011|6|30||bez}} īpašā preses konferencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/nba-oficiali-pasludinats-lokauts.d?id=39348001|title= NBA oficiāli pasludināts lokauts|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|1||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|04||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110704163648/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/nba-oficiali-pasludinats-lokauts.d?id=39348001}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=6723645|title= CBA expires, NBA locks out its players|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|1||bez}}|publisher= ESPN}} {{en ikona}}</ref> [[2011. gada NBA drafts]] notika {{dat|2011|6|23||bez}} ''Prudential Center'' [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Report: NBA draft moving to Newark|url=http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=5733121|work=ESPN.com|accessdate=October 27, 2010|date=October 27, 2010}}</ref> [[Orlando "Magic"]] organizēja [[2012. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|61. NBA Visu zvaigžņu spēli]] ''Amway Center'' arēnā [[Orlando]] {{dat|2012|2|26||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/magic/news/release_allstar_050410.html|title=Orlando to Host NBA All-Star 2012|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|work=NBA.com|date=May 4, 2010|accessdate=February 2, 2011}}</ref> == Regulārā sezona == === Pa divīzijām === {{col-begin}} {{col-2}} ;[[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konference]] {| class="wikitable" width="470" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" | [[Atlantijas divīzija (NBA)|Atlantijas divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} |- | style="text-align: left" | '''y'''-[[Bostonas "Celtics"]] || 39 || 27 || 59,1 || – || 24–9 || 15–18 || 8–6 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Ņujorkas "Knicks"]] || 36 || 30 || 54,5 || 3 || 22–11 || 14–19 || 8–6 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Filadelfijas "76ers"]] || 35 || 31 || 53,0 || 4 || 19–14 || 16–17 || 7–6 |- | style="text-align: left" | [[Toronto "Raptors"]] || 23 || 43 || 34,8 || 16 || 13–20 || 10–23 || 7–8 |- | style="text-align: left" | [[Ņūdžersijas "Nets"]] || 22 || 44 || 33,3 || 17 || 9–24 || 13–20 || 5–9 |} {| class="wikitable" width="470px" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" | [[Centrālā divīzija (NBA)|Centrālā divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} |- | style="text-align: left" | '''z'''-[[Čikāgas "Bulls"]] || 50 || 16 || 75,8 || – || 26–7 || 24–9 || 13–1 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Indiānas "Pacers"]] || 42 || 24 || 63,6 || 8 || 23–10 || 19–14 || 9–4 |- | style="text-align: left" | [[Milvoki "Bucks"]] || 31 || 35 || 47,0 || 19 || 17–16 || 14–19 || 7–8 |- | style="text-align: left" | [[Detroitas "Pistons"]] || 25 || 41 || 37,9 || 25 || 18–15 || 7–26 || 4–11 |- | style="text-align: left" | [[Klīvlendas "Cavaliers"]] || 21 || 45 || 31,8 || 29 || 11–22 || 10–23 || 3–12 |} {| class="wikitable" width="470px" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" | [[Dienvidaustrumu divīzija (NBA)|Dienvidaustrumu divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} |- | style="text-align: left" | '''y'''-[[Maiami "Heat"]] || 46 || 20 || 69,7 || – || 28–5 || 18–15 || 9–5 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Atlantas "Hawks"]] || 40 || 26 || 60,6 || 6 || 23–10 || 17–16 || 11–3 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Orlando "Magic"]] || 37 || 29 || 56,1 || 9 || 21–12 || 16–17 || 8–7 |- | style="text-align: left" | [[Vašingtonas "Wizards"]] || 20 || 46 || 30,3 || 26 || 11–22 || 9–24 || 7–7 |- | style="text-align: left" | [[Šarlotas "Bobcats"]] || 7 || 59 || 10,6 || 39 || 4–29 || 3–30 || 1–14 |} {{col-2}} ;[[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konference]] {| class="wikitable" width="470px" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" | [[Ziemeļrietumu divīzija (NBA)|Ziemeļrietumu divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} |- | style="text-align: left" | '''y'''-[[Oklahomasitijas "Thunder"]] || 47 || 19 || 71,2 || – || 26–7 || 21–12 || 10–3 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Denveras "Nuggets"]] || 38 || 28 || 57,6 || 9 || 20–13 || 18–15 || 6–7 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Jūtas "Jazz"]] || 36 || 30 || 54,5 || 11 || 25–8 || 11–22 || 9–4 |- | style="text-align: left" | [[Portlendas "Trail Blazers"]] || 28 || 38 || 42,4 || 19 || 20–13 || 8–25 || 4–10 |- | style="text-align: left" | [[Minesotas "Timberwolves"]] || 26 || 40 || 39,4 || 21 || 13–20 || 13–20 || 4–9 |} {| class="wikitable" width="470px" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" |[[Klusā okeāna divīzija (NBA)|Klusā okeāna divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} |- | style="text-align: left" | '''y'''-[[Losandželosas "Lakers"]] || 41 || 25 || 62,1 || – || 26–7 || 15–18 || 9–5 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Losandželosas "Clippers"]] || 40 || 26 || 60,6 || 1 || 24–9 || 16–17 || 7–7 |- | style="text-align: left" | [[Fīniksas "Suns"]] || 33 || 33 || 50,0 || 8 || 19–14 || 14–19 || 9–5 |- | style="text-align: left" | [[Goldensteitas "Warriors"]] || 23 || 43 || 34,8 || 18 || 12–21 || 11–22 || 7–8 |- | style="text-align: left" | [[Sakramento "Kings"]] || 22 || 44 || 33,3 || 19 || 16–17 || 6–27 || 3–10 |} {| class="wikitable" width="470px" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" |[[Dienvidrietumu divīzija (NBA)|Dienvidrietumu divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} |- | style="text-align: left" | '''c'''-[[Sanantonio "Spurs"]] || 50 || 16 || 75,8 || – || 28–5 || 22–11 || 12–4 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Memfisas "Grizzlies"]] || 41 || 25 || 62,1 || 9 || 26–7 || 15–18 || 7–8 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Dalasas "Mavericks"]] || 36 || 30 || 55,4 || 14 || 23–10 || 13–20 || 8–5 |- | style="text-align: left" | [[Hjūstonas "Rockets"]] || 34 || 32 || 50,8 || 16 || 22–11 || 12–21 || 6–8 |- | style="text-align: left" | [[Ņūorleānas "Hornets"]] || 21 || 45 || 32,3 || 29 || 11–22 || 10–23 || 3–11 |} {{col-end}} === Pa konferencēm === {{col-begin}} {{col-2}} {| class="wikitable" cellpadding="0" border="1" width="60%" style="font-size:95%; text-align:center" |- ! width="5%" rowspan=2| # ! colspan="5" align="center" | '''[[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konference]]''' |- ! width="35%" | Komanda ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} |- ! 1 |align=left|'''z'''-[[Čikāgas "Bulls"]] || 50 || 16 || 75,8 || – |- ! 2 |align=left|'''y'''-[[Maiami "Heat"]] || 46 || 20 || 69,7 || 4 |- ! 3 |align=left|'''x'''-[[Indiānas "Pacers"]] || 42 || 24 || 63,6 || 8 |- ! 4 |align=left|'''y'''-[[Bostonas "Celtics"]] || 39 || 27 || 59,1 || 11 |- ! 5 |align=left|'''x'''-[[Atlantas "Hawks"]] || 40 || 26 || 60,6 || 10 |- ! 6 |align=left|'''x'''-[[Orlando "Magic"]] || 37 || 29 || 56,1 || 13 |- ! 7 |align=left|'''x'''-[[Ņujorkas "Knicks"]] || 36 || 30 || 54,5 || 14 |- ! 8 |align=left|'''x'''-[[Filadelfijas "76ers"]] || 35 || 31 || 53,0 || 15 |- bgcolor="#cccccc" | || || || || || |- ! 9 |align=left| [[Milvoki "Bucks"]] || 31 || 35 || 47,0 || 19 |- ! 10 |align=left| [[Detroitas "Pistons"]] || 25 || 41 || 37,9 || 25 |- ! 11 |align=left| [[Toronto "Raptors"]] || 23 || 43 || 34,8 || 27 |- ! 12 |align=left| [[Ņūdžersijas "Nets"]] || 22 || 44 || 33,3 || 28 |- ! 13 |align=left| [[Klīvlendas "Cavaliers"]] || 21 || 45 || 31,8 || 29 |- ! 14 |align=left| [[Vašingtonas "Wizards"]] || 20 || 46 || 30,3 || 30 |- ! 15 |align=left| [[Šarlotas "Bobcats"]] || 7 || 59 || 10,6 || 43 |} {{col-2}} {| class="wikitable" cellpadding="0" border="1" width="60%" style="font-size:95%; text-align:center" |- ! width="5%" rowspan=2| # ! colspan="5" align="center" | '''[[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konference]]''' |- ! width="35%" | Komanda ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} |- ! 1 |align=left|'''c'''-[[Sanantonio "Spurs"]] || 50 || 16 || 75,8 || – |- ! 2 |align=left|'''y'''-[[Oklahomasitijas "Thunder"]] || 47 || 19 || 71,2 || 3 |- ! 3 |align=left|'''y'''-[[Losandželosas "Lakers"]] || 41 || 25 || 62,1 || 9 |- ! 4 |align=left|'''x'''-[[Memfisas "Grizzlies"]] || 41 || 25 || 62,1 || 9 |- ! 5 |align=left|'''x'''-[[Losandželosas "Clippers"]] || 40 || 26 || 60,6 || 10 |- ! 6 |align=left|'''x'''-[[Denveras "Nuggets"]] || 38 || 28 || 57,6 || 12 |- ! 7 |align=left|'''x'''-[[Dalasas "Mavericks"]] || 36 || 30 || 54,5 || 14 |- ! 8 |align=left|'''x'''-[[Jūtas "Jazz"]] || 36 || 30 || 54,5 || 14 |- bgcolor="#cccccc" | || || || || || |- ! 9 |align=left| [[Hjūstonas "Rockets"]] || 34 || 32 || 51,5 || 16 |- ! 10 |align=left| [[Fīniksas "Suns"]] || 33 || 33 || 50,0 || 17 |- ! 11 |align=left| [[Portlendas "Trail Blazers"]] || 28 || 38 || 42,4 || 22 |- ! 12 |align=left| [[Minesotas "Timberwolves"]] || 26 || 40 || 39,4 || 24 |- ! 13 |align=left| [[Goldensteitas "Warriors"]] || 23 || 43 || 34,8 || 27 |- ! 14 |align=left| [[Sakramento "Kings"]] || 22 || 44 || 33,3 || 28 |- ! 15 |align=left| [[Ņūorleānas "Hornets"]] || 21 || 45 || 31,8 || 29 |} {{col-end}} '''Piezīmes''' * '''z''' — Ieguva mājas spēļu priekšrocības visām izslēgšanas spēlēm. * '''c''' — Ieguva mājas spēļu priekšrocības konferences izslēgšanas spēlēm. * '''y''' — Ieguva divīzijas titulu. * '''x''' — Iekļuva izslēgšanas spēlēs. == Izslēgšanas spēles == {{pamatraksts|2012. gada NBA izslēgšanas spēles}} {{2012. gada NBA izslēgšanas spēles}} == Finālsērija == {{pamatraksts|2012. gada NBA finālsērija}} {{Basketbola spēle | bg = #eee | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|12|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20120612/MIAOKC/gameinfo.html#nbaGIboxscore | papildinfo = | komanda1 = [[Maiami "Heat"]] | rez1 = 94 | rez2 = '''105''' | komanda2 = '''[[Oklahomasitijas "Thunder"]]''' |Q1='''29'''—22 |Q2=25—25 |Q3=19—'''27''' |Q4=21—'''31''' | punkti1 = [[Lebrons Džeimss]] 30 | atl1 = | piespeles1 = | punkti2 = 36 [[Kevins Durants]] | atl2 = | piespeles2 = | vieta = ''Chesapeake Energy Arena'', [[Oklahomasitija]], [[Oklahoma]] | skatitaji = 18&nbsp;203 | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = }} {{Basketbola spēle | bg = | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|14|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20120614/MIAOKC/gameinfo.html#nbaGIboxscore | papildinfo = | komanda1 = '''[[Maiami "Heat"]]''' | rez1 = '''100''' | rez2 = 96 | komanda2 = [[Oklahomasitijas "Thunder"]] |Q1='''27'''—15 |Q2=28—28 |Q3=23—'''24''' |Q4=22—'''29''' | punkti1 = [[Lebrons Džeimss]] 32 | atl1 = | piespeles1 = | punkti2 = 32 [[Kevins Durants]] | atl2 = | piespeles2 = | vieta = ''Chesapeake Energy Arena'', [[Oklahomasitija]], [[Oklahoma]] | skatitaji = 18&nbsp;203 | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = }} {{Basketbola spēle | bg = #eee | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|17|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20120617/OKCMIA/gameinfo.html#nbaGIboxscore | papildinfo = | komanda1 = [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | rez1 = 85 | rez2 = '''91''' | komanda2 = '''[[Maiami "Heat"]]''' |Q1=20–'''26''' |Q2='''21'''–26 |Q3=21–'''22''' |Q4=18–'''22''' | punkti1 = [[Kevins Durants]] 25 | atl1 = | piespeles1 = | punkti2 = 29 [[Lebrons Džeimss]] | atl2 = | piespeles2 = | vieta = ''American Airlines Arena'', [[Maiami]], [[Florida]] | skatitaji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = }} {{Basketbola spēle | bg = | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|19|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20120619/OKCMIA/gameinfo.html#nbaGIboxscore | papildinfo = | komanda1 = [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | rez1 = 98 | rez2 = '''104''' | komanda2 = '''[[Maiami "Heat"]]''' |Q1='''33'''–19 |Q2=16–'''27''' |Q3=25–'''33''' |Q4=23–'''25''' | punkti1 = [[Rasels Vestbrukss]] 43 | atl1 = | piespeles1 = | punkti2 = 26 [[Lebrons Džeimss]] | atl2 = | piespeles2 = | vieta = ''American Airlines Arena'', [[Maiami]], [[Florida]] | skatitaji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = }} {{Basketbola spēle | bg = #eee | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|21|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20120621/OKCMIA/gameinfo.html#nbaGIboxscore | papildinfo = | komanda1 = [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | rez1 = 106 | rez2 = '''121''' | komanda2 = '''[[Maiami "Heat"]]''' |Q1=26–'''31''' |Q2=23–'''28''' |Q3=22–'''36''' |Q4='''35'''–26 | punkti1 = [[Kevins Durants]] 32 | atl1 = | piespeles1 = | punkti2 = 26 [[Lebrons Džeimss]] | atl2 = | piespeles2 = | vieta = ''American Airlines Arena'', [[Maiami]], [[Florida]] | skatitaji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = "Heat" uzvar, 4—1 }} == Apbalvojumi == === Sezonas apbalvojumi === * [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|Sezonas MVP]]: [[Lebrons Džeimss]], [[Maiami "Heat"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/12/mvp-release/index.html|title=LeBron James wins 2012 Kia NBA Most Valuable Player Award|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|accessdate=May 12, 2012|date=May 12, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120512222808/http://www.nba.com/2012/news/05/12/mvp-release/index.html|archivedate={{dat|2012|05|12||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/12052012-dzeimss_treso_reizi_atzits_par_nba_regula|title=Džeimss trešo reizi atzīts par NBA regulārās sezonas MVP|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|5|13||bez}}}}</ref> * [[NBA labākais spēlētājs aizsardzībā|Aizsardzības spēlētājs]]: [[Taisons Čāndlers]], [[Ņujorkas "Knicks"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/02/dpoy-release|title=Knicks' Chandler wins Kia Defensive Player of Year|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|accessdate=May 2, 2012|date=May 2, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120507222043/http://www.nba.com/2012/news/05/02/dpoy-release/|archivedate={{dat|2012|05|07||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/02052012-labakais_nba_aizsardzibas_speletajs_cendl|title=Labākais NBA aizsardzības spēlētājs - "Knicks" centrs Čendlers|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|5|6||bez}}}}</ref> * [[NBA sezonas labākais debitants|Debitants]]: [[Kairijs Ērvings]], [[Klīvlendas "Cavaliers"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/15/rookie-of-the-year-release/index.html|title=Cavaliers' Kyrie Irving named Kia Rookie of the Year|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|accessdate=May 15, 2012|date=May 15, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120517101149/http://www.nba.com/2012/news/05/15/rookie-of-the-year-release/index.html|archivedate={{dat|2012|05|17||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/15052012-irvings_2012_gada_labakais_nba_jaunais_sp|title=Īrvings - 2012. gada labākais NBA jaunais spēlētājs|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|5|18||bez}}}}</ref> * [[NBA sezonas labākais rezervists|Rezervists]]: [[Džeimss Hārdens]], [[Oklahomasitijas "Thunder"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/10/sixth-man-release/index.html#?ls=iref:nbahpt2|title=Thunder's Harden wins 2011-12 NBA Sixth Man Award|work=NBA.com|publisher=NBA.com|accessdate=May 10, 2012|date=May 10, 2012|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Z2qAvnZ?url=http://www.nba.com/2012/news/05/10/sixth-man-release/index.html#?ls=iref:nbahpt2|archivedate={{dat|2012|05|10||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/10052012-nba_sestais_speletajs_hardens|title=NBA sestais spēlētājs - Hārdens|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|5|11||bez}}}}</ref> * [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|Progresējušākais]]: [[Raiens Andersons]], [[Orlando "Magic"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/04/most-improved-player/?ls=iref:nbahpt1|title=Magic's Ryan Anderson wins Kia Most Improved Player Award|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|accessdate=May 4, 2012|date=May 4, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120507223039/http://www.nba.com/2012/news/05/04/most-improved-player/?ls=iref:nbahpt1|archivedate={{dat|2012|05|07||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/04052012-visvairak_progresejusais_speletajs_nba_an|title=Visvairāk progresējušais spēlētājs NBA - Andersons|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|5|6||bez}}}}</ref> * [[NBA sezonas labākais treneris|Treneris]]: [[Gregs Popovičs]], [[Sanantonio "Spurs"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Spurs' Popovich named Coach of the Year|url=http://www.nba.com/2012/news/05/01/coach-of-the-year/index.html|date=May 1, 2012|accessdate=May 1, 2012|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|work=NBA.com|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120507233208/http://www.nba.com/2012/news/05/01/coach-of-the-year/index.html|archivedate={{dat|2012|05|07||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/01052012-nba_gada_labakais_treneris_popovics|title=NBA gada labākais treneris - Popovičs|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|5|6||bez}}}}</ref> * [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Ģenerālmenedžeris]]: [[Lerijs Bērds]], [[Indiānas "Pacers"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/16/executive-of-the-year/index.html|title=Indiana's Larry Bird named 2011-12 Executive of the Year|work=NBA.com|publisher=NBA.com|accessdate=May 16, 2012|date=May 16, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120519070545/http://www.nba.com/2012/news/05/16/executive-of-the-year/index.html|archivedate={{dat|2012|05|19||bez}}}}</ref> * ''[[NBA Sportsmanship Award|Sportsmanship Award]]'':<ref group="P">Piešķir spēlētājam, kurš ne vien sasniedzis ievērojamus sportiskus panākumus, bet arī ievērojis godīgas spēles principus un demonstrējis nevainojamu izturēšanos laukumā un ārpus tā.</ref> [[Džeisons Kids]], [[Dalasas "Mavericks"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/03/sportsmanship-award/index.html?ls=iref:nbahpt2|title=Kidd honored with 2011-12 NBA Sportsmanship Award|work=NBA.com|publisher=NBA.com|accessdate=May 3, 2012|date=May 3, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120508024513/http://www.nba.com/2012/news/05/03/sportsmanship-award/index.html?ls=iref:nbahpt2|archivedate={{dat|2012|05|08||bez}}}}</ref> * ''[[J. Walter Kennedy Citizenship Award]]'': [[Pau Gazols]], [[Losandželosas "Lakers"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/18/citizenship-award-release/index.html|title=Lakers' Gasol wins J. Walter Kennedy Citizenship Award|work=NBA.com|publisher=NBA.com|accessdate=May 18, 2012|date=May 18, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120519165914/http://www.nba.com/2012/news/05/18/citizenship-award-release/index.html|archivedate={{dat|2012|05|19||bez}}}}</ref> {{col-begin|width=99%}} {{col-break|width=33%}} * '''[[All-NBA Team|Simboliskā pirmā izlase]]''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/24/all-NBA-teams/index.html|title=LeBron, Durant highlight 2011-12 All-NBA First Team|work=NBA.com|publisher=NBA.com|accessdate=May 24, 2012|date=May 24, 2012|archiveurl=https://www.webcitation.org/6A0iIsJF0?url=http://www.nba.com/2012/news/05/24/all-NBA-teams/index.html|archivedate={{dat|2012|08|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/24052012-nba_nosauc_sezonas_simbolisko_izlasi|title=NBA nosauc sezonas simbolisko izlasi|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|5|25||bez}}}}</ref> ** U [[Lebrons Džeimss]] ** U [[Kevins Durants]] ** C [[Dvaits Hauards]] ** A [[Kobe Braiants]] ** A [[Kriss Pols]] {{col-break|width=33%}} * '''Simboliskā otrā izlase''': ** U [[Kevins Lavs]] ** U [[Bleiks Grifins]] ** C [[Endrū Bainams]] ** A [[Tonijs Pārkers]] ** A [[Rasels Vestbruks]] {{col-break|width=33%}} * '''Simboliskā trešā izlase''': ** U [[Karmelo Entonijs]] ** U [[Dirks Novickis]] ** C [[Taisons Čāndlers]] ** A [[Dveins Veids]] ** A [[Ražons Rondo]] {{col-end}} {{col-begin|width=66%}} {{col-break|width=33%}} * '''[[NBA All-Defensive Team|Simboliskā aizsardzības pirmā izlase]]''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/23/nba-all-defensive-team-2011-2012/index.html|title=Heat's James top vote-getter among All-Defensive Team picks|work=NBA.com|publisher=NBA.com|accessdate=May 23, 2012|date=May 23, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120525090004/http://www.nba.com/2012/news/05/23/nba-all-defensive-team-2011-2012/index.html|archivedate={{dat|2012|05|25||bez}}}}</ref> ** U [[Lebrons Džeimss]] ** U [[Seržs Ibaka]] ** C [[Dvaits Hauards]] ** A [[Kriss Pols]] ** A [[Tonijs Allens]] {{col-break|width=33%}} * '''Simboliskā aizsardzības otrā izlase''': ** U [[Kevins Gārnets]] ** U [[Luols Dengs]] ** C [[Taisons Čāndlers]] ** A [[Ražons Rondo]] ** A [[Kobe Braiants]] {{col-end}} {{col-begin|width=66%}} {{col-break|width=33%}} * '''[[NBA simboliskā debitantu izlase|Simboliskā debitantu pirmā izlase]]''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/22/all-rookie-team-release/index.html|title=Irving, Rubio headline 2011-12 NBA All-Rookie First Team|work=NBA.com|publisher=NBA.com|accessdate=May 22, 2012|date=May 22, 2012|archiveurl=https://www.webcitation.org/6AGRJz7pR?url=http://www.nba.com/2012/news/05/22/all-rookie-team-release/index.html|archivedate={{dat|2012|08|28||bez}}}}</ref> ** U [[Kenneth Faried|Kenets Farīds]] ** U/A [[Klay Thompson|Klejs Tompsons]] ** A [[Rikijs Ruvio]] ** A [[Kairijs Ērvings]] ** U [[Kawhi Leonard|Kavai Leonards]] (dalīts) ** A [[Iman Shumpert|Imans Šumperts]] (dalīts) ** A [[Brandon Knight|Brendons Naits]] (dalīts) {{col-break|width=33%}} * '''Simboliskā debitantu otrā izlase''': ** U [[Deriks Viljamss]] ** U [[Chandler Parsons|Čāndlers Pērsonss]] ** U/C [[Tristan Thompson|Tristans Tompsons]] ** U/A [[MarShon Brooks|Maršons Brukss]] ** A [[Aizeja Tomass (1989)|Aizeja Tomass]] {{col-end}} === Nedēļas labākie spēlētāji === {| class="wikitable sortable" style="text-align:left" |- !width=20%|Nedēļa !width=35%|Austrumu konference !width=35%|Rietumu konference !width=5% class=unsortable|Atsauce |- |align=center|{{Hs|01}}25. decembris — 1. janvāris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(1/6)</small> |{{sortname|Kevins|Durants}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(1/3)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/01/03/players-of-the-week/index.html|title=LeBron, Durant named NBA Players of the Week|work=NBA.com|date=Janrury 3, 2012|access-date={{dat|2012|01|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120110164849/http://www.nba.com/2012/news/01/03/players-of-the-week/index.html|archivedate={{dat|2012|01|10||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/04012012-nba_pirmas_nedelas_labakie_dzeimss_un_dur|title=NBA pirmās nedēļas labākie - Džeimss un Durants|last=Edgars Orlovskis|date={{dat|2012|1|4||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|5||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|02}}2. janvāris — 8. janvāris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(2/6)</small> |{{sortname|Kobe|Braiants}} ([[Losandželosas "Lakers"]]) <small>(1/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/01/09/players-of-the-week|title=Heat's James, Lakers' Bryant named Players of the Week|work=NBA.com|date=January 9, 2012|accessdate=January 17, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304052509/http://www.nba.com/2012/news/01/09/players-of-the-week/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/10012012-braients_un_dzeimss_atziti_par_nba_nedela|title=Braients un Džeimss atzīti par NBA nedēļas labākajiem spēlētājiem|last=Orlovskis|first=Edgars|date={{dat|2012|1|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|10||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|03}}10. janvāris — 15. janvāris |{{sortname|Deriks|Rouzs}} ([[Čikāgas "Bulls"]]) <small>(1/2)</small> |{{sortname|Kobe|Braiants}} ([[Losandželosas "Lakers"]]) <small>(2/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/01/16/rose-bryant-pow/|title=Bulls' Rose, Lakers' Bryant named NBA Players of the Week|work=NBA.com|date=January 16, 2012|accessdate=January 17, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304052513/http://www.nba.com/2012/news/01/16/rose-bryant-pow/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|04}}16. janvāris — 22. janvāris |{{sortname|Dvaits|Hauards}} ([[Orlando "Magic"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Marks|Gazols}} ([[Memfisas "Grizzlies"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/01/23/players-of-the-week/index.html|title=Magic's Howard, Grizzlies' Gasol named Players of the Week|date={{dat|2012|1|23||bez}}|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2012|1|24||bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GFrOukR7?url=http://www.nba.com/2012/news/01/23/players-of-the-week/index.html|archivedate={{dat|2013|04|30||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/23012012-nba_nedelas_izcilnieki_hovards_un_m_gasol|title=NBA nedēļas izcilnieki - Hovards un M. Gasols|date={{dat|2012|1|23||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|24||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|05}}23. janvāris — 29. janvāris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(3/6)</small> |{{sortname|Rasels|Vestbruks}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(1/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/01/30/players-of-the-week/index.html?ls=iref:nbahpt2|title=Heat's James, Thunder's Westbrook named Players of the Week|date={{dat|2012|1|30||bez}}|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120131170948/http://www.nba.com/2012/news/01/30/players-of-the-week/index.html?ls=iref:nbahpt2|archivedate={{dat|2012|01|31||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/31012012-nba_aizvaditas_nedelas_labakie_dzeimss_un|title=NBA aizvadītās nedēļas labākie - Džeimss un Vestbrūks|last=Edgars Orlovskis|date={{dat|2012|1|31||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|06}}30. janvāris — 5. februāris |{{sortname|Pols|Pīrss}} ([[Bostonas "Celtics"]]) <small>(1/2)</small> |{{sortname|Tonijs|Pārkers}} ([[Sanantonio "Spurs"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/02/06/players-of-the-week/index.html|title=Celtics' Pierce, Spurs' Parker named Players of the Week|date=February 6,2012|publisher=NBA.com|accessdate=February 6, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151219182351/http://www.nba.com/2012/news/02/06/players-of-the-week/index.html|archivedate={{dat|2015|12|19||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/06022012-nba_nedelas_speletaji_pirss_un_parkers|title=NBA nedēļas spēlētāji – Pīrss un Pārkers|date={{dat|2012|2|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|7||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|07}}6. februāris — 12. februāris |{{sortname|Džeremijs|Lins}} ([[Ņujorkas "Knicks"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Rasels|Vestbruks}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(2/2)</small> |align=center|<ref>{{publikācijas atsauce |publisher=National Basketball Association |title=Knicks' Lin, Thunder's Westbrook named Players of the Week |date=February 13, 2012 |url=http://www.nba.com/2012/news/02/13/players-of-the-week/index.html?ls=iref:nbahpt2 |archiveurl=https://www.webcitation.org/65QhzLAsM?url=http://www.nba.com/2012/news/02/13/players-of-the-week/index.html?ls=iref:nbahpt2 |archivedate={{dat|2012|02|13||bez}} |accessdate={{dat|2012|02|12||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/13022012-nba_nedelas_speletaji_lins_un_vestbruks|title=NBA nedēļas spēlētāji - Lins un Vestbruks|date={{dat|2012|2|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|14||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|07}}13. februāris — 19. februāris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(4/6)</small> |{{sortname|Kevins|Durants}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(2/3)</small> |align=center|<ref>{{publikācijas atsauce |publisher=National Basketball Association |title=Heats' James, Thunder's Durant named Players of the Week |date=February 20, 2012 |url=http://www.nba.com/2012/news/02/20/lebron-james-kevin-durant-players-of-week/index.html?ls=iref:nbahpt2 |archiveurl=https://www.webcitation.org/65cakiDCT?url=http://www.nba.com/2012/news/02/20/lebron-james-kevin-durant-players-of-week/index.html |archivedate={{dat|2012|02|21||bez}} |accessdate={{dat|2012|02|19||bez}} }}</ref> |- |align=center|{{Hs|08}}27. februāris — 4. marts |{{sortname|Deriks|Rouzs}} ([[Čikāgas "Bulls"]]) <small>(2/2)</small> |{{sortname|Tajs|Losons}} ([[Denveras "Nuggets"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{publikācijas atsauce |publisher=National Basketball Association |title=Rose, Lawson claim Player of Week honors |date=March 5, 2012 |url=http://www.nba.com/2012/news/03/05/derrick-rose-ty-lawson-players-of-the-week/ |archivedate={{dat|2012|03|06||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/65x7wjY4e?url=http://www.nba.com/2012/news/03/05/derrick-rose-ty-lawson-players-of-the-week/index.html |accessdate={{dat|2012|06|05||bez}} }}</ref> |- |align=center|{{Hs|09}}5. marts — 11. marts |{{sortname|Ersans|Iljasova}} ([[Milvoki "Bucks"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Monta|Eliss}} ([[Goldensteitas "Warriors"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{publikācijas atsauce |publisher=National Basketball Association |title=Bucks' Ilyasova, Warriors' Ellis named Player of Week |date=March 12, 2012 |url=http://www.nba.com/2012/news/03/12/players-of-the-week/index.html |accessdate=March 12, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120314042403/http://www.nba.com/2012/news/03/12/players-of-the-week/index.html |archivedate={{dat|2012|03|14||bez}} }}</ref> |- |align=center|{{Hs|10}}12. marts — 18. marts |{{sortname|Drū|Gūdens}} ([[Milvoki "Bucks"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Endrū|Bainams}} ([[Losandželosas "Lakers"]]) <small>(1/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/03/19/players-of-the-week/index.html|title=Bucks' Gooden, Lakers' Bynum named Players of the Week|date={{dat|2012|3|19||bez}}|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2012|3|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120320220109/http://www.nba.com/2012/news/03/19/players-of-the-week/index.html|archivedate={{dat|2012|03|20||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/19032012-nba_nedelas_labakie_speletaji_bainams_un_|title=NBA nedēļas labākie spēlētāji - Bainams un Gudens|date={{dat|2012|3|19||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|3|19||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|11}}19. marts — 25. marts |{{sortname|Džo|Džonsons}} ([[Atlantas "Hawks"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Kevins|Durants}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(3/3)</small> |align=center|<ref>{{publikācijas atsauce |publisher=National Basketball Association |title=Durant, Johnson named Players of the Week |date=March 19, 2012 |url=http://www.nba.com/2012/news/03/26/players-of-the-week-joe-johnson-kevin-durant/index.html |accessdate=March 26, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120330074603/http://www.nba.com/2012/news/03/26/players-of-the-week-joe-johnson-kevin-durant/index.html |archivedate={{dat|2012|03|30||bez}} }}</ref> |- |align=center|{{Hs|12}}26. marts — 1. aprīlis |{{sortname|Pols|Pīrss}} ([[Bostonas "Celtics"]]) <small>(2/2)</small> |{{sortname|Kriss|Pols}} ([[Losandželosas "Clippers"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{publikācijas atsauce |publisher=National Basketball Association |title=C's Pierce, Clippers' Paul named Players of the Week |date=April 1, 2012 |url=http://www.nba.com/2012/news/04/02/players-of-the-week/index.html |accessdate=April 2, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120405172231/http://www.nba.com/2012/news/04/02/players-of-the-week/index.html |archivedate={{dat|2012|04|05||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/03042012-pirss_un_pols_nba_aizvaditas_nedelas_laba|title=Pīrss un Pols - NBA aizvadītās nedēļas labākie|date={{dat|2012|4|3||bez}}|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2012|4|4||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|13}}2. aprīlis — 8. aprīlis |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(5/6)</small> |{{sortname|Gorans|Dragičs}} ([[Hjūstonas "Rockets"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{publikācijas atsauce |publisher=National Basketball Association |title=Rockets' Dragic, Heat's James named Players of the Week |date=April 9, 2012 |url=http://www.nba.com/2012/news/04/09/players-of-the-week-lebron-james-goran-dragic/index.html |accessdate=April 9, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120413030741/http://www.nba.com/2012/news/04/09/players-of-the-week-lebron-james-goran-dragic/index.html |archivedate={{dat|2012|04|13||bez}} }}</ref> |- |align=center|{{Hs|14}}9. aprīlis — 15. aprīlis |{{sortname|Kevins|Gārnets}} ([[Bostonas "Celtics"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Endrū|Bainams}} ([[Losandželosas "Lakers"]]) <small>(2/2)</small> |align=center|<ref>{{publikācijas atsauce |publisher=National Basketball Association |title=Celtics' Garnett and Lakers' Bynum named Players of the Week |date=April 6, 2012 |url=http://www.nba.com/2012/news/04/16/players-of-the-week/index.html |accessdate=April 16, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120419011142/http://www.nba.com/2012/news/04/16/players-of-the-week/index.html |archivedate={{dat|2012|04|19||bez}} }}</ref> |- |align=center|{{Hs|15}}16. aprīlis — 22. aprīlis |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(6/6)</small> |{{sortname|Els|Džefersons}} ([[Jūtas "Jazz"]]) <small> (1/1)</small> |align=center|<ref>{{publikācijas atsauce |publisher=National Basketball Association |title=Jazz's Jefferson, Heat's James named Players of the Week |date=April 23, 2012 |url=http://www.nba.com/2012/news/04/23/players-of-the-week-al-jefferson-lebron-james/index.html |accessdate=April 26, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425211134/http://www.nba.com/2012/news/04/23/players-of-the-week-al-jefferson-lebron-james/index.html |archivedate={{dat|2012|04|25||bez}} }}</ref> |} === Mēneša labākie spēlētāji === {| class="wikitable sortable" style="text-align:left" |- !width=20%|Mēnesis !width=35%|Austrumu konference !width=35%|Rietumu konference !width=5% class=unsortable|Atsauce |- |align=center|{{Hs|1}}Decembris — Janvāris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(1/2)</small> |{{sortname|Kobe|Braiants}} ([[Losandželosas "Lakers"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/02/03/players-of-the-month-jan/index.html|title=James, Bryant named Eastern, Western players of the month|date=February 3, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=February 3, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120204054445/http://www.nba.com/2012/news/02/03/players-of-the-month-jan/index.html|archivedate={{dat|2012|02|04||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/04022012-dzeimss_un_braients_menesa_labakie_spelet|title=Džeimss un Braients - mēneša labākie spēlētāji|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|2}}Februāris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(2/2)</small> |{{sortname|Kevins|Durants}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(1/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/03/02/players-of-the-month-feb/?ls=iref:nbahpt2|title=Lebron James, Kevin Durant win Player of the Month honors|date=March 2, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=March 2, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150722105959/http://www.nba.com/2012/news/03/02/players-of-the-month-feb/?ls=iref:nbahpt2|archivedate={{dat|2015|07|22||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/03032012-durants_un_dzeimss_nba_februara_labakie_s|title=Durants un Džeimss - NBA februāra mēneša labākie spēlētāji|date={{dat|2012|3|3||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|3|3||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|3}}Marts |{{sortname|Pols|Pīrss}} ([[Bostonas "Celtics"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Kevins|Durants}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(2/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/04/04/pierce-durant/index.html|title=Pierce, Durant named Eastern, Western players of the month|date=April 4, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=April 4, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120407232617/http://www.nba.com/2012/news/04/04/pierce-durant/index.html|archivedate={{dat|2012|04|07||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|4}}Aprīlis |{{sortname|Karmelo|Entonijs}} ([[Ņujorkas "Knicks"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Kriss|Pols}} ([[Losandželosas "Clippers"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/04/27/april-pow-release/index.html|title=Knicks' Anthony, Clippers' Paul win monthly honors for April|date=April 27, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=April 28, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120430212532/http://www.nba.com/2012/news/04/27/april-pow-release/index.html|archivedate={{dat|2012|04|30||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/28042012-entonijs_un_pols_nba_aprila_labakie_spele|title=Entonijs un Pols – NBA aprīļa labākie spēlētāji|date={{dat|2012|4|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|4|28||bez}}}}</ref> |} === Mēneša labākie debitanti === {| class="wikitable sortable" style="text-align:left" |- !width=20%|Mēnesis !width=35%|Austrumu konference !width=35%|Rietumu konference !width=5% class=unsortable|Atsauce |- |align=center|{{Hs|1}}Decembris — Janvāris |{{sortname|Kairijs|Ērvings}} ([[Klīvlendas "Cavaliers"]]) <small>(1/3)</small> |{{sortname|Rikijs|Ruvio}} ([[Minesotas "Timberwolves"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/02/01/rookies-of-month/index.html|title=Irving, Rubio take Rookie of the Month honors for January|date=February 1, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=February 1, 2012|archiveurl=https://www.webcitation.org/69ptqPKaG?url=http://www.nba.com/2012/news/02/01/rookies-of-month/index.html|archivedate={{dat|2012|08|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/02022012-rubio_un_ervings_nba_labakie_jaunie_spele|title=Rubio un Īrvings - NBA labākie jaunie spēlētāji janvārī|last=Māris Noviks|date={{dat|2012|2|2||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|2||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|2}}Februāris |{{sortname|Kairijs|Ērvings}} ([[Klīvlendas "Cavaliers"]]) <small>(2/3)</small> |{{sortname|Aizeja|Tomass|dab=1989}} ([[Sakramento "Kings"]]) <small>(1/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/03/01/feb-rookies-of-month/index.html|title=Irving, Thomas take Rookie of the Month honors for February|date=March 1, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=March 1, 2012|archiveurl=https://www.webcitation.org/69ptr0IdN?url=http://www.nba.com/2012/news/03/01/feb-rookies-of-month/index.html|archivedate={{dat|2012|08|11||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|3}}Marts |{{sortname|Kairijs|Ērvings}} ([[Klīvlendas "Cavaliers"]]) <small>(3/3)</small> |{{sortname|Aizeja|Tomass|dab=1989}} ([[Sakramento "Kings"]]) <small>(2/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/04/02/rookies-of-the-month/index.html|title=Irving, Thomas named Rookies of the Month|date=April 1, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=April 2, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120405172237/http://www.nba.com/2012/news/04/02/rookies-of-the-month/index.html|archivedate={{dat|2012|04|05||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|4}}Aprīlis |{{sortname|Aivens|Džonsons}} ([[Atlantas "Hawks"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Kenets|Farīds|}} ([[Denveras "Nuggets"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/04/27/rookies-of-the-month-april/index.html|title=Hawks' Johnson, Nuggets' Faried get Rookie of Month honors|date=April 27, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=April 27, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120428183637/http://www.nba.com/2012/news/04/27/rookies-of-the-month-april/index.html|archivedate={{dat|2012|04|28||bez}}}}</ref> |} === Mēneša labākie treneri === {| class="wikitable sortable" style="text-align:left" |- !width=20%|Mēnesis !width=35%|Austrumu konference !width=35%|Rietumu konference !width=5% class=unsortable|Atsauce |- |align=center|{{Hs|1}}Decembris — Janvāris |{{sortname|Toms|Tibodo}} ([[Čikāgas "Bulls"]]) <small>(1/2)</small> |{{sortname|Skots|Brukss}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/02/01/coaches-of-the-month/index.html|title=Thibodeau, Brooks named Coaches of the Month|date=February 1, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=February 1, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120209215759/http://www.nba.com/2012/news/02/01/coaches-of-the-month/index.html|archivedate={{dat|2012|02|09||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|2}}Februāris |{{sortname|Ēriks|Spoelstra}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Gregs|Popovičs}} ([[Sanantonio "Spurs"]]) <small>(1/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/03/01/feb-coachs-of-month/index.html|title=Spoelstra, Popovich named Coaches of the Month|date=March 1, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=March 1, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120302170949/http://www.nba.com/2012/news/03/01/feb-coachs-of-month/index.html|archivedate={{dat|2012|03|02||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|3}}Marts |{{sortname|Toms|Tibodo}} ([[Čikāgas "Bulls"]]) <small>(2/2)</small> |{{sortname|Gregs|Popovičs}} ([[Sanantonio "Spurs"]]) <small>(2/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/04/02/coaches-of-the-month/index.html|title=Thibodeau, Popovich named coaches of the month|date=April 1, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=April 2, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120405034221/http://www.nba.com/2012/news/04/02/coaches-of-the-month/index.html|archivedate={{dat|2012|04|05||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|4}}Aprīlis |{{sortname|Frenks|Vogels}} ([[Indiānas "Pacers"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Laionels|Holinss}} ([[Memfisas "Grizzlies"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/04/27/coaches-of-the-month-april/index.html|title=Pacers' Vogel, Grizzlies' Hollins named Coaches of the Month|date=April 27, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=April 27, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120428133032/http://www.nba.com/2012/news/04/27/coaches-of-the-month-april/index.html|archivedate={{dat|2012|04|28||bez}}}}</ref> |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.nba.com/ Oficiālā NBA mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.basketball-reference.com/leagues/NBA_2012.html ''Basketball-Reference'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121004095731/http://www.basketball-reference.com/leagues/NBA_2012.html |date={{dat|2012|10|04||bez}} }} {{en ikona}} {{2011.—2012. gada NBA sezona}} {{NBA sezonas}} [[Kategorija:2011.—2012. gada NBA sezona| ]] s08rtsjmyxr04y9dcwuwaobcc9j99hx 0 152418 4538796 4538481 2026-10-23T05:25:21Z Baisulis 11523 /* Karjera */ sīkumi..... 4538796 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Maiks Bibijs | vārds_orig = ''Mike Bibby'' | attēls = MikeBibbyMiamiHeat.jpg | att_izm = | paraksts = Maiks Bibijs 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|5|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Šerihilla}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = {{mērv|cm=188}} | svars = {{mērv|kg=88}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2012 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Shadow Mountain'' ([[Arizona]]} | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Arizonas Universitāte]] (1996—1998) | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 2. | dr_gads = [[1998. gada NBA drafts|1998]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Vankūveras "Grizzlies"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|1998|start}}–{{nbay|2000|end}} | klubs 1 = {{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras "Grizzlies"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2001|start}}–{{nbay|2007|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2007|end}}–{{nbay|2010|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2010|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2010|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2011|full=y}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|1998|end}})</small> * [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempions <small>(1997)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Maikls (Maiks) Bibijs''' ({{val|en|Michael "Mike" Bibby}}; dzimis {{dat|1978|5|13}} [[Šerihilla|Šerihillā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Aizvadījis 14 sezonas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par [[Treneris|treneri]] un šobrīd vada [[NCAA]] komandu no [[Kalifornijas štata Universitāte Sakramento|Kalifornijas štata Universitātes Sakramento]]. M. Bibija tēvs [[Henrijs Bibijs]] bija ievērojams basketbolists, 1973. gada [[NBA čempions]]. == Karjera == Pēc izcilas vidusskolu basketbola karjeras M. Bibijs nonāca [[Arizonas Universitāte]]s komandā un kopā ar "Wildcats" kļuva par 1997. gada [[NCAA]] čempionu. Pēc divām sezonām koledžu basketbolā un čempiona titula viņš pieteicās NBA draftam. [[1998. gada NBA drafts|1998. gada NBA draftā]] viņu [[Vankūveras "Grizzlies"]] izraudzījās ar kopējo otro kārtas numuru (kā pirmais tika draftēts [[Maikls Olovokandi]]). Debijas sezonā NBA viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|līgas simboliskajā debitantu pirmajā izlasē]]. 2001. gada jūnijā M. Bibiju kopā ar [[Brents Praiss|Brentu Praisu]] aizmainīja uz [[Sakramento "Kings"]] pret [[Džeisons Viljamss|Džeisonu Viljamsu]] un [[Niks Andersons|Niku Andersonu]]. Lielāko karjeras daļu (2001—2008) aizvadījis "Kings" vienībā. [[2001.—2002. gada NBA sezona|2001.—2002. gada sezonā]] viņi sasniedza konferences finālu, kurā zaudēja tobrīdējiem NBA čempioniem [[Losandželosas "Lakers"]]. Individuālās statistikas ziņā viņam veiksmīga bija [[2003.—2004. gada NBA sezona|2003.—2004. gada sezona]], kad vidēji spēlē guva 18,4 punktus, tā palīdzot komandai sasniegt izslēgšanas spēles. 2008. gada februārī M. Bibijs tika aizmainīts uz [[Atlantas "Hawks"]] pret [[Šeldens Viljamss|Šeldenu Viljamsu]], [[Entonijs Džonsons|Entoniju Džonsonu]], [[Tairons Lū|Taironu Lū]], [[Lorensens Raits|Lorensenu Raitu]] un [[2008. gada NBA drafts|2008. gada NBA drafta]] otrās kārtas izvēli. [[2007.—2008. gada NBA sezona|2007.—2008. gada sezonā]] viņš "Hawks" komandai palīdzēja sasniegt izslēgšanas spēles pirmoreiz pēdējo desmit sezonu laikā. 2011. gada februārī M. Bibijs kopā ar [[Džordans Kraufords|Džordanu Kraufordu]], [[Moriss Evanss|Morisu Evansu]] un [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA drafta]] pirmās kārtas izvēli tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Wizards"]] pret [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] un [[Hiltons Ārmstrongs|Hiltonu Ārmstrongu]], taču komandas sastāvā aizvadīja tikai divas spēles līdz vienojās par līguma izpirkšanu. 2011. gada martā viņš vienojās par līgumu ar [[Maiami "Heat"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/heat/news/heat_signs_mike_bibby_110302.html|title=HEAT Signs Mike Bibby {{!}} Miami Heat|website=www.nba.com|access-date=2026-10-22|language=en}}</ref> un kluba sastāvā sasniedza 2011. gada finālsēriju. 2011. gada decembrī pēc [[2011. gada NBA lokauts|NBA lokauta]] M. Bibijs parakstīja līgumu ar [[Ņujorkas "Knicks"]], kas kļuva par viņa pēdējo klubu NBA spēlētāja karjerā. Pēc spēlētāja karjeras beigām M. Bibijs kļuva par treneri, vispirms strādājot ar savas vidusskolas ''Shadow Mountain'' komandu [[Arizona|Arizonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.azcentral.com/story/sports/high-school/2014/04/22/conner-shadow-mountain-horizon-basketball/8027869/|title=Coach Jerry Conner leaves Shadow Mountain basketball for Horizon|last=Obert|first=Richard|website=The Arizona Republic|access-date=2026-10-22|language=en}}</ref> 2025. gadā viņš kļuva par [[NCAA]] komandas no [[Kalifornijas štata Universitāte Sakramento|Kalifornijas štata Universitātes Sakramento]] galveno treneri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/mens-college-basketball/story/_/id/44390772/sources-ex-nba-star-mike-bibby-agrees-deal-coach-sacramento-state|title=Former NBA star Mike Bibby named head coach at Sacramento State|website=www.espn.com|access-date=2026-10-22}}</ref> bet īsi pēc tam par šīs augstskolas komandas ģenerālmenedžeri apstiprināja [[Šakils O'Nīls|Šakilu O'Nīlu]]. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regular Season === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | align="left" | {{nbay|1998|full=yes}} | align="left" | Vancouver Grizzlies | 50 || 50 || 35,2 || 43,0 || 20,3 || 75,1 || 2,7 || 6,5 || '''1,6''' || 0,1 || 13,2 |- | align="left" | {{nbay|1999|trunc=y}} | align="left" | Vancouver Grizzlies | '''82''' || '''82''' || 38,5 || 44,5 || 36,3 || 78,0 || 3,7 || 8,1 || '''1,6''' || 0,2 || 14,5 |- | align="left" | {{nbay|2000|full=yes}} | align="left" | Vancouver Grizzlies | '''82''' || '''82''' || '''38,9''' || 45,4 || 37,9 || 76,1 || 3,7 || '''8,4''' || 1,3 || 0,1 || 15,9 |- | align="left" | {{nbay|2001|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 80 || 80 || 33,2 || 45,3 || 37,0 || 80,3 || 2,8 || 5 || 1,1 || 0,2 || 13,7 |- | align="left" | {{nbay|2002|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 55 || 55 || 33,4 || '''47,0''' || 40,9 || '''86,1''' || 2,7 || 5,2 || 1,3 || 0,1 || 15,9 |- | align="left" | {{nbay|2003|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | '''82''' || '''82''' || 36,3 || 45,0 || 39,2 || 81,5 || 3,4 || 5,4 || 1,4 || 0,2 || 18,4 |- | align="left" | {{nbay|2004|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 80 || 80 || 38,6 || 44,3 || 36,0 || 77,5 || '''4,2''' || 6,8 || '''1,6''' || '''0,4''' || 19,6 |- | align="left" | {{nbay|2005|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | '''82''' || '''82''' || 38,6 || 43,2 || 38,6 || 84,9 || 2,9 || 5,4 || 1 || 0,1 || '''21,1''' |- | align="left" | {{nbay|2006|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | '''82''' || '''82''' || 34,0 || 40,4 || 36,0 || 83,0 || 3,2 || 4,7 || 1,1 || 0,1 || 17,1 |- | align="left" | {{nbay|2007|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 15 || 12 || 31,5 || 40,6 || 39,3 || 74,2 || 3,7 || 5 || 1,3 || 0,1 || 13,5 |- | align="left" | {{nbay|2007|full=yes}} | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 33 || 32 || 33,3 || 41,4 || 36,9 || 79,7 || 3,2 || 6,5 || 1,1 || 0,1 || 14,1 |- | align="left" | {{nbay|2008|full=yes}} | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 79 || 79 || 34,7 || 43,5 || 39,0 || 78,9 || 3,5 || 5 || 1,2|| 0,1 || 14,9 |- | align="left" | {{nbay|2009|full=yes}} | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 80 || 80 || 27,4 || 41,6 || 38,9 || 86,1 || 2,3 || 3,9 || 0,8 || 0 || 9,1 |- | align="left" | {{nbay|2010|full=yes}} | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 56 || 56 || 29,9 || 43,5 || 44,1 || 63,0 || 2,6 || 3,6 || 0,7 || 0,1 || 9,4 |- | align="left" | {{nbay|2010|full=yes}} | align="left" | [[Vašingtonas "Wizards"|"Wizards"]] | 2 || 0 || 14,5 || 11,1 || 0 || 0 || 1,5 || 4 || 0,5 || 0 || 1 |- | align="left" | {{nbay|2010|full=yes}} | align="left" | [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 22 || 12 || 26,5 || 43,7 || '''45,5''' || 62,5 || 2,2 || 2,5 || 0,5 || 0,1 || 7,3 |- | align="left" | {{nbay|2011|full=yes}} | align="left" | [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 39 || 4 || 14,3 || 28,2 || 31,8 || 75,0 || 1,5 || 2,1 || 0,5 || 0,1 || 2,6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 1001 || 950 || 33,9 || 43,6 || 37,9 || 80,2 || 3,1 || 5,5 || 1,2 || 0,1 || 14,7 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | align="left" | [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]] | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 16 || 16 || 41,3 || 44,4 || 42,4 || 82,6 || 3,8 || 5 || 1,4 || 0,2 || '''20,3''' |- | align="left" | [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]] | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 12 || 12 || 33,7 || 42,2 || 28,2 || 79,4 || 2,6 || 5 || 1,2 || '''0,4''' || 12,7 |- | align="left" | [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]] | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 12 || 12 || 41,4 || 42,9 || 43,6 || 87,3 || 4,2 || '''7''' || '''1,9''' || '''0,4''' || 20,0 |- | align="left" | [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]] | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 5 || 5 || 40,0 || 39,1 || 21,7 || 77,8 || '''4,4''' || 6,6 || 1,4 || '''0,4''' || 19,6 |- | align="left" | [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]] | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 6 || 6 || '''42,5''' || 34,8 || 34,6 || 90,0 || 3,8 || 5,2 || 1,5 || 0 || 16,7 |- | align="left" | [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 7 || 7 || 36,0 || 33,8 || 29,2 || 65,6 || 3,1 || 3,1 || 0,6 || 0,3 || 10,3 |- | align="left" | [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 11 || 11 || 35,5 || '''46,2''' || '''54,2''' || '''95,5''' || 3,4 || 4,2 || 0,9 || 0,2 || 13,2 |- | align="left" | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 11 || 11 || 26,5 || 45,0 || 41,2 || 70,0 || 2,5 || 2,5 || 0,8 || 0 || 8,5 |- | align="left" | [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | align="left" | [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | '''20''' || '''20''' || 20,8 || 28,1 || 25,8 || 50,0 || 1,8 || 1,1 || 0,6 || 0,3 || 3,6 |- | align="left" | [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | align="left" | [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 5 || 1 || 23,6 || 39,1 || 41,2 || 66,7 || 4,2 || 2,6 || 0,2 || 0 || 5,4 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 105 || 101 || 33,2 || 40,8 || 37,1 || 81,5 || 3,1 || 4 || 1,1 || 0,2 || 12,6 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bibijs, Maiks}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] czraavmyqz50b05z6d23w6amd8mavz8 4538801 4538796 2026-10-23T05:38:37Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4538801 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Maiks Bibijs | vārds_orig = ''Mike Bibby'' | attēls = MikeBibbyMiamiHeat.jpg | att_izm = | paraksts = Maiks Bibijs 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|5|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Šerihilla}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = {{mērv|cm=188}} | svars = {{mērv|kg=88}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2012 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Shadow Mountain'' ([[Arizona]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Arizonas Universitāte]] (1996—1998) | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 2. | dr_gads = [[1998. gada NBA drafts|1998]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Vankūveras "Grizzlies"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|1998|start}}–{{nbay|2000|end}} | klubs 1 = {{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras "Grizzlies"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2001|start}}–{{nbay|2007|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2007|end}}–{{nbay|2010|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2010|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2010|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2011|full=y}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|1998|end}})</small> * [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempions <small>(1997)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Maikls (Maiks) Bibijs''' ({{val|en|Michael "Mike" Bibby}}; dzimis {{dat|1978|5|13}} [[Šerihilla|Šerihillā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Aizvadījis 14 sezonas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par [[Treneris|treneri]] un šobrīd vada [[NCAA]] komandu no [[Kalifornijas štata Universitāte Sakramento|Kalifornijas štata Universitātes Sakramento]]. M. Bibija tēvs [[Henrijs Bibijs]] bija ievērojams basketbolists, 1973. gada [[NBA čempions]]. == Karjera == Pēc izcilas vidusskolu basketbola karjeras M. Bibijs nonāca [[Arizonas Universitāte]]s komandā un kopā ar "Wildcats" kļuva par 1997. gada [[NCAA]] čempionu. Pēc divām sezonām koledžu basketbolā un čempiona titula viņš pieteicās NBA draftam. [[1998. gada NBA drafts|1998. gada NBA draftā]] viņu [[Vankūveras "Grizzlies"]] izraudzījās ar kopējo otro kārtas numuru (kā pirmais tika draftēts [[Maikls Olovokandi]]). Debijas sezonā NBA viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|līgas simboliskajā debitantu pirmajā izlasē]]. 2001. gada jūnijā M. Bibiju kopā ar [[Brents Praiss|Brentu Praisu]] aizmainīja uz [[Sakramento "Kings"]] pret [[Džeisons Viljamss|Džeisonu Viljamsu]] un [[Niks Andersons|Niku Andersonu]]. Lielāko karjeras daļu (2001—2008) aizvadījis "Kings" vienībā. [[2001.—2002. gada NBA sezona|2001.—2002. gada sezonā]] viņi sasniedza konferences finālu, kurā zaudēja tobrīdējiem NBA čempioniem [[Losandželosas "Lakers"]]. Individuālās statistikas ziņā viņam veiksmīga bija [[2003.—2004. gada NBA sezona|2003.—2004. gada sezona]], kad vidēji spēlē guva 18,4 punktus, tā palīdzot komandai sasniegt izslēgšanas spēles. 2008. gada februārī M. Bibijs tika aizmainīts uz [[Atlantas "Hawks"]] pret [[Šeldens Viljamss|Šeldenu Viljamsu]], [[Entonijs Džonsons|Entoniju Džonsonu]], [[Tairons Lū|Taironu Lū]], [[Lorensens Raits|Lorensenu Raitu]] un [[2008. gada NBA drafts|2008. gada NBA drafta]] otrās kārtas izvēli. [[2007.—2008. gada NBA sezona|2007.—2008. gada sezonā]] viņš "Hawks" komandai palīdzēja sasniegt izslēgšanas spēles pirmoreiz pēdējo desmit sezonu laikā. 2011. gada februārī M. Bibijs kopā ar [[Džordans Kraufords|Džordanu Kraufordu]], [[Moriss Evanss|Morisu Evansu]] un [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA drafta]] pirmās kārtas izvēli tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Wizards"]] pret [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] un [[Hiltons Ārmstrongs|Hiltonu Ārmstrongu]], taču komandas sastāvā aizvadīja tikai divas spēles līdz vienojās par līguma izpirkšanu. 2011. gada martā viņš vienojās par līgumu ar [[Maiami "Heat"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/heat/news/heat_signs_mike_bibby_110302.html|title=HEAT Signs Mike Bibby {{!}} Miami Heat|website=www.nba.com|access-date=2026-10-22|language=en}}</ref> un kluba sastāvā sasniedza 2011. gada finālsēriju. 2011. gada decembrī pēc [[2011. gada NBA lokauts|NBA lokauta]] M. Bibijs parakstīja līgumu ar [[Ņujorkas "Knicks"]], kas kļuva par viņa pēdējo klubu NBA spēlētāja karjerā. Pēc spēlētāja karjeras beigām M. Bibijs kļuva par treneri, vispirms strādājot ar savas vidusskolas ''Shadow Mountain'' komandu [[Arizona|Arizonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.azcentral.com/story/sports/high-school/2014/04/22/conner-shadow-mountain-horizon-basketball/8027869/|title=Coach Jerry Conner leaves Shadow Mountain basketball for Horizon|last=Obert|first=Richard|website=The Arizona Republic|access-date=2026-10-22|language=en}}</ref> 2025. gadā viņš kļuva par [[NCAA]] komandas no [[Kalifornijas štata Universitāte Sakramento|Kalifornijas štata Universitātes Sakramento]] galveno treneri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/mens-college-basketball/story/_/id/44390772/sources-ex-nba-star-mike-bibby-agrees-deal-coach-sacramento-state|title=Former NBA star Mike Bibby named head coach at Sacramento State|website=www.espn.com|access-date=2026-10-22}}</ref> bet īsi pēc tam par šīs augstskolas komandas ģenerālmenedžeri apstiprināja [[Šakils O'Nīls|Šakilu O'Nīlu]]. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regular Season === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | align="left" | {{nbay|1998|full=yes}} | align="left" | Vancouver Grizzlies | 50 || 50 || 35,2 || 43,0 || 20,3 || 75,1 || 2,7 || 6,5 || '''1,6''' || 0,1 || 13,2 |- | align="left" | {{nbay|1999|trunc=y}} | align="left" | Vancouver Grizzlies | '''82''' || '''82''' || 38,5 || 44,5 || 36,3 || 78,0 || 3,7 || 8,1 || '''1,6''' || 0,2 || 14,5 |- | align="left" | {{nbay|2000|full=yes}} | align="left" | Vancouver Grizzlies | '''82''' || '''82''' || '''38,9''' || 45,4 || 37,9 || 76,1 || 3,7 || '''8,4''' || 1,3 || 0,1 || 15,9 |- | align="left" | {{nbay|2001|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 80 || 80 || 33,2 || 45,3 || 37,0 || 80,3 || 2,8 || 5 || 1,1 || 0,2 || 13,7 |- | align="left" | {{nbay|2002|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 55 || 55 || 33,4 || '''47,0''' || 40,9 || '''86,1''' || 2,7 || 5,2 || 1,3 || 0,1 || 15,9 |- | align="left" | {{nbay|2003|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | '''82''' || '''82''' || 36,3 || 45,0 || 39,2 || 81,5 || 3,4 || 5,4 || 1,4 || 0,2 || 18,4 |- | align="left" | {{nbay|2004|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 80 || 80 || 38,6 || 44,3 || 36,0 || 77,5 || '''4,2''' || 6,8 || '''1,6''' || '''0,4''' || 19,6 |- | align="left" | {{nbay|2005|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | '''82''' || '''82''' || 38,6 || 43,2 || 38,6 || 84,9 || 2,9 || 5,4 || 1 || 0,1 || '''21,1''' |- | align="left" | {{nbay|2006|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | '''82''' || '''82''' || 34,0 || 40,4 || 36,0 || 83,0 || 3,2 || 4,7 || 1,1 || 0,1 || 17,1 |- | align="left" | {{nbay|2007|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 15 || 12 || 31,5 || 40,6 || 39,3 || 74,2 || 3,7 || 5 || 1,3 || 0,1 || 13,5 |- | align="left" | {{nbay|2007|full=yes}} | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 33 || 32 || 33,3 || 41,4 || 36,9 || 79,7 || 3,2 || 6,5 || 1,1 || 0,1 || 14,1 |- | align="left" | {{nbay|2008|full=yes}} | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 79 || 79 || 34,7 || 43,5 || 39,0 || 78,9 || 3,5 || 5 || 1,2|| 0,1 || 14,9 |- | align="left" | {{nbay|2009|full=yes}} | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 80 || 80 || 27,4 || 41,6 || 38,9 || 86,1 || 2,3 || 3,9 || 0,8 || 0 || 9,1 |- | align="left" | {{nbay|2010|full=yes}} | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 56 || 56 || 29,9 || 43,5 || 44,1 || 63,0 || 2,6 || 3,6 || 0,7 || 0,1 || 9,4 |- | align="left" | {{nbay|2010|full=yes}} | align="left" | [[Vašingtonas "Wizards"|"Wizards"]] | 2 || 0 || 14,5 || 11,1 || 0 || 0 || 1,5 || 4 || 0,5 || 0 || 1 |- | align="left" | {{nbay|2010|full=yes}} | align="left" | [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 22 || 12 || 26,5 || 43,7 || '''45,5''' || 62,5 || 2,2 || 2,5 || 0,5 || 0,1 || 7,3 |- | align="left" | {{nbay|2011|full=yes}} | align="left" | [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 39 || 4 || 14,3 || 28,2 || 31,8 || 75,0 || 1,5 || 2,1 || 0,5 || 0,1 || 2,6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 1001 || 950 || 33,9 || 43,6 || 37,9 || 80,2 || 3,1 || 5,5 || 1,2 || 0,1 || 14,7 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | align="left" | [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]] | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 16 || 16 || 41,3 || 44,4 || 42,4 || 82,6 || 3,8 || 5 || 1,4 || 0,2 || '''20,3''' |- | align="left" | [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]] | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 12 || 12 || 33,7 || 42,2 || 28,2 || 79,4 || 2,6 || 5 || 1,2 || '''0,4''' || 12,7 |- | align="left" | [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]] | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 12 || 12 || 41,4 || 42,9 || 43,6 || 87,3 || 4,2 || '''7''' || '''1,9''' || '''0,4''' || 20,0 |- | align="left" | [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]] | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 5 || 5 || 40,0 || 39,1 || 21,7 || 77,8 || '''4,4''' || 6,6 || 1,4 || '''0,4''' || 19,6 |- | align="left" | [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]] | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 6 || 6 || '''42,5''' || 34,8 || 34,6 || 90,0 || 3,8 || 5,2 || 1,5 || 0 || 16,7 |- | align="left" | [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 7 || 7 || 36,0 || 33,8 || 29,2 || 65,6 || 3,1 || 3,1 || 0,6 || 0,3 || 10,3 |- | align="left" | [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 11 || 11 || 35,5 || '''46,2''' || '''54,2''' || '''95,5''' || 3,4 || 4,2 || 0,9 || 0,2 || 13,2 |- | align="left" | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | align="left" | [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 11 || 11 || 26,5 || 45,0 || 41,2 || 70,0 || 2,5 || 2,5 || 0,8 || 0 || 8,5 |- | align="left" | [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | align="left" | [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | '''20''' || '''20''' || 20,8 || 28,1 || 25,8 || 50,0 || 1,8 || 1,1 || 0,6 || 0,3 || 3,6 |- | align="left" | [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | align="left" | [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 5 || 1 || 23,6 || 39,1 || 41,2 || 66,7 || 4,2 || 2,6 || 0,2 || 0 || 5,4 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 105 || 101 || 33,2 || 40,8 || 37,1 || 81,5 || 3,1 || 4 || 1,1 || 0,2 || 12,6 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bibijs, Maiks}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] qlwqj0b2uwto7gkd34vv6dxo3tu3vn1 10 155500 4538628 4293074 2026-10-22T13:46:45Z Papuass 88 4538628 wikitext text/x-wiki {{ {{{1<noinclude>|Template:Cycling showdata</noinclude>}}} | team link = EF Education–EasyPost | team name = EF Education–EasyPost | team name-2003 = 5280/Subaru | team name-2004 = TIAA-CREF | team name-2005 = TIAA-CREF | team name-2006 = TIAA-CREF | team name-2007 = Slipstream-Chipotle | team name-2008a = Slipstream-Chipotle | team name-2008b = Garmin-Chipotle-H30 | team name-2009 = Garmin-Slipstream | team name-2010 = Garmin-Transitions | team name-2011 = Garmin-Cervélo | team name-2012 = Garmin-Barracuda | team name-2012a = Garmin-Barracuda | team name-2012b = Garmin-Sharp | team name-2013 = Garmin-Sharp | team name-2014 = Garmin-Sharp | team name-2015 = Cannondale–Garmin | team name-2016 = Cannondale–Drapac | team name-2016a = Cannondale | team name-2016b = Cannondale–Drapac | team name-2017 = Cannondale–Drapac | team name-2018 = EF Education First–Drapac p/b Cannondale | team name-2019 = EF Education First | team name-2020 = EF Pro Cycling | team name-2021 = EF Education–Nippo | team name-2022 = EF Education–EasyPost | team name-2023 = EF Education–EasyPost | team name-2024 = EF Education–EasyPost | team name-2025 = EF Education–EasyPost | team name-2026 = EF Education–EasyPost | year = {{{year|}}} }}<noinclude> [[Kategorija:Riteņbraukšanas komandu dati]] </noinclude> 2tj2x5ycq2bo8lrqf79mwwyrymjjozv 0 165792 4538835 4436935 2026-10-23T07:35:35Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Olande]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538835 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mariehamna | official_name = ''Mariehamn'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Mariehamn.jpg | image_caption = | image_flag = Flag of Mariehamn, Åland Islands.svg | image_shield = Maarianhamina.vaakuna.svg | shield_link = | shield_size = | pushpin_map = Olande (Somija)#Somija#Eiropa | pushpin_map_caption = | pushpin_mapsize = | subregion = Marienhamna | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Somija}} [[Somija]] | subdivision_name1 = {{flaga|Ālandu salas}} [[Olande]] | established_title = Dibināta | established_date = 1861 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 11.81 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 11718 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = EET | utc_offset = +2 | latd = 60 | latm = 06 | lats = | latNS = N | longd = 019 | longm = 56 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | website = {{URL|http://www.mariehamn.ax}} | footnotes = | image_seal = Maarianhamina sinetti.jpg }} '''Mariehamna''' ({{val|sv|Mariehamn}}, somu: ''Maarianhamina'') ir [[Olande]]s galvaspilsēta. Lielākā Olandu salu komūna ar aptuveni 11000 iedzīvotājiem. Mariehamnā atrodas [[Lagtings|Olandes parlaments]] un [[Olandes valdība|valdība]]. Tāpat kā pārējā salu teritorijā, vairums pilsētas iedzīvotāju pieder pie [[Somijas zviedru kopiena]]s.<ref>[http://pxweb2.stat.fi/Dialog/Varvalagg.asp?ma=060%5Fvaerak%5Ftau%5F107%5Ffi&ti=V%E4est%F6+kielen+mukaan+sek%E4+ulkomaan+kansalaisten+m%E4%E4r%E4+ja+maa%2Dpinta%2Dala+alueittain++1980+%2D+2010&path=../Database/StatFin/vrm/vaerak/&lang=3&xu=&yp=&nr=1&aggfile(1)=Kunnat+aakkosj%E4rjestyksess%E4+2011&prevagg=NNN&mapname=&multilang=fi ''Somijas reģionu iedzīvotāju skaits atbilstoši to valodai.'']{{Novecojusi saite}} {{fi ikona}}</ref> Mariehamnas kopējā platība ir 11 km². Mariehamna dibināta 1861. gadā un nosaukta par godu [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II Romanova]] sievai [[Marija Aleksandrovna (Aleksandra II sieva)|Marijai Aleksandrovnai]].<ref>Туристическое агентство Сигма Тур — [http://www.sigmatur.ru/finland/maarianhamina/ ''Маарианхамина''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111013213557/http://sigmatur.ru/finland/maarianhamina/ |date={{dat|2011|10|13||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Pilsēta atrodas uz pussalas, un tajā atrodas divas vietējai ekonomikai ļoti nozīmīgas starptautiskās ostas, viena pilsētas austrumos, bet otra — rietumos. == Sadraudzības pilsētas == * {{flaga|Islande}} [[Koubavogira]], [[Islande]] * {{flaga|Norvēģija}} [[Kragero]], [[Norvēģija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Kuresāre]], [[Igaunija]] * {{flaga|Krievija}} [[Lomonosova]], [[Krievija]] * {{flaga|Dānija}} [[Slagelse]], [[Dānija]] * {{flaga|Farēru salas}} [[Touršhavna]], [[Fēru Salas]] * {{flaga|Somija}} [[Valkeakoski]], [[Somija]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Visbija]], [[Zviedrija]] == Sports == * [[IFK Mariehamn]] (futbola klubs). * Wiklöf Holding Arena (ietilpība: 4000) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Somija-aizmetnis}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas pilsētas]] [[Kategorija:Olande]] djqmk3e43iwabtfzu8lj3g5yj9nt0kv 0 173785 4538924 4197456 2026-10-23T10:37:29Z Pirags 3757 /* Oktobris */ 4538924 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1625|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Livland1585-1710.gif|thumb|315px|Polijas-Lietuvas un Zviedrijas cīņas par dominanci (1585–1629)]] [[Attēls:Riga 1625.jpg|thumb|right|280px|Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas).]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1625]]. gada notikumi [[Latvija|Latvijā]]''', kuras [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes atradās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā, bet [[Vidzeme]]s un [[Latgale]]s vēsturiskās zemes [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās [[Piltenes apgabals]], kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Pēc pamiera laušanas atsākās [[poļu-zviedru karš]] starp [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un [[Zviedrijas karaliste]]s karaspēkiem. == Valdnieki == * [[Livonija]]s lielhercogs bija [[Polija]]s [[karalis]] un [[Lietuva]]s [[lielkņazs]] [[Sigismunds III Vāsa]]. * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] pārvaldīja hercogs [[Frīdrihs Ketlers]]. == Notikumi == === Nezināms laiks vai visa gada laikā === * Tika likvidēta [[Cēsu bīskapija]]. [[Inflantija]]s katoļu draudzes savā pārziņā pārņēma Žemaitijas bīskapi, kuri uzturējās [[Varšava|Varšavā]]. No [[Cēsis|Cēsīm]] izraidītie [[jezuīti]] un katoļu priesteri pārcēlās uz [[Latgale]]s daļu un attīstīja tur rosīgu darbību. * [[Sinode]] pieņēma noteikumus zviedru Vidzemes daļā par bērnu [[Izglītība|izglītību]] un [[Skola|skolām]]. Tādējādi tika likti pamati arī latviešu zemnieku izglītībai. * Karadarbības skartajā zemē turpināja izplatīties [[Mēris|mēra]] epidēmija. Šajā laikā pie dzīvības palikuši tikai astotā daļa no visiem Vidzemes iedzīvotājiem. [[Epidēmija]]s laikā apmiruši mācītāji: [[Ādaži|Ādažos]], [[Allaži|Allažos]], [[Sigulda|Siguldā]], [[Rauna|Raunā]], [[Rubene|Rubenē]], [[Dzērbene|Dzērbenē]], [[Smiltene|Smiltenē]], [[Straupe|Straupē]], [[Lēdurga|Lēdurgā]], [[Umurga|Umurgā]] un citur. Epidēmija skāra arī Kurzemes hercogisti. * Atsākoties karadarbībai starp Žečpospolitu un Zviedriju, zviedru spēki iebruka tagadējās Latgales teritorijā. Tika ieņemtas [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]], [[Viļakas pils|Viļakas]] un [[Ludzas pils|Ludzas pilis]]. * Zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā pēc 16 aplenkuma dienām ieņēma [[Kokneses pils|Kokneses pili]], līdz ar to zviedru Vidzemē [[Koknese]] kļuva par trešo nozīmīgāko pilsētu aiz [[Rīga]]s un [[Tartu|Tērbatas]]. * Tika ieņemta arī [[Cesvaine]]. Gustavs Ādolfs [[Cesvaines pils|Cesvaines pili]], pilsētu un muižu atdāvināja savam kambarjunkuram, grāfam Brahem. Šajā laikā Cesvaine līdzinājās pussagruvušam miestam. * Zviedri ieņēma arī [[Alūksne|Alūksni]] un tā pārgāja zviedru ģenerāļa [[Gustavs Horns|Gustava Horna]] īpašumā. * Zviedru karaspēks iebruka arī Kurzemes un Zemgales hercogistē. Tika ieņemta Dobeles pils. Iebrukuma laikā cieta Jaunpils pils. Zviedru armija nopostīja arī Jelgavu. * Kurzemes hercogs Frīdrihs apmetās Saldus pilī. * Zviedri izvēlējās Rīgu par centrālo sakaru mezglu Vidzemē, kur izveidoja pirmo [[Pasts|pasta]] kantori un iecēla pastmeistaru – Jakobu Bekeru (Jacob Becker). * [[Kandava]]i, [[Sabile]]i, [[Talsi]]em un [[Tukums|Tukumam]] oficiāli tika piešķirtas miesta tiesības. Tajā laikā šie bija Kurzemes hercoga īpašumi. * [[Daugavpils|Daugavpilī]] ieradās no Vidzemes padzītie jezuīti un ierīkoja tur [[Klosteris|klosteri]], [[baznīca (celtne)|baznīcu]] un, iespējams, arī [[Skola|skolu]] (pirmā skola Latgalē). Drīz vien dievkalpojumus sāka noturēt arī latgaliski. * Rīgā tika dibināta Kurpnieku cunfte. * Tika izdota latviešu linu audēju [[šrāga]]. * Tika pabeigti [[Rīgas Melngalvju nams|Rīgas Melngalvju nama]] pārbūves darbi (būvmeistari, domājams, A. un L. Janseni vai B.Bodekers). Galvenā fasāde tika pārveidota [[Ziemeļeiropa]]s [[Manierisms|manierisma]] stilā. [[Gotiskā arhitektūra|Gotiskā]] [[zelminis|zelmiņa]] pakāpes tika papildinātas ar akmenī kaltiem lentveida dekoriem, skulptūrām un metālkalumiem, kā arī [[Pulkstenis|pulksteni]]. * Muižkungs Alfons Lackis [[Izvalta|Izvaltā]] uzcēla pirmo koka baznīcu un to nodeva uz mūžīgiem laikiem Daugavpils jezuītu apkalpošanai. * Tika uzcelta [[Dzērbenes mācītājmuiža]]. * Zviedrijas karalis Gustavs II Adolfs piešķīra vairākus īpašumus Vidzemē saviem padotajiem: ** [[Mālpils muiža]] tika piešķirta [[Narva]]s [[gubernators|gubernatoram]], pulkvedim Nilsam Asersonam Manneršildam (Niels Assersohn Manderschilt), ** [[Gaujienas muiža]] tika uzdāvināta reihsmaršalam Akselam Banēram, ** [[Sigulda]] tika uzdāvināta Gabrielam Uksenšērnam, ** [[Turaidas muiža|Turaida]] tika uzdāvināta Nilsam Stjernšeldam, ** [[Idus muiža]] tika atdāvināta Jasparam Matronam Krūzem, ** [[Raunas pils|Raunas pili]] tika nodota dzimtas īpašumā Svantem Baneram (Svante Banér). Īpašnieka galvenais pienākums bija turēt šeit [[Zirgs|zirgus]], Zviedrijas [[karaspēks|karaspēka]] vajadzībām. * Bonaventuras Mollers sāka saimniekot muižā [[Juglas ezers|Juglas ezera]] austrumu pusē, kuru vēlāk nosauca savā vārdā par [[Bonaventuras muiža|Bonaventuras muižu]]. * Klingšporns uzteica [[Sprēstiņu muiža]]s (Pröbstingshof) nomas līgumu Rīgas birģerim Heinriham Prēbstingam (Pröbsting) un īpašumu sāka apsaimniekot pats. * Pēc [[Vecsēlpils|Sēlpils]] iekarošanas Zviedrijas karalis aicināja Sēlpils draudzes mācītāju [[Georgs Mancelis|Georgu Manceli]] uz Tērbatu ([[Tartu]]). Georgs, kurš mēra epidēmijā bija zaudējis savus trīs bērnus, piedāvājumu pieņēma un, atstādams Sēlpili, kļuva par [[Tērbatas Sv. Jāņa baznīca]]s vācu draudzes virsmācītāju, prāvestu, virskonsistorijas piesēdētāju un pilsētas skolu uzraugu. * [[Nikolauss Mollīns|Mollīna]] [[tipogrāfija]] Rīgā izdeva 1 jaunu [[grāmata|grāmatu]]. Tas bija beidzamais Mollīna iespieddarbs. === Marts === * Beidzās [[Jelgava|Jelgavā]] parakstītais [[Jelgavas pamiers]] starp Žečpospolitu un Zviedrijas karalisti. * [[18. marts]] — [[Grobiņas pils|Grobiņas pilī]] Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Ketlers]] [[Liepāja]]i dāvāja pilsētas tiesības. * [[20. marts]] — hercogs Frīdrihs izdevas Liepājas pilsētai robežu apstiprināšanas rakstu, kurā tika nospraustas pilsētas robežas. * [[22. marts]] — četras dienas pēc pilsētas tiesību iegūšanas Liepājai tika piešķirts pilsētas ģerbonis. Ģerbonī uz sudrabota fona tika attēlots sarkans Kurzemes lauva ar šķeltu asti, kas ar priekškājām balsta liepu. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — Hermanis fon Maidels un viņa sieva Anna [[Piltenes apgabals|Piltenē]] izsniedza aizdevumu Gerhardam fon Mērbaham (Mehrbach) par 12 000 dukātu lielu summu, ieķīlājot aizdevējiem uz sešiem gadiem [[Ārlavas muiža|Ārlavas muižu]]. === Jūnijs === * [[7. jūnijs]] — pēc Mollīna nāves [[Gerhards Šrēders]] atkārtoti iesniedza iesniegumu [[Rīgas rāte]]i, lai dabūtu atļauju savas [[tipogrāfija]]s atvēršanai. === Augusts === * [[23. augusts]] — Rīgas [[aptiekārs]] [[Mihaels Brauers]] sastādīja [[testaments|testamentu]], kurā 1000 dālderus viņš novēlēja baznīcas kartības (Kirchenordnung) pilnveidošanai un drukai, kā arī 1200 dālderus to [[teoloģija]]s studentu stipendijām, kuri stingri turēsies pie Augsburgas konfesijas ([[Luterānisms|luterānisma]]). === Septembris === * [[Jēkabs fon Šverins]] (Jacob von Schwerin) jaunuzcelto [[Alsungas baznīca|Alsungas baznīcu]] veltīja [[Erceņģelis Miķelis|erceņģelim Miķelim]] un noteica, ka šajā dienā [[Alsunga|Alsungā]] ir jārīko [[gadatirgus]]. * [[Nakts|naktī]] no [[20. septembris|20.]] uz [[21. septembris|21. septembri]] — dodamies no Rīgas uz [[Stokholma|Stokholmu]] [[vētra]]s laikā [[Kolkasrags|Kolkasraga]] sēklī uzskrēja un bojā gāja desmit zviedru karaflotes Fleminga eskadras [[Burinieks|burinieki]], uz kuriem kopā atradušies 170 [[Lielgabals|lielgabali]] un 936 cilvēki. Izglābties laimējās tikai četriem [[Kuģis|kuģiem]]. Iemesls esot bijis tāds, ka neesot degusi signāla uguns, jo [[Dundagas muiža]]s īpašniekam laikus neesot samaksāts par kurināmo materiālu. Par savu nemākulīgo jūrnieku prasmēm Flemingam toreiz nācies attaisnoties pašam Zviedrijas karalim. * [[27. septembris]] — Atpakaļceļā uz Rīgu pēc [[Birži (Lietuva)|Biržu]] ieņemšanas ([[Lietuva]]s teritorijā), nonākot pie [[Bauskas pils]], zviedru karaspēks vispirms [[Mūsa]]s labā krasta palienā ierīkoja sev nometni un tad sāka pils aplenkumu. Iebrucēji vairākas reizes devās triecienuzbrukumā, līdz beidzot ar kāda [[Bauska]]s namnieka palīdzību tie iekļuva pilī. Kādā hercoga Frīdriha vēstulē bija rakstīts: "Bauskas pilskungs Butlars krita, aizstāvot pils vārtus, un vairāki Bauskas apkārtnes muižnieki tika nogalināti pirmajā trakumā." Pils garnizons kapitulēja, un līdz ar to zviedri ieguva krietnu laupījumu, jo Bauskas apkārtnes muižnieki bija paslēpušies pilī ar visām savām bagātībām. === Oktobris === * Rīgas rāte deva atļauju G. Šrēderam kļūt par pilsētas tipogrāfu, taču izvirzīja noteikumu – tam ir jāapprec gados veco Mollīna [[Atraitne|atraitni]]. Šrēders noteikumu pieņēma. Rezultātā viņš tikai pie Mollīna tipogrāfijas, bet Rīgas rāte atbrīvojās no nepieciešamības uzturēt tipogrāfa veco atraitni. * [[12. oktobris]] — Poļu-lietuviešu karaspēks [[Aleksandrs Korvins Gosevskis|Aleksandra Korvina Gosevska]] vadībā pie [[Līksna]]s uzbruka Horna vadītajam zviedru karaspēkam. Zviedri kaujā zaudēja ap 200 vīru. Ievainoja arī pašu Hornu. Zviedri atkāpās līdz [[Līvānu muiža]]i. === Novembris === * [[4. novembris]] — Karalis Gustavs Ādolfs izdeva [[Jaunā muiža|Jauno muižu]] Krimuldas novadā kā lēni visrniekam Vulfenam. == Kultūra == * Mollīna tipogrāfija izdeva pēdējo Nikolausa Mollīna iespiesto darbu – [[Hermanis Samsons|Hermaņa Samsona]] sprediķu krājumu 3 sējumos „Himmelische Schatzkammer” („Debesu dārgumu krātuve”). * Gerhards Šrēders iespieda savu pirmo darbu — [[Johans Narsijs|Johana Narsija]] rakstu „Riga devicta a Gustavo Adolpho, Carmen heroicum” par Rīgas padošanos zviedru karalim. == Zinātne == * Tika izdoti „Noteikumi Rīgas aptiekāriem” („Apotheker Ordnung Riga, 1625”) == Dzimuši == * [[10. oktobris]] — [[Ēriks Dālbergs]], zviedru feldmaršals, Rīgas un [[Zviedru Vidzeme]]s [[ģenerālgubernators]]. (miris [[1703]].) == Miruši == * [[Nikolauss Mollīns]], pirmais tipogrāfs un izdevējs tagadējās Latvijas teritorijā. (dzimis ap [[1550]].) {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1625. gads|Latvija]] [[Kategorija:1625. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 0ahoihsiab96esoke712g3mkcyhyfi7 4538925 4538924 2026-10-23T10:37:57Z Pirags 3757 /* Dzimuši */ 4538925 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1625|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Livland1585-1710.gif|thumb|315px|Polijas-Lietuvas un Zviedrijas cīņas par dominanci (1585–1629)]] [[Attēls:Riga 1625.jpg|thumb|right|280px|Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas).]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1625]]. gada notikumi [[Latvija|Latvijā]]''', kuras [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes atradās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā, bet [[Vidzeme]]s un [[Latgale]]s vēsturiskās zemes [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās [[Piltenes apgabals]], kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Pēc pamiera laušanas atsākās [[poļu-zviedru karš]] starp [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un [[Zviedrijas karaliste]]s karaspēkiem. == Valdnieki == * [[Livonija]]s lielhercogs bija [[Polija]]s [[karalis]] un [[Lietuva]]s [[lielkņazs]] [[Sigismunds III Vāsa]]. * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] pārvaldīja hercogs [[Frīdrihs Ketlers]]. == Notikumi == === Nezināms laiks vai visa gada laikā === * Tika likvidēta [[Cēsu bīskapija]]. [[Inflantija]]s katoļu draudzes savā pārziņā pārņēma Žemaitijas bīskapi, kuri uzturējās [[Varšava|Varšavā]]. No [[Cēsis|Cēsīm]] izraidītie [[jezuīti]] un katoļu priesteri pārcēlās uz [[Latgale]]s daļu un attīstīja tur rosīgu darbību. * [[Sinode]] pieņēma noteikumus zviedru Vidzemes daļā par bērnu [[Izglītība|izglītību]] un [[Skola|skolām]]. Tādējādi tika likti pamati arī latviešu zemnieku izglītībai. * Karadarbības skartajā zemē turpināja izplatīties [[Mēris|mēra]] epidēmija. Šajā laikā pie dzīvības palikuši tikai astotā daļa no visiem Vidzemes iedzīvotājiem. [[Epidēmija]]s laikā apmiruši mācītāji: [[Ādaži|Ādažos]], [[Allaži|Allažos]], [[Sigulda|Siguldā]], [[Rauna|Raunā]], [[Rubene|Rubenē]], [[Dzērbene|Dzērbenē]], [[Smiltene|Smiltenē]], [[Straupe|Straupē]], [[Lēdurga|Lēdurgā]], [[Umurga|Umurgā]] un citur. Epidēmija skāra arī Kurzemes hercogisti. * Atsākoties karadarbībai starp Žečpospolitu un Zviedriju, zviedru spēki iebruka tagadējās Latgales teritorijā. Tika ieņemtas [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]], [[Viļakas pils|Viļakas]] un [[Ludzas pils|Ludzas pilis]]. * Zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā pēc 16 aplenkuma dienām ieņēma [[Kokneses pils|Kokneses pili]], līdz ar to zviedru Vidzemē [[Koknese]] kļuva par trešo nozīmīgāko pilsētu aiz [[Rīga]]s un [[Tartu|Tērbatas]]. * Tika ieņemta arī [[Cesvaine]]. Gustavs Ādolfs [[Cesvaines pils|Cesvaines pili]], pilsētu un muižu atdāvināja savam kambarjunkuram, grāfam Brahem. Šajā laikā Cesvaine līdzinājās pussagruvušam miestam. * Zviedri ieņēma arī [[Alūksne|Alūksni]] un tā pārgāja zviedru ģenerāļa [[Gustavs Horns|Gustava Horna]] īpašumā. * Zviedru karaspēks iebruka arī Kurzemes un Zemgales hercogistē. Tika ieņemta Dobeles pils. Iebrukuma laikā cieta Jaunpils pils. Zviedru armija nopostīja arī Jelgavu. * Kurzemes hercogs Frīdrihs apmetās Saldus pilī. * Zviedri izvēlējās Rīgu par centrālo sakaru mezglu Vidzemē, kur izveidoja pirmo [[Pasts|pasta]] kantori un iecēla pastmeistaru – Jakobu Bekeru (Jacob Becker). * [[Kandava]]i, [[Sabile]]i, [[Talsi]]em un [[Tukums|Tukumam]] oficiāli tika piešķirtas miesta tiesības. Tajā laikā šie bija Kurzemes hercoga īpašumi. * [[Daugavpils|Daugavpilī]] ieradās no Vidzemes padzītie jezuīti un ierīkoja tur [[Klosteris|klosteri]], [[baznīca (celtne)|baznīcu]] un, iespējams, arī [[Skola|skolu]] (pirmā skola Latgalē). Drīz vien dievkalpojumus sāka noturēt arī latgaliski. * Rīgā tika dibināta Kurpnieku cunfte. * Tika izdota latviešu linu audēju [[šrāga]]. * Tika pabeigti [[Rīgas Melngalvju nams|Rīgas Melngalvju nama]] pārbūves darbi (būvmeistari, domājams, A. un L. Janseni vai B.Bodekers). Galvenā fasāde tika pārveidota [[Ziemeļeiropa]]s [[Manierisms|manierisma]] stilā. [[Gotiskā arhitektūra|Gotiskā]] [[zelminis|zelmiņa]] pakāpes tika papildinātas ar akmenī kaltiem lentveida dekoriem, skulptūrām un metālkalumiem, kā arī [[Pulkstenis|pulksteni]]. * Muižkungs Alfons Lackis [[Izvalta|Izvaltā]] uzcēla pirmo koka baznīcu un to nodeva uz mūžīgiem laikiem Daugavpils jezuītu apkalpošanai. * Tika uzcelta [[Dzērbenes mācītājmuiža]]. * Zviedrijas karalis Gustavs II Adolfs piešķīra vairākus īpašumus Vidzemē saviem padotajiem: ** [[Mālpils muiža]] tika piešķirta [[Narva]]s [[gubernators|gubernatoram]], pulkvedim Nilsam Asersonam Manneršildam (Niels Assersohn Manderschilt), ** [[Gaujienas muiža]] tika uzdāvināta reihsmaršalam Akselam Banēram, ** [[Sigulda]] tika uzdāvināta Gabrielam Uksenšērnam, ** [[Turaidas muiža|Turaida]] tika uzdāvināta Nilsam Stjernšeldam, ** [[Idus muiža]] tika atdāvināta Jasparam Matronam Krūzem, ** [[Raunas pils|Raunas pili]] tika nodota dzimtas īpašumā Svantem Baneram (Svante Banér). Īpašnieka galvenais pienākums bija turēt šeit [[Zirgs|zirgus]], Zviedrijas [[karaspēks|karaspēka]] vajadzībām. * Bonaventuras Mollers sāka saimniekot muižā [[Juglas ezers|Juglas ezera]] austrumu pusē, kuru vēlāk nosauca savā vārdā par [[Bonaventuras muiža|Bonaventuras muižu]]. * Klingšporns uzteica [[Sprēstiņu muiža]]s (Pröbstingshof) nomas līgumu Rīgas birģerim Heinriham Prēbstingam (Pröbsting) un īpašumu sāka apsaimniekot pats. * Pēc [[Vecsēlpils|Sēlpils]] iekarošanas Zviedrijas karalis aicināja Sēlpils draudzes mācītāju [[Georgs Mancelis|Georgu Manceli]] uz Tērbatu ([[Tartu]]). Georgs, kurš mēra epidēmijā bija zaudējis savus trīs bērnus, piedāvājumu pieņēma un, atstādams Sēlpili, kļuva par [[Tērbatas Sv. Jāņa baznīca]]s vācu draudzes virsmācītāju, prāvestu, virskonsistorijas piesēdētāju un pilsētas skolu uzraugu. * [[Nikolauss Mollīns|Mollīna]] [[tipogrāfija]] Rīgā izdeva 1 jaunu [[grāmata|grāmatu]]. Tas bija beidzamais Mollīna iespieddarbs. === Marts === * Beidzās [[Jelgava|Jelgavā]] parakstītais [[Jelgavas pamiers]] starp Žečpospolitu un Zviedrijas karalisti. * [[18. marts]] — [[Grobiņas pils|Grobiņas pilī]] Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Ketlers]] [[Liepāja]]i dāvāja pilsētas tiesības. * [[20. marts]] — hercogs Frīdrihs izdevas Liepājas pilsētai robežu apstiprināšanas rakstu, kurā tika nospraustas pilsētas robežas. * [[22. marts]] — četras dienas pēc pilsētas tiesību iegūšanas Liepājai tika piešķirts pilsētas ģerbonis. Ģerbonī uz sudrabota fona tika attēlots sarkans Kurzemes lauva ar šķeltu asti, kas ar priekškājām balsta liepu. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — Hermanis fon Maidels un viņa sieva Anna [[Piltenes apgabals|Piltenē]] izsniedza aizdevumu Gerhardam fon Mērbaham (Mehrbach) par 12 000 dukātu lielu summu, ieķīlājot aizdevējiem uz sešiem gadiem [[Ārlavas muiža|Ārlavas muižu]]. === Jūnijs === * [[7. jūnijs]] — pēc Mollīna nāves [[Gerhards Šrēders]] atkārtoti iesniedza iesniegumu [[Rīgas rāte]]i, lai dabūtu atļauju savas [[tipogrāfija]]s atvēršanai. === Augusts === * [[23. augusts]] — Rīgas [[aptiekārs]] [[Mihaels Brauers]] sastādīja [[testaments|testamentu]], kurā 1000 dālderus viņš novēlēja baznīcas kartības (Kirchenordnung) pilnveidošanai un drukai, kā arī 1200 dālderus to [[teoloģija]]s studentu stipendijām, kuri stingri turēsies pie Augsburgas konfesijas ([[Luterānisms|luterānisma]]). === Septembris === * [[Jēkabs fon Šverins]] (Jacob von Schwerin) jaunuzcelto [[Alsungas baznīca|Alsungas baznīcu]] veltīja [[Erceņģelis Miķelis|erceņģelim Miķelim]] un noteica, ka šajā dienā [[Alsunga|Alsungā]] ir jārīko [[gadatirgus]]. * [[Nakts|naktī]] no [[20. septembris|20.]] uz [[21. septembris|21. septembri]] — dodamies no Rīgas uz [[Stokholma|Stokholmu]] [[vētra]]s laikā [[Kolkasrags|Kolkasraga]] sēklī uzskrēja un bojā gāja desmit zviedru karaflotes Fleminga eskadras [[Burinieks|burinieki]], uz kuriem kopā atradušies 170 [[Lielgabals|lielgabali]] un 936 cilvēki. Izglābties laimējās tikai četriem [[Kuģis|kuģiem]]. Iemesls esot bijis tāds, ka neesot degusi signāla uguns, jo [[Dundagas muiža]]s īpašniekam laikus neesot samaksāts par kurināmo materiālu. Par savu nemākulīgo jūrnieku prasmēm Flemingam toreiz nācies attaisnoties pašam Zviedrijas karalim. * [[27. septembris]] — Atpakaļceļā uz Rīgu pēc [[Birži (Lietuva)|Biržu]] ieņemšanas ([[Lietuva]]s teritorijā), nonākot pie [[Bauskas pils]], zviedru karaspēks vispirms [[Mūsa]]s labā krasta palienā ierīkoja sev nometni un tad sāka pils aplenkumu. Iebrucēji vairākas reizes devās triecienuzbrukumā, līdz beidzot ar kāda [[Bauska]]s namnieka palīdzību tie iekļuva pilī. Kādā hercoga Frīdriha vēstulē bija rakstīts: "Bauskas pilskungs Butlars krita, aizstāvot pils vārtus, un vairāki Bauskas apkārtnes muižnieki tika nogalināti pirmajā trakumā." Pils garnizons kapitulēja, un līdz ar to zviedri ieguva krietnu laupījumu, jo Bauskas apkārtnes muižnieki bija paslēpušies pilī ar visām savām bagātībām. === Oktobris === * Rīgas rāte deva atļauju G. Šrēderam kļūt par pilsētas tipogrāfu, taču izvirzīja noteikumu – tam ir jāapprec gados veco Mollīna [[Atraitne|atraitni]]. Šrēders noteikumu pieņēma. Rezultātā viņš tikai pie Mollīna tipogrāfijas, bet Rīgas rāte atbrīvojās no nepieciešamības uzturēt tipogrāfa veco atraitni. * [[12. oktobris]] — Poļu-lietuviešu karaspēks [[Aleksandrs Korvins Gosevskis|Aleksandra Korvina Gosevska]] vadībā pie [[Līksna]]s uzbruka Horna vadītajam zviedru karaspēkam. Zviedri kaujā zaudēja ap 200 vīru. Ievainoja arī pašu Hornu. Zviedri atkāpās līdz [[Līvānu muiža]]i. === Novembris === * [[4. novembris]] — Karalis Gustavs Ādolfs izdeva [[Jaunā muiža|Jauno muižu]] Krimuldas novadā kā lēni visrniekam Vulfenam. == Kultūra == * Mollīna tipogrāfija izdeva pēdējo Nikolausa Mollīna iespiesto darbu – [[Hermanis Samsons|Hermaņa Samsona]] sprediķu krājumu 3 sējumos „Himmelische Schatzkammer” („Debesu dārgumu krātuve”). * Gerhards Šrēders iespieda savu pirmo darbu — [[Johans Narsijs|Johana Narsija]] rakstu „Riga devicta a Gustavo Adolpho, Carmen heroicum” par Rīgas padošanos zviedru karalim. == Zinātne == * Tika izdoti „Noteikumi Rīgas aptiekāriem” („Apotheker Ordnung Riga, 1625”) == Dzimuši == * [[10. oktobris]] — [[Ēriks Dālbergs]], zviedru feldmaršals, Rīgas un [[Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators]]. (miris [[1703]].) == Miruši == * [[Nikolauss Mollīns]], pirmais tipogrāfs un izdevējs tagadējās Latvijas teritorijā. (dzimis ap [[1550]].) {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1625. gads|Latvija]] [[Kategorija:1625. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 63pla15m6l5szs2y32r0na4r3amg8m2 0 174996 4538775 1539188 2026-10-22T21:05:19Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Tadžmahāls]] to [[Tādžmahals]] 4538775 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tādžmahals]] mw3p1jb7ogjttrnvg3muae00bj0c5xs 0 182991 4538579 4336428 2026-10-22T12:45:22Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Tajs Lausons]] uz [[Tajs Losons]]: https://www.personvarduatveide.lv/words/31808,31807?locale=lv 4336428 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Tajs Lausons | vārds_orig = ''Ty Lawson'' | attēls = Ty Lawson Nuggets.jpg | att_izm = | paraksts = Tajs Lausons 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|11|3}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mērilenda|Klintona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = {{mērvienība|cm=180}} | svars = {{mērvienība|kg=88}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Bishop McNamara'' ([[Mērilenda]]) <br> ''[[Oak Hill Academy]]'' ([[Virdžīnija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Ziemeļkarolīnas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 18., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Minesotas "Timberwolves"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2009|start}}—{{nbay|2014|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Denveras "Nuggets"]] | kl_sez 2 = 2011 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2015|fs}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2015|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2016|fs}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 6 = 2017—2018 | klubs 6 = {{flaga|Ķīna}} [[Šaņdunas "Golden Stars"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2017|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 8 = 2018—2019 | klubs 8 = {{flaga|Ķīna}} [[Šaņdunas "Golden Stars"]] | kl_sez 9 = 2019—2020 | klubs 9 = {{flaga|Ķīna}} [[Fudzjaņas "Sturgeons"]] | kl_sez 10 = 2020—2021 | klubs 10 = {{flaga|Grieķija}} [[Rodas "Kolossos"]] | kl_sez 11 = 2021—2022 | klubs 11 = {{flaga|Tunisija}} ''[[US Monastir]]'' | kl_sez 12 = 2023 | klubs 12 = {{flaga|Venecuēla}} ''[[Gaiteros del Zulia]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempions <small>(2009)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Taivons (Tajs) Ronels Lausons''' ({{val|en|Tywon "Ty" Ronell Lawson}}; dzimis {{dat|1987|11|3}}) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Pēdējais klubs, ko pārstāvēja 2023. gadā bija [[Venecuēla]]s komanda ''[[Gaiteros del Zulia]]'', bet iepriekš spēlējis vairākos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubos, visilgāk — [[Denveras "Nuggets"]]. == Karjera == Laikā no 2006. līdz 2009. gadam studēja [[Ziemeļkarolīnas Universitāte|Ziemeļkarolīnas Universitātē]], pārstāvēja universitātes komandu [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā. 2009. gadā kļuva par NCAA čempionu. [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] viņu [[Minesotas "Timberwolves"]] izraudzījās ar kopējo 18. kārtas numuru, taču uzreiz tiesības uz viņu tika aizmainītas uz [[Denveras "Nuggets"]]. 2011. gada februārī pēc [[Čonsijs Billapss|Čonsija Billapsa]] aizmainīšanas viņš kļuva par "Nuggets" pamatsastāva saspēles vadītāju. 2011. gada 9. aprīļa uzvarētā spēlē pret [[Minesotas "Timberwolves"]] viņš uzstādīja NBA rekordu, iemetot pirmos 10 trīspunktu metienus pēc kārtas (visā spēlē 10 no 11 metieniem un kopā gūti 37 punkti). [[2011. gada NBA lokauts|2011. gada lokauta]] laikā spēlēja [[Lietuva]]s klubā [[BC Žalgiris|Kauņas "Žalgiris"]], aizvadot septiņas spēles [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]]. 2015. gada jūlijā T. Lausons tika aizmainīts [[Hjūstonas "Rockets"]] pret [[Džoijs Dorsijs|Džoiju Dorsiju]], [[Niks Džonsons|Niku Džonsonu]], [[Kostas Papanikolau]] un [[Pablo Pridžioni]]. Spēlējot "Rockets" parādījās problēmas spēlētāja ārpus laukuma uzvedībā, kas bija iemesls vairākām diskvalifikācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/14525345/ty-lawson-houston-rockets-suspended-three-games-nba|title=Lawson suspended three games for latest DUI|website=ESPN.com|access-date=2025-09-16|date=2016-01-07|language=en}}</ref> 2016. gada 1. martā T. Lousons tika atbrīvots no komandas sastāva, bet jau 7. martā viņš noslēdza līgumu ar [[Indiānas "Pacers"]]. 2016. gada vasarā viņš kļuva par [[Sakramento "Kings"]] spēlētāju, kura sastāvā sezonas pēdējā spēlē (kas bija 551. spēlētāja karjerā) izcīnīja savu pirmo ''tripple-double'' — 22 punkti, 12 piespēles un 11 atlēkušās bumbas 129—104 uzvarā pret [[Fīniksas "Suns"]]. 2017. gada augustā T. Lausons noslēdza 2,4 miljonus dolāru vērtu viena gada līgumu ar [[Ķīnas Basketbola asociācija]]s klubu [[Šaņdunas "Golden Stars"]]. 2018. gada pavasarī viņš īslaicīgi atgriezās NBA, noslēdzot līgumu ar [[Vašingtonas "Wizards"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/wizards/wizards-sign-ty-lawson|title=Wizards Sign Ty Lawson {{!}} Washington Wizards|website=www.nba.com|access-date=2025-09-16|language=en}}</ref> un piedaloties kluba sastāvā izslēgšanas spēlēs. Tā paša gada beigās viņš atgriezās Ķīnā, turpinot spēlēt Šaņdunas "Golden Stars". 2019. gada septembrī viņš pievienojās citam Ķīnas līgas klubam [[Fudzjaņas "Sturgeons"]], bet jau drīz viņš tika atskaitīts no komandas par neadekvātiem vēstījumiem sociālajos tīklos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/29921052/former-nba-guard-ty-lawson-dropped-chinese-basketball-association-fujian-sturgeons|title=Ty Lawson dropped by Chinese hoop team|website=ESPN.com|access-date=2025-09-16|date=2020-09-19|language=en}}</ref> 2020. gada decembrī spēlētājs pievienojās [[Grieķijas Basketbola līga]]s klubam [[Rodas "Kolossos"]], taču nospēlēja tajā tikai vienu spēli gandrīz gadu vēlāk 2021. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketnews.com/news-156925-ty-lawson-leaves-kolossos-rhodes-to-pursue-a-china-comeback.html|title=Ty Lawson leaves Kolossos Rhodes to pursue a China comeback|website=basketnews.com|access-date=2025-09-16|language=en}}</ref> Tā paša gada novembrī pievienojas [[Tunisija]]s basketbola līgas komandai ''[[US Monastir]]''. Pēdējais klubs, ko pārstāvēja 2023. gada pavasarī bija [[Venecuēla]]s komanda ''[[Gaiteros del Zulia]]'', no kuras T. Lausons tika atbrīvots par disciplīnas neievērošanu un ārpus laukuma problēmām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Lausons, Tajs}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Denveras "Nuggets" spēlētāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] [[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] j44c1yxleim0zyzzia0owiipj3t73zb 4538584 4538579 2026-10-22T12:46:20Z Papuass 88 4538584 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Tajs Losons | vārds_orig = ''Ty Lawson'' | attēls = Ty Lawson Nuggets.jpg | att_izm = | paraksts = Tajs Losons 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|11|3}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mērilenda|Klintona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = {{mērvienība|cm=180}} | svars = {{mērvienība|kg=88}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Bishop McNamara'' ([[Mērilenda]]) <br> ''[[Oak Hill Academy]]'' ([[Virdžīnija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Ziemeļkarolīnas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 18., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Minesotas "Timberwolves"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2009|start}}—{{nbay|2014|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Denveras "Nuggets"]] | kl_sez 2 = 2011 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2015|fs}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2015|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2016|fs}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 6 = 2017—2018 | klubs 6 = {{flaga|Ķīna}} [[Šaņdunas "Golden Stars"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2017|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 8 = 2018—2019 | klubs 8 = {{flaga|Ķīna}} [[Šaņdunas "Golden Stars"]] | kl_sez 9 = 2019—2020 | klubs 9 = {{flaga|Ķīna}} [[Fudzjaņas "Sturgeons"]] | kl_sez 10 = 2020—2021 | klubs 10 = {{flaga|Grieķija}} [[Rodas "Kolossos"]] | kl_sez 11 = 2021—2022 | klubs 11 = {{flaga|Tunisija}} ''[[US Monastir]]'' | kl_sez 12 = 2023 | klubs 12 = {{flaga|Venecuēla}} ''[[Gaiteros del Zulia]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempions <small>(2009)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Taivons (Tajs) Ronels Losons''' ({{val|en|Tywon "Ty" Ronell Lawson}}; dzimis {{dat|1987|11|3}}) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Pēdējais klubs, ko pārstāvēja 2023. gadā bija [[Venecuēla]]s komanda ''[[Gaiteros del Zulia]]'', bet iepriekš spēlējis vairākos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubos, visilgāk — [[Denveras "Nuggets"]]. == Karjera == Laikā no 2006. līdz 2009. gadam studēja [[Ziemeļkarolīnas Universitāte|Ziemeļkarolīnas Universitātē]], pārstāvēja universitātes komandu [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā. 2009. gadā kļuva par NCAA čempionu. [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] viņu [[Minesotas "Timberwolves"]] izraudzījās ar kopējo 18. kārtas numuru, taču uzreiz tiesības uz viņu tika aizmainītas uz [[Denveras "Nuggets"]]. 2011. gada februārī pēc [[Čonsijs Billapss|Čonsija Billapsa]] aizmainīšanas viņš kļuva par "Nuggets" pamatsastāva saspēles vadītāju. 2011. gada 9. aprīļa uzvarētā spēlē pret [[Minesotas "Timberwolves"]] viņš uzstādīja NBA rekordu, iemetot pirmos 10 trīspunktu metienus pēc kārtas (visā spēlē 10 no 11 metieniem un kopā gūti 37 punkti). [[2011. gada NBA lokauts|2011. gada lokauta]] laikā spēlēja [[Lietuva]]s klubā [[BC Žalgiris|Kauņas "Žalgiris"]], aizvadot septiņas spēles [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]]. 2015. gada jūlijā T. Losons tika aizmainīts [[Hjūstonas "Rockets"]] pret [[Džoijs Dorsijs|Džoiju Dorsiju]], [[Niks Džonsons|Niku Džonsonu]], [[Kostas Papanikolau]] un [[Pablo Pridžioni]]. Spēlējot "Rockets" parādījās problēmas spēlētāja ārpus laukuma uzvedībā, kas bija iemesls vairākām diskvalifikācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/14525345/ty-lawson-houston-rockets-suspended-three-games-nba|title=Lawson suspended three games for latest DUI|website=ESPN.com|access-date=2025-09-16|date=2016-01-07|language=en}}</ref> 2016. gada 1. martā T. Lousons tika atbrīvots no komandas sastāva, bet jau 7. martā viņš noslēdza līgumu ar [[Indiānas "Pacers"]]. 2016. gada vasarā viņš kļuva par [[Sakramento "Kings"]] spēlētāju, kura sastāvā sezonas pēdējā spēlē (kas bija 551. spēlētāja karjerā) izcīnīja savu pirmo ''tripple-double'' — 22 punkti, 12 piespēles un 11 atlēkušās bumbas 129—104 uzvarā pret [[Fīniksas "Suns"]]. 2017. gada augustā T. Losons noslēdza 2,4 miljonus dolāru vērtu viena gada līgumu ar [[Ķīnas Basketbola asociācija]]s klubu [[Šaņdunas "Golden Stars"]]. 2018. gada pavasarī viņš īslaicīgi atgriezās NBA, noslēdzot līgumu ar [[Vašingtonas "Wizards"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/wizards/wizards-sign-ty-lawson|title=Wizards Sign Ty Lawson {{!}} Washington Wizards|website=www.nba.com|access-date=2025-09-16|language=en}}</ref> un piedaloties kluba sastāvā izslēgšanas spēlēs. Tā paša gada beigās viņš atgriezās Ķīnā, turpinot spēlēt Šaņdunas "Golden Stars". 2019. gada septembrī viņš pievienojās citam Ķīnas līgas klubam [[Fudzjaņas "Sturgeons"]], bet jau drīz viņš tika atskaitīts no komandas par neadekvātiem vēstījumiem sociālajos tīklos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/29921052/former-nba-guard-ty-lawson-dropped-chinese-basketball-association-fujian-sturgeons|title=Ty Lawson dropped by Chinese hoop team|website=ESPN.com|access-date=2025-09-16|date=2020-09-19|language=en}}</ref> 2020. gada decembrī spēlētājs pievienojās [[Grieķijas Basketbola līga]]s klubam [[Rodas "Kolossos"]], taču nospēlēja tajā tikai vienu spēli gandrīz gadu vēlāk 2021. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketnews.com/news-156925-ty-lawson-leaves-kolossos-rhodes-to-pursue-a-china-comeback.html|title=Ty Lawson leaves Kolossos Rhodes to pursue a China comeback|website=basketnews.com|access-date=2025-09-16|language=en}}</ref> Tā paša gada novembrī pievienojas [[Tunisija]]s basketbola līgas komandai ''[[US Monastir]]''. Pēdējais klubs, ko pārstāvēja 2023. gada pavasarī bija [[Venecuēla]]s komanda ''[[Gaiteros del Zulia]]'', no kuras T. Losons tika atbrīvots par disciplīnas neievērošanu un ārpus laukuma problēmām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Losons, Tajs}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Denveras "Nuggets" spēlētāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] [[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] bhm5tuec2qfgd907pws5wcnz849d7t1 0 182992 4538581 1610236 2026-10-22T12:45:28Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Tajs Lausons]] to [[Tajs Losons]] 4538581 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tajs Losons]] pdqbjllbuw37aim4jgiw1f0rfpsag87 0 182993 4538582 1610237 2026-10-22T12:45:33Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Tajs Lausons]] to [[Tajs Losons]] 4538582 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tajs Losons]] pdqbjllbuw37aim4jgiw1f0rfpsag87 0 182994 4538583 1610238 2026-10-22T12:45:38Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Tajs Lausons]] to [[Tajs Losons]] 4538583 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tajs Losons]] pdqbjllbuw37aim4jgiw1f0rfpsag87 0 183371 4538748 3301680 2026-10-22T17:12:29Z Meistars Joda 781 4538748 wikitext text/x-wiki '''FK Brocēni "Starts"''' ir [[PSRS|padomju]] un [[Latvija]]s [[futbola klubs]] no [[Brocēni]]em. Pēc [[Latvijas futbola Virslīga 1996|1996. gada sezonas]], finansējuma nepietiekamības dēļ, "Starta" vadība atteicās no turpmākās dalības [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]], bet pats klubs pārbāzējās uz [[Saldus|Saldu]] un tika reorganizēts par [[FK "Saldus"]]. == Vēsture == Straujš futbola izrāviens [[Brocēni|Brocēnos]] un Latvijas mērogā notika 1961. gadā. CŠK (Brocēnu cementa un šīfera kombināta) komandā tika iesaistīta vesela grupa spēlētāju no citām pilsētām, tai skaitā no [[Tukums|Tukuma]] uz Brocēniem pārnāca Vladislavs Karaškēvics, Elmārs Kronbergs, Igors Valbis, Ivars Ozols un Aleksejs Sokolovs, par komandas treneri tika uzaicināts kādreizējais [[Rīga]]s "Daugavas" spēlētājs un [[Valmiera]]s "Vārpas" treneris [[Laimonis Šņore]]. == FK Brocēni "Starts" sasniegumi == * 1961. gads, LPSR čempionāts - 4. vieta * 1961. gads, Latvijas kauss - 1. vieta * 1962. gads, LPSR čempionāts - 4. vieta * 1968. gads, LPSR čempionāts - 1. vieta * 1968. gads, Latvijas kauss - 1. vieta * 1969. gads, LPSR čempionāts - 5. vieta * 1970. gads, LPSR čempionāts - 8. vieta * 1971. gads, LPSR čempionāts - 9. vieta * 1972. gads, LPSR čempionāts - 11. vieta, saglabāta vieta A klasē * 1973. gads, LPSR čempionāts - 2. vieta * 1973. gads, Latvijas kauss - 2. vieta * 1975. gads, LPSR čempionāts - 5. vieta * 1976. gads, LPSR čempionāts - 6. vieta * 1977. gads, LPSR čempionāts - 9. vieta * 1978. gads, LPSR čempionāts - 11. vieta * 1979. gads, LPSR čempionāts - 11. vieta * 1980. gads, LPSR čempionāts - FK Brocēni "Starts" izkrīt no A klases * 1981. gads, - 1. vieta B klases zonā * 1981. gads, LPSR čempionāts - 15. vieta (izkrīt no A klases) * 1988. gads, - 1. vieta B klases zonā * 1991. gads, Latvijas čempionāts - 9 vieta ( 18. spēles - 10 punkti) * 1992. gads, Latvijas čempionāts - 11 vieta ( 22. spēles - 4 punkti) * 1993. gads, Latvijas čempionāts - FK Brocēni "Starts" izkrīt no virslīgas * 1994. gads, Latvijas čempionāts - * 1995. gads, Latvijas čempionāts - 4. vieta ( 28. spēles - 38 punkti) * 1996. gads, Latvijas čempionāts - 6. vieta ( 28. spēles - 23 punkti) * 1997. "Starts" savu dalību Virslīgā atsauc, finansējuma nepietiekamības dēļ * No 1997.gada FK Brocēni "Starts" pārstāv jauniešu čempionātos == FK Brocēni "Starts" sistēmas spēlētāji == {{columns |width=300px |col1= * A.Arājs (V) * V.Aharkovs * N.Šalajevs * Tučkus * V.Karaškevics * E.Kronbergs * I.Valbis * E.Dundurs * Pļešanovs * I.Ozols * A.Sokolovs * P.Karpenko * I.Kolupajevs * Valentīns * Priekalns * H.Vītoliņš II * A.Andrejevs * M.Smorodins (4.gadus LPSR čempionāta labākais vārtu guvējs) * P.Kitčenko (V) * Kubicka (V) * Pšeminskis * Šabašovs * Kudrašovs * V.Direktorenko * Želtovs * Zuntners * J.Barančans * A.Doniņš * E.Arājs * I.Aharkovs * E.Kudrjašovs * A.Želtovs |col2= * K.Svarēns * G.Dobkevičs * V.Denjisovs * O.Klievēns * A.Skvorcovs * V.Skvorcovs * V.Konovalovs * M.Gerenovskis * G.Freimanis * Kasiadi * S.Žuļevs * Šveds * G.Bērzs * V.Mihailovs * V.Žuļevs * G.Skvorcovs * A.Redlihs * K.Barančans * J.Ķepīts * M.Eihe * P.Kitčenko Jr. * K.Valters (V) * A.Kuklis (V) * M.Rieksts (V) * Kokins (V) * K.Kokins * K.Neilands * Jakušenkovs * D.Daugela * L.Polis * I.Nesterenko * M.Zemdega * E.Priedītis }} == FK Brocēni "Starts" treneri == * L.Šņore * I.Kozlovs * A.Arājs * A.Bandolis, G.Dobkevičs * J.Barančans * Želtovs * Konovalovs [[Kategorija:Bijušie Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] hua1udyxwryf3luyn3e3jhr20xmwrmh 0 188894 4538865 4039386 2026-10-23T08:15:05Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538865 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kalnu Grieķijā|kalnu Kiprā|Olimpa kalns (Kipra)}} {{cita nozīme|kalnu Grieķijā|kalnu uz Marsa|Olimpa kalns (Marss)}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Olimpa kalns | Nosaukums2 = | Photo = Olympus National Park 30.jpg | Augstums = 2917 | karte = Grieķija | latd= 40 |latm= 05 |lats= 08 |latNS= N | longd= 22 |longm= 21 |longs= 31 |longEW= E | Atrašanās vieta = {{GRE}} | Kalnu grēda = }} '''Olimpa kalns''' ir augstākais [[kalns]] [[Grieķija|Grieķijā]], atrodas starp Tesaliju un [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas reģionu]], apmēram 100 km no valsts otras lielākās pilsētas [[Saloniki]]em. Tam ir 52 virsotnes, no kurām augstākā atrodas 2917 metru augstumā.<ref>[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/428145/Mount-Olympus Britannica Online]</ref> [[Grieķu mitoloģija|Grieķu mitoloģijā]] Olimpa kalns bija pazīstams kā 12 Olimpa dievu mājvieta. Olimpa kalns ir pazīstams ar tā bagātīgo floru. Tas ir viens no Grieķijas nacionālajiem parkiem un [[biosfēras rezervāts|biosfēras rezervātiem]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Grieķija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas kalni]] [[Kategorija:Grieķijas kalni]] eu3e4boko4l2dqijp1erhoyayjolhle 0 191252 4538587 4073406 2026-10-22T12:49:18Z Papuass 88 4538587 wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2012.—2013. gada NBA sezona | header_style = {{#invoke:Sporta krāsa|colorcell|Basketbols}} | league = [[Nacionālā basketbola asociācija]] | sport = [[Basketbols]] | logo = | pixels = | caption = | duration = {{dat|2012|10|30|N|bez}} — {{dat|2013|4|17|N|bez}} <small>(regulārā sezona)</small> | no_of_teams = 30 | attendance = | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]], [[Turner Network Television|TNT]], [[ESPN]], [[NBA TV]] | draft = Drafts | draft_link = 2012. gada NBA drafts | top_pick = [[Entonijs Deiviss]] | top_pick_link = NBA drafta pirmie numuri | picked_by = [[Ņūorleānas "Hornets"]] | season = Regulārā sezona | season_champs = [[Maiami "Heat"]] | season_champ_name= Regulārās sezonas uzvarētāji | MVP = [[Lebrons Džeimss]] ([[Maiami "Heat"|"Heat"]]) | MVP_link = NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs | top_scorer = [[Karmelo Entonijs]] ([[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]]) | top_scorer_link = NBA sezonas rezultatīvākais spēlētājs | playoffs = Izslēgšanas spēles | playoffs_link = 2013. gada NBA izslēgšanas spēles | conf1 = Austrumu | conf1_link = Austrumu konference (NBA) | conf1_champ = [[Maiami "Heat"]] | conf1-runner-up = [[Indiānas "Pacers"]] | conf2 = Rietumu | conf2_link = Rietumu konference (NBA) | conf2_champ = [[Sanantonio "Spurs"]] | conf2-runner-up = [[Memfisas "Grizzlies"]] | finals = [[2013. gada NBA finālsērija|Finālsērija]] | finals_link = | finals_champ = [[Maiami "Heat"]] | finals_runner-up = [[Sanantonio "Spurs"]] | finals_MVP = [[Lebrons Džeimss]] ("Heat") | finals_MVP_link = Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs | hronol nosauk = [[NBA sezonas]] | iepriek = [[2011.—2012. gada NBA sezona|2011.—2012.]] | nākoš = [[2013.—2014. gada NBA sezona|2013.—2014.]] }} '''2012.—2013. gada NBA sezona''' bija 67. [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] [[NBA sezona|sezona]]. Regulārā sezona ilga no {{dat|2012|10|30|ģ|bez}} līdz {{dat|2013|4|17|d|bez}}. Šajā sezonā piedalījās 30 komandas (29 no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 1 no [[Kanāda]]s). Regulārajā sezonā tika izspēlētas 1229 spēles, katra komanda aizvadīja 82 spēles, izņemot "Celtics" un "Pacers", kuru spēle tika atcelta pēc [[Sprādzieni 2013. gada Bostonas maratonā|sprādzieniem 2013. gada Bostonas maratonā]].<ref name="nba.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/celtics/news/press_release/041513-celtics-pacers-game-4/16-canceled|title=Celtics-Pacers game for 4/16 is Canceled|work=[[National Basketball Association]]|accessdate={{dat|2013|4|19||bez}}}}</ref> Šī bija pirmā reize kopš [[1953.—1954. gada NBA sezona|1953.—1954. gada sezonas]], kad visas komandas neaizvadīja vienāda skaita spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Lowenstein|first=Adam|title=Game 81: Celtics (41-39) @ Raptors (33-48) Open Thread|date=April 17, 2013|work=celticshub.com|url=http://celticshub.com/2013/04/17/game-81-celtics-41-39-raptors-33-48-open-thread/}}</ref> Otro gadu pēc kārtas par NBA čempioniem kļuva [[Maiami "Heat"]] spēlētāji, kas finālsērijā ar 4—3 uzvarēja [[Sanantonio "Spurs"]]. Tāpat otro gadu pēc kārtas par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju tika atzīts "Heat" spēlētājs [[Lebrons Džeimss]]. [[Karmelo Entonijs]] ([[Ņujorkas "Knicks"]]) ar vidēji spēlē gūtiem 28,7 [[punkts (basketbols)|punktiem]] bija sezonas [[NBA sezonas rezultatīvākais spēlētājs|rezultatīvākais spēlētājs]].<ref name="ppg leaders">{{Tīmekļa atsauce|url=http://stats.nba.com/leadersGrid.html?Season=2012-13&SeasonType=Regular%20Season&PerMode=PerGame&Scope=S|title=2012-13 Scoring leaders: Points Per Game|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2013|4|19||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304211506/http://stats.nba.com/leadersGrid.html?Season=2012-13&SeasonType=Regular%20Season&PerMode=PerGame&Scope=S}}</ref> Par regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju otro sezonu pēc kārtas un ceturto reizi karjerā tika atzīts [[Maiami "Heat"]] spēlētājs [[Lebrons Džeimss]]. [[2012. gada NBA drafts]] notika {{dat|2012|6|28||bez}} ''Prudential Center'' [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]]. Ar pirmo numuru [[Ņūorleānas "Hornets"]] izraudzījās [[Entonijs Deiviss|Entoniju Deivisu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/06/28/nba-draft.ap/index.html|title=Hornets take Davis with No. 1 pick in Draft|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2012|6|29||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120701000736/http://www.nba.com/2012/news/06/28/nba-draft.ap/index.html|archivedate={{dat|2012|07|01||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/draft2012/story/_/id/8109357/nba-draft-2012-new-orleans-hornets-select-anthony-davis-no-1-overall-pick|title=Hornets select Anthony Davis|publisher=ESPN.com|accessdate={{dat|2012|6|29||bez}}}}</ref> [[Hjūstonas "Rockets"]] organizēja [[2013. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|62. NBA Visu zvaigžņu spēli]] ''Toyota Center'' arēnā [[Hjūstona|Hjūstonā]] {{dat|2013|2|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/02/08/houston-all-star-2013/index.html|title=Houston to host NBA All-Star 2013|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|work=NBA.com|date=February 8, 2012|accessdate=February 8, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120209022730/http://www.nba.com/2012/news/02/08/houston-all-star-2013/index.html|archivedate={{dat|2012|02|09||bez}}}}</ref> Tajā Rietumu komanda uzvarēja Austrumus ar 143–138.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://scores.espn.go.com/nba/boxscore?gameId=400436572|title=Eastern Conf All-Stars vs. Western Conf All-Stars - Box Score - February 17, 2013|publisher=[[ESPN]]|accessdate={{dat|2013|4|19||bez}}}}</ref> Par spēles vērtīgāko spēlētāju tika atzīts [[Losandželosas "Clippers"]] spēlētājs [[Kriss Pols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Clippers' Chris Paul named MVP as West topples East in ASG|date=February 17, 2013|work=ESPN.com|agency=Associated Press|url=http://scores.espn.go.com/nba/recap?gameId=400436572|archiveurl=https://www.webcitation.org/6EW5DSTWo?url=http://scores.espn.go.com/nba/recap?gameId=400436572|archivedate={{dat|2013|02|18||bez}}|deadurl=no|access-date={{dat|2013|02|18||bez}}}}</ref> == Regulārā sezona == === Pa divīzijām === {{col-begin}} {{col-2}} ;[[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konference]] {| class="wikitable" width="470" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" | [[Atlantijas divīzija (NBA)|Atlantijas divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GP|Aizvadītās spēles}} |- | style="text-align: left" | '''y'''-[[Ņujorkas "Knicks"]] || 54 || 28 || 65,9 || - || 31–10 || 23–18 || 10–6 || 82 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Bruklinas "Nets"]] || 49 || 33 || 59,8 || 5 || 26–15 || 23–18 || 11–5 || 82 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Bostonas "Celtics"]] || 41 || 40 || 50,6 || 12.5 || 27–13 || 14–27 || 7–8 || 81{{dagger}} |- | style="text-align: left" | [[Filadelfijas "76ers"]] || 34 || 48 || 41,5 || 20 || 23–18 || 11–30 || 7–9 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Toronto "Raptors"]] || 34 || 48 || 41,5 || 20 || 21–20 || 13–28 || 4–11 || 82 |} {| class="wikitable" width="470px" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" | [[Centrālā divīzija (NBA)|Centrālā divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GP|Aizvadītās spēles}} |- | style="text-align: left" | '''y'''-[[Indiānas "Pacers"]] || 49 || 32 || 60,5 || - || 30–11 || 19–21 || 11–3 || 81{{dagger}} |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Čikāgas "Bulls"]] || 45 || 37 || 54,9 || 4.5 || 24–17 || 21–20 || 9–7 || 82 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Milvoki "Bucks"]] || 38 || 44 || 46,3 || 11.5 || 21–20 || 17–24 || 7–9 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Detroitas "Pistons"]] || 29 || 53 || 35,4 || 20.5 || 18–23 || 11–30 || 8–8 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Klīvlendas "Cavaliers"]] || 24 || 58 || 29,3 || 25.5 || 14–27 || 10–31 || 3–13 || 82 |} {| class="wikitable" width="470px" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" | [[Dienvidaustrumu divīzija (NBA)|Dienvidaustrumu divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GP|Aizvadītās spēles}} |- | style="text-align: left" | '''y'''-[[Maiami "Heat"]] || 66 || 16 || 80,5 || – || 37–4 || 29–12 || 15–1 || 82 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Atlantas "Hawks"]] || 44 || 38 || 53,7 || 22 || 25–16 || 19–22 || 11–5 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Vašingtonas "Wizards"]] || 29 || 53 || 35,4 || 37 || 22–19 || 7–34 || 5–11 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Šarlotas "Bobcats"]] || 21 || 61 || 25,6 || 45 || 15–26 || 6–35 || 6–10 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Orlando "Magic"]] || 20 || 62 || 24,4 || 46 || 12–29 || 8–33 || 3–13 || 82 |} {{col-2}} ;[[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konference]] {| class="wikitable" width="470px" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" | [[Ziemeļrietumu divīzija (NBA)|Ziemeļrietumu divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GP|Aizvadītās spēles}} |- | style="text-align: left" | '''c'''-[[Oklahomasitijas "Thunder"]] || 60 || 22 || 73,2 || – || 34–7 || 26–15 || 10–6 || 82 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Denveras "Nuggets"]] || 57 || 25 || 69,5 || 3 || 38–3 || 19–22 || 11–5 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Jūtas "Jazz"]] || 43 || 39 || 52,4 || 17 || 30–11 || 13–28 || 9–7 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Portlendas "Trail Blazers"]] || 33 || 49 || 40,2 || 27 || 22–19 || 11–30 || 6–10 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Minesotas "Timberwolves"]] || 31 || 51 || 37,8 || 29 || 20–21 || 11–30 || 4–12 || 82 |} {| class="wikitable" width="470px" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" |[[Klusā okeāna divīzija (NBA)|Klusā okeāna divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GP|Aizvadītās spēles}} |- | style="text-align: left" | '''y'''-[[Losandželosas "Clippers"]] || 56 || 26 || 68,3 || - || 32–9 || 24–17 || 11–5 || 82 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Goldensteitas "Warriors"]] || 47 || 35 || 57,3 || 9 || 28–13 || 19–22 || 9–7 || 82 |- | style="text-align: left" | '''y'''-[[Losandželosas "Lakers"]] || 45 || 37 || 54,9 || 11 || 29–12 || 16–25 || 8–8 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Sakramento "Kings"]] || 28 || 54 || 34,1 || 28 || 20–21 || 8–33 || 7–9 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Fīniksas "Suns"]] || 25 || 57 || 30,5 || 31 || 17–24 || 8–33 || 5–11 || 82 |} {| class="wikitable" width="470px" style="font-size:95%; text-align:center" ! width="30%" |[[Dienvidrietumu divīzija (NBA)|Dienvidrietumu divīzija]] ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Mājas|Mājas spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Izbr.|Izbraukuma spēles}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|Div|Spēles divīzijā}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GP|Aizvadītās spēles}} |- | style="text-align: left" | '''c'''-[[Sanantonio "Spurs"]] || 58 || 24 || 70,7 || – || 35–6 || 23–18 || 12–4 || 82 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Memfisas "Grizzlies"]] || 56 || 26 || 68,3 || 2 || 32–9 || 24–17 || 10–6 || 82 |- | style="text-align: left" | '''x'''-[[Hjūstonas "Rockets"]] || 45 || 37 || 54,9 || 13 || 29–12 || 16–25 || 6–10 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Dalasas "Mavericks"]] || 41 || 41 || 50,0 || 17 || 24–17 || 17–24 || 6–9 || 82 |- | style="text-align: left" | [[Ņūorleānas "Hornets"]] || 27 || 55 || 32,9 || 31 || 16–25 || 11–30 || 5–10 || 82 |} {{col-end}} === Pa konferencēm === {{col-begin}} {{col-2}} {| class="wikitable" cellpadding="0" border="1" width="60%" style="font-size:95%; text-align:center" |- ! width="5%" rowspan=2| # ! colspan="6" align="center" | '''[[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konference]]''' |- ! width="35%" | Komanda ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GP|Aizvadītās spēles}} |- ! 1 |align=left|'''z'''-[[Maiami "Heat"]] || 66 || 16 || 69,7 || - || 82 |- ! 2 |align=left|'''y'''-[[Ņujorkas "Knicks"]] || 54 || 28 || 54,5 || 12 || 82 |- ! 3 |align=left|'''y'''-[[Indiānas "Pacers"]] || 49 || 32 || 63,6 || 16.5 || 81{{dagger}} |- ! 4 |align=left|'''x'''-[[Bruklinas "Nets"]] || 49 || 33 || 59,8 || 17 || 82 |- ! 5 |align=left|'''x'''-[[Čikāgas "Bulls"]] || 45 || 37 || 54,9 || 21 || 82 |- ! 6 |align=left|'''x'''-[[Atlantas "Hawks"]] || 44 || 38 || 53,7 || 22 || 82 |- ! 7 |align=left|'''x'''-[[Bostonas "Celtics"]] || 41 || 40 || 50,6 || 24.5 || 81{{dagger}} |- ! 8 |align=left|'''x'''-[[Milvoki "Bucks"]] || 38 || 44 || 46,3 || 28 || 82 |- bgcolor="#cccccc" | || || || || || || |- ! 9 |align=left| [[Filadelfijas "76ers"]] || 34 || 48 || 41,5 || 32 || 82 |- ! 10 |align=left| [[Toronto "Raptors"]] || 34 || 48 || 41,5 || 32 || 82 |- ! 11 |align=left| [[Detroitas "Pistons"]] || 29 || 53 || 35,4 || 37 || 82 |- ! 12 |align=left| [[Vašingtonas "Wizards"]] || 29 || 53 || 35,4 || 37 || 82 |- ! 13 |align=left| [[Klīvlendas "Cavaliers"]] || 24 || 58 || 29,3 || 42 || 82 |- ! 14 |align=left| [[Šarlotas "Bobcats"]] || 21 || 61 || 25,6 || 45 || 82 |- ! 15 |align=left| [[Orlando "Magic"]] || 20 || 62 || 24,4 || 46 || 82 |} {{col-2}} {| class="wikitable" cellpadding="0" border="1" width="60%" style="font-size:95%; text-align:center" |- ! width="5%" rowspan=2| # ! colspan="6" align="center" | '''[[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konference]]''' |- ! width="35%" | Komanda ! width="5%" | {{Piezīme|W|Uzvaras}} ! width="5%" | {{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! width="5%" | {{Piezīme|PCT|Uzvarēto spēļu procents}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GB|Spēļu starpība}} ! width="7.5%" | {{Piezīme|GP|Aizvadītās spēles}} |- ! 1 |align=left|'''c'''-[[Oklahomasitijas "Thunder"]] || 60 || 22 || 73,2 || - || 82 |- ! 2 |align=left|'''y'''-[[Sanantonio "Spurs"]] || 58 || 24 || 70,7 || 2 || 82 |- ! 3 |align=left|'''x'''-[[Denveras "Nuggets"]] || 57 || 25 || 69,5 || 3 || 82 |- ! 4 |align=left|'''y'''-[[Losandželosas "Clippers"]] || 56 || 26 || 68,3 || 4 || 82 |- ! 5 |align=left|'''x'''-[[Memfisas "Grizzlies"]] || 56 || 26 || 68,3 || 4 || 82 |- ! 6 |align=left|'''x'''-[[Goldensteitas "Warriors"]] || 47 || 35 || 57,3 || 13 || 82 |- ! 7 |align=left|'''x'''-[[Losandželosas "Lakers"]] || 45 || 37 || 54,9 || 15 || 82 |- ! 8 |align=left|'''x'''-[[Hjūstonas "Rockets"]] || 45 || 37 || 54,9 || 15 || 82 |- bgcolor="#cccccc" | || || || || || || |- ! 9 |align=left|[[Jūtas "Jazz"]] || 43 || 39 || 52,4 || 17 || 82 |- ! 10 |align=left|[[Dalasas "Mavericks"]] || 41 || 41 || 50,0 || 19 || 82 |- ! 11 |align=left| [[Portlendas "Trail Blazers"]] || 33 || 49 || 40,2 || 27 || 82 |- ! 12 |align=left| [[Minesotas "Timberwolves"]] || 31 || 51 || 37,8 || 29 || 82 |- ! 13 |align=left| [[Sakramento "Kings"]] || 28 || 54 || 34,1 || 32 || 82 |- ! 14 |align=left| [[Ņūorleānas "Hornets"]] || 27 || 55 || 32,9 || 33 || 82 |- ! 15 |align=left| [[Fīniksas "Suns"]] || 25 || 57 || 30,5 || 35 || 82 |} {{col-end}} '''Piezīmes''' * '''z''' — Ieguva mājas spēļu priekšrocības visām izslēgšanas spēlēm. * '''c''' — Ieguva mājas spēļu priekšrocības konferences izslēgšanas spēlēm. * '''y''' — Ieguva divīzijas titulu. * '''x''' — Iekļuva izslēgšanas spēlēs. * '''{{dagger}}''' — 16. aprīļa spēle starp [[Bostonas "Celtics"]] un [[Indiānas "Pacers"]] [[Bostona|Bostonā]] tika atcelta pēc [[Sprādzieni 2013. gada Bostonas maratonā|sprādzieniem 2013. gada Bostonas maratonā]]. Spēle netika pārspēlēta, jo tās iznākums neietekmētu neviena no abiem klubiem vietu izslēgšanas spēlēs.<ref name="nba.com"/> === Labākie spēlētāji === {|class="wikitable" style="text-align:center" |+Vidēji spēlē gūti punkti{{nobold|<ref name="ppg leaders" />}} |- !width=40|{{Piezīme|V|Vieta}} !width=180|Spēlētājs !width=180|Komanda !width=40|{{Piezīme|GP|Aizvadītās spēles}} !width=40|{{Piezīme|MIN|Minūtes}} !width=40|{{Piezīme|PPG|Vidēji spēlē gūtie punkti}} |- | '''1.''' ||align="left"| [[Karmelo Entonijs]] ||align="left"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] || 67 || 37,0 || '''28,7''' |- | '''2.''' ||align="left"| [[Kevins Durants]] ||align="left"| [[Oklahomasitijas "Thunder"|"Thunder"]] || 81 || 38,5 || '''28,1''' |- | '''3.''' ||align="left"| [[Kobe Braiants]] ||align="left"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] || 78 || 38,6 || '''27,3''' |- | '''4.''' ||align="left"| [[Lebrons Džeimss]] ||align="left"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] || 76 || 37,9 || '''26,8''' |- | '''5.''' ||align="left"| [[Džeimss Hārdens]] ||align="left"| [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] || 78 || 38,3 || '''25,9''' |- | '''6.''' ||align="left"| [[Rasels Vestbruks]] ||align="left"| [[Oklahomasitijas "Thunder"|"Thunder"]] || 82 || 34,9 || '''23,2''' |- | '''7.''' ||align="left"| [[Stefens Karijs]] ||align="left"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] || 78 || 38,2 || '''22,9''' |- | '''8.''' ||align="left"| [[Dveins Veids]] ||align="left"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] || 69 || 34,7 || '''21,2''' |- | '''9.''' ||align="left"| [[Lamarkuss Oldridžs]] ||align="left"| [[Portlendas "Trail Blazers"|"Trail Blazers"]] || 74 || 37,7 || '''21,2''' |- | '''10.''' ||align="left"| [[Bruks Lopess]] ||align="left"| [[Bruklinas "Nets"|"Nets"]] || 74 || 30,4 || '''19,4''' |} == Izslēgšanas spēles == {{pamatraksts|2013. gada NBA izslēgšanas spēles}} {{2013. gada NBA izslēgšanas spēles}} == Finālsērija == {{pamatraksts|2013. gada NBA finālsērija}} {{Basketbola spēle | bg = #eee | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|6|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20130606/SASMIA/gameinfo.html | papildinfo = | komanda1 = '''[[Sanantonio "Spurs"]]''' | rez1 = '''92''' | rez2 = 88 | komanda2 = [[Maiami "Heat"]] | vieta = ''American Airlines Arena'', [[Maiami]], [[Florida]] | skatitaji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = }} {{Basketbola spēle | bg = | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|9|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20130609/SASMIA/gameinfo.html | papildinfo = | komanda1 = [[Sanantonio "Spurs"]] | rez1 = 84 | rez2 = '''103''' | komanda2 = '''[[Maiami "Heat"]]''' | vieta = ''American Airlines Arena'', [[Maiami]], [[Florida]] | skatitaji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = }} {{Basketbola spēle | bg = #eee | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|11|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20130611/MIASAS/gameinfo.html | papildinfo = | komanda1 = [[Maiami "Heat"]] | rez1 = 77 | rez2 = '''113''' | komanda2 = '''[[Sanantonio "Spurs"]]''' | vieta = ''AT&T Center'', [[Sanantonio]], [[Teksasa]] | skatitaji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = }} {{Basketbola spēle | bg = | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|13|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20130613/MIASAS/gameinfo.html | papildinfo = | komanda1 = '''[[Maiami "Heat"]]''' | rez1 = '''109''' | rez2 = 93 | komanda2 = [[Sanantonio "Spurs"]] | vieta = ''AT&T Center'', [[Sanantonio]], [[Teksasa]] | skatitaji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = }} {{Basketbola spēle | bg = #eee | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|16|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20130616/MIASAS/gameinfo.html | papildinfo = | komanda1 = [[Maiami "Heat"]] | rez1 = 104 | rez2 = '''114''' | komanda2 = '''[[Sanantonio "Spurs"]]''' | vieta = ''AT&T Center'', [[Sanantonio]], [[Teksasa]] | skatitaji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = }} {{Basketbola spēle | bg = | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|18|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20130618/SASMIA/gameinfo.html | papildinfo = | komanda1 = [[Sanantonio "Spurs"]] | rez1 = 100 | rez2 = '''103''' | komanda2 = '''[[Maiami "Heat"]]''' | vieta = ''American Airlines Arena'', [[Maiami]], [[Florida]] | skatitaji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = }} {{Basketbola spēle | bg = #eee | TV = [[American Broadcasting Company|ABC]] | datums = {{dat||6|20|N|bez}} | laiks = | informacija = http://www.nba.com/games/20130620/SASMIA/gameinfo.html?ls=pot | papildinfo = | komanda1 = [[Sanantonio "Spurs"]] | rez1 = 88 | rez2 = '''95''' | komanda2 = '''[[Maiami "Heat"]]''' | vieta = ''American Airlines Arena'', [[Maiami]], [[Florida]] | skatitaji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | tiesnesis3 = | citstat1 = | citstat2 = | series = "Heat" uzvar sērijā, 4—3 }} == Apbalvojumi == === Sezonas apbalvojumi === * [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|Sezonas MVP]]: [[Lebrons Džeimss]], [[Maiami "Heat"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=LeBron takes 2013 Kia Most Valuable Player award|url=http://www.nba.com/2013/news/05/05/lebron-2013-mvp-award/index.html?ls=iref:nbahpt3b|publisher=NBA.com|accessdate=5 May 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130507235207/http://www.nba.com/2013/news/05/05/lebron-2013-mvp-award/index.html?ls=iref:nbahpt3b|archivedate={{dat|2013|05|07||bez}}}}</ref> * [[NBA labākais spēlētājs aizsardzībā|Aizsardzības spēlētājs]]: [[Marks Gazols]], [[Memfisas "Grizzlies"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=Turner Sports Interactive, Inc.|title=Grizzlies' Gasol named Kia Defensive Player of the Year|date=April 24, 2013|work=NBA.com|url=http://www.nba.com/2013/news/04/24/grizzlies-marc-gasol-named-kia-defensive-player-of-the-year/|access-date={{dat|2013|04|25||bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/6G7fMU10O?url=http://www.nba.com/2013/news/04/24/grizzlies-marc-gasol-named-kia-defensive-player-of-the-year/index.html?ls=iref:nbahpts|archivedate={{dat|2013|04|24||bez}}}}</ref> * [[NBA sezonas labākais debitants|Debitants]]: [[Demjens Lilards]], [[Portlendas "Trail Blazers"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/05/01/damian-lillard-kia-rookie-of-the-year.ap/index.html|title=Blazers' Lillard named Kia NBA Rookie of the Year|work=[[National Basketball Association]]|accessdate={{dat|2013|5|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130505005955/http://www.nba.com/2013/news/05/01/damian-lillard-kia-rookie-of-the-year.ap/index.html|archivedate={{dat|2013|05|05||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/05/01/kia-rookie-of-the-year-lillard/index.html|title=Portland's Lillard named 2012-13 Kia NBA Rookie of the Year|work=[[National Basketball Association]]|accessdate={{dat|2013|5|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130504070715/http://www.nba.com/2013/news/05/01/kia-rookie-of-the-year-lillard/index.html|archivedate={{dat|2013|05|04||bez}}}}</ref> * [[NBA sezonas labākais rezervists|Rezervists]]: [[Dž. R. Smits]], [[Ņujorkas "Knicks"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/04/22/smith-wins-sixth-man-award-release/index.html|title=Knicks' J.R. Smith wins Kia Sixth Man Award|work=[[National Basketball Association]]|accessdate={{dat|2013|4|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130426201858/http://www.nba.com/2013/news/04/22/smith-wins-sixth-man-award-release/index.html|archivedate={{dat|2013|04|26||bez}}}}</ref> * [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|Progresējušākais]]: [[Pols Džordžs]], [[Indiānas "Pacers"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/04/23/pacers-george-kia-most-improved-player/index.html|title=Pacers' George wins Kia Most Improved Player Award|work=[[National Basketball Association]]|accessdate={{dat|2013|4|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130425210600/http://www.nba.com/2013/news/04/23/pacers-george-kia-most-improved-player/index.html|archivedate={{dat|2013|04|25||bez}}}}</ref> * [[NBA sezonas labākais treneris|Treneris]]: [[Džordžs Karls]], [[Denveras "Nuggets"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/05/08/george-karl-denver-nuggets-named-coach-of-the-year-2013/|title=Nuggets' Karl nabs his first NBA Coach of Year award|date={{dat|2013|5|8||bez}}|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2013|5|8||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130606190710/http://www.nba.com/2013/news/05/08/george-karl-denver-nuggets-named-coach-of-the-year-2013|archivedate={{dat|2013|06|06||bez}}}}</ref> * [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Ģenerālmenedžeris]]: [[Masai Ujiri]], [[Denveras "Nuggets"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=Turner Sports Interactive, Inc.|title=Nuggets' Ujiri collects Executive of the Year honors|date=May 9, 2013|work=NBA.com|url=http://www.nba.com/2013/news/05/09/masai-ujiri-named-executive-of-year-2013/index.html|access-date={{dat|2013|06|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130510211258/http://www.nba.com/2013/news/05/09/masai-ujiri-named-executive-of-year-2013/index.html|archivedate={{dat|2013|05|10||bez}}}}</ref> * ''[[NBA Sportsmanship Award|Sportsmanship Award]]'':<ref group="P">Piešķir spēlētājam, kurš ne vien sasniedzis ievērojamus sportiskus panākumus, bet arī ievērojis godīgas spēles principus un demonstrējis nevainojamu izturēšanos laukumā un ārpus tā.</ref> [[Džeisons Kids]], [[Ņujorkas "Knicks"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/04/30/kidd-sportsmanship-award-official-release/index.html|title=New York's Jason Kidd wins NBA Sportsman Award|date=April 30, 2013|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|accessdate=April 30, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131204094511/http://www.nba.com/2013/news/04/30/kidd-sportsmanship-award-official-release/index.html|archivedate={{dat|2013|12|04||bez}}}}</ref> * ''[[J. Walter Kennedy Citizenship Award]]'': [[Kenets Farīds]], [[Denveras "Nuggets"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/05/01/nuggets-kenneth-faried-named-j-walker-kennedy-winner/index.html|title=Nuggets' Faried claims J. Walker Kennedy Citizenship Award|work=[[National Basketball Association]]|accessdate={{dat|2013|5|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506083658/http://www.nba.com/2013/news/05/01/nuggets-kenneth-faried-named-j-walker-kennedy-winner/index.html|archivedate={{dat|2013|05|06||bez}}}}</ref> *[[Twyman–Stokes Teammate of the Year Award|Komandas biedrs]]: [[Čonsijs Billapss]], [[Losandželosas "Clippers"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=Turner Sports Interactive, Inc.|title=Billups Is Inaugural Winner Of Twyman/Stokes Teammate Award|date=June 9, 2013|work=NBA.com|url=http://www.nba.com/2013/news/06/09/first-twyman-stokes-award-billups/index.html|access-date={{dat|2013|06|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130612214101/http://www.nba.com/2013/news/06/09/first-twyman-stokes-award-billups/index.html|archivedate={{dat|2013|06|12||bez}}}}</ref> {{col-begin|width=99%}} {{col-break|width=33%}} * '''[[All-NBA Team|Simboliskā pirmā izlase]]''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=James, Durant, Duncan lead 2012-13 All-NBA first team|url=http://www.nba.com/2013/news/05/23/lebron-leads-first-team-all-nba/|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|date=May 23, 2013|accessdate=May 23, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130607195331/http://www.nba.com/2013/news/05/23/lebron-leads-first-team-all-nba|archivedate={{dat|2013|06|07||bez}}}}</ref> ** U [[Kevins Durants]], [[Oklahomasitijas "Thunder"]] ** U [[Lebrons Džeimss]], [[Maiami "Heat"]] ** C [[Tims Dankans]], [[Sanantonio "Spurs"]] ** A [[Kobe Braiants]], [[Losandželosas "Lakers"]] ** A [[Kriss Pols]], [[Losandželosas "Clippers"]] {{col-break|width=33%}} * '''Simboliskā otrā izlase''': ** U [[Karmelo Entonijs]], [[Ņujorkas "Knicks"]] ** U [[Bleiks Grifins]], [[Losandželosas "Clippers"]] ** C [[Marks Gazols]], [[Memfisas "Grizzlies"]] ** A [[Rasels Vestbruks]], [[Oklahomasitijas "Thunder"]] ** A [[Tonijs Pārkers]], [[Sanantonio "Spurs"]] {{col-break|width=33%}} * '''Simboliskā trešā izlase''': ** U [[Pols Džordžs]], [[Indiānas "Pacers"]] ** U [[Deivids Lī]], [[Goldensteitas "Warriors"]] ** C [[Dvaits Hauards]], [[Losandželosas "Lakers"]] ** A [[Džeimss Hārdens]], [[Hjūstonas "Rockets"]] ** A [[Dveins Veids]], [[Maiami "Heat"]] {{col-end}} {{col-begin|width=66%}} {{col-break|width=33%}} * '''[[NBA All-Defensive Team|Simboliskā aizsardzības pirmā izlase]]''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=James wins 4th Kia MVP award in near unanimous vote|url=http://www.nba.com/2013/news/05/05/lebron-james-wins-mvp.ap/index.html|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|date=May 5, 2013|accessdate=May 5, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130621045331/http://www.nba.com/2013/news/05/05/lebron-james-wins-mvp.ap/index.html|archivedate={{dat|2013|06|21||bez}}}}</ref> ** U [[Lebrons Džeimss]], [[Maiami Heat]] ** U [[Seržs Ibaka]], [[Oklahomasitijas "Thunder"]] ** C [[Žoakims Noā]], [[Čikāgas "Bulls"]] ** C [[Taisons Čāndlers]], [[Ņujorkas "Knicks"]] ** A [[Tonijs Allens]], [[Memfisas "Grizzlies"]] ** A [[Kriss Pols]], [[Losandželosas "Clippers"]] {{col-break|width=33%}} * '''Simboliskā aizsardzības otrā izlase''': ** U [[Pols Džordžs]], [[Indiānas "Pacers"]] ** U [[Tims Dankans]], [[Sanantonio "Spurs"]] ** C [[Marks Gazols]], [[Memfisas "Grizzlies"]] ** A [[Everijs Bredlijs]], [[Bostonas "Celtics"]] ** A [[Maiks Kanlijs]], [[Memfisas "Grizzlies"]] {{col-end}} {{col-begin|width=66%}} {{col-break|width=33%}} * '''[[NBA simboliskā debitantu izlase|Simboliskā debitantu pirmā izlase]]''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Lillard headlines 2012-13 All-Rookie Team|url=http://www.nba.com/2013/news/05/14/all-rookie-team-official-release/|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|date=May 14, 2013|accessdate=May 23, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320204037/http://www.nba.com/2013/news/05/14/all-rookie-team-official-release|archivedate={{dat|2014|03|20||bez}}}}</ref> ** [[Demjens Lilards]], [[Portlendas "Trail Blazers"]] ** [[Bredlijs Bīls]], [[Vašingtonas "Wizards"]] ** [[Entonijs Deiviss]], [[Ņūorleānas "Hornets"]] ** [[Dions Veiterss]], [[Klīvlendas "Cavaliers"]] ** [[Harisons Bārnss]], [[Goldensteitas "Warriors"]] {{col-break|width=33%}} * '''Simboliskā debitantu otrā izlase''': ** [[Andrē Drammonds]], [[Detroitas "Pistons"]] ** [[Jons Valančūns]], [[Toronto "Raptors"]] ** [[Maikls Kids-Gilkrists]], [[Šarlotas "Bobcats"]] ** [[Kails Singlers]], [[Detroitas "Pistons"]] ** [[Tailers Zellers]], [[Klīvlendas "Cavaliers"]] {{col-end}} === Nedēļas labākie spēlētāji === {| class="wikitable sortable" style="text-align:left" |- !width=20%|Nedēļa !width=35%|Austrumu konference !width=35%|Rietumu konference !width=5% class=unsortable|Atsauce |- |align=center|{{Hs|01}}30. oktobris — 4. novembris |{{sortname|Brendons|Dženingss}} ([[Milvoki "Bucks"]]) <small>(1/2)</small> |{{sortname|Džeimss|Hārdens}} ([[Hjūstonas "Rockets"]]) <small>(1/3)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/11/05/players-of-the-week-for-week-1/index.html|title=Jennings, Harden garner Player of the Week honors|date={{dat|2012|11|5||bez}}|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2012|11|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130801145708/http://www.nba.com/2012/news/11/05/players-of-the-week-for-week-1/index.html|archivedate={{dat|2013|08|01||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/06112012-dzeningss_un_hardens_nba_pirmas_nedelas_l|title=Dženingss un Hārdens - NBA pirmās nedēļas labākie|date={{dat|2012|11|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|6||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|02}}5. novembris — 11. novembris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(1/6)</small> |{{sortname|Kenets|Farīds}} ([[Denveras "Nuggets"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/11/12/lebron-james-kenneth-faried-players-of-week/index.html|title=James, Faried named conference Players of the Week|work=NBA.com|date=November 12, 2012|accessdate=November 12, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130122143044/http://www.nba.com/2012/news/11/12/lebron-james-kenneth-faried-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|01|22||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/13112012-nba_aizvaditas_nedelas_labakie_speletaji_|title=NBA aizvadītās nedēļas labākie spēlētāji - Džeimss un Farīds|date={{dat|2012|11|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|13||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|03}}12. novembris — 18. novembris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(2/6)</small> |{{sortname|Kevins|Durants}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(1/4)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/11/19/lebron-james-kevin-durant-players-of-week/index.html|title=James, Durant named conference Players of the Week|work=NBA.com|date=November 19, 2012|accessdate=November 19, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130803030016/http://www.nba.com/2012/news/11/19/lebron-james-kevin-durant-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|08|03||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|04}}19. novembris — 25. novembris |{{sortname|Els|Horfords}} ([[Atlantas "Hawks"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Tims|Dankans}} ([[Sanantonio "Spurs"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/11/26/al-horford-tim-duncan-players-of-week/index.html|title=Hawks' Horford, Spurs' Duncan named Players of Week|work=NBA.com|date=November 26, 2012|accessdate=November 26, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130804081533/http://www.nba.com/2012/news/11/26/al-horford-tim-duncan-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|08|04||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/26112012-horfords_un_dankans_pagajusas_nedelas_lab|title=Horfords un Dankans - pagājušās nedēļas labākie NBA spēlētāji|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|27||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|05}}26. novembris — 2. decembris |{{sortname|Karmelo|Entonijs}} ([[Ņujorkas "Knicks"]]) <small>(1/4)</small> |{{sortname|Kevins|Durants}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(2/4)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/12/03/knicks-anthony-thunder-durant-players-of-week/index.html|title=Anthony, Durant named conference Players of the Week|work=NBA.com|date=December 3, 2012|accessdate=December 3, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130122143120/http://www.nba.com/2012/news/12/03/knicks-anthony-thunder-durant-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|01|22||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/03122012-durants_un_entonijs_nedelas_labakie_spele|title=Durants un Entonijs - nedēļas labākie spēlētāji|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|4||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|06}}3. decembris — 9. decembris |{{sortname|Džošs|Smits}} ([[Atlantas "Hawks"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Bleiks|Grifins}} ([[Losandželosas "Clippers"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/12/10/hawks-smith-clippers-griffin-named-players-of-week/index.html|title=Hawks' Smith, Clippers' Griffin named Players of the Week|work=NBA.com|date=December 10, 2012|accessdate=December 10, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130122143110/http://www.nba.com/2012/news/12/10/hawks-smith-clippers-griffin-named-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|01|22||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|07}}10. decembris — 16. decembris |{{sortname|Pols|Džordžs}} ([[Indiānas "Pacers"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Deivids|Lī}} ([[Goldensteitas "Warriors"]]) <small>(1/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/12/17/paul-george-david-lee-named-players-of-week/index.html|title=Pacers' Paul, Warriors' Lee named Players of the Week|work=NBA.com|date=December 17, 2012|accessdate=December 17, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130801003947/http://www.nba.com/2012/news/12/17/paul-george-david-lee-named-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|08|01||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/17122012-nba_nedelas_zvaigznes_dzordzs_un_li|title=NBA nedēļas zvaigznes - Džordžs un Lī|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|18||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|08}}17. decembris — 23. decembris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(3/6)</small> |{{sortname|Kriss|Pols}} ([[Losandželosas "Clippers"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/12/24/players-of-the-week-lebron-james-chris-paul|title=Heat's James, Clips' Paul named Players of the Week|work=NBA.com|date=December 24, 2012|accessdate=December 24, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130803223105/http://www.nba.com/2012/news/12/24/players-of-the-week-lebron-james-chris-paul|archivedate={{dat|2013|08|03||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|09}}24. decembris — 30. decembris |{{sortname|Monta|Eliss}} ([[Milvoki "Bucks"]]) <small>(1/2)</small> |{{sortname|Greiviss|Vaskess}} ([[Ņūorleānas "Hornets"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/12/31/monta-ellis-greivis-vasquez-players-of-week/index.html|title=Bucks' Ellis, Hornets' Vasquez named Players of Week|work=NBA.com|accessdate={{dat|2012|12|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130101131619/http://www.nba.com/2012/news/12/31/monta-ellis-greivis-vasquez-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|01|01||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/31122012-eliss_un_vaskess_nba_nedelas_izcilnieki|title=Eliss un Vaskess - NBA nedēļas izcilnieki|date={{dat|2012|12|31||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|31||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|10}}31. decembris — 6. janvāris |{{sortname|Karmelo|Entonijs}} ([[Ņujorkas "Knicks"]]) <small>(2/4)</small> |{{sortname|Džeimss|Hārdens}} ([[Hjūstonas "Rockets"]]) <small>(2/3)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/01/07/carmelo-anthony-james-harden-players-of-the-week/index.html|title=Knicks' Anthony, Rockets' Harden named Players of the Week|publisher=NBA.com|date=January 7, 2013|accessdate=January 7, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130526070903/http://www.nba.com/2013/news/01/07/carmelo-anthony-james-harden-players-of-the-week/index.html|archivedate={{dat|2013|05|26||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|11}}7. janvāris — 13. janvāris |{{sortname|Brendons|Dženingss}} ([[Milvoki "Bucks"]]) <small>(2/2)</small> |{{sortname|Kevins|Durants}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(3/4)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/01/14/jennings-durant-players-of-week/index.html|title=Bucks' Jennings, Thunders' Durant named Players of Week|publisher=NBA.com|date=January 14, 2013|accessdate=January 14, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130119110345/http://www.nba.com/2013/news/01/14/jennings-durant-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|01|19||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|12}}14. janvāris — 20. janvāris |{{sortname|Karloss|Būzers}} ([[Čikāgas "Bulls"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Kevins|Durants}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(4/4)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/01/21/carlos-boozer-kevin-durant-players-of-the-week/index.html|title=Durant, Boozer named Players of the Week|publisher=NBA.com|date=January 21, 2013|accessdate=January 21, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130124123913/http://www.nba.com/2013/news/01/21/carlos-boozer-kevin-durant-players-of-the-week/index.html|archivedate={{dat|2013|01|24||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|13}}21. janvāris — 27. janvāris |{{sortname|Kairijs|Ērvings}} ([[Klīvlendas "Cavaliers"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Tonijs|Pārkers}} ([[Sanantonio "Spurs"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/01/28/irving-parker-named-players-of-week/index.html|title=Cavs' Irving, Spurs' Parker named Players of the Week|publisher=NBA.com|date=January 28, 2013|accessdate=January 28, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130131021301/http://www.nba.com/2013/news/01/28/irving-parker-named-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|01|31||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|14}}28. janvāris — 3. februāris |{{sortname|Neits|Robinsons}} ([[Čikāgas "Bulls"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Deivids|Lī}} ([[Goldensteitas "Warriors"]]) <small>(2/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/02/04/nate-robinson-david-lee-named-players-of-week/index.html|title=Bulls' Robinson, Warriors' Lee are Players of the Week|publisher=NBA.com|date=February 4, 2013|accessdate=February 4, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130206134735/http://www.nba.com/2013/news/02/04/nate-robinson-david-lee-named-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|02|06||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|15}}4. februāris — 10. februāris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(4/6)</small> |{{sortname|Rasels|Vestbruks}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/02/11/lebron-westbrook-named-players-of-week/index.html|title=James, Westbrook named Players of the Week|publisher=NBA.com|date=February 11, 2013|accessdate=February 11, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130213085641/http://www.nba.com/2013/news/02/11/lebron-westbrook-named-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|02|13||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|16}}19. februāris — 24. februāris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(5/6)</small> |{{sortname|Kobe|Braiants}} ([[Losandželosas "Lakers"]]) <small>(1/3)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/02/25/players-of-the-week-lebron-james-kobe-bryant/index.html?ls=iref:nbahpts|title=Heat's James, Lakers' Bryant claim Player of the Week honors|publisher=NBA.com|date=February 25, 2013|accessdate=February 25, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130228074434/http://www.nba.com/2013/news/02/25/players-of-the-week-lebron-james-kobe-bryant/index.html?ls=iref:nbahpts|archivedate={{dat|2013|02|28||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|17}}25. februāris — 3. marts |{{sortname|Monta|Eliss}} ([[Milvoki "Bucks"]]) <small>(2/2)</small> |{{sortname|Tajs|Losons}} ([[Denveras "Nuggets"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/03/04/bucks-ellis-nuggets-lawson-players-of-week/index.html|title=Ellis, Lawson named Players of the Week|publisher=NBA.com|date=March 4, 2013|accessdate=March 4, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130316132128/http://www.nba.com/2013/news/03/04/bucks-ellis-nuggets-lawson-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|03|16||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|18}}4. marts — 10. marts |{{sortname|Dveins|Veids}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Kobe|Braiants}} ([[Losandželosas "Lakers"]]) <small>(2/3)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/03/11/wade-bryant-players-of-week/index.html|title=Wade, Bryant named Players of the Week|publisher=NBA.com|date=March 11, 2013|accessdate=March 11, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130311202826/http://www.nba.com/2013/news/03/11/wade-bryant-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|03|11||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|19}}11. marts — 17. marts |{{sortname|Džons|Vols}} ([[Vašingtonas "Wizards"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Lamarkuss|Oldridžs}} ([[Portlendas "Trail Blazers"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/03/18/wizards-wall-blazers-aldridge-players-of-week/index.html|title=Wall, Aldridge named Players of the Week|publisher=NBA.com|date=March 181, 2013|accessdate=March 18, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130321003836/http://www.nba.com/2013/news/03/18/wizards-wall-blazers-aldridge-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|03|21||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|20}}18. marts — 24. marts |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(6/6)</small> |{{sortname|Džeimss|Hārdens}} ([[Hjūstonas "Rockets"]]) <small>(3/3)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/03/25/lebron-harden-named-players-of-week/index.html|title=LeBron, Harden named conference Players of Week|publisher=NBA.com|date=March 25, 2013|accessdate=March 25, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130325215710/http://www.nba.com/2013/news/03/25/lebron-harden-named-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|03|25||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|21}}25. marts — 31. marts |{{sortname|Dž. R.|Smits}} ([[Ņujorkas "Knicks"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Els|Džefersons}} ([[Jūtas "Jazz"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/04/01/j-r-smith-jefferson-players-of-week/index.html|title=J.R. Smith, Jefferson named conference Players of Week|publisher=NBA.com|date=April 1, 2013|accessdate=April 1, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130405011222/http://www.nba.com/2013/news/04/01/j-r-smith-jefferson-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|04|05||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|22}}1. aprīlis — 7. aprīlis |{{sortname|Karmelo|Entonijs}} ([[Ņujorkas "Knicks"]]) <small>(3/4)</small> |{{sortname|Nikola|Pekovičs}} ([[Minesotas "Timberwolves"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/04/08/carmelo-pekovic-players-of-week/index.html|title=Anthony, Pekovic named conference Players of Week|publisher=NBA.com|date=April 8, 2013|accessdate=April 8, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130409070930/http://www.nba.com/2013/news/04/08/carmelo-pekovic-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|04|09||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|23}}8. aprīlis — 14. aprīlis |{{sortname|Karmelo|Entonijs}} ([[Ņujorkas "Knicks"]]) <small>(4/4)</small> |{{sortname|Kobe|Braiants}} ([[Losandželosas "Lakers"]]) <small>(3/3)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/04/15/carmelo-anthony-kobe-bryant-named-players-of-week/index.html|title=Knicks' Anthony, Lakers' Bryant named Players of the Week|publisher=NBA.com|date=April 15, 2013|accessdate=April 15, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130419043313/http://www.nba.com/2013/news/04/15/carmelo-anthony-kobe-bryant-named-players-of-week/index.html|archivedate={{dat|2013|04|19||bez}}}}</ref> |} === Mēneša labākie spēlētāji === {| class="wikitable sortable" style="text-align:left" |- !width=20%|Mēnesis !width=35%|Austrumu konference !width=35%|Rietumu konference !width=5% class=unsortable|Atsauce |- |align=center|{{Hs|1}}Oktobris — novembris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(1/5)</small> |{{sortname|Kevins|Durants}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(1/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/12/05/lebron-durant-kia-month/index.html|title=Heat's James, Thunder's Durant named Players of Month|date=December 6, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=December 6, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121207084450/http://www.nba.com/2012/news/12/05/lebron-durant-kia-month/index.html|archivedate={{dat|2012|12|07||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|2}}Decembris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(2/5)</small> |{{sortname|Kriss|Pols}} ([[Losandželosas "Clippers"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/01/02/james-paul-players-of-the-month/index.html?ls=iref:nbahpts/index.html|title=Heat's James, Clippers' Paul named Kia Players of the Month|publisher=NBA.com|date=January 2, 2013|accessdate=January 2, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140714134209/http://www.nba.com/2013/news/01/02/james-paul-players-of-the-month/index.html?ls=iref%3Anbahpts%2Findex.html|archivedate={{dat|2014|07|14||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|3}}Janvāris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(3/5)</small> |{{sortname|Tonijs|Pārkers}} ([[Sanantonio "Spurs"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/02/01/lebron-tony-park-player-of-month/index.html|title=Heat's James, Spurs' Parker named Kia Players of Month|publisher=NBA.com|date=February 1, 2013|accessdate=February 1, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130205055044/http://www.nba.com/2013/news/02/01/lebron-tony-park-player-of-month/index.html|archivedate={{dat|2013|02|05||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|4}}Februāris |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(4/5)</small> |{{sortname|Kobe|Braiants}} ([[Losandželosas "Lakers"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/03/01/lebron-kobe-players-of-month/index.html|title=James, Bryant named Kia Players of Month|publisher=NBA.com|date=March 1, 2013|accessdate=March 1, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130305164525/http://www.nba.com/2013/news/03/01/lebron-kobe-players-of-month/index.html|archivedate={{dat|2013|03|05||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|5}}Marts |{{sortname|Lebrons|Džeimss}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(5/5)</small> |{{sortname|Kevins|Durants}} ([[Oklahomasitijas "Thunder"]]) <small>(2/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/04/05/lebron-durant-kia-player-of-month/index.html|title=James, Durant named April players of month|publisher=NBA.com|date=April 5, 2013|accessdate=April 5, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130407144822/http://www.nba.com/2013/news/04/05/lebron-durant-kia-player-of-month/index.html|archivedate={{dat|2013|04|07||bez}}}}</ref> |} === Mēneša labākie debitanti === {| class="wikitable sortable" style="text-align:left" |- !width=20%|Mēnesis !width=35%|Austrumu konference !width=35%|Rietumu konference !width=5% class=unsortable|Atsauce |- |align=center|{{Hs|1}}Oktobris — novembris |{{sortname|Maikls|Kids-Gilkrists}} ([[Šarlotas "Bobcats"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Demjens|Lilards}} ([[Portlendas "Trail Blazers"]]) <small>(1/5)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/12/05/kidd-gilchrist-lillard-rookies-of-month/index.html|title=Bobcats' Kidd-Gilchrist, Blazers' Lillard take monthly honors|date=December 6, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=December 6, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121207084440/http://www.nba.com/2012/news/12/05/kidd-gilchrist-lillard-rookies-of-month/index.html|archivedate={{dat|2012|12|07||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|2}}Decembris |{{sortname|Bredlijs|Bīls}} ([[Vašingtonas "Wizards"]]) <small>(1/2)</small> |{{sortname|Demjens|Lilards}} ([[Portlendas "Trail Blazers"]]) <small>(2/5)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/01/02/beal-lillard-rookies-of-the-month/index.html?ls=iref:nbahpts|title=Wizards' Beal, Blazers' Lillard named Kia Rookies of the Month|publisher=NBA.com|date=January 2, 2013|accessdate=January 2, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130109082532/http://www.nba.com/2013/news/01/02/beal-lillard-rookies-of-the-month/index.html?ls=iref:nbahpts|archivedate={{dat|2013|01|09||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|3}}Janvāris |{{sortname|Bredlijs|Bīls}} ([[Vašingtonas "Wizards"]]) <small>(2/2)</small> |{{sortname|Demjens|Lilards}} ([[Portlendas "Trail Blazers"]]) <small>(3/5)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/02/01/bradley-beal-damian-lillard-rookies-month/index.html|title=Wizards' Beal, Blazers' Lillard nab Kia Rookies of Month|publisher=NBA.com|date=February 1, 2013|accessdate=February 1, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130205072427/http://www.nba.com/2013/news/02/01/bradley-beal-damian-lillard-rookies-month/index.html|archivedate={{dat|2013|02|05||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|4}}Februāris |{{sortname|Dions|Veiterss}} ([[Klīvlendas "Cavaliers"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Demjens|Lilards}} ([[Portlendas "Trail Blazers"]]) <small>(4/5)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/03/01/waiters-lillard-rookies-february/index.html|title=Waiters, Lillard named Kia Rookies of Month|publisher=NBA.com|date=March 1, 2013|accessdate=March 1, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130305164535/http://www.nba.com/2013/news/03/01/waiters-lillard-rookies-february/index.html|archivedate={{dat|2013|03|05||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|5}}Marts |{{sortname|Jons|Valančūns}} ([[Toronto "Raptors"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Demjens|Lilards}} ([[Portlendas "Trail Blazers"]]) <small>(5/5)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/04/05/valanciunas-lillard-kia-rookies-of-month/index.html|title=Valanciunas, Lillard nab monthly rookie honors|publisher=NBA.com|date=April 5, 2013|accessdate=April 5, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130407144832/http://www.nba.com/2013/news/04/05/valanciunas-lillard-kia-rookies-of-month/index.html|archivedate={{dat|2013|04|07||bez}}}}</ref> |} === Mēneša labākie treneri === {| class="wikitable sortable" style="text-align:left" |- !width=20%|Mēnesis !width=35%|Austrumu konference !width=35%|Rietumu konference !width=5% class=unsortable|Atsauce |- |align=center|{{Hs|1}}Oktobris — novembris |{{sortname|Everijs|Džonsons}} ([[Bruklinas "Nets"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Laionels|Holinss}} ([[Memfisas "Grizzlies"]]) <small>(1/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/12/03/coaches-of-the-month/index.html|title=Nets' Johnson, Grizzlies' Hollins named Coaches of the Month|date=December 3, 2012|publisher=NBA.com|accessdate=December 3, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121205174850/http://www.nba.com/2012/news/12/03/coaches-of-the-month/index.html|archivedate={{dat|2012|12|05||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|2}}Decembris |{{sortname|Lerijs|Drū}} ([[Atlantas "Hawks"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Vinijs|Del Negro}} ([[Losandželosas "Clippers"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/01/02/coaches-of-the-month-december-official-release/index.html|title=Hawks' Drew, Clippers' Del Negro named Coaches of the Month|date=January 2, 2013|publisher=NBA.com|accessdate=January 2, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130105044022/http://www.nba.com/2013/news/01/02/coaches-of-the-month-december-official-release/index.html|archivedate={{dat|2013|01|05||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|3}}Janvāris |{{sortname|Toms|Tibodo}} ([[Čikāgas "Bulls"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Džordžs|Karls}} ([[Denveras "Nuggets"]]) <small>(1/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/02/01/january-coaches-of-the-month/index.html|title=Bulls' Thibodeau, Nuggets' Karl named Coaches of the Month|date=February 1, 2013|publisher=NBA.com|accessdate=February 1, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130204064620/http://www.nba.com/2013/news/02/01/january-coaches-of-the-month/index.html|archivedate={{dat|2013|02|04||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|4}}Februāris |{{sortname|Ēriks|Spoelstra}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(1/2)</small> |{{sortname|Laionels|Holinss}} ([[Memfisas "Grizzlies"]]) <small>(2/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/03/01/february-coaches-of-the-month/index.html|title=Spoelstra, Hollins named February Coaches of the Month|date=March 1, 2013|publisher=NBA.com|accessdate=March 1, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130304130827/http://www.nba.com/2013/news/03/01/february-coaches-of-the-month/index.html|archivedate={{dat|2013|03|04||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|5}}Marts |{{sortname|Ēriks|Spoelstra}} ([[Maiami "Heat"]]) <small>(2/2)</small> |{{sortname|Džordžs|Karls}} ([[Denveras "Nuggets"]]) <small>(2/2)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/04/01/heat-spoelstra-nuggets-carl-coaches-of-month/index.html|title=Spoelstra, Karl named Coaches of Month|date=April 1, 2013|publisher=NBA.com|accessdate=April 1, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130403234800/http://www.nba.com/2013/news/04/01/heat-spoelstra-nuggets-carl-coaches-of-month/index.html|archivedate={{dat|2013|04|03||bez}}}}</ref> |- |align=center|{{Hs|6}}Aprīlis |{{sortname|Maiks|Vudsons}} ([[Ņujorkas "Knicks"]]) <small>(1/1)</small> |{{sortname|Maiks|D'Antoni}} ([[Losandželosas "Lakers"]]) <small>(1/1)</small> |align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2013/news/04/18/april-coaches-of-the-month/index.html?ls=iref:nbahpts|title=Woodson, D'Antoni named Coaches of the Month for April|date={{dat|2013|4|18||bez}}|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2013|4|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130420234439/http://www.nba.com/2013/news/04/18/april-coaches-of-the-month/index.html?ls=iref:nbahpts|archivedate={{dat|2013|04|20||bez}}}}</ref> |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.nba.com/ Oficiālā NBA mājaslapa] {{en ikona}} {{2012.—2013. gada NBA sezona}} {{NBA}} {{NBA sezonas}} [[Kategorija:2012.—2013. gada NBA sezona| ]] gokiydk2mfznrp7divxn65axbtp068u 0 201295 4538792 4537217 2026-10-23T03:32:14Z Stephan1000000 83884 468 4538792 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = red | show_name = Grejas anatomija<br />''Grey's Anatomy'' | image = [[Attēls:Grey's Anatomy Logo.svg|250px]] | genre = | creator = [[Šonda Raimsa]] | starring = [[Ellen Pompeo|Elena Pompeo]]<br />[[Sandra O]]a<br />[[Ketrīna Heigla]]<br />[[Justin Chambers|Džastins Čemberss]]<br />[[T. R. Knight|T. R. Naits]]<br />[[Chandra Wilson|Čandra Vilsone]]<br />[[James Pickens, Jr.|Džeimss Pikenss]]<br />[[Isaiah Washington|Aizeja Vašingtons]]<br />[[Patriks Dempsijs]]<br />[[Kate Walsh|Keita Volša]]<br />[[Sara Ramirez|Sāra Ramiresa]]<br />[[Eric Dane|Ēriks Deins]]<br />[[Chyler Leigh|Kailera Lī]]<br />[[Brooke Smith|Brūka Šmita]]<br />[[Kevin McKidd|Kevins Makids]]<br />[[Jessica Capshaw|Džesika Kepšova]]<br />[[Kim Raver|Kima Ravera]]<br />[[Sarah Drew|Sāra Drū]]<br />[[Jesse Williams|Džese Viljamss]] | narrated = Elena Pompeo | theme_music_composer = ''[[Psapp]]'' | opentheme = ''[[Cosy in the Rocket]]'' | country = {{USA}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 23 | num_episodes = 468 | list_episodes = | executive_producer = | camera = ''[[Single-camera setup|Single-camera]]'' | company = ''ShondaLand''<br />''The Mark Gordon Company''<br />''[[ABC Studios]]'' | distributor = ''[[Buena Vista Home Entertainment]]'' | runtime = 43 minūtes | network = [[American Broadcasting Company|ABC]] | picture_format = [[480i]]<br />[[720p]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = [[stereo]] | first_aired = {{dat|2005|3|27|N|bez}} | last_aired = pašlaik | related = ''[[Private Practice]]'' | website = http://abc.go.com/shows/greys-anatomy }} '''"Grejas anatomija"''' ({{val|en|Grey's Anatomy}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāls, kura autore ir [[Šonda Raimsa]]. Seriālu kopš {{dat|2005|3|27|ģ|bez}} ASV pārraida [[American Broadcasting Company|ABC]] televīzijas kanālā. Pašlaik pārraidītas vairāk nekā 467 sērijas (23 sezonas). "Grejas anatomija" ir par izdomātās slimnīcas darbinieku dzīvi un darbu slimnīcā. Vairākas seriāla sezonas iekļautas dažādu laikrakstu un žurnālu desmit labāko seriālu sarakstos. Tāpat "Grejas anatomija" saņēmusi vairākas balvas, tai skaitā [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākais drāmas seriāls. Latvijā seriāls demonstrēts kanālos [[LTV1]] un ''[[TV3 Life]]'' ([[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]]). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji (televīzijas seriāli — drāmas)]] sa1og6q6mve6y3soc8wup5cyt6vkxhx 0 204237 4538749 4117999 2026-10-22T17:38:13Z Meistars Joda 781 4538749 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Uzvarētāja | attēls = Uzvaretaja filma.jpg | att_izm = 250px | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[drāmas filma|drāma]] | režisors = [[Ādolfs Šapiro]]<br />[[Andris Rozenbergs]] | producents = | scenārija autors = Aleksejs Arbuzovs | galvenajās lomās = Irina Fjodorova | mūzika = Olavs Ehala | operators = Valdis Eglītis | montāža = Juta Brante | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = [[1987]] | ilgums = 134 minūtes (2 sērijas) | valsts = {{karogs|Latvijas PSR}} | valoda = | budžets = | ienākumi = | imdb = }} '''"Uzvarētāja"''' ir [[1987]]. gadā pēc [[Aleksejs Arbuzovs|Alekseja Arbuzova]] lugas "Uzvarētāja" iestudējuma Jaunatnes teātrī [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] uzņemta divsēriju televīzijas filma-izrāde. Filmas režisori ir [[Ādolfs Šapiro]] un [[Andris Rozenbergs]]. == Sižets == Galvenās varones četrdesmitā dzimšanas diena. Atskatoties pagātnē, viņa redz, ka visu pakļāvusi vienam mērķim - par katru cenu sasniegt dzīvē augstu stāvokli, kļūt par šīs dzīves "uzvarētāju". Viņa saprot, ka visas šīs šķietamās uzvaras galu galā pārvērtušās zaudējumā, ka soli pa solim savu dzīvi iztērējusi. == Lomās == * Irina Fjodorova — ''Maija Aleksandrovna'' * Viktors Zaporožskis — ''Kirils'' * Sergejs Judins — ''Marks'' * Ludmila Ševčenko — ''Poļina Sergejevna'' * Nikolajs Gubanovs — ''Igors'' * Olga Šepickaja — ''Zoja'' * Tatjana Čerkovskaja — ''Dašeņka'' * Marina Kalmikova — ''meitene ar čemodāniņu'' * Saša Skrjabins — ''zēns'' * Oļegs Fomins — ''puisis piestātnē'' * Larisa Lī — ''japāniete'' == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180220161758/http://www.kino-teatr.ru/teatr/movie/81144/annot/ Kino-teatr.ru] [[Kategorija:1987. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] 8ak7n2ymq93bu9vftzi1lfsvqawdew6 0 208309 4538846 4331589 2026-10-23T08:05:50Z ~2026-56362-80 152260 4538846 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Viktors Lorencs | attēls = Viktors Lorencs.jpg | attēla izmērs = 175px | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1927|07|30}} | dz. vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1992|01|26|1927|07|30}} | miršanas vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | citi vārdi = | nodarbošanās = Scenārists, aktieris | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = Tamāra Lorence | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Viktors Lorencs''' (dzimis [[1927]]. gada [[30. jūlijs|30. jūlijā]] [[Rīga|Rīgā]], miris [[1992]]. gada [[26. janvāris|26. janvārī]] [[Rīga|Rīgā]], apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]) bija [[Latvija|latviešu]] kino scenārists un aktieris. == Biogrāfija == Dzimis Latvijas valsts un politiskā darbinieka [[Klāvs Lorencs|Klāva Lorenca]] (1885 - 1975) un skolotājas Olgas Aleksandrīnes (dzimušas Šmits) Lorences (1886 - 1951) ģimenē. Māsa - izglītības darbiniece Silvija (dz. Lorence) Medne (1924).<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=39194&r=89&lid=39194&q=&h=689 Letonika.lv]</ref> Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, 17 gadu vecumā mobilizēts fašistiskās Vācijas armijā. Pēc tam bijis filtrācijas nometnē Krievijā, Komsomoļskā pie Amūras. Atgriezies Latvijā, beidzis Rīgas 1. vidusskolu (1947). Literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Pionieris" (no 1948), "Darba Balss" (no 1953), bijis prokuratūras izmeklētājs (1950 - 1951). Studējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] Juridiskajā fakultātē (1947 - 1951), izslēgts pēc tēva aresta. [[Rīgas Kinostudija]]s kinožurnālu teksta autors (1952 - 1953). Studējis Kinematogrāfijas institūtā Maskavā (1954 - 1961). Beidzis institūtu kā pirmais profesionālais latviešu kinoscenārists. 1957. gadā viņš sarakstīja scenāriju ar nosaukumu "Dzimtene, piedod", kas arī tika publicēts almanahā "Jauno daiļrade" Maskavā. Rīgas Kinostudijā pie scenārija jau sāka strādāt režisors [[Varis Krūmiņš (režisors)|Varis Krūmiņš]], bet partijas centrālkomiteja lika darbu pie filmas pārtraukt. Tikai 1964. gadā, kad [[Arvīds Pelše]] paziņoja, ka par Latvijas vēsturi jāuztaisa spēcīgs darbs, Lorencs pierunāja kinostudiju filmēt viņa scenāriju, kas kļuva par filmu "[[Es visu atceros, Ričard!|Akmens un šķembas]]".<ref>Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. - Rīga : ATĒNA, 2005. - 502 lpp. {{ISBN|9984-34-142-9}}</ref> Rīgas Kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis (1962 - 1987). Rakstījis scenārijus kinožurnāliem, dokumentālajām un mākslas filmām, bijis mākslas filmu redaktors. Filmējies Rīgas Kinostudijas un padomju filmās. [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1987).<ref>Teātris un kino biogrāfijās : '''enciklopēdija''' / ''sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse.'' — Rīga : Preses nams, 1999-.</ref> Viens no Rīgas Kinostudijas [[Latvijas Tautas fronte]]s organizācijas vadītājiem (kopā ar [[Rolands Kalniņš|Rolandu Kalniņu]]) Precējies trīsreiz. No pirmajām laulībām - meita Jana. Pēdējā sieva - Tamāra Lorence, divi dēli - Svens un Askolds. == Filmogrāfija == === Scenārija autors === * 1966 - [[Akmens un šķembas]] * 1968 - Ārprāts ("Tallinfilm") * 1972 - [[Ceplis (filma)|Ceplis]] * 1972 - [[Egle rudzu laukā]] * 1973 - [[Dāvana vientuļai sievietei]] (līdzautors) * 1976 - [[Nāve zem buras]] * 1983 - [[Šāviens mežā]] * 1987 - [[Ja mēs visu to pārcietīsim]] * 1989 - [[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]] === Lomās === * 1965 — [["Tobago" maina kursu]] - ''epizodē'' * 1974 — Sarkanā vijole ("Tallinfilm") - ''Eduards Sirmuss'' * 1976 — [[Šīs bīstamās balkona durvis]] - ''Viktors Pumpurs'' * 1978 — [[Rallijs (filma)|Rallijs]] - ''epizodē'' * 1981 — Tiesības uz šāvienu (M. Gorkija kinostudija) - ''Šefs'' * 1985 — [[Ej un skaties]] ("Mosfiļm"/"Belarusjfiļm") - ''vācu armijas majors'' == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=1852 Kino muzejs]{{Novecojusi saite}} * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/2546/bio/ Kino - teatr. ru] {{ru ikona}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lorencs, Viktors}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1992. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas scenāristi]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latviešu leģionāri]] ib70hdncywitzgr5n5zn5wgvlnjngxc 0 209895 4538589 4318115 2026-10-22T12:58:56Z Papuass 88 4538589 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Swedish House Mafia Don't You Worry Child singls.jpg|thumb|200px|[[Swedish House Mafia]] un [[John Martin]] singla "Don't You Worry Child" vāka noformējums. Singls pirmo vietu sasniedza 4 nedēļas un kopumā topā pavadīja 19 nedēļas.]] Šis ir [[European Hit Radio]] [[2012. gads|2012]]. gada noslēguma [[European Hit Radio Top 100|Top 100]]. Tops tika atskaņots radiostacijā [[European Hit Radio]] pirmdien, {{dat|2012|12|31}} plkst. 10.00 ar atkārtojumu otrdien, {{dat|2013|1|1}} plkst. 10.00.<ref>[http://www.europeanhitradio.com/news/1/5254 EHR Top 100 Prognožu spēle], europeanhitradio.com</ref> == Top 100 sastādīšanas princips == [[European Hit Radio Top 100]] tiek sastādīts pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas, ik nedēļu, tiek apkopoti [[European Hit Radio Top 40|Top 40]]. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, kas kaut reizi ir pabijušas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] sarakstā. No visām vidēji 250 līdz 280 gada laikā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] iekļuvušajām dziesmām, tiek noteiktas populārākās 100. Katrai dziesmai, kas kaut reizi ir iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tiek piešķirts punktu skaits, atkarībā no dziesmas atrašanās vietas topā. Piemēram, ja dziesma iknedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieņem 1. vietu, tad dziesmai tiek pieskaitīts 1 punkts, ja dziesma ieņem 12. vietu, tad 12 punkti, ja 37. vietu, tad 37 punkti un tā tālāk. Nedēļās, kurās dziesma nav iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] populārāko dziesmu sarakstā, dziesmai tiek pieskaitīts 41 punkts. Veidojot [[European Hit Radio Top 100|Top 100]], visi punkti tiek skaitīti kopā un augstāko vietu iegūst dziesma ar vismazāko punktu skaitu. Ja vairākām dziesmām ir vienāds punktu skaits, tad augstākā vietā nonāk tā dziesma, kurai ir bijusi augstākā vieta [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tad nākamā augstākā vieta un tā tālāk. ==Top 100 dziesmu saraksts== {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#CCCCCC;" | Vieta !width="330" style="background:#CCCCCC;" | Izpildītājs !width="330" style="background:#CCCCCC;" | Nosaukums !width="50" style="background:#CCCCCC;" | Punkti !width="30" style="background:#CCCCCC;" | {{Piezīme|N|Nedēļas}} !width="50" style="background:#CCCCCC;" | {{Piezīme|Av|Augstākā vieta}} |- | Nr. 1 || [[Swedish House Mafia]] feat. [[John Martin]] || Don't You Worry Child | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1413 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 19 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (4) |- | Nr. 2 || [[Flo Rida]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] || Wild Ones | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1426 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 20 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (2) |- | Nr. 3 || [[The Script]] feat. [[will.i.am]] || Hall Of Fame | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1455 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 17 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (5) |- | Nr. 4 || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Example]] || We'll Be Coming Back | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1481 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 18 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (3) |- | Nr. 5 || [[will.i.am]] feat. [[Eva Simons]] || This Is Love | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1558 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 20 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 2 |- | Nr. 6 || [[Maroon 5]] || One More Night | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1564 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 17 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (2) |- | Nr. 7 || [[Sebastian Ingrosso]] & [[Alesso]] feat. [[Ryan Tedder]] || Calling (Lose My Mind) | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1567 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 23 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 6 |- | Nr. 8 || [[The Wanted]] || Chasing The Sun | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1593 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 17 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 3 |- | Nr. 9 || [[Loreen]] || [[Euphoria]] | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1605 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 16 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (6) |- | Nr. 10 || [[Flo Rida]] || Whistle | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1607 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 14 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (4) |} {{EHR topa statistika | nosaukums = 2012. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 249 | dziesmu sk top10 = 110 | ned 1sk1 = 6 | ned 1dz1 = [[Loreen]] — [[Euphoria]] | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[The Script]] feat. [[Will.i.am]] — Hall Of Fame | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[Swedish House Mafia]] — Don't You Worry Child<br />[[Flo Rida]] — Whistle<br />[[Carly Rae Jepsen]] — Call Me Maybe | ned 10sk1 = 16 | ned 10dz1 = [[Swedish House Mafia]] — Don't You Worry Child<br />[[Flo Rida]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] — Wild Ones | ned 10sk2 = 15 | ned 10dz2 = [[The Script]] feat. [[Will.i.am]] — Hall Of Fame<br />[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Example]] — We'll Be Coming Back | ned 10sk3 = 12 | ned 10dz3 = [[Loreen]] — [[Euphoria]] | ned 40sk1 = 23 | ned 40dz1 = [[Sebastian Ingrosso]] & [[Alesso]] feat. [[Ryan Tedder]] — Calling (Lose My Mind) | ned 40sk2 = 20 | ned 40dz2 = [[Flo Rida]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] — Wild Ones<br />[[Will.i.am]] feat. [[Eva Simmons]] — This Is Love<br />[[Of Monsters And Men]] — Little Talks<br />[[Nicki Minaj]] — Starships | ned 40sk3 = 19 | ned 40dz3 = [[Swedish House Mafia]] — Don't You Worry Child<br />[[Carly Rae Jepsen]] — Call Me Maybe<br />[[fun.]] feat. Janelle Monáe — We Are Young | jaun sk1 = 1 | jaun dz1 = [[Loreen]] — [[Euphoria]] | jaun sk2 = 2 | jaun dz2 = [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Example]] — We'll Be Coming Back<br />[[Musiqq]] — Dari Kā Es | jaun sk3 = 3 | jaun dz3 = [[Labrinth]] feat. [[Tinie Tempah]] — Earthquake<br />[[Musiqq]] — Miljonārs<br />[[Maroon 5]] — One More Night }} [[Attēls:Flo Rida Wild Ones singls.jpg|thumb|200px|[[Flo Rida]] un [[Sīa Ferlere|Sia]] singla "Wild Ones" vāka noformējums. Singls pirmo vietu sasniedza 2 nedēļas un kopumā topā pavadīja 20 nedēļas.]] [[Attēls:The Script Hall Of Fame singls.jpg|thumb|200px|[[The Script]] un [[will.i.am]] singla "Hall Of Fame" vāka noformējums.]] [[Attēls:Calvin Harris, Example We'll Be Coming Back singls.jpg|thumb|200px|[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] un [[Example]] singla "We'll Be Coming Back" vāka noformējums.]] [[Attēls:Carly Rae Jepsen Call Me Maybe singls.jpg|thumb|200px|[[Carly Rae Jepsen]] singla "Call Me Maybe" vāka noformējums.]] [[Attēls:Loreen Euphoria singls.JPG|thumb|200px|[[Loreen]] singla "Euphoria" vāka noformējums.]] {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#CCCCCC;" | Vieta !width="350" style="background:#CCCCCC;" | Izpildītājs !width="330" style="background:#CCCCCC;" | Nosaukums |- | Nr. 11 || [[Of Monsters And Men]] || Little Talks |- | Nr. 12 || [[Train]] || Drive By |- | Nr. 13 || [[David Guetta]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] || She Wolf (Falling To Pieces) |- | Nr. 14 || [[Carly Rae Jepsen]] || [[Call Me Maybe]] |- | Nr. 15 || [[Maroon 5]] feat. [[Wiz Khalifa]] || Payphone |- | Nr. 16 || [[Kellija Klārksone|Kelly Clarkson]] || (Stronger) What Doesn't Kill You |- | Nr. 17 || [[Michel Teló]] || Ai Se Eu Te Pego! |- | Nr. 18 || [[Example]] || Say Nothing |- | Nr. 19 || [[David Guetta]] feat. [[Chris Brown]] & [[Lil Wayne]] || I Can Only Imagine |- | Nr. 20 || [[Rihanna]] || Diamonds |- | Nr. 21 || [[Lil Wayne]] feat. [[Bruno Mars]] || Mirror |- | Nr. 22 || [[B.o.B]] || So Good |- | Nr. 23 || [[Gotye]] feat. [[Kimbra]] || [[Somebody That I Used To Know]] |- | Nr. 24 || [[fun.]] feat. [[Janelle Monae]] || [[We Are Young]] |- | Nr. 25 || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Ne-Yo]] || Let's Go |- | Nr. 26 || [[Labrinth]] feat. [[Tinie Tempah]] || Earthquake |- | Nr. 27 || [[Aura Dione]] feat. [[Rock Mafia]] || Friends |- | Nr. 28 || [[Gacho]] || Kas Tu Esi |- | Nr. 29 || [[DEV]] feat. [[Enrique Iglesias]] || Naked |- | Nr. 30 || [[Avicii]] || Levels |- | Nr. 31 || [[Cheryl Cole]] || Call My Name |- | Nr. 32 || [[Far East Movement]] feat. [[Cover Drive]] || Turn Up The Love |- | Nr. 33 || [[Lana Del Rey]] || Summertime Sadness |- | Nr. 34 || [[Enrique Iglesias]] feat. [[Sammy Adams]] || Finally Found You |- | Nr. 35 || [[Musiqq]] || Miljonārs |- | Nr. 36 || [[Rihanna]] feat. [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || We Found Love |- | Nr. 37 || [[Avicii]] || Silhouettes |- | Nr. 38 || [[Ellie Goulding]] || Anything Could Happen |- | Nr. 39 || [[Goodwill]] feat. [[Hook N Sling]] || Take You Higher |- | Nr. 40 || [[Owl City]] feat. [[Carly Rae Jepsen]] || Good Time |- | Nr. 41 || [[Jason Derulo]] || Breathing |- | Nr. 42 || [[Flo Rida]] || I Cry |- | Nr. 43 || [[Pink]] || Blow Me (One Last Kiss) |- | Nr. 44 || [[Amelia Lily]] || You Bring Me Joy |- | Nr. 45 || [[Jennifer Lopez]] feat. [[Pitbull]] || Dance Again |- | Nr. 46 || [[Nicki Minaj]] || Starships |- | Nr. 47 || [[Pitbull]] || Back In Time |- | Nr. 48 || [[Breathe Carolina]] || Blackout |- | Nr. 49 || [[Rassell]] feat. [[Sabīne Berezina]] || Dzīvo Brīvi |- | Nr. 50 || [[Katy Perry]] || Part Of Me |} {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#CCCCCC;" | Vieta !width="350" style="background:#CCCCCC;" | Izpildītājs !width="330" style="background:#CCCCCC;" | Nosaukums |- | Nr. 51 || [[David Guetta]] feat. [[Nicki Minaj]] || Turn Me On |- | Nr. 52 || [[Coldplay]] || Paradise |- | Nr. 53 || [[David Guetta]] feat. [[Ne-Yo]] & [[Akon]] || Play Hard |- | Nr. 54 || [[Chris Brown]] || Don't Wake Me Up |- | Nr. 55 || [[Alanis Morissette]] || Guardian |- | Nr. 56 || [[PSY]] || [[Gangnam Style]] |- | Nr. 57 || [[Jessie J]] || Domino |- | Nr. 58 || [[Chris Brown]] || Turn Up The Music |- | Nr. 59 || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Florence Welch]] || Sweet Nothing |- | Nr. 60 || [[Labrinth]] || Last Time |- | Nr. 61 || [[Wiz Khalifa]] feat. [[Snoop Dogg]] & [[Bruno Mars]] || Young, Wild & Free |- | Nr. 62 || [[Scissor Sisters]] || Only The Horses |- | Nr. 63 || [[Katy Perry]] || Wide Awake |- | Nr. 64 || [[Ādams Lamberts|Adam Lambert]] || Never Close Our Eyes |- | Nr. 65 || [[Alex Clare]] || Too Close |- | Nr. 66 || [[Pink]] || Try |- | Nr. 67 || [[Wiley]] feat. [[Ms D]] || Heatwave |- | Nr. 68 || [[Cascada]] || [[Summer Of Love]] |- | Nr. 69 || [[Katy Perry]] || The One That Got Away |- | Nr. 70 || [[Rihanna]] || Where Have You Been |- | Nr. 71 || [[Tulisa]] || Young |- | Nr. 72 || [[Ne-Yo]] || Let Me Love You |- | Nr. 73 || [[Wanted (grupa)|Wanted]] || I Found You |- | Nr. 74 || [[Bruno Mars]] || Locked Out Of Heaven |- | Nr. 75 || [[Prāta Vētra]] || Lantern |- | Nr. 76 || [[Jessie J]] feat. [[David Guetta]] || LaserLight |- | Nr. 77 || [[Olly Murs]] feat. [[Flo Rida]] || Troublemaker |- | Nr. 78 || [[DJ Fresh]] feat. [[Rita Ora]] || Hot Right Now |- | Nr. 79 || [[Lawson (grupa)|Lawson]] || When She Was Mine |- | Nr. 80 || [[Foster The People]] || Pumped Up Kicks |- | Nr. 81 || [[Labrinth]] feat. [[Emeli Sande]] || Beneath Your Beautiful |- | Nr. 82 || [[Otto Knows]] || Million Voices |- | Nr. 83 || [[LMFAO]] || Sexy And I Know It |- | Nr. 84 || [[K'naan]] feat. [[Nelly Furtado]] || Is Anybody Out There |- | Nr. 85 || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Ellie Goulding]] || I Need Your Love |- | Nr. 86 || [[David Guetta]] feat. [[Usher]] || Without You |- | Nr. 87 || [[Bermudu Divstūris]] || Disko |- | Nr. 88 || [[Taio Cruz]] || Troublemaker |- | Nr. 89 || [[Alyssa Reid]] feat. [[Jump Smokers]] || Alone Again |- | Nr. 90 || [[Sean Paul]] || She Doesn't Mind |- | Nr. 91 || [[Demija Lovāto]] || Skyscraper |- | Nr. 92 || [[Cover Drive]] || Twilight |- | Nr. 93 || [[Coldplay]] feat. [[Rihanna]] || Princess Of China |- | Nr. 94 || [[Adele (dziedātāja)|Adele]] || Skyfall |- | Nr. 95 || [[Remady]] feat. [[Manu L]] & [[J Son]] || Single Ladies |- | Nr. 96 || [[Asaf Avidan]] & [[The Mojos]] || [[One Day / Reckoning Song|One Day]] |- | Nr. 97 || [[Rudimental]] feat. [[John Newman]] || Feel The Love |- | Nr. 98 || [[Flo Rida]] || Good Feeling |- | Nr. 99 || [[Rita Ora]] || How We Do (Party) |- | Nr. 100 || [[Teilora Svifta|Taylor Swift]] || We Are Never Ever Getting Back Together |} === Piezīmes === '''N''' — nedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], '''Av''' — augstākā vieta Top 40, '''NAv''' — nedēļas augstākajā vietā == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2012)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2012. gads mūzikā]] odhxm3bwm46e4lu5m9yrdp99le5qo5z 10 224764 4538772 2656814 2026-10-22T21:04:54Z Treisijs 347 4538772 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Jaunie septiņi pasaules brīnumi |title = [[Septiņi jaunie pasaules brīnumi]] |state = {{{state|autocollapse}}} |bodyclass = hlist |titlestyle = background:#f1f1de; |belowstyle = background:#f1f1de; |list1 = * [[Tādžmahals]] * [[Čičenica]] * [[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītāja statuja]] * [[Kolizejs]] * [[Lielais Ķīnas mūris]] * [[Maču Pikču]] * [[Petra]] |below = * [[Septiņi pasaules brīnumi]] * [[Septiņi jaunie dabas brīnumi]] }}<noinclude> [[Kategorija:Ģeogrāfijas veidnes]] </noinclude> icg9vh3zwfp9jooeyr9hmumo1vrvru8 0 234799 4538876 4467858 2026-10-23T08:22:07Z ~2026-56362-80 152260 4538876 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Voldemārs Skaistlauks | vārds_orig = Voldemārs Johans Šēnfelds | attēls = Voldemars Skaistlauks.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 06 | dz_diena = 09 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Kalnciema pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1972 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 09 | m_vieta = {{Vieta|Rietumvācija|Bādene-Virtemberga|Ludvigsburga|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Lūcija Skaistlauka | bērni = Ilgvars Skaistlauks, Gunārs Skaistlauks | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]]<br />[[File:RKKA 1940 collar OF6 general-mayor.svg|35px]]<br />[[ģenerālmajors]]<br />[[Attēls:SS-Oberführer Collar Rank.svg|50px]]<br />''Waffen-Oberführer'' (virspulkvedis) | dienesta_laiks = 1912—1913, 1914—1918<br />1919—1940<br />1940—1941<br />1941, 1943—1945 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}}<br />{{USSR}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[artilērija]] | vienība = | komandēja = [[Vidzemes artilērijas pulks]]<br />[[15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = Virsnieku akadēmiskie kursi | apbalvojumi = [[Sv. Staņislava ordenis]] (III šķira)<br />[[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķira)<br /> [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (III šķira)<br /> [[Viestura ordenis]]<br /> [[Igaunijas Brīvības krusts]] (II šķira, 3. pakāpe)<br /> [[Igaunijas ērgļu krusta ordenis]]<br />[[Polonia restituta ordenis]] (III šķira)<br /> [[Zviedrija]]s [[Zobena ordenis]] (III šķira)<br />[[Dzelzs krusts]] (I un II šķira) | cits_darbs = dzejnieks }} }} '''Voldemārs Skaistlauks''', līdz 1940. gadam '''Voldemārs Šēnfelds''' (1892—1972), bija [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[Vidzemes artilērijas pulks|Vidzemes artilērijas pulka]] komandieris, [[ģenerālis]] (1940) un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks.<ref name="lk">Latvijas kareivis, Nr. 228, 1937. gada 8. okt, 3. lpp</ref> == Dzīvesgājums == === Bērnība un jaunība === Dzimis [[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagastā]], beidzis [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolu]]. 1910. gadā viņš uzsāka tirdzniecības studijas [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], taču jau 1912. gada 3. oktobrī tās pameta un iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] 43. kājnieku divīzijas 43. [[Artilērija|artilērijas]] brigādē [[Alīta|Olitā]], pēc gada dienesta ieskaitīts rezervē. 1914. gada maijā rezerves [[Poručiks|poručika]] pakāpē vispārējās mobilizācijas ietvaros tika iesaukts apmācībās. === Pirmajā pasaules karā === 1914. gada augustā, sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], poručiku Šēnfeldu iesauca aktīvajā dienestā.<ref name="lk" /> Līdz 1917. gada novembri dienēja 7. artilērijas rezerves divizionā [[Vitebska|Vitebskā]], šajā laikā viņu apbalvoja ar III šķiras Staņislava ordeni, pēc tam nosūtīja uz [[Kaukāzs|Kaukāza]] fronti, Kaukāza grenadieru artilērijas brigādes 2. divizionu, tur pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada aprīlī tika demobilizēts.<ref name="lkok">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1411|title= LKOK nr.3/870 : Skaistlauks-Šēnfelds, Valdemārs|accessdate= {{dat|2013|10|10|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20150115074453/http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1411|archivedate= {{dat|2015|01|15||bez}}}}</ref> === Latvijas Brīvības cīņās === 1919. gada 18. februārī Šēnfelds [[Tartu|Tērbatā]] brīvprātīgi iestājās jaunveidotās [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s rindās [[Virsleitnants|virsleitnanta]] pakāpē, viņam uzticēja tās artilērijas organizēšanu. 1919. gada sākumā piedalījās kaujās pret [[Padomju Latvijas armija|LSPR karaspēku]] [[Tumšupe (upe)|Tumšupes]] krastos un pie [[Ape]]s, vēlāk arī cīņā pret [[Baltijas landesvērs|landesvēru]] pie [[Cēsis|Cēsīm]] un [[Liepa (Liepas pagasts)|Lodes]] 1919. gada 22. jūnijā. Pēc [[Cēsu kaujas|šīm kaujām]] tika paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]] un iecelts par 3. Rūjienas baterijas komandieri [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]s [[Vidzemes artilērijas pulks|artilērijas pulkā]]. 1919. gada. 11. oktobrī ar savu 3. Rūjienas bateriju [[Ikšķile]]s tuvumā iznīcināja artilērijas [[Bermontiāde|bermontiešu]] bateriju, 1920. gada janvārī Šēnfelds tika iecelts par diviziona komandieri [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulkā]] un paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]].<ref name="lkok" /> === Starpkaru periodā === No 1920. līdz 1922. gadam pulkvedis-leitnants Šēnfelds komandēja Atsevišķo artilērijas instruktoru bateriju [[Rīga|Rīgā]], pēc tam no 1922. līdz 1925. gadam viņš bija Artilērijas inspektora štāba priekšnieks, 1925. gadā arī tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. No 1922. līdz 1932. gadam viņš rediģēja zinātniski militāro mēnešrakstu "Artilērijas apraksts", no 1932. gada žurnāla "Militārais apskats" artilērijas nodaļu. Pazīstams arī kā publicists un dzejnieks citos preses izdevumos, publicējas ar pseidonīmu "Skaistlauks". 1926. gadā beidza Virsnieku akadēmiskos kursus. No 1928. līdz 1932. gadam bija [[Vidzemes artilērijas pulks|Vidzemes artilērijas pulka]] komandieris, starp 1932. un 1935. gadu atkal Artilērijas inspektora štāba priekšnieks, bet 1935. gadā atgriezās Vidzemes artilērijas pulka vadībā. 1940. gada janvārī [[Uzvārdu latviskošanas kampaņa (1939—1940)|uzvārdu latviskošanas kampaņa]]s laikā oficiāli nomainīja uzvārdu, kļūdams par Voldemāru Skaistlauku.<ref>Jaunākās Ziņas, 1940. g.23. janv. (Nr. 18) 6. lpp</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Skaistlauku 1940. gada augusta sākumā paaugstināja par [[ģenerālis|ģenerāli]] un iecēla par [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]s pārvaldes komandiera palīgu.<ref>Cīņa, 1940. gada 5. augustā (Nr. 16) 12. lpp</ref> Kad 1940. gada septembrī Kurzemes divīziju iekļāva [[Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā|24. teritoriālajā korpusa]] 181. strēlnieku divīzijā, Skaistlauku iecēla par tās artilērijas štāba priekšnieku [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Ģenerālmajors|ģenerālmajora]] pakāpē.<ref name="lkok" /> === Otrajā pasaules karā === Pēc [[Uzbrukums Rīgai (1941)|Vērmahta ienākšanas Rīgā]] Skaistlauks ar citiem latviešu virsniekiem sāka kalt plānus par Pagaidu nacionālās armijas štāba formēšanu — taču jau 1. jūlijā Rīgas komandants pulkvedis Ulleršpergers paziņoja, ka netiks pieļauta latviešu karaspēka vienību izveide. Skaistlauku iecēla par Rīgas palīgpolicijas priekšnieku un Rīgas pagaidu vecāko.<ref>Cerības un vilšanās — Aleksandrs Lasmanis, Uppsala: 1963, 153. lpp.</ref> Palīgpolicijas pazīšanās zīme — sarkanbaltsarkanas rokas apsējs. 2. jūlijā Skaistlauks publicēja aicinājumu visām pirmspadomju pašvaldībām atsākt darbu, bet 3. jūlijā, sakarā ar [[Marodierisms|marodierismu]], izsludināja pārvietošanās aizliegumu [[Vecrīga|Vecrīgā]].<ref>Tēvija, 1941. g. 3. jūl. (Nr. 3) 6. lpp</ref> Ar 2. jūliju Rīgā sākās [[komunisms|padomju]] aktīvistu un [[ebreji|ebreju]] aresti, sākot ar 4. un 5. jūliju tajos aktīvu dalību ņēma arī pulkveža Skaistlauka komandētā palīgpolicija, Skaistlauks bija tās priekšnieks arī laikā, kad [[Arāja komanda]]s vīri nodedzināja [[Rīgas Horālā sinagoga|Rīgas Horālo sinagogu]].<ref name="strd">Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. gados — Latvijas pirmās padomju okupācijas aktīvistu vajāšanas (1941. gada 23. jūnijs -1945. gads) — Aivars Stranga, Rīga: 2005, .lpp</ref> 1941. gada 7. jūlijā vācu komandantūra Skaistlauku atcēla no palīgpolicijas priekšnieka amata, viņš tika uzskatīts par neuzticamu vācu varai, vietā iecēla par provācisku atzīto [[Voldemārs Veiss|Voldemāru Veisu]].<ref>Zem melnbrūnā zobena — Heinrihs Strods, Rīga: 1994, 78., 79. lpp.</ref> 1942. gada jūnija beigās Skaistlauku iecēla par [[Rīgas hipodroms|Rīgas hipodroma]] vadītāju.<ref>Sporta Pasaule, 1942. g. 2. jūn. (Nr. 36) 4. lpp</ref> Dienesta gaitas Skaistlauks atsāka 1943. gada aprīlī, kad tika mobilizēts dienestam jaunveidotājā [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijā]] un iecelts par [[15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks|15. artilērijas pulka]] komandieri.<ref name="lkok" /> Pulku saformēja 1943. gada jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] un nosūtīja uz [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] pozīcijām [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]]. 1944. gada jūnija-jūlija mijā, atkāpjoties no [[Veļikaja]]s pozīcijām tika pilnībā iznīcināts divīzijas [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. pulks]] pulkvežleitnanta [[Kārlis Aperāts|Aperāta]] vadībā, tādēļ 17. jūlijā divīziju nācās pārformēt — 15. artilērijas pulku trīs vieglo un viena smagā diviziona sastāvā pievienoja [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. latviešu divīzijai]]. Skaistlauks vadīja pulku arī atkāpšanās kaujās Latvijas teritorijā, tika apbalvots ar I un II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. 1944. gada oktobrī līdz ar visu 19. divīziju nonāca [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]], tur 1944. gada oktobra beigās izveidoja Skaistlauka Kaujas grupu (''Kampfgruppe Skaistlauks'') līdz frontes stabilizēšanai. 1944. gada novembra beigās tika paaugstināts par virspulkvedi.<ref name="dv2">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums — Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 243. lpp</ref> 1944. gada septembrī Skaistlauks esot plānojis piedalīties [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padome]]s darbā, uzņemoties iekšlietu un policijas organizēšanu, taču slimības dēļ bija spiests no šiem plāniem atteikties un doties ārstēties uz [[Prāga|Prāgu]].<ref name="lkok" /> 1945. gada 20. februārī dibinātajā [[Latvijas Nacionālā komiteja|Latvijas Nacionālajā komitejā]] (LNK) Skaistlauks piekrita darboties kā Izglītības un Kultūras lietu ģenerālsekretārs, tomēr LNK darbā aktīvi neiesaistījās. <gallery> Attēls:1943 pulkvezi.png|Latviešu leģiona artilērijas pulka komandieris pulkvedis Skaistlauks (otrais no labās) pēc zvēresta nodošanas 1943. gada aprīlī. Attēls:Skaistlauks 1943 6.png|Pulkvedis Voldemārs Skaistlauks sarunā ar baterijas komandieri kapteini Rēbergu 1943. gada vasarā Jelgavā. Attēls:Skaistlauks 1943 6 23.jpg|15. artilērijas pulka kareivji sumina komandieri Voldemāru Skaistlauku 1943. gada Jāņos Jelgavā pirms došanās uz Austrumu fronti. Attēls:Standartenfuhrer Skuistlauks dekoruje Hauptsturmfuhrera z 15. Dywizji Grenadierów SS Krzyżem Żelaznym (2-1969).jpg|Jūnijs 1944 - Skaistlauks rotā [[Jānis Ozols (virsnieks)|Jāni Ozolu]] ar Dzelzs krustu. </gallery> === Pēckara dzīve === Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gadā Skaistlauks nonāca Rietumu sabiedroto okupācijas zonā, sākotnēji karagūstekņu nometnē, bet vēlāk politisko gūstekņu nometnē [[Darmštate|Darmštatē]]. Atbrīvots 1946. gadā. Kad 1946. gada pavasarī Sabiedroto okupācijas karaspēka sastāvā izveidoja baltiešu militārā palīgdienesta rotas, kuras piedalījās [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesa]] apsardzē, kapteinis Skaistlauks kļuva par [[Virsaiša Viestura sardžu rota]]s (''8920.Rt.LS'') pirmo komandieri līdz 1947. gada 19. janvārim, kad viņu amatā nomainīja kapteinis Ervins Caune.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/virsaisa-viestura-sardzu-rota-pirms-70-gadiem|title=Virsaiša Viestura sardžu rota pirms 70. gadiem {{!}} Latvijas Kara muzejs|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2023-03-09}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latviansmilhistory.blogspot.com/2010/11/viestura-rota-un-paligvienibas.html|title=Latvieši vēstures likteņdzirnās: Viestura rota un palīgvienības|last=|first=|website=Latvieši vēstures likteņdzirnās|access-date=2023-03-09|date=sestdiena, 2010. gada 13. novembris}}</ref> Pēc tam aktīvs Vācijas [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] kopienas loceklis, darbojās [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieru biedrībā, izdeva atmiņas par savām gaitām [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]]. Miris 1972. gada 9. oktobrī [[Ludvigsburga|Ludvigsburgā]].<ref name="lkok" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skaistlauks, Voldemars}} [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Vācijas latvieši]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] 78hxwktumwomhfft0zx6jcpe87r1je9 0 237349 4538864 4537789 2026-10-23T08:14:45Z Teatrālis 82063 /* Dzīvesgājums */ 4538864 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Indra Briķe | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. datums = {{dat|1957|12|29|N}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Durbe|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|10|9|1957|12|29}} | miršanas vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Indra Briķe''' (dzimusi {{dat|1957|12|29}} [[Durbe|Durbē]], mirusi {{dat|2026|10|9}}) bija latviešu aktrise, strādāja [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (1977—1992) un [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (1993—2026). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1957. gadā Durbē, mācījās [[Durbes vidusskola|Durbes vidusskolā]] un [[Liepājas 1. vidusskola|Liepājas 1. vidusskolā]]. 1976. gadā atveidoja galveno lomu filmā "[[Zobena ēnā]]". 1977. gadā beidza mācības [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] 2. aktieru studijā pie [[Antonija Apele|Antonijas Apeles]] un [[Oļģerts Kroders|Oļģerta Krodera]]. No 1977. gada līdz 1992. gadam strādāja Liepājas teātrī, kur atveidoja galvenās lomas daudzos klasikas iestudējumos. O. Kroders kļuva par I. Briķes visnozīmīgāko režisoru, abu sadarbība vainagojās ar izciliem I. Briķes aktierdarbiem. Pēc O. Krodera aiziešanas no Liepājas teātra arī I. Briķe meklēja jaunas darba iespējas. 1990. gadu sākumā viņa piedalījās vairākās [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādēs. Kopš 1993. gada viņa bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise, atveidojusi gan galvenās varones, gan arī otrā plāna lomas. Indra Briķe nomira 2026. gada 9. oktobrī, 68 gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devusies aktrise Indra Briķe |url=https://sejas.tvnet.lv/8561516/muziba-devusies-aktrise-indra-brike|website=TVNET.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> Apbedīta dzimtas kapos. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmija (1986);<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indra Briķe |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/indra-brike |website=dailesteatris.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]] (1989); * [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balva [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|labākajai aktrisei]] par Dārtas lomu filmā "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" (1989); * [[Lilitas Bērziņas balva]] (2004, 1996); * [[Atzinības krusts]] (4. šķira, 2008);<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/175205 |website=vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> * [[Spēlmaņu nakts]] balva kategorijā "[[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Spēlmaņu nakts 2010/2011|2011]])<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2010 / 2011 sezona |url=https://old.spelmanunakts.lv/2015/10/17/2010-2011-sezona-3/#more-231 |website=spelmanunakts.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> un divas balvas kategorijā [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|"Gada aktrise"]] ceremonijās [[Spēlmaņu nakts 1993|1994. gadā]] un [[Spēlmaņu nakts 2016/2017|2017. gadā]] — par Pegijas lomu izrādē "Pielūdzēja Nr. 1". Par lomu P. Sanajeva lugā "Apglabājiet mani zem grīdas" nominēta "Spēlmaņu nakts" 2011./2012. gada balvai kā labākā aktrise; * [[Krodera balva]] (2014). == Nozīmīgākās lomas == === Dailes teātrī === * Pegija (V. Vīnberga "Pielūdzēja nr. 1", 2017) * Mammīte, Misis Elsinga (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 2013) * Hanna Portere Pita, Rabīns Izidors Helmevics, Henrijs, Etele Rozenberga (T. Kušnera "Eņģeļi Amerikā", 2012) * Ņina Saveļjeva, vecāmāte (P. Sanajeva "Apglabājiet mani zem grīdas", 2012) * Lenija Rīfenštāle (R. Paula, E. Mamajas, L. Brieža "Marlēna", 2011) * Repņikova (A. Vampilova "Atvadas jūnijā", 2010) * Žanna (B. Srbļanovičas "Siseņi", 2008) * Oze (M. Zālītes "Pērs Gints nav mājās", 2007) * Anna Doroteja Tērbuša (Ē.E. Šmita "Izvirtulis", 2006) * Misis Holaitija (V.S. Moema "Penelope un Diks", 2004) * Ģertrūde (V. Šekspīra "Hamlets", 2003) * Raudupiete (A. Brigaderes "Raudupiete", 2003) * Maša (I. Turgeņeva "Liekēdis", 2002) * Amālija Kore (M. Zālītes, U. Marhilēviča "Tobāgo!", 2001) * Anna (P. Mārbera "Nāc tuvāk!", 2001) * Blanša Dibuā (T. Viljamsa "Ilgu tramvajs", 2000) * Rašela (G. de Mopasāna "Mīlulis", 1999) * Duņaša (A. Čehova "Ķiršu dārzs", 1998) * Zane (Raiņa "Pūt, vējiņi!", 1998) * De Turvela kundze (K. Hemptona "Bīstamie sakari", 1996) * Terēza Rakēna (E. Zolā "Terēza Rakēna", 1996) * Džuljeta (V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 1994) * Irēna (H. Ibsena "Kad mēs, mirušie, mostamies", 1993) === Liepājas teātrī === * Stella Kempbela (Dž. Kiltija "Mīļais melis", 2000) * Elvīra (M. Friša "Santakrusa", 1995) * Annija (F. Molnāra "Spēle pilī", 1992) * Jūlika (M. Friša "Štillers", 1991) * Henrijs Kendels (M. Zīverta "Āksts", 1989) * Žoanna Modū (Ē.M. Remarka "Triumfa arka", 1988) * Skārleta O'Hāra (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 1987) * Ņina Zarečnaja (A. Čehova "Kaija", 1987) * Margarita Gotjē (A. Dimā (dēla) "Kamēliju dāma", 1985) * Aija (J. Jaunsudrabiņa "Aija", 1985) * Randa Grabovska (J. Lūša "Ko tur liegties, nav vērts", 1983) * Larisa Dmitrijevna (A. Ostrovska "Līgava bez pūra", 1982) * Mirdza (Aspazijas "Vaidelote", 1981) * Hermione, Perita (V. Šekspīra "Ziemas pasaka", 1980) * Donja Sol de Silva (V. Igo "Kastīliešu gods", 1979) * Pelnrušķīte (T. Gabes "Pelnrušķīte", 1978) * Adela (F.G. Lorkas "Bernardas Albas māja", 1978) * Spīdola (Raiņa "Uguns un nakts", 1977), * Soņa Marmeladova (F. Dostojevska "Noziegums un sods", 1977) === Jaunajā Rīgas teātrī === * Māte (F. Vedekinda "Pavasara atmoda", 1995) * Emma (H. Pintera "Nodevība", 1994) * Melhiora Montrei kundze (J. Mišimas "Marķīze de Sada", 1993) * Irēna (A. Čaka "Matīss — kausu bajārs", 1993) === Lomas kino === * Māte ("[[Ar putām uz lūpām]]", 2017) * Zemnieka sieva ("[[Aukstais tango]]", Krievija, 2017) * Direktore ("[[Es esmu šeit]]", 2016) * Pētera mamma ("[[Mammu, es tevi mīlu]]", 2012) * Atraitne ("[[Rožu ieleja]]", Krievija, 2011) * Kņaziene ("[[Rīgas sargi]]", 2007) * Ivara māte ("[[Sauja ložu]]", 2002) * Karina ("[[Cilpā]]", 1991) * Anna ("[[Mazās kaislības]]", 1990) * Biruta ("[[Valsis mūža garumā]]", 1990) * Dārta ("[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]", 1989) * Zelma ("[[Ja mēs visu to pārcietīsim]], 1987) * Vizma ("[[Vasara bija tikai vienu dienu]]", 1980) * Maija ("[[Zobena ēnā]]", 1976) === Lomas TV iestudējumos un seriālos === Piedalījusies seriālos "[[Padomju džinsi]]" (2024), "[[Ēnu spēles]]" (2012), "[[UgunsGrēks]]" (no 2008) un "[[Neprāta cena]]" (no 2007), "[[Likteņa līdumnieki]]" (2002—2005), videofilmā "[[Suņu vīrs un Tille]]", (2002), seriālā "[[Doktora Kraufa noslēpums]]" (1998), TV iestudējumos M. Zīverta "Rīga dimd" (1989), Raiņa "Rīgas ragana" (1989), Ē.M. Remarka "Melnais obelisks" (1984) A. Upīša "Zaļā zeme" (1982), J. Jaunsudrabiņa "Vēja ziedi" (1980). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://izrades.lv/persona/indra-brike-7431 Indra Briķe] izrades.lv {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Brikze, Indra}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Durbē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] 8pd4wj3m934ps9qyibpunb6tyg4m9bc 0 239513 4538930 4281495 2026-10-23T10:43:30Z ~2026-56579-71 152273 /* Bibliogrāfija */ 4538930 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Andris Breže | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1958|2|23}} | location = [[Rīga]], {{LAT}} | deathdate = | deathplace = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | pseudonym = Žebers | field = [[grafika]], instalācija, dzeja | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] | movement = | family = [[Katrīna Neiburga]] (meita) un Aleksandrs Breže (dēls) | famous works = | patrons = | awards = }} '''Andris Breže''', pazīstams arī kā '''Žebers''', (dzimis {{dat|1958|2|23}} Rīgā) ir latviešu mākslinieks un dzejnieks. == Biogrāfija == A. Breže uzaudzis Rīgā, beidzis [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas]] Koktēlniecības nodaļu (1977) un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Rūpnieciskās mākslas (tagadējo Dizaina) nodaļu (1984).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.studija.lv/?parent=1727|title=studija|website=www.studija.lv|access-date={{dat|2013|12|15||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305170022/http://www.studija.lv/?parent=1727}}</ref> No attiecībām ar rakstnieci [[Andra Neiburga|Andru Neiburgu]] dēls Aleksandrs Breže. === Tēlotāja māksla === Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1985). Saņēmis Baltijas plakātu triennāles speciālo prēmiju (1981, 1984), un galveno prēmiju (1987), kā arī starptautiskās plakātu izstādes "Ars Baltica" ''Grand Prix'' (1991). 80. gadu otrajā pusē viens no pirmajiem latviešu mākslā pievērsies netradicionāliem izteikmes veidiem: instalāciju mākslai, vides objektiem, darbu eksponēšanai ārpus tradicionālās izstāžu telpas, kā arī jaunas stilistikas meklējumiem. Darinājis neoekspresionistiskas lielformāta grafikas sietspiedes tehnikā ("Atlantīda I, II", 1986, "Gaismas cirtējs", 1988), veidojis instalācijas un vides objektus "Zemes saimnieki" (1988), "Maizes kaste" (1992), "Kā gulbji balti padebeši iet" (1995), "Tautu draudzības strūklaka" (2001),<ref>{{LAT e|1|765}}</ref> "Miera balodis" (2014). Darbojies arī miniatūrgrafikā (kserografiku cikls "Tetovējumi", 1987), plakāta mākslā ("Uzvalks putnam", 1983), kā arī grāmatu mākslā ([[Klāvs Elsbergs|K. Elsberga]] "Bēdas uz nebēdu", 1986; [[Andra Neiburga|A. Neiburgas]] "Stāsts par Tilli un Suņu vīru", 1991; [[Hardijs Lediņš|H. Lediņa]] un [[Juris Boiko|J. Boiko]] "Ciku caku caurā tumba", 2016, sērija "Bikibuks"), apgāda "Neputns" "melnā" atdzejas sērija (kopš 2020), Žebera "Ejas un asakas" (2022). Par izstādi "Miera dzīve" nominēts "[[Purvīša balva]]i 2013".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/art/tikai-nelaimigs-makslinieks-spej-radit-izstadi-purvisa-balvas-kandidats-andris-breze.d?id=43009958|title=Tikai nelaimīgs mākslinieks spēj radīt izstādi. Purvīša balvas kandidāts Andris Breže|first=DELFI|last=Kultūra|date=2013. gada 29. janv.|website=delfi.lv}}</ref> 2015. gada aprīlī tiek atklāta Brežes un [[Krišs Salmanis|Kriša Salmaņa]] kopīga personālizstāde [[Alma (galerija)|galerijā "Alma"]]. 2020. gadā iznāk mākslas zinātnieces [[Santa Hirša|Santas Hiršas]] monogrāfija "Andris Breže. Gaismas konstruktors". Tā ir pirmā grāmata, kas veltīta Brežes vizuālajai mākslai. === Dzeja === [[Attēls:Žebers.jpg|thumb|right|150px|Krājums "Šnabji/Blaknes". Mākslinieki Andris Breže un Zane Ernštreite]] A. Breže kopš 1978. gada publicē dzejoļus. Viņa pirmā publikācija ir dzejas kopa laikrakstā "Padomju Jaunatne" 1978. gada 21. februārī ar vārdu Andris Braže. Kopš 1982. gada viņa dzejnieka pseidonīms ir viņa uzvārda anagramma Žebers. 80. gadu otrajā pusē publikācijas kļūst biežākas, viņa dzejoļi iekļauti jauno dzejnieku kopkrājumā "Acis" (1987). Drīz iznāk viņa debijas dzejoļu krājums "Tetovējumi" (1988), tas parakstīts ar vārdu Andris Žebers un tajā ir autora ilustrācijas. Krājums izpelnās pozitīvas recenzijas,<ref>Zirnītis, Pēteris. Gansa nenoķertais pārks. ''Karogs'', 1989, Nr. 6.</ref> kritika atzīmē Brežes ironijas, epatāžas un sarkasma pilno stilu.<ref>Čaklā, Inta. Īsi ziņojumi no viņpasaules. ''[[Padomju Jaunatne]]'', 1989, 4. janvārī.</ref> Krājumam piešķirta [[Klāvs Elsbergs|Klāva Elsberga]] prēmija par gada labāko debiju. Dažus no šiem dzejoļiem komponē [[Juris Kulakovs]], tie iekļauti grupas "[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]" repertuārā. Albumā "Ballīte" (1990) iekļautas dziesmas "Mums pieteikts gaidīt kaut ko lielu" un "Pelēkā pilsēta", bet albumā "Latviskā virtuve" (1991) - "Lūgums" un "Svešs transparents un Maija svētku rīts". Žebera dzejoļi publicēti arī ikgadējā almanahā "Dzejas diena" (1989, 1991), kopkrājumā "Man atņēma visu" (1990, sastādītājs [[Guntars Godiņš]]), kurā apkopoti atmodas laika protesta dzejoļi, un žurnāla "[[Avots (žurnāls)|Avots]]" 1990. gada 7. numurā ar autora ilustrācijām. Pēc tam Žebera literārajā darbībā iestājas pārtraukums līdz pat 2007. gadam, kad vienotā izdevumā izdoti divi viņa krājumi "Šnabji" un "Blaknes". Pirmais apkopo dzejoļus, kas tapuši ilgākā laika posmā no 1987. līdz 2002. gadam, otrais tapis no 2002. līdz 2007. gadam un iekļauj arī vizuālo dzejoļu ciklu "Blaknes uz plaknes". Par abiem krājumiem Žebers saņem [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] par gada labāko dzejas krājumu un [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] balvu. Kritika atzinīgi vērtē viņa stila izjūtu un māksliniecisko konsekvenci.<ref>Šlāpins, Ilmārs. Jauni un satraucoši Žebera eksistences pierādījumi. ''Satori'', 2007, 5. septembrī.</ref> Pēc tam Žebera dzejoļi publicēti kopkrājumā "Tā iznirst lībieši" (2011, sastādītājs [[Valts Ernštreits]]) un žurnāla "[[Latvju Teksti]]" 4. numurā 2011. gadā un Dzejas dienu numurā 2014. gadā. Ērikas Druņģītes atdzejojumā Žebera dzejas kopa publicēta latviešu dzejas antoloģijā lietuviešu valodā (2012). 2021. gadā iznāk vizuālās dzejas krājums "Ceļš pie patērētāja", kuru iedvesmojušas veikala "IKEA" preču konstruēšanas instrukcijas. Autors skaidro šī krājuma ieceri: "Iegādājoties jebkuru preci, arī šo grāmatu, pircējs jeb patērētājs sastopas ar preci pavadošu uzziņas materiālu, kas satur norādes par preci un tās lietošanu. Ja esat iegādājies mēbeles, tad pavadošais materiāls ietvers vizuālu un grafisku attēlu kopumu, kurā būs redzams, kā šo priekšmetu salikt pareizā secībā, lai to pareizi novietot un pieslēgt, lai tā darbotos. No tā, cik loģiski un secīgi būs norādīta darbību kārtība, atkarīgs preces kalpošanas ilgums, un patērētāja drošība. Grāmata “Ceļš pie patērētāja” ir paredzēta visdažādākā veida vizuālā starpposma - norāžu tuvākai aplūkošanai."<ref>[https://www.neputns.lv/blogs/tapsana Neputns - Tapšanā. Žebers, "Ceļš pie patērētāja"]</ref> 2022. gada nogalē iznāk grāmata bērniem "Ejas un asakas". 2023. gadā tā nominēta [[Literatūras gada balva]]i. 2023. gada 24. jūlijā grāmata iegūst [[Jāņa Baltvilka balva|Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā]]. == Bibliogrāfija == === Dzeja === * ''Tetovējumi''. Rīga: Liesma, 1988. * ''Šnabji / Blaknes''. Rīga: Neputns, 2007. * ''Ceļš pie patērētāja''. Rīga: Neputns, 2021. * ''Ejas un asakas'' [dzejoļi bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2022. * ''Vērojumi''. Rīga: Neputns, 2026. === Par Andri Breži === * Raivis Austriņš. ''Supergrafiķi''. Rīga: Neputns, 2008. * [[Santa Hirša]]. ''Andris Breže. Gaismas konstruktors''. Rīga: Neputns, 2020. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brezze, Andris}} [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] i4ocual9nr6ubsmaipfuyzoglzboaap 0 240511 4538590 4049177 2026-10-22T12:59:32Z Papuass 88 4538590 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Avicii Wake Me Up! singls.png|thumb|200px|[[Avicii]] singla "Wake Me Up!" vāka noformējums. Singls Top 40 pavadīja 26 nedēļas un pirmo vietu ieguva 9 nedēļas.]] Šis ir [[European Hit Radio]] [[2013. gads|2013]]. gada noslēguma [[European Hit Radio Top 100|Top 100]]. Tops tika atskaņots radiostacijā [[European Hit Radio]] otrdien, [[2013. gads|2013]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]] plkst. 10.00 ar atkārtojumu otrdien, [[2014. gads|2014]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] plkst. 1.00.<ref>[http://www.europeanhitradio.com/news/1/5585 Sagaidi Jauno gadu īpašās noskaņās kopā ar European Hit Radio!], europeanhitradio.com</ref> == Top 100 sastādīšanas princips == [[European Hit Radio Top 100]] tiek sastādīts pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas, ik nedēļu, tiek apkopoti [[European Hit Radio Top 40|Top 40]]. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, kas kaut reizi ir pabijušas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] sarakstā. No visām vidēji 250 līdz 280 gada laikā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] iekļuvušajām dziesmām, tiek noteiktas populārākās 100. Katrai dziesmai, kas kaut reizi ir iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tiek piešķirts punktu skaits, atkarībā no dziesmas atrašanās vietas topā. Piemēram, ja dziesma iknedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieņem 1. vietu, tad dziesmai tiek pieskaitīts 1 punkts, ja dziesma ieņem 12. vietu, tad 12 punkti, ja 37. vietu, tad 37 punkti un tā tālāk. Nedēļās, kurās dziesma nav iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] populārāko dziesmu sarakstā, dziesmai tiek pieskaitīts 41 punkts. Veidojot [[European Hit Radio Top 100|Top 100]], visi punkti tiek skaitīti kopā un augstāko vietu iegūst dziesma ar vismazāko punktu skaitu. Ja vairākām dziesmām ir vienāds punktu skaits, tad augstākā vietā nonāk tā dziesma, kurai ir bijusi augstākā vieta [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tad nākamā augstākā vieta un tā tālāk. ==Top 100 dziesmu saraksts== {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#CCCCCC;" | Vieta !width="330" style="background:#CCCCCC;" | Izpildītājs !width="330" style="background:#CCCCCC;" | Nosaukums !width="50" style="background:#CCCCCC;" | Punkti !width="30" style="background:#CCCCCC;" | {{Piezīme|N|Nedēļas}} !width="50" style="background:#CCCCCC;" | {{Piezīme|Av|Augstākā vieta}} |- | Nr. 1 || [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] || Wake Me Up! | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1176 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 26 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (9) |- | Nr. 2 || [[OneRepublic]] || Counting Stars | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1179 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 26 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (4) |- | Nr. 3 || [[The Script]] || If You Could See Me Now | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1182 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 32 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (2) |- | Nr. 4 || [[Rudimental]] feat. [[Ella Eyre]] || Waiting All Night | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1322 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 25 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (2) |- | Nr. 5 || [[John Newman]] || Love Me Again | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1344 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 24 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 |- | Nr. 6 || [[OneRepublic]] || If I Lose Myself | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1350 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 24 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 |- | Nr. 7 || [[Ellie Goulding]] || Burn | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1438 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 23 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (2) |- | Nr. 8 || [[Capital Cities]] || Safe & Sound | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1461 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 23 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 2 |- | Nr. 9 || [[Macklemore]] & [[Ryan Lewis]] feat. [[Wanz]] || Thrift Shop | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1505 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 21 | align="center" style="background:#FFA500;" | 1 (5) |- | Nr. 10 || [[Macklemore]] & [[Ryan Lewis]] feat. [[Ray Dalton]] || Can't Hold Us | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 1515 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 26 | align="center" style="background:#CCCCCC;" | 2 |} {{EHR topa statistika | nosaukums = 2013. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 257 | dziesmu sk top10 = 101 | ned 1sk1 = 9 | ned 1dz1 = [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] — Wake Me Up! | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[Macklemore]] & [[Ryan Lewis]] feat. Wanz — Thrift Shop | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[OneRepublic]] — Counting Stars<br />[[Eminem]] feat. [[Rihanna]] — The Monster | ned 10sk1 = 23 | ned 10dz1 = [[OneRepublic]] — Counting Stars | ned 10sk2 = 20 | ned 10dz2 = [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] — Wake Me Up! | ned 10sk3 = 17 | ned 10dz3 = [[The Script]] — If You Could See Me Now<br />[[John Newman]] — Love Me Again | ned 40sk1 = 32 | ned 40dz1 = [[The Script]] — If You Could See Me Now | ned 40sk2 = 26 | ned 40dz2 = [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] — Wake Me Up!<br />[[OneRepublic]] — Counting Stars<br />[[Macklemore]] & [[Ryan Lewis]] feat. Ray Dalton — Can't Hold Us | ned 40sk3 = 25 | ned 40dz3 = [[Rudimental]] feat. Ella Eyre — Waiting All Night | jaun sk1 = 3 | jaun dz1 = [[Eminem]] feat. [[Rihanna]] — The Monster<br />[[Imagine Dragons]] — Demons | jaun sk2 = 4 | jaun dz2 = [[Hurts]] — Miracle | jaun sk3 = 5 | jaun dz3 = [[Ellie Goulding]] — Figure 8<br />[[Avicii]] feat. [[Nicky Romero]] — I Could Be The One }} [[Attēls:OneRepublic Counting Stars singls.jpg|thumb|200px|[[OneRepublic]] singla "Counting Stars" vāka noformējums.]] [[Attēls:The Script If You Could See Me Now singls.jpg|thumb|200px|[[The Script]] singla "If You Could See Me Now" vāka noformējums. Singls Top 40 pavadīja 32 nedēļas.]] [[Attēls:Rudimental Waiting All Night singls.jpg|thumb|200px|[[Rudimental]] singla "Waiting All Night" vāka noformējums.]] [[Attēls:John Newman Love Me Again singls.jpg|thumb|200px|[[John Newman]] singla "Love Me Again" vāka noformējums.]] [[Attēls:Macklemore Thrift Shop singls.jpg|thumb|200px|[[Macklemore]] singla "Thrift Shop" vāka noformējums.]] {| class="wikitable" border=1 !width="50" style="background:#efefef;" | Vieta !width="330" style="background:#efefef;" | Izpildîtâjs !width="330" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | Nr. 11 || [[Avicii]] feat. [[Nicky Romero]] || I Could Be The One |- | Nr. 12 || [[Daft Punk]] feat. [[Farels Viljamss|Pharrell Williams]] & [[Nile Rodgers]] || Get Lucky |- | Nr. 13 || [[Katy Perry]] || Roar |- | Nr. 14 || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Tinie Tempah]] || Drinking From The Bottle |- | Nr. 15 || [[P!nk|Pink]] feat. [[Nate Ruess]] || Just Give Me A Reason |- | Nr. 16 || [[Naughty Boy]] feat. [[Sam Smith]] || La La La |- | Nr. 17 || [[Icona Pop]] feat. [[Charli XCX]] || I Love It |- | Nr. 18 || [[Jason Derülo|Jason Derulo]] || The Other Side |- | Nr. 19 || [[Justin Timberlake]] || Mirrors |- | Nr. 20 || [[Passenger]] || Let Her Go |- | Nr. 21 || [[Charlie Brown]] || On My Way |- | Nr. 22 || [[P!nk|Pink]] feat. [[Lily Allen]] || True Love |- | Nr. 23 || [[Ellie Goulding]] || Lights |- | Nr. 24 || [[Ellie Goulding]] || Figure 8 |- | Nr. 25 || [[Martin Solveig]] feat. [[The Cataracs]] & [[Kyle]] || Hey Now |- | Nr. 26 || [[Pitbull]] feat. [[Kristīna Agilera|Christina Aguilera]] || Feel This Moment |- | Nr. 27 || [[Macklemore]] feat. [[Ziggy Stardust]] || And We Danced |- | Nr. 28 || [[Armin van Buuren]] feat. [[Trevor Guthrie]] || This Is What It Feels Like |- | Nr. 29 || [[Le Youth]] || C O O L |- | Nr. 30 || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Ellie Goulding]] || I Need Your Love |- | Nr. 31 || [[Olly Murs]] || Dear Darlin' |- | Nr. 32 || [[Teilora Svifta|Taylor Swift]] || I Knew You Were Trouble |- | Nr. 33 || [[Jessie J]] feat. [[Big Sean]] & [[Dizzee Rascal]] || Wild |- | Nr. 34 || [[Martin Garrix]] || Animals |- | Nr. 35 || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Ayah Marar]] || Thinking About You |- | Nr. 36 || [[Musiqq]] || Trakas Atmiņas |- | Nr. 37 || [[Nelly]] || Hey Porsche |- | Nr. 38 || [[Lady Gaga]] || Applause |- | Nr. 39 || [[James Arthur]] || Impossible |- | Nr. 40 || [[Eminem]] feat. [[Rihanna]] || The Monster |- | Nr. 41 || [[Lawson (grupa)|Lawson]] || Learn To Love Again |- | Nr. 42 || [[Inna (mūziķe)|Inna]] feat. [[Daddy Yankee]] || More Than Friends |- | Nr. 43 || [[David Guetta]] feat. [[Taped Rai]] || Just One Last Time |- | Nr. 44 || [[P!nk|Pink]] || Try |- | Nr. 45 || [[The Script]] feat. [[will.i.am]] || Hall Of Fame |- | Nr. 46 || [[James Blunt]] || Bonfire Heart |- | Nr. 47 || [[Lana Del Rey]] || Summertime Sadness |- | Nr. 48 || [[NONONO]] || Pumpin' Blood |- | Nr. 49 || [[Duke Dumont]] feat. [[A*M*E]] || Need U (100%) |- | Nr. 50 || [[Musiqq]] || Dari Kā Es |- | Nr. 51 || [[Swedish House Mafia]] feat. [[John Martin]] || Don't You Worry Child |- | Nr. 52 || [[Imagine Dragons]] || On Top Of The World |- | Nr. 53 || [[Avicii]] || You Make Me |- | Nr. 54 || [[Sebastian Ingrosso]] feat. [[Tommy Trash]] & [[John Martin]] || Reload |- | Nr. 55 || [[Demija Lovāto]] || Heart Attack |- | Nr. 56 || [[Avicii]] || X You |- | Nr. 57 || [[will.i.am]] feat. [[Britney Spears]] || Scream & Shout |- | Nr. 58 || [[Rihanna]] feat. [[David Guetta]] || Right Now |- | Nr. 59 || [[James Arthur]] || You're Nobody 'til Somebody Loves You |- | Nr. 60 || [[Lorde]] || Royals |- | Nr. 61 || [[Jennifer Lopez]] feat. [[Pitbull]] || Live It Up |- | Nr. 62 || [[OneRepublic]] || Feel Again |- | Nr. 63 || [[Imagine Dragons]] || Radioactive |- | Nr. 64 || [[Ed Sheeran]] || Give Me Love |- | Nr. 65 || [[Avicii]] || Hey Brother |- | Nr. 66 || [[Hurts]] || Miracle |- | Nr. 67 || [[Jay-Z]] feat. [[Justin Timberlake]] || Holy Grail |- | Nr. 68 || [[Rihanna]] feat. [[Mikky Ekko]] || Stay |- | Nr. 69 || [[Miley Cyrus]] || Wrecking Ball |- | Nr. 70 || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] & [[Alesso]] feat. [[Hurts]] || Under Control |- | Nr. 71 || [[Bruno Mars]] || When I Was Your Man |- | Nr. 72 || [[Carly Rae Jepsen]] || Tonight I'm Getting Over You |- | Nr. 73 || [[Armin van Buuren]] feat. [[Cindy Alma]] || Beautiful Life |- | Nr. 74 || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Florence Welch]] || Sweet Nothing |- | Nr. 75 || [[Flo Rida]] feat. [[Pitbull]] || Can't Believe It |- | Nr. 76 || [[Pitbull]] feat. [[Ke$ha]] || Timber |- | Nr. 77 || [[Naughty Boy]] feat. [[Emeli Sande]] || Lifted |- | Nr. 78 || [[Jason Derülo|Jason Derulo]] feat. [[2 Chainz]] || Talk Dirty |- | Nr. 79 || [[Lawson (grupa)|Lawson]] feat. [[B.o.B]] || Brokenhearted |- | Nr. 80 || [[Bridgit Mendler]] || Ready Or Not |- | Nr. 81 || [[Gajs Sebastjans|Guy Sebastian]] feat. [[Lupe Fiasco]] | Battle Scars |- | Nr. 82 || [[Labrinth]] feat. [[Emeli Sande]] | Beneath Your Beautiful |- | Nr. 83 || [[Birdy]] | Wings |- | Nr. 84 || [[Madcon]] feat. [[Kelly Rowland]] | One Life |- | Nr. 85 || [[The Saturdays]] feat. [[Sean Paul]] | What About Us |- | Nr. 86 || [[Ex da Bass|[Ex] Da Bass]] feat. [[Ky]] || I Need Somebody |- | Nr. 87 || [[Lady Gaga]] feat. [[R. Kelly]] || Do What U Want |- | Nr. 88 || [[PeR]] || Here We Go |- | Nr. 89 || [[Katy Perry]] || Unconditionally |- | Nr. 90 || [[Olly Murs]] || Right Place Right Time |- | Nr. 91 || [[Drake (mūziķis)|Drake]] feat. [[Majid Jordan]] || Hold On, We're Going Home |- | Nr. 92 || [[Robin Thicke]] feat. [[T.I.]] & [[Farels Viljamss|Pharrell Williams]] || [[Blurred Lines]] |- | Nr. 93 || [[Klingande]] || Jubel |- | Nr. 94 || [[The Vamps]] || Can We Dance |- | Nr. 95 || [[Loreen]] || We Got The Power |- | Nr. 96 || [[Milky Chance]] || Stolen Dance |- | Nr. 97 || [[Zedd]] feat. [[Foxes]] || Clarity |- | Nr. 98 || [[Little Mix]] || DNA |- | Nr. 99 || [[Miley Cyrus]] || We Can't Stop |- | Nr. 100 || [[Teilora Svifta|Taylor Swift]] feat. [[Ed Sheeran]] || Everything Has Changed |} === Piezīmes === '''N''' — nedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], '''Av''' — augstākā vieta Top 40, '''NAv''' — nedēļas augstākajā vietā == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2013)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2013. gads mūzikā]] b43kne9s2u6go9olip04pmwj8mx435b 0 244218 4538899 4536548 2026-10-23T09:44:23Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4538899 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232413}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565996 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232413 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q2638127 | label = [[Aglonas bazilika]] | name = Aglonas bazilika | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | extlink = http://aglonasbazilika.lv | address = Ciriša iela 8 | lat = 56.126944444444 | long = 27.015555555556 | p625 = {{Coord|56.126944|27.015556|display=inline}} | image = Aglona%20Basilica.jpg | commonscat = Basilica in Aglona | vaid = 6491 | wikipediauri = Aglonas_bazilika | year = 1768. -1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679297 | label = ''[[:d:Q43679297|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Latvia%20Aglona%20Basilica%202.jpg | vaid = 4082 | year = 1799. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738368 | label = ''[[:d:Q43738368|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Aglonas%20Bazilikas-ergelu-prospekts.jpg | vaid = 4083 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738782 | label = ''[[:d:Q43738782|Ērģeles Aglonas Bazilikā]]'' | name = Ērģeles Aglonas Bazilikā | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Ergeles%20Aglona.jpg | commonscat = Pipe organ of Basilica in Aglona | vaid = 4084 | year = 18.gs.IIp. 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738829 | label = ''[[:d:Q43738829|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Kancele%20un%20Altaris.jpg | vaid = 4096 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738879 | label = ''[[:d:Q43738879|Kreisais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Kreisais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4097 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738923 | label = ''[[:d:Q43738923|Labējais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Labējais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Akvinas%20Toms.jpg | vaid = 4098 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738977 | label = ''[[:d:Q43738977|Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15)]]'' | name = Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4099 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739023 | label = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | name = Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.127565491436 | long = 27.014259661489 | p625 = {{Coord|56.127565|27.01426|display=inline}} | image = Aglonas%20bazilika%20ar%20pieb%C5%ABvi.jpg | vaid = 6490 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739075 | label = ''[[:d:Q43739075|Aglonas katoļu klosteris]]'' | name = Aglonas katoļu klosteris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikas teritorijā | lat = 56.126874261907 | long = 27.016218704351 | p625 = {{Coord|56.126874|27.016219|display=inline}} | image = Aglonas-klosteris.jpg | vaid = 6492 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679036 | label = [[Biešona pilskalns|Biešēnu pilskalns]] | name = Biešēnu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Biešēnos, Biešēnu ezera pussalā | lat = 56.099517659498 | long = 27.086094817224 | p625 = {{Coord|56.099518|27.086095|display=inline}} | vaid = 1885 | wikipediauri = Bie%C5%A1ona_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679078 | label = [[Upurkalns (pilskalns)|Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni]] | name = Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Cirīšu ezera Upursalā | lat = 56.132526358437 | long = 26.985280408846 | p625 = {{Coord|56.132526|26.98528|display=inline}} | vaid = 1886 | wikipediauri = Upurkalns_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679119 | label = [[Jokstu senkapi|Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns)]] | name = Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns) | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jokstos, Višķu lielceļa labajā pusē | lat = 56.117464550029 | long = 26.995169792297 | p625 = {{Coord|56.117465|26.99517|display=inline}} | vaid = 1889 | wikipediauri = Jokstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679154 | label = [[Madaļānu pilskalns|Madalānu pilskalns un senkapi]] | name = Madalānu pilskalns un senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Madalānos | lat = 56.120227328975 | long = 27.046267654835 | p625 = {{Coord|56.120227|27.046268|display=inline}} | vaid = 1893 | wikipediauri = Mada%C4%BC%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679190 | label = [[Gūteņu pilskalns|Gūtiņu pilskalns]] | name = Gūtiņu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Gūtiņiem, Pikalnes (Pakalnes) ezera ZA krastā | lat = 56.099129429519 | long = 26.922828840377 | p625 = {{Coord|56.099129|26.922829|display=inline}} | vaid = 1894 | wikipediauri = G%C5%ABte%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679225 | label = ''[[:d:Q43679225|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jokstiem | lat = 56.11835816196 | long = 26.993812078754 | p625 = {{Coord|56.118358|26.993812|display=inline}} | vaid = 1895 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679261 | label = [[Reuta pilskalns|Reuta kalns - pilskalns]] | name = Reuta kalns - pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kameņecas, pie Ilzas ezera | lat = 56.152950345177 | long = 27.005329658533 | p625 = {{Coord|56.15295|27.00533|display=inline}} | vaid = 1896 | wikipediauri = Reuta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880983 | label = [[Aizkalnes pareizticīgo baznīca]] | name = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | municipality = Aizkalne | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | lat = 56.200507464588 | long = 26.777709942965 | p625 = {{Coord|56.200507|26.77771|display=inline}} | image = Aizkalnes%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Church of the dormition of the Most Holy Mother of God in Aizkalne | vaid = 8787 | wikipediauri = Aizkalnes_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizkalne }} {{monument | qid = Q51880957 | label = [[Aizkalnes senkapi]] | name = Aizkalnes senkapi | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes skolas pagalmā un dārzā, Jašas upes labajā krastā | lat = 56.200872786547 | long = 26.782486431118 | p625 = {{Coord|56.200873|26.782486|display=inline}} | vaid = 1904 | wikipediauri = Aizkalnes_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51880969 | label = ''[[:d:Q51880969|Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā]]'' | name = Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.202222222222 | long = 26.785277777778 | p625 = {{Coord|56.202222|26.785278|display=inline}} | image = Jasmui%C5%BEa%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%20Aizkaln%C4%93%202001-04-08.jpg | vaid = 49 | year = 1883.-1889. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q16849722|Jasmuiža]]'' | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424184 | label = ''[[:d:Q55424184|Ančkinu senkapi II]]'' | name = Ančkinu senkapi II | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Ančkinu - Vārkavas lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.274403479061 | long = 26.620672663909 | p625 = {{Coord|56.274403|26.620673|display=inline}} | vaid = 1951 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q55424186 | label = ''[[:d:Q55424186|Ančkinu senkapi I]]'' | name = Ančkinu senkapi I | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Feimankas upes labajā krastā | lat = 56.283983883236 | long = 26.629004438122 | p625 = {{Coord|56.283984|26.629004|display=inline}} | vaid = 1952 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q4788973 | label = ''[[:d:Q4788973|Arendoles muižas kungu māja]]'' | name = Arendoles muižas kungu māja | municipality = Arendole | district = Rožkalnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15138889 | long = 26.61111111 | p625 = {{Coord|56.151389|26.611111|display=inline}} | image = Arendoles%20mui%C5%BEas%20pils.jpg | commonscat = Arendole Manor | vaid = 8547 | year = 1820., 1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Arendoles muiža]] | munwiki = Arendole }} {{monument | qid = Q55424164 | label = ''[[:d:Q55424164|Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi)]]'' | name = Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi) | municipality = Brokovski | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dubnas upes labajā krastā | lat = 56.181489299527 | long = 26.578828883664 | p625 = {{Coord|56.181489|26.578829|display=inline}} | vaid = 1947 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brokovski }} {{monument | qid = Q55424188 | label = ''[[:d:Q55424188|Bučku senkapi]]'' | name = Bučku senkapi | municipality = Bučkas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bleida ezera krastā | lat = 56.219280978657 | long = 26.645630096753 | p625 = {{Coord|56.219281|26.64563|display=inline}} | vaid = 1954 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bu%C4%8Dkas }} {{monument | qid = Q51880998 | label = [[Feldhofas senkapi un apmetne]] | name = Feldhofas senkapi un apmetne | municipality = Feldgofa | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā | lat = 56.169337385164 | long = 26.781856892304 | p625 = {{Coord|56.169337|26.781857|display=inline}} | vaid = 1905 | wikipediauri = Feldhofas_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Feldgofa }} {{monument | qid = Q55181319 | label = ''[[:d:Q55181319|Karakapu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Karakapu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos | lat = 56.481792213542 | long = 26.866724343916 | p625 = {{Coord|56.481792|26.866724|display=inline}} | vaid = 1907 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181324 | label = ''[[:d:Q55181324|Karakapu pilskalns]]'' | name = Karakapu pilskalns | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos un Zeimuļos | lat = 56.481415840538 | long = 26.862391224347 | p625 = {{Coord|56.481416|26.862391|display=inline}} | vaid = 1908 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55424191 | label = ''[[:d:Q55424191|Gavarišķu senkapi]]'' | name = Gavarišķu senkapi | municipality = Gavariškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Zaķīšiem un Šnigerovkas upītes | lat = 56.199845378637 | long = 26.667163577804 | p625 = {{Coord|56.199845|26.667164|display=inline}} | vaid = 1955 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gavari%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q43739128 | label = [[Gorodoka pilskalns|Gorodokas pilskalns]] | name = Gorodokas pilskalns | municipality = Gorodoka | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.116334734556 | long = 27.095926452198 | p625 = {{Coord|56.116335|27.095926|display=inline}} | vaid = 1887 | wikipediauri = Gorodoka_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoka_(ciems) }} {{monument | qid = Q51881056 | label = ''[[:d:Q51881056|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gubaniški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornejiešu kapličā | lat = 56.14888138667 | long = 26.739258395216 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 4114 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gubani%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881009 | label = [[Gāgu senkapi]] | name = Gāgu senkapi | municipality = Gāgas | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā pie kapsētas | lat = 56.214466805415 | long = 26.828450906365 | p625 = {{Coord|56.214467|26.828451|display=inline}} | vaid = 1906 | wikipediauri = G%C4%81gu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81gas }} {{monument | qid = Q43739162 | label = [[Kameņecas Lielais akmens|Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Jaunaglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Kameņecas muižas parkā | lat = 56.163170159284 | long = 27.006072825963 | p625 = {{Coord|56.16317|27.006073|display=inline}} | image = Kame%C5%86ecas%20Lielais%20akmens.jpg | commonscat = Kameņeca Great Stone | vaid = 1888 | wikipediauri = Kame%C5%86ecas_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunaglona }} {{monument | qid = Q15218762 | label = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | name = Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15861111 | long = 27.08611111 | p625 = {{Coord|56.158611|27.086111|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6494 | wikipediauri = B%C4%93rzgales_Dieva_apredz%C4%ABbas_bazn%C4%ABca | year = 1750. -1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739209 | label = [[Kapiņu senkapi]] | name = Kapiņu senkapi | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Kapiņu lielceļa labajā pusē | lat = 56.140523589148 | long = 27.106888636757 | p625 = {{Coord|56.140524|27.106889|display=inline}} | vaid = 1890 | wikipediauri = Kapi%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739249 | label = ''[[:d:Q43739249|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4101 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739295 | label = ''[[:d:Q43739295|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4102 | year = 18.gs.IIp. 20.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739337 | label = ''[[:d:Q43739337|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4103 | year = 18.gs.v. 1940. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739381 | label = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.158881399573 | long = 27.086449716392 | p625 = {{Coord|56.158881|27.08645|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6493 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739441 | label = ''[[:d:Q43739441|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīca | lat = 56.158676012255 | long = 27.086400936125 | p625 = {{Coord|56.158676|27.086401|display=inline}} | vaid = 6495 | year = 1848. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181398 | label = ''[[:d:Q55181398|Kastires senkapi]]'' | name = Kastires senkapi | municipality = Kastīre | district = Kastīre<br/>Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas ezera | lat = 56.209342187079 | long = 26.880704843876 | p625 = {{Coord|56.209342|26.880705|display=inline}} | vaid = 1925 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181405 | label = ''[[:d:Q55181405|Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta]]'' | name = Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta | municipality = Kastīre | district = Kastīre<br/>Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas upes iztekas no Jašas ezera | lat = 56.213494183885 | long = 26.879249523755 | p625 = {{Coord|56.213494|26.87925|display=inline}} | vaid = 1926 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181409 | label = [[Kategrades pilskalns]] | name = Kategrades pilskalns | municipality = Kategrade | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.239844310571 | long = 26.936096794288 | p625 = {{Coord|56.239844|26.936097|display=inline}} | image = Kategrades%20pilskalns.jpg | commonscat = Kategrade hillfort | vaid = 1927 | wikipediauri = Kategrades_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kategrade }} {{monument | qid = Q55181415 | label = [[Krupenišķu pilskalns|Krupenišķu pilskalns (Gorodok)]] | name = Krupenišķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Krupenišķi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Zalvu ezera A krastā | lat = 56.23392906577 | long = 26.99016649799 | p625 = {{Coord|56.233929|26.990166|display=inline}} | vaid = 1928 | wikipediauri = Krupeni%C5%A1%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krupeni%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43739482 | label = [[Leitānu senkapi]] | name = Leitānu senkapi | municipality = Leitāni | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Višķu lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.105572457407 | long = 27.021177913799 | p625 = {{Coord|56.105572|27.021178|display=inline}} | vaid = 1891 | wikipediauri = Leit%C4%81nu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leit%C4%81ni_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739515 | label = [[Livdanišķu senkapi]] | name = Livdanišķu senkapi | municipality = Livdanišķi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Tartakas upītes krastā | lat = 56.095256129379 | long = 26.918975957143 | p625 = {{Coord|56.095256|26.918976|display=inline}} | vaid = 1892 | wikipediauri = Livdani%C5%A1%C4%B7u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livdani%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51881064 | label = ''[[:d:Q51881064|Livmanu senkapi]]'' | name = Livmanu senkapi | municipality = Livmaņi | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124664687011 | long = 26.746191820878 | p625 = {{Coord|56.124665|26.746192|display=inline}} | vaid = 1916 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livma%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181419 | label = ''[[:d:Q55181419|Ludvigovas senkapi II]]'' | name = Ludvigovas senkapi II | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.261470045635 | long = 26.845391572441 | p625 = {{Coord|56.26147|26.845392|display=inline}} | vaid = 1930 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181426 | label = ''[[:d:Q55181426|Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns)]]'' | name = Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns) | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Stupānu ezera krastā | lat = 56.260015583227 | long = 26.853295546913 | p625 = {{Coord|56.260016|26.853296|display=inline}} | vaid = 1931 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881068 | label = ''[[:d:Q51881068|Maskevicišķu senkapi]]'' | name = Maskevicišķu senkapi | municipality = Maskeviciški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.167637412402 | long = 26.780250493505 | p625 = {{Coord|56.167637|26.78025|display=inline}} | vaid = 1917 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskevici%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881175 | label = ''[[:d:Q51881175|Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Moskvina | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = "Moskvinas vecticībnieku draudze" | lat = 56.304130466221 | long = 26.642684379159 | p625 = {{Coord|56.30413|26.642684|display=inline}} | image = Moskvinas%20vectic%C4%ABbnieku%20kopienas%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams2.jpg | commonscat = Old Believers church in Moskvina | vaid = 9041 | year = 19. gs. II p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Moskvina }} {{monument | qid = Q51881034 | label = ''[[:d:Q51881034|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca2.jpg | vaid = 4119 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881072 | label = ''[[:d:Q51881072|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca7.jpg | vaid = 4118 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881080 | label = ''[[:d:Q51881080|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | vaid = 4120 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q50378826 | label = [[Gornajašu kapliča]] | name = Gornajašu kapliča | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornajašos | lat = 56.148881386615 | long = 26.73925839527 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 6497 | wikipediauri = Gornaja%C5%A1u_kapli%C4%8Da | year = 1788. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881017 | label = [[Baraukas pilskalns]] | name = Baraukas pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Baraukā, Vārdavas upes labajā krastā | lat = 56.107883077374 | long = 26.754924850329 | p625 = {{Coord|56.107883|26.754925|display=inline}} | vaid = 1914 | wikipediauri = Baraukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881023 | label = ''[[:d:Q51881023|Gribustānu senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Gribustānu senkapi (Franču kapi) | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gribustānos | lat = 56.117107444953 | long = 26.745297660406 | p625 = {{Coord|56.117107|26.745298|display=inline}} | vaid = 1915 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881029 | label = ''[[:d:Q51881029|Pelēču - Bramaņu senkapi]]'' | name = Pelēču - Bramaņu senkapi | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Pelēčos - Bramaņos | lat = 56.147550386436 | long = 26.724724817584 | p625 = {{Coord|56.14755|26.724725|display=inline}} | vaid = 1918 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881048 | label = [[Kalvānu pilskalns]] | name = Kalvānu pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Novoseļjes kapsētā starp Limankas un Pelēču ezeriem | lat = 56.181039681099 | long = 26.716962812555 | p625 = {{Coord|56.18104|26.716963|display=inline}} | image = Kalv%C4%81nu%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Kalvāni hillfort | vaid = 8922 | wikipediauri = Kalv%C4%81nu_pilskalns | year = 13.-15.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q113484113 | label = ''[[:d:Q113484113|Bramaņu krucifikss ar jumtiņu]]'' | name = Bramaņu krucifikss ar jumtiņu | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | vaid = 9303 | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q55424193 | label = [[Pilišku pilskalns|Pilišķu pilskalns]] | name = Pilišķu pilskalns | municipality = Piliškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.216528988981 | long = 26.652283985047 | p625 = {{Coord|56.216529|26.652284|display=inline}} | vaid = 1957 | wikipediauri = Pili%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pili%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q55181430 | label = ''[[:d:Q55181430|Pokšānu senkapi]]'' | name = Pokšānu senkapi | municipality = Pokšāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.174577600019 | long = 26.865329665219 | p625 = {{Coord|56.174578|26.86533|display=inline}} | vaid = 1934 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pok%C5%A1%C4%81ni_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881093 | label = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | name = Preiļu muižas apbūve | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | vaid = 6498 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881099 | label = ''[[:d:Q51881099|Preiļu pils]]'' | name = Preiļu pils | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.284320240711 | long = 26.727075731752 | p625 = {{Coord|56.28432|26.727076|display=inline}} | commonscat = Borch Palace in Preiļi | vaid = 6499 | year = 1860. -1865. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881107 | label = ''[[:d:Q51881107|Kapela]]'' | name = Kapela | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28855562919 | long = 26.727136430143 | p625 = {{Coord|56.288556|26.727136|display=inline}} | vaid = 6500 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881113 | label = ''[[:d:Q51881113|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286547152158 | long = 26.725456192518 | p625 = {{Coord|56.286547|26.725456|display=inline}} | vaid = 6501 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881121 | label = ''[[:d:Q51881121|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.288804563095 | long = 26.726628311933 | p625 = {{Coord|56.288805|26.726628|display=inline}} | vaid = 6502 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881127 | label = ''[[:d:Q51881127|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28373386675 | long = 26.735119100855 | p625 = {{Coord|56.283734|26.735119|display=inline}} | vaid = 6503 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881134 | label = ''[[:d:Q51881134|Vārtsarga namiņš]]'' | name = Vārtsarga namiņš | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.2887690698 | long = 26.726531458944 | p625 = {{Coord|56.288769|26.726531|display=inline}} | vaid = 6504 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881140 | label = ''[[:d:Q51881140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286258811133 | long = 26.730521980439 | p625 = {{Coord|56.286259|26.730522|display=inline}} | vaid = 6505 | year = 19. gs. 1.p. 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881146 | label = ''[[:d:Q51881146|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | address = Tirgus laukums 11 | locality = Preiļu katoļu baznīcā | lat = 56.2942881 | long = 26.7246117 | p625 = {{Coord|56.294288|26.724612|display=inline}} | vaid = 4123 | year = ap 1882. 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881156 | label = [[Anspoku pilskalns]] | name = Anspoku pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Anspoku muižas, Preiļupītes labajā krastā | lat = 56.269612857886 | long = 26.759199300267 | p625 = {{Coord|56.269613|26.759199|display=inline}} | vaid = 1920 | wikipediauri = Anspoku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51881165 | label = [[Plivdu pilskalns]] | name = Plivdu pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Plivdās, Preiļupītes kreisajā krastā | lat = 56.269781890526 | long = 26.741068578437 | p625 = {{Coord|56.269782|26.741069|display=inline}} | vaid = 1921 | wikipediauri = Plivdu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181334 | label = ''[[:d:Q55181334|Cilnis "Svētais vakarēdiens"]]'' | name = Cilnis "Svētais vakarēdiens" | municipality = Riebiņi | district = Riebiņu pagasts<br/>Riebiņi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Riebiņu katoļu baznīcā | lat = 56.34055556 | long = 26.79833333 | p625 = {{Coord|56.340556|26.798333|display=inline}} | vaid = 4129 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Riebiņu baznīca|Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Riebi%C5%86i }} {{monument | qid = Q22286991 | label = ''[[:d:Q22286991|Riebiņu muižas kungu māja]]'' | name = Riebiņu muižas kungu māja | municipality = Riebiņu pagasts | district = Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.33677528804 | long = 26.802415575115 | p625 = {{Coord|56.336775|26.802416|display=inline}} | image = Riebi%C5%86u%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8574 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.s., 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Riebiņu muiža]] | munwiki = Riebi%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51881087 | label = ''[[:d:Q51881087|Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns)]]'' | name = Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns) | municipality = Rošmoni | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.160129005617 | long = 26.717342145137 | p625 = {{Coord|56.160129|26.717342|display=inline}} | vaid = 1919 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ro%C5%A1moni }} {{monument | qid = Q43739544 | label = [[Ruskuļu Lielais akmens|Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Ruskuļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124646538978 | long = 26.960110229923 | p625 = {{Coord|56.124647|26.96011|display=inline}} | vaid = 1897 | wikipediauri = Rusku%C4%BCu_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rusku%C4%BCi_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219672 | label = [[Rušonas katoļu baznīca|Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.18611111 | long = 26.96805556 | p625 = {{Coord|56.186111|26.968056|display=inline}} | image = Ru%C5%A1onas%20Sv.%20Ercenge%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Ru%C5%A1onas%20pagasts%2C%20Riebi%C5%86u%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Rušona | vaid = 6507 | wikipediauri = Ru%C5%A1onas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1766. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181338 | label = ''[[:d:Q55181338|Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš)]]'' | name = Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš) | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lejas Grebežos | lat = 56.179699754979 | long = 26.94359289496 | p625 = {{Coord|56.1797|26.943593|display=inline}} | vaid = 1929 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181344 | label = [[Kurtoša pilskalns|Kurtoša (Rušonas) pilskalns]] | name = Kurtoša (Rušonas) pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazajos Muceniekos pie Kurtoša ezera | lat = 56.194184581627 | long = 26.981170885873 | p625 = {{Coord|56.194185|26.981171|display=inline}} | vaid = 1932 | wikipediauri = Kurto%C5%A1a_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181350 | label = ''[[:d:Q55181350|Kristapēnu senkapi un apmetne]]'' | name = Kristapēnu senkapi un apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kristapēnu kapsētas | lat = 56.179515363041 | long = 26.970198284313 | p625 = {{Coord|56.179515|26.970198|display=inline}} | vaid = 1933 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181354 | label = [[Rušenicas pilskalns]] | name = Rušenicas pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušas upes labajā krastā | lat = 56.216289552226 | long = 27.030688532037 | p625 = {{Coord|56.21629|27.030689|display=inline}} | vaid = 1935 | wikipediauri = Ru%C5%A1enicas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181358 | label = ''[[:d:Q55181358|Liepu salas apmetne]]'' | name = Liepu salas apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Govsaliņā (Liepu salā) | lat = 56.181488703875 | long = 26.982039444479 | p625 = {{Coord|56.181489|26.982039|display=inline}} | vaid = 1936 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181364 | label = ''[[:d:Q55181364|Upurkalns ar akmeni - kulta vieta]]'' | name = Upurkalns ar akmeni - kulta vieta | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Lielajā salā (Upursalā) | lat = 56.182884885399 | long = 26.998225621587 | p625 = {{Coord|56.182885|26.998226|display=inline}} | vaid = 1937 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181368 | label = ''[[:d:Q55181368|Rušonu katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Rušonu katoļu baznīcas apbūve | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.186002557421 | long = 26.968222058339 | p625 = {{Coord|56.186003|26.968222|display=inline}} | vaid = 6506 | year = 18. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181388 | label = ''[[:d:Q55181388|Klosteris]]'' | name = Klosteris | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185870985274 | long = 26.968334075229 | p625 = {{Coord|56.185871|26.968334|display=inline}} | vaid = 6508 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181392 | label = ''[[:d:Q55181392|Žogs]]'' | name = Žogs | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185982310581 | long = 26.968256652127 | p625 = {{Coord|56.185982|26.968257|display=inline}} | vaid = 6509 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q51881186 | label = ''[[:d:Q51881186|Skuteļu senkapi]]'' | name = Skuteļu senkapi | municipality = Saunas pagasts | district = Saunas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skuteļos | lat = 56.391336586091 | long = 26.721019307475 | p625 = {{Coord|56.391337|26.721019|display=inline}} | vaid = 1940 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739566 | label = [[Sekļu—Daukstu senkapi|Sekļu - Daukstu senkapi]] | name = Sekļu - Daukstu senkapi | municipality = Sekļa Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.101330303778 | long = 27.029607919693 | p625 = {{Coord|56.10133|27.029608|display=inline}} | vaid = 1899 | wikipediauri = Sek%C4%BCu%E2%80%94Daukstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCa_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739599 | label = [[Sekļu pilskalns]] | name = Sekļu pilskalns | municipality = Sekļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazā Dubuļka ezera D galā | lat = 56.102192568361 | long = 27.061376225354 | p625 = {{Coord|56.102193|27.061376|display=inline}} | vaid = 1898 | wikipediauri = Sek%C4%BCu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCi }} {{monument | qid = Q43739637 | label = [[Siladaukstu senkapi]] | name = Siladaukstu senkapi | municipality = Sila Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.096043109442 | long = 27.004808248935 | p625 = {{Coord|56.096043|27.004808|display=inline}} | vaid = 1900 | wikipediauri = Siladaukstu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sila_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739666 | label = [[Skuju pilskalns]] | name = Skuju pilskalns | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.088421724639 | long = 27.002430223599 | p625 = {{Coord|56.088422|27.00243|display=inline}} | vaid = 1901 | wikipediauri = Skuju_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739703 | label = [[Skuju senkapi]] | name = Skuju senkapi | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skujās | lat = 56.091171216845 | long = 27.002113666322 | p625 = {{Coord|56.091171|27.002114|display=inline}} | vaid = 1902 | wikipediauri = Skuju_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181439 | label = ''[[:d:Q55181439|Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta]]'' | name = Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta | municipality = Spuļdzeņi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.186274831571 | long = 26.941958425576 | p625 = {{Coord|56.186275|26.941958|display=inline}} | vaid = 1938 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Spu%C4%BCdze%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181449 | label = ''[[:d:Q55181449|Pastaru vējdzirnavas]]'' | name = Pastaru vējdzirnavas | municipality = Stabulnieku pagasts | district = Stabulnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dravniekos | lat = 56.428041830776 | long = 26.747823808995 | p625 = {{Coord|56.428042|26.747824|display=inline}} | vaid = 6129 | year = 1891.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stabulnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55181443 | label = ''[[:d:Q55181443|Stupānu senkapi]]'' | name = Stupānu senkapi | municipality = Stupāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Meireļa ezera tuvumā | lat = 56.260376644525 | long = 26.884061160756 | p625 = {{Coord|56.260377|26.884061|display=inline}} | vaid = 1939 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stup%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55424155 | label = ''[[:d:Q55424155|Čeirānu senkapi]]'' | name = Čeirānu senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Čeirānos | lat = 56.187380182893 | long = 26.569653265113 | p625 = {{Coord|56.18738|26.569653|display=inline}} | vaid = 1948 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424159 | label = ''[[:d:Q55424159|Sempeļa kalns - senkapi]]'' | name = Sempeļa kalns - senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lielkazeros | lat = 56.210348298184 | long = 26.478668389131 | p625 = {{Coord|56.210348|26.478668|display=inline}} | vaid = 1949 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424160 | label = ''[[:d:Q55424160|Odzenes apmetne]]'' | name = Odzenes apmetne | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Odzenes strauta ietekas Dubnas upē | lat = 56.19523094037 | long = 26.532985757523 | p625 = {{Coord|56.195231|26.532986|display=inline}} | vaid = 1950 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739741 | label = [[Valaiņu pilskalns (Aglonas pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Valaiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Sauleskalniem | lat = 56.082772931469 | long = 27.040380191383 | p625 = {{Coord|56.082773|27.04038|display=inline}} | vaid = 1903 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Aglonas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valai%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15220057 | label = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 8593 | wikipediauri = V%C4%81rkavas_bazn%C4%ABca | year = 1877.-1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424169 | label = ''[[:d:Q55424169|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vārkavas katoļu baznīcā | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 4133 | year = ap 1900. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424175 | label = ''[[:d:Q55424175|Vārkavas muižas pils]]'' | name = Vārkavas muižas pils | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skolas iela 5 | lat = 56.196313356728 | long = 26.514316328081 | p625 = {{Coord|56.196313|26.514316|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8594 | year = 1865. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vārkavas muiža]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424177 | label = ''[[:d:Q55424177|Dovules senkapi]]'' | name = Dovules senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = bij. Dovules muižā | lat = 56.229159123325 | long = 26.673168535229 | p625 = {{Coord|56.229159|26.673169|display=inline}} | vaid = 1953 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424182 | label = ''[[:d:Q55424182|Zaķīšu senkapi]]'' | name = Zaķīšu senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Zaķīšu skolas | lat = 56.19582217515 | long = 26.667236541734 | p625 = {{Coord|56.195822|26.667237|display=inline}} | vaid = 1956 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181434 | label = [[Šņepstu pilskalns|Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni]] | name = Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni | municipality = Šnepsti | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.23570071672 | long = 26.847324352106 | p625 = {{Coord|56.235701|26.847324|display=inline}} | vaid = 1924 | wikipediauri = %C5%A0%C5%86epstu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C5%86epsti }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Preiļi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Preiļu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Preiļu novads]] qsb0s659lcmpdpo9zx2gv75qs6znyve 0 246472 4538902 3682118 2026-10-23T09:51:36Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538902 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Hoverla | Photo = Hoverla1.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Ukraina | alt_karte = Ukraine relief location map.jpg | paraksta_izvietojums = right | latd=48|latm=9|lats=40|latNS=N | longd=24|longm=30|longs=0|longEW=E | Augstums = 2060,8 | Atrašanās vieta = [[Ukraina]] | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Karpati]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Hoverla''' ({{val|uk|Говерла}}, {{val|hu|Hoverla}}) ir kalns [[Karpati|Karpatos]], [[Ukraina]]s augstākā virsotne. Izvietojies [[Čornohora]]s kalnu grēdā uz [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas]] apgabalu robežas.<ref>{{PZT|233|Goverla}}</ref> Nogāzēs [[dižskābardis|dižskābaržu]] un [[egles|egļu]] meži, kupolveida virsotnē — subalpīnās pļavas. Nosaukums cēlies no senungāru ''Hóvár'' — ‘sniegotā virsotne’ vai [[rumāņu valoda]]s ''howirla'' — ‘grūti pieejama virsotne’. Populārs ziemas un vasaras tūrisma objekts. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aizkarpatu apgabals]] [[Kategorija:Ivanofrankivskas apgabals]] [[Kategorija:Karpati]] [[Kategorija:Ukrainas kalni]] c36u7fxvcg7wrco589wcl3gdcvwqm57 4538903 4538902 2026-10-23T09:53:21Z Kikos 3705 /* ievads */ 4538903 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Hoverla | Photo = Hoverla1.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Ukraina#Aizkarpatu apgabals#Ivanofrankivskas apgabals | alt_karte = | paraksta_izvietojums = | latd=48|latm=9|lats=40|latNS=N | longd=24|longm=30|longs=0|longEW=E | Augstums = 2060,8 | Atrašanās vieta = [[Ukraina]] | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Karpati]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Hoverla''' ({{val|uk|Говерла}}, {{val|hu|Hoverla}}) ir kalns [[Karpati|Karpatos]], [[Ukraina]]s augstākā virsotne. Izvietojies [[Čornohora]]s kalnu grēdā uz [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas]] apgabalu robežas.<ref>{{PZT|233|Goverla}}</ref> Nogāzēs [[dižskābardis|dižskābaržu]] un [[egles|egļu]] meži, kupolveida virsotnē — subalpīnās pļavas. Nosaukums cēlies no senungāru ''Hóvár'' — ‘sniegotā virsotne’ vai [[rumāņu valoda]]s ''howirla'' — ‘grūti pieejama virsotne’. Populārs ziemas un vasaras tūrisma objekts. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aizkarpatu apgabals]] [[Kategorija:Ivanofrankivskas apgabals]] [[Kategorija:Karpati]] [[Kategorija:Ukrainas kalni]] delskpmx0ulyqhk9nu4b0a0xja7hw3q 0 248356 4538604 4395796 2026-10-22T13:23:43Z Uldis s 26307 /* Šahista karjera */ 4538604 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Levons Aronjans | vārds_orig = ''Լևոն Արոնյան'' | attēls = Levon Aronian 2013(2).jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Levons Aronjans 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1982 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Armēnijas PSR|Erevāna|td=Armēnija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ARM}} <br />{{GER}} <br />{{ARM}} <br />{{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Levons Aronjans''' ({{val-hy|Լևոն Արոնյան}}; dzimis {{dat|1982|10|6|L}}, [[Erevāna|Erevānā]]) ir [[Armēnija]]s [[starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2000), kurš no 2003. gada oktobra<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2003 |title=Transfers in 2003 |access-date={{dat|2014|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110824132919/http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2003 }}</ref> līdz 2004. gada maijam pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2004 |title=Transfers in 2004 |access-date={{dat|2014|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121014010636/http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2004 }}</ref> Kopš 2021. gada nogales pārstāv ASV. == Šahista karjera == Šahu iemācījies spēlēt 5 gadu vecumā. Jau 1994. gadā kļuvis par Pasaules junioru čempionu U12 vecuma grupā. Par šo panākumu [[FIDE]] viņam piešķīrusi FIDE meistara nosaukumu (FM). 1995. gadā uzvarējis Pasaules junioru čempionātā U14 vecuma grupā. 1996. gadā kļuvis par starptautisko meistaru (IM). 1997. gadā uzvarējis Pasaules junioru čempionātā U20 vecuma grupā. 1999. gadā kļuvis par Armēnijas čempionāta sudraba medaļas laureātu. 2000. gadā izpildījis starptautiskā lielmeistara (GM) normu. 2002. gadā atkārtoti uzvarējis Pasaules junioru čempionātā U20 vecuma grupā. 2003. un 2004. gadā divas reizes pēc kārtas izcīnījis bronzas medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas šaha čempionātos]].<ref>[http://chess-results.com/tnr1704.aspx?tnr=1704&art=1&lan=1&turdet=YES&mm=1&m=1 European Individual Chess Championship 2004]</ref><ref>[http://chess-results.com/tnr2378.aspx?tnr=2378&art=1&lan=1&turdet=YES&mm=1&m=1 European Individual Chess Championship 2005]</ref> 2000. gadā debitējis Pasaules šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas [[Lasvegasa|Lasvegasā]], kur 2. kārtā zaudējis [[Jans Timmans|Janam Timmanam]] ar ½:1½.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/9899$wix.htm 1999 FIDE Knockout Matches]</ref> 2004. gadā [[Tripole|Tripolē]] nokļuvis līdz 3. kārtai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/a3a4$wix.htm |title=2004 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2014|04|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160706182917/http://www.mark-weeks.com/chess/a3a4$wix.htm |archivedate={{dat|2016|07|06||bez}} }}</ref> 2005. gadā Pasaules kausa izcīņā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] kļuvis par uzvarētāju, finālā pieveicot [[Ruslans Ponomarjovs|Ruslanu Ponomarjovu]] ar 3:1.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a5a7$iix.htm 2005 World Cup]</ref> 2007. gadā pretendentu maču finālā uzvarējis [[Aleksejs Širovs|Alekseju Širovu]] ar 3½:2½.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a5a7$cix.htm 2007 Candidates Matches]</ref> Tomēr 2007. gada Pasaules šaha čempionāta [[Mehiko]] nospēlējis neveiksmīgi, dalot ar [[Aleksandrs Morozēvičs|Aleksandru Morozēviču]] 6.-7. vietu.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a5a7$wix.htm World Chess Championship 2007 Mexico City]</ref> 2007. gada Pasaules kausa izcīņā izstājies 4. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/a7a8$iix.htm |title=2007 World Cup |access-date={{dat|2014|04|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130709155553/http://www.mark-weeks.com/chess/a7a8$iix.htm |archivedate={{dat|2013|07|09||bez}} }}</ref> 2011. gadā pretendentu mačos [[Kazaņa|Kazaņā]] zaudējis ceturtdaļfinālā [[Aleksandrs Griščuks|Aleksandram Griščukam]] ar 2½:3½.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8b0$cix.htm 2011 Candidates Event]</ref> 2013. gadā pretendentu turnīrā [[Londona|Londonā]] dalījis ar [[Pjotrs Svidlers|Pjotru Svidleru]] 3.-4. vietu.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b1b3$cix.htm 2013 Candidates Event]</ref> 2013. gada Pasaules kausā [[Trumse|Trumsē]] izstājies 3. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2b4$iix.htm |title=2013 World Cup |access-date={{dat|2014|04|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161021061156/http://www.mark-weeks.com/chess/b2b4$iix.htm |archivedate={{dat|2016|10|21||bez}} }}</ref> 2014. gadā pretendentu turnīrā Hantimansijskā dalījis (atkal ar Svidleru) 6.-7. vietu.<ref>[http://www.fide.com/component/content/article/1-fide-news/7819-fide-candidates-2014-round-3.html Viswanathan Anand is the winner of Candidates Tournament]</ref> 2017. gadā [[Tbilisi]] uzvarējis Pasaules kausa šahā, finālā pieveicot [[Dins Ližeņs|Dinu Ližeņu]] ar 4:2, un nodrošinājis piedalīšanos 2018. gada Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b7b8$iix.htm 2017 World Cup]</ref> 2018. gada martā [[Berlīne|Berlīnē]] palicis 8. vietā pretendentu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr339689.aspx?lan=1&art=4 |title=2018 FIDE World Chess Candidates Tournament 10.-27.03.2018. |access-date=28.03.2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180324224654/http://chess-results.com/tnr339689.aspx?lan=1 |archivedate=24.03.2018 }}</ref> 2021. gada jūnijā [[Bukareste|Bukarestē]] dalījis 2.-4. vietu ''Grand Chess Tour'' 1. posma turnīrā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/gct_bucharest21 Grand Chess Tour Bucharest 2021]</ref> Vairākkārt pārstāvējis Armēnijas izlasi lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 7 reizes (1996, 2004-2014). Komandu vērtējumā izcīnījis 3 zelta (2006, 2008, 2012) un bronzas (2004) medaļas, bet individuālajā - zelta (2012) un sudraba (2010) medaļas, * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījies 5 reizes (2005-2015). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta (2011) un 2 bronzas (2005, 2015) medaļas, bet individuālajā - zelta (2013) un 3 sudraba (2005, 2010, 2011) medaļas, * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījies 8 reizes (1999, 2005-2017). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta (1999) un 2 sudraba (2007, 2015) medaļas, bet individuālajā - zelta (2017), 2 sudraba (2011, 2015) un bronzas (2013) medaļas. 2005. gada Eiropas klubu komandu šaha čempionāta uzvarētājs Krievijas komandas "ShK Tomsk-400" sastāvā. 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 26. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2021. gada nogalē paziņojis par savu lēmumu turpmāk šaha turnīros pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chess24.com/en/read/news/levon-aronian-completes-transfer-to-usa |title=Levon Aronian relocates to Saint Louis and will represent the USA |access-date={{dat|2021|12|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221206220855/https://chess24.com/en/read/news/levon-aronian-completes-transfer-to-usa }}</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 10. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/pairings-results Pairings &amp; Results | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 8. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results 2023 U.S. Championships]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 23. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2024. gadā [[Budapešta|Budapeštā]] ASV izlases sastāvā izcīnījis sudraba medaļu [[45. šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] gan komandu, gan individuālā vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījis 3. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html |title=2024 US Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126233939/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html }}</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 84. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījis 3. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270493.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 2025 US Championship]</ref> 2026. gada oktobrī dalījis 6.-8. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> 2010. gada novembrī bijis pirmais Armēnijas šahists un sestais šaha vēsturē (pēc [[Garijs Kasparovs|Kasparova]], [[Vladimirs Kramņiks|Kramņika]], [[Višvanatans Anands|Ananda]], [[Veselins Topalovs|Topalova]] un [[Mangnuss Kārlsens|Karlsena]]), kura FIDE reitings pārsniedzis 2800 punktus. == Personīgā dzīve == Bijis precējies ar Filipīnās dzimušu Austrālijas šaha meistari [[Arianne Kaoili|Ariannu Kaoili]] (1986—2020). == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Levons Aronjans | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=13300474 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{citation | title=Levons Aronjans | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=17316 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Levons Aronjans | url=http://www.365chess.com/players/Levon_Aronian | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Levons Aronjans | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/10997 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Levons Aronjans | url=http://www.olimpbase.org/players/8yc46a0e.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Levons Aronjans | url=http://www.olimpbase.org/playerse/8yc46a0e.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu šaha čempionāti) * {{citation | title=Levons Aronjans | url=http://www.olimpbase.org/playerst/8yc46a0e.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) * {{citation | title=Levons Aronjans | url=http://www.olimpbase.org/playersc/8yc46a0e.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas klubu komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Aronjans, Levons}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Armēnijas šahisti]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] [[Kategorija:Erevānā dzimušie]] 6wchwmgoygp1nduxqzcmrxsnenm7mp8 0 248805 4538848 3788401 2026-10-23T08:08:25Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538848 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Aragacs | Photo = Aragats.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Armēnija | alt_karte = Relief Map of Armenia.png | paraksta_izvietojums = right | latd=40|latm=31|lats=23|latNS=N | longd=44|longm=11|longs=43|longEW=E | Augstums = 4090 | Atrašanās vieta = {{ARM}} | Kāpums = | Relatīvais_augstums = 2143 | Topographic map = | Type = stratovulkāns | Kalnu grēda = [[Armēnijas kalniene]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Aragacs''' ({{val|hy|Արագած}}) ir aprimis [[stratovulkāns]] [[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]], [[Armēnija]]s augstākā virsotne. Izvietojies Armēnijas ziemeļaustrumos kā 40 km garš un 35 km plats izolēts masīvs, Armēnijas kalnienes ceturtā augstākā virsotne.<ref>{{PZT|52}}</ref> Kalnam četras virsotnes (4090 m, 4007 m, 3916 m un 3879 m vjl), starp kurām [[šļūdonis|šļūdoņa]] pildīts [[cirks (ģeomorfoloģija)|cirks]]. Pēdējās vulkāniskās aktivitātes tiek saistītas ar vēlīno [[pleistocēns|pleistocēnu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=214060 |title=Global Volcanism Program. Aragats |access-date={{dat|2014|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131225061003/http://volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=214060 }}</ref> Nogāzēs stepes, dienvidaustrumos — [[ozols|ozolu]] skrajmeži, augstāk — augstkalnu pļavas un akmeņu kliedņi. Kalna dienvidaustrumu nogāzē izvietojusies [[Bjurakanas observatorija]], dienvidu nogāzē — 7. gadsimta Amberda cietokšņa drupas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stratovulkāni]] [[Kategorija:Armēnijas vulkāni]] [[Kategorija:Armēnijas kalniene]] [[Kategorija:Armēnijas kalni]] fvvcpe2hjw2ghzsy2qwtqr0pxry38sf 10 251865 4538827 2250453 2026-10-23T07:24:49Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Veidne:VietasKarte Olande (Somija)]] uz [[Veidne:VietasKarte Olande]]: unificēšana 2250453 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} |name = Olande | top = 61.0 | bottom = 59.5 | left = 19.0 | right = 22.0 | image = Åland location map.svg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Category:Somijas atrašanās vietas veidnes|Olande]] </noinclude> ew63t6gg299mb95i1vsu977cawas9o8 0 252921 4538788 4537205 2026-10-23T02:24:13Z Stephan1000000 83884 547 4538788 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|oriģinālo seriālu|no 2001. līdz 2011. gadam pārraidīto seriālu|Likums un kārtība (2001)|Alda Gobzema politisko partiju|Likums un kārtība (partija)}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Likums un kārtība<br />''Law & Order'' | image = [[Attēls:Lawandorder01.jpg|260px]] | caption = | genre = | runtime = 60 minūtes (ar reklāmām) | creator = [[Diks Volfs]] | starring = | producer = {{ubl|Diks Volfs|[[Džozefs Stērns]]}} | opentheme= ''Theme of Law & Order'' | theme_music_composer = | country = {{USA}} | language = angļu | location = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | company = {{Unbulleted list|''[[Dick Wolf|Wolf Films]]''|''[[Universal Television]]'' (1990–1998, 2002–2004)|''[[USA Network|Studios USA]]'' (1998–2002)|''NBC Universal Television Studio'' (2004–2007)|''Universal Media Studios'' (2007–2010)}} | distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]'' | network = [[NBC]] | picture_format = {{Unbulleted list|[[480i]] ([[Standard-definition television|SDTV]])|[[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])}} | first_aired = {{dat|1990|9|13|N}} — {{dat|2010|5|24|N}};<br />{{dat|2022|2|4|N}} — pašlaik | last_aired = | num_seasons = 26 | num_episodes = 547 | list_episodes = | related = [[Likums un kārtība (seriālu cikls)]] | website = | website_title = }} '''"Likums un kārtība"''' ({{val|en|Law & Order}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] policijas procesuālās un juridiskās drāmas televīzijas seriāls, kura autors ir [[Diks Volfs]]. To pārraidīja [[NBC]] televīzijas kanāls laikā no {{dat|1990|9|13|ģ|bez}} līdz {{dat|2010|5|24|d|bez}}.<ref name="showcancel1">{{ziņu atsauce|title=Law & Order cancelled|publisher=The Spy Report|date=May 15, 2010|url=http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/|accessdate=May 15, 2010|archive-date={{dat|2010|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100529122032/http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/}}</ref> 2021. gada 28. septembrī pēc 11 gadu pārtraukuma NBC paziņoja, ka seriālu atjaunos 21. sezonai, kuras pirmizrāde notika 2022. gada 24. februārī. Seriālam kopumā izdotas 26 sezonas (546 sērijas). Seriāla darbība notiek [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur to arī filmē. Parasti sērija sastāv no divām daļām, pirmajā daļā [[Ņujorkas policijas departaments|Ņujorkas policijas departamenta]] [[Detektīvs (profesija)|detektīvi]] izmeklē kādu noziegumu (parasti tā ir slepkavība), otrajā daļā Ņujorkas apgabala Manhatanas apgabala prokurora birojs izvirza apsūdzības atbildētājam. Bieži seriālā attēlotie noziegumi ir bijuši no reālām lietām, kas nesen bijušas aktuālas, tomēr nozieguma motīvi un noziedznieki var būt citi. Ilgu laiku seriālā tēlojuši [[Stīvens Hills]], [[Džerijs Orbahs]], [[Epata Merkersone]] un [[Sems Voterstons]]. Seriāls guva lielus panākumus, tika izveidoti dažādi [[atvasinājums (fikcija)|atvasināti]] seriāli, tostarp ''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'', "[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]", "[[Likums un kārtība: Losandželosa]]" (''Law & Order: LA''), izveidojās "[[Likums un kārtība (seriālu cikls)|Likuma un kārtības]]" seriālu cikls. Seriāls saņēmis arī vairākus apbalvojumus, tostarp [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 23tkpsj10qhb6xij2dskmjz3mla0ama 14 269036 4538836 2254103 2026-10-23T07:35:46Z ~2026-56362-80 152260 4538836 wikitext text/x-wiki {{catmore}} [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas iedzīvotāji Vācijas armijā]] qw42ln23jle4c8ftvtcpeuuywspzuqt 4538927 4538836 2026-10-23T10:39:06Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56362-80|~2026-56362-80]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Zemgalietis 2254103 wikitext text/x-wiki {{catmore}} [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Latvijas iedzīvotāji Vācijas armijā]] 4b7rgrrnnwkzyimveyu6928m0kgo99q 0 273253 4538623 4354012 2026-10-22T13:38:06Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538623 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Anna Zatonskiha | vārds_orig = ''Ганна Затонських'' | attēls = AnnaZatonskih10.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Anna Zatonskiha 2010. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1978 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Doneckas apgabals|Ždanova|2s=Mariupole|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{UKR}} <br />{{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Anna Zatonskiha''' ({{val|uk|Ганна Затонських}}; {{val|en|Anna Zatonskih}}; dzimusi {{dat|1978|6|17|L}} [[Mariupole|Ždanova]]) ir [[Ukraina|Ukrainā]] dzimusi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare sievietēm]] (WGM, 1999) un starptautiskā meistare (IM, 2004) [[šahs|šahā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=14101572&title=IM&pb=5 |title=2nd quarter Presidential Board, July 2004, Tripoli, Libya |access-date={{dat|2015|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2014|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141219170217/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=14101572&title=IM&pb=5 }}</ref> == Biogrāfija == Šahu piecu gadu vecumā iemācījuši spēlēt vecāki, kuri abi bijuši spēcīgi šahisti.<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=72154 Vitaly Zatonskih]</ref> Bijusi Ukrainas junioru čempionāta uzvarētāja dažādās vecuma kategorijās. 1994. gadā [[Segeda|Segedā]] kļuvusi par sudraba laureāti Pasaules junioru čempionātā (vecuma kategorijā līdz 16 gadiem). 2001. un 2002. gadā uzvarējusi Ukrainas sieviešu šaha čempionātos. 2002. gadā pārcēlusies uz dzīvi ASV. Kļuvusi par četrkārtējo ASV sieviešu šaha čempionāta uzvarētāju (2006, 2008, 2009, 2011), kā arī izcīnījusi šajā turnīrā 3 sudraba (2010, 2012, 2013) un 3 bronzas (2004, 2007, 2014) medaļas. 2019. gadā dalījusi 2.-3. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2019-us-championships/2019-us-womens-championship/results |title=Results {{!}} www.uschesschamps.com |access-date={{dat|2019|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191018082346/https://www.uschesschamps.com/2019-us-championships/2019-us-womens-championship/results }}</ref> 2021. gada oktobrī dalījusi 8.-9. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship |title=2021 U.S. WOMEN'S CHAMPIONSHIP |access-date={{dat|2021|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230418152413/https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship }}</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 9. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results |title=Pairings & Results {{!}} www.uschesschamps.com |access-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221020123958/https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results }}</ref> 2023. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi sieviešu lielmeistaru starptautiskajā šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-cairns-cup-recap/2023-cairns-cup-day-9 2023 Cairns Cup - Day 9 | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 8. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 |title=2023 U.S. Women's Championship |access-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231018183326/https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 }}</ref> 2024. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] palikusi 10. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.fide.com/news/3080 Cairns Cup 2024: Tan Zhongyi clinch title]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 9. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 5. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270488.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 2025 US Women's Championship]</ref> 2026. gada oktobrī dalījusi 7.-9. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Vairākkārt pārstāvējusi Ukrainas un ASV izlases lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 12 reizes (2000-2018, 2022-2024). Komandu vērtējumā ASV izlases sastāvā izcīnījusi sudraba (2004) un 2 bronzas (2008, 2024<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref>) medaļas, bet individuālajā - zelta (2008) medaļu, * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 2 reizes (2009, 2013). * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 2 reizes (1999, 2001). Individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba un bronzas medaļas (abas 2003). Anna Zatonskiha ir [[Donecka]]s Nacionālās universitātes absolvente. Precējusies ar [[Latvija|Latvijā]] dzimušo [[Vācija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautisko lielmeistaru]] [[šahs|šahā]] [[Daniels Fridmans|Danielu Fridmanu]]. 2007. gadā ģimenē ir piedzimusi meita Sofija.<ref>[http://main.uschess.org/content/view/8500/463/ The United States Chess Federation - Interview with Anna Zatonskih]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Anna Zatonskiha | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=14101572 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{citation | title=Anna Zatonskiha | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=50074 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Anna Zatonskiha | url=http://www.365chess.com/players/Anna_Zatonskih | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Anna Zatonskiha | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/233853 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Anna Zatonskiha | url=http://www.olimpbase.org/playersw/9bnnb97f.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Anna Zatonskiha | url=http://www.olimpbase.org/playersu/9bnnb97f.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu šaha čempionāti) * {{citation | title=Anna Zatonskiha | url=http://www.olimpbase.org/playersv/9bnnb97f.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Zatonskiha, Anna}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Ukrainas šahisti]] 0k6ifdulevapjviaudalxbjqznvxqor 0 280538 4538782 4537203 2026-10-23T00:48:39Z Stephan1000000 83884 144 4538782 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = American Horror Story | image = [[Attēls:American Horror Story.svg|frameless|upright=1.1]] | caption = | genre = *šausmu seriāls *erotiskais trilleris<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.allmovie.com/movie/american-horror-story-tv-series-v554165|publisher=[[AllMovie]]|title=American Horror Story [TV Series (2011)]|accessdate=January 26, 2015|last=Droesch|first=Paul}}</ref> | runtime = 39–63 minūtes | opentheme = | theme_music_composer = | composer = | creator = * [[Raiens Mērfijs]] * [[Breds Falčuks]] | developer = | director = | location = * [[Losandželosa]] <small>(1.–2. sezona)</small> * [[Ņūorleāna]] <small>(3. sezona–pašlaik)</small> | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 13<!-- Do not change season count until a new season has premiered.--> | num_episodes = 144<!-- Do not change episode count until a new episode has aired.--> | list_episodes = | starring = | executive_producer = | producer = | cinematography = | camera = ''[[Single camera setup|single camera]]'' | company = *''[[20th Century Fox Television]]'' *''Ryan Murphy Productions'' *''Brad Falchuk Teley-Vision'' | network = ''[[FX (televīzija)|FX]]'' | first_aired = {{dat|2011|10|5|N|bez}} | last_aired = pašlaik | related = ''[[American Crime Story]]'' | website = http://www.fxnetworks.com/ahs | production_website = }} '''"Amerikāņu šausmu stāsts"''' ({{val|en|American Horror Story}}) ir ASV televīzijas šausmu seriāls, kura autori ir [[Raiens Mērfijs]] un [[Breds Falčuks]]. Seriālu kopš {{dat|2011|10|5|Ģ|bez}} pārraida televīzijas kanāls ''[[FX (televīzija)|FX]]''. Tam kopumā izdotas trīspadsmit sezonas un 142 sērijas. Katrā sezonā ir sava darbības vieta, lielākā daļa aktieru un stāsts. Piemēram, pirmā sezona ir par ģimeni, kas ievācas mājā, kurā spokojas tās mirušie bijušie iedzīvotāji, un ceturtā sezona par vienu no pēdējiem frīku šoviem ASV. "Amerikāņu šausmu stāsts" saņēmis kritiķu atzinību un vairākus apbalvojumus. Seriāls pārraidīts arī Latvijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] ijz8r07boj9laxbgv1vznrrs7bmabp0 0 280667 4538869 4076533 2026-10-23T08:17:27Z Kikos 3705 4538869 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Kvannadālshnjūgirs | Photo = Hvannadalshnjúkur.jpg | Paraksts = | karte = Islande | reljefa_karte = y | label_position = top | latd=64|latm=0|lats=57|latNS=N | longd=16|longm=40|longs=29|longEW=W | Augstums = 2110 | Relatīvais_augstums = 2110 | Atrašanās vieta = [[Vahdnajēgidls]] | Kalnu grēda = | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = {{dat|1813|7|13}} }} '''Kvannadālshnjūgirs''' ({{val|is|Hvannadalshnúkur}}) ir piramidāla smaile [[Ēraifajēkitls|Ēraifajēkitla]] vulkāna [[kaldera]]s ziemeļrietumu malā, [[Islande]]s augstākā virsotne.<ref>{{PZT|266|Hvannadalshnukurs}}</ref> Izvietojies valsts dienvidaustrumos [[Vahdnajēgidls|Vahdnajēgidla]] ledāja dienvidu malā [[Vahdnajēgidla nacionālais parks|Vahdnajēgidla nacionālajā parkā]]. Klinšaina, izolēta [[lava]]s virsotne, [[nunataks]]. Nosaukums tulkojumā nozīmē ‘[[Zirdzenes|Zirdzeņu]] ielejas smaile’. Uz virsotni ved populārs kalnu tūrisma maršruts ar daudzām plaisām. Pirmā zināmā uzkāpšana kalnā bija 1813. gadā (norvēģis Hanss Frisaks un islandietis Jouns Aurnasons).<ref>[http://www.mbl.is/greinasafn/grein/1292517/ Þetta gerðist...]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Islandes kalni]] [[Kategorija:Vahdnajēgidls]] a6e7dzmpesbprr6zma5nwgauc9x621p 10 286204 4538784 4538472 2026-10-23T02:10:21Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4538784 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> n5zckmqf35r9gdgq3oqnb32dak8vcnz 4538786 4538784 2026-10-23T02:10:25Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4538786 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? |2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> jzamm0a2s4tvmf802y2un2s4863cv5h 0 296112 4538934 4455107 2026-10-23T11:12:39Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538934 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Fabiāno Karuāna | vārds_orig = ''Fabiano Caruana'' | attēls = Fabiano Caruana in 2025.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Fabiāno Karuāna 2025. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1992 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Maiami}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} <br />{{ITA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Fabiāno Karuāna''' ({{val|it|Fabiano Caruana}}; dzimis {{dat|1992|7|30|L}}, [[Maiami]]) ir [[Itālija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2007). == Biogrāfija == Piedzimis [[itāļi|itāļu]] izcelsmes amerikāņu ģimenē Floridā. Ir ASV un Itālijas dubultpilsonis. 1996. gadā viņa ģimene pārvākusies uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur Karuāna iemācījies spēlēt šahu. No astoņu gadu vecuma jau aizrāvies ar šahu, bet no deviņu gadu vecuma sācis piedalīties nopietnos turnīros. 2002. gadā kļuvis par jaunāko ASV šahistu, kas turnīrā uzvarējis lielmeistaru (cietušais bija [[Latvija|Latvijā]] dzimušais [[Aleksandrs Voitkēvičs]]).<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=959 Fabulous Fabiano]</ref> Tajā pašā gada uzvarējis Panamerikas junioru čempionātā (U-10),<ref>[http://www.brasilbase.pro.br/p10b2002.htm 14° Campeonato Panamericano u10 (boys) 2002]</ref> bet 2003. gadā atkārtojis šo panākumu U-12 vecuma grupā.<ref>[http://www.brasilbase.pro.br/p12b2003.htm 15° Campeonato Panamericano u12 (boys) 2003]</ref> 2004. gadā pārcēlies uz dzīvi [[Madride|Madridē]] un savu šahista karjeru turpinājis Eiropā, kur pārstāvējis Itāliju. Četras reizes uzvarējis Itālijas šaha čempionātos (2007, 2008, 2010, 2011). Itālijas un ASV izlašu sastāvā piedalījies šaha komandu sacensībās: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 8 reizes (2008-2018, 2022-2024). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) un 2 sudraba ([[43. šaha olimpiāde|2018]], [[45. šaha olimpiāde|2024]]) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījis sudraba ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) medaļu; * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījies 4 reizes (2007-2013). 2007. gadā 14 gadu, 11 mēnešu un 20 dienu vecumā kļuvis par ASV un Itālijas jaunāko lielmeistaru visu laiku vēsturē. Dažādu starptautisko šaha turnīru uzvarētājs. 2014. gadā izcīnījis Pasaules vicečempiona titulu ātrajā šahā.<ref>[http://www.chessdom.com/magnus-carlsen-is-world-rapid-chess-champion/ Magnus Carlsen is World Rapid Chess Champion!]</ref> Tajā pašā gadā izcīnījis ievērojamu panākumu [[Sentluisa|Sentluisā]], kur starptautiskajā šaha turnīrā ''Sinquefield Cup'' startējis ar 7 uzvarām pēc kārtas, bet kopvērtējumā izcīnījis 8½ punktus 10 partijās un par 3 punktiem apsteidzis Pasaules čempionu šahā [[Mangnuss Kārlsens|Mangnusu Kārlsenu]].<ref>[http://en.chessbase.com/post/sinquefield-10-draws-end-magnificent-event Sinquefield 10: Draws end magnificent event]</ref> 2015. gada jūnijā atkal atgriezies ASV šaha federācijas paspārnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2015 |title=Transfers in 2015 |access-date={{dat|2015|10|09||bez}} |archive-date={{dat|2015|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626222239/http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2015 }}</ref> 2017. gada aprīlī [[Sentluisa|Sentluisā]] kopā ar [[Hikaru Nakamura|Hikaru Nakamuru]] un [[Varužans Akopjans|Varužanu Akopjanu]] dalījis 3.-5. vietu ASV šaha čempionātā (uzvarējis [[Veslijs So]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://uschesschamps.com/2017-us-championship/pairings-results-championship |title=2017 U.S. Championship |access-date={{dat|2017|04|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170415200616/http://uschesschamps.com/2017-us-championship/pairings-results-championship |archivedate={{dat|2017|04|15||bez}} }}</ref> 2019. gadā dalījis 2.-3. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2019-us-championships/2019-us-championship/results |title=Results {{!}} www.uschesschamps.com |access-date={{dat|2019|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191018082059/https://www.uschesschamps.com/2019-us-championships/2019-us-championship/results }}</ref> 2018. gada martā [[Berlīne|Berlīnē]] uzvarējis pretendentu turnīrā un izcīnījis tiesības piedalīties mačā par Pasaules čempiona nosaukumu šahā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr339689.aspx?lan=1&art=4 |title=2018 FIDE World Chess Candidates Tournament 10.-27.03.2018. |access-date=28.03.2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180324224654/http://chess-results.com/tnr339689.aspx?lan=1 |archivedate=24.03.2018 }}</ref> 2018. gadā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījis sudraba medaļu ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |title=U.S. CHESS CHAMPS 2018 |access-date={{dat|2018|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190707161158/https://uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |archivedate={{dat|2019|07|07||bez}} }}</ref> 2018. gada novembrī [[Londona|Londonā]] zaudējis mačā par Pasaules čempiona šahā nosaukumu pret [[Norvēģija]]s lielmeistaru [[Mangnuss Kārlsens|Magnusu Karlsenu]] ar 6:9.<ref>[https://edition.cnn.com/2018/11/28/sport/magnus-carlsen-fabiano-caruana-world-chess-championships-spt-intl/index.html Magnus Carlsen beats Fabiano Caruana to win World Chess Championship]</ref> 2019. gada oktobrī [[Daglasa|Daglasā]] izcīnījis 2. vietu FIDE ''Grand Swiss'' turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr478041.aspx?lan=1&art=4&flag=30 |title=FIDE Chess.com Grand Swiss 2019 |access-date={{dat|2019|10|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191104212553/http://chess-results.com/tnr478041.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2019|11|04||bez}} }}</ref> 2021. gada janvārī ierindojies 4. vietā Veikanzē (Nīderlande) vadošo lielmeistaru šaha turnīrā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/wijk_aan_zee21 Tata Steel Chess Tournament 2021]</ref> 2021. gada aprīlī [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] palicis 4. vietā Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref>[http://chess-results.com/tnr557461.aspx?lan=1&art=4 2020-2021 FIDE World Chess Candidates Tournament]</ref> 2021. gada jūnijā [[Bukareste|Bukarestē]] dalījis 7.-8. vietu ''Grand Chess Tour'' 1. posma turnīrā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/gct_bucharest21 Grand Chess Tour Bucharest 2021]</ref> 2021. gada oktobrī izcīnījis 2. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.chess.com/article/view/us-chess-championships#results 2021 U.S. Chess Championship]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] izcīnījis 2. vietu [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]] un iekļuvis 2022. gada FIDE Pretendentu turnīrā.<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gada janvārī dalījis 7.-8. vietu tradicionālajā ''Tata Steel Masters'' lielmeistaru turnīrā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/wijk_aan_zee22 ChessPro. Tata Steel Masters. Вейк-ан-Зее, Нидерланды 2022. Все о турнире]</ref> 2022. gada jūlijā [[Madride|Madridē]] ierindojies 5. vietā Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://candidates.fide.com/crosstable |title=Candidates Tournament 2022 |access-date={{dat|2022|07|11||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220704214732/https://candidates.fide.com/crosstable }}</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējis ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/pairings-results Pairings &amp; Results | www.uschesschamps.com]</ref> 2022. gada decembrī [[Almati]] dalījis 2.-3. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr706381.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2022 FIDE World Rapid & Blitz Championship Rapid Open]</ref> 2023. gada maijā [[Bukareste|Bukarestē]] uzvarējis starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''GCT Superbet Chess Classic''.<ref>[https://chess-results.com/tnr755973.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 2023 GCT Superbet Chess Classic]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] izcīnījis 3. vietu FIDE Pasaules kausa izcīņā šahā, pusfinālā piekāpjoties [[Ramešbābu Pragnanandhā]], bet mazajā finālā uzvarot [[Nidžats Abasovs|Nidžatu Abasovu]], un iekļuvis FIDE pretendentu turnīrā.<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējis ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results 2023 U.S. Championships]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] izcīnījis 10. vietu "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2024. gada aprīlī [[Toronto]] dalījis 2.-4. vietu Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā (pēc papildu rādītājiem bijis ceturtais).<ref>[https://chess-results.com/tnr918851.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Candidates Tournament 2024]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] trešo gadu pēc kārtas uzvarējis ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html |title=2024 US Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126233939/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html }}</ref> 2025. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojies 8. vietā ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1101638.aspx?lan=1&art=4 Tata Steel Chess Tournament 2025 : Masters]</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ceturto gadu pēc kārtas uzvarējis ASV šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270493.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 2025 US Championship]</ref> 2025. gada decembrī [[Doha|Dohā]] dalījis 3.-4. vietu Pasaules šaha ātrspēles čempionātā.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1326033.aspx?lan=1&art=29&rd=2&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE World Blitz Championship 2025 - Stage 2]</ref> 2026. gada aprīlī Kiprā izcīnījis 3. vietu Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14 Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]</ref> 2026. gada oktobrī dalījis 1.-2. vietu ASV šaha čempionātā, bet papildu mačā zaudējis [[Veslijs So|Veslijam So]] un kļuvis par ASV šaha čempionāta sudraba laureātu.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2020009 | chessgames = 76172 | 365chess = Fabiano_Caruana | chesstempo = 34446 | olimp = npv393vg | olimp3 = npv393vg }} {{DEFAULTSORT:Karuana, Fabiano}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Itālijas šahisti]] cwlu4r7onqzu9904oq4zag11q49jp56 0 297066 4538754 4445176 2026-10-22T18:06:39Z ~2026-56483-46 152246 /* Diriģenti */ 4538754 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Studentu koris Dziesmuvara.jpg|thumb|330px|Studentu koris Dziesmuvara. Pirmajā rindā vidū (no kreisās): [[Ādolfs Ābele]], prof. [[Jāzeps Vītols]] un prof. [[Voldemārs Maldonis]].]] [[Attēls:LU kora Dziesmuvara koncerts Lielajā aulā.jpg|thumb|330px|"Dziesmuvara" LU Jaunajā aulā (ap 1935).]] [[Attēls:Dziesmuvaras dibinātāji.jpg|thumb|330px|Dziesmuvaras dibinātāji (1925).]] '''Dziesmuvara''' ir [[Latvijas Universitāte]]s jauktais koris, kas dibināts 1925. gadā kā Dziesmuvaras biedrība, atjaunota 2000. gadā. == Vēsture == Kora biedrības dibināšanas sapulce notika 1925. gada 9. aprīlī. Pirmais kora mēģinājums notika 1925. gada septembrī [[Ķeniņu ģimnāzija|Ķeniņa komercskola]]s aktu zālē Tērbatas ielā 15/17, kas bija noīrēta diviem vakariem nedēļā. Īpaša loma Dziesmuvaras attīstībā bija profesoram un mācītājam [[Voldemārs Maldonis|Voldemāram Maldonim]], kas sekmēja Dziesmuvaras apstiprināšanu Universitātes padomē tās pirmsākumā. Koris koncertēja Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Igaunijā u.c. valstīs. Izcilas atsauksmes "Dziesmuvara" saņēma par saviem koncertiem Skandināvijā 1934. gada koncertbraucienā Oslo un Stokholmā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1942. gadā Kuldīgā notika viens no pēdējiem Dziesmuvaras koncertiem. Tur palika karogs un tika noglabāts zemē. Pēc Sarkanās armijas otreizējās ienākšanas Latvijā 1944. gadā Dziesmuvaras darbība Latvijā tika pārtraukta, daudzi kora dalībnieki līdz ar tā vadītāju Ādolfu Ābeli emigrēja uz Rietumvāciju un vēlāk uz ASV, kur Ņujorkas dziesmuvarieši atjaunoja kori. Koris pastāvēja līdz Ādolfa Ābeles nāvei 1967. gadā, bet kā sabiedriska organizācija turpināja savu darbību arī vēlāk. "Dziesmuvaras" sekcijas bija Austrālijā, Jaunzēlandē, Anglijā, Vācijā, Kanādā un citās valstīs, Austrālijā kādu laiku pastāvēja koris ar "Dziesmuvaras" vārdu. 1988. gadā ASV tika izveidots "Dziesmuvaras" Latviešu mūzikas fonds, līdz 2002. gadam iznāca "Dziesmuvaras" valdes izdevums "Dziesmuvaras Ziņas".<ref>[http://www.6mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-dziesmuvara/ Jauktais koris "Dziesmuvara"]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1995. gadā aprakto karogu izraka un nogādāja [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā]], tomēr oriģinālais karogs bija ļoti satrupējis un nebija izliekams ekspozīcijā. Tā vietā trimdas dziesmuvarieši bija izgatavojuši jaunu vecā karoga kopiju, ko atveda uz Latviju. 2000. gadā Latvijā atjaunoja Dziesmuvaras biedrību un kori. == Simboli == Dziesmuvariešu cepurītes ir ar baltu virsu, kas nozīmē — daiļums, bet vara brūnā apmalīte — darbs. Saviešiem uz brūnās cepures apmales ir sudraba nozīmīte ar Latvijas Universitātes galvenās ēkas apveidu. Uzņemot par pilntiesīgu biedru, pasniedz arī krūšu nozīmi — stilizētas [[kokles|koklītes]] ar Universitātes apveidu. Dziesmuvaras pamattikumi ir Darbs, Draudzība un Daiļums. Darbs attīsta tā darītāju, darbs dod īsto dzīvesprieku. Daiļums ir saskaņa starp dzīvi un dziļāko personību. Noteicējs ir iekšējais daiļums. Draudzībā cilvēki mācās saprast katra savdabībā labāko, tāpat – novērst un piedot tā vājības.<ref>[http://www.dziesmuvara.lv/?section=biedriba Biedrības mājaslapa]</ref> == Diriģenti == * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1925—1927) * [[Ādolfs Ābele]] (1927—1944) * [[Bruno Skulte]] (1963—1969) * [[Ainārs Rubiķis]] (2000—2007) * [[Edgars Račevskis]] un [[Krista Audere]] (2007—2013) * Aivis Greters (2014—2018) * [[Laura Ozoliņa]] un Shino Yamasaki (2023—2025) * Nora Žeigure (no 2018) * Oskars Freimanis (no 2006) == Atsauces == {{atsauces}} {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas kori]] [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] p6psnc9gmij9jir6dew2ggzcivjfpc2 4538755 4538754 2026-10-22T18:11:40Z Meistars Joda 781 4538755 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Studentu koris Dziesmuvara.jpg|thumb|330px|Studentu koris Dziesmuvara. Pirmajā rindā vidū (no kreisās): [[Ādolfs Ābele]], prof. [[Jāzeps Vītols]] un prof. [[Voldemārs Maldonis]].]] [[Attēls:LU kora Dziesmuvara koncerts Lielajā aulā.jpg|thumb|330px|"Dziesmuvara" LU Jaunajā aulā (ap 1935).]] [[Attēls:Dziesmuvaras dibinātāji.jpg|thumb|330px|Dziesmuvaras dibinātāji (1925).]] '''Dziesmuvara''' ir [[Latvijas Universitāte]]s jauktais koris, kas dibināts 1925. gadā kā Dziesmuvaras biedrība, atjaunota 2000. gadā. == Vēsture == Kora biedrības dibināšanas sapulce notika 1925. gada 9. aprīlī. Pirmais kora mēģinājums notika 1925. gada septembrī [[Ķeniņu ģimnāzija|Ķeniņa komercskola]]s aktu zālē Tērbatas ielā 15/17, kas bija noīrēta diviem vakariem nedēļā. Īpaša loma Dziesmuvaras attīstībā bija profesoram un mācītājam [[Voldemārs Maldonis|Voldemāram Maldonim]], kas sekmēja Dziesmuvaras apstiprināšanu Universitātes padomē tās pirmsākumā. Koris koncertēja Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Igaunijā u.c. valstīs. Izcilas atsauksmes "Dziesmuvara" saņēma par saviem koncertiem Skandināvijā 1934. gada koncertbraucienā Oslo un Stokholmā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1942. gadā Kuldīgā notika viens no pēdējiem Dziesmuvaras koncertiem. Tur palika karogs un tika noglabāts zemē. Pēc Sarkanās armijas otrreizējās ienākšanas Latvijā 1944. gadā Dziesmuvaras darbība Latvijā tika pārtraukta, daudzi kora dalībnieki līdz ar tā vadītāju Ādolfu Ābeli emigrēja uz Rietumvāciju un vēlāk uz ASV, kur Ņujorkas dziesmuvarieši atjaunoja kori. Koris pastāvēja līdz Ādolfa Ābeles nāvei 1967. gadā, bet kā sabiedriska organizācija turpināja savu darbību arī vēlāk. "Dziesmuvaras" sekcijas bija Austrālijā, Jaunzēlandē, Anglijā, Vācijā, Kanādā un citās valstīs, Austrālijā kādu laiku pastāvēja koris ar "Dziesmuvaras" vārdu. 1988. gadā ASV tika izveidots "Dziesmuvaras" Latviešu mūzikas fonds, līdz 2002. gadam iznāca "Dziesmuvaras" valdes izdevums "Dziesmuvaras Ziņas".<ref>[http://www.6mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-dziesmuvara/ Jauktais koris "Dziesmuvara"]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1995. gadā aprakto karogu izraka un nogādāja [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā]], tomēr oriģinālais karogs bija ļoti satrupējis un nebija izliekams ekspozīcijā. Tā vietā trimdas dziesmuvarieši bija izgatavojuši jaunu vecā karoga kopiju, ko atveda uz Latviju. 2000. gadā Latvijā atjaunoja Dziesmuvaras biedrību un kori. == Simboli == Dziesmuvariešu cepurītes ir ar baltu virsu, kas nozīmē — daiļums, bet vara brūnā apmalīte — darbs. Saviešiem uz brūnās cepures apmales ir sudraba nozīmīte ar Latvijas Universitātes galvenās ēkas apveidu. Uzņemot par pilntiesīgu biedru, pasniedz arī krūšu nozīmi — stilizētas [[kokles|koklītes]] ar Universitātes apveidu. Dziesmuvaras pamattikumi ir Darbs, Draudzība un Daiļums. Darbs attīsta tā darītāju, darbs dod īsto dzīvesprieku. Daiļums ir saskaņa starp dzīvi un dziļāko personību. Noteicējs ir iekšējais daiļums. Draudzībā cilvēki mācās saprast katra savdabībā labāko, tāpat – novērst un piedot tā vājības.<ref>[http://www.dziesmuvara.lv/?section=biedriba Biedrības mājaslapa]</ref> == Diriģenti == * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1925—1927) * [[Ādolfs Ābele]] (1927—1944) * [[Bruno Skulte]] (1963—1969) * [[Ainārs Rubiķis]] (2000—2007) * [[Edgars Račevskis]] un [[Krista Audere]] (2007—2013) * Aivis Greters (2014—2018) * [[Laura Ozoliņa]] un Shino Yamasaki (2023—2025) * Nora Žeigure (no 2018) * Oskars Freimanis (no 2006) == Atsauces == {{atsauces}} {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas kori]] [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] jkv82t6ffrckl6i61f8yc3923q13hj3 4 300196 4538751 4537810 2026-10-22T18:00:34Z EdgarsBot 50781 Nav faktu rītdienai 4538751 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning Munyak539 == {{User|Munyak539}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning ~2026-51290-55 == {{User|~2026-51290-55}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST) == Report concerning ~2026-51354-50 == {{User|~2026-51354-50}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST) == Report concerning ~2026-50356-14 == {{User|~2026-50356-14}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST) == Report concerning ~2026-51960-75 == {{User|~2026-51960-75}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning Aluejhdgiyadhgkas == {{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST) == Report concerning ~2026-53263-88 == {{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST) == Report concerning ~2026-53859-92 == {{User|~2026-53859-92}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 00.27 (EEST) == Report concerning ~2026-54056-41 == {{User|~2026-54056-41}} Long-term abuse. Please check IP, repeatedly blocked temporary accounts <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 10.06 (EEST) == Report concerning ~2026-54169-76 == {{User|~2026-54169-76}} Long-term abuse. Please check and block IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning ~2026-54201-04 == {{User|~2026-54201-04}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) == Report concerning ~2026-55281-92 == {{User|~2026-55281-92}} Long-term abuse. See old tempaccs <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-48180-19 == {{User|~2026-48180-19}} Removing content from pages. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Veritas Sapientiae|Veritas Sapientiae]] ([[Dalībnieka diskusija:Veritas Sapientiae|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 17.45 (EEST) == Report concerning ~2026-55855-05 == {{User|~2026-55855-05}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 17.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-10-23) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) 0nvbp3w82cyyywi1wmszh61xn4fh4r5 0 300447 4538844 4359642 2026-10-23T07:46:03Z ~2026-56362-80 152260 4538844 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Frīdrihs Jekelns | vārds_orig = ''Friedrich Jeckeln'' | attēls = Friedrich Jeckeln 1944.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Hornberga|td=Vācija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = SS obergrupenfīrers | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Frīdrihs Augusts Jekelns''' ({{val|de|Friedrich August Jeckeln}}, dzimis {{dat|1895|2|2}}, miris {{dat|1946|2|3}}) bija [[Schutzstaffel|SS]] obergrupenfīrers un [[SS un policijas vadītājs]] (''SS- und Polizeiführer''). Vadīja [[holokausts|holokausta]], ''[[porajmos]]'' un citu masu eksekūciju realizāciju [[Vācija]]s okupētajos apgabalos, tai skaitā realizēja [[masu slepkavības Rumbulā]]. Atbildīgs par vismaz 100 000 cilvēku nāvi. Pēc kara [[Rīga|Rīgā]] notiesāts un publiski sodīts ar nāvi,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Tiesas prāva par vācu-fašistisko iebrucēju ļaundarībām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sociālistisko republiku teritorijā.|last=|first=|publisher=Grāmatu apgāds|year=1946|isbn=|location=Rīga|pages=|url=http://dom.lndb.lv/data/obj/file/18961287.pdf|accessdate={{dat|2019|02|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190222042222/http://dom.lndb.lv/data/obj/file/18961287.pdf|archivedate={{dat|2019|02|22||bez}}}}</ref> pakarot [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1895|2|2||bez}} Hornbergā [[Bādene-Virtemberga|Bādenē]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/briesmonis-kurs-personigi-parraudzija-25-000-cilveku-nosausanu/|title=Briesmonis, kurš personīgi pārraudzīja 25 000 cilvēku nošaušanu: 14 fakti par ģenerāli Jekelnu|last=|first=|website=LA.lv|access-date=2019-02-21|date=3.02.2016|language=lv}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā bija artilērijas virsnieks, saņēma 2. šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. Pēc kara strādāja par inženieri, 1929. gadā iestājās [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]], bet 1931. gadā kļuva par [[Schutzstaffel|SS]] biedru. 1932. gada vasarā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru, pēc četriem gadiem par ģenerālleitnantu, vēl trīs gadus vēlāk viņš jau bija Vācijas rietumu daļas policijas vadītājs un SS Rietumu divīzijas komandieris. Otrā pasaules kara sākumā Jekelnu iesauca ''[[Waffen-SS]]'' aktīvajā dienestā un 1941. gadā iecēla tiešā SS reihsfīrera [[Heinrihs Himlers|Heinriha Himlera]] padotībā par augstāko SS un policijas vadītāju okupētajās teritorijās. Jekelns pārraudzīja partizānu vienību iznīcināšanu un 1941. gada septembrī vadīja masu slepkavības [[Babinjara|Babinjarā]], [[Kijiva]]s pievārtē. No 1941. gada novembra pildīja SS un policijas vadītāja funkcijas [[Ostlande|Ostlandē]]. === Eksekūcija Rumbulā === {{Pamatraksts|Masu slepkavības Rumbulā}} Jekelns bija klāt masu slepkavībās Rumbulā {{dat|1941|11|30||bez}} un 8. decembrī, personīgi pārraugot 25 000 cilvēku nogalināšanu, par ko atzinies {{dat|1945|12|14||bez}} nopratināšanā.<ref name=":1" /> Par šīs akcijas organizēšanu viņu apbalvoja ar [[Nopelnu krusts|Nopelnu krustu]].<ref name=":0" /> Nošaušanai paredzētos cilvēkus nogādāja eksekūcijas vietā kolonnās pa 500 līdz 1000 pie jau iepriekš izraktām bedrēm. Cilvēkus piespieda izģērbties, cauri sargu dubultkordonam aizdzina līdz bedrei un lika apgulties uz zemes vai — biežāk — tajā jau esošo mirušo mugurām. Tad katram iešāva, turklāt katram no upuriem atvēlama tikai viena lode.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/karatavas-rigas-laukuma-13279589|title=KARĀTAVAS RĪGAS LAUKUMĀ|last=Nagle|first=Gunita|website=www.diena.lv|access-date=2019-02-21|date=20.10.2007}}</ref> === Pret partizāniem === 1942. gada augustā Jekelns vadīja operāciju "Purva drudzis" (''Sumpffieber''), par kuru SS reihsfīrers H. Himlers deva pavēli {{dat|1942|8|7||bez}}. 23. augustā visi nepieciešamie spēki, tajā skaitā [[latviešu policijas bataljoni]], bija savākti ziemeļos no [[Minska]]s. Līdz 21. septembrim, kad operācija beidzās, tika iznīcinātas 49 partizānu nometnes, [[Bunkurs|bunkuri]] un atbalstpunkti, kā arī vairākas apdzīvotas vietas purvainos apvidos, kur partizāni bija slēpušies, 389 partizāni nogalināti cīņās, 1274 aizdomās turētas personas notiesātas un nošautas, 8350 ebreji "eksekutēti", 1217 personas izsūtītas. 1943. gadā Jekelns vadīja [[Operācija "Ziemas burvība"|operāciju "Ziemas burvība"]] (''Winterzauber'') [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] pie Latvijas robežas no 1943. gada janvāra līdz aprīlim, kurā piedalījās arī latviešu policijas bataljoni. Tās laikā noslepkavoja 3904 personas, spaidu darbos nodeva 7465 personas, no kurām 2000 nonāca [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometnē]]. Vēsturnieki apstiprina, ka Rīgas prāvā F. Jekelnam izvirzītās apsūdzības par civiliedzīvotāju nogalināšanu, aplaupīšanu, sādžu un ciematu nodedzināšanu tā dēvētajās partizānu tīrīšanas operācijas laikā bija pamatotas.<ref name=":1" /> Savas uzturēšanās laikā Baltijā no 1941. gada novembra līdz 1944. gada septembrim F. Jekelns bija atbildīgs vismaz par 150 000 cilvēku nāvi.<ref name=":1" /> Atbildīgs par civiliedzīvotāju noslepkavošanu [[Zlēku traģēdija]]s laikā no 1944. gada 7. līdz 10. decembrim. 1944. gada decembrī Jekelnu pārvietoja dienestā uz dienvidrietumu Vāciju. === Arests un tiesa === [[Attēls:Friedrich Jeckeln on trial.jpg|thumb|Frīdrihs Jekelns tiesas sēdē Rīgas Virsnieku nama zālē.]] [[Sarkanā armija]] sagūstīja Jekelnu netālu no Halbes {{dat|1945|4|28||bez}}. Sākotnēji viņš bija Krasnogorskas nometnē, kur pirmajā nodaļā ievietoja tikai sagūstītos vācu ģenerāļus un virsniekus.<ref name=":1" /> Pēcāk viņš tika pārvests uz Maskavas cietumu [[Butirku cietums|Butirkos]]. Viņš kopā ar ģenerālleitnantu [[Zigfrīds Rufs|Zigfrīdu Rufu]], pulkvedi [[Aleksandrs Bekings|Aleksandru Bekingu]], ģenerālmajoru [[Frīdrihs Verters|Frīdrihu Verteru]], ģenerālmajoru [[Broņislavs Pavels|Broņislavu Pavelu]], ģenerāļiem [[Hanss Kipers|Hansu Kiperu]], [[Dižons fon Montetons|Dižonu fon Montetonu]] bija nogādāts uz tiesu Rīgā, kas notika no {{dat|1946|1|26|Ģ|bez}} līdz 3. februārim [[Latviešu biedrības nams|Latviešu biedrības namā]], toreiz Virsnieku namā. Pēdējais no viņiem — [[Volfgangs fon Ditfurts]] — slimības dēļ nenonāca uz apsūdzēto sola. Prāvas laikā Jekelns bijis mierīgs, garlaikots, atzinis savu vainu un uzņēmies pilnu atbildību par policijas, SS, SD un gestapo rīcību [[Ostlande]]s teritorijā. {{dat|1946|2|3||bez}} viņu kopā ar citiem notiesātajiem par kara noziegumiem pakāra [[Uzvaras parks|Uzvaras laukumā]] aptuveni 4000 skatītāju klātbūtnē. Visus pakārtos 6. februārī sadedzināja tagadējā [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja]] teritorijā lokomotīves kurtuvē, kas tika izmantota, lai apsildītu dzelzceļnieku mājiņas.<ref name=":1" /> == Vēsturisks novērtējums == Tiesas materiāli 20 sējumos glabājas [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālās drošības dienesta]] Centrālajā arhīvā Maskavā. No visiem {{dat|1946|2|3||bez}} pakārtajiem vācu virsniekiem Jekelns bija vienīgais, kura līdzdalību kara noziegumos ir pētījuši vēsturnieki. Latvijas advokāts [[Andris Grūtups]] pagaidām ir vienīgais, kurš pētījis visu apsūdzēto virsnieku lietas Krievijas un arī Vācijas arhīvos ([[Vācijas federālais arhīvs|Vācijas federālajā arhīvā]] Berlīnē un Militārā arhīva nodaļā Freiburgā). == Atsauces literatūrā == * Jekelns attēlots Džonatana Littela dokumentālajā romānā "Labsirdīgie" (''Les Bienveillantes'') zem cita vārda. * Latvijas advokāts Andris Grūtups sarakstīja dokumentālo grāmatu par 1946. gada prāvu, "Ešafots".<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jekelns, Frīdrihs}} [[Kategorija:Vācijas cilvēki]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] ml4xqm73ycpr4ho1k67ta33wi016exb 0 304911 4538802 4485370 2026-10-23T05:54:00Z Meistars Joda 781 4538802 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|1954. gada filmu|Godzilla (nozīmju atdalīšana)|Godzilla}} {{Filmas infokaste | nosaukums = Godzilla | oriģinālnos = ゴジラ | attēls = Gojira 1954 Japanese poster.jpg | att_izm = | paraksts = plakāts | žanrs = [[zinātniskā fantastika]] | režisors = [[Iširo Honda]] | producents = [[Tomojuki Tanaka]] | scenārijs = * Iširo Honda * [[Takeo Murata]] | aktieri = * [[Akira Takarada]] * [[Momoko Koči]] * [[Akihiko Hirata]] * [[Takaši Šimura]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Toho]]'' | izplatītājs = | izdošana = | ilgums = 96 min | valsts = {{JAP}} | valoda = [[japāņu valoda|japāņu]] | budžets = 60 miljoni [[Jēna|¥]] | ienākumi = 225 miljoni ¥ | iepriekšējā = | nākamā = ''[[Godzilla Raids Again]]'' | imdb = 0047034 }} '''"Godzilla"''' jeb '''"Gojira"''' ({{val|ja|ゴジラ}}) ir 1954. gada [[Japāna]]s [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] kaidzju (briesmoņu) filma. Tās režisors ir [[Iširo Honda]]. Tā ir pirmā filma, kurā darbojas briesmonis [[Godzilla (tēls)|Godzilla]]. Kopā par Godzillu ir uzņemtas 29 japāņu un 6 amerikāņu filmas. Filmā Godzilla tiek attēlots kā simbols [[kodolkarš|atomkaram]], un kopš filmas izlaišanas Godzilla ir kulturāli identificēts kā metafora kodolieroču spēkam.<ref>{{tīmekļa atsauce |author=// 01:20 PM EST |url=http://motherboard.vice.com/blog/godzilla-is-our-never-ending-nuclear-nightmare |title=A Brief History of Godzilla, Our Never-Ending Nuclear Nightmare &#124; Motherboard |publisher=Motherboard.vice.com |date=2013-08-23 |accessdate=2014-04-18 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140419020056/http://motherboard.vice.com/blog/godzilla-is-our-never-ending-nuclear-nightmare |archivedate=2014-04-19 }}</ref> Godzillas uzbrukumi līdzinās [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana]]i un tās sekām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Godzilla}} [[Kategorija:Godzilla]] [[Kategorija:1954. gada filmas]] [[Kategorija:Japānas zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Apokaliptiskās filmas]] sajc13jdxfkhimo8liivicqq2e3ilmb 14 308466 4538812 2483100 2026-10-23T06:20:32Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Indonēzija]]; pievienoju [[Kategorija:Indonēzijas kultūra]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538812 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Āzijā|Indonēzija]] [[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Austrālijā un Okeānijā|Indonēzija]] [[Kategorija:Indonēzijas kultūra]] rxo496rn5iyhhcowltlqsz93a7ac09n 0 312694 4538559 4514235 2026-10-22T12:09:28Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4538559 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = ''Riga FC'' | logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]] | pilns = ''Riga Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 1. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8 087 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] | kapteinis = | mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba "Twitter" konts] [http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa] [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts] [https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts''] | sadarbojas = | pattern_la1 = _jakointer22sbw | pattern_b1 = _jakointer22sbw | pattern_ra1 = _jakointer22sbw | pattern_sh1 = _jako20w | pattern_so1 = | leftarm1 = 5BB8F8 | body1 = 5BB8F8 | rightarm1 = 5BB8F8 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_sh2 = _jako20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _jakopixel2324sg | pattern_b3 = _jakopixel2324sg | pattern_ra3 = _jakopixel2324sg | pattern_sh3 = _pafos2021a | leftarm3 = 404040 | body3 = 404040 | rightarm3 = 404040 | shorts3 = 28282D | socks3 = 484b4f }} '''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. ''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref>; tāpat kopš hokeja [[Rīgas "Dinamo"]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS? |last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden? |last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp "Valmieru" un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – "Grobiņas" dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref> == Kluba vēsture == Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}</ref> Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}</ref> Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.<ref>{{Ziņu atsauce|title="Caramba/Dinamo" pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &#10217; Mežaparkā noslēgusies "Riga" FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}</ref> 2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2021. gada martā Riga FC uzsāka sadarbību ar [[Betsafe Latvija]], kas kļuva par vienu no kluba sadarbības partneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/futbols/betsafe-pievienojas-cempioniem-un-ienak-futbola-virsliga/|title=“Betsafe” pievienojas čempioniem un ienāk futbola Virslīgā|website=www.betsafesports.com|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title="Riga FC" atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst "Riga FC"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title="Riga FC" atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]''' ** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] ** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] * '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]''' ** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] *[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']] ** Uzvarētāji (2): 2024, 2026<ref>[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"]</ref><ref>[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji''' * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2018—19 |align="left"|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|BUL}} |align="left"|[[Sofijas CSKA]] |1:0 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:1''' <small>(11 m: 3:5)</small> |- |rowspan="4"|2019—20 |align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|Īrija}} |align="left"|[[Dundalk F.C.]] |0:0 |0:0 |style=background:#fdd|'''0:0''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- |rowspan="3" align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Polija}} |align="left"|[[Glivices "Piast"]] |2:1 |2:3 |style=background:#dfd|'''4:4''' |- |3QR |{{Flaga|Finland}} |align="left"|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |PO |{{Flaga|Dānija}} |align="left"|[[FC København]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- | rowspan="3" |2020—21 |align="left"|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ISR}} |align="left"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|'''0:2''' |{{n/a}} |- | rowspan="2" align="left" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{flaga|SMR}} |align="left"|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]] |style=background:#dfd|'''1:0''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- |3QR |{{flaga|SCO}} |align="left"|[[Glāzgovas "Celtic"]] |style=background:#fdd|'''0:1''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- | rowspan="4" |2021—22 |align="left"|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|SWE}} |align="left"|[[Malmö FF]] |1:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{flaga|MLT}} |align="left"|[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |0:1 |4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#dfd|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|GIB}} |align="left"|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]] |1:1 |1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#fdd|'''2:4''' |- |rowspan="3"|2022—23 |align="left" rowspan="3"|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|IRL}} |align="left"|[[Derry City FC|Derry City]] |2:0 |2:0 |style=background:#dfd|'''4:0''' |- |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[MFK Ružomberok]] |2:1 |3:0 |style=background:#dfd|'''5:1''' |- |3QR |{{flaga|Portugāle}} |align="left"|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] |1:1 |0:4 |style=background:#fdd|'''1:5''' |- |rowspan=3|2023—24 |rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|ISL}} |align="left"|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]] |2:0 |0:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |2QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]] |3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |1:2 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |3QR |{{flaga|NED}} |align="left"|[[FC Twente|Twente]] |0:3 |0:2 |style=background:#fdd|'''0:5''' |- |2024—25 |align="left"|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Polija}} |align="left"|[[Vroclavas "Śląsk"]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |rowspan="3"|2025—26 |rowspan="3" align="left"|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Gruzija}} |align="left"|[[FC Dila Gori|Dila Gori]] |2:1 |3:3 |style=background:#dfd|'''5:4''' |- |3QR |{{flaga|Izraēla}} |align="left"|[[Jeruzalemes "Beitar"]] |3:0 |1:3 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |PO |{{flaga|Čehija}} |align="left"|[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]] |1:0 |0:2 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="10" |2026—27 |align="left"|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ARM}} |align="left"|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |3:2 |0:2 |style=background:#fdd|'''3:4''' |- | rowspan="9" align="left" |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[FK Vardar]] |5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |3:2 |style=background:#dfd|'''8:4''' |- |3QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]] |1:0 |1:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |PO |{{flaga|FRO}} |align="left"|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] |2:1 |0:0 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- | rowspan="6"| {{piezīme|LP|Līgas fāze}} | {{flaga|KAZ}} |align="left"|[[Kayrat FK|Kairat]] | 1:1 | {{N/A}} |rowspan=6| |- | {{flaga|CYP}} |align="left"|[[Pafos FC]] | {{N/A}} | |- | {{flaga|CZE}} |align="left"|[[FK Jablonec|Jablonec]] | | {{N/A}} |- | {{flaga|LTU}} |align="left"|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] | {{N/A}} | |- | {{flaga|ITA}} |align="left"|[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | | {{N/A}} |- | {{flaga|BIH}} |align="left"|[[FK Borac Banja Luka|Borac]] | {{N/A}} | |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulo Eduardo]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}} {{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}} {{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}} {{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}} {{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}} {{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}} {{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}} {{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}} {{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}} {{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}} {{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}} {{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}} {{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}} {{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}} {{Fs player | no= | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}} {{Fs end}} == Izīrētie spēlētāji == {{Fs start}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] |- |Treneris |{{flaga|Slovakia}} [[Noberts gula|Noberts Gula]] |- |Treneris |{{flaga|Slovakia}} Pēters Arģušs |- |Fiziskās sagatavotības treneris |{{flaga|North Macedonia}} Nikola Rodic |- |Fiziskās sagatavotības treneris |{{flaga|Spain}} Javi Gonzales |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins |- |Skautinga nodaļas vadītājs |{{flaga|Latvija}} Rihards Ivanovs |- |Analītiķis |{{flaga|Latvija}} Edgars Vērdiņš |- | TMS menedžeris | {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns |- | Fizioterapeits | {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko |- | Fizioterapeits | {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015) * {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016) * {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017) * {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017) * {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018) * {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020) * {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021) * {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023) * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024) * {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}} == Ārējās saites == * [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē "Twitter"] * [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls] * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Riga FC]] j9lb5t1y8gfj90knfm8t8cwy1tod483 4538826 4538559 2026-10-23T07:16:42Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4538826 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = ''Riga FC'' | logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]] | pilns = ''Riga Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 1. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8 087 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] | kapteinis = | mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba "Twitter" konts] [http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa] [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts] [https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts''] | sadarbojas = | pattern_la1 = _jakointer22sbw | pattern_b1 = _jakointer22sbw | pattern_ra1 = _jakointer22sbw | pattern_sh1 = _jako20w | pattern_so1 = | leftarm1 = 5BB8F8 | body1 = 5BB8F8 | rightarm1 = 5BB8F8 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_sh2 = _jako20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _jakopixel2324sg | pattern_b3 = _jakopixel2324sg | pattern_ra3 = _jakopixel2324sg | pattern_sh3 = _pafos2021a | leftarm3 = 404040 | body3 = 404040 | rightarm3 = 404040 | shorts3 = 28282D | socks3 = 484b4f }} '''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. ''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref>; tāpat kopš hokeja [[Rīgas "Dinamo"]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS? |last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden? |last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp "Valmieru" un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – "Grobiņas" dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref> == Kluba vēsture == Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}</ref> Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}</ref> Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.<ref>{{Ziņu atsauce|title="Caramba/Dinamo" pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &#10217; Mežaparkā noslēgusies "Riga" FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}</ref> 2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2021. gada martā Riga FC uzsāka sadarbību ar [[Betsafe Latvija]], kas kļuva par vienu no kluba sadarbības partneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/futbols/betsafe-pievienojas-cempioniem-un-ienak-futbola-virsliga/|title=“Betsafe” pievienojas čempioniem un ienāk futbola Virslīgā|website=www.betsafesports.com|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title="Riga FC" atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst "Riga FC"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title="Riga FC" atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]''' ** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] ** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] * '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]''' ** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] *[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']] ** Uzvarētāji (2): 2024, 2026<ref>[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"]</ref><ref>[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji''' * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2018—19 |align="left"|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|BUL}} |align="left"|[[Sofijas CSKA]] |1:0 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:1''' <small>(11 m: 3:5)</small> |- |rowspan="4"|2019—20 |align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|Īrija}} |align="left"|[[Dundalk F.C.]] |0:0 |0:0 |style=background:#fdd|'''0:0''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- |rowspan="3" align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Polija}} |align="left"|[[Glivices "Piast"]] |2:1 |2:3 |style=background:#dfd|'''4:4''' |- |3QR |{{Flaga|Finland}} |align="left"|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |PO |{{Flaga|Dānija}} |align="left"|[[FC København]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- | rowspan="3" |2020—21 |align="left"|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ISR}} |align="left"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|'''0:2''' |{{n/a}} |- | rowspan="2" align="left" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{flaga|SMR}} |align="left"|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]] |style=background:#dfd|'''1:0''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- |3QR |{{flaga|SCO}} |align="left"|[[Glāzgovas "Celtic"]] |style=background:#fdd|'''0:1''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- | rowspan="4" |2021—22 |align="left"|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|SWE}} |align="left"|[[Malmö FF]] |1:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{flaga|MLT}} |align="left"|[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |0:1 |4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#dfd|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|GIB}} |align="left"|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]] |1:1 |1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#fdd|'''2:4''' |- |rowspan="3"|2022—23 |align="left" rowspan="3"|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|IRL}} |align="left"|[[Derry City FC|Derry City]] |2:0 |2:0 |style=background:#dfd|'''4:0''' |- |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[MFK Ružomberok]] |2:1 |3:0 |style=background:#dfd|'''5:1''' |- |3QR |{{flaga|Portugāle}} |align="left"|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] |1:1 |0:4 |style=background:#fdd|'''1:5''' |- |rowspan=3|2023—24 |rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|ISL}} |align="left"|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]] |2:0 |0:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |2QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]] |3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |1:2 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |3QR |{{flaga|NED}} |align="left"|[[FC Twente|Twente]] |0:3 |0:2 |style=background:#fdd|'''0:5''' |- |2024—25 |align="left"|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Polija}} |align="left"|[[Vroclavas "Śląsk"]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |rowspan="3"|2025—26 |rowspan="3" align="left"|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Gruzija}} |align="left"|[[FC Dila Gori|Dila Gori]] |2:1 |3:3 |style=background:#dfd|'''5:4''' |- |3QR |{{flaga|Izraēla}} |align="left"|[[Jeruzalemes "Beitar"]] |3:0 |1:3 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |PO |{{flaga|Čehija}} |align="left"|[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]] |1:0 |0:2 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="10" |2026—27 |align="left"|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ARM}} |align="left"|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |3:2 |0:2 |style=background:#fdd|'''3:4''' |- | rowspan="9" align="left" |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[FK Vardar]] |5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |3:2 |style=background:#dfd|'''8:4''' |- |3QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]] |1:0 |1:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |PO |{{flaga|FRO}} |align="left"|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] |2:1 |0:0 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- | rowspan="6"| {{piezīme|LP|Līgas fāze}} | {{flaga|KAZ}} |align="left"|[[Kayrat FK|Kairat]] | 1:1 | {{N/A}} |rowspan=6| |- | {{flaga|CYP}} |align="left"|[[Pafos FC]] | {{N/A}} | 1:1 |- | {{flaga|CZE}} |align="left"|[[FK Jablonec|Jablonec]] | | {{N/A}} |- | {{flaga|LTU}} |align="left"|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] | {{N/A}} | |- | {{flaga|ITA}} |align="left"|[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | | {{N/A}} |- | {{flaga|BIH}} |align="left"|[[FK Borac Banja Luka|Borac]] | {{N/A}} | |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulo Eduardo]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}} {{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}} {{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}} {{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}} {{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}} {{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}} {{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}} {{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}} {{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}} {{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}} {{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}} {{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}} {{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}} {{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}} {{Fs player | no= | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}} {{Fs end}} == Izīrētie spēlētāji == {{Fs start}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] |- |Treneris |{{flaga|Slovakia}} [[Noberts gula|Noberts Gula]] |- |Treneris |{{flaga|Slovakia}} Pēters Arģušs |- |Fiziskās sagatavotības treneris |{{flaga|North Macedonia}} Nikola Rodic |- |Fiziskās sagatavotības treneris |{{flaga|Spain}} Javi Gonzales |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins |- |Skautinga nodaļas vadītājs |{{flaga|Latvija}} Rihards Ivanovs |- |Analītiķis |{{flaga|Latvija}} Edgars Vērdiņš |- | TMS menedžeris | {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns |- | Fizioterapeits | {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko |- | Fizioterapeits | {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015) * {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016) * {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017) * {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017) * {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018) * {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020) * {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021) * {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023) * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024) * {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}} == Ārējās saites == * [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē "Twitter"] * [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls] * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Riga FC]] 6qnjhv35fpis92z1f2efplwhkic73bt 0 317191 4538647 4415589 2026-10-22T14:05:31Z ~2026-56538-49 152240 4538647 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|upi Latvijā|ciemu Igaunijā|Orisāre (ciems)}} {{Upes infokaste | nosaukums = Orisāre | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Inesis]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Sustala]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=01 | sāk_plat_s=34| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=29 | sāk_gar_s=17| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=00 | iet_plat_s=35 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=49 | iet_gar_s=54 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 2,4 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Orisāre''' (arī '''Dzirnavupīte''', '''Inese''', '''Orizore, Arisa''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97694 |title=Informācija par objektu: Orisāre |accessdate={{dat|2016|05|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Sustala]]s labā krasta pieteka [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. Izteka – no [[Inesis|Ineša]] ezera dienvidaustrumiem. Tek ziemeļu-ziemeļaustrumu virzienā. Upe caurtek [[Vecpiebalgas dzirnavezers|Vecpiebalgas dzirnavezeram]]. Ietek Sustalā lejpus autoceļa [[V846]] (Vestiena–Vējava–[[Ineši]]) tiltam pār upi. Orisāri šķērso valsts autoceļš [[P33]] ([[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]—[[Jaunpiebalga]]—[[Saliņkrogs]]), tās krastos atrodas [[Ineši]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Daugavas baseina upes]] [[Kategorija:Cēsu novada upes]] [[Kategorija:Sustalas pietekas]] hdeajbo5t2r614tsj41t1uhza7w06pr 4538700 4538647 2026-10-22T14:58:48Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56538-49|~2026-56538-49]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Kikos 4415588 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|upi Latvijā|ciemu Igaunijā|Orisāre (ciems)}} {{Upes infokaste | nosaukums = Orisāre | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Inesis]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Sustala]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=01 | sāk_plat_s=34| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=29 | sāk_gar_s=17| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=00 | iet_plat_s=35 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=49 | iet_gar_s=54 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 2,4 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Orisāre''' (arī '''Dzirnavupīte''', '''Inese''', '''Orizore''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97694 |title=Informācija par objektu: Orisāre |accessdate={{dat|2016|05|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Sustala]]s labā krasta pieteka [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. Izteka – no [[Inesis|Ineša]] ezera dienvidaustrumiem. Tek ziemeļu-ziemeļaustrumu virzienā. Upe caurtek [[Vecpiebalgas dzirnavezers|Vecpiebalgas dzirnavezeram]]. Ietek Sustalā lejpus autoceļa [[V846]] (Vestiena–Vējava–[[Ineši]]) tiltam pār upi. Orisāri šķērso valsts autoceļš [[P33]] ([[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]—[[Jaunpiebalga]]—[[Saliņkrogs]]), tās krastos atrodas [[Ineši]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Daugavas baseina upes]] [[Kategorija:Cēsu novada upes]] [[Kategorija:Sustalas pietekas]] ruiwkeqtcgensaxfagrf5hnuezpyccv 0 321229 4538742 4429524 2026-10-22T16:08:51Z Bendžamins 76862 4538742 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ondrejs Duda | image = 2021-08-08 FC Carl Zeiss Jena gegen 1. FC Köln (DFB-Pokal) by Sandro Halank–291.jpg | caption = Duda 2021. gadā | fullname = Ondrejs Duda | height = 183 | birth_date = {{Birth date and age|1994|12|5|df=y}} | birth_place = [[Snina]], [[Slovākija]] | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]] | clubnumber = 11 | position = [[pussargs|uzbrūkošais pussargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Snina]] | youthyears2 = | youthclubs2 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Košice]] | years1 = 2012—2014 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Košice]] | caps1 = 33 | goals1 = 5 | years2 = 2014—2016 | clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas "Legia"|Legia Warszawa]] | caps2 = 67 | goals2 = 10 | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U-19 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2013—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U-21<ref name=onet/> | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2014— | nationalteam3 = {{flaga|Slovākija}} [[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]] | nationalcaps3 = 98 | nationalgoals3 = 17 | club-update = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caps3 = 71 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Hertha"]] | goals3 = 16 | years3 = 2016—2020 | caps4 = 10 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]] | goals4 = 0 | years4 = 2020 | caps5 = 76 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | goals5 = 9 | years5 = 2020—2023 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | years6 = 2023 | caps6 = 15 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | years7 = 2023—2025 | caps7 = 60 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]] | years8 = 2025— | caps8 = 34 | goals8 = 1 }} '''Ondrejs Duda''' ({{val|sk|Ondrej Duda}}, dzimis {{dat|1994|12|5}} [[Snina|Sninā]], [[Slovākija|Slovākijā]]) ir [[Slovākija|slovāku]] futbolists, [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālā līgas]] klubu ''[[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]'' un [[Slovākijas futbola izlase]]s spēlētājs. Spēlē uzbrūkošā [[pussargs|pussarga]] pozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Koźmiński|first1=Piotr|title='Dudinho' looking lively for Legia|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=2015/matches/round=2000587/match=2014526/prematch/preview/|website=uefa.com|publisher=[[UEFA]]|accessdate=24 November 2014|date=5 November 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Király|first1=Ladislav|title=Dudinho či Ondrej di María sníva o účasti vo varšavskom finále EL|trans_title=Dudinho or Ondrej di Maria dreams about participation in the final of Europa League in Warsaw|url=http://www.profutbal.sk/ligy/uefa_europa_league/clanok184104-Dudinho_ci_Ondrej_di_Maria_sniva_o_ucasti_vo_varsavskom_finale_EL.htm|website=profutbal.sk|publisher=Profutbal|accessdate=24 November 2014|language=sk|date=5 November 2014|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303225927/http://www.profutbal.sk/ligy/uefa_europa_league/clanok184104-Dudinho_ci_Ondrej_di_Maria_sniva_o_ucasti_vo_varsavskom_finale_EL.htm}}</ref> Futbolista karjeru sācis dzimtās pilsētas [[Snina]]s jauniešu komandā ''MFK Snina'', vēlāk pārcēlies uz ''MFK Košice'', kur spēlējis visu vecuma grupu komandās un 17 gadu vecumā debitējis pieaugušo komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.profutbal.sk/ligy/svk1/clanok143444-Kosicania_prekvapili_belasych_ziskali_tri_body.htm|title=Košičania prekvapili belasých, získali tri body|trans_title=Košice surprised "the blues" and obtained three points|publisher=profutbal|date=22 July 2012|accessdate=8 November 2014|language=Slovak|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303232725/http://www.profutbal.sk/ligy/svk1/clanok143444-Kosicania_prekvapili_belasych_ziskali_tri_body.htm}}</ref> 2014. gada februārī Duda pievienojies [[Polija]]s klubam ''[[Varšavas "Legia"|Legia Warszawa]]'' uz četrarpus gadu kontraktu.<ref name=onet>{{Tīmekļa atsauce|title=Ondrej Duda piłkarzem Legii Warszawa|trans_title=Ondrej Duda became a player of Legia Warsaw|url=http://eurosport.onet.pl/pilka-nozna/transfery/ondrej-duda-pilkarzem-legii-warszawa/xyz7f|publisher=Onet Sport|language=Polish|accessdate=28 February 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ondrej Duda piłkarzem Legii!|trans_title=Ondrej Duda became a player of Legia|url=http://legia.com/news,40041-ondrej_duda_pilkarzem_legii.html|publisher=Legia Warsaw|language=Polish|accessdate=28 February 2014}}</ref> 2015. gada 30. jūlija [[UEFA Eiropas līga]]s kvalifikācijas mačā viesos pret [[Albānija]]s klubu ''[[FK Kukesi]]'' Duda tika savainots ar skatītāju mestu akmeni, par ko ''Legia'' tika piešķirta tehniska uzvara 3—0, bet mājinieku klubam piešķirts naudas sods.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Legia Warsaw awarded 3-0 win after player hit by stone|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/33778475|accessdate=4 August 2015|publisher=BBC Sport|date=4 August 2015}}</ref> Valsts izlasē Duda debitējis 2014. gada novembrī, iznākot uz maiņu pārbaudes mačā pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Slovensko opäť vyhralo, v Žiline si poradilo s Fínmi|trans_title=Slovakia won again, in Žilina they defeated Finland|url=http://www.profutbal.sk/clanok184682-Slovensko_opat_vyhralo_v_Ziline_si_poradilo_s_Finmi_video.htm|website=profutbal.sk|publisher=Profutbal|accessdate=24 November 2014|language=sk|date=18 November 2014|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303234001/http://www.profutbal.sk/clanok184682-Slovensko_opat_vyhralo_v_Ziline_si_poradilo_s_Finmi_video.htm}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Debiut Ondreja Dudy i występ Kaspera Hämäläinena w meczu Słowacja - Finlandia|trans_title=Debut of Ondrej Duda and performance of Kasper Hämäläinen in the match Slovakia vs Finland|url=http://www.90minut.pl/news/242/news2428723-Debiut-Ondreja-Dudy-i-wystep-Kaspera-Haemaelaeinena-w-meczu-Slowacja---Finlandia.html|website=90minut.pl|accessdate=24 November 2014|language=pl|date=18 November 2014}}</ref> Spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Legia Warsaw''' * [[Ekstraklasa]]: 2013—14, 2015—16 * [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2014—15, 2015—16 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Duda, Ondrejs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Prešovas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:Varšavas "Legia" spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Ettifaq Club spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 2m6vxh6k38kbjr9rqy1y8h7tpg0yklb 0 323570 4538776 2543479 2026-10-22T21:05:24Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Tadžmahāls]] to [[Tādžmahals]] 4538776 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tādžmahals]] mw3p1jb7ogjttrnvg3muae00bj0c5xs 0 323571 4538777 2543480 2026-10-22T21:05:29Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Tadžmahāls]] to [[Tādžmahals]] 4538777 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tādžmahals]] mw3p1jb7ogjttrnvg3muae00bj0c5xs 10 324178 4538806 2621084 2026-10-23T06:17:03Z Treisijs 347 4538806 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Indonēzija UNESCO | title = [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā]] | group1 = Kultūra | groupstyle = text-align:center; background-color: #71b4e1 | bodyclass = hlist | state = {{{state|}}} | titlestyle = background-color:#71b4e1; | image = [[Attēls:Flag of UNESCO.svg|45px]] | list1 = * [[Subaka|Bali provinces kultūrainava: Subakas sistēma un ''Tri Hita Karana'' filozofijas izpausmes]] * [[Borobudura|Borobuduras tempļu komplekss]] * [[Prambanana|Prambananas tempļu komplekss]] * [[Sangirana|Sangirans pirmatnējā vīrieša vieta]] | group2 = Daba | list2 = * [[Komodo nacionālais parks]] * [[Lorenca nacionālais parks]] * [[Sumatras tropisko lietusmežu mantojums]] * [[Udžungas Kulonas nacionālais parks]] }}<noinclude> [[Kategorija:UNESCO navigācijas veidnes]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā|*]]</noinclude> eii7xsdplwcp8rcjg1akfyzgjrq5ph1 0 326578 4538859 4182648 2026-10-23T08:12:51Z ~2026-56362-80 152260 4538859 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gustavs Zorge | vārds_orig = ''Gustav Sorge'' | attēls = Gustav Sorge.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1911 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 24 | dz_vieta = Reizene, [[Vācijas Impērija]]<br>([[Ridzina]], [[Lielpolijas vojevodiste]], {{POL}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1978 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Reinbaha]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]], {{DEU}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = esesietis, koncentrācijas nometnes apsargs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gustavs Hermanis Zorge''' ({{val|de|Gustav Hermann Sorge}}; dzimis {{dat|1911|4|24}}, miris [[1978]]. gadā) bija [[SS]] [[hauptšarfīrers]] un vairāku [[koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometņu]] uzraugs [[nacisms|nacistu]] valdīšanas laikā. Kara noziedznieks, iesaukts par "Dzelzs Gustavu" (''Der eiserne Gustav''). Dzimis kalpa ģimenē. 1931. gadā iestājās [[NSDAP]]. No 1934. gada strādāja par koncentrācijas nometnes uzraugu, tai skaitā [[Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne|Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē]]. 1946. gadā britu arestēts un nodots padomju pusei. Tiesāts Zaksenhauzenes nometnes apsargu prāvā. 1947. gadā notiesāts uz 25 gadiem ieslodzījumā, kuru pavadīja nometnē [[Vorkuta]]s apkaimē. 1956. gadā nodots [[Rietumvācija|VFR]] varas iestādēm. Vēl vienā prāvā atkal atzīts par vainīgu kara noziegumos un apstiprināts mūža ieslodzījums. Atlikušo mūžu pavadīja cietumā, kur miris. ==Zorge Latvijā== No 1943. gada vasaras piedalījās partizānu apkarošanas operācijās Latvijā. No 1943. gada dienēja koncentrācijas nometnēs [[Ostlande|Ostlandē]], tai skaitā [[Mežaparka koncentrācijas nometne]]s apakšnometnē [[Spilve (Rīga)|Spilvē]] un dienēja kā darba nometnes komendants [[Dundaga]]s apkaimē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zorge, Gustavs}} [[Kategorija:1911. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] nsv3wr7dch95og01mom8q6rdosw9cug 0 331593 4538933 4353988 2026-10-23T11:12:02Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538933 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Veslijs So | vārds_orig = ''Wesley Barbasa So'' | attēls = Wesley So in 2023.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Veslijs So 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Filipīnas|Kavite}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{PHI}} <br />{{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Veslijs Barbasa So''' ({{val|en|Wesley Barbasa So}}; dzimis {{dat|1993|10|9}} [[Kavite|Kavitē]]) ir [[Filipīnas|Filipīnu]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2008), kas kopš 2014. gada pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2014 |title=FIDE Transfers in 2014 |access-date={{dat|2016|09|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508171626/http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2014 }}</ref> == Biogrāfija == Vairākkārt pārstāvējis Filipīnas Pasaules junioru šaha čempionātos, kuros lielāko panākumu guvis 2005. gadā, kad ieņēmis 4. vietu.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2557 World Youth Chess Championship 2005, Belfort]</ref> 2008. gadā kopā ar [[Li Čao]] dalījis pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā [[Dubaija|Dubaijā]] un uzvarējis turnīrā [[Manila|Manilā]]. 2009. gadā pirmo reizi piedalījies Pasaules kausa izcīņā šahā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā ticis līdz 4. kārtai.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8b0$iix.htm 2009 World Cup]</ref> Tajā pašā gadā uzvarējis šaha turnīrā Veikanzē ([[Nīderlande]]). 2011. gadā dalījis pirmo vietu šaha turnīrā [[Malme|Malmē]] un piedalījies Pasaules kausā šahā, kur izstājies 2. kārtā.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b1b3$iix.htm 2011 World Cup]</ref> 2013. gadā dalījis pirmo vietu [[Reikjavika]]s šaha turnīrā un piedalījies Pasaules kausā šahā, kur atkal izstājies 2. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2b4$iix.htm |title=2013 World Cup |access-date={{dat|2016|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161021061156/http://www.mark-weeks.com/chess/b2b4$iix.htm |archivedate={{dat|2016|10|21||bez}} }}</ref> 2014. gadā [[Havana|Havanā]] uzvarējis [[Hosē Rauls Kapablanka|Hosē Raula Kapablankas]] memoriālā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.theweekinchess.com/chessnews/events/49th-capablanca-memorial-20141 |title=49th Capablanca Memorial 2014 |access-date={{dat|2016|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160912233502/http://theweekinchess.com/chessnews/events/49th-capablanca-memorial-20141 |archivedate={{dat|2016|09|12||bez}} }}</ref> un [[Lasvegasa]]s šaha turnīrā ''North American Open''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessdom.com/wesley-so-convincing-in-north-american-open/ |title=Wesley So convincing in North American Open |access-date={{dat|2016|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160624040808/http://www.chessdom.com/wesley-so-convincing-in-north-american-open/ |archivedate={{dat|2016|06|24||bez}} }}</ref> Tāpat 2014. gadā [[Bergamo]] uzvarējis ''ACP Golden Classic'' sērijas šaha turnīrā.<ref>[http://en.chessbase.com/post/acp-golden-classic-wesley-so-is-the-winner ACP Golden Classic: Wesley So is the winner]</ref> 2015. gadā Veikanzē dalījis 2. vietu lielmeistaru turnīrā ''Tata Steel''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://de.chessbase.com/post/carlsen-gewinnt-in-wijk-aan-zee |title=Carlsen gewinnt in Wijk aan Zee |access-date={{dat|2016|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170411003958/http://de.chessbase.com/post/carlsen-gewinnt-in-wijk-aan-zee |archivedate={{dat|2017|04|11||bez}} }}</ref> un izcīnījis bronzas medaļu ASV šaha čempionātā.<ref>[http://en.chessbase.com/post/u-s-champ-final-who-else U.S. Champ Final: Who else?!]</ref> 2015. gadā arī piedalījies Pasaules kausa izcīņā šahā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā atkārtojis savu labāko rezultātu, iekļūstot 4. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b4b6$iix.htm |title=2015 World Cup |access-date={{dat|2016|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171122185327/http://www.mark-weeks.com/chess/b4b6$iix.htm |archivedate={{dat|2017|11|22||bez}} }}</ref> 2017. gada janvārī Veikanzē uzvarējis ''Tata Steel'' lielmeistaru turnīrā.<ref>[http://theweekinchess.com/chessnews/events/79th-tata-steel-masters-2017/wesley-so-wins-the-tata-steel-masters-2017 Wesley So wins the Tata Steel Masters 2017]</ref> 2017. gada aprīlī [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējis ASV šaha čempionātā, papildu mačā par 1. vietu pieveicot [[Oleksandrs Oņiščuks|Oleksandru Oņiščuku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://uschesschamps.com/2017-us-championship/pairings-results-championship |title=2017 U.S. Championship |access-date={{dat|2017|04|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170415200616/http://uschesschamps.com/2017-us-championship/pairings-results-championship |archivedate={{dat|2017|04|15||bez}} }}</ref> 2017. gadā [[Tbilisi]] iekļuvis Pasaules kausa šahā pusfinālā, kurā piekāpies [[Dins Ližeņs|Dinam Ližeņam]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b7b8$iix.htm 2017 World Cup]</ref> 2018. gada martā [[Berlīne|Berlīnē]] palicis 7. vietā pretendentu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr339689.aspx?lan=1&art=4 |title=2018 FIDE World Chess Candidates Tournament 10.-27.03.2018. |access-date=28.03.2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180324224654/http://chess-results.com/tnr339689.aspx?lan=1 |archivedate=24.03.2018 }}</ref> 2018. gadā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījis bronzas medaļu ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |title=U.S. CHESS CHAMPS 2018 |access-date={{dat|2018|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190707161158/https://uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |archivedate={{dat|2019|07|07||bez}} }}</ref> 2020. gada oktobrī uzvarējis ASV šaha čempionātā, kas [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ notika tiešsaites režīmā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/wesley-so-wins-2020-us-chess-championship Wesley So Wins 2020 U.S. Chess Championship]</ref> 2021. gada jūnijā [[Bukareste|Bukarestē]] dalījis 2.-4. vietu ''Grand Chess Tour'' 1. posma turnīrā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/gct_bucharest21 Grand Chess Tour Bucharest 2021]</ref> 2021. gada oktobrī trešo reizi uzvarējis ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.chess.com/article/view/us-chess-championships#results 2021 U.S. Chess Championship]</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 5. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/pairings-results Pairings &amp; Results | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada maijā [[Bukareste|Bukarestē]] dalījis 2.-5. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''GCT Superbet Chess Classic''.<ref>[https://chess-results.com/tnr755973.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 2023 GCT Superbet Chess Classic]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījis 2. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results 2023 U.S. Championships]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 8. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html |title=2024 US Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126233939/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html }}</ref> 2024. gada decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] dalījis 3.-4. vietu Pasaules šaha ātrspēles čempionātā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1092674.aspx?lan=1&art=29&rd=2&turdet=YES&flag=30 FIDE Open World Blitz Championships 2024 - Knockout]</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījis 2. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270493.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 2025 US Championship]</ref> 2026. gada oktobrī dalījis 1.-2. vietu ASV šaha čempionātā, bet papildu mačā uzvarējis [[Fabiāno Karuāna|Fabiāno Karuānu]] un ceturto reizi kļuvis par ASV šaha čempionāta uzvarētāju.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Pārstāvējis Filipīnu un ASV komandas lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 7 reizes (2006-2012, 2016-2018, 2024). ASV izlases sastāvā komandu vērtējumā izcīnījis zelta ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) un 2 sudraba ([[43. šaha olimpiāde|2018]], [[45. šaha olimpiāde|2024]]) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/players/37fbjhpa.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Wesley So]</ref> * [[Āzijas spēles|Āzijas spēļu]] šaha turnīrā piedalījies 2010. gadā. Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba (2010) medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpbase.org/playersag/37fbjhpa.html |title=OlimpBase :: Asian Games (chess) :: Wesley So |access-date={{dat|2014|12|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140728201326/http://www.olimpbase.org/playersag/37fbjhpa.html |archivedate={{dat|2014|07|28||bez}} }}</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2006. gadā So piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2008. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Četrpadsmit gadu un nepilnu divu mēnešu vecumā bijis septītais jaunākais šaha lielmeistars visā šī nosaukuma piešķiršanas vēsturē. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 5202213 | chessgames = 95915 | 365chess = Wesley_So }} {{DEFAULTSORT:So, Veslijs}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Filipīnu šahisti]] 2q8jh4p30rr46om60rl6ozboumoy7ml 0 331600 4538602 4353998 2026-10-22T13:22:42Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538602 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Semjuels Šenklends | vārds_orig = ''Samuel Shankland'' | attēls = Shankland Samuel (30085388441).jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Semjuels Šenklends 2016. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Kalifornija|Bērkli}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Semjuels Šenklends''' ({{val|en|Samuel Shankland}}; dzimis {{dat|1991|10|1}} [[Bērkli|Bērklī]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2011). == Biogrāfija == Šahu iemācījies spēlēt deviņu gadu vecumā. 2008. gadā debitējis ASV šaha čempionāta finālā un izcīnījis bronzas medaļu Pasaules junioru šaha čempionātā U18 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr15980.aspx?art=1&rd=11&lan=3&flag=30 |title=World Youth Chess Championships 2008 - Open 18 |access-date={{dat|2016|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160410022414/http://chess-results.com/tnr15980.aspx?art=1&rd=11&lan=3&flag=30 |archivedate={{dat|2016|04|10||bez}} }}</ref> 2010. gadā uzvarējis ASV junioru šaha čempionātā, bet 2011. gadā [[Sentluisa|Sentluisā]] bijis trešais ASV šaha čempionātā. 2011. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] piedalījies Pasaules kausa izcīņā šahā, kurā ticis līdz 2. kārtai, kur zaudējis [[Abhidžīts Gupta|Abhidžītam Guptam]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b1b3$iix.htm 2011 World Cup]</ref> 2014. gadā kļuvis par Amerikas kontinenta individuālā šaha čempionāta sudraba laureātu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessdom.com/gm-granda-zuniga-is-2014-american-continental-champion/ |title=GM Granda Zuniga is 2014 American Continental champion |access-date={{dat|2016|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160915091704/http://www.chessdom.com/gm-granda-zuniga-is-2014-american-continental-champion/ |archivedate={{dat|2016|09|15||bez}} }}</ref> un dalījis pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā Santaklārā (ASV).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessdom.com/bay-area-international-six-players-share-first-place/ |title=Bay Area International – Six players share first place |access-date={{dat|2016|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160425170202/http://www.chessdom.com/bay-area-international-six-players-share-first-place/ |archivedate={{dat|2016|04|25||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējis ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |title=U.S. CHESS CHAMPS 2018 |access-date={{dat|2018|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190707161158/https://uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |archivedate={{dat|2019|07|07||bez}} }}</ref> 2021. gada oktobrī izcīnījis 7. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.chess.com/article/view/us-chess-championships#results 2021 U.S. Chess Championship]</ref> 2022. gada janvārī dalījis 11.-12. vietu tradicionālajā ''Tata Steel Masters'' lielmeistaru turnīrā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/wijk_aan_zee22 ChessPro. Tata Steel Masters. Вейк-ан-Зее, Нидерланды 2022. Все о турнире]</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 6. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/pairings-results Pairings &amp; Results | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 9. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results 2023 U.S. Championships]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 61. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 9. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html |title=2024 US Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126233939/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html }}</ref> 2025. gada martā ierindojies 7. vietā [[Prāga]]s šaha festivāla lielmeistaru turnīrā.<ref>[https://praguechessfestival.com/en/2025/vysledek?id=A&idmenu=261 Results | Prague Chess Festival 2025]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 64. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 9. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270493.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 2025 US Championship]</ref> 2026. gada oktobrī ierindojies 9. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Pārstāvējis ASV komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 3 reizes (2014-2018). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) un sudraba ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta (2014) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/players/nxl7r17h.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Samuel Shankland]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījies 2015. gadā;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerst/nxl7r17h.html OlimpBase :: World Men's Team Chess Championship :: Samuel Shankland]</ref> * Panamerikas komandu šaha čempionātos piedalījies 2013. gadā. Gan komandu, gan individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersp/nxl7r17h.html OlimpBase :: Panamerican Team Chess Championship :: Samuel Shankland]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2008. gadā Šenklendam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2011. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2004887 | chessgames = 114803 | 365chess = Samuel_L_Shankland }} {{DEFAULTSORT:Šenklends, Semjuels}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] h3vip01slvohzavk1ftos3s2pdz4qgo 0 331605 4538599 4353999 2026-10-22T13:21:24Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538599 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Rejs Robsons | vārds_orig = ''Ray Robson'' | attēls = RRobson10.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Rejs Robsons 2010. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1994 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Guama}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Rejs Robsons''' ({{val|en|Ray Robson}}; dzimis {{dat|1994|10|25}} [[Guama|Guamā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2010). == Biogrāfija == Šahu iemācījies spēlēt trīs gadu vecumā, kad ģimene pārcēlusies no Guamas salas uz [[Florida|Floridu]]. Kopš 2004. gada pārstāvējis ASV dažādās Pasaules junioru šaha čempionātu vecumu grupās. Divas reizes pēc kārtas (2005, 2006) dalījis pirmo vietu Panamerikas junioru šaha čempionātos. 2007. gadā uzvarējis šaha turnīrā [[Čikāga|Čikāgā]], bet 2008. gadā bijis labākais šaha turnīrā [[Maiami]]. 2009. gadā kļuvis par ASV junioru šaha čempionu un piedalījies Pasaules kausa šahā izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kur 1. kārtā zaudējis [[Baadurs Džobava|Baaduram Džobavam]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8b0$iix.htm 2009 World Cup]</ref> Arī 2011. gada Pasaules kausa šahā izcīņā izstājies 1. kārtā pēc zaudējuma [[Etjēns Bakro|Etjēnam Bakro]]).<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b1b3$iix.htm 2011 World Cup]</ref> 2013. gada Pasaules kausa šahā izcīņā 1. kārtā uzvarējis [[Andrijs Volokitins|Andriju Volokitinu]], bet 2. kārtā zaudējis citam [[Ukraina]]s šaha lielmeistaram [[Vasiļs Ivančuks|Vasiļam Ivančukam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2b4$iix.htm |title=2013 World Cup |access-date={{dat|2016|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161021061156/http://www.mark-weeks.com/chess/b2b4$iix.htm |archivedate={{dat|2016|10|21||bez}} }}</ref> 2015. gadā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījis sudraba medaļu ASV šaha čempionātā.<ref>[http://en.chessbase.com/post/u-s-champ-final-who-else U.S. Champ Final: Who else?!]</ref> 2021. gada oktobrī izcīnījis 6. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.chess.com/article/view/us-chess-championships#results 2021 U.S. Chess Championship]</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījis 2. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/pairings-results Pairings &amp; Results | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījis 6. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results 2023 U.S. Championships]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījis 5. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html |title=2024 US Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126233939/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html }}</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 66. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 10. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270493.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 2025 US Championship]</ref> 2026. gada oktobrī ierindojies 11. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Pārstāvējis ASV komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 4 reizes (2012, 2016-2018, 2024). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) un 2 sudraba ([[43. šaha olimpiāde|2018]], [[45. šaha olimpiāde|2024]]) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/players/v1rpbrfb.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Ray Robson]</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījies 2 reizes (2010, 2013). Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba (2010) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerst/v1rpbrfb.html OlimpBase :: World Men's Team Chess Championship :: Ray Robson]</ref> * Panamerikas komandu šaha čempionātā piedalījies 2013. gadā. Komandu vērtējumā izcīnījis zelta medaļu, bet individuālajā vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersp/v1rpbrfb.html OlimpBase :: Panamerican Team Chess Championship :: Ray Robson]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2008. gadā Robsonam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2010. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2023970 | chessgames = 93903 | 365chess = Ray_Robson }} {{DEFAULTSORT:Robsons, Rejs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] 84v4r3m94nvy5lbb1tlb8gt8xzlgj2y 0 336193 4538625 4521590 2026-10-22T13:40:05Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538625 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Irina Kruša | vārds_orig = ''Irina Krush'' | attēls = Krush irina 20081119 olympiade dresden.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Irina Kruša 2008. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1983 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Odesa|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Irina Kruša''' ({{val|en|Irina Krush}}; dzimusi {{dat|1983|12|24}} [[Odesa|Odesā]]) ir [[Ukraina|Ukrainā]] dzimusi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2001). == Biogrāfija == Šahu iemācījusies spēlēt piecu gadu vecumā. 1989. gadā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz ASV. Dzīvojusi [[Bruklina|Bruklinā]]. 1998. gadā kļuvusi par jaunāko ASV sieviešu šaha čempionāta uzvarētāju. Tajā pašā gadā Kožikodē ([[Indija]]) izcīnījusi bronzas medaļu Pasaules junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uschess.org/news/press/uspr9860.html |title=Hoang wins, Krush takes bronze medal in India |access-date={{dat|2008|12|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081202042557/http://www.uschess.org/news/press/uspr9860.html |archivedate={{dat|2008|12|02||bez}} }}</ref> 2001. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]] dalījusi pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā ''Mayor's Cup''. 2002. gadā [[Haidarābādu]] Pasaules kausā šahā sievietēm iekļuvusi ceturtdaļfinālā, kur piekāpusies [[Svetlana Matvejeva|Svetlanai Matvejavai]].<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic415.html#3 FIDE World Cup in Hyderabad 2002]</ref> 2003. gadā kopā ar [[Lerijs Kristiansens|Leriju Kristiansenu]] un [[Jāns Elvests|Jānu Elvestu]] dalījusi pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā Ņujorkā.<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic443.html#8 Generation Chess International Tournament 2003]</ref> 2007. gadā bijusi otrā staptautiskajā turnīrā [[Oklahoma|Oklahomā]]<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic642.html#12 OCF Winter NAO FIDE Open 2007]</ref> un izcīnījusi savu otro ASV šaha čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uswcc2007.com/standings.htm |title=2007 US Women's Chess Championship |access-date={{dat|2007|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928155609/http://www.uswcc2007.com/standings.htm |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> Vēlākajos gados vēl piecas reizes kļuvusi par ASV sieviešu šaha čempionāta uzvarētāju: 2010.,<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=6530 Irina Krush US Women's Champion 2010]</ref> 2012.,<ref>[http://www.chessdom.com/krush-beats-zatonskih-to-win-u-s-womens-championship/ Krush Beats Zatonskih to Win U.S. Women’s Championship 2012]</ref> 2013.,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.chessbase.com/post/us-ch-krush-wins-kamsky-ramirez-playoff-140513 |title=US 2013 Ch: Krush wins |access-date={{dat|2016|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150926231808/http://en.chessbase.com/post/us-ch-krush-wins-kamsky-ramirez-playoff-140513 |archivedate={{dat|2015|09|26||bez}} }}</ref> 2014.<ref>[http://en.chessbase.com/post/us-ch-2014-you-were-expecting-someone-else US-Ch 2014: You were expecting someone else?]</ref> un 2015. gadā.<ref>[http://en.chessbase.com/post/u-s-champ-final-who-else U.S. Champ Final: Who else?!]</ref> 2017. gadā izcīnījusi bronzas medaļu ASV sieviešu šaha čempionātā aiz [[Sabina Frančeska Foišora|Sabinas Frančeskas Foišoras]] un [[Nazi Paikidze]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://uschesschamps.com/2017-us-womens-championship/pairings-results-womens |title=2017 U.S. Women's Championship |access-date={{dat|2017|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170401122831/http://www.uschesschamps.com/2017-us-womens-championship/pairings-results-womens |archivedate={{dat|2017|04|01||bez}} }}</ref> bet 2018. gadā [[Sentluisa|Sentluisā]] atkārtojusi šo panākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |title=U.S. CHESS CHAMPS 2018 |access-date={{dat|2018|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190707161158/https://uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |archivedate={{dat|2019|07|07||bez}} }}</ref> 2019. gada februārī Sentluisā izcīnījusi 3. vietu ''Cairns Cup'' izcīņā (turnīrā uzvarējušas [[Valentīna Guņina]] un [[Aleksandra Kosteņuka]]).<ref>[https://new.uschess.org/news/gunina-wins-cairns-cup/ Gunina Wins Cairns Cup]</ref> 2020. gada februārī Sentluisā dalījusi 7.-9. vietu starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> 2020. gada oktobrī astoto reizi uzvarējusi ASV sieviešu šaha čempionātā, kas [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ notika tiešsaites režīmā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/irina-krush-wins-8th-us-women-championship Irina Krush Wins 8th U.S. Women's Title]</ref> 2021. gada oktobrī izcīnījusi 3. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship |title=2021 U.S. WOMEN'S CHAMPIONSHIP |access-date={{dat|2021|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230418152413/https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship }}</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 2. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results |title=Pairings & Results {{!}} www.uschesschamps.com |access-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221020123958/https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results }}</ref> 2023. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 3.-4. vietu sieviešu lielmeistaru starptautiskajā šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-cairns-cup-recap/2023-cairns-cup-day-9 2023 Cairns Cup - Day 9 | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 5. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 |title=2023 U.S. Women's Championship |access-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231018183326/https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 }}</ref> 2024. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 7.-8. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.fide.com/news/3080 Cairns Cup 2024: Tan Zhongyi clinch title]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 5. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījusi 7. vietu "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 3. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270488.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 2025 US Women's Championship]</ref> 2026. gada oktobrī otro gadu pēc kārtas izcīnījusi 3. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas: * [[2000. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2000. gadā]] [[Ņūdeli|Ņūdelī]] 1. kārtā uzvarējusi [[Džu Čeņa|Džu Čeņu]], bet cietusi neveiksmi 2. kārtā pret [[Tatjana Vasiļeviča|Tatjanu Vasiļeviču]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a0wo$wix.htm 2000 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2004. gadā]] [[Elista|Elistā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Marica Arribasa Robaina|Maricu Arribasu Robainu]], bet zaudējusi 2. kārtā;<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches (Women)]</ref> * [[2006. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2006. gadā]] [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] pēc uzvaras 1. kārtā pār [[Klaudija Amura|Klaudiju Amuru]] atkal zaudējusi 2. kārtā [[Tatjana Kosinceva|Tatjanai Kosincevai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2012. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2012. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Li Žuofaņa|Li Žuofaņu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Pīa Kramlinga|Pīa Kramlingu]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Huana Cjaņa|Huanai Cjaņai]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2017|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> * [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015. gadā]] [[Soči|Sočos]] 1. kārtā uzvarējusi [[Sofija Miljē|Sofijai Miljē]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Dronavalli Hārika]]i;<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Inna Gapoņenko|Innu Gapoņenko]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Dzjui Veņdzjuņa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|07||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Pārstāvējusi ASV komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 12 reizes (1998, 2002-2018, 2022-2024). Komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[36. šaha olimpiāde|2004]]) un 2 bronzas (2008, [[45. šaha olimpiāde|2024]]<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref>) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/k4wqyqsc.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Irina Krush]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2 reizes (2009, 2013). Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta (2013) un sudraba (2013) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/k4wqyqsc.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Irina Krush]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2001. gadā Krušai piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM) un starptautiskā meistara vīriešiem (IM) nosaukumu, bet 2013. gadā - starptautiskā lielmeistara vīriešiem (GM) nosaukumu. Bijusi otrā ASV šahiste aiz [[Žuža Polgāra|Žužas Polgāras]], kas kļuvusi par starptautisko lielmeistaru vīriešiem. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2012782 | chessgames = 49592 | 365chess = Irina_Krush }} {{DEFAULTSORT:Kruša, Irina}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] p8j4kf9sljo8hzf3fhgdwo5ug8nn507 0 336764 4538624 4354017 2026-10-22T13:38:34Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538624 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Tateva Abrahamjana | vārds_orig = ''Tatev Abrahamyan'' | attēls = Tatev Abrahamyan at Dortmunder Schachtage 2023.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Tateva Abrahamjana 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1988 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Armēnijas PSR|Erevāna|td=Armēnija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ARM}} <br />{{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Tateva Abrahamjana''' ({{val|hy|Տաթև Աբրահամյան}}, {{val|en|Tatev Abrahamyan}}; dzimusi {{dat|1988|1|13}} [[Erevāna|Erevānā]]) ir [[Armēnija|Armēnijā]] dzimusi [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2011), kas kopš 2002. gada pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2002 |title=FIDE Transfers in 2002 |access-date={{dat|2016|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304114625/http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2002 }}</ref> == Biogrāfija == 2000. gadā pārstāvējusi Armēniju Pasaules junioru šaha čempionātā U12 vecuma grupā. Pēc pārcelšanās uz ASV 2003. gadā piedalījusies ASV junioru šaha čempionātā, kurā ieņēmusi 5. vietu. No 2004. līdz 2008. gadam piecas reizes pārstāvējusi ASV Pasaules junioru šaha čempionātos dažādās vecuma grupās. 2006. gadā [[Ekvadora|Ekvadorā]] ar simtprocentīgu rezultātu (9 punkti no 9 iespējamiem) uzvarējusi Panamerikas valstu junioru šaha čempionātā U18 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brasilbase.pro.br/p18g2006.htm |title=Cuenca 2006 15° Campeonato Panamericano u18 (girls) |access-date={{dat|2016|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160516074701/http://www.brasilbase.pro.br/p18g2006.htm |archivedate={{dat|2016|05|16||bez}} }}</ref> Daudzkārtēja ASV sieviešu šaha čempionātu finālu dalībniece, kuros izcīnījusi piecas medaļas: trīs sudraba (2005, 2011, 2014) un divas bronzas (2010, 2013). 2019. gadā dalījusi 2.-3. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2019-us-championships/2019-us-womens-championship/results |title=Results {{!}} www.uschesschamps.com |access-date={{dat|2019|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191018082346/https://www.uschesschamps.com/2019-us-championships/2019-us-womens-championship/results }}</ref> 2021. gada oktobrī dalījusi 4.-6. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship |title=2021 U.S. WOMEN'S CHAMPIONSHIP |access-date={{dat|2021|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230418152413/https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship }}</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 5. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results |title=Pairings & Results {{!}} www.uschesschamps.com |access-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221020123958/https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results }}</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 4. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 |title=2023 U.S. Women's Championship |access-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231018183326/https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 }}</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 6. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 9. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270488.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 2025 US Women's Championship]</ref> 2026. gada oktobrī dalījusi 7.-9. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Piedalījusies Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas, kuros 2012. gadā 1. kārtā zaudējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandrai Kosteņukai]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> bet 2015. gadā 1. kārtā zaudējusi [[Dronavalli Hārika|Dronavalli Hārikai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> Pārstāvējusi ASV komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 4 reizes (2008-2014). Komandu vērtējumā izcīnījusi bronzas ([[38. šaha olimpiāde|2008]]) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/kq828e4h.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Tatev Abrahamyan]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 4 reizes (2009, 2013-2015, 2019).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/kq828e4h.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Tatev Abrahamyan]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2011. gadā Abrahamjanai piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13301918 | chessgames = 57342 | 365chess = Tatev_Abrahamyan }} {{DEFAULTSORT:Abrahamjana, Tateva}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Armēnijas šahisti]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Erevānā dzimušie]] rmcuqt7w5vykq5wf9gvh2hg2w8vl7j3 0 338351 4538941 3919954 2026-10-23T11:54:49Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ 4538941 wikitext text/x-wiki '''Vasku iela''' var būt: * [[Vasku iela (Jūrmala)|Vasku iela]] — iela Jūrmalā; * [[Vasku iela (Rīga)|Vasku iela]] — iela Rīgā. == Skatīt arī == * [[Vaska iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. {{Ielu nosaukums}} pl3vg3ern0vyy4i003hujknn0454hvv 0 346843 4538872 4408719 2026-10-23T08:18:39Z ~2026-56362-80 152260 4538872 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Plensners | vārds_orig = | attēls = Aleksandrs Plensners.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Grašu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1984 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elza Emīlija Fitholde (no 1920) | bērni = dēls un trīs meitas | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvezleitnants.gif|50px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1915 — 1917<br />1918 — 1940<br />1941, 1943 — 1944 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[Latviešu pašaizsardzības vienības|Latviešu pašaizsardzības spēki]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = Aleksandra karaskola <small>([[1915]]. gada [[oktobris]] — [[1916]]. gada [[februāris]])</small><br />[[Latvijas Augstākā kara skola]] <small>([[1934]]. — [[1937]]. gads)</small> | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] u.c. | cits_darbs = Galvenā štāba priekšnieks, [[militārais atašejs|kara aģents]], žurnālists, publicists, rakstnieks }} }} '''Aleksandrs Plensners''' (1892—1984) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, rakstnieks un žurnālists. [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] Galvenā štāba pirmais priekšnieks. Latvijas [[militārais atašejs]] [[Berlīne|Berlīnē]] (1937—1940). [[Latvijas ģenerālapgabals|Latviešu zemes pašpārvaldes ģenerāldirekcijas]] darbinieks, [[Latviešu pašaizsardzības vienības|Latviešu pašaizsardzības spēku]] priekšnieks (1941), [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] ģenerālinspektora štāba priekšnieks (1943—1944). Grāmatas "Latvijas atbrīvošanās" autors (1928).<ref>{{LKV|XVI.|32 760-32 762}}</ref> == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis 1892. gada 25. aprīlī [[Grašu pagasts|Grašu pagasta]] "Lejaspakuļu" māju saimnieka ģimenē. 1913. gadā absolvēja [[Mangaļu jūrskola|Mangaļu tālbraucēju jūrskolu]], pēc tam studēja [[A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte]]s sabiedriski juridiskajā nodaļā (1913—1915). === Pirmais pasaules karš === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākšanās 1915. gada oktobrī brīvprātīgi iestājās Aleksandra karaskolā [[Maskava|Maskavā]], kuru pabeidza 1916. gada februārī kā [[praporščiks]]. Dienēja 191. rezerves pulkā, no marta 51. rezerves bataljonā. 1916. gada aprīlī tika ieskaitīts [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā]]. Augustā piedalījās [[Smārdes kaujas|kaujās pie Smārdes]]. Pēc [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku bataljonu]] pārveidošanas par pulkiem decembrī paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]]. Piedalījās [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] pie [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]]. 1917. gada martā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]], augustā par [[Štabskapteinis|štābskapteini]]. [[1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā|Krievijas revolūcijas]] laikā asi pretojās [[Iskolats|Iskolatam]] un kopā ar citiem nacionāli domājušiem strēlniekiem nodibināja [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālo savienību]] (LKNS). Bija LKNS avīzes "Laika vēstis" redaktors [[Cēsis|Cēsīs]], pēc tam [[Valka|Valkā]]. [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] laikā apcietināts, pēc atbrīvošanas atvaļināts no dienestu armijā veselības stāvokļa dēļ. === Neatkarības karš === Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] sākšanās 1918. gada 11. decembrī kļuva par [[Latvijas Bruņotie spēki|Latviešu nacionālo bruņoto spēku]] ģenerālštāba organizācijas nodaļas priekšnieku, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā Rīgai 31. decembrī iecelts par Galvenā štāba priekšnieka vietas izpildītāju. Pēc [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atkāpšanās uz Liepāju 1919. gada 28. februārī pārskaitīts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]]. Gatavojoties [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]], 17. jūnijā pārcelts uz [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]], kur [[Valka|Valkā]] pildīja galvenā kara cenzora pienākumus, bet pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas 18. jūlijā iecelts par Preses nodaļas priekšnieku armijas virspavēlnieka štābā. No 1920. gada 19. janvāra līdz 1922. gada 8. jūlijam bija laikraksta "[[Latvijas Kareivis]]" galvenais redaktors. Publicēja stāstu ''Antica Fiamma'' (1920). 1920. gada 18. novembrī paaugstināts par [[pulkvežleitnants|pulkvežleitnantu]]. === Starpkaru periods === Pēc kara beigām A. Plensners kļuva par [[Latvijas Universitāte]]s filozofijas (1920—1927) studentu, iestājās latviešu studentu korporācijā "[[Lettonia]]", bija izdevuma "Universitas" pirmais redaktors. Vienlaikus pildīja Latvijas armijas Galvenā štāba apmācības nodaļas priekšnieka pienākumus. Pārgāja uz vēstures studijām LU (1927—1934), izdeva grāmatu "Latvijas atbrīvošanās" (1928), atkārtoti bija laikraksta "Latvijas Kareivis" redaktors (1932—1937). 1936. gada 17. novembrī paaugstināts par [[pulkvedis|pulkvedi]]. Absolvēja [[Latvijas Augstākā kara skola|Latvijas Augstāko kara skolu]], viņš 1937. gada 24. maijā kļuva par Latvijas kara aģentu ([[Militārais atašejs|militāro atašeju]]) [[Trešais reihs|Vācijā]] un [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārijā]]. === Otrais pasaules karš === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] pulkvedis Plensners atteicās atgriezties dzimtenē, tādēļ [[Kirhenšteina valdība]] 1940. gada jūlijā viņam atņēma Latvijas pavalstniecību. 1941. gada maijā [[Marienburga|Marienburgā]] ([[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]]) viņš aktīvi līdzdarbojās [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālās savienības]] darbības atjaunošanā, vēlāk kļūdams par tās vadītāju. Pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vācijas iebrukuma Latvijā]] 1941. gada 3. jūlijā Liepājā [[Kriegsmarine|Vācijas Kara flotes]] kontradmirālis Francis Klāsens Plensneru pilnvaroja pārņemt [[Latviešu pašaizsardzības vienības|latviešu pašaizsardzības vienību]] vadību Latvijas piekrastes apgabalos. 1941. gada 18. jūlijā mīklainos apstākļos mira latviešu pašaizsardzības vienību štāba priekšnieks [[Viktors Deglavs]]. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] sākumā Aleksandrs Plensners strādāja [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas Zemes pašpārvaldes]] Iekšlietu un kultūras ģenerāldirekcijā. No 1943. gada maija līdz 1944. gada vasarai viņš pildīja [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] ģenerālinspektora ģenerāļa [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfa Bangerska]] štāba priekšnieka pienākumus. 1944. gada 16. aprīlī, atsaucoties uz ''[[SS]]'' reihsfīrera [[Heinrihs Himlers|Heinriha Himlera]] telegrāfisku rīkojumu, viņu nosūtīja uz fronti, par štāba priekšnieku ieceļot pulkvedi [[Arturs Silgailis|Arturu Silgaili]]. 27. maijā Plensners pārņēma [[19. latviešu divīzija]]s 43. grenadieru pulka komandēšanu. 1944. gada 10. jūlijā [[Sarkanā armija]] veica pēkšņu un spēcīgu uzbrukumu 19. latviešu divīzijas kaujas iecirknī, mēģinot novērst tās atkāpšanos uz [[Opočka|Opočku]]. Cīņu laikā pie Duhnovo pulkvedim Plensneram radās incidents ar sedzējrotas komandieri oberšturmfīreru Šmerbahu. Tādēļ 13. jūlijā Plensneru atcēla no pulka komandiera amata un nodeva [[lauka kara tiesa]]i, apvainojot kaujas pavēles neizpildīšanā, tomēr kara tiesa viņu attaisnoja. === Trimda === Kopš 1945. gada 20. februāra Plensners veica [[Potsdama|Potsdamā]] izveidotās [[Latvijas Nacionālā komiteja|Latvijas Nacionālās komitejas]] kancelejas priekšnieka pienākumus un martā kopā ar ģenerāli Bangerski apmeklēja [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksni]], lai vienoties ar ''SS'' grupenfīreru Hermani Bērendu par latviešu pašpārvaldes izveidi. Pēc [[Bēgļi|bēgļu]] gaitām [[Rietumvācija|Vācijā]] 1950. gadā A. Plensners pārcēlās uz dzīvi [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Trimdas latvieši|trimdā]] nāca klajā viņa atmiņu grāmatas: "Divdesmitā gadsimta pārvērtības" un "Pret vētrām un negaisiem". Miris 1984. gada 3. aprīlī, apglabāts [[Stokholma]]s Meža kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Aleksandrs-Plensners |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424064141/http://nekropole.info/lv/Aleksandrs-Plensners |archivedate={{dat|2015|04|24||bez}} }}</ref> Viņa mazmazdēls ir Zviedrijas izlases hokejists [[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/15.06.2025-zviedru-nhl-izcilnieks-latviesu-pulkveza-pectecis-gimenes-detektivs-ar-cuceni-hokeja-cempionata.a603161/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Zviedru NHL izcilnieks – latviešu pulkveža pēctecis. Ģimenes detektīvs ar cūceni hokeja čempionātā] lsm.lv 2025. gada 15. jūnijā</ref> == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis, III šķira (ar šķēpiem), * Sv. Annas ordenis, III šķira (ar šķēpiem), IV šķira, * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III, IV šķira, * [[Aizsargu Nopelnu krusts]], * Igaunijas Ērgļa ordenis, III šķira, * [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]], III šķira, * Lietuvas Aizsargu zvaigzne, * Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa, * Polijas "Polonia Restituta" ordenis, IV šķira, * [[Daugavas vanagi|Daugavas vanagu]] nozīme == Darbi == [[Attēls:Plensners Latvijas atbrīvošanās.jpg|thumb|200px|A. Plensners. Latvijas atbrīvošanās. Pirmā grāmata]] * Antica Fiamma (1920), * Latvijas atbrīvošanās (1928), * Divdesmitā gadsimta pārvērtības: atmiņas (1978), * Pret vētrām un negaisiem (1982). == Literatūra == * Pauls Irbe. Pulkvedis Aleksandrs Plensners. Tautai un tēvzemei veltīts mūžs: rakstu kopojums pulkveža piemiņai (1987) * Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 367.-368. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [[LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]] [https://www.literatura.lv/personas/aleksandrs-plensners Aleksandrs Plensners] * [[Rihards Treijs]]. [https://www.vestnesis.lv/ta/id/113651 Pirmskara Latvijas armijas vadītāji Ģenerālštāba priekšgalā] // [[Latvijas Vēstnesis]] Nr. 120/2005-08-02 {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Bruņotie spēki#Bruņoto spēku štāba priekšnieki|Latvijas armijas Galvenā štāba priekšnieks]] | periods = {{dat|1918|12|31|N}} — {{dat|1919|3|27|N}} | pirms = ''amats izveidots'' | pēc = [[Augusts Ernests Misiņš]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Plensners, Aleksandrs}} [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Zviedrijas latvieši]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] kai3t44kykv5kc70ae9mo732v85qaiv 0 349709 4538620 4354014 2026-10-22T13:36:06Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538620 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nazi Paikidze | vārds_orig = ''ნაზი პაიკიძე'' | attēls = Nazi Paikidze Wroclaw2010.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Nazi Paikidze 2010. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|Krievija|Irkutska}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GEO}}<br />{{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Nazi Paikidze''' ({{val|ka|ნაზი პაიკიძე}}; dzimusi {{dat|1993|10|27}} [[Irkutska|Irkutskā]]) ir [[Gruzija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2010), kas kopš 2014. gada pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2014 |title=FIDE Transfers in 2014 |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508171626/http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2014 }}</ref> == Biogrāfija == Sekmīgi pārstāvējusi Gruziju Eiropas un Pasaules junioru šaha čempionātos. 2003. gadā uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā. 2005. gadā uzvarējusi Eiropas jauniešu šaha čempionātā U12 vecuma grupā. 2007. gadā uzvarējusi Eiropas un Pasaules junioru šaha čempionātos U14 vecuma grupā. 2008. gadā uzvarējusi Eiropas un Pasaules junioru šaha čempionātos U16 vecuma grupā. 2010. gadā uzvarējusi [[Maskava]]s šaha festivāla ''Moscow Open'' C (sieviešu) turnīrā. 2013. gadā pārcēlusies uz ASV pilsētu [[Baltimora|Baltimoru]]. Pēc tam kādu laiku nav piedalījusies šaha turnīros, bet pēc atgriešanās 2015. gadā izcīnījusi sudraba medaļu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://en.chessbase.com/post/u-s-champ-final-who-else U.S. Champ Final: Who else?!]</ref> 2016. gadā uzvarējusi ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://www.washingtontimes.com/news/2016/may/3/david-r-sands-with-krush-crush-paikidze-wins-chess/ With Krush crush, Paikidze wins chess crown the hard way]</ref> 2017. gadā izcīnījusi sudraba medaļu ASV sieviešu šaha čempionātā (uzvarēja [[Sabina Frančeska Foišora]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://uschesschamps.com/2017-us-womens-championship/pairings-results-womens |title=2017 U.S. Women's Championship |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170401122831/http://www.uschesschamps.com/2017-us-womens-championship/pairings-results-womens |archivedate={{dat|2017|04|01||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |title=U.S. CHESS CHAMPS 2018 |access-date={{dat|2018|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190707161158/https://uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |archivedate={{dat|2019|07|07||bez}} }}</ref> 2021. gada oktobrī dalījusi 8.-9. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship |title=2021 U.S. WOMEN'S CHAMPIONSHIP |access-date={{dat|2021|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230418152413/https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship }}</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 12. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results |title=Pairings & Results {{!}} www.uschesschamps.com |access-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221020123958/https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results }}</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 6. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 |title=2023 U.S. Women's Championship |access-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231018183326/https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 }}</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 11. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 6. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270488.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 2025 US Women's Championship]</ref> 2026. gada oktobrī ierindojusies 12. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Pārstāvējusi Gruzijas un ASV komandas lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] piedalījusies [[42. šaha olimpiāde|2016. gadā]];<ref>[http://chess-results.com/tnr232876.aspx?lan=1&art=20&fed=USA&flag=30&wi=821 Team composition for federation USA - Women]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2011. gadā un komandu vērtējumā izcīnījusi bronzas medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/zhr1d1de.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Nazi Paikidze]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2009. gadā Paikidzei piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2010. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13603620&title=WGM&pb=26 |title=Title Applications (WGM): Paikidze, Nazi |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003232748/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13603620&title=WGM&pb=26 }}</ref> 2012. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM).<ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13603620&title=IM&pb=32 Title Applications (IM): Paikidze, Nazi]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13603620 | chessgames = 114150 | 365chess = Nazi_Paikidze }} {{DEFAULTSORT:Paikidze, Nazi}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Irkutskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] k35eaqtg1vv744y0m0zo22v852t41pb 0 357025 4538656 4276685 2026-10-22T14:12:30Z Bendžamins 76862 4538656 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|11|10}} | caps1 = 44 | caps2 = 38 | caps3 = 82 | caps4 = 165 | caps5 = 100 | caption = Kolarovs 2018. gadā | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Čukarički]] | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[OFK Beograd]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | goals1 = 2 | goals2 = 5 | goals3 = 6 | goals4 = 11 | goals5 = 17 | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Belgrada}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] (trenera asistents) | height = 187<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.asroma.com/en/teams/players-and-staff/aleksandar-kolarov |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170831163949/http://www.asroma.com/en/teams/players-and-staff/aleksandar-kolarov# |archivedate={{dat|2017|08|31||bez}} }}</ref> | image = Aleksandar Kolarov 2018.jpg | nationalcaps1 = 11 | nationalcaps2 = 94 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 11 | nationalteam2 = {{fb|Serbija}} | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalyears2 = 2008—2020 | ntupdate = | pcupdate = | playername = Aleksandars Kolarovs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2004—2006 | years2 = 2006—2007 | years3 = 2007—2010 | years4 = 2010—2017 | years5 = 2017—2020 | youthclubs1 = Red Star Belgrade | youthyears1 = 1999—2004 | name = | birth_place = | caps6 = 10 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | goals6 = 0 | years6 = 2020—2022 | totalcaps = 439 | totalgoals = 41 | managerclubs1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 izlase | manageryears1 = 2024—2025 | manageryears2 = 2025— | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] (trenera asistents) }} '''Aleksandars Kolarovs''' ({{Val|sr|Александар Коларов}}; dzimis {{Dat|1985|11|10}}) ir [[Serbija|serbu]] futbola treneris un bijušais [[futbolists]], pārstāvējis [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]], kur viņš ir bijis [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. == Karjera == Karjeru sāka serbu klubā ''[[FK Čukarički]]'', vēlāk pārgāja uz citu serbu klubu ''[[OFK Beograd]]''. 2007. gada vasarā pārgāja uz [[Itālija]]s klubu [[Romas "Lazio"]]. 2010. gadā Kolarovs pievienojās [[Mančestras "City"]], parakstot piecu gadu līgumu.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=21 August 2017|date=24 July 2010|publisher=Sky Sports|title=Kolarov signs for City|url=http://www.skysports.com/football/news/11679/6277507/kolarov-signs-for-city}}</ref> 2014. gada jūnija Kolarovs parakstīja jaunu trīs gadu līgumu ar ''City''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=21 August 2017|date=12 June 2014|publisher=Daily Star|title=DONE DEAL: Aleksandar Kolarov signs three-year contract extension at Manchester City|url=http://www.dailystar.co.uk/sport/football/383564/DONE-DEAL-Aleksandar-Kolarov-signs-three-year-contract-extension-at-Manchester-City|archive-date={{dat|2014|06|13||bez}}|archive-url=https://archive.today/20140613164847/http://www.dailystar.co.uk/sport/football/383564/DONE-DEAL-Aleksandar-Kolarov-signs-three-year-contract-extension-at-Manchester-City}}</ref> 2017. gada 22. jūlijā Kolarovs parakstīja trīs gadu līgumu ar ''[[AS Roma]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=21 August 2017|date=22 July 2017|publisher=AS Roma|title=Kolarov completes Roma move|url=http://www.asroma.com/en/news/2017/7/kolarov-completes-roma-move|archive-date={{dat|2017|08|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170801163733/http://www.asroma.com/en/news/2017/7/kolarov-completes-roma-move}}</ref> 2020. gadā noslēdzis viena gada līgumu ar ''[[Internazionale]]''. 2021. gadā kļuvis par Itālijas čempionu, bet 2022. gadā izcīnījis [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausu]]. 2022. gada jūnijā paziņojis par savas karjeras noslēgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/it/notizie/kolarov-ritiro-calcio-giocato-mi-iscrivero-ai-corsi-da-osservatore-e-ds/blt1287fa259576a62f|title=Kolarov annuncia il ritiro dal calcio giocato: "Mi iscriverò ai corsi da osservatore e ds" {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2022-06-27}}</ref> [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]] spēlējis [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Lazio''' * [[Coppa Italia]]: 2008—09 * [[Supercoppa Italiana]]: 2009 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2011—12, 2013—14 * [[FA kauss]]: 2010—11 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2013—14, 2015—16 * [[FA Community Shield]]: 2012 '''Internazionale''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 2020—21 * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2021—22 * [[Supercoppa Italiana]]: 2021 '''Individuālie sasniegumi''' * Serbijas gada futbolists: 2011 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kolarovs, Aleksandars}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas futbola treneri]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Čukarički spēlētāji]] [[Kategorija:OFK Beograd spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] lgp3mon5q63laupvx3knfw6ari8dn8b 0 360348 4538616 4494859 2026-10-22T13:30:51Z Bendžamins 76862 4538616 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|10}} | caps1 = 22 | caps2 = 63 | caps3 = 67 | caps4 = 196 | caps5 = 25 | caption = Sadio Manē 2026. gadā | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Sedio}} | goals1 = 2 | goals2 = 31 | goals3 = 21 | goals4 = 90 | goals5 = 7 | height = 174 | image = Sadio Mane France v Senegal 16 June 2026-450.jpg | nationalcaps1 = 4 | nationalcaps2 = 132 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 55 | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23 | nationalteam2 = {{fb|SEN}} | nationalyears1 = 2012 | nationalyears2 = 2012— | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | playername = Sadio Manē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2011—2012 | years2 = 2012—2014 | years3 = 2014—2016 | years4 = 2016—2022 | years5 = 2022—2023 | name = | birth_place = | clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | years6 = 2023— | caps6 = 98 | goals6 = 39 }} '''Sadio Manē''' ({{Val|fr|Sadio Mané}}; dzimis {{Dat|1992|4|10}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba ''[[Al Nassr]]'' un [[Senegālas futbola izlase]]s uzbrucējs. Manē karjeru sāka [[Francija]]s komandā ''[[FC Metz]]''. 2012. gadā Manē pievienojās [[Austrija]]s klubam [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=31 August 2012|publisher=fcmetz.com|title=Sadio Mané transféré au Red Bull Salzburg|url=http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103230754/http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archivedate=2014-11-03}}</ref> [[Zalcburga|Zalcburgā]] Manē izcīnija [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] titulu un pārcēlās uz Anglijas ''[[Southampton FC]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=1 September 2014|publisher=dailymail.co.uk|title=Southampton complete double swoop for Toby Alderweireld and £12m Sadio Mane|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2740159/Southampton-complete-loan-deal-Toby-Alderweireld-12m-Sadio-Mane-set-follow.html}}</ref> 2016. gadā Manē pievienojās ''[[Liverpool FC]]'' par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādējādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika]]s futbolistu.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=28 June 2016|publisher=skysports.com|title=Sadio Mane has medical as Liverpool agree transfer fee of £34m with Southampton|url=http://www.skysports.com/football/news/11669/10326309/sadio-mane-has-medical-as-liverpool-agree-transfer-fee-of-16334m-with-southampton}}</ref> [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19. gada Premjerlīgas sezonā]] kļuvis par turnīra dalīti labāko vārtu guvēju. 2020. gadā ar ''Liverpool'' kļuvis par Anglijas čempionu. 2021. gada oktobrī Premjerlīgā guvis 100 vārtus, kļūstot tikai par trešo Āfrikas spēlētāju, kurš to ir sasniedzis. 2022. gadā par 32 miljoniem eiro Manē tika pārdots [[Vācijas Bundeslīga]]s komandai [[Minhenes "Bayern"|Minhenes "''Bayern''"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61877332|title='One of Liverpool's greatest' - Mane joins Bayern|work=BBC Sport|access-date=2022-06-27|language=en}}</ref> [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]] ar Senegālas izlasi izdevās izcīnīt čempiona titulu. 2019. gadā, spēlējot "Liverpūlē", Manē izpelnījās fanu ievērību ar sava tālruņa ieplīsušo ekrānu. Uz jautājumiem viņš atbildēja, ka labprātāk tērējot naudu un laiku labdarībai Senegālā nekā mantu pirkšanai, bet šis tālrunis viņam svarīgs kā drauga dāvana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailystar.co.uk/sport/football/sadio-mane-spotted-broken-iphone-21179746|title=Sadio Mane spotted with broken iPhone despite £150,000-a-week Liverpool contract|last=Fulda|first=Owen|website=Dailystar.co.uk|access-date=2022-07-23|date=2019-12-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.newsnationtv.com/sports/football/sadio-mane-cracked-iphone-liverpool-premier-league-250281.html|title=Sadio Mane, Liverpool Star's Cracked Iphone Breaks Fans Hearts But His Response Is Legendary|website=News Nation English|access-date=2022-07-23|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013—14 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013—14 '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019—20]] * [[EFL Cup]]: 2021-22 * [[FA kauss]]: 2021-22<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/|title=“Liverpool” triumfē FA kausā, “Chelsea” kļūst par pirmo komandu, kas zaudējusi trīs gadus pēc kārtas &#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 14. maijs|website=www.sportazinas.com}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]; finālists [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61609200|title=Liverpool 0-1 Real Madrid: Reds beaten in Paris as Vinicius Jr hits winner|date=2022. gada 27. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2019 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—2023]] * [[DFL-Supercup]]: 2022 '''Al Nassr''' * [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2025—2026<ref>{{Cite web |title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari |website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> '''Senegālas izlase''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2021<ref>https://www.si.com/soccer/liverpool/news/africa-cup-of-nations-senegal-beat-egypt-to-win-final-afcon</ref>, [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref>; finālists: 2019 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Anglijas Premjerlīga]]s labākais vārtu guvējs: 2018—19 * Āfrikas gada futbolists: 2019 * [[UEFA Gada komanda]]: 2019 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Manē, Sadio}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] mm1s4z4xe58dx5sr887nz4zg7z22enx 0 360375 4538670 4377497 2026-10-22T14:32:27Z Bendžamins 76862 4538670 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|1}} | caps1 = | caps2 = 70 | caps3 = 2 | caps4 = 27 | caps5 = 56 | caps6 = 121 | caps7 = 128 | caption = Matičs 2018. gadā | clubnumber = 18 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Kolubara|Kolubara]] | clubs2 = {{flaga|Slovākija}} [[FC VSS Košice|Košice]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} {{īre}} [[SBV Vitesse|Vitesse]] | clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Šabaca}} | goals1 = | goals2 = 4 | goals3 = 0 | goals4 = 2 | goals5 = 6 | goals6 = 4 | goals7 = 2 | height = 194 | image = Nemanja Matić 2018.jpg | nationalcaps1 = 11 | nationalcaps2 = 48 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalteam2 = {{fb|Serbija}} | nationalyears1 = 2008—2010 | nationalyears2 = 2008—2019 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | playername = Nemaņa Matičs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2006—2007 | years2 = 2007—2009 | years3 = 2009—2011 | years4 = 2010—2011 | years5 = 2011—2014 | years6 = 2014—2017 | years7 = 2017—2022 | name = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | years8 = 2022—2023 | caps8 = 35 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 13 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | years10 = 2024—2025 | caps10 = 44 | goals10 = 0 | clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | years11 = 2025— | caps11 = 40 | goals11 = 1 }} '''Nemaņa Matičs''' ({{Val|sr|Немања Матић}}; dzimis {{Dat|1988|8|1}}) ir [[Serbija]]s [[futbolists]], [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandas ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' un bijušais [[Serbijas futbola izlase]]s pussargs. Karjeru Matičs sāka Serbijas klubā [[FK Kolubara]], vēlāk pārcēlās uz [[Slovākija]]s klubu [[FC VSS Košice]]. 2009. gadā Matiču nopirka [[Chelsea F.C.]]<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=6 September 2017|date=18 AUgust 2009|publisher=bbc.co.uk|title=Chelsea confirm signing of Matic|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/c/chelsea/8206912.stm}}</ref> Pirmajā sezonā sastāvā viņš netika un nākamajā sezonā viņu izīrēja [[SBV Vitesse]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=6 September 2017|date=27 August 2010|publisher=nos.nl|title=Chelsea-trio én Aissati naar Vitesse|url=https://nos.nl/artikel/180339-chelsea-trio-en-aissati-naar-vitesse.html}}</ref> 2011. gadā Matičs pārgāja uz [[S.L. Benfica]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=6 September 2017|date=1 February 2011|publisher=uefa.com|title=Chelsea break British record to land Torres|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=1589996.html}}</ref> Tieši ''Benfica'' Matičs kļuva par balsta pussargu. 2012.—2013. gada sezonā Matičs tika atzīts par Portugāles labāko spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=6 September 2017|date=4 July 2013|publisher=abola.pt|title=Matic eleito melhor jogador do último campeonato, Vítor Pereira melhor treinador|url=http://www.abola.pt/Erros/index.html?erro=1|archive-date={{dat|2017|09|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170905232839/http://www.abola.pt/Erros/index.html?erro=1}}</ref> 2014. gadā Matičs atgriezās [[Chelsea F.C.]]<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=6 September 2017|date=15 January 2014|publisher=bbc.com|title=Transfer window: Nemanja Matic completes £21m Chelsea return|url=http://www.bbc.com/sport/football/25743128}}</ref> ''Chelsea'' sastāvā Matičs divas reizes izcīnīja Premjerlīgas titulu [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014.—2015.]] un [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016.—2017. gada]] sezonā. Kopš 2017. gada Matičs spēlē [[Manchester United FC]]<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=6 September|date=31 July 2017|publisher=sportacentrs.com|title=OFICIĀLI: "UNITED" PAR 45 MILJONIEM EIRO NO "CHELSEA" IEGŪST MATIČU|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/31072017-united_gatava_pirkt_maticu_par_vairak_nek}}</ref> [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]] spēlē kopš 2008. gada. == Sasniegumi == '''Košice''' * [[Slovākijas kauss futbolā|Slovākijas kauss]]: 2008—09 '''Chelsea''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014—15]], [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016—17]] * [[FA kauss]]: 2009—10 '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2013—14 * [[Taça da Liga]]: 2011—12 '''Individuālie sasniegumi''' * Serbijas gada futbolists: 2014, 2015 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Matičs, Nemaņa}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mačvas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] cwerrk54wplrz2ppnfdszviazuy35mh 0 360391 4538676 4400385 2026-10-22T14:36:27Z Bendžamins 76862 4538676 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|16}} | birth_place = | caps1 = 25 | caps2 = 28 | caps3 = 69 | caps4 = 60 | caption = Mitrovičs 2018. gadā | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Teleoptik|Teleoptik]] | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | currentclub = {{flaga|QAT}} [[Al-Rayyan SC]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Smederevo}} | goals1 = 7 | goals2 = 13 | goals3 = 36 | goals4 = 14 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]] | years5 = 2018 | caps5 = 17 | goals5 = 12 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]] | years6 = 2018—2023 | caps6 = 173 | goals6 = 97 | height = 189 | image = [[Attēls:Aleksandar Mitrović 2018 (cropped).jpg|220px]] | nationalcaps1 = 13 | nationalcaps2 = 5 | nationalcaps3 = 106 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 4 | nationalgoals3 = 64 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalteam3 = {{fb|Serbija}} | nationalyears1 = 2011—2013 | nationalyears2 = 2013—2017 | nationalyears3 = 2013— | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Aleksandrs Mitrovičs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2011—2012 | years2 = 2012—2013 | years3 = 2013—2015 | years4 = 2015—2018 | clubs7 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SC|Al Hilal]] | years7 = 2023—2025 | caps7 = 51 | goals7 = 47 | clubs8 = {{flaga|QAT}} [[Al-Rayyan SC]] | years8 = 2025— | caps8 = 12 | goals8 = 5 }} '''Aleksandrs Mitrovičs''' ({{Val|sr|Александар Митровић}}; dzimis {{Dat|1994|9|16}}) ir [[Serbija|Serbijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Mitrovičs pārstāv [[Al-Rayyan SC]]. Karjeru Mitrovičs sāka [[FK Teleoptik|''FK Teleoptik'']]. Karjeru turpināja citā Serbijas klubā [[FK Partizan|''FK Partizan'']]. Sezonā gūstot 13 vārtus Mitrovičs pārcēlās uz [[Beļģija|Beļģijas]] klubu [[R.S.C. Anderlecht|''Anderlecht'']].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=6 September 2017|date=13 August 2013|publisher=partizan.rs|title=Saopštenje FK Partizan|url=http://www.sr.partizan.rs/69504-69504/|archive-date={{dat|2013|08|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130816135803/http://www.sr.partizan.rs/69504-69504}}</ref> Debijas sezonā gūstot 16 vārtus, palīdzēja izcīnīt ''Anderlecht'' 33. titulu. 2015. gadā pievienojies [[Newcastle United F.C.|''Newcastle United'']].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=6 September 2017|date=21 July 2015|publisher=nufc.co.uk|title=Mitrovic Becomes A Magpie|url=https://www.nufc.co.uk/news/archive/mitrovic-becomes-a-magpie|archive-date={{dat|2018|04|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180423234219/https://www.nufc.co.uk/news/archive/mitrovic-becomes-a-magpie}}</ref> 2018. gadā ticis izīrēts [[Fulham FC|''Fulham'']]. Palīdzot komandai iekļūt Premjerlīgā, Mitrovičs veica pilnīgu pāreju uz komandu. 2023. gadā pievienojies [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu [[Al Hilal SC|''Al Hilal'']].<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/66283815|title=Aleksandar Mitrovic: Al-Hilal sign Fulham striker for 'club record transfer fee'|date=2023. gada 19. aug.|via=www.bbc.com}}</ref> Serbijas izlasē spēlē no 2013. gada. 2021. gada 27. martā viņš guva Serbijas pirmos vārtus neizšķirtā 2:2 ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], tādējādi pārspējot iepriekšējo [[Stjepans Bobeks|Stjepana Bobeka]] 38 vārtu rekordu un kļūstot par labāko vārtu guvēju valstsvienības vēsturē.<ref>{{Cite web|url=https://www.goal.com/en/news/mitrovic-becomes-serbias-all-time-top-scorer-with-goal/v7hj7prwp8wn161wif3xc5f68|title=Mitrovic becomes Serbia's all-time top scorer with goal against Portugal &#124; Goal.com|date=2021. gada 27. marts|website=www.goal.com}}</ref> == Sasniegumi == '''Partizan''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2012—13 '''Anderlecht''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2013—14 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2014 '''Newcastle United''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2016—17 '''Fulham FC''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2021—22<ref>{{Cite web|url=https://www.soccerbase.com/tournaments/tournament.sd?tourn_id=1849|title=Championship Betting &#124; 2021/22 &#124; Soccer Base|website=www.soccerbase.com}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Beļģijas Pro līgas labākais vārtu guvējs: 2014—15 * Serbijas gada futbolists: 2018 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Mitrovičs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Podunavļes apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] ei9ctr1v4nv65hpupdj2j4d8huv21ej 0 361804 4538664 4316561 2026-10-22T14:27:45Z Bendžamins 76862 4538664 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Darko Lemajičs | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|20}} | cityofbirth = [[Belgrada]] | countryofbirth = [[Serbija]] | height = 199 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | clubnumber = 22 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2009—2014 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Inđija]] | caps1 = 83 | goals1 = 20 | years2 = 2015—2016 | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[Napredak Kruševac]] | caps2 = 26 | goals2 = 3 | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[FK Inđija]] | caps3 = 32 | goals3 = 12 | years4 = 2017—2019 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps4 = 42 | goals4 = 23 | years5 = 2019—2021 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | caps5 = 42 | goals5 = 20 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | clubs6 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]] | years6 = 2021—2023 | caps6 = 30 | goals6 = 6 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | years7 = 2023— | caps7 = 81 | goals7 = 52 }} '''Darko Lemajičs''' ({{Val|sr|Дарко Лемајић}}; dzimis {{dat|1993|8|20}}) ir [[Serbija]]s futbolists, uzbrucējs. Kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba [[FK RFS]] sastāvā. Iepriekš pārstāvējis citu Latvijas klubu [[Riga FC]]. No 2021. līdz 2023. gadam spēlējis Beļģijas komandā [[KAA Gent]]. [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]]. un [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]]. gada sezonā Lemajičs kļuva par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju. == Sasniegumi == '''Inđija''' * [[Serbijas Pirmā līga]]: 2009—10 '''Napredak Kruševac''' * Serbijas Pirmā līga: 2015—16 '''Riga''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]: [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]] * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]: [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] '''RFS''' * Latvijas Virslīga: [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]] '''Gent''' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2021—22 == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Lemajičs, Darko}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]] [[Kategorija:FK Inđija spēlētāji]] [[Kategorija:FK Napredak Kruševac spēlētāji]] k4j2k5cswkkea3l648qu57i52cyshdu 0 362011 4538644 4276669 2026-10-22T14:01:41Z Bendžamins 76862 4538644 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Dušans Brkovičs | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1989|1|20}} | cityofbirth = [[Užice]] | countryofbirth = [[Serbija]] | height = 182 | currentclub = {{flaga|Islande}} [[Leiknir Reykjavík]] | clubnumber = 25 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2009—2010 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Teleoptik Zemun]] | caps1 = 17 | goals1 = 0 | years2 = 2010 | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[FK Hajduk Kula]] | caps2 = 13 | goals2 = 0 | years3 = 2011—2012 | clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[FK Smederevo]] | caps3 = 54 | goals3 = 0 | years4 = 2012 | clubs4 = {{flaga|Izraēla}} [[Hapoel Haifa]] | caps4 = 38 | goals4 = 1 | years5 = 2013—2016 | clubs5 = {{flaga|Ungārija}} [[Debreceni VSC]] | caps5 = 94 | goals5 = 5 | years6 = 2016—2017 | clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps6 = 8 | goals6 = 0 | years7 = 2018—2020 | clubs7 = {{flaga|Ungārija}} [[Diósgyőri VTK]] | caps7 = 71 | goals7 = 9 | nationalyears1 = | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U17 | nationalcaps1 = 15 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbija U19 | nationalcaps2 = 20 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbija U20 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | clubs8 = {{flaga|Islande}} [[Knattspyrnufélag Akureyrar|KA]] | years8 = 2021—2023 | caps8 = 65 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Islande}} [[FH Hafnarfjarðar]] | years9 = 2024 | caps9 = 7 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Islande}} [[Leiknir Reykjavík]] | years10 = 2024— | caps10 = 21 | goals10 = 1 }} '''Dušans Brkovičs''' (dzimis {{dat|1989|1|20}}) ir [[Serbija]]s futbolists, aizsargs. Kopš 2024. gada Brkovičs spēlē Islandes komandā ''[[Leiknir Reykjavík]]''. == Sasniegumi == '''Debrecen''' * [[Nemzeti Bajnokság I]]: 2013—14 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Brkovičs, Dušans}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zlatiboras apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:Debreceni VSC spēlētāji]] [[Kategorija:Diósgyőri VTK spēlētāji]] lyfitgkciz1iev96m49o4leult3nl4y 0 362514 4538693 4027086 2026-10-22T14:49:08Z Bendžamins 76862 4538693 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Milans Savičs | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|4}} | countryofbirth = [[Belgrada]], [[Serbija]] | height = 184 | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[RFK Grafičar Beograd|Grafičar Beograd]] | clubnumber = 5 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2013 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Hoogstraten VV]] | caps1 = 9 | goals1 = 1 | years2 = 2014-2015 | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[OFK Beograd]] | caps2 = 37 | goals2 = 0 | years3 = 2016 | clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[Novi Pazar]] | caps3 = 9 | goals3 = 0 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | caps4 = 27 | goals4 = 0 | nationalyears1 = | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | goals5 = 0 | years6 = 2019—2020 | years5 = 2019 | goals7 = 0 | goals6 = 0 | caps6 = 13 | clubs7 = {{flaga|Kipra}} [[Ahnas "Ethnikos"]] | clubs6 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Inter Zaprešić|Inter Zaprešić]] | clubs5 = {{flaga|Serbija}} [[FK Zemun|Zemun]] | caps7 = 19 | caps5 = 10 | years7 = 2020—2021 | clubs8 = {{flaga|Serbija}} [[FK Radnički Niš|Radnički Niš]] | years8 = 2021—2023 | caps8 = 41 | goals8 = 0 | years9 = 2024 | clubs10 = {{flaga|Serbija}} [[RFK Grafičar Beograd|Grafičar Beograd]] | years10 = 2024— | caps10 = 7 | goals10 = 0 }} '''Milans Savičs''' (dzimis {{dat|1994|4|4}}) ir [[Serbija]]s futbolists, pussargs. Kopš 2024. gada spēlē Serbijas komandā ''[[RFK Grafičar Beograd|Grafičar Beograd]]''. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Savičs, Milans}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:NK Inter Zaprešić spēlētāji]] [[Kategorija:OFK Beograd spēlētāji]] [[Kategorija:FK Radnički Niš spēlētāji]] [[Kategorija:FK Zemun spēlētāji]] [[Kategorija:Anorthosis Famagusta FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ahnas "Ethnikos" spēlētāji]] p2nshyl612do0j2aj2vjxmnwp8ul7j4 0 363741 4538566 4513708 2026-10-22T12:27:06Z Vylks 50297 4538566 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0000FF | nos = ''Pafos FC'' | logo_links = Pafos FC badge.png | pilns = ''Πάφος FC'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Kipra|Pafa}} | līga = [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = 6 | dib_dat = 10 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Stelios Kyriakides'' stadions | ietilp = 9394 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|RUS}} Romans Dubovs | tren = {{flaga|POR}} Rikardu Sa Pintu | kapteinis = | mediji = {{URL|pafosfc.com.cy}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _riga1819a | pattern_b1 = _riga1819a | pattern_ra1 = _riga1819a | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _pafos1819a | pattern_b2 = _pafos1819a | pattern_ra2 = _pafos1819a | pattern_sh2 = _pafos1819a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 }} '''''Pafos FC''''' ({{val|gr|Πάφος FC}}) ir [[Kipra]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Pafa]]s. Klubs tika izveidots 2014. gadā, apvienojoties ''[[AEK Kouklia FC|AEK Kouklia]]'' un ''[[AEP Paphos FC|AEP Paphos]]'' klubiem. Pašlaik spēlē [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmajā divīzijā]]. Mājas spēles aizvada ''Stelios Kyriakides'' stadionā. Pirmo reizi Kipras čempiontitulu izcīnīja 2025. gadā. [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada sezonā]] pirmo reizi spēlēja [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīrā. Kluba futbolisti ir divas reizes ieguvuši [[Kipras kauss futbolā|Kipras kausu]] (2024. un 2026. gadā). Klubā ir spēlējuši vairāki Latvijas futbolisti. No 2018. līdz 2021. gadam to pārstāvēja Deniss Rakels, divreiz tika izīrēts uz ''[[Riga FC]]''. 2017.—2018. gada sezonā komandā spēlēja [[Vladislavs Gabovs]] un [[Antonijs Černomordijs]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/18072017-gabovs_un_cernomordijs_pievienojas_kipras |title=Gabovs un Černomordijs pievienojas Kipras klubam "Pafos" |date={{dat|2017|7|18||bez}}|accessdate={{dat|2017|10|26||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] }}</ref> 2015.—2016. gada sezonā komandu pārstāvējā arī latviešu vārtsargs [[Jānis Krūmiņš (futbolists)|Jānis Krūmiņš]]. == Sasniegumi == * '''[[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypchamp.html |title=Cyprus - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2026|10|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (1): 2024–25 * '''Kipras kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypcuphist.html |title=Cyprus - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2026|10|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2023–24, 2025–26 ** Finālisti (1): 2024–25 * '''Kipras superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesc/cypsupcuphist.html |title=Cyprus - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2026|10|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2026 ** Finālisti (2): 2024, 2025 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{el ikona}} {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=77481/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} * [https://uk.soccerway.com/teams/cyprus/paphos-fc/34232/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/pafos-fc/startseite/verein/45457/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Kipra-aizmetnis}} [[Kategorija:Kipras futbola klubi]] [[Kategorija:Pafos FC]] gpfmmo1xm85sai0p5xx63b1xb7ca26o 0 363956 4538645 4222351 2026-10-22T14:02:46Z Bendžamins 76862 4538645 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Srdžans Dimitrovs | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|28}} | cityofbirth = [[Novi Sada]] | countryofbirth = [[Serbija]] | height = 176 | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[FK Inđija]] | clubnumber = 10 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2009–2013 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Inđija]] | caps1 = 76 | goals1 = 19 | years2 = 2013–2015 | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[Napredak]] | caps2 = 51 | goals2 = 7 | years3 = 2015–2016 | clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[FK Inđija]] | caps3 = 11 | goals3 = 0 | years4 = 2016–2017 | clubs4 = {{flaga|Malta}} [[Birkirkara FC]] | caps4 = 30 | goals4 = 9 | years5 = 2017 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | caps5 = 6 | goals5 = 0 | years6 = 2018 | clubs6 = {{flaga|Malta}} [[Birkirkara FC]] | caps6 = 8 | goals6 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | goals7 = 1 | years8 = 2019–2020 | years7 = 2018 | goals9 = 1 | goals8 = 9 | caps7 = 14 | clubs9 = {{flaga|Ungārija}} [[MTK Budapest FC|MTK Budapest]] | clubs8 = {{flaga|Serbija}} [[FK Inđija|Inđija]] | clubs7 = {{flaga|Taizeme}} [[Ubon United F.C.|Ubon United]] | caps9 = 36 | caps8 = 39 | years9 = 2020–2021 | years10 = 2022 | caps10 = 30 | clubs10 = {{flaga|Serbija}} [[FK Mladost Novi Sad|Mladost Novi Sad]] | goals10 = 6 | clubs11 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Okzhetpes|Okzhetpes]] | years11 = 2023–2024 | caps11 = 34 | goals11 = 6 | clubs12 = {{flaga|Serbija}} [[FK Inđija]] | years12 = 2024– | caps12 = 13 | goals12 = 0 }} '''Srdžans Dimitrovs''' ({{val|sr|Srđan Dimitrov}}; dzimis {{dat|1992|7|28}}) ir [[Serbija]]s [[futbolists]], pussargs. Kopš 2024. gada spēlē Serbija komandā [[FK Inđija]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dimitrovs, Srdžans}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidbačkas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:FK Inđija spēlētāji]] [[Kategorija:FK Napredak Kruševac spēlētāji]] rh48inyw9z6w6hcfgg7fh42rke1h4va 0 376920 4538935 4478410 2026-10-23T11:12:58Z ~2026-56689-55 152277 /* */ 4538935 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Baldones vidusskola |attēla_nos = Baldones Vidusskola.jpg |att_izm = |att_apraksts = 1935. gadā celtā skolas ēka |dibin = 1923 |vieta = Iecavas iela 2, [[Baldone]], LV-2125 |tips = valsts vidusskola |direktors = Indra Šmite |skoleni = 710(2026) |mlapa = [https://www.baldonesvsk.lv/ baldonesvsk.lv] }} '''Baldones vidusskola''' atrodas [[Baldone|Baldonē]]. Mācības šajā skolā notiek [[latviešu valoda|latviešu valodā]] un izglītību iegūst skolēni no 1. līdz 12. klasei. Baldones vidusskola skolēniem piedāvā 5 izglītības programmas. Baldones vidusskolā 2021./2022. gadā mācās 602 skolēni,<ref>[https://www.baldonesvsk.lv/skola/skoleni/ Baldones vidusskola — skolēni.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211209195354/https://www.baldonesvsk.lv/skola/skoleni/ |date={{dat|2021|12|09||bez}} }} Skatīts 2021-12-08</ref> un tā ir viena no lielākajām Pierīgas skolām. Vidusskolas nosaukumu pieņemts saīsināt BVSK. Skolā ir plašas mācību telpas, ''lego'' kabinets, konferenču zāle, darbojas skolas ēdnīca un bērnu pēcpusdienas centrs. Skolā ir arī veselības punkts, muzejs, bibliotēka un lasītava. Darbojas skolas radiomezgls. Pie skolas atrodas sporta komplekss, kurš atklāts 2007. gadā. Blakus skolai ir minifutbola laukums, pludmales volejbola laukumi, renovēts stadions, slidotava un āra trenažieri. Pie skolas ir ierīkota autostāvvieta un velosipēdu novietne. Skola ir viena no augstākajām pēc Pierīgas skolu eksāmenu rezultātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baldonesvsk.lv/centralizetie-eksameni/?amp=1|title=Centralizētie eksāmeni – Baldones vidusskola|access-date=2024-11-25|language=lv-LV|archive-date=2022-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221209020943/https://www.baldonesvsk.lv/centralizetie-eksameni/?amp=1}}</ref> Skolai ir sava atribūtika: logo, karogs, skolas žetons. Darbojas jauniešu koris «Hora». Vidusskolas telpās izvietojas arī [[Baldones mākslas skola]] un bērnu pēcpusdienas centrs «Baltais ērglis». == Vēsture == [[Attēls:Baldones skolas ēka 1935.jpg|thumb|270px|Jaunuzceltā Baldones skolas ēka (pēc 1935. gada).]] Pēc tam, kad 1923. gadā apvienojās [[Baldones pagasts|Baldones]] un [[Mercendarbe|Mercendorfas]] pagasti, bijušo Baldones pagasta skolu pārveidoja par 1. pakāpes pamatskolu, kurā mācījās 1.—4. klašu skolēni, bet 5. un 6. klasē viņi mācījās jaunuzceltajā Baldones 6 klašu pamatskola ēkā Rīgas ielā 99. 1935. gada janvārī mācības sākās jaunā skolas ēkā Iecavas ielā 2, uz kuru pārcēlās gan Baldones 6 klašu pamatskolas skolēni, gan Baldones 1. pakāpes pamatskolas skolēni. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā Baldones skolu pārveidoja par divplūsmu skolu, kurā mācības notika latviešu plūsmas un krievu plūsmas klasēs. 1955./1956. mācību gadā Baldones septiņgadīgo skolu pārveidoja par vidusskolu 8.-11. klasēm, pirmais izlaidums notika 1959. gadā. Baldones vidusskolas telpās mācības uzsāka arī vakara vidusskola, kuru no 1960./1961. mācību gada pārveido par konsultācijas punktu, bet 1997./1998. mācību gadā par Baldones vidusskolas neklātienes grupu. 1961. gadā Baldones vidusskolas ēkai uzcēla piebūvi, bet 1999. gadā — otru piebūvi. === Vidusskolas direktori === Gunārs Gulbis, Jānis Tīkmers, Dzidra Goldberga, Dzintars Taurenis, Indra Vīksna, Gunārs Feldbergs, Sandra Goldberga, Dita Starta, Dzintra Knohenfelde, Indra Šmite == Mācību priekšmeti == Papildus standarta mācību programmai Baldones vidusskolā iespējams apgūt vairākus mācību priekšmetus. === Astronomija === Baldones vidusskolā tiek apgūta [[astronomija]], kuras padziļinātu apguvi atļauj [[Baldones observatorija|Latvijas Universitātes observatorijas]] Šmita teleskops. Teleskops ir unikāls liela redzeslauka instruments, lielākais Baltijā un divpadsmitais lielākais šādas sistēmas teleskops pasaulē. === Programmēšana === Programmēšanas pamatus fakultatīvi iespējams apgūt skolas 8.-12. klašu skolniekiem. Tiek piedāvāts apgūt programmēšanas valodas [[C++]], [[JavaScript]], kā arī algoritmu pamatus. == Sports Baldones vidusskolā == [[Attēls:Baldones vidusskola un sporta komplekss.jpg|thumb|250px|Vidusskolas 1. piebūve un sporta komplekss]] Baldones vidusskola piedalās arī dažādās sporta aktivitātēs. 2017/2018. gada sporta sacensībās skriešanā [[Riekstukalns|Riekstukalnā]] tika izcīnītas arī godalgotās trešās vietas. Sadarbojoties ar skolas vadību, tiek rīkoti dažādi sporta turnīri sporta kompleksā gan pamatskolniekiem, gan vidusskolēniem. Katru gadu tiek rīkota [[florbols|florbola]] spēle starp vidusskolniekiem un pamatskolniekiem, kas parasti piesaista daudz skolēnu un līdzjutēju. Tiek rīkotas arī telpu futbola sacensības pamatskolēniem, kas ir ieguvušas lielu atsaucību bērnu vidū. <mapframe latitude="56.7413" longitude="24.3909" zoom="13" width="260" height="211" align="right"> { "type": "FeatureCollection", "features": [ { "type": "Feature", "properties": {}, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [ 24.38968062400818, 56.74242480650091 ] } } ] } </mapframe> == Tradīcijas == * Rudens kross; * Ielu stafetes; * Iesvētības 5. un 10. klasēm; * Mārtiņdienas tirdziņš; * Valentīndienas pasts; * Ziemassvētku balle. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (21011111). * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (21015611) === Vidusskola === * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011). * Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma (31012011). * Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011) == Absolventi == * [[Jānis Dūmiņš]] (1922—2011) — diriģents; * [[Alfreds Dziļums|Alfrēds Dziļums]] (1907—1976) — rakstnieks; * [[Pēteris Aigars]] — rakstnieks, literatūras kritiķis; * Lolita Bemhena (1957) — uzņēmēja; * [[Goran Gora|Jānis Holšteins]] (1984) — mūziķis; * Dzintars Ozols (1977) — mikroķirurgs; * [[Andrejs Požarnovs]] (1962) — politiķis un ārsts; * Edgars Skuja (1966) — diplomāts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * http://www.baldonesvsk.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180405110453/http://www.baldonesvsk.lv/ |date={{dat|2018|04|05||bez}} }} * http://www.baldone.lv/lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170722032056/http://www.baldone.lv/lv/ |date={{dat|2017|07|22||bez}} }} * http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/aktiva_atputa/baldones_sporta_komplekss/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180202000613/http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/aktiva_atputa/baldones_sporta_komplekss |date={{dat|2018|02|02||bez}} }} {{Ķekavas novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] j3h1nmybla1ebcu9wkfmay8aflmcqvt 0 377376 4538630 4010002 2026-10-22T13:48:01Z Bendžamins 76862 4538630 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Hadims N'Diaje | image = Khadim N'Diaye.jpg | fullname = ''Serigne Khadim N'Diaye'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|4|5}} | birth_place = {{vieta|Senegāla|Dakara}} | height = 185 | currentclub = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 1997-2006 | youthclubs1 = {{flaga|Senegāla}} ASC Linguère | years1 = 2007—2009 | clubs1 = {{flaga|Senegāla}} [[Casa Sports]] | caps1 = 39 | goals1 = 0 | years2 = 2009—2012 | clubs2 = {{flaga|Senegāla}} [[ASC Linguère]] | caps2 = 23 | goals2 = 0 | years3 = 2012 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Zviedrija}} [[Kalmar FF]] | caps3 = 0 | goals3 = 0 | years4 = 2013 | clubs4 = {{flaga|Senegāla}} [[ASC Diaraf]] | caps4 = | goals4 = | years5 = 2014—2019 | clubs5 = {{flaga|Gvineja}} [[Horoya AC]] | caps5 = | goals5 = | nationalyears1 = 2009—2018 | nationalteam1 = {{fb|SEN}} | nationalcaps1 = 27 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = | caption = | clubs6 = {{flaga|Senegāla}} [[Génération Foot]] | years6 = 2019—2020 | clubs7 = {{flaga|Gvineja}} [[Horoya AC]] | years7 = 2020—2023 }} '''Seriņe Hadims N'Diaje''' (''Serigne Khadim N'Diaye''; dzimis {{dat|1985|4|5}}) ir [[Senegāla]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:N'Diaje, Hadims}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Kalmar FF spēlētāji]] p7shjh8dmgp9qxoi5yg5297dafis5yc 0 377500 4538615 4482100 2026-10-22T13:30:14Z Bendžamins 76862 4538615 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kalidu Kulibali | image = Kalidou Koulibaly France v Senegal 16 June 2026-370 (cropped).jpg | fullname = ''Kalidou Koulibaly'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|20}} | birth_place = {{vieta|Francija|Sendjēdevoža}} | height = 195 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SC|Al Hilal]] | clubnumber = 3 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2009—2010 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz]] | years1 = 2010—2012 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz]] | caps1 = 42 | goals1 = 1 | years2 = 2012—2014 | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk]] | caps2 = 64 | goals2 = 3 | years3 = 2014—2022 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]] | caps3 = 236 | goals3 = 13 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2015— | nationalteam2 = {{fb|SEN}} | nationalcaps2 = 107 | nationalgoals2 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = Kalidu Kulibali 2026. gadā | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | caps4 = 23 | goals4 = 2 | years4 = 2022—2023 | clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SC|Al Hilal]] | years5 = 2023— | caps5 = 87 | goals5 = 5 }} '''Kalidu Kulibali''' (''Kalidou Koulibaly''; dzimis {{dat|1991|6|20}}) ir [[Francija|Francijā]] dzimis [[Senegāla|senegāliešu]] izcelsmes [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks un [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Kopš 2023. gada spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālā līgas]] komandā [[Al Hilal SC|''Al Hilal'']]. == Sasniegumi == '''Genk''' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2012—13 '''Napoli''' * [[Coppa Italia]]: 2019—20 * [[Supercoppa Italiana]]: 2014 '''Al-Hilal''' * [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2023—24 * [[Karaļa kauss (Saūda Arābija)|Karaļa kauss]]: 2023—24 * [[Saūda Arābijas Superkauss]]: 2023, 2024 '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]], [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Itālijas Serie A]] labākais aizsargs: 2018—19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kulibali, Kalidu}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] bms1lwupz1x3f3kya2pzrevnlg384aq 0 377503 4538598 4276630 2026-10-22T13:19:16Z Bendžamins 76862 4538598 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Lamins Gasama | image = FC Lorient - May 24th 2013 training - Lamine Gassama.JPG | fullname = ''Lamine Gassama'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|10|20}} | birth_place = {{vieta|Francija|Marseļa}} | height = 181 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Berre SC]] | clubnumber = 20 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2006—2008 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | years1 = 2008—2012 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | caps1 = 17 | goals1 = 0 | years2 = 2012—2016 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient]] | caps2 = 110 | goals2 = 1 | years3 = 2016—2018 | clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]] | caps3 = 60 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2008 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011—2021 | nationalteam2 = {{fb|SEN}} | nationalcaps2 = 49 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = | caps4 = 72 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Göztepe S.K.|Göztepe]] | goals4 = 0 | years4 = 2018—2021 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[CE Sabadell FC|Sabadell]] | years5 = 2022 | caps5 = 5 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Šveice}} [[FC Stade Lausanne Ouchy|Lausanne Ouchy]] | years6 = 2022—2024 | caps6 = 45 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[FC Septèmes]] | years7 = 2025—2026 | caps7 = 0 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Berre SC]] | years8 = 2026— | caps8 = 1 | goals8 = 0 }} '''Lamins Gasama''' (''Lamine Gassama''; dzimis {{dat|1989|10|20}}) ir [[Senegāla]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gasama, Lamins}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lorient spēlētāji]] [[Kategorija:Alanyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Göztepe S.K. spēlētāji]] o9ijpqdqklhv6e8rlzxfgu5k21jn0xm 0 377506 4538609 4482101 2026-10-22T13:26:06Z Bendžamins 76862 4538609 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Idrisa Gejs | image = Idrissa Gueye (cropped).jpg | fullname = ''Idrissa Gana Gueye'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|9|26}} | birth_place = {{vieta|Senegāla|Dakara}} | height = 174 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Diriyah Club|Diriyah]] | clubnumber = 5 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2007—2008 | clubs1 = {{flaga|Senegāla}} [[Diambars FC]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 2008—2010 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC B]] | caps2 = 55 | goals2 = 2 | years3 = 2010—2015 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC]] | caps3 = 134 | goals3 = 5 | years4 = 2015—2016 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.]] | caps4 = 35 | goals4 = 0 | years5 = 2016—2019 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | caps5 = 99 | goals5 = 3 | nationalyears1 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegālas olimpiskā izlase | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011— | nationalteam2 = {{fb|SEN}} | nationalcaps2 = 139 | nationalgoals2 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = Gejs 2018. gadā | caps6 = 74 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | goals6 = 6 | years6 = 2019—2022 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | years7 = 2022—2026 | caps7 = 120 | goals7 = 6 | clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Diriyah Club|Diriyah]] | years8 = 2026— | caps8 = 9 | goals8 = 0 }} '''Idrisa Gana Gejs''' (''Idrissa Gana Gueye''; dzimis {{dat|1989|9|26}}) ir [[Senegāla]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba ''[[Diriyah Club|Diriyah]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Lille''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2010—11 * [[Coupe de France]]: 2010—11 '''Paris Saint-Germain''' * Francijas 1. līga: [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]] * Coupe de France: 2019—20, 2020—21 * [[Coupe de la Ligue]]: 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2022 '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]], [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Everton F.C.|''Everton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Gveje, Idrisa}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] tpqhrxkj9krhwy668oryuuxkosuty4t 0 377507 4538613 4276641 2026-10-22T13:29:36Z Bendžamins 76862 4538613 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Šeihu Kujate | image = West Ham United Vs Manchester City (24642418901) (cropped).jpg | fullname = ''Cheikhou Kouyaté'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|12|21}} | birth_place = {{vieta|Senegāla|Dakara}} | height = 192 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2006—2007 | youthclubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[FC Brussels]] | years1 = 2007—2008 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[FC Brussels]] | caps1 = 10 | goals1 = 0 | years2 = 2008—2014 | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Briseles "Anderlecht"]] | caps2 = 153 | goals2 = 4 | years3 = 2008—2009 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[K.V. Kortrijk]] | caps3 = 26 | goals3 = 3 | years4 = 2014—2018 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.]] | caps4 = 129 | goals4 = 12 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U20 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2012 | nationalteam2 = {{flaga|Senegāla}} Senegālas olimpiskā izlase | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2012—2024 | nationalteam3 = {{fb|SEN}} | nationalcaps3 = 92 | nationalgoals3 = 4 | caption = | caps5 = 129 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | goals5 = 2 | years5 = 2018—2022 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | years6 = 2022—2024 | caps6 = 33 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Amed S.F.K.|Amed]] | years7 = 2025—2026 | caps7 = 8 | goals7 = 0 }} '''Šeihu Kujate''' (''Cheikhou Kouyaté''; dzimis {{dat|1989|12|21}}) ir [[Senegāla]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Anderlecht''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2009—10, 2011—12, 2012—13, 2013—14 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2010, 2012, 2013 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kujate, Šeihu}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:KV Kortrijk spēlētāji]] 7wrb7bd56cfyd7c97ah6nbbhkmfv06o 0 377510 4538631 4276649 2026-10-22T13:48:32Z Bendžamins 76862 4538631 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Šeihs N'Doje | image = 20140808 - Ligue 2 - Créteil-Châteauroux 033.jpg | fullname = ''Cheikh N'Doye'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|3|29}} | birth_place = {{vieta|Senegāla|Rufiska}} | height = 192 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes|Cannes]] | clubnumber = 15 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2007—2009 | clubs1 = {{flaga|Senegāla}} [[ASC Yakaar]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 2009—2012 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Epinal]] | caps2 = 72 | goals2 = 17 | years3 = 2012—2015 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Creteil]] | caps3 = 107 | goals3 = 32 | years4 = 2015—2017 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO]] | caps4 = 65 | goals4 = 14 | years5 = 2017—2019 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.]] | caps5 = 39 | goals5 = 0 | nationalyears1 = 2014—2019 | nationalteam1 = {{fb|SEN}} | nationalcaps1 = 30 | nationalgoals1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}} | caption = | caps6 = 27 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Amiens SC|Amiens]] | goals6 = 0 | years6 = 2018—2019 | caps7 = 119 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Red Star F.C.|Red Star]] | goals7 = 31 | years7 = 2020—2024 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes|Cannes]] | years8 = 2024— | caps8 = 4 | goals8 = 1 }} '''Šeihs N'Doje''' (''Cheikh N'Doye''; dzimis {{dat|1986|3|29}}) ir [[Senegāla]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Francijas kluba ''[[AS Cannes|Cannes]]'' sastāvā. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:N'Doje, Šeihs}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]] 4qs7to0dqilkrkp5yq4vv0s869u61zv 0 377513 4538612 4276640 2026-10-22T13:28:25Z Bendžamins 76862 4538612 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Musa Konatē | image = Zen-Sion16 (10) (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|3}} | birth_place = {{vieta|Senegāla|M'Bour}} | height = 183 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 2005—2010 | youthclubs1 = {{flaga|Senegāla}} ASC Toure Kunda de Mbour | years1 = 2010—2011 | clubs1 = {{flaga|Senegāla}} [[ASC Toure Kunda de Mbour]] | caps1 = 9 | goals1 = 3 | years2 = 2011—2012 | clubs2 = {{flaga|Izraēla}} [[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas „Maccabi”]] | caps2 = 29 | goals2 = 5 | years3 = 2012—2014 | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar]] | caps3 = 10 | goals3 = 1 | years4 = 2013—2014 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.]] | caps4 = 25 | goals4 = 1 | years5 = 2014—2017 | clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion]] | caps5 = 93 | goals5 = 35 | years6 = 2017—2020 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Amiens SC]] | caps6 = 86 | goals6 = 22 | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U20 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012 | nationalteam2 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 5 | nationalyears3 = 2012—2019 | nationalteam3 = {{fb|SEN}} | nationalcaps3 = 34 | nationalgoals3 = 12 | pcupdate = | caption = | caps7 = 27 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Dijon FCO|Dijon]] | goals7 = 5 | years7 = 2020—2023 | clubs8 = {{īre}} {{Flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance Sportive]] | years8 = 2021—2022 | caps8 = 5 | goals8 = 1 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Sivasspor]] | years9 = 2022 | caps9 = 12 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]] | years10 = 2023 | caps10 = 13 | goals10 = 2 | clubs11 = {{flaga|Francija}} [[Bourges Foot 18|Bourges]] | years11 = 2023—2025 | caps11 = 30 | goals11 = 7 | nationalyears = 2010—2012 }} '''Musa Konatē''' ({{val|fr|Pape Moussa Konaté}}; dzimis {{dat|1993|4|3}}) ir [[Senegāla]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Sion''' * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2014—15 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Konate, Musa}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:Amiens SC spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]] [[Kategorija:Dijon FCO spēlētāji]] [[Kategorija:Sivasspor spēlētāji]] [[Kategorija:Batumi "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Telavivas "Maccabi" spēlētāji]] odwgqq6w5bhgn7teeim6gv69e3u18we 0 377997 4538696 4430073 2026-10-22T14:51:02Z Bendžamins 76862 4538696 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Vladimirs Stojkovićs | image = Vladimir Stojković 2018 (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1983|7|28}} | birth_place = {{vieta|Serbija|Loznica}} | height = 195 | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[FK Čukarički|Čukarički]] | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2001—2003 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] | caps1 = 2 | goals1 = 0 | years2 = 2003 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[FK Leotar]] | caps2 = 4 | goals2 = 0 | years3 = 2004—2005 | clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[FK Zemun]] | caps3 = 34 | goals3 = 0 | years4 = 2005—2006 | clubs4 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] | caps4 = 34 | goals4 = 0 | years5 = 2006—2007 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes]] | caps5 = 10 | goals5 = 0 | years6 = 2007 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse]] | caps6 = 8 | goals6 = 0 | years7 = 2007—2011 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Sporting"]] | caps7 = 9 | goals7 = 0 | years8 = 2009 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe Club de Fútbol]] | caps8 = 5 | goals8 = 0 | years9 = 2010 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.]] | caps9 = 4 | goals9 = 0 | years10 = 2010—2011 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan]] | caps10 = 26 | goals10 = 0 | years11 = 2011—2013 | clubs11 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan]] | caps11 = 60 | goals11 = 1 | years12 = 2014 | clubs12 = {{flaga|Grieķija}} [[Hēraklejas „Ergotelis”]] | caps12 = 11 | goals12 = 0 | years13 = 2014—2016 | clubs13 = {{flaga|Izraēla}} [[Haifas „Maccabi”]] | caps13 = 66 | goals13 = 0 | years14 = 2016—2017 | clubs14 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest F.C.]] | caps14 = 20 | goals14 = 0 | years15 = 2017—2021 | clubs15 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan]] | caps15 = 94 | goals15 = 0 | nationalyears1 = 2004—2006 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalcaps1 = 24 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbijas Olimpiskā izlase | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2006—2018 | nationalteam3 = {{fb|SRB}} | nationalcaps3 = 84 | nationalgoals3 = 0 | caption = | clubs16 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Fayha Club|Al-Fayha]] | years16 = 2021—2024 | caps16 = 86 | goals16 = 0 | totalcaps = | totalgoals = | clubs17 = {{flaga|Serbija}} [[FK Radnički 1923|Radnički 1923]] | years17 = 2025 | caps17 = 6 | goals17 = 0 | clubs18 = {{flaga|Serbija}} [[FK Čukarički|Čukarički]] | years18 = 2026— | caps18 = 4 | goals18 = 0 | clubnumber = 88 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} }} '''Vladimirs Stojkovićs''' (dzimis {{dat|1983|7|28}}) ir [[Serbija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Stojkovičs spēlē [[Serbijas Superlīga]]s komandā ''[[FK Čukarički|Čukarički]]''. == Sasniegumi == '''Red Star Belgrade''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2005—06 * [[Serbijas un Melnkalnes kauss futbolā|Serbijas un Melnkalnes kauss]]: 2001—02 '''Sporting CP''' * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2007—08 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2007 '''Partizan''' * Serbijas Superlīga: 2010—11, 2011—12, 2012—13 * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2010—11, 2017—18, 2018—19 '''Maccabi Haifa''' * [[Izraēlas kauss futbolā|Izraēlas kauss]]: 2015—16 '''Al-Fayha''' * [[Karaļa kauss (Saūda Arābija)|Karaļa kauss]]: 2021—22 '''Individuālie sasniegumi''' * Serbijas Superlīgas gada labākais spēlētājs: 2017 * ''[[FK Partizan]]'' gada labākais spēlētājs: 2013 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Stojkovićs, Vladimirs}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mačvas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Ergotelis spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Zemun spēlētāji]] [[Kategorija:Haifas "Maccabi" spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Fayha Club spēlētāji]] [[Kategorija:FK Čukarički spēlētāji]] 1j7ndwhot15g44btidud9grgdrriwi2 0 378305 4538665 4436370 2026-10-22T14:29:11Z Bendžamins 76862 4538665 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Adems Ļajičs | image = FWC 2018 - Group E - SRB v BRA - Photo 075 (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|9|29}} | birth_place = {{vieta|Serbija|Novi Pazara}} | height = 181 | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[FK Novi Pazar|Novi Pazar]] | clubnumber = 22 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2005—2008 | youthclubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan]] | years1 = 2008—2010 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan]] | caps1 = 38 | goals1 = 9 | years2 = 2010—2013 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina]] | caps2 = 78 | goals2 = 15 | years3 = 2013—2016 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | caps3 = 61 | goals3 = 14 | years4 = 2015—2016 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | caps4 = 25 | goals4 = 3 | years5 = 2016—2018 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.]] | caps5 = 61 | goals5 = 16 | nationalyears1 = 2007—2008 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U17 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2008—2010 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbija U19 | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals2 = 6 | nationalyears3 = 2008—2010 | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalcaps3 = 11 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2010—2020 | nationalteam4 = {{fb|SRB}} | nationalcaps4 = 47 | nationalgoals4 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = | caps6 = 27 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"]] | goals6 = 9 | years6 = 2018—2019 | years7 = 2019—2022 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"]] | caps7 = 46 | goals7 = 7 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]] | years8 = 2022—2023 | caps8 = 11 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Serbija}} [[FK Novi Pazar|Novi Pazar]] | years9 = 2023—2025 | caps9 = 61 | goals9 = 17 | clubs10 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[FK Sarajevo|Sarajevo]] | years10 = 2025—2026 | caps10 = 25 | goals10 = 6 | clubs11 = {{flaga|Serbija}} [[FK Novi Pazar|Novi Pazar]] | years11 = 2026— | caps11 = 5 | goals11 = 1 }} '''Adems Ļajičs''' ({{val|sr|Адем Љајић}}; dzimis {{dat|1991|9|29}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Serbijas Superlīga]]s kluba ''[[FK Novi Pazar|Novi Pazar]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Partizan''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2008—09 * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2008—09 '''Beşiktaş''' * [[Turcijas futbola Superlīga]]: 2020—21 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2020—21 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Ļajičs, Adems}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Raškas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:Fatih Karagümrük S.K. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Sarajevo spēlētāji]] jjloc9uzxzibe0o18k5cxinzataivqb 0 381814 4538699 4276816 2026-10-22T14:55:18Z Bendžamins 76862 4538699 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Džordžs Deiviss | image = SC Wiener Neustadt vs. Floridsdorfer AC 2017-03-17 (31).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|16}} | birth_place = {{vieta|Sjerraleone|Frītauna}} | height = 168 | currentclub = {{flaga|Austrija}} [[SKU Amstetten]] | clubnumber = 11 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 2012—2014 | youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | years1 = 2014—2017 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]] | caps1 = 9 | goals1 = 0 | years2 = 2017 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[FAC Team Fur Wien]] | caps2 = 15 | goals2 = 1 | years3 = 2017—2023 | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[SKN St. Pölten]] | caps3 = 87 | goals3 = 8 | years4 = 2018 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps4 = 18 | goals4 = 0 | years5 = 2023—2024 | clubs5 = {{flaga|Austrija}} [[FC Admira Wacker Mödling|Admira Wacker]] | caps5 = 37 | goals5 = 6 | nationalyears1 = 2013— | nationalteam1 = {{fb|Sjerraleone}} | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}} | years6 = 2025 | clubs6 = {{flaga|Austrija}} [[SV Stripfing]] | caps6 = 13 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Austrija}} [[SKU Amstetten]] | years7 = 2025— | caps7 = 13 | goals7 = 0 }} '''Džordžs Deiviss''' (dzimis {{dat|1996|11|16}}) ir [[Sjerraleone]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Sjerraleones futbola izlase]]s dalībnieks. [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018. gada sezonā]] spēlēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] kluba [[Riga FC]] sastāvā. Virslīgā aizvadījis 18 spēles. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Deiviss, Džordžs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sjerraleones futbolisti]] [[Kategorija:Sjerraleones izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:SpVgg Greuther Fürth spēlētāji]] [[Kategorija:SKN St. Pölten spēlētāji]] pp0vxpj04b7aay9jlz0n84i524kzgr3 0 383739 4538857 3238413 2026-10-23T08:12:05Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538857 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Dzeržinska kalns | Photo = Dziaržynskaja hara.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Baltkrievija | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=53|latm=50|lats=55|latNS=N | longd=27|longm=3|longs=55|longEW=E | Augstums = 345 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{BLR}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Dzeržinska kalns''' ({{val|be|Гара Дзяржы́нская}}) ir augstākais kalns [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Kalna augstums ir {{nobr|345 metri}} virs jūras līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://landofancestors.com/travel/statistics/geography/235-coordinates-of-the-extreme-points-of-the-state-frontier.html |title = Coordinates of the extreme points of the state frontier. Main Geographic Characteristics of the Republic of Belarus |year = 2011 |website = Land of Ancestors |accessdate = 9 September 2013 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20130921053717/http://landofancestors.com/travel/statistics/geography/235-coordinates-of-the-extreme-points-of-the-state-frontier.html |archivedate = {{dat|2013|09|21||bez}} }}</ref> Tas atrodas [[Minskas augstiene|Minskas augstienē]], kas ir daļa no [[Baltkrievijas grēda]]s, {{nobr|30 km}} uz rietumiem no [[Minska]]s netālu no [[Dzjaržinska]]s, [[Skirmantava]]s ciemā. Agrāk kalnu sauca par '''Svēto kalnu''' ({{val|be|Святая гара}}), bet 1958. gadā to pārdēvēja [[Felikss Dzeržinskis|Dzeržinska]] vārdā. 1990. gadu beigās kalnā uzstādīta [[granīts|granīta]] plāksne ar uzrakstu [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodā]]: "Dzeržinska kalns. Augstākais Baltkrievijas punkts." (''Гара Дзяржынская. Найвышэйшая кропка Беларусі.''). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170717204006/http://peakbagger.com/peak.aspx?pid=10284 Dzeržinska kalns] vietnē ''Peakbagger'' {{Baltkrievija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltkrievijas kalni]] [[Kategorija:Baltkrievijas reljefa formas]] [[Kategorija:Minskas apgabals]] br8q7xz7s2s8bpqmyu68bxqwffcebre 0 383943 4538905 4536071 2026-10-23T09:54:54Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538905 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Cugšpice | Nosaukums2 = ''Zugspitze'' | Photo = Zugspitze 2.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Vācija#Austrija#Eiropa | plat_d = 47 | plat_m = 25 | plat_s = 16 | plat_NS = N | gar_d = 10 | gar_m = 59 | gar_s = 11 | gar_EW = E | kartes_paraksts = | reljefa_karte = | kartes_marķieris = | paraksta_novietojums = | Augstums = 2962 | Relatīvais_augstums = 1746 | Atrašanās vieta = {{GER}}<br />{{AUT}} | Kalnu grēda = [[Bavārijas Alpi]] | Augstiene = | Kāpums = | Parent peak = | Coordinates = | Topographic map = | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Grid_ref_UK = | Grid_ref_Ireland = | Listing = | Translation = | Language = | Pronunciation = }} '''Cugšpice''' ({{val|de|Zugspitze}}, {{izrunā|tsukʃpɪtsə}}) ir augstākā virsotne [[Bavārijas Alpi|Bavārijas Alpos]], kā arī [[Vācija]]s augstākā virsotne. Atrodas uz Vācijas un [[Austrija]]s robežas. Sasniedzama no abām valstīm gan kā kalnu pārgājienu mērķis, gan pa gaisa trošu ceļu. Cugšpices augstums ir 2962 m [[augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Uz ziemeļiem no Cugšpices atrodas [[Garmiša-Partenkirhene]], kur 1936. gadā norisinājās [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. Pirmo reizi cilvēki uzkāpa Cugšpicē {{dat|1820|8|27||bez}}, kad to paveica [[Jozefs Nauss]] kopā ar diviem pavadoņiem. Cugšpices nogāzēs atrodas divi nelieli ledāji, kuri strauji samazinās un līdz 2030. gadam ir paredzama to pilnīga izzušana. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Austrija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas kalni]] [[Kategorija:Austrijas kalni]] [[Kategorija:Alpi]] [[Kategorija:Tirole]] [[Kategorija:Bavārija]] 7ok8hbrx47k9ze56pipfkoz9p54od0c 0 384602 4538921 4197503 2026-10-23T10:35:37Z Pirags 3757 /* Maijs */ 4538921 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1666|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Sw BalticProv en.png|thumb|315px|Sadalītā Latvija.]] [[Attēls:Sadalītā Latvija 1749. gada kartē.jpg|thumb|315px|Sadalītā Latvija (1629–1795).]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1666]]. gada notikumi''' '''[[Latvija]]s''' teritorijā. [[Kurzeme]]s, [[Sēlija]]s un [[Zemgale]]s vēsturiskās zemes atradās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās [[Piltenes apgabals]], kurš ietilpa Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. [[Vidzeme]]s vēsturiskā zeme bija daļa no [[Zviedru Vidzeme]]s, bet [[Latgale]]s vēsturiskā zeme ([[Poļu Vidzeme]] jeb [[Inflantija]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] vaivadija, tomēr krievu okupētajā [[Latgale]]s daļā turpināja pastāvēt Borisogļebskas ([[Daugavpils]]) vaivadija. == Valdnieki == * [[Inflantija|Inflantiju]] pārvaldīja [[Polija]]s [[karalis]] un [[Lietuva]]s [[lielkņazs]] [[Jans II Kazimirs Vāsa]]. * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] valdīja hercogs [[Jēkabs Ketlers]]. * [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] valdīja [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XI]]. * Latvijas teritorijas iekaroto austrumdaļu pārvaldīja Krievijas [[cars]] [[Aleksejs I Romanovs]] == Notikumi == === Nezināms laiks vai visa gada laikā === * Lietuviešu spēki bija bloķējuši [[Daugavpils|Daugavpili]] un pulkveža Karla Marsona vadībā uzturēja Daugavpils cietokšņa blokādi. * Pēc patriarha Nikona reformām, Lielajā Maskavas koncilā [[Krievijas Pareizticīgā baznīca]] piedzīvoja šķelšanos, kad t.s. [[vecticībnieki]] palika pie vecā rita, bet pārējā Baznīca reformējās. Rezultātā Latvijas teritorijā sāka ieplūst no vajāšanām bēgošie vecticībnieki. * [[Skaistkalne|Skaistkalnē]] tika pabeigta Ozolkoka baznīcas celtniecība (atradās uz pakalna  apmēram 300 metrus austrumu virzienā no tagadējās mūra baznīcas) un [[Jezuītu ordenis|jezuītu ordeņa]] mūki Skaistkalnē ierīkoja savu misiju. * uz [[Kuldīgas ordeņa pils|Kuldīgas ordeņa pili]] pārcēlās hercoga Jēkaba sieva [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīze Šarlote]]. Viņu Annas laukumā pie [[Kuldīga]]s svinīgi sagaidīja nožēlojami apbruņoti namnieki, liecinot par pilsētas trūcīgumu. * Rīgas pilsēta nopirka [[Berghofu muiža|Berghofu muižu]] (mūsdienu [[Saulkalne]]s apvidū). * pirmo reizi vēstures avotos tika minēts [[Iģene]]s nosaukums. * pirmo reizi vēstures avotos (Kurzemes hercogistes un Piltenes bīskapijas 1666. gada robežlīgumā) tika minēta [[Vandzenes muiža]] kā Vecodres palīgmuiža. * [[Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca|Talsu evaņģēliski luteriskajā baznīcā]] tika apvienotas vācu un latviešu draudzes. Apvienoto draudzi apkalpoja mācītājs Pēteris Šliters. ===Janvāris === * [[janvāris]] — viens no cara Alekseja I tā laika dižākajiem diplomātiem [[Afanasijs Ordins-Naščokins]], kurš šajā laikā uzturējās [[Pleskava|Pleskavā]], kategoriski pieprasīja pasludināt pamieru ar Poliju—Lietuvu un pārtraukt [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] blokādi, tādējādi atjaunojot brīvu satiksmi Daugavpils reģionā. Viņš arī norādīja, ka lietuviešu militārās operācijas kavējot miera noslēgšanu un ir radījušas kristiešu asiņu nevajadzīgu izliešanu. ===Marts === * [[11. marts]] — Rīgā vētrā nogāzās vairāk nekā 130 metrus augstais [[Pētera baznīca]]s tornis. Baznīcas atjaunošanu uzsāka pilsētas dienestā esošais holandietis Jakobs Jostens. * [[Marts|marta]] beigas — lietuviešu jātnieki sāka gājienu no [[Zemgale]]s cauri [[Žemaitija]]i [[Grodņa]]s virzienā, kas tika nozīmēta par korpusa koncentrēšanās vietu. Turklāt Kurzemes hercoga Jēkaba uzstājības rezultātā [[Polijas karalis]] Jans Kazimirs aizliedza brīvprātīgajām jātnieku vienībām nakšņot Kurzemes hercogistes teritorijā. ===Maijs === * [[10. maijs]] — miera sarunām atjaunojoties [[Andrusovas pamiers|Andrusovas ciemā]], jautājums par Daugavpili izraisīja strīdus abu pušu pārstāvju starpā, jo to uzskati izrādījās krasi atšķirīgi. * [[maijs]] — Daugavpils reģionā uzturējās vairs tikai pulkvežu Kšištofa Paca, Maceja Gosevska (''Gosiewski'') un Jakoba Mailī-Laskarisa (''Mailly-Lascaris'') kājnieku pulki, kā arī dažas vienības, kas apsargāja ceļus. ===Jūnijs === * [[17. jūnijs]] — tika pārtraukta Daugavpils blokāde (t.i. deviņas dienas pēc pamiera noslēgšanas starp abām valstīm). Šajā pašā dienā K. Paca kājnieku pulks, “''nojaucot nocietinājumus pie Daugavpils, devās uz Baisogalu Žemaitijā, lai tur atpūstos un sarūpētu maizi''”. Reizē ar to [[Inflantijas vaivadija|Inflantiju]] atstāja arī tās atlikušās vienības, [[artilērija]] (tika pārvesta uz [[Viļņa|Viļņu]]) un [[Tatāri|tatāru]] jātnieki, kurus sākotnēji bija plānots sūtīt Grodņas virzienā. ===Septembris === * [[septembris]] — ar baznīcas tiesas atļauju uz sava rēķina [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Sv. Jāņa baznīcā]] Rīgā Hansis Brinks uzstāda trešo kroņlukturi (tas ir pirmais no ieejas, ar 10 svecēm vienā rindā). ===Novembris === * [[28. novembris]] — tika izdots pirmais zviedru pieminekļu aizsardzības likums. Pirmie zviedru pieminekļu aizsardzības inspektori kopa [[Rūnakmens|rūnu akmeņus]] un citus kapu ierakstus. Likums bija spēkā arī [[Zviedru Vidzeme|zviedru Vidzemē]]. ===Decembris === * [[30. decembris]] — [[Varšava|Varšavu]] bija sasniegusi traģiska ziņa par Polijas armijas sakāvi pie [[Brailovas kauja|Brailovas]] no tatāru un kazaku puses. Tādēļ, lai izvairītos no karadarbības divās frontēs, senāta padome pieņēma lēmumu noslēgt sarunas ar maskaviešiem pēc iespējas ātrāk. Apmaiņā pret 15 gadu ilgu pamieru Polija-Lietuva bija gatava atteikties no Inflantijas vaivadijas, saņemot par to no krieviem kompensāciju, kuras summu vēl nebija izlēmuši. == Statistiski dati == * Rīgas labības eksports: 16 lasti [[Kvieši|kviešu]], 840 lasti [[Rudzi|rudzu]], 204 lasti [[Mieži|miežu]], 184 lasti [[Auzas|auzu]]<ref>[[Jānis Straubergs]]. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.</ref> (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri). == Miruši == * [[13. jūlijs]] — [[Semjons Strešņevs]], Krievzemes [[bajārs]], militārais darbinieks. 1656. gadā vadīja krievu karaspēku, kurš aplenca un vēlāk arī ieņēma Dinaburgu (Daugavpili). 1657.—1666. gadā vadīja pārvaldi (krieviski: ''приказ''), kura pārraudzīja Krievzemes iekarotās teritorijas Baltijā. (dzimis [[1616]]). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1666. gads|Latvija]] [[Kategorija:1666. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] oewyssjmee6fi0tlvc3th7ztnsp77uo 0 397427 4538592 4276623 2026-10-22T13:12:49Z Bendžamins 76862 4538592 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Mamē Diofs | image = Mame Biram Diouf.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|12|16}} | birth_place = {{vieta|Senegāla|Dakara}} | height = 185 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Ankara Keçiörengücü S.K.|Ankara Keçiörengücü]] | clubnumber = 55 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2007—2009 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK]] | caps1 = 62 | goals1 = 29 | years2 = 2009—2012 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC]] | caps2 = 5 | goals2 = 1 | years3 = 2009 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK]] | caps3 = 12 | goals3 = 4 | years4 = 2010—2011 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers FC]] | caps4 = 26 | goals4 = 3 | years5 = 2012—2014 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]] | caps5 = 57 | goals5 = 26 | years6 = 2014—2020 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.]] | caps6 = 144 | goals6 = 24 | nationalyears1 = 2009—2018 | nationalteam1 = {{fb|SEN}} | nationalcaps1 = 47 | nationalgoals1 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = Diofs 2018. gadā | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Hatayspor]] | caps7 = 73 | years7 = 2020—2022 | goals7 = 31 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]] | years8 = 2022—2023 | caps8 = 28 | goals8 = 9 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Göztepe S.K.|Göztepe]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 13 | goals9 = 2 | clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Ankara Keçiörengücü S.K.|Ankara Keçiörengücü]] | years10 = 2024— | caps10 = 58 | goals10 = 31 }} '''Mamē Diofs''' ({{val|fr|Mame Biram Diouf}}; dzimis {{dat|1987|12|16}}) ir [[Senegāla]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Turcijas kluba ''[[Ankara Keçiörengücü S.K.|Ankara Keçiörengücü]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2009—10 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Diofs, Mamē}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]] [[Kategorija:Göztepe S.K. spēlētāji]] [[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Molde FK spēlētāji]] mebecth1ie896jnpycygbos9xy6cx3r 0 397572 4538658 4276688 2026-10-22T14:13:47Z Bendžamins 76862 4538658 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Filips Kostičs | image = 2022128173937 2022-05-08 Fussball Eintracht Frankfurt vs Borussia Mönchengladbach - Sven - 1D X MK II - 2399 - B70I8510 (Filip Kostić cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|11|1}} | birth_place = {{vieta|Serbija|Kragujevaca}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | clubnumber = 18 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2012 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Radnički 1923]] | caps1 = 61 | goals1 = 5 | years2 = 2012—2014 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen]] | caps2 = 43 | goals2 = 11 | years3 = 2014—2016 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | caps3 = 59 | goals3 = 8 | years4 = 2016—2018 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | caps4 = 61 | goals4 = 9 | nationalyears1 = 2015— | nationalteam1 = {{fb|SRB}} | nationalcaps1 = 76 | nationalgoals1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = | caps5 = 129 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | goals5 = 18 | years5 = 2018—2022 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | years6 = 2022—2026 | caps6 = 84 | goals6 = 6 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years7 = 2024—2025 | caps7 = 27 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | years8 = 2026— | caps8 = 4 | goals8 = 0 | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} }} '''Filips Kostičs''' ({{val|sr|Филип Костић}}; dzimis {{dat|1992|11|1}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandā [[PSV Eindhoven]]. == Sasniegumi == ''' Frankfurt Eintracht''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2021—22<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2033450--frankfurt-vs-rangers/|title=History: Frankfurt 1-1 Rangers &#124; UEFA Europa League 2021/22 Final|website=UEFA.com}}</ref> '''Juventus''' * [[Coppa Italia]]: 2023—24<ref>https://sportacentrs.com/futbols/italija/16052024-juventus_15_triumfs_italijas_kausa_atalan</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Kostičs, Filips}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šumadijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] npzn93pq1snezm9ppdrn3plz674o8ew 4538659 4538658 2026-10-22T14:14:16Z Bendžamins 76862 4538659 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Filips Kostičs | image = 2022128173937 2022-05-08 Fussball Eintracht Frankfurt vs Borussia Mönchengladbach - Sven - 1D X MK II - 2399 - B70I8510 (Filip Kostić cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|11|1}} | birth_place = {{vieta|Serbija|Kragujevaca}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | clubnumber = 18 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2012 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Radnički 1923]] | caps1 = 61 | goals1 = 5 | years2 = 2012—2014 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen]] | caps2 = 43 | goals2 = 11 | years3 = 2014—2016 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | caps3 = 59 | goals3 = 8 | years4 = 2016—2018 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | caps4 = 61 | goals4 = 9 | nationalyears1 = 2015— | nationalteam1 = {{fb|SRB}} | nationalcaps1 = 76 | nationalgoals1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = | caps5 = 129 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | goals5 = 18 | years5 = 2018—2022 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | years6 = 2022—2026 | caps6 = 84 | goals6 = 6 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years7 = 2024—2025 | caps7 = 27 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | years8 = 2026— | caps8 = 4 | goals8 = 0 | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} }} '''Filips Kostičs''' ({{val|sr|Филип Костић}}; dzimis {{dat|1992|11|1}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandā ''[[PSV Eindhoven]]''. == Sasniegumi == ''' Frankfurt Eintracht''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2021—22<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2033450--frankfurt-vs-rangers/|title=History: Frankfurt 1-1 Rangers &#124; UEFA Europa League 2021/22 Final|website=UEFA.com}}</ref> '''Juventus''' * [[Coppa Italia]]: 2023—24<ref>https://sportacentrs.com/futbols/italija/16052024-juventus_15_triumfs_italijas_kausa_atalan</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Kostičs, Filips}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šumadijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] ifbaz26wp2dpxu3ga61ow6fd30mjy08 0 397573 4538698 4276815 2026-10-22T14:53:46Z Bendžamins 76862 4538698 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Andrija Živkovičs | image = Andrija Živković 2020.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|7|11}} | birth_place = {{vieta|Serbija|Niša (pilsēta)}} | height = 168 | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013—2016 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan]] | caps1 = 63 | goals1 = 17 | years2 = 2016—2020 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"]] | caps2 = 55 | goals2 = 3 | nationalyears1 = 2011—2013 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U17 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbija U19 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2013—2017 | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalcaps3 = 22 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2013— | nationalteam4 = {{fb|SRB}} | nationalcaps4 = 66 | nationalgoals4 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = | caps3 = 181 | clubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]] | goals3 = 43 | years3 = 2020— }} '''Andrija Živkovičs''' ({{val|sr|Андрија Живковић}}; dzimis {{dat|1996|7|11}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]] kluba [[Saloniku PAOK]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Partizan''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2014—15 * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2015—16 '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2016—17, 2018—19 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2016—17 '''PAOK''' * [[Grieķijas Superlīga]]: 2023—24 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2020—21 '''Serbija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2015 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Živkovičs, Andrija}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nišavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 3bzxzn7n925plyom333dovlrzwefcuw 0 397703 4538637 4482114 2026-10-22T13:55:34Z Bendžamins 76862 4538637 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ismails Sārs | image = Ismaila Sarr France v Senegal 16 June 2026-425 (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|2|25}} | birth_place = {{vieta|Senegāla}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | clubnumber = 7 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2017 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz]] | caps1 = 31 | goals1 = 5 | years2 = 2017—2019 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.]] | caps2 = 59 | goals2 = 13 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016— | nationalteam2 = {{fb|SEN}} | nationalcaps2 = 88 | nationalgoals2 = 23 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = Ismails Sārs 2026. gadā | caps3 = 128 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]] | goals3 = 33 | years3 = 2019—2023 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | years4 = 2023—2024 | caps4 = 23 | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | years5 = 2024— | caps5 = 68 | goals5 = 17 }} '''Ismails Sārs''' ({{val|fr|Ismaïla Sarr}}; dzimis {{dat|1998|2|25}}) ir [[Senegāla]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. == Sasniegumi == '''Rennes''' * [[Coupe de France]]: 2018—19 '''Crystal Palace FC''' * [[FA kauss]]: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/17052025-mancestras_city_ar_i_garu_degunu_i_paliek |title= Mančestras ″City″ ar garu degunu paliek arī FA kausa finālā|accessdate=2025-05-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082025-hendersons_izcils_pecspelu_sitienos_un_pa |title=Hendersons izcils pēcspēļu sitienos un palīdz “Crystal Palace” izcīnīt pirmo "Community Shield" kausu |language= |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/27052026-pern_crystal_palace_pirmais_anglijas_kaus|title= Pērn "Crystal Palace" pirmais Anglijas kauss, šogad pirmā Eiropas trofeja|accessdate=2026-05-27 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sārs, Ismails}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 4cz3ram0kwjfzk64ve2s8y7ylda047f 0 397704 4538643 4276655 2026-10-22T14:01:05Z Bendžamins 76862 4538643 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Musa Vagū | image = Moussa Wagué (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|4}} | birth_place = {{vieta|Senegāla}} | height = 177 | currentclub = {{flaga|Albānija}} [[AF Elbasani|Elbasani]] | clubnumber = 14 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2017—2018 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K.A.S. Eupen]] | caps1 = 23 | goals1 = 1 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U20 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017—2019 | nationalteam2 = {{fb|SEN}} | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals2 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = Vagū 2018. gadā | caps2 = 20 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]] | goals2 = 2 | years2 = 2018—2019 | caps3 = 4 | caps4 = 5 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals3 = 0 | goals4 = 0 | years3 = 2019—2022 | years4 = 2020 | caps5 = 7 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Saloniku PAOK]] | goals5 = 0 | years5 = 2020 | clubs6 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Gorica|Gorica]] | years6 = 2022 | caps6 = 13 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Kipra}} [[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis Famagusta]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 23 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Panserraikos F.C.|Panserraikos]] | years8 = 2024—2026 | caps8 = 13 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Albānija}} [[AF Elbasani|Elbasani]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }} '''Musa Vagū''' ({{val|fr|Moussa Wagué}}; dzimis {{dat|1998|10|4}}) ir [[Senegāla]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Albānijas futbola Superlīga|Albānijas Superlīgas]] komandā ''[[AF Elbasani|Elbasani]]''. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]] '''PAOK''' * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2020-21 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vagū, Musa}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:KAS Eupen spēlētāji]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:HNK Gorica spēlētāji]] 3jj1i2e8ys9yrlvmvv5ka0agizfxcpz 0 398415 4538672 4276702 2026-10-22T14:33:23Z Bendžamins 76862 4538672 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sergejs Milinkovičs-Savičs | image_size = 150 | image = Milinković-Savić 2018.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|02|27}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Ļeida}} | height = 192 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SC|Al Hilal]] | clubnumber = 22 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Austrija}} [[Grazer AK]] | youthyears2 = 2006—2013 | youthclubs2 = {{flaga|Serbija}} [[FK Vojvodina|Vojvodina]] | years1 = 2013—2014 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Vojvodina|Vojvodina]] | caps1 = 16 | goals1 = 4 | years2 = 2014—2015 | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]] | caps2 = 24 | goals2 = 5 | years3 = 2015—2023 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] | caps3 = 267 | goals3 = 57 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U19 | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbija U20 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2014—2017 | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 4 | nationalyears4 = 2017—pašlaik | nationalteam4 = {{fb|Serbija}} | nationalcaps4 = 58 | nationalgoals4 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | clubs4 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SC|Al Hilal]] | years4 = 2023— | caps4 = 101 | goals4 = 35 }} '''Sergejs Milinkovičs-Savičs''' ({{val|sr|Сергеј Милинковић-Савић}}; dzimis {{dat|1995|02|27}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Milinkovičs-Savičs pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu [[Al Hilal SC|''Al Hilal'']]. Viņa brālis [[Vaņa Milinkovičs-Savičs]] arī ir futbolists, spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.novosti.rs/vesti/sport.294.html:485966-Braca-Milinkovic-Savic-biseri-sa-novosadskog-asfalta |title=Braća Milinković-Savić biseri sa novosadskog asfalta |language=sr |accessdate={{dat|2018|6|17||bez}} |website=novosti.rs}}</ref> == Karjera == Profesionāla futbolista karjeru sācis klubā ''[[FK Vojvodina]]''. 2014.—2015. gada sezonā pārstāvēja Beļģijas klubu ''[[K.R.C. Genk|Genk]]''. 2015. gada jūlijā pievienojās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam [[Romas "Lazio"]]. Pārstāvējis dažāda vecuma Serbijas jauniešu izlases. Uzvarējis 2013. gada Eiropas U19 čempionātā un 2015. gada FIFA Pasaules U20 čempionātā. 2015. gada Pasaules U20 čempionātā tika atzīts par trešo vērtīgāko turnīra spēlētāju, saņemot "bronzas bumbu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/u20worldcup/news/y=2015/m=6/news=mali-s-magician-traore-nets-top-honour-2651545.html |title=Mali’s magician Traore nets top honour |language=en |date={{dat|2015|6|20||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|17||bez}} |publisher=[[FIFA]] |archive-date={{dat|2017|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170925161422/http://www.fifa.com/u20worldcup/news/y=2015/m=6/news=mali-s-magician-traore-nets-top-honour-2651545.html }}</ref> [[Serbijas futbola izlase|Serbijas nacionālajā izlasē]] debitējis {{dat|2017|11|10||bez}} pret [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=30023 |title=Sergej Milinković-Savić - national football team player |language=en |accessdate={{dat|2018|6|17||bez}} |website=eu-football.info}}</ref> Tika iekļauts izlases sastāvā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. == Sasniegumi == '''Vojvodina''' * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2013—14 '''Lazio''' * [[Coppa Italia]]: 2018—19 * [[Supercoppa Italiana]]: 2017, 2019 '''Serbija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2015 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Itālijas Serie A]] labākais pussargs: 2018—19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Milinkovičs-Savičs, Sergejs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Vojvodina spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] mgu9l6b26haymmqu9sj5enyd70lul4w 0 398439 4538674 4276705 2026-10-22T14:34:54Z Bendžamins 76862 4538674 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Luka Milivojevičs | image = Milivojevic 2018.jpg | image_size = | caption = Luka Milivojevičs 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|4|7}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Kragujevaca|td=Serbija}} | height = 186 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|AAE}} [[Al-Nasr SC|Al-Nasr]] | clubnumber = 19 | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 2007—2008 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Radnički 1923|Radnički]] | caps1 = 17 | goals1 = 2 | years2 = 2008—2012 | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[FK Rad]] | caps2 = 49 | goals2 = 3 | years3 = 2012—2013 | clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] | caps3 = 36 | goals3 = 7 | years4 = 2013—2014 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] | caps4 = 19 | goals4 = 0 | years5 = 2014—2017 | clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | caps5 = 62 | goals5 = 11 | years6 = 2017—2023 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | caps6 = 183 | goals6 = 28 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2012— 2020 | nationalteam2 = {{fb|Serbija}} | nationalcaps2 = 38 | nationalgoals2 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | clubs7 = {{flaga|AAE}} [[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al Ahli]] | years7 = 2023—2025 | caps7 = 41 | goals7 = 4 | clubs8 = {{flaga|AAE}} [[Al-Nasr SC|Al-Nasr]] | years8 = 2025— | caps8 = 23 | goals8 = 5 }} '''Luka Milivojevičs''' ({{val|sr|Лука Миливојевић}}; dzimis {{dat|1991|4|7}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[AAE Pro līga]]s kluba ''[[Al-Nasr SC|Al-Nasr]]'' sastāvā. == Karjera == Karjeru sāka dzimtās pilsētas [[Kragujevaca]]s klubā ''[[FK Radnički 1923|Radnički]]''. Spēlējis arī citos Serbijas klubos ''[[FK Rad]]'' un ''[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]''. Karjeras turpinajumā pārstāvēja Beļģijas klubu ''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'' un 2014. gadā kļuva par Beļģijas čempionu. No 2014. līdz 2017. gadam spēlēja Grieķijas klubā ''[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]'', divreiz uzvarot [[Grieķijas futbola Superlīga|Superlīgā]]. 2017. gada janvārī pievienojās Anglijas klubam ''[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]''. Komandu pametis 2023. gadā, kad pievienojies AAE komandai ''[[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al Ahli]]''. [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]] debitēja {{dat|2012|11|14||bez}} draudzības spēle pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]]. Pirmos un līdz šim vienīgos vārtus izlases labā guva {{dat|2017|10|6||bez}} pret [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=28025 |title=Luka Milivojević - national football team player |language=en |accessdate={{dat|2018|6|18||bez}} |website=eu-football.info}}</ref> Tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. == Sasniegumi == '''Red Star Belgrade''' * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2011—12 '''Anderlecht''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2013—14 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2014 '''Olympiacos''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2014—15, 2015—16 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2014—15 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Milivojevičs, Luka}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šumadijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Rad" spēlētāji]] [[Kategorija:Shabab Al Ahli Club spēlētāji]] byy2bo5iskjg5gyseuokxssbwtugx6p 0 398442 4538671 4276701 2026-10-22T14:32:51Z Bendžamins 76862 4538671 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Nikola Milenkovičs | image = Nikola Milenković 2018.jpg | image_size = | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|12}} | birth_place = {{vieta|Serbija|Belgrada}} | height = 195 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | clubnumber = 31 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | years1 = 2015—2017 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | caps1 = 36 | goals1 = 3 | years2 = 2015—2016 | clubs2 = {{flaga|Serbija}} {{īre}} [[FK Teleoptik|Teleoptik]] | caps2 = 13 | goals2 = 0 | years3 = 2017—2024 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | caps3 = 216 | goals3 = 14 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U19 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbija U20 | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2017—2019 | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2016— | nationalteam4 = {{fb|Serbija}} | nationalcaps4 = 71 | nationalgoals4 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | years4 = 2024— | caps4 = 78 | goals4 = 5 }} '''Nikola Milenkovičs''' ({{val|sr|Никола Миленковић}}; dzimis {{dat|1997|10|12}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s kluba ''[[Nottingham Forest]]'' sastāvā. Karjeru sāka Belgradas klubā ''[[FK Partizan|Partizan]]'', tā sastāvā vienreiz uzvarēja [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]] un divreiz izcīnīja [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kausu]]. 2015.—2016. gada sezonā bija izīrēts citam Serbiajs klubam ''[[FK Teleoptik]]''. 2017. gadā pārgāja uz Itālijas klubu ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]''. [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]] debitēja {{dat|2016|9|29||bez}} draudzības spēle pret [[Kataras futbola izlase|Kataru]]. Tika iekļauts komandas sastāvā dalībai [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. == Sasniegumi == '''Partizan''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2016—17 * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2015—16, 2016—17 '''Fiorentina''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Milenkovičs, Nikola}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 5iq7jh3tsalhs1v08eh2tsnwb84vftu 0 398780 4538633 4276650 2026-10-22T13:50:43Z Bendžamins 76862 4538633 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Mbajī Niangs | image = M'Baye Niang (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|19}} | birth_place = {{vieta|Francija}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[USL Dunkerque|Dunkerque]] | clubnumber = 99 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2010—2012 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen]] II | caps1 = 22 | goals1 = 5 | years2 = 2011—2012 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen]] | caps2 = 30 | goals2 = 5 | years3 = 2012—2018 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | caps3 = 67 | goals3 = 8 | years4 = 2014 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Monpeljē HSC]] | caps4 = 19 | goals4 = 4 | years5 = 2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.]] | caps5 = 14 | goals5 = 5 | years6 = 2017 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.]] | caps6 = 16 | goals6 = 2 | years7 = 2017—2018 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.]] | caps7 = 26 | goals7 = 4 | nationalyears1 = 2009—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2017—2019 | nationalteam3 = {{fb|SEN}} | nationalcaps3 = 23 | nationalgoals3 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = | caps8 = 0 | caps9 = 29 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.]] | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.]] | goals8 = 0 | goals9 = 11 | years8 = 2018—2019 | years9 = 2018—2019 | caps10 = 35 | caps11 = 5 | clubs10 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.]] | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli Saudi]] | goals10 = 11 | goals11 = 0 | years10 = 2019—2021 | years11 = 2021 | clubs12 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] | years12 = 2021—2022 | caps12 = 22 | goals12 = 3 | clubs13 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | years13 = 2022—2023 | caps13 = 30 | goals13 = 6 | clubs14 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | years14 = 2023—2024 | caps14 = 16 | goals14 = 8 | clubs15 = {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]] | years15 = 2024 | caps15 = 14 | goals15 = 6 | clubs16 = {{flaga|Maroka}} [[Wydad AC|Wydad]] | years16 = 2024 | caps16 = 8 | goals16 = 2 | clubs17 = {{flaga|Itālija}} [[UC Sampdoria|Sampdoria]] | years17 = 2025 | caps17 = 16 | goals17 = 3 | clubs18 = {{flaga|Turcija}} [[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]] | years18 = 2025—2026 | caps18 = 26 | goals18 = 4 | clubs19 = {{flaga|Francija}} [[USL Dunkerque|Dunkerque]] | years19 = 2026— | caps19 = 0 | goals19 = 0 }} '''Mbajī Niangs''' ({{val|fr|M’Baye Babacar Niang}}; dzimis {{dat|1994|12|19}}) ir [[Senegāla]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līgas]] kluba ''[[USL Dunkerque|Dunkerque]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Milan''' * [[Supercoppa Italiana]]: 2016 '''Rennes''' * [[Coupe de France]]: 2018—19 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Niangs, Mbajī}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:SM Caen spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AJ Auxerre spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]] [[Kategorija:Al Ahli Saudi FC spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:Gençlerbirliği S.K. spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 9gqzrmq69bgfu0sp6c9k2ugngya58qe 0 399969 4538669 4276696 2026-10-22T14:31:49Z Bendžamins 76862 4538669 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Lazars Markovičs | image = Lazar Markovic in Bangkok (19714140242).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|2}} | birth_place = {{vieta|Serbija|Čačaka}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[FK Čukarički|Čukarički]] | clubnumber = 8 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2013 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan]] | caps1 = 46 | goals1 = 13 | years2 = 2013—2014 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"]] | caps2 = 26 | goals2 = 5 | years3 = 2014—2019 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC]] | caps3 = 19 | goals3 = 2 | years4 = 2015—2016 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | caps4 = 14 | goals4 = 0 | years5 = 2016—2017 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Sporting"]] | caps5 = 6 | goals5 = 1 | years6 = 2017 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.]] | caps6 = 12 | goals6 = 2 | years7 = 2018 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Briseles "Anderlecht"]] | caps7 = 8 | goals7 = 1 | nationalyears1 = 2009—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U17 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2012—2016 | nationalteam3 = {{fb|SRB}} | nationalcaps3 = 22 | nationalgoals3 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = | caps8 = 1 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC]] | goals8 = 0 | years8 = 2019 | caps9 = 58 | clubs9 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan]] | goals9 = 17 | years9 = 2019—2022 | clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Gaziantep F.K.|Gaziantep]] | years10 = 2022—2024 | caps10 = 49 | goals10 = 7 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | years11 = 2023 | caps11 = 8 | goals11 = 1 | clubs12 = {{flaga|AAE}} [[Baniyas Club|Baniyas]] | years12 = 2024—2025 | caps12 = 25 | goals12 = 4 | clubs13 = {{flaga|Kipra}} [[Limasolas "Apollon"|Apollon Limassol]] | years13 = 2025—2026 | caps13 = 18 | goals13 = 1 | clubs14 = {{flaga|Serbija}} [[FK Čukarički|Čukarički]] | years14 = 2026— | caps14 = 2 | goals14 = 0 }} '''Lazars Markovičs''' (dzimis {{dat|1994|3|2}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Serbijas Superlīga]]s komandā ''[[FK Čukarički|Čukarički]]''. == Sasniegumi == '''Partizan''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2011—12, 2012—13 '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2013—14 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2013—14 * [[Taça da Liga]]: 2013—14 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[FK Partizan]]'' gada labākais spēlētājs: 2011 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Markovičs, Lazars}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Moravicas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:Gaziantep FK spēlētāji]] [[Kategorija:Limasolas "Apollon" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Čukarički spēlētāji]] tinmy8oby04c3fi4p8030hovv6rt12t 0 399970 4538683 4276756 2026-10-22T14:41:08Z Bendžamins 76862 4538683 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Matija Nastasičs | image = 2018-08-17 1. FC Schweinfurt 05 vs. FC Schalke 04 (DFB-Pokal) by Sandro Halank–466.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|28}} | birth_place = {{vieta|Serbija}} | height = 188 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ula FC|Al-Ula]] | clubnumber = 15 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2010—2011 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | years2 = 2010—2011 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Serbija}} [[FK Teleoptik]] | caps2 = 21 | goals2 = 0 | years3 = 2011—2012 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina]] | caps3 = 26 | goals3 = 2 | years4 = 2012—2015 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | caps4 = 34 | goals4 = 1 | years5 = 2015—2021 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] | caps5 = 122 | goals5 = 1 | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U17 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2010—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbija U19 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2011—2013 | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2012—2022 | nationalteam4 = {{fb|SRB}} | nationalcaps4 = 34 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = Matija Nastasičs 2018. gadā | years6 = 2021—2022 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | caps6 = 5 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | years7 = 2022—2024 | caps7 = 40 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[CD Leganes|Leganes]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 26 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ula FC|Al-Ula]] | years9 = 2025— | caps9 = 19 | goals9 = 3 }} '''Matija Nastasičs''' (dzimis {{dat|1993|3|28}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē Saūda Arābijas kluba ''[[Al-Ula FC|Al-Ula]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2013—14 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2013—14 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Nastasičs, Matija}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolubaras apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]] 540z7gjxj0m054ntv1zqp2keh9kqt62 0 400904 4538689 4276766 2026-10-22T14:46:34Z Bendžamins 76862 4538689 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Nemaņa Radoņičs | image = Radonjic 2018.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|15}} | birth_place = {{vieta|Serbija|Niša (pilsēta)}} | height = 185 | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[FK Čukarički|Čukarički]] | clubnumber = 28 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2017 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | years2 = 2016—2017 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Serbija}} [[FK Čukarički]] | caps2 = 27 | goals2 = 4 | years3 = 2017—2018 | clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] | caps3 = 28 | goals3 = 5 | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U17 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 5 | nationalyears2 = 2013—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbija U19 | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2016—2017 | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalcaps3 = 11 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2017— | nationalteam4 = {{fb|SRB}} | nationalcaps4 = 46 | nationalgoals4 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caption = | caps4 = 51 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | goals4 = 7 | years4 = 2018—2023 | caps5 = 12 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Hertha"]] | goals5 = 1 | years5 = 2021 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | years6 = 2021—2022 | caps6 = 6 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]] | years7 = 2022—2023 | caps7 = 28 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 10 | goals8 = 3 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | years9 = 2024 | caps9 = 11 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] | years10 = 2024—2026 | caps10 = 31 | goals10 = 7 | clubs11 = {{flaga|Serbija}} [[FK Čukarički|Čukarički]] | years11 = 2026— | caps11 = 0 | goals11 = 0 }} '''Nemaņa Radoņičs''' ({{val|sr|Немања Радоњић}}; dzimis {{dat|1996|2|15}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Serbijas Superlīga]]s komandā ''[[FK Čukarički|Čukarički]]''. == Sasniegumi == '''Red Star Belgrade''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2017—18 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Radoņičs, Nemaņa}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nišavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Čukarički spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] t9x2rll2zmabhv663jlmll151s4g2g5 0 402924 4538795 3865330 2026-10-23T05:18:53Z Baisulis 11523 +1....... 4538795 wikitext text/x-wiki '''Rubenis''' (sieviešu dzimtē [[Rubene (uzvārds)|Rubene]]) ir izplatīts [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Andris Rubenis]] (1951—2017) — latviešu filosofs; * [[Arturs Rubenis]] (1927) — latviešu dramaturgs; * [[Edgars Rubenis]] — latviešu mūziķis; * [[Georgs Rubenis]] (1986) — latviešu kontemplācijas skolotājs un grāmatu autors; * [[Jurijs Rubenis]] (1925—2004) — Latvijas politiķis; * [[Juris Rubenis]] (1961) — latviešu garīdznieks; * [[Mārtiņš Rubenis]] (1978) — latviešu kamaniņu braucējs; * [[Miķelis Rubenis]] (1933—2023) — latviešu futbola tiesnesis, žurnālists; * [[Ojārs Rubenis]] (1955) — latviešu žurnālists; * [[Oskars Rubenis]] (1999) — latviešu futbolists; * [[Ralfs Rubenis]] (1970) — latviešu mūziķis; * [[Roberts Rubenis]] (1917—1944) — latviešu virsnieks; * [[Vitālijs Rubenis]] (1914—1994) — Latvijas politiķis. == Skatīt arī == * [[Rubens]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] hjprznoc82lr958w9ogca42phfl3h39 0 410250 4538655 4377456 2026-10-22T14:11:09Z Bendžamins 76862 4538655 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Luka Jovičs | image = FWC 2018 - Group E - SRB v BRA - Photo 113 (cropped).jpg | image_size = | caption = Luka Jovičs [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]] | fullname = Luka Jovičs | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|23}} | birth_place = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Bijeļina}} | height = 181 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | clubnumber = 9 | youthyears1 = 2005—2014 | youthclubs1 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] | years1 = 2014—2016 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] | caps1 = 42 | goals1 = 12 | years2 = 2016—2019 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | caps2 = 2 | goals2 = 0 | years3 = 2017—2019 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | caps3 = 54 | goals3 = 25 | nationalyears1 = 2014 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U16 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 10 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbija U17 | nationalcaps2 = 19 | nationalgoals2 = 16 | nationalyears3 = 2014—2016 | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbija U19 | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 10 | nationalyears4 = 2015—2019 | nationalteam4 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalcaps4 = 16 | nationalgoals4 = 7 | nationalyears5 = 2018— | nationalteam5 = {{fb|Serbija}} | nationalcaps5 = 56 | nationalgoals5 = 12 | club-update = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caps4 = 36 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | goals4 = 3 | years4 = 2019—2022 | caps5 = 18 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | goals5 = 4 | years5 = 2021 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|FIorentina]] | caps6 = 31 | goals6 = 6 | years6 = 2022—2023 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | years7 = 2023—2025 | caps7 = 38 | goals7 = 8 | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | caps8 = 35 | goals8 = 21 | years8 = 2025— }} '''Luka Jovičs''' ({{val|sr|Лука Јовић}}; dzimis {{dat|1997|12|23}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Luka Jovičs pārstāv [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandu [[Atēnu AEK]]. == Karjera == 2005. gadā Jovičs sāka spēlēt [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] jauniešu komandā. {{dat|2014|5|28||bez}}, 16 gadu vecumā, debitēja ''Crvena Zvezda'' galvenās komandas sastāvā spēlē pret ''[[FK Vojvodina]]'' un guva vārtus, kļūstot par jaunāko vārtu guvēju kluba vēsturē un labojot [[Dejans Stankovičs|Dejana Stankoviča]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraf.rs/sport/1092318-goleada-na-karadjordju-bez-pobednika-luka-jovic-sacuvao-zvezdu-video |title=Goleada na Karađorđu bez pobednika, Luka Jović sačuvao Zvezdu |language=sr |website=telegraf.rs |date={{dat|2014|5|28||bez}}|accessdate={{dat|2018|10|20||bez}}}}</ref> 2016. gada janvārī parakstīja līgumu ar Portugāles klubu ''[[S.L. Benfica|Benfica]]''. Kluba pirmajā komandā debitēja tā paša gada martā spēlē pret ''[[Boavista F.C.|Boavista]]''. Pārsvarā spēlēja dublieru komandas sastāvā. 2017. gada jūnijā uz īres līguma pamata pievienojās [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] vienībai [[Frankfurtes "Eintracht"]]. [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017.—2018. gada sezonā]] guva 8 vārtus Bundeslīgā. 2018. gadā ''Eintracht'' sastāvā kļuva par [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēju. {{dat|2018|10|19||bez}} guva piecus vārtus Bundeslīgas spēlē pet ''[[Fortuna Düsseldorf]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/vacija/20102018-20_gadus_vecs_serbs_satricina_bundesligu_ |title=20 gadus vecs serbs satricina Bundeslīgu ar pieciem vārtiem graujošā uzvarā |website=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2018|10|19||bez}}|accessdate={{dat|2018|10|20||bez}}}}</ref> 2018. gada aprīlī [[Eintracht Frankfurt|''Eintracht'']] paziņoja, ka ar Joviču {{Dat|2019|6|30||bez}} tiks noslēgts līgums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eintracht.de/en/news/article/eintracht-frankfurt-exercise-option-to-purchase-luka-jovic-72250/|title=Eintracht Frankfurt exercise option to purchase Luka Jović|website=Eintracht Frankfurt|access-date=2019-07-17|date=2019-04-17|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190418222346/https://www.eintracht.de/en/news/article/eintracht-frankfurt-exercise-option-to-purchase-luka-jovic-72250/|archivedate=2019-04-18}}</ref> Tomēr {{Dat|2019|6|4|5=bez}} Joviča līgumu izpirka [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2019/06/official-announcement-jović|title=Official Announcement: Jović {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2019-07-17|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190604145135/https://www.realmadrid.com/en/news/2019/06/official-announcement-jovi%25C4%2587|archivedate=2019-06-04}}</ref> 2021. gadā ''Real'' izīrēja Joviču atpakaļ uz ''Eintracht''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2021/01/14/official-announcement-jovic|title=Official Announcement: Jović {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2021-01-22|language=en}}</ref> 2022. gadā pārcēlies uz [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu [[ACF Fiorentina|''Fiorentina'']]. Nākamajā sezonā pievienojies ''[[AC Milan]]''. [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]] debitēja {{dat|2018|6|4||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Čīles futbola izlase|Čīles izlasi]]. Tika iekļauts komandas sastāvā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā izgāja uz maiņu spēlē pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=30341 |title=Luka Jović - national football team player |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2018|10|20||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Red Star Belgrade''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2013—14 '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2015—16, 2016—17 '''Eintracht Frankfurt''' * [[DFB Pokal]]: 2017—18 '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]] * [[Spānijas Superkauss]]: 2019—20, 2021—22 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferenču līgas sezona|2021—22]] '''Fiorentina''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]] '''AC Milan''' * [[Supercoppa Italiana]]:2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Jovičs, Luka}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Serbu Republikā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas serbi]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] pcn683tex09sd8fj8vo94979m3jirt8 10 413574 4538753 4538140 2026-10-22T18:01:18Z EdgarsBot 50781 upd 4538753 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-22 18:01:18{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 17 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion with rationale "Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].". ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || |- | {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 11 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)</nowiki> || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 4isi5qq0ao3cquyl0715hw2zb1duxxl 4 415707 4538752 4538139 2026-10-22T18:01:07Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4538752 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|22||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200367}}] | {{formatnum:1682}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13747}}] | 2009-02-13 | 2026-10-22 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176191}}] | {{formatnum:9753}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8129}}] | 2007-12-03 | 2026-10-21 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116645}}] | {{formatnum:10353}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1960}}] | 2009-10-02 | 2026-10-22 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115673}}] | {{formatnum:7963}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:10010}}] | 2007-11-24 | 2026-10-22 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89885}}] | {{formatnum:8212}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6826}}] | 2005-10-30 | 2026-10-22 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:74005}}] | {{formatnum:9889}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2202}}] | 2009-05-24 | 2026-10-22 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69030}}] | {{formatnum:1570}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}] | 2005-07-26 | 2026-10-22 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}] | {{formatnum:444}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:54240}}] | {{formatnum:7457}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6604}}] | 2018-06-22 | 2026-10-22 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50696}}] | {{formatnum:5738}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:405}}] | 2007-01-07 | 2026-10-22 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50404}}] | {{formatnum:6301}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3238}}] | 2007-04-26 | 2026-10-17 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49421}}] | {{formatnum:1403}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3554}}] | 2006-05-03 | 2026-10-17 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45623}}] | {{formatnum:5667}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}] | 2015-03-11 | 2026-10-22 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45396}}] | {{formatnum:505}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1816}}] | 2008-11-29 | 2026-10-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}] | {{formatnum:1480}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-11 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39498}}] | {{formatnum:3825}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:788}}] | 2013-03-30 | 2026-10-21 |- | 18. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33172}}] | {{formatnum:10251}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5231}}] | 2023-01-18 | 2026-10-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 19. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32721}}] | {{formatnum:3990}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:699}}] | 2020-05-10 | 2026-10-16 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27535}}] | {{formatnum:4758}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:944}}] | 2015-08-30 | 2026-10-22 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:26}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16101}}] | {{formatnum:1363}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-21 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15663}}] | {{formatnum:3062}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}] | 2014-07-27 | 2026-10-21 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15336}}] | {{formatnum:2355}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2027}}] | 2005-07-30 | 2026-10-22 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14641}}] | {{formatnum:485}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-10-22 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14264}}] | {{formatnum:511}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-10-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13520}}] | {{formatnum:850}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11065}}] | {{formatnum:1770}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:430}}] | 2021-07-27 | 2026-10-18 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}] | {{formatnum:269}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10270}}] | {{formatnum:318}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}] | 2012-05-17 | 2026-10-21 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9623}}] | {{formatnum:199}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6780}}] | {{formatnum:249}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-19 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:437}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5613}}] | {{formatnum:82}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-13 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5499}}] | {{formatnum:10}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-10-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5055}}] | {{formatnum:1246}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-10-22 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5049}}] | {{formatnum:163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}] | 2013-04-16 | 2026-10-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 67. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] ksy28nt11s7828rqcycgp16894rshez 10 419041 4538898 4513313 2026-10-23T09:26:24Z Biafra 13794 4538898 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Dallas Mavericks spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|Dallas Mavericks|1}} | fg = #{{NBA color|Dallas Mavericks|2}} | komanda = Dalasas "Mavericks" | komanda_saite = Dalasas "Mavericks" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 00 [[Makss Kristijs|Kristijs]] * 1 [[Taiuss Džonss|Džonss]] * 2 [[Deriks Laivlijs|Laivlijs]] * 7 [[Dvaits Pauels|Pauels]] * 9 [[Raiens Nembārds|Nembārds]] * 10 [[Brendons Viljamss|Viljamss]] * 11 [[Kairijs Ērvings|Ērvings]] * 13 [[Nadži Māršals|Māršals]] * 14 [[Mailzs Kelllijs|Kellijs]] * 16 [[Keilebs Mārtins|Mārtins]] * 20 [[Kriss Midltons|Midltons]] * 21 [[Denjels Gafords|Gafords]] * 25 [[P. Dž. Vašingtons|Vašingtons]] * 30 [[Musa Sisē|Sisē]] * 32 [[Kūpers Flags|Flags]] * 50 [[Mārvins Beglijs|Beglijs]] * ? [[Santi Aldama|Aldama]] * ? [[Valters Kleitons|Kleitons]] * Galvenais treneris: [[Dastijs Mejs]] * Treneri asistenti: [[Villijs Grīns|Grīns]] * [[Fils Hendijs|Hendijs]] * [[Modijs Maors|Maors]] * [[Garets Templs|Templs]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> 68fyo1hp8j66faggy9mr5ufz0t74w6z 0 425756 4538909 4527897 2026-10-23T09:56:50Z Kikos 3705 /* Atsauces */ 4538909 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Ņūtona kalns | Photo = Newtontoppen.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Svalbāra | paraksta_izvietojums = right | latd=79|latm=00|lats=38|latNS=N | longd=17|longm=29|longs=27 |longEW=E | Augstums = 1713 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{SJM}}, [[Špicbergena]] | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Nīfrīzlande]] | Age = | Last eruption = | First ascent = {{dat|1900|08|04}} | Easiest route = | Listing = }} '''Ņūtona kalns''' ({{val|no|Newtontoppen}}) ir kalns [[Svalbāra|Svalbārā]], [[Špicbergena]]s salas un visa arhipelāga augstākā virsotne.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ii.uib.no/~petter/mountains/1500mtn/Svalbard/trip-report.html |title=Svalbard Trip Report, April 21, 2013 - May 5, 2013. |access-date={{dat|2019|04|08||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201202220143/https://www.ii.uib.no/~petter/mountains/1500mtn/Svalbard/trip-report.html}}</ref> Izvietojies Šipcbergenas ziemeļaustrumos [[Nīfrīzlande|Nīfrīzlandē]], [[Kidēniusa kalni|Kidēniusa kalnu]] masīvā<ref>[https://data.npolar.no/placename/28404309-edbb-50a7-b8c4-68f36e5b0df8 NPDC. Chydeniusfjella]</ref> un ir ap 5 km garš un 1,5 km plats. Veidots galvenokārt no [[Silūrs|Silūra]] [[granīts|granīta]]. Virsotne klāta ar sniegu. Nosaukts par godu angļu zinātniekam [[Īzaks Ņūtons|Īzakam Ņūtonam]]. Pirmais virsotnē uzkāpis [[Meridiāna loka ekspedīcija]]s dalībnieks Helge Baklunds 1900. gada 4. augustā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Svalbāras kalni]] 7rn6ap34exy3dsvrrwh2v2rdibgndkx 0 428420 4538890 3406541 2026-10-23T08:36:32Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538890 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Gerlaha smaile | Nosaukums2 = ''Gerlachovský štít'' | Photo = Gerlach south face B.jpg | Augstums = 2655 | karte = Slovākija#Eiropa | reljefa_karte = jā | latd= 49 |latm= 10 |lats= 02 |latNS= N | longd= 20 |longm= 07 |longs= 52 |longEW= E | Atrašanās vieta = {{SVK}} | Kalnu grēda = [[Tatri]], [[Karpati]] }} '''Gerlaha smaile''' ({{val|sk|Gerlachovský štít}}) ir augstākā [[Tatri|Tatru]] un arī [[Karpati|Karpatu]] kalnu virsotne. Tās augstums virs jūras līmeņa ir 2655 metri. Tas ir augstākā virsotne [[Slovākija|Slovākijā]], līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] bija augstākā virsotne [[Austroungārija|Austroungārijā]], bet līdz 1993. gadam — [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. Gerlaha smaile ir iekļauta [[Tatru nacionālais parks (Slovākija)|Tatru nacionālā parka]] teritorijā. Lai tūristi varētu kāpt augšā, ir nepieciešams sertificēts kalnu gids. Kalna nosaukums ir saistīts ar [[Gerlahova]]s ciema nosaukumu, kas atrodas kalna pakājē. Kalns dažādos vēsturiskos avotos un laikos ir saukts arī par Keselbergu (''Kösselberg''), Kotolu (''Kotol''), Gerlsdorfas smaili (''Gerlsdorfer Spitze'') un Staļina smaili (''Stalinov štít''). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Slovākija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovākijas kalni]] [[Kategorija:Karpati]] [[Kategorija:Prešovas apgabals]] itsnxb567s9q4m2ixpniknh407euaaz 0 430026 4538660 4006178 2026-10-22T14:20:01Z Bendžamins 76862 4538660 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Milošs Krasičs | fullname = | image = MilosKrasic.jpg | caption = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|11|1}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Mitrovica|td=Kosova}} | height = 177 | currentclub = | clubnumber = | position = malējais [[pussargs (futbols)|pussargs]] | years = 2002—2006 | youthyears1 = 1990—1999 | youthclubs1 = {{flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Rudar FK]] | youthyears2 = 1999—2001 | youthclubs2 = {{flaga|Serbija}} [[FK Vojvodina|Vojvodina]] | years1 = 2001—2004 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Vojvodina|Vojvodina]] | caps1 = 77 | goals1 = 7 | years2 = 2004—2010 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA]] | caps2 = 150 | goals2 = 26 | years3 = 2010—2012 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | caps3 = 40 | goals3 = 8 | years4 = 2012—2015 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | caps4 = 13 | goals4 = 1 | years5 = 2013—2014 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[SC Bastia|Bastia]] | caps5 = 18 | goals5 = 2 | years6 = 2015—2018 | clubs6 = {{flaga|Polija}} [[Lechia Gdańsk]] | caps6 = 86 | goals6 = 7 | nationalyears1 = 2006—2011 | nationalteam1 = {{fb|Serbija}} | nationalcaps1 = 46 | nationalgoals1 = 3 | medaltemplates = {{Medaļa|Silver|UEFA Eiropas U21 čempionāts|2004}} <br/> {{Medaļa|Silver|UEFA Eiropas U21 čempionāts|2007}} | nationalteam-update = | totalcaps = 384 | totalgoals = 51 }} '''Milošs Krasičs''' ({{val|sr|Милош Красић}}; dzimis {{dat|1984|11|1}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbolists]], malējais [[pussargs (futbols)|pussargs]]. Krasičs [[Serbijas futbola izlase|Serbijas izlases]] sastāvā piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. 2009. gadā atzīts par Serbijas gada futbolistu. Ar Serbijas U21 izlasi divas reizes ieguvis otro vietu [[UEFA U21 Eiropas čempionāts|UEFA U21 Eiropas čempionātā]]. Spēlējot Krievijas klubā [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA]] divas reizes kļuvis par Krievijas čempionu, bet ar futbola klubu ''[[Juventus F.C.|Juventus]]'' vienu reizi kļuvis par Itālijas čempionu. Serbijas izlases sastāvā aizvadījis 46 spēles un guvis trīs vārtus. == Sasniegumi == '''CSKA Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2005, 2006 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2004—05, 2005—06, 2007—08, 2008—09 * [[Krievijas Superkauss]]: 2006, 2007, 2009 * [[UEFA kauss]]: 2004—05 '''Juventus''' * [[Itālijas Serie A]]: 2011—12 '''Fenerbahçe''' * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2012—13 '''Individuālie sasniegumi''' * Serbijas gada futbolists: 2009 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Krasičs, Milošs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kosovā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:SC Bastia spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Gdaņskas "Lechia" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Vojvodina spēlētāji]] o7du2gyvwf5pa5bdfqnwqswsdpqpjwa 0 438448 4538735 4498385 2026-10-22T15:54:52Z Bendžamins 76862 4538735 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|8}} | birth_place = | caps1 = 178 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Lankastera}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | goals1 = 19 | height = 193 | image = Scott McTominay Scotland v Bolivia 6 June 2026-41.jpg | caption = Maktominejs 2026. gadā | nationalgoals1 = 15 | nationalteam1 = {{fb|SCO}} | nationalyears1 = 2018— | nationalcaps1 = 73 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Skots Maktominejs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017—2024 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years2 = 2024— | caps2 = 71 | goals2 = 22 }}'''Skots Maktominejs''' ({{Val|en|Scott McTominay}}, dzimis {{Dat|1996|12|8}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Maktominejs spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā ''[[SSC Napoli|Napoli]]''. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[Anglijas Līgas kauss]] : 2022—23<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/26022023-manchester_united_izcina_ligas_kausu_un_i|title="Manchester United" izcīna Līgas kausu un pirmo trofeju kopš 2017. gada|date=2023. gada 26. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[FA kauss]]: 2023—24<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse|title=Iesit deviņpadsmitgadnieki, ''United'' revanšējas ''City'' un triumfē FA kausā|date=2024. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref>; finālists: 2017—18, 2022—23 * [[UEFA Eiropas līga]] finālists: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—2021]] '''Napoli''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 2024—25 * [[Supercoppa Italiana]]: 2025—26 '''Individuālie sasniegumi''' * [[UEFA Eiropas līga]]s sezonas izlase: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—2021]]<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/errors/|title=The official website for European football|website=UEFA.com}}</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} <br /> {{DEFAULTSORT:Maktominejs, Skots}} == Atsauces == [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] <references />{{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] imc3isf92rnd2c851q9hudcv3wqyxo2 0 439067 4538739 4498387 2026-10-22T16:02:18Z Bendžamins 76862 4538739 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|5}} | birth_place = | caps1 = 102 | caps2 = 104 | clubnumber = 63 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas "Celtic"]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Menas Sala|Daglasa}} | currentclub = {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas "Celtic"]] | goals1 = 5 | goals2 = 4 | height = 178 | image = Kieran Tierney Scotland v Bolivia 6 June 2026-6.jpg | caption = Tīrnijs 2026. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Kīrans Tīrnijs | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2015—2019 | years2 = 2019—2025 | nationalcaps3 = 58 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalyears3 = 2016— | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | years3 = 2023—2024 | caps3 = 20 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas "Celtic"]] | caps4 = 42 | years4 = 2025— | goals4 = 7 }}'''Kīrans Tīrnijs''' ({{Val|en|Kieran Tierney}}, dzimis {{Dat|1997|6|5}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Tīrnijs pārstāv [[Skotijas Premjerlīga]]s komandu [[Glāzgovas "Celtic"]]. == Sasniegumi == '''Celtic''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2025—26 * [[Skotijas kauss futbolā]]: 2016—17, 2017—18, 2025—26 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2017—18, 2018—19 '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2020, 2023 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Tīrnijs, Kīrans}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 61k7z46r1htrsaybmbs1q2urdqbobyc 0 444469 4538880 3907335 2026-10-23T08:28:45Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538880 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Tadmejreks | Photo = Dingli_-_Fifla.jpg | Photo size = | Paraksts = Skats no Tadmejreka | karte = Malta |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=35.845833|latNS=N | longd=14.396389|longEW=E | Augstums = 253 | Relatīvais_augstums = 253 | Atrašanās vieta = {{MLT}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Tadmejreks''' ({{val|mt|Ta' Dmejrek}}) ir [[paugurs]] [[Malta|Maltā]], [[Malta (sala)|Maltas]] salas dienvidrietumos, pie [[Dingli klintis|Dingli klintīm]]. Tā ir augstākā virsotne Maltā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maltas pauguri]] paosd7kyp7gj2rin33799lba77e8i9l 0 444537 4538900 3417873 2026-10-23T09:50:21Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538900 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Triglavs | Photo = Triglav.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Slovēnija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=46.378333|latNS=N | longd=13.836667|longEW=E | Augstums = 2864 | Relatīvais_augstums = 2059 | Atrašanās vieta = {{SLO}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Jūlija Alpi]] | Age = | Last eruption = | First ascent = 1778. gads (rakstos) | Easiest route = | Listing = }} '''Triglavs''' ({{val|sl|Triglav}}) ir [[Slovēnija]]s un [[Jūlija Alpi|Jūlija Alpu]] augstākā virsotne. Tas ir viens no Slovēnijas simboliem, attēlots [[Slovēnijas karogs|Slovēnijas karogā]] un [[Slovēnijas ģerbonis|ģerbonī]], kā arī uz Slovēnijas 50 [[Eiro cents|centu]] monētas. Ap kalnu izveidots [[Triglava nacionālais parks]]. 1895. gadā kalna virsotnē ierīkoja pretvētras patversmi jeb tā saukto [[Aļaža tornis|Aļaža torni]] (''Aljažev stolp''). 19. gadsimta beigās uz Triglava atradās [[šļūdonis]] 40 hektāru platībā. 1946. gadā tā platība bija 15 hektāri, bet 2019. gadā tas faktiski bija izzudis. Ar kalnu saistās slovēņu leģenda par [[ģemze|ģemzi]] ar zelta ragiem (''zlatorog''). Otrā pasaules kara laikā pretvācu slovēņu partizāni valkāja cepures "triglavkas", kas simbolizēja kalnu. Bijušais Slovēnijas prezidents [[Milans Kučans]] savulaik teicis, ka katram slovēnim vismaz vienreiz mūžā jāuzkāpj Triglavā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Alpi]] [[Kategorija:Slovēnijas kalni]] 9y6bidgiv73eibxnwjd6ysfhw8n1y62 0 446194 4538887 4447940 2026-10-23T08:35:34Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538887 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kalnu|itāļu kinorežisoru|Dino Rizi}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Risi | Photo = Rysy,_wierzcholek_slowacki.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Slovākija#Polija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=49 | latm = 10 | lats = 46 |latNS=N | longd=20 | longm = 5| longs = 17|longEW=E | Augstums = 2501 | Relatīvais_augstums = 163 | Atrašanās vieta = {{POL}}<br />{{SVK}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Tatri]] | Age = | Last eruption = | First ascent = 1840. gads | Easiest route = | Listing = }} '''Risi''' ({{val|sk|Rysy}}, {{val|pl|Rysy}}) ir kalns [[Augstie Tatri|Augstajos Tatros]] uz [[Polija]]s un [[Slovākija]]s robežas.<ref>{{PZT|602|Risi}}</ref> Sastāv no trīs virsotnēm, no kurām centrālā ir 2501 metru augsta, bet pārējās 2500 un 2473 metrus virs jūras līmeņa. Risi 2500 metrus augstā ziemeļrietumu virsotne ir [[Polija]]s augstākais punkts. Risi ziemeļu (Polijas) pakājē atrodas [[Morske Oko (Polija)|Morske Oko]] un [[Čarni Stav]] ezeri. Vasaras sezonā Risi no ir augstākā Tatru virsotne, kas sasniedzama bez pavadoņa un speciāla aprīkojuma. Uzkāpšanai vieglāks ir maršruts no Slovākijas puses ([[Štrbske Pleso]] ezera), kamēr ceļš no Polijas puses ir tehniski sarežģītāks un prasa vairāk spēka. Pirmā zināmā uzkāpšana Risi virsotnē veikta 1840. gadā, bet ziemā tas pirmo reizi paveikts 1884. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tatri]] [[Kategorija:Polijas kalni]] [[Kategorija:Slovākijas kalni]] [[Kategorija:Prešovas apgabals]] iliw22946y9fjbddqvfqc99yxjjnpmp 0 447264 4538904 4516058 2026-10-23T09:54:14Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538904 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada decembris}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Kēkešs | Photo = Kekesteto1.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Ungārija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=47.878889|latNS=N | longd=20.010278|longEW=E | Augstums = 1014 | Relatīvais_augstums = 774 | Atrašanās vieta = {{HUN}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Mātra]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Kēkešs''' ({{val|hu|Kékes}}) ir [[Ungārija]]s augstākā virsotne (1014 m v.j.l.). Tā atrodas Ungārijas ziemeļos, [[Heveša|Hevešas meģē]], [[Mātra]]s kalnu masīvā. Kalns ir populārs tūrisma objekts, te ierīkota tūrisma infrastruktūra, tai skaitā slēpošanas trases. Kalna virsotnē atrodas 1981. gadā uzbūvēts [[televīzijas tornis]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ungārijas kalni]] 3y8qlw9q2hlofdsbrbjvlweapskpcaw 0 447318 4538879 3148565 2026-10-23T08:28:11Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538879 wikitext text/x-wiki {{Coord|50.157694|N|6.037167|E|dim:1000|display=title}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Kneifs | Nosaukums2 = {{ubl|''Op Kneiff''|''Kneiff''|''Kneiff''}} | Photo = Kneiff.jpg | Photo size = | Paraksts = Kneifa virsotne | karte = Luksemburga#Eiropa | plat_d = 50.157694 | plat_NS = N | gar_d = 6.037167 | gar_EW = E | kartes_paraksts = | reljefa_karte = jā | kartes_marķieris = | paraksta_novietojums = | Augstums = 560 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{LUX}} | Kalnu grēda = [[Ardēni]] | Augstiene = | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Age = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Kneifs''' ({{val|lb|Op Kneiff}}, {{val|fr|Kneiff}}, {{val|de|Kneiff}}) ir 560 metrus augsts pakalns [[Luksemburga]]s galējos ziemeļos. Tā ir valsts augstākā virsotne, kaut arī dažkārt avotos kā augstākā Luksemburgas virsotne norādīta 559 metrus augstais [[Burgplacs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Luksemburga-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luksemburgas reljefa formas]] [[Kategorija:Luksemburgas kalni]] o4bh56itr65tlqf2toslq4wz5p00sr7 0 447542 4538906 3335543 2026-10-23T09:55:14Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538906 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Kebnekaise | Photo = Kebnekaise_viewed_from_Tarfala_valley_-_narrower_crop.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Zviedrija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=67.9|latNS=N | longd=18.516667|longEW=E | Augstums = 2097 | Relatīvais_augstums = 1750 | Atrašanās vieta = {{SWE}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Skandināvijas kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = 1883. gads | Easiest route = | Listing = }} '''Kebnekaise''' ({{val|sv|Kebnekaise}}, {{val|sme|Giebmegáisi/Giebnegáisi}}) ir [[Zviedrija]]s augstākā virsotne valsts ziemeļos, [[Lapzeme (reģions)|Lapzemes]] reģionā aiz [[Polārais loks|Polārā loka]]. Kalns ietilpst [[Skandināvijas kalni|Skandināvijas kalnu]] sistēmā. Tam ir divas virsotnes. Savulaik ar ledāju pārklātā dienvidu virsotne bija 2120 metrus augsta. Tomēr, ledājam kūstot, dienvidu virsotnes augstums pēdējos 50 gados samazinājās par 24 metriem, un tagad augstākā ir 2097 metrus lielā ziemeļu virsotne. Kalns ir populārs tūristu vidū. Netālu no tā atrodas 450 kilometrus garā [[Karaļa taka]] (''Kungsleden''). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandināvijas kalni]] [[Kategorija:Zviedrijas kalni]] ev1b6m8n3hjbmamyroylf5acff9t06s 0 448261 4538885 3435852 2026-10-23T08:34:34Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538885 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Vālserbergs | Photo = Ac_vaalserberg.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Nīderlande#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=50.754722|latNS=N | longd=6.020833|longEW=E | Augstums = 322,4 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{NED}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Vālserbergs''' ({{val|nl|Vaalserberg}}) ir 322,4 metrus augsts paugurs [[Nīderlande]]s galējos dienvidaustrumos pie [[Vālsa]]s pilsētas. Vālserbergs ir kontinentālās Nīderlandes augstākā virsotne. Vālserbergs vienlaicīgi ir vieta, kur satiekas trīs valstu ([[Beļģija]]s, Nīderlandes un [[Vācija]]s robeža (no 1830. līdz 1919. gadam šeit satikās četras valstis, arī [[Neitrālā Moresneta]], kas mūsdienās ietilpst Beļģijā). Nīderlandes pusē uz paugura ierīkots skatu tornis. == Galerija== <gallery> Attēls:Three Country Point, Vaalserberg, April 2018.jpg|Trīs valstu robežu punkts Attēls:Nieuwe Wilhelminatoren te Vaals.jpg|Skatu tornis </gallery> ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.summitpost.org/vaalserberg/151004 Vālserbergs summitpost.org] {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nīderlandes kalni]] [[Kategorija:Beļģijas kalni]] [[Kategorija:Ljēžas province]] [[Kategorija:Vācijas kalni]] [[Kategorija:Limburga (Nīderlande)]] [[Kategorija:Ziemeļreina-Vestfālene]] bx124lgdizvr0t8afvg9hzzhscwo31y 0 448323 4538866 4317091 2026-10-23T08:15:26Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538866 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Šhara | Photo = Mt_Shkhara_as_seen_from_Khalde_(Photo_A._Muhranoff,_2011).jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Kaukāzs#Gruzija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=43.0006|latNS=N | longd=43.1122|longEW=E | Augstums = 5193,2 | Relatīvais_augstums = 1357 | Atrašanās vieta = {{GEO}}<br/>{{RUS}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Lielais Kaukāzs]] | Age = | Last eruption = | First ascent = 1888. gads | Easiest route = | Listing = }} '''Šhara''' ({{val|ka|შხარა}}, {{val|ru|Шхара}}, {{val|krc|Ушхара}}) ir trešā augstākā virsotne [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāzā]] un augstākā [[Gruzija]]s virsotne. Atrodas uz Gruzijas ([[Svanetija]]s) — [[Krievijas Federācija]]s [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas Republikas]] robežas, apmēram 90 kilometrus uz ziemeļiem no [[Kutaisi]]. Šhara ir daļa no 12 kilometrus garās [[Bezengijas siena]]s kalnu masīva. Pirmā dokumentētā uzkāpšana Šharā notika 1888. gadā un to paveica [[Lielbritānija|britu]]-[[Šveice|šveiciešu]] ekspedīcija. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.summitpost.org/shkhara/186306 Šhara summitpost.org] {{Gruzija-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaukāza kalni]] [[Kategorija:Krievijas kalni]] [[Kategorija:Gruzijas kalni]] [[Kategorija:Kabarda-Balkārija]] e9sh8xbwcn1r9jm9ll2g76nqv7rs2lc 4538867 4538866 2026-10-23T08:16:12Z Kikos 3705 /* ievads */ 4538867 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Šhara | Photo = Mt_Shkhara_as_seen_from_Khalde_(Photo_A._Muhranoff,_2011).jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Kaukāzs#Gruzija#Kabarda-Balkārija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=43.0006|latNS=N | longd=43.1122|longEW=E | Augstums = 5193,2 | Relatīvais_augstums = 1357 | Atrašanās vieta = {{GEO}}<br/>{{RUS}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Lielais Kaukāzs]] | Age = | Last eruption = | First ascent = 1888. gads | Easiest route = | Listing = }} '''Šhara''' ({{val|ka|შხარა}}, {{val|ru|Шхара}}, {{val|krc|Ушхара}}) ir trešā augstākā virsotne [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāzā]] un augstākā [[Gruzija]]s virsotne. Atrodas uz Gruzijas ([[Svanetija]]s) — [[Krievijas Federācija]]s [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas Republikas]] robežas, apmēram 90 kilometrus uz ziemeļiem no [[Kutaisi]]. Šhara ir daļa no 12 kilometrus garās [[Bezengijas siena]]s kalnu masīva. Pirmā dokumentētā uzkāpšana Šharā notika 1888. gadā un to paveica [[Lielbritānija|britu]]-[[Šveice|šveiciešu]] ekspedīcija. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.summitpost.org/shkhara/186306 Šhara summitpost.org] {{Gruzija-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaukāza kalni]] [[Kategorija:Krievijas kalni]] [[Kategorija:Gruzijas kalni]] [[Kategorija:Kabarda-Balkārija]] 48f56cct5whio0l0b53ak8ojlpqhd2h 0 450437 4538818 3170024 2026-10-23T06:32:29Z Kikos 3705 4538818 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Kirēnijas kalni |attēls = Besparmaklar.jpg |attēla_platums = |paraksts = Pentadaktilu kalns Kirēnijas kalnos | map_type = Kipra#Vidusjūra | map_relief = jā | latd = 35.283 | latNS = N | longd = 33.534 | longEW = E | label_position = top |region = Eiropa |CoordScale = |kontinents = Eiropa |novietojums = |valstis = {{CYP}} ([[Ziemeļkipra]]) |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = [[kaļķakmens]], dažviet [[marmors]] |garums = 160 |platums = 30 |kalns = [[Kiparisovuno]] (Selvili) |augstums = 1 024 |pilsētas = |kategorijas = nē }} '''Kirēnijas kalni''' ({{val|gr|Κερύνεια}}) vai '''Bešparmaks''' ({{val|tr|Beşparmak}}) ir 160 kilometrus gara [[kalnu grēda]] [[Kipra]]s ziemeļos. Stiepjas gar Kipras salas ziemeļu krastu. Kalnu grēdu kontrolē starptautiski neatzītā [[Ziemeļkipra]]s republika. Kalnos atrodas vairākas drupas no antīkajiem laikiem, kā arī vairāku viduslaiku cietokšņu atliekas. 1995. gada jūlijā kalnu ekosistēma nopietni cieta ugunsgrēkā. Kirēnijas kalnu dienvidu nogāzē, iepretim [[Nikosija]]i izveidots 425 metru plats naktī izgaismojams Ziemeļkipras karogs. == Galerija == <gallery> Halefka.JPG On_the_Mountain_Road_above_Kyrenia.jpg Saint_Hilarion_Castle.jpg|Svētā Illariona pils drupas Nicosia 01-2017 img17 View from Shacolas Tower.jpg|Ziemeļkipras karogs no Nikosijas </gallery> == Ārējās saites == * {{sisterlinks-inline}} * {{Britannica}} {{Kipra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu grēdas]] [[Kategorija:Kipras ģeogrāfija]] qwqr9hqwzcb8zpsunr8vffdc144gczy 0 455336 4538870 3426497 2026-10-23T08:17:56Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538870 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kalnu Kiprā|kalnu Grieķijā|Olimpa kalns}} {{cita nozīme|kalnu Kiprā|kalnu uz Marsa|Olimpa kalns (Marss)}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Olimpa kalns | Photo = Cyprus_-_Cave_of_318_Fathers_view.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Kipra#Vidusjūra |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=34.936389|latNS=N | longd=32.863333|longEW=E | Augstums = 1952 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{CYP}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Trodosi]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Olimpa kalns''' ({{val|gr|Όλυμπος}}) ir 1952 metrus augsta virsotne [[Kipra]]s salā. Tā ir [[Trodosi|Trodosu]] kalnu un Kipras salas augstākā virsotne. Kalna nogāzēs ierīkotas slēpošanas trases. Pati kalna virsotne nav publiski pieejama, jo šeit atrodas [[Lielbritānija]]s kara bāze. Antīkais vēsturnieks [[Strabons]] apgalvo, ka kalna rajonā atradās [[Afrodīte]]s templis, kurā sievietēm ieeja bija aizliegta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.summitpost.org/olympos-chionistra/150803 Olimpa kalns summitpost.org] {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kipras kalni]] 26z71mo8hfjg1vbb6gsdnjkgpqulynk 0 461231 4538889 3381276 2026-10-23T08:36:18Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538889 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada jūnijs}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Midžors | Photo = Stara_planina,_vrh_Midžor.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Serbija#Bulgārija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=43.393889|latNS=N | longd=22.681667|longEW=E | Augstums = 2169 | Relatīvais_augstums = 1478 | Atrašanās vieta = {{SRB}}<br/>{{BUL}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Stara Planina]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Midžors''' jeb '''Midžurs''' ({{val|sr|Миџор}}, {{val|bg|Миджур}}) ir 2169 metrus augsts kalns uz [[Serbija]]s un [[Bulgārija]]s robežas. Tas ir augstākais kalns [[Stara Planina]]s rietumos un augstākā virsotne Serbijā (pati Serbija oficiāli par valsts augstāko virsotni uzskata 2660 metrus augsto [[Velika Rudoka|Veliku Rudoku]] [[Kosova|Kosovā]], kuras neatkarību nav atzinusi). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.summitpost.org/tirich-mir/199677 Midžors summitpost.org] {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stara Planina]] [[Kategorija:Serbijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Bulgārijas kalni]] [[Kategorija:Vidinas apgabals]] f4klrx5l3wzt8qn609pl5mgrhmjwf6y 0 461882 4538649 4276672 2026-10-22T14:06:29Z Bendžamins 76862 4538649 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|2|8}} | nationalcaps4 = 12 | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Mijats Gačinovičs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013—2015 | years2 = 2015—2020 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps5 = 30 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 3 | nationalgoals5 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 | nationalteam5 = {{fb|SRB}} | nationalyears3 = 2014—2015 | nationalyears4 = 2015—2017 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | nationalyears1 = 2011 | birth_place = | goals1 = 12 | caps1 = 50 | caps2 = 116 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Vojvodina|Vojvodina]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Novi Sada}} | currentclub = {{Flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | goals2 = 3 | nationalyears2 = 2013—2014 | height = 175 | image = MijatGacinovic.jpg | caption = Gačinovičs 2019. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U19 | nationalyears5 = 2017— | caps3 = 27 | clubs3 = {{Flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | goals3 = 0 | years3 = 2020—2022 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | years4 = 2022 | caps4 = 13 | goals4 = 0 | clubs5 = {{Flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | years5 = 2022— | caps5 = 96 | goals5 = 14 }}'''Mijats Gačinovičs''' ({{Val|sr|Мијат Гаћиновић}}, dzimis {{Dat|1995|2|8}}) ir [[Serbi|serbu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Gačinovičs pārstāv [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandu [[Atēnu AEK]]. Iepriekš Gačinovičs ir spēlējis [[Serbijas Superlīga]]s komandā [[FK Vojvodina]], ''Bundeslīgas'' komandās [[Frankfurtes "Eintracht"]] un [[TSG 1899 Hoffenheim]], kā arī Grieķijas komandā [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]. == Sasniegumi == '''Vojvodina''' * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2013—14 '''Eintracht Frankfurt''' * [[DFB Pokal]]: 2017—18 '''Panathinaikos''' * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2021—22 '''AEK Athens''' * [[Grieķijas Superlīga]]: 2022—23 * Grieķijas kauss: 2022—23 '''Serbija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2015 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Gačinovičs, Mijats}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidbačkas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Vojvodina spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] cecpc2a1ccj9whoimba6wthoopurxde 0 462338 4538732 4498390 2026-10-22T15:51:53Z Bendžamins 76862 4538732 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|18}} | name = | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalyears2 = 2014—2016 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | playername = Džons Makgins | nationalgoals2 = 0 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2015 | years2 = 2015—2018 | years3 = 2018— | nationalcaps3 = 93 | nationalgoals3 = 22 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalgoals1 = 0 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | caps1 = 87 | caps2 = 101 | caps3 = 280 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[St Mirren F.C.|St Mirren]] | clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Hibernian F.C.|Hibernian]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | nationalcaps2 = 6 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | goals1 = 4 | goals2 = 12 | goals3 = 29 | height = 178 | image = John McGinn Scotland v Bolivia 6 June 2026-2.jpg | caption = Makgins 2026. gadā | nationalyears3 = 2016— }} '''Džons Makgins''' ({{Val|en|John McGinn}}, dzimis {{Dat|1994|10|18}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2018. gada Makgins pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]''. Iepriekš Makgins ir spēlējis [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandās ''[[St Mirren F.C.|St Mirren]]'' un ''[[Hibernian FC|Hibernian]]''. == Sasniegumi == '''St Mirren''' * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2012—13 '''Hibernian''' * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2015—16 * [[Skotijas futbola čempionāts|Skotijas čempionāts]]: 2016—17 '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Aston Villa F.C.|''Aston Villa'']] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]] [[Kategorija:Hibernian FC spēlētāji]] [[Kategorija:St Mirren FC spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Makgins, Džons}} [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] pm92tbmq80ch2bc51h4xmrxc4chz1yd 0 462393 4538847 3802114 2026-10-23T08:07:46Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538847 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Korabs | Photo = Velky_Korab_2011.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Albānija#Ziemeļmaķedonija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=41.791111|latNS=N | longd=20.547778|longEW=E | Augstums = 2764 | Relatīvais_augstums = 2169 | Atrašanās vieta = {{ALB}}<br/>{{MKD}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Korabi]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Korabs''' ({{val|sq|Maja e Korabit/Mali i Korabit}}, {{val|mk|Голем Кораб}}) ir 2764 metrus augsts kalns [[Korabi|Korabu]] grēdā uz [[Albānija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s robežas. Tā ir augstākā virsotne abās valstīs. Albānijas pusē kalns ietilpst [[Koraba - Koritnika dabas parks|Koraba - Koritnika dabas parka]] teritorijā, bet Ziemeļmaķedonijas pusē - [[Mavrovas nacionālais parks|Mavrovas nacionālā parka]] teritorijā. Korabs attēlots [[Ziemeļmaķedonijas ģerbonis|Ziemeļmaķedonijas ģerbonī]]. Kalnam ir vairāk nekā 10 smailes, kas augstākas par 2000 metriem. Ziemeļmaķedonijas pusē atrodas 138 metrus augstais [[Koraba ūdenskritums]], kas ir augstākais [[Balkānu pussala|Balkānos]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.summitpost.org/maja-e-korabit-golem-korab/152212 Korabs summitpost.org] {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Albānijas kalni]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas kalni]] ca8cd21wtmjqwq3r5zo1mmflrdc7kcn 0 462436 4538738 4498227 2026-10-22T16:00:33Z Bendžamins 76862 4538738 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|18}} | years1 = 2013—2019 | nationalyears1 = 2013 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Mets Tārgets | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years2 = 2018 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | years3 = 2019—2022 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 12 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears3 = 2014 | nationalyears2 = 2013—2014 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Īstlī}} | caps1 = 43 | caps2 = 18 | caps3 = 83 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | nationalgoals2 = 0 | goals1 = 1 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | height = 183 | image = Matt Targett v Augsburg 2017.jpg | caption = Tārgets 2017. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears4 = 2015—2016 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | years4 = 2022 | caps4 = 16 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | years5 = 2022—2026 | caps5 = 22 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 42 | goals6 = 4 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | years7 = 2026— | caps7 = 1 | goals7 = 0 }}'''Mets Tārgets''' ({{Val|en|Matt Targett}}, dzimis {{Dat|1995|9|18}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Tārgets pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Hull City AFC|Hull City]]''. Iepriekš Tārgets ir spēlējis ''[[Southampton FC|Southampton]]'', ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'', ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]'' un ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]''. == Sasniegumi == '''Newcastle United''' *[[EFL Cup|Anglijas Līgas kauss]]: 2024–25<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c62zl58dg8qt#Line-ups |title=Liverpool 1–2 Newcastle United: Line-ups |website=BBC Sport |date=16 March 2025 |access-date=16 March 2025}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tārgets, Mets}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hempšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] elwnbye6jbz61b6tz088xdotmqbaipx 0 462709 4538737 4277102 2026-10-22T15:57:47Z Bendžamins 76862 4538737 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|9|10}} | years1 = 2008—2011 | nationalteam1 = {{fb|SCO}} | nationalyears1 = 2015—2018 | nationalcaps1 = 16 | name = | playername = Mets Ričijs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years2 = 2008—2009 | caption = Ričijs 2015. gadā | years3 = 2009—2010 | years4 = 2010—2011 | caps6 = 130 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]] | goals6 = 31 | years6 = 2013—2016 | caps7 = 187 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | goals7 = 20 | nationalgoals1 = 3 | image = Chelsea 0 Bournemouth 1 (1).jpg | birth_place = | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Swindon Town F.C.|Swindon Town]] | caps1 = 7 | caps2 = 37 | caps3 = 16 | caps4 = 16 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Portsmouth F.C.|Portsmouth]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Dagenham & Redbridge F.C.|Dagenham & Redbridge]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Notts County F.C.|Notts County]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Gosporta}} | height = 173 | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 11 | goals3 = 3 | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Swindon Town F.C.|Swindon Town]] | years5 = 2011—2013 | caps5 = 91 | goals5 = 23 | years7 = 2016—2024 | years8 = 2024—2025 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Portsmouth FC|Portsmouth]] | caps8 = 39 | goals8 = 5 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC|Reading]] | years9 = 2025—2026 | caps9 = 28 | goals9 = 1 | totalcaps = 551 | totalgoals = 97 }}'''Mets Ričijs''' ({{Val|en|Matt Ritchie}}, dzimis {{Dat|1989|9|10}}) ir [[Skoti|skotu]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un ir bijis [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. == Sasniegumi == '''Swindon Town''' * [[Anglijas futbola Otrā līga|Anglijas Otrā līga]]: 2011—12 '''AFC Bournemouth''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2014—15 '''Newcastle United''' * Anglijas čempionāts: 2016—17 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ričijs, Mets}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Notts County FC spēlētāji]] [[Kategorija:Portsmouth FC spēlētāji]] [[Kategorija:Swindon Town F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] eqcxwkgkyld264lbq5euvmwjnde1742 0 462713 4538716 4276840 2026-10-22T15:26:43Z Bendžamins 76862 4538716 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|24}} | years1 = 2007—2012 | nationalyears2 = 2008—2010 | nationalyears1 = 2007—2008 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Džons Fleks | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years2 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U17 | years3 = 2012—2016 | years4 = 2016—2024 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalteam4 = {{fb|SCO}} | nationalyears3 = 2009—2012 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalgoals2 = 0 | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]] | caps1 = 41 | caps2 = 7 | caps3 = 162 | caps4 = 256 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | nationalgoals1 = 3 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chesterfield F.C.|Chesterfield]] | goals1 = 2 | goals2 = 0 | goals3 = 8 | goals4 = 15 | height = 170 | image = John Fleck 2019 (cropped).jpg | caption = Fleks 2019. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalyears4 = 2019—2021 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]] | years5 = 2024 | caps5 = 1 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chesterfield F.C.|Chesterfield]] | years6 = 2024— | caps6 = 33 | goals6 = 1 }}'''Džons Fleks''' ({{Val|en|John Fleck}}, dzimis {{Dat|1991|8|24}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Fleks pārstāv ''[[EFL League Two]]'' komandu ''[[Chesterfield F.C.|Chesterfield]]''. == Sasniegumi == '''Rangers''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2009—10, 2010—11 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2007—08 '''Sheffield United''' * [[Anglijas futbola Pirmā līga|Anglijas Pirmā līga]]: 2016—17 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Coventry City F.C.|''Coventry City'']] gada labākais spēlētājs: 2015—16 * ''[[Sheffield United]]'' gada labākais spēlētājs: 2016—17, 2017—18 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]] [[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Fleks, Džons}} 67kfg60yg913bw9yubmic70l3boafi7 0 462715 4538701 4276819 2026-10-22T15:00:41Z Bendžamins 76862 4538701 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|30}} | name = | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalyears2 = 2010—2014 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | playername = Stjuarts Ārmstrongs | nationalgoals2 = 4 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs ]] | years1 = 2010—2015 | years2 = 2015—2018 | years3 = 2018—2024 | nationalcaps3 = 53 | nationalgoals3 = 5 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalgoals1 = 2 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | caps1 = 126 | caps2 = 98 | caps3 = 191 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Dundee United FC|Dundee United]] | clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Invernesa}} | nationalcaps2 = 20 | currentclub = {{flaga|Skotija}} [[Aberdeen FC|Aberdeen]] | goals1 = 18 | goals2 = 23 | goals3 = 21 | height = 183 | image = Stuart Armstrong 2019.jpg | caption = Ārmstrongs 2019. gadā | nationalyears3 = 2017— | clubs4 = {{flaga|Kanāda}} [[Vancouver Whitecaps FC|Vancouver Whitecaps]] | years4 = 2024 | caps4 = 6 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]] | years5 = 2025 | caps5 = 11 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Skotija}} [[Aberdeen FC|Aberdeen]] | years6 = 2025— | caps6 = 37 | goals6 = 2 }}'''Stjuarts Ārmstrongs''' ({{Val|en|Stuart Armstrong}}, dzimis {{Dat|1992|3|30}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Ārmstrongs pārstāv [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandu ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]]''. Iepriekš Ārmstrongs spēlēja [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandās [[Dundee United FC|''Dundee United'']] un [[Glāzgovas "Celtic"]], Anglijas komandā [[Southampton FC|Southampton]] un [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās līgas]] komandā [[Vankūveras "Whitecaps"]]. == Sasniegumi == '''Celtic''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2016—17, 2017—18 * [[Skotijas līgas kauss]]: 2016—17, 2017—18 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Dundee United FC spēlētāji]] [[Kategorija:Inverness Caledonian Thistle FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Whitecaps" spēlētāji]] [[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]] {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Ārmstrongs, Stjuarts}} rgtc4a0u078qpjwv6d2ln5arvdlvtc3 4538702 4538701 2026-10-22T15:00:49Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Aberdeen FC spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538702 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|30}} | name = | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalyears2 = 2010—2014 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | playername = Stjuarts Ārmstrongs | nationalgoals2 = 4 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs ]] | years1 = 2010—2015 | years2 = 2015—2018 | years3 = 2018—2024 | nationalcaps3 = 53 | nationalgoals3 = 5 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalgoals1 = 2 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | caps1 = 126 | caps2 = 98 | caps3 = 191 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Dundee United FC|Dundee United]] | clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Invernesa}} | nationalcaps2 = 20 | currentclub = {{flaga|Skotija}} [[Aberdeen FC|Aberdeen]] | goals1 = 18 | goals2 = 23 | goals3 = 21 | height = 183 | image = Stuart Armstrong 2019.jpg | caption = Ārmstrongs 2019. gadā | nationalyears3 = 2017— | clubs4 = {{flaga|Kanāda}} [[Vancouver Whitecaps FC|Vancouver Whitecaps]] | years4 = 2024 | caps4 = 6 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]] | years5 = 2025 | caps5 = 11 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Skotija}} [[Aberdeen FC|Aberdeen]] | years6 = 2025— | caps6 = 37 | goals6 = 2 }}'''Stjuarts Ārmstrongs''' ({{Val|en|Stuart Armstrong}}, dzimis {{Dat|1992|3|30}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Ārmstrongs pārstāv [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandu ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]]''. Iepriekš Ārmstrongs spēlēja [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandās [[Dundee United FC|''Dundee United'']] un [[Glāzgovas "Celtic"]], Anglijas komandā [[Southampton FC|Southampton]] un [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās līgas]] komandā [[Vankūveras "Whitecaps"]]. == Sasniegumi == '''Celtic''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2016—17, 2017—18 * [[Skotijas līgas kauss]]: 2016—17, 2017—18 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Dundee United FC spēlētāji]] [[Kategorija:Inverness Caledonian Thistle FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Whitecaps" spēlētāji]] [[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aberdeen FC spēlētāji]] {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Ārmstrongs, Stjuarts}} 7454m9tmmcnf7rrsja9qrg384rb8x1c 0 465143 4538646 4276670 2026-10-22T14:04:15Z Bendžamins 76862 4538646 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|24}} | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 | nationalyears2 = 2012—2015 | nationalyears1 = 2010—2012 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Marko Dmitrovičs | years1 = 2010—2013 | nationalgoals1 = 0 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2015—2016 | years4 = 2015—2016 | caps6 = 130 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[SD Eibar|Eibar]] | goals6 = 1 | years6 = 2017—2021 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC]] | years7 = 2021—2024 | goals7 = 0 | caps7 = 34 | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|SRB}} | nationalgoals2 = 0 | nationalcaps2 = 15 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Subotica}} | caps1 = 0 | caps2 = 12 | caps3 = 5 | caps4 = 38 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[Red Star Belgrade]] | clubs2 = {{flaga|Ungārija}} [[Újpest FC|Újpest]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[AD Alcorcón|Alcorcón]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | caption = Dmitrovičs 2017. gadā | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[AD Alcorcón|Alcorcón]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 41 | goals5 = 0 | height = 192 | image = CSC 0047 (35151419544) (cropped).jpg | nationalyears3 = 2017—2022 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[CD Leganes|Leganes]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 32 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | years9 = 2025— | caps9 = 40 | goals9 = 0 }}'''Marko Dmitrovičs''' ({{Val|sr|Марко Дмитровић}}, dzimis {{Dat|1992|1|24}}) ir [[Serbi|serbu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] dalībnieks. No 2024. gada Dmitrovičs pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]''. Iepriekš spēlējis Spānijas ''[[La Liga]]'' komandās ''[[SD Eibar|Eibar]]'', ''[[Sevilla FC]]'' un ''[[CD Leganes|Leganes]]''. [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] sastāvā Dmitrovičs ir spēlējis [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Újpest''' * [[Ungārijas kauss futbolā|Ungārijas kauss]]: 2013—14 '''Sevilla FC''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062023-sevilla_atspelejas_un_velreiz_apliecina_e</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējas saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Dmitrovičs, Marko}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļbačkas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:SD Eibar spēlētāji]] [[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] jyx24ik4iz975g6xni4ok0ee3ngzdt4 0 465175 4538666 4412068 2026-10-22T14:29:37Z Bendžamins 76862 4538666 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|1|26}} | years1 = 2013—2015 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalcaps1 = 16 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Nemaņa Maksimovičs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years2 = 2015—2017 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U19 | years3 = 2017—2018 | years4 = 2018—2024 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 64 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 | nationalteam4 = {{fb|SRB}} | nationalyears3 = 2015—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U20 | nationalgoals2 = 2 | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | caps1 = 27 | caps2 = 54 | caps3 = 15 | caps4 = 191 | clubnumber = 88 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Domžale|Domžale]] | clubs2 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Astana|Astana]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Baņa Koviļača}} | nationalgoals1 = 3 | currentclub = {{flaga|AAE}} [[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al Ahli]] | goals1 = 3 | goals2 = 9 | goals3 = 0 | goals4 = 7 | height = 189 | image = Nemanja Maksimović 2019.jpg | caption = Maksimovičs 2019. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalyears4 = 2016— | clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 27 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|AAE}} [[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al Ahli]] | years6 = 2025— | caps6 = 22 | goals6 = 0 }}'''Nemaņa Maksimovičs''' ({{Val|sr|Немања Максимовић}}, dzimis {{Dat|1995|1|26}}) ir [[Serbi|serbu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Maksimovičs pārstāv [[AAE Pro līga]]s komandu ''[[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al Ahli]]''. [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] sastāvā Maksimovičs debitēja {{Dat|2016|3|23|5=bez}} mačā pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. == Sasniegumi == '''Astana''' * [[Kazahstānas Premjerlīga]]: 2015, 2016 * [[Kazahstānas kauss futbolā|Kazahstānas kauss]]: 2016 * [[Kazahstānas Superkauss]]: 2015 '''Serbija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2015 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Maksimovičs, Nemaņa}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mačvas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Astana spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Shabab Al Ahli Club spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 9ddsb1k0z1o2yjvapn1w41jbnbywi82 0 465186 4538688 4442413 2026-10-22T14:44:56Z Bendžamins 76862 4538688 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|6}} | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 | nationalyears2 = 2013—2015 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | caption = Radoja 2015. gadā | playername = Nemaņa Radoja | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2014 | years2 = 2011 | years3 = 2012 | years4 = 2014—2019 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|SRB}} | nationalcaps2 = 9 | image = Nemanja Radoja.JPG | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta Vigo]] | caps1 = 48 | caps2 = 11 | caps3 = 10 | caps4 = 115 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Vojvodina|Vojvodina]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Serbija}} [[FK ČSK Čelarevo|Čelarevo]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Serbija}} [[FK Cement Beočin|Cement]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Novi Sada}} | height = 186 | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Iraklis F.C.|Iraklis]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]] | years5 = 2019—2022 | caps5 = 66 | goals5 = 1 | nationalyears3 = 2016—2017 | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Kanzassitijas "Sporting"|Sporting Kansas City]] | years6 = 2023—2025 | caps6 = 70 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Cultural y Deportiva Leonesa|Cultural Leonesa]] | years7 = 2026 | caps7 = 8 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Iraklis F.C.|Iraklis]] | years8 = 2026— | caps8 = 3 | goals8 = 0 }}'''Nemaņa Radoja''' ({{Val|sr|Немања Радоја}}, dzimis {{Dat|1993|2|6}}) ir [[Serbi|serbu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] pārstāvis. Kopš 2026. gada Radoja pārstāv [[Grieķijas Superlīga]]s komandu ''[[Iraklis F.C.|Iraklis]]''. [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] sastāvā Radoja debitēja {{Dat|2016|11|15|5=bez}} mačā pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Radoja, Nemaņa}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidbačkas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Levante UD spēlētāji]] [[Kategorija:FK Vojvodina spēlētāji]] [[Kategorija:Kanzassitijas "Sporting" spēlētāji]] [[Kategorija:Cultural y Deportiva Leonesa spēlētāji]] 04aox9yneg3nmsbshdg3sazy9jwtoqm 0 465534 4538690 4495223 2026-10-22T14:47:08Z Bendžamins 76862 4538690 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|10|31}} | nationalcaps5 = 1 | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Predrags Rajkovičs | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2015—2019 | years4 = 2019—2022 | nationalcaps3 = 14 | nationalcaps4 = 8 | nationalcaps6 = 44 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U17 | nationalteam4 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U17 | nationalteam5 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U17 | nationalteam6 = {{fb|SER}} | nationalyears3 = 2013—2014 | nationalyears4 = 2015 | nationalyears5 = 2013 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | nationalyears1 = 2010—2011 | birth_place = | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]] | caps1 = 4 | caps2 = 35 | caps3 = 136 | caps4 = 101 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Jagodina|Jagodina]] | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[Red Star Belgrade]] | clubs3 = {{flaga|Izraēla}} [[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Negotina}} | goals1 = 0 | nationalyears2 = 2011—2013 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | height = 191 | image = Predrag Rajković 2018.jpg | caption = Rajkovičs 2018. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U17 | nationalyears6 = 2013— | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | caps5 = 72 | goals5 = 0 | years5 = 2022—2024 | clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]] | years6 = 2024— | caps6 = 66 | goals6 = 0 }}'''Predrags Rajkovičs''' ({{Val|sr|Предраг Рајковић}}, dzimis {{Dat|1995|10|31}}) ir [[Serbi|serbu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Rajkovičs pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu ''[[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]''. [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]] Rajkovičs ir pārstāvējis [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Jagodina''' * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2012—13 '''Red Star Belgrade''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2013—14 '''Maccabi Tel Aviv''' * [[Izraēlas Premjerlīga]]: 2018—19 * [[Toto kauss]]: 2017—18, 2018—19 '''Serbija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2015 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Rajkovičs, Predrags}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Boras apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:Telavivas "Maccabi" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] jc4rwus7zh1nntgn67kzinbov35451o 0 469507 4538654 4276680 2026-10-22T14:10:24Z Bendžamins 76862 4538654 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada septembris}} {{Futbolista infokaste | name = Milans Joksimovičs | goals9 = 0 | goals6 = 1 | years7 = 2016—2017 | clubs7 = {{flaga|Serbija}} [[FK Sloboda Užice|Sloboda Užice]] | caps7 = 29 | goals7 = 0 | years8 = 2017 | clubs8 = {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Gorodeya|Gorodeya]] | caps8 = 12 | goals8 = 0 | years9 = 2018 | clubs9 = {{flaga|Islande}} [[Knattspyrnufélag Akureyrar|KA]] | caps9 = 16 | years10 = 2019—2020 | clubs6 = {{flaga|Serbija}} [[FK Jedinstvo Putevi|Jedinstvo Putevi]] | clubs10 = {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Gorodeya|Gorodeya]] | caps10 = 45 | goals10 = 1 | years11 = 2020—2021 | clubs11 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | caps11 = 14 | goals11 = 0 | nationalyears1 = | nationalteam1 = | nationalcaps1 = | nationalgoals1 = | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = | caps6 = 44 | years6 = 2014—2016 | image = | years2 = 2009—2011 | fullname = Milans Joksimovičs | birth_date = {{Birth date and age|1990|02|9|}} | birth_place = [[Užice]], [[Dienvidslāvija]] | height = 183 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[FK Mladost Lučani|Mladost Lučani]] | clubnumber = 12 | youthyears1 = 2007—2008 | youthclubs1 = [[FK Sloboda Užice|Sloboda Užice]] | years1 = 2007—2008 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Sloboda Užice|Sloboda Užice]] | caps1 = 20 | goals1 = 2 | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[FK Inđija|Inđija]] | goals5 = 0 | caps2 = 41 | goals2 = 0 | years3 = 2011—2012 | clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[FK Spartak Subotica|Spartak Subotica]] | caps3 = 24 | goals3 = 0 | years4 = 2012—2013 | clubs4 = {{flaga|Serbija}} [[FK Jedinstvo Putevi|Jedinstvo Putevi]] | caps4 = 25 | goals4 = 1 | years5 = 2013—2014 | clubs5 = {{flaga|Serbija}} [[FK Metalac Gornji Milanovac|Metalac Gornji Milanovac]] | caps5 = 15 | caption = | clubs12 = {{flaga|Serbija}} [[FK Novi Pazar|Novi Pazar]] | years12 = 2021—2023 | caps12 = 59 | goals12 = 2 | clubs13 = {{flaga|Serbija}} [[FK Mladost Lučani|Mladost Lučani]] | years13 = 2023— | caps13 = 70 | goals13 = 0 }}'''Milans Joksimovičs''' (dzimis 1990. gada 9. februārī) ir [[Serbi]]jas [[Futbols|futbola]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Kopš 2023. gada Joksimovičs spēlē [[Serbijas Superlīga]]s komandā ''[[FK Mladost Lučani|Mladost Lučani]]''. No 2021. līdz 2022. gadam spēlējis [[FK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ka.is/ka/frettir/milan-joksimovic-semur-vid-ka|title=Milan Joksimovic semur við KA|website=ka.is|language=Icelandic|accessdate=14 February 2018|archive-date={{dat|2020|11|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201101024859/https://www.ka.is/ka/frettir/milan-joksimovic-semur-vid-ka}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://int.soccerway.com/players/milan-joksimovi/143788/ Milan Joksimović] vietnē ''Soccerway'' * [http://www.utakmica.rs/fudbaler/379-joksimovic-milan Milan Joksimović stats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024070535/http://www.utakmica.rs/fudbaler/379-joksimovic-milan |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} vietnē ''utakmica.rs'' {{DEFAULTSORT:Joksimovičs, Milans}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zlatiboras apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola aizsargi]] [[Kategorija:FK Inđija spēlētāji]] [[Kategorija:FK Metalac Gornji Milanovac spēlētāji]] [[Kategorija:Lučanu "Mladost" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Subotica spēlētāji]] [[Kategorija:FK Garadzeya spēlētāji]] gg0iq5c4i3xb6w464h7l9qsdk4qvluj 0 471224 4538730 4525913 2026-10-22T15:49:49Z Bendžamins 76862 4538730 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|30}} | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2008 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Liams Kūpers | years1 = 2008—2013 | nationalgoals1 = 0 | years2 = 2011 | years3 = 2011 | years4 = 2012—2013 | caps6 = 262 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]] | goals6 = 11 | years6 = 2014—2024 | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalgoals2 = 0 | nationalcaps2 = 1 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Kingstona pie Hallas}} | caps1 = 11 | caps2 = 6 | caps3 = 4 | caps4 = 10 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Carlisle United F.C.|Carlisle United]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chesterfield F.C.|Chesterfield]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]] | caption = Kūpers 2025. gadā | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chesterfield F.C.|Chesterfield]] | years5 = 2013—2014 | caps5 = 61 | goals5 = 4 | height = 188 | image = Liam Cooper in CSKA.jpg | nationalyears3 = 2019—2024 | clubs7 = {{flaga|Bulgārija}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] | years7 = 2024—2025 | caps7 = 23 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]] | years8 = 2025— | caps8 = 24 | goals8 = 1 }}'''Liams Kūpers''' ({{Val|en|Liam Cooper}}, dzimis {{Dat|1991|8|30}}) ir [[Skotija|Skotijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Kūpers pārstāv Anglijas ''[[EFL League One]]'' komandu ''[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]''. [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] sastāvā Kūpers debitēja {{Dat|2019|9|6|5=bez}} pret [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]]. == Sasniegumi == * '''Chesterfield''' ** [[EFL League Two]]: 2013—14 * '''Leeds United''' ** [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leedsunited.com/news/team-news/26806/leeds-united-are-champions|title=Leeds United are champions!|website=www.leedsunited.com|access-date=2020-11-23|date=2020-07-18|language=en|archive-date=2020-11-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20201118001015/https://www.leedsunited.com/news/team-news/26806/leeds-united-are-champions}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Kūpers, Liams}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Huddersfield Town A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Carlisle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sofijas CSKA spēlētāji]] [[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 20nltmhr9bf639205uomn5w2p0y1by7 0 471226 4538733 4473162 2026-10-22T15:53:19Z Bendžamins 76862 4538733 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|14}} | nationalgoals6 = 1 | years1 = 2013— | years2 = 2013—2014 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 8 | nationalcaps5 = 1 | nationalcaps6 = 5 | nationalgoals3 = 8 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U17 | playername = Kalums Makgregors | nationalteam4 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalyears3 = 2009—2011 | nationalyears4 = 2011—2013 | nationalyears5 = 2012 | nationalyears6 = 2013—2014 | nationalcaps7 = 63 | nationalgoals7 = 3 | nationalteam7 = {{fb|SCO}} | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | name = | birth_place = | height = 178 | caps1 = 393 | caps2 = 37 | clubnumber = 42 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Notts County F.C.|Notts County]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | currentclub = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | goals1 = 52 | goals2 = 12 | image = Callum McGregor with a fan (cropped).jpg | caption = Makgregors 2025. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U16 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalyears1 = 2008 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | nationalyears7 = 2017—2024 }}'''Kalums Makgregors''' ({{Val|en|Callum McGregor}}, dzimis {{Dat|1993|6|14}}) ir [[Skotija|Skotijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2013. gada Makgregors pārstāv [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandu [[Glāzgovas "Celtic"|Glāzgovas "''Celtic''"]]. [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] sastāvā Makgregors debitēja {{Dat|2017|11|9|5=bez}} [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == * '''Celtic''' ** [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]] (9): 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2021—22, 2022—23<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/65439690|title=Hearts 0-2 Celtic: Ange Postecoglou's side seal back-to-back titles|date=2023. gada 7. maijs|via=www.bbc.com}}</ref>, 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/26042025-kelti_iegust_titulu_skotija_un_panak_rang |title=Ķelti iegūst titulu Skotijā un panāk "Rangers" sasniegto, Baloža komanda tuvu izkrišanai|accessdate={{dat|2025|4|26||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref>, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/16052026-celtic_dramatiskaja_spele_izrauj_uzvaru_p|title="Celtic" dramatiskajā spēlē izrauj uzvaru pār "Hearts" un kļūst par titulētāko Skotijas klubu|accessdate={{dat|2026|5|16||bez}}}}</ref> ** [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]] (5): 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2022—23<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/65730831|title=Celtic 3-1 Inverness CT: Ange Postecoglou's side win Scottish Cup to claim treble|date=2023. gada 2. jūn.|via=www.bbc.com}}</ref>, 2023—24, 2025—26 ** [[Skotijas līgas kauss]]: 2014—15, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2021—22, 2022—23, 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/26806/13272027/celtic-3-3-rangers-5-4-pens-daizen-maeda-hoops-hero-with-winning-scottish-league-cup-penalty |title=Celtic 3-3 Rangers (5-4 pens): Daizen Maeda is Hoops hero with winning Scottish League Cup penalty |accessdate={{dat|2024|12|17||bez}} |website=skysports.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]] [[Kategorija:Notts County FC spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Makgregors, Kalums}} <references /> [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] rmp36edyo0khor1in8ocyg6ek26kma8 0 471308 4538707 4293885 2026-10-22T15:16:38Z Bendžamins 76862 4538707 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|7}} | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]] | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Olivers Bērks | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2014—2016 | years2 = 2015 | years3 = 2016—2017 | years4 = 2017—2020 | caps6 = 31 | goals6 = 1 | nationalyears2 = 2017 | years6 = 2019—2020 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals3 = 4 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalteam4 = {{fb|SCO}} | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2016—2020 | caps7 = 28 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United]] | goals7 = 1 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U20 | birth_place = | goals1 = 6 | caps1 = 25 | caps2 = 2 | caps3 = 25 | caps4 = 20 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bradford City A.F.C.|Bradford City]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Kērkoldi}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | goals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | goals3 = 1 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | years5 = 2019 | caps5 = 14 | goals5 = 4 | height = 188 | image = Oliver Burke.jpg | caption = Bērks 2016. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | years7 = 2020—2022 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Millwall F.C.|Millwall]] | years8 = 2022 | caps8 = 14 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | years9 = 2022—2025 | caps9 = 41 | goals9 = 7 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Millwall F.C.|Millwall]] | years10 = 2023 | caps10 = 17 | goals10 = 2 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]] | years11 = 2023—2024 | goals11 = 0 | caps11 = 21 | clubs12 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | years12 = 2025— | caps12 = 30 | goals12 = 6 }} '''Olivers Bērks''' ({{Val|en|Oliver Burke}}, dzimis {{Dat|1997|4|7}}) ir [[Skotija|Skotijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Bērks pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu [[1. FC Union Berlin|''Union Berlin'']]. Savu karjeru Bērks sāka ''[[Nottingham Forest]]'' komandas akadēmijā, bet 2014. gadā parakstīja ar komandu savu pirmo profesionālo līgumu. 2016. gadā Bērks par 13 miljoniem [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] pievienojās [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai ''[[RB Leipzig]]'', kas kļuva par lielāko summu, kas tikusi samaksāta par [[Skotija|Skotijas]] futbolistu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/37210754|title=Forest's Burke joins Leipzig for £13m|work=BBC Sport|access-date=2020-11-24|language=en-GB}}</ref> 2017. gadā Bērks atgriezās Anglijā un pievienojās [[West Bromwich Albion F.C.|''West Bromwich Albion'']], vēlreiz uzstādot rekordlielu summu, kas tikusi samaksāta par Skotijas futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/football/premier-league/2017-2018/west-brom-sign-scotland-winger-oliver-burke-in-record-15m-deal_sto6297691/story.shtml|title=PREMIER LEAGUE WEST BROM SIGN SCOTLAND WINGER OLIVER BURKE IN RECORD £15M DEAL|last=|first=|access-date=24.11.2020|date=25.08.2017}}</ref> Vēlāk ticis izīrēts gan uz Skotijas klubu [[Glāzgovas "Celtic"|Glāzgovas "''Celtic''"]], gan uz Spānijas klubu ''[[Deportivo Alavés]]''. 2020. gadā Bērks maiņas darījuma rezultātā nonāca [[Sheffield United F.C.|''Sheffield United'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/12066486/oliver-burke-joins-sheffield-united-callum-robinson-moves-to-west-brom-in-swap-deal|title=Oliver Burke joins Sheffield United, Callum Robinson moves to West Brom in swap deal|website=Sky Sports|access-date=2020-11-24|language=en}}</ref> == Sasniegumi == * '''Celtic''' ** [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]] (1): 2018—19<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/48075065|title=Celtic secure eighth straight title|work=BBC Sport|access-date=2020-11-24|language=en-GB}}</ref> ** [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]] (1): 2018—19 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bradford City AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Millwall F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Bērks, Olivers}} bikqmuwiofyb74npsyda2gmsh3f94zr 0 471310 4538731 4511231 2026-10-22T15:50:48Z Bendžamins 76862 4538731 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|4}} | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]] | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Olivers Makbērnijs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2013—2015 | years2 = 2015 | years3 = 2015 | years4 = 2015—2019 | caps6 = 5 | goals6 = 0 | nationalyears2 = 2015—2017 | years6 = 2016 | nationalcaps3 = 20 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalyears3 = 2018— | caps7 = 17 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Barnsley F.C.|Barnsley]] | goals7 = 9 | years7 = 2018 | caps8 = 146 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United]] | goals8 = 26 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | birth_place = | goals1 = 0 | caps1 = 15 | caps2 = 4 | caps3 = 10 | caps4 = 58 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Bradford City A.F.C.|Bradford City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chester F.C.|Chester]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chester F.C.|Chester]] | clubs4 = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Līdsa}} | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Hull City AFC|Hull City]] | goals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | goals3 = 4 | goals4 = 22 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Newport County A.F.C.|Newport County]] | years5 = 2015 | caps5 = 3 | goals5 = 3 | height = 188 | image = McBurnie and PSG superstar (cropped).jpg | caption = | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | years8 = 2019—2024 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]] | years9 = 2024—2025 | caps9 = 34 | goals9 = 3 | clubs10 = {{flaga|ENG}} [[Hull City AFC|Hull City]] | years10 = 2025— | caps10 = 44 | goals10 = 17 | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} }}'''Olivers Makbērnijs''' ({{Val|en|Oliver McBurnie}}, dzimis {{Dat|1996|6|4}}) ir [[Skotija|Skotijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Makbērnijs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu [[Hull City AFC|Hull City]]. No 2024. gada līdz 2025. gadam Makbērnijs pārstāvēja Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu ''[[UD Las Palmas|Las Palmas]]''. [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] sastāvā Makbērnijs debitēja {{Dat|2018|3|23}} spēlē pret [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]]. == Sasniegumi == '''Swansea City U23''' * [[Anglijas Premjerlīgas kauss|Premjerlīgas kauss]]: 2016–17<ref>{{cite web |date=16 May 2017 |title=It's a perfect end to the season, says King |url=https://www.premierleague.com/news/394948 |accessdate=17 June 2023 |website=www.premierleague.com }}</ref> '''Hull City''' *[[EFL Championship izslēgšanas spēles]]: 2026<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cn9p8yrdy9qt#Line-ups|title=Hull City 1–0 Middlesbrough|website=BBC Sport|date=23 May 2026|accessdate=23 May 2026|last=Woodcock|first=Ian}}</ref> '''Individuālie''' *[[EFL Championship mēneša labākais spēlētājs]]: 2017–18, 2018. gada februāris, 2025. gada septembris *[[Barnsley F.C.|Barnsley]] komandas gada labākais spēlētājs: 2017–18 *[[Hull City A.F.C.|Hull City]] komandas gada labākais spēlētājs: 2025–26<ref>{{cite news | url = https://www.wearehullcity.co.uk/news/2026/may/06/hull-city-awards-2025-26-round-up/ | title = Hull City Awards 2025/26: Round-Up | date = 6 May 2026 | publisher = Hull City A.F.C. | accessdate = 7 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bradford City AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Barnsley F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bristol Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Makbērnijs, Olivers}} t07f3ys8d0fjcv1dssr9u59v9djvt1w 0 472247 4538593 4438100 2026-10-22T13:13:29Z Bendžamins 76862 4538593 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1981|1|15}} | caps11 = 40 | years3 = 2000—2002 | years4 = 2002—2005 | caps6 = 87 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] | goals6 = 12 | years6 = 2005—2008 | caps7 = 14 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | goals7 = 0 | years7 = 2008—2009 | caps8 = 60 | caps9 = 15 | caps10 = 22 | caps12 = 10 | years1 = 1998—1999 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]] | clubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]] | clubs12 = {{flaga|Malaizija}} [[Sabah FA]] | goals8 = 4 | goals9 = 1 | goals10 = 6 | goals11 = 5 | goals12 = 4 | years8 = 2009—2011 | years9 = 2011 | years10 = 2011—2012 | years11 = 2012—2014 | years2 = 1999—2000 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | birth_place = | goals3 = 18 | caps1 = 16 | caps2 = 28 | caps3 = 54 | caps4 = 55 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Dakara}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals4 = 3 | playername = El Hadži Diufs | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] | years5 = 2004—2005 | caps5 = 27 | goals5 = 9 | height = 174 | image = El Hadji Diouf.jpg | caption = Diufs 2011. gadā | nationalgoals1 = 24 | nationalteam1 = {{fb|SEN}} | nationalyears1 = 2000—2008 | nationalcaps1 = 70 | pcupdate = | ntupdate = | name = | years12 = 2014—2015 | totalcaps = 428 | totalgoals = 69 }}'''El Hadži Diufs''' ({{Val|fr|El Hadji Diouf}}; dzimis {{Dat|1981|1|15}}) ir bijušais [[Senegāla]]s [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijušais [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. 2004. gadā Diufs tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā. Savu karjeru Diufs sāka [[Francija]]s komandās [[FC Sochaux|''Sochaux'']], [[Stade Rennais F.C.|''Rennes'']] un [[RC Lens|''Lens'']]. 2002. gadā Diufs pārgāja uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Liverpool FC|''Liverpool'']]. Pēc ne pārāk sekmīgas spēles ''Liverpool'' komandā, Diufs vēlāk spēlēja citos [[Anglija]]s klubos, kā [[Bolton Wanderers F.C.|''Bolton Wanderers'']], [[Sunderland AFC|''Sunderland'']] un ''[[Blackburn Rovers]]'', kā arī [[Skotija]]s komandā [[Rangers F.C.|''Rangers'']]. Vēlāk Diufs spēlēja Anglijas zemāku līgu klubos, [[Doncaster Rovers F.C.|''Doncaster Rovers'']] un [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']]. [[Senegālas futbola izlase]]s sastāvā Diufs ir spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī četros [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīros. == Sasniegumi == '''Liverpool''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2002—03 '''Rangers''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2010—11 * [[Skotijas līgas kauss]]: 2010—11 '''Individuālie apbalvojumi''' * Āfrikas gada labākais futbolists: 2001, 2002 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{FIFA 100}} {{DEFAULTSORT:Diufs, El Hadži}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:FC Sochaux-Montbéliard spēlētāji]] [[Kategorija:Doncaster Rovers F.C. spēlētāji]] jhf6cd5eivdxgr4cfby0ukedkwnkxdp 0 475158 4538860 3441894 2026-10-23T08:13:09Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538860 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Musala | Photo = Musala.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Bulgārija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=42.179722|latNS=N | longd=23.586667|longEW=E | Augstums = 2925 | Relatīvais_augstums = 2473 | Atrašanās vieta = {{BUL}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Rila]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Musala''' ({{val|bg|Мусала}}) ir [[Rila]]s, [[Bulgārija]]s un [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne [[Bulgārija]]s rietumos, [[Rilas nacionālais parks|Rilas nacionālais parka]] teritorijā. Pēc [[relatīvais augstums|relatīvā augstuma]] sestais augstākais kalns kontinentālajā [[Eiropa|Eiropā]]. Kalna nosaukums, iespējams, radies no ''Mus Allah'' (Allaha kalns) un nosaukts laikā, kad Bulgārija ietilpa [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], kalna senākais nosaukums - '''Tangra'''. Pirmais rakstītais avots par uzkāpšanu kalnā saglabājies no 4. gadsimta p.m.ē., jo kalnā esot uzkāpis [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] tēvs [[Filips II (Maķedonija)|Filips]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.summitpost.org/musala/155169 Musala summitpost.org] {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bulgārijas kalni]] [[Kategorija:Sofijas apgabals]] dol24xgqcr8t0p4eb0fgblyctaw1dfg 0 479072 4538901 3375552 2026-10-23T09:50:44Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538901 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Halti | Photo = Rajapyykki_303B.JPG | Photo size = | Paraksts = Halti, atzīmēts Somijas augstākais punkts | karte = Somija#Norvēģija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=69.322778 |latNS=N | longd=21.278889 |longEW=E | Augstums = 1365 | Relatīvais_augstums = 510 | Atrašanās vieta = {{NOR}}<br/>{{FIN}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Halti''' ({{val|no|Halti}}, {{val|fi|Halti}}) jeb '''Hāldičohka''' ({{val|se|Háldičohkka}}) ir [[fjelds]], kas atrodas uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas. Kaut arī kalna virsotne atrodas kādu kilometru uz ziemeļiem no Somijas robežas, Halti kalnā atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts. Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā [[Ridničohka]]. 2015. gadā Norvēģijā iesākās kampaņa, lai, atzīmējot Somijas neatkarības simts gadus, Norvēģija uzdāvinātu kalnu virsotni Somijai, tomēr Norvēģijas konstititūcijas dēļ tas nebija iespējams. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.summitpost.org/halti/154562 Halti summitpost.org] {{Norvēģija-aizmetnis}} {{Somija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģijas kalni]] [[Kategorija:Somijas kalni]] [[Kategorija:Lapzeme (Somija)]] npi41qed79nujxzsltme4a905ky6ca5 0 479495 4538849 3610956 2026-10-23T08:09:04Z Kikos 3705 4538849 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Grosglokners | Photo = Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Austrija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=47.074867 |latNS=N | longd=12.69525 |longEW=E | Augstums = 3798 | Relatīvais_augstums = 2423 | Atrašanās vieta = {{AUT}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Augstais Tauerns]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Grosglokners''' ({{val|de|Großglockner}}) ir 3798 metrus augsts kalns [[Austrija]]s dienvidrietumos uz [[Tirole]]s un [[Karintija]]s robežas. Tas ir augstākais kalns Austrijā un augstākā Alpu virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s. Ietilpst [[Alpi|Alpu]] [[Augstais Tauerns|Augstā Tauerna]] masīvā. Kalna austrumu nogāzē — [[Pasterce]]s ledājs, kas ir [[Mella]]s upes sākums. Gar kalnu masīva izveidotais [[Grosloknera Alpu ceļš]] (''Großglockner-Hochalpenstraße'') ir populārs tūrisma objekts. Kalns ietilpst [[Augstā Tauerna nacionālais parks|Augstā Tauerna nacionālā parka]] teritorijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.summitpost.org/grossglockner/150224 Grosglokners summitpost.org] {{Austrija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas kalni]] [[Kategorija:Alpi]] [[Kategorija:Karintija]] 3rjeojh6pakpk6xb7gxc740vwyjrwe8 0 486186 4538931 3594720 2026-10-23T10:52:46Z Saafeg 152270 4538931 wikitext text/x-wiki '''Imūnanalīze''' ir bioķīmisks tests, ar kuru mēra [[makromolekula]]s vai mazas [[molekula]]s klātbūtni vai [[koncentrācija|koncentrāciju]] šķīdumā, izmantojot [[antivielas|antivielu]] (parasti) vai [[antigēns|antigēnu]] (dažkārt). Molekulu, ko nosaka ar imūnanalīzi, bieži sauc par "analizējamo vielu", un daudzos gadījumos tā ir [[olbaltumviela]], lai gan tās var būt arī cita veida molekulas, dažāda lieluma un veida, ja vien ir izstrādātas atbilstošas antivielas, kurām ir testam vajadzīgās īpašības. Analizējamās vielas bioloģiskajos šķidrumos, piemēram, [[serums|serumā]] vai [[urīns|urīnā]], medicīnā un pētniecībā bieži mēra, izmantojot imūnanalīzes.<ref name="Yetisen2013">{{publikācijas atsauce | author = Yetisen A. K. | year = 2013 | title = Paper-based microfluidic point-of-care diagnostic devices | journal = Lab on a Chip |volume= 13 |issue= 12 |pages= 2210–2251 |doi=10.1039/C3LC50169H| pmid = 23652632 }}</ref> Imūnanalīzēm ir dažādi formāti un variācijas. Imūnanalīzes var veikt vairākos posmos, pievienojot reaģentus un izskalojot vai atdalot tos dažādos analīzes posmos. Daudzpakāpju analīzes bieži sauc par atdalīšanas imūnanalīzēm vai heterogēnām imūnanalīzēm. Dažas imūnanalīzes var veikt, vienkārši sajaucot reaģentus un paraugu un veicot fizikālus mērījumus. Šādus testus sauc par homogēnām imūnanalīzēm vai retāk par imūnanalīzēm bez atdalīšanas. Imūnanalīzēs bieži izmanto kalibratoru. Kalibratori ir šķīdumi, par kuriem ir zināms, ka tie satur attiecīgo analizējamo vielu, un šīs analizējamās vielas koncentrācija parasti ir zināma. Salīdzinot analīzes reakciju uz reālu paraugu ar analīzes reakciju, kas iegūta, izmantojot kalibratorus, ir iespējams interpretēt signāla stiprumu attiecībā uz analizējamās vielas klātbūtni vai koncentrāciju paraugā. == Princips == Imūnoanalīzes balstās uz antivielas spēju atpazīt un saistīties ar konkrētu makromolekulu, kas var atrasties sarežģītā makromolekulu maisījumā. Imunoloģijā konkrēto makromolekulu, ar kuru saistās antiviela, sauc par antigēnu, bet antigēna daļu, ar kuru saistās antiviela, sauc par epitopu. Dažos gadījumos imūnoanalīzē var izmantot antigēnu, lai šķīdumā noteiktu to antivielu klātbūtni, kas atpazīst šo antigēnu. Citiem vārdiem sakot, dažās imūnoanalīzēs analīts var būt antiviela, nevis antigēns. Papildus antivielas saistīšanai ar tās antigēnu, otra visu imūnoanalīžu galvenā iezīme ir spēja radīt izmērāmu signālu kā reakciju uz šo saistīšanos. Lielākajā daļā, lai gan ne visās, imūnoanalīzēs antivielas vai antigēnus ķīmiski saista ar kādu noteiktu marķieri. Mūsdienu imūnoanalīzēs tiek izmantots liels skaits marķieru, un tie ļauj veikt noteikšanu ar dažādiem paņēmieniem. Daudzas marķiervielas ir nosakāmas, jo tās vai nu izstaro starojumu, izraisa krāsas maiņu šķīdumā, fluorescē gaismas ietekmē vai var tikt stimulētas, lai izstarotu gaismu. == Vēsture == Pirmās imūnoanalīzes 1950. gados izstrādāja Rozalīna Susmana Jalova (Rosalyn Sussman Yalow) un Solomons Berson (Solomon Berson). 1977. gadā Jalova saņēma Nobela prēmiju par savu darbu imūnoanalīžu jomā, kļūstot par otro amerikāņu sievieti, kas saņēmusi šo apbalvojumu. Imūnoanalīzes kļuva ievērojami vienkāršākas un populārākas, kad 20. gadsimta 60. gadu beigās tika demonstrētas metodes, kā enzīmus ķīmiski saistīt ar antivielām. 1983. gadā Kārdifas Universitātes profesors Entonijs Kembels (Anthony Campbell) imūnoanalīzē izmantoto radioaktīvo jodu aizstāja ar akridīnija esteru, kas pats izstaro gaismu — ķīmisko luminiscenci. Šāda veida imūnoanalīzes tagad ik gadu tiek izmantotas aptuveni 100 miljonos klīnisko testu visā pasaulē, ļaujot klīnicistiem asins paraugos noteikt plašu proteīnu, patogēnu un citu molekulu spektru. Līdz 2012. gadam komerciālā imūnoanalīžu nozare nopelnīja 17 miljardus, un tika uzskatīts, ka tai ir perspektīvas lēnai ikgadējai izaugsmei 2–3 procentu diapazonā. == Marķieri == Imūnoanalīzēs tiek izmantoti dažādi marķieri, lai nodrošinātu antivielu un antigēnu noteikšanu. Marķieri parasti tiek ķīmiski saistīti vai konjugēti ar vēlamo antivielu vai antigēnu. === Fermenti === Visticamāk, viens no populārākajiem marķieriem, ko izmanto imūnoanalīzēs, ir fermenti. Imūnoanalīzes, kurās izmanto fermentus, sauc par fermentu imūnoanalīzēm (EIA), no kurām visizplatītākie veidi ir fermentu saistītās imūnsorbenta analīzes (ELISA) un fermentu reizinātās imūnoanalīzes metode (EMIT). ELISA testos izmantotie fermenti ietver mārrutku peroksidāzi (HRP), sārmaino fosfatāzi (AP) vai glikozes oksidāzi. Šie fermenti bieži vien ļauj veikt noteikšanu, jo noteiktu reaģentu klātbūtnē tie izraisa novērojamu krāsas izmaiņu. Dažos gadījumos šie fermenti tiek pakļauti reaģentiem, kas liek tiem izstarot gaismu vai ķīmisko luminiscenci. Ir vairāki ELISA veidi: tiešais, netiešais, sviestmaizes un konkurējošais. === Radioaktīvie izotopi === Radioaktīvos izotopus var iekļaut imūnoanalīzes reaģentos, lai veiktu radioimūnoanalīzi (RIA). Saistīto antivielu-antigēnu kompleksu izstaroto radioaktivitāti var viegli noteikt, izmantojot tradicionālās metodes. RIA bija vieni no pirmajiem izstrādātajiem imūnoanalīzes veidiem, taču tie vairs nav tik populāri galvenokārt tāpēc, ka darbs ar radioaktivitāti ir sarežģīts un potenciāli bīstams. === DNS marķieri === Jaunāka pieeja imūnoanalīzēm ietver reāllaika kvantitatīvās polimerāzes ķēdes reakcijas (RT qPCR) un tradicionālo imūnoanalīžu metožu apvienošanu. Šīs analīzes, ko sauc par reāllaika imūnkvantitatīvo PCR (iqPCR), izmanto DNS zondi kā marķieri. Vēl viena pieeja, kurā izmanto DNS marķierus, ir NULISA daudzkanālu imūnoanalīzes platforma, kas izstrādāta, lai noteiktu proteīnus līmenī zem 1 pg/ml (fg/ml). Šī tehnoloģija izmanto secīgu imūnkompleksa uztveršanas un atbrīvošanas mehānismu, kas apvienots ar nākamās paaudzes sekvencēšanas nolasīšanu. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā „Nature Communications“, platforma spēj vienā paraugā vienlaikus noteikt gan vienu mērķmolekulu, gan simtiem mērķmolekulu. === Fluorogēnie marķieri === Fluorogēnie marķieri, piemēram, fikoeritrīns, tiek izmantoti daudzos mūsdienu imūnoanalīžu veidos. === Elektroķīmiskās luminiscences marķieri === Daži marķieri darbojas, izmantojot elektroķīmisko luminiscenci (ECL), kurā marķieris, reaģējot uz elektrisko strāvu, izstaro uztveramu gaismu. === Marķieru neizmantojoši imūnoanalīzes testi === Lai gan imūnoanalīzes testos parasti tiek izmantoti kādi marķieri, pastāv noteikti testa veidi, kas nebalstās uz marķieriem, bet tā vietā izmanto noteikšanas metodes, kurām nav nepieciešama testa komponentu modifikācija vai marķēšana. Virsmas plazmonu rezonanse ir piemērs tehnikai, ar kuras palīdzību var noteikt saistīšanos starp nemarķētu antivielu un antigēniem. == Klasifikācijas un formāti == Imūnoanalīzes var veikt dažādos formātos. Parasti imūnoanalīze atkarībā no tās veikšanas veida ietilpst vienā no vairākām kategorijām. === Konkurējošas, homogēnas imūnoanalīzes === Konkurējošā, homogēnā imūnoanalīzē nemarķētais analīts paraugā konkurē ar marķēto analītu par saistīšanos ar antivielu. Pēc tam tiek noteikts marķētā, nesaistītā analīta daudzums. Teorētiski, jo vairāk analīta ir paraugā, jo vairāk marķētā analīta tiek izspiests un pēc tam izmērīts; tādējādi marķētā, nesaistītā analīta daudzums ir proporcionāls analīta daudzumam paraugā. * “”'Fluorescences polarizācijas imūnoanalīze (FPIA)“”' mēra fluorescences polarizācijas signālu pēc inkubācijas, nešķirojot saistītos un brīvos marķierus. Paraugam pievieno brīvas marķētas analīta analogu molekulas, un to Brauna kustība atšķiras atkarībā no tā, vai tās ir saistītas ar lielu antivielu (Ab), vai atrodas brīvā stāvoklī šķīdumā. Analīts konkurē par saistīšanos ar Ab, un, ja marķētais analīts saistās ar Ab, rodas signāls. Signāla intensitāte ir apgriezti proporcionāla analīta koncentrācijai. * “”'Enzīmu pastiprinātā imūnoanalīzes metodē (EMIT)“”', ar enzīmu (piem., glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes enzīmu) marķētas brīvās analīta analogu molekulas konkurē ar testējamo analītu. Aktīvais enzīms reducē NAD (nav signāla) līdz NADH (kas absorbē gaismu pie 340 nm), tādēļ absorbcija tiek uzraudzīta pie 340 nm. Kad marķētais analīts saistās ar antivielu, enzīms kļūst neaktīvs, un signālu ģenerē brīvā marķējuma molekula. Signāla intensitāte ir tieši proporcionāla analīta koncentrācijai. * „“”'Luminescences skābekļa kanālu imūnoanalīze (LOCI)“”'” rada singletā skābekļa sugas mikrosfērās, kas saistītas ar analizējamo vielu, un, kad analizējamā viela saistās ar attiecīgo antivielas molekulu, kas saistīta ar cita veida sfēru, analizējamā viela reaģē ar singletā skābekli, radot ķīmiskās luminiscences signālus, kas ir proporcionāli analizējamās vielas un antivielas kompleksa koncentrācijai. * “”'Mikrodalīņu kinētiskās mijiedarbības šķīdumā (KIMS)“”' un “”'daļiņu pastiprinātā turbidimetriskā inhibīcijas imūnoanalīzē (PETINIA)“”' brīvās antivielas saistās ar zāļu mikrodalīņu konjugātiem, veidojot agregātus, kas analīta neesamības gadījumā absorbē redzamajā spektrā. Analīta klātbūtnē antiviela saistās ar brīvo analītu, novēršot mikrodalīņu agregāciju un izraisot absorbcijas samazināšanos. Signāls ir apgriezti proporcionāls analīta koncentrācijai. * “”'Klona enzīma donora imūnoanalīzē (CEDIA)“”' ģenētiski tiek sadalīts enzīms (piem., beta-galaktozidāze) divos neaktīvos fragmentos: mazs enzīma donors (ED), kas konjugēts ar zāļu analogu, un lielāks enzīma akceptors (EA). Kad abi fragmenti savienojas, pilnvērtīgais enzīms pārvērš substrātu par sašķeltu krāsainu produktu. Ja šķīdumā ir zāļu analīta molekulas, tās konkurē ar ED marķēto zāļu analogu par ierobežoto antivielu saistīšanās vietu skaitu. Brīvais ED marķētais zāļu analogs saistīsies ar EA, radot kolorimetrisku signālu, kas ir tieši proporcionāls analīta daudzumam. === Konkurējoši, heterogēni imūnoanalīzes testi === Tāpat kā konkurējošā, homogēnā imūnoanalīzē, nemarķētais analīts paraugā konkurē ar marķēto analītu par saistīšanos ar antivielu. Heterogēnajos testos marķētais, nesaistītais analīts tiek atdalīts vai izskalots, un tiek noteikts atlikušais marķētais, saistītais analīts. === Vienvietīgi, nekonkurējoši imūnoanalīzes testi === Sajaucot paraugu ar marķētām antivielām, mērķa analīts saistās ar marķētām antivielām. Nesasaistītās, marķētās antivielas tiek izskalotas, un tiek noteikts saistīto, marķēto antivielu daudzums. Signāla intensitāte ir tieši proporcionāla analīta daudzumam paraugā. === Divvietīgie, nekonkurējošie imūnanalīzes testi === Nezināmā parauga analīts saistās ar antivielas saistīšanās vietu, pēc tam marķētā antiviela saistās ar analītu. Tad tiek noteikts marķētās antivielas daudzums saistīšanās vietā. Tas būs tieši proporcionāls analīta koncentrācijai, jo marķētā antiviela nesaistīsies, ja nezināmajā paraugā analīts nav klātesošs. Šo imūnoanalīzes veidu sauc arī par „sviestmaizes” analīzi, jo analīts ir „iespiests” starp divām antivielām. == Piemēri == === Klīniskie testi === Daudzi medicīniskie testi ir imūnoanalīzes, kuras šajā kontekstā sauc par imūndiagnostiku. Daudzi mājas grūtniecības testi ir imūnoanalīzes, kas nosaka grūtniecības marķieri — cilvēka horiongonadotropīnu (hCG). Konkrētāk, tie ir kvalitatīvi testi, kas, izmantojot laterālo plūsmas sistēmu, nosaka, vai hCG ir klāt. COVID-19 ātrā antigēna tests arī ir kvalitatīvs laterālās plūsmas tests. Citi klīniskie imūnoanalīzes testi ir kvantitatīvi; tie mēra koncentrācijas. Ar imūnoanalīzes testiem var noteikt CK-MB līmeni, lai novērtētu sirds slimības, insulīna līmeni, lai novērtētu hipoglikēmiju, prostatas specifisko antigēnu, lai noteiktu prostatas vēzi, un daži no tiem tiek izmantoti arī atsevišķu farmaceitisko savienojumu noteikšanai un/vai kvantitatīvai mērīšanai (sīkāku informāciju skatīt sadaļā „Enzīmu pastiprinātā imūnoanalīzes metode”). Arī narkotiku pārbaudes sākas ar ātru kvalitatīvu imūnoanalīzi. === Antidopinga analīzes sportā === Imūnoanalīzes izmanto sporta antidopinga laboratorijās, lai pārbaudītu sportistu asins paraugus uz aizliegto rekombinantā cilvēka augšanas hormona (rhGH, rGH, hGH, GH) klātbūtni. ==Pētniecība== ===Fotoakustiskā imūnoanalīze=== Fotoakustiskā imūnoanalīze mēra zemas frekvences akustiskos signālus, ko ģenerē metāla nanodaļiņu marķieri. Apgaismotas ar modulētu gaismu plazmonu rezonanses viļņa garumā, nanodaļiņas ģenerē spēcīgu akustisko signālu, ko var izmērīt, izmantojot mikrofonu. Fotoakustisko imūnoanalīzi var piemērot laterālās plūsmas testiem, kuros izmanto koloidālas nanodaļiņas. == Skatīt arī == * [[Magnētiskā imūnanalīze]] * [[Cietfāzes enzīmu imunosorbences tests|ELISA]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.biology.arizona.edu/immunology/activities/elisa/main.html "Introduction to ELISA Activity"]—beginner walk-through of ELISA used for detecting HIV, including animations at the [[University of Arizona]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Imunoloģija]] fnyvzijyr7lstcpxpm98rfgg1apvw4c 0 491076 4538617 4482112 2026-10-22T13:32:28Z Bendžamins 76862 4538617 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|1}} | nationalcaps1 = 60 | height = 197 | image = Edouard Mendy France v Senegal 16 June 2026-375 (cropped).jpg | caption = Eduārs Mendī 2026. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|SEN}} | nationalyears1 = 2018—2026 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | caps5 = 75 | name = | playername = Eduārs Mendī | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2011—2014 | years2 = 2015—2016 | years3 = 2016—2019 | goals5 = 0 | years5 = 2020—2023 | birth_place = | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille B]] | caps1 = 26 | caps2 = 8 | caps3 = 80 | caps4 = 25 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Cherbourg Football|Cherbourg]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Montiviljē}} | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | years4 = 2019—2020 | clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]] | years6 = 2023— | caps6 = 93 | goals6 = 0 }}'''Eduārs Osoke Mendī''' ({{Val|fr|Édouard Osoque Mendy}}, dzimis {{Dat|1992|3|1}}) ir [[Francija|Francijā]] dzimis [[Senegāla]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Mendī pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālā līgas]] komandu [[Al Ahli Saudi FC|''Al Ahli'']]. Viņa brālēns ir [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] futbolists [[Ferlāns Mendī]]. == Karjera == Savu karjeru sācis [[Le Havre AC|''Le Havre'']] akadēmijā. 2011. gadā pievienojies trešās divīzijas komandai [[AS Cherbourg Football|''Cherbourg'']]. 2014. gadā ticis atbrīvots no komandas, pēc kā gandrīz beidzis savu spēlētāja karjeru. Tomēr 2015. gadā pievienojies [[Marseļas "Olympique"|Marseļas "''Olympique''"]] rezerves komandai. Vēlāk nākamās sezonas pavadījis [[Stade de Reims|''Reims'']] un [[Stade Rennais F.C.|''Rennes'']] komandās. 2020. gadā Mendī pievienojās [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chelseafc.com/en/news/2020/09/24/mendy-makes-chelsea-move|title=Chelsea transfer news: Edouard Mendy makes Chelsea move {{!}} Official Site {{!}} Chelsea Football Club|website=ChelseaFC|access-date=2021-08-04}}</ref> Mendī kļuva par komandas pamatvārtsargu. Savā pirmajā sezonā Mendī aizvadīja 16 sausās spēles Premjerlīgā, kā arī 9 sausās spēles [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. Togad Mendī kļuva arī par Čempionu līgas uzvarētāju. Viņš kļuva par pirmo Āfrikas futbolistu, kurš tika atzīts par sezonas labāko vārtsargu gan UEFA, gan FIFA vērtējumā. 2023. gada vasarā pārcēlies uz [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] komandu [[Al Ahli Saudi FC|''Al Ahli'']]. [[Senegālas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. Uzvarējis [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Reims''' * [[Ligue 2|Francijas Ligue 2]]: 2017—18 '''Chelsea''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] * [[UEFA Superkauss]]: 2021 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2012 '''Al Ahli''' * [[Saūda Arābijas Superkauss]]: 2025 * [[AFC Čempionu līga]]: 2024–25<ref name=":12">{{cite web |last=Lynch |first=Joey |date=3 May 2025 |title=Never taking their eyes off the prize, Al Ahli are champions of Asia at long last |url=https://global.espn.com/football/story/_/id/44984369/never-taking-eyes-prize-al-ahli-champions-asia-long-last |access-date=4 May 2025 |website=ESPN}}</ref> '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju Kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]], finālists:2019. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Al Ahli Saudi FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Mendī, Eduārs}} fg958r6z8b6uytynswkwa1f0b9ebdy7 0 491081 4538718 4276836 2026-10-22T15:29:51Z Bendžamins 76862 4538718 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|24}} | name = | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalyears2 = 2013—2016 | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | playername = Raiens Freizers | nationalgoals1 = 1 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2013 | years2 = 2013—2020 | years3 = 2015—2016 | years4 = 2020—2024 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalyears3 = 2017—2022 | nationalcaps3 = 26 | nationalgoals2 = 3 | nationalcaps2 = 10 | birth_place = | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] | caps1 = 21 | caps2 = 183 | caps3 = 18 | caps4 = 52 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Aberdeen F.C.|Aberdeen]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | caption = Freizers 2019. gadā | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Aberdīna}} | currentclub = {{flaga|Austrālija}} [[Macarthur FC]] | goals1 = 0 | goals2 = 20 | goals3 = 4 | goals4 = 2 | height = 163 | image = Ryan Fraser (cropped).jpg | nationalgoals3 = 4 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC|Southampton]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 39 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC|Southampton]] | years6 = 2024—2026 | caps6 = 24 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Austrālija}} [[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]] | years7 = 2026 | caps7 = 12 | goals7 = 4 | clubs8 = {{flaga|Austrālija}} [[Macarthur FC]] | years8 = 2026— | caps8 = 1 | goals8 = 1 }}'''Raiens Freizers''' ({{Val|en|Ryan Fraser}}, dzimis {{Dat|1994|2|24}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Freizers pārstāv Austrālijas komandu ''[[Macarthur FC]]''. Iepriekš Freizers ir spēlējis Skotijas komandā ''[[Aberdeen FC]]'' un Anglijas komandās [[AFC Bournemouth|''Bournemouth'']], [[Ipswich Town FC|''Ipswich Town'']], ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]'' un [[Southampton FC|''Southampton'']]. [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] sastāvā ir piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Bournemouth''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2014—15 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]] [[Kategorija:Aberdeen FC spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Freizers, Raiens}} r8dqsg2x57a9jh0kx6y5fha5rerz7zy 0 491095 4538721 4276837 2026-10-22T15:38:00Z Bendžamins 76862 4538721 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|11}} | nationalgoals3 = 2 | playername = Billijs Gilmors | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2022 | years2 = 2021—2022 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 7 | nationalcaps5 = 12 | nationalcaps6 = 50 | nationalgoals4 = 3 | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U17 | nationalteam4 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalteam6 = {{fb|SCO}} | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2017—2019 | nationalyears5 = 2018— | name = | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | birth_place = | goals2 = 0 | caps1 = 11 | caps2 = 24 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Norwich City FC|Norwich City]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Ērvina|2s=Ērvina (Skotija)}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | goals1 = 0 | height = 170 | nationalcaps1 = 1 | image = Billy Gilmour 2021-08-07 1 (cropped).jpg | caption = Gilmors 2021. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U16 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalyears6 = 2021— | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years3 = 2022—2024 | caps3 = 46 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years4 = 2024— | caps4 = 46 | goals4 = 2 }}'''Billijs Klifords Gilmors''' ({{Val|en|Billy Clifford Gilmour}}, dzimis {{Dat|2001|6|11}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Gilmors pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandu ''[[SSC Napoli|Napoli]]''. [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] sastāvā spēlējis [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Gilmors, Billijs}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] k89i0ki3uyfoq62wqss1z2zfn1mv7vv 0 491096 4538724 4498386 2026-10-22T15:41:31Z Bendžamins 76862 4538724 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|11|20}} | name = | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalyears2 = 2010 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | playername = Grānts Henlijs | nationalgoals2 = 0 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2010—2016 | years2 = 2016—2017 | years3 = 2017—2025 | nationalcaps3 = 70 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalgoals1 = 0 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City FC|Norwich City]] | caps1 = 183 | caps2 = 10 | caps3 = 181 | clubnumber = 4 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers FC|Blackburn Rovers]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Damfrīsa}} | nationalcaps2 = 1 | currentclub = {{flaga|Skotija}} [[Hibernian FC|Hibernian]] | goals1 = 8 | goals2 = 1 | goals3 = 5 | height = 187 | image = Grant Hanley Scotland v Bolivia 6 June 2026-39 (cropped).jpg | caption = Henlijs 2026. gadā | nationalyears3 = 2011— | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City FC|Birmingham City]] | years4 = 2025 | caps4 = 14 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Skotija}} [[Hibernian FC|Hibernian]] | years5 = 2025— | caps5 = 24 | goals5 = 0 }}'''Grānts Kempbels Henlijs''' ({{Val|en|Grant Campbell Hanley}}, dzimis {{Dat|1991|11|20}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Henlijs pārstāv [[Skotijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Hibernian FC|Hibernian]]''. == Karjera == Savas pirmās septiņas sezonas Henlijs pavadīja Anglijas komandā ''[[Blackburn Rovers]]'', kur kopš 2014. gada bija arī kapteinis. 2016. gadā viņš pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandai [[Newcastle United FC|''Newcastle United'']], kur gan pavadīja tikai vienu sezonu, līdz pievienojās [[Norwich City F.C.|''Norwich City'']].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/36857862|title=Newcastle sign Blackburn captain Hanley|work=BBC Sport|access-date=2021-08-04|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canaries.co.uk/News/2017/august/grant-hanley-joins-norwich-city/|title=Grant Hanley joins Norwich City|website=www.canaries.co.uk|access-date=2021-08-04|language=en-gb|archive-date=2021-06-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210628111322/https://www.canaries.co.uk/News/2017/august/grant-hanley-joins-norwich-city/}}</ref> 2018—19. gada sezonā kļuva arī par komandas kapteini.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canaries.co.uk/News/2018/august/grant-hanley-birmingham/|title=Grant Hanley: Being named captain is a huge honour|website=www.canaries.co.uk|access-date=2021-08-04|language=en-gb|archive-date=2021-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210506042725/https://www.canaries.co.uk/News/2018/august/grant-hanley-birmingham/}}</ref> [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] sastāvā piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Newcastle United''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2016—17 '''Norwich City''' * Anglijas čempionāts: 2018—19, 2020—21 '''Birmingham City''' * [[EFL League One]]: 2024—25 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Henlijs, Grānts}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Hibernian FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 0rprkeao9hwnsuj0htfvt70cjf148fa 0 493713 4538695 4259044 2026-10-22T14:50:23Z Bendžamins 76862 4538695 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1978|9|11}} | years1 = 1995—1998 | nationalcaps1 = 103 | name = | playername = Dejans Stankovičs | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years2 = 1998—2004 | nationalteam1 = {{fb|SER}} | years3 = 2004—2013 | totalcaps = 453 | totalgoals = 80 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] (asistents) | manageryears1 = 2014—2015 | managerclubs2 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] | nationalyears1 = 1998—2013 | nationalgoals1 = 15 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | caps1 = 85 | caps2 = 137 | caps3 = 231 | clubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[SS Lazio|Lazio]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Belgrada|td=Serbija}} | caption = Stankovičs 2009. gadā | currentclub = | goals1 = 29 | goals2 = 22 | goals3 = 29 | height = 181 | image = Dejan Stanković - Inter Mailand (2).jpg | manageryears2 = 2019—2022 | manageryears3 = 2022—2023 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[UC Sampdoria|Sampdoria]] | managerclubs4 = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] | manageryears4 = 2023—2024 | managerclubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]] | manageryears5 = 2024—2025 | managerclubs6 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] | manageryears6 = 2025—2026 }} '''Dejans Stankovičs''' ({{Val|sr|Дејан Станковић}}, dzimis {{Dat|1978|9|11}}) ir [[Serbija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijušais [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Karjera == Savu karjeru iesācis Dienvidslāvijas komandā [[Belgradas "Crvena Zvezda"]]. Kopā ar komandu viņš izcīnīja vienu Dienvidslāvijas čempionāta titulu un trīs Dienvidslāvijas kausus. 1998. gadā Stankovičš pārcēlās uz [[Itālija]]s komandu [[SS Lazio|''Lazio'']]. 1999—2000. gada sezonā ar ''Lazio'' izcīnījis [[Itālijas Serie A|Itālijas ''Serie A'']] titulu. Vēl palīdzējis komandai iegūt divreiz ''[[Coppa Italia]]'', divreiz Itālijas Superkausu un vienreiz [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]], un [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]]. Savas karjeras veiksmīgāko posmu pavadījis ''[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]'', kur viņš spēlēja no 2004. gada līdz 2013. gadam. Kopumā tika izcīnīti pieci Itālijas čempionu tituli, četri Itālijas kausi, kā arī uzvarēts [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezonā]]. Bijis [[Serbijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] no 2007. līdz 2011. gadam. Spēlējis [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Vienīgais spēlētājs, kas ir spēlējis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] pārstāvot trīs dažādu valstu izlases — [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Dienvidslāviju]], [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Serbiju un Melnkalni]] un [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.passioneinter.com/inter-news/tutto-su-dejan-stankovic/|title=Tutto su… Dejan Stanković|website=Passioneinter.com|access-date=2021-09-16|language=it-IT}}</ref> Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. 2014.—2015. gada sezonā strādāja kā trenera asistents Itālijas klubā ''[[Udinese Calcio|Udinese]]''. 2019. gada 21. decembrī kļuva par [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] galveno treneri. Viņa vadībā komanda trīs reizes uzvarēja [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]] un divreiz izcīnīja [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kausu]]. {{dat|2022|8|26||bez}} Stankovičs atkāpās no ''Crvena Zvezda'' galvenā trenera amata pēc tam, kad komanda [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas]] kvalifikācijā zaudēja [[Haifas "Maccabi"]]. {{dat|2022|10|6||bez}} tika apstiprināts par Itālijas A sērijas kluba ''[[UC Sampdoria|Sampdoria]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2022|10|6|N|bez}} |title=Benvenuto mister: Stankovic è l’allenatore della Sampdoria|url=https://www.sampdoria.it/news/club/2022/10/06/benvenuto-mister-stankovic-e-lallenatore-della-sampdoria/ |access-date={{dat|2022|10|8||bez}} |website=sampdoria.it |language=it}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Crvena Zvezda''' * [[Dienvidslāvijas futbola Pirmā līga|Dienvidslāvijas Pirmā līga]]: 1994—95 * [[DIenvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kauss]]: 1994—95, 1995—96, 1996—97 '''Lazio''' * [[Itālijas Serie A]]: 1999—2000 * [[Coppa Italia]]: 1999—2000, 2003—04 * [[Supercoppa Italiana]]: 1998, 2000 * [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1998—99 * [[UEFA Superkauss]]: 1999 '''Inter Milan''' * Itālijas Serie A: 2005—06, 2006—07, 2007—08, 2008—09, 2009—10 * Coppa Italia: 2004—05, 2005—06, 2009—10, 2010—11 * Supercoppa Italiana: 2005, 2006, 2008, 2010 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2009—10]] * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2010 '''Individuālie sasniegumi''' * Serbijas gada futbolists: 2006, 2010 === Trenera karjera === '''Crvena Zvezda''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2019—20, 2020—21, 2021—22 * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2020—21, 2021—22 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Stankovičs, Dejans}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas futbola treneri]] [[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] ppyy4aqtgtew55nkwo3hhujwyttlkao 0 493760 4538675 4342709 2026-10-22T14:35:55Z Bendžamins 76862 4538675 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|9|2}} | goals7 = 14 | years1 = 1992—1995 | years2 = 1995—1998 | years3 = 1998—2000 | years4 = 2000—2004 | caps6 = 34 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | goals6 = 12 | years6 = 2002—2003 | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|SER}} | nationalyears3 = 2008 | caps7 = 37 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta Vigo]] | years7 = 2003—2004 | playername = Savo Miloševičs | totalcaps = 476 | manageryears2 = 2019—2020 | manageryears1 = 2011—2012 | managerclubs3 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] | managerclubs2 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | managerclubs1 = {{fb|Melnkalne}} (asistents) | totalgoals = 197 | goals9 = 3 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | goals8 = 21 | caps9 = 16 | caps8 = 82 | years9 = 2008 | years8 = 2004—2007 | clubs9 = {{flaga|Krievija}} [[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]] | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | name = | birth_place = | goals4 = 9 | caps1 = 98 | caps2 = 90 | caps3 = 72 | caps4 = 31 | clubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[FK Partizan|Partizan]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Zaragoza|Zaragoza]] | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Parma F.C.|Parma]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Bijeļina}} | currentclub = | goals1 = 65 | goals2 = 29 | goals3 = 38 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Zaragoza|Zaragoza]] | ntupdate = | nationalgoals2 = 3 | nationalcaps1 = 71 | nationalyears1 = 1994—2002 | nationalyears2 = 2003—2006 | nationalteam2 = {{fb|Serbija un Melnkalne}} | nationalteam1 = {{fb|Dienvidslāvija}} | nationalgoals1 = 32 | years5 = 2002 | nationalcaps2 = 30 | caption = Miloševičs 2017. gadā | image = Savo Milosevic (cropped).jpg | height = 186 | goals5 = 6 | caps5 = 16 | manageryears3 = 2021 | manageryears4 = 2023—2024 | managerclubs4 = {{fb|BIH}} | managerclubs5 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | manageryears5 = 2024 | managerclubs6 = {{flaga|Irāna}} [[F.C. Nassaji Mazandaran|Nassaji Mazandaran]] | manageryears6 = 2025 | managerclubs7 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[FK Željezničar Sarajevo|Željezničar Sarajevo]] | manageryears7 = 2026 }} '''Savo Miloševičs''' ({{Val|sr|Саво Милошевић}}, dzimis {{Dat|1973|9|2}}) ir [[Serbija|Serbijas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijušais [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] un [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] dalībnieks. == Karjera == Savu karjeru iesāka Dienvidslāvijas komandā ''[[FK Partizan]]''. 1995. gadā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. Vēlāk savu lielāko daļu karjeras pavadījis [[Spānija|Spānijā]], kur viņš ''[[La Liga]]'' turnīrā 241 spēlē guva 91 vārtus ''[[Real Zaragoza]]'', [[RCD Espanyol|''Espanyol'']], [[Celta de Vigo|''Celta Vigo'']] un [[CA Osasuna|''Osasuna'']]. Starptautiskajā līmenī, Miloševičs pārstāvēja [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] (vēlāk Serbijas un Melnkalnes) un [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Piedalījies [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]], kur viņš kļuva par dalīti turnīra rezultatīvāko spēlētāju. No 2011. gada līdz 2012. gadam strādājis kā [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalnes futbola izlases]] trenera asistents. Vēlāk bijis [[FK Partizan|''Partizan'']] galvenais treneris. Ar ''Partizan'' komandu izcīnījis [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kausu]]. 2021. gada jūnijā kļuva par [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmā līgas]] kluba [[NK Olimpija Ljubljana|Ļubļanas "Olimpija"]] galveno treneri, bet nostrādāja klubā mazāk nekā četrus mēnešus un tā paša gada oktobrī amatu atstāja. {{dat|2023|9|29||bez}} Miloševičs tika apstiprināts par [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlases]] galveno treneri. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Partizan''' * [[Serbijas un Melnkalnes futbola Pirmā līga|Serbijas un Melnkalnes Pirmā līga]]: 1992—93, 1993—94 * [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kauss]]: 1993—94 '''Aston Villa''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 1995—96 '''Rubin Kazan''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2008 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] labākais vārtu guvējs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] === Trenera karjera === '''Partizan''' * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2018—19 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Miloševičs, Savo}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Serbu Republikā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas serbi]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas futbola treneri]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Kazaņas "Rubin" spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Saragosas "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlases treneri]] 0b9twavfu3svqt525no17a7zykurfrb 0 496291 4538621 4354007 2026-10-22T13:36:42Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538621 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Anna Sargsjana | vārds_orig = ''Աննա Մ. Սարգսյան'' | attēls = AnnaSargsyan.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Anna Sargsjana 2022. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2001 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Armēnija|Artašata}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ARM}}<br/>{{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Anna M. Sargsjana''' ({{val|hy|Աննա Մ. Սարգսյան}}; dzimusi {{dat|2001|4|10}} [[Artašata|Artašatā]]) ir [[Armēnija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2020), kas kopš 2025. gada šaha turnīros pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>[https://ratings.fide.com/transfers.phtml FIDE Transfers in 2025]</ref>. == Biogrāfija == Pārstāvējusi Armēniju [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos]] un Pasaules jauniešu šaha čempionātos, kuros labāko rezultātu sasniegusi 2017. gadā, kad ieņēmusi 4. vietu Eiropas jauniešu šaha čempionātā meiteņu U16 vecuma grupā. Kopš 2016. gada regulāri piedalījusies Armēnijas sieviešu šaha čempionātu finālos, kuros labāko rezultātu sasniegusi 2016. gadā, kad ieņēmusi 4. vietu. 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 28. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> Pārstāvējusi Armēnijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 3 reizes (2018, 2022-2024) un izcīnījusi indviduālo bronzas (2024) medaļu;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr368909.aspx?lan=1&art=20&fed=ARM&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 43rd Olympiad Batumi 2018 Women|website=chess-results.com}}</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2019. gadā un individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta medaļu;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr455226.aspx?lan=1&art=20&fed=ARM&turdet=YES&flag=30|title=22nd European Team Chess Championship 2019 Women Section|website=chess-results.com}}</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2019. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr421067.aspx?lan=1&art=1|title=Chess-Results Server Chess-results.com - FIDE Women's World Team Championship 2019|website=chess-results.com}}</ref> Kopš 2022. gada šaha turnīros pārstāv ASV. 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 2. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270488.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 2025 US Women's Championship]</ref> 2026. gada oktobrī ierindojusies 11. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2019. gadā Sargsjanai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2020. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13308130&title=WIM&pb=57|title=FIDE Title Applications (GM, IM, WGM, WIM, IA, FA, IO)|website=ratings.fide.com|access-date={{dat|2021|11|05||bez}}|archive-date={{dat|2021|11|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211105124443/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13308130&title=WIM&pb=57}}</ref> 2021. gadā kļuvusi arī par starptautisko meistaru (IM). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13308130 | chessgames = 160544 | 365chess = Anna_M._Sargsyan }} {{DEFAULTSORT:Sargsjana, Anna}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Armēnijā dzimušie]] [[Kategorija:Armēnijas šahisti]] [[Kategorija:ASV šahisti]] r1z64e51ipr1p09wvj792hw4ltudcih 0 496550 4538619 4361176 2026-10-22T13:35:02Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538619 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Grigorijs Oparins | vārds_orig = ''Григорий Алексеевич Опарин'' | attēls = Grigoriy Oparin Satka 2018.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Grigorijs Oparins 2018. gadā | dz_gads = 1997 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}}<br />{{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Grigorijs Oparins''' ({{val|ru|Григорий Алексеевич Опарин}}; {{val|en|Grigoriy Oparin}}; dzimis {{dat|1997|7|1}} [[Minhene|Minhenē]]) ir [[Krievija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (kopš 2022. gada) [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2013). == Biogrāfija == Trenera [[Sergejs Šipovs|Sergeja Šipova]] audzēknis. 2007. gadā izcīnījis sudraba medaļu [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā. 2013. gadā Krievijas izlases sastāvā izcīnījis sudraba medaļu Pasaules jauniešu šaha olimpiādē U16 vecuma grupā.<ref>[http://ruchess.ru/news/report/mikhail_kobalia_india_stanovitsia_nashim_glavnym_konkurentom// Михаил Кобалия: Индия становится нашим главным конкурентом]</ref> 2014. gadā uzvarējis Krievijas junioru šaha čempionātā.<ref>[http://www.ruchess.ru/news/report/grigory_oparin_planiruyu_posviatit_zhizn_chakhmatam/ Григорий Опарин: Планирую посвятить жизнь шахматам]</ref> Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts. 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] izcīnījis 3. vietu [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> Kopš 2022. gada jūnija šaha turnīros pārstāv ASV.<ref>[https://www.chess.com/news/view/russian-chess-grandmasters-leave-russia Russian Grandmasters Leave Russia: 'I Have No Sympathy For This War']</ref><ref>[https://www.chess.com/news/view/2022-fide-council-ukraine-belarus-russia FIDE Condemns Military Action; Takes Measures Against Russia, Belarus]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 10. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html |title=2024 US Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126233939/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html }}</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 43. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 7. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270493.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 2025 US Championship]</ref> 2026. gada oktobrī dalījis 3.-4. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2011. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2013. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=24125890&title=GM&pb=37 |title=Title Applications (GM): Oparin, Grigoriy |access-date={{dat|2021|11|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211109124656/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=24125890&title=GM&pb=37 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 24125890 | chessgames = 117645 | 365chess = Grigoriy_Oparin }} {{DEFAULTSORT:Oparins, Grigorijs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] [[Kategorija:Minhenē dzimušie]] f7imi6d27xvbtoim22j8t44osz8wi7k 0 497052 4538618 4524943 2026-10-22T13:34:35Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538618 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Džeferaijs Sjuns | vārds_orig = ''Jeffery Xiong'' | attēls = JefferyXiong23a.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Džeferaijs Sjuns 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2000 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Pleino}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Džeferaijs Sjuns''' ({{val|en|Jeffery Xiong}}; dzimis {{dat|2000|10|30|L}}, [[Pleino]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2015). == Biogrāfija == Savu pirmo šaha turnīru uzvarējis septiņu gadu vecumā. 2009. gadā bijis otrais Pasaules jauniešu šaha čempionātā U10 vecuma grupā. 2016. gadā uzvarējis Pasaules junioru šaha čempionātā.<ref>[http://www.chessdom.com/jeffery-xiong-and-dinara-saduakassova-are-2016-world-junior-champions/ Jeffery Xiong and Dinara Saduakassova are 2016 World Junior Champions]</ref> Tajā pašā gadā pirmo reizi piedalījies ASV šaha čempionāta finālā, kurā ierindojies 6. vietā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/back-to-st-louis-u-s-championships-fields-set-8972 Back To St. Louis: U.S Championships Fields Set]</ref><ref>[https://www.chess.com/news/view/caruana-and-paikidze-clinch-first-u-s-championships-2761 Caruana and Paikidze Clinch First U.S. Championships]</ref> 2018. gadā uzvarējis [[Sentluisa]]s starptautiskajā šaha turnīrā ''Spring Classic''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theweekinchess.com/chessnews/events/st-louis-spring-classic-2018 |title=St Louis Spring Classic 2018 |access-date={{dat|2021|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211116134208/https://theweekinchess.com/chessnews/events/st-louis-spring-classic-2018 }}</ref> Pēc gada atkārtojis šo panākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theweekinchess.com/chessnews/events/st-louis-spring-chess-classic-2019 |title="St Louis Spring Chess Classic 2019" |access-date={{dat|2021|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211116134206/https://theweekinchess.com/chessnews/events/st-louis-spring-chess-classic-2019 }}</ref> 2019. gadā piedalījies FIDE Pasaules kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā sasniedzis ceturtdaļfinālu, kurā piekāpies nākamajam turnīra uzvarētājam [[Teimurs Radžabovs|Teimuram Radžabovam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://khantymansiysk2019.fide.com/en/results/tournament-tree/ |title=FIDE World Cup 2019 Tournament Tree |access-date={{dat|2021|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210120010942/https://khantymansiysk2019.fide.com/en/results/tournament-tree/ }}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 27. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 8. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/pairings-results Pairings &amp; Results | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 10. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results 2023 U.S. Championships]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 93. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 33. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2026. gada oktobrī dalījis 3.-4. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2014. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2015. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Bijis viens no visu laiku jaunākajiem šaha lielmeistariem ASV šaha vēsturē.<ref>[https://www.telegraph.co.uk/culture/chess/11662543/Jeffery-Xiong-Americans-next-top-chess-prodigy.html Jeffery Xiong, America's next top chess prodigy]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2047640 | chessgames = 139955 | 365chess = Jeffrey_Xiong }} {{DEFAULTSORT:Sjuns, Džeferaijs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] 3qwvcck7tw45qe5y4xtu66xavr8tmh0 0 497140 4538600 4407306 2026-10-22T13:21:59Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538600 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hanss Nīmanis | vārds_orig = ''Hans Moke Niemann'' | attēls = HansMokeNiemann23.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Hanss Nīmanis 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2003 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Hanss Moke Nīmanis''' ({{val|en|Hans Moke Niemann}}; dzimis {{dat|2000|6|20|L}}, [[Sanfrancisko]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2021). == Biogrāfija == Piedzimis jauktā [[Havajas|havajiešu]] un [[dāņi|dāņu]] ģimenē. Septiņu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlies uz [[Nīderlande|Nīderlandi]], bet desmit gadu vecumā atgriezies ASV. Šahu sācis spēlēt astoņu gadu vecumā. 2016. gadā uzvarējis Ziemeļamerikas jauniešu šaha čempionātā U16 vecuma grupā. 2019. gadā uzvarējis [[Edvards Laskers|Edvarda Laskera]] memoriālā.<ref>[https://ratings.fide.com/report.phtml?event=224191 103rd Edward Lasker Memorial, MCC Closed Championship December 2019]</ref> 2021. gada jūlijā uzvarējis [[Filadelfija]]s starptautiskajā šaha festivālā ''World Open''<ref>[https://www.washingtontimes.com/news/2021/aug/3/sam-shankland-shines-defeat-world-cup-chess-knocko/ Sam Shankland shines in defeat at World Cup chess knockout tourney]</ref> un ASV junioru šaha čempionātā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/hans-niemann-us-junior-championship-annie-wang Niemann Clinches U.S. Junior Championship; Wang Wins Girls' Title]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 52. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 7. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/pairings-results Pairings &amp; Results | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 7. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results 2023 U.S. Championships]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 29. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījis 4. vietu ASV šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html |title=2024 US Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126233939/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Open/SMWSite/index.html }}</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījis 8. vietu "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojies 5. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270493.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 2025 US Championship]</ref> 2026. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) izcīnījis 3. vietu ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1328218.aspx?lan=1&art=4&flag=30&turdet=YES&SNode=S0 Tata Steel Chess Tournament - Masters 2026]</ref> 2026. gada oktobrī ierindojies 10. vietā ASV šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2018. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2021. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Apsūdzības krāpniecībā == 2022. gada septembrī "Sinquefield Cup" turnīrā Hanss Nīmanis uzvarēja Pasaules čempionu šahā [[Mangnuss Kārlsens|Magnusu Kārlsenu]], tādējādi pārtraucot viņa 53 nezaudēto spēļu sēriju. Pasaules čempions sociālajos tīklos izplatīja ziņas, kas liecināja par aizdomām, ka Nīmanis šajā uzvarā ir izmantojis krāpnieciskas metodes.<ref>[https://sports.tvnet.lv/7613841/karlsens-par-krapsanas-skandalu-driz-naksu-klaja-ar-pazinojumu Kārlsens par krāpšanās skandālu: Drīz nākšu klajā ar paziņojumu]</ref> Vēlāk abi šahisti tikās tiešsaites turnīrā, kurā Kārlsens pārtrauca partiju pēc 1. gājiena. Pēc šī skandāla Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) Godīgas spēles komisija (FPL) nolēma izveidot Izmeklēšanas komisiju, kuru vadīja [[Salomeja Zaksaite]]. Komisija apliecināja gatavību izpētīt, apkopot un izanalizēt visus pieejamos datus un pierādījumus, kas skar šo konfliktu.<ref>[https://sports.tvnet.lv/7616814/fide-izmekles-skandalu-starp-karlsenu-un-nimanu FIDE izmeklēs skandālu starp Kārlsenu un Nīmanu]</ref> Šaha portāls ''chess.com'' veica savu izmeklēšanu, kurā ar šaha platformas unikāliem algoritmiem atklāja negodīgas spēles pazīmes vairāk nekā 100 tiešsaistes spēlēs. Tajā skaitā bija arī šaha tiešsaites turnīri ar balvu fondu. Nīmana negodīga spēle tika konstatēta arī pret vairākiem citiem vadošajiem šahistiem, tajā skaitā pret Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendentu [[Jans Ņepomņaščijs|Janu Ņepomņaščiju]]. Nīmanis iepriekš atzina, ka 12 un 16 gadu vecumā krāpies divos tiešsaistes šaha turnīros, taču tagad un tostarp pret Kārlsenu allaž spēlējis godīgi.<ref>[https://sports.tvnet.lv/7619910/izmeklesana-atklaj-krapsanas-pazimes-vairak-neka-100-nimana-tiessaistes-speles Izmeklēšana atklāj krāpšanās pazīmes vairāk nekā 100 Nīmana tiešsaistes spēlēs]</ref> 2023. gada 27. jūnijā ASV Federālā tiesa noraidīja šahista Hansa Nīmaņa prasību par 100 miljoniem ASV dolāru pret viņu krāpšanā apvainojošajām pusēm, tostarp bijušo pasaules čempionu norvēģi Magnusu Kārlsenu.<ref>[https://jauns.lv/raksts/sports/566106-skalakaja-saha-krapsana-apsudzetais-hanss-nimans-netiek-pie-karotajiem-100-miljoniem-dolaru Skaļākajā šaha krāpšanā apsūdzētais Hanss Nīmans netiek pie kārotajiem 100 miljoniem dolāru]</ref> 2023. gada decembrī Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) Ētikas un disciplinārā komisija sodīja Magnusu Kārlsenu ar 10 000 euro naudas sodu par patvaļīgu izstāšanos no "Sinquefield Cup" turnīra.<ref>[https://ethics.fide.com/wp-content/uploads/2023/12/Decision_Case_2_2023_final_final.pdf Case 2/2023: "Alleged unfounded accusations of cheating and disparagement of the interests and good name of chess as a sport"]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šaha ārējās saites| fide = 2093596 | chessgames = 152611 | 365chess = Hans_Moke_Niemann }} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Hanss}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] qfwn38a697bl5l9c9quxtuddr5fbj9x 0 507929 4538648 4276671 2026-10-22T14:06:05Z Bendžamins 76862 4538648 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Filips Džuričičs | nationalgoals2 = 5 | goals6 = 1 | years7 = 2016—2018 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | caps7 = 20 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 2009—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 | nationalcaps1 = 20 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2012—2023 | nationalteam2 = {{fb|SER}} | nationalcaps2 = 44 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | name = | caption = Džuričičs 2016. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Benevento Calcio|Benevento]] | years8 = 2018 | caps8 = 15 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | years9 = 2018—2022 | caps9 = 96 | caps6 = 17 | years6 = 2016 | image = Filip Đuričić.jpg | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|30}} | cityofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Obrenovaca}} | height = 182 | currentclub = {{flaga|Kipra}} [[Nikosijas APOEL]] | clubnumber = 31 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2009 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Radnički Obrenovac|Radnički Obrenovac]] | caps1 = 15 | goals1 = 3 | years2 = 2010—2013 | caps2 = 99 | goals5 = 0 | goals2 = 20 | years3 = 2013—2016 | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | caps3 = 12 | goals3 = 0 | years4 = 2014—2015 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | caps4 = 11 | goals4 = 0 | years5 = 2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | caps5 = 9 | goals9 = 14 | clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[UC Sampdoria|Sampdoria]] | years10 = 2022—2023 | caps10 = 32 | goals10 = 3 | clubs11 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | years11 = 2023—2026 | caps11 = 67 | goals11 = 13 | clubs12 = {{flaga|Kipra}} [[Nikosijas APOEL]] | years12 = 2026— | caps12 = 5 | goals12 = 0 }}'''Filips Džuričičs''' ({{Val|sr|Филип Ђуричић}}, dzimis {{Dat|1992|1|30}}) ir [[Serbija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Džuričičs pārstāv [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmās divīzijas]] komandu [[Nikosijas APOEL]]. Savu karjeru sācis Serbijas klubā [[FK Radnički Obrenovac|''Radnički Obrenovac'']]. Vēlāk pārcēlies uz [[Nīderlande]]s komandu [[SC Heerenveen|''Heerenveen'']], kur nospēlēja trīs gadus. 2013. gadā Džuričičs noslēdza piecu gadu līgumu ar [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] komandu [[SL Benfica|''Benfica'']], kur gan spēlējis maz, lielu daļu pavadot īrē [[1. FSV Mainz 05|''Mainz 05'']], [[Southampton FC|''Southampton'']] un [[RSC Anderlecht|''Anderlecht'']] komandās. 2016. gadā pievienojies [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandai [[U.C. Sampdoria|''Sampdoria'']], bet 2018. gadā [[U.S. Sassuolo Calcio|''Sassuolo'']]. Serbijas futbola izlases sastāvā debitējis 2012. gadā. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2013—14 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2013—14 * [[Taça da Liga]]: 2013—14 '''Panathinaikos''' * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2023—24 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Džuričičs, Filips}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:Benevento Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:Nikosijas APOEL spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] avvq5i2qk61ze1fwg22uyt2n6j2k3sk 0 508487 4538627 4329980 2026-10-22T13:45:42Z Bendžamins 76862 4538627 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Nampalī Mendī | nationalyears4 = 2010—2014 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2010—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2011—2013 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | goals5 = 0 | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2021—2025 | nationalteam5 = {{fb|SEN}} | nationalcaps5 = 35 | nationalgoals5 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | caption = Mendī 2024. gadā | birth_date = | nationalyears1 = 2009 | caps5 = 14 | image = Nampalys Mendy ASSE RCL 2324.jpg | years2 = 2010—2013 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|6|23}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Laseina}} | height = 167 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | clubnumber = 6 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2012 | clubs1 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco B]] | caps1 = 12 | goals1 = 0 | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | caps2 = 74 | goals2 = 0 | years3 = 2013—2016 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | caps3 = 110 | goals3 = 1 | years4 = 2016—2023 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City FC|Leicester City]] | caps4 = 98 | goals4 = 1 | years5 = 2017—2018 | birth_place = | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years6 = 2023—2025 | caps6 = 26 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | caps7 = 25 | years7 = 2025—2026 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | years8 = 2026— | caps8 = 2 | goals8 = 0 }}'''Nampalī Mendī''' ({{Val|fr|Nampalys Mendy}}, dzimis {{Dat|1992|6|23}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Mendī spēlē [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līgas]] komandā ''[[FC Metz|Metz]]''. Iepriekš spēlējis ''[[Ligue 1]]'' komandās ''[[AS Monaco]]'', ''[[OGC Nice]]'' un [[RC Lens|''Lens'']], kā arī [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandās [[Leicester City FC|''Leicester City'']] un ''[[Watford FC|Watford]]''. Senegālas futbola izlases sastāvā debitējis 2021. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Ligue 2]]: 2012—13 '''Leicester City''' * [[FA kauss]]: 2020—21 '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Mendī, Nampalī}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vārā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] fwrojj6oba07xxh24dqlfyfpnu6ttu6 0 511454 4538861 4343699 2026-10-23T08:13:26Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538861 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sņežka | Photo = Sniezka_mount.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Čehija#Polija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=50.736111 |latNS=N | longd=15.740278 |longEW=E | Augstums = 1603,3 | Relatīvais_augstums = 1197 | Atrašanās vieta = {{Vieta|Čehija}}, {{Vieta|Polija}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Krkonoše]], [[Sudeti]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Sņežka''' ({{val|cs|Sněžka}}, {{val|pl|Śnieżka}}, vēsturiski {{val|de|Schneekoppe}}) ir kalnu virsotne [[Krkonoše]]s kalnos uz [[Polija]]s un [[Čehija]]s robežas. Ar augstumu 1197 m v.j.l. tā ir augstākā virsotne Čehijā, Krkonošes kalnos un [[Sudeti|Sudetos]]. Kalna abās nogāzēs ierīkoti nacionālie parki — [[Krkonošes nacionālais parks]] Čehijā un [[Karkonošes nacionālais parks]] Polijā. Kalns ir populārs tūrisma objekts. Šņežka ir viens no vecākajiem kalnu tūrisma centriem Eiropā. Pirmā rakstītās ziņas par uzkāpšanu kalnā ir no 1456. gada, kad to izdarīja kāds [[Venēcija]]s tirgotājs, meklēdams dārgakmeņus. Drīz pēc tam kalnā izveidojās pirmās kalnraču kopienas, kas ieguva varu, dzelzi un arsēnu. Kalna virsotnē ir vairākas būves, to skaitā 1665. gadā celtā Sv. Labrenča kapela un 1974. gadā uzceltais restorāns. No Pecas pie Sņežkas ciema Čehijā uz kalna virsotni ierīkots pacēlājs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.summitpost.org/sn-ka-nie-ka/151570 Sņežka summitpost.org] {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čehijas kalni]] [[Kategorija:Polijas kalni]] 10ngtce4xbvpnarpv8tl2vnwe4yeujb 0 511685 4538908 4443786 2026-10-23T09:56:33Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538908 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sneifels | Photo = Snaefell.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Menas sala#Apvienotā Karaliste#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=54.263278 |latNS=N | longd=4.461611 |longEW=W | Augstums = 621 | Relatīvais_augstums = 621 | Atrašanās vieta = {{Vieta|Mena|1s=Menas Sala}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Sneifels''' ({{val|en|Snaefell}}, {{val|gv|Sniaull}}) ir augstākais kalns [[Menas Sala|Menas Salā]]. Sneifela virsotnē atrodas dzelzceļa līnijas galapunkts, kafejnīca un komunkācijas torņi. Ir teiciens, ka skaidrā laikā no Sneifela var redzēt 6 karaļvalstis — Menu, [[Skotija|Skotiju]], [[Anglija|Angliju]], [[Īrija|Īriju]], [[Velsa|Velsu]] un [[Debesis (reliģija)|Debesis]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes kalni]] i6t311p5cv3dzztuc0t8bmz2vnrxkl3 4538910 4538908 2026-10-23T10:01:00Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Menas Sala]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538910 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sneifels | Photo = Snaefell.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Menas sala#Apvienotā Karaliste#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=54.263278 |latNS=N | longd=4.461611 |longEW=W | Augstums = 621 | Relatīvais_augstums = 621 | Atrašanās vieta = {{Vieta|Mena|1s=Menas Sala}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Sneifels''' ({{val|en|Snaefell}}, {{val|gv|Sniaull}}) ir augstākais kalns [[Menas Sala|Menas Salā]]. Sneifela virsotnē atrodas dzelzceļa līnijas galapunkts, kafejnīca un komunkācijas torņi. Ir teiciens, ka skaidrā laikā no Sneifela var redzēt 6 karaļvalstis — Menu, [[Skotija|Skotiju]], [[Anglija|Angliju]], [[Īrija|Īriju]], [[Velsa|Velsu]] un [[Debesis (reliģija)|Debesis]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes kalni]] [[Kategorija:Menas Sala]] ckiburt7xuant1syyuwetivntgra5ed 0 516058 4538907 3905943 2026-10-23T09:56:15Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538907 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Gibraltāra klints | Photo = Gibraltar_eastside.jpg | Photo size = | Paraksts = Gibraltāra klints austrumu nogāze | karte = Gibraltārs#Spānija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=36.124472 |latNS=N | longd=5.343111 |longEW=W | Augstums = 426 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{GIB}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Betikas Kordiljeri]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Gibraltāra klints''' ({{val|en|Rock of Gibraltar}}) ir 426 metrus augsta [[kaļķakmens]] [[klints]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s [[Gibraltārs|Gibraltāra]] teritorijā. Gibraltāra klints senatnē zināma kā viens no [[Herkulesa stabi]]em. Liela daļa no klints mūsdienās ir [[dabas rezervāts]]. Šeit dzīvo vienīgā Eiropas savvaļas [[pērtiķi|pērtiķu]] (t.s. [[magoti|magotu]]) populācija. Klintī izveidota militāro tuneļu sistēma. Gibraltāra klints ir populārs tūrisma objekts. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.summitpost.org/the-rock-of-gibraltar/280843 Gibraltāra klints summitpost.org] [[Attēls:Rock of Gibraltar northwest.jpg|250px|thumb|left|Gibraltāra klints no rietumiem]] {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes kalni]] [[Kategorija:Gibraltārs]] 30aavfc7juo4j1apva5xw9dfcq5lgla 0 521319 4538636 4276651 2026-10-22T13:54:30Z Bendžamins 76862 4538636 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|31}} | birth_place = | caps1 = 27 | caps2 = 96 | caps3 = 136 | caps4 = 16 | clubnumber = 70 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Liona}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | goals1 = 8 | goals2 = 7 | goals3 = 4 | goals4 = 0 | height = 178 | image = BounaSarr.jpg | caption = Buna Sars 2016. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|SEN}} | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalcaps1 = 13 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Buna Sars | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2010—2014 | years2 = 2011—2015 | years3 = 2015—2020 | years4 = 2020—2024 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | years5 = 2026— | caps5 = 12 | goals5 = 0 }}'''Buna Sars''' ({{Val|fr|Bouna Sarr}}, dzimis {{Dat|1992|1|31}}) ir [[Senegāla|senegāliešu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Sars spēlē [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līgas]] komandā ''[[FC Metz|Metz]]''. Spēlējis [[Francija]]s komandās [[FC Metz|''Metz'']] un [[Olympique Marseille|''Marseille'']], kā arī [[Vācija]]s komandā [[Minhenes "Bayern"]]. [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2021. gadā. Uzvarējis [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]], piedaloties katrā spēlē. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]] * [[DFL-Supercup]]: 2021 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2020 '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas Metropolē dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Sars, Buna}} 1n5niwy9c9bsngleja3xy5rj7srv32p 0 525582 4538608 4006031 2026-10-22T13:25:34Z Papuass 88 4538608 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Grigorijs Lučanskis | vārds_orig = ''Григорий Лучанский'' | dz_gads = 1945 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Uzbekijas PSR|Taškenta|td=Uzbekistāna}} | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}} }} '''Grigorijs Lučanskis''' ({{val|ru|Григорий Эммануилович Лучанский}}; dzimis 1945. gada 8. februārī [[Uzbekijas PSR]], [[Taškenta|Taškentā]], miris 2026. gada 20. oktobrī [[Vīne|Vīnē]]) bija starptautisks [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes [[uzņēmējs]], dzīvojis arī [[Latvija|Latvijā]]. Dibinājis ietekmīgo [[enerģētika]]s uzņēmumu grupu "Nordex". Ieņemti arī vadošie amati Starptautiskajā rūpnieku un [[Uzņēmējs|uzņēmēju]] kongresā, kā arī Krievijas Investīciju projektu un programmu centrā. Krievijas Ebreju kongresa Prezidija biroja loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rjc.ru/rus/site.aspx?IID=52949&SECTIONID=52908|title=Структура Российского еврейского конгресса|access-date=2011-02-08|archive-date=2017-02-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20170224153119/http://www.rjc.ru/rus/site.aspx?IID=52949&SECTIONID=52908}}</ref> == Dzīvesgājums == === Izglītība === 1968. gadā absolvēja [[Maskavas Tērauda un sakausējumu institūts|Maskavas Tērauda un sakausējumu institūtu]], iegūstot [[Inženierija|inženiera]]-[[Metalurģija|metalurga]] specialitāti. 1973. gadā absolvēja [[Sergo Ordžonikidze]]s [[Maskavas Aviācijas institūts|Maskavas Aviācijas institūtu]], iegūstot [[Ekonomika|ekonomista]] specialitāti [[Celtniecība|celtniecībā]]. === Profesionālā darbība === 1969. gadā sāka vadīt [[Latvijas PSR]] celtniecības vienību, bijis nodaļas vadītājs. Darbojās arī kā Latvijas PSR komjaunatnes Centrālkomitejas revīzijas komisijas priekšsēdētājs. 1974. gadā tika iecelts par [[Latvijas Valsts universitāte]]s prorektoru administratīvajā-finanšu jomā. 1983. gadā tika atzīts par vainīgu sociālistiskā īpašuma piesavināšanās gadījumā 2564 rubļu apmērā, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tiekot sodīts ar 7 gadiem cietumā. 1985. gadā, pēc 2 cietumā pavadītiem gadiem, tika atbrīvots, norīkojot piespiedu darbā tautsaimniecības būvēs. Šajā laikā izveidoja un vadīja PSRS pirmo aptverošo celtnieku brigādi. Tāpat arī tika uzaicināts strādāt par [[Agrofirma Ādaži|agrofirmas "Ādaži"]] direktora [[Alberts Kauls|Alberta Kaula]] vietnieku. 1989. gadā, pēc agrofirmas apmeklējuma, [[PSRS komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ģenerālsekretārs]] [[Mihails Gorbačovs]] tai piešķīra atļauju ekonomiskajai darbībai ārzemēs. Līdz ar to, Lučanskis izveidoja PSRS pirmo nevalstisko ārējās tirdzniecības uzņēmumu — "Ādaži Impex".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P|title=Kapitālista evolūcija — no Ādažiem līdz Vīnei|last=Domburs|first=Jānis|website=www.periodika.lv|access-date=2020-10-18|date=1993-02-27|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P|date=2019-05-15}}</ref> Jau pēc gada tai bija apgrozījums ap 50 miljoniem dolāru, bet 1990. gadā Lučanskis [[Austrija|Austrijā]] nodibināja uzņēmumu "Nordex",<ref name=":0" /> kas kļuva par pirmo uzņēmumu [[Rietumeiropa|Rietumos]] ar kapitāla līdzdalību no PSRS. === Privātā dzīve === Dzīvoja [[Krievija|Krievijā]] un [[Austrija|Austrijā]]. Bija precējies, trīs meitas un dēls. Miris 2026. gada 20. oktobrī Vīnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/734481-miris-odiozais-uznemejs-grigorijs-lucanskis|title=Miris odiozais uzņēmējs Grigorijs Lučanskis|last=nodaļa|first=Ziņu|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-22|date=2026-10-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] rhjcxlxy6ongux50sv0ngcppo5fhnwm 4538797 4538608 2026-10-23T05:32:58Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4538797 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Grigorijs Lučanskis | vārds_orig = ''Григорий Лучанский'' | dz_gads = 1945 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Uzbekijas PSR|Taškenta|td=Uzbekistāna}} | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}} }} '''Grigorijs Lučanskis''' ({{val|ru|Григорий Эммануилович Лучанский}}; dzimis {{dat|1945|2|8}} [[Uzbekijas PSR]], [[Taškenta|Taškentā]], miris {{dat|2026|10|20}} [[Vīne|Vīnē]]) bija starptautisks [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes [[uzņēmējs]], dzīvojis arī [[Latvija|Latvijā]]. Dibinājis ietekmīgo [[enerģētika]]s uzņēmumu grupu ''Nordex''. Ieņemti arī vadošie amati Starptautiskajā rūpnieku un [[Uzņēmējs|uzņēmēju]] kongresā, kā arī Krievijas Investīciju projektu un programmu centrā. Krievijas Ebreju kongresa Prezidija biroja loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rjc.ru/rus/site.aspx?IID=52949&SECTIONID=52908|title=Структура Российского еврейского конгресса|access-date=2011-02-08|archive-date=2017-02-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20170224153119/http://www.rjc.ru/rus/site.aspx?IID=52949&SECTIONID=52908}}</ref> == Dzīvesgājums == === Izglītība === 1968. gadā absolvēja [[Maskavas Tērauda un sakausējumu institūts|Maskavas Tērauda un sakausējumu institūtu]], iegūstot [[Inženierija|inženiera]]-[[Metalurģija|metalurga]] specialitāti. 1973. gadā absolvēja [[Sergo Ordžonikidze]]s [[Maskavas Aviācijas institūts|Maskavas Aviācijas institūtu]], iegūstot [[Ekonomika|ekonomista]] specialitāti [[Celtniecība|celtniecībā]]. === Profesionālā darbība === 1969. gadā sāka vadīt [[Latvijas PSR]] celtniecības vienību, bijis nodaļas vadītājs. Darbojās arī kā Latvijas PSR komjaunatnes Centrālkomitejas revīzijas komisijas priekšsēdētājs. 1974. gadā iecelts par [[Latvijas Valsts universitāte]]s prorektoru administratīvajā-finanšu jomā. 1983. gadā atzīts par vainīgu sociālistiskā īpašuma piesavināšanās gadījumā 2564 rubļu apmērā, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tiekot sodīts ar 7 gadiem cietumā. 1985. gadā, pēc 2 cietumā pavadītiem gadiem, atbrīvots, norīkojot piespiedu darbā tautsaimniecības būvēs. Šajā laikā izveidoja un vadīja PSRS pirmo aptverošo celtnieku brigādi. Uzaicināts arī strādāt par [[Agrofirma Ādaži|agrofirmas "Ādaži"]] direktora [[Alberts Kauls|Alberta Kaula]] vietnieku. 1989. gadā, pēc agrofirmas apmeklējuma, [[PSRS komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ģenerālsekretārs]] [[Mihails Gorbačovs]] tai piešķīra atļauju ekonomiskajai darbībai ārzemēs. Līdz ar to, Lučanskis izveidoja PSRS pirmo nevalstisko ārējās tirdzniecības uzņēmumu — "Ādaži Impex".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P|title=Kapitālista evolūcija — no Ādažiem līdz Vīnei|last=Domburs|first=Jānis|website=www.periodika.lv|access-date=2020-10-18|date=1993-02-27|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P|date=2019-05-15}}</ref> Jau pēc gada tai bija apgrozījums ap 50 miljoniem dolāru, bet 1990. gadā Lučanskis [[Austrija|Austrijā]] nodibināja uzņēmumu ''Nordex'',<ref name=":0" /> kas kļuva par pirmo uzņēmumu [[Rietumeiropa|Rietumos]] ar kapitāla līdzdalību no PSRS. === Privātā dzīve === Dzīvoja [[Krievija|Krievijā]] un [[Austrija|Austrijā]]. Bija precējies, trīs meitas un dēls. Miris 2026. gada 20. oktobrī Vīnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/734481-miris-odiozais-uznemejs-grigorijs-lucanskis|title=Miris odiozais uzņēmējs Grigorijs Lučanskis|last=nodaļa|first=Ziņu|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-22|date=2026-10-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lučanskis, Grigorijs}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] 3vmfjpbosrdcndzpuoqkjbawkg46r18 0 525611 4538607 4276634 2026-10-22T13:24:46Z Bendžamins 76862 4538607 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|5}} | birth_place = | caps1 = 0 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Zigišora}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Vis Pesaro dal 1898|Vis Pesaro]] | goals1 = 0 | height = 196 | image = Lens - Dijon (15-08-2020) 28 (cropped).jpg | caption = Alfrēds Gomiss 2020. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|SEN}} | nationalyears1 = 2017—2024 | nationalcaps1 = 16 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Alfrēds Gomiss | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2013—2018 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[F.C. Crotone|Crotone]] | years2 = 2013—2014 | caps2 = 39 | goals2 = 0 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.S. Avellino 1912|Avellino]] | years3 = 2014—2015 | caps3 = 31 | goals3 = 0 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[A.C. Cesena|Cesena]] | years4 = 2015—2016 | caps4 = 38 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 0 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.S. Salernitana 1919|Salernitana]] | years6 = 2017 | caps6 = 21 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L.|SPAL]] | years7 = 2017—2018 | caps7 = 26 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L.|SPAL]] | years8 = 2018—2019 | caps8 = 20 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Dijon FCO|Dijon]] | years9 = 2019—2020 | caps9 = 24 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | years10 = 2020—2024 | caps10 = 47 | goals10 = 0 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | years11 = 2023 | caps11 = 17 | goals11 = 0 | clubs12 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]] | years12 = 2023—2024 | caps12 = 0 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|Itālija}} [[Palermo FC|Palermo]] | years13 = 2024—2026 | caps13 = 4 | goals13 = 0 | clubs14 = {{flaga|Itālija}} [[Vis Pesaro dal 1898|Vis Pesaro]] | years14 = 2026— | caps14 = 1 | goals14 = 0 }}'''Alfrēds Gomiss''' ({{Val|fr|Alfred Gomis}}, dzimis {{Dat|1993|9|5}}) ir [[Senegāla|Senegālas]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Gomiss pārstāv Itālijas komandu ''[[Vis Pesaro dal 1898|Vis Pesaro]]''. [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2017. gadā. Piedalījies [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. Ar izlasi uzvarējis [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:F.C. Crotone spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:S.P.A.L. spēlētāji]] [[Kategorija:Dijon FCO spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:A.C. Cesena spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] {{DEFAULTSORT:Gomiss, Alfrēds}} [[Kategorija:FC Lorient spēlētāji]] [[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]] [[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]] slf2rc5rjjs8bghjm46a6xk7hcwz573 10 526985 4538773 4499771 2026-10-22T21:05:10Z Treisijs 347 4538773 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Indija UNESCO | title = UNESCO Pasaules mantojuma vietas [[Indija|Indijā]] | group1 = Kultūra | groupstyle = text-align:center; background-color: #71b4e1 | bodyclass = hlist | state = {{{state|}}} | titlestyle = background-color:#71b4e1; | image = [[Attēls:Flag of UNESCO.svg|45px]] | list1 = * [[Adžantas alas]] * [[Āgras forts]] * [[Amdāvāda|Ahmadābādas vēsturiskā pilsēta]] * [[Bhimbethas klinšu mītnes]] * [[Čāmpanera|Čāmpaneras-Pavagadhas arheoloģiskais parks]] * [[Čolas tempļi]] * [[Čhatrapati Šivadži dzelzceļa stacija|Čhatrapati Šivadži dzelzceļa stacija (bijusī Viktorijas stacija)]] * [[Dholavira|Dholavira, Harapas pilsēta]] * [[Džajpura|Džajpura Rādžastānā]] * [[Džantarmantara|Džajpuras Džantarmantara]] * [[Elefantas alas]] * [[Elloras alas]] * [[Fatehpura Sīkri]] * [[Goa|Goa baznīcas un klosteri]] * [[Hampi|Hampi pieminekļu grupa]] * [[Humājūna kaps]] * [[Ramapas templis|Kakatijas stila Rudrešvaras (Ramapas) templis Telangānā]] * [[Khandžurāho|Khandžurāho pieminekļu grupa]] * [[Konārkas Saules templis]] * [[Kutba minarets|Kutbmīnārs un tā pieminekļi Deli]] * [[Lekorbizjē arhitekturas darbi|Lekorbizjē arhitekturas darbi, modernisma kustības izcils ieguldījums]] ([[Čandigarhas kapitolija komplekss]]) * [[Indijas kalnu dzelzceļi]] * [[Mahābodhi templis|Mahābodhi tempļa komplekss Bodhgajā]] * [[Māmallapurama|Mahabalipuramas pieminekļu grupa]] * [[Nālanda|Nālandas mahāvihāras arheoloģiskais komplekss Nālandā, Bihārā]] * [[Patadakala|Patadakalas pieminekļu grupa]] * [[Rādžastānas kalnu forti]] * [[Ranikivava|Ranikivava (Karalienes aka) Pātanā, Gudžarātā]] * [[Sanči|Budistu pieminekļi Sanči]] * [[Sarkanais forts|Sarkanā forta komplekss]] * [[Tādžmahals]] * [[Viktorijas arhitektūras un Art Deco ansamblis Mumbajā]] | group2 = Daba | list2 = * [[Kāzirangas nacionālais parks]] * [[Keoladeo nacionālais parks]] * [[Lielo Himalaju nacionālais parks|Lielo Himalaju nacionālā parka aizsargājamais apvidus]] * [[Mānāsas nacionālais parks|Mānāsas savvaļas rezervāts]] * [[Nanda Devi nacionālais parks|Nanda Devi]] un [[Ziedu Ielejas nacionālais parks|Ziedu Ielejas nacionālie parki]] * [[Rietumgati]] * [[Sandarbanu nacionālais parks]] | group3 = Jaukti | list3 = * [[Kančendžangas nacionālais parks]] }}<noinclude> [[Kategorija:UNESCO navigācijas veidnes]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā|*]]</noinclude> pztv3d378c83f6kx95essir39pj5i51 0 527272 4538677 4276710 2026-10-22T14:37:44Z Bendžamins 76862 4538677 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|5|22}} | birth_place = | caps1 = 9 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[FC Petržalka|Petržalka]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Belgrada}} | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | goals1 = 0 | height = 189 | image = Schahter-Gent (5).jpg | caption = Stefans Mitrovičs 2016. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|SER}} | nationalyears1 = 2014—2022 | nationalcaps1 = 36 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Stefans Mitrovičs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2009—2010 | clubs2 = {{flaga|Čehija}} [[FC Zbrojovka Brno|Zbrojovka Brno]] | years2 = 2011 | caps2 = 8 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[FK Metalac Gornji Milanovac|Metalac Gornji Milanovac]] | years3 = 2011—2012 | caps3 = 21 | goals3 = 0 | years4 = 2012—2013 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KV Kortrijk|Kortrijk]] | caps4 = 22 | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica B]] | years5 = 2013—2014 | caps5 = 8 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid]] | years6 = 2014 | caps6 = 16 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | caps7 = 14 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]] | years8 = 2015—2018 | caps8 = 68 | goals8 = 3 | years9 = 2018—2021 | caps9 = 89 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]] | goals9 = 3 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years10 = 2021—2024 | caps10 = 65 | goals10 = 2 | years7 = 2014—2015 | clubs11 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]] | years11 = 2024—2026 | caps11 = 35 | goals11 = 2 | clubs12 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | years12 = 2026— | caps12 = 17 | goals12 = 0 }}'''Stefans Mitrovičs''' ({{Val|sr|Стефан Митровић}}, dzimis {{Dat|1990|5|22}}) ir [[Serbija|Serbijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Mitrovičs pārstāv [[Serbijas Superlīga]]s komandu ''[[FK Partizan|Partizan]]''. Iepriekš spēlējis Slovākijā, Čehijā, Serbijā, Beļģijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā un Francijā. Ar [[RC Strasbourg|''Strasbourg'']] komandu 2019. gadā izcīnījis [[Francijas Līgas kauss|Francijas Līgas kausu]]. [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2021. gadā. Ticis iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Strasbourg''' * [[Francijas Līgas kauss]]: 2018—19 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]] [[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:KV Kortrijk spēlētāji]] [[Kategorija:FK Metalac Gornji Milanovac spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Mitrovičs, Stefans}} [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] sgjyr5maw5kvp7oxkfvfw9afrj251l8 0 527279 4538686 4276758 2026-10-22T14:42:55Z Bendžamins 76862 4538686 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|24}} | birth_place = | caps1 = 37 | clubnumber = 31 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | countryofbirth = {{vieta|Serbija|Šabaca}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | goals1 = 1 | height = 194 | image = FC Red Bull Salzburg gegen SK Austria Klagenfurt (2024-03-03) 57.jpg | caption = Strahiņa Pavlovičs 2024. gadā | nationalcaps2 = 59 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 5 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 | nationalteam2 = {{fb|SER}} | nationalyears2 = 2020— | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Strahiņa Pavlovičs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2019—2020 | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | years2 = 2020—2022 | caps2 = 8 | goals2 = 0 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]] | years3 = 2021 | caps3 = 11 | goals3 = 1 | years4 = 2022 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | years5 = 2022—2024 | caps5 = 49 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | years6 = 2024— | caps6 = 65 | goals6 = 7 }}'''Strahiņa Pavlovičs''' ({{Val|sr|Страхиња Павловић}}, dzimis {{Dat|2001|5|24}}) ir [[Serbija|Serbijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Pavlovičs pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandu ''[[AC Milan|Milan]]''. Iepriekš spēlējis [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgas]] komandā [[FK Partizan|''Partizan'']], [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandā ''[[AS Monaco]]'', [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pirmās divīzijas]] komandā [[Cercle Brugge KSV|''Cercle Brugge'']], [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgas]] komandā [[FC Basel|''Basel'']] un [[Austrijas Bundeslīga]]s komandā ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''. [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2020. gadā. Ticis iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]]. == Sasniegumi == '''Partizan''' * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2018—19 '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2022—23 '''AC Milan''' * [[Supercoppa Italiana]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:Cercle Brugge KSV spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Pavlovičs, Strahiņa}} 6tohkscvigrymjvh18c1aook5hp36c8 0 527280 4538697 4276807 2026-10-22T14:53:05Z Bendžamins 76862 4538697 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|26}} | birth_place = | caps1 = 2 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Bāzele}} | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena zvezda"]] | goals1 = 0 | height = 188 | image = Miloš Veljković (cropped).jpg | caption = Milošs Veļkovičs 2018. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U16 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U17 | nationalyears2 = 2012 | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Milošs Veļkovičs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2013—2016 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 8 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U20 | nationalyears3 = 2013—2014 | nationalyears4 = 2015 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] | years2 = 2014—2015 | caps2 = 3 | goals2 = 0 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]] | years3 = 2015 | caps3 = 3 | goals3 = 0 | nationalteam5 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 | nationalyears5 = 2014—2017 | nationalcaps5 = 14 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam6 = {{fb|SER}} | nationalyears6 = 2017— | nationalcaps6 = 39 | nationalgoals6 = 1 | years4 = 2016 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|SV Werder Bremen II]] | caps4 = 8 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen]] | years5 = 2016—2025 | caps5 = 221 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena zvezda"]] | years6 = 2025— | caps6 = 22 | goals6 = 3 }}'''Milošs Veļkovičs''' ({{Val|sr|Милош Вељковић}}, dzimis {{Dat|1995|9|26}}) ir [[Serbija|Serbijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Veļkovičs pārstāv [[Serbijas Superlīga]]s komandu [[Belgradas "Crvena zvezda"]]. Iepriekš spēlējis [[Anglija|Anglijas]] komandās [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']], [[Middlesbrough FC|''Middlesbrough'']] un [[Charlton Athletic F.C.|''Charlton Athletic'']], kā arī Vācijas komandā ''[[SV Werder Bremen]]''. [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2017. gadā. Piedalījies [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Serbija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2015 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bāzeles pilsētas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Veļkovičs, Milošs}} ah964ile73vo40re18sf9t5hi45j1p4 0 527282 4538663 4412067 2026-10-22T14:27:16Z Bendžamins 76862 4538663 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|9|15}} | birth_place = | caps1 = 42 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Borac Čačak|Borac Čačak]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Čačaka|td=Serbija}} | currentclub = | goals1 = 6 | height = 181 | image = Spartak-Zrvena (2).jpg | caption = Darko Lazovičs 2014. gadā | nationalcaps2 = 29 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 | nationalteam2 = {{fb|SER}} | nationalyears2 = 2008—2023 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalcaps1 = 11 | name = | playername = Darko Lazovičs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2007—2009 | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[Red Star Belgrade]] | years2 = 2009—2015 | caps2 = 117 | goals2 = 29 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | years3 = 2015—2019 | caps3 = 102 | goals3 = 5 | years4 = 2019—2025 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | caps4 = 194 | goals4 = 16 | clubs5 = {{flaga|AAE}} [[Al Wahda FC|Al Wahda]] | years5 = 2025—2026 | caps5 = 2 | goals5 = 0 | totalcaps = 457 | totalgoals = 56 }}'''Darko Lazovičs''' ({{Val|sr|Darko Lazović}}, dzimis {{Dat|1990|9|15}}) ir [[Serbija]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Lazovičs ir spēlējis Serbijas komandās [[FK Borac Čačak|''Borac Čačak'']] un ''[[Red Star Belgrade]]'', Itālijas komandās [[Genoa C.F.C.|''Genoa'']] un [[Hellas Verona F.C.|''Hellas Verona'']], kā arī AAE komandā ''[[Al Wahda FC|Al Wahda]]''. [[Serbijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2008. gadā. Ticis iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Red Star Belgrade''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2013—14 * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2009—10, 2011—12 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:Čačakas "Borac" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Lazovičs, Darko}} [[Kategorija:Al Wahda FC spēlētāji]] n7qd62zswosdll9w930dpkfosu7i0t1 0 535970 4538729 4498394 2026-10-22T15:48:06Z Bendžamins 76862 4538729 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|2|22}} | birth_place = | caps1 = 56 | caps2 = 95 | caps3 = 7 | caps4 = 45 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Inverness Caledonian Thistle FC|Inverness Caledonian Thistle]] | clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic FC|Celtic]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Inverness Caledonian Thistle FC|Inverness Caledonian Thistle]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Aberdeen F.C.|Aberdeen]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Invernesa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | goals1 = 9 | goals2 = 27 | goals3 = 1 | goals4 = 10 | height = 178 | image = Ryan Christie Scotland v Bolivia 6 June 2026-33.jpg | caption = Raiens Kristijs 2026. gadā | nationalgoals1 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalyears1 = 2014—2016 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Raiens Kristijs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013—2015 | years2 = 2015—2021 | years3 = 2015 | years4 = 2017—2018 | image_size = | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | years5 = 2021— | caps5 = 164 | goals5 = 8 | nationalteam2 = {{fb|SCO}} | nationalyears2 = 2017— | nationalcaps2 = 74 | nationalgoals2 = 11 }}'''Raiens Kristijs''' ({{Val|en|Ryan Christie}}, dzimis {{Dat|1995|2|22}}) ir [[Skotija|Skotijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Kristijs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[AFC Bournemouth|''Bournemouth'']]. Savu karjeru sācis dzimtās pilsētas [[Invernesa|Invernesas]] komandā [[Inverness Caledonian Thistle FC|''Inverness Caledonian Thistle'']]. 2015. gadā pievienojies [[Celtic FC|''Celtic'']] vienībai, kur izcīnījis divus [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] titulus. 2021. gadā pārcēlies uz [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu [[AFC Bournemouth|''Bournemouth'']]. [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2017. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Inverness Caledonian Thistle''' * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2014—15 '''Celtic''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2018—19, 2019—20 * Skotijas kauss: 2018—19, 2019—20 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2018—19, 2019—20 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aberdeen FC spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Inverness Caledonian Thistle FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kristijs, Raiens}} 5z3pzalwiqxf56ewch57f1ymckbx0p1 0 536399 4538651 4293871 2026-10-22T14:08:06Z Bendžamins 76862 4538651 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|3}} | birth_place = | caps1 = 29 | caps2 = 27 | caps3 = 65 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Napredak Kruševac|Napredak Kruševac]] | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[FK Javor Ivanjica|Javor]] | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Belgrada}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | goals1 = 3 | goals2 = 9 | goals3 = 33 | height = 189 | image = | caption = | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Andrejs Iličs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2020 | years2 = 2020—2021 | years3 = 2021—2023 | clubs4 = {{flaga|Norvēģija}} [[Vålerenga Fotball|Vålerenga]] | years4 = 2023—2024 | caps4 = 15 | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 2 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 16 | goals6 = 7 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | years7 = 2025— | caps7 = 32 | goals7 = 5 | nationalteam2 = {{fb|SER}} | nationalyears2 = 2025— | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals2 = 0 }}'''Andrejs Iličs''' ({{Val|sr|Андреј Илић}}, dzimis {{Dat|2000|4|3}}) ir [[Serbija|Serbijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Iličs pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]''. Iepriekš spēlējis Serbijas komandās [[FK Napredak Kruševac|''Napredak Kruševac'']] un [[FK Javor Ivanjica|''Javor'']]. 2021. gadā ar ''RFS'' komandu kļuvis par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] uzvarētāju. 2023. gada augustā noslēdzis četru gadu līgumu ar [[Norvēģija]]s ''[[Eliteserien]]'' komandu ''[[Vålerenga Fotball|Vålerenga]]''. 2024. gada 1. februāri pārcēlies uz [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandu ''[[Lille OSC|Lille]]''. Tur Iličs aizvadīja tikai divus mačus līdz tika izīrēts uz [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]].'' == Sasniegumi == '''RFS''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]: [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021]] * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]: [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Iličs, Andrejs}} [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Ivanjicas "Javor" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Napredak Kruševac spēlētāji]] [[Kategorija:Vålerenga Fotball spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] f0bbb6cwk1l583tdyghaskcnh8atfon 0 536408 4538653 4442385 2026-10-22T14:10:00Z Bendžamins 76862 4538653 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|19}} | birth_place = | caps1 = 60 | caps2 = 35 | caps3 = 20 | clubnumber = 18 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Teleoptik|Teleoptik]] | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Stara Pazova}} | currentclub = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]] | goals1 = 14 | goals2 = 10 | goals3 = 4 | height = 177 | image = Miloš Jojić 2014 crop.jpg | caption = Milošs Jojičs 2014. gadā | nationalgoals1 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U19 | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Milošs Jojičs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2012 | years2 = 2012—2014 | years3 = 2014—2015 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | years4 = 2015—2018 | caps4 = 59 | goals4 = 8 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Başakşehir"|İstanbul Başakşehir]] | years5 = 2018—2020 | caps5 = 8 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[Wolfsberger AC]] | years6 = 2020 | caps6 = 14 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | years7 = 2020—2022 | caps7 = 58 | goals7 = 10 | clubs8 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 58 | goals8 = 7 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 | nationalyears2 = 2012—2015 | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam3 = {{fb|SER}} | nationalyears3 = 2013—2014 | nationalcaps3 = 5 | nationalgoals3 = 1 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[CD Castellón|Castellón]] | years9 = 2025 | caps9 = 11 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]] | years10 = 2025— | caps10 = 32 | goals10 = 4 }}'''Milošs Jojičs''' ({{Val|sr|Милош Јојић}}, dzimis {{Dat|1992|3|19}}) ir [[Serbija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Jojičs pārstāv [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]s komandu ''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]''. Savu karjeru sācis [[Serbijas Superlīga]]s komandā [[FK Teleoptik|''Teleoptik'']], vēlāk spēlējis arī [[FK Partizan|''Partizan'']]. 2014. gadā pievienojies [[Vācijas Bundeslīga]]s komandai ''[[Borussia Dortmund]]'', kur pavadījis pusotru sezonu. 2015. gadā par 3 miljoniem eiro pārgājis uz citu Bundeslīgas komandu ''[[1. FC Köln]]'', kur pavadījis trīs sezonas. Vēlāk spēlējis arī [[Turcija]]s komandā [[Stambulas "Başakşehir"|Stambulas "''Başakşehir''"]] un [[Austrija]]s komandā [[Wolfsberger AC|''Wolfsberger'']]. 2020. gadā atgriezies ''Partizan''. 2023. gadā pievienojies [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandai ''[[Riga FC]]''. [[Serbijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2013. gadā. Kopumā aizvadījis piecus mačus un guvis vienus vārtus. == Sasniegumi == '''Partizan''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2012—13 '''Borussia Dortmund''' * [[DFL-Supercup]]: 2014 '''Riga FC''' * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]: 2023 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jojičs, Milošs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Başakşehir" spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:Wolfsberger AC spēlētāji]] [[Kategorija:CD Castellón spēlētāji]] [[Kategorija:FK Borac Banja Luka spēlētāji]] grv2191zggh9v3nrj83n2rbkl3nc351 0 536915 4538726 4276841 2026-10-22T15:42:44Z Bendžamins 76862 4538726 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|20}} | birth_place = | caps1 = 70 | caps2 = 23 | caps3 = 53 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Notingema}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | goals1 = 2 | goals2 = 1 | goals3 = 7 | height = 186 | image = Tom Cairney 20042025 (3).jpg | caption = Toms Kernijs 2025. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalyears2 = 2010—2012 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Toms Kernijs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2009—2014 | years2 = 2013—2014 | years3 = 2014—2015 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years4 = 2015— | caps4 = 341 | goals4 = 45 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 }}'''Tomass Kernijs''' ({{Val|en|Thomas Cairney}}, dzimis {{Dat|1991|1|20}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2015. gada Kernijs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Fulham FC|''Fulham'']], kur ir arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Iepriekš spēlējis [[Hull City AFC|''Hull City'']] un ''[[Blackburn Rovers]]''. [[Skotijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2017. gadā. == Sasniegumi == '''Fulham''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2021—22 * Anglijas čempionāta ''play-off'': 2018, 2020 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kernijs, Toms}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Notingemšīrā dzimušie]] euz6tsnwcznj3azsoj62ewv54xjheij 0 540256 4538851 4111165 2026-10-23T08:09:48Z Kikos 3705 4538851 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Bazardizi | Photo = Bazarduzu_detail.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Azerbaidžāna#Dagestāna#Āzija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd = 41.224444 |latNS=N | longd = 47.858333 |longEW=E | Augstums = 4466 | Relatīvais_augstums = 2454 | Atrašanās vieta = {{Vieta|Azerbaidžāna}}, {{vieta|Krievija}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Lielais Kaukāzs]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Bazardizi''' ({{val|az|Bazardüzü dağı}}, {{val|ru|Базардюзю}}) ir 4466 metrus augsta [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] virsotne uz [[Azerbaidžāna]]s un [[Krievija]]s [[Dagestānas Republika]]s robežas. Tā ir [[Azerbaidžāna]]s un [[Dagestāna]]s augstākā virsotne. Apmēram 7 kilometrus uz dienvidrietumiem no virsotnes atrodas vistālāk uz dienvidiem esošais Krievijas teritorijas punkts. Pirmā oficiālā uzkāpšana kalnā notika 1890. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.summitpost.org/bazard-z/973069 Bazardizi summitpost.org] {{Azerbaidžāna-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azerbaidžānas kalni]] [[Kategorija:Krievijas kalni]] o2byx81wlp0is2nwfb3ebc8477664qn 0 545071 4538668 4402905 2026-10-22T14:31:07Z Toscenkovs 152241 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4538668 wikitext text/x-wiki '''E tramvaju sērija''' sastāv no vairākām [[Tramvaju satiksme Vīnē|Vīnes tramvaja]] modeļu sērijām. E tramvaju sērija sastāv no 3 tramvaju tipiem — E (1959—1962), E₁ (1966—1976) un E₂ (1978—1990), kuru no 1959. gada līdz 1990. gadam izgatavoja ''Simmering-Graz-Pauker'' (SGP) un ''Lohner''. Šīs sērijas tramvaji tika būvēti saskaņā ar ''Duewag'' licenci posmainajiem tramvajiem un tiek izmantoti vēl mūsdienās. {{Vilciena infokaste|Nosaukums=E tips|Ekspluatācijas periods=1959-2007|Sērija=Duewag|Uzbūvēti sastāvi=89|Platums=2200 mm|Vagona garums=20335 mm|Sliežu platums=1435 mm|Spriegums=600 V|Izejošā jauda=2 x 95 kW (GBw 199/21a), 2 x 110 kW (BG 75 dmff)|Svars=22500 kg|Attēls=Wien-wvb-sl-9-e-562930.jpg|Paraksts=E tips ''Simonygasse'', 1974. gada 28. janvāris|Ražotājs=SGP un Lohner}} == E tips (1959—2007) == '''Tipa vēsture''' ''E tipa'' vagoni bija pirmie ''Duewag'' modeļi [[Vīne|Vīnē]], to ražošanai nepieciešamo licenci ieguva Lohnera rūpnīca Floridsdorfā. Pirmajiem diviem prototipiem ar elektroiekārtām no ''ELIN/Kiepe'' (E 4401) un ''Siemens'' (E 4402) ''Lohner'' rūpnīcas darbinieki piešķīra iesaukas "Emil" un "Edi", tāpēc iesauka Emīls kļuva par ierastu E tipa tramvajiem Vīnē. E 4401 prototips tika piegādāts 1959. gada 6. jūlijā un prezentēts sabiedrībai 6. oktobrī pēc plašiem un veiksmīgiem testa braucieniem, kamēr prototipam E 4402 bija dažādas problēmas ar elektroiekārtām un tā kalpošanas laikā tas bieži piedzīvoja dažādas uzticamības problēmas. Lai iegūtu trīsdurvju ieeju aizmugurē, kas bija nepieciešama sagaidāmajai pasažieru plūsmai, to nācās ievērojami pārveidot no oriģinālā dizaina — šāda konfigurācija ieguva iesauku "vīniešu aizmugure". No 1959. līdz 1962. gadam sērijveidā tika saražoti 30 SGP un 59 ''Lohner'' E sērijas sastāvi, taču to dzinēja jauda bija pārāk zema piekarināmā vagona izmantošanai, tāpēc vēlāk tika nolemts veidot atjauninātu E₁ tipu ar lielāku motora jaudu. E tipa sastāvu izmantošana beidzās 2007. gada 25. oktobrī 62. līnijā. Abi transportlīdzekļu prototipi tagad atrodas Vīnes Tramvaju muzeja kolekcijā. == E₁ tips (1966—2022) == [[Attēls:TMG_TW_293_in_der_Steyrergasse.2.jpg|left|thumb|211x211px| Bijušais Graz Linien E1 tipa motorvagons; šodien Grācas Tramvaju muzeja inventārā]]{{Vilciena infokaste|Nosaukums=E1 tips|Attēls=30 Stammersdorf.jpg|Paraksts=E1 tips ar piekarināmo vagonu c4|Ražošanas periods=1966-1976|Ražotājs=SGP un Lohner, Rotax-Bombardier|Ekspluatācijas periods=1966-2022|Uzbūvēti sastāvi=443|Pasažieru vietu skaits=105|Svars=22500 kg|Vagona garums=20335 mm|Platums=2200 mm|Izejošā jauda=2 x 150 kW|Sērija=Duewag}} '''Tipa vēsture''' No 1966. līdz 1976. gadam SGP un Lohner, Rotax-Bombardier saražoja 448 E₁ sastāvus un 1967. gada 30. janvārī tie pirmo reizi tika izmantoti 38. maršrutā. Atšķirībā no E, E₁ bija divi dzinēji (katrs ar 150 kW), kas atļāva E₁ motorvagoniem vilkt piekarināmos vagonus. No 1971. gada, pēc [[Konduktors|konduktoru]] likvidēšanas Vīnes transportlīdzekļos, E₁ tramvajus ražoja bez vietas konduktoram un vecākiem modeļiem šīs vietas tika pakāpeniski izņemtas. Tāpat kā E tipa gadījumā, GEAMATIC vēlāk tika uzstādīts arī visos E₁ transportlīdzekļos. 2009. gadā pēc vairākiem incidentiem ar durvīs iesprostotiem cilvēkiem vagoni ieguva atpakaļskata spoguļus un elektroniskos durvju sensorus. '''E1 konfigurācija un izmantošana''' E₁ motorvagonos ir 40 sēdvietas un 65 stāvvietas. Tie tika izmantoti atsevišķi vai ar piekarināmajiem vagoniem c₃ un c₄. 1966. gadā, ražošanas sākumā, tika plānots, ka E₁ paliks ekspluatācijā līdz 2000. gadiem, bet [[Ultra Low Floor|ULF]] un Flexity piegādes kavēšanās dēļ pakāpeniska darbības pārtraukšana tika atlikta par 13 līdz 22 gadiem. 2013. gadā bija plānots, ka E₁ tips tiks lietots līdz 2017. gadam. Ar vasaras brīvlaika sākumu 2022. gada jūlijā E₁ motorvagoni un to piekabes pārtrauca savu darbību 30. līnijā un Vīnes tramvaja tīklā. Pēc pēdējā regulārā reisa sekoja svinīgs atvadu brauciens. Pēdējais E₁ atrodas Vīnes transporta muzejā. == E₂ tips (1978.—pašlaik) == [[Attēls:Linie_66_Favoritenstrasse_vor_Hst_Rothneusiedl.JPG|thumb|E ₂ tips ar pavadošo piekabi c ₅|left]]{{Vilciena infokaste|Nosaukums=E2 tips|Sērija=Mannheim|Ekspluatācijas periods=1978-pašlaik|Izejošā jauda=2 x 150 kW|Vagona garums=19 100 mm|Platums=2175 mm|Pasažieru vietu skaits=102|Ražošanas periods=1977-1990|Ražotājs=SGP un Bombardier|Attēls=Wien-wiener-linien-strassenbahn-wagentypen-939701.jpg|Paraksts=E2 tramvajs Josefstädter Straße}} '''Tipa vēsture''' Pēc E₁ tipa motorvagona ražošanas beigām jau bija pabeigti plāni nākamajai E₂ paaudzei, kas tika balstīta uz Manheimas tipu un saturēja vairākas izmaiņas dizainā un tehnoloģijās, taču saturēja tādus pašus vilces motorus kā E₁ (WD 785). Īsi pēc E₁ ražošanas beigām uzsākās E₂ sērijas ražošana — 98 sastāvus izgatavoja SGP, 24 — Bombardier un 1978. gada augustā uz Vīnes sliedēm jau nonāca pirmais E₂ sastāvs.<ref>[https://xover.mud.at/~tramway/stvkr-a-wiki/index.php/Type_E2_(Wien) Type E2 (Wien)] im Stadtverkehr Austria Wiki, eingesehen am 21. November 2015</ref> No 2009. gada visi motorvagoni tika aprīkoti ar atpakaļskata spoguļiem, lai novērstu turpmākus negadījumus. No 2006. gada decembra E₂ motorvagoni un C₅ piekarināmie (bezmotora) pakāpeniski ieguva LED displejus galamērķu un līnijas numuru attēlošanai. '''E2 konfigurācija un izmantošana''' E₂ motorvagonos ir 44 sēdvietas un 58 stāvvietas. Lielākajā daļā gadījumu tie darbojas ar c₅ piekarināmajiem vagoniem, bet reizēm tiek izmantoti arī atsevišķi. Šobrīd ekspluatācijā joprojām ir 116 E₂ sastāvi un no 2022. gada oktobra E₂ un C₅ darbojas uz līnijām D, 1, 2, 5, 6, 11, 18, 25, 26, 30, 31, 33 (neregulāri), 38, 40, 41, 43, 46, 49, 60, 62 un 71 (no pirmdienas līdz piektdienai, bet dažreiz tiek izmantots arī nedēļas nogalēs). Plānots, ka E₂ tips tiks izmantots līdz 2025. gadam. '''E₆ sērijas saistība ar E₂''' Darbībai Vīnes Stadtbahn līnijā jaunās E₆ sērijas vilcieni tika plānoti balstoties uz E ₂ un c ₅ tipiem. Atšķirībā no E, E ₁ un E ₂ tipa sastāviem E ₆ un c ₆ ir divvirzienu vagoni, un c ₆ ir arī sešasu šarnīrsavienojumi, tāpat kā motorvagoniem. E₆ vilcieni no 1989. gada oktobra arī tika izmantoti jaunajā U6 [[metro]] līnijā, kad Stadtbahn tīkls kļuva par daļu no Vīnes metro. Pēc zemās grīdas T tipa motorvagonu piegādes E₆ un c ₆ tika izmantoti kopā ar piegādātajiem vagoniem līdz 2008. gada decembrim, kad U6 līnija pārgāja uz darbību ar T un T₁ veida sastāviem. == Galerija == <gallery> Attēls:Wiener Straßenbahnlinie 2.jpg|E tipa tramvajs pie Burgtheater Attēls:Strassenbahn Wien 02.jpg|E₁ tipa tramvajs ar c₄ piekarināmo vagonu Attēls:Wien-wiener-linien-strassenbahn-wagentypen-939701.jpg|E₂ tipa tramvajs Attēls:W3.03 Bf Längenfeldgasse, ET 4903.jpg|E₆ tipa vilciens U6 līnijā </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.fpdwl.at/fahrzeuge/index.php?type=strassenbahn Wiener Linien fanu lapa] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tramvajs]] [[Kategorija:Vilcieni]] [[Kategorija:Dzelzceļš]] [[Kategorija:Vīne]] 6xalseetmud6qh8zoo3bmw3gn1vjum1 0 546487 4538638 4437462 2026-10-22T13:56:50Z Bendžamins 76862 4538638 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|14}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 71 | caps3 = 92 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Senegāla}} [[AS Pikine]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AC Ajaccio|Ajaccio]] | clubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Pikine}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 10 | height = 197 | image = 180630 Pape Abou Cisse.jpg | caption = Pape Abu Sisē 2018. gadā | nationalcaps2 = 16 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegālas U20 | nationalteam2 = {{fb|SEN}} | nationalyears2 = 2018—2022 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Pape Abu Sisē | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2013—2014 | years2 = 2014—2017 | years3 = 2017—2023 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | years4 = 2021 | caps4 = 14 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 13 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Katara}} [[Al-Shamal SC|Al-Shamal]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 3 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Islande}} [[Vestri]] | years7 = 2026 | caps7 = 0 | goals7 = 0 }}'''Pape Abu Sisē''' ({{Val|fr|Pape Abou Cissé}}; dzimis {{Dat|1995|9|14}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Iepriekš Sisē ir spēlējis Senegālā, kā arī Francijas komandās [[AC Ajaccio|''Ajaccio'']] un [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']]. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Piedalījies arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Olympiacos''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2019—20, 2021—22 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2019—20 '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Sisē, Pape Abu}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AC Ajaccio spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Shamal SC spēlētāji]] lf0wu988sagkbo37vkzuwcj6syosq2p 0 546490 4538596 4276624 2026-10-22T13:17:29Z Bendžamins 76862 4538596 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|15}} | birth_place = | caps1 = 11 | caps2 = 30 | caps3 = 33 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[ASM Belfort]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[SAS Épinal|Épinal]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Gazélec Ajaccio]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Senluī|2s=Senluī (Senegāla)}} | currentclub = | goals1 = 3 | goals2 = 12 | goals3 = 13 | height = 192 | image = Famara Diédhiou 2019.jpg | caption = Famara Djediū 2019. gadā | nationalgoals1 = 11 | nationalteam1 = {{fb|SEN}} | nationalyears1 = 2014—2022 | nationalcaps1 = 27 | pcupdate = | name = | playername = Famara Djediū | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2012 | years2 = 2012—2013 | years3 = 2013—2014 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]] | years4 = 2014—2016 | caps4 = 13 | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Clermont Foot|Clermont]] | years5 = 2014—2016 | caps5 = 50 | goals5 = 23 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | years6 = 2016—2017 | caps6 = 31 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]] | goals6 = 8 | years7 = 2017—2021 | caps7 = 169 | goals7 = 51 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]] | years8 = 2021—2023 | caps8 = 28 | goals8 = 11 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | years9 = 2023 | caps9 = 10 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | years10 = 2023—2024 | caps10 = 8 | goals10 = 0 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]] | years11 = 2024 | caps11 = 16 | goals11 = 2 | clubs12 = {{flaga|Francija}} [[Clermont Foot|Clermont]] | years12 = 2024—2026 | caps12 = 57 | goals12 = 14 }}'''Famara Djediū''' ({{Val|fr|Famara Diédhiou}}; dzimis {{Dat|1992|12|15}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandas ''[[ASM Belfort]]'', [[SAS Épinal|''Épinal'']], ''[[Gazélec Ajaccio]]'', [[FC Sochaux-Montbéliard|''Sochaux'']], [[Clermont Foot 63|''Clermont Foot'']] un [[Angers SCO|''Angers'']], Anglijas komandu [[Bristol City FC|''Bristol City'']] un Turcijas komandu ''[[Alanyaspor]]''. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2014. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Piedalījies arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Granada''' * [[Segunda Division]]: 2022—23 '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Djediū, Famara}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Gazélec Ajaccio spēlētāji]] [[Kategorija:FC Sochaux-Montbéliard spēlētāji]] [[Kategorija:Clermont Foot 63 spēlētāji]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Alanyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Cardiff City F.C. spēlētāji]] nbh37lkt39eyeu4bba9ogwlpakyzsv0 0 546530 4538597 4511234 2026-10-22T13:17:54Z Bendžamins 76862 4538597 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|23}} | birth_place = | caps1 = 14 | caps2 = 4 | caps3 = 40 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Senegāla}} [[Diambars FC|Diambars]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille B]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Pikine}} | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]] | goals1 = 12 | goals2 = 0 | goals3 = 8 | height = 178 | image = Bamba Dieng France v Senegal 16 June 2026-233 (cropped).jpg | caption = Bamba Djengs 2026. gadā | nationalcaps2 = 24 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegālas U17 | nationalteam2 = {{fb|SEN}} | nationalyears2 = 2021— | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Bamba Djengs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2020—2021 | years3 = 2021—2023 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]] | years4 = 2023—2026 | caps4 = 55 | goals4 = 18 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 18 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient B]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 1 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]] | years7 = 2026— | caps7 = 6 | goals7 = 2 }}'''Šeiks Amadū Bamba Mbake Djengs''' ({{Val|fr|Cheikh Ahmadou Bamba Mbacke Dieng}}; dzimis {{Dat|2000|3|23}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Djengs pārstāv [[Serbijas Superlīga]]s komandu [[Belgradas "Crvena zvezda"]]. Iepriekš spēlējis Senegālas komandā ''[[Diambars FC|Diambars]]'', kā arī Francijas komandās ''[[Olympique Marseille]]'', ''[[FC Lorient|Lorient]]'' un ''[[Angers SCO|Angers]]''. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Piedalījies arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Djengs, Bamba}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lorient spēlētāji]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] p8ttlpc8wtskhu5chis6lm2spyrfdwt 0 546531 4538603 4482119 2026-10-22T13:23:17Z Bendžamins 76862 4538603 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|24}} | birth_place = | caps1 = 39 | caps2 = 39 | caps3 = 0 | clubnumber = 18 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Montrē|2s=Montrē (Francija)}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | goals1 = 2 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 189 | image = Lens - Le Havre AC (01-04-2019) 44.jpg | caption = Pape Gejs 2019. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Pape Gejs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2019 | years2 = 2017—2020 | years3 = 2020 | nationalcaps3 = 49 | nationalgoals3 = 7 | nationalteam3 = {{fb|SEN}} | nationalyears3 = 2021— | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | years4 = 2020—2024 | caps4 = 89 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years5 = 2023 | caps5 = 16 | goals5 = 1 | goals4 = 4 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | years6 = 2024— | caps6 = 73 | goals6 = 12 }}'''Pape Alasane Gejs''' ({{Val|fr|Pape Alassane Gueye}}; dzimis {{Dat|1999|1|24}}) ir [[Francija|Francijā]] dzimis [[Senegāla]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Gejs pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Villarreal CF|Villarreal]]''. Iepriekš Gejs ir spēlējis Francijas komandās [[Le Havre AC|''Le Havre'']] un ''[[Olympique Marseille|Marseille]]'', kā arī Spānijas komandā [[Sevilla FC|''Sevilla'']]. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Piedalījies arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—23]] '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]], [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Gejs, Pape}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Sēnā-Sendenī dzimušie]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] tqcn0nkkt7wmur31jwwjg7k18v419ym 0 550434 4538743 4407400 2026-10-22T16:10:42Z Bendžamins 76862 4538743 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|3}} | birth_place = | caps1 = 44 | caps2 = 26 | caps3 = 6 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[FK Dukla Banská Bystrica|Dukla Banská Bystrica]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Catania FC|Catania]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | countryofbirth = {{vieta|Čehoslovākija|Revūca|td=Slovākija}} | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Levadiakos]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 189 | image = SVK vs. SMR 2024 Slovakia Nr. 6 Gyömbér.jpg | caption = Norberts Ģembērs 2024. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U21 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Norberts Ģembērs | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]], [[pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2011—2013 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2015—2018 | nationalcaps3 = 55 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|SVK}} | nationalyears3 = 2014— | years4 = 2016—2017 | caps4 = 10 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Groznijas "Akhmat"|Terek Grozny]] | years5 = 2017 | caps5 = 7 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[SSC Bari|Bari]] | years6 = 2017—2018 | caps6 = 28 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AC Perugia Calcio|Perugia]] | years7 = 2018—2020 | caps7 = 54 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]] | years8 = 2020—2024 | caps8 = 115 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Kholood Club|Al-Kholood]] | years9 = 2024—2026 | caps9 = 61 | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[Levadiakos]] | years10 = 2026— | caps10 = 0 | goals10 = 0 }} '''Norberts Ģembērs''' ({{Val|hu|Gyömbér Norbert}}; dzimis {{Dat|1992|7|3}}) ir [[Ungāri|ungāru]] izcelsmes [[Slovākija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] un [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Ģembērs spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandā ''[[Levadiakos]]''. Iepriekš pārstāvējis Slovākijas komandu [[FK Dukla Banská Bystrica|''Dukla Banská Bystrica'']], Itālijas komandas [[Catania FC|''Catania'']], [[AS Roma|''Roma'']], [[Delfino Pescara 1936|''Pescara'']], [[SSC Bari|''Bari'']], [[AC Perugia Calcio|''Perugia'']] un ''[[US Salernitana 1919|Salernitana]]'', Krievijas komandu [[Groznijas "Akhmat"|''Terek Grozny'']] un Saūda Arābijas komandu ''[[Al-Kholood Club|Al-Kholood]]''. Slovākijas futbola izlases rindās debitējis 2014. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Ģembērs, Norberts}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Catania FC spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Delfino Pescara 1936 spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:Banska Bistricas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Groznijas "Akhmat" spēlētāji]] [[Kategorija:Levadiakos spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] l7qx4plrw0kxjyxv6qo7uprv815slp1 0 552965 4538928 4272446 2026-10-23T10:39:27Z Baisulis 11523 papildināts...... 4538928 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Amerika Ferrera | vārds_orig = ''America Ferrera'' | attēls = America Ferrera at the 2025 Toronto International Film Festival (cropped2).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Amerika Ferrera 2025. gadā | dz. vārds = Amerika Džordžīna Ferrera | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1984|4|18}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | nodarbošanās = aktrise, producente | darbības gadi = 2002—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Amerika Džordžīna Ferrera''' ({{Val|en|America Georgina Ferrera}}; dzimusi {{Dat|1984|4|18}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Saņēmusi vairākas balvas, tai skaitā [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]], kā arī saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s nomināciju. 2007. un 2024. gadā žurnāls ''[[Time]]'' viņu iekļāva 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā, bet 2023. gadā viņu iekļāva [[BBC]] sarakstā "100 sievietes".<ref name=BBC>{{Tīmekļa atsauce|title=BBC 100 Women 2023: Who is on the list this year?|url=https://www.bbc.co.uk/news/resources/idt-02d9060e-15dc-426c-bfe0-86a6437e5234|website=[[BBC News]]|date=November 23, 2023|access-date=November 24, 2023|language=en}}</ref> Ferrera jau agrā vecumā sāka interesēties par aktiermākslu, piedaloties vairākos skolas teātra iestudējumos. 2002. gadā viņa debitēja pilnmetrāžas kino, atveidojot lomu komēdijdrāmā ''[[Real Women Have Curves]]'', par ko saņēmusi kritiķu uzslavas. Karjeras sākumposmā viņa guva zināmus panākumus, atveidojot lomas tādās filmās kā komēdijdrāmas ''[[Gotta Kick It Up!]]'' (2002) un "[[Ceļojošo bikšu māsība]]" (2005). Vēl lielāku kritiķu atzinību un popularitāti viņa ieguva, atveidojot galveno lomu kanāla [[American Broadcasting Company|ABC]] komēdijdrāmas seriālā ''[[Ugly Betty]]'' (2006–2010). Par šo lomu viņa saņēma Zelta globusa balvu, Ekrāna aktieru ģildes balvu, kā arī ''Primetime Emmy'' balvu kategorijā "Labākā aktrise komēdijseriālā" — kļūstot par pirmo [[Latīņamerika|latīņamerikāņu]] izcelsmes aktrisi, kas ieguvusi šo apbalvojumu. Citas Ferreras lomas kino ietver drāmu ''[[The Dry Land]]'' (2010), romantisko komēdiju ''[[Our Family Wedding]]'' (2010), krimināldrāmu "[[Maiņas beigas]]" (2012) un fantāzijas komēdiju ''[[Bārbija (filma)|Bārbija]]'' (2023), par lomu kurā viņu nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", un "[[Muļķu nauda]]" (2023). Viņa arī ierunāja Astrīdu Hofersoni filmu sērijā "[[Kā pieradināt pūķi (filmu cikls)|Kā pieradināt pūķi]]" (2010–2019), kā arī bija viena no producentēm un galvenās lomas atveidotāja [[NBC]] komēdijseriālā par darba vidi ''[[Superstore]]'' (2015–2021). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ferrera, Amerika}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] be7en3ypj39ove817d3f62rqamb4f5r 0 554464 4538779 4405653 2026-10-22T22:37:32Z Joaquim Link 134730 4538779 wikitext text/x-wiki {{mašīntulkojums}} {{Bijušās valsts infokaste | |vietējais_nosaukums = ''Principat de Catalunya''<br />''Principatus Cathaloniæ'' |nosaukums_latv_val = Katalonijas firstiste |sugasvārds = | |kontinents = Eirāzija |reģions = Vidusjūra |valsts = |laikmets = |statuss = [[Aragonas kronis|Aragonas kroņa]] firstiste |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Monarhija | |gads_sākums = 1173 |gads_beigas = 1714 | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = <!--- Optional: A crucial event that took place before before "event_start"---> |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |p1 = Barselonas grāfiste |flag_p1 = Coat of Arms of Catalonia (Simple).png |image_p1 = |s1 = Spānija |flag_s1 = Bandera de España 1701-1760.svg |image_s1 = |s2 = Francija |flag_s2 = Pavillon royal de France.svg |image_s2 = |s3 = Andora |flag_s3 = Coat of arms of Andorra (1580).svg |image_s3 = | |image_flag = Sinyal d'Aragón.svg |flag = |flag_type = Karogs | |image_coat = Royal arms of Aragon (Crowned).svg |symbol = |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Principado de Cataluña, Corona de Aragón.svg |image_map_caption = | |galvaspilsēta = [[Barselona]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[Katalāņu valoda|katalāņu]], [[Latīņu valoda|latīņu]] |reliģija = [[Romas Katoļu baznīca]] |nauda = | |leader1 = [[Alfonso II (Aragona)|Alfons I]] |leader2 = [[Kārlis VI|Kārlis III]] |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1173–1196 |year_leader2 = 1705-1714 |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = [[Barselonas grāfs]] |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |legislature = [[Katalonijas Corts]] |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Katalonijas firstiste''' (katalāņu: ''Principat de Catalunya'', latīņu: ''Principatus Cathaloniæ'', oksitāņu: ''Principat de Catalonha'', spāņu: ''Principado de Cataluña'') bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] un agrīno jauno laiku valsts<ref name="ryder">{{grāmatas atsauce |author1=Ryder, Alan |title=The Wreck of Catalonia. Civil War in the Fifteenth Century |url=https://archive.org/details/wreckofcatalonia0000ryde |year=2007 |page=v |publisher=Oxford University Press |isbn=978-0-19-920736-7 |quote=This group of states comprised the kingdoms of Aragon, Valencia, and Majorca, the principality of Catalonia, and the counties of Roussillon and Cerdagne; further afield it embraced the kingdoms of Sicily and Sardinia. These states had no common institutions or bonds save allegiance to a common sovereign}}</ref> [[Pireneju pussala]]s ziemeļaustrumos. Lielāko daļu savas vēstures tā bija dinastiskā savienībā ar Aragonas Karalisti, kas kopā veidoja [[Aragonas kronis|Aragonas kroni]]. No 13. līdz 18. gadsimtam tā robežojās ar [[Aragonas Karaliste|Aragonas Karalisti]] rietumos, [[Valensijas Karaliste|Valensijas Karalisti]] dienvidos, [[Francijas Karaliste|Francijas Karalisti]] un [[Andora|Andoru]] ziemeļos un [[Vidusjūra|Vidusjūru]] austrumos. Mūsdienās termins "Principat" (firstiste) galvenokārt tiek lietots, lai apzīmētu [[Katalonija]]s [[Spānijas autonomie apgabali|autonomo apgabalu]] [[Spānija|Spānijā]], atšķirībā no citām Katalonijas valstīm, un parasti arī vēsturisko reģionu [[Rusijona|Rusijonu]] [[Francija]]s dienvidos. == Vēsture == {{pamatraksts|Katalonijas vēsture}} [[Attēls:Cort general del Principat de Catalunya.jpg|thumbnail|200px|[[Katalonijas Corts]] (parlaments)]] Pirmā norāde uz Katalonijas un Catalans parādās ''Liber maiolichinus de Gestis Pisanorum illustribus'', kas [[Piza]]n hronikā (rakstiska starp 1117 un 1125),.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://usuarios.lycos.es/guerradesucesion/Textos/1114%20Dux%20Catalanesis-Catalanicus%20Heros-Catalania.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20070929160049/http://usuarios.lycos.es/guerradesucesion/Textos/1114%20Dux%20Catalanesis-Catalanicus%20Heros-Catalania.pdf |dead-url=yes |archive-date=2007-09-29 |title=Latin text of the ''Liber maiolichinus'' with Spanish introduction}}</ref> un uzvara [[Maļorka|Maljorkā]], ko veic ar itāļi, apvienoto spēku Catalans un Occitans. Tajā laikā Katalonija vēl nepastāvēja kā politiska vienība, lai gan šķiet, ka šī termina lietošana Kataloniju atzīst par kultūras vai ģeogrāfisku vienību. Apgabali, kas galu galā veidoja Katalonijas firstisti, pakāpeniski tika apvienoti Barselonas grāfa pakļautībā. 1137. gadā [[Barselonas grāfiste]] un Aragonas Karaliste tika apvienotas vienā dinastijā, izveidojot to, ko mūsdienu vēsturnieki sauc par Aragonas kroni; tomēr Aragona un Katalonija saglabāja savu politisko struktūru un juridiskās tradīcijas, nākamajos gadsimtos veidojot atsevišķas politiskās kopienas. Saskaņā [[Alfonso II (Aragona)|Alfons I]] (valdīja 1164-1196) Katalonijas tika uzskatīta kā juridiska persona pirmo reizi. Tomēr termins Katalonijas Firstiste tika likumīgi lietots tikai 14. gadsimtā, kad to attiecināja uz teritorijām, kuras pārvaldīja [[Katalonijas Corts]]. Tās institucionālā sistēma attīstījās gadsimtu gaitā, izveidojot politiskas struktūras, kas ir līdzīgas citām kroņa karaļvalstīm (piemēram, [[Katalonijas Corts|Corts]], [[Generalitat]] vai [[Consell de Cent]]) un likumdošanu ([[Katalonijas konstitūcijas|konstitūcijas]]), kas lielā mērā ierobežoja karalisko varu. Katalonija veicināja tālāku kronas tirdzniecības un militāro attīstību, jo īpaši tās floti. Katalāņu valoda uzplauka un paplašinājās, jo kronim tika pievienotas jaunas teritorijas, tostarp Valensija, Baleāru salas, Sardīnija, Sicīlija, Neapole un Atēnas , kas veido talasokrātiju visā Vidusjūrā. No 14. gadsimta krīze,<ref>According to [[John Elliott (historian)|Elliott]], "Between 1347 and 1497 the Principality [Catalonia] had lost 37% of its inhabitants, and was reduced to a population of something like 300,000." {{grāmatas atsauce|author=[[John Elliott (historian)|Elliott, John Huxtable]]|title=The revolt of the Catalans: a study in the decline of Spain (1598–1640)|url=https://books.google.com/books?id=X2Hf-crzPjUC&pg=PA26|year=1984|publisher=[[Cambridge University Press]]|isbn=0-521-27890-2|page=26|access-date=2020-09-28|archive-date=2023-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20230222041242/https://books.google.com/books?id=X2Hf-crzPjUC&pg=PA26|dead-url=no}}</ref> beigas noteikuma [[nama Barselonā]] (1410) un pilsoņu karš (1462—1472), novājināta lomu firstisti lomu kroņa un starptautiskās lietās. Aragonas [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] un [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] [[Izabella I (Kastīlija)|Izabellas I]] laulība 1469. gadā lika pamatus Spānijas monarhijai. 1492. gadā sākās Spānijas kolonizācija Amerikā, un politiskā vara sāka virzīties uz Kastīliju. Spriedze starp Katalonijas institūcijām un monarhiju līdztekus zemnieku sacelšanās izraisīja [[Pļāvēju karš|pļāvēju karu]] (1640—1659). Ar [[Pireneju līgumu]] Rusijonu atdeva Francijai. Spānijas mantojuma kara laikā (1701—1714) Aragonas kronis atbalstīja erchercogu Kārli [[Habsburgu dinastija|Habsburgu]]. Pēc Barselonas kapitulācijas 1714. gadā, [[Burboni|Burbonas]] karalis [[Filips V]], iedvesmojoties no franču modeļa, ieviesa absolūtismu un vienojošu pārvaldi visā Spānijā un ieviesa [[Nueva Planta dekrētus]] par katru Aragonas kroņa valstību, kas apspieda galveno katalāņu valodu, Aragonas, Valensijas un Maljorkas politiskās institūcijas un tiesības un apvienoja tās Kastīlijas kronī kā provincēs. Tomēr Katalonijas firstiste palika kā administratīva vienība līdz Spānijas provinču iedalījuma izveidošanai 1833. gadā, kas Kataloniju sadalīja četrās provincēs. == Atsauces == {{atsauces}} {| style="width: 100%; text-align: left;" border="0" cellpadding="2" cellspacing="2" |- align="center" | colspan="10" rowspan="1" bgcolor="Lavender" valign="top" | Kristīgās karališu un teritorijas [[Pireneju pussala|Ibērijas (Pireneju) pussalā]] no [[rekonkista]]s līdz mūsdienām; to karaļu uzskaitījumi |- | colspan="1" rowspan="3" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag Portugal (1830).svg|30px]] [[Portugāles Karaliste]]<br />(1139—1910) <small> ([[Portugāles valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="9" rowspan="1" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] [[Spānija]] (1715 — mūsdienas) <small> ([[Spānijas valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas kronis]] (1230—1715) <small>([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="1" rowspan="2" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandera de Reino de Navarra.svg|30px]] [[Navarras Karaliste]]<br /> (824—1841) <small>([[Navarras karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of Aragón.svg|30px]] [[Aragonas kronis]] (1162—1716) <small>([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandeirareinogaliza.svg|30px]] [[Galisijas Karaliste]] <br />(409—1833)<small> ([[Galisijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Astūrijas Karaliste]] <br />(718—924) <small> ([[Astūrijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Royal Banner of León.svg|30px]] [[Leonas Karaliste]]<br />(910—1230) <small> ([[Leonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Castile.svg|30px]] [[Kastīlijas Karaliste]]<br />(1065—1230) <small> ([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Sinyal d'Aragón.svg|30px]] [[Aragonas Karaliste]]<br />(1035—1707) <small> ([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Sinyal d'Aragón.svg|30px]] [[Barselonas grāfiste]] / Katalonijas firstiste<br />(801—1714) <small> ([[Barselonas grāfu uzskaitījums|grāfi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Land of Valencia (swallowtailed).svg|30px]] [[Valensijas Karaliste]]<br /> (1238—1707) <small> ([[Valensijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Kingdom of Majorca (1269).png|30px]] [[Maļorkas Karaliste]]<br /> (1231—1715) <small> ([[Maļorkas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Katalonija]] [[Kategorija:Katalonijas vēsture]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] t8wid69x4of4vqhohk6tr0kxjklvifi 0 562637 4538601 4276632 2026-10-22T13:22:17Z Bendžamins 76862 4538601 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|19}} | birth_place = | caps1 = | caps2 = | caps3 = 103 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Senegāla}} [[US Ouakam]] | clubs2 = {{flaga|Senegāla}} [[AS Douanes]] | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC]] | countryofbirth = {{karogs|Senegāla}} | currentclub = {{flaga|Libāna}} [[Jwaya SC|Jwaya]] | goals1 = | goals2 = | goals3 = 34 | height = 187 | image = | caption = | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|Senegāla}} | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Džibrils Geje | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015—2018 | years2 = 2018—2020 | years3 = 2020—2024 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | years4 = 2025—2026 | caps4 = 56 | goals4 = 26 | clubs5 = {{flaga|Libāna}} [[Jwaya SC|Jwaya]] | years5 = 2026— | caps5 = 2 | goals5 = 1 }}'''Džibrils Geje''' ({{Val|fr|Djibril Guèye}}; dzimis {{Dat|1996|11|19}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Geje spēlē Libānas komandā ''[[Jwaya SC|Jwaya]]''. Vairākas sezonas pavadījis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandās [[Valmiera FC]] un [[FK Liepāja]]. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. == Sasniegumi == '''Valmiera''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]: [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Geje, Džibrils}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] cgqhu3h1lsbb6170g370worucd829li 0 565871 4538588 4262348 2026-10-22T12:55:05Z ~2026-56391-88 152198 /* */ Labojums- baltkrievu izcelsmes politiķis 4538588 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksejs Stecs | attēls = Aleksejs Stecs.png | apraksts = | amats = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2024|03|07|N}} | term_beigas = {{dat|2024|07|02|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | vietnieks = | priekštecis = [[Aleksandrs Bartaševičs]] | pēctecis = Pagaidu administrācija |dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|8|6}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | tautība = [[baltkrievs]] | partija = [[Kopā Latvijai]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Baltkrievijas Valsts Ekonomikas universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aleksejs Stecs''' (dzimis {{dat|1980|8|6}}) ir [[Latvijas baltkrievi|Latvijas baltkrievu]] izcelsmes [[politiķis]], kurš ieņēma [[Rēzekne]]s domes priekšsēdētāja amatu laika posmā no {{dat|2024|03|07|Ģ}} līdz [[2. jūlijs|2. jūlijam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/193/politics/56391758/par-rezeknes-pilsetas-meru-ievelets-aleksejs-stecs |title=Par Rēzeknes pilsētas mēru ievēlēts Aleksejs Stecs |access-date={{dat|2024|03|07||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aleksandrs Bartaševičs]] | virsraksts = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2024|03|07|N}} — {{dat|2024|07|02|N}} | pēc = Pagaidu administrācija }} {{kastes beigas}} {{Rēzeknes dome 2021}} {{Rēzeknes dome 2013}} {{DEFAULTSORT:Stecs, Aleksejs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] rv6nm1rr6a957leksovb1xd6rdy1dt0 0 565932 4538684 4285531 2026-10-22T14:41:53Z Bendžamins 76862 4538684 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|9|20}} | birth_place = | caps1 = 11 | caps2 = 0 | caps3 = 1 | clubnumber = 26 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[OFK Mladenovac|Mladenovac]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[CD Nacional|Nacional]] | clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[OFK Mladenovac|Mladenovac]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Topola}} | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 193 | image = | caption = | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|SER}} | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Stefans Paničs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010 | years2 = 2011 | years3 = 2011 | years4 = 2012 | caps4 = 27 | clubs4 = {{flaga|Serbija}} [[FK Kovačevac|Kovačevac]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Serbija}} [[FK Metalac Gornji Milanovac|Metalac Gornji Milanovac]] | years5 = 2013—2017 | caps5 = 117 | goals5 = 11 | clubs6 = {{flaga|Čehija}} [[FC Baník Ostrava|Baník Ostrava]] | years6 = 2017 | caps6 = 5 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Serbija}} [[FK Javor Ivanjica|Javor Ivanjica]] | years7 = 2018 | caps7 = 14 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | years8 = 2018—2020 | caps8 = 58 | goals8 = 8 | clubs9 = {{flaga|Kipra}} [[Pafos FC|Pafos]] | years9 = 2021—2022 | caps9 = 47 | goals9 = 3 | clubs10 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | years10 = 2022— | caps10 = 131 | goals10 = 29 }} '''Stefans Paničs''' ({{Val|sr|Стефан Панић}}; dzimis {{Dat|1992|9|20}}) ir [[Serbi|serbu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2022. gada Paničs spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]]. Savas karjeras laikā pārstāvējis klubus Serbijā, Čehijā, Latvijā un Kiprā. No 2013. līdz 2017. gadam spēlējis Serbijas komadnā ''[[FK Metalac Gornji Milanovac|Metalac Gornji Milanovac]]''. 2018., 2019. un 2020. gadā ar [[Riga FC]] komandu uzvarējis Latvijas Virslīgā. 2023. gadā to izdarījis arī ar [[RFS]] komandu. [[Serbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Paničs, Stefans}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Metalac Gornji Milanovac spēlētāji]] [[Kategorija:Ostravas "Baník" spēlētāji]] [[Kategorija:Ivanjicas "Javor" spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:Šumadijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Pafos FC spēlētāji]] sbtwu9dlujtu00phqsh6yizk2yhii0p 0 570433 4538816 4309251 2026-10-23T06:30:49Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Vidusjūra]]; pievienoju [[Kategorija:Vidusjūras salas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538816 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|thumb|Kipra satelītattēlā]] '''Kipra''' ([[Grieķu valoda|grieķu]]: Κύπππρος, [[Turku valoda|turku]]: ''Kıbrıs'', [[Angļu valoda|angļu]]: ''Cyprus'') ir sala [[Vidusjūra]]s austrumos, trešā lielākā sala Vidusjūrā platības un iedzīvotāju skaita ziņā. Ģeogrāfiski Kipra ir daļa no [[Āzija]]s. Sala faktiski ir sadalīta starp trim valstīm, starp kurām ir buferzona: * [[Kipra|Kipras Republika]] kontrolē 57,6 % teritorijas; * 3,7 % kontrolē [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] (buferzona); * 36 % — daļēji atzītā [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republika]] (atzinusi tikai [[Turcija]]); * 2,7 % — [[Apvienotā Karaliste]] (divas militārās bāzes [[Akrotiri un Dekelija]] dažādās salas daļās). Kopš Kipras sadalīšanas lielākā daļa Kipras [[Grieķi|grieķu]] dzīvo dienvidos, bet [[turki]] — ziemeļos. Kopējais iedzīvotāju skaits ir 1 278 686 (2021). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kipra]] [[Kategorija:Vidusjūras salas]] awz8rjv9t1ri8ocattwfv9b7qhmfs9v 4538824 4538816 2026-10-23T06:56:07Z Kikos 3705 4538824 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|thumb|Kipra satelītattēlā]] '''Kipra''' ({{val|el|Κύπρος}}, {{val|tr|Kıbrıs}}, {{val|en|Cyprus}}) ir sala [[Vidusjūra]]s austrumos, trešā lielākā sala Vidusjūrā platības un iedzīvotāju skaita ziņā. Ģeogrāfiski Kipra ir daļa no [[Āzija]]s. Sala faktiski ir sadalīta starp trim valstīm, starp kurām ir buferzona: * [[Kipra|Kipras Republika]] kontrolē 57,6 % teritorijas; * 3,7 % kontrolē [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] (buferzona); * 36 % — daļēji atzītā [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republika]] (atzinusi tikai [[Turcija]]); * 2,7 % — [[Apvienotā Karaliste]] (divas militārās bāzes [[Akrotiri un Dekelija]] dažādās salas daļās). Kopš Kipras sadalīšanas lielākā daļa Kipras [[Grieķi|grieķu]] dzīvo dienvidos, bet [[turki]] — ziemeļos. Kopējais iedzīvotāju skaits ir 1 278 686 (2021). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kipra]] [[Kategorija:Vidusjūras salas]] 2zfdp6uv2volxz8hnnsxxpq2bhww521 0 571871 4538845 4061668 2026-10-23T07:54:47Z ~2026-56642-54 152268 4538845 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Solferīno kauja | image = Yvon_Bataille_de_Solferino_Compiegne.jpg | image_size = 300px | caption = ''Solferīno kauja'', franču gleznotāja [[Adolfs Ivons|Adolfa Ivona]] (''Adolphe Yvon'') glezna | partof = [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas–Sardīnijas kara]] | coordinates = {{coord|45|22|02|N|10|33|59|E|type:event_region:IT|display=title}} | date = {{dat|1859|07|24}} | place = Solferīno, [[Lombardo-Venēcijas Karaliste]]<br>(tagad {{vieta|Itālija|Lombardija|Mantujas province}}) | result = franču, sardīniešu uzvara<br/>[[Viljafrankas pamiers]] | combatant1 = {{flagicon image|Flag_of_France.svg}} [[Francijas Otrā impērija]]<br>{{flagicon image|Flag_of_the_Kingdom_of_Sardinia_(1324-1720).svg}} [[Sardīnijas karaliste]] | combatant2 = {{flagicon image|Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg}} [[Austrijas impērija]] | commander1 = [[Napoleons III]]<br/>[[Viktors Emanuels II]] | commander2 = [[Francis Jozefs I Hābsburgs]] | strength1 = 130 833 karavīri<br>320 lielgabali | strength2 = 129 273 karavīri<br>429 lielgabali | casualties1 = apm. 28 000 kritušie un ievainotie | casualties2 = apm. 40 000 kritušie un ievainotie | map_type = Itālija#Eiropa | map_relief = jā }} '''Solferīno kauja''' ({{val|it|Battaglia di Solferino e San Martino}}, {{val|fr|Bataille de Solférino}}, {{val|de|Schlacht von Solferino}}) bija izšķirošā kauja [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem imperatora [[Napoleons III|Napoleona III]] un karaļa [[Viktors Emanuels II|Viktors Emanuela II]] vadībā pret [[Austrijas impērija|austriešu]] karaspēku ķeizara [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Franča Jozefa I]] vadībā [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas–Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|06|24|lok}}. Tā notika mūsdienu [[Itālija]]s teritorijā uz dienvidiem no [[Gardas ezers|Gardas ezera]]. Solferīno kauja bija pēdējā ievērojamā kauja vēsturē, kurā abus karaspēkus tieši komandēja attiecīgo valstu monarhi. Kaujā piedalījās vairāk nekā 250 000 karavīru un tā bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s 1813. gadā. Kaujā uzvaru guva franču un sardīniešu armijas, kas noveda pie kara beigām. Kara rezultātā [[Sardīnija]] ieguva [[Lombardija|Lombardiju]], okupēja [[Toskāna|Toskānu]], [[Parma|Parmu]] un [[Modena|Modenu]]. Savukārt Francija par atbalstu karā ieguva [[Savoja|Savoju]] un [[Nica|Nicu]]. Kauja bija ļoti asiņaina un ar daudziem ievainotajiem. Ietekmējoties no ainām pēc kaujas šveicietis [[Anrī Dināns]] 1862. gadā publicēja grāmatu "Atmiņas par Solferīno" (''Un souvenir de Solférino''), kas noveda pie pirmās [[Ženēvas konvencijas]] pieņemšanas un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja|Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas]] izveidošanas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaujas Itālijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Austrijas–Sardīnijas karš]] [[Kategorija:Kaujas ar Austrijas piedalīšanos]] [[Kategorija:1859. gads]] thfosnfrrjeblrrq565n3u4i3lclzb1 4538929 4538845 2026-10-23T10:40:54Z Egilus 27634 4538929 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Solferīno kauja | image = Yvon_Bataille_de_Solferino_Compiegne.jpg | image_size = 300px | caption = ''Solferīno kauja'', franču gleznotāja [[Adolfs Ivons|Adolfa Ivona]] (''Adolphe Yvon'') glezna | partof = [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas–Sardīnijas kara]] | coordinates = {{coord|45|22|02|N|10|33|59|E|type:event_region:IT|display=title}} | date = {{dat|1859|06|24}} | place = Solferīno, [[Lombardo-Venēcijas Karaliste]]<br>(tagad {{vieta|Itālija|Lombardija|Mantujas province}}) | result = franču, sardīniešu uzvara<br/>[[Viljafrankas pamiers]] | combatant1 = {{flagicon image|Flag_of_France.svg}} [[Francijas Otrā impērija]]<br>{{flagicon image|Flag_of_the_Kingdom_of_Sardinia_(1324-1720).svg}} [[Sardīnijas karaliste]] | combatant2 = {{flagicon image|Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg}} [[Austrijas impērija]] | commander1 = [[Napoleons III]]<br/>[[Viktors Emanuels II]] | commander2 = [[Francis Jozefs I Hābsburgs]] | strength1 = 130 833 karavīri<br>320 lielgabali | strength2 = 129 273 karavīri<br>429 lielgabali | casualties1 = apm. 28 000 kritušie un ievainotie | casualties2 = apm. 40 000 kritušie un ievainotie | map_type = Itālija#Eiropa | map_relief = jā }} '''Solferīno kauja''' ({{val|it|Battaglia di Solferino e San Martino}}, {{val|fr|Bataille de Solférino}}, {{val|de|Schlacht von Solferino}}) bija izšķirošā kauja [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem imperatora [[Napoleons III|Napoleona III]] un karaļa [[Viktors Emanuels II|Viktors Emanuela II]] vadībā pret [[Austrijas impērija|austriešu]] karaspēku ķeizara [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Franča Jozefa I]] vadībā [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas–Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|06|24|lok}}. Tā notika mūsdienu [[Itālija]]s teritorijā uz dienvidiem no [[Gardas ezers|Gardas ezera]]. Solferīno kauja bija pēdējā ievērojamā kauja vēsturē, kurā abus karaspēkus tieši komandēja attiecīgo valstu monarhi. Kaujā piedalījās vairāk nekā 250 000 karavīru un tā bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s 1813. gadā. Kaujā uzvaru guva franču un sardīniešu armijas, kas noveda pie kara beigām. Kara rezultātā [[Sardīnija]] ieguva [[Lombardija|Lombardiju]], okupēja [[Toskāna|Toskānu]], [[Parma|Parmu]] un [[Modena|Modenu]]. Savukārt Francija par atbalstu karā ieguva [[Savoja|Savoju]] un [[Nica|Nicu]]. Kauja bija ļoti asiņaina un ar daudziem ievainotajiem. Ietekmējoties no ainām pēc kaujas šveicietis [[Anrī Dināns]] 1862. gadā publicēja grāmatu "Atmiņas par Solferīno" (''Un souvenir de Solférino''), kas noveda pie pirmās [[Ženēvas konvencijas]] pieņemšanas un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja|Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas]] izveidošanas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaujas Itālijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Austrijas–Sardīnijas karš]] [[Kategorija:Kaujas ar Austrijas piedalīšanos]] [[Kategorija:1859. gads]] 8k4yfyz9s2108p6bjlaho7bfpf190xx 0 571896 4538681 4436377 2026-10-22T14:39:49Z Bendžamins 76862 4538681 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|15}} | birth_place = | caps1 = 31 | caps2 = 47 | caps3 = 47 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Borac Čačak|Borac Čačak]] | clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[Red Star Belgrade]] | clubs3 = {{flaga|Baltkrievija}} [[FC BATE Borisov|BATE Borisov]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Čačaka}} | currentclub = {{flaga|Serbija}} [[Lučanu "Mladost"|Mladost Lučani]] | goals1 = 0 | goals2 = 4 | goals3 = 4 | height = 181 | image = Filip Mladenović 2021.jpg | caption = Filips Mladenovičs 2021. gadā | nationalcaps2 = 34 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalteam2 = {{fb|SER}} | nationalyears2 = 2012—2024 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Filips Mladenovičs | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2010—2011 | years2 = 2014—2015 | years3 = 2014—2015 | years4 = 2016 | caps4 = 16 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]] | years5 = 2017 | caps5 = 5 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Polija}} [[Lechia Gdańsk]] | years6 = 2018—2020 | caps6 = 74 | goals6 = 3 | clubs7 = {{flaga|Polija}} [[Legia Warsaw]] | years7 = 2020—2023 | caps7 = 74 | goals7 = 13 | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | years8 = 2023—2026 | caps8 = 66 | goals8 = 2 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]] | years9 = 2026 | caps9 = 10 | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Serbija}} [[Lučanu "Mladost"|Mladost Lučani]] | years10 = 2026— | caps10 = 2 | goals10 = 0 }} '''Filips Mladenovičs''' ({{Val|sr|Филип Mлaдeнoвић}}, dzimis {{Dat|1991|8|15}}) ir [[Serbi|serbu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Mladenovičs spēlē [[Serbijas Superlīga]]s komandā [[Lučanu "Mladost"]]. Iepriekš pārstāvējis Serbijas komandas ''[[FK Borac Čačak|Borac Čačak]]'' un ''[[Red Star Belgrade]]'', Baltkrievijas komandu ''[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]'', Vācijas komandu ''[[1. FC Köln]]'', Beļģijas komandu ''[[Standard Liege]]'', Polijas komandas ''[[Lechia Gdańsk]]'' un ''[[Legia Warsaw]]'', Grieķijas komandu ''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'' un Turcijas komandu ''[[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]''. [[Serbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Red Star Belgrade''' * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2011—12 '''BATE Borisov''' * [[Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga|Baltkrievijas Augstākā līga]]: 2014, 2015 * [[Baltkrievijas kauss futbolā|Baltkrievijas kauss]]: 2014—15 * [[Baltkrievijas Superkauss]]: 2014, 2015 '''Lechia Gdańsk''' * [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2018—19 * [[Polijas Superkauss]]: 2019 '''Legia Warsaw''' * [[Ekstraklasa]]: 2020—21 * Polijas kauss: 2022—23 '''Panathinaikos''' * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2023—24 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Mladenovičs, Filips}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Moravicas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Čačakas "Borac" spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:Barisavas BATE spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Ljēžas "Standard" spēlētāji]] [[Kategorija:Gdaņskas "Lechia" spēlētāji]] [[Kategorija:Varšavas "Legia" spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:Fatih Karagümrük S.K. spēlētāji]] [[Kategorija:Lučanu "Mladost" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] jhroy3yu8lf8ww317wuithf2ssl8axv 0 571897 4538694 4276770 2026-10-22T14:49:37Z Bendžamins 76862 4538694 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|13}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 34 | caps3 = 63 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[Red Star Belgrade]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Serbija}} Sopot | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Belgrada}} | currentclub = {{flaga|Ķīna}} [[Beijing Guoan F.C.|Beijing Guoan]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 188 | image = Uroš Spajić.jpg | caption = Urošs Spajičs 2018. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|SER}} | nationalyears1 = 2015—2024 | nationalcaps1 = 21 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Urošs Spajičs | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2010—2013 | years2 = 2011—2012 | years3 = 2013—2016 | years4 = 2016—2018 | caps4 = 56 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar|Krasnodar]] | years5 = 2018—2021 | caps5 = 53 | goals5 = 2 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] | years6 = 2020—2021 | caps6 = 20 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]] | years7 = 2022 | caps7 = 8 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Serbija}} [[Red Star Belgrade]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 37 | goals8 = 4 | clubs9 = {{flaga|Ķīna}} [[Beijing Guoan F.C.|Beijing Guoan]] | years9 = 2025— | caps9 = 11 | goals9 = 0 }} '''Urošs Spajičs''' ({{Val|sr|Урош Спајић}}, dzimis {{Dat|1993|2|13}}) ir [[Serbi|serbu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Spajičs spēlē [[Ķīnas Superlīga]]s komandā ''[[Beijing Guoan F.C.|Beijing Guoan]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[Toulouse FC|Toulouse]]'', Beļģijas komandā ''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'', Krievijas komandā ''[[FK Krasnodar|Krasnodar]]'', Nīderlandes komandā ''[[Feyenoord]]'' un Turcijas komandā ''[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]''. [[Serbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Anderlecht''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2016—17 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2017 '''Red Star Belgrade''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2022—23 * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2022—23 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Spajičs, Urošs}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 7f9vwj2m2or4c83xokra8u9qqenfmmw 0 573274 4538717 4268065 2026-10-22T15:28:01Z Bendžamins 76862 4538717 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|7|7}} | birth_place = | caps1 = 363 | clubnumber = 49 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Prestvika}} | currentclub = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | goals1 = 74 | height = 175 | image = 20170701 SK Rapid Wien vs Celtic FC 1560.jpg | caption = Džeimss Forests 2017. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotija U21 | nationalyears2 = 2010—2011 | nationalyears1 = 2008—2010 | nationalcaps1 = 13 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Džeimss Forests | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2009— | nationalcaps3 = 39 | nationalgoals3 = 5 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalyears3 = 2011—2024 }} '''Džeimss Forests''' ({{Val|en|James Forrest}}, dzimis {{Dat|1991|7|7}}) ir [[Skotija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2009. gada Forests pārstāv [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]s komandu [[Glāzgovas "Celtic"]]. Visu savu karjeru pavadījis "Celtic" komandā, kuras rindās ieguvis 13 Premjerlīgas titulus un 7 [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kausus]]. [[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2011. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Celtic''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2011—12, 2012—13, 2013—14, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2021—22, 2022—23, 2023—24, 2024—25,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/26042025-kelti_iegust_titulu_skotija_un_panak_rang |title=Ķelti iegūst titulu Skotijā un panāk "Rangers" sasniegto, Baloža komanda tuvu izkrišanai|accessdate={{dat|2025|4|26||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> 2025—26 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2010—11, 2012—13, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2022—23, 2023—24, 2025—26 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2014—15, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/26806/13272027/celtic-3-3-rangers-5-4-pens-daizen-maeda-hoops-hero-with-winning-scottish-league-cup-penalty |title=Celtic 3-3 Rangers (5-4 pens): Daizen Maeda is Hoops hero with winning Scottish League Cup penalty |accessdate={{dat|2024|12|17||bez}} |website=skysports.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Forests, Džeimss}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] jae4qmqxveg463l20zilprh1ln5u0f4 0 573704 4538687 4308649 2026-10-22T14:43:18Z Bendžamins 76862 4538687 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|10|8}} | birth_place = | caps1 = 78 | caps2 = 7 | caps3 = 43 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Čukarički|Čukarički]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Serbija}} [[FK IMT|IMT]] | clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Požarevaca}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 194 | image = Petrovic asse rcsa 2425.jpg | caption = Džordže Petrovičs 2024. gadā | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalteam2 = {{fb|SER}} | nationalyears2 = 2021— | nationalyears1 = 2020 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Džordže Petrovičs | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2018—2022 | years2 = 2018—2019 | years3 = 2022—2023 | years4 = 2023—2025 | caps4 = 23 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 31 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | years6 = 2025— | caps6 = 44 | goals6 = 0 }} '''Džordže Petrovičs''' ({{Val|sr|Ђорђе Петровић}}; dzimis {{Dat|1999|10|8}}) ir [[Serbija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Petrovičs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]''. Iepriekš pārstāvējis Serbijas komandas ''[[FK Čukarički|Čukarički]]'' un ''[[FK IMT|IMT]],'' ASV komandu ''[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]'', Anglijas komandu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un Francijas komandu ''[[RC Strasbourg|Strasbourg]]''. [[Serbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Petrovičs, Džordže}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Braničevas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Čukarički spēlētāji]] [[Kategorija:Jaunanglijas "Revolution" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] tn2dj8k7sfwwncim7gybe1x09i8i853 0 573707 4538652 4276676 2026-10-22T14:09:32Z Bendžamins 76862 4538652 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|3|17}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 0 | caps3 = 0 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[Red Star Belgrade]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Serbija}} [[Red Star Belgrade]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Niša}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Lecce|Lecce]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 186 | image = Dolazak igrača Srbije na utakmicu protiv CG 2 (cropped).jpg | caption = Ivans Iličs 2023. gadā | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbija U21 | nationalyears2 = 2019—2022 | nationalyears1 = 2016—2018 | nationalcaps1 = 15 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Ivans Iličs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017 | years2 = 2017—2020 | years3 = 2017—2018 | nationalcaps3 = 24 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|SER}} | nationalyears3 = 2021— | years4 = 2019 | caps4 = 16 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Serbija}} [[FK Zemun|Zemun]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[NAC Breda]] | years5 = 2019—2020 | caps5 = 21 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | years6 = 2020—2023 | caps6 = 72 | goals6 = 3 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | years7 = 2023— | caps7 = 72 | goals7 = 6 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Lecce|Lecce]] | years8 = 2026— | caps8 = 5 | goals8 = 0 }} '''Ivans Iličs''' ({{Val|sr|Иван Илић}}; dzimis {{Dat|2001|3|17}}) ir [[Serbija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Iličs spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandu ''[[US Lecce|Lecce]]'', kas viņu īrē no ''[[Torino FC|Torino]]''. Iepriekš pārstāvējis Serbijas komandas ''[[Red Star Belgrade]]'' un ''[[FK Zemun|Zemun]]'', Anglijas komandu [[Manchester City F.C.|Manchester City]], Nīderlandes komandu ''[[NAC Breda]]'' un Itālijas komandu ''[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]''. [[Serbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Iličs, Ivans}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nišavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Zemun spēlētāji]] [[Kategorija:NAC Breda spēlētāji]] [[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Lecce spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 5g0bouvdscvh6l4s3qs2p4oce6dbj50 0 574051 4538741 4277106 2026-10-22T16:06:54Z Bendžamins 76862 4538741 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|11|18}} | birth_place = | caps1 = 25 | caps2 = 48 | caps3 = 22 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina|Žilina]] B | clubs2 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina|Žilina]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Feyenoord"|Feyenoord]] | countryofbirth = {{vieta|Slovākija|Terhova}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]] | goals1 = 8 | goals2 = 16 | goals3 = 3 | height = 188 | image = Bozenik.jpg | caption = Roberts Boženīks 2024. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U18 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Roberts Boženīks | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2016—2019 | years2 = 2017—2020 | years3 = 2020—2023 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 3 | nationalcaps6 = 59 | nationalgoals3 = 3 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 8 | nationalteam3 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U20 | nationalteam5 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U21 | nationalteam6 = {{fb|SVK}} | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018 | nationalyears5 = 2018—2019 | nationalyears6 = 2019— | years4 = 2021—2022 | caps4 = 20 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Boavista FC|Boavista]] | years5 = 2022—2023 | caps5 = 23 | goals5 = 4 | clubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[Boavista FC|Boavista]] | years6 = 2023—2025 | caps6 = 64 | goals6 = 13 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]] | years7 = 2025— | caps7 = 30 | goals7 = 2 }} '''Roberts Boženīks''' ({{Val|sk|Róbert Boženík}}; dzimis {{Dat|1999|11|18}}) ir [[Slovākija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Boženīks spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]''. Iepriekš spēlējis Slovākijas komandā ''[[MŠK Žilina|Žilina]]'', Nīderlandes komandā ''[[Roterdamas "Feyenoord"|Feyenoord]]'', Vācijas komandā ''[[Fortuna Düsseldorf]]'' un Portugāles komandā ''[[Boavista FC|Boavista]]''. [[Slovākijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Boženīks, Roberts}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Žilinas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:MŠK Žilina spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]] [[Kategorija:Boavista FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 7uhyo2hwhm3vx66mkpinjw9g4pxi1t6 0 577773 4538896 4537967 2026-10-23T09:10:02Z Biafra 13794 /* Oktobris */ Grigorijs Lučanskis 4538896 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] (līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns&nbsp;— [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026&nbsp;— kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026&nbsp;— atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026&nbsp;— lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026&nbsp;— īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]]&nbsp;— pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]]&nbsp;— atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]]&nbsp;— no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]]&nbsp;— [[8. februāris]]&nbsp;— Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]]&nbsp;— veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]]&nbsp;— [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]]&nbsp;— Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]]&nbsp;— pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]] no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē&nbsp;— krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]]&nbsp;— no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]]&nbsp;— [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]]&nbsp;— [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]]&nbsp;— [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]]&nbsp;— bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]]&nbsp;— [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]]&nbsp;— [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]]&nbsp;— bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Septembris === * [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]]&nbsp;— Latvijā aizliedza nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]]&nbsp;— notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Plānotie notikumi == == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]]&nbsp;— [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]]&nbsp;— [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]]&nbsp;— [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[10. septembris]] — [[Jānis Dobelis (ķirurgs)|Jānis Dobelis]], bērnu ķirurgs, pedagogs, profesors (dzimis 1943. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) * [[19. septembris]] — [[Juris Zihmanis]], tēlnieks (dzimis 1943. gadā) * [[25. septembris]] — [[Jānis Dreiblats]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[27. septembris]] — [[Dagmāra Prīberga]], tautas daiļamata meistare, kultūras darbiniece (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Teiksma Jansone]], koklētāja, pedagoģe (dzimusi 1957. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Vija Ābele]], tekstilmāksliniece, tautas lietišķās mākslas meistare (dzimusi 1946. gadā) * [[8. oktobris]]: ** [[Mirdza Birzniece]], novadpētniece, folkloriste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1926. gadā) ** [[Juris Mačs]], ķirurgs, doktors (dzimis 1934. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Indra Briķe]], aktrise (dzimusi 1957. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Ēvalds Grabovskis]], hokeja treneris, funkcionārs (dzimis 1941. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Jānis Jākobsons]], mākslinieks, kurators (dzimis 1959. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Vladlens Dozorcevs]], dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs, politiķis (dzimis 1939. gadā) * [[20. oktobris]] — [[Grigorijs Lučanskis]], starptautisks ebreju izcelsmes uzņēmējs, dzīvojis un darbojies Latvijā (dzimis 1945. gadā) <gallery> Владлен_Дозорцев.jpg|[[Vladlens Dozorcevs]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] jne9b1xxf5y93uk1uwz74bxem5b3aj5 0 578253 4538780 4114935 2026-10-22T23:09:37Z Dostojewskij 44997 Kategorija:2026. gadā mirušie 4538780 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Toms Skerits | vārds_orig = ''Tom Skerritt'' | attēls = Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Toms Skerits 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1933|8|25}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Detroita}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1962—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 5 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Tomass Rojs Skerits''' ({{Val|en|Thomas Roy Skerritt}}; dzimis {{Dat|1933|8|25}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], kurš kopš 1962. gada ir piedalījies vairāk nekā 40 filmās un 200 televīzijas seriālu sērijās. Skerits pazīstams ar lomām filmās "[[Lazarete (filma)|Lazarete]]" (1970), ''[[The Devil's Rain]]'' (1975), ''[[Up in Smoke]]'' (1978), "[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]" (1979), "[[Mirusī zona]]" (1983), "[[Labākais šāvējs]]" (1986), ''[[Poltergeist III]]'' (1988), "[[Dzelzs magnolijas]]" (1989), "[[Indīgā efeja]]" (1992), [[Singles]] (1992), "[[Tur, kur upe tek]]" (''A River Runs Through It'', 1992), "[[Kontakts (filma)|Kontakts]]" (1997), "[[Saules asaras]]" (''Tears of the Sun'', 2003), "[[Karalisks piedāvājums]]" (2016) un ''[[Lucky (filma)|Lucky]]'' (2017). Piedalījies arī seriālos ''[[Picket Fences]]'' un ''[[Cheers]]''. Par ''Picket Fences'' 1993. gadā saņēmis [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skerits, Toms}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] entpq4fc5rdsqiff0bk7w61hg2kltip 0 581693 4538622 4515651 2026-10-22T13:37:47Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538622 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Karisa Jipa | vārds_orig = ''Carissa Yip'' | attēls = TataSteelChess2026-21.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2003 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Karisa Šivena Jipa''' ({{val|en|Carissa Shiwen Yip}}; dzimusi {{dat|2003|9|10}} [[Bostona|Bostonā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2019), ASV čempione šahā (2021, 2023), [[45. šaha olimpiāde]]s (2024) laureāte. == Biogrāfija == Piedzimusi ķīniešu emigrantu ģimenē. Šahu sākusi spēlēt sešu gadu vecumā. Strauji progresējusi kā šahiste. 2014. gada 30. augustā desmit gadu vecumā kļuvusi par jaunāko šahisti, kas oficiālā šaha turnīrā uzvarējusi lielmeistaru.<ref>[https://uschesschamps.com/bio/carissa-yip-1 US Chess Champs]</ref> 2018. gadā uzvarējusi ASV junioru šaha čempionātā meitenēm un ASV atklātajā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://new.uschess.org/news/world-open-yip-norovsambuu-win-womens-open-kovalyov-action-champion World Open: Yip and Norovsambuu Win Women’s Open]</ref><ref>[https://en.chessbase.com/post/us-juniors-2018-final Awonder Liang and Carissa Yip are the 2018 U.S. Junior Champions]</ref> 2020. gadā atkārtoti uzvarējusi ASV junioru šaha čempionātā meitenēm.<ref>[https://www.chesskid.com/learn/articles/carissa-yip-wins-us-junior-girls-makes-wgm Carissa Yip Wins U.S. Junior Girls, Becomes Grandmaster!]</ref> Kopš 2016. gada regulāri piedalījusies ASV sieviešu šaha čempionāta finālos. 2020. gadā šajā turnīrā izcīnījusi sudraba medaļu, bet 2021. un 2023. gadā kļuvusi par uzvarētāju.<ref>[https://new.uschess.org/news/wesley-so-carissa-yip-are-2021-us-chess-national-champions Wesley So, Carissa Yip are 2021 US Chess National Champions]</ref><ref>[https://en.chessbase.com/post/us-championships-2023-r11 Carissa Yip grabs second U.S. women’s title after dramatic final round]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] trešo reizi uzvarējusi ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}</ref> 2021. gadā piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas, kur 2. kārtā uzvarējusi Ukrainas lielmeistari [[Natālija Buksa|Natāliju Buksu]], bet 3. kārtā zaudējusi Gruzijas lielmeistarei [[Nana Dzagnidze|Nanai Dzagnidzei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tournament tree — FIDE World Cup 2021 |url=https://worldcup.fide.com/results |access-date={{dat|2024|10|08||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211028141455/https://worldcup.fide.com/results }}</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 20. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270488.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 2025 US Women's Championship]</ref> 2026. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojusies 7. vietā ''Tata Steel Challengers'' šaha turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1328219.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 Tata Steel Chess Tournament - Challengers 2026]</ref> 2026. gada augustā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 4. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-cairns-cup/ One of the strongest female super-tournaments in the world returns in 2026 with the sixth edition of the Cairns Cup!]</ref> 2026. gada oktobrī dalījusi 7.-9. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> 2019. gadā pārstāvējusi ASV sieviešu izlasi [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā sievietēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archive.chess-results.com/tnr421067.aspx?lan=1&art=1 |title=FIDE Women's World Team Championship 2019 |access-date={{dat|2024|10|08||bez}} |archive-date={{dat|2024|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241008122851/https://archive.chess-results.com/tnr421067.aspx?lan=1&art=1 }}</ref> Karisa Jipa pārstāvējusi ASV [[šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādēs]]: * [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] [[Čennai]] pie 3. galdiņa (+6, =0, -3).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archive.chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=7 |title=44th Chess Olympiad 2022 Women |access-date={{dat|2024|10|08||bez}} |archive-date={{dat|2024|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241008122849/https://archive.chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=7 }}</ref> * [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie 2. galdiņa (+9, =2, -0) un komandu vērtējumā izcīnījusi bronzas medaļu, bet individuālā vērtējumā — zelta medaļu.<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=20&fed=USA&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2018. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2019. gadā — starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2020. gadā saņēmusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2090732 | chessgames = 151362 | 365chess = Carissa_Yip }} {{DEFAULTSORT:Jipa, Karisa}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] dbcxjd5enkg6oi0uqddqsjtpkg2onvn 0 581752 4538626 4530520 2026-10-22T13:40:31Z Uldis s 26307 /* Biogrāfija */ 4538626 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Alise Lī | vārds_orig = ''Alice Lee'' | attēls = AliceLee23.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Alise Lī 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2009 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Minesota|Mineapolisa}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Alise Teresa Lī''' ({{val|en|Alice Teresa Lee}}; dzimusi {{dat|2009|10|13}} [[Mineapolisa|Mineapolisā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2023), [[45. šaha olimpiāde]]s (2024) laureāte. == Biogrāfija == Šahu sākusi spēlēt sešu gadu vecumā. Trīs reizes uzvarējusi Pasaules jauniešu šaha čempionātos meitenēm (2019. gadā U10 vecuma grupā; 2020. un 2021. gadā U12 vecuma grupā).<ref>[https://new.uschess.org/news/newsflash-liran-zhou-alice-lee-earn-gold-china-bronze-li-yan Newsflash: Liran Zhou And Alice Lee Earn Gold In China, Bronze For Li And Yan]</ref><ref>[https://www.chesskid.com/learn/articles/2020-fide-world-youth-alice-lee-part1 My Adventurous Gold Medal Run]</ref><ref>[https://www.chesskid.com/learn/articles/2021-super-final-champion-third-time-is-a-charm 2021 Super Final Champion: Third Time is a Charm!]</ref> 2021. gadā uzvarējusi Pasaules jauniešu ātrā šaha čempionātā meiteņu U12 vecuma grupā.<ref>[https://new.uschess.org/news/christopher-yoo-alice-lee-win-2021-fide-online-cadets-rapid-world-cup Christopher Yoo, Alice Lee Win 2021 FIDE Online Cadets Rapid World Cup]</ref> Divas reizes pēc kārtas uzvarējusi ASV junioru šaha čempionātos meitenēm (2023, 2024).<ref>[https://new.uschess.org/news/lee-and-khachiyan-clinch-titles-junior-grabs-after-action-packed-turn Lee and Khachiyan clinch titles, Junior Up for Grabs After Action-Packed Turn]</ref><ref>[https://www.chess.com/news/view/akopian-lee-yoo-win-us-junior-girls-senior-championships Akopian, Lee, Yoo Winners At U.S. National Championships]</ref> Kopš 2021. gada regulāri piedalījusies ASV sieviešu šaha čempionāta finālos. 2023. gadā šajā turnīrā izcīnījusi bronzas medaļu.<ref>[https://en.chessbase.com/post/us-championships-2023-r11 Carissa Yip grabs second U.S. women’s title after dramatic final round]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 3. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}</ref> 2023. gadā pārstāvējusi ASV sieviešu izlasi [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā sievietēm]] un izcīnījusi individuālo zelta medaļu pie 1. galdiņa.<ref>[https://new.uschess.org/news/usa-finishes-fourth-fide-womens-world-team-championship USA Finishes Fourth in FIDE Women's World Team Championship]</ref> 2024. gada jūnijā Sentluisā dalījusi 7.—8. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.washingtontimes.com/news/2024/jun/25/alice-lee-impresses-but-tan-zhongyi-takes-top-priz/ Lee impresses, but Tan takes the top prize in chess at hard-fought Cairns Cup]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 2. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 4. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270488.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 2025 US Women's Championship]</ref> 2026. gada augustā [[Sentluisa|Sentluisā]] otro gadu pēc kārtas izcīnījusi 2. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-cairns-cup/ One of the strongest female super-tournaments in the world returns in 2026 with the sixth edition of the Cairns Cup!]</ref> 2026. gada oktobrī izcīnījusi 2. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-us-chess-championships/ 2026 U.S. Chess Championships]</ref> Alise Lī pārstāvējusi ASV [[šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādēs]]: * [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie 4. galdiņa (+6, =4, -0) un komandu vērtējumā izcīnījusi bronzas medaļu, bet individuālā vērtējumā — sudraba medaļu.<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=20&fed=USA&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> * [[46. šaha olimpiāde|2026. gadā]] [[Samarkanda|Samarkandā]] pie 2. galdiņa (+7, =3, -0) un komandu vērtējumā izcīnījusi 4. vietu, bet individuālā vērtējumā — zelta medaļu.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&art=20&fed=USA&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Women]</ref><ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1469896.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Olympiad Samarkand 2026 Women – Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds)]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2023. gadā — starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2023. gadā saņēmusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 30941822 | chessgames = 165700 | 365chess = Alice_Lee }} {{DEFAULTSORT:Lī, Alise}} [[Kategorija:2009. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minesotā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] gl5axg2r1eq3mg1pqqjqqqlw7h1p47r 0 582080 4538740 4157398 2026-10-22T16:04:48Z Bendžamins 76862 4538740 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|6}} | birth_place = | caps1 = 77 | caps2 = 38 | caps3 = 143 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[FK AS Trenčín|AS Trenčín]] | clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]] | countryofbirth = {{vieta|Slovākija|Ilava|2s=Ilava (Slovākija)}} | currentclub = {{flaga|Ungārija}} [[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]] | goals1 = 23 | goals2 = 3 | goals3 = 20 | height = 181 | image = | caption = | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U18 | nationalyears2 = 2012 | nationalyears1 = 2011–2012 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Matūšs Bero | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013–2016 | years2 = 2016–2018 | years3 = 2018–2023 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 1 | nationalcaps5 = 12 | nationalcaps6 = 50 | nationalgoals3 = 6 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U20 | nationalteam5 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U21 | nationalteam6 = {{fb|SVK}} | nationalyears3 = 2013–2014 | nationalyears4 = 2015 | nationalyears5 = 2015–2017 | nationalyears6 = 2016– | years4 = 2023–2026 | caps4 = 76 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]] | goals4 = 6 | clubs5 = {{flaga|Ungārija}} [[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]] | years5 = 2026– | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Matūšs Bero''' ({{Val|sk|Matúš Bero}}, dzimis {{Dat|1995|9|6}}) ir [[Slovāki|slovāku]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Bero spēlē Ungārijas ''[[Nemzeti Bajnokság I]]'' līgas komandā [[Budapeštas "Ferencváros"]]. Iepriekš pārstāvējis Slovākijas komandu ''[[FK AS Trenčín|AS Trenčín]]'', Turcijas komandu ''[[Trabzonspor]]'', Nīderlandes komandu ''[[SBV Vitesse|Vitesse]]'' un Vācijas komandu ''[[VfL Bochum]]''. [[Slovākijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''AS Trenčín''' * [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]: 2014–15, 2015–16 * [[Slovākijas kauss futbolā|Slovākijas kauss]]: 2014–15, 2015–16 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Bero, Matūšs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Trenčīnas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK AS Trenčín spēlētāji]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]] [[Kategorija:Budapeštas "Ferencváros" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 4dxsq0m15zq0lwzl6ceb4kwjpicssnr 0 584536 4538595 4482111 2026-10-22T13:16:44Z Bendžamins 76862 4538595 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|25}} | birth_place = | caps1 = 22 | caps2 = 72 | caps3 = 114 | clubnumber = 15 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Sarpsborg 08 FF|Sarpsborg 08]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | clubs3 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Dakāra}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | goals1 = 3 | goals2 = 18 | goals3 = 6 | height = 175 | image = Krepin Diatta France v Senegal 16 June 2026-490 (cropped).jpg | caption = Krepins Djata 2026. gadā | nationalcaps2 = 66 | nationalgoals1 = 7 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U20 | nationalteam2 = {{fb|SEN}} | nationalyears2 = 2019— | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 19 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Krepins Djata | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018—2021 | years3 = 2021—2026 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | years4 = 2026— | caps4 = 2 | goals4 = 0 }} '''Krepins Djata''' ({{Val|fr|Krépin Diatta}}, dzimis {{Dat|1999|2|25}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Djata spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā ''[[Watford FC|Watford]]''. Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandā ''[[Sarpsborg 08 FF|Sarpsborg 08]]'', Beļģijas komandā ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'' un Francijas komandā ''[[AS Monaco|Monaco]]''. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Club Brugge''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2017—18, 2019—20 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2018 '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju Kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Djata, Krepins}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sarpsborg 08 FF spēlētāji]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] a96azoctz3oilnbys4tbseze57ksgbv 0 590128 4538888 4212425 2026-10-23T08:35:57Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538888 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Moldovjanu | Photo = Moldoveanu Peak (Romania).jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Rumānija#Karpati#Eiropa | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 45 |latm = 36 |lats = 00 |latNS = N |longd = 24 |longm = 44 |longs = 16 |longEW = E | Augstums = 2545 | Relatīvais_augstums = 2046 | Atrašanās vieta = {{ROU}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Dienvidkarpati]], [[Fegerašas kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Moldovjanu''' ({{val|ro|Vârful Moldoveanu}}) ir kalns [[Rumānija|Rumānijā]], valsts un [[Dienvidkarpati|Dienvidkarpatu]] augstākā virsotne.<ref>{{PZT|487|Moldovjans}}</ref> Atrodas valsts vidienē, [[Ardžeša]]s žudecā, [[Fegerašas kalni|Fegerašas kalnu]] masīvā. Ģeoloģiski veidots no kristāliskajiem iežiem, nogāzēs skulkoku meži un alpīnās pļavas. Kalns ir populārs alpīnisma un kalnu tūrisma objekts, te ierīkota tūrisma infrastruktūra.<ref>[https://www.pemeleaguri.ro/2019/10/traseu-in-masivul-fagaras-varful.html Traseu în masivul Făgăraș - Vârful Moldoveanu de la Stâna lui Burnei, prin Valea Rea]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rumānijas kalni]] [[Kategorija:Karpati]] 873wsmcmr36uncssyg3h3ztwvvx2f56 0 590419 4538803 4403832 2026-10-23T05:59:29Z Kikos 3705 4538803 wikitext text/x-wiki {{Ēdiena infokaste|image=[[Attēls:Pita_giros.JPG|250px]]|izcelsmes_vieta={{Grieķija}}|variacijas=}}'''Giross''' (no [[Grieķu valoda|grieķu]] γύρος, kas nozīmē "apgrieziens" vai "griešanās") ir tradicionāls [[Grieķi|grieķu]] ēdiens, kas sastāv no uz vertikālas grila ierīces grilētas gaļas, kura tiek pasniegta [[Pita|pitas]] maizē kopā ar dažādām piedevām un mērcēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amberq.gr/el/grillphilosophy/gyros-xoirinos-palia-paradosiakh-syntagh-kai-proetoimasia|title=Γύρος χοιρινός - παλιά παραδοσιακή συνταγή και προετοιμασία|access-date={{dat|2025|01|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|04|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250423235906/https://www.amberq.gr/el/grillphilosophy/gyros-xoirinos-palia-paradosiakh-syntagh-kai-proetoimasia}}</ref> Giross ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra|Vidusjūras]] reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[Šaverma|šavermai]], taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām. == Vēsture == Giross ir radies [[Grieķija|Grieķijā]] 20. gadsimta vidū, iedvesmojoties no turku kebaba. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] grieķu migranti uzlaboja un pielāgoja šo ēdienu, pievienojot vietējās sastāvdaļas un garšas. 20. gadsimta 60. gados giross kļuva populārs Grieķijā un [[Balkānu pussala|Balkānos]], kļūstot par vienu no galvenajiem ātrās ēdināšanas ēdieniem. No Grieķijas tas izplatījās visā pasaulē, īpaši pateicoties grieķu emigrantiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dianekochilas.com/gyro-ancient-street-food-history/|title=Gyro: An Ancient Greek Street Food|last=Kochilas|first=Diane|website=Mediterranean Diet, Healthy Greek & Blue Zone Ikaria Longevity Recipes by Diane Kochilas|access-date=2025-01-25|date=2021-08-31|language=en-US}}</ref> Pirmo reizi girosu amerikāņiem 1965. gadā piedāvāja Džordžs Apostolu (''George Apostolou'') restorānā ''Parkview'' [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisas]] štatā. Šis ēdiens ātri kļuva populārs, un pieprasījuma dēļ arī citi restorāni sāka piedāvāt girosus kā alternatīvu [[Hamburgers|hamburgeriem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://grecotrulygreek.com/facts-about-gyros/|title=Facts About Gyros - Greco|last=bwmadmin|website=grecotrulygreek.com|access-date=2025-01-25|date=2021-09-22|language=en-US}}</ref> Libāniešu izcelsmes [[Kipra|Kipras]] pavārs Sami Elds, kurš dzīvo [[Limasola|Limasolā]], pagatavoja aptuveni 4000 kg smagu girosu. Tas bija pasaules rekords — lielākais jebkad radītais giross. Viņš to paveica, izmantojot vairāk nekā 70 grilus un divas tonnas dabasgāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldrecordacademy.com/food/largest_gyros_(doner_kebab)-world_record_set_by_Sami_Eid_90116.htm|title=Largest gyros (doner kebab)-world record set by Sami Eid|website=www.worldrecordacademy.com|access-date=2025-01-25}}</ref> == Sastāvdaļas un pagatavošana == Giross sastāv no vairākiem galvenajiem elementiem, kas kopā veido harmonisku un pilnīgu ēdienu. Galvenā sastāvdaļa ir [[gaļa]], ko tradicionāli gatavo no [[Cūkgaļa|cūkgaļas]], [[Vistas gaļa|vistas gaļas]] vai [[Jēra gaļa|jēra gaļas]], taču ir pieejamas arī [[Liellopu gaļa|liellopu]] vai augu izcelsmes alternatīvas. Gaļa tiek marinēta ar garšvielām, piemēram, [[oregano]], ķiplokiem, citronu sulu, [[Timiāns|timiānu]] un [[Olīveļļa|olīveļļu]], un tad uzsprauž uz vertikālas grila ierīces, kur tā lēnām griežas un tiek cepta, līdz kļūst zeltaini brūna un kraukšķīga. No ceptās gaļas augšējā slāņa ar nazi tiek nogrieztas plānas šķēles. Lai pagatavotu girosu, uz siltas pitas maizes tiek kārtota grilētā gaļa, pievienoti tomāti, sīpoli, salāti un cepti kartupeļi. Viss tiek papildināts ar caciki mērci, kas gatavota no jogurta, gurķiem, ķiplokiem un dillēm, vai citām mērcēm, piemēram, asajām mērcēm vai [[tahini]]. Kad sastāvdaļas ir sakārtotas, giross tiek sarullēts. Giross parasti tiek pasniegts kā ātrs un ērts ielu ēdiens, taču to var baudīt arī restorānos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķijas virtuve]] [[Kategorija:Gaļas ēdieni]] 5pliofatw6m215nwp8526f66wqwhzcd 0 594078 4538881 4451764 2026-10-23T08:29:14Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538881 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste|Nosaukums=Zla Kolata|Photo=Dobra Kolata.jpg|karte=Melnkalne#Albānija#Eiropa|latNS=N|latd=42.485|longEW=E|longd=19.897222|Augstums=2534|Atrašanās vieta={{MNE}}<br />{{ALB}}|Kalnu grēda=[[Dināru kalniene|Dināru Alpi]]<br />[[Ziemeļalbānijas Alpi]]}} '''Zla Kolata''' ([[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Зла Колата'' vai ''Kollata e Keqe'', [[Albāņu valoda|albāņu]]: ''Kollatë e Keqe'') ir 2534 metrus augsts kalns [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas. Zla Kolata ir viens no augstākajiem kalniem [[Ziemeļalbānijas Alpi|Ziemeļalbānijas Alpos]], kuri ir daļa no Dināru Alpiem. Tā ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns. Melnkalnes pusē kalns ietilpst [[Gusiņes pašvaldība]]s teritorijā, bet Albānijas pusē — [[Kukesi ķarka]]s teritorijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Melnkalne-aizmetnis}} {{Albānija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Albānijas kalni]] [[Kategorija:Melnkalnes kalni]] edr8zt9v1hiviqp9gzydtu0iixiadgl 4538884 4538881 2026-10-23T08:32:36Z Kikos 3705 /* */ 4538884 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste|Nosaukums=Zla Kolata|Photo=Dobra Kolata.jpg|karte=Melnkalne#Albānija#Eiropa|latNS=N|latd=42.485|longEW=E|longd=19.897222|Augstums=2534|Atrašanās vieta={{MNE}}<br />{{ALB}}|Kalnu grēda=[[Dināru kalniene|Dināru Alpi]]<br />[[Ziemeļalbānijas Alpi]]}} '''Zla Kolata''' ([[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Зла Колата)'' vai '''Koļatekeķe''' ([[Albāņu valoda|albāņu]]: ''Kollatë e Keqe'') ir 2534 metrus augsts kalns [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas. Zla Kolata ir viens no augstākajiem kalniem [[Ziemeļalbānijas Alpi|Ziemeļalbānijas Alpos]], kuri ir daļa no Dināru Alpiem. Tā ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns. Melnkalnes pusē kalns ietilpst [[Gusiņes pašvaldība]]s teritorijā, bet Albānijas pusē — [[Kukesi ķarka]]s teritorijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Melnkalne-aizmetnis}} {{Albānija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Albānijas kalni]] [[Kategorija:Melnkalnes kalni]] p79k5p1fo0tho52mheyjbez6syt7dp8 0 594093 4538858 4243705 2026-10-23T08:12:38Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4538858 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada marts}} {{Kalna infokaste |Nosaukums=Magličs |Photo=Trnovačko jezero, Maglić.jpg |karte=Bosnija un Hercegovina#Melnkalne#Eiropa |latNS=N |latd=43.281111 |longEW=E |longd=18.736944 |Augstums=2386 |Atrašanās vieta={{BIH}}<br />{{MNE}} |Kalnu grēda=[[Dināru kalniene|Dināru Alpi]] }} '''Magličs''' ({{val|sr|Маглић}}) ir 2386 metrus augsts kalns [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas. Tā ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnei tā ir tikai 14. augstākā virsotne. Bagātīgos [[Mežs|mežus]] kalna nogāzē veido Peručicas mežs, aizsargājams [[dabas rezervāts]] [[Sutjeskas nacionālais parks|Sutjeskas nacionālajā parkā]], kas ir vecākais un viens no diviem pēdējiem pirmatnējiem mežiem [[Eiropa|Eiropā]]. Kalna virsotne ir pieejama caur parku, un to apmeklē [[Alpīnisms|alpīnisti]] un dabas mīļotāji. Lielākajai daļai maršrutu uz virsotni ir nepieciešams divu dienu pārgājiens. Alpīnistiem piekļuve Magličas kalna virsotnei ir pieejama tikai no dienvidu puses, kur ir bagātīga zāles, un kalnu priežu veģetācija. No virsotnes paveras ainavisks skats uz [[Volujaks|Volujaka]] kalnu, [[Durmitors|Durmitora]] kalnu un [[Trnovačko ezers|Trnovačko ezeru]]. Magličs ir svarīga Sutjeskas nacionālā parka sastāvdaļa, kas ir pirmais [[nacionālais parks]] Bosnijā un Hercegovinā, dibināts 1962. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Melnkalne-aizmetnis}} {{Bosnija un Hercegovina-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas kalni]] [[Kategorija:Melnkalnes kalni]] bmgmtongqnqhexc21c5j8x1bq2xjydx 0 597294 4538745 4464031 2026-10-22T16:45:08Z Meistars Joda 781 4538745 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Šūņu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 220 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = * [[Vecā Forštate]] * [[Jaunā Forštate]] |ielas garums = 600 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Sūnu iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Šūņu iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Vecā Forštate|Vecajā]] un [[Jaunā Forštate|Jaunajā Forštatē]]. Šūņu iela sākas strupceļā netālu no [[Šuņezers|Šuņezera]] krasta, ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ormaņu iela (Daugavpils)|Ormaņu ielu]]. Šūņu ielā ir pārsvarā privātmāju apbūve. Ielas garums ir aptuveni 600 metri, tā visā garumā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Ielas posms Jaunajā Forštatē (pēc krustojuma ar [[Zeltkalna iela (Daugavpils)|Zeltkalna ielu]]) izbūvēts 2011. gadā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Šūņu – Ormaņu – Zeltkalna ielu krustojums un Gaismas iela nodotas ekspluatācijā |url=https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/read-1486 |website=Daugavpils.lv |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|4|16||bez}} |date={{dat|2011|11|11||bez}}}}</ref> tas oficiāli Šūņu ielai nepieder un uzskatāms kā ceļš bez nosaukuma. Pa Šūņu ielu kursē [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršruta autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Šūņu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr21-daugavpils-ao-cietoksnis#33387 |publisher=21. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|16||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404143837/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr21-daugavpils-ao-cietoksnis#33387 }}</ref> '''Šūņu iela''' (līdz 1920. gadam {{val|ru|Шуньская улица}}) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums,<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|4|16||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> kas cēlies no Šuņezera nosaukuma. Tomēr 1934. gadā tika ieviesta sagrozīta forma '''Sūnu iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> kuru izmantoja arī [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā. == Ievērojamie objekti == * Nr. 1 — bijusī Daugavpils 7. pamatskola (ēka uzcelta 1939.—1941. gados, 2010. gadā skola pievienota [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolai]] un ēka kopš tā laika stāv tukša).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Skolas nams Daugavpilī Šūņu ielā 1: priekšvēsture, celtniecība, skolas darbība (1927-2010) |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/7390 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|4|16||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> * Blakus ielai atrodas [[Daugavpils Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca|Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]]. == Ielu savienojumi == Šūņu iela ir savienota ar šādām ielām: * ''[[Kalupes iela (Daugavpils)|Kalupes iela]]'' (Kalupes ielai šai vietā oficiāli nav nosaukuma) * [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] * [[Līksnas iela (Daugavpils)|Līksnas iela]] * [[Zeltkalna iela (Daugavpils)|Zeltkalna iela]] * [[Ormaņu iela (Daugavpils)|Ormaņu iela]] (Y veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Vecajā Forštatē]] [[Kategorija:Ielas Jaunajā Forštatē]] ll2mtbs61mnqhhwapc6doekotj4ziht 2 603972 4538578 4515878 2026-10-22T12:42:11Z Jaunais Strēlnieks 127483 Sāku veidot sarakstu ar latviešu augstākajām militārpersonām Padomju Krievijā 4538578 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1918—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1937—1938); ==== Komdivi u.c. ==== ==== Kombrigi u.c. ==== 3oecqpg1vkfz4dtjjrk5lxdwjzy6qei 4538783 4538578 2026-10-23T02:02:37Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Komdivi u.c. atbilstošie */ 4538783 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1918—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== egxyhtnjr3t55p0au7o99i9kwyk7ui7 4538789 4538783 2026-10-23T02:28:28Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Kombrigi u.c. atbilstošie */ 4538789 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1918—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); f9d83pyermmrw8g6mm9rqp43v3e5fbk 4538790 4538789 2026-10-23T02:31:17Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1918—1940) */ 4538790 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); 72o1ps7qsb8b0kumlvzak1avl4jeflw 4538791 4538790 2026-10-23T03:00:36Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Kombrigi u.c. atbilstošie */ 4538791 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938); * [[Jānis Krēmers]] (?—?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938); * [[Antons Puga]] (1892—1938); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938); * [[Jānis Ungurs]] (?—?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938); * [[Jānis Zakss]] (?—1938); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938); jxejj4ul8siy76c8s9pu6uqg38gf7f5 4538793 4538791 2026-10-23T04:42:08Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) */ 4538793 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920); * [[Benedikts Zazerskis]] (?—1917); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919); === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938); * [[Jānis Krēmers]] (?—?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938); * [[Antons Puga]] (1892—1938); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938); * [[Jānis Ungurs]] (?—?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938); * [[Jānis Zakss]] (?—1938); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938); sbfr0c76b84ww1rd191sbzk5z0x956c 4538794 4538793 2026-10-23T04:50:41Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) */ 4538794 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920); * [[Benedikts Zazerskis]] (?—1917); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919); === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938); * [[Jānis Krēmers]] (?—?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938); * [[Antons Puga]] (1892—1938); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938); * [[Jānis Ungurs]] (?—?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938); * [[Jānis Zakss]] (?—1938); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938); 395xhi4h82ukzyd8r4g0mriea5kmu3r 3 609768 4538882 4336112 2026-10-23T08:30:05Z Syunsyunminmin 105974 Syunsyunminmin pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Satiorca]] uz [[Dalībnieka diskusija:アルミッツ]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Satiorca|Satiorca]]" to "[[Special:CentralAuth/アルミッツ|アルミッツ]]" 4336112 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Satiorca}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 10.14 (EEST) eicqrgbskvo9p9e8jes65aedewgxlrl 0 610882 4538691 4343308 2026-10-22T14:47:44Z Bendžamins 76862 4538691 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|2|24}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 7 | caps3 = 93 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Berlīne}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 13 | height = 184 | image = | caption = | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Lazars Samardžičs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2020 | years2 = 2020—2021 | years3 = 2021—2025 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 5 | nationalcaps6 = 30 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam6 = {{fb|SER}} | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2020—2022 | nationalyears5 = 2022—2023 | nationalyears6 = 2023— | years4 = 2024—2025 | caps4 = 31 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]] | years5 = 2025— | caps5 = 64 | goals5 = 5 }} '''Lazars Vujadins Samardžičs''' ({{Val|sr|Лазар Вујадин Самарџић}}, dzimis {{Dat|2002|2|24}}) ir [[Serbi|serbu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Samardžičs spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā [[Bergamo "Atalanta"]]. Iepriekš pārstāvējis Vācijas komandas ''[[Hertha BSC]]'' un ''[[RB Leipzig]]'', kā arī Itālijas komandu ''[[Udinese Calcio|Udinese]]''. [[Serbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Samardžičs, Lazars}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] othtxc7jb5rmnp1yx3fcwfjn5iknveq 0 614528 4538657 4368490 2026-10-22T14:13:32Z Toscenkovs 152241 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4538657 wikitext text/x-wiki {{Lidaparāta negadījuma infokaste |name=''Helios Airways'' reiss 522 |image=Helios Airways Boeing 737-300 5B-DBY.jpg |caption=Lidmašīna trīs dienas pirms katastrofas |image2= |caption2=Lidmašīnas astes daļas atlūzas |Date={{dat|2005|08|14|N|bez}} |summary=Nenovērota spiediena pazemināšanās uz klāja izraisīja pilotu hipoksiju un samaņas zudumu, kā dēļ lidmašīna kļuva nevadāma un, beidzoties degvielai, ietriecas kalnā |Site=[[Gramatiko]], [[Grieķija]] |coords={{Coord|38|13|52|N|23|58|16|E|type:event|display=inline,title}} |plane1_type=''[[Boeing 737-300|Boeing 737-31S]]'' |plane1_operator={{flaga|Kipra}} ''[[Helios Airways]]'' |Passengers=115 |Crew=6 |Fatalities=121 |Survivors=0 |Origin={{vieta|Kipra|Larnakas starptautiskā lidosta}} |Stopover={{vieta|Grieķija|Atēnu starptautiskā lidosta}} |Destination={{vieta|Čehija|Prāgas Vāclava Havela lidosta}} |Tail Number=5B-DBY }} '''''Helios Airways'' reiss 522''' bija [[Kipra]]s lidsabiedrības ''[[Helios Airways]]'' starptautisks pasažieru lidmašīnas reiss no [[Larnakas starptautiskā lidosta|Larnakas starptautiskās lidostas]] Kiprā uz [[Prāgas Vāclava Havela lidosta|Prāgas Vāclava Havela lidostu]] [[Čehija|Čehijā]] ar starpposma nolaišanos [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnu starptautiskajā lidostā]] [[Grieķija|Grieķijā]] 2005. gada 14. augustā. Trīspadsmit minūtes pēc pacelšanās Kipras gaisa satiksmes dispečeri zaudēja kontaktu ar lidmašīnu. Ielidojot Grieķijas gaisa telpā, pie lidmašīnas tika nosūtīti divi [[Grieķijas gaisa spēki|Grieķijas gaisa spēku]] [[F-16 Fighting Falcon|F-16]] [[Iznīcinātājs|iznīcinātāji]], taču tie nekonstatēja nekādu kustību uz klāja. Beidzoties degvielai, lidmašīna ietriecās kalnā netālu no [[Gramatiko]] ciema, aptuveni 30 kilometrus no [[Atēnas|Atēnām]]. Visi 121 cilvēks, tostarp seši apkalpes locekļi, gāja bojā, padarot to par nāvējošāko gaisa katastrofu Grieķijas vēsturē. Lidaparāta avārijas izmeklēšana atklāja kļūdu, kas pieļauta lidmašīnas pārbaudes laikā lidostā. Zemes inženieris pārslēdza lidmašīnas [[Spiediens|spiediena]] regulēšanas slēdzi manuālajā režīmā, lai pārbaudītu salona [[Hermetizācija|hermetizāciju]], taču aizmirsa to atgriezt automātiskajā režīmā. Piloti to arī nepamanīja pirmslidojuma pārbaudes laikā, kā rezultātā lidmašīnā pakāpeniski pazeminājās spiediens un samazinājās [[Skābeklis|skābekļa]] līmenis, izraisot [[Hipoksija|hipoksiju]] un sekojošu [[Bezsamaņa|samaņas zudumu]] visiem cilvēkiem uz klāja. Viens stjuarts, kuram bija komerciālā pilota licence, saglabāja samaņu, pateicoties pārnēsājamam skābekļa balonam, un mēģināja pārņemt lidmašīnas vadību. Tomēr, nezinot, kā vadīt šo lidmašīnas tipu, un lidmašīnai beidzoties degvielai, tā tik un tā avarēja.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aaiasb.eu/reports/522/aaiasb-11-2006-final-report-english-language.pdf|title=Aircraft Accident Report: Helios Airways Flight HCY522 at Grammatiko, Greece on 14 August 2005|pages=}}</ref> Avārijas rezultātā tika ierosinātas tiesas prāvas pret ''[[Boeing]]'' un ''Helios Airways''. == Lidmašīna == ''[[Boeing 737|Boeing 737-31S]]'' lidmašīna ar sērijas numuru 2982 ražota 1997. gadā. Tajā pašā gadā to nodeva lidsabiedrībai ''[[Deutsche BA]]''. Savukārt 2004. gadā lidmašīnu iegādājās ''Helios Airways'', kura tā saņēma astes numuru 5B-DBY.<ref name=":0" />{{Rp|17. lpp.}} == Apkalpe un pasažieri == Lidmašīnu vadīja pieredzējuši piloti: * '''Lidmašīnas kapteinis''' bija 59 gadus vecais [[Vācieši|vācietis]] Hanss Jirgens Mertens (''Hans-Jürgen Merten).'' Viņš strādāja ''Helios Airways'' no 2004. gada maija līdz oktobrim un vēlreiz no 2005. gada maijā. Pārtraukumos viņš strādāja arī citās aviokompānijās. Kopš 2002. gada viņš bija ''Boeing 737'' kapteinis, ar šo lidmašīnas tipu nolidojot vairāk nekā 5500 stundas. Viņa kopējais lidojumu laiks bija vairāk nekā 16 900 stundas.<ref name=":0" />{{Rp|9.—11. lpp.}} * '''Otrais pilots''' bija 51 gadu vecais [[grieķi]]s Pamposs Haralambuss (''Πάμπος Χαραλάμπους''). Viņš strādāja ''Helios Airways'' kopš 2000. gada aprīļa. Viņam bija pieredze kā otrajam pilotam ar cita veida lidmašīnām, piemēram, ''[[Airbus A300]]'' un ''[[McDonell Douglas DC-9]]''. Viņš bija nolidojis ar ''Boeing 737'' vairāk nekā 3990 stundas, bet viņa kopējais lidojumu laiks bija vairāk nekā 7500 stundas.<ref name=":0" />{{Rp|11.—12. lpp.}} Lidmašīnā atradās arī 4 stjuartes: * '''Vecākā stjuarte''' bija 32 gadus veca Luīze Vuterija (''Λουΐζα Βουτέρη''). * 25 gadus vecs Andreass Prodromu (''Ανδρέας Προδρόμου''). Viņam bija arī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] komerciālās aviācijas pilota licence.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://confessionsofatrolleydolly.com/2025/08/14/helios-522-cabin-crew/|title=The Hero of Helios 522|website=Confessions of a Trolley Dolly|access-date=2025-11-18|date=2025-08-14|language=en}}</ref> * 25 gadus veca Merolija Sofokleusa (''Μερόπη Σοφοκλέους''). * 25 gadus veca Harisa Haralambusa (''Χάρις Χαραλάμπους''). Viņa bija arī Andreasa Prodromu draudzene. Lidmašīnā atradās 115 pasažieri, no kuriem 22 bija nepilngadīgi. 67 pasažieriem bija paredzēts izkāpt Atēnās, bet pārējiem bija jāturpina ceļš uz Prāgu. Pēc avārijas atrada 118 bojāgājušo līķus; pārējie trīs sadega ugunsgrēkā, kas izcēlās pēc avārijas.<ref name=":0" />{{Rp|9. lpp.}}<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigmalive.com/news/local/59905/tragodia-ilios-okto-xronia-apo-ti-mera-tou-efialti|title=Τραγωδία «Ηλιος»: Οκτώ χρόνια από τη μέρα του εφιάλτη|last=Sigmalive|website=www.sigmalive.com|access-date=2025-11-18|date=2013-08-14}}</ref> {| class="wikitable sortable" !Pilsonība !Pasažieri !Apkalpe !Kopā |- |{{Flaga|Kipra}} [[Kipra]] |103 |4 |107 |- |{{Flaga|Grieķija}} [[Grieķija]] |12 |1 |13 |- |{{Flaga|Vācija}} [[Vācija]] |0 |1 |1 |} == Notikumu hronoloģija == Tajā rītā lidmašīna ieradās Larnakas starptautiskajā lidostā no [[Londona]]s.<ref name=":0" />{{Rp|3. lpp.}} Tās apkalpe, īpaši kapteinis, ziņoja par aizmugurējo labo durvju aizsalušu blīvējumu, kā arī par trokšņiem, ko šīs durvis radīja lidojuma laikā. Vēlāk arī daži pasažieri ziņoja, ka lidojuma laikā bija jūtams aukstums. Tika pieņemts lēmums pārbaudīt durvis, un to veica zemes inženieris Alans Irvins. Lai veiktu pārbaudi, neiedarbinot dzinējus, viņš pārslēdza lidmašīnas spiediena regulēšanas slēdzi manuālajā režīmā (MAN), taču pēc pārbaudes pabeigšanas aizmirsa to pārslēgt atpakaļ automātiskajā režīmā (AUTO).<ref name=":0" />{{Rp|159. lpp.}} Inženieris durvīs nekādus defektus neatrada. Piloti nepamanīja pārslēgto slēdzi ne pirmslidojuma pārbaudes laikā, ne pēc dzinēju iedarbināšanas, ne arī pēc pacelšanās gaisā. Lidmašīna pacēlās plkst. 9.07 pēc vietējā laika ([[UTC+3]]).<ref name=":0" />{{Rp|4. lpp.}} Dažas minūtes vēlāk, plkst. 9.12, kad tā bija sasniegusi {{sk|12040}} pēdu (3670 metru) augstumu, atskanēja salona augstuma brīdinājuma signāls.<ref name=":0" />{{Rp|4. lpp.}} Tomēr piloti sajauca šo signālu ar pacelšanās konfigurācijas signālu, jo abi skanēja vienādi, kas noveda pie situācijas nepareiza novērtējuma. Neilgi pēc tam iedegās arī dzesēšanas sistēmas indikatori zemas gaisa plūsmas dēļ, ko izraisīja palielināts gaisa blīvums un zems spiediens. Iedegās arī galvenais avārijas brīdinājuma indikators. Plkst. 9.12 kapteinis sazinājās ar aviokompānijas operāciju centru, ziņojot, ka ir aktivizēts "pacelšanās konfigurācijas brīdinājums" un ka "dzesēšanas iekārta darbojas normāli, bet rezerves sistēma ir atspējota". Operāciju centra dispečers novirzīja kapteini pie zemes inženiera Alana Irvina.<ref name=":0" />{{Rp|4. lpp.}}<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2020/sep/19/in-2005-helios-flight-522-crashed-into-a-greek-hillside-was-it-because-one-man-forgot-to-flip-a-switch|title=In 2005, Helios flight 522 crashed into a Greek hillside. Was it because one man forgot to flip a switch?|work=The Guardian|access-date=2025-11-18|date=2020-09-19|last=Williams|first=Sally|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Pēc inženiera teiktā, kapteinis sacīja, ka "abi dzesēšanas sistēmas indikatori ir izslēgti".<ref name=":0" />{{Rp|4. lpp.}} Inženierim tas šķita dīvaini, jo indikatoriem jebkurā gadījumā būtu jābūt izslēgtiem, ja sistēma darbojas pareizi, tāpēc viņš lūdza paskaidrojumus. Kapteinis atbildēja, ka "tie [indikatori] nav izslēgti".<ref name=":0" />{{Rp|4. lpp.}} Inženieris, joprojām nesaprotot kapteiņa vārdus, lūdza viņu pārliecināties, vai "lidmašīnas spiediena kontroles panelis ir AUTO režīmā".<ref name=":0" />{{Rp|5. lpp.}} Tomēr hipoksijas sākuma dēļ kapteinis ignorēja inženiera teikto un jautāja tikai: "Kur atrodas mani dzesēšanas sistēmas slēdži?" Inženieris savu lūgumu neatkārtoja, atbildot, ka "tie [dzesēšanas sistēmas slēdži] atrodas aiz kapteiņa sēdekļa".<ref name=":0" />{{Rp|5. lpp.}} Plkst. 9.14 sarunas laikā iedegās pasažieru skābekļa indikators, un {{sk|18000}} pēdu (aptuveni 5500 metru) augstumā salonā tika nomestas skābekļa maskas, tomēr piloti par to nezināja. Saruna starp kapteini un inženieri beidzās plkst. 9.20 — tā bija pēdējā saziņa starp pilotiem un zemi.<ref name=":0" />{{Rp|5. lpp.}} Neilgi pēc tam operāciju centra dispečers mēģināja vēlreiz sazināties ar lidmašīnu, taču atbildi nesaņēma. Plkst. 9.23 lidmašīna pabeidza kāpšanu, izlīdzinoties [[Ešelons (aviācija)|ešelonā]] FL340 — aptuveni 34 000 pēdu (10 000 metru) augstumā.<ref name=":0" />{{Rp|5. lpp.}} Sešas minūtes vēlāk, plkst. 9.29, operāciju centra dispečers sazinājās ar [[Nikosija]]s gaisa satiksmes kontroli un lūdza viņus mēģināt sazināties ar lidmašīnu. No plkst. 9.30 līdz 9.34 Kipras dispečeri vairākkārt mēģināja sazināties ar lidmašīnu, taču neveiksmīgi.<ref name=":0" />{{Rp|5. lpp.}} Plkst. 9.36, minūti pirms gaisa kuģa ielidošanas Atēnu gaisa telpā, Kipras dispečers informēja Grieķijas dispečerus un lūdza paziņot, ja lidmašīna sazināsies ar Grieķijas gaisa satiksmes kontroli.<ref name=":0" />{{Rp|5. lpp.}} Tomēr plkst. 9.37, ielidojot Atēnu gaisa telpā, lidmašīna nesazinājās ar Grieķijas dispečeriem. Mēģinājumi nodibināt sakarus turpinājās, taču tie joprojām bija neveiksmīgi.<ref name=":0" />{{Rp|5. lpp.}} Plkst. 10.20 lidmašīna šķita ieņemam pozīciju nolaišanās uzsākšanai Atēnu lidostā, taču joprojām saglabāja ešelonu FL340.<ref name=":0" />{{Rp|6. lpp.}} Plkst. 10.29 tā pārlidoja lidostu un sāka [[Atteikta nosēšanās|aiziešanu otrā aplī]].<ref name=":0" />{{Rp|6. lpp.}} Plkst. 10.37 lidmašīna atkal nonāca gaidīšanas režīmā, turpinot riņķot virs Atēnām ar [[Autopilots|autopilota]] vadību. Plkst. 10.53 Atēnu gaisa satiksmes dispečeri paziņoja par situāciju Glābšanas koordinācijas centram.<ref name=":0" />{{Rp|6. lpp.}} Tieši tad iesaistījās militārpersonas, iespējams, bažījoties par iespējamu lidmašīnas nolaupīšanu un sekojošu [[Terorisms|teroristisku uzbrukumu]]. Plkst. 11.05 no Nea Anhialosas gaisa spēku bāzes pacēlās divi Grieķijas gaisa spēku F-16 iznīcinātāji.<ref name=":0" />{{Rp|6. lpp.}} Plkst. 11.23 tie pārtvēra lidmašīnu brīdī, kad tā veica jau sesto apli virs Atēnām.<ref name=":0" />{{Rp|6. lpp.}} Viens iznīcinātāja pilots mēģināja sazināties ar pilotiem, izmantojot avārijas radiofrekvences, kā arī deva vizuālos signālus. Pēc tam viņš mēģināja aplidot lidmašīnu, taču nenovēroja nekādus bojājumus vai dūmus. Plkst. 11.32 pilots ziņoja, ka kapteiņa sēdeklis ir tukšs, bet otrais pilots ir saļimis un, visticamāk, bezsamaņā. Caur salona logu bija redzami arī divi pasažieri — nekustīgi un ar skābekļa maskām. Neskatoties uz spožo sauli, salonā bija redzamas arī citas izkritušas skābekļa maskas.<ref name=":0" />{{Rp|6. lpp.}} Apmēram plkst. 11.50 lidojuma reģistrators ierakstīja kabīnes durvju atvēršanās skaņas, kam sekoja kustība kabīnē, pilota sēdekļa regulēšana un manipulācijas ar skābekļa masku. Ap plkst. 11.49 F-16 pilots pamanīja vīrieti zilā kreklā un tumšā vestē, kuru vēlāk identificēja kā stjuartu Andreasu Prodromu.<ref name=":0" />{{Rp|6.—7. lpp.}} Viņš iegāja kabīnē bez skābekļa maskas un apsēdās kapteiņa sēdeklī, uzliekot austiņas un novietojot rokas uz vadības paneļa. Tajā pašā laikā lidmašīnas kreisajā dzinējā beidzās degviela, un lidmašīna sāka novirzīties pa kreisi.<ref name=":0" />{{Rp|7. lpp.}} Andreass neizrādīja nekādu reakciju uz iznīcinātājiem brīdī, kad lidmašīna sāka nolaisties ziemeļrietumu virzienā. Plkst. 11.54 lidojuma reģistrators ierakstīja Andreasa vājo balsi sakām: "''[[Mayday]]'', ''Mayday'', ''Mayday'', ''Helios Airways'' reiss 522, Atēnas."<ref name=":0" />{{Rp|7. lpp.}} Tomēr, tā kā radiofrekvence bija noregulēta uz Larnakas gaisa satiksmes vadību, ne Atēnu dispečeri, ne iznīcinātāju piloti viņa vārdus nedzirdēja. Plkst. 11.54, lidmašīnai nolaižoties līdz 7000 pēdām (2116 metriem), Prodromu deva iznīcinātāja pilotam savu pirmo rokas signālu.<ref name=":0" />{{Rp|7. lpp.}} Pilots atbildēja ar signālu, norādot uz pavēli lidot uz lidostu, taču Prodromu tikai norādīja ar roku uz leju. Plkst. 11.59 lidmašīnas kurss mainījās uz dienvidrietumiem un aizdegās labais dzinējs. Turpinot straujo nolaišanos, plkst. 12.03 lidmašīna avarēja Gramatiko ciema kalnainajā apvidū, aptuveni 30 kilometru attālumā no Atēnu lidostas.<ref name=":0" />{{Rp|7. lpp.}} == Izmeklēšana == === Datu vākšana === Izmeklēšanas laikā avārijas vietā atrada spiediena kontroles paneli, kura slēdzis bija iestatīts uz manuālo, nevis automātisko režīmu, kā tam vajadzētu būt lidojuma laikā.<ref name=":0" />{{Rp|117.—118. lpp.}} Tas nozīmēja, ka pilotiem pašiem bija jākontrolē gaisa padeve, lai uzturētu normālu spiedienu lidmašīnā. Tomēr pārbaudes laikā viņi šo iestatījumu nepamanīja, un pacelšanās laikā, palielinoties augstumam, lidmašīnas spiediens sāka krist, kā rezultātā samazinājās skābekļa līmenis. Tas izraisīja hipoksiju un pilotu apjukumu, ko vēl vairāk saasināja fakts, ka piloti sajauca svarīgo salona augstumu brīdinājuma signālu ar pacelšanās konfigurācijas signālu. Tā kā pilotu kabīnē skābekļa maskas automātiski nenokrīt, kad pazeminās spiediens, piloti bija pirmie, kas zaudēja samaņu. Domājams, ka kapteinis piecēlās no savas vietas, lai aizsniegtu dzesēšanas sistēmas slēdžus, taču zaudēja samaņu un nokrita uz grīdas, tāpēc viņa ķermenis nebija savā vietā, kad tuvojās iznīcinātāji.<ref name=":1" /><ref name=":4">{{TV atsauce|title=Ghost Plane|series=''[[Mayday (seriāls)|Mayday]]''|network=[[National Geographic Channel]]|season=4|year=2007}}</ref> Pasažieru skābekļa maskas darbojās tikai aptuveni 12 minūtes, un neilgi pēc tam pasažieri arī zaudēja samaņu, kad skābeklis bija beidzies.<ref name=":0" />{{Rp|32. lpp.}} Andreasam Prodromu izdevās saglabāt samaņu un sasniegt kabīni, izmantojot pārnēsājamos skābekļa balonus. To apstiprināja trīs izlietotie baloni, ko atrada avārijas vietā.<ref name=":1" /> Dažas [[Dokumentālā filma|dokumentālās filmas]] ziņoja, ka [[DNS]] pēdas uz maskām liecina, ka Prodromu mēģināja atdzīvināt otro pilotu Pamposu Haralambusu un savu draudzeni Harisu, izmantojot maskas.<ref name=":4" /> Neskatoties uz pilota licenci, Andreasam nebija pieredzes ''Boeing 737'' vai jebkuras citas lielas lidmašīnas vadīšanā. Tomēr tiek uzskatīts, ka lidmašīnas kursa maiņa uz dienvidrietumu virzienu četras minūtes pirms trieciena bija Prodromu mēģinājums novirzīt lidmašīnu pēc iespējas tālāk no Atēnām, kā arī mēģinājums izlīdzināt spārnus, lai mīkstinātu triecienu.<ref name=":1" /> Saskaņā ar Aviācijas negadījumu izmeklēšanas un drošības padomes (AAIASB) ziņojumu tiešie negadījuma cēloņi bija šādi: * piloti neatzina manuālās spiediena regulēšanas slēdža pozīciju pirmslidojuma pārbaudes laikā, pārbaudes pēc dzinēju iedarbināšanas un pārbaudes pēc pacelšanās; * piloti nepareizi interpretēja brīdinājuma signālus, nesaprata to patieso cēloni un nolēma turpināt pacelšanos; * piloti hipoksijas dēļ zaudēja samaņu, un, lidmašīnai turpinot lidojumu autopilota režīmā, tā pēc degvielas izsīkšanas avarēja;<ref name=":0" />{{Rp|159. lpp.}} Faktori, kas veicināja katastrofu, ir šādi: * pēc neplānotas tehniskās pārbaudes inženieris neatgrieza spiediena regulēšanas slēdzi pozīcijā AUTO; * apkalpei nebija īpašu procedūru spiediena pazemināšanās un skābekļa masku nomešanas gadījumā; * starptautisko aviācijas iestāžu neefektivitāte korektīvo pasākumu plānu īstenošanas nodrošināšanā pēc attiecīgajām pārbaudēm;<ref name=":0" />{{Rp|159. lpp.}} === Problēmas ar lidmašīnu pagātnē === 2004. gadā, lidojuma laikā no [[Varšava]]s, lidmašīnā notika [[dehermetizācija]]: pēc skaļa trokšņa nedaudz atvērās aizmugurējās labās durvis, izveidojot nelielu spraugu. Lidmašīna veiksmīgi veica avārijas nosēšanos, taču Kipras gaisa incidentu izmeklēšanas komisija nenonāca pie galīga secinājuma par incidenta cēloni, minot tikai divas iespējas: bojātu elektroinstalāciju vai durvju netīšu atvēršanos.<ref name=":0" />{{Rp|102. lpp.}} Kā stāsta otrā pilota Pamposa Haralambusa māte, viņas dēls vairākkārt sūdzējies kapteinim Mertenam par aukstumu lidmašīnā. Arī pasažieri bija sūdzējušies par aukstumu un nepietiekami efektīvu gaisa kondicionēšanu salonā. Kad lidmašīna 2005. gada 14. augusta rītā ieradās Kiprā no Londonas, apkalpe atkal saņēma sūdzības par durvīm, kas noveda pie kārtējās pārbaudes. == Tiesas prāvas un sekas == Neilgi pēc negadījuma ''Helios Airways'' paziņoja par veiksmīgu drošības pārbaužu pabeigšanu atlikušajām lidmašīnām. Tomēr, cenšoties mazināt sekas, lidsabiedrība mainīja nosaukumu uz ''FlyHelios.com'', noņēma [[Sengrieķu mitoloģija|grieķu dieva]] [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] attēlus no lidmašīnu astes virsmām un izvēlējās vienkāršāku krāsojumu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://simpleflying.com/helios-airways-cyprus-history/|title=What Happened To Cypriot Carrier Helios Airways?|last=Peters|first=Luke|website=Simple Flying|access-date=2025-11-18|date=2023-04-30|language=en}}</ref> Tomēr 2006. gada 14. martā, turpinot saskarties ar finansiālām grūtībām, lidsabiedrība paziņoja par zīmola maiņu, mainot nosaukumu uz ''Ajet'', kā arī par regulāro lidojumu pārtraukšanu un pārorientēšanos uz čarterreisiem.<ref name=":5" /> Oktobra beigās uzņēmums uz 90 dienām apturēja darbību, lai meklētu investorus un reorganizētu savas finanses. Tomēr, parādiem turpinot pieaugt, 31. oktobrī Kipras valdība konfiscēja uzņēmuma lidmašīnas un iesaldēja tā bankas kontus. Neskatoties uz apelāciju, valdība nodeva atlikušās lidmašīnas to iznomātājam, un ''Ajet'' tika pilnībā slēgta.<ref name=":5" /> Negadījumam bija ietekme arī uz citiem gaisa kuģiem: 2011. gadā ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) izdeva direktīvu, kas pieprasīja visus ''Boeing 737'' modeļus no -100 līdz -500 aprīkot ar papildu brīdinājuma gaismām, lai novērstu iespējamu sajaukšanu starp pacelšanās konfigurācijas signālu un salona spiediena signālu. Direktīvas ieviešana bija jāpabeidz līdz 2014. gada 14. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://avherald.com/h?article=43778c6b|title=The Aviation Herald|website=avherald.com|access-date=2025-11-18}}</ref> === Apsūdzētie === 2007. gada 24. jūlijā upuru ģimenes iesniedza prasību pret ''Boeing'', pieprasot 76 miljonu [[eiro]] kompensāciju. Viņu advokāts apgalvoja, ka kompānija ir atbildīga, jo viens no brīdinājuma signāliem bija identisks diviem atsevišķiem brīdinājumiem.<ref name=":3" /> Tomēr prāvu pret ''Boeing'' izbeidza ārpustiesas ceļā, un ģimenēm izmaksāja neizpaužamu summu. 2008. gada 23. decembrī četriem ''Helios Airways'' darbiniekiem un pašai aviokompānijai izvirzīja apsūdzības par slepkavību bez iepriekšēja nodoma un nolaidību, kuras rezultātā iestājās nāve. Apsūdzētie bija bijušais galvenais pilots Janko Stoimenovs, izpilddirektors Demetriss Pantaziss, direktoru padomes priekšsēdētājs Andreass Drakoss un operāciju vadītājs Jorgs Kikidiss.<ref name=":2" /> Tiesas process sākās 2009. gadā, un līdz tā noslēgumam 2011. gadā visus četrus attaisnoja, jo Kipras tiesa nekonstatēja pietiekamu saistību starp apsūdzētajiem un nolaidību, kas izraisīja nāves.<ref name=":2" /> Tomēr vēlāk jau Grieķijas tiesa iesniedza jaunas apsūdzības pret Kikidesu, Pantazi, Stoimenovu un galveno inženieri Alanu Irvinu, kurš veica lidmašīnas pārbaudi.<ref name=":2" /> Neskatoties uz iepriekšējo attaisnojošo spriedumu Kipras tiesā, Grieķijas tiesa 2012. gada aprīlī atzina visus četrus par vainīgiem un piesprieda viņiem 10 gadu cietumsodu, ar iespēju tikt atbrīvotiem pret drošības naudu apelācijas izskatīšanas laikā.<ref name=":2" /> 2013. gadā Alans Irvins veiksmīgi iesniedza apelācijas sūdzību un izvairījās no cietumsoda.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> Janko Stoimenovs neizcieta pilnu cietumsodu pēc [[Bulgārija]]s valdības iejaukšanās. Demetriss Pantaziss neizvairījās no cietumsoda.<ref name=":3" /> == Populārajā kultūrā == [[Kanāda]]s aviokatastrofu izmeklēšanas seriālā ''[[Mayday (seriāls)|Mayday]]'', aviokatastrofa attēlota ceturtās sezonas sērijā ar nosaukumu ''Ghost Plane''.<ref name=":4" /> 2006. gadā televīzijas seriālā "[[Ēnu čuksti]]" pārraidīta divdaļīga epizode, kuras centrā bija lidmašīna, kuras pasažieri zaudēja samaņu skābekļa trūkuma dēļ. 2014. gada šausmu filma ''[[Flight 7500]]'', kuru režisēja Takaši Šimizu, bija iedvesmota no šīs lidmašīnas avārijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/flight-7500-streaming-success-paramount-plus-top-10/|title=10 Years After It Failed at the Box Office, This ‘True Blood’ Star’s Supernatural Thriller Is a Win on Streaming|last=Massoto|first=Erick|website=Collider|access-date=2025-11-18|date=2024-10-29|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aviokatastrofas]] khwlh0iaa34an9ku8wo5f2gr49zj2gf 0 615404 4538639 4390890 2026-10-22T13:57:19Z Bendžamins 76862 4538639 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada decembris}} {{Futbolista infokaste | name = Papiss Sisē | image = Papiss Cisse.jpg | caption = Sisē 2013. gadā | fullname = Papiss Demba Sisē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tff.org/Default.aspx?pageID=526&kisiID=2119231 |title=Papiss Demba Cisse |publisher=Turkish Football Federation |access-date=20 December 2020}}</ref> | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|3|df=y}}<ref name=PremProfile>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.premierleague.com/players/4346/Papiss-Demba-Ciss%C3%A9/overview |title=Papiss Demba Cissé: Overview |publisher=Premier League |access-date=31 August 2019 |archive-date=16 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210716051557/https://www.premierleague.com/players/4346/Papiss-Demba-Ciss%C3%A9/overview }}</ref> | birth_place = {{vieta|Senegāla|Dakara}} | height = 181<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fenerbahce.org/branslar/futbolatakimi/sporcular/forvet/papiss-cisse |title=Papiss Cisse |publisher=[[Fenerbahçe S.K.]] |access-date=1 October 2020}}</ref> | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Senegāla}} ''[[Génération Foot]]'' | years1 = 2000—2004 | clubs1 = {{flaga|Senegāla}} ''[[AS Douanes]]'' | caps1 = 26 | goals1 = 23 | years2 = 2004—2010 | clubs2 = {{flaga|Francija}} ''[[FC Metz|Metz]]'' | caps2 = 95 | goals2 = 36 | years3 = 2005—2006 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[AS Cherbourg Football|Cherbourg]]'' | caps3 = 28 | goals3 = 19 | years4 = 2008—2009 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[LB Châteauroux|Châteauroux]]'' | caps4 = 15 | goals4 = 4 | years5 = 2010—2012 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} ''[[SC Freiburg]]'' | caps5 = 65 | goals5 = 37 | years6 = 2012—2016 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]'' | caps6 = 117 | goals6 = 37 | years7 = 2016—2018 | clubs7 = {{flaga|Ķīna}} ''[[Shandong Luneng Taishan F.C.|Shandong Luneng]]'' | caps7 = 31 | goals7 = 16 | years8 = 2018—2020 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} ''[[Alanyaspor]]'' | caps8 = 58 | goals8 = 38 | years9 = 2020—2021 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} ''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'' | caps9 = 25 | goals9 = 5 | years10 = 2022 | clubs10 = {{flaga|Turcija}} ''[[Çaykur Rizespor]]'' | caps10 = 14 | goals10 = 2 | years11 = 2022—2023 | clubs11 = {{flaga|Francija}} ''[[Amiens SC|Amiens]]'' | caps11 = 30 | goals11 = 10 | years12 = 2025 | clubs12 = {{flaga|UAE}} ''[[FC Palm City|Al Qabila]]'' | caps12 = 13 | goals12 = 17 | nationalyears1 = 2009–2015 | nationalteam1 = {{fb|Senegāla}} | nationalcaps1 = 36 | nationalgoals1 = 17 | pcupdate = }} '''Papiss Demba Sisē''' ({{val|fr|Papiss Demba Cissé}}; dzimis {{dat|1985|6|3}} [[Dakara|Dakarā]]) ir [[Senegāla]]s bijušais [[futbols|futbolists]], kurš spēlēja kā [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. Karjeras laikā pārstāvējis tādus klubus kā ''[[FC Metz|Metz]]'', ''[[SC Freiburg]]'', ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]''. ''SC Freiburg'' sastāvā 2010.—2011. gada [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezonā guvis 22 vārtus, kas bija otrais augstākais rādītājs līgā šajā sezonā. No 2009. līdz 2015. gadam pārstāvējis [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlasi]], piedaloties [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012.]] un [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada]] [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Sisē, Papiss}} [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Alanyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:Çaykur Rizespor spēlētāji]] [[Kategorija:Amiens SC spēlētāji]] 3jv8ggzzle9dxv8oa02z037tj4nhfsg 0 619435 4538727 4538515 2026-10-22T15:46:23Z DrewAir 91233 /* Oktobris */ 4538727 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = +13,9 °C |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = 100,6 mm |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,6 °C tika novērota 3. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (32,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kalnciemā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Siguldā – 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Piedrujā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,0 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 16. oktobrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 11,5 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (39,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 0,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 4 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 88% – no 84% Ainažos, Kolkā un Rūjienā līdz 95% Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}</ref> * [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.<ref> [https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}</ref> Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s. * [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}</ref> Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus. * [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}</ref> Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s. * [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}</ref> Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref> Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm. * [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.<ref> [https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}</ref> * [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1791676800&end_time=75600&start_date=1791676800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}</ref> Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu. * [[14. oktobris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Alūksnē sasniedza –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles, šī bija vēlākais reģistrētais pirmais sals rudenī, iepriekš vēlākais pirmais rudens sals tika fiksēts [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gada]] un [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 12. oktobrī. Saskaņā ar "[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]" datiem uz [[A3]] šosejas starp Strenčiem un [[Valka|Valku]] īsi pēc pusnakts bija –0,9 grādi. Gulbenes un Rūjienas novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2110358871688519855 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|14|SK}}</ref> * [[16. oktobris]] — daļā valsts no rīta bija mainīgs mākoņu daudzums, Latgalē — pārsvarā skaidras debesis, šo faktoru ietekmē daudzviet valsts austrumos tika novērota [[salna]]. Dzestrākais rīts valdīja [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,2 °C, simbolisks sals tika fiksēts arī Daugavpilī (–0,9 °C) un [[Dagda|Dagdā]] (–0,3 °C), bet Gulbenē bija precīzi nulle grādu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2111004924142031191 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|16|SK}}</ref> Vietām laiks bija miglains, sliktākā redzamība agrā rītā bija 100–400 metri dažviet Zemgalē, kā arī Alūksnes, Dagdas, [[Daugavpils]] un Gulbenes novērojumu stacijā. * [[19. oktobris]] — aukstākā nakts kopš pavasara: valsts lielākājā daļā debesis bija skaidras un tika fiksēta [[salna]], gaisa temperatūra svarstījās –2, +2 grādu robežās, bet viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –3 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2112065952632488222 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}</ref> Piekrastes zonā, no aptuveni [[Ventspils]] līdz [[Engure|Engurei]], Rīgas līča un jūras ietekmē nekļuva vēsāks par +4, +8 grādiem, arī Latgales dienvidu daļā mākoņu dēļ gaisa temperatūra vietām nenoslīdēja zem +4 grādiem.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2112067882624614875 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}</ref> * [[21. oktobris]] — visā valsts teritorijā, līdz ar austrumu–dienvidaustrumu vēju valdīja pārsvarā saulains, sauss un ļoti silts laiks, gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, ar vissiltāko Ventspilī, +16,6 °C. Skultē ([[Saulkrasti|Saulkrastu]] pusē) gaiss iesila līdz +15,6 °C, kur tika labots vietējas nozīmes siltuma rekords, +15 grādu atzīme tika sasniegta arī [[Ainaži|Ainažos]], Rīgā un [[Priekuļi|Priekuļos]]. Vēsāks laiks (līdz +12 grādiem) bija valsts ziemeļaustrumos un Kurzemes dienvidrietumos, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=10&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 10/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,5}} | {{Temperatūras krāsa|20,3}} | {{Temperatūras krāsa|21,6}} | {{Temperatūras krāsa|15,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|12,1}} | {{Temperatūras krāsa|11,7}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–3,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] hr1td2v2fvoud3030e6p7tlpz3xgu35 0 621129 4538634 4405716 2026-10-22T13:53:03Z Bendžamins 76862 4538634 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|12}} | birth_place = | caps1 = | caps2 = 15 | caps3 = 33 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Senegāla}} [[Diambars FC|Diambars]] | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda|Auda]] | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC|Riga]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Ziginšora}} | currentclub = {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | goals1 = | goals2 = 4 | goals3 = 8 | height = 168 | image = Belgian Super Cup 2025 - Union SG vs Club Brugge (Ousseynou Niang).jpg | caption = Usejnu Njangs 2025. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegālas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Senegāla}} Senegālas U23 | nationalyears2 = 2022 | nationalyears1 = 2017—2019 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Usejnu Njangs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2022 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2023—2024 | years4 = 2024—2026 | caps4 = 56 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]] | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | years5 = 2026— | caps5 = 2 | goals5 = 0 | nationalteam3 = {{fb|SEN}} | nationalyears3 = 2019 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 1 }} '''Usejnu Njangs''' ({{Val|fr|Ousseynou Niang}}, dzimis {{Dat|2001|10|12}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Njangs spēlē [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] komandā ''[[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]]''. Savu karjeru sācis Senegālas komandā ''[[Diambars FC|Diambars]]''. 2022. gada pavasarī pievienojies [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandai ''[[FK Auda|Auda]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record.sn/Diambars-fc-trois-cadres-s-envolent-pour-lettonie|title=record - Diambars FC : Trois cadres s'envolent pour Lettonie|last=Niang|first=Mor Bassine|website=RECORD|access-date=2026-01-24|language=fr}}</ref> 2023. gada beigās pārcēlies uz ''[[Riga FC]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportnewsafrica.com/breve/lettonie-ousseynou-niang-ouvre-son-compteur-avec-riga-fc/|title=Lettonie Ousseynou Niang ouvre son compteur avec Riga FC - Sport News Africa|work=Sport News Africa|access-date=2026-01-24|language=fr-FR|archive-date=2024-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240725034640/https://sportnewsafrica.com/breve/lettonie-ousseynou-niang-ouvre-son-compteur-avec-riga-fc/}}</ref> 2024. gada septembrī pārcēlies uz [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] komandu ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtl.be/sport/football/football-belgique/lunion-saint-gilloise-enchaine-et-recrute-un-nouveau-joueur-offensif/2024-09-04/article/706984|title=L'Union Saint-Gilloise enchaine et recrute un nouveau joueur offensif|website=RTL Info|access-date=2026-01-24|date=2024-09-04|language=fr}}</ref> Ar komandu uzvarējis 2024.—2025. gada Beļģijas līgas sezonā. Njangs tika iekļauts [[Senegālas futbola izlase]]s sastāvā [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausam]], kurā izlase izcīnīja čempionu titulu. == Sasniegumi == '''Union SG''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2024—25 * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2025—26 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Njangs, Usejnu}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]] [[Kategorija:SV Zulte Waregem spēlētāji]] s2raf3ms5nmbobbxa3kmu5mqmgpjx62 0 621140 4538610 4482110 2026-10-22T13:27:05Z Bendžamins 76862 4538610 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|17}} | birth_place = | caps1 = 28 | caps2 = 43 | caps3 = 84 | clubnumber = 4 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] II | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | clubs3 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Ķelne}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | goals1 = 3 | goals2 = 3 | goals3 = 1 | height = 184 | image = Ismail Jakobs France v Senegal 16 June 2026-237 (cropped).jpg | caption = Ismails Jākobss 2026. gadā | nationalcaps2 = 34 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam2 = {{fb|SEN}} | nationalyears2 = 2022— | nationalyears1 = 2020—2021 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Ismails Jākobss | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2017—2019 | years2 = 2019—2021 | years3 = 2021—2025 | years4 = 2024—2025 | caps4 = 17 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years5 = 2025— | caps5 = 25 | goals5 = 0 }} '''Ismails Jākobss''' ({{Val|fr|Ismail Jakobs}}, dzimis {{Dat|1999|8|17}}) ir [[Vācija|Vācijā]] dzimis [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Jākobss spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas "Galatasaray"]]. Iepriekš spēlējis [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[1. FC Köln]]'' un [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[AS Monaco|Monaco]]''. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gada. Ar izlasi uzvarējis [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Piedalījies arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņa māte ir vāciete, un viņš nes viņas uzvārdu. Jakobsam no tēva ir Senegālas un Francijas pilsonības. == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superlīga]]: 2024—25, 2025—26 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2024—25 '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Jākobss, Ismails}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] cie3qx4ilx8yzj7eradoc5rcfr0f2eb 0 621432 4538641 4482102 2026-10-22T13:58:06Z Bendžamins 76862 4538641 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|16}} | birth_place = | caps1 = | caps2 = 30 | caps3 = 28 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Senegāla}} [[Diambars FC|Diambars]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[CF União|União]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Famalicão|Famalicão]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Dakāra}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | goals1 = | goals2 = 2 | goals3 = 4 | height = 186 | image = Pathé Ciss France v Senegal 16 June 2026-484 (cropped).jpg | caption = Patē Siss 2026. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|SEN}} | nationalyears1 = 2022— | nationalcaps1 = 35 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Patē Siss | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2017 | years2 = 2017—2020 | years3 = 2018—2019 | years4 = 2019—2020 | caps4 = 20 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CF Fuenlabrada|Fuenlabrada]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[CF Fuenlabrada|Fuenlabrada]] | years5 = 2020—2021 | caps5 = 30 | goals5 = 3 | years6 = 2021— | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | caps6 = 164 | goals6 = 10 }} '''Patē Ismaēls Siss''' ({{Val|fr|Pathé Ismaël Ciss}}, dzimis {{Dat|1994|3|16}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Siss spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Rayo Vallecano]]''. Iepriekš spēlējis Senegālas komandā ''[[Diambars FC|Diambars]]'', Portugāles komandās ''[[CF União|União]]'' un ''[[FC Famalicão|Famalicão]]'', kā arī Spānijas komandā ''[[CF Fuenlabrada|Fuenlabrada]]''. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Pārstāvējis izlasi arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Siss, Patē}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Famalicão spēlētāji]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] n7u7fagdr5ymps0c4yxbwe8koulo7hl 0 621435 4538611 4482105 2026-10-22T13:27:43Z Bendžamins 76862 4538611 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|1|1}} | birth_place = | caps1 = 23 | caps2 = 35 | caps3 = 1 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Senegāla}} [[Génération Foot]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] II | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Diululū}} | currentclub = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | goals1 = 2 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 173 | image = Lamine Camara France v Senegal 16 June 2026-445.jpg | caption = Lamins Kamara 2026. gadā | nationalcaps2 = | nationalgoals1 = | nationalgoals2 = | nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegālas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Senegāla}} Senegālas U23 | nationalyears2 = | nationalyears1 = | nationalcaps1 = | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Lamins Kamara | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2021—2023 | years2 = 2023—2024 | years3 = 2024 | nationalcaps3 = 50 | nationalgoals3 = 7 | nationalteam3 = {{fb|SEN}} | nationalyears3 = 2022— | years4 = 2024— | caps4 = 60 | clubs4 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | goals4 = 5 }} '''Mamadu Lamins Kamara''' ({{Val|fr|Mamadou Lamine Camara}}, dzimis {{Dat|2004|1|1}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Kamara spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandā ''[[AS Monaco|Monaco]]''. Iepriekš spēlējis Senegālas komandā ''[[Génération Foot]]'' un Francijas komandā ''[[FC Metz|Metz]]''. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kamara, Lamins}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] dil1przq7wj7v3367ff4nak4bxsg77j 0 621436 4538632 4517033 2026-10-22T13:48:54Z Bendžamins 76862 4538632 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|6}} | birth_place = | caps1 = 77 | caps2 = 6 | caps3 = 30 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United FC|Sheffield United]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Hyde United F.C.|Hyde United]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Ruāna}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 21 | goals2 = 1 | goals3 = 3 | height = 180 | image = Iliman Ndiaye France v Senegal 16 June 2026-243.jpg | caption = Ilimans Ndiajē 2026. gadā | nationalgoals1 = 6 | nationalteam1 = {{fb|SEN}} | nationalyears1 = 2022— | nationalcaps1 = 45 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Ilimans Ndiajē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019—2023 | years2 = 2020 | years3 = 2023—2024 | years4 = 2024—2026 | caps4 = 67 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | goals4 = 15 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | years5 = 2026— | caps5 = 3 | goals5 = 0 }} '''Ilimans Šeiks Baruā Ndiajē''' ({{Val|fr|Iliman Cheikh Baroy Ndiaye}}, dzimis {{Dat|2000|3|6}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Ndiajē spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš spēlējis Anglijas komandās ''[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]'', ''[[Hyde United FC|Hyde United]]'' un ''[[Everton FC|Everton]]'', kā arī Francijas komandā [[Marseļas "Olympique"]]. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Pārstāvējis Senegālu [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ndiajē, Ilimans}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Piejūras Sēnā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 1kwd5i7z639azsdz1eo5a1ciuy57zlz 0 626506 4538939 4536602 2026-10-23T11:36:47Z Teatrālis 82063 /* D */ 4538939 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Olga Borovska-Piguļevska]] (1892—1986) — pianiste, pedagoģe; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Tālivaldis Brička]] (1927—1954) — dzejnieks, atdzejotājs; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Rūdolfs Dambrāns]] (1924—2005) — aktieris; * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Vladlens Dozorcevs]] (1939—2026) — dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs, politiķis; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; * [[Broņislavs Dzeruks]] (1916—1977) — aktieris; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Ija Meldere-Dzērve]] (1915—1982) — rakstniece, tulkotāja; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Marija Podgurska]] (1924—1979) — aktrise; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Jevgeņijs Ratners]] (1911—1985) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Eižens Rauhvargers]] (1923—2002) — tulkotājs; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Laima Rūmniece]] (1919—2001) — tulkotāja, literāte; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Nikolajs Tarskis-Artemenko]] (1913—1952) — aktieris; * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Tamāra Vītiņa]] (1921—1995) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 1iingykmagqp2d1kvvki50w9rxwv6bl 0 627556 4538736 4498403 2026-10-22T15:56:18Z Bendžamins 76862 4538736 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|16}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 56 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | height = 183 | image = Nathan Patterson Scotland v Bolivia 6 June 2026-58.jpg | caption = Neitans Patersons 2026. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U18 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Neitans Patersons | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2020—2022 | years2 = 2022—2026 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 30 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalteam5 = {{fb|SCO}} | nationalyears3 = 2019—2020 | nationalyears4 = 2020— | nationalyears5 = 2021— | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | years3 = 2026— | caps3 = 1 | goals3 = 0 }} '''Neitans Kenets Patersons''' ({{Val|en|Nathan Kenneth Patterson}}, dzimis {{Dat|2001|10|16}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Patersons spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Torino FC|Torino]]''. Iepriekš spēlējis Skotijas komandā [[Glāzgovas "Rangers"]] un Anglijas komandā ''[[Everton FC|Everton]]''. [[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Patersons, Neitans}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] tm56qxogm632hsnlvdvg82e3u0zfckk 0 627557 4538722 4498402 2026-10-22T15:39:20Z Bendžamins 76862 4538722 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1982|12|31}} | birth_place = | caps1 = 139 | caps2 = 12 | caps3 = 88 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Cowdenbeath FC|Cowdenbeath]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Edinburga}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 193 | image = Craig Gordon Scotland v Bolivia 6 June 2026-19.jpg | caption = Kreigs Gordons 2026. gadā | nationalcaps2 = 84 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalteam2 = {{fb|SCO}} | nationalyears2 = 2004—2026 | nationalyears1 = 2002—2003 | nationalcaps1 = 5 | name = | playername = Kreigs Gordons | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2001—2007 | years2 = 2001—2002 | years3 = 2007—2012 | years4 = 2014—2020 | caps4 = 147 | clubs4 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic FC|Celtic]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Skotija}} [[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]] | years5 = 2020—2026 | caps5 = 117 | goals5 = 0 | totalcaps = 503 | totalgoals = 0 }} '''Kreigs Sinklērs Gordons''' ({{Val|en|Craig Sinclair Gordon}}, dzimis {{Dat|1982|12|31}}) ir [[Skoti|skotu]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Spēlējis Skotijas komandās ''[[Cowdenbeath FC|Cowdenbeath]]'', [[Glāzgovas "Celtic"]] un ''[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]'', kā arī Anglijas komandā ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. [[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2004. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Heart of Midlothian''' * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2005—06 * [[Skotijas futbola čempionāts|Skotijas čempionāts]]: 2020—21 '''Celtic''' * [[Skotijas Premjerlīga]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2018—19 * Skotijas kauss: 2016—17, 2017—18 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2014—15, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Gordons, Kreigs}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Edinburgā dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Heart of Midlothian FC spēlētāji]] [[Kategorija:Cowdenbeath FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] pz8rya9cyd5hy2pww8smwqt9222umbm 0 627642 4538723 4498396 2026-10-22T15:40:29Z Bendžamins 76862 4538723 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|7}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 0 | caps3 = 6 | clubnumber = 4 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Partick Thistle FC|Partick Thistle]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Shrewsbury Town F.C.|Shrewsbury Town]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 195 | image = Jack Hendry Scotland v Bolivia 6 June 2026-35.jpg | caption = Džeks Hendrijs 2026. gadā | nationalgoals1 = 3 | nationalteam1 = {{fb|SCO}} | nationalyears1 = 2018— | nationalcaps1 = 43 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Džeks Hendrijs | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2015 | years2 = 2015—2017 | years3 = 2016 | years4 = 2016 | caps4 = 7 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Skotija}} [[Dundee FC|Dundee]] | years5 = 2017—2018 | caps5 = 24 | goals5 = 1 | years6 = 2018—2021 | clubs6 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | caps6 = 15 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne City FC|Melbourne City]] | years7 = 2020 | caps7 = 2 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KV Oostende|Oostende]] | years8 = 2020—2021 | caps8 = 30 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Beļģija}} [[KV Oostende|Oostende]] | years9 = 2021 | caps9 = 6 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | years10 = 2021—2023 | caps10 = 31 | goals10 = 1 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Cremonese|Cremonese]] | years11 = 2022—2023 | caps11 = 4 | goals11 = 0 | clubs12 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]] | years12 = 2023— | caps12 = 84 | goals12 = 2 }} '''Džeks Viljams Hendrijs''' ({{Val|en|Jack William Hendry}}, dzimis {{Dat|1995|5|7}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Hendrijs spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandā ''[[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]''. Iepriekš spēlējis Skotijas komandās ''[[Partick Thistle FC|Partick Thistle]]'', ''[[Dundee FC|Dundee]]'' un ''[[Celtic F.C.|Celtic]]'', Anglijas komandās ''[[Shrewsbury Town F.C.|Shrewsbury Town]]'' un ''[[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]]'', Austrālijas komandā ''[[Melbourne City FC|Melbourne City]]'', Beļģijas komandās ''[[KV Oostende|Oostende]]'' un ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'', kā arī Itālijas komandā ''[[US Cremonese|Cremonese]]''. [[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Celtic''' * [[Skotijas Premjerlīga]]: 2017—18, 2018—19 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2017—18, 2018—19 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2018—19 '''Club Brugge''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2021—22 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2022 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Hendrijs, Džeks}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Partick Thistle FC spēlētāji]] [[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Dundee FC spēlētāji]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:KV Oostende spēlētāji]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Cremonese spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Ettifaq Club spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] rpjnnhsqjdk8uctwoyq041rzbx3auvm 0 627645 4538715 4498401 2026-10-22T15:25:59Z Bendžamins 76862 4538715 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|24}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 132 | caps3 = 113 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Hamilton Academical FC|Hamilton Academical]] | clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Aberdeen FC|Aberdeen]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Hamiltona|2s=Hamiltona (Skotija)}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | goals1 = 0 | goals2 = 27 | goals3 = 15 | height = 185 | image = Lewis Ferguson Scotland v Bolivia 6 June 2026-52.jpg | caption = Lūiss Fergusons 2026. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U20 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Lūiss Fergusons | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018—2022 | years3 = 2022— | nationalcaps3 = 11 | nationalcaps4 = 31 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalteam4 = {{fb|SCO}} | nationalyears3 = 2018—2020 | nationalyears4 = 2021— }} '''Lūiss Fergusons''' ({{Val|en|Lewis Ferguson}}, dzimis {{Dat|1999|8|24}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Fergusons spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]''. Iepriekš pārstāvējis Skotijas komandas ''[[Hamilton Academical FC|Hamilton Academical]]'' un ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]]''. [[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Fergusons, Lūiss}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hamilton Academical FC spēlētāji]] [[Kategorija:Aberdeen FC spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] n0q755qddla44u59lma5sl2r551kped 0 627659 4538711 4498392 2026-10-22T15:21:17Z Bendžamins 76862 4538711 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|10|7}} | birth_place = | caps1 = 5 | caps2 = 16 | caps3 = 0 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Mudgeeraba S.C.|Mudgeeraba]] | clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Merrimac F.C.|Merrimac]] | clubs3 = {{flaga|Skotija}} [[Queen of the South FC|Queen of the South]] | countryofbirth = {{vieta|Austrālija|Kvīnslenda|Goldkosta}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Millwall F.C.|Millwall]] | goals1 = 0 | goals2 = 10 | goals3 = 0 | height = 188 | image = Lyndon Dykes Scotland v Bolivia 6 June 2026-65.jpg | caption = Lindons Daikss 2026. gadā | nationalgoals1 = 10 | nationalteam1 = {{fb|SCO}} | nationalyears1 = 2020— | nationalcaps1 = 53 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Lindons Daikss | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2013 | years2 = 2014 | years3 = 2014—2015 | years4 = 2015 | caps4 = 15 | clubs4 = {{flaga|Austrālija}} [[Redlands United FC|Redlands United]] | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Austrālija}} [[Palm Beach SC|Gold Coast City]] | years5 = 2015 | caps5 = 1 | goals5 = 0 | years6 = 2016 | clubs6 = {{flaga|Austrālija}} [[Surfers Paradise Apollo S.C.|Surfers Paradise Apollo]] | caps6 = 5 | goals6 = 3 | clubs7 = {{flaga|Skotija}} [[Queen of the South FC|Queen of the South]] | years7 = 2016—2019 | caps7 = 100 | goals7 = 11 | clubs8 = {{flaga|Skotija}} [[Livingston FC|Livingston]] | caps8 = 28 | years8 = 2019—2020 | goals8 = 11 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]] | years9 = 2020—2024 | caps9 = 156 | goals9 = 35 | clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]] | years10 = 2024—2026 | caps10 = 46 | goals10 = 3 | clubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]] | years11 = 2026 | caps11 = 20 | goals11 = 3 | clubs12 = {{flaga|Anglija}} [[Millwall F.C.|Millwall]] | years12 = 2026— | caps12 = 8 | goals12 = 4 }} '''Lindons Džons Daikss''' ({{Val|en|Lyndon John Dykes}}, dzimis {{Dat|1995|10|7}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Daikss spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā ''[[Millwall F.C.|Millwall]]''. Savu karjeru sācis dzimtajā Austrālijā, kur pārstāvējis vairākas komandas. Skotijā spēlējis ''[[Queen of the South FC|Queen of the South]]'' un ''[[Livingston FC|Livingston]]'' komandās. Pārstāvējis arī Anglijas komandas ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'', ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]'' un ''[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]''. [[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Birmingham City''' * [[EFL League One]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Daikss, Lindons}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kvīnslendā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Queen of the South FC spēlētāji]] [[Kategorija:Livingston FC spēlētāji]] [[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Millwall F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] acis3rbqu0i71fz6q97ovg67gwvqshm 0 632637 4538725 4498383 2026-10-22T15:42:02Z Bendžamins 76862 4538725 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|6|10}} | birth_place = | caps1 = 24 | caps2 = 47 | caps3 = 63 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]] | goals1 = 1 | goals2 = 5 | goals3 = 0 | height = 185 | image = Aaron Hickey Scotland v Bolivia 6 June 2026-87 (cropped).jpg | caption = Ārons Hikijs 2026. gadā | nationalcaps2 = 25 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U17 | nationalteam2 = {{fb|SCO}} | nationalyears2 = 2022— | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Ārons Hikijs | position = [[Aizsargs (futbols)|Malējais aizsargs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2020—2022 | years3 = 2022— }} '''Ārons Hikijs''' ({{Val|en|Aaron Hickey}}, dzimis {{Dat|2002|6|10}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|malējā aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Hikijs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Brentford FC|Brentford]]''. Iepriekš spēlējis Skotijas komandā ''[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]'' un Itālijas komandā ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]''. [[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Hikijs, Ārons}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Heart of Midlothian FC spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] kb6xa5c09ztelu3zgoeoztb508jum77 0 633685 4538594 4482098 2026-10-22T13:13:58Z Bendžamins 76862 4538594 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|11|16}} | birth_place = | caps1 = 43 | caps2 = 1 | caps3 = 24 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[ES Troyes AC|Troyes II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[ES Troyes AC|Troyes]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims II]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Montrē|2s=Montrē (Francija)}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 188 | image = Diouf asse sr 2425.png | caption = Jevans Diufs 2025. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Jevans Diufs | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2016—2019 | years2 = 2019 | years3 = 2019—2022 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam4 = {{fb|SEN}} | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2025— | years4 = 2020—2025 | caps4 = 101 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years5 = 2025— | caps5 = 33 | goals5 = 0 }} '''Jevans Džibrils Viktors Diufs''' ({{Val|fr|Yehvann Djibril Victor Diouf}}, dzimis {{Dat|1999|11|16}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Diufs spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[OGC Nice|Nice]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[Troyes AC|Troyes]]'' un ''[[Stade de Reims|Reims]]''. Pārstāvējis vairāku vecumu Francijas jauniešu izlases. 2025. gadā debitējis [[Senegālas futbola izlase]]s rindās. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Diufs, Jevans}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sēnā-Sendenī dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Troyes AC spēlētāji]] [[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 47gs5uibkbo35ktv2slc2zafxg3w6ur 0 633687 4538591 4482104 2026-10-22T13:12:12Z Bendžamins 76862 4538591 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|9|7}} | birth_place = | caps1 = 25 | caps2 = 28 | caps3 = 38 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Ndangane}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | goals1 = 6 | goals2 = 3 | goals3 = 12 | height = 185 | image = Assane Diao France v Senegal 16 June 2026-241.jpg | caption = Asane Diao 2026. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalyears2 = 2023—2024 | nationalyears1 = 2023 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | name = | playername = Asane Diao | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2023—2025 | years3 = 2025— | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 9 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam4 = {{fb|SEN}} | nationalyears3 = 2023 | nationalyears4 = 2025— }} '''Asane Diao''' ({{Val|fr|Assane Diao}}, dzimis {{Dat|2005|9|7}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Diao spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Como 1907|Como]]''. Iepriekš spēlējis Spānijas komandā ''[[Seviljas "Real Betis"]]''. Pārstāvējis dažādu vecumu Spānijas jauniešu izlases. 2025. gadā debitējis [[Senegālas futbola izlase]]s rindās. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Diao, Asane}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 98juwuxbhr56sqpvm3tfn105uldfzkr 0 633777 4538714 4498397 2026-10-22T15:25:13Z Bendžamins 76862 4538714 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ross Stjuarts | image = Ross Stewart Scotland v Bolivia 6 June 2026-8.jpg | caption = Ross Stjuarts 2026. gadā | fullname = Ross Kemerons Stjuarts<br />(''Ross Cameron Stewart'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|7|11}} | birth_place = {{vieta|Skotija|Irvina}} | height = 188 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City AFC|Swansea City]] | clubnumber = 31 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|SCO}} [[St Mirren F.C.|St Mirren]] | youthyears2 = | youthclubs2 = {{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | youthyears3 = | youthclubs3 = {{flaga|SCO}} [[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]] | years1 = 2013—2015 | clubs1 = {{flaga|SCO}} [[Ardeer Thistle F.C.|Ardeer Thistle]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 2015—2016 | clubs2 = {{flaga|SCO}} [[Kilwinning Rangers F.C.|Kilwinning Rangers]] | caps2 = | goals2 = | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{flaga|SCO}} [[Albion Rovers F.C.|Albion Rovers]] | caps3 = 25 | goals3 = 12 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{flaga|SCO}} [[St Mirren F.C.|St Mirren]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | years5 = 2017—2018 | clubs5 = {{īre}}{{flaga|SCO}} [[Alloa Athletic F.C.|Alloa Athletic]] | caps5 = 19 | goals5 = 7 | years6 = 2018—2021 | clubs6 = {{flaga|SCO}} [[Ross County F.C.|Ross County]] | caps6 = 63 | goals6 = 15 | years7 = 2021—2023 | clubs7 = {{flaga|ENG}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | caps7 = 70 | goals7 = 36 | years8 = 2023—2026 | clubs8 = {{flaga|ENG}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | caps8 = 40 | goals8 = 9 | nationalyears1 = 2022— | nationalteam1 = {{fb|SCO}} | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | clubs9 = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City AFC|Swansea City]] | years9 = 2026— | caps9 = 1 | goals9 = 0 }} '''Ross Kemerons Stjuarts''' ({{val|en|Ross Cameron Stewart}}; dzimis {{dat|1996|7|11}}) ir skotu [[futbols|futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] kluba ''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]'' sastāvā. == Karjera == Savu karjeru R. Stjuarts sāka ''[[Ardeer Thistle F.C.|Ardeer Thistle]]'' un ''[[Kilwinning Rangers F.C.|Kilwinning Rangers]]'' komandās, 2016. gadā pievienojās ''[[Albion Rovers F.C.|Albion Rovers]]''. Pēc vienas sezonas viņš pārcēlās uz ''[[St Mirren F.C.|St Mirren]]'' un tika izīrēts ''[[Alloa Athletic F.C.|Alloa Athletic]]'' vienībai. 2018. gadā viņš pievienojās ''[[Ross County F.C.|Ross County]]'', kur pavadīja trīs sezonas, bet 2021. gadā pievienojās Anglijas klubam ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'' un palīdzēja tam izcīnīt paaugstinājumu uz ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''. Pēc tam Stjuarts 2023. gadā parakstīja līgumu ar ''[[Southampton F.C.|Southampton]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.southamptonfc.com/en/news/article/saints-swoop-for-sunderland-striker-stewart|title=Saints swoop for Sunderland striker Stewart|language=en |date={{dat|2023|9|1|N|bez}}| website=southamptonfc.com|accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> [[Skotijas futbola izlase|Skotijas izlasē]] debitēja {{dat|2022|6|8||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pressandjournal.co.uk/fp/sport/football/scottish/4394451/ross-stewart-says-scotland-debut-has-settled-him-into-national-team-setup/ |title=Ross Stewart says Scotland debut has settled him into national team setup|website=pressandjournal.co.uk|language=en |date=9 June 2022 |access-date={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> Piedalījies [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == ;''Ross County'' * Skotijas ''Championship'' līga: 2018—19 * ''Scottish Challenge Cup'': 2018—19 ;''Sunderland'' * [[Anglijas futbola līgas trofeja]]: 2020—21 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Dita, Viljers}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:St Mirren FC spēlētāji]] [[Kategorija:Alloa Athletic FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ross County FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] mqh8918st7g9jczayhd9f5wjffu9txe 0 633781 4538728 4536282 2026-10-22T15:47:09Z Bendžamins 76862 4538728 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Findlijs Kērtiss | image = Findlay Curtis Scotland v Bolivia 6 June 2026-56.jpg | caption = Findlijs Kērtiss 2026. gadā | fullname = Findlijs Kenets Kērtiss<br />(''Findlay Kenneth Curtis'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2006|6|9}} | birth_place = {{vieta|Skotija|Balfrona}} | height = 180 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | clubnumber = 52 | youthyears1 = 2012—2025 | youthclubs1 = {{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | years1 = 2025— | clubs1 = {{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | caps1 = 19 | goals1 = 1 | years2 = 2026 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|SCO}} [[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]] | caps2 = 14 | goals2 = 5 | nationalyears1 = 2025— | nationalteam1 = {{flaga|SCO}} Skotija U21 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2026— | nationalteam2 = {{fb|SCO}} | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|22|sk|bez}} }} '''Findlijs Kenets Kērtiss''' ({{val|en|Findlay Kenneth Curtis}}; dzimis {{dat|2006|6|9}}) ir skotu [[futbols|futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]] un [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] klubu [[Glāzgovas "Rangers"]]. F. Kērtiss ir Glāzgovas "Rangers" jaunatnes akadēmijas audzēknis. Skotijas Premjerlīgā debitēja {{dat|2025|2|16||bez}} pret ''[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]''. 2025.—2026. gada sezonas otrajā pusē bija izīrēts ''[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]'' komandai. Spēlējis Skotijas U-21 izlasē. Skotijas izlasē debitēja {{dat|2026|3|28||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Japānas futbola izlase|Japānu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/ce8pn4jjjzko|title=How Curtis timed run to perfection for World Cup place|language=en |date={{dat|2026|3|19|N|bez}}| website=bbc.com|accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva draudzības spēlē pret [[Kirasao futbola izlase|Kirasao]]. Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kilmarnockfc.co.uk/news/findlay-curtis-makes-scotland-world-cup-squad/|title=Findlay Curtis makes Scotland World Cup squad|language=en |date={{dat|2026|3|19|N|bez}}| website=kilmarnockfc.co.uk|accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kērtiss, Findlijs}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Kilmarnock FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 9rpdjti4q0wbzs58ry3lgvcvmr1asfb 0 635540 4538850 4514324 2026-10-23T08:09:38Z ~2026-56362-80 152260 4538850 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[attēls:Walther Schröder, NSDAP-Politiker.jpg|thumb|Valters Šrēders (1933)]] '''Valters Šrēders''' ({{val|de|Walther Schröder}}; {{dat|1902|11|26|N}} — {{dat|1973|10|31|N}}) bija vācu inženieris un [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partijas]] darbinieks. [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] policijas [[ģenerālmajors]] un kārtības policijas (''Lettische Ordnungspolizei'') priekšnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1902. gada 26. novembrī [[Lībeka|Lībekā]]. 1925. gadā viņš iestājās [[NSDAP]], vadīja partijas grupu Lībekā, līdz 1932. gadam strādāja par inženieri kuģu būvētavā. 1932. gadā Šrēderu ievēlēja par [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]] deputātu, pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] nākšanas pie varas viņu 1933. gadā iecēla par Lībekas policijas priekšnieku. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Šrēders 1941. gadā bija [[Nīderlande]]s policijas priekšnieks, bet pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas okupācijas]] 1941. gada 11. augustā [[Heinrihs Himlers]] viņu iecēla par Latvijas ģenerālapgabala [[Schutzstaffel|SS]] un policijas vadītāju, bet 27. septembrī paaugstināja par SS brigādefīreru. 1942. gada 24. augustā Himlers nosūtīja Šrēderam “pēdējo brīdinājumu” par viņa “apsēstību ar pastāvīgu pieminēšanu laikrakstos”. 1944. gada 26. jūnija dienesta raksturojumā [[Frīdrihs Jekelns|Jekelns]] raksturoja Šrēderu kā “SS vadītāju ar ļoti labām rakstura īpašībām”, taču atzīmēja, ka viņam “dažreiz trūkst nepieciešamās izturības un ka viņš ir nedaudz slinks”. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada 19. oktobrī Šrēderu atsauca uz Lībeku, kur viņš atsāka pildīt policijas priekšnieka pienākumus. Pēc tam, kad 1945. gada 2. maijā [[Britu armija]] ieņēma Lībeku, Šrēderu arestēja, un tiesa viņam piesprieda divu gadu un deviņu mēnešu cietumsodu. Šrēders tiesā apgalvoja, ka neko nav zinājis par ebreju holokaustu vai noziegumiem koncentrācijas nometnēs. Pēc tam viņš dzīvoja kā pensionārs un nomira Lībekā 1973. gada 31. oktobrī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šrēders, Valters}} [[Kategorija:1902. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:NSDAP biedri]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] fzarrd4sg8e36ug609265gn4tjrqdod 0 637649 4538843 4519311 2026-10-23T07:42:49Z ~2026-56362-80 152260 4538843 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Alberts Eihelis''' (dzimis {{dat|1912|4|7}} [[Krievijas Impērija]]s [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Rozulas pagasts|Rozulas pagasta]] Jaunpaukšņos — {{dat|1984}} [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]) bija [[Latvija]]s armijnieks un vēlāk nacistu [[kolaborants]] policijā.<ref name="FBI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/readingroom/docs/MAIKOVSKIS%2C%20BOLESLAVS_0006.pdf|title=Boleslavs Maikovskis|publisher=U.S. Department of Justic|website=Federal Bureau of Investigation|access-date=2026-02-22|date=19 April 1966}}</ref> == Dzīvesgājums == Mācījās Rozulas pamatskolā un [[Cēsu ģimnāzija|Cēsu ģimnāzijā]], no 1927. gada jūnija bija [[Skautu kustība|skauts]], no 1933. gada septembra dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|armijā]]. 1934. gadā beidza virsnieku vietnieku kursus, būdams [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs, kopš 1936. gada februāra — 10. Cēsu aizsargu pulka sporta kluba biedrs, 1939. gadā kļuva par galvenā grāmatveža vietnieku [[Latvijas darba savienība]]s pārvaldē.<ref name=":0">[https://www.facebook.com/agris.dzenis/posts/pfbid02rcxfnkh5NVDJEYZsBQ52EQDywkbjXh8KQbZoLKmkhUpdsZcpoHAjQZN88XXkyLAGl Vēsturnieks Agris Dzenis. Katrai tautai ir tiesības...]</ref> Pirms kara bijis policijas kārtībnieks Cēsīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/505|title=Latgales dati. 505|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-18|archive-date=2026-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20260819092240/https://latgalesdati.du.lv/notikums/505}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas laikā Latvijā,]] Eihelis kopš 1941. gada 26. septembra dienēja par policijas priekšnieku [[Rēzekne]]s apriņķī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8306|title=Latgales dati. 8306|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-18|archive-date=2026-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20260819143303/https://latgalesdati.du.lv/persona/8306}}</ref> Eihelis vadīja [[Ebreju vēsture Latvijā|Latvijas ebreju]], [[Genocīds pret čigāniem|čigānu]] un komunistu nāvessodu izpildi. Bija arī atbildīgais redaktors propagandas laikrakstam "Rēzeknes ziņas".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2023/08/25/slapkaveibys-zuodzeibys-nalaimis-gadini-nuzidzeibys-atspigeluojums-laikroksta-rezeknes-zinas-1942-1944/|title=Slapkaveibys, zuodzeibys, nalaimis gadīni – nūzīdzeibys atspīgeļuojums laikrokstā “Rēzeknes Ziņas” (1942–1944)|last=lakuga.lv|first=Portals|website=lakuga.lv|access-date=2026-08-18|date=2023-08-25|language=latg-LTG}}</ref> Atbildīgs par Audriņu ciema gandrīz visu iedzīvotāju nogalināšanu, pārsniedzot okupantu pavēli par 30 cilvēku publisku nošaušanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/audrinu-tragedijas-80-gadadiena-rezekne-notiek-izstades-un-zinatniskie-lasijumi.a437383/|title=Audriņu traģēdijas 80. gadadienā Rēzeknē notiek izstādes un zinātniskie lasījumi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> Kalpojot par Rēzeknes apriņķa militārās policijas priekšnieku, Eihelis komandēja savus tautiešus [[Haralds Puntulis|Haraldu Puntuli]] un [[Boļeslavs Maikovskis|Boļeslavu Maikovski]]. Eihelis deva norādījumus Puntulim, Maikovskim un citiem veikt masu slepkavības [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]] un [[Audriņi|Audriņu slaktiņu]], nogalinot visus ciema iedzīvotājus, tostarp publisku nāvessodu 30 ciema iedzīvotājiem Rēzeknes publiskajā laukumā.<ref name="FBI" /> 1944. gadā Eiheli atcēla no Rēzeknes policijas priekšnieka amata. 1944. gada 20. aprīlī, būdams policijas majors un Liepājas apriņķa priekšnieks, viņš apbalvots ar 2. pakāpes Kaujas nopelnu krustu.<ref name=":0" /> Eihelis bija precējies un pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz [[Karlsrūe|Karlsrūi]] Vācijā, Neireites-Osvaldas rajonā pie Klamvegas.<ref name="FBI" /> === 1965. gada tiesas prāva Latvijas PSR === 1965. gadā [[Latvijas PSR]] rīkoja paraugprāvu<ref name="Ezergailis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://holocaustinlatvia.org/index.php?en/Soviet/sov-050-Soviet-Legacies.ssi|title=Holocaust's Soviet Legacies in Latvia|last=Ezergailis, Andrew|authorlink=Andrievs Ezergailis|publisher=Holocaust Archives of Latvia USA|website=Ithaca College|access-date=2026-02-23|date=2026}}</ref> kas notika laikā no 12.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1965/10/12/archives/latvia-opens-trial-of-61-on-charge-of-war-killings.html|title=Latvia Opens Trial of 61 On Charge of War Killings|work=The New York Times|access-date=2026-02-23|date=October 12, 1965}}</ref> līdz 30. oktobrim [[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]] [[Rīga|Rīgā]]. Sešus vīriešus, visus bijušos Latvijas policijas darbiniekus, apsūdzēja {{sk|15000}} cilvēku, tostarp 2000 bērnu, slepkavībās un masveida nāvessodos Rēzeknes apriņķī, kad tas atradās vācu okupācijā. Klātienē piedalījās Latvijas iedzīvotāji Jāzeps Basankovičs, Jānis Krasovskis un Pēteris Vaičuks; bet neklātienē tiesāja Eiheli, Puntuli un Maikovski, jo tie bija pametuši Latviju pēc Otrā pasaules kara. 1965. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasīja viņus izdot. Rietumvācijas, Kanādas un ASV valdības atteicās.<ref name="FBI" /> Saskaņā ar tiesā sniegtajām liecībām Eihelis jau 1941. gada jūlija pirmajās dienās stāstīja, ka strādā Rīgas prefektūras operatīvajā grupā. Tā sastāvēja no [[Arāja komanda|Arāja vienības]] un politiskās policijas. Bija veicis [[Holokausts|ebreju apšaušanas]] šajā laikā un par aktivitāti un īpašu nežēlību saņēmis Rēzeknes apriņķa policijas priekšnieka vietu.<ref name=":0" /> Liecināja arī, ka šai amatā Eihelis uzvedies iedomīgi un veicis slepkavības arī mantkārības nolūkos,<ref>LVA, 1986.f., 1.apr., 45038.lieta, 7. sēj., 48.-51.lp.</ref> kā arī naidīgi izturējies ne tikai pret čigāniem un ebrejiem, bet arī pret [[latgalieši]]em un visiem citiem Latgales iedzīvotājiem.<ref name=":0" /><ref>LVA, 1986.f., 1.apr., 45038.lieta, 9. sēj., 160.lp.</ref> Viņš arī pārsniedza vācu varas pavēles, dažu norādīto čigānu vietā liekot apšaut visus, ko sasniedza. Tiesā tika iesniegti pierādījumi, ka Eihelis lika Puntulim un Maikovskim izpildīt 30 ciema iedzīvotāju publisku nāvessodu Rēzeknes publiskajā laukumā. Audriņu ciemu nodedzināja līdz pamatiem un bijušo iedzīvotāju īpašumus iznīcināja.<ref name="FBI" /> Tiesas procesā konstatēja, ka Eihelis bija pavēlējis, ka "...neviens ebrejs nedrīkst palikt dzīvs Rēzeknē..."; un licis citiem izpildīt šo pavēli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.jhsnj-archives.org/?a=d&d=njjn19651105-01.1.3&e=-------en-20--1--txt-txIN-------|title=War Criminals Face Their Past|work=New Jersey Jewish News|access-date=2026-02-22|date=5 November 1965|page=3}}{{Novecojusi saite}}</ref> Eiheli notiesāja par 750 cilvēku, kas bija [[Ebreju vēsture Latvijā|Latvijas ebreji]], čigāni un komunisti, slepkavību. Puntuli un Maikovski arī notiesāja par slepkavību un viņiem aizmuguriski piesprieda nāvessodu. Tāpat kā Eihelis, arī Puntulis un Maikovskis, palikdami Rietumos, izvairījās no nāvessoda.<ref name="JA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jeffansell.com/jeffs-war-criminals-article|title=The War Criminals|last=Ansell, Jeff|last2=Appleby, Paul|website=TODAY Magazine|access-date=2026-02-22|date=28 August 1982|pages=9–14}}</ref><ref name="Robert McG. Thomas 1996">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1996/05/08/nyregion/boleslavs-maikovskis-92-fled-war-crimes-investigation.html|title=Boleslavs Maikovskis, 92; Fled War-Crimes Investigation|work=The New York Times|access-date=4 December 2009|date=8 May 1996|last=Thomas, Robert McG.}}</ref> Basankoviču un Krasovski atzina par vainīgiem slepkavībā un notiesāja uz nāvi. Vaičuku notiesāja un viņam piesprieda 15 gadu cietumsodu.<ref name="Ezergailis" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/audrinu-tragedijai--80-kad-nacisti-likvideja-gandriz-visus-nelielas-latgales-sadzas-iedzivotajus.a435839/|title=Audriņu traģēdijai – 80. Kad nacisti likvidēja gandrīz visus nelielās Latgales sādžas iedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> === 1984. gada tiesas prāva Rietumvācijā === 1980. gadā Eihelim izvirzīja jaunas apsūdzības par slepkavību un sazvērestību 270 vīriešu, sieviešu un bērnu masveida nāvessodā netālu no [[Rēzekne]]s pilsētas, tostarp 170 Audriņu ciema iedzīvotāju nogalināšanā 1942. gada janvārī un 100 ebreju nogalināšanā 1941. gada septembrī un oktobrī. Puntulis, joprojām dzīvodams Kanādā, bija spiests sniegt parakstītu liecību par Eiheļa rīcību,<ref name="JTA 1980">{{Ziņu atsauce|url=https://www.jta.org/archive/germany-to-question-ex-latvian-cop|title=Germany to Question Ex-latvian Cop|work=Jewish Telegraphic Agency|access-date=2026-02-22|date=1980-03-18}}</ref> lai to izmantotu otrajā tiesas procesā. Rakstveida paziņojumos pirms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hgimanhattan.com/nazi-hunting-herman-ziering|title=Testimony of Alberts Eichelis|last=Eichelis, Alberts|website=|access-date=2026-02-22|date=1975-10-06}}</ref> un tiesas procesa laikā, kas notika Rietumvācijā, Eihelis kategoriski noliedza savu iesaisti slepkavībās, apgalvojot, ka tās vai nu veica vācu amatpersonas, vai arī viņš nezināja, ka tās notikušas. 1984. un 1985. gadā tika ziņots, ka Landau tiesā Eiheli notiesāja uz sešiem gadiem cietumā pēc tam, kad viņu atzina par vainīgu 170 civiliedzīvotāju slepkavībās Latvijā 1942. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ajr.org.uk/wp-content/uploads/2018/02/1985_january.pdf|title=Soviet Protests At Sentence|work=AJR Information|access-date=2026-02-22|date=January 1985|issue=1|volume=XL|page=5}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/search/results/1984-06-01/1984-06-30?basicsearch=latvia&exactsearch=false&retrievecountrycounts=false&newspapertitle=yorkshire%2bpost%2band%2bleeds%2bintelligencer|title=War criminal|work=Yorkshire Post and Leeds Intelligencer|access-date=2026-02-22|date=27 June 1984|page=9|location=Yorkshire, England}}</ref> Drīz pēc tam viņš nomira. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Eihelis, Alberts}} [[Kategorija:1984. gadā mirušie]] [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] fo9x7the5jv3lbz238pdqw1chywl5st 0 637733 4538778 4536992 2026-10-22T21:45:46Z Manager816 125491 /* Spēles */ 3. kārta 4538778 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Commerzbank-Arena (Haupttribüne).JPG | pixels = | caption = ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadions [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 9. jūlijs — 27. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 16. septembris — 2027. gada 26. maijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />76 (ieskaitot kvalifikāciju) | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas [[futbols|futbola]] klubu otro nozīmīgāko sacensību 56. sezona un 18. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|9||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|16||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|5|26||bez}} ar finālu ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadionā (pazīstams arī kā ''Waldstadion'') [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d7a0ce22a3-00fac1a69d7f-1000--2027-uefa-europa-league-final-frankfurt/ |title=2027 UEFA Europa League final: Frankfurt |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d57d095740-e1e0b3de85df-1000--2026-27-europa-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Europa League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 9. jūlijs |2026. gada 16. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 23. jūlijs |2026. gada 30. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 6. augusts |2026. gada 13. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 20. augusts |2026. gada 27. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 28. augusts |colspan="2"|2026. gada 16.—17. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 15. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 22. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 5. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 26. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 10. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 21. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 28. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |2027. gada 29. janvāris |2027. gada 18. februāris |2027. gada 25. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 11. marts |2027. gada 18. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 8. aprīlis |2027. gada 15. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 29. aprīlis |2027. gada 6. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 26. maijs ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'', [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df98688ab5-6d1e6644990c-1000--uefa-europa-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League first qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 16. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 2. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 2. kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|0–0 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|6–0|[[Vestri]]|ISL|3–0|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|3–2|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|5–3|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|3–2|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|1–0|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|0–3}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df986c481c-c6f50cdfcae5-1000--uefa-europa-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League second qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 30. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 3. kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|2-4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|1–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|0–0 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR|1–4|'''[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]'''|CZE|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|3−4|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|2−2}} {{TwoLegResult|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|3–0|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|2–4|'''[[Pafos FC|Pafos]]'''|CYP|2-0|0–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|0–6|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–5|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|2–6|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|2–1|0–5}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|2–5|'''[[PAOK FC|PAOK]]'''|GRE|2–3|0–2}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-211a52dae2c1-7f4984de0afd-1000--uefa-europa-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11.—14. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s ''play-off'' kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|1–2|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|1–2|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|2–3|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|4–6|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|3–1|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–0|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|1–0|5–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Thun|Thun]]'''|SUI|5–3|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|3–0|2–3}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|0–2|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Jagiellonia Białystok]]'''|POL|3–2|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|2–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'''|AUT|4–3|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|1–0|3–3}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7–2|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|6–1|1-1}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|3–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0−3|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1–0|1–1}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-2133e89302a0-0f089a6fa056-1000--uefa-europa-league-play-off-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=uefa.com |language=en |date=3 August 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notiks 20. augustā, bet atbildes spēles tiks aizvadītas 27. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies Eiropas līgas pamatturīram jeb līgas fāzei, bet zaudētāji sezonu turpinās [[UEFA Konferences līga]]s pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|0–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–1|0–4}} {{TwoLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–2|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|3–4|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|1–0|2–4}} {{TwoLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|4–5|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|1–2|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Jagiellonia Białystok]]'''|POL|6–1|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|4–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|0–4|'''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'''|AUT|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–6|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–3|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|9–2|[[FC Thun|Thun]]|SUI|7–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|3–1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|3–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|6–2|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|3–1|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[OFI Crete F.C.|OFI]]'''|GRE|5–0|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|3–0|2–0}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=JUV|team2=BAY|team3=BEN|team4=BES|team5=BOU|team6=OMO|team7=FER|team8=LYO|team9=OLY|team10=SUN|team11=SPA|team12=USG|team13=REN|team14=DZA|team15=CPL|team16=MIL|team17=JAG|team18=OFI|team19=TOR|team20=AZ|team21=RBS|team22=LSK|team23=SOC|team24=HBS|team25=LEV|team26=SGZ|team27=NEC|team28=AND|team29=CVI|team30=HOF|team31=MAR|team32=VIK|team33=ARA|team34=CEL|team35=CLJ|team36=LPO <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|15||bez}} |win_JUV =2 |draw_JUV =0 |loss_JUV =0 |gf_JUV =7 |ga_JUV =1 <!--Juventus--> |win_BAY =2 |draw_BAY =0 |loss_BAY =0 |gf_BAY =6 |ga_BAY =0 <!--Bayer Leverkusen--> |win_BEN =2 |draw_BEN =0 |loss_BEN =0 |gf_BEN =6 |ga_BEN =1 <!--Benfica--> |win_BES =2 |draw_BES =0 |loss_BES =0 |gf_BES =7 |ga_BES =3 <!--Besiktas--> |win_BOU =2 |draw_BOU =0 |loss_BOU =0 |gf_BOU =5 |ga_BOU =1 <!--Bournemouth--> |win_OMO =2 |draw_OMO =0 |loss_OMO =0 |gf_OMO =4 |ga_OMO =0 <!--Omonia--> |win_FER =2 |draw_FER =0 |loss_FER =0 |gf_FER =5 |ga_FER =2 <!--Ferencvaros--> |win_LYO =2 |draw_LYO =0 |loss_LYO =0 |gf_LYO =5 |ga_LYO =3 <!--Lyon--> |win_OLY =2 |draw_OLY =0 |loss_OLY =0 |gf_OLY =3 |ga_OLY =1 <!--Olympiakos--> |win_SUN =2 |draw_SUN =0 |loss_SUN =0 |gf_SUN =3 |ga_SUN =1 <!--Sunderland--> |win_SPA =1 |draw_SPA =1 |loss_SPA =0 |gf_SPA =5 |ga_SPA =2 <!--Sparta Praha--> |win_USG =1 |draw_USG =1 |loss_USG =0 |gf_USG =4 |ga_USG =1 <!--Union Saint-Gilloise--> |win_REN =1 |draw_REN =1 |loss_REN =0 |gf_REN =2 |ga_REN =1 <!--Rennes--> |win_DZA =1 |draw_DZA =1 |loss_DZA =0 |gf_DZA =1 |ga_DZA =0 <!--Dinamo Zagreb--> |win_CPL =1 |draw_CPL =0 |loss_CPL =1 |gf_CPL =6 |ga_CPL =3 <!--Crystal Palace--> |win_MIL =1 |draw_MIL =0 |loss_MIL =1 |gf_MIL =4 |ga_MIL =2 <!--Milan--> |win_JAG =1 |draw_JAG =0 |loss_JAG =1 |gf_JAG =4 |ga_JAG =3 <!--Jagiellonia Białystok--> |win_OFI =1 |draw_OFI =0 |loss_OFI =1 |gf_OFI =3 |ga_OFI =2 <!--OFI Kreta--> |win_TOR =1 |draw_TOR =0 |loss_TOR =1 |gf_TOR =3 |ga_TOR =3 <!--Torreense--> |win_AZ =1 |draw_AZ =0 |loss_AZ =1 |gf_AZ =2 |ga_AZ =2 <!--AZ--> |win_RBS =1 |draw_RBS =0 |loss_RBS =1 |gf_RBS =1 |ga_RBS =4 <!--Red Bull Salzburg--> |win_LSK =0 |draw_LSK =1 |loss_LSK =1 |gf_LSK =2 |ga_LSK =3 <!--Lillestrøm--> |win_SOC =0 |draw_SOC =1 |loss_SOC =1 |gf_SOC =2 |ga_SOC =3 <!--Real Sociedad--> |win_HBS =0 |draw_HBS =1 |loss_HBS =1 |gf_HBS =1 |ga_HBS =2 <!--Hapoel Be’er Sheva--> |win_LEV =0 |draw_LEV =1 |loss_LEV =1 |gf_LEV =1 |ga_LEV =2 <!--Levski Sofia--> |win_SGZ =0 |draw_SGZ =1 |loss_SGZ =1 |gf_SGZ =0 |ga_SGZ =3 <!--Sturm Graz--> |win_NEC =0 |draw_NEC =1 |loss_NEC =1 |gf_NEC =1 |ga_NEC =6 <!--NEC Nijmegen--> |win_AND =0 |draw_AND =0 |loss_AND =2 |gf_AND =1 |ga_AND =3 <!--Anderlecht--> |win_CVI =0 |draw_CVI =0 |loss_CVI =2 |gf_CVI =1 |ga_CVI =3 <!--Celta Vigo--> |win_HOF =0 |draw_HOF =0 |loss_HOF =2 |gf_HOF =2 |ga_HOF =5 <!--Hoffenheim--> |win_MAR =0 |draw_MAR =0 |loss_MAR =2 |gf_MAR =1 |ga_MAR =5 <!--Marseille--> |win_VIK =0 |draw_VIK =0 |loss_VIK =2 |gf_VIK =1 |ga_VIK =5 <!--Viktoria Plzen--> |win_ARA =0 |draw_ARA =0 |loss_ARA =2 |gf_ARA =2 |ga_ARA =7 <!--Ararat-Armenia--> |win_CEL =0 |draw_CEL =0 |loss_CEL =2 |gf_CEL =2 |ga_CEL =7 <!--Celtic--> |win_CLJ =0 |draw_CLJ =0 |loss_CLJ =2 |gf_CLJ =0 |ga_CLJ =5 <!--Celje--> |win_LPO =0 |draw_LPO =0 |loss_LPO =2 |gf_LPO =0 |ga_LPO =8 <!--Lech Poznań--> <!--Team status--> |status_text_W=Assured of at least the play-offs (seeded), but may still advance directly to the round of 16 |status_text_X=Assured of at least the play-offs (unseeded), but may still advance directly to the round of 16 |status_text_Y=Cannot advance directly to the round of 16, but may still qualify via the play-offs (seeded) |status_text_Z=Cannot advance directly to the round of 16, but may still qualify via the play-offs (unseeded) <!--Head-to-head--> <!-- PLEASE NOTE: ONLY tiebreakers 1-5 (up to and including away wins) are used while league phase in progress! Any teams equal after those five tiebreakers are ranked EQUALLY and sorted alphabetically by their abbreviated name. Other tiebreakers NOT used until final Matchday. --> <!--Team definitions--> |name_AND ={{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] |name_AZ ={{flaga|NED}} [[AZ Alkmaar|AZ]] |name_ARA ={{flaga|ARM}} [[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |name_BAY ={{flaga|GER}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |name_BEN ={{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] |name_BES ={{flaga|TUR}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] |name_BOU ={{flaga|ENG}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] |name_CLJ ={{flaga|SLO}} [[NK Celje|Celje]] |name_CVI ={{flaga|ESP}} [[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]] |name_CEL ={{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] |name_CPL ={{flaga|ENG}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] |name_DZA ={{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] |name_FER ={{flaga|HUN}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] |name_HBS ={{flaga|ISR}} [[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]] |name_JAG ={{flaga|POL}} [[Jagiellonia Białystok]] |name_JUV ={{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] |name_LPO ={{flaga|POL}} [[Lech Poznań]] |name_LEV ={{flaga|BUL}} [[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]] |name_LSK ={{flaga|NOR}} [[Lillestrøm SK|Lillestrøm]] |name_LYO ={{flaga|FRA}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] |name_MAR ={{flaga|FRA}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] |name_MIL ={{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] |name_NEC ={{flaga|NED}} [[NEC Nijmegen|NEC]] |name_OFI ={{flaga|GRE}} [[OFI Crete F.C.|OFI]] |name_OLY ={{flaga|GRE}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] |name_OMO ={{flaga|CYP}} [[AC Omonia|Omonia]] |name_SOC ={{flaga|ESP}} [[Real Sociedad]] |name_RBS ={{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] |name_REN ={{flaga|FRA}} [[Stade Rennais FC|Rennes]] |name_SPA ={{flaga|CZE}} [[AC Sparta Praha|Sparta Praha]] |name_SGZ ={{flaga|AUT}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] |name_SUN ={{flaga|ENG}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] |name_TOR ={{flaga|POR}} [[S.C.U. Torreense|Torreense]] |name_HOF ={{flaga|GER}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] |name_USG ={{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]] |name_VIK ={{flaga|CZE}} [[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|1–4|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–0|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|0–2|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|2–0|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|0–0|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|2–1|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|1–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|0–0|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|1–0|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|2–0|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–1|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|4–1|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|1–3|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|4–0|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|0–3|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|5–0|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|1–2|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|1–2|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|1–1|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|2–1|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|0–4|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|0–4|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|0–3|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|3–2|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|1–1|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|1–2|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|2–1|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|1–0|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|3–1|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–1|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|0–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|1–2|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|4–1|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|2–1|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|2–3|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–4|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|4–1|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|2–4|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|2–2|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|1–1|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|0–2|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|4–0|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|1–0|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|3–0|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|2–2|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|1–2|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|1–2|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|0–3|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|0–6|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|2–2|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–0|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–4|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|3–0|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|5. nov.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|5. nov.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|5. nov.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|5. nov.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|5. nov.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|5. nov.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|5. nov.|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|5. nov.|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|5. nov.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|5. nov.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|5. nov.|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|5. nov.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|5. nov.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|5. nov.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|5. nov.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|5. nov.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|5. nov.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|5. nov.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|26. nov.|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|26. nov.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|26. nov.|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|26. nov.|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|26. nov.|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|26. nov.|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|26. nov.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|26. nov.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|26. nov.|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|26. nov.|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|26. nov.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|26. nov.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|26. nov.|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|26. nov.|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|26. nov.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|26. nov.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|26. nov.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|26. nov.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|10. dec.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|10. dec.|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|10. dec.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|10. dec.|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|10. dec.|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|10. dec.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|10. dec.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|10. dec.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|10. dec.|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|10. dec.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|10. dec.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|10. dec.|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|10. dec.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|10. dec.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|10. dec.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|10. dec.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|10. dec.|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|10. dec.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''7. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|21. janv.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|21. janv.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|21. janv.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|21. janv.|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|21. janv.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|21. janv.|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|21. janv.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|21. janv.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|21. janv.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|21. janv.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|21. janv.|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|21. janv.|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|21. janv.|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|21. janv.|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|21. janv.|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|21. janv.|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|21. janv.|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|21. janv.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} |} {{column}} '''8. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|28. janv.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|28. janv.|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|28. janv.|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|28. janv.|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|28. janv.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|28. janv.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|28. janv.|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|28. janv.|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|28. janv.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|28. janv.|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|28. janv.|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|28. janv.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|28. janv.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|28. janv.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|28. janv.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|28. janv.|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|28. janv.|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|28. janv.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Eiropas līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas līga]] e92c68y3pdwbl8hwdc70xkp0gv1tp83 4538815 4538778 2026-10-23T06:26:51Z Vylks 50297 /* Turnīra tabula */ 4538815 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Commerzbank-Arena (Haupttribüne).JPG | pixels = | caption = ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadions [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 9. jūlijs — 27. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 16. septembris — 2027. gada 26. maijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />76 (ieskaitot kvalifikāciju) | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas [[futbols|futbola]] klubu otro nozīmīgāko sacensību 56. sezona un 18. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|9||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|16||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|5|26||bez}} ar finālu ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadionā (pazīstams arī kā ''Waldstadion'') [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d7a0ce22a3-00fac1a69d7f-1000--2027-uefa-europa-league-final-frankfurt/ |title=2027 UEFA Europa League final: Frankfurt |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d57d095740-e1e0b3de85df-1000--2026-27-europa-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Europa League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 9. jūlijs |2026. gada 16. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 23. jūlijs |2026. gada 30. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 6. augusts |2026. gada 13. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 20. augusts |2026. gada 27. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 28. augusts |colspan="2"|2026. gada 16.—17. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 15. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 22. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 5. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 26. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 10. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 21. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 28. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |2027. gada 29. janvāris |2027. gada 18. februāris |2027. gada 25. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 11. marts |2027. gada 18. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 8. aprīlis |2027. gada 15. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 29. aprīlis |2027. gada 6. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 26. maijs ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'', [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df98688ab5-6d1e6644990c-1000--uefa-europa-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League first qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 16. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 2. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 2. kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|0–0 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|6–0|[[Vestri]]|ISL|3–0|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|3–2|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|5–3|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|3–2|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|1–0|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|0–3}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df986c481c-c6f50cdfcae5-1000--uefa-europa-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League second qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 30. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 3. kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|2-4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|1–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|0–0 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR|1–4|'''[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]'''|CZE|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|3−4|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|2−2}} {{TwoLegResult|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|3–0|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|2–4|'''[[Pafos FC|Pafos]]'''|CYP|2-0|0–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|0–6|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–5|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|2–6|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|2–1|0–5}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|2–5|'''[[PAOK FC|PAOK]]'''|GRE|2–3|0–2}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-211a52dae2c1-7f4984de0afd-1000--uefa-europa-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11.—14. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s ''play-off'' kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|1–2|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|1–2|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|2–3|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|4–6|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|3–1|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–0|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|1–0|5–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Thun|Thun]]'''|SUI|5–3|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|3–0|2–3}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|0–2|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Jagiellonia Białystok]]'''|POL|3–2|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|2–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'''|AUT|4–3|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|1–0|3–3}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7–2|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|6–1|1-1}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|3–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0−3|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1–0|1–1}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-2133e89302a0-0f089a6fa056-1000--uefa-europa-league-play-off-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=uefa.com |language=en |date=3 August 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notiks 20. augustā, bet atbildes spēles tiks aizvadītas 27. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies Eiropas līgas pamatturīram jeb līgas fāzei, bet zaudētāji sezonu turpinās [[UEFA Konferences līga]]s pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|0–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–1|0–4}} {{TwoLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–2|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|3–4|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|1–0|2–4}} {{TwoLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|4–5|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|1–2|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Jagiellonia Białystok]]'''|POL|6–1|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|4–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|0–4|'''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'''|AUT|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–6|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–3|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|9–2|[[FC Thun|Thun]]|SUI|7–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|3–1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|3–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|6–2|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|3–1|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[OFI Crete F.C.|OFI]]'''|GRE|5–0|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|3–0|2–0}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEN|team2=BAY|team3=BOU|team4=FER|team5=OLY|team6=USG|team7=JUV|team8=BES|team9=SUN|team10=AZ|team11=OMO|team12=LYO|team13=REN|team14=SOC|team15=CPL|team16=SPA|team17=LEV|team18=DZA|team19=SGZ|team20=NEC|team21=RBS|team22=AND|team23=HOF|team24=MIL|team25=CVI|team26=OFI|team27=JAG|team28=TOR|team29=CLJ|team30=HBS|team31=LSK|team32=LPO|team33=VIK|team34=MAR|team35=CEL|team36=ARA <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|22||bez}} |win_BEN =3 |draw_BEN =0 |loss_BEN =0 |gf_BEN =10|ga_BEN =2 <!--Benfica--> |win_BAY =3 |draw_BAY =0 |loss_BAY =0 |gf_BAY =8 |ga_BAY =0 <!--Bayer Leverkusen--> |win_BOU =3 |draw_BOU =0 |loss_BOU =0 |gf_BOU =8 |ga_BOU =1 <!--Bournemouth--> |win_FER =3 |draw_FER =0 |loss_FER =0 |gf_FER =9 |ga_FER =3 <!--Ferencvaros--> |win_OLY =3 |draw_OLY =0 |loss_OLY =0 |gf_OLY =4 |ga_OLY =1 <!--Olympiakos--> |win_USG =2 |draw_USG =1 |loss_USG =0 |gf_USG =8 |ga_USG =1 <!--Union Saint-Gilloise--> |win_JUV =2 |draw_JUV =1 |loss_JUV =0 |gf_JUV =9 |ga_JUV =3 <!--Juventus--> |win_BES =2 |draw_BES =1 |loss_BES =0 |gf_BES =9 |ga_BES =5 <!--Besiktas--> |win_SUN =2 |draw_SUN =1 |loss_SUN =0 |gf_SUN =4 |ga_SUN =2 <!--Sunderland--> |win_AZ =2 |draw_AZ =0 |loss_AZ =1 |gf_AZ =6 |ga_AZ =2 <!--AZ--> |win_OMO =2 |draw_OMO =0 |loss_OMO =1 |gf_OMO =5 |ga_OMO =4 <!--Omonia--> |win_LYO =2 |draw_LYO =0 |loss_LYO =1 |gf_LYO =5 |ga_LYO =6 <!--Lyon--> |win_REN =1 |draw_REN =2 |loss_REN =0 |gf_REN =4 |ga_REN =3 <!--Rennes--> |win_SOC =1 |draw_SOC =1 |loss_SOC =1 |gf_SOC =8 |ga_SOC =3 <!--Real Sociedad--> |win_CPL =1 |draw_CPL =1 |loss_CPL =1 |gf_CPL =8 |ga_CPL =5 <!--Crystal Palace--> |win_SPA =1 |draw_SPA =1 |loss_SPA =1 |gf_SPA =5 |ga_SPA =3 <!--Sparta Praha--> |win_LEV =1 |draw_LEV =1 |loss_LEV =1 |gf_LEV =3 |ga_LEV =3 <!--Levski Sofia--> |win_DZA =1 |draw_DZA =1 |loss_DZA =1 |gf_DZA =3 |ga_DZA =4 <!--Dinamo Zagreb--> |win_SGZ =1 |draw_SGZ =1 |loss_SGZ =1 |gf_SGZ =1 |ga_SGZ =3 <!--Sturm Graz--> |win_NEC =1 |draw_NEC =1 |loss_NEC =1 |gf_NEC =5 |ga_NEC =8 <!--NEC Nijmegen--> |win_RBS =1 |draw_RBS =1 |loss_RBS =1 |gf_RBS =3 |ga_RBS =6 <!--Red Bull Salzburg--> |win_AND =1 |draw_AND =0 |loss_AND =2 |gf_AND =4 |ga_AND =3 <!--Anderlecht--> |win_HOF =1 |draw_HOF =0 |loss_HOF =2 |gf_HOF =5 |ga_HOF =5 <!--Hoffenheim--> |win_MIL =1 |draw_MIL =0 |loss_MIL =2 |gf_MIL =4 |ga_MIL =5 <!--Milan--> |win_CVI =1 |draw_CVI =0 |loss_CVI =2 |gf_CVI =3 |ga_CVI =4 <!--Celta Vigo--> |win_OFI =1 |draw_OFI =0 |loss_OFI =2 |gf_OFI =3 |ga_OFI =4 <!--OFI Kreta--> |win_JAG =1 |draw_JAG =0 |loss_JAG =2 |gf_JAG =4 |ga_JAG =6 <!--Jagiellonia Białystok--> |win_TOR =1 |draw_TOR =0 |loss_TOR =2 |gf_TOR =4 |ga_TOR =7 <!--Torreense--> |win_CLJ =0 |draw_CLJ =1 |loss_CLJ =2 |gf_CLJ =2 |ga_CLJ =7 <!--Celje--> |win_HBS =0 |draw_HBS =1 |loss_HBS =2 |gf_HBS =1 |ga_HBS =6 <!--Hapoel Be’er Sheva--> |win_LSK =0 |draw_LSK =1 |loss_LSK =2 |gf_LSK =2 |ga_LSK =9 <!--Lillestrøm--> |win_LPO =0 |draw_LPO =1 |loss_LPO =2 |gf_LPO =1 |ga_LPO =9 <!--Lech Poznań--> |win_VIK =0 |draw_VIK =0 |loss_VIK =3 |gf_VIK =2 |ga_VIK =7 <!--Viktoria Plzen--> |win_MAR =0 |draw_MAR =0 |loss_MAR =3 |gf_MAR =1 |ga_MAR =6 <!--Marseille--> |win_CEL =0 |draw_CEL =0 |loss_CEL =3 |gf_CEL =3 |ga_CEL =9 <!--Celtic--> |win_ARA =0 |draw_ARA =0 |loss_ARA =3 |gf_ARA =2 |ga_ARA =11<!--Ararat-Armenia--> <!--Team status--> |status_text_W=Assured of at least the play-offs (seeded), but may still advance directly to the round of 16 |status_text_X=Assured of at least the play-offs (unseeded), but may still advance directly to the round of 16 |status_text_Y=Cannot advance directly to the round of 16, but may still qualify via the play-offs (seeded) |status_text_Z=Cannot advance directly to the round of 16, but may still qualify via the play-offs (unseeded) <!--Head-to-head--> <!-- PLEASE NOTE: ONLY tiebreakers 1-5 (up to and including away wins) are used while league phase in progress! Any teams equal after those five tiebreakers are ranked EQUALLY and sorted alphabetically by their abbreviated name. Other tiebreakers NOT used until final Matchday. --> <!--Team definitions--> |name_AND ={{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] |name_AZ ={{flaga|NED}} [[AZ Alkmaar|AZ]] |name_ARA ={{flaga|ARM}} [[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |name_BAY ={{flaga|GER}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |name_BEN ={{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] |name_BES ={{flaga|TUR}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] |name_BOU ={{flaga|ENG}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] |name_CLJ ={{flaga|SLO}} [[NK Celje|Celje]] |name_CVI ={{flaga|ESP}} [[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]] |name_CEL ={{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] |name_CPL ={{flaga|ENG}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] |name_DZA ={{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] |name_FER ={{flaga|HUN}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] |name_HBS ={{flaga|ISR}} [[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]] |name_JAG ={{flaga|POL}} [[Jagiellonia Białystok]] |name_JUV ={{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] |name_LPO ={{flaga|POL}} [[Lech Poznań]] |name_LEV ={{flaga|BUL}} [[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]] |name_LSK ={{flaga|NOR}} [[Lillestrøm SK|Lillestrøm]] |name_LYO ={{flaga|FRA}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] |name_MAR ={{flaga|FRA}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] |name_MIL ={{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] |name_NEC ={{flaga|NED}} [[NEC Nijmegen|NEC]] |name_OFI ={{flaga|GRE}} [[OFI Crete F.C.|OFI]] |name_OLY ={{flaga|GRE}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] |name_OMO ={{flaga|CYP}} [[AC Omonia|Omonia]] |name_SOC ={{flaga|ESP}} [[Real Sociedad]] |name_RBS ={{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] |name_REN ={{flaga|FRA}} [[Stade Rennais FC|Rennes]] |name_SPA ={{flaga|CZE}} [[AC Sparta Praha|Sparta Praha]] |name_SGZ ={{flaga|AUT}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] |name_SUN ={{flaga|ENG}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] |name_TOR ={{flaga|POR}} [[S.C.U. Torreense|Torreense]] |name_HOF ={{flaga|GER}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] |name_USG ={{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]] |name_VIK ={{flaga|CZE}} [[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|1–4|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–0|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|0–2|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|2–0|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|0–0|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|2–1|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|1–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|0–0|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|1–0|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|2–0|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–1|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|4–1|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|1–3|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|4–0|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|0–3|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|5–0|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|1–2|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|1–2|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|1–1|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|2–1|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|0–4|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|0–4|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|0–3|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|3–2|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|1–1|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|1–2|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|2–1|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|1–0|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|3–1|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–1|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|0–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|1–2|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|4–1|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|2–1|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|2–3|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–4|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|4–1|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|2–4|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|2–2|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|1–1|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|0–2|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|4–0|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|1–0|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|3–0|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|2–2|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|1–2|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|1–2|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|0–3|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|0–6|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|2–2|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–0|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–4|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|3–0|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|5. nov.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|5. nov.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|5. nov.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|5. nov.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|5. nov.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|5. nov.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|5. nov.|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|5. nov.|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|5. nov.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|5. nov.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|5. nov.|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|5. nov.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|5. nov.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|5. nov.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|5. nov.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|5. nov.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|5. nov.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|5. nov.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|26. nov.|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|26. nov.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|26. nov.|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|26. nov.|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|26. nov.|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|26. nov.|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|26. nov.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|26. nov.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|26. nov.|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|26. nov.|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|26. nov.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|26. nov.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|26. nov.|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|26. nov.|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|26. nov.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|26. nov.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|26. nov.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|26. nov.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|10. dec.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|10. dec.|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|10. dec.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|10. dec.|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|10. dec.|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|10. dec.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|10. dec.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|10. dec.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|10. dec.|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|10. dec.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|10. dec.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|10. dec.|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|10. dec.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|10. dec.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|10. dec.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|10. dec.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|10. dec.|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|10. dec.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''7. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|21. janv.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|21. janv.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|21. janv.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|21. janv.|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|21. janv.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|21. janv.|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|21. janv.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|21. janv.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|21. janv.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|21. janv.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|21. janv.|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|21. janv.|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|21. janv.|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|21. janv.|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|21. janv.|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|21. janv.|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|21. janv.|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|21. janv.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} |} {{column}} '''8. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|28. janv.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|28. janv.|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|28. janv.|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|28. janv.|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|28. janv.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|28. janv.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|28. janv.|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|28. janv.|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|28. janv.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|28. janv.|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|28. janv.|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|28. janv.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|28. janv.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|28. janv.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|28. janv.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|28. janv.|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|28. janv.|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|28. janv.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Eiropas līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas līga]] 0zyvxttd0dgie8d86jx89pqxxzjztm3 0 637779 4538817 4536996 2026-10-23T06:31:19Z Vylks 50297 /* Turnīra tabula */ 4538817 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona | league = [[UEFA Konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Vodafone Park.jpg | pixels = | caption = [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''':<br />2026. gada 7. jūlijs — 27. augusts<br />'''Pamatturnīrs''':<br />2026. gada 15. oktobris — 2027. gada 2. jūnijs | no_of_teams = 36 (pamatturnīrā)<br />165 (ieskaitot kvalifikāciju) | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Konferences līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Konferences līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona''' ir sestā [[UEFA Konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs jeb līgas fāze sāksies {{dat|2026|10|15||bez}}, bet sezona noslēgsies ar finālu {{dat|2027|6|2||bez}} [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d7a01c1842-c736fd0f40c0-1000--2027-uefa-conference-league-final-istanbul/ |title=2027 UEFA Conference League final: Istanbul |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d57d15f093-a90cf54c928f-1000--2026-27-conference-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Conference League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 9. jūlijs |2026. gada 19. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 23. jūlijs |2026. gada 30. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 6. augusts |2026. gada 13. augusts |- |''Play-off'' |Izslēgšanas kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 20. augusts |2026. gada 27. augusts |- |rowspan="6"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="6"|2026. gada 28. augusts |colspan="2"|2026. gada 15. oktobris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 22. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 5. novembris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 26. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 10. decembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 17. decembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |2027. gada 15. janvāris |2027. gada 18. februāris |2027. gada 25. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 11. marts |2027. gada 18. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 8. aprīlis |2027. gada 15. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 29. aprīlis |2027. gada 6. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 2. jūnijs, [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]], [[Stambula]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 16. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98709704-bdef1bc28610-1000--uefa-conference-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League first qualifying round draw |date={{dat|2026|6|16|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 7.—9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—16. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]'''|BIH|2–1|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|2–0|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|GIB|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|4–2|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|0–1|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Connah's Quay Nomads F.C.|Connah's Quay Nomads]]|WAL|2–3|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–0|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Zira FK|Zira]]'''|AZE|6–0|[[FC Torpedo Kutaisi|Torpedo Kutaisi]]|GEO|3−0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–3|'''[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]'''|FIN|0–0|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Sileks|Sileks]]|MKD|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|3–1|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[AF Elbasani|Elbasani]]|ALB|1–1 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]'''|BLR|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Glentoran F.C.|Glentoran]]|NIR|1–4|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|1–2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Atlètic Club d'Escaldes]]'''|AND|4–2|[[FK Mornar|Mornar]]|MNE|2–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[US Mondorf–les–Bains|Mondorf–les–Bains]]|LUX|2–3|'''[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]'''|GEO|1–2|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[OFK Petrovac|Petrovac]]|MNE|2–5|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–3|1–2}} {{TwoLegResult|[[Caernarfon Town F.C.|Caernarfon Town]]|WAL|0–10|'''[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]'''|EST|0–5|0–5}} {{TwoLegResult|[[Marsaxlokk F.C.|Marsaxlokk]]|MLT|0–4|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|0–3|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Hegelmann|Hegelmann]]|LTU|1–4|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|1−1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Alashkert|Alashkert]]'''|ARM|3–3 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Yelimay|Yelimay]]|KAZ|1–1|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Stjarnan]]'''|ISL|5–3|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|3–1|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dila Gori|Dila Gori]]'''|GEO|3–2|[[AC Virtus|Virtus]]|SMR|3−1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FK Sarajevo|Sarajevo]]|BIH|2–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|0–6|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|0–5|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]'''|EST|3–2|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|1−0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Penybont F.C.|Penybont]]|WAL|0–4|'''[[FC Santa Coloma]]'''|AND|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–2|[[Hamrun Spartans F.C.|Hamrun Spartans]]|MLT|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]'''|LUX|3–0|[[SP La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia|Vllaznia]]|ALB|2–6|'''[[KF Malisheva|Malisheva]]'''|KOS|2–1|0–5}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 17. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98748570-c0cad182ec88-1000--uefa-conference-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2026|6|17|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 28. līdz 30. jūlijam. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]'''|SMR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|6–3|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|3–0|3–3}} {{TwoLegResult|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|3–7|'''[[Győri ETO FC|ETO Győr]]'''|HUN|2−6|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]'''|BLR|5–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Flora|Flora]]'''|EST|1−1 (4−2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–0|0−1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|2−3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1−1|1−2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|4–8|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–3|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–0|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|1–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|1–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|6–1|[[KF Dukagjini|Dukagjini]]|KOS|1–0|5–1}} {{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|8–0|[[Coleraine F.C.|Coleraine]]|NIR|5–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FCSB]]|ROU|3–7|'''[[FK Auda|Auda]]'''|LVA|2–3|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|5–2|[[Vestri]]|ISL|4–1|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|7–1|[[Valletta F.C.|Valletta]]|MLT|3–1|4–0}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|1–5|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|0−2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Debreceni VSC|Debrecen]]'''|HUN|1–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[GAIS]]|SWE|1–6|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|1–0|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[IFK Göteborg]]'''|SWE|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|1−2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|3–4|'''[[GKS Katowice]]'''|POL|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[NK Varaždin (2012)|Varaždin]]|CRO|3–4|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|3–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|0–7|'''[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]'''|CYP|0–4|0–3}} {{TwoLegResult|[[NK Bravo|Bravo]]|SVN|3−4|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|3–5|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]'''|IRL|6–4|[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]|EST|5–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Valur]]'''|ISL|3–2|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Zimbru Chișinău|Zimbru Chișinău]]|MDA|2–3|'''[[FC Noah|Noah]]'''|ARM|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|5–7|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|2–7}} {{TwoLegResult|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|4–0|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|1–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|1–5|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|[[Stjarnan]]|ISL|2–2 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]'''|FIN|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|5–0|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|2–2 (2–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[KF Malisheva|Malisheva]]|KOS|3–4|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–0|1–4}} {{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE|3–4|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|2–4|1–0}} {{TwoLegResult|[[Paksi FC|Paks]]|HUN|3–4|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|1–2|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Železničar Pančevo|Železničar Pančevo]]|SRB|0–5|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|0−1|0–4}} {{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|2–8|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|1–4|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]]|UKR|4–5|'''[[FC København|København]]'''|DEN|3–3|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC LNZ Cherkasy|LNZ Cherkasy]]|UKR|0–0 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Santa Coloma]]|AND|3–9|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1–3|2–6}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|4–2|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|1–4|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|4–4 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|2–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–1|[[Zira FK|Zira]]|AZE|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|6–0|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|4–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–3 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Koper|Koper]]|SVN|0–2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]'''|ISR|0–1|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–0|[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]|LUX|4–0|1–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-211a532e4696-3c0037cb8ac0-1000--uefa-conference-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 11. līdz 13. augustam. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–9|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|2–2 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|6–0|[[FC Flora|Flora]]|EST|2–0|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–1|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|1–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|4–3|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE|2–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|2–9|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|2–5|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–1|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|3–2|[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]|BUL|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|5–3|[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]|IRL|3–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Auda|Auda]]|LVA|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1−0|0–4}} {{TwoLegResult|[[FC Noah|Noah]]|ARM|3−4|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|2−2|1−2}} {{TwoLegResult|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|1–0|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Valur]]|ISL|0–7|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|0–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–8|'''[[FC St. Gallen|St. Gallen]]'''|SUI|1–3|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|3–2|[[GKS Katowice]]|POL|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]|ISR|3–3 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|1–2|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CFR Cluj]]|ROU|1–7|'''[[Tromsø IL|Tromsø]]'''|NOR|0–5|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|1–2|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|4–3|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|0–1|4–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|4–2|[[NSÍ Runavík|NSÍ]]|FRO|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|1–0|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–3|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|1−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–1|[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|2–1|0–0}} {{TwoLegResult|[[IFK Göteborg]]|SWE|1–2|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST|1–6|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1−4|0–2}} {{TwoLegResult|[[Bohemian F.C.|Bohemians]]|IRL|2–5|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|0–2|2–3}} {{TwoLegResult|[[Debreceni VSC|Debrecen]]|HUN|1–8|'''[[FC København|København]]'''|DEN|0–3|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|4–1|[[FK RFS|RFS]]|LVA|2−0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–1|[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]|FIN|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|9–3|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]|SVK|6–0|3–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-2133e65400fc-ca9e3993d13c-1000--uefa-conference-league-play-off-draw/ |title=UEFA Conference League play-off round draw |date={{dat|2026|8|3|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 20. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 26. un 27. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2–6|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|1–3|1–3}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|1–2|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Drita|Drita]]|KOS|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|2–2|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|1–2|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|3–2|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–2|3–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|2–7|'''[[SC Freiburg]]'''|GER|1–3|1–4}} {{TwoLegResult|[[Górnik Zabrze]]|POL|3–7|'''[[AS Monaco FC|Monaco]]'''|FRA|2–3|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–4|'''[[FC København|København]]'''|DEN|0–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]'''|SCO|4–4 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|2–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR|0–4|'''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'''|ENG|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|5–4|[[Raków Częstochowa]]|POL|2–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|4–3|[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|2–2|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|3–2|[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|SCO|0–0|3–2}} {{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|3–4|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|1–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Atalanta BC|Atalanta]]'''|ITA|1–0|[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]|ISR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|6–1|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|2–0|4–1}} {{TwoLegResult|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|1–1 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|4–2|[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|1–0|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo City|Dinamo City]]|ALB|3–5|'''[[Pafos FC|Pafos]]'''|CYP|1–1|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Sion|Sion]]|SUI|5–9|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|2–4|3–5}} {{TwoLegResult|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|2–0|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|4–2|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|0–1|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Getafe CF|Getafe]]'''|ESP|4–3|[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|3–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|3–2|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|2–1|1–1}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=PAN|team2=LUG|team3=SKB|team4=TRA|team5=MON|team6=TWE|team7=SIN|team8=HAJ|team9=BHA|team10=KØB|team11=UNI|team12=MJA|team13=AJA|team14=BBL|team15=ATA|team16=BRA|team17=GEN|team18=FRE|team19=NOR|team20=EGN|team21=RIG|team22=RSB|team23=CSK|team24=JAB|team25=AGF|team26=MID|team27=PAF|team28=HEA|team29=IBE|team30=GET|team31=QAJ|team32=THU|team33=KUP|team34=LRI|team35=ICE|team36=KZA <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|22||bez}} |win_PAN =2 |draw_PAN =0 |loss_PAN =0 |gf_PAN =7|ga_PAN =2 <!--Panathinaikos--> |win_LUG =2 |draw_LUG =0 |loss_LUG =0 |gf_LUG =8|ga_LUG =4 <!--Lugano--> |win_SKB =2 |draw_SKB =0 |loss_SKB =0 |gf_SKB =6|ga_SKB =2 <!--Brann--> |win_TRA =2 |draw_TRA =0 |loss_TRA =0 |gf_TRA =6|ga_TRA =2 <!--Trabzonspor--> |win_MON =2 |draw_MON =0 |loss_MON =0 |gf_MON =5|ga_MON =1 <!--Monaco--> |win_TWE =2 |draw_TWE =0 |loss_TWE =0 |gf_TWE =5|ga_TWE =1 <!--Twente--> |win_SIN =2 |draw_SIN =0 |loss_SIN =0 |gf_SIN =3|ga_SIN =0 <!--Sint-Truiden--> |win_HAJ =2 |draw_HAJ =0 |loss_HAJ =0 |gf_HAJ =3|ga_HAJ =1 <!--Hajduk Split--> |win_BHA =1 |draw_BHA =1 |loss_BHA =0 |gf_BHA =4|ga_BHA =0 <!--Brighton & Hove Albion--> |win_KØB =1 |draw_KØB =1 |loss_KØB =0 |gf_KØB =5|ga_KØB =2 <!--København--> |win_UNI =1 |draw_UNI =1 |loss_UNI =0 |gf_UNI =4|ga_UNI =2 <!--Universitatea Craiova--> |win_MJA =1 |draw_MJA =1 |loss_MJA =0 |gf_MJA =3|ga_MJA =1 <!--Mjällby--> |win_AJA =1 |draw_AJA =0 |loss_AJA =1 |gf_AJA =3|ga_AJA =2 <!--Ajax--> |win_BBL =1 |draw_BBL =0 |loss_BBL =1 |gf_BBL =3|ga_BBL =2 <!--Borac Banja Luka--> |win_ATA =1 |draw_ATA =0 |loss_ATA =1 |gf_ATA =3|ga_ATA =3 <!--Atalanta--> |win_BRA =1 |draw_BRA =0 |loss_BRA =1 |gf_BRA =2|ga_BRA =3 <!--Braga--> |win_GEN =1 |draw_GEN =0 |loss_GEN =1 |gf_GEN =1|ga_GEN =2 <!--Gent--> |win_FRE =1 |draw_FRE =0 |loss_FRE =1 |gf_FRE =3|ga_FRE =5 <!--Freiburg--> |win_NOR =0 |draw_NOR =2 |loss_NOR =0 |gf_NOR =3|ga_NOR =3 <!--Nordsjælland--> |win_EGN =0 |draw_EGN =2 |loss_EGN =0 |gf_EGN =2|ga_EGN =2 <!--Egnatia--> |win_RIG =0 |draw_RIG =2 |loss_RIG =0 |gf_RIG =2|ga_RIG =2 <!--Riga--> |win_RSB =0 |draw_RSB =1 |loss_RSB =1 |gf_RSB =4|ga_RSB =5 <!--Røde stjerne Beograd--> |win_CSK =0 |draw_CSK =1 |loss_CSK =1 |gf_CSK =3|ga_CSK =4 <!--CSKA Sofia--> |win_JAB =0 |draw_JAB =1 |loss_JAB =1 |gf_JAB =2|ga_JAB =3 <!--Jablonec--> |win_AGF =0 |draw_AGF =1 |loss_AGF =1 |gf_AGF =1|ga_AGF =2 <!--AGF Aarhus--> |win_MID =0 |draw_MID =1 |loss_MID =1 |gf_MID =1|ga_MID =2 <!--Midtjylland--> |win_PAF =0 |draw_PAF =1 |loss_PAF =1 |gf_PAF =2|ga_PAF =4 <!--Pafos--> |win_HEA =0 |draw_HEA =1 |loss_HEA =1 |gf_HEA =1|ga_HEA =3 <!--Hearts--> |win_IBE =0 |draw_IBE =1 |loss_IBE =1 |gf_IBE =1|ga_IBE =3 <!--Iberia 1999--> |win_GET =0 |draw_GET =1 |loss_GET =1 |gf_GET =3|ga_GET =6 <!--Getafe--> |win_QAJ =0 |draw_QAJ =1 |loss_QAJ =1 |gf_QAJ =2|ga_QAJ =6 <!--Qajrat--> |win_THU =0 |draw_THU =0 |loss_THU =2 |gf_THU =0|ga_THU =2 <!--Thun--> |win_KUP =0 |draw_KUP =0 |loss_KUP =2 |gf_KUP =2|ga_KUP =6 <!--KuPS--> |win_LRI =0 |draw_LRI =0 |loss_LRI =2 |gf_LRI =2|ga_LRI =6 <!--Lincoln Red Imps--> |win_ICE =0 |draw_ICE =0 |loss_ICE =2 |gf_ICE =1|ga_ICE =5 <!--Inter Club d'Escaldes--> |win_KZA =0 |draw_KZA =0 |loss_KZA =2 |gf_KZA =1|ga_KZA =8 <!--Kauno Zalgiris--> <!--Head-to-head--> <!-- PLEASE NOTE: ONLY tiebreakers 1-5 (up to and including away wins) are used while league phase in progress! Any teams equal after those five tiebreakers are ranked EQUALLY and sorted alphabetically by their abbreviated name. Other tiebreakers NOT used until final Matchday. --> <!--Team definitions--> |name_AGF ={{flaga|DEN}} [[Aarhus Gymnastikforening|AGF]] |name_AJA ={{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]] |name_ATA ={{flaga|ITA}} [[Atalanta BC|Atalanta]] |name_BBL ={{flaga|BIH}} [[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]] |name_BRA ={{flaga|POR}} [[S.C. Braga|Braga]] |name_SKB ={{flaga|NOR}} [[SK Brann|Brann]] |name_BHA ={{flaga|ENG}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] |name_KØB ={{flaga|DEN}} [[FC København|København]] |name_CSK ={{flaga|BUL}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] |name_EGN ={{flaga|ALB}} [[KF Egnatia|Egnatia]] |name_GEN ={{flaga|BEL}} [[KAA Gent|Gent]] |name_GET ={{flaga|ESP}} [[Getafe CF|Getafe]] |name_HAJ ={{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] |name_HEA ={{flaga|SCO}} [[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]] |name_IBE ={{flaga|GEO}} [[FC Iberia 1999|Iberia 1999]] |name_ICE ={{flaga|AND}} [[Inter Club d'Escaldes]] |name_JAB ={{flaga|CZE}} [[FK Jablonec|Jablonec]] |name_QAJ ={{flaga|KAZ}} [[FC Kairat|Kairat]] |name_KZA ={{flaga|LTU}} [[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] |name_KUP ={{flaga|FIN}} [[Kuopion Palloseura|KuPS]] |name_LRI ={{flaga|GIB}} [[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]] |name_LUG ={{flaga|SUI}} [[FC Lugano|Lugano]] |name_MID ={{flaga|DEN}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]] |name_MJA ={{flaga|SWE}} [[Mjällby AIF]] |name_MON ={{flaga|FRA}} [[AS Monaco FC|Monaco]] |name_NOR ={{flaga|DEN}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] |name_PAF ={{flaga|CYP}} [[Pafos FC|Pafos]] |name_PAN ={{flaga|GRE}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] |name_RSB ={{flaga|SRB}} [[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]] |name_RIG ={{flaga|LVA}} [[Riga FC|Riga]] |name_FRE ={{flaga|GER}} [[SC Freiburg]] |name_SIN ={{flaga|BEL}} [[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]] |name_THU ={{flaga|SUI}} [[FC Thun|Thun]] |name_TRA ={{flaga|TUR}} [[Trabzonspor]] |name_TWE ={{flaga|NED}} [[FC Twente|Twente]] |name_UNI ={{flaga|ROU}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|3–2|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|2–1|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|1–0|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|1–1|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|2–4|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|2–0|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–1|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|1–2|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|1–1|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–1|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|3–1|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|4–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|3–0|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|1–0|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|1–1|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|2–0|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|3–2|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|2–1|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|22. okt.|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|22. okt.|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|22. okt.|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|22. okt.|[[FC København|København]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|22. okt.|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|22. okt.|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|22. okt.|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|22. okt.|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|22. okt.|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|22. okt.|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|22. okt.|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|22. okt.|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|22. okt.|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|22. okt.|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|22. okt.|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|22. okt.|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|22. okt.|[[FC Twente|Twente]]|NED}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|22. okt.|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|5. nov.|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|5. nov.|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|5. nov.|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|5. nov.|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|5. nov.|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|5. nov.|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|5. nov.|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|5. nov.|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|5. nov.|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|5. nov.|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|5. nov.|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|5. nov.|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|5. nov.|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|5. nov.|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|5. nov.|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|5. nov.|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|5. nov.|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|5. nov.|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|26. nov.|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|26. nov.|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|26. nov.|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|26. nov.|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|26. nov.|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|26. nov.|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|26. nov.|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|26. nov.|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|26. nov.|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|26. nov.|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|26. nov.|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|26. nov.|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|26. nov.|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|26. nov.|[[FC København|København]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|26. nov.|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|26. nov.|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|26. nov.|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|26. nov.|[[FC Twente|Twente]]|NED}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|10. dec.|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|10. dec.|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|10. dec.|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|10. dec.|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|10. dec.|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|10. dec.|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|10. dec.|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|10. dec.|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|10. dec.|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|10. dec.|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|10. dec.|[[FC Twente|Twente]]|NED}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|10. dec.|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|10. dec.|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|10. dec.|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|10. dec.|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|10. dec.|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|10. dec.|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|10. dec.|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|17. dec.|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|17. dec.|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|17. dec.|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|17. dec.|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|17. dec.|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|17. dec.|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|17. dec.|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|17. dec.|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|17. dec.|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|17. dec.|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|17. dec.|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|17. dec.|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|17. dec.|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|17. dec.|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|17. dec.|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|17. dec.|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|17. dec.|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|17. dec.|[[FC København|København]]|DEN}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20201204162225/https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Eiropas konferences līga}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Konferences līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Konferences līga]] 6zmrewwdqhagu08ld9rkeapvy12jo31 10 638132 4538572 4535708 2026-10-22T12:32:36Z Papuass 88 4538572 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]] — [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Džeimss Stīns]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džordžs Andervuds]] * [[Čārlzs Dvoraks]] * [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] * [[Džons Flenegens]] * [[Ārčijs Hāns]] * [[Tomass Hikss]] * [[Harijs Hillmens]] * [[Rejs Jūrijs]] * [[Džims Laitbodijs]] * [[Deivids Kērtiss Mensons]] * [[Pols Pilgrims]] * [[Maiers Prinšteins]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Martins Šeridans]] * [[Frederiks Šūle]] * [[Hovards Valentains]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * [[Milvoki Sporta klubs]] — [[Sidnijs Džonsons]] * [[Patriks Flenegens]] * [[Konrāds Magnusons]] * [[Oskars Olsons]] * [[Henrijs Seilings]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]] — [[Rekss Bīčs]] * [[Deivids Hamonds]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Bills Tatls]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džons Devits]] * [[Frederiks Englharts]] * [[Džons Flenegens]] * [[Denjels Frenks]] * [[Ādams Ganns]] * [[Sidnijs Hačs]] * [[Leisijs Hērns]] * [[Viljams Hogensons]] * [[Natanjels Kārtmens]] * [[Čārlzs Kings]] * [[Veslijs Ko]] * [[Alberts Korijs]] * [[Džims Laitbodijs]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Lerojs Semss]] * [[Džarets Serviss]] * [[Džozefs Stadlers]] * [[Tadeuss Šidlers]] * [[Hovards Valentains]] * [[Frenks Verners]] * [[Frenks Vollers]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #1 — [[Orins Apšovs]] * [[Makss Brauns]] * [[Augusts Rodenbergs]] * [[Čārlzs Rouzs]] * [[Viljams Seilings]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]] — [[Gvins Evanss]] * [[Ogastuss Geslings]] * [[Džons Maierss]] * [[Viljams Ortveins]] * [[Amedē Reibērns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Manfrēds Tepens]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džons Billers]] * [[Emīls Braitkreics]] * [[Leslijs Ešbērners]] * [[Lorenss Feierbahs]] * [[Hermans Gromens]] * [[Trakstans Heirs]] * [[Leisijs Hērns]] * [[Viljams Hogensons]] * [[Džeimss Mičels]] * [[Fejs Moltons]] * [[Artūrs Lī Ņūtons]] * [[Džordžs Podžs]] * [[Losons Robertsons]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Džozefs Stadlers]] * [[Roberts Stenglengs]] * [[Lūiss Vilkinss]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #2 — [[Harijs Džeikobss]] * [[Oskars Frīds]] * [[Čārlzs Haberkorns]] * [[Franks Kuglers]] * [[Čārlzs Tiass]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> lb1g12lz1p4l437smz24u3nldum5l17 0 640665 4538573 4536413 2026-10-22T12:33:14Z Papuass 88 4538573 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 116 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Vainšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Losons Robertsons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ādams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Sportists || style="width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Džims Laitbodijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || 1 || — || '''4''' |- | align=left| [[Ārčijs Hāns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| [[Harijs Hilmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Rejs Jūrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Ralfs Rouzs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Džons Flenegens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Hovards Valentains]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || — || 2 || '''3''' |- | align=left| [[Natanjels Kārtmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Alberts Korijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Frenks Verners]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Frenks Volers]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Hogensons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| [[Leisijs Hērns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Džordžs Podžs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Roberts Stenglends]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2''' |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Vieta || style="width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 23 || 21 || '''66''' |- | 2 || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | rowspan=2|4/5 || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- ! colspan=2| Kopā (5 valstis): || 24 || 24 || 23 || 71 |} == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}} {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] kqvngxfy8do04t6x7je6mrs745h3ov9 0 640686 4538577 4531116 2026-10-22T12:35:48Z Papuass 88 4538577 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 60 metri vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Finish of 60 m running event during 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no 60 metru fināla finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 12 |nations = 3 |gold= [[Ārčijs Hāns]] |goldNOC = USA |silver= [[Viljams Hogensons]] |silverNOC = USA |bronze = [[Fejs Moltons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1900 Parīze]] |next = [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''60 metri vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Tā bija īsākā šo olimpisko spēļu skriešanas disciplīna. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56109 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=60 metres, Men |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Šī bija otrā un pēdējā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 60 metres |accessdate=2020. gada 28. septembris}}</ref> [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā debitēja. [[Ungārijs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] un ASV bija pārstāvētas otro reizi, kļūstot par vienīgajām divām valstīm, kas piedalījušās abās olimpiskajās 60 metru skriešanas sacensībās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Viljams Hogensons]], bet bronzas medaļu — [[Fejs Moltons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 60m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Ārčīja Hāna uzstādītais rezultāts finālā, 7.0 sekundes, kļuva par jauno, laboto, olimpisko rekordu šajā disciplīnā. Amerikānis [[Džordžs Podžs]], startējot šīs disciplīnas pirmajā kārtā, kļuva par pirmo tumšādaino sportistu, kurš piedalījies vieglatlētikas sacensībās olimpiskajās spēlēs. Vēlāk viņš kļuva arī par pirmo tumšādaino sportistu, kurš izcīnījis olimpisko medaļu vieglatlētikā, iegūstot bronzu gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru]], gan [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskriešanā]]. == Sacensību formāts == Sacensības veidoja trīs kārtas: pirmā kārta, gandarījuma skrējiens ''(repechage)'' un fināls. Katra pirmā kārtas skrējiena uzvarētājs kvalificējās tieši finālam. Katra pirmās kārtas otrās vietas ieguvējs startēja gandarījuma skrējienā, no kura divi labākie sportisti iekļuva finālā. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=3|29. augusts (Pirmdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Gandarījuma skrējiens''' || style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4" align=center| ''Nav zināms'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | rowspan="3"| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan="3" align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 29. augusts |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === Pirmā kārta === {{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam; <br/> {{Color box|#bbf3ff |'''R'''|border=darkgray}} Kvalifikācija gandarījuma kārtai; <br/> {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords ;1. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |- |rowspan=2| 3/4 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;2. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''Q'''; '''OR''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |} ;3. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |- | 3 || align=left|[[Losons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;4. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- style="background:#bbf3ff;" | 2 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R''' |} === Gandarījuma kārta === {{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} === Fināls (medaļu izcīņa) === {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[ Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || |- | 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || |- | 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Gandarījuma kārta || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.0 '''(OR)''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.2 || {{n/a|—}} || 7.2 |- | 4 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.0 '''(OR)''' || {{n/a|—}} || 7.2 |- | 5 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms'' |- | 6 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7.2 || ''Nav zināms'' |- |rowspan=2| 7/8 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- |rowspan=4| 9/12 || align=left|[[Viljams Hanters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Losons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 60 metru disciplīnā startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|10}} * {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050301/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-60-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56109 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/60m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 60 metri vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|60 metri]] 2auxec9z6q3yiyuv07o3hzbdz59rbgu 0 640714 4538576 4531279 2026-10-22T12:35:18Z Papuass 88 4538576 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 100 metri vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Archie Hahn of the Milwaukee Athletic Club finishing first during the final heat of the 100 meter run at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no 100 metru fināla finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 11 |nations = 3 |gold= [[Ārčijs Hāns]] |goldNOC = USA |silver= [[Natanjels Kārtmens]] |silverNOC = USA |bronze = [[Viljams Hogensons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''100 metri vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56117 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 29. septembris| title=100 metres, Men |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 29. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 100 metres |accessdate=2020. gada 29. septembris}}</ref> [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] šajā disciplīnā tika pārstāvēta pirmo reizi, bet vēl bez mājiniekiem piedalījās sportists no [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]]. Neviens no iepriekšējo spēļu dalībniekiem 1904. gadā nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Ārčijs Hāns]], sudraba medaļu — [[Natanjels Kārtmens]], bet bronzas medaļu — [[Viljams Hogensons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men |title=St. Louis 1904 Athletics 100m men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 29. septembris}}</ref> == Sacensību formāts == Tā kā dalībnieku skaits bija mazāk nekā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]], sacensību kārtu skaits tika samazināts no četrām uz divām: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra kvalifikācijas kārtas skrējiena divi labākie skrējēji kvalificējās finālam. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=2|3. septembris (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | rowspan="16"|'''Pasaules rekords''' || rowspan="16" align=center|'''10.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Luters Kerijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1891. gada 4. jūlijs |- | {{flaga|BEL}} [[Etjēns De Re]] <small>(Beļģija)</small> || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 4. augusts |- | {{flaga|GBR}} [[Sesils Lī]] <small>(Beļģija)</small> || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 25. septembris |- | {{flaga|GBR}} [[L. Atčerlijs]] <small>(Lielbritānija)</small> || {{vieta|Vācijas Impērija|Frankfurte pie Mainas}} || 1895. gada 13. aprīlis |- | {{flaga|GBR}} [[Harijs Bītons]] <small>(Lielbritānija)</small> || {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} || 1895. gada 28. augusts |- | {{flaga|SWE}} [[Haralds Andersons-Arbins]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Helsingborga}} || 1896. gada 9. augusts |- | {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 10. septembris |- | {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 11. septembris |- | {{flaga|USA}} [[Frenks Džārviss]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- | {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- | {{flaga|SWE}} [[Karls Ljungs]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} || 1900. gada 23. septembris |- | {{flaga|USA}} [[Volters Tjūksberijs]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|ASV|Filadelfija}} || 1900. gada 6. oktobris |- | {{flaga|FRA}} [[Andrē Pasā]] <small>(Francija)</small> || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs |- | {{flaga|SWE}} [[Luijs Kūns]] <small>(Šveice)</small> || {{vieta|Francija|Bordo}} || 1903. gada 14. jūnijs |- | {{flaga|DEN}} [[Haralds Grēnfelts]] <small>(Dānija)</small> || {{vieta|Dānija|Orhūsa}} || 1903. gada 5. jūlijs |- | {{flaga|SWE}} [[Ēriks Friks]] <small>(Zviedrija)</small> || {{vieta|Zviedrija|Jenšēpinga}} || 1903. gada 9. augusts |- | rowspan="2"|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan="2" align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džārviss]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- | {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} ''(*)'' — ''neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Archie Hahn.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Nathaniel Cartmell 1908.jpg|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:William Hogenson.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === Pirmā kārta === {{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam ;1. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Losons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;2. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ;3. skrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} === Fināls (medaļu izcīņa) === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.2 || |- | 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Losons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Rezultātu kopsavilkums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ārčijs Hāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Natanjels Kārtmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 11.2 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Hogensons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.6 || 11.2 |- | 4 || align=left|[[Fejs Moltons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' |- | 5 || align=left|[[Frederiks Hekvolfs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' |- | 6 || align=left|[[Losons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || ''Nav zināms'' |- | rowspan="5"| 7/11 || align=left|[[Klaids Blērs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Roberts Kers]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 100 metru disciplīnā startēja 11 sportisti no 3 valstīm. Kanāda šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|CAN|1904. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417042050/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-100-metres.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56117 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/100m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Sprinta skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 100 metri vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|100 metri]] kkelv8embr627r1krbtk3933yf11nxp 0 640863 4538575 4531131 2026-10-22T12:34:39Z Papuass 88 4538575 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Augstlēkšana no vietas vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Ray Ewry during 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Rejs Jūrijs]] veic lēcienu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 5 |nations = 2 |gold= [[Rejs Jūrijs]] |goldNOC = USA |silver= [[Džozefs Stadlers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Losons Robertsons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Augstlēkšana no vietas vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 31. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56142 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Standing High Jump, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 5 sportisti no divām valstīm. Šī bija otrā reize, kad augstlēkšana no vietas bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Rejs Jūrijs]] un ungārs [[Lajošs Genči]] bija vienīgie [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanas no vietas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. Zelta medaļu ieguva [[Rejs Jūrijs]], sudraba medaļu ieguva [[Džozefs Stadlers]], bet bronzas medaļu ieguva [[Losons Robertsons]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110915091647/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Standing High Jump |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Tika aizvadīta viena lēcienu kārta. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || rowspan="2" align=center|'''1.655''' || rowspan="2"|{{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan="2"|1900. gada 16. jūlijs |- | '''Olimpiskais rekords''' |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Ray Ewry during 1904 Summer Olympics.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Lawson Robertson (1927) (cropped).png|50px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Losons Robertsons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Rejs Jūrijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.60 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džozefs Stadlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.44 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Losons Robertsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.44 || |- | 4 || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.42 || |- | 5 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 1.35 || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Augstlēkšanā no vietas sacensībās startēja 5 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}} * {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110915091647/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-standing-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56142 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana no vietas]] a58jzlemwm801v7ll5oqapv0sclh3pu 0 641027 4538574 4536257 2026-10-22T12:33:54Z Papuass 88 4538574 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hāgermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Losons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Vieglatlēti]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] 6y14lfc9eqdicpd9agngqu20ui7e935 0 641351 4538567 4534393 2026-10-22T12:29:51Z GhostJp 147273 4538567 wikitext text/x-wiki {{Referendums |nosaukums = ''«Vai Albertai jāpaliek Kanādas provincei, vai arī Albertas valdībai jāuzsāk Kanādas Konstitūcijā noteiktā juridiskā procedūra, lai rīkotu saistošu provinces referendumu par to, vai Albertai vajadzētu atdalīties no Kanādas?»'' |par =516,240 |par% =25.05 |pret =1,544,284 |pret% =74.95 |atbalsts = |derīgas = |derīgo% = |nederīgas = |nederīgo% = |kopā =2,060,524 |aktivitāte% = |vajadzīgā_aktivitāte = |elektorāts =2,966,192 |avots = {{url|https://results.elections.ab.ca/8400}} }} Neatkarības jautājums būs viens no desmit jautājumiem [[2026. gada Albertas referendumi|2026.&nbsp;gada Albertas referendumos]], kas notiks 2026.&nbsp;gada 19.&nbsp;oktobrī. Jautājums ir par divu iespēju izvēli: [[Alberta|Albertas provincei]] palikt [[Kanāda]]s sastāvā vai Albertas provincei spert soļus juridiski saistoša{{efn|Lai gan šis potenciālais otrais referendums būtu saistošs tādā nozīmē, ka tas piespiestu Albertas valdību juridiski tiekties pēc neatkarības no Kanādas, tas nekavējoties nenodrošinātu faktisku neatkarības atzīšanu, jo [[Kanādas Konstitūcija|Kanādas Konstitūcijā]] nav noteikumu, kas ļautu [[Kanādas provinces un teritorijas|provincei]] vienpusēji atdalīties no Kanādas. Tas nozīmē, ka Albertas valdība varētu lūgt federālo likumu konstitucionālu grozījumu, lai padarītu vienpusēju atdalīšanos likumīgu, tikai ievērojot federālajā Skaidrības aktā izklāstīto procesu.}} [[Referendums|referenduma]] rīkošanai par atdalīšanos no Kanādas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|last=Bellefontaine|first=Michelle|date=May 21, 2026|title=Alberta to hold fall referendum on whether to have binding referendum on separating from Canada|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/alberta-separation-referendum-televised-address-9.7208162|website=CBC News|access-date=May 21, 2026}}</ref> == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Albertas separātisms}} Kopš [[Kanādas Liberālā partija|Liberālās partija]]s ceturtās uzvaras pēc kārtas [[2025. gada Kanādas federālās vēlēšanas|2025.&nbsp;gada Kanādas federālajās vēlēšanās]] pret Albertas premjerministri [[Daniela Smita|Danielu Smitu]] tika vērsts spiediens rīkot referendumu par atdalīšanos.<ref name="Politico">{{Tīmekļa atsauce|last=Djuric|first=Mickey|date=May 21, 2026|title=Alberta to vote on whether to pursue separation referendum|url=https://www.politico.com/news/2026/05/21/alberta-separation-referendum-00933323|website=Politico|access-date=May 21, 2026}}</ref> Tomēr juridiskie ierobežojumi kavē ātru rīcību. Albertas Pilsoņu iniciatīvas likums ļauj [[Pilsoņu iniciatīva|pilsoņu grupai piespiest]] valdību rīkot referendumu. Apzinoties situāciju un lai novērstu diskusiju, [[Tomass Lukašuks]] un citi, kas atbalstīja Albertas palikšanu Kanādas sastāvā, vāca parakstus, lai piespiestu Albertas valdību rīkot referendumu par Albertas palikšanu Kanādas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-07-04 |title=Beyond Local: Federalist petition approved for Alberta referendum on remaining in Canada |url=https://www.stalbertgazette.com/beyond-local/federalist-petition-approved-for-alberta-referendum-on-remaining-in-canada-10902233 |access-date=2026-09-01 |website=St. Albert Gazette |language=en}}</ref> Albertas neatkarības atbalstītāju organizācija ''[[Stay Free Alberta]]'' 2026. gada 4. maijā paziņoja, ka viņiem izdevies savākt vairāk nekā 302 tūkstošu Albertas iedzīvotāju parakstus, lai ierosinātu referendumu par provinces atdalīšanos no Kanādas.<ref name="lsm">{{ziņu atsauce |title=Kanādā separātisti savākuši 302 000 parakstu par Albertas provinces neatkarības referenduma rīkošanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.05.2026-kanada-separatisti-savakusi-302-000-parakstu-par-albertas-provinces-neatkaribas-referenduma-rikosanu.a645638/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|05|05||bez}} |language=lv}}</ref> Šos parakstus organizācija iesniedza Albertas vēlēšanu komisijai ''[[Elections Alberta]]'' provinces galvaspilsētā [[Edmontona|Edmontonā]].<ref name="lsm" /> == Iespējamā ārvalstu iejaukšanās == 2026.&nbsp;gada 3.&nbsp;oktobrī Kanādas laikraksta ''[[The Globe and Mail]]'' veiktā izmeklēšana atklāja, ka ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partiju]] saistīti politiskie aģenti palīdzēja Albertas atdalīšanās kampaņai. Lakraksta žurnālisti arī atklāja, ka, kad Albertas separātistu līderi devās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], lai tiktos ar [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentu]], separātistu līderi piedāvāja piekļuvi saldūdenim un honorārus par [[Nafta|jēlnaftu]], ja ASV Valsts departaments palīdzētu Albertai iegūt neatkarību.<ref name=":9">{{Ziņu atsauce |date=2026-10-03 |title=The elephant in the room |url= https://www.theglobeandmail.com/canada/article-alberta-separatism-canada-united-states-republican/ |access-date= 2026-10-08 |work=The Globe and Mail |language=en}}</ref> Pēc dažām dienām organizācijas ''Alberta Prosperity Project'' izpilddirektors Mičs Silvestrs pastāstīja laikrakstam ''The Globe and Mail'', ka ar viņu un viņa grupu sazinājies Kanādas Ārvalstu ietekmes pārredzamības komisāra Antona Bēgmana birojs.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2026-10-06 |title=Foreign influence watchdog reached out to Alberta separatist group that met with U.S. State Department, leader says |url=https://www.theglobeandmail.com/politics/article-foreign-influence-watchdog-reached-out-to-alberta-separatist-group/ |access-date=2026-10-09 |work=The Globe and Mail |language=en}}</ref> [[Britu Kolumbija]]s premjerministrs [[Deivids Ībijs]] separātistu kustības aicinājumu ārvalstu intervencei nosauca par "[[Valsts nodevība|valsts nodevību]]", un citi Kanādas likumdevēji aicināja atjaunināt Kanādas likumus par valsts nodevību un [[Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās|ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās]]. == Skatīt arī == * [[Albertas separātisms]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} [[Kategorija:Referendumi]] [[Kategorija:2026. gada referendumi]] [[Kategorija:Referendumi Kanādā]] [[Kategorija:Alberta]] [[Kategorija:Kanāda]] t15p2cf1cde3gg1pxg2fe3xphylayqs 4538614 4538567 2026-10-22T13:29:41Z Egilus 27634 4538614 wikitext text/x-wiki {{Referendums |nosaukums = ''«Vai Albertai jāpaliek Kanādas provincei, vai arī Albertas valdībai jāuzsāk Kanādas Konstitūcijā noteiktā juridiskā procedūra, lai rīkotu saistošu provinces referendumu par to, vai Albertai vajadzētu atdalīties no Kanādas?»'' (rezultāts dots pēc 97% balsu saskaitīšanas) |par =516,240 |par% =25.05 |pret =1,544,284 |pret% =74.95 |atbalsts = |derīgas = |derīgo% = |nederīgas = |nederīgo% = |kopā =2,060,524 |aktivitāte% = |vajadzīgā_aktivitāte = |elektorāts =2,966,192 |avots = {{url|https://results.elections.ab.ca/8400}} }} Neatkarības jautājums bija viens no desmit jautājumiem [[2026. gada Albertas referendumi|2026.&nbsp;gada Albertas referendumos]], kas notika 2026.&nbsp;gada 19.&nbsp;oktobrī. Jautājums bija par divu iespēju izvēli: [[Alberta|Albertas provincei]] palikt [[Kanāda]]s sastāvā vai Albertas provincei spert soļus juridiski saistoša{{efn|Lai gan šis potenciālais otrais referendums būtu saistošs tādā nozīmē, ka tas piespiestu Albertas valdību juridiski tiekties pēc neatkarības no Kanādas, tas nekavējoties nenodrošinātu faktisku neatkarības atzīšanu, jo [[Kanādas Konstitūcija|Kanādas Konstitūcijā]] nav noteikumu, kas ļautu [[Kanādas provinces un teritorijas|provincei]] vienpusēji atdalīties no Kanādas. Tas nozīmē, ka Albertas valdība varētu lūgt federālo likumu konstitucionālu grozījumu, lai padarītu vienpusēju atdalīšanos likumīgu, tikai ievērojot federālajā Skaidrības aktā izklāstīto procesu.}} [[Referendums|referenduma]] rīkošanai par atdalīšanos no Kanādas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|last=Bellefontaine|first=Michelle|date=May 21, 2026|title=Alberta to hold fall referendum on whether to have binding referendum on separating from Canada|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/alberta-separation-referendum-televised-address-9.7208162|website=CBC News|access-date=May 21, 2026}}</ref> == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Albertas separātisms}} Kopš [[Kanādas Liberālā partija|Liberālās partija]]s ceturtās uzvaras pēc kārtas [[2025. gada Kanādas federālās vēlēšanas|2025.&nbsp;gada Kanādas federālajās vēlēšanās]] pret Albertas premjerministri [[Daniela Smita|Danielu Smitu]] tika vērsts spiediens rīkot referendumu par atdalīšanos.<ref name="Politico">{{Tīmekļa atsauce|last=Djuric|first=Mickey|date=May 21, 2026|title=Alberta to vote on whether to pursue separation referendum|url=https://www.politico.com/news/2026/05/21/alberta-separation-referendum-00933323|website=Politico|access-date=May 21, 2026}}</ref> Tomēr juridiskie ierobežojumi kavē ātru rīcību. Albertas Pilsoņu iniciatīvas likums ļauj [[Pilsoņu iniciatīva|pilsoņu grupai piespiest]] valdību rīkot referendumu. Apzinoties situāciju un lai novērstu diskusiju, [[Tomass Lukašuks]] un citi, kas atbalstīja Albertas palikšanu Kanādas sastāvā, vāca parakstus, lai piespiestu Albertas valdību rīkot referendumu par Albertas palikšanu Kanādas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-07-04 |title=Beyond Local: Federalist petition approved for Alberta referendum on remaining in Canada |url=https://www.stalbertgazette.com/beyond-local/federalist-petition-approved-for-alberta-referendum-on-remaining-in-canada-10902233 |access-date=2026-09-01 |website=St. Albert Gazette |language=en}}</ref> Albertas neatkarības atbalstītāju organizācija ''[[Stay Free Alberta]]'' 2026. gada 4. maijā paziņoja, ka viņiem izdevies savākt vairāk nekā 302 tūkstošu Albertas iedzīvotāju parakstus, lai ierosinātu referendumu par provinces atdalīšanos no Kanādas.<ref name="lsm">{{ziņu atsauce |title=Kanādā separātisti savākuši 302 000 parakstu par Albertas provinces neatkarības referenduma rīkošanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.05.2026-kanada-separatisti-savakusi-302-000-parakstu-par-albertas-provinces-neatkaribas-referenduma-rikosanu.a645638/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|05|05||bez}} |language=lv}}</ref> Šos parakstus organizācija iesniedza Albertas vēlēšanu komisijai ''[[Elections Alberta]]'' provinces galvaspilsētā [[Edmontona|Edmontonā]].<ref name="lsm" /> == Iespējamā ārvalstu iejaukšanās == 2026.&nbsp;gada 3.&nbsp;oktobrī Kanādas laikraksta ''[[The Globe and Mail]]'' veiktā izmeklēšana atklāja, ka ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partiju]] saistīti politiskie aģenti palīdzēja Albertas atdalīšanās kampaņai. Lakraksta žurnālisti arī atklāja, ka, kad Albertas separātistu līderi devās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], lai tiktos ar [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentu]], separātistu līderi piedāvāja piekļuvi saldūdenim un honorārus par [[Nafta|jēlnaftu]], ja ASV Valsts departaments palīdzētu Albertai iegūt neatkarību.<ref name=":9">{{Ziņu atsauce |date=2026-10-03 |title=The elephant in the room |url= https://www.theglobeandmail.com/canada/article-alberta-separatism-canada-united-states-republican/ |access-date= 2026-10-08 |work=The Globe and Mail |language=en}}</ref> Pēc dažām dienām organizācijas ''Alberta Prosperity Project'' izpilddirektors Mičs Silvestrs pastāstīja laikrakstam ''The Globe and Mail'', ka ar viņu un viņa grupu sazinājies Kanādas Ārvalstu ietekmes pārredzamības komisāra Antona Bēgmana birojs.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2026-10-06 |title=Foreign influence watchdog reached out to Alberta separatist group that met with U.S. State Department, leader says |url=https://www.theglobeandmail.com/politics/article-foreign-influence-watchdog-reached-out-to-alberta-separatist-group/ |access-date=2026-10-09 |work=The Globe and Mail |language=en}}</ref> [[Britu Kolumbija]]s premjerministrs [[Deivids Ībijs]] separātistu kustības aicinājumu ārvalstu intervencei nosauca par "[[Valsts nodevība|valsts nodevību]]", un citi Kanādas likumdevēji aicināja atjaunināt Kanādas likumus par valsts nodevību un [[Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās|ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās]]. == Rezultāts == Pēc 97% balsu saskaitīšanas 74,95% bija par palikšanu Kanādas sastāvā, bet 25,05% vēlējās sākt sarunas par atdalīšanos. Oficiālo rezultātu izziņošana plānota 29. oktobrī.<ref>[https://results.elections.ab.ca/8400 results.elections.ab.ca]</ref> == Skatīt arī == * [[Albertas separātisms]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} [[Kategorija:Referendumi]] [[Kategorija:2026. gada referendumi]] [[Kategorija:Referendumi Kanādā]] [[Kategorija:Alberta]] [[Kategorija:Kanāda]] fcoeulqpcjint19d3go81wo1cj3mq8v 0 641440 4538568 4535589 2026-10-22T12:30:26Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Lausons Robertsons]] uz [[Losons Robertsons]]: https://www.personvarduatveide.lv/words/31808,31807?locale=lv 4535589 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Lausons Robertsons | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Lawson Robertson'' | attēls = Lawson Robertson (1927) (cropped).png | att_izm = 200 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1883|7|23}} | dz_viet = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Aberdīna}} | mir_dat = {{dat|1951|1|22}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | tautība = amerikānis | garums = 183 cm | svars = 68 kg <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | sporta veids = [[vieglatlētika]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = 1 (1 sudraba) ''+ 2 (1 sudraba un 1 bronza) (1906 neof.)'' | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA) {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} {{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}} {{MedalSilver | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} {{MedalBronze | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} }} '''Lausons Robertsons''' ({{val|en|Lawson Robertson}}; dzimis {{dat|1883|7|23}}, miris {{dat|1951|1|22}}) bija amerikāņu vieglatlēts un tiek uzskatīts par vienu no panākumiem bagātākajiem amerikāņu [[vieglatlētika]]s treneriem 20. gadsimta pirmajā pusē.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78958 |title=Lawson Robertson |work=Olympedia |access-date=2026. gada 12. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/lawson-n-robertson |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. oktobris |title=Lawson N. ROBERTSON |accessdate=2026. gada 12. oktobris}}</ref> No 1904. līdz 1936. gadam viņš bija kopā ar ASV komandu katrās olimpiskajās spēlēs. Viņš trenēja vieglatlētas komandu Īru-amerikāņu vieglatlētikas klubā [[Kvīnsa|Kvīnsā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] (1909–1916), un vēlāk [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]] (1916–1947). [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] Robertsons izcīnīja bronzas medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšana no vietas]] un 6. vietu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru skriešanas disciplīnā]]. Divus gadus vēlāk [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] viņš izcīnīja sudraba medaļu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšana no vietas]] un bronzas medaļu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]], 5. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru skriešanā]], 6. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|pieccīņā]], kā arī startēja [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru skriešanā]]. [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] un [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metru]] skriešanas sacensībās, kur piedalījās tikai kvalifikācijas kārtas skrējienos.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ro/lawson-robertson-1.html |title=Lawson Robertson Olympic Results |access-date=2026. gada 12. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20180214142110/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ro/lawson-robertson-1.html |archive-date=2026. gada 12. oktobris}}</ref> 1912. un 1920. gadā viņš bija ASV olimpiskās vieglatlētikas izlases trenera asistents, savukārt no 1924. līdz 1936. gadam — galvenais treneris četrās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas. 1953. gadā [[Pensilvānijas Universitāte]]s Frenklina stadionā tika uzstādīta Lausonam Robertsonam veltīta piemiņas plāksne, un viņš ir uzņemts Pensilvānijas Universitātes Sporta slavas zālē. Viņš bija viens no retajiem treneriem, kuram tika izrādīts gods, tiekot uzņemtam Helmsa Slavas zālē Losandželosā.<ref name=UOPHOF>{{cite web|url=https://pennathletics.com/sports/2016/7/6/_131485204618671014.aspx|title=Lawson Robertson |work=University of Pennsylvania Hall of Fame |access-date=June 10, 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Robertsons, Lausons}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] 9sa77ofslsk5tw81vt3nblh7iwgn1hb 4538570 4538568 2026-10-22T12:31:37Z Papuass 88 4538570 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Losons Robertsons | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Lawson Robertson'' | attēls = Lawson Robertson (1927) (cropped).png | att_izm = 200 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1883|7|23}} | dz_viet = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Aberdīna}} | mir_dat = {{dat|1951|1|22}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | tautība = amerikānis | garums = 183 cm | svars = 68 kg <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | sporta veids = [[vieglatlētika]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = 1 (1 sudraba) ''+ 2 (1 sudraba un 1 bronza) (1906 neof.)'' | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA) {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} {{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}} {{MedalSilver | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} {{MedalBronze | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} }} '''Losons Robertsons''' ({{val|en|Lawson Robertson}}; dzimis {{dat|1883|7|23}}, miris {{dat|1951|1|22}}) bija amerikāņu vieglatlēts un tiek uzskatīts par vienu no panākumiem bagātākajiem amerikāņu [[vieglatlētika]]s treneriem 20. gadsimta pirmajā pusē.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78958 |title=Lawson Robertson |work=Olympedia |access-date=2026. gada 12. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/lawson-n-robertson |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. oktobris |title=Lawson N. ROBERTSON |accessdate=2026. gada 12. oktobris}}</ref> No 1904. līdz 1936. gadam viņš bija kopā ar ASV komandu katrās olimpiskajās spēlēs. Viņš trenēja vieglatlētas komandu Īru-amerikāņu vieglatlētikas klubā [[Kvīnsa|Kvīnsā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] (1909–1916), un vēlāk [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]] (1916–1947). [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] Robertsons izcīnīja bronzas medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšana no vietas]] un 6. vietu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru skriešanas disciplīnā]]. Divus gadus vēlāk [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] viņš izcīnīja sudraba medaļu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšana no vietas]] un bronzas medaļu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]], 5. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru skriešanā]], 6. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|pieccīņā]], kā arī startēja [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru skriešanā]]. [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] un [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metru]] skriešanas sacensībās, kur piedalījās tikai kvalifikācijas kārtas skrējienos.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ro/lawson-robertson-1.html |title=Lawson Robertson Olympic Results |access-date=2026. gada 12. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20180214142110/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ro/lawson-robertson-1.html |archive-date=2026. gada 12. oktobris}}</ref> 1912. un 1920. gadā viņš bija ASV olimpiskās vieglatlētikas izlases trenera asistents, savukārt no 1924. līdz 1936. gadam — galvenais treneris četrās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas. 1953. gadā [[Pensilvānijas Universitāte]]s Frenklina stadionā tika uzstādīta Losonam Robertsonam veltīta piemiņas plāksne, un viņš ir uzņemts Pensilvānijas Universitātes Sporta slavas zālē. Viņš bija viens no retajiem treneriem, kuram tika izrādīts gods, tiekot uzņemtam Helmsa Slavas zālē Losandželosā.<ref name=UOPHOF>{{cite web|url=https://pennathletics.com/sports/2016/7/6/_131485204618671014.aspx|title=Lawson Robertson |work=University of Pennsylvania Hall of Fame |access-date=June 10, 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Robertsons, Losons}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] i5cschqvt2g71x0wi2czha7g3p98yzj 10 641641 4538823 4538511 2026-10-23T06:51:17Z Kikos 3705 4538823 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Siņaldebotranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Mellehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]/[[Eškitau]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Beleneštu kalns|Beleneštu k.]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarino]] ([[Titāno kalns|Titāno]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]/[[Mulasens]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Ararats|Agridags]]/[[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvilitepe]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sletaratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) | below = Valstīm, kuru augstākais kalns atrodas ārpus Eiropas, teritorijas Eiropas daļas augstākais punkts norādīts pēc slīpsvītras. }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> bifna4wqaaogblsc5r5v6dncjjsmasi 4538874 4538823 2026-10-23T08:19:57Z Kikos 3705 4538874 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Siņaldebotranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Mellehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]/[[Eškitau]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņš|Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Beleneštu kalns|Beleneštu k.]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarino]] ([[Titāno kalns|Titāno]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]/[[Mulasens]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Ararats|Agridags]]/[[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvilitepe]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sletaratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) | below = Valstīm, kuru augstākais kalns atrodas ārpus Eiropas, teritorijas Eiropas daļas augstākais punkts norādīts pēc slīpsvītras. }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> 9o4ktaapsvn690rauv8gggvqygknosq 0 641673 4538897 4536308 2026-10-23T09:14:30Z Vitaly P 25520 Dzimšanas dati 4538897 wikitext text/x-wiki [[File:Aleksejs Ignatjevs portrait 2026.jpg|thumb|Aleksejs Ignatjevs, 2026]] '''Aleksejs Ignatjevs''' (dzimis {{dat|1973|4|21}}) ir Latvijas uzņēmējs un politiķis, taksometru uzņēmuma «Smile Taxi» dibinātājs un Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas (LVTNDDO) prezidents.<ref name="gazette24">Latvijas Vēstnesis. [https://www.vestnesis.lv/op/2024/96.14 12. saraksts. SUVERĒNĀ VARA]. Latvijas Vēstnesis, 2024. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="bsa26">Baltijas Starptautiskā akadēmija. [https://bsa.edu.lv/index.php/en/about-us/news/1966-meeting-with-industry-professionals.html Meeting with industry professionals]. Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2026-06-03. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="cvk26">Centrālā vēlēšanu komisija. [https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/89330-aleksejs-ignatjevs/ Aleksejs Ignatjevs — 15. Saeimas vēlēšanu kandidāta anketa]. CVK, 2026. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Izglītība == 1992. gadā absolvējis Rīgas Radioelektronikas aparātbūves tehnikumu.<ref name="gazette24" /> No 2002. līdz 2006. gadam studējis RISEBA programmā «Personāla vadība».<ref name="site-bio">Aleksejs Ignatjevs. [https://ignatjevs.lv/par-mani/ Par mani]. Ignatjevs.lv. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ieguvis bakalaura grādu Eiropas ekonomikā un biznesā, studējot programmā «Eiropas ekonomika un bizness».<ref name="ogre26">[https://ogresvestisvisiem.lv/zinas/novadnieki-posas-uz-saeimu/ Novadnieki pošas uz Saeimu]. Ogres Vēstis Visiem, 2026. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="site-bio" /><ref name="bsa-program">Baltijas Starptautiskā akadēmija. [https://bsa.edu.lv/index.php/lv/bakalaura-studiju-programmas/eiropas-ekonomika-un-bizness.html Eiropas ekonomika un bizness]. Baltijas Starptautiskā akadēmija. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Uzņēmējdarbība == 2006. gadā nodibināja «Smile Taxi».<ref name="site-bio" /> 2008. gadā Ignatjevs bija uzņēmuma «Zelta bulta» valdes loceklis; uzņēmums sniedza taksometru pakalpojumus ar zīmolu «Smile Taxi». 2011. gadā Latvijas sabiedriskais medijs viņu minēja kā «Smile Taxi» vadītāju.<ref name="mix08-business">Алексей Иванов. [https://mixnews.lv/latviya/2008/09/29/lyudi-stali-rezhe-polzovatsya-uslugami-taksi/ Люди стали реже пользоваться услугами такси]. Mixnews, 2008-09-29. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="lsm11">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tele2-zaudejumi-vairaki-simti-tukstos-latu.a36316/ Tele2 zaudējumi — vairāki simti tūkstoš latu]. LSM, 2011-07-15. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Vadot «Smile Taxi», attīstījis pakalpojumu «Smile Baby Taxi» bērnu pārvadāšanai. Pakalpojums paredzēja izmantot automašīnas ar bērnu sēdeklīšiem un piedāvāt bērnu nogādāšanu uz skolu, bērnudārzu vai nodarbībām arī bez vecāku klātbūtnes.<ref name="mamin-baby">[https://maminuklubs.lv/mk/20120827-latvija-pirmo-reizi-ipasi-taksometra-pakalpojumi-berniem/ Latvijā pirmo reizi – īpaši taksometra pakalpojumi bērniem]. Māmiņu klubs, 2010-04-06. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2014. gadā ar «Smile Taxi» piedalījās starptautiskajā taksometru forumā Sanktpēterburgā, kur uzņēmums sadarbībā ar Austrijas taksometru aprīkojuma ražotāju «Hale International» prezentēja transportlīdzekļu tehnisko aprīkojumu.<ref name="jauns-forum14">Edmunds Spalva. [https://jauns.lv/raksts/bizness/68638-smile-taxi-izcelas-eirazijas-taksometru-foruma Smile Taxi izceļas Eirāzijas taksometru forumā]. Jauns.lv / Kas Jauns, 2014-11-07. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2016. gadā intervijā ziņu aģentūrai LETA Ignatjevs raksturoja «Smile Taxi» un «Avoiss Taxi» kā apvienotus uzņēmumus, skaidrojot to darbību pēc ekonomiskās krīzes.<ref name="nra16">LETA. [https://nra.lv/latvija/174680-uznemejs-taksometru-nozare-latvija-ir-nesakartota.htm Uzņēmējs: Taksometru nozare Latvijā ir nesakārtota]. NRA / LETA, 2016-06-06. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gadā intervijā laikrakstam «Diena» skaidroja, ka «Smile Taxi» strādā ar savu autoparku un korporatīvajiem klientiem, vienlaikus sadarbojoties arī ar autovadītājiem, kuri izmanto vairākas pasūtījumu platformas. Uzņēmums saglabāja pasūtījumu pieņemšanu pa tālruni.<ref name="diena26">Atis Rozentāls. [https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ar-piesardzigu-optimismu-14350540 Ar piesardzīgu optimismu]. Diena, 2026-04-16. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Sabiedriskā darbība == 2008. gadā, būdams LVTNDDO priekšsēdētāja vietnieks, Ignatjevs publiski komentēja taksometru uzņēmumu piekļuvi lidostai «Rīga». Organizācija bija vērsusies pie lidostas vadības par pārvadātāju darbības ierobežojumu atcelšanu.<ref name="mix08-airport">[https://mixnews.lv/latviya/2008/06/03/v-aeroportu-likvidiruyut-taksomotornuyu-monopoliyu-audio/ В аэропорту ликвидируют таксомоторную монополию]. Mixnews, 2008-06-03. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2016. gadā publiski atbalstīja patentmaksas ieviešanu taksometru pārvadājumos un profesionālās kompetences prasības taksometru vadītājiem. Vienlaikus kritizēja atšķirīgās licencēšanas un nodokļu prasības tradicionālajiem taksometru uzņēmumiem un platformu organizētajiem pārvadājumiem.<ref name="nra16" /> 2021. gada janvārī radio «Baltkom» raidījumā komentēja Covid-19 ierobežojumu ietekmi uz taksometru pakalpojumiem un pasažieru informētību par pārvietošanās noteikumiem.<ref name="mix21-jan">Андрей Елисеев. [https://mixnews.lv/exclusive/2021/01/19/vladelets-taksi-lyudi-zvonyat-nam-kak-v-spravochnuyu-sluzhbu-i-udivlyayutsya-ogranicheniyam/ Владелец такси: люди не информированы об ограничениях, многое узнают от нас]. Mixnews / radio Baltkom, 2021-01-19. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2021. gada jūlijā radio «Baltkom» skaidroja taksometru cenu pieaugumu ar automašīnu un vadītāju trūkumu un pieprasījuma pārsvaru pār piedāvājumu. Intervijā pievērsās arī ārvalstu pasūtījumu platformu ietekmei uz vietējiem pārvadātājiem.<ref name="mix21-july">Алёна Подымова. [https://mixnews.lv/exclusive/2021/07/15/taksi-stanovitsya-roskoshyu-vladelets-smile-taxi-rasskazal-o-sprose-i-predlozhenii-na-rynke/ Такси становится роскошью: владелец Smile Taxi рассказал о спросе и предложении на рынке]. Mixnews / radio Baltkom, 2021-07-15. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2023. gadā kā LVTNDDO vadītājs piedalījās diskusijās ar Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Autotransporta direkcijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem par ēnu ekonomiku un darba apstākļiem taksometru nozarē.<ref name="lsm23">Edgars Kupčs. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.12.2023-iekustejusies-centieni-mazinat-enu-ekonomiku-taksometru-nozare.a536075/ Iekustējušies centieni mazināt ēnu ekonomiku taksometru nozarē]. LSM / Latvijas Radio, 2023-12-20. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2025. gadā kopā ar citu pārvadājumu nozares organizāciju pārstāvjiem vērsās Konkurences padomē par «Bolt» darbību. Publiskajā diskusijā pievērsās platformas tarifu noteikšanai, norēķinu kārtībai un konkurences apstākļiem. «Bolt» pārstāvji savukārt norādīja, ka pārvadātāji var izvēlēties sev piemērotu sadarbības modeli un uzņēmums Latvijā maksā attiecīgos nodokļus.<ref name="lsm-kp25">Эмилия Гаспарян. [https://rus.lsm.lv/statja/novosti/ekonomika/18.07.2025-sovet-po-konkurencii-proverit-platformu-taksi-bolt.a607209/ Совет по конкуренции проверит платформу такси Bolt]. Rus.LSM, 2025-07-18. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gada 30. martā kopā ar citu nozares organizāciju pārstāvjiem piedalījās sarunā ar satiksmes ministru Ati Švinku un ministrijas amatpersonām. Satiksmes ministrijas interešu pārstāvības reģistrā norādīts, ka apspriesta licencēšanas centralizācija Autotransporta direkcijā, digitālo platformu regulējums un prasību pārskatīšana pārvadātājiem un autovadītājiem.<ref name="sm-register26">Satiksmes ministrija. [https://www.sam.gov.lv/lv/interesu-parstavibas-registrs Interešu pārstāvības reģistrs], ieraksts par 2026. gada 30. martu. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> === 2026. gada taksometru protests === 2026. gada 13. aprīlī Ignatjeva vadītā LVTNDDO kopā ar Taksometru pārvadājumu nozares darba devēju organizāciju (TPNDDO), Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociāciju (LPKAA) un arodbiedrību LAKRS rīkoja taksometru vadītāju protesta akcijas Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā. Viens no akcijas saukļiem bija «24 stundas bez Bolt».<ref name="lsm-protest">LSM.lv Ziņu redakcija; Anna Luīze Ruskule; Sintija Ambote; Aleksandra Straume. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-video-un-foto-riga-daugavpili-un-jelgava-simtiem-taksistu-proteste-pret-bolt-istenoto-politiku.a642636/ VIDEO un FOTO: Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā simtiem taksistu protestē pret Bolt īstenoto politiku]. LSM, 2026-04-13. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Rīgā notika protesta brauciens policijas pavadībā un mītiņš Zaķusalā. Saskaņā ar Valsts policijas aplēsēm Rīgas pasākumā piedalījās aptuveni 220 vadītāji, savukārt laikraksts «Diena», atsaucoties uz organizatores Ellas Petrovas sniegto informāciju, ziņoja par aptuveni 300 automašīnām un aptuveni 1000 vadītājiem, kuri protesta dienā nestrādāja «Bolt» platformā. Protestētāji prasīja pārskatīt tarifus, palielināt cenu un algoritmu pārredzamību un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.<ref name="lsm-protest" /><ref name="diena26" /> Pēc akcijas Ignatjevs intervijā laikrakstam «Diena» pauda piesardzīgu optimismu par sarunām ar Satiksmes ministriju. Viņš norādīja, ka ministrijas saziņa ar nozares organizācijām bija kļuvusi aktīvāka jau pēc protesta izziņošanas. Nozares prasībās ietilpa arī platformas komisijas ierobežošana līdz 15 % plus PVN; ministrija tobrīd bija paziņojusi par priekšlikumiem vienotai licencēšanai un komisijas griestiem.<ref name="diena26" /> 2026. gada jūnijā Latvijas sabiedriskā medija raidījumā «Кейс» komentēja pāreju no tradicionālajiem taksometru uzņēmumiem uz digitālajām pasūtījumu platformām, klasisko taksometru skaita samazināšanos un autovadītāju darba apstākļus. Raidījumā aplūkoti arī pavasara protesti un nozares prasības par platformu komisijām.<ref name="lsm-case26">Виктория Пушкеле-Отто. [https://rus.lsm.lv/statja/novosti/analitika/08.06.2026-ot-racii-do-prilozeniya-cto-stalo-s-professiei-taksista-v-latvii.a650327/ От раций до приложения. Что стало с профессией таксиста в Латвии]. Rus.LSM, 2026-06-08. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> === Konkurences padomes lēmuma apstrīdēšana === 2026. gada 10. augustā Administratīvā apgabaltiesa ierosināja lietu Nr. A43004026 pēc LVTNDDO pieteikuma, kurā organizācija lūdza atcelt Konkurences padomes lēmumu par «Bolt Operations» darbībām un uzdot atkārtoti izvērtēt nozares iesniegto informāciju. Konkurences padome izpētē bija konstatējusi uzņēmuma dominējošo stāvokli, bet nebija ieguvusi informāciju, kas ļautu secināt, ka tas šo stāvokli izmantojis ļaunprātīgi.<ref name="tv3-court">LETA. [https://tv3.lv/zinas/latvija/tiesa-ierosina-lietu-par-kp-secinajumiem-bolt-dominances-izmeklesana/ Tiesa ierosina lietu par KP secinājumiem Bolt dominances izmeklēšanā]. TV3 / LETA, 2026-08-12. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="kp26">Konkurences padome. [https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-nosledz-padzilinatu-izpeti-par-bolt-darbibam KP noslēdz padziļinātu izpēti par Bolt darbībām]. Konkurences padome, 2026-06-10. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Tiesvedību atbalstīja arī TPNDDO, LPKAA un LAKRS. Organizācijas apstrīdēja Konkurences padomes veikto pierādījumu izvērtējumu, tostarp attiecībā uz komisijām un platformas lomu cenu noteikšanā.<ref name="nra-court26">[https://nra.lv/latvija/527530-lvtnddo-ierosina-lietu-pret-konkurences-padomi.htm Ierosina lietu pret Konkurences padomi par atteikšanos izvērtēt Bolt iespējamo stāvokļa izmantošanu]. NRA, 2026-08-12. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gada 14. augustā intervijā portālam «Press.lv» Ignatjevs skaidroja tiesvedības iemeslus un nozares priekšlikumus. Viņš kritizēja platformas ietekmi uz tarifiem un autovadītāju piekļuvi pasūtījumiem; nozares iesniegtajos materiālos faktiskā komisija bija norādīta 30,5–33 % apmērā. Ignatjevs arī norādīja, ka LVTNDDO kopā ar citām organizācijām un arodbiedrībām piedalās sarunās ar valsts amatpersonām par pārvadājumu regulējumu un platformu atbildību.<ref name="press-court26">Алексей Фут. [https://press.lv/post/nam-nekuda-devatsya-latvijskie-taksisty-poshli-v-sud-iz-za-bolt «Нам некуда деваться»: латвийские таксисты пошли в суд из-за Bolt]. Press.lv, 2026-08-14. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> === Analītiskās publikācijas un priekšlikumi === 2026. gadā LVTNDDO tīmekļvietnē publicējis analītiskus materiālus par digitālo platformu darbību, tostarp «Melnā kaste: kā Bolt un Wolt monopolizē Latvijas tirgu». Publikācijās aplūkojis tirgus koncentrāciju, finanšu plūsmu pārskatāmību un algoritmisko darba vadību. Materiālā par Digitālā darba platformu likuma apspriešanu LTRK uzsvēris uzraudzības iestāžu piekļuvi datiem un automatizēto lēmumu pārbaudāmību.<ref name="tax-blackbox">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/melna-kaste-bolt-wolt-2026-05-14.html Melnā kaste: kā Bolt un Wolt monopolizē Latvijas tirgu]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-05-14. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="tax-ltrk">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/ltrk-platformu-likums-2026-06-10.html LTRK diskusijā par Digitālā darba platformu likumu]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-06-10. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gada 23. jūlija publikācijā par Vācijas regulējuma principu pielāgošanu Latvijai izklāstījis piecus priekšlikumu virzienus: taksometru un iepriekš pasūtāmu pārvadājumu nošķiršanu, platformu un pārvadātāju braucienu datu savstarpēju pārbaudi, profesionālās atbilstības prasības, reģionālo piesaisti un cenu, komisiju un algoritmu pārredzamību. Materiāls publicēts kā priekšlikums politikas diskusijai.<ref name="tax-german">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/vacijas-modelis-latvijai-2026-07-23.html Vācijas modelis Latvijas mērogam: pieci soļi pasažieru pārvadājumu tirgus sakārtošanai]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-23. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Jūlijā organizācijas publicētajos priekšlikumos aicināja platformu juridisko atbildību saistīt ar to faktisko kontroli pār pārvadājumu. Pēc Ekonomikas ministrijas sanāksmes LVTNDDO arī ierosināja paredzēt pašvaldībām tiesības noteikt ekonomiski pamatotas tarifu robežas un minimālo brauciena maksu.<ref name="tax-minister">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/platformu-regulejums-satiksmes-ministrs-2026-07-23.html LVTNDDO iesniedz satiksmes ministram priekšlikumus digitālo platformu regulējumam]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-23. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="tax-economy">LVTNDDO. [https://taksometrs.lv/ekonomikas-ministrija-platformu-atbildiba-2026-07-30.html LVTNDDO pozīcija pēc Ekonomikas ministrijas sanāksmes: platformu atbildība, PVN un godīga tarifu politika]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-30. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Politiskā darbība == 2022. gadā Ignatjevs kā partijas «Suverēnā vara» biedrs kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās. 2024. gadā viņš no šīs partijas saraksta kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās.<ref name="lsm22">[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/suverena-vara/534-aleksejs-ignatjevs Aleksejs Ignatjevs — 14. Saeimas vēlēšanas]. LSM, 2022. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="gazette24" /> 2026. gadā kandidēja 15. Saeimas vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā no saraksta «Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši». Latvijas sabiedriskā medija 2026. gada 4. oktobrī publicētajā provizoriskajā 15. Saeimas sastāvā viņš bija iekļauts starp ievēlētajiem kandidātiem.<ref name="cvk26" /><ref name="lsm-elected">LSM.lv Ziņu redakcija. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-zinams-provizoriskais-15-saeimas-sastavs.a666075/ Zināms provizoriskais 15. Saeimas sastāvs]. LSM, 2026-10-04. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Ģimene == Trīs bērnu tēvs.<ref name="mamin-baby" /><ref name="site-family">Aleksejs Ignatjevs. [https://ignatjevs.lv/ Trīs bērnu tēvs. «Goda ģimene».]. Ignatjevs.lv. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ignatjevs.lv/ Alekseja Ignatjeva personīgā tīmekļvietne — ignatjevs.lv] * [https://smiletaxi.lv/ «Smile Taxi» oficiālā tīmekļvietne] 3wj3hn19fyumpsrk5lmq7jotsgh9ojr 0 641860 4538829 4538543 2026-10-23T07:27:35Z Ingii 8177 papildināts 4538829 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Nyctalus noctula.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus noctula ([[Schreber]], 1774) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus noctula | suga_lv = Rūsganais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Mapa Nyctalus noctula.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Rūsganais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus noctula'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="dab"/> Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Ausrumos]] un daļēji [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] līdz [[Sibīrija]]s dienvidaustrumiem. Virzienā uz ziemeļiem sasniedz [[Skotija|Skotiju]] un [[Skandināvija]]s dienviddaļu. Vairošanās areāls galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, bet ziemošanas dienvidrietumos.<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] laikā no maija līdz septembrim sastopams bieži. Latvijas populācija, domājams, ziemo [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-noctula-schreber/ Latvijas daba: Rūsganais vakarsikspārnis]</ref> == Izskats un īpašības == Rūsganais vakarsikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 60—88 [[milimetrs|mm]], svars 20—43 [[grams|g]], apakšdelma garums 46—58 mm, spārnu izplētums 32—44 [[centimetrs|cm]], ausu garums 15—21 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-noctula/ Bat Monitoring: Noctule bat]</ref> Rūsganā vakarsikspārņa matojums ir īss un biezs, spīdīgi rūsgani, zeltaini [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuses matojums tāds pats kā uz muguras. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari. [[auss|Ausis]] īsas, biezas un platas, to mugurējā mala nolocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') īss, virsotnē sēņveidīgi noapaļots. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Spārna lidplēves apakšpuse gar ķermeņa sāniem un apakšdelmu apmatota, tās brīvā mala piestiprināta pie pēdas, tās locītavas apvidū. [[Āda]] tumši brūna, ap acīm un pie ausu pamatnes gaišāka.<ref name="dab"/><ref name="mon"/> Ļoti līdzīgs [[mazais vakarsikspārnis|mazajam vakarsikspārnim]], tikai lielāks un nedaudz gaišāks. Atšķiras ar īsāku muguras apmatojumu.<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]</ref> === Eholokācija === Rūsganais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantojot divu veidu saucienus — pirmo izmanto slēgtās vidēs, tas ir modulēts un sarežģīts, ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 [[kHz]], bet otro veidu sikspārnis izmanto atklātās vietās, tā [[frekvence]] ir vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (17—22 kHz).<ref name="mon"/> == Uzvedība == Atpūtai meklē slēptuves [[koki|koku]] dobumos vai piemērotas konstrukcijas būros. Tikai izņēmuma gadījumos atsevišķi īpatņi apmetas ēkās.<ref name="dab"/> Izlido ļoti agri, daļa īpatņu pat pirms saulrieta. Bieži barojas lielā augstumā (10—70 m) virs [[mežs|mežiem]], [[parks|parkiem]], ūdenskrātuvēm, retāk medī arī dažu metru augstumā virs zemes. Lidojums ļoti ātrs, spēcīgs, ar mazām manevrēšanas iespējām. Samērā bezpalīdzīgs šaurās telpās.<ref name="dab"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus noctula|Rūsganais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Nyctalus_noctula/ ADW: Nyctalus noctula] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] leze8alfhjcnyifkg1etdqog6waa473 4538840 4538829 2026-10-23T07:38:29Z Ingii 8177 papildināts 4538840 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Nyctalus noctula.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus noctula ([[Schreber]], 1774) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus noctula | suga_lv = Rūsganais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Mapa Nyctalus noctula.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Rūsganais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus noctula'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="dab"/> Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Ausrumos]] un daļēji [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] līdz [[Sibīrija]]s dienvidaustrumiem. Virzienā uz ziemeļiem sasniedz [[Skotija|Skotiju]] un [[Skandināvija]]s dienviddaļu. Vairošanās areāls galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, bet ziemošanas dienvidrietumos.<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] laikā no maija līdz septembrim sastopams bieži. Latvijas populācija, domājams, ziemo [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-noctula-schreber/ Latvijas daba: Rūsganais vakarsikspārnis]</ref> == Izskats un īpašības == Rūsganais vakarsikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 60—88 [[milimetrs|mm]], svars 20—43 [[grams|g]], apakšdelma garums 46—58 mm, spārnu izplētums 32—44 [[centimetrs|cm]], ausu garums 15—21 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-noctula/ Bat Monitoring: Noctule bat]</ref> Rūsganā vakarsikspārņa matojums ir īss un biezs, spīdīgi rūsgani, zeltaini [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuses matojums tāds pats kā uz muguras. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari. [[auss|Ausis]] īsas, biezas un platas, to mugurējā mala nolocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') īss, virsotnē sēņveidīgi noapaļots. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Spārna lidplēves apakšpuse gar ķermeņa sāniem un apakšdelmu apmatota, tās brīvā mala piestiprināta pie pēdas, tās locītavas apvidū. [[Āda]] tumši brūna, ap acīm un pie ausu pamatnes gaišāka.<ref name="dab"/><ref name="mon"/> Ļoti līdzīgs [[mazais vakarsikspārnis|mazajam vakarsikspārnim]], tikai lielāks un nedaudz gaišāks. Atšķiras ar īsāku muguras apmatojumu.<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]</ref> === Eholokācija === Rūsganais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantojot divu veidu saucienus — pirmo izmanto slēgtās vidēs, tas ir modulēts un sarežģīts, ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 [[kHz]], bet otro veidu sikspārnis izmanto atklātās vietās, tā [[frekvence]] ir vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (17—22 kHz).<ref name="mon"/> == Uzvedība == Atpūtai meklē slēptuves [[koki|koku]] dobumos vai piemērotas konstrukcijas būros, tomēr priekšroku dod [[dzeņi|dzeņa]] kaltiem dobumiem, nevis dabīgajiem. Latvijā tikai izņēmuma gadījumos atsevišķi īpatņi apmetas ēkās.<ref name="dab"/> Slēptuve parasti atrodas 4—30 m augstumā no zemes, visbiežāk apmēram 19 m augstumā. Iecienītākie koki ir [[osis]], [[vītoli|vītols]], [[dižskābardis]], [[ozols]], [[alkšņi|alksnis]] un [[apse]], bet izvairās no [[skujkoki|skujkokiem]].<ref name="mon"/> Izlido ļoti agri, daļa īpatņu pat pirms saulrieta. Bieži barojas lielā augstumā (10—70 m) virs [[mežs|mežiem]], [[parks|parkiem]], ūdenskrātuvēm, retāk medī arī dažu metru augstumā virs zemes. Lidojums ļoti ātrs, spēcīgs, ar mazām manevrēšanas iespējām. Samērā bezpalīdzīgs šaurās telpās.<ref name="dab"/> == Vairošanās == Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—60 īpatņi). Vairošanās reģiona dienvidos aukļkolonijas var atrasties arī ēku konstrukcijās, zem jumta un alās. Arī tēviņi vasarā veido nelielas kolonijas (līdz 20 īpatņiem), kas parasti apmetas koku dobumos, klinšu spraugās vai ēkās. Jūnija vidū, jūlija sākumā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi. Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst 3—4 nedēļu vecumā.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus noctula|Rūsganais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Nyctalus_noctula/ ADW: Nyctalus noctula] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] 8wweoz388p75i75pmsz2de0b1r0akah 4538841 4538840 2026-10-23T07:39:20Z Ingii 8177 /* Uzvedība */ saite 4538841 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Nyctalus noctula.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus noctula ([[Schreber]], 1774) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus noctula | suga_lv = Rūsganais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Mapa Nyctalus noctula.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Rūsganais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus noctula'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="dab"/> Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Ausrumos]] un daļēji [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] līdz [[Sibīrija]]s dienvidaustrumiem. Virzienā uz ziemeļiem sasniedz [[Skotija|Skotiju]] un [[Skandināvija]]s dienviddaļu. Vairošanās areāls galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, bet ziemošanas dienvidrietumos.<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] laikā no maija līdz septembrim sastopams bieži. Latvijas populācija, domājams, ziemo [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-noctula-schreber/ Latvijas daba: Rūsganais vakarsikspārnis]</ref> == Izskats un īpašības == Rūsganais vakarsikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 60—88 [[milimetrs|mm]], svars 20—43 [[grams|g]], apakšdelma garums 46—58 mm, spārnu izplētums 32—44 [[centimetrs|cm]], ausu garums 15—21 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-noctula/ Bat Monitoring: Noctule bat]</ref> Rūsganā vakarsikspārņa matojums ir īss un biezs, spīdīgi rūsgani, zeltaini [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuses matojums tāds pats kā uz muguras. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari. [[auss|Ausis]] īsas, biezas un platas, to mugurējā mala nolocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') īss, virsotnē sēņveidīgi noapaļots. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Spārna lidplēves apakšpuse gar ķermeņa sāniem un apakšdelmu apmatota, tās brīvā mala piestiprināta pie pēdas, tās locītavas apvidū. [[Āda]] tumši brūna, ap acīm un pie ausu pamatnes gaišāka.<ref name="dab"/><ref name="mon"/> Ļoti līdzīgs [[mazais vakarsikspārnis|mazajam vakarsikspārnim]], tikai lielāks un nedaudz gaišāks. Atšķiras ar īsāku muguras apmatojumu.<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]</ref> === Eholokācija === Rūsganais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantojot divu veidu saucienus — pirmo izmanto slēgtās vidēs, tas ir modulēts un sarežģīts, ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 [[kHz]], bet otro veidu sikspārnis izmanto atklātās vietās, tā [[frekvence]] ir vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (17—22 kHz).<ref name="mon"/> == Uzvedība == Atpūtai meklē slēptuves [[koki|koku]] dobumos vai piemērotas konstrukcijas būros, tomēr priekšroku dod [[Dzilnu dzimta|dzeņa]] kaltiem dobumiem, nevis dabīgajiem. Latvijā tikai izņēmuma gadījumos atsevišķi īpatņi apmetas ēkās.<ref name="dab"/> Slēptuve parasti atrodas 4—30 m augstumā no zemes, visbiežāk apmēram 19 m augstumā. Iecienītākie koki ir [[osis]], [[vītoli|vītols]], [[dižskābardis]], [[ozols]], [[alkšņi|alksnis]] un [[apse]], bet izvairās no [[skujkoki|skujkokiem]].<ref name="mon"/> Izlido ļoti agri, daļa īpatņu pat pirms saulrieta. Bieži barojas lielā augstumā (10—70 m) virs [[mežs|mežiem]], [[parks|parkiem]], ūdenskrātuvēm, retāk medī arī dažu metru augstumā virs zemes. Lidojums ļoti ātrs, spēcīgs, ar mazām manevrēšanas iespējām. Samērā bezpalīdzīgs šaurās telpās.<ref name="dab"/> == Vairošanās == Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—60 īpatņi). Vairošanās reģiona dienvidos aukļkolonijas var atrasties arī ēku konstrukcijās, zem jumta un alās. Arī tēviņi vasarā veido nelielas kolonijas (līdz 20 īpatņiem), kas parasti apmetas koku dobumos, klinšu spraugās vai ēkās. Jūnija vidū, jūlija sākumā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi. Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst 3—4 nedēļu vecumā.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus noctula|Rūsganais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Nyctalus_noctula/ ADW: Nyctalus noctula] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] mc6lmv5wg72g4cvg8suefewtx8g2dsb 4538893 4538841 2026-10-23T08:38:19Z Ingii 8177 papildināts 4538893 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Nyctalus noctula.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus noctula ([[Schreber]], 1774) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus noctula | suga_lv = Rūsganais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Mapa Nyctalus noctula.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Rūsganais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus noctula'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="dab"/> Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Ausrumos]] un daļēji [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] līdz [[Sibīrija]]s dienvidaustrumiem. Virzienā uz ziemeļiem sasniedz [[Skotija|Skotiju]] un [[Skandināvija]]s dienviddaļu. Vairošanās areāls galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, bet ziemošanas dienvidrietumos.<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] laikā no maija līdz septembrim sastopams bieži. Latvijas populācija, domājams, ziemo [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-noctula-schreber/ Latvijas daba: Rūsganais vakarsikspārnis]</ref> == Izskats un īpašības == Rūsganais vakarsikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 60—88 [[milimetrs|mm]], svars 20—43 [[grams|g]], apakšdelma garums 46—58 mm, spārnu izplētums 32—44 [[centimetrs|cm]], ausu garums 15—21 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-noctula/ Bat Monitoring: Noctule bat]</ref> Rūsganā vakarsikspārņa matojums ir īss un biezs, spīdīgi rūsgani, zeltaini [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuses matojums tāds pats kā uz muguras. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari. [[auss|Ausis]] īsas, biezas un platas, to mugurējā mala nolocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') īss, virsotnē sēņveidīgi noapaļots. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Spārna lidplēves apakšpuse gar ķermeņa sāniem un apakšdelmu apmatota, tās brīvā mala piestiprināta pie pēdas, tās locītavas apvidū. [[Āda]] tumši brūna, ap acīm un pie ausu pamatnes gaišāka.<ref name="dab"/><ref name="mon"/> Ļoti līdzīgs [[mazais vakarsikspārnis|mazajam vakarsikspārnim]], tikai lielāks un nedaudz gaišāks. Atšķiras ar īsāku muguras apmatojumu.<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]</ref> === Eholokācija === Rūsganais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantojot divu veidu saucienus — pirmo izmanto slēgtās vidēs, tas ir modulēts un sarežģīts, ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 [[kHz]], bet otro veidu sikspārnis izmanto atklātās vietās, tā [[frekvence]] ir vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (17—22 kHz).<ref name="mon"/> == Uzvedība == Atpūtai meklē slēptuves [[koki|koku]] dobumos vai piemērotas konstrukcijas būros, tomēr priekšroku dod [[Dzilnu dzimta|dzeņa]] kaltiem dobumiem, nevis dabīgajiem dobumiem.<ref name="mon"/> Latvijā tikai izņēmuma gadījumos atsevišķi īpatņi apmetas ēkās.<ref name="dab"/> Slēptuve parasti atrodas 4—30 m augstumā no zemes, visbiežāk apmēram 19 m augstumā. Iecienītākie koki ir [[osis]], [[vītoli|vītols]], [[dižskābardis]], [[ozols]], [[alkšņi|alksnis]] un [[apse]], bet izvairās no [[skujkoki|skujkokiem]].<ref name="mon"/> Izlido ļoti agri, daļa īpatņu pat pirms saulrieta. Bieži barojas lielā augstumā (10—70 m) virs [[mežs|mežiem]], [[parks|parkiem]], ūdenskrātuvēm, retāk medī arī dažu metru augstumā virs zemes. Lidojums ļoti ātrs, spēcīgs, ar mazām manevrēšanas iespējām. Samērā bezpalīdzīgs šaurās telpās.<ref name="dab"/> Rūsganais vakarsikspārnis ir migrējoša suga, rudenī veicot garus pārlidojumus no vairošanās reģiona Eiropas ziemeļaustrumos uz ziemošanas vietām dienvidrietumos. Migrācijas lidojums var pārsniegt 1000 km distanci. Garākais zināmais pārlidojums ir bijis 1546 km. Reizēm rūsgano vakarsikspārni var novērot arī dienas gaišajā laikā kopā ar [[bezdelīga|bezdelīgām]] un [[svīre|svīrēm]].<ref name="mon"/> Ziemā kolonijas ir daudz lielākas nekā vasarā. Koku dobumos var atrasties 100—200 sikspārņu kolonija, ļoti reti līdz 420. Ēkās kolonijā jau var būt apmēram 500 īpatņu, bet zem [[tilts|tiltiem]], klinšu plaisās kolonijā var būt vairāki tūkstoši. Rūsganais sikspārnis lielajās kolonijās apvienojas arī ar citiem sikspārņiem, piemēram, [[ūdeņu naktssikspārnis|ūdeņu naktssikspārni]], [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārni]] un [[lielais vakarsikspārnis|lielo vakarsikspārni]].<ref name="mon"/> == Vairošanās == Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—60 īpatņi). Vairošanās reģiona dienvidos aukļkolonijas var atrasties arī ēku konstrukcijās, zem jumta un alās. Arī tēviņi vasarā veido nelielas kolonijas (līdz 20 īpatņiem), kas parasti apmetas koku dobumos, klinšu spraugās vai ēkās. Jūnija vidū, jūlija sākumā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi. Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst 3—4 nedēļu vecumā. Tēviņi augusta sākumā nodibina pārošanās teritorijas. Lai piesaistītu mātītes un izveidotu [[harēms|harēmu]], tēviņš dzied. Parasti harēmā ir 4—5 mātītes, retāk līdz 20 mātītēm.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus noctula|Rūsganais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Nyctalus_noctula/ ADW: Nyctalus noctula] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] j4evcnotpqywmtjqhe7meuacdaig37x 4538911 4538893 2026-10-23T10:11:59Z Ingii 8177 papildināts 4538911 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Nyctalus noctula.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus noctula ([[Schreber]], 1774) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus noctula | suga_lv = Rūsganais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Mapa Nyctalus noctula.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Rūsganais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus noctula'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="dab"/> Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Ausrumos]] un daļēji [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] līdz [[Sibīrija]]s dienvidaustrumiem. Virzienā uz ziemeļiem sasniedz [[Skotija|Skotiju]] un [[Skandināvija]]s dienviddaļu. Vairošanās areāls galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, bet ziemošanas dienvidrietumos.<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] laikā no maija līdz septembrim sastopams bieži. Latvijas populācija, domājams, ziemo [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-noctula-schreber/ Latvijas daba: Rūsganais vakarsikspārnis]</ref> == Izskats un īpašības == Rūsganais vakarsikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 60—88 [[milimetrs|mm]], svars 20—43 [[grams|g]], apakšdelma garums 46—58 mm, spārnu izplētums 32—44 [[centimetrs|cm]], ausu garums 15—21 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-noctula/ Bat Monitoring: Noctule bat]</ref> Rūsganā vakarsikspārņa matojums ir īss un biezs, spīdīgi rūsgani, zeltaini [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuses matojums tāds pats kā uz muguras. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari. [[auss|Ausis]] īsas, biezas un platas, to mugurējā mala nolocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') īss, virsotnē sēņveidīgi noapaļots. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Spārna lidplēves apakšpuse gar ķermeņa sāniem un apakšdelmu apmatota, tās brīvā mala piestiprināta pie pēdas, tās locītavas apvidū. [[Āda]] tumši brūna, ap acīm un pie ausu pamatnes gaišāka.<ref name="dab"/><ref name="mon"/> Ļoti līdzīgs [[mazais vakarsikspārnis|mazajam vakarsikspārnim]], tikai lielāks un nedaudz gaišāks. Atšķiras ar īsāku muguras apmatojumu.<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]</ref> === Eholokācija === Rūsganais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantojot divu veidu saucienus — pirmo izmanto slēgtās vidēs, tas ir modulēts un sarežģīts, ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 [[kHz]], bet otro veidu sikspārnis izmanto atklātās vietās, tā [[frekvence]] ir vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (17—22 kHz).<ref name="mon"/> == Uzvedība == Rūsganais vakarsikspārnis mājo ieleju mežainajos apvidos, lai gan ir sastopams līdz 2000 m [[virs jūras līmeņa]]. Uzturas galvenokārt upmalās vai citu ūdenstilpju tuvumā, kur ir daudz kukaiņu. Atpūtai meklē slēptuves [[koki|koku]] dobumos vai piemērotas konstrukcijas būros, tomēr priekšroku dod [[Dzilnu dzimta|dzeņa]] kaltiem dobumiem, nevis dabīgajiem dobumiem.<ref name="mon"/> Latvijā tikai izņēmuma gadījumos atsevišķi īpatņi apmetas ēkās.<ref name="dab"/> Slēptuve parasti atrodas 4—30 m augstumā no zemes, visbiežāk apmēram 19 m augstumā. Iecienītākie koki ir [[osis]], [[vītoli|vītols]], [[dižskābardis]], [[ozols]], [[alkšņi|alksnis]] un [[apse]], bet izvairās no [[skujkoki|skujkokiem]].<ref name="mon"/> Izlido ļoti agri, daļa īpatņu pat pirms saulrieta. Bieži barojas lielā augstumā (10—70 m) virs [[mežs|mežiem]], [[parks|parkiem]], ūdenskrātuvēm, retāk medī arī dažu metru augstumā virs zemes. Lidojums ļoti ātrs (līdz 50 km/st), spēcīgs, ar mazām manevrēšanas iespējām. Samērā bezpalīdzīgs šaurās telpās.<ref name="dab"/> Rūsganais vakarsikspārnis ir migrējoša suga, rudenī veicot garus pārlidojumus no vairošanās reģiona Eiropas ziemeļaustrumos uz ziemošanas vietām dienvidrietumos. Migrācijas lidojums var pārsniegt 1000 km distanci. Garākais zināmais pārlidojums ir bijis 1546 km. Reizēm rūsgano vakarsikspārni var novērot arī dienas gaišajā laikā kopā ar [[bezdelīga|bezdelīgām]] un [[svīre|svīrēm]].<ref name="mon"/> Ziemā kolonijas ir daudz lielākas nekā vasarā. Koku dobumos var atrasties 100—200 sikspārņu kolonija, ļoti reti līdz 420. Ēkās kolonijā jau var būt apmēram 500 īpatņu, bet zem [[tilts|tiltiem]], klinšu plaisās kolonijā var būt vairāki tūkstoši. Rūsganais sikspārnis lielajās kolonijās apvienojas arī ar citiem sikspārņiem, piemēram, [[ūdeņu naktssikspārnis|ūdeņu naktssikspārni]], [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārni]] un [[lielais vakarsikspārnis|lielo vakarsikspārni]].<ref name="mon"/> == Barība == Barojas galvenokārt ar vidēji lieliem vai maziem [[divspārņi]]em, [[blakšu kārta|blaktīm]], [[maksteņu kārta|makstenēm]], [[vaboles|vabolēm]] un [[naktstauriņi]]em. Medībām izvēlas ar kukaiņiem bagātas vietas, piemēram, virs kādas ūdenstilpes. Rudenī sāk medīt pirms saulrieta, ķerot [[viendienītes]], lidojošās [[skudras]] un [[ziedmušas]].<ref name="mon"/> == Vairošanās == Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—60 īpatņi). Vairošanās reģiona dienvidos aukļkolonijas var atrasties arī ēku konstrukcijās, zem jumta un alās. Arī tēviņi vasarā veido nelielas kolonijas (līdz 20 īpatņiem), kas parasti apmetas koku dobumos, klinšu spraugās vai ēkās. Jūnija vidū, jūlija sākumā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi. Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst 3—4 nedēļu vecumā. Tēviņi augusta sākumā nodibina pārošanās teritorijas. Lai piesaistītu mātītes un izveidotu [[harēms|harēmu]], tēviņš dzied. Parasti harēmā ir 4—5 mātītes, retāk līdz 20 mātītēm.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus noctula|Rūsganais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Nyctalus_noctula/ ADW: Nyctalus noctula] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] l0j38jkl22ya216u6b17yw8bonca5a1 0 641867 4538916 4537959 2026-10-23T10:29:44Z Ingii 8177 papildināts 4538916 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā rudens migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] gg90gugk91zdzzg350i88vyoukgv7t8 4538918 4538916 2026-10-23T10:32:36Z Ingii 8177 papildināts 4538918 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos. Šīs sugas vairošanās vai pastāvīga klātbūtne Latvijā ir maz ticama, taču ir iespējami caurceļojošu īpatņu novērojumi.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] qol7y9ymmrichtcc918fgd3wqxena3s 0 641925 4538569 2026-10-22T12:30:27Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Lausons Robertsons]] uz [[Losons Robertsons]]: https://www.personvarduatveide.lv/words/31808,31807?locale=lv 4538569 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Losons Robertsons]] ittrjljnzze3eucpg6pahijwbspvp9y 0 641926 4538580 2026-10-22T12:45:22Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Tajs Lausons]] uz [[Tajs Losons]]: https://www.personvarduatveide.lv/words/31808,31807?locale=lv 4538580 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tajs Losons]] pdqbjllbuw37aim4jgiw1f0rfpsag87 3 641927 4538606 2026-10-22T13:24:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4538606 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Djsfmhk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. oktobris, plkst. 16.24 (EEST) qijlmql4nxfne5lmvxj9op5w4rcb0ln 0 641928 4538640 2026-10-22T13:57:26Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Velika Rudoka | Nosaukums2 = ''Велика Рудока''<br/>''Rudoka e Madhe'' | Photo = Рудока (Шар Планина).jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Kosova#Serbija#Ziemeļmaķedonija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 41 |latm = 55 |lats = 06 |latNS = N |longd = 20 |longm = 46 |longs = 35 |longEW = E | Augstums... 4538640 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Velika Rudoka | Nosaukums2 = ''Велика Рудока''<br/>''Rudoka e Madhe'' | Photo = Рудока (Шар Планина).jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Kosova#Serbija#Ziemeļmaķedonija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 41 |latm = 55 |lats = 06 |latNS = N |longd = 20 |longm = 46 |longs = 35 |longEW = E | Augstums = 2660 | Relatīvais_augstums = 230 | Atrašanās vieta = {{KOS}} <br/>{{MKD}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Šarplanina]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Velika Rudoka''' ({{val|sr|Велика Рудока}}, {{val|mk|Рудока}}, {{val|sq|Rudoka e Madhe}}) ir kalna virsotne [[Šarplanina|Šarplaninā]] uz [[Kosova]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s robežas,<ref>[http://www.pravno-informacioni-sistem.rs/SlGlasnikPortal/viewdoc?regactid=408655&doctype=reg&findpdfurl=true Споразум о државној граници којег су потписале СР Југославија и Република Македонија 2001.]</ref> [[Kosova]]s, kā arī [[Serbija]]s tās konstitucionālajās robežās augstākā virsotne. Kalns atrodas uz Šarri un Šarplaninas nacionālo parku robežas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kosovas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Serbijas ģeogrāfija]] 6sm2an48pagp0tl93i8o11k9mhz97f6 0 641929 4538642 2026-10-22T13:58:22Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Velika Rudoka]] 4538642 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Velika Rudoka]] hhbbsh9l777a8e6356atql129o3wdkz 3 641930 4538650 2026-10-22T14:06:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4538650 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Toscenkovs}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. oktobris, plkst. 17.06 (EEST) jlgirxm10oij0bzj5omvu47jk08ybm6 2 641931 4538679 2026-10-22T14:38:05Z Toscenkovs 152241 Jauna lapa: <mapframe latitude="56.949468" longitude="24.106750" zoom="2" width="200" height="100" /> 4538679 wikitext text/x-wiki <mapframe latitude="56.949468" longitude="24.106750" zoom="2" width="200" height="100" /> 8j9wjqqzu1xg6ciwukmyh1o2rc3zx9g 0 641933 4538703 2026-10-22T15:09:41Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Desmitgade2|77}} '''770. gadi''' bija [[gadu desmits]], kas sākās [[770]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] un beidzās [[770]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]]. == Notikumi pasaulē == Galvenie notikumi 770. gados (770–779. g.) koncentrējās ap [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] (''Charlemagne'') varas nostiprināšanos [[Franku valsts|Franku valstī]], Saksijas kariem, [[Langobardi|langobardu]] iekarošanu un dažiem citiem notikumiem [[Eiropa|Eiropā]], Aust... 4538703 wikitext text/x-wiki {{Desmitgade2|77}} '''770. gadi''' bija [[gadu desmits]], kas sākās [[770]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] un beidzās [[770]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]]. == Notikumi pasaulē == Galvenie notikumi 770. gados (770–779. g.) koncentrējās ap [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] (''Charlemagne'') varas nostiprināšanos [[Franku valsts|Franku valstī]], Saksijas kariem, [[Langobardi|langobardu]] iekarošanu un dažiem citiem notikumiem [[Eiropa|Eiropā]], [[Austrumromas impērija|Bizantijā]], [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifātā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Šis gadu desmits ir nozīmīgs Kārļa Lielā impērijas veidošanās posms — Franku valsts kļūst par dominējošo spēku [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], tiek pakļauti langobardi un sākas [[Sakši|sakšu]] [[kristianizācija]], kas vēlāk noveda pie [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērija]]s izveidošanas. === Eiropa un Franku valsts === * [[770. gads]]: Kārlis Lielais noslēdz miera līgumu ar Bavārijas hercogu [[Tassilo III]] un apprec Langobardu princesi [[Desiderata|Desideratu]] (karaļa [[Desiderijs|Desiderija]] meitu). Pāvests [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]] pret to iebilst, baidoties no Franku-Langobardu savienības. Aptuveni šajā laikā [[Dānija]]s–[[Vācija]]s pierobežā tiek dibināta tirdzniecības apmetne [[Hedebija]] (''Hedeby''). * [[771. gads]]: [[4. decembris|4. decembrī]] mirst Kārļa Lielā brālis [[Karlomans I]]; Kārlis kļūst par vienīgo Franku karaļvalsts valdnieku. Viņš šķiras no Desideratas un apprec [[Hildegarde|Hildegardi]]. * [[772. gads]]: Sākas Saksijas kari (turpinājās līdz 804. g.). Kārlis Lielais ieņem [[Eresburga|Eresburgu]] un iznīcina sakšu svēto koku/stabu Irminsulu pie [[Pāderborna]]s. Sākas ilgstoša sakšu pakļaušana un kristianizācija. Februārī mirst pāvests Stefans III; viņu nomaina [[Adriāns I]]. * [[773. gads|773]]–[[774. gads|774. gadi]]: Kārlis Lielais pēc pāvesta Adriāna I lūguma šķērso [[Alpi|Alpus]], aplenc [[Pāvija|Pāviju]] un iekaro Langobardu karalisti. Viņš pieņem titulu ''Rex Langobardorum'' (Langobardu karalis), apstiprina [[Pipins Īsais|Pipina]] dāvinājumu un saņem [[Patriciāts|patricieša]] titulu no pāvesta. [[Ziemeļitālija]] nonāk Franku kontrolē ([[Benevento]] saglabā neatkarību). * [[775. gads|775]]–[[777. gads|777. gadi]]: Turpinās Saksijas kari; notiek sapulces (piemēram, Paderbornā 777. g.), kur daļa sakšu vadītāju pakļaujas, bet pretinieks [[Vidukinds]] bēg uz Dāniju. Notiek mēģinājumi organizēt kristīgās misijas sakšu zemēs. * [[778. gads]]: Kārlis Lielais iebrūk [[Spānija|Spānijā]] (pēc dažu arābu valdnieku aicinājuma pret [[Kordovas emirāts|Kordovas emīru]]). Atgriežoties caur [[Pireneji]]em, [[15. augusts|15. augustā]] Ronsēvo (''Roncevaux'') pārejā [[baski]] uzbrūk franku aizmugurei. Tiek nogalināti vairāki nozīmīgi vadoņi, tostarp [[Rolands]] (Bretaņas markas prefekts). Šis notikums kļuva par pamatu episkajai [[Rolanda dziesma]]i (''La Chanson de Roland''). Tā bija Kārļa Lielā vienīgā nozīmīgā militārā sakāve. === Bizantija un citi Āzijas reģioni === * 774. gads: Bizantijas imperators [[Konstantīns V]] sakauj bulgārus pie [[Berzitija]]s. * 775. gads: :* [[14. septembris|14. septembrī]] mirst Konstantīns V (valdīja 34 gadus); troni manto dēls [[Leons IV Hazars|Leons IV "Hazars"]]. :* [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifs]] [[al-Mansūrs]] mirst pēc 21 gada valdīšanas gada ([[Bagdāde]] ir kļuvusi par galvaspilsētu); viņu nomaina dēls [[al-Mahdī]]. Aptuveni šajā laikā Bagdāde kļūst par lielāko pilsētu pasaulē. Ap 773. gadu Bagdādē izplatās [[nulle]]s jēdziens. * 770. gads: Mirst [[Japāna]]s imperatore [[Kokena]] (arī Sjotoku); troni manto Konins. * [[Tibetieši]] paplašina ietekmi [[Tarimas ieplaka|Tarimas baseinā]] un [[Gansu koridors|Gansu koridorā]] attiecībā pret [[Tanu dinastija]]s [[Ķīna|Ķīnu]]. * Citi notikumi: [[nulle]]s jēdziena izplatība Bagdādē (ap 773), tirdzniecības atjaunošanās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] u.c. * 774/775. gadi: Tiek fiksēts spēcīgs [[774. gada oglekļa-14 lēciens|radiācijas (oglekļa-14) pieaugums]] koku gadskārtās — [[Mijakes notikumi|Mijakes notikums]] (visticamāk ļoti spēcīgs [[Saules vētra]] vai līdzīgs [[Kosmiskais starojums|kosmisks starojums]]), kas ir viens no labāk dokumentētajiem šādiem notikumiem vēsturē. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:770. gadi| ]] eibmy1cmmribthd2i0udygfz39iwiix 4538705 4538703 2026-10-22T15:12:07Z Jānis U. 198 4538705 wikitext text/x-wiki {{Desmitgade2|77}} '''770. gadi''' bija [[gadu desmits]], kas sākās [[770]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] un beidzās [[770]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]]. == Notikumi pasaulē == Galvenie notikumi 770. gados (770–779. g.) koncentrējās ap [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] (''Charlemagne'') varas nostiprināšanos [[Franku valsts|Franku valstī]], Saksijas kariem, [[Langobardi|langobardu]] iekarošanu un dažiem citiem notikumiem [[Eiropa|Eiropā]], [[Austrumromas impērija|Bizantijā]], [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifātā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Šis gadu desmits ir nozīmīgs Kārļa Lielā impērijas veidošanās posms — Franku valsts kļūst par dominējošo spēku [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], tiek pakļauti langobardi un sākas [[Sakši|sakšu]] [[kristianizācija]], kas vēlāk noveda pie [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērija]]s izveidošanas. === Eiropa un Franku valsts === * [[770. gads]]: Kārlis Lielais noslēdz miera līgumu ar Bavārijas hercogu [[Tassilo III]] un apprec Langobardu princesi [[Desiderata|Desideratu]] (karaļa [[Desiderijs|Desiderija]] meitu). Pāvests [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]] pret to iebilst, baidoties no Franku-Langobardu savienības. Aptuveni šajā laikā [[Dānija]]s–[[Vācija]]s pierobežā tiek dibināta tirdzniecības apmetne [[Hedebija]] (''Hedeby''). * [[771. gads]]: [[4. decembris|4. decembrī]] mirst Kārļa Lielā brālis [[Karlomans I]]; Kārlis kļūst par vienīgo Franku karaļvalsts valdnieku. Viņš šķiras no Desideratas un apprec [[Hildegarde|Hildegardi]]. * [[772. gads]]: Sākas Saksijas kari (turpinājās līdz 804. g.). Kārlis Lielais ieņem [[Eresburga|Eresburgu]] un iznīcina sakšu svēto koku/stabu Irminsulu pie [[Pāderborna]]s. Sākas ilgstoša sakšu pakļaušana un kristianizācija. Februārī mirst pāvests Stefans III; viņu nomaina [[Adriāns I]]. * [[773. gads|773]]–[[774. gads|774. gadi]]: Kārlis Lielais pēc pāvesta Adriāna I lūguma šķērso [[Alpi|Alpus]], aplenc [[Pāvija|Pāviju]] un iekaro Langobardu karalisti. Viņš pieņem titulu ''Rex Langobardorum'' (Langobardu karalis), apstiprina [[Pipins Īsais|Pipina]] dāvinājumu un saņem [[Patriciāts|patricieša]] titulu no pāvesta. [[Ziemeļitālija]] nonāk Franku kontrolē ([[Benevento]] saglabā neatkarību). * [[775. gads|775]]–[[777. gads|777. gadi]]: Turpinās Saksijas kari; notiek sapulces (piemēram, Paderbornā 777. g.), kur daļa sakšu vadītāju pakļaujas, bet pretinieks [[Vidukinds]] bēg uz Dāniju. Notiek mēģinājumi organizēt kristīgās misijas sakšu zemēs. * [[778. gads]]: Kārlis Lielais iebrūk [[Spānija|Spānijā]] (pēc dažu arābu valdnieku aicinājuma pret [[Kordovas emirāts|Kordovas emīru]]). Atgriežoties caur [[Pireneji]]em, [[15. augusts|15. augustā]] Ronsēvo (''Roncevaux'') pārejā [[baski]] uzbrūk franku aizmugurei. Tiek nogalināti vairāki nozīmīgi vadoņi, tostarp [[Rolands]] (Bretaņas markas prefekts). Šis notikums kļuva par pamatu episkajai [[Rolanda dziesma]]i (''La Chanson de Roland''). Tā bija Kārļa Lielā vienīgā nozīmīgā militārā sakāve. === Bizantija un citi Āzijas reģioni === * 774. gads: Bizantijas imperators [[Konstantīns V]] sakauj bulgārus pie [[Berzitija]]s. * 775. gads: :* [[14. septembris|14. septembrī]] mirst Konstantīns V (valdīja 34 gadus); troni manto dēls [[Leons IV Hazars|Leons IV "Hazars"]]. :* [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifs]] [[al-Mansūrs]] mirst pēc 21 gada valdīšanas gada ([[Bagdāde]] ir kļuvusi par galvaspilsētu); viņu nomaina dēls [[al-Mahdī]]. Aptuveni šajā laikā Bagdāde kļūst par lielāko pilsētu pasaulē. Ap 773. gadu Bagdādē izplatās [[nulle]]s jēdziens. * 770. gads: Mirst [[Japāna]]s imperatore [[Kokena]] (arī Sjotoku); troni manto Konins. * [[Tibetieši]] paplašina ietekmi [[Tarimas ieplaka|Tarimas baseinā]] un [[Gansu koridors|Gansu koridorā]] attiecībā pret [[Tanu dinastija]]s [[Ķīna|Ķīnu]]. === Citi notikumi === * tirdzniecības atjaunošanās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] u.c. * 774/775. gadi: Tiek fiksēts spēcīgs [[774. gada oglekļa-14 lēciens|radiācijas (oglekļa-14) pieaugums]] koku gadskārtās — [[Mijakes notikumi|Mijakes notikums]] (visticamāk ļoti spēcīgs [[Saules vētra]] vai līdzīgs [[Kosmiskais starojums|kosmisks starojums]]), kas ir viens no labāk dokumentētajiem šādiem notikumiem vēsturē. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:770. gadi| ]] gxrwavlkgp04ulsqi2kpa3qubm6azfd 4538713 4538705 2026-10-22T15:24:02Z Jānis U. 198 4538713 wikitext text/x-wiki {{Desmitgade2|77}} '''770. gadi''' bija [[gadu desmits]], kas sākās [[770]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] un beidzās [[770]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]]. == Notikumi pasaulē == Galvenie notikumi 770. gados (770–779. g.) koncentrējās ap [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] (''Charlemagne'') varas nostiprināšanos [[Franku valsts|Franku valstī]], Saksijas kariem, [[Langobardi|langobardu]] iekarošanu un dažiem citiem notikumiem [[Eiropa|Eiropā]], [[Austrumromas impērija|Bizantijā]], [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifātā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Šis gadu desmits ir nozīmīgs Kārļa Lielā impērijas veidošanās posms — Franku valsts kļūst par dominējošo spēku [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], tiek pakļauti langobardi un sākas [[Sakši|sakšu]] [[kristianizācija]], kas vēlāk noveda pie [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērija]]s izveidošanas. === Eiropa un Franku valsts === [[Attēls:771 CE, Europe.svg|thumb|250px|Eiropa 771. gadā]] * [[770. gads]]: Kārlis Lielais noslēdz miera līgumu ar Bavārijas hercogu [[Tassilo III]] un apprec Langobardu princesi [[Desiderata|Desideratu]] (karaļa [[Desiderijs|Desiderija]] meitu). Pāvests [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]] pret to iebilst, baidoties no Franku-Langobardu savienības. Aptuveni šajā laikā [[Dānija]]s–[[Vācija]]s pierobežā tiek dibināta tirdzniecības apmetne [[Hedebija]] (''Hedeby''). * [[771. gads]]: [[4. decembris|4. decembrī]] mirst Kārļa Lielā brālis [[Karlomans I]]; Kārlis kļūst par vienīgo Franku karaļvalsts valdnieku. Viņš šķiras no Desideratas un apprec [[Hildegarde|Hildegardi]]. * [[772. gads]]: Sākas Saksijas kari (turpinājās līdz 804. g.). Kārlis Lielais ieņem [[Eresburga|Eresburgu]] un iznīcina sakšu svēto koku/stabu Irminsulu pie [[Pāderborna]]s. Sākas ilgstoša sakšu pakļaušana un kristianizācija. Februārī mirst pāvests Stefans III; viņu nomaina [[Adriāns I]]. * [[773. gads|773]]–[[774. gads|774. gadi]]: Kārlis Lielais pēc pāvesta Adriāna I lūguma šķērso [[Alpi|Alpus]], aplenc [[Pāvija|Pāviju]] un iekaro Langobardu karalisti. Viņš pieņem titulu ''Rex Langobardorum'' (Langobardu karalis), apstiprina [[Pipins Īsais|Pipina]] dāvinājumu un saņem [[Patriciāts|patricieša]] titulu no pāvesta. [[Ziemeļitālija]] nonāk Franku kontrolē ([[Benevento]] saglabā neatkarību). * [[775. gads|775]]–[[777. gads|777. gadi]]: Turpinās Saksijas kari; notiek sapulces (piemēram, Paderbornā 777. g.), kur daļa sakšu vadītāju pakļaujas, bet pretinieks [[Vidukinds]] bēg uz Dāniju. Notiek mēģinājumi organizēt kristīgās misijas sakšu zemēs. * [[778. gads]]: Kārlis Lielais iebrūk [[Spānija|Spānijā]] (pēc dažu arābu valdnieku aicinājuma pret [[Kordovas emirāts|Kordovas emīru]]). Atgriežoties caur [[Pireneji]]em, [[15. augusts|15. augustā]] Ronsēvo (''Roncevaux'') pārejā [[baski]] uzbrūk franku arjergardam. Tiek nogalināti vairāki nozīmīgi vadoņi, tostarp [[Rolands]] (Bretaņas markas prefekts). Šis notikums kļuva par pamatu episkajai [[Rolanda dziesma]]i (''La Chanson de Roland''). Tā bija Kārļa Lielā vienīgā nozīmīgā militārā sakāve. === Bizantija un citi Āzijas reģioni === * 774. gads: Bizantijas imperators [[Konstantīns V]] sakauj bulgārus pie [[Berzitija]]s. * 775. gads: :* [[14. septembris|14. septembrī]] mirst Konstantīns V (valdīja 34 gadus); troni manto dēls [[Leons IV Hazars|Leons IV "Hazars"]]. :* [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifs]] [[al-Mansūrs]] mirst pēc 21 gada valdīšanas gada ([[Bagdāde]] ir kļuvusi par galvaspilsētu); viņu nomaina dēls [[al-Mahdī]]. Aptuveni šajā laikā Bagdāde kļūst par lielāko pilsētu pasaulē. Ap 773. gadu Bagdādē izplatās [[nulle]]s jēdziens. * 770. gads: Mirst [[Japāna]]s imperatore [[Kokena]] (arī Sjotoku); troni manto Konins. * [[Tibetieši]] paplašina ietekmi [[Tarimas ieplaka|Tarimas baseinā]] un [[Gansu koridors|Gansu koridorā]] attiecībā pret [[Tanu dinastija]]s [[Ķīna|Ķīnu]]. === Citi notikumi === * tirdzniecības atjaunošanās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] u.c. * 774/775. gadi: Tiek fiksēts spēcīgs [[774. gada oglekļa-14 lēciens|radiācijas (oglekļa-14) pieaugums]] koku gadskārtās — [[Mijakes notikumi|Mijakes notikums]] (visticamāk ļoti spēcīgs [[Saules vētra]] vai līdzīgs [[Kosmiskais starojums|kosmisks starojums]]), kas ir viens no labāk dokumentētajiem šādiem notikumiem vēsturē. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:770. gadi| ]] i30aq2m8r4k6b0zsan6vkd3eoqxenck 4538719 4538713 2026-10-22T15:30:43Z Jānis U. 198 4538719 wikitext text/x-wiki {{Desmitgade2|77}} '''770. gadi''' bija [[gadu desmits]], kas sākās [[770]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] un beidzās [[770]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]]. == Notikumi pasaulē == Galvenie notikumi 770. gados (770–779. g.) koncentrējās ap [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] (''Charlemagne'') varas nostiprināšanos [[Franku valsts|Franku valstī]], Saksijas kariem, [[Langobardi|langobardu]] iekarošanu un dažiem citiem notikumiem [[Eiropa|Eiropā]], [[Austrumromas impērija|Bizantijā]], [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifātā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Šis gadu desmits ir nozīmīgs Kārļa Lielā impērijas veidošanās posms — Franku valsts kļūst par dominējošo spēku [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], tiek pakļauti langobardi un sākas [[Sakši|sakšu]] [[kristianizācija]], kas vēlāk noveda pie [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērija]]s izveidošanas. === Eiropa un Franku valsts === [[Attēls:771 CE, Europe.svg|thumb|250px|Eiropa 771. gadā]] * [[770. gads]]: Kārlis Lielais noslēdz miera līgumu ar Bavārijas hercogu [[Tassilo III]] un apprec Langobardu princesi [[Desiderata|Desideratu]] (karaļa [[Desiderijs|Desiderija]] meitu). Pāvests [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]] pret to iebilst, baidoties no Franku-Langobardu savienības. Aptuveni šajā laikā [[Dānija]]s–[[Vācija]]s pierobežā tiek dibināta tirdzniecības apmetne [[Hedebija]] (''Hedeby''). * [[771. gads]]: [[4. decembris|4. decembrī]] mirst Kārļa Lielā brālis [[Karlomans I]]; Kārlis kļūst par vienīgo Franku karaļvalsts valdnieku. Viņš šķiras no Desideratas un apprec [[Hildegarde|Hildegardi]]. * [[772. gads]]: Sākas Saksijas kari (turpinājās līdz 804. g.). Kārlis Lielais ieņem [[Eresburga|Eresburgu]] un iznīcina sakšu svēto koku/stabu Irminsulu pie [[Pāderborna]]s. Sākas ilgstoša sakšu pakļaušana un kristianizācija. Februārī mirst pāvests Stefans III; viņu nomaina [[Adriāns I]]. * [[773. gads|773]]–[[774. gads|774. gadi]]: Kārlis Lielais pēc pāvesta Adriāna I lūguma šķērso [[Alpi|Alpus]], aplenc [[Pāvija|Pāviju]] un iekaro Langobardu karalisti. Viņš pieņem titulu ''Rex Langobardorum'' (Langobardu karalis), apstiprina [[Pipins Īsais|Pipina]] dāvinājumu un saņem [[Patriciāts|patricieša]] titulu no pāvesta. [[Ziemeļitālija]] nonāk Franku kontrolē ([[Benevento]] saglabā neatkarību). * [[775. gads|775]]–[[777. gads|777. gadi]]: Turpinās Saksijas kari; notiek sapulces (piemēram, Paderbornā 777. g.), kur daļa sakšu vadītāju pakļaujas, bet pretinieks [[Vidukinds]] bēg uz Dāniju. Notiek mēģinājumi organizēt kristīgās misijas sakšu zemēs. * [[778. gads]]: Kārlis Lielais iebrūk [[Spānija|Spānijā]] (pēc dažu arābu valdnieku aicinājuma pret [[Kordovas emirāts|Kordovas emīru]]). Atgriežoties caur [[Pireneji]]em, [[15. augusts|15. augustā]] Ronsēvo (''Roncevaux'') pārejā [[baski]] uzbrūk franku arjergardam. Tiek nogalināti vairāki nozīmīgi vadoņi, tostarp [[Rolands]] (Bretaņas markas prefekts). Šis notikums kļuva par pamatu episkajai [[Rolanda dziesma]]i (''La Chanson de Roland''). Tā bija Kārļa Lielā vienīgā nozīmīgā militārā sakāve. === Bizantija un citi Āzijas reģioni === * 774. gads: Bizantijas imperators [[Konstantīns V]] sakauj bulgārus pie [[Berzitija]]s. * 775. gads: :* [[14. septembris|14. septembrī]] mirst Konstantīns V (valdīja 34 gadus); troni manto dēls [[Leons IV Hazars|Leons IV "Hazars"]]. :* [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifs]] [[al-Mansūrs]] mirst pēc 21 gada valdīšanas gada un viņu nomaina dēls [[al-Mahdī]]. [[Bagdāde]] ir kļuvusi par galvaspilsētu un aptuveni šajā laikā tā kļūst par lielāko pilsētu pasaulē. Ap 773. gadu Bagdādē izplatās [[nulle]]s jēdziens. * 770. gads: Mirst [[Japāna]]s imperatore [[Kokena]] (arī Sjotoku); troni manto Konins. * [[Tibetieši]] paplašina ietekmi [[Tarimas ieplaka|Tarimas baseinā]] un [[Gansu koridors|Gansu koridorā]] attiecībā pret [[Tanu dinastija]]s [[Ķīna|Ķīnu]]. === Citi notikumi === * notiek tirdzniecības atjaunošanās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] u.c. * 774/775. gadi: Tiek fiksēts spēcīgs [[774. gada oglekļa-14 lēciens|radiācijas (oglekļa-14) pieaugums]] koku gadskārtās — [[Mijakes notikumi|Mijakes notikums]] (visticamāk ļoti spēcīgs [[Saules vētra]] vai līdzīgs [[Kosmiskais starojums|kosmisks starojums]]), kas ir viens no labāk dokumentētajiem šādiem notikumiem vēsturē. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:770. gadi| ]] j3fa6bhqcmxadj2z6q28iwlm0h3ccig 4538720 4538719 2026-10-22T15:32:30Z Jānis U. 198 4538720 wikitext text/x-wiki {{Desmitgade2|77}} '''770. gadi''' bija [[gadu desmits]], kas sākās [[770]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] un beidzās [[770]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]]. == Notikumi pasaulē == Galvenie notikumi 770. gados (770–779. g.) koncentrējās ap [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] (''Charlemagne'') varas nostiprināšanos [[Franku valsts|Franku valstī]], Saksijas kariem, [[Langobardi|langobardu]] iekarošanu un dažiem citiem notikumiem [[Eiropa|Eiropā]], [[Austrumromas impērija|Bizantijā]], [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifātā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Šis gadu desmits ir nozīmīgs Kārļa Lielā impērijas veidošanās posms — Franku valsts kļūst par dominējošo spēku [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], tiek pakļauti langobardi un sākas [[Sakši|sakšu]] [[kristianizācija]], kas vēlāk noveda pie [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērija]]s izveidošanas. === Eiropa un Franku valsts === [[Attēls:771 CE, Europe.svg|thumb|250px|Eiropa 771. gadā]] * [[770. gads]]: Kārlis Lielais noslēdz miera līgumu ar Bavārijas hercogu [[Tassilo III]] un apprec Langobardu princesi [[Desiderata|Desideratu]] (karaļa [[Desiderijs|Desiderija]] meitu). Pāvests [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]] pret to iebilst, baidoties no franku-langobardu savienības. Aptuveni šajā laikā [[Dānija]]s–[[Vācija]]s pierobežā tiek dibināta tirdzniecības apmetne [[Hedebija]] (''Hedeby''). * [[771. gads]]: [[4. decembris|4. decembrī]] mirst Kārļa Lielā brālis [[Karlomans I]]; Kārlis kļūst par vienīgo Franku karaļvalsts valdnieku. Viņš šķiras no Desideratas un apprec [[Hildegarde|Hildegardi]]. * [[772. gads]]: Sākas Saksijas kari (turpinājās līdz 804. g.). Kārlis Lielais ieņem [[Eresburga|Eresburgu]] un iznīcina sakšu svēto koku/stabu Irminsulu pie [[Pāderborna]]s. Sākas ilgstoša sakšu pakļaušana un kristianizācija. Februārī mirst pāvests Stefans III; viņu nomaina [[Adriāns I]]. * [[773. gads|773]]–[[774. gads|774. gadi]]: Kārlis Lielais pēc pāvesta Adriāna I lūguma šķērso [[Alpi|Alpus]], aplenc [[Pāvija|Pāviju]] un iekaro Langobardu karalisti. Viņš pieņem titulu ''Rex Langobardorum'' (Langobardu karalis), apstiprina [[Pipins Īsais|Pipina]] dāvinājumu un saņem [[Patriciāts|patricieša]] titulu no pāvesta. [[Ziemeļitālija]] nonāk Franku kontrolē ([[Benevento]] saglabā neatkarību). * [[775. gads|775]]–[[777. gads|777. gadi]]: Turpinās Saksijas kari; notiek sapulces (piemēram, Paderbornā 777. g.), kur daļa sakšu vadītāju pakļaujas, bet pretinieks [[Vidukinds]] bēg uz Dāniju. Notiek mēģinājumi organizēt kristīgās misijas sakšu zemēs. * [[778. gads]]: Kārlis Lielais iebrūk [[Spānija|Spānijā]] (pēc dažu arābu valdnieku aicinājuma pret [[Kordovas emirāts|Kordovas emīru]]). Atgriežoties caur [[Pireneji]]em, [[15. augusts|15. augustā]] Ronsēvo (''Roncevaux'') pārejā [[baski]] uzbrūk franku arjergardam. Tiek nogalināti vairāki nozīmīgi vadoņi, tostarp [[Rolands]] (Bretaņas markas prefekts). Šis notikums kļuva par pamatu episkajai [[Rolanda dziesma]]i (''La Chanson de Roland''). Tā bija Kārļa Lielā vienīgā nozīmīgā militārā sakāve. === Bizantija un citi Āzijas reģioni === * 774. gads: Bizantijas imperators [[Konstantīns V]] sakauj bulgārus pie [[Berzitija]]s. * 775. gads: :* [[14. septembris|14. septembrī]] mirst Konstantīns V (valdīja 34 gadus); troni manto dēls [[Leons IV Hazars|Leons IV "Hazars"]]. :* [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifs]] [[al-Mansūrs]] mirst pēc 21 gada valdīšanas gada un viņu nomaina dēls [[al-Mahdī]]. [[Bagdāde]] ir kļuvusi par galvaspilsētu un aptuveni šajā laikā tā kļūst par lielāko pilsētu pasaulē. Ap 773. gadu Bagdādē izplatās [[nulle]]s jēdziens. * 770. gads: Mirst [[Japāna]]s imperatore [[Kokena]] (arī Sjotoku); troni manto Konins. * [[Tibetieši]] paplašina ietekmi [[Tarimas ieplaka|Tarimas baseinā]] un [[Gansu koridors|Gansu koridorā]] attiecībā pret [[Tanu dinastija]]s [[Ķīna|Ķīnu]]. === Citi notikumi === * notiek tirdzniecības atjaunošanās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] u.c. * 774/775. gadi: Tiek fiksēts spēcīgs [[774. gada oglekļa-14 lēciens|radiācijas (oglekļa-14) pieaugums]] koku gadskārtās — [[Mijakes notikumi|Mijakes notikums]] (visticamāk ļoti spēcīgs [[Saules vētra]] vai līdzīgs [[Kosmiskais starojums|kosmisks starojums]]), kas ir viens no labāk dokumentētajiem šādiem notikumiem vēsturē. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:770. gadi| ]] s1spn3c9xhesc8y7r179ntacfvtee6j 0 641934 4538704 2026-10-22T15:09:42Z Toscenkovs 152241 Jauna lapa: {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Superstore | genre = [[situāciju komēdija]] | creator = [[Džastins Spicers]] | starring = [[Amerika Ferrera]]<br/>[[Bens Feldmans]]<br/>[[Lorena Eša]]<br/>[[Koltons Danns]]<br/>[[Niko Santoss]]<br/>[[Nikole Sakura]]<br/>[[Marks Makinijs]]<br/>[[Kaliko Kauahi]]<br/> | theme_music_composer = Džesijs Novaks | composer = Mateo Mesīna | country = {{flagicon|USA}} [[ASV]] | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 6 | nu... 4538704 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Superstore | genre = [[situāciju komēdija]] | creator = [[Džastins Spicers]] | starring = [[Amerika Ferrera]]<br/>[[Bens Feldmans]]<br/>[[Lorena Eša]]<br/>[[Koltons Danns]]<br/>[[Niko Santoss]]<br/>[[Nikole Sakura]]<br/>[[Marks Makinijs]]<br/>[[Kaliko Kauahi]]<br/> | theme_music_composer = Džesijs Novaks | composer = Mateo Mesīna | country = {{flagicon|USA}} [[ASV]] | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 6 | num_episodes = 113 | attēls = Superstore_(Universal_Television_sitcom).svg | channel = [[NBC]] }} '''"Superstore"''' (burtiski - ''"Superveikals"'') ir ASV situāciju komēdijas televīzijas seriāls, kura autors ir [[Džastins Spicers]]. Seriāls tika pārraidīts kanālā [[NBC]] no 2015. gada līdz 2021. gadam. Seriālam ir iznākušas 6 sezonas (kopumā 113 sērijas). Seriāla sižets ir par darbinieku kolektīva ikdienas dzīvi strādājot ''Cloud 9'', fiktīvā lielveikalu ķēdes veikalā [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūrī]]. [[Kategorija:ASV televīzijas raidījumi]] t1klhbi7kl9ia6ptei0o2dyu854mnte 4538710 4538704 2026-10-22T15:21:16Z Egilus 27634 4538710 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Superstore | genre = [[situāciju komēdija]] | creator = [[Džastins Spicers]] | starring = [[Amerika Ferrera]]<br/>[[Bens Feldmans]]<br/>[[Lorena Eša]]<br/>[[Koltons Danns]]<br/>[[Niko Santoss]]<br/>[[Nikole Sakura]]<br/>[[Marks Makinijs]]<br/>[[Kaliko Kauahi]]<br/> | theme_music_composer = Džesijs Novaks | composer = Mateo Mesīna | country = {{flagicon|USA}} [[ASV]] | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 6 | num_episodes = 113 | attēls = Superstore_(Universal_Television_sitcom).svg | channel = [[NBC]] }} '''"Superstore"''' (burtiski - ''"Superveikals"'') ir ASV situāciju komēdijas televīzijas seriāls, kura autors ir [[Džastins Spicers]]. Seriāls tika pārraidīts kanālā [[NBC]] no 2015. gada līdz 2021. gadam. Seriālam ir iznākušas 6 sezonas (kopumā 113 sērijas). Seriāla sižets ir par darbinieku kolektīva ikdienas dzīvi strādājot ''Cloud 9'', fiktīvā lielveikalu ķēdes veikalā [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri]]. {{īss-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas raidījumi]] ez6yq5lzyze7j3c61fllnbek4gjaat7 4538912 4538710 2026-10-23T10:13:26Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4538912 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = ''Superstore'' | genre = [[situāciju komēdija]] | creator = [[Džastins Spicers]] | starring = {{ubl|[[Amerika Ferrera]]|[[Bens Feldmans]]|[[Lorena Eša]]|[[Koltons Danns]]|[[Niko Santoss]]|[[Nikole Sakura]]|[[Marks Makinijs]]|[[Kaliko Kauahi]]}} | theme_music_composer = Džesijs Novaks | composer = Mateo Mesīna | country = {{USA}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 6 | num_episodes = 113 | attēls = Superstore_(Universal_Television_sitcom).svg | channel = [[NBC]] }} '''''Superstore''''' (burtiski - ''"Superveikals"'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] situāciju komēdijas televīzijas [[seriāls]], kura autors ir [[Džastins Spicers]]. Seriālu pārraidīja kanālā [[NBC]] no 2015. gada līdz 2021. gadam. Seriālam izdotas sešas sezonas (kopumā 113 sērijas). Seriāla sižets ir par darbinieku kolektīva ikdienas dzīvi strādājot ''Cloud 9'', fiktīvā lielveikalu ķēdes veikalā [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{filmu ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas raidījumi]] omdj257f5367levsfq4b8fch9gn2gwz 0 641935 4538757 2026-10-22T18:17:44Z Somalilenda 151667 Izveidots, tulkojot lapu "[[:ru:Special:Redirect/revision/155720028|Бои в Йемене (2026)]]" 4538757 wikitext text/x-wiki '''Cīņas [[Jemena|Jemenā]]''' starp [[Hutieši|hūsiešu nemierniekiem]] ( [[Hutieši|Ansar Allah]] ) un saūdarābu atbalstītajiem valsts starptautiski atzītas valdības spēkiem, turpinoties kopš 2014. gada ilgstošajam pilsoņu karam, atsākās 2026. gada 3. septembrī. Hūsiju kustība savu ofensīvo '''operāciju nosauca par "Allāhs ir visvarenākais un visbargākais Sodā"''' . Valdības pretuzbrukums tika nodēvēts par '''"Jemenas rītausmu"'''. == Priekšvēsture un konteksts == Kopš 2022. gada starp pusēm ir ievērots [[Pamiers|pamiera līgums]], tomēr miera sarunas konflikta risināšanai nonāca strupceļā 2023. gadā. Neskatoties uz daļēju klusumu pēc 2022. gada un diplomātiskām iniciatīvām, konfliktu joprojām bija grūti atrisināt etnoreliģisku, vēsturisku un ģeopolitisku faktoru dēļ — ietekmīgi reģionālie un globālie "spēlētāji"atbalsta dažādas konflikta puses, radot sarežģītu un nestabilu situāciju. 2024. gada janvārī ASV un Lielbritānija veica sēriju gaisa triecienu pa kustības “Ansar Allah” objektiem. 2025. gada martā–aprīlī pēc ASV un Izraēlas triecienu sērijas tika iznīcinātas ieroču noliktavas un likvidēta daļa kustības vadības; 2025. gada 6. maijā ASV un “Ansar Allah” noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu. Papildus Saūda Arābijas atbalstītajai Jemenas valdībai pret hūsiem vērsās arī [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] atbalstītie tā sauktās Dienvidu pārejas padomes (STC) spēki (tomēr viņi nebija sabiedrotie, bet gan konkurenti Jemenas iekšējo lietu ietekmēšanā). 2025. gada beigās Jemenas valdība sastrīdējās ar Emirātiem/YPA pēc tam, kad tie atņēma valdībai vairākas teritorijas, tostarp Hadramautas provinci . Atbildot uz to, Emirāti izveda savus karaspēkus un pārtrauca finansēt savus pilnvarotos. Palikuši bez ieročiem, naudas un līdz ar to arī kaujiniekiem (saskaņā ar dažiem avotiem, faktiskais grupas skaits šajā teritorijā bija tikai 20% no uzskaitītā skaita), viņi vēlāk nespēja noturēt fronti pret hūsu karaspēku . [[Irānas karš (2026)|2026. gada jūlijā]] "Ansar Allah" paziņoja par jūras blokādes ieviešanu Saūda Arābijā. 3zyrwx0jnovrlsesce5e2qinag6h39s 4538760 4538757 2026-10-22T19:16:33Z Egilus 27634 {{jāuzlabo|Jāsakārto formatējums, pareizrakstība utt.}} 4538760 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Jāsakārto formatējums, pareizrakstība utt.}} '''Cīņas [[Jemena|Jemenā]]''' starp [[Hutieši|hūsiešu nemierniekiem]] ( [[Hutieši|Ansar Allah]] ) un saūdarābu atbalstītajiem valsts starptautiski atzītas valdības spēkiem, turpinoties kopš 2014. gada ilgstošajam pilsoņu karam, atsākās 2026. gada 3. septembrī. Hūsiju kustība savu ofensīvo '''operāciju nosauca par "Allāhs ir visvarenākais un visbargākais Sodā"''' . Valdības pretuzbrukums tika nodēvēts par '''"Jemenas rītausmu"'''. == Priekšvēsture un konteksts == Kopš 2022. gada starp pusēm ir ievērots [[Pamiers|pamiera līgums]], tomēr miera sarunas konflikta risināšanai nonāca strupceļā 2023. gadā. Neskatoties uz daļēju klusumu pēc 2022. gada un diplomātiskām iniciatīvām, konfliktu joprojām bija grūti atrisināt etnoreliģisku, vēsturisku un ģeopolitisku faktoru dēļ — ietekmīgi reģionālie un globālie "spēlētāji"atbalsta dažādas konflikta puses, radot sarežģītu un nestabilu situāciju. 2024. gada janvārī ASV un Lielbritānija veica sēriju gaisa triecienu pa kustības “Ansar Allah” objektiem. 2025. gada martā–aprīlī pēc ASV un Izraēlas triecienu sērijas tika iznīcinātas ieroču noliktavas un likvidēta daļa kustības vadības; 2025. gada 6. maijā ASV un “Ansar Allah” noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu. Papildus Saūda Arābijas atbalstītajai Jemenas valdībai pret hūsiem vērsās arī [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] atbalstītie tā sauktās Dienvidu pārejas padomes (STC) spēki (tomēr viņi nebija sabiedrotie, bet gan konkurenti Jemenas iekšējo lietu ietekmēšanā). 2025. gada beigās Jemenas valdība sastrīdējās ar Emirātiem/YPA pēc tam, kad tie atņēma valdībai vairākas teritorijas, tostarp Hadramautas provinci . Atbildot uz to, Emirāti izveda savus karaspēkus un pārtrauca finansēt savus pilnvarotos. Palikuši bez ieročiem, naudas un līdz ar to arī kaujiniekiem (saskaņā ar dažiem avotiem, faktiskais grupas skaits šajā teritorijā bija tikai 20% no uzskaitītā skaita), viņi vēlāk nespēja noturēt fronti pret hūsu karaspēku . [[Irānas karš (2026)|2026. gada jūlijā]] "Ansar Allah" paziņoja par jūras blokādes ieviešanu Saūda Arābijā. pq0ystrqcts8u0jzyfwuxal11m4bpi8 0 641936 4538758 2026-10-22T18:50:07Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par negadījumu 4538758 wikitext text/x-wiki {{Notikuma infokaste|image=Ufa train disaster 09.jpg|caption=Sprādzienā bojāti vagoni|Event_Name=Ufas dzelzceļa katastrofa|date=1989. gada 4. jūnijā|time=plkst. 1.14 ([[UTC+5]])|place={{flaga|USSR}} [[Iglinskas rajons]], [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] posms, [[Baškīrijas APSR]], [[PSRS]]|fatalities=575|injuries=623}}'''Ufas dzelzceļa katastrofa''', pazīstama arī kā '''[[Aša|Ašas]] traģēdija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Ашинская'' ''трагедия''), bija lielākā dzelzceļa katastrofa [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija|Krievijas]] vēsturē. Tā notika 1989. gada 4. jūnijā [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] posmā netālu no [[Uluteljaka|Uluteljakas]] stacijas, [[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Baškīrijas APSR]], aptuveni 11 km no Ašas. Naktī pa dzelzceļa posmu starp Ašu un Uluteljaku pretējos virzienos brauca divi pasažieru vilcieni: Nr. 211 maršrutā [[Novosibirska]]—[[Adlera]] (20 vagoni un elektrolokomotīve), un Nr. 212 maršrutā Adlera—Novosibirska (18 vagoni un elektrolokomotīve). Tajos kopumā atradās aptuveni 1284 pasažieri un 86 vilcienu un lokomotīvju apkalpju locekļi. Vilcieniem braucot viens otram garām, eksplodēja un aizdegās no bojāta cauruļvada noplūdušu vieglo [[Ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]] tvaiku mākonis. Sprādziena jauda tiek lēsta 250—300 tonnu [[Trotila ekvivalents|trotila ekvivalentā]]. No tā un vēlāk no traumiem gāja bojā no 575 līdz 780 cilvēki, tostarp 181 bērns.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/29991055.html|title="Езжайте на зарево!.." 30 лет крупнейшей в СССР трагедии на железной дороге|work=Радио Свобода|access-date=2026-10-22|date=2019-06-11|language=ru}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.currenttime.tv/a/ufa-train-crash-asha-disaster/29979672.html|title=Трагедия под Ашой. Как в России произошла крупнейшая катастрофа на железной дороге|last=Юртаев|first=Алексей|website=Настоящее Время|access-date=2026-10-22|language=ru}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/51157045/lielaka-dzelzcela-katastrofa-psrs-vesture-pirms-30-gadiem-asa-sadega-575-pasazieri|title=Lielākā dzelzceļa katastrofa PSRS vēsturē: pirms 30 gadiem Ašā sadega 575 pasažieri|last=Īvāns|first=Ansis|website=Delfi|access-date=2026-10-22|date=2019-06-04|language=lv}}</ref> Bojāgājušo vidū bija arī deviņi jauniešu [[Hokejs|hokeja]] komandas "[[Čeļabinskas "Traktor"|Traktor-73]]" dalībnieki. Vairāk nekā 600 cilvēku tika ievainoti. Sprādziens smagi bojāja vilcienus, dzelzceļa sliežu ceļus un sakaru infrastruktūru. Izmeklēšanā tika konstatēti pārkāpumi cauruļvada būvniecībā, pārveidošanā un ekspluatācijā, kā arī trūkumi tā tehniskā stāvokļa uzraudzībā. == Pirms avārijas == 1981. gada 19. janvārī [[PSRS Ministru padome]] atļāva [[Nafta|naftas]] cauruļvada "Rietumsibīrija—Urāla—Pievolga" būvniecību.<ref name=":1" /><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tcj.ru/en/content/117/|title=Химический журнал » Практика строительства магистральных продуктопроводов в России|website=tcj.ru|access-date=2026-10-22}}</ref> Cauruļvada diametrs bija 720 mm, bet garums — 1852 km, un to pirmo posmu bija plānots nodot ekspluatācijā 1983.—1984. gadā. Tomēr Naftas un gāzes rūpniecības ministrijas nolēma gandrīz pabeigto cauruļvadu pārveidot par produktu cauruļvadu plašas vieglo ogļūdeņražu frakcijas transportēšanai, kas rodas naftas gāzes pārstrādes procesā.<ref name=":4" /><ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://industrial-disasters.ru/disasters/%d0%b6%d0%b5%d0%bb%d0%b5%d0%b7%d0%bd%d0%b0%d1%8f-%d0%b4%d0%be%d1%80%d0%be%d0%b3%d0%b0-%d0%bf%d0%be%d0%b4-%d1%83%d1%84%d0%be%d0%b9-%d1%81%d1%81%d1%81%d1%80-1989/|title=Взрыв газопровода рядом с железной дороге под Уфой, СССР, 1989 год {{!}} Техногенные катастрофы|access-date=2026-10-22|date=2013-10-20|language=ru-RU}}</ref> Saskaņā ar noteikumiem, bija aizliegts transportēt sašķidrināto gāzi zem spiediena pa cauruļvadiem, kuru diametrs pārsniedza 400 mm, tomēr nezināmo apstākļu dēļ šis ierobežojums netika ievērots.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techinsider.ru/popmem/1611789-lyudi-dumali-chto-nachalas-yadernaya-voina-jutkaya-istoriya-krupneishei-jeleznodorojnoi-katastrofy-sssr/|title=Люди думали, что началась ядерная война: жуткая история крупнейшей железнодорожной катастрофы СССР|last=Николаева|first=Екатерина|website=www.techinsider.ru|access-date=2026-10-22|language=ru-RU}}</ref> No 1985. līdz 1989. gadam dažādos cauruļvada posmos notika aptuveni 50 avārijas un bojājumi, kuros nebija cietušo.<ref name=":4" /> Iglinskas rajonā cauruļvads 14 vietās šķērsoja citas dzelzceļa līnijas, tostarp [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļu]], tomēr pēc 1985. gada būvdarbiem cauruļvads sāka atrasties aptuveni 900 m attālumā no dzelzceļa līnijas.<ref name=":1" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.aif.ru/archive/1650565|title=СЕГОДНЯ ИЗВЕСТНО, ЧТО НА ДАННОМ ПРОДУКТОПРОВОДЕ ПРОИСХОДИЛИ АВАРИИ И В 1986, И В 1987 ГОДАХ|website=AiF|access-date=2026-10-22|date=1989-06-10|language=ru}}</ref> == Vilcieni un pasažieri == 211. vilciens kursēja maršrutā [[Novosibirska]]—[[Adlera]]. To veidoja elektrolokomotīve VL10-901 un 20 vagoni. Katastrofas brīdī vilciena mašīnists bija Sergejs Popovs, bet viņa palīgs — Sergejs Vasiļjevs.<ref name=":1" /> Vilcienā atradās deviņi jauniešu [[Hokejs|hokeja]] komandas "[[Čeļabinskas "Traktor"|Traktor-73]]" dalībnieki, kuri devās uz [[Krasnodaras novads|Krasnodaras]] [[Krasnodaras novads|novadu]], lai piedalītos ražas novākšanas darbos un pavadītu atvaļinājumu. Vilcienā brauca arī skolēnu grupa no [[Čeļabinska|Čeļabinskas]], kas devās uz atpūtas un ražas novākšanas.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://uralpress.ru/news/v-chelyabinskoy-oblasti-vspominayut-ashinskuyu-katastrofu-razdelivshuyu-sudby-tysyach-lyudey|title=В Челябинской области вспоминают Ашинскую катастрофу, разделившую судьбы тысяч людей на «до» и «после» {{!}} Новости Ашинский район {{!}} 4 июня 2025|website=uralpress.ru|access-date=2026-10-22|date=2026-10-22|language=ru}}</ref> Katastrofas dienā 211. vilciens kavējās par 40 minūtēm, ko izraisīja vai nu [[Grūtniece|grūtnieces]] izkāpšana starpstacijā, vai nu vilciena sastāva komplektēšanas jautājumu risināšana Čeļabinskā, kur dispečeri apsprieda, vai vagonus ar bērniem pievienot vilciena priekšgalā vai aizmugurē.<ref name=":2" /><ref name=":6" /> 212. vilciens kursēja maršrutā Adlera—Novosibirska. To veidoja elektrolokomotīve ChS2-689 un 18 vagoni. Katastrofas brīdī vilciena mašīnists bija Viktors Bezverhijs, bet viņa palīgs — Sergejs Meščerjakovs.<ref name=":1" /> Šajā vilcienā arī atradās bērni kopā ar vecākiem un pieaugušie, kuri atgriezās no atvaļinājuma. Katastrofas dienā tehnisku problēmu dēļ vilciens kavējās par divām stundām un 18 minūtēm.<ref name=":2" /><ref name=":6" /> Saskaņā ar oficiālajiem datiem abos vilcienos kopumā atradās 1284 pasažieri, tostarp 383 bērni, kā arī 86 vilcienu un lokomotīvju apkalpju locekļi. Tomēr faktisko pasažieru skaitu ir grūti noteikt, jo vilcienos atradas arī mazi bērni, kas bija jaunāki par pieciem gadiem. Viņiem atbilstoši tālaika noteikumiem nebija nepieciešama atsevišķa biļete.<ref name=":1" /><ref name=":6" /> Pirms katastrofas abi vilcieni šajā maršruta posmā nebija sastapušies, tomēr kavēšanās dēļ tie "sastopas" uz Transsibīrijas dzelzceļas 1710. kilometra, braucot Aša—Uluteljaka posmā. == Notikumu hronoloģija == === Pirms sprādziena === Saskaņā ar izmeklētāju versiju, cauruļvads netālu no vēlākās sprādziena vietas tika bojāts 1985. gadā. Kā iespējamie bojājuma cēloņi tika minēti [[Ekskavators|ekskavatora]] kausa trieciens būvdarbu laikā vai ilgstoša klaiņojošo elektrisko strāvu iedarbība.<ref name=":8" /> Nenoteiktā laikā 1989. gadā (dažādi avoti min informāciju par 20 līdz 25 dienu ilgu gāzes uzkrāšanos zemienē<ref name=":3" /><ref name=":8" />, līdz 40 minūtēm pirms sprādziena<ref name=":2" /><ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.aif.ru/archive/1650562|title=СЕГОДНЯ ИЗВЕСТНО, ЧТО НА ДАННОМ ПРОДУКТОПРОВОДЕ ПРОИСХОДИЛИ АВАРИИ И В 1986, И В 1987 ГОДАХ. Что произошло в Башкирии|website=AiF|access-date=2026-10-22|date=1989-06-10|language=ru}}</ref>) plaisa pārauga plīsumā 1,7 metru garumā, caur kuru saka noplūst [[propāns]], [[butāns]] un citi ogļūdeņraži. Vieglākās frakcijas sajaucās ar [[Gaiss|gaisu]] un uzkrājās apkārtnes zemienē, izveidojot viegli uzliesmojošu "gāzes ezeru", kura platums sasniedza 2,5 kvādratkilometru, kas šķersoja 1,5 kilometru dzelzceļu.<ref name=":2" /><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://traindisaster.ru/database.php?id=5|title=Взрыв на перегоне Аша - Улу-Теляк (башкирская трагедия), 04 июня 1989 года. // TrainDisaster.ru - железнодорожные катастрофы, крушения, аварии в СССР и России - факты, история, статистика|website=traindisaster.ru|access-date=2026-10-22}}</ref> Pirms sprādziena dežurējošais personāls šajā cauruļvada posmā pamanīja spiediena pazemināšanos, taču neizmeklēja tās cēloni un tā vietā palielināja gāzes daudzumu cauruļvadā.<ref name=":2" /><ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45335227/|title=«Факел смерти»: самая крупная железнодорожная катастрофа в СССР (18+)|website=diletant.media|access-date=2026-10-22|language=ru}}</ref> Neilgi pirms sprādziena gar bojāto cauruļvada posmu pabrauca vienpadsmit kravas vilcieni un seši pasažieru vilcieni. To mašīnisti ziņoja dispečeriem par [[Naftas produkti|naftas produktu]] smaku, un viņi savukārt informēja par notikušo attiecīgos dienestus.<ref name=":6" /> Taču saskaņā ar noteikumiem vilcienu satiksme pa maģistrālo līniju nebija jāaptur.<ref name=":11" /> === Sprādziens === Plkst. 1.14 pēc vietējā laika ([[UTC+5]]) pretējos virzienos braucošie 212. un 211. vilcieni, kas bija aizkavējušies, iebrauca "gāzes ezerā". Elektriskā dzirkstele no [[Pantogrāfs|pantogrāfa]], dzirkstele no konduktora sildītāja vai pa logu izmesta cigarete izraisīja sprādzienu, un abus vilcienus pārņēma liesmas.<ref name=":1" /><ref name=":6" /> Eksperti lēš, ka sprādziena jauda bija līdzvērtīga 250—300 tonnām trotila ekvivalentā, taču citi aprēķini liecina, ka tā varēja sasniegt pat 12 kilotonnas trotila ekvivalenta.<ref name=":1" /><ref name=":11" /> Sprādziens bija tik spēcīgs, ka, pēc aculiecinieku stāstītā, vilciena riteņi vēlāk tika atrasti puskilometra attālumā no dzelzceļa sliedēm.<ref name=":3" /> Vienā brīdī temperatūra sprādziena vietā paaugstinājās līdz 1000 °C.<ref name=":1" /><ref name=":10" /> Sprādziena laikā no sliedēm tika norauti vienpadsmit no 38 vilcienu vagoniem. Ugunsgrēks izplatījās 250 hektāru platībā ap sprādziena vietu, un liesmu stabs bija redzams vairāk nekā 100 kilometru attālumā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Sprādziena vilnis sasniedza Ašu, (kas atradās 11 kilometru attālumā no negadījuma vietas) kur tas izsita daudzu māju logus. Augstās temperatūras dēļ izkusa sēdekļu polsterējums un pasažieru apģērbs, kā arī saplīsa logu rūtis vagonos.<ref name=":2" /> Septiņi vagoni gandrīz uzreiz pilnībā nodega. === Glabšanas operācijas === Pirmie uz notikuma vietu ieradās tuvējo ciematu iedzīvotāji.<ref name=":1" /> Piemēram, Krasnij Voshodas ciema padomes vadītāju Sergeju Kosmotkovu pamodināja sprādziena vilnis, kas ciematā izsita durvis un logus. Pēc tam viņš kopā ar citiem ciema iedzīvotājiem ar autobusu devās meklēt sprādziena vietu, un viņiem izdevās to atrast, pēc ka viņi saka palīdzēt ievainotajiem.<ref name=":2" /> Neilgi pēc ziņojuma saņemšanas par sprādzienu Uluteljakas stacijas dispečeram izdevās atrast kravas platformu ar [[Dīzeļlokomotīve|dīzeļlokomotīvi]], ar kuru dažus izdzīvojušos nogādāja slimnīcā. Līdz plkst. 5.00 sprādziena apkārtnē jau strādāja aptuveni 3000 cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, militārpersonas un kadeti.<ref name=":2" /> Viegli ievainotie tika nogādāti vietējās slimnīcās Ašā un [[Čeļabinska|Čeļabinskā]], savukārt smagi ievainotie tika nogādāti lielākās pilsētās, piemēram, [[Maskava|Maskavā]] un [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]]. Cietušos transportēja ar helikopteriem, kas ieradās līdz ar saullēktu, kā arī ar citiem vilcieniem.<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://svgbdvr.ru/bezopasnost/ulu-telyakskaya-tragediya|title=УЛУ-ТЕЛЯКСКАЯ ТРАГЕДИЯ {{!}} Аргументы времени|website=svgbdvr.ru|access-date=2026-10-22}}</ref> == Avārijas sekas == === Bojagajušie === Glābēji sprādziena vietā un tās apkārtnē atrada 258 bojāgājušo mirstīgās atliekas, no kurām daudzas ugunsgrēkā bija gandrīz pilnībā sadegušas.<ref name=":5" /> No gandrīz 1000 slimnīcās ievietotajiem cilvēkiem 317 vēlāk gāja bojā. Tādējādi, saskaņā ar oficiālajiem datiem, kopumā katastrofā gāja bojā aptuveni 575 cilvēki, no kuriem bija 181 bērns. Starp bojāgājušajiem bija deviņi jauniešu hokeja kluba "Traktor-73" hokejisti, kā arī Čeļabinskas 107. skolas skolēni un citi bērni no [[Pionieru kustība|pionieru vienībām]].<ref name=":1" /><ref name=":2" /> 212. vilciena mašīnists Viktors Bezverhijs izdzīvoja, jo sprādziena vilnis viņu izmeta no elektrolokomotīves kabīnes. Viņam izdevās sasniegt Ašas staciju un no turienes viņš ziņoja par notikušo.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Sprādzienā gāja bojā viņa palīgs Sergejs Meščerjakovs. Smagi ievainoto 211. vilciena mašīnistu Sergeju Popovu no liesmām izglāba viņa palīgs Sergejs Vasiļjevs, taču Popovs nomira no gūtajiem [[Apdegums|apdegumiem]], pirms ieradās palīdzība.<ref name=":1" /> === Bojājumi === Sprādziens ceļa klātnē izraisīja 300 metrus garu plaisu, kuras platums bija no 4 līdz 40 cm, ka arī zemes uzbēruma noslīdēšanu par 70 cm.<ref name=":10" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.aif.ru/archive/1650594|title=ПО СЛЕДАМ СОБЫТИЙ. Расследование продолжается|website=AiF|access-date=2026-10-22|date=1989-06-24|language=ru}}</ref> Sprādzienā tika iznīcināti 30 gaisvadu kontaktlīnijas balsti, 3 km gaisvadu kontaktlīnijas, 1,5 km garenisko elektrolīniju un 1,7 km automātiskās bloķēšanas signāllīniju.<ref name=":6" /><ref name=":10" /><ref name=":13" /> Tika iznīcināti arī 250 m sliežu ceļa un gulšņu režģa. Septiņi vagoni un abas elektrolokomotīves bija smagi bojātas un tās nācās norakstīt, savukārt vēl 26 vagoni bija smagi sadeguši no iekšpuses.<ref name=":10" /> == Ievainoto arstēšana == Cietušie tika nogādāti uz [[Ufa|Ufu]], Ašu un Čeļabinsku ar helikopteriem un vilcieniem. Ar helikopteriem ievainotos nogādāja arī uz apdegumu ārstēšanas centriem [[Kazaņa|Kazaņā]], [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]], [[Samara|Samarā]], [[Barnaula|Barnaulā]] un Novosibirskā.<ref name=":2" /> Kā stāstīja Ašas reanimatologs V. Zagrebenko, ievainoto bija tik daudz, ka viņus nogādāja ar kravas automašīnām un pašizgāzējiem. Pēc tam medicīnas darbinieki, izmantojot militārajā medicīnā izstrādātās metodes, šķiroja cietušos un centās glābt ikvienu, kam vēl bija iespējams palīdzēt.<ref name=":11" /> Daudziem cietušajiem bija 100% ķermeņa virsmas apdegumi un elpceļu apdegumi, kā arī smaga saindēšanās no dūmiem, kas radušies no degošajām vagonu apdares materiāliem.<ref name=":2" /><ref name=":11" /> Medicīnas personāls strādāja efektīvi, katram ievainotajam norīkojot palīgu.<ref name=":5" /> Ufā pirmajā dienā pēc katastrofas vairāk nekā 2000 cilvēku, tostarp ieslodzītie no Ufas cietumiem, brīvprātīgi [[Asins ziedošana|ziedoja asinis]].<ref name=":9" /><ref name=":11" /> 4. jūnija rītā Ašā ieradās A. Višņevska ķirurģijas institūta un N. V. Sklifosovska pētniecības institūta ārsti, lai sniegtu palīdzību ievainotajiem.<ref name=":5" /> Tika sniegta arī starptautiskā palīdzība. Viena no pirmajām personām, kurai [[PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums|PSKP CK ģenerālsekretārs]] [[Mihails Gorbačovs]] piezvanīja, bija [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministre]] [[Mārgarita Tečere]], kura noorganizēja ārstu delegācijas nosūtīšanu.<ref name=":2" /> No [[Rietumvācija|VFR]] apdegumu ārstēšanas centra ieradās deviņi speciālisti, bet no [[Kuba|Kubas]] — vairāki ārsti. Nedēļu pēc negadījuma no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieradās 17 ārsti un medmāsas, kuri atveda arī medicīnisko aprīkojumu, tostarp "[[Mākslīgā niere|mākslīgās nieres]]" [[Nieru mazspēja|nieru mazspējas]] ārstēšanai pacientiem ar smagiem apdegumiem.<ref name=":2" /><ref name=":11" /> [[Japāna]] nosūtīja 60 plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas, [[Zviedrija]] — 10, bet [[Francija]] nosūtīja 13 īpašas gultas apdegumu pacientiem.<ref name=":11" /> Ufā strādāja amerikāņu speciālisti, Čeļabinskā — [[Apvienotā Karaliste|angļu]], [[Īrija|īru]] un [[Austrālija|austrāliešu]] ārsti, bet Maskavā — ārstu komandas no Vācijas un [[Izraēla|Izraēlas]].<ref name=":2" /> Cietušo ārstēšanā piedalījās arī [[Latvija|latviešu]] apdegumu ķirurgs [[Leopolds Ozoliņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muziba-aizgajis-vairaku-ieprieksejo-saeimu-deputats-arsts-leopolds-ozolins|title=Mūžībā aizgājis vairāku iepriekšējo Saeimu deputāts, ārsts Leopolds Ozoliņš|website=LA.LV|access-date=2026-10-22|language=lv}}</ref> == Izmeklēšana un tiesas prāvas == === Izmeklēšana === 4. jūnija rītā Ašā ieradās ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs, [[PSRS Ministru padome|PSRS Ministru padomes]] priekšsēdētājs [[Nikolajs Rižkovs]], [[KPSR Ministru padome|KPSR Ministru padomes]] priekšsēdētājs [[Aleksandrs Vlasovs (politiķis)|Aleksandrs Vlasovs]], PSRS aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Jazovs]], kā arī pazīstamais [[Kremlis|Kremļa]] politiķu ārsts [[Jevgeņijs Čazovs]].<ref name=":2" /><ref name=":12" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vechufa.ru/exclusive/11321-i-na-nebe-ostayutsya-sledy.html|title=И на небе остаются следы » Вечерняя Уфа, официальный сайт газеты "Вечерняя Уфа"|website=Вечерняя Уфа, официальный сайт газеты "Вечерняя Уфа"|access-date=2026-10-22}}</ref><ref name=":14">{{Tīmekļa atsauce|url=https://suzhdenia.ruspole.info/node/16754|title=Николай ЦАРИХИН. Ашинская трагедия. 1989 год {{!}} Русское поле|website=suzhdenia.ruspole.info|access-date=2026-10-22}}</ref> Delegācija ierodās arī uz negadījuma vietu. Kā apgalvoja bijušais Baškīrijas APSR [[Valsts drošības komiteja|VDK]] virsnieks Marss Abdejevs, Gorbačovs, Rižkovs un pārējie delegācijas locekļi pēc izkāpšanas no helikoptera apstājās nelielā attālumā no katastrofas vietas un drīz vien ar helikopteru devās atpakaļ uz Ašu.<ref name=":12" /> Notikuma izmeklēšanai tika izveidota komisija PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka [[Genādijs Vederņikovs|Genādija Vederņikova]] vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bta.bg/bg/ot-arhivite/1139613-edna-ot-nay-tezhkite-zhelezopatni-katastrofi-v-istoriyata-na-savetskiya-sayuz-se|title=Една от най-тежките железопътни катастрофи в историята на Съветския съюз се случва на 4 юни 1989 г. след мощен взрив край Улу Теляк в Башкирия|website=www.bta.bg|access-date=2026-10-22|language=bg}}</ref> Komisijas locekļu vidū bija arī PSRS VDK priekšsēdētāja vietnieks [[Georgijs Agejevs]] un Vissavienības Centrālās arodbiedrību padomes sekretārs [[Igors Kločkovs]].<ref name=":7" /> Notikuma vietā strādāja arī grupa no Čeļabinskas reģionālās izpildkomitejas, kuru vadīja tās priekšsēdētājs Boriss Isajevs.<ref name=":14" /> Izmeklēšanā piedalījās arī Baškīrijas APSR VDK virsnieki.<ref name=":12" /> Notikuma vietā strādāja [[PSRS Satiksmes ministrija|PSRS Satiksmes ministrijas]] pārstāvji, kuri, pārbaudot elektrolokomotīves, secināja, ka tās ir bijušas tehniskā kārtībā. Tika arī konstatēts, ka notikušais nebija [[Terorisms|teroristiskais akts]], jo vagonus uguns bija skārusi no ārpuses.<ref name=":13" /> Dažu stundu laikā izmeklētāji atklāja sprādziena izveidotu krāteri, kurā centrā atradās cauruļvads ar aptuveni divus metrus garu plīsumu.<ref name=":12" /> Līdz 5. jūnija beigām izmeklētāji bija noskaidrojuši, ka sprādzienu izraisīja cauruļvada darbības traucējumi.<ref name=":12" /> Tika arī atklāts, ka cauruļvadā noplūdes bija notikušas jau 1985., 1986. un 1987. gadā, bet laikposmā no 1985. līdz 1989. gadam bija reģistrētas aptuveni 17 nopietnas avārijas.<ref name=":13" /> 30. maijā Urālu–Sibīrijas maģistrālo naftas produktu cauruļvadu pārvalde vietējā laikrakstā "Svet Oktjabrja" (''Свет Октября'') publicēja paziņojumu par iespējamām gāzes noplūdēm, tomēr oficiāli neinformēja Kuibiševas dzelzceļa Baškīrijas nodaļu par iespējamo apdraudējumu.<ref name=":13" /> Pēc krimināllietas ierosināšanas izmeklēšanā iesaistījās Baškīrijas APSR prokuratūra un Iekšlietu ministrija. Tika nopratināti simtiem liecinieku, kā arī konfiscēta visa dokumentācija par dzelzceļa un cauruļvada tehnisko stāvokli. Pēc Marsa Abdejeva vārdiem, izmeklētāji saskārās ar situācijām, kurās gan dzelzceļa darbinieki, gan cauruļvadu speciālisti centās novelt vainu uz citiem, pierādot, ka paši visu bija izdarījuši pareizi.<ref name=":12" /> Pēc nenosauktā [[Baškortostāna|Baškortostānas]] prokuratūras izmeklētāja vārdiem, PSRS Naftas un gāzes rūpniecības ministrija un Vissavienības Cauruļvadu būvniecības pētniecības institūts, kas abi bija saistīti ar negadījuma apstākļiem, izdarīja ievērojamu spiedienu uz izmeklēšanu.<ref name=":15">{{Ziņu atsauce|url=https://izvestija.sssr.su/1991/208m.pdf|title=Слушается дело о взрыве|work=Известия, № 208|access-date=22.10.2026|date=1991. gada 31. augusta}}</ref> Krimināllietas materiāli aizņēma 163 sējumus.<ref name=":15" /> === Tiesas prāvas un apsūdzētie === Atklātas tiesas sēdes par negadījumu sākās 1991. gada augusta beigās. Uz apsūdzēto sola atradās septiņi cilvēki, kuri bija iesaistīti cauruļvada būvniecībā un ekspluatācijā.<ref name=":15" /> Sākotnēji apsūdzības tika izvirzītas deviņām personām.<ref name=":7" /> Aizstāvība pieprasīja papildu izmeklēšanu, apgalvojot, ka lietas materiāli nav pietiekami rūpīgi izskatīti.<ref name=":15" /> Tiesas process ieilga, un spriedums tika pasludināts tikai 1995. gada jūnija sākumā, jau pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]].<ref name=":2" /> Seši apsūdzētie tika notiesāti saskaņā ar Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 215. panta otro daļu "Noteikumu pārkāpšana būvdarbu laikā", kas paredzēja maksimālo sodu — piecu gadu cietumsodu. Mobilās mehanizētās kolonnas (MMK) Nr. 1 brigadniekam Fanuzam Kašapovam, kurš bija atbildīgs par cauruļvada ieklāšanu, piesprieda divu gadu cietumsodu ar viena gada soda izpildes atlikšanu. Tādu pašu sodu saņēma arī MMK Nr. 1 galvenais inženieris Ramils Urazins un objekta vadītājs Igors Kalačevs. Tomēr visi trīs drīz vien tika atbrīvoti [[Amnestija|amnestijas]] kārtībā.<ref name=":5" /><ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ufa.aif.ru/dontknows/kakoe_nakazanie_poluchili_vinovnye_v_katastrofe_pod_ulu-telyakom|title=Какое наказание получили виновные в катастрофе под Улу-Теляком?|website=AiF|access-date=2026-10-22|date=2019-06-03|language=ru}}</ref> Viktoram Kuročkinam, [[Trests|tresta]] "Ņefteprovodmontaž" ģenerāluzņēmējdarbības būvniecības un montāžas pārvaldes vadītājam, un Aleksandram Kurbatovam, [[Aļmetjevska|Aļmetjevskas]] maģistrālo naftas produktu cauruļvadu pārvaldes Čerkasu lineārā ražošanas dienesta un Minibajevas gāzes pārstrādes rūpnīcas vadītājam, tika piespriests divu gadu cietumsods, kas bija jāizcieš labošanas darbu kolonijā.<ref name=":2" /><ref name=":16" /> Tomēr soda izpilde tika atlikta uz diviem gadiem, bet vēlāk abi notiesātie lūdza Baškortostānas prezidentu [[Murtaza Rahimovs|Murtazu Rahimovu]] viņus apžēlot. Sākotnēji viņš atteicās, taču vēlāk abus apžēloja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nsk.om1.ru/news/society/391913-tela_byli_obozhzheny_do_kostejj_dva_poezda_okazalis_vnutri_vzryva_v_300_tonn_tnt__chto_skryvaet_tragedija_sostava_novosibirsk__adler/|title=«Тела были обожжены до костей»: два поезда оказались внутри взрыва в 300 тонн ТНТ. Что скрывает трагедия состава Новосибирск — Адлер|access-date=22.10.2026|date=12.08.2025}}</ref> Aleksandram Makarovam, Čerkasu lineārā ražošanas dienesta maiņas priekšniekam un Kurbatova padotajam, piesprieda divu gadu nosacītu sodu. Vēlāk viņš tika atbrīvots amnestijas kārtībā. Aleksandrs Smirnovs, rūpnīcas "Sojuzņeftegazpererabotka" vadītāja vietnieks un cauruļvada pieņemšanas valsts komisijas priekšsēdētājs, izvairījās no tiesas, jo krimināllieta pret viņu tika izbeigta amnestijas kārtībā.<ref name=":16" /> == Sekas == === Izmaiņas === Pēc negadījuma cauruļvadu krustojumos ar dzelzceļam un automaģistrāļiem sāka izvietot brīdinājuma zīmes ar uzrakstu: "Uzmanību! Krustojums ar cauruļvadu. Apstāšanās aizliegta!"<ref name=":12" /> Vilcienu vadītājiem bija arī pienākums apturēt vilcienu, tiklīdz viņi sajuta pirmo benzīna vai citas naftas produktusmaku.<ref name=":5" /> Vilciena biļešu iegādei saka izmantot pases, un biļetēs tika norādīti pasažieru vārdi. Pasažieru sarakstos iekļāva arī bērnus, kas bija jaunāki par pieciem gadiem.<ref name=":1" /> === Cauruļvada liktenis === Pēc negadījuma cauruļvads vairs netika izmantots, bet 2011. gadā Baškortostānas un [[Tatarstāna|Tatarstānas]] varas iestādes nolēma to atjaunot. Tomēr projekts netika īstenots, un 2014. gadā 1000 kilometru attālumā no Ašas tika uzbūvēts jauns cauruļvads.<ref name=":2" /> === Piemiņa === 1989. gada 5. jūnijā tika izsludināta sēru diena. 1992. gadā pie masu kapa ar 327 urnām, kas satur neidentificētu upuru pelnus, tika uzstādīts 8 metrus augsts piemineklis. Pieminekļa pakājē atrodas arī vairākas maršruta zīmes no negadījumā iesaistītajiem vilcieniem.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:1989. gads]] [[Kategorija:Dzelzceļa katastrofas]] felanzmjmtg7is14jinbj0gp0lwfc2v 4538763 4538758 2026-10-22T19:59:51Z Papuass 88 /* Sprādziens */ typos 4538763 wikitext text/x-wiki {{Notikuma infokaste|image=Ufa train disaster 09.jpg|caption=Sprādzienā bojāti vagoni|Event_Name=Ufas dzelzceļa katastrofa|date=1989. gada 4. jūnijā|time=plkst. 1.14 ([[UTC+5]])|place={{flaga|USSR}} [[Iglinskas rajons]], [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] posms, [[Baškīrijas APSR]], [[PSRS]]|fatalities=575|injuries=623}}'''Ufas dzelzceļa katastrofa''', pazīstama arī kā '''[[Aša|Ašas]] traģēdija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Ашинская'' ''трагедия''), bija lielākā dzelzceļa katastrofa [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija|Krievijas]] vēsturē. Tā notika 1989. gada 4. jūnijā [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] posmā netālu no [[Uluteljaka|Uluteljakas]] stacijas, [[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Baškīrijas APSR]], aptuveni 11 km no Ašas. Naktī pa dzelzceļa posmu starp Ašu un Uluteljaku pretējos virzienos brauca divi pasažieru vilcieni: Nr. 211 maršrutā [[Novosibirska]]—[[Adlera]] (20 vagoni un elektrolokomotīve), un Nr. 212 maršrutā Adlera—Novosibirska (18 vagoni un elektrolokomotīve). Tajos kopumā atradās aptuveni 1284 pasažieri un 86 vilcienu un lokomotīvju apkalpju locekļi. Vilcieniem braucot viens otram garām, eksplodēja un aizdegās no bojāta cauruļvada noplūdušu vieglo [[Ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]] tvaiku mākonis. Sprādziena jauda tiek lēsta 250—300 tonnu [[Trotila ekvivalents|trotila ekvivalentā]]. No tā un vēlāk no traumām gāja bojā no 575 līdz 780 cilvēki, tostarp 181 bērns.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/29991055.html|title="Езжайте на зарево!.." 30 лет крупнейшей в СССР трагедии на железной дороге|work=Радио Свобода|access-date=2026-10-22|date=2019-06-11|language=ru}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.currenttime.tv/a/ufa-train-crash-asha-disaster/29979672.html|title=Трагедия под Ашой. Как в России произошла крупнейшая катастрофа на железной дороге|last=Юртаев|first=Алексей|website=Настоящее Время|access-date=2026-10-22|language=ru}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/51157045/lielaka-dzelzcela-katastrofa-psrs-vesture-pirms-30-gadiem-asa-sadega-575-pasazieri|title=Lielākā dzelzceļa katastrofa PSRS vēsturē: pirms 30 gadiem Ašā sadega 575 pasažieri|last=Īvāns|first=Ansis|website=Delfi|access-date=2026-10-22|date=2019-06-04|language=lv}}</ref> Bojāgājušo vidū bija arī deviņi jauniešu [[Hokejs|hokeja]] komandas "[[Čeļabinskas "Traktor"|Traktor-73]]" dalībnieki. Vairāk nekā 600 cilvēku tika ievainoti. Sprādziens smagi bojāja vilcienus, dzelzceļa sliežu ceļus un sakaru infrastruktūru. Izmeklēšanā tika konstatēti pārkāpumi cauruļvada būvniecībā, pārveidošanā un ekspluatācijā, kā arī trūkumi tā tehniskā stāvokļa uzraudzībā. == Pirms avārijas == 1981. gada 19. janvārī [[PSRS Ministru padome]] atļāva [[Nafta|naftas]] cauruļvada "Rietumsibīrija—Urāla—Pievolga" būvniecību.<ref name=":1" /><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tcj.ru/en/content/117/|title=Химический журнал » Практика строительства магистральных продуктопроводов в России|website=tcj.ru|access-date=2026-10-22}}</ref> Cauruļvada diametrs bija 720 mm, bet garums — 1852 km, un to pirmo posmu bija plānots nodot ekspluatācijā 1983.—1984. gadā. Tomēr Naftas un gāzes rūpniecības ministrijas nolēma gandrīz pabeigto cauruļvadu pārveidot par produktu cauruļvadu plašas vieglo ogļūdeņražu frakcijas transportēšanai, kas rodas naftas gāzes pārstrādes procesā.<ref name=":4" /><ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://industrial-disasters.ru/disasters/%d0%b6%d0%b5%d0%bb%d0%b5%d0%b7%d0%bd%d0%b0%d1%8f-%d0%b4%d0%be%d1%80%d0%be%d0%b3%d0%b0-%d0%bf%d0%be%d0%b4-%d1%83%d1%84%d0%be%d0%b9-%d1%81%d1%81%d1%81%d1%80-1989/|title=Взрыв газопровода рядом с железной дороге под Уфой, СССР, 1989 год {{!}} Техногенные катастрофы|access-date=2026-10-22|date=2013-10-20|language=ru-RU}}</ref> Saskaņā ar noteikumiem, bija aizliegts transportēt sašķidrināto gāzi zem spiediena pa cauruļvadiem, kuru diametrs pārsniedza 400 mm, tomēr nezināmo apstākļu dēļ šis ierobežojums netika ievērots.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techinsider.ru/popmem/1611789-lyudi-dumali-chto-nachalas-yadernaya-voina-jutkaya-istoriya-krupneishei-jeleznodorojnoi-katastrofy-sssr/|title=Люди думали, что началась ядерная война: жуткая история крупнейшей железнодорожной катастрофы СССР|last=Николаева|first=Екатерина|website=www.techinsider.ru|access-date=2026-10-22|language=ru-RU}}</ref> No 1985. līdz 1989. gadam dažādos cauruļvada posmos notika aptuveni 50 avārijas un bojājumi, kuros nebija cietušo.<ref name=":4" /> Iglinskas rajonā cauruļvads 14 vietās šķērsoja citas dzelzceļa līnijas, tostarp [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļu]], tomēr pēc 1985. gada būvdarbiem cauruļvads sāka atrasties aptuveni 900 m attālumā no dzelzceļa līnijas.<ref name=":1" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.aif.ru/archive/1650565|title=СЕГОДНЯ ИЗВЕСТНО, ЧТО НА ДАННОМ ПРОДУКТОПРОВОДЕ ПРОИСХОДИЛИ АВАРИИ И В 1986, И В 1987 ГОДАХ|website=AiF|access-date=2026-10-22|date=1989-06-10|language=ru}}</ref> == Vilcieni un pasažieri == 211. vilciens kursēja maršrutā [[Novosibirska]]—[[Adlera]]. To veidoja elektrolokomotīve VL10-901 un 20 vagoni. Katastrofas brīdī vilciena mašīnists bija Sergejs Popovs, bet viņa palīgs — Sergejs Vasiļjevs.<ref name=":1" /> Vilcienā atradās deviņi jauniešu [[Hokejs|hokeja]] komandas "[[Čeļabinskas "Traktor"|Traktor-73]]" dalībnieki, kuri devās uz [[Krasnodaras novads|Krasnodaras]] [[Krasnodaras novads|novadu]], lai piedalītos ražas novākšanas darbos un pavadītu atvaļinājumu. Vilcienā brauca arī skolēnu grupa no [[Čeļabinska|Čeļabinskas]], kas devās uz atpūtas un ražas novākšanas.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://uralpress.ru/news/v-chelyabinskoy-oblasti-vspominayut-ashinskuyu-katastrofu-razdelivshuyu-sudby-tysyach-lyudey|title=В Челябинской области вспоминают Ашинскую катастрофу, разделившую судьбы тысяч людей на «до» и «после» {{!}} Новости Ашинский район {{!}} 4 июня 2025|website=uralpress.ru|access-date=2026-10-22|date=2026-10-22|language=ru}}</ref> Katastrofas dienā 211. vilciens kavējās par 40 minūtēm, ko izraisīja vai nu [[Grūtniece|grūtnieces]] izkāpšana starpstacijā, vai nu vilciena sastāva komplektēšanas jautājumu risināšana Čeļabinskā, kur dispečeri apsprieda, vai vagonus ar bērniem pievienot vilciena priekšgalā vai aizmugurē.<ref name=":2" /><ref name=":6" /> 212. vilciens kursēja maršrutā Adlera—Novosibirska. To veidoja elektrolokomotīve ChS2-689 un 18 vagoni. Katastrofas brīdī vilciena mašīnists bija Viktors Bezverhijs, bet viņa palīgs — Sergejs Meščerjakovs.<ref name=":1" /> Šajā vilcienā arī atradās bērni kopā ar vecākiem un pieaugušie, kuri atgriezās no atvaļinājuma. Katastrofas dienā tehnisku problēmu dēļ vilciens kavējās par divām stundām un 18 minūtēm.<ref name=":2" /><ref name=":6" /> Saskaņā ar oficiālajiem datiem abos vilcienos kopumā atradās 1284 pasažieri, tostarp 383 bērni, kā arī 86 vilcienu un lokomotīvju apkalpju locekļi. Tomēr faktisko pasažieru skaitu ir grūti noteikt, jo vilcienos atradās arī mazi bērni, kas bija jaunāki par pieciem gadiem. Viņiem atbilstoši tālaika noteikumiem nebija nepieciešama atsevišķa biļete.<ref name=":1" /><ref name=":6" /> Pirms katastrofas abi vilcieni šajā maršruta posmā nebija sastapušies, tomēr kavēšanās dēļ tie "sastopas" uz Transsibīrijas dzelzceļa 1710. kilometra, braucot Aša—Uluteljaka posmā. == Notikumu hronoloģija == === Pirms sprādziena === Saskaņā ar izmeklētāju versiju, cauruļvads netālu no vēlākās sprādziena vietas tika bojāts 1985. gadā. Kā iespējamie bojājuma cēloņi tika minēti [[Ekskavators|ekskavatora]] kausa trieciens būvdarbu laikā vai ilgstoša klaiņojošo elektrisko strāvu iedarbība.<ref name=":8" /> Nenoteiktā laikā 1989. gadā (dažādi avoti min informāciju par 20 līdz 25 dienu ilgu gāzes uzkrāšanos zemienē<ref name=":3" /><ref name=":8" />, līdz 40 minūtēm pirms sprādziena<ref name=":2" /><ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.aif.ru/archive/1650562|title=СЕГОДНЯ ИЗВЕСТНО, ЧТО НА ДАННОМ ПРОДУКТОПРОВОДЕ ПРОИСХОДИЛИ АВАРИИ И В 1986, И В 1987 ГОДАХ. Что произошло в Башкирии|website=AiF|access-date=2026-10-22|date=1989-06-10|language=ru}}</ref>) plaisa pārauga plīsumā 1,7 metru garumā, caur kuru saka noplūst [[propāns]], [[butāns]] un citi ogļūdeņraži. Vieglākās frakcijas sajaucās ar [[Gaiss|gaisu]] un uzkrājās apkārtnes zemienē, izveidojot viegli uzliesmojošu "gāzes ezeru", kura platums sasniedza 2,5 kvadrātkilometru, kas šķērsoja 1,5 kilometru dzelzceļu.<ref name=":2" /><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://traindisaster.ru/database.php?id=5|title=Взрыв на перегоне Аша - Улу-Теляк (башкирская трагедия), 04 июня 1989 года. // TrainDisaster.ru - железнодорожные катастрофы, крушения, аварии в СССР и России - факты, история, статистика|website=traindisaster.ru|access-date=2026-10-22}}</ref> Pirms sprādziena dežurējošais personāls šajā cauruļvada posmā pamanīja spiediena pazemināšanos, taču neizmeklēja tās cēloni un tā vietā palielināja gāzes daudzumu cauruļvadā.<ref name=":2" /><ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45335227/|title=«Факел смерти»: самая крупная железнодорожная катастрофа в СССР (18+)|website=diletant.media|access-date=2026-10-22|language=ru}}</ref> Neilgi pirms sprādziena gar bojāto cauruļvada posmu pabrauca vienpadsmit kravas vilcieni un seši pasažieru vilcieni. To mašīnisti ziņoja dispečeriem par [[Naftas produkti|naftas produktu]] smaku, un viņi savukārt informēja par notikušo attiecīgos dienestus.<ref name=":6" /> Taču saskaņā ar noteikumiem vilcienu satiksme pa maģistrālo līniju nebija jāaptur.<ref name=":11" /> === Sprādziens === Plkst. 1.14 pēc vietējā laika ([[UTC+5]]) pretējos virzienos braucošie 212. un 211. vilcieni, kas bija aizkavējušies, iebrauca "gāzes ezerā". Elektriskā dzirkstele no [[Pantogrāfs (transports)|pantogrāfa]], dzirkstele no konduktora sildītāja vai pa logu izmesta cigarete izraisīja sprādzienu, un abus vilcienus pārņēma liesmas.<ref name=":1" /><ref name=":6" /> Eksperti lēš, ka sprādziena jauda bija līdzvērtīga 250—300 tonnām trotila ekvivalentā, taču citi aprēķini liecina, ka tā varēja sasniegt pat 12 kilotonnas trotila ekvivalenta.<ref name=":1" /><ref name=":11" /> Sprādziens bija tik spēcīgs, ka, pēc aculiecinieku stāstītā, vilciena riteņi vēlāk tika atrasti puskilometra attālumā no dzelzceļa sliedēm.<ref name=":3" /> Vienā brīdī temperatūra sprādziena vietā paaugstinājās līdz 1000 °C.<ref name=":1" /><ref name=":10" /> Sprādziena laikā no sliedēm tika norauti vienpadsmit no 38 vilcienu vagoniem. Ugunsgrēks izplatījās 250 hektāru platībā ap sprādziena vietu, un liesmu stabs bija redzams vairāk nekā 100 kilometru attālumā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Sprādziena vilnis sasniedza Ašu, (kas atradās 11 kilometru attālumā no negadījuma vietas) kur tas izsita daudzu māju logus. Augstās temperatūras dēļ izkusa sēdekļu polsterējums un pasažieru apģērbs, kā arī saplīsa logu rūtis vagonos.<ref name=":2" /> Septiņi vagoni gandrīz uzreiz pilnībā nodega. === Glabšanas operācijas === Pirmie uz notikuma vietu ieradās tuvējo ciematu iedzīvotāji.<ref name=":1" /> Piemēram, Krasnij Voshodas ciema padomes vadītāju Sergeju Kosmotkovu pamodināja sprādziena vilnis, kas ciematā izsita durvis un logus. Pēc tam viņš kopā ar citiem ciema iedzīvotājiem ar autobusu devās meklēt sprādziena vietu, un viņiem izdevās to atrast, pēc ka viņi saka palīdzēt ievainotajiem.<ref name=":2" /> Neilgi pēc ziņojuma saņemšanas par sprādzienu Uluteljakas stacijas dispečeram izdevās atrast kravas platformu ar [[Dīzeļlokomotīve|dīzeļlokomotīvi]], ar kuru dažus izdzīvojušos nogādāja slimnīcā. Līdz plkst. 5.00 sprādziena apkārtnē jau strādāja aptuveni 3000 cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, militārpersonas un kadeti.<ref name=":2" /> Viegli ievainotie tika nogādāti vietējās slimnīcās Ašā un [[Čeļabinska|Čeļabinskā]], savukārt smagi ievainotie tika nogādāti lielākās pilsētās, piemēram, [[Maskava|Maskavā]] un [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]]. Cietušos transportēja ar helikopteriem, kas ieradās līdz ar saullēktu, kā arī ar citiem vilcieniem.<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://svgbdvr.ru/bezopasnost/ulu-telyakskaya-tragediya|title=УЛУ-ТЕЛЯКСКАЯ ТРАГЕДИЯ {{!}} Аргументы времени|website=svgbdvr.ru|access-date=2026-10-22}}</ref> == Avārijas sekas == === Bojagajušie === Glābēji sprādziena vietā un tās apkārtnē atrada 258 bojāgājušo mirstīgās atliekas, no kurām daudzas ugunsgrēkā bija gandrīz pilnībā sadegušas.<ref name=":5" /> No gandrīz 1000 slimnīcās ievietotajiem cilvēkiem 317 vēlāk gāja bojā. Tādējādi, saskaņā ar oficiālajiem datiem, kopumā katastrofā gāja bojā aptuveni 575 cilvēki, no kuriem bija 181 bērns. Starp bojāgājušajiem bija deviņi jauniešu hokeja kluba "Traktor-73" hokejisti, kā arī Čeļabinskas 107. skolas skolēni un citi bērni no [[Pionieru kustība|pionieru vienībām]].<ref name=":1" /><ref name=":2" /> 212. vilciena mašīnists Viktors Bezverhijs izdzīvoja, jo sprādziena vilnis viņu izmeta no elektrolokomotīves kabīnes. Viņam izdevās sasniegt Ašas staciju un no turienes viņš ziņoja par notikušo.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Sprādzienā gāja bojā viņa palīgs Sergejs Meščerjakovs. Smagi ievainoto 211. vilciena mašīnistu Sergeju Popovu no liesmām izglāba viņa palīgs Sergejs Vasiļjevs, taču Popovs nomira no gūtajiem [[Apdegums|apdegumiem]], pirms ieradās palīdzība.<ref name=":1" /> === Bojājumi === Sprādziens ceļa klātnē izraisīja 300 metrus garu plaisu, kuras platums bija no 4 līdz 40 cm, ka arī zemes uzbēruma noslīdēšanu par 70 cm.<ref name=":10" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.aif.ru/archive/1650594|title=ПО СЛЕДАМ СОБЫТИЙ. Расследование продолжается|website=AiF|access-date=2026-10-22|date=1989-06-24|language=ru}}</ref> Sprādzienā tika iznīcināti 30 gaisvadu kontaktlīnijas balsti, 3 km gaisvadu kontaktlīnijas, 1,5 km garenisko elektrolīniju un 1,7 km automātiskās bloķēšanas signāllīniju.<ref name=":6" /><ref name=":10" /><ref name=":13" /> Tika iznīcināti arī 250 m sliežu ceļa un gulšņu režģa. Septiņi vagoni un abas elektrolokomotīves bija smagi bojātas un tās nācās norakstīt, savukārt vēl 26 vagoni bija smagi sadeguši no iekšpuses.<ref name=":10" /> == Ievainoto arstēšana == Cietušie tika nogādāti uz [[Ufa|Ufu]], Ašu un Čeļabinsku ar helikopteriem un vilcieniem. Ar helikopteriem ievainotos nogādāja arī uz apdegumu ārstēšanas centriem [[Kazaņa|Kazaņā]], [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]], [[Samara|Samarā]], [[Barnaula|Barnaulā]] un Novosibirskā.<ref name=":2" /> Kā stāstīja Ašas reanimatologs V. Zagrebenko, ievainoto bija tik daudz, ka viņus nogādāja ar kravas automašīnām un pašizgāzējiem. Pēc tam medicīnas darbinieki, izmantojot militārajā medicīnā izstrādātās metodes, šķiroja cietušos un centās glābt ikvienu, kam vēl bija iespējams palīdzēt.<ref name=":11" /> Daudziem cietušajiem bija 100% ķermeņa virsmas apdegumi un elpceļu apdegumi, kā arī smaga saindēšanās no dūmiem, kas radušies no degošajām vagonu apdares materiāliem.<ref name=":2" /><ref name=":11" /> Medicīnas personāls strādāja efektīvi, katram ievainotajam norīkojot palīgu.<ref name=":5" /> Ufā pirmajā dienā pēc katastrofas vairāk nekā 2000 cilvēku, tostarp ieslodzītie no Ufas cietumiem, brīvprātīgi [[Asins ziedošana|ziedoja asinis]].<ref name=":9" /><ref name=":11" /> 4. jūnija rītā Ašā ieradās A. Višņevska ķirurģijas institūta un N. V. Sklifosovska pētniecības institūta ārsti, lai sniegtu palīdzību ievainotajiem.<ref name=":5" /> Tika sniegta arī starptautiskā palīdzība. Viena no pirmajām personām, kurai [[PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums|PSKP CK ģenerālsekretārs]] [[Mihails Gorbačovs]] piezvanīja, bija [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministre]] [[Mārgarita Tečere]], kura noorganizēja ārstu delegācijas nosūtīšanu.<ref name=":2" /> No [[Rietumvācija|VFR]] apdegumu ārstēšanas centra ieradās deviņi speciālisti, bet no [[Kuba|Kubas]] — vairāki ārsti. Nedēļu pēc negadījuma no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieradās 17 ārsti un medmāsas, kuri atveda arī medicīnisko aprīkojumu, tostarp "[[Mākslīgā niere|mākslīgās nieres]]" [[Nieru mazspēja|nieru mazspējas]] ārstēšanai pacientiem ar smagiem apdegumiem.<ref name=":2" /><ref name=":11" /> [[Japāna]] nosūtīja 60 plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas, [[Zviedrija]] — 10, bet [[Francija]] nosūtīja 13 īpašas gultas apdegumu pacientiem.<ref name=":11" /> Ufā strādāja amerikāņu speciālisti, Čeļabinskā — [[Apvienotā Karaliste|angļu]], [[Īrija|īru]] un [[Austrālija|austrāliešu]] ārsti, bet Maskavā — ārstu komandas no Vācijas un [[Izraēla|Izraēlas]].<ref name=":2" /> Cietušo ārstēšanā piedalījās arī [[Latvija|latviešu]] apdegumu ķirurgs [[Leopolds Ozoliņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muziba-aizgajis-vairaku-ieprieksejo-saeimu-deputats-arsts-leopolds-ozolins|title=Mūžībā aizgājis vairāku iepriekšējo Saeimu deputāts, ārsts Leopolds Ozoliņš|website=LA.LV|access-date=2026-10-22|language=lv}}</ref> == Izmeklēšana un tiesas prāvas == === Izmeklēšana === 4. jūnija rītā Ašā ieradās ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs, [[PSRS Ministru padome|PSRS Ministru padomes]] priekšsēdētājs [[Nikolajs Rižkovs]], [[KPSR Ministru padome|KPSR Ministru padomes]] priekšsēdētājs [[Aleksandrs Vlasovs (politiķis)|Aleksandrs Vlasovs]], PSRS aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Jazovs]], kā arī pazīstamais [[Kremlis|Kremļa]] politiķu ārsts [[Jevgeņijs Čazovs]].<ref name=":2" /><ref name=":12" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vechufa.ru/exclusive/11321-i-na-nebe-ostayutsya-sledy.html|title=И на небе остаются следы » Вечерняя Уфа, официальный сайт газеты "Вечерняя Уфа"|website=Вечерняя Уфа, официальный сайт газеты "Вечерняя Уфа"|access-date=2026-10-22}}</ref><ref name=":14">{{Tīmekļa atsauce|url=https://suzhdenia.ruspole.info/node/16754|title=Николай ЦАРИХИН. Ашинская трагедия. 1989 год {{!}} Русское поле|website=suzhdenia.ruspole.info|access-date=2026-10-22}}</ref> Delegācija ierodās arī uz negadījuma vietu. Kā apgalvoja bijušais Baškīrijas APSR [[Valsts drošības komiteja|VDK]] virsnieks Marss Abdejevs, Gorbačovs, Rižkovs un pārējie delegācijas locekļi pēc izkāpšanas no helikoptera apstājās nelielā attālumā no katastrofas vietas un drīz vien ar helikopteru devās atpakaļ uz Ašu.<ref name=":12" /> Notikuma izmeklēšanai tika izveidota komisija PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka [[Genādijs Vederņikovs|Genādija Vederņikova]] vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bta.bg/bg/ot-arhivite/1139613-edna-ot-nay-tezhkite-zhelezopatni-katastrofi-v-istoriyata-na-savetskiya-sayuz-se|title=Една от най-тежките железопътни катастрофи в историята на Съветския съюз се случва на 4 юни 1989 г. след мощен взрив край Улу Теляк в Башкирия|website=www.bta.bg|access-date=2026-10-22|language=bg}}</ref> Komisijas locekļu vidū bija arī PSRS VDK priekšsēdētāja vietnieks [[Georgijs Agejevs]] un Vissavienības Centrālās arodbiedrību padomes sekretārs [[Igors Kločkovs]].<ref name=":7" /> Notikuma vietā strādāja arī grupa no Čeļabinskas reģionālās izpildkomitejas, kuru vadīja tās priekšsēdētājs Boriss Isajevs.<ref name=":14" /> Izmeklēšanā piedalījās arī Baškīrijas APSR VDK virsnieki.<ref name=":12" /> Notikuma vietā strādāja [[PSRS Satiksmes ministrija|PSRS Satiksmes ministrijas]] pārstāvji, kuri, pārbaudot elektrolokomotīves, secināja, ka tās ir bijušas tehniskā kārtībā. Tika arī konstatēts, ka notikušais nebija [[Terorisms|teroristiskais akts]], jo vagonus uguns bija skārusi no ārpuses.<ref name=":13" /> Dažu stundu laikā izmeklētāji atklāja sprādziena izveidotu krāteri, kurā centrā atradās cauruļvads ar aptuveni divus metrus garu plīsumu.<ref name=":12" /> Līdz 5. jūnija beigām izmeklētāji bija noskaidrojuši, ka sprādzienu izraisīja cauruļvada darbības traucējumi.<ref name=":12" /> Tika arī atklāts, ka cauruļvadā noplūdes bija notikušas jau 1985., 1986. un 1987. gadā, bet laikposmā no 1985. līdz 1989. gadam bija reģistrētas aptuveni 17 nopietnas avārijas.<ref name=":13" /> 30. maijā Urālu–Sibīrijas maģistrālo naftas produktu cauruļvadu pārvalde vietējā laikrakstā "Svet Oktjabrja" (''Свет Октября'') publicēja paziņojumu par iespējamām gāzes noplūdēm, tomēr oficiāli neinformēja Kuibiševas dzelzceļa Baškīrijas nodaļu par iespējamo apdraudējumu.<ref name=":13" /> Pēc krimināllietas ierosināšanas izmeklēšanā iesaistījās Baškīrijas APSR prokuratūra un Iekšlietu ministrija. Tika nopratināti simtiem liecinieku, kā arī konfiscēta visa dokumentācija par dzelzceļa un cauruļvada tehnisko stāvokli. Pēc Marsa Abdejeva vārdiem, izmeklētāji saskārās ar situācijām, kurās gan dzelzceļa darbinieki, gan cauruļvadu speciālisti centās novelt vainu uz citiem, pierādot, ka paši visu bija izdarījuši pareizi.<ref name=":12" /> Pēc nenosauktā [[Baškortostāna|Baškortostānas]] prokuratūras izmeklētāja vārdiem, PSRS Naftas un gāzes rūpniecības ministrija un Vissavienības Cauruļvadu būvniecības pētniecības institūts, kas abi bija saistīti ar negadījuma apstākļiem, izdarīja ievērojamu spiedienu uz izmeklēšanu.<ref name=":15">{{Ziņu atsauce|url=https://izvestija.sssr.su/1991/208m.pdf|title=Слушается дело о взрыве|work=Известия, № 208|access-date=22.10.2026|date=1991. gada 31. augusta}}</ref> Krimināllietas materiāli aizņēma 163 sējumus.<ref name=":15" /> === Tiesas prāvas un apsūdzētie === Atklātas tiesas sēdes par negadījumu sākās 1991. gada augusta beigās. Uz apsūdzēto sola atradās septiņi cilvēki, kuri bija iesaistīti cauruļvada būvniecībā un ekspluatācijā.<ref name=":15" /> Sākotnēji apsūdzības tika izvirzītas deviņām personām.<ref name=":7" /> Aizstāvība pieprasīja papildu izmeklēšanu, apgalvojot, ka lietas materiāli nav pietiekami rūpīgi izskatīti.<ref name=":15" /> Tiesas process ieilga, un spriedums tika pasludināts tikai 1995. gada jūnija sākumā, jau pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]].<ref name=":2" /> Seši apsūdzētie tika notiesāti saskaņā ar Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 215. panta otro daļu "Noteikumu pārkāpšana būvdarbu laikā", kas paredzēja maksimālo sodu — piecu gadu cietumsodu. Mobilās mehanizētās kolonnas (MMK) Nr. 1 brigadniekam Fanuzam Kašapovam, kurš bija atbildīgs par cauruļvada ieklāšanu, piesprieda divu gadu cietumsodu ar viena gada soda izpildes atlikšanu. Tādu pašu sodu saņēma arī MMK Nr. 1 galvenais inženieris Ramils Urazins un objekta vadītājs Igors Kalačevs. Tomēr visi trīs drīz vien tika atbrīvoti [[Amnestija|amnestijas]] kārtībā.<ref name=":5" /><ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ufa.aif.ru/dontknows/kakoe_nakazanie_poluchili_vinovnye_v_katastrofe_pod_ulu-telyakom|title=Какое наказание получили виновные в катастрофе под Улу-Теляком?|website=AiF|access-date=2026-10-22|date=2019-06-03|language=ru}}</ref> Viktoram Kuročkinam, [[Trests|tresta]] "Ņefteprovodmontaž" ģenerāluzņēmējdarbības būvniecības un montāžas pārvaldes vadītājam, un Aleksandram Kurbatovam, [[Aļmetjevska|Aļmetjevskas]] maģistrālo naftas produktu cauruļvadu pārvaldes Čerkasu lineārā ražošanas dienesta un Minibajevas gāzes pārstrādes rūpnīcas vadītājam, tika piespriests divu gadu cietumsods, kas bija jāizcieš labošanas darbu kolonijā.<ref name=":2" /><ref name=":16" /> Tomēr soda izpilde tika atlikta uz diviem gadiem, bet vēlāk abi notiesātie lūdza Baškortostānas prezidentu [[Murtaza Rahimovs|Murtazu Rahimovu]] viņus apžēlot. Sākotnēji viņš atteicās, taču vēlāk abus apžēloja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nsk.om1.ru/news/society/391913-tela_byli_obozhzheny_do_kostejj_dva_poezda_okazalis_vnutri_vzryva_v_300_tonn_tnt__chto_skryvaet_tragedija_sostava_novosibirsk__adler/|title=«Тела были обожжены до костей»: два поезда оказались внутри взрыва в 300 тонн ТНТ. Что скрывает трагедия состава Новосибирск — Адлер|access-date=22.10.2026|date=12.08.2025}}</ref> Aleksandram Makarovam, Čerkasu lineārā ražošanas dienesta maiņas priekšniekam un Kurbatova padotajam, piesprieda divu gadu nosacītu sodu. Vēlāk viņš tika atbrīvots amnestijas kārtībā. Aleksandrs Smirnovs, rūpnīcas "Sojuzņeftegazpererabotka" vadītāja vietnieks un cauruļvada pieņemšanas valsts komisijas priekšsēdētājs, izvairījās no tiesas, jo krimināllieta pret viņu tika izbeigta amnestijas kārtībā.<ref name=":16" /> == Sekas == === Izmaiņas === Pēc negadījuma cauruļvadu krustojumos ar dzelzceļam un automaģistrālēm sāka izvietot brīdinājuma zīmes ar uzrakstu: "Uzmanību! Krustojums ar cauruļvadu. Apstāšanās aizliegta!"<ref name=":12" /> Vilcienu vadītājiem bija arī pienākums apturēt vilcienu, tiklīdz viņi sajuta pirmo benzīna vai citas naftas produktu smaku.<ref name=":5" /> Vilciena biļešu iegādei saka izmantot pases, un biļetēs tika norādīti pasažieru vārdi. Pasažieru sarakstos iekļāva arī bērnus, kas bija jaunāki par pieciem gadiem.<ref name=":1" /> === Cauruļvada liktenis === Pēc negadījuma cauruļvads vairs netika izmantots, bet 2011. gadā Baškortostānas un [[Tatarstāna|Tatarstānas]] varas iestādes nolēma to atjaunot. Tomēr projekts netika īstenots, un 2014. gadā 1000 kilometru attālumā no Ašas tika uzbūvēts jauns cauruļvads.<ref name=":2" /> === Piemiņa === 1989. gada 5. jūnijā tika izsludināta sēru diena. 1992. gadā pie masu kapa ar 327 urnām, kas satur neidentificētu upuru pelnus, tika uzstādīts 8 metrus augsts piemineklis. Pieminekļa pakājē atrodas arī vairākas maršruta zīmes no negadījumā iesaistītajiem vilcieniem.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:1989. gads]] [[Kategorija:Dzelzceļa katastrofas]] q7brijenkcp1yvkogkwttj9lhnxn5c1 3 641937 4538764 2026-10-22T20:13:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4538764 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Ooooo auuu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. oktobris, plkst. 23.13 (EEST) gonyyb8baezjwqxlogyx1cq1waqxgi8 0 641938 4538767 2026-10-22T21:02:31Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Tadžmahāls]] uz [[Tādžmahals]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Gan pēc hindi, gan persiešu valodas sanāk "Tādžmahals", skatīt arī raksta diskusiju, kur tas apgalvots 4538767 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tādžmahals]] mw3p1jb7ogjttrnvg3muae00bj0c5xs 1 641939 4538769 2026-10-22T21:02:31Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Diskusija:Tadžmahāls]] uz [[Diskusija:Tādžmahals]]: Gan pēc hindi, gan persiešu valodas sanāk "Tādžmahals", skatīt arī raksta diskusiju, kur tas apgalvots 4538769 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Tādžmahals]] t1lhpxoubga5l5z9qolniz3034fluqf 0 641940 4538800 2026-10-23T05:36:27Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Grigorijs Lučanskis]] 4538800 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Grigorijs Lučanskis]] mduztg649w47aebzkq26aulh78qyk0d 0 641941 4538804 2026-10-23T06:15:25Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par UNESCO Pasaules mantojuma vietu Indonēzijā 4538804 wikitext text/x-wiki {{Pasaules mantojuma objekta infokaste | WHS = Prambananas tempļu kompleksi | image = Prambanan Complex 1.jpg | imagesize = 280px | caption = Prambananas tempļu komplekss | Country = {{IDN}} | Location = [[Java (sala)|Javas sala]], uz [[Jogjakartas īpašais reģions|Jogjakartas īpašā reģiona]] un [[Centrālā Java|Centrālās Javas]] robežas | Type = Kultūra | Criteria = i, iv | ID = 642 | Link = https://whc.unesco.org/en/list/642 | Region = Āzija un Klusā okeāna reģions | Coordinates = {{coord|7|45|7.992|S|110|29|30.012|E|display=inline}} | Year = 1991 | Session = 15. | Extension = | Danger = | Property = 39,92 ha | Buffer = 37,2 ha | map_type = Indonēzija#Java | reljefa_karte = jā | map_caption = Prambananas atrašanās vieta Indonēzijā | map_alt = | map_size = 280px | latd = 7 | latm = 45 | lats = 8 | latNS = S | longd = 110 | longm = 29 | longs = 30 | longEW = E | coordinates_type = landmark | coordinates_region = ID | coordinates_display = inline,title | coordinates_format = | child = | embedded = }} '''Prambanana''' ({{val|id|Candi Prambanan}} — ‘Prambananas templis’) ir 9. gadsimtā galvenokārt celts [[hinduisms|hinduistu]] tempļu komplekss [[Java (sala)|Javas]] salā [[Indonēzija|Indonēzijā]], uz [[Jogjakartas īpašais reģions|Jogjakartas īpašā reģiona]] un [[Centrālā Java|Centrālās Javas]] robežas. Tas ir lielākais hinduistu tempļu komplekss Indonēzijā un viens no nozīmīgākajiem senās Javas reliģiskās arhitektūras pieminekļiem. Kompleksa centrālā daļa veltīta hinduistu dievību trīsvienībai jeb [[Trimūrti]] — [[Šiva]]m, [[Višnu]] un [[Brahma]]m. No trim galvenajiem tempļiem centrālais un augstākais ir Šivas templis, kura augstums sasniedz aptuveni 47 metrus. Prambanas tempļi izveidoti galvenokārt 9. gadsimtā Senās [[Matarama]]s valsts laikā, un to arhitektūrā un akmens ciļņos atspoguļojas tālaika Javas hinduistu reliģiskās un mākslinieciskās tradīcijas. Kopš 1991. gada Prambanana kopā ar tuvumā esošajiem [[Sevu templis|Sevu]], [[Bubras templis|Bubras]] un [[Lumbanas templis|Lumbanas]] tempļu kompleksiem ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] ar nosaukumu “Prambanas tempļu kompleksi”. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indonēzija-aizmetnis}} {{hinduisms-aizmetnis}} {{Indonēzija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hinduisms]] [[Kategorija:Indonēzijas kultūra]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā]] g5r6q8ar6c4u08dk8a8qzswouyj6s5z 4538814 4538804 2026-10-23T06:22:07Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Indonēzijas kultūra]]; pievienoju [[Kategorija:Indonēzijas arheoloģiskie pieminekļi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538814 wikitext text/x-wiki {{Pasaules mantojuma objekta infokaste | WHS = Prambananas tempļu kompleksi | image = Prambanan Complex 1.jpg | imagesize = 280px | caption = Prambananas tempļu komplekss | Country = {{IDN}} | Location = [[Java (sala)|Javas sala]], uz [[Jogjakartas īpašais reģions|Jogjakartas īpašā reģiona]] un [[Centrālā Java|Centrālās Javas]] robežas | Type = Kultūra | Criteria = i, iv | ID = 642 | Link = https://whc.unesco.org/en/list/642 | Region = Āzija un Klusā okeāna reģions | Coordinates = {{coord|7|45|7.992|S|110|29|30.012|E|display=inline}} | Year = 1991 | Session = 15. | Extension = | Danger = | Property = 39,92 ha | Buffer = 37,2 ha | map_type = Indonēzija#Java | reljefa_karte = jā | map_caption = Prambananas atrašanās vieta Indonēzijā | map_alt = | map_size = 280px | latd = 7 | latm = 45 | lats = 8 | latNS = S | longd = 110 | longm = 29 | longs = 30 | longEW = E | coordinates_type = landmark | coordinates_region = ID | coordinates_display = inline,title | coordinates_format = | child = | embedded = }} '''Prambanana''' ({{val|id|Candi Prambanan}} — ‘Prambananas templis’) ir 9. gadsimtā galvenokārt celts [[hinduisms|hinduistu]] tempļu komplekss [[Java (sala)|Javas]] salā [[Indonēzija|Indonēzijā]], uz [[Jogjakartas īpašais reģions|Jogjakartas īpašā reģiona]] un [[Centrālā Java|Centrālās Javas]] robežas. Tas ir lielākais hinduistu tempļu komplekss Indonēzijā un viens no nozīmīgākajiem senās Javas reliģiskās arhitektūras pieminekļiem. Kompleksa centrālā daļa veltīta hinduistu dievību trīsvienībai jeb [[Trimūrti]] — [[Šiva]]m, [[Višnu]] un [[Brahma]]m. No trim galvenajiem tempļiem centrālais un augstākais ir Šivas templis, kura augstums sasniedz aptuveni 47 metrus. Prambanas tempļi izveidoti galvenokārt 9. gadsimtā Senās [[Matarama]]s valsts laikā, un to arhitektūrā un akmens ciļņos atspoguļojas tālaika Javas hinduistu reliģiskās un mākslinieciskās tradīcijas. Kopš 1991. gada Prambanana kopā ar tuvumā esošajiem [[Sevu templis|Sevu]], [[Bubras templis|Bubras]] un [[Lumbanas templis|Lumbanas]] tempļu kompleksiem ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] ar nosaukumu “Prambanas tempļu kompleksi”. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indonēzija-aizmetnis}} {{hinduisms-aizmetnis}} {{Indonēzija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hinduisms]] [[Kategorija:Indonēzijas arheoloģiskie pieminekļi]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā]] lquyh8e2j9mo623uxu52ccyywppj1uk 10 641942 4538805 2026-10-23T06:16:24Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Veidne:Reliģija-aizmetnis]] 4538805 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Veidne:Reliģija-aizmetnis]] mtvluea02tj4ykgibb98hpovtniv3i2 0 641943 4538807 2026-10-23T06:17:11Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Prambanana]] 4538807 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Prambanana]] dhzl9yegjmzw3mzly4v2joqiqjriw70 0 641944 4538808 2026-10-23T06:17:28Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Prambanana]] 4538808 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Prambanana]] dhzl9yegjmzw3mzly4v2joqiqjriw70 0 641945 4538809 2026-10-23T06:17:41Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Prambanana]] 4538809 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Prambanana]] dhzl9yegjmzw3mzly4v2joqiqjriw70 0 641946 4538810 2026-10-23T06:18:30Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Prambanana]] 4538810 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Prambanana]] dhzl9yegjmzw3mzly4v2joqiqjriw70 14 641947 4538811 2026-10-23T06:19:51Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Indonēzija|Kultūra]] [[Kategorija:Kultūra pēc valsts]] 4538811 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Indonēzija|Kultūra]] [[Kategorija:Kultūra pēc valsts]] a9bmsp6brhlvfx1eo6jbq9asw61317u 0 641948 4538819 2026-10-23T06:49:55Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Selvilitepe | Nosaukums2 = ''Selvili Tepe''<br/>''Κυπαρισσόβουνο'' | Photo = Mount selvili 1.png | Photo size = | Paraksts = | karte = Kipra | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 35 |latm = 19 |lats = 10 |latNS = N |longd = 33 |longm = 09 |longs = 41 |longEW = E | Augstums = 1024 | Relatīvais_augstums = 834 | Atrašanās... 4538819 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Selvilitepe | Nosaukums2 = ''Selvili Tepe''<br/>''Κυπαρισσόβουνο'' | Photo = Mount selvili 1.png | Photo size = | Paraksts = | karte = Kipra | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 35 |latm = 19 |lats = 10 |latNS = N |longd = 33 |longm = 09 |longs = 41 |longEW = E | Augstums = 1024 | Relatīvais_augstums = 834 | Atrašanās vieta = {{CYP}}<br/>({{karogs|Ziemeļkipra}}) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Kirēnijas kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Selvilitepe''' ({{val|tr|Selvili Tepe}}) vai '''Kiparisovuno''' ({{val|el|Κυπαρισσόβουν}}) ir kalns [[Kirēnijas kalni|Kirēnijas kalnos]] [[Kipra (sala)|Kipras]] salas ziemeļos, grēdas un [[Ziemeļkipras Turku Republika]]s augstākā virsotne. Kalna nosaukums grieķu un turku valodā nozīmē ‘[[Cipreses|Ciprešu]] kalns’. Ģeoloģiski kalns veidots no [[Dolomīts|dolomīta]] un citiem kristāliskiem [[Kaļķakmens|kaļķakmeņiem]].<ref>[http://www.polignosi.com/cgibin/hweb?-A=6210&-V=limmata «Κυπαρισσόβουνον». ''ΠΟΛΥΓΝΩΣΗ (Μεγάλη Κυπριακή Εγκυκλοπαίδεια)''. 5 Σεπτεμβρίου 2023.]</ref> Kalna virsotni ieskauj stāvas un dēļ porainās augsnes sausas nogāzes. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir ap 550 mm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kosovas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Serbijas ģeogrāfija]] 5jhtn5pskhsw2h0zd66crfuq3dyf0ex 4538820 4538819 2026-10-23T06:50:09Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Selvili]] uz [[Selvilitepe]]: atveidošana 4538819 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Selvilitepe | Nosaukums2 = ''Selvili Tepe''<br/>''Κυπαρισσόβουνο'' | Photo = Mount selvili 1.png | Photo size = | Paraksts = | karte = Kipra | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 35 |latm = 19 |lats = 10 |latNS = N |longd = 33 |longm = 09 |longs = 41 |longEW = E | Augstums = 1024 | Relatīvais_augstums = 834 | Atrašanās vieta = {{CYP}}<br/>({{karogs|Ziemeļkipra}}) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Kirēnijas kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Selvilitepe''' ({{val|tr|Selvili Tepe}}) vai '''Kiparisovuno''' ({{val|el|Κυπαρισσόβουν}}) ir kalns [[Kirēnijas kalni|Kirēnijas kalnos]] [[Kipra (sala)|Kipras]] salas ziemeļos, grēdas un [[Ziemeļkipras Turku Republika]]s augstākā virsotne. Kalna nosaukums grieķu un turku valodā nozīmē ‘[[Cipreses|Ciprešu]] kalns’. Ģeoloģiski kalns veidots no [[Dolomīts|dolomīta]] un citiem kristāliskiem [[Kaļķakmens|kaļķakmeņiem]].<ref>[http://www.polignosi.com/cgibin/hweb?-A=6210&-V=limmata «Κυπαρισσόβουνον». ''ΠΟΛΥΓΝΩΣΗ (Μεγάλη Κυπριακή Εγκυκλοπαίδεια)''. 5 Σεπτεμβρίου 2023.]</ref> Kalna virsotni ieskauj stāvas un dēļ porainās augsnes sausas nogāzes. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir ap 550 mm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kosovas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Serbijas ģeogrāfija]] 5jhtn5pskhsw2h0zd66crfuq3dyf0ex 4538852 4538820 2026-10-23T08:10:06Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Kosovas ģeogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Kipras ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538852 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Selvilitepe | Nosaukums2 = ''Selvili Tepe''<br/>''Κυπαρισσόβουνο'' | Photo = Mount selvili 1.png | Photo size = | Paraksts = | karte = Kipra | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 35 |latm = 19 |lats = 10 |latNS = N |longd = 33 |longm = 09 |longs = 41 |longEW = E | Augstums = 1024 | Relatīvais_augstums = 834 | Atrašanās vieta = {{CYP}}<br/>({{karogs|Ziemeļkipra}}) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Kirēnijas kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Selvilitepe''' ({{val|tr|Selvili Tepe}}) vai '''Kiparisovuno''' ({{val|el|Κυπαρισσόβουν}}) ir kalns [[Kirēnijas kalni|Kirēnijas kalnos]] [[Kipra (sala)|Kipras]] salas ziemeļos, grēdas un [[Ziemeļkipras Turku Republika]]s augstākā virsotne. Kalna nosaukums grieķu un turku valodā nozīmē ‘[[Cipreses|Ciprešu]] kalns’. Ģeoloģiski kalns veidots no [[Dolomīts|dolomīta]] un citiem kristāliskiem [[Kaļķakmens|kaļķakmeņiem]].<ref>[http://www.polignosi.com/cgibin/hweb?-A=6210&-V=limmata «Κυπαρισσόβουνον». ''ΠΟΛΥΓΝΩΣΗ (Μεγάλη Κυπριακή Εγκυκλοπαίδεια)''. 5 Σεπτεμβρίου 2023.]</ref> Kalna virsotni ieskauj stāvas un dēļ porainās augsnes sausas nogāzes. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir ap 550 mm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kipras ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Serbijas ģeogrāfija]] 2a7bhtrb6px6rnl3qygkxfu1bozdkmf 4538853 4538852 2026-10-23T08:10:25Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas ģeogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Ziemeļkipras Turku Republika]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538853 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Selvilitepe | Nosaukums2 = ''Selvili Tepe''<br/>''Κυπαρισσόβουνο'' | Photo = Mount selvili 1.png | Photo size = | Paraksts = | karte = Kipra | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 35 |latm = 19 |lats = 10 |latNS = N |longd = 33 |longm = 09 |longs = 41 |longEW = E | Augstums = 1024 | Relatīvais_augstums = 834 | Atrašanās vieta = {{CYP}}<br/>({{karogs|Ziemeļkipra}}) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Kirēnijas kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Selvilitepe''' ({{val|tr|Selvili Tepe}}) vai '''Kiparisovuno''' ({{val|el|Κυπαρισσόβουν}}) ir kalns [[Kirēnijas kalni|Kirēnijas kalnos]] [[Kipra (sala)|Kipras]] salas ziemeļos, grēdas un [[Ziemeļkipras Turku Republika]]s augstākā virsotne. Kalna nosaukums grieķu un turku valodā nozīmē ‘[[Cipreses|Ciprešu]] kalns’. Ģeoloģiski kalns veidots no [[Dolomīts|dolomīta]] un citiem kristāliskiem [[Kaļķakmens|kaļķakmeņiem]].<ref>[http://www.polignosi.com/cgibin/hweb?-A=6210&-V=limmata «Κυπαρισσόβουνον». ''ΠΟΛΥΓΝΩΣΗ (Μεγάλη Κυπριακή Εγκυκλοπαίδεια)''. 5 Σεπτεμβρίου 2023.]</ref> Kalna virsotni ieskauj stāvas un dēļ porainās augsnes sausas nogāzes. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir ap 550 mm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kipras ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ziemeļkipras Turku Republika]] [[Kategorija:Serbijas ģeogrāfija]] fplk6qe7q7xbnwt5k11vp9z23de6di3 4538854 4538853 2026-10-23T08:10:29Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Serbijas ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538854 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Selvilitepe | Nosaukums2 = ''Selvili Tepe''<br/>''Κυπαρισσόβουνο'' | Photo = Mount selvili 1.png | Photo size = | Paraksts = | karte = Kipra | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 35 |latm = 19 |lats = 10 |latNS = N |longd = 33 |longm = 09 |longs = 41 |longEW = E | Augstums = 1024 | Relatīvais_augstums = 834 | Atrašanās vieta = {{CYP}}<br/>({{karogs|Ziemeļkipra}}) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Kirēnijas kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Selvilitepe''' ({{val|tr|Selvili Tepe}}) vai '''Kiparisovuno''' ({{val|el|Κυπαρισσόβουν}}) ir kalns [[Kirēnijas kalni|Kirēnijas kalnos]] [[Kipra (sala)|Kipras]] salas ziemeļos, grēdas un [[Ziemeļkipras Turku Republika]]s augstākā virsotne. Kalna nosaukums grieķu un turku valodā nozīmē ‘[[Cipreses|Ciprešu]] kalns’. Ģeoloģiski kalns veidots no [[Dolomīts|dolomīta]] un citiem kristāliskiem [[Kaļķakmens|kaļķakmeņiem]].<ref>[http://www.polignosi.com/cgibin/hweb?-A=6210&-V=limmata «Κυπαρισσόβουνον». ''ΠΟΛΥΓΝΩΣΗ (Μεγάλη Κυπριακή Εγκυκλοπαίδεια)''. 5 Σεπτεμβρίου 2023.]</ref> Kalna virsotni ieskauj stāvas un dēļ porainās augsnes sausas nogāzes. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir ap 550 mm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kipras ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ziemeļkipras Turku Republika]] sevla500bygwqct13m7agk2fbtjvg1r 4538855 4538854 2026-10-23T08:10:38Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Kipras ģeogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Kipras kalni]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538855 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Selvilitepe | Nosaukums2 = ''Selvili Tepe''<br/>''Κυπαρισσόβουνο'' | Photo = Mount selvili 1.png | Photo size = | Paraksts = | karte = Kipra | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 35 |latm = 19 |lats = 10 |latNS = N |longd = 33 |longm = 09 |longs = 41 |longEW = E | Augstums = 1024 | Relatīvais_augstums = 834 | Atrašanās vieta = {{CYP}}<br/>({{karogs|Ziemeļkipra}}) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Kirēnijas kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Selvilitepe''' ({{val|tr|Selvili Tepe}}) vai '''Kiparisovuno''' ({{val|el|Κυπαρισσόβουν}}) ir kalns [[Kirēnijas kalni|Kirēnijas kalnos]] [[Kipra (sala)|Kipras]] salas ziemeļos, grēdas un [[Ziemeļkipras Turku Republika]]s augstākā virsotne. Kalna nosaukums grieķu un turku valodā nozīmē ‘[[Cipreses|Ciprešu]] kalns’. Ģeoloģiski kalns veidots no [[Dolomīts|dolomīta]] un citiem kristāliskiem [[Kaļķakmens|kaļķakmeņiem]].<ref>[http://www.polignosi.com/cgibin/hweb?-A=6210&-V=limmata «Κυπαρισσόβουνον». ''ΠΟΛΥΓΝΩΣΗ (Μεγάλη Κυπριακή Εγκυκλοπαίδεια)''. 5 Σεπτεμβρίου 2023.]</ref> Kalna virsotni ieskauj stāvas un dēļ porainās augsnes sausas nogāzes. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir ap 550 mm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kipras kalni]] [[Kategorija:Ziemeļkipras Turku Republika]] ipngi03kc26egeogkcpzl9162raaah5 4538856 4538855 2026-10-23T08:11:17Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Ziemeļkipras Turku Republika]]; pievienoju [[Kategorija:Ziemeļkipra]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538856 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Selvilitepe | Nosaukums2 = ''Selvili Tepe''<br/>''Κυπαρισσόβουνο'' | Photo = Mount selvili 1.png | Photo size = | Paraksts = | karte = Kipra | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 35 |latm = 19 |lats = 10 |latNS = N |longd = 33 |longm = 09 |longs = 41 |longEW = E | Augstums = 1024 | Relatīvais_augstums = 834 | Atrašanās vieta = {{CYP}}<br/>({{karogs|Ziemeļkipra}}) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Kirēnijas kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Selvilitepe''' ({{val|tr|Selvili Tepe}}) vai '''Kiparisovuno''' ({{val|el|Κυπαρισσόβουν}}) ir kalns [[Kirēnijas kalni|Kirēnijas kalnos]] [[Kipra (sala)|Kipras]] salas ziemeļos, grēdas un [[Ziemeļkipras Turku Republika]]s augstākā virsotne. Kalna nosaukums grieķu un turku valodā nozīmē ‘[[Cipreses|Ciprešu]] kalns’. Ģeoloģiski kalns veidots no [[Dolomīts|dolomīta]] un citiem kristāliskiem [[Kaļķakmens|kaļķakmeņiem]].<ref>[http://www.polignosi.com/cgibin/hweb?-A=6210&-V=limmata «Κυπαρισσόβουνον». ''ΠΟΛΥΓΝΩΣΗ (Μεγάλη Κυπριακή Εγκυκλοπαίδεια)''. 5 Σεπτεμβρίου 2023.]</ref> Kalna virsotni ieskauj stāvas un dēļ porainās augsnes sausas nogāzes. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir ap 550 mm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kipras kalni]] [[Kategorija:Ziemeļkipra]] s50hyst9ujq60n9hmzi44swcszvy7mu 0 641949 4538821 2026-10-23T06:50:09Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Selvili]] uz [[Selvilitepe]]: atveidošana 4538821 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Selvilitepe]] jefi4t85vi30oupz0sish1vcm6gwzpq 0 641950 4538822 2026-10-23T06:50:59Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Selvilitepe]] 4538822 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Selvilitepe]] jefi4t85vi30oupz0sish1vcm6gwzpq 10 641951 4538828 2026-10-23T07:24:49Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Veidne:VietasKarte Olande (Somija)]] uz [[Veidne:VietasKarte Olande]]: unificēšana 4538828 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:VietasKarte Olande]] 8r52wty6c6dewas6lwtkhxrkl1soym3 0 641952 4538831 2026-10-23T07:32:47Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Ordālsklints | Nosaukums2 = ''Orrdalsklint'' | Photo = Orrdalsklint july 2018.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Olande#Somija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 60 |latm = 20 |lats = |latNS = N |longd = 20 |longm = 07 |longs = |longEW = E | Augstums = 129,1 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{FIN}}<br/>({{k... 4538831 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Ordālsklints | Nosaukums2 = ''Orrdalsklint'' | Photo = Orrdalsklint july 2018.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Olande#Somija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 60 |latm = 20 |lats = |latNS = N |longd = 20 |longm = 07 |longs = |longEW = E | Augstums = 129,1 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{FIN}}<br/>({{karogs|Olande}}) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Ordālsklints''' ({{val|sv|Orrdalsklint}}) ir paugurs [[Olande]]s ziemeļaustrumu piekrastē, arhipelāga augstākais virsmas punkts. Paugura virsotne plakana, ledāju nogludināta. Tiek uzskatīts, ka Ordālsklints bija pirmā arhipelāga daļa, kas pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu pacēlās no jūras, kad tās līmenis pazeminājās. 2. pasaules kara laikā paugura virsotnē bija pretgaisa novērošanas postenis.<ref>[https://web.archive.org/web/20110823041455/http://www.museum.ax/museum/arkeologi_orrdalsklint.pbs Orrdalsklint ''på Museibyråns webbplats på Åland'']</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas kalni]] [[Kategorija:Olande]] 28i0tzudow1k4visojbe2utv31n4sbx 0 641953 4538832 2026-10-23T07:33:23Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ordālsklints]] 4538832 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ordālsklints]] byk2vdup8junfprl17pyg8h6xk3kxxo 14 641954 4538837 2026-10-23T07:37:14Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[Kategorija:Somijas lēnes]] [[Kategorija:Somijas salas]] [[Baltijas jūras salas]] [[Kategorija:Autonomi reģioni]] 4538837 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Somijas lēnes]] [[Kategorija:Somijas salas]] [[Baltijas jūras salas]] [[Kategorija:Autonomi reģioni]] ghnbt9txwytsz9vzb8h0bgb93o94kbv 4538839 4538837 2026-10-23T07:37:55Z Kikos 3705 4538839 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Somijas lēnes]] [[Kategorija:Somijas salas]] [[Kategorija:Baltijas jūras salas]] [[Kategorija:Autonomi reģioni]] np5vgujtqx4u1qeay22d0mvqfx09fbg 3 641955 4538883 2026-10-23T08:30:05Z Syunsyunminmin 105974 Syunsyunminmin pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Satiorca]] uz [[Dalībnieka diskusija:アルミッツ]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Satiorca|Satiorca]]" to "[[Special:CentralAuth/アルミッツ|アルミッツ]]" 4538883 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:アルミッツ]] tef2tlzi414ym5bor8hn5z7sewv2pht 0 641956 4538913 2026-10-23T10:24:37Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4538913 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Myotis daubentoni.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Myotinae |apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta | ģints = Myotis | ģints_lv = Naktssikspārņi | suga = Myotis daubentonii | suga_lv = Ūdeņu naktssikspārnis | binomial = Myotis daubentonii ([[Kuhl]], 1817) | izplatība = [[Attēls:Mapa Myotis daubentonii.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Ūdeņu naktssikspārnis''' (''Myotis daubentonii'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=179987#null "Myotis".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Myotis daubentonii|Ūdeņu naktssikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Naktssikspārņi]] r5x1ftxyynncbt6615kwo2eun7hhtb5 0 641957 4538914 2026-10-23T10:24:40Z Pirags 3757 jauna lpp 4538914 wikitext text/x-wiki {{Kauja |kauja=Sēlpils kauja |attēls= [[Attēls:Portrait of count Jacob de la Gardie - Nationalmuseum - 19206.tif|100px]] |paraksts= Kaujas uzvarētājs Jakobs Delagardijs |konfl=[[Poļu-zviedru karš (1600-1629)]] |laiks=[[1626]]. gada [[7. janvāris]] |vieta=[[Vecsēlpils]] (tagad [[Jēkabpils novads]], [[Latvija]])| |iznāk=zviedru uzvara |puse1={{flagicon|Sweden|1562}} [[Zviedrija]]| |puse2=[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|22px]] [[Polijas-Lietuvas ūnija|Polija-Lietuva]]| |karavad1=[[Jakobs Delagardijs]] |karavad2=[[Aleksandrs Gosevskis]]| |spēki1= 600 mustetieri un kavalērijas vienība, divi lielɡabali |spēki2= lietuviešu un poļu haiduki, vācu alɡotņi, kopā ap 2000 karavīru, cietokšņa lielɡabali |zaud1=| nav zināms |zaud2=ap 300 sagūstīto un kritušo }} '''Sēlpils kauja''' bija kauja [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara (1600—1629)]] laikā starp [[Zviedrija]]s un [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] karaspēkiem. Tā risinājās [[1626. gads|1626. gada]] 30. septembrī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] pie [[Sēlpils pils]]. == Kaujas norise == 1626. gada janvārī [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]] sakāva Lietuvas karaspēku [[Valles kauja|Valles kaujā]], tomēr [[Aleksandrs Gosevskis|Aleksandra Gosevska]] vadītajam lietuvu karaspēkam pēc tam izdevās ieņemt visu [[Sēlija]] teritoriju un izvietot ap 2000 karavīru lielu ɡanizonu pie Sēlpils cietokšņa, kas pārvaldīja [[Daugava]]s ūdensceļu. 1626. gada septembrī [[Zviedru Vidzeme]]s ģenerālgubernators ģenerālis [[Jakobs Delagardijs]] sapulcināja Vidzemes karaspēku un nosūtīja ģenerāli [[Gustavs Horns|Gustavu Hornu]] ar kavalērijas vienību šķērsot upi uz rietumiem no Sēlpils. Viņš pats pāri Daugavai ar 600 musketieriem uzbruka pakalnos pie Sēlpils izvietotajiem Lietuvas haidukiem un vācu alɡotņiem, kurus sīvā cīņā sakāva, ieɡūstot divus karogus. Pēc tam Delagardijs apšaudīja pils nocietinājumus ar diviem 12 mārciņu lielgabaliem, tikai nākamajā rītā arī cietokšņa aizstāvji sāka šaut ar lielgabaliem, taču tas būtiski neietekmēja zviedrus, un lietuvieši lūdza pamieru, no kā Delagardijs atteicās. Lietuvas ɡarnizons iznīcināja Sēlpils mūrus un atkāpās uz Bauskas pili. 1626. gada oktobrī pilī notika pamiera sarunas starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu. Pēc kāda laika piegāžu trūkums piespieda zviedrus atkāpties pāri Dauɡavai un ieņemt [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]] 9. oktobrī. {{vēsture-aizmetnis}} <gallery mode=packed widths="" heights="250px" > Attēls:Sēlpils virspilskunga iecirknis 17. gadsimtā.jpg|Sēlpils kaujas vieta (''Seleborg'') 17. gadsimta kartē </gallery> [[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Zviedrijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Polijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas dižkunigaitijas piedalīšanos]] [[Kategorija:1626. gads]] [[Kategorija:Sēlpils pagasts]] ouy6depibuycjzxfrv05mj03pb0zc6d 0 641958 4538915 2026-10-23T10:25:15Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Ūdeņu naktssikspārnis]] 4538915 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ūdeņu naktssikspārnis]] 5ayoxaguo0isxilh7pt9do7oyme0u80 3 641959 4538932 2026-10-23T10:52:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4538932 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Saafeg}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. oktobris, plkst. 13.52 (EEST) pi2n00ruagcamg2dl25zzlreunc4pnm 0 641960 4538936 2026-10-23T11:21:06Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Vatikāna pakalns | Nosaukums2 = | Photo = Gardens in the Vatican City (3).jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Vatikāns#Roma#Itālija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 41 |latm = 54 |lats = 13 |latNS = N |longd = 12 |longm = 27 |longs = 01 |longEW = E | Augstums = 75 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{Vieta|Vati... 4538936 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Vatikāna pakalns | Nosaukums2 = | Photo = Gardens in the Vatican City (3).jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Vatikāns#Roma#Itālija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 41 |latm = 54 |lats = 13 |latNS = N |longd = 12 |longm = 27 |longs = 01 |longEW = E | Augstums = 75 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{Vieta|Vatikāns}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Vatikāna pakalns''' ({{val|la|Mons Vaticanus}}, {{val|it|Colle Vaticano}}) ir pakalns [[Roma|Romā]], uz kura atrodas [[Vatikāns|Vatikāna]] pilsētvalsts. Atrodas [[Tibra]]s labajā krastā, pretēji tradicionālajiem Romas septiņiem pakalniem. Pakalns devis nosaukumu [[Romas katoļu baznīca]]s rezidencei [[Vatikāns|Vatikāna pilsētvalstij]]. Tiek uzskatīts, ka pakalna nosaukums cēlies no [[Senā Roma|romiešu]] dievības Vatikāna (''Vaticanus'' vai ''Vagitanus''), kurai tika piedēvēta spēja apveltīt zīdaiņus ar runas spēju, kas izpaužas to pirmajā kliedzienā. Pēc citas versijas pakalna nosaukums c;elies no [[etruski|etrusku]] apmetnes ''Vatica'' vai ''Vaticum''. Senās Romas laikos Vatikāns bija piepilsētas teritorija un lauks starp pakalnu un Tibru tika izmantots kaujas vingrinājumiem, bet vēlāk tika apbūvēts. 4. gadsimtā tika sākta [[Svētā Pētera bazilika]]s būvniecība. Romas pilsētas robežās Vatikāna pakalns tika iekļauts 9. gadsimtā pāvesta [[Leons IV|Leona IV]] valdīšanas laikā, lai aizsargātu baziliku. Līdz Aviņonas gūstam (1309—1377) katoļu pāvestu rezidence bija Laterāna pilī Romā. 1377. gadā, ad pāvests [[Gregorijs XI]] atgriezās Romā, Laterāna pils bija smagi cietusi ugunsgrēkos un atstāta novārtā, tādēļ par jauno oficiālo un pastāvīgo pāvesta dzīvesvietu tika izvēlēts Vatikāna pakalns līdzās Svētā Pētera bazilikai. 1929. gadā tika nodibināta suverēna Vatikāna pilsētvalsts, kurā iekļāva pakalnu un apkārtējo teritoriju. Mūsdienās Vatikāna pakalna virsotnē atrodas Vatikāna dārzi, Lurdas Dievmātes grotas replika, Svētā Jāņa tornis, Vatikāna radio galvenā ēka un raidītāju torņi, Vatikāna gubernatora pils, kā arī helikoptera nosēšanās laukums. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vatikāns]] l5ayskix1mxqj0ydmk4cdzvkw80hyb5 4538937 4538936 2026-10-23T11:22:16Z Kikos 3705 /* */ 4538937 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Vatikāna pakalns | Nosaukums2 = | Photo = Gardens in the Vatican City (3).jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Vatikāns#Roma#Itālija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 41 |latm = 54 |lats = 13 |latNS = N |longd = 12 |longm = 27 |longs = 01 |longEW = E | Augstums = 75 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{Vieta|Vatikāns}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Vatikāna pakalns''' ({{val|la|Mons Vaticanus}}, {{val|it|Colle Vaticano}}) ir pakalns [[Roma|Romā]], uz kura atrodas [[Vatikāns|Vatikāna]] pilsētvalsts. Atrodas [[Tibra]]s labajā krastā, pretēji tradicionālajiem Romas septiņiem pakalniem. Pakalns devis nosaukumu [[Romas katoļu baznīca]]s rezidencei [[Vatikāns|Vatikāna pilsētvalstij]]. Tiek uzskatīts, ka pakalna nosaukums cēlies no [[Senā Roma|romiešu]] dievības Vatikāna (''Vaticanus'' vai ''Vagitanus''), kurai tika piedēvēta spēja apveltīt zīdaiņus ar runas spēju, kas izpaužas to pirmajā kliedzienā. Pēc citas versijas pakalna nosaukums c;elies no [[etruski|etrusku]] apmetnes ''Vatica'' vai ''Vaticum''. Senās Romas laikos Vatikāns bija piepilsētas teritorija un lauks starp pakalnu un Tibru tika izmantots kaujas vingrinājumiem, bet vēlāk tika apbūvēts. 4. gadsimtā tika sākta [[Svētā Pētera bazilika]]s būvniecība. Romas pilsētas robežās Vatikāna pakalns tika iekļauts 9. gadsimtā pāvesta [[Leons IV|Leona IV]] valdīšanas laikā, lai aizsargātu baziliku. Līdz Aviņonas gūstam (1309—1377) katoļu pāvestu rezidence bija Laterāna pilī Romā. 1377. gadā, ad pāvests [[Gregorijs XI]] atgriezās Romā, Laterāna pils bija smagi cietusi ugunsgrēkos un atstāta novārtā, tādēļ par jauno oficiālo un pastāvīgo pāvesta dzīvesvietu tika izvēlēts Vatikāna pakalns līdzās Svētā Pētera bazilikai. 1929. gadā tika nodibināta suverēna Vatikāna pilsētvalsts, kurā iekļāva pakalnu un apkārtējo teritoriju. Mūsdienās Vatikāna pakalna virsotnē atrodas [[Vatikāna dārzi]], Lurdas Dievmātes grotas replika, Svētā Jāņa tornis, [[Vatikāna radio]] galvenā ēka un raidītāju torņi, Vatikāna gubernatora pils, kā arī helikoptera nosēšanās laukums. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vatikāns]] cfga6oqy231bae2cxh8zwjhsrf7mi1f 4538938 4538937 2026-10-23T11:22:57Z Kikos 3705 4538938 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Vatikāna pakalns | Nosaukums2 = | Photo = Gardens in the Vatican City (3).jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Vatikāns#Roma#Itālija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 41 |latm = 54 |lats = 13 |latNS = N |longd = 12 |longm = 27 |longs = 01 |longEW = E | Augstums = 75 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{Vieta|Vatikāns}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Vatikāna pakalns''' ({{val|la|Mons Vaticanus}}, {{val|it|Colle Vaticano}}) ir pakalns [[Roma|Romā]], uz kura atrodas [[Vatikāns|Vatikāna]] pilsētvalsts. Atrodas [[Tibra]]s labajā krastā, pretēji tradicionālajiem Romas septiņiem pakalniem. Pakalns devis nosaukumu [[Romas katoļu baznīca]]s rezidencei [[Vatikāns|Vatikāna pilsētvalstij]]. Tiek uzskatīts, ka pakalna nosaukums cēlies no [[Senā Roma|romiešu]] dievības Vatikāna (''Vaticanus'' vai ''Vagitanus''), kurai tika piedēvēta spēja apveltīt zīdaiņus ar runas spēju, kas izpaužas to pirmajā kliedzienā. Pēc citas versijas pakalna nosaukums cēlies no [[etruski|etrusku]] apmetnes ''Vatica'' vai ''Vaticum''. Senās Romas laikos Vatikāns bija piepilsētas teritorija un lauks starp pakalnu un Tibru tika izmantots kaujas vingrinājumiem, bet vēlāk tika apbūvēts. 4. gadsimtā tika sākta [[Svētā Pētera bazilika]]s būvniecība. Romas pilsētas robežās Vatikāna pakalns tika iekļauts 9. gadsimtā pāvesta [[Leons IV|Leona IV]] valdīšanas laikā, lai aizsargātu baziliku. Līdz Aviņonas gūstam (1309—1377) katoļu pāvestu rezidence bija Laterāna pilī Romā. 1377. gadā, ad pāvests [[Gregorijs XI]] atgriezās Romā, Laterāna pils bija smagi cietusi ugunsgrēkos un atstāta novārtā, tādēļ par jauno oficiālo un pastāvīgo pāvesta dzīvesvietu tika izvēlēts Vatikāna pakalns līdzās Svētā Pētera bazilikai. 1929. gadā tika nodibināta suverēna Vatikāna pilsētvalsts, kurā iekļāva pakalnu un apkārtējo teritoriju. Mūsdienās Vatikāna pakalna virsotnē atrodas [[Vatikāna dārzi]], Lurdas Dievmātes grotas replika, Svētā Jāņa tornis, [[Vatikāna radio]] galvenā ēka un raidītāju torņi, Vatikāna gubernatora pils, kā arī helikoptera nosēšanās laukums. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vatikāns]] ex72ptl2blp1ivfc3swbt8yjqlp76ro 4538940 4538938 2026-10-23T11:42:36Z Kikos 3705 /* */ 4538940 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Vatikāna pakalns | Nosaukums2 = | Photo = Gardens in the Vatican City (3).jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Vatikāns#Roma#Itālija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 41 |latm = 54 |lats = 13 |latNS = N |longd = 12 |longm = 27 |longs = 01 |longEW = E | Augstums = 75 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{Vieta|Vatikāns}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Vatikāna pakalns''' ({{val|la|Mons Vaticanus}}, {{val|it|Colle Vaticano}}) ir pakalns [[Roma|Romā]], uz kura atrodas [[Vatikāns|Vatikāna]] pilsētvalsts. Atrodas [[Tibra]]s labajā krastā, pretēji tradicionālajiem Romas septiņiem pakalniem. Pakalns devis nosaukumu [[Romas katoļu baznīca]]s rezidencei [[Vatikāns|Vatikāna pilsētvalstij]]. Tiek uzskatīts, ka pakalna nosaukums cēlies no [[Senā Roma|romiešu]] dievības Vatikāna (''Vaticanus'' vai ''Vagitanus''), kurai tika piedēvēta spēja apveltīt zīdaiņus ar runas spēju, kas izpaužas to pirmajā kliedzienā. Pēc citas versijas pakalna nosaukums cēlies no [[etruski|etrusku]] apmetnes ''Vatica'' vai ''Vaticum''. Senās Romas laikos Vatikāns bija piepilsētas teritorija un lauks starp pakalnu un Tibru tika izmantots kaujas vingrinājumiem, bet vēlāk tika apbūvēts. 4. gadsimtā tika sākta [[Vecā Svētā Pētera bazilika|Vecās Svētā Pētera bazilikas]] būvniecība. Romas pilsētas robežās Vatikāna pakalns tika iekļauts 9. gadsimtā pāvesta [[Leons IV|Leona IV]] valdīšanas laikā, lai aizsargātu baziliku. Līdz Aviņonas gūstam (1309—1377) katoļu pāvestu rezidence bija Laterāna pilī Romā. 1377. gadā, ad pāvests [[Gregorijs XI]] atgriezās Romā, Laterāna pils bija smagi cietusi ugunsgrēkos un atstāta novārtā, tādēļ par jauno oficiālo un pastāvīgo pāvesta dzīvesvietu tika izvēlēts Vatikāna pakalns līdzās Svētā Pētera bazilikai. 1929. gadā tika nodibināta suverēna Vatikāna pilsētvalsts, kurā iekļāva pakalnu un apkārtējo teritoriju. Mūsdienās Vatikāna pakalna virsotnē atrodas [[Vatikāna dārzi]], Lurdas Dievmātes grotas replika, Svētā Jāņa tornis, [[Vatikāna radio]] galvenā ēka un raidītāju torņi, Vatikāna gubernatora pils, kā arī helikoptera nosēšanās laukums. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vatikāns]] c73f0hyz6o335hpbygsb5x8k8zf9k49